27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/1

(1)

Komisija 2006. gada 28. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 134/2006 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes piespiešanas mehānismu importam Kopienā.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšanas periods (“IP”) aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais periods”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanas ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu importam dažas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza savas atsauksmes. Personām, kas to pieprasīja, bija arī iespēja izteikt savu viedokli mutiski.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Personu mutiski un rakstiski iesniegtās atsauksmes pārbaudīja un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(5)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 12. apsvērumā attiecīgais ražojums ir definēts kā piespiešanas mehānismi (“PM”), kurus parasti lieto lapu un citu dokumentu arhivēšanai iešuvējos vai mapēs. Tie sastāv no ĶTR izcelsmes izliektiem, stipriem metāla elementiem (parasti diviem), kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, ar vismaz vienu atvēršanas ierīci, kas lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos (“attiecīgais ražojums”); šos ražojumus parasti klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00.

(6)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka viens atsevišķs piespiešanas mehānismu veids būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, jo i) ieinteresētajai personai pieder patentēts dizainparaugs šā izstrādājuma ražošanai, un tas nav iegūstams ne no viena cita ražotāja, ii) ar ĶTR ražotāju ir noslēgts ekskluzīvas piegādes līgums, iii) šo veidu izmanto vienīgi ļoti augstas kvalitātes un īpašas konstrukcijas dokumentu mapēs salīdzinājumā ar parastajiem piespiešanas mehānismiem, un tādējādi tie nevar konkurēt ar parastajiem piespiešanas mehānismiem, un iv) šo veidu ekonomiski nevar aizstāt ar parastajiem piespiešanas mehānismiem tā daudz augstāko ražošanas izmaksu dēļ.

(7)

Tomēr cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka visiem piespiešanas mehānismiem ir vienādas īpašības, gala pielietojums un izplatīšanas kanāli. Bez tam šī persona apgalvoja, ka ražošanas process un izmaksas nav būtiskas, nosakot attiecīgo ražojumu. Persona arī apgalvoja, ka preferenču režīms vienam piespiešanas mehānismu veidam, kuru izmanto tikai viens dokumentu mapju izgatavotājs, radīs nopietnu izkropļojumu ne tikai Kopienas piespiešanas mehānismu tirgū, bet arī Kopienas dokumentu mapju tirgū.

(8)

Tiek uzskatīts, ka noteikta ražojuma veida patentēts dizainparaugs vai ekskluzīvs līgums starp ražotāju eksportētāju un Eiropas lietotāju kā tāds nevar kalpot par pamatu šā ražojuma veida izslēgšanai no attiecīgā ražojuma vai līdzīga ražojuma definīcijas. Piespiešanas mehānisms ar visām tā īpašībām ir attiecīgais ražojums neatkarīgi no tā, vai tas ir patentēts vai pirkts, izmantojot ekskluzīvu līgumu. Ir arī jāpiezīmē, ka ražošanas procesi, ražošanas izmaksas un kvalitātes atšķirības kā tādas nav būtiskas līdzīga ražojuma noteikšanai.

(9)

Izmeklēšana apstiprināja, ka visiem ražojuma veidiem, ietverot īpašo piespiešanas mehānisma veidu, kuru iepriekš minētajā 6. apsvērumā pieprasīja izslēgt, ir vienādas tehniskās un fizikālās īpašības un vienāds pielietojums un piespiešanas mehānismu tirgus nav sadalīts noteiktos atsevišķos tirgus segmentos. Tāpēc visus piespiešanas mehānismus var savstarpēji aizstāt, un tātad tie savstarpēji konkurē Kopienas tirgū. Tāpēc visi piespiešanas mehānismu veidi ietilpst attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma definīcijā. Tādējādi iepriekš 6. apsvērumā minētā prasība bija jānoraida.

(10)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 11.–16. apsvērumā atspoguļotie konstatējumi.

(11)

Vispārīgā metode, ko izmanto, lai konstatētu piespiešanas mehānismu importu Kopienas tirgū par dempinga cenām, bija aprakstīta pagaidu regulas 17.–50. apsvērumā. Vispārīgā metode, kas izklāstīta pagaidu regulā, ar šo tiek apstiprināta, pienācīgi ņemot vērā turpmāk minētos grozījumus.

(12)

Viens no uzņēmumiem, kam piešķīra atsevišķu režīmu, apgalvoja, ka tam būtu vajadzējis piešķirt tirgus ekonomikas režīmu un ka uzņēmuma stāvoklis, īpaši attiecībā uz otro kritēriju (uzskaite un revīzija) un trešo kritēriju (traucējums, kas radies bijušās ekonomikas sistēmas dēļ, kas nav tirgus ekonomika), nav pienācīgi novērtēts izmeklēšanā. Taču uzņēmums nesniedza jaunus pierādījumus, lai uzturētu savu prasību.

(13)

Tā kā jauni fakti un citas atsauksmes nav iesniegtas, pagaidu regulas 17.–25. apsvērumā izklāstītie konstatējumi saistībā ar tirgus ekonomikas režīmu ar šo tiek apstiprināti.

(14)

Konstatējumi pagaidu regulas 29. apsvērumā par pirmo uzņēmumu, kam piešķirts atsevišķs režīms, proti, Dongguan Nanzha Leco Stationery, ar šo tiek apstiprināti.

(15)

Kā minēts pagaidu regulas 30. apsvērumā, otro uzņēmumu, kam bija piešķirts atsevišķs režīms, vēlāk izslēdza no izmeklēšanas, jo uzņēmums nesadarbojās izmeklēšanā. Tā kā no uzņēmuma nav saņemtas nekādas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 30. apsvērumā atspoguļotais konstatējums.

(16)

Turpmāk izklāstītie konstatējumi attiecas uz normālās vērtības noteikšanu visiem ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER.

(17)

Turpinot analizēt visu pieejamo informāciju, kas saņemta no ražotāja Irānā, bija jāsecina, ka informācija bija nepilnīga un/vai pretrunīga, tāpēc to nevarēja izmantot galīgās normālās vērtības aprēķinam. Tādējādi tika nolemts izmantot citus datus, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta, 7. punkta, a) apakšpunktu.

(18)

Tā kā nebija pieejama informācija no citām trešām valstīm, kurās ražo piespiešanas mehānismus, tika pieņemts, ka prasības iesniedzēja un Kopienas ražošanas nozares sniegtie dati veidoja vispieņemamāko pamatu, lai noteiktu galīgo normālo vērtību. Tika veiktas korekcijas, lai atspoguļotu izmeklēšanā iegūtos īpašos pārbaudītos datus, jo īpaši attiecībā uz izejvielu un pārvadāšanas cenām.

(19)

Ražotājs eksportētājs, kam bija piešķirts atsevišķais režīms, apgalvoja, ka tika pieļautas kļūdas, aprēķinot saistītā importētāja tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu, jo tirdzniecības, vispārējās un administratīvas izmaksas tika uzskaitītas divreiz, lai noteiktu ražotāja noteikto eksporta cenu. Turklāt šis eksportētājs apgalvoja, ka saistīto uzņēmumu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas rādītāji būtu jāpārskata atbilstīgi jauniem aprēķiniem, kurus uzņēmums iesniedza pēc apmeklējumiem uz vietas.

(20)

Iepriekšminēto apgalvojumu pārbaude apstiprināja, ka tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu aprēķinos bija radusies pārrakstīšanās kļūda. Šī kļūda ir attiecīgi labota. Tomēr uzņēmuma iesniegtie jaunie dati bija jānoraida, jo tos izmeklēšanas laikā vairs nevarēja pārbaudīt.

(21)

Pagaidu regulas 41. un 42. apsvērumā izklāstītā vispārīgā metodika ar šo tiek apstiprināta.

(22)

Normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar 16.–18. apsvērumu, un eksporta cenas, kas pārskatītas saskaņā ar 19.–21. apsvērumu, salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu tajā pašā tirdzniecības posmā. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, kas saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. Bija pieņemamas tādu faktoru korekcijas kā komisijas maksas, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas, papildu un kredīta izmaksas.

(23)

Pēc normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas tai procentos izteiktajai galīgajai dempinga starpībai no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ko piemēro eksportētājam, kam ir piešķirts atsevišķs režīms, vajadzētu būt šādai.

(24)

Pēc pagaidu paziņošanas netika saņemtas nekādas atsauksmes par dempinga starpības aprēķināšanas metodi visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Taču normālās vērtības korekcijas rezultātā galīgā dempinga starpība visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikta 47,4 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai.

(25)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka viens ražotājs, kuru provizoriski iekļāva Kopienas ražošanas un Kopienas ražošanas nozares definīcijā, būtu jāizslēdz, jo viņš, iespējams, ir saistīts ar Ķīnas ražotāju eksportētāju un ir importējis ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismus lielos apjomos, īpaši IP laikā. Tādēļ ieinteresētās personas apgalvoja, ka uzņēmums būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas un no kaitējuma novērtējuma.

(26)

Ir jāatceras, ka minētā ražotāja stāvoklis bija sīki aprakstīts pagaidu regulas 55.–57. apsvērumā. Atkārtoti novērtējot viņa stāvokli un ņemot vērā pamatregulas 4. panta noteikumus, būtu jāatceras, ka šis ražotājs neizturējās atsķirīgi no citiem nesaistītiem Kopienas ražotājiem, kas bija iesnieguši prasību. Bez tam tika konstatēts, ka Kopienas ražotājs nevarēja ne juridiski, ne praktiski kontrolēt ražotāju eksportētāju, no kura viņš importēja ražojumus. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(27)

Tā kā nav saņemtas nekādas jaunas atsauksmes par Kopienas ražošanu, ar šo tiek apstiprināti pagaidu atzinumi par kopējo Kopienas ražošanu, kas izklāstīti pagaidu regulas 51.–58. apsvērumā.

(28)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kāds cits Kopienas ražotājs būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas. Pirmkārt, tāpēc, ka ražotājs, iespējams, pārdod piespiešanas mehānismus lielā apjomā saistītiem klientiem, kā arī izmanto piespiešanas mehānismus savām vajadzībām. Otrkārt, tāpēc, ka minētais ražotājs pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā, konkrēti – noteiktajā termiņā nesniedza pilnīgu informāciju, kas būtu pieejama visām ieinteresētajām personām.

(29)

Pēc prasības analīzes tika apstiprināts, ka minētā ražotāja sadarbība izmeklēšanā nebija pietiekama. Tāpēc šis ražotājs būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un arī tā produkcija būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas.

(30)

Tika noteikts, ka to četru Kopienas ražotāju, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā un atbalstīja prasību, produkcija aplūkojamajā periodā bija apmēram 205 miljoni piespiešanas mehānismu vienību.

(31)

Minētie četri Kopienas ražotāji veido aptuveni 75 % no Kopienas kopējās ražošanas. Tādējādi šie uzņēmumi pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē ir pietiekami reprezentatīvi Kopienas ražošanas nozarei.

(32)

Ne vienmēr varēja norādīt absolūtos skaitļus šīs regulas turpmākajās tabulās. Šos datus nevar norādīt, jo viens Kopienas ražotājs tika izslēgts laika periodā starp pagaidu un galīgo posmu, tāpēc tā datus varētu atvasināt, veicot salīdzinājumu.

(33)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas patēriņa apjoms bija aprēķināts nepareizi. Jo īpaši personas pievērsa uzmanību apstāklim, ka datu par importu no attiecīgās valsts pamatā bija prasība. Tās pieprasīja, lai personas, kas piedalījās izmeklēšanā, jo īpaši dokumentu mapju ražotāji un piespiešanas mehānismu importētāji, iesniegtu Komisijai ticamākus datus patēriņa noteikšanai.

(34)

Tāpēc patēriņa apjoms tika pārrēķināts, pamatojoties uz datiem, kurus iesniedza personas, kas sadarbojās izmeklēšanā. Turpmākajā tabulā minētie skaitļi balstās uz pārbaudītiem datiem par Eiropas ražotāju pārdošanas apjomiem, importu no ĶTR un citiem avotiem, ko iesniedza visi tie lietotāji un importētāji, kas piedalījās izmeklēšanā. Ņemot vērā Kopienas ražotāju, importētāju un lietotāju aktīvo līdzdalību, šos datus var uzskatīt par visticamākajiem, pat pieļaujot, ka ir neliels skaits citu lietotāju/importētāju, kuru dēļ importa apjoms ir novērtēts nedaudz par zemu.

1.   tabula

(35)

Salīdzinājums liecina, ka patēriņa apjoma tendences ir līdzīgas tai tendencei, kas aprakstīta pagaidu regulas 63. apsvērumā, taču tās patiešām šķiet precīzākas. Konkrēti izrādās, ka lielākais patēriņa pieaugums bija no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam, sasniedzot 17 %. Tajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomu vienīgi par 3 % (skat. 6. tabulu), turpretī imports no ĶTR pieauga par 28 % vai par vairāk nekā 42 miljoniem gabalu (skat. 2 tabulu).

(36)

Pamatojoties uz 33. apsvērumā izteikto prasību, pārskatīja arī ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu importa apjomu. Tika novērotas samērā līdzīgas tendences tām, kas izklāstītas pagaidu regulas 65. apsvērumā. Šīs tendences ir atspoguļotas 2. tabulā.

2.   tabula

(37)

Lielākā atšķirība salīdzinājumā ar importa apjomiem, kas noteikti pagaidu regulā, konstatēta attiecībā uz 2001. gadu, kad piedāvātā metode liecina, ka ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu imports nepārsniedza 100 miljonus gabalu. Taču jāuzsver, ka bija arī citi importētāji un lietotāji, kas ieveda piespiešanas mehānismus Kopienas tirgū, bet nesniedza nekādu atbalstu izmeklēšanai; tādēļ, atsaucoties uz 34. apsvērumu, ir iespējams, ka importa dati ir novērtēti nedaudz par zemu.

(38)

Katrā ziņā minētās personas apgalvoja, ka pārskatītie patēriņa un importa rādītāji apliecinās, ka kopš 2002. gada ĶTR ievedumu tirgus daļa saglabājās samērā stabila. Saskaņā ar pārskatītajiem datiem tirgus daļa mainījās šādi.

3.   tabula

(39)

Pārskatītie dati par tirgus daļu liecina, ka aplūkojamajā periodā imports no ĶTR Kopienas tirgū nepārtraukti pieauga: par 7 procenta punktiem 2002. gadā, par 4 procentu punktiem 2003. gadā un atkal par 4 procentu punktiem izmeklēšanas perioda laikā. Šīs tendences ir līdzīgas pagaidu regulas 65. apsvērumā aprakstītajām tendencēm.

(40)

Rezumējot iepriekšminēto, personu sniegtie dati liecina, ka piespiešanas mehānismu patēriņš Kopienā pieauga par 41 % vai par 110 miljoniem vienību aplūkojamajā periodā. Vienlaikus imports no ĶTR ievērojami un nepārtraukti palielinājās, krietni pārsniedzot patēriņa pieaugumu. Pārskatītie dati liecina par pieaugumu par vairāk nekā 97 miljoniem gabalu un tirgus daļas palielināšanos no 36 % līdz 51 %.

(41)

Lai gan dažus aprēķinus attiecībā uz importu pārskatīja, iepriekšminētā analīze nav pretrunā ar pagaidu regulas 66. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem un secinājumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz tendencēm no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam, un tādējādi tos var apstiprināt.

(42)

Pēc ieinteresēto personu prasībām pieejamos datus par importa cenām vēlreiz pārbaudīja. Taču atklājās, ka personas, kas piedalījās izmeklēšanā, nevarēja sniegt pilnīgus, ticamus un saskaņotus datus par ĶTR importa cenām un apjomu. Bija pieejama tikai nepilnīga informācija, un tā balstījās uz atšķirīgiem tirdzniecības nosacījumiem. Tādējādi šos nepilnīgos datus nevarēja izmantot, lai precīzi noteiktu importa apjomu un CIF cenas ĶTR importam. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 3. tabulā pieejamie dati, kas balstījās uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par cenām.

(43)

Pēc Kopienas ražošanas nozares sastāva izmaiņām, kā izklāstīts iepriekš 29. apsvērumā, pārrēķināja visu ĶTR ražotāju eksportētāju praktizēto cenu samazināšanu piespiešanas mehānismiem. Pagaidu regulas 69. apsvērumā noteiktā cenu samazinājuma starpība būtu jāpārskata un jāpalielina līdz 38 %, procentuāli izsakot Kopienas ražošanas nozares cenu.

(44)

Pamatojoties uz to, metode un pagaidu regulas 67.–69. apsvērumā izklāstītie secinājumi ar šo tiek apstiprināti.

(45)

Pēc 29. apsvērumā minētajām Kopienas ražošanas nozares sastāva pārmaiņām tika novērtēta importa par dempinga cenām ietekme uz jauno Kopienas ražošanas nozares sastāvu saskaņā ar pagaidu regulas 70. apsvērumā izklāstīto metodi.

(46)

Turpmāk izdarītie secinājumi balstās uz apkopotajiem un pārbaudītajiem Kopienas ražošanas nozares datiem par četriem atlikušajiem Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. Tā kā vienu Kopienas ražotāju izslēdza, bet pagaidu regulā kaitējuma novērtēšanā bija iekļauti piecu ražotāju dati, izslēgtā Kopienas ražotāja konfidenciālos datus varēja iegūt, salīdzinot pagaidu regulas datus ar galīgās regulas datiem. Tāpēc šajā posmā tiek sniegti tikai parbaudīti dati indeksētā formā. Tomēr jāatzīmē, ka pārējiem četriem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā, kaitējuma rādītāji ievērojami neatšķiras salīdzinājumā ar pagaidu regulā agrāk iegūtajiem datiem par pieciem ražotājiem.

(47)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja un apstiprināja, ka ražošanas jaudas aprēķins pagaidu regulā neatspoguļoja patieso situāciju. Tika secināts, ka, aprēķinot ražošanas jaudu, būtu jāieņem vērā katra Kopienas ražošanas nozarē iekļautā ražotāja faktiskā vieta tirgū un tā patiesā ražošanas jauda. Šī prasība tika pieņemta, ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozari veido vienīgi mazie un vidējie uzņēmumi; daži no tiem ir pat ģimenes uzņēmumi, kas parasti strādā piecas dienas nedēļā.

(48)

Pamatojoties uz iepriekšminētajām atsauksmēm turpmāk ir sniegts jauns ražošanas jaudas novērtējums. Ir veiktas korekcijas, lai noteiktu ražošanas jaudu, pamatojoties uz piecu darba dienu nedēļu sākotnējās septiņu darba dienu nedēļas vietā.

4.   tabula

(49)

Kā izklāstīts iepriekš, 29. apsvērumā minētās pārmaiņas Kopienas ražošanas nozares sastāvā neietekmēja pagaidu regulas 73. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(50)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi atspoguļo krājumu apjomu katra perioda beigās.

5.   tabula

(51)

Tomēr, kā jau izskaidrots pagaidu regulas 75. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozares krājumi nav būtisks rādītājs Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai.

(52)

Turpmāk minētie skaitļi atspoguļo Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū.

6.   tabula

(53)

Pārskatīto datu analīze apstiprina pagaidu regulas 77.–80. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Tā liecina, ka Kopienas ražošanas nozare varēja tikai par 6 % palielināt pārdošanas apjomu aplūkojamajā periodā. Vienlaikus Kopienas patēriņš pieauga par 41 % vai par 110 miljoniem gabalu, kā iepriekš atspoguļots 1. tabulā.

(54)

Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja arī ievērojamu vidējo pārdošanas cenu kritumu (par 14 %), jo Kopienas tirgū ieplūda aizvien lielāks importa apjoms par dempinga cenām. Arī tās tirgus daļa samazinājās.

(55)

Turpmāk attēlotās rentabilitātes starpības ir noteiktas atbilstīgi pagaidu regulas 81. apsvērumam. Izmeklēšanas periodā starpības mainījās tikai nedaudz.

7.   tabula

(56)

Rentabilitāte bija negatīva visā aplūkojamajā periodā. Ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 82. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(57)

Ieguldījumu ienesīguma, naudas plūsmas un ieguldījumu pārskatītās tendences ir parādītas nākamajā tabulā.

8.   tabula

(58)

Kā jau izklāstīts pagaidu regulas 84.–86. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšanās tendence ievērojami ietekmēja tās rentabilitāti. Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmēja ar rentabilitāti saistītos kaitējuma rādītājus. Jāatzīmē, ka iepriekšminētās negatīvās tendences, kas vērojamas attiecībā ieguldījumu ienesīgumu un naudas plūsmu, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes tendences, kas parādītas iepriekš 7. tabulā.

(59)

Kopienas ražošanas nozare palielināja ieguldījumu apjomu tikai par 5 %. Ir arī redzams, ka ieguldījumu apjoms ievērojami samazinājās no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(60)

Pagaidu regulas 86. apsvērumā izklāstītie konstatējumi ar šo tiek apstiprināti attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu.

(61)

Redzams, ka arī šie rādītāji pēc jaunā Kopienas ražošanas nozares sastāva izveidošanas apstiprina pagaidu regulas 87. un 88. apsvērumā atspoguļotos secinājumus.

(62)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par faktiskās dempinga starpības lielumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 89. apsvērums.

(63)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 90. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare neatgūstas no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas ietekmes.

(64)

Izmeklēšana parādīja, ka aplūkojamajā periodā imports no ĶTR ievērojami palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Pārskatītie importa dati liecina, ka importa apjoms palielinājās par 97 miljoniem gabalu un ka tirgus daļas pieaugums sasniedza 15 procenta punktus šā perioda laikā. Pēc iepriekš 43. apsvērumā minētajiem pārskatītajiem aprēķiniem no ĶTR ievesto piespiešanas mehānismu cenas bija par 38 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(65)

Aplūkojamajā periodā, ņemot vērā ievērojamo patēriņa pieaugumu, no kura Kopiena guva nenozīmīgu labumu, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās par 6 %, bet tā zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Pieaugot importa dempingam par zemām cenām, nozarē bija vērojams arī vidējās cenas samazinājums par 14 %. Kaitējuma rādītāju, piemēram, naudas plūsmas un ieguldījumu ienesīguma attīstības analīze, arī apstiprina pagaidu regulas 92. apsvērumā minētās tendences.

(66)

Bez tam tiek apstiprināti arī pagaidu regulas 93.–94. apsvērumā atspoguļotie secinājumi.

(67)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(68)

Kā minēts iepriekš 2. tabulā, sadarboties piekritušo personu sniegtie dati liecināja, ka aplūkojamajā periodā importa apjoms no ĶTR palielinājās par 99 %, bet tirgus daļa pieauga par 15 procenta punktiem. Vienlaikus ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu importa cenas pazeminājās par 11 %, bet vispārējais cenas samazinājums visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Kopienas tirgū aplūkojamajā periodā veidoja 38 %.

(69)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 97. apsvērumā, izmeklēšana apstiprināja, ka bija vērojama sakarība starp laiku, kad parādījās imports par zemām un dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Jo īpaši laikposmā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam no ĶTR importētais apjoms pieauga par vairāk kā 42 miljoniem gabalu; vienlaikus bija vērojams būtisks cenu samazinājums. Tādējādi ĶTR ražotāji eksportētāji spēja iegūt 4 procenta punktus no tirgus daļas. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare zaudēja 12 % no tirgus daļas, lai gan cenas tika samazinātas par aptuveni 4 % un pārdošanas apjomu izdevās palielināt. Ņemot vērā šos konstatējumus, tiek apstiprināti pagaidu regulas 97. apsvērumā atspoguļotie secinājumi.

(70)

Ir apstiprināts pagaidu regulas 98. apsvērumā minētais apgalvojums, ka ĶTR eksportētājiem, kas izmantoja dempinga metodi, izdevās palielināt savu tirgus daļu un kļūt par nozīmīgiem dalībniekiem Kopienas tirgū, aizstājot Kopienas ražošanas nozari aplūkojamajā periodā.

(71)

Pamatojoties uz sadarboties piekritušo personu sniegto informāciju un uz iepriekš 34. apsvērumā minēto, importa apjomi no citām trešām valstīm ir šādi.

10.   tabula

(72)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka nelielā importa daļa no citām trešām valstīm, kas veidoja 2 % no tirgus 2001. gadā un samazinājās līdz 0 % aplūkojamajā periodā, nevarēja radīt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(73)

Līdz ar to tiek apstiprināti pagaidu regulas 99.–101. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(74)

Tā kā netika saņemta jauna informācija, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 102.–105. apsvērumā atspoguļotais secinājums.

(75)

Tā kā Kopienas ražošanas nozares definīciju pārskatīja, tika atkārtoti pārskatīti arī Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti un izvērtēts, vai Kopienas ražošanas nozares piespiešanas mehānismu eksports būtu vai nebūtu varējis nodarīt kaitējumu, kas radās Kopienai aplūkojamajā periodā. Kopienas ražošanas nozares eksportētie apjomi ir norādīti turpmākajā tabulā.

11.   tabula

(76)

Datu pārskatīšana apstiprināja, ka Kopienas ražošanas nozares galvenais tirgus vienmēr ir bijis Kopienas tirgus. Eksports ārpus Kopienas veidoja 17 % no kopējā pārdošanas apjoma 2001. gadā un tikai 7 % aplūkojamajā periodā. Lielākais eksporta preču pārdošanas apjoma kritums bija no 2001. līdz 2002. gadam, kad eksporta preču pārdošanas apjomi samazinājās par 34 %. Pēc tam eksporta apjomi ir nepārtraukti samazinājušies līdz izmeklēšanas perioda beigām. Pieejamā informācija liecina, ka šī situācija ir līdzīga tai, kas aprakstīta pagaidu regulas 107.–109. apsvērumā.

(77)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pārdošanas apjomu kritums eksporta tirgos, ko piedzīvoja Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā periodā, bija par iemeslu tai nodarītajam kaitējumam. Šī persona arī apgalvoja, ka ņemot vērā konkurenci galvenajā tirgū, būtu sagaidāms, ka labi funkcionējoša ražošanas nozare novirzītu savu eksportu uz trešām valstīm. Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozare, saskaroties ar kaitējumu izraisošu dempingu Kopienas tirgū, nebija spējīga atgūt zaudētos pārdošanas apjomus, palielinot eksportu uz trešām valstīm.

(78)

Ir arī jāatzīmē, ka Kopiena ir piespiešanas mehānismu un tiem pakārtoto ražojumu, proti, dokumentu mapju, galvenais pasaules tirgus. Turklāt izmeklēšana pievērsa lielāko uzmanību Kopienas ražošanas nozares ekonomiskajai situācijai Kopienas tirgū. Tāpēc vairāku kaitējuma rādītāju, piemēram, pārdošanas apjoma, pārdošanas cenu un rentabilitātes analīze balstās vienīgi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli Kopienas tirgū un to neietekmē eksporta darbības rezultāti.

(79)

Turklāt, pat ja eksporta pārdošanas apjoma samazinājums varēja veicināt dažu kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas, pasliktināšanos, un varēja ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli kopumā, ar to nevar pamatot ievērojamo Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu, tirgus daļas zaudējumu un rentabilitātes kritumu, ar ko Kopienas ražošanas nozare saskārās izmeklēšanas periodā saistībā ar piespiešanas mehānismu pārdošanu EK tirgū. Tādējādi eksporta darbības rezultāti nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarē piedzīvoto kaitējumu un ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu importu par dempinga cenām.

(80)

Tādēļ tiek apstiprināts pagaidu regulas 110. apsvērumā atspoguļotais secinājums.

(81)

Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka euro un ASV dolāra kursa izmaiņas, kas veidoja aptuveni 40 % no 2001. līdz 2004. gadam, bija galvenais iemesls šādam zaudējumus radošam stāvoklim, ko izjuta Kopienas ražošanas nozare. Apgalvoja, ka valūtas maiņas kursa svārstības bija galvenais faktors, kas lika lietotājiem izvēlēties starp Kopienas un ĶTR ražotājiem. Apgalvoja arī, ka ĶTR eksportētāji klientiem ES parasti iesniedz rēķinus par pārdotajiem apjomiem ASV dolāros vai, ja rēķinu izraksta euro valūtā, cena ir saistīta ar euro un ASV dolāra valūtas maiņas kursu, par kuru parasti vienojas pasūtījuma laikā. Tā, iespējams, tika kompensēts ĶTR eksportētāju pieprasītās samaksas pieaugums ASV dolāros šajā periodā. Tādējādi, atklājot jebkāda veida kaitējumu, tika uzskatīts, ka tas nav saistīts ar jebkādu iespējamo dempingu no ĶTR.

(82)

Ir apstiprināts, ka aplūkojamajā periodā euro un ASV dolāra maiņas kursa izmaiņas bija ievērojamas. Tomēr tika konstatēts, ka no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam, kursa svārstības nepārsniedza 10 %. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka valūtas maiņas kursa izmaiņas nevar izskaidrot ĶTR konstatēto milzīgo dempinga starpību aplūkojamajā periodā, jo dempinga aprēķinus šīs svārstības neietekmēja.

(83)

Veicot valūtas maiņas kursa ietekmes simulāciju uz pārdošanas cenām, kas bija spēkā Kopienas tirgū, atklājās, ka pat tad, ja kursa svārstību nebūtu, turpinātu pastāvēt ievērojams ĶTR eksportētāju izraisīts cenu samazinājums aplūkojamajā periodā. Svarīgāk ir tas, ka iespējamo valūtas kursa svārstību ietekmi nevar uzskatīt par “citu faktoru” pamatregulas 3. panta 7. punkta nozīmē. Tik tiešām, citi faktori iepriekšminētā noteikuma nozīmē attiecas vienīgi uz faktoriem, kas nav importa dempings. Tomēr piemērojamais valūtas maiņas kurss nosaka importa dempinga eksporta cenu, t.i., tas attiecas uz pašu importa dempingu un ne uz ko citu, kas būtu varējis nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(84)

Balstoties uz iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka personas nesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka valūtas maiņas kursa svārstības varēja izjaukt cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importa dempingu.

(85)

Viens lietotājs apgalvoja, ka esot bijusi nopietna tērauda krīze, kuras rezultātā aplūkojamajā periodā ievērojami pieauga piespiešanas mehānismu izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu cena. Lietotājs apgalvoja, ka 2004. gada pirmajā ceturksnī tērauda cenas pieaugums sasniedza 25–40 %.

(86)

Tērauda nozarē cenas tik tiešām pieauga visā pasaulē, un cenu pieaugumam būtu bijis jāietekmē visi tērauda lietotāji, jo īpaši aplūkojamajā periodā. Tādējādi normāla tērauda lietotāju reakcija būtu bijusi atspoguļot izmaksu pieaugumu savu pakārtoto ražojumu pārdošanas cenās. Tomēr pieejamie dati rāda, ka kopumā ĶTR eksporta cenas palielinājās tikai par 5 % no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam, t.i., tērauda krīzes laikā. Šis konstatējums liecina, ka, neraugoties uz tērauda cenas pieaugumu līdz 40 %, ĶTR ražotāji eksportētāji nekoriģēja savas eksporta cenas un aplūkojamajā periodā turpināja eksportēt uz Kopienas tirgu preces par zemām un dempinga cenām.

(87)

Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares izejvielu izmaksas būtiski pieauga, jo īpaši aplūkojamajā periodā, taču nozare nevarēja koriģēt pārdošanas cenas, jo Kopienas tirgū bija ievērojams importa dempings par zemām cenām no ĶTR.

(88)

Tādējādi tiek apstiprināts, ka Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu tērauda cenu pieaugums nevarēja būtiski palielināt.

(89)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 111. apsvērumā atspoguļotais secinājumus.

(90)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares un piegādātāju interesēm nav iesniegta jauna informācija, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 114.–121. apsvērumā izklāstītie atzinumi.

(91)

Tiek atgādināts, ka atbildes tika saņemtas no astoņiem lietotājiem un diviem importētājiem, kuri atrodas Kopienas tirgū un veido 51 % no kopējā Kopienas patēriņa. Lietotāji parasti ir arī importētāji tādā ziņā, ka tie importē piespiešanas mehānismus un ražo pakārtotu ražojumu – dokumentu mapes ar piespiešanas mehānismu. Šo personu kopējais uzņēmējdarbības apmērs ir ievērojams, bet dokumentu mapju ražošana veido tikai 22 % no to kopējās darbības.

(92)

Daži lietotāji vairākkārt atkārtoja, ka, ieviešot jebkādus antidempinga pasākumus, Kopienā rastos piegādes deficīta risks Kopienas ražošanas nozares nepietiekamās jaudas dēļ. Lietotāji apgalvoja, ka Eiropas ražošanas jaudas samazinājums salīdzinājumā ar pieprasījumu veidoja 40–50 %. Viņi apgalvoja, ka ir spiