ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 234

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 29. augusts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1280/2006 (2006. gada 28. augusts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1281/2006 (2006. gada 28. augusts), ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam paredz atkāpes no Regulas (EK) Nr. 595/2004 attiecībā uz termiņu, kurā pircēji un ražotāji maksā piena un piena produktu maksājumu

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1282/2006 (2006. gada 17. augusts), ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām

4

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 7. augusts), ar ko izveido ekspertu grupu, lai noteiktu politikas vajadzību saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem

29

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 28. augusts), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tādu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir aizsargplāksnīte purngalā

33

 

*

Komisijas Ieteikums (2006. gada 17. augusts) par Fusarium toksīnu novēršanu un samazināšanu labībā un labības produktos ( 1 )

35

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 25. augusts), ar ko dalībvalstīm atļauj pagarināt pagaidu atļaujas, kas piešķirtas jaunajai aktīvajai vielai beflubutamīdam (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3806)  ( 1 )

41

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1280/2006

(2006. gada 28. augusts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 29. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 28. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 28. augusta Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

87,3

068

147,1

999

117,2

0707 00 05

052

93,1

999

93,1

0709 90 70

052

78,7

999

78,7

0805 50 10

388

81,1

524

48,0

528

55,1

999

61,4

0806 10 10

052

89,4

220

99,0

624

139,0

999

109,1

0808 10 80

388

100,8

400

92,0

508

81,8

512

83,4

528

69,3

720

82,6

800

140,1

804

102,2

999

94,0

0808 20 50

052

122,8

388

92,2

999

107,5

0809 30 10, 0809 30 90

052

123,3

999

123,3

0809 40 05

052

82,7

098

45,7

624

149,1

999

92,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1281/2006

(2006. gada 28. augusts),

ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam paredz atkāpes no Regulas (EK) Nr. 595/2004 attiecībā uz termiņu, kurā pircēji un ražotāji maksā piena un piena produktu maksājumu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (1), un jo īpaši tās 24. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (2), noteikts maksājuma iekasēšanas termiņš un precizēti nosacījumi. Regulas (EK) Nr. 595/2004 15. panta 1. punktā paredzēts, ka ik gadus līdz 1. septembrim pircēji un – tiešās tirdzniecības gadījumā – par maksājuma samaksu atbildīgie ražotāji maksā kompetentajai iestādei tādu summu, kas jāmaksā saskaņā ar dalībvalstī paredzētajiem noteikumiem. Ja šis termiņš nav ievērots, jāmaksā procenti atbilstīgi minētā panta 2. punktam.

(2)

Lai uzlabotu budžeta prognozes un nodrošinātu elastīgāku budžeta pārvaldību, patlaban tiek veikti grozījumi Regulā (EK) Nr. 1788/2003 ar mērķi pārcelt termiņu, kurā dalībvalstīm jāmaksā minētās regulas 3. panta 1. punktā paredzētais maksājums, kā arī ļaut dažām dalībvalstīm pārnest tiešajai tirdzniecībai paredzētos valsts references daudzumus uz piegādēm paredzētajiem daudzumiem 2005./2006. tirdzniecības gada 12 mēnešu periodam minētās regulas 1. panta 1. punkta nozīmē. Lai valstu iestādes varētu efektīvi īstenot šos jaunos noteikumus, kā arī konsekvences labad 2005./2006. tirdzniecības gadam ir jāpārceļ arī termiņš, kurā piena pircējiem ir jāveic maksājums, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 595/2004 15. panta 1. un 2. punkta. Administratīvās pārvaldības nolūkos ir jāparedz atšķirīgs termiņš tām dalībvalstīm, kuras veiks valsts references daudzumu pārnešanu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 595/2004 15. panta 1. un 2. punkta, 2005./2006. tirdzniecības gada 12 mēnešu periodam dalībvalstīm ir atļauts pārcelt maksājuma samaksas termiņu:

a)

uz 2006. gada 1. novembri Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gadījumā;

b)

uz 2006. gada 1. oktobri citu dalībvalstu gadījumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 28. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2217/2004 (OV L 375, 23.12.2004., 1. lpp.).

(2)  OV L 94, 31.3.2004., 22. lpp.


29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1282/2006

(2006. gada 17. augusts),

ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 26. panta 3. punktu, 30. panta 1. punktu un 31. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1255/1999 cita starpā paredzēti vispārēji noteikumi eksporta kompensāciju piešķiršanai piena un piena produktu nozarē, lai jo īpaši nodrošinātu kompensāciju vērtības un daudzuma ierobežojumu pārraudzību. Sīki izstrādāti noteikumi minēto vispārējo noteikumu piemērošanai izklāstīti Komisijas 1999. gada 26. janvāra Regulā (EK) Nr. 174/1999, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 804/68 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2).

(2)

Regulā (EK) Nr. 174/1999 vairākas reizes ir izdarīti būtiski grozījumi. Tā kā jāveic turpmāki grozījumi, Regula (EK) Nr. 174/1999 skaidrības un pārskatāmības labad jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(3)

Saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu (3), kas noslēgts VVTT tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (4) (turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”), lauksaimniecības produktu, tai skaitā piena produktu eksporta kompensācijas ir ierobežotas, nepārsniedzot maksimālo daudzumu un maksimālo vērtību katrā 12 mēnešu posmā, sākot no 1995. gada 1. jūlija. Lai nodrošinātu atbilstību šiem ierobežojumiem, eksporta licenču izsniegšana ir jāpārrauga un jāpieņem procedūras to daudzumu piešķiršanai, kurus var eksportēt, saņemot kompensāciju.

(4)

Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulas (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5), 5. pantā paredzētas īpašas darbības un konkrēti daudzumi, kurus nepārsniedzot eksporta licence nav jāuzrāda. Tādēļ piena un piena produktu nozarē jāpieņem daži īpaši noteikumi.

(5)

Pieļaujamās novirzes, ko šī regula atļauj attiecībā uz eksportēto preču daudzumiem, salīdzinot ar licencē uzrādītajiem daudzumiem, ir jāsamazina un, lai nodrošinātu ierobežojumu efektīvu kontroli, ir jānosaka, ka kompensācijas netiek maksātas par daudzumiem, kas pārsniedz licencē norādītos. Drošības naudām, ko iemaksā, iesniedzot licences pieteikumus, ir jābūt pietiekami lielām, lai novērstu spekulatīvus pieteikumus.

(6)

Ir jānosaka eksporta licenču derīguma termiņš.

(7)

Lai nodrošinātu pareizas eksportēto produktu pārbaudes un samazinātu spekulāciju risku, ir jāierobežo iespēja mainīt produktu, par kuru tika izsniegta licence.

(8)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (6), 4. panta 2. punktā paredzēti noteikumi eksporta licenču ar iepriekš noteiktu kompensāciju izmantošanai, eksportējot produktus ar 12 ciparu kodu, kas nav norādīti licences 16. iedaļā. Šo noteikumu var piemērot attiecīgajā nozarē tikai tad, ja ir noteiktas produktu kategorijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 14. pantu un ja noteiktas produktu grupas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā.

(9)

Piena un piena produktu nozarē produktu kategorijas jau ir noteiktas, atsaucoties uz Lauksaimniecības nolīgumā noteiktajām kategorijām. Lai nodrošinātu pareizu pārraudzību, šis kategoriju pielietojums ir jāsaglabā un Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punkts ir jāpiemēro, pamatojoties tikai uz noteiktajām produktu grupām.

(10)

Piena nozarē kompensāciju likmes ir izteikti diferencētas, īpaši atkarībā no tauku satura. Lai novērstu to, ka šī sistēma tiek apšaubīta, vienlaikus nodrošinot Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punktā noteiktā mērķa ievērošanu, produktu grupas ir sīki jādefinē. Saskaņošanas labad ir lietderīgi piemērot šo noteikumu visiem piena produktiem un attiecīgi noteikt produktu grupas sieram.

(11)

Lai panāktu saskaņotību ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 noteikumiem, kurus ievērojot licences turētājam ir atļauts eksportēt produktu, kas ir citāds nekā eksporta licences 16. iedaļā norādītais, licences turētājiem nebūtu turpmāk jāuzliek par pienākumu pieprasīt veikt izmaiņas, kamēr nav nokārtotas ar eksportu saistītās formalitātes. Lai novērstu diskrimināciju starp tiem tirgus dalībniekiem, kuri eksportē saskaņā ar pašreiz spēkā esošo režīmu, un tiem, kuri eksportē saskaņā ar šo regulu, minēto noteikumu pēc licences turētāja pieprasījuma var piemērot ar atpakaļejošu datumu.

(12)

Lai tirgus dalībnieki varētu piedalīties trešo valstu izsludinātajos konkursos un lai tas neietekmētu apjoma ierobežojumus, ir jāievieš pagaidu licenču sistēma, dodot veiksmīgiem konkursa dalībniekiem tiesības saņemt galīgo licenci. Lai nodrošinātu šādu licenču pareizu izmantojumu konkrētiem eksporta veidiem, par kuriem piešķir kompensāciju, obligāti jānosaka galamērķa valsts.

(13)

Lai nodrošinātu izsniegto licenču efektīvu pārraudzību, kas ir atkarīga no dalībvalstu paziņotās informācijas Komisijai, ir jānosaka nogaidīšanas laiks, pirms tiek izsniegtas licences. Lai nodrošinātu sistēmas vienmērīgu darbību un īpaši pieejamo daudzumu taisnīgu piešķiršanu saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumā noteiktajiem ierobežojumiem, ir jānosaka vairāki pārraudzības pasākumi un īpaši jāpieņem noteikums par iespēju apturēt licenču izsniegšanu, kā arī vajadzības gadījumā pieprasītajiem daudzumiem piemērot samazinājuma koeficientu.

(14)

Produktu eksports, ko veic saistībā ar pārtikas atbalsta pasākumiem, ir jāatbrīvo no noteiktiem nosacījumiem, kas piemērojami eksporta licenču izsniegšanai.

(15)

Pieredze liecina, ka eksporta licenču pieteikumu skaits attiecībā uz noteiktu siera šķirni mainās atkarībā no galamērķa. Lai varētu piemērot īpašos pasākumus atkarībā no galamērķa, kas norādīts licences pieteikumos, ir jānosaka galamērķu zonas, un galamērķa zona, kas ir norādīta eksporta licencē, jānosaka par obligātu produktiem ar KN kodu 0406.

(16)

Metode kompensācijas noteikšanai piena produktiem ar cukura piedevu, kuru cenu aprēķina pēc komponentu cenas, ir jānosaka saskaņā ar to komponentu daudzumu procentos. Tomēr, lai atvieglotu šo produktu kompensāciju pārraudzību un jo īpaši pasākumus, kas nodrošina atbilstību eksporta saistībām saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu, ir jānosaka maksimālais daudzums pievienotajai saharozei, par kuru var piešķirt kompensāciju. Saharozes saturs 43 % apjomā no produkta kopsvara ir uzskatāms par šādu produktu raksturojošo lielumu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 800/1999 11. panta 6. punktā paredzēts, ka kompensācijas var piešķirt par Kopienas izcelsmes komponentiem kausētajā sierā, kas ir ražots saskaņā ar ievešanas pārstrādei režīmu. Ir nepieciešami atsevišķi īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka šis īpašais pasākums tiek pareizi īstenots un to var sekmīgi kontrolēt.

(18)

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Kanādu (7) un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 95/591/EK (8), Eiropas Kopienas izsniegtās eksporta licences ir jāuzrāda, importējot Kanādā sieru, kas atbilst labvēlības režīma noteikumiem. Jānosaka sīki izstrādāti noteikumi šādu licenču izsniegšanai. Lai nodrošinātu, ka siera daudzumi, kas tiek importēti Kanādā saskaņā ar importa kvotām, atbilst daudzumiem, par kuriem izsniegtas licences, licences, kuras ir apzīmogojušas Kanādas iestādes, jānosūta atpakaļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm, bet informācija par eksportu dalībvalstīm ir jānosūta Komisijai. Ir lietderīgi skaidri noteikt vajadzību iemaksāt obligāto drošības naudu, pat ja saskaņā ar šo sistēmu netiek pieprasīta nekāda kompensācija.

(19)

Kopienai ir iespēja noteikt, kuri importētāji var importēt Kopienā ražotus sierus uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) saskaņā ar papildu kvotām, kas izriet no Lauksaimniecības nolīguma. Tādēļ, lai Kopiena varētu palielināt kvotas vērtību, ir jānosaka procedūra importētāju izraudzīšanai, pamatojoties uz eksporta licenču piešķiršanas kārtību par attiecīgajiem produktiem.

(20)

Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par piena pulvera importa aizsardzību Dominikānas Republikā (9), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (10), paredzēts, ka Kopiena var pārvaldīt tās tarifu kvotas daļu saskaņā ar eksporta licenču mehānismu. Tādēļ jānosaka licenču piešķiršanas kārtība. Lai nodrošinātu, ka produktus Dominikānas Republikā importē saskaņā ar kvotu, un lai izveidotu saikni starp importētajiem un eksporta licencē norādītajiem produktiem, eksportētājiem, veicot importu, jāuzrāda apstiprināta eksporta deklarācijas kopija, kurā ir jāietver konkrēta informācija.

(21)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 896/84 (11) izklāstīti papildu noteikumi attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu, mainoties gadam, kurā attiecībā uz pienu tika noteiktas citas intervences cenas. Minētie noteikumi paredz iespēju noteikt dažādas kompensāciju likmes saskaņā ar produktu ražošanas datumu. Prasītā pierādījuma sniegšana attiecībā uz ražošanas datumu un kontroles procedūras, lai nodrošinātu attiecīgo dokumentu un pārskatu precizitāti, ir bijusi ļoti sarežģīta un apgrūtinoša. Šādu pašu mērķi var sasniegt, koriģējot eksporta licenču derīguma periodu. Tādēļ jāatceļ Regula (EEK) Nr. 896/84.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Šajā regulā noteikti:

a)

vispārējie noteikumi Kopienas eksporta licenču un kompensāciju piešķiršanai par produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā;

b)

īpaši noteikumi minēto produktu eksportam no Kopienas uz atsevišķām trešām valstīm.

2. pants

Piemēro Regulu (EK) Nr. 800/1999 un Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

II   NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

3. pants

1.   Izņemot gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1291/2000 5. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā līdz ceturtajā ievilkumā, eksporta licence jāuzrāda, eksportējot tos Kopienas produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā, par kuriem pieprasīta eksporta kompensācija.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 5. panta 1. punkta pirmā ievilkuma, eksporta licenci ar iepriekš noteiktu kompensāciju var izmantot, lai piešķirtu kompensāciju par piena produktu eksportu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Lai piešķirtu kompensāciju, Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā minētajiem produktiem jāatbilst attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (13) prasībām, jo īpaši sagatavošanai apstiprinātā uzņēmumā un atbilstībai identifikācijas marķējuma prasībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā.

4. pants

1.   Izmaksājamā kompensācija ir vienāda ar likmi, kas ir spēkā eksporta licences pieprasīšanas dienā vai, ja tas ir nepieciešams, tiek iesniegta pagaidu licence.

2.   Pieteikumus licencēm ar iepriekš noteiktu kompensāciju attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā minētajiem produktiem, kas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 17. panta nozīmē ir iesniegti trešdienā un ceturtdienā pēc katra konkursa posma beigām, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 581/2004 (14) 2. panta 2. punktā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 582/2004 (15) 2. panta 2. punktā, uzskata par iesniegtiem nākamajā darba dienā pēc minētās ceturtdienas.

3.   Licences pieteikumu un licenču 7. iedaļā ir jānorāda galamērķa valsts un galamērķa valsts vai teritorijas kods, kā norādīts valstu un teritoriju nomenklatūrā Kopienas ārējās tirdzniecības statistikā un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (16).

4.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 5. panta 1. punkta pirmās daļas ceturto ievilkumu, saskaņā ar kuru eksporta deklarācijā tiek norādīti daži atsevišķi kodi lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju vajadzībām, kā paredzēts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (17) (turpmāk “kompensāciju nomenklatūrā”) vai kombinētajā nomenklatūrā, uzskata, ka dati, kas attiecas uz katru kodu, uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

5. pants

Kompensāciju par siera eksportu nepiešķir, ja “robežas franko cena” eksportētājā dalībvalstī pirms kompensācijas pieteikuma iesniegšanas ir mazāka nekā EUR 230 par 100 kilogramiem. “Robežas franko cena” ir ražotāja noteiktā cena, kam pieskaita vienotas likmes summu EUR 3 par 100 kilogramiem.

Ja iesniegts pieteikums par eksporta kompensāciju, licences pieteikumu un licenču 22. iedaļā jābūt vārdiem “atbilst minimālajai robežas franko cenai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1282/2006 5. pantā”.

Pēc kompetento iestāžu lūguma pieteikumu iesniedzēji uzrāda jebkādu papildu informāciju un pamatojumu, ko minētās iestādes uzskata par vajadzīgu, lai pēc muitas formalitāšu izpildes nodrošinātu atbilsmi robežas franko cenai, kā arī vajadzības gadījumā atļautu šīm iestādēm veikt jebkādas pārskatu pārbaudes, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 4045/89 (18).

6. pants

1.   Produktu kategorijas, kas minētas Lauksaimniecības nolīgumā, kas noslēgts VVTT tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā (turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”), ir tās, kas norādītas šīs regulas I pielikumā.

2.   Produktu grupas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā, ir tās, kas norādītas šīs regulas II pielikumā.

7. pants

1.   Licences pieteikumu un licenču 16. iedaļā ir jānorāda kompensāciju nomenklatūras produkta 12 ciparu kods, ja tiek pieprasīta kompensācija, vai kombinētās nomenklatūras produkta 8 ciparu kods, ja kompensācija netiek pieprasīta. Licences ir derīgas tikai attiecībā uz šo produktu, izņemot 2. un 3. punktā norādītos gadījumus.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, eksporta licence ir derīga arī, lai eksportētu produktu, uz kuru attiecas produkta 12 ciparu kods, kas nav norādīts licences 16. ailē, ja eksporta kompensācijas apjoms abiem produktiem ir vienāds un ja abi produkti pieder pie tās pašas produktu kategorijas, kas minēta I pielikumā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, eksporta licence ir derīga arī, lai eksportētu produktu, uz kuru attiecas produkta 12 ciparu kods, kas nav norādīts licences 16. ailē, ja abi produkti pieder pie tās pašas produktu kategorijas, kas minēta II pielikumā.

Šādā gadījumā kompensācijas aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) 800/1999 4. panta 2. punkta otro daļu.

8. pants

Eksporta licences ir derīgas no izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 1. punkta nozīmē līdz:

a)

ceturtā mēneša beigām no izsniegšanas dienas par produktiem, kas atbilst KN kodam 0402 10;

b)

ceturtā mēneša beigām no izsniegšanas dienas par produktiem, kas atbilst KN kodam 0405;

c)

ceturtā mēneša beigām no izsniegšanas dienas par produktiem, kas atbilst KN kodam 0406;

d)

ceturtā mēneša beigām no izsniegšanas dienas par citiem produktiem, kas ir minēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā;

e)

datumam, līdz kuram ir jāizpilda saistības, kas izriet no uzaicinājuma piedalīties konkursā, ievērojot šīs regulas 9. panta 1. punktu, un ne vēlāk kā līdz astotā mēneša beigām pēc galīgās eksporta licences izsniegšanas, kā minēts šīs regulas 9. panta 3. punktā.

9. pants

1.   Tirgus dalībnieki var iesniegt pieteikumu pagaidu eksporta licences saņemšanai attiecībā uz daudzumu, kas atbilst viņu piedāvājumam, atkarībā no drošības naudas iemaksas, ja konkursu izsludina valsts iestāde trešā valstī, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 49. panta 1. punktā, izņemot uzaicinājumus piedalīties konkursā attiecībā uz produktiem, kas atbilst KN kodam 0406.

Drošības nauda par pagaidu licencēm ir 75 % no summas, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 10. pantu, ne mazāk kā EUR 5 par 100 kilogramiem.

Tirgus dalībniekiem ir jāiesniedz apliecinājums, ka iestāde, kura publicējusi uzaicinājumu uz konkursu, ir valsts iestāde vai ka tās darbību reglamentē publiskās tiesības.

2.   Pagaidu licences izsniedz piektajā darba dienā pēc pieteikuma iesniegšanas, ja tajā laikā nav pieņemti pasākumi, kas minēti 11. panta 2. punktā.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 49. panta 5. punkta, minētajā punktā paredzētā informācija ir jāiesniedz 60 dienu laikā.

Pirms šā termiņa beigām tirgus dalībniekiem ir jāpieprasa galīgā eksporta licence, kas tiek izsniegta, uzrādot apliecinājumu, ka tiem piešķirts līgums.

Uzrādot apliecinājumu, ka piedāvājums ir noraidīts, vai arī, ka līgumā piešķirtais daudzums ir mazāks nekā pagaidu licencē norādītais, ir jāatmaksā attiecīgi visa vai daļa drošības naudas.

4.   Licences pieteikumi, kas minēti 2. un 3. punktā, ir jāiesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 13. pantu.

5.   Šīs nodaļas noteikumus, izņemot 11. pantā paredzētos, piemēro galīgām eksporta licencēm.

6.   Licencēm, kas ir izsniegtas saskaņā ar šo pantu, 4. panta 3. punktā minētā galamērķa valsts ir jānorāda kā obligāts galamērķis Regulas (EK) Nr. 800/1999 19. panta 5. punkta nozīmē.

7.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 49. panta 9. punkta c) apakšpunktu nepiemēro.

10. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā minētā drošības nauda ir vienāda ar šādu kompensācijas procentuālo daļu, kura noteikta katram produktu kodam un kuru piemēro dienā, kad iesniegts eksporta licences pieteikums:

a)

15 % produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 0405;

b)

15 % produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 0402 10;

c)

15 % produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 0406;

d)

15 % citiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā.

Tomēr drošības nauda nedrīkst būt mazāka kā EUR 5 par 100 kg.

Pirmajā daļā minēto kompensācijas apjomu aprēķina attiecīgā produkta kopapjomam, izņemot piena produktiem ar cukura piedevu.

Piena produktiem ar cukura piedevu pirmajā daļā minētais kompensācijas apjoms ir vienāds ar attiecīgo visa produkta kopējo daudzumu, kas reizināts ar kompensācijas likmi vienam kilogramam piena produkta.

2.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 3. punkts neattiecas uz licencēm, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu.

11. pants

1.   Eksporta licences ar iepriekš noteiktu kompensāciju izsniedz piektajā darba dienā pēc pieteikumu iesniegšanas dienas, ja daudzumi, par kādiem iesniegti licences pieteikumi, ir paziņoti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 562/2005 (19) 9. panta 1. punktu un ja nav pieņemti pasākumi, kas minēti šīs regulas 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   Ja eksporta licenču izsniegšana izraisītu vai varētu izraisīt pieejamo budžeta līdzekļu pārsniegšanu vai maksimālo daudzumu, ko var eksportēt, saņemot kompensāciju, izlietošanu attiecīgajā 12 mēnešu laika posmā vai īsākā laika posmā, kas jānosaka, ievērojot šīs regulas 12. pantu, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 13. punktu, vai neļautu turpināt izvešanu atlikušajā laika posmā, Komisija var:

a)

piemērot piešķīruma koeficientu attiecībā uz pieprasītajiem daudzumiem;

b)

noraidīt visus neizskatītos pieteikumus, par kuriem eksporta licences vēl nav izdotas, vai daļu no tiem;

c)

apturēt licenču pieteikumu iesniegšanu uz laiku, kas nepārsniedz piecas darba dienas; licenču pieteikumu iesniegšanas apturēšanu var pagarināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētais koeficients ir mazāks nekā 0,4, tad pieteikuma iesniedzēji trīs darba dienu laikā pēc tā lēmuma publicēšanas, ar kuru nosaka koeficientu, var lūgt anulēt licences pieteikumu un lūgt atbrīvot savu drošības naudu.

Pirmās daļas c) apakšpunktā norādītajos gadījumos licences pieteikumi, kas iesniegti licences apturēšanas periodā, nav derīgi.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos pasākumus var īstenot vai pielāgot atkarībā no produkta kategorijas un galamērķiem vai galamērķu grupām.

Piemērojot pirmo daļu attiecībā uz minēto produktu, ņem vērā tirdzniecības sezonas raksturu, tirgus situāciju un jo īpaši cenu tendenci tirgū, un eksporta apstākļus, kas no tā izriet.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētos pasākumus var noteikt arī tad, ja eksporta licenču pieteikumi attiecas uz daudzumiem, kas pārsniedz vai var pārsniegt parastos apgrozībā laižamos daudzumus vienam galamērķim vai galamērķu grupai, un pieprasīto atļauju izdošana radītu spekulācijas risku, tirgus dalībnieku konkurences traucējumus vai attiecīgās tirdzniecības traucējumus Kopienas tirgū.

4.   Ja pieteikumi licencēm tiek noraidīti vai pieprasītie daudzumi tiek samazināti, nekavējoties jāatbrīvo drošības nauda par tiem daudzumiem, par kuriem pieteikumi nav pieņemti.

12. pants

Ja pastāv risks, ka kopējais daudzums, par kuru ir iesniegti licences pieteikumi, pārāk ātri sasniedz maksimālos daudzumus, ko var eksportēt attiecīgajā 12 mēnešu periodā, saņemot kompensāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktu, var lemt par šo maksimālo daudzumu sadali pa periodiem, kas ir jānosaka.

13. pants

1.   Ja eksportētais daudzums pārsniedz licencē norādīto daudzumu, kompensācija par pārsniegumu netiek maksāta.

Šajā nolūkā licences 22. iedaļā ir jābūt vārdiem: “Kompensācijas maksā tikai par 17. un 18. iedaļā uzrādītajiem daudzumiem”.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 5. punkta un 35. panta 2. punkta par pieļaujamajām novirzēm eksportējamajiem daudzumiem, piemēro šādas likmes:

a)

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 5. punktā paredzētā likme ir 2 %;

b)

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētā likme ir 98 %;

c)

35. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētā likme ir 2 %.

14. pants

Regulas 11. pantu nepiemēro attiecībā uz eksporta licenču izsniegšanu pārtikas atbalsta piegādēm, kā minēts Lauksaimniecības nolīguma 10. panta 4. punktā.

15. pants

1.   Licencēm, kas ir izsniegtas par produktiem, kas atbilst KN kodam 0406, licences pieteikumu un licenču 20. iedaļā ieraksta šādus vārdus:

“Licence derīga … zonai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1282/2006 15. panta 2. punktā”.

2.   Šā panta 1. punktā izmanto šādas definīcijas:

a)

I zona: galamērķa kodi AL, BA, XK, MK, XM un XS;

b)

II zona: galamērķa kods US;

c)

III zona: visi pārējie galamērķa kodi.

3.   Licences pieteikumu un licenču 20. iedaļā norādītā zona, kas minēta 1. punktā, ir obligāts galamērķis.

Norādītā zona ir tā, kas noteikta šā panta 2. punktā, pie kuras pieder licences pieteikumā un licences 7. iedaļā norādītā galamērķa valsts.

Ja faktiskais galamērķis atrodas zonā, kas nav norādīta licences pieteikumā un licencē, kompensācija netiek maksāta. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 3. punktu.

16. pants

1.   Kompensācija par piena produktiem ar cukura piedevu ir šādu komponentu summa:

a)

komponents, kas atbilst piena daudzumam produktā;

b)

komponents, kas atbilst pievienotās saharozes daudzumam līdz 43 % svara no produkta kopsvara.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto komponentu aprēķina, reizinot kompensācijas pamatapjomu ar piena kopējo daudzumu produktā.

Pirmajā daļā minētais pamatapjoms ir kompensācija uz vienu kilogramu piena kopējā daudzuma produktā.

3.   Komponentu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, reizinot saharozes kopējo daudzumu produktā līdz 43 % apjomā no kopsvara ar kompensācijas pamatapjomu, kas ir piemērojams dienā, kad tiek iesniegts licences pieteikums produktiem, kas ir minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 (20) 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Saharozes komponentu tomēr neņem vērā, ja 2. panta otrajā daļā minētais kompensācijas pamatapjoms par piena produktu saturu ir nulle, vai tas nav noteikts.

17. pants

1.   Eksporta licences pieteikumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem, ko eksportē kā produktus ar KN kodu 0406 30 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 11. panta 6. punkta trešo ievilkumu, pievieno kopiju atļaujai izmantot attiecīgo muitas procedūru.

2.   Licences pieteikumu un licenču 20. iedaļā attiecībā uz 1. punktā minētā piena un piena produktu eksportu ir jābūt atsaucei uz šo pantu.

3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. punktā minētajiem režīmiem, lai identificētu un pārbaudītu minētajā punktā uzskaitīto produktu, par kuriem ir pieprasīta kompensācija, kvalitāti un kvantitāti un lai piemērotu noteikumus attiecībā uz tiesībām saņemt kompensāciju.

III   NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1.   IEDAĻA

Eksports uz Kanādu

18. pants

1.   Eksporta licence ir nepieciešama par siera eksportu uz Kanādu saskaņā ar kvotu, kas noteikta līgumā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Kanādu un kas apstiprināts ar Lēmumu 95/591/EK.

2.   Licences pieteikumus pieņem tikai tad, ja pieteikumu iesniedzēji:

a)

rakstiski deklarē, ka visas izejvielas, kas attiecas uz kombinētās nomenklatūras 4. nodaļu un tiek izmantotas produktu ražošanā, par kuriem ir iesniegts licences pieteikums, ir ražotas tikai Kopienā;

b)

rakstiski apņemas pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošināt jebkādu papildu pamatojumu, ko minētās iestādes uzskata par vajadzīgu, lai varētu izsniegt licences un vajadzības gadījumā atļauj šīm iestādēm veikt jebkādas attiecīgo produktu grāmatvedības un ražošanas apstākļu pārbaudes.

19. pants

Licences pieteikumos un licencēs norāda:

a)

7. iedaļā vārdus “KANĀDA – CA”;

b)

15. iedaļā sešu ciparu preču aprakstu saskaņā ar kombinēto nomenklatūru attiecībā uz produktiem, kas atbilst KN kodiem 0406 10, 0406 20, 0406 30 un 0406 40, un astoņu ciparu preču aprakstu produktiem, kas atbilst KN kodam 0406 90. Pieteikumu un licenču 15. iedaļā nedrīkst norādīt vairāk kā sešus produktus ar šādu aprakstu;

c)

16. ailē astoņu ciparu KN kodu un katra veida 15. ailē minēto produktu daudzumu kilogramos. Licence ir derīga tikai attiecībā uz produktiem un daudzumiem ar šādu aprakstu;

d)

17. un 18. iedaļā kopējo 16. iedaļā minēto produktu daudzumu;

e)

20. iedaļā – vienu no šādām norādēm:

“Siers tiešam eksportam uz Kanādu. Regulas (EK) Nr. 1282/2006 18. pants. Kvota … (gadam)”,

“Siers eksportam uz Kanādu, tieši/caur Ņujorku uz Kanādu. Regulas (EK) Nr. 1282/2006 18. pants. Kvota … (gadam)”.

Ja siers tiek vests uz Kanādu caur trešām valstīm, Ņujorkas vietā vai atsaucoties uz Ņujorku, ir jānorāda šīs valstis;

f)

22. iedaļā vārdi “bez eksporta kompensācijas”.

20. pants

1.   Licences izsniedz nekavējoties pēc pieņemamu pieteikumu iesniegšanas. Pēc pieteikuma iesniedzēju lūguma izsniedz apstiprinātu licences kopiju.

2.   Licence ir derīga no tās izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 1. punkta nozīmē līdz 31. decembrim pēc šīs dienas.

Tomēr licences, kas izsniegtas no 20. līdz 31. decembrim, ir spēkā no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Šajā gadījumā saskaņā ar 19. panta e) punktu licences pieteikumu un licenču 20. iedaļā jānorāda šis nākamais gads.

21. pants

1.   Eksporta licences, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 24. pantu iesniedz kompetentajai iestādei aprēķinam un vīzēšanai drīkst izmantot tikai vienai eksporta deklarācijai. Pēc eksporta deklarācijas iesniegšanas licences ir izlietotas.

2.   Eksporta licenču turētāji, pieprasot importa licenci, nodrošina apstiprinātas eksporta licences kopijas iesniegšanu kompetentajai Kanādas iestādei.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta, licences nav nododamas citām personām.

4.   Līdz 31. jūlijam par iepriekšējo sešu mēnešu periodu un līdz 31. janvārim par iepriekšējo kvotas gadu dalībvalsts kompetentā iestāde dara Komisijai zināmu izsniegto licenču skaitu un attiecīgā siera daudzumu saskaņā ar III pielikumā norādīto veidlapas paraugu.

22. pants

1.   II nodaļu nepiemēro.

2.   Regulas 21. panta 4. punktā minēto informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm veic elektroniski, kā to Komisija noteikusi dalībvalstīm.

2.   IEDAĻA

Eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm

23. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm eksportēt produktus, kas klasificēti ar KN kodu 0406 atbilstīgi šādām kvotām:

a)

papildu kvota saskaņā ar Lauksaimniecības līgumu;

b)

tarifu kvotas, kas sākotnēji noteiktas Tokijas kārtā un ko Urugvajas kārtas XX sarakstā Amerikas Savienotās Valstis piešķīrušas Austrijai, Somijai un Zviedrijai;

c)

tarifu kvotas, kas sākotnēji noteiktas Urugvajas kārtā un ko Urugvajas kārtas XX sarakstā Amerikas Savienotās Valstis piešķīrušas Čehijai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai.

24. pants

1.   Eksportējot sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi kvotām, kas minētas 23. pantā, saskaņā ar šo iedaļu jāuzrāda eksporta licence.

Licences pieteikumu un licenču 16. iedaļā jānorāda produkta 8 ciparu kombinētās nomenklatūras kods.

2.   Tirgus dalībnieki laika posmā, kas jānosaka ar 23. pantā minēto lēmumu, var iesniegt eksporta licences pieteikumu attiecībā uz minētajā pantā norādīto produktu eksportu nākamā kalendārā gada laikā, ja tie iemaksā drošības naudu saskaņā ar 10. pantu.

3.   Pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu eksporta licenču piešķiršanai attiecībā uz Tokijas-16, Tokijas -22, Urugvajas-16, Urugvajas-17, Urugvajas-18, Urugvajas-20, Urugvajas-21 un Urugvajas-22, Tokijas-25 un Urugvajas-25 kārtā noteiktajām produktu grupām un kvotām, ir jāpierāda, ka viņi vismaz vienā no iepriekšējiem trim gadiem ir eksportējuši attiecīgos produktus uz Amerikas Savienotajām Valstīm un ka viņu izraudzītais importētājs ir pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums.

4.   Eksporta licenču pieteikumos pieteikuma iesniedzēji norāda arī:

a)

Amerikas Savienoto Valstu kvotas ietverto preču grupas apzīmējumu atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņoto tarifu plāna 4. nodaļas 16.–23. un 25. papildpiezīmei;

b)

produktu nosaukumus atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņotajam tarifu plānam;

c)

nosaukumu un adresi pieteikuma iesniedzēja izraudzītajam importētājam Amerikas Savienotajās Valstīs.

5.   Eksporta licenču pieteikumiem pievieno izraudzītā importētāja sertifikātu, kurā apliecināts, ka saskaņā ar Amerikas Savienotajās Valstīs spēkā esošajiem noteikumiem viņš ir tiesīgs pretendēt uz importa licencēm 23. punktā minētajiem produktiem.

25. pants

1.   Ja eksporta licenču pieteikumi attiecībā uz 23. pantā minēto produktu grupu vai kvotu pārsniedz attiecīgajā gadā pieejamo daudzumu, Komisija pieprasītajiem daudzumiem piemēro vienotu piešķīruma koeficientu.

Drošības naudu par noraidītajiem pieteikumiem vai daudzumiem, kas pārsniedz pieprasītos, atmaksā pilnā apmērā vai daļēji.

2.   Ja piešķīruma koeficienta piemērošanas rezultātā izrādīsies, ka pagaidu licences katram pieprasījumam jāpiešķir par mazāk nekā 10 tonnām, atbilstošos pieejamos daudzumus attiecīgā dalībvalsts katrai kvotai piešķirs, veicot lozēšanu. Dalībvalsts izlozē licences, katru par 10 tonnām, pretendentiem, kam, piemērojot piešķīruma koeficientu, būtu piešķirts mazāk par 10 tonnām piešķīruma koeficienta piemērošanas gadījumā.

Ja pēc partiju sastādīšanas paliek daudzumi, kas ir mazāki par 10 tonnām, tos pirms izlozes vienlīdzīgi sadala pa 10 tonnu partijām.

Ja pēc piešķīruma koeficienta piemērošanas paliktu mazāk par 10 tonnām, šo daudzumu uzskatītu par vienu partiju.

Drošības naudu, kas iemaksāta par tiem pieprasījumiem, attiecībā uz kuriem lozējot nav iegūts piešķīrums, nekavējoties atmaksā.

3.   Ja licenču pieteikumi ir iesniegti par produktu daudzumiem, kas nepārsniedz 23. pantā minētās attiecīgā gada kvotas, Komisija var piešķirt atlikušos daudzumus pieteikumu iesniedzējiem proporcionāli daudzumiem, par kuriem tika iesniegti pieteikumi, piemērojot piešķīruma koeficientu.

Šādā gadījumā nedēļas laikā no koriģētā piešķīruma publicēšanas dienas tirgus dalībnieki informē kompetento iestādi par papildus daudzumu, ko tie akceptē, un attiecīgi palielina iemaksāto drošības naudu.

26. pants

1.   Izraudzīto importētāju vārdus Komisija paziņo kompetentajām Amerikas Savienoto Valstu iestādēm, kā minēts Regulas 24. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

2.   Ja importa licence par attiecīgajiem daudzumiem nav piešķirta uzņēmēja norādītajam importētājam apstākļos, kas nerada šaubas par 24. panta 5. punktā minētā apliecinājuma godprātību, dalībvalsts var pilnvarot tirgus dalībnieku norādīt citu importētāju ar noteikumu, ka tas ir iekļauts sarakstā, kas ir iesniegts Amerikas Savienoto Valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Dalībvalsts pēc iespējas ātrāk informē Komisiju par izraudzītā importētāja maiņu, un Komisija ziņo par maiņu Amerikas Savienoto Valstu kompetentajām iestādēm.

27. pants

Eksporta licences izsniedz līdz tā gada 15. decembrim, kas ir pirms kvotas gada attiecībā uz tiem daudzumiem, par kuriem piešķir licences.

Licences ir spēkā no kvotas gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Licences pieteikumu un licenču 20. iedaļā ieraksta šādu tekstu:

“Eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm: Kvota … (gadam) – Regulas (EK) Nr. 1282/2006 III nodaļas 2. iedaļa.”.

Licences, ko izsniedz saskaņā ar šo pantu, ir derīgas tikai 23. pantā minētajiem eksporta darījumiem.

28. pants

Piemēro II nodaļu, izņemot 8. un 11. pantu.

3.   IEDAĻA

Eksports uz Dominikānas Republiku

29. pants

1.   Dominikānas Republikas kompetentajām iestādēm jāuzrāda apliecināta eksporta licences kopija, kas izsniegta saskaņā ar šo iedaļu, un pienācīgi vizēta eksporta deklarācijas kopija par katru sūtījumu, lai uz Dominikānas Republiku eksportētu piena pulveri saskaņā ar kvotu, kas paredzēta saprašanās memorandā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku un kas apstiprināts ar Lēmumu 98/486/EK.

2.   Izsniedzot eksporta licences, prioritāti piešķir piena pulverim, kas atbilst šādiem eksporta kompensāciju nomenklatūras kodiem:

0402 10 11 9000,

0402 10 19 9000,

0402 21 11 9900,

0402 21 19 9900,

0402 21 91 9200,

0402 21 99 9200.

Produktiem jābūt ražotiem tikai Kopienā. Pēc kompetento iestāžu lūguma pieteikumu iesniedzēji sniedz jebkādu papildu pamatojumu, ko minētās iestādes uzskata par vajadzīgu, lai izsniegtu licences, un vajadzības gadījumā atļauj šīm iestādēm veikt jebkādas attiecīgo produktu grāmatvedības un ražošanas apstākļu pārbaudes.

30. pants

1.   Regulas 29. panta 1, punktā minētā kvota ir 22 400 tonnas līdz 12 mēnešu laikposmam, kas sākas 1. jūlijā. Kvotu sadala divās daļās:

a)

pirmo daļu, kas ir 80 % jeb 17 920 tonnas, sadala starp Kopienas eksportētājiem, kas var pierādīt, ka vismaz trijos no četriem kalendārajiem gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa tie ir eksportējuši uz Dominikānas Republiku 29. panta 2. punktā minētos produktus;

b)

otro daļu, kas ir 20 % jeb 4 480 tonnas, rezervē pieteikumu iesniedzējiem, izņemot a) apakšpunktā minētos iesniedzējus, kas pieteikumu iesniegšanas brīdī var pierādīt, ka vismaz 12 mēnešus ir iesaistīti tirdzniecībā ar trešām valstīm ar kombinētās nomenklatūras 4. nodaļā minētajiem piena produktiem un ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm kā PVN maksātāji.

2.   Eksporta licenču pieteikumi uz vienu pieteikuma iesniedzēju nedrīkst pārsniegt:

a)

1. punkta a) apakšpunktā minētajai daļai daudzumu, kas vienāds ar 110 % no 29. panta 2. punktā minēto produktu kopējā daudzuma, kas eksportēti uz Dominikānas Republiku vienā no trim kalendārajiem gadiem pirms pieteikumu iesniegšanas perioda;

b)

1. punkta b) apakšpunktā minētajai daļai kopējo maksimālo daudzumu 600 tonnas.

Pieteikumus, kas pārsniedz a) un b) punktā noteikto maksimālo apjomu, noraida.

3.   Lai eksporta licences pieteikumu pieņemtu, par katru kompensāciju nomenklatūras produkta kodu var iesniegt tikai vienu eksporta licences pieteikumu, un visi pieteikumi vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāiesniedz vienlaicīgi.

Eksporta licences pieteikumus var pieņemt, ja pieteikuma iesniedzēji iesniegšanas brīdī:

a)

iemaksā drošības naudu EUR 15 par 100 kilogramiem;

b)

1. punkta a) apakšpunktā minētajai daļai norāda 29. panta 2. punktā minēto produktu daudzumu, ko tie eksportējuši uz Dominikānas Republiku vienā no trim kalendārajiem gadiem pirms šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā perioda, un var to apliecināt attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Šim nolūkam tirgus dalībnieku, kura vārds ir norādīts attiecīgajā eksporta deklarācijā, uzskata par eksportētāju;

c)

saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto daļu var pārliecināt attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, ka viņi izpildījuši paredzētos nosacījumus.

31. pants

Licences pieteikumus iesniedz katru gadu no 1. līdz 10. aprīlim par kvotu, kas attiecas uz laika posmu no 1. jūlija līdz nākošā gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar 4. panta 1. punktu visus pieteikumus, kas ir iesniegti pirms termiņa beigām, uzskata par iesniegtiem licenču pieteikumu iesniegšanas perioda pirmajā dienā.

32. pants

Licences pieteikumi un atļaujas ietver:

a)

7. iedaļā vārdus “Dominikānas Republika – DO”;

b)

pieteikumu 17. un 18. iedaļā daudzumus, uz ko attiecas pieteikums;

c)

20. iedaļā – vienu no IV pielikumā minētajiem ierakstiem.

Saskaņā ar šo iedaļu izsniegtās licences uzliek pienākumu eksportēt uz Dominikānas Republiku.

33. pants

1.   Ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc licences pieteikumu iesniegšanai paredzētā laika posma beigām dalībvalstis saskaņā ar V pielikumā norādīto veidlapas paraugu attiecībā uz katru no abām kvotas daļām un katru kompensācijas nomenklatūras produkta kodu paziņo Komisijai par daudzumiem, par kuriem iesniegti licenču pieteikumi, vai arī vajadzības gadījumā, ka pieteikumi nav iesniegti.

Pirms licenču izsniegšanas dalībvalstis īpaši pārbauda, vai 29. panta 2. punktā un 30. panta 1. un 2. punktā minētā informācija ir pareiza.

Ja atklājas, ka informācija, ko iesniedzis tirgus dalībnieks, kuram izdota licence, ir kļūdaina, licenci anulē un drošības naudu atsavina.

2.   Komisija pēc iespējas ātrāk izlemj, kādā apmērā attiecībā uz iesniegtajiem pieteikumiem piešķiramas licences, un informē dalībvalstis par savu lēmumu.

Ja visi daudzumi, par kuriem iesniegti licenču pieteikumi, abām kvotas daļām pārsniedz vienu no 30. panta 1. punktā minētajiem daudzumiem, Komisija nosaka piešķīruma koeficientu. Ja pēc piešķīruma koeficienta piemērošanas katrs pieteikuma iesniedzējs saņem daudzumu, kas mazāks par 20 tonnām, pieteikuma iesniedzēji drīkst atsaukt savus pieteikumus. Šādos gadījumos viņi dara to zināmu kompetentajai iestādei trīs dienu laikā pēc Komisijas lēmuma publicēšanas. Drošības naudu atbrīvo nekavējoties. Kompetentā iestāde astoņu dienu laikā pēc lēmuma publicēšanas informē Komisiju par daudzumiem, par kuriem atsaukti pieteikumi un par kuriem atmaksātas drošības naudas.

Ja kopējais daudzums, par kuru ir iesniegti licences pieteikumi, ir mazāks par attiecīgajā periodā pieejamo daudzumu, Komisija sadala atlikušo daudzumu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un it īpaši ņemot vērā licences pieteikumus visiem produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 0402 10, 0402 21 un 0402 29.

34. pants

1.   Licences izsniedz pēc eksportētāja pieprasījuma ne agrāk kā 1. jūnijā un ne vēlāk kā nākamā gada 15. februārī. Tās izsniedz tikai tirgus dalībniekiem, par kuru licenču pieteikumiem paziņots saskaņā ar 33. panta 1. punktu.

Dalībvalstis saskaņā ar VI pielikumā norādīto veidlapas paraugu līdz februāra beigām paziņo Komisijai par kvotas abām daļām un daudzumiem, par kuriem nav izsniegtas licences.

2.   Saskaņā ar šo iedaļu izdotās eksporta licences ir derīgas no to faktiskās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē līdz tā kvotu gada 30. jūnijam, par kuru iesniegts licences pieteikums.

3.   Drošības naudu atbrīvo tikai vienā no šādiem diviem gadījumiem:

a)

uzrādot apliecinājumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 5. punktā;

b)

ņemot vērā pieteikumā norādītos daudzumus, par kuriem nevarēja izsniegt licenci.

Drošības naudu, kas attiecas uz daudzumu, kas nav eksportēts, atsavina.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta, licences nav nododamas citām personām.

5.   Vēlākais līdz katra gada 31. augustam kompetentā dalībvalsts iestāde, izmantojot VII pielikumā norādīto veidlapas paraugu un ņemot vērā iepriekšējo 12 mēnešu laika posmu, kā minēts 30. panta 1. punktā, paziņo Komisijai par turpmāk minētajiem daudzumiem, kas noteikti atbilstīgi kompensāciju nomenklatūrā noteiktajiem produktu kodiem:

iedalīto daudzumu,

daudzumu, par kuru izsniegtas licences,

eksportēto daudzumu.

35. pants

1.   Piemēro II nodaļu, izņemot 8., 10. un 11. pantu.

2.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, pēc licences turētāja pieprasījuma var mainīt eksporta licences 16. iedaļas kodu pret citu 29. panta 2. punktā minētu kodu, ja paredzētā kompensācija ir identiska.

Šādus pieprasījumus Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 1. punkta nozīmē iesniedz pirms dienas, kad tiek veikts eksports.

Divu darbdienu laikā pēc produkta koda maiņas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes Komisijai paziņo šādus datus:

a)

licences īpašnieka nosaukumu un adresi;

b)

licences vai licences izraksta sērijas numuru un izdošanas datumu;

c)

produkta sākotnējo kodu;

d)

produkta galīgo kodu.

3.   Šajā nodaļā minēto informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm veic elektroniski, kā to Komisija noteikusi dalībvalstīm.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Regula (EK) Nr. 174/1999 un Regula (EEK) Nr. 896/84 tiek atcelta.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 174/1999 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar VIII pielikumā ietverto atbilstības tabulu.

Regulu (EK) Nr. 174/1999 turpina piemērot licencēm, attiecībā uz kurām pieteikumi iesniegti pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

37. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro attiecībā uz eksporta licencēm, par kurām pieteikumi iesniegti no 2006. gada 1. septembra.

Pēc ieinteresētā tirgus dalībnieka pieprasījuma, kas iesniegts 3 mēnešu laikā pēc šīs regulas publicēšanas dienas, 7. panta 2. punktu piemēro licencēm, kas izsniegtas pirms 2006. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 17. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 508/2006 (OV L 92, 30.3.2006., 10. lpp.).

(3)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(4)  OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

(5)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 410/2006 (OV L 71, 10.3.2006., 7. lpp.).

(6)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 671/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 5. lpp.).

(7)  OV L 334, 30.12.1995., 33. lpp.

(8)  OV L 334, 30.12.1995., 25. lpp.

(9)  OV L 218, 6.8.1998., 46. lpp.

(10)  OV L 218, 6.8.1998., 45. lpp.

(11)  OV L 91, 1.4.1984., 71. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 222/88 (OV L 28, 1.2.1988., 1. lpp.).

(12)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. Labota redakcija OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

(13)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labota redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

(14)  OV L 90, 27.3.2004., 64. lpp.

(15)  OV L 90, 27.3.2004., 67. lpp.

(16)  OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.

(17)  OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.

(18)  OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp.

(19)  OV L 95, 14.4.2005., 11. lpp.

(20)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas 6. panta 1. punktā minētās produktu kategorijas

Numurs

Apraksts

KN kods

I

Sviests, citi tauki un eļļas, kas iegūti no piena un ziežamajiem produktiem

0405 10

0405 20 90

0405 90

II

Vājpiena pulveris

0402 10

III

Siers un sarecināta piena masa

0406

IV

Citi piena produkti

0401

0402 21

0402 29

0402 91

0402 99

0403 10 11 to 0403 10 39

0403 90 11 to 0403 90 69

0404 90

2309 10 15

2309 10 19

2309 10 39

2309 10 59

2309 10 70

2309 90 35

2309 90 39

2309 90 49

2309 90 59

2309 90 70


II PIELIKUMS

Regulas 6. panta 2. punktā minētās produktu grupas

Grupas numurs

Piena produktu kods

(kompensāciju nomenklatūra)

1

0401 30 31 9100

0401 30 31 9400

0401 30 31 9700

0401 30 91 9100

2

0401 30 39 9100

0401 30 39 9400

0401 30 39 9700

0401 30 99 9100

0401 30 99 9500

3

0402 21 11 9200

0402 21 11 9300

0402 21 11 9500

0402 21 11 9900

0402 21 91 9100

0402 21 91 9200

0402 21 91 9350

0402 21 91 9500

4

0402 21 17 9000

0402 21 19 9300

0402 21 19 9500

0402 21 19 9900

0402 21 99 9100

0402 21 99 9200

0402 21 99 9300

0402 21 99 9400

0402 21 99 9500

0402 21 99 9600

0402 21 99 9700

0402 21 99 9900

5

0402 29 15 9200

0402 29 15 9300

0402 29 15 9500

0402 29 15 9900

0402 29 91 9000

6

0402 29 19 9300

0402 29 19 9500

0402 29 19 9900

0402 29 99 9100

0402 29 99 9500

7

0402 91 11 9370

0402 91 31 9300

8

0402 91 19 9370

0402 91 39 9300

9

0402 99 11 9350

0402 99 31 9150

0402 99 31 9300

10

0402 99 19 9350

0402 99 39 9150

11

0403 90 11 9000

0403 90 13 9200

0403 90 13 9300

0403 90 13 9500

0403 90 13 9900

0403 90 19 9000

12

0403 90 33 9400

0403 90 33 9900

13

0403 90 59 9310

0403 90 59 9340

0403 90 59 9370

0403 90 59 9510

14

0404 90 21 9120

0404 90 21 9160

0404 90 23 9120

0404 90 23 9130

0404 90 23 9140

0404 90 23 9150

15

0404 90 29 9110

0404 90 29 9115

0404 90 29 9125

0404 90 29 9140

16

0404 90 81 9100

0404 90 83 9110

0404 90 83 9130

0404 90 83 9150

0404 90 83 9170

17

0405 10 11 9500

0405 10 11 9700

0405 10 19 9500

0405 10 19 9700

0405 10 30 9100

0405 10 30 9300

0405 10 30 9700

0405 10 50 9300

0405 10 50 9500

0405 10 50 9700

0405 10 90 9000

0405 20 90 9500

0405 20 90 9700

0405 90 10 9000

0405 90 90 9000

18

0406 10 20 9640

0406 10 20 9650

19

0406 10 20 9830

0406 10 20 9850

20

0406 20 90 9913

0406 20 90 9915

0406 20 90 9917

0406 20 90 9919

21

0406 30 31 9930

0406 30 31 9950

22

0406 30 39 9500

0406 30 39 9700

23

0406 30 39 9930

0406 30 39 9950

24

0406 90 76 9300

0406 90 76 9400

0406 90 76 9500

25

0406 90 78 9100

0406 90 78 9300

0406 90 78 9500

26

0406 90 85 9930

0406 90 85 9970

27

0406 90 86 9400

0406 90 86 9900

28

0406 90 87 9300

0406 90 87 9400


III PIELIKUMS

KANĀDA

Saskaņā ar 21. panta 4. punktu sniedzamā informācija

 

Dalībvalsts

 

Dati, kas attiecas uz laika posmu


Tirgotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Produkta KN kods

(ievērojot 19. pantu)

Izsniegtās licences

Licenču skaits

Daudzums tonnās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 


IV PIELIKUMS

Regulas 32. panta c) apakšpunktā minētās norādes

:

Spāņu valodā

:

Capítulo III, sección 3, del Reglamento (CE) no 1282/2006:

contingente arancelario de leche en polvo del año 1.7.…-30.6.… fijado en el Memorándum de acuerdo celebrado entre la Comunidad Europea y la República Dominicana y aprobado por la Decisión 98/486/CE del Consejo.

:

Čehu valodā

:

kapitola III oddíl 3 nařízení (ES) č. 1282/2006:

Celní kvóta pro období od 1.7.… do 30.6.… pro sušené mléko v rámci memoranda o porozumění uzavřeného mezi Evropským společenstvím a Dominikánskou republikou a schváleného rozhodnutím Rady 98/486/ES.

:

Dāņu valodā

:

kapitel III, afdeling 3, i forordning (EF) nr. 1282/2006:

toldkontingent for perioden 1.7.… til 30.6.… for mælkepulver i henhold til den aftale, som blev indgået mellem Det Europæiske Fællesskab og Den Dominikanske Republik og godkendt ved Rådets afgørelse 98/486/EF.

:

Vācu valodā

:

Kapitel III Abschnitt 3 der Verordnung (EG) Nr. 1282/2006:

Milchpulverkontingent für den Zeitraum 1.7.…—30.6.… gemäß der mit dem Beschluss 98/486/EG des Rates genehmigten Vereinbarung zwischen der Europäischen Gemeinschaft und der Dominikanischen Republik.

:

Igauņu valodā

:

määruse (EÜ) nr 1282/2006 III peatüki 3. jaos:

Piimapulbri tariifikvoot 1.7.…–30.6.… vastastikuse mõistmise memorandumi alusel, mis on sõlmitud Euroopa Ühenduse ja Dominikaani Vabariigi vahel ning heaks kiidetud nõukogu otsusega 98/486/EÜ.

:

Grieķu valodā

:

κεφάλαιο III, τμήμα 3 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1282/2006:

δασμολογική ποσόστωση, για το έτος 1.7.…-30.6.…, γάλακτος σε σκόνη δυνάμει του μνημονίου συμφωνίας που συνήφθη μεταξύ της Ευρωπαϊκής Κοινότητας και της Δομινικανής Δημοκρατίας και εγκρίθηκε από την απόφαση 98/486/ΕΚ του Συμβουλίου.

:

Angļu valodā

:

Chapter III, Section 3 of Regulation (EC) No 1282/2006:

tariff quota for 1.7.…-30.6.…, for milk powder under the Memorandum of Understanding concluded between the European Community and the Dominican Republic and approved by Council Decision 98/486/EC.

:

Franču valodā

:

chapitre III, section 3, du règlement (CE) no 1282/2006:

contingent tarifaire, pour l'année 1.7.…-30.6.…, de lait en poudre au titre du mémorandum d'accord conclu entre la Communauté européenne et la République dominicaine et approuvé par la décision 98/486/CE du Conseil.

:

Itāliešu valodā

:

capo III, sezione 3, del regolamento (CE) n. 1282/2006:

contingente tariffario per l'anno 1.7.…-30.6.…, di latte in polvere a titolo del memorandum d'intesa concluso tra la Comunità europea e la Repubblica dominicana e approvato con la decisione 98/486/CE del Consiglio.

:

Latviešu valodā

:

Regulas (EK) Nr. 1282/2006 III nodaļas 3 iedaļā:

Tarifa kvota no … gada 1. jūlija līdz … gada 30. jūnijam sausajam pienam (piena pulverim) saskaņā ar Saprašanās memorandu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK.

:

Lietuviešu valodā

:

Reglamento (EB) Nr. 1282/2006 III skyriaus 3 skirsnyje:

tarifinė kvota nuo … metų liepos 1 dienos iki … metų birželio 30 dienos pieno milteliams, numatyta Europos bendrijos ir Dominikos Respublikos susitarimo memorandume ir patvirtinta Tarybos sprendimu 98/486/EB.

:

Ungāru valodā

:

Az 1282/2006/EK rendelet III. fejezetének 3 szakasza:

A 98/486/EK tanácsi határozat által jóváhagyott, az Európai Közösség és a Dominikai Köztársaság között megkötött egyetértési megállapodás értelmében a tejporra […] július 1-től […] június 30-ig vonatkozó vámkontingens.

:

Maltiešu valodā

:

Kapitolu III, Taqsima 3 tar-Regolament (KE) Nru 1282/2006:

Quota ta’ tariffa għal 1.7.…–30.6.… għall-ħalib tat-trab taħt il-Memorandum ta’ Ftehim konkluż bejn il-Komunità Ewropea u r-Repubblika Dominikana u approvat permezz tad-Deċiżjoni tal-Kunsill 98/486/KE.

:

Holandiešu valodā

:

Hoofdstuk III, afdeling 3, van Verordening (EG) nr. 1282/2006:

Tariefcontingent melkpoeder voor het jaar van 1.7.… t/m 30.6.… krachtens het memorandum van overeenstemming tussen de Europese Gemeenschap en de Dominicaanse Republiek, goedgekeurd bij Besluit 98/486/EG van de Raad.

:

Poļu valodā

:

rozdział III, sekcja 3 rozporządzenia (WE) nr 1282/2006:

Kontyngent taryfowy na okres od 1.7.… do 30.6.… na mleko w proszku zgodnie z Protokołem ustaleń zawartym między Wspólnotą Europejską a Republiką Dominikańską i przyjętym decyzją Rady 98/486/WE.

:

Portugāļu valodā

:

Secção 3 do capítulo III do Regulamento (CE) n.o 1282/2006:

Contingente pautal do ano 1.7.…-30.6.…, de leite em pó ao abrigo do memorando de acordo concluído entre a Comunidade Europeia e a República Dominicana e aprovado pela Decisão 98/486/CE do Conselho.

:

Slovāku valodā

:

kapitola III, oddiel 3 nariadenia (ES) č. 1282/2006:

Tarifná kvóta pre obdobie od 1.7.… do 30.6.… pre sušené mlieko podľa Memoranda o vzájomnom porozumení uzatvorenom medzi Európskym spoločenstvom a Dominikánskou republikou a schváleným rozhodnutím Rady 98/486/ES.

:

Slovēņu valodā

:

poglavje III oddelka 3 Uredbe (ES) št. 1282/2006:

Tarifna kvota za obdobje 1.7.… – 30.6…. za mleko v prahu v skladu z Memorandumom o soglasju, sklenjenim med Evropsko skupnostjo in Dominikansko republiko in potrjenim z Odločbo Sveta 98/486/ES.

:

Somu valodā

:

asetuksen (EY) N:o 1282/2006 III luvun 3 jaksossa:

neuvoston päätöksellä 98/486/EY hyväksytyn Euroopan yhteisön ja Dominikaanisen tasavallan yhteisymmärryspöytäkirjan mukainen maitojauheen tariffikiintiö 1.7.… ja 30.6.… välisenä aikana.

:

Zviedru valodā

:

avsnitt 3 i kapitel III i förordning (EG) nr 1282/2006:

tullkvot för året 1.7.…–30.6.…, för mjölkpulver enligt avtalsmemorandumet mellan Europeiska gemenskapen och Dominikanska republiken, godkänt genom rådets beslut 98/486/EG.


V PIELIKUMS

Dominikānas Republika

Saskaņā ar 33. panta 1. punktu sniedzamā informācija

 

Dalībvalsts:

 

Dati, kas attiecas uz laika posmu no … 1. jūlija līdz … 30. jūnijam

Regulas 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā kvota

Pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Atsauces datums eksportam uz Dominikānas Republiku

Pieteikumi

Produkta kods kompensāciju nomenklatūrā

Eksportētie daudzumi

(t)

Eksporta gads

Produkta kods kompensāciju nomenklatūrā

Maksimālais daudzums = 110 % no (3)

(t)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

Kopā

 


Regulas 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā kvota

Pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Produkta kods kompensāciju nomenklatūrā

Daudzums, par kuru iesniegti pieteikumi

(t)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 


VI PIELIKUMS

Dominikānas Republika

Saskaņā ar 34. panta 1. punktu sniedzamā informācija

 

Dalībvalsts:

 

Dati, kas attiecas uz laika posmu no .…. 1. jūlija līdz .…. 30. jūnijam

30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā kvota

Eksportētāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Kods kompensāciju nomenklatūrā

Piešķirtie daudzumi, par kuriem netika izsniegtas licences

(t)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 


Regulas 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā kvota

Eksportētāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Kods kompensāciju nomenklatūrā

Piešķirtie daudzumi, par kuriem netika izsniegtas licences

(t)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 


VII PIELIKUMS

Dominikānas Republika

Saskaņā ar 34. panta 5. punktu sniedzamā informācija

 

Dalībvalsts

 

Dati, kas attiecas uz laika posmu no … 1. jūlija līdz … 30. jūnijam

Regulas 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā kvota

Kods kompensāciju nomenklatūrā

Daudzumi, par kuriem tika piešķirtas licences

(t)

Daudzumi, par kuriem tika izsniegtas licences

(t)

Eksportētie daudzumi

(t)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 


Regulas 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā kvota

Kods kompensāciju nomenklatūrā

Daudzumi, par kuriem tika piešķirtas licences

(t)

Daudzumi, par kuriem tika izsniegtas licences

(t)

Eksportētie daudzumi

(t)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 


VIII PIELIKUMS:

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 174/1999

Šī regula

1. pants

21. pants

2. pants

1 panta 1. punkts, 2. pants

3. panta 1. punkts

1. panta 4. punkts

3. panta 2. punkts

1. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

1. panta 3. punkts

4. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

2. pants

4. panta 4. punkts

3. pants

5. pants

4. pants

6. pants

5. pants

7. pants

6. pants

8. pants

7. pants

8. pants

9. panta 1. līdz 5. punkts

14. pants

9. panta 6. punkts

12. panta 2. punkts

9. panta 7. punkts

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

16. pants

17. pants

17. pants

18. panta 1. punkts

18. panta 1. punkts

18. panta 3. punkts

18. panta 2. punkts

18. panta 2. punkts

19. pants

18. panta 4. punkts

20. panta 1. punkts

18. panta 5. punkts

20. panta 2. punkts

18. panta 6. punkts

21. panta 1. un 2. punkts

18. panta 7. punkts

21. panta 3. punkts

18. panta 8. punkts

21. panta 4. punkts

18. panta 9. punkts

22. pants

19. pants

20. panta 1. punkts

23. pants

20. panta 2. punkts

24. pants

20. panta 3. un 9. punkts

25. panta 1. punkts

20. panta 4. punkts

25. panta 2. punkts

20. panta 5. punkts

25. panta 3. punkts

20. panta 6. punkts

20. panta 7. punkts

26. panta 1. punkts

20. panta 8. punkts

26. panta 2. punkts

20. panta 10. punkts

27. pants

20. panta 11. punkts

28. pants

20.a panta 1. un 2. punkts

29. panta 1. punkts

20.a panta 3. punkts

29. panta 2. punkts

20.a panta 4. punkts

30. panta 1. punkts

20.a panta 5. punkts

30. panta 2. punkts

20.a panta 6. punkts

30. panta 3. punkts

20.a panta 7. punkts

31. pants

20.a panta 9. punkts

32. pants

20.a panta 10. punkts

33. panta 1. punkts

20.a panta 11. punkts

33. panta 2. punkts

20.a panta 12. punkts

34. panta 1. punkts

20.a panta 13. punkts

34. panta 2. punkts

20.a panta 14. punkts

34. panta 3. punkts

20.a panta 15. punkts

34. panta 4. punkts

20.a panta 16. punkts

34. panta 5. punkts

20.a panta 17. punkts

35. panta 1. punkts

20.a panta 18. punkts

35. panta 2. punkts

22. pants

36. pants

23. pants

37. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

IV pielikums

III pielikums

20.a panta 9. punkts

IV pielikums

V pielikums

V pielikums

VI pielikums

VI pielikums

VII pielikums

VII pielikums

VIII pielikums


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/29


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 7. augusts),

ar ko izveido ekspertu grupu, lai noteiktu politikas vajadzību saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem

(2006/581/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm dots uzdevums nodrošināt, lai Eiropas Savienība ar ciešāku sadarbību garantētu pilsoņiem augsta līmeņa drošību tiesiskuma, brīvības un drošības telpā, novēršot un apkarojot organizēto un cita veida noziedzību.

(2)

Lai atbalstītu saskaņotas un salīdzināmas Eiropas Savienības statistikas izveidi par noziedzību un kriminālo tiesvedību, kas ir svarīgi Kopienas tiesību aktu un politiku attīstībai un uzraudzībai, kā izklāstīts rīcības plānā par to, kā īstenot Hāgas programmu (1), Komisijai var būt nepieciešams izmantot dalībvalstu pārstāvju un speciālistu kompetenci ar padomdevējas institūcijas starpniecību.

(3)

Kopienas statistikas sagatavošanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (2), un Kopienas statistikas izveides darbības veic atbilstīgi Kopienas statistikas programmai un tās gada programmām (3), ievērojot principus, kuri izklāstīti Eiropas prakses kodeksā, kurš Statistikas programmu komitejā pieņemts 2005. gada 24. februārī un pievienots Komisijas 2005. gada 25. maija paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei un Komisijas Ieteikumam (4) par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

(4)

Ekspertu grupā ir fiziskas personas, kas ir kompetentas apsvērt politikas vajadzību un konsultēt par noziedzības un kriminālās tiesvedības jomas rādītāju un datu efektīvu izmantošanu.

(5)

Noteikumi par to, vai ekspertu grupas dalībnieki drīkst izpaust informāciju, ir jāparedz, neierobežojot Komisijas noteikumus par drošību, kuri izklāstīti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (5).

(6)

Personas dati par ekspertu grupas dalībniekiem ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6).

(7)

Tādēļ ir jāizveido Ekspertu grupa, lai noteiktu politikas vajadzību saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem, un sīki jāizklāsta tās darba uzdevums un struktūras.

(8)

Šīs ekspertu grupas izveide neaizstāj nevienu lēmumu.

(9)

Šīs ekspertu grupas dalībniekus ieceļ sākotnējam 2 gadu pilnvaru laikam, pēc kura Komisija apsvērs pagarinājuma lietderību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ar šo izveido ekspertu grupu ar nosaukumu Ekspertu grupa, lai noteiktu politikas vajadzību saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem, turpmāk saukta “ekspertu grupa”.

2. pants

Uzdevums

Ekspertu grupas uzdevumi ir:

palīdzēt Komisijai izveidot sadarbību starp dalībvalstīm un citām saistītām organizācijām un struktūrām ES plāna īstenošanā par visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrādi noziedzības un kriminālās tiesvedības novērtēšanai (7);

palīdzēt Komisijai noteikt, vai ir nepieciešama politika par noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem ES līmenī;

palīdzēt Komisijai noteikt, vai nepieciešams izstrādāt kopējus rādītājus un instrumentus, kas paredzēti noziedzības un kriminālās tiesvedības novērtēšanai;

palīdzēt Komisijai izstrādāt kopējus rādītājus un citus nepieciešamos datus;

konsultēt Komisiju par attiecīgām pētniecības un attīstības vajadzībām vai rezultātiem, kas ir jāņem vērā darbā, lai īstenotu iepriekš minēto ES plānu;

konsultēt Komisiju par sadarbību ar privātā un akadēmiskā sektora vai citu attiecīgo sektoru pārstāvjiem, lai ietvertu attiecīgās zināšanas un pieredzi darbā, īstenojot iepriekš minēto ES plānu.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar ekspertu grupu par jebkuru jautājumu saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības novērtēšanu, īpaši par to, vai ir nepieciešama politika noziedzības un kriminālās tiesvedības statistikas izveidē.

4. pants

Dalībnieki un to iecelšana

1.   Ekspertu grupā ir ne vairāk kā 50 dalībnieki un vismaz 40 % katra dzimuma pārstāvju:

a)

no ES dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu tieslietu un iekšlietu nozares valsts iestādēm;

b)

no Eiropas Savienības struktūrām un tīkliem ar attiecīgu pieredzi un kompetenci noziedzības un kriminālās tiesvedības datu analizēšanā un izveidē politikas vajadzībām, piemēram, Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla (EUCPN), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA), Eurojust, Eiropas Policijas priekšnieku darba grupas (EPCTF), Eiropas Policijas biroja (Eiropola), Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra (EUMC) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO);

c)

no starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām ar attiecīgu pieredzi un kompetenci noziedzības un kriminālās tiesvedības datu analizēšanā un izveidē politikas vajadzībām. Tās ir šādas: Eiropas Padome, European Sourcebook Group, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF), Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs (UNODC), Pasaules veselības organizācija (PVO);

d)

fiziskas personas, kas ieguvušas kompetenci akadēmiskos pētījumos vai privātā sektorā noziedzības un kriminālās tiesvedības analizēšanas vai novērtēšanas jomā ES dalībvalstīs, arī var kļūt par ekspertu grupas dalībniekiem.

2.   Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts ieceļ par ekspertu grupas dalībniekiem speciālistus, kas ir kompetenti 2. pantā un 4. panta 1. punktā minētajās jomās. Attiecībā uz 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu dalībniekus izvirza iestādes vai organizācijas, un attiecībā uz 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu dalībniekus izraugās no tiem, kas ir atbildējuši uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

Katra dalībvalsts, pievienošanās valsts un kandidātvalsts izvirza dalībai divas personas (vienu no katra dzimuma), no kurām Komisija ieceļ vienu. Ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībniekus ieceļ tādu pašu skaitu ekspertu grupas dalībnieku vietniekus. Vietnieki automātiski aizstāj prombūtnē esošus dalībniekus.

3.   Dalībniekus, kas minēti 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ieceļ kā valsts iestādes vai nevalstiskas organizācijas pārstāvi. Dalībniekus, kas minēti 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ieceļ privātpersonu statusā, un viņi konsultē Komisiju neatkarīgi no jebkuras ārējas ietekmes.

4.   Ekspertu grupas dalībnieki pilda savus pienākumus līdz brīdim, kad viņus nomaina, vai arī līdz sava pilnvaru laika beigām.

5.   Dalībniekus, kuri vairs nespēj efektīvi piedalīties ekspertu grupas apspriedēs, atkāpjas no amata vai neievēro šā panta pirmā vai otrā punkta vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 287. panta noteikumus, var nomainīt atlikušajam pilnvaru laikam.

6.   Tie dalībnieki, kuri iecelti privātpersonu statusā (šā panta 3. punkts), katru gadu paraksta apņemšanos darboties sabiedrības interesēs un paziņojumu, ka viņiem nav tādu interešu vai ir intereses, kas var apdraudēt viņu objektivitāti.

7.   Individuāli iecelto dalībnieku vārdus publicē Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Dalībnieku vārdus apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem.

5. pants

Darbība

1.   Ekspertu grupas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.   Komisija koordinē ekspertu grupas darbību ar attiecīgās noziedzības un kriminālās tiesvedības statistikas darba grupas darbību; šī darba grupa ir jāizveido Eiropas Kopienu Statistikas birojam Kopienas statistikas programmas kontekstā, un tajā jābūt pārstāvētām valsts statistikas iestādēm. Komisija ir atbildīga par abu grupu darba saskanību un iespēju robežās cenšas organizēt kopīgas sanāksmes vai sanāksmes, kas notiek tajā pašā dienā.

3.   Komisija koordinē attiecīgos ekspertu grupas darbības aspektus ar citām saistītām Komisijas darbībām.

4.   Vienojoties ar Komisiju, var izveidot apakšgrupas ne vairāk kā 15 dalībnieku sastāvā īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstīgi ekspertu grupas noteiktajam darba uzdevumam; tās izformē, tiklīdz uzdevums ir izpildīts.

5.   Ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešami, Komisijas pārstāvis var lūgt piedalīties ekspertu grupas vai apakšgrupu apspriedēs ekspertus vai novērotājus, tajā skaitā no trešām valstīm, kuri ir īpaši kompetenti kādā darba kārtībā iekļautajā jautājumā.

6.   Informāciju, kas iegūta, piedaloties ekspertu grupas vai apakšgrupas apspriedēs, nedrīkst izpaust, ja Komisija uzskata, ka šī informācija ir saistīta ar konfidenciāliem jautājumiem.

7.   Ekspertu grupas un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās pēc Komisijas uzaicinājuma saskaņā ar tās noteiktajām procedūrām un grafiku. Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus. Grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties citi ieinteresēti Komisijas ierēdņi.

8.   Ekspertu grupa pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijā pieņemto standarta reglamentu (8).

9.   Komisija var publicēt tīmeklī vai citur ekspertu grupas izstrādātu kopsavilkumu, secinājumu, secinājuma daļu vai darba dokumentu tā oriģinālvalodā.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

Komisija atlīdzina dalībniekiem, ekspertiem un novērotājiem ceļa izdevumus un attiecīgā gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar ekspertu grupas darbību atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgiem ekspertiem.

Dalībnieki, eksperti un novērotāji nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Sanāksmju izdevumus atlīdzina gada budžeta ietvaros, ko grupai piešķīruši atbildīgie Komisijas dienesti.

7. pants

Piemērojamība

Lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 7. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI


(1)  OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp. Padomes un Komisijas rīcības plāns par to, kā īstenot Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā.

(2)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

(3)  Kopienas statistikas programma no 2003. līdz 2007. gadam, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 2367/2002/EK (OV L 358, 31.12.2002., 1. lpp.).

(4)  COM(2005) 217 galīgā redakcija un Komisijas Ieteikums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

(5)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, patlaban starpdienestu apspriedē.

(8)  SEC(2005) 1004 dokumenta III pielikums.


29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/33


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. augusts),

ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tādu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir aizsargplāksnīte purngalā

(2006/582/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2005. gada 13. maijā saskaņā ar pamatregulas 5. pantu saņēma sūdzību par tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Indijas izcelsmes apavu ievedumiem par dempinga cenām, kuriem ir aizsargplāksnīte purngalā, kas, iespējams, rada kaitējumu.

(2)

Sūdzību saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu iesniedza Eiropas Apavu ražošanas nozares konfederācija (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 30 %, no Kopienas tādu apavu kopējās produkcijas apjoma, kuriem ir aizsargplāksnīte purngalā.

(3)

Sūdzībā bija sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par dempingu un tā radīto kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), Komisija sāka antidempinga procedūru attiecībā uz tādu konkrētu apavu ievedumiem Kopienā, kuriem ir gumijas vai plastmasas virsa (izņemot ūdensnecaurlaidīgus apavus ar gumijas vai plastmasas ārējām zolēm un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi), vai ādas, vai mākslīgās ādas virsa ar aizsargplāksni purngalā un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai Indijā, un kurus patlaban deklarē ar KN kodiem 6402 30 00, 6403 40 00, ex 6402 19 00, ex 6402 91 00, ex 6402 99 10, ex 6402 99 31, ex 6402 99 39, ex 6402 99 50, ex 6402 99 91, ex 6402 99 93, ex 6402 99 96, ex 6402 99 98, ex 6403 19 00, ex 6403 30 00, ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 50, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 50, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98, ex 6405 10 00, ex 6405 90 10 un ex 6405 90 90.

(5)

Komisija oficiāli informēja par procedūras sākšanu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas ražotājus eksportētājus un zināmos ieinteresētos ievedējus un tirgotājus, attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus, sūdzību iesniegušos Kopienas ražotājus un citus zināmos ražotājus Kopienā, zināmos ieinteresētos piegādātājus un lietotājus, kā arī to apvienības. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izklāstīt savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas minēts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

B.   SŪDZĪBAS ATSAUKŠANA UN PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(6)

Komisijai adresētajā 2006. gada 17. jūlija vēstulē sūdzības iesniedzējs oficiāli atsauca sūdzību par apavu ar aizsargplāksni purngalā importu.

(7)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja sūdzība tiek atsaukta un šāda izbeigšana nav pretrunā Kopienas interesēm.

(8)

Komisija uzskatīja, ka pašreizējā procedūra jāizbeidz, jo izmeklēšanā neatklāja apsvērumus, kas liecinātu, ka minētā procedūras izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm. Ieinteresētās personas attiecīgi tika informētas, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Piezīmes par to, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm, netika saņemtas.

(9)

Tādējādi tiek secināts, ka antidempinga procedūra attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma ievešanu Kopienā ir jāizbeidz, nepiemērojot antidempinga pasākumus,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tādu konkrētu apavu ievedumiem Kopienā, kuriem ir gumijas vai plastmasas virsa (izņemot ūdensnecaurlaidīgus apavus ar gumijas vai plastmasas ārējām zolēm un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi), vai ādas, vai mākslīgās ādas virsa ar aizsargplāksni purngalā un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai Indijā, un kurus deklarē ar KN kodiem 6402 30 00, 6403 40 00, ex 6402 19 00, ex 6402 91 00, ex 6402 99 10, ex 6402 99 31, ex 6402 99 39, ex 6402 99 50, ex 6402 99 91, ex 6402 99 93, ex 6402 99 96, ex 6402 99 98, ex 6403 19 00, ex 6403 30 00, ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 50, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 50, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98, ex 6405 10 00, ex 6405 90 10 un ex 6405 90 90.

Briselē, 2006. gada 28. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 159, 30.6.2005., 7. lpp.


29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/35


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2006. gada 17. augusts)

par Fusarium toksīnu novēršanu un samazināšanu labībā un labības produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/583/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši 211. panta otro ievilkumu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Padomes 1993. gada 25. februāra Direktīvai 93/5/EEK par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē (1), 2003. gada septembrī pabeidza Zinātniskās sadarbības (SCOOP) 3.2.10. uzdevumu “Datu par Fusarium toksīnu sastopamību pārtikā vākšana un devas novērtējums, ko ar pārtiku uzņem ES dalībvalstu iedzīvotāji” (2).

Šā uzdevuma rezultāti parāda, ka Fusarium toksīni ir plaši izplatīti Kopienas pārtikas ķēdē. Fusarium toksīnu galvenie avoti pārtikā ir labības produkti, īpaši kvieši un kukurūza. Lai gan Fusarium toksīnu uzņemšana ar uzturu visam iedzīvotāju kopumam un pieaugušajiem parasti ir mazāka par attiecīgo pieļaujamo dienas devu (TDI), tomēr dažkārt riska grupas, piemēram, zīdaiņi un mazi bērni sasniedz vai pat pārsniedz TDI.

(2)

Jo īpaši maziem bērniem un pusaudžiem dezoksinivalenola daudzums pārtikā tuvojas TDI. Attiecībā uz zearalenonu jāpievērš uzmanība uzdevumā neminētām iedzīvotāju grupām, kuras var regulāri patērēt produktus ar augstu zearalenona piesārņojumu. Attiecībā uz fumonizīniem, 2003. gada ražas uzraudzības rezultāti rāda, ka kukurūza un kukurūzas produkti var būt ļoti piesārņoti ar fumonizīniem.

(3)

Komisijas 2001. gada 8. marta Regula (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (3), nosaka dezoksinivalenola un zearalenona maksimālos līmeņus un pēc 2007. gada pieprasa noteikt fumonizīnu un T-2 un HT-2 toksīnu maksimālos līmeņus labībā un labības produktos.

(4)

Maksimālie līmeņi ir noteikti Fusarium toksīniem labībā un labības produktos, ņemot vērā veikto toksikoloģisko novērtējumu, iedarbības novērtējuma rezultātus un šo līmeņu iespējamību. Tomēr ir atzīts, ka jācenšas vēl vairāk samazināt šo Fusarium toksīnu klātbūtni labībā un labības produktos.

(5)

Attiecībā uz lopbarību, Komisijas 2006. gada 17. augusta Ieteikums 2006/576/EK par dezoksinivalenola, zearalenona, ohratoksīna A, T-2 un HT-2 toksīnu un fumonizīnu klātbūtni produktos, kas paredzēti lopbarībai (4), iesaka pastiprināti kontrolēt Fusarium toksīnu klātbūtni labībā un labības produktos, kas paredzēti dzīvnieku barošanai, un barības maisījumos un nosaka orientējošās vērtības, kuras jāpiemēro, novērtējot barības maisījumu un labības un labības produktu piemērotību.

(6)

Fusarium toksīnu klātbūtne dzīvnieku barības produktos var izraisīt toksiskus efektus visām dzīvnieku sugām, ietekmējot dzīvnieku veselību, lai gan uzņēmība dažādām sugām ievērojami atšķiras. Lai aizsargātu dzīvnieku veselību un izvairītos no negatīvas ietekmes uz ganāmpulka ražību, svarīgi pēc iespējas novērst un samazināt Fusarium toksīnu klātbūtni labībā un lopbarības labības produktos.

(7)

Tādēļ labības ķēdē iesaistītie uzņēmumi jāmudina izmantot labu praksi, lai novērstu un samazinātu piesārņojumu ar Fusarium toksīniem, un to jāpanāk, piemērojot vienādus principus visā Kopienā. Principu pilnīga īstenošana, kā ieteikts šajā ieteikumā, ļaus vēl vairāk samazināt piesārņojuma līmeņus.

(8)

Šie principi ņem vērā Pārtikas kodeksa komisijas 2003. gadā pieņemto “Prakses kodeksu mikotoksīnu piesārņojuma līmeņu novēršanai un samazināšanai labībā, ieskaitot pielikumus par ohratoksīnu A, zearalenonu, fumonizīnu un trihotecēniem (CAC/RCP 51-2003)”,

IESAKA.

Dalībvalstīm, veicot pasākumus, kas attiecas uz labības ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem, jāņem vērā pielikumā dotie vienotie principi, lai kontrolētu un vadītu Fusarium toksīnu piesārņojumu labībā.

Briselē, 2006. gada 17. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 52, 4.3.1993., 18. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  Ziņojums pieejams Komisijas tīmekļa vietnē (Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD) http://europa.eu./food/fs/scoop/task3210.pdf

(3)  OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 199/2006 (OV L 32, 4.2.2006., 34. lpp.).

(4)  OV L 229, 23.8.2006., 7. lpp.


PIELIKUMS

FUSARIUM TOKSĪNU PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS UN SAMAZINĀŠANAS PRINCIPI LABĪBĀ

IEVADS

1.

Dažādas Fusarium sēnītes, kas parasti ir augsnē, spēj radīt dažādus trihotecēnu klases mikotoksīnus, piemēram, dezoksinivalenolu (DON), nivalenolu (NIV), T-2 un HT-2 toksīnus un dažus citus toksīnus, piemēram, zearalenonu un fumonizīnus B1 un B2. Fusarium sēnītes parasti atrodamas uz labības, kas augusi Amerikas, Eiropas un Āzijas mērenajos rajonos. Dažas toksīnus izdalošās Fusarium sēnītes dažādā apjomā spēj izdalīt divus vai vairākus no šiem toksīniem.

2.

Lai gan pašlaik nav iespējams pilnībā novērst mikotoksīnu piesārņojumu patēriņa precēs, mērķis ir ar labu lauksaimniecības praksi minimalizēt šo toksīnu sastopamību. Šo Fusarium toksīnu novēršanas un samazināšanas principu mērķis ir dot vienotus ieteikumus, kas jāievēro visām dalībvalstīm, mēģinot kontrolēt un vadīt šo mikotoksīnu piesārņojumu. Lai šie principi būtu efektīvi, pirms tos piemēro, ražotājiem katrā dalībvalstī jāapsver šie vispārīgie principi attiecībā uz vietējām kultūrām, klimatu un lauksaimniecības praksi. Svarīgi, lai ražotāji saprastu, ka laba lauksaimniecības prakse (GAP) ietver pirmkārt labības kontroli attiecībā uz Fusarium toksīnu piesārņojumu, kam seko labas ražošanas prakses ieviešana (GMP) cilvēku pārtikai un lopbarībai domātās labības apstrādes, glabāšanas, pārstrādes un realizācijas laikā. Uz pamatprincipiem balstītas prakses valstu kodeksu veidošana, speciālu prakses kodeksu veidošana atsevišķām labības sugām uzlabos piemērojamību, īpaši tādai labībai kā kukurūza.

3.

Šie principi raksturo faktorus, kas veicina inficēšanos, augšanu un toksīnu veidošanos labības ražā saimniecību līmenī un to kontroles metodes. Jāuzsver, ka atsevišķu kultūru sējas stratēģija, stratēģija pirms ražas novākšanas un pēc tās ir atkarīga no valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem, jāievēro attiecīgās kultūras vietējā un izplatītā ražošanas prakse katrā valstī vai reģionā. Tādēļ piegādes ķēdes dalībniekiem regulāri jānovērtē savs risks, lai izlemtu kādā apjomā jāveic pasākumi Fusarium toksīnu piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai.

Šāda novērtēšana ir īpaši piemērota attiecībā uz audzējamo labību, piemēram, kviešiem vai kukurūzu. Inficēšanās ceļi un toksīnu veidošanās dinamika dažādām labībām ir atšķirīgi, un tos ietekmē lauksaimniecības apstākļi. Ražošanas sistēmas, kur kukurūza ir daļa no rotācijas cikla, ir ļoti riskantas. Arī kvieši un cita labība, ko audzē šādā rotācijā vai šādas labības tiešā tuvumā, rūpīgi jāuzrauga un jāpārbauda.

4.

Labība var būt piesārņota ar Fusarium toksīniem vairāku faktoru dēļ. Ar labu praksi nevar kontrolēt visus šos faktorus, piemēram, laika apstākļus. Bez tam ne visi šie faktori ir vienlīdz svarīgi, un starp šiem dažādajiem apstākļiem var būt tāda mijiedarbība, kas rada piesārņojumu ar Fusarium toksīniem. Tādēļ ir svarīgi saprātīgā veidā pieņemt integrētu pieeju visiem riska faktoriem. Īpaši jāizvairās no dažādu riska faktoru uzkrāšanās, to iespējamās mijiedarbības dēļ.

Tāpat ir ļoti svarīgi ziņot par iepriekšējo gadu pieredzi saistībā ar Fusarium sēnīšu un toksīnu novēršanu un veidošanos, lai varētu noteikt nākamajos gados veicamos pasākumus Fusarium veidošanās novēršanai.

Jābūt zināmām procedūrām, lai pareizi rīkotos, sadalot, pārkārtojot, atsaucot vai izmantojot savādāk labības ražu, kas var apdraudēt cilvēku un/vai dzīvnieku veselību.

5.

Turpmāk izklāstītie principi atteicas uz galvenajiem faktoriem Fusarium toksīnu piesārņojuma kontrolei laukā. Vissvarīgākie ir: kultūru rotācija, augsnes kopšana, šķirņu vai hibrīdu izvēle un fungicīdu pareiza lietošana.

RISKA FAKTORI, KAS JĀIEVĒRO LABĀ LAUKSAIMNIECĪBAS PRAKSĒ (GAP)

KULTŪRU ROTĀCIJA

6.

Kultūru rotācija visumā ir efektīvs piesārņojuma riska samazināšanas paņēmiens atkarībā no sēnītes celma un labības šķirnes. Tā ir ļoti efektīva īpaši ziemāju piesārņojuma samazināšanai. Kultūras, kas nav zāle, kas nav to Fusarium sugu saimniekaugi, no kurām cieš labība, piemēram, kartupeļi, cukurbietes, āboliņš, lucerna vai dārzeņi jāaudzē rotācijas kārtībā, lai samazinātu sēnītes uzsējumu laukā. Mazo graudu labības kultūras, piemēram, kviešus, pēc tam var stādīt tikai pēc Fusarium infekcijas riska novērtēšanas.

Ievērojamā mijiedarbība, kas konstatēta starp iepriekšējo kultūru un augsnes kopšanu, apliecina saimniekaugu atlieku nozīmi Fusarium vārpu iedegu patogēnu dzīves ciklā. Kad labības kultūras audzēja pēc Fusarium saimniekauga, piemēram, kukurūzas, DON līmenis bija augstāks. Īpaši augstu DON koncentrāciju konstatēja, ja kukurūza bijusi iepriekšējā kultūra, jo tā ir viens no Fusarium graminearum saimniekaugiem, kura pazīstama kā spēcīga DON ražotāja. Tomēr ja lauku uzara, DON līmenis kviešu ražā pēc Fusarium saimniekaugiem bija ievērojami zemāks, salīdzinot ar ražu pēc saimniekauga, tikai ar minimālu kultivāciju.

ŠĶIRŅU/HIBRĪDU IZVĒLE

7.

Jāizvēlas hibrīdi vai šķirnes, kas ir vispiemērotākās augsnei un klimatiskajiem apstākļiem un normāli pastāvošajai lauksaimniecības praksei. Tas samazinās stresu augiem, padarot kultūru mazāk uzņēmīgu pret sēnīšu infekciju. Noteiktā reģionā var stādīt tikai dalībvalstī vai dalībvalsts attiecīgajā reģionā ieteiktās šķirnes. Ja ir pieejamas sēklu šķirnes, kas izveidotas izturīgas pret sēklas inficējošajām sēnītēm un kaitīgiem insektiem, jāaudzē šādas šķirnes. Šķirnes izvēli pēc tās izturības pret Fusarium infekciju arī jāpamato ar infekcijas risku.

KULTŪRU PLĀNOŠANA

8.

Ciktāl tas ir praktiski, raža jāplāno tā, lai izvairītos no klimata apstākļiem, kuri pagarina nobriešanas laiku uz lauka pirms ražas vākšanas. Arī sausuma stresu arī uzskata par vienu no Fusarium infekcijas riska faktoriem.

9.

Nesastādiet augus pārāk cieši kopā, ievērojiet audzējamai sugai/šķirnei ieteiktās atstarpes starp rindām un starp augiem. Informāciju par atstarpēm starp augiem var iegūt no sēklu audzēšanas uzņēmumiem.

AUGSNES UN KULTŪRU KOPŠANA

10.

Kultivējot pienācīgi jāievēro erozijas risks un laba zemes apstrādes prakse. Katra prakse, kad aizvāc, iznīcina vai aprok inficētās augu atliekas, piemēram, aršana samazina Fusarium uzsēju nākošajai kultūrai. Augsne jākultivē tā, lai tās virsma vai sēklu dobe būtu nelīdzena, tādējādi veicinot ūdens iesūkšanos un samazinot augsnes un saistīto barības vielu erozijas risku. Ja paredzams art, tad tam vispiemērotākais laiks rotācijā ir starp divām Fusarium uzņēmīgām sugām. Lūdzu skatīt arī 7. punktu.

11.

Kad tas iespējams un ir praktiski, katrai jaunai sugai jāsagatavo lauks sēšanai, iearot zemē vai novācot vecās sēklotnes, stiebrus un citas atliekas pēc ražas novākšanas, kuras varēja vai var darboties kā mikotoksīnus ražojošo sēnīšu augšanas substrāti. Pret eroziju neaizsargātās vietās jāizmanto saudzējošas zemes apstrādes metodes, lai pasargātu augsni. Šajā gadījumā jāpievērš īpaša uzmanība ražas atlieku apstrādei, jo tās var būt avots šo kultūru iespējamam piesārņojumam ar Fusarium sēnītēm: iepriekšējās kultūras ražas novākšanas laikā vai pēc tam šīs ražas atliekas iespējami smalki jāsamaļ un jāiestrādā augsnē, lai atvieglotu to sadalīšanos (mulčēšana).

12.

Pēc iespējas jāizvairās augus pakļaut stresam. Stresu var radīt daudzi faktori, ieskaitot sausumu, aukstumu, barības vielu trūkumu un pretēju reakciju uz līdzekļiem, kas lietoti attiecīgajai kultūrai. Veicot pasākumus augu stresa novēršanai, piemēram, apūdeņošanu, jāveic pasākumi, kas samazina sēnīšu infekcijas risku, piemēram, ziedēšanas laikā jāizvairās laistīt smidzinot. Laistīšana ir vērtīga augu stresa mazināšanas metode dažās augšanas situācijās. Svarīgi dot barības vielas, lai novērstu auga novājināšanos, kas var veicināt Fusarium infekciju, un lai samazinātu veldrēšanos. Barības vielas jāizvēlas atbilstoši zonai un augu īpatnībām.

13.

Nav pierādījumu tam, ka insektu kontrole vispār ietekmētu Fusarium vārpu iedegas labībā. Tomēr kukaiņu kontrole kukurūzai var samazināt Fusarium skaru puvi un tās izraisīto fumonizīna saturu kukurūzā. Sēklu apstrāde ar fungicīdiem efektīvi novērš sēklu un augsnes radītas iedegas un sakņu puvi. Cik iespējams, jāveic profilakses pasākumi, lai mazinātu ražas sēnīšu infekciju un kukaiņu radītos bojājumus un, ja vajadzīgs, atbilstoši ražotāja ieteikumiem var lietot apstiprinātus un reģistrētus insekticīdus un fungicīdus, lai kontrolētu toksiskās Fusarium sēnītes. Ja pesticīdu lietošana nav piemērota, jārīkojas atbilstoši integrētas vai organiskas kaitēkļu kontroles programmai. Jāuzsver, ka fungicīdu laicīga izmantošana ir būtiska, lai kontrolētu sēnīšu invāziju, un tai jāpamatojas uz meteoroloģiskās informācijas un/vai ražas apsekojumiem. Inficēšanās parasti notiek ziedēšanas laikā, un tas nozīmē, ka var rasties mikotoksīni. Ja ražā atrod sēnīšu infekciju un mikotoksīnus, tas atbilstoši jāņem vērā graudu apstrādē, maisīšanā un izmantošanā.

14.

Fusarium sugas ir izdalītas no daudziem zālaugiem un platlapu nezāļu sugām, un ir pierādīts, ka biezās nezālēs palielinās inficēšanās ar Fusarium. Nezāles ražā jākontrolē ar mehāniskām metodēm vai jālieto reģistrēti herbicīdi vai citi droši un piemēroti nezāļu iznīcināšanas paņēmieni.

15.

Dati liecina, ka veldrēšanās ievērojami ietekmē Fusarium toksīnu līmeni graudos. Tādēļ vācot ražu, jāizvairās no saveldrējušās labības, īpaši, ja tā ir mitra un redzamas pirmās dīgšanas pazīmes. No labības veldrēšanās var izvairīties, pielāgojot sēklu daudzumus, racionāli izmantojot mēslojumu un, ja vajadzīgs, lietojot augu augšanas regulatorus. Jāizvairās no pārmērīgas stiebru saīsināšanas.

RAŽAS NOVĀKŠANA

16.

Ja iespējams, nosakiet riska situācijas, izmantojot hidrometeoroloģiskos un slimību uzraudzības dienestus. Pirms ražas vākšanas novērtējiet graudu kvalitāti, ievērojot ierobežojumus, ko nosaka, ņemot paraugus un veicot ātrās analīzes uz vietas. Ja iespējams, graudi jāatdala, piemēram, saveldrējušies graudi, par kuriem ir zināms vai ir aizdomas, ka tiem ir augsts Fusarium infekcijas līmenis. Ja iespējams, daliet graudus pēc tirgus kvalitātes prasībām, piemēram, attiecībā uz maizes cepšanu vai lopbarību, un pēc to kvalitātes novācot no lauka, piemēram, saveldrējušies, mitri, tīri vai sausi.

17.

Ja iespējams, novāciet graudus ar pareizu mitruma saturu. Novēlota ražas novākšana, ja graudi jau inficēti ar Fusarium sugām, var ievērojami palielināt mikotoksīnu saturu ražā. Jānodrošina, lai būtu pieejamas tādas procedūras, kā laicīga graudu žāvēšana, ja nav iespējams novākt ražu ar ideālu mitruma saturu.

18.

Pirms ražas laika jāpārliecinās, ka visas ražas vākšanā izmantojamās iekārtas un graudu glabātuves darbojas. Ja šajā kritiskajā laikā kaut kas salūst, graudi var zaudēt kvalitāti un tikt veicināta mikotoksīnu veidošanās. Svarīgās rezerves daļas jātur saimniecībā pieejamas, lai nebūtu jāzaudē laiks labojot. Jāpārliecinās, ka ir pieejamas mitruma satura mērīšanas iekārtas un ka tās ir kalibrētas.

19.

Cik iespējams ražas vākšanas laikā jāizvairās no graudu mehāniskiem bojājumiem un no to kontakta ar augsni. Mazos, sarukušos graudos var būt vairāk mikotoksīnu nekā normālos, veselīgos graudos. Sarukušo graudu aizvākšana, pareizi noregulējot kombainu vai pēc ražas vākšanas attīrot no bojātajiem kodoliem un citiem nepiederīgiem priekšmetiem, var palīdzēt samazināt mikotoksīnu līmeni. Lai gan ar dažu sēklu tīrīšanas procedūru, piemēram, vētīšanas un šķirošanas palīdzību var atdalīt inficētus kodolus, kodolus ar bezsimptomu infekciju nevar atdalīt ar parastajām attīrīšanas metodēm.

ŽĀVĒŠANA

20.

Ražu vācot vai tūlīt pēc tam jānosaka mitruma līmenis graudos. Mitruma līmeņa mērīšanai ņemtajiem paraugiem jābūt pēc iespējas raksturīgiem. Ja vajadzīgs, raža glabāšanai pēc iespējas drīz jāizžāvē līdz ieteicamajam mitruma līmenim. Ja novāc mitrus graudus, kuri vēlāk jāžāvē, kā tas ir ar kukurūzu, laikam starp ražas novākšanu un žāvēšanu jābūt minimālam. Tādos gadījumos ražas vākšana jāplāno atbilstoši žāvēšanas iekārtu jaudai.

21.

Labība jāžāvē tā, lai mitruma līmenis būtu zemāks, nekā vajadzīgs pelējuma augšanai glabāšanas laikā. Ūdens aktivitāte, kas mazāka par 0,65 parasti atbilst mitruma saturam, kas mazāks par 15 %. Sīkāki ieteikumi par mitruma līmeni jādod valstu kodeksos, ņemot vērā vietējos glabāšanas apstākļus. Jānovērš daudzu uz svaigiem graudiem sastopamo sēnīšu sugu augšana.

22.

Ja pirms žāvēšanas jāuzglabā mitra labība, pastāv risks, ka tā sapelēs dažās dienās, ko var pavadīt sakaršana. Labība jāžāvē tā, lai minimalizētu graudu bojājumus. Svaigi novākto graudu uzglabāšanai kaudzēs pirms žāvēšanas vai attīrīšanas jābūt tik īsai, lai pēc iespējas samazinātu sēnīšu augšanas risku. Mitros graudus jāvedina, lai izvairītos no pārkaršanas žāvēšanas procesā. Ja tas iespējams, nejaukt kopā labību ar dažādu piesārņošanas risku.

23.

Lai samazinātu mitruma līmeņa atšķirības partijā, pēc žāvēšanas procesa graudus pārvieto uz citu telpu vai skābbarības tvertni.

UZGLABĀŠANA

24.

Ja lieto maisus, jāpārliecinās vai maisi ir tīri, sausi un sakrauti uz paletēm un vai starp maisiem un grīdu ir ūdensnecaurlaidīgs slānis.

25.

Ja iespējams, graudi jāvēdina, nodrošinot gaisa cirkulāciju cauri glabātuvei, lai uzturētu pareizu un vienmērīgu temperatūras līmeni visā glabātuvē. Glabāšanas laikā ar regulāriem intervāliem jāpārbauda glabājamo graudu mitruma saturs un temperatūra. Smaka var norādīt, ka graudi sakarst, īpaši, ja glabātuve ir noslēgta.

26.

Glabāšanas laikā glabājamo graudu temperatūra jāmēra noteiktā laikā. Temperatūras paaugstināšanās var norādīt uz mikrobu augšanu un/vai kukaiņu invāziju. Jāatdala acīmredzami inficētās graudu daļas un jānosūta paraugi analīzēm. Pēc atdalīšanas atlikušajiem graudiem jāpazemina temperatūra un jāvēdina. Jāizvairās izmantot inficētus graudus pārtikā vai lopbarības ražošanai.

27.

Jāizmanto labas mājsaimniecības metodes, lai samazinātu kukaiņu un sēnīšu klātbūtni glabātuvēs. Tās var būt piemērotu, reģistrētu insekticīdu un fungicīdu izmantošana vai citas piemērotas metodes. Jāizvēlas tikai tās ķīmiskās vielas, kurām nav kaitējoša vai apdraudoša iedarbība, atkarībā no graudu paredzētās galīgās izmantošanas, un tās stingri jāierobežo.

28.

Piemērota, apstiprināta konservanta, piemēram, tādu organisko skābju izmantošana kā propionskābe var būt labvēlīga labībai, kas paredzēta lopbarībai. Propionskābe un tās sāļi ir fungistatiski, un reizēm tos lieto konservējot mitrus graudus saimniecībā pēc ražas novākšanas, lai pirms apstrādes izvairītos no sakaršanas un pelējuma. Tos jālieto nekavējoties, ar piemērotu iekārtu, lai vienmērīgi noklātu visu apstrādājamo graudu daudzumu, vienlaikus nodrošinot strādājošo drošību. Ja graudi ir apstrādāti mitrās glabāšanas laikā, konservantu klātbūtne negarantē to, ka graudi nebūs piesārņoti.

TRANSPORTS NO GLABĀTUVES

29.

Transporta konteineriem jābūt sausiem un bez redzama pelējuma, kukaiņiem un piesārņotiem materiāliem. Ja vajadzīgs, transporta konteineri pirms lietošanas un atkārtotas lietošanas jāiztīra un jādezinficē, un tiem jābūt piemērotiem paredzamajai kravai. Šeit var lietot reģistrētus fungicīdus vai insekticīdus. Izkraujot transporta konteineru, tas jāiztukšo no visas kravas un pienācīgi jāiztīra.

30.

Graudu pārvadājumus jāaizsargā no papildu mitruma, izmantojot segtus vai hermētiskus konteinerus vai brezentu. Jāizvairās no temperatūras svārstībām un rīcības, kas var izraisīt kondensāta veidošanos uz graudiem, kas savukārt var lokāli palielināt mitrumu un sekojoši sēnīšu augšanu un mikotoksīnu veidošanos.

31.

Jāizvairās no kukaiņu, putnu un grauzēju invāzijas transportēšanas laikā, izmantojot konteinerus, kuros nevar iekļūt kukaiņi un grauzēji, un citas piemērotas metodes un, ja vajadzīgs, lietojot ķīmiskos līdzekļus, kas atbaida kukaiņus un grauzējus, ja tie ir apstiprināti graudu paredzamajai galīgajai izmantošanai.


29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/41


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 25. augusts),

ar ko dalībvalstīm atļauj pagarināt pagaidu atļaujas, kas piešķirtas jaunajai aktīvajai vielai beflubutamīdam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3806)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/584/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Vācija 1998. gada martā saņēma pieprasījumu no UBE Europe GmbH par aktīvās vielas beflubutamīda (iepriekšējie nosaukumi: UBH 820, UR 50601) iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2000/784/EK (2) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(2)

Apstiprinājums tam, ka dokumentācija ir pilnīga, bija nepieciešams, lai dokumentus varētu sīkāk pārbaudīt un lai dotu iespēju dalībvalstīm uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, piešķirt pagaidu atļaujas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir attiecīgā aktīvā viela, atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši nosacījumam par sīku aktīvās vielas un augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu, ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktās prasības.

(3)

Šīs vielas iedarbība uz cilvēka veselību un vidi novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja piedāvātajiem izmantošanas veidiem. Ziņotāja dalībvalsts 2002. gada 3. augustā iesniegusi Komisijai novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Kad ziņotāja dalībvalsts bija iesniegusi novērtējuma ziņojuma projektu, tika konstatēts, ka no pieteikuma iesniedzēja jāpieprasa papildu informācija un ziņotājai dalībvalstij šī informācija jāpārbauda un jāiesniedz savs novērtējums. Tāpēc dokumentācija joprojām tiek pārbaudīta, un šo novērtēšanu nebūs iespējams pabeigt Direktīvā 91/414/EEK paredzētajā termiņā.

(5)

Tā kā novērtēšanas gaitā līdz šim nav bijis iemesla bažām un tūlītējai rīcībai, lai dokumentācijas izskatīšana varētu turpināties, dalībvalstīm jādod iespēja saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. panta noteikumiem par 24 mēnešiem pagarināt termiņu pagaidu atļaujām, kas piešķirtas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētā aktīvā viela. Paredzams, ka novērtēšana un lēmuma pieņemšanas process attiecībā uz lēmumu par beflubutamīda iekļaušanu I pielikumā tiks pabeigts 24 mēnešu laikā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis var pagarināt pagaidu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur beflubutamīdu uz laikposmu, kas nepārsniedz 24 mēnešus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 25. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/64/EK (OV L 206, 27.7.2006., 107. lpp.).

(2)  OV L 311, 12.12.2000., 47. lpp.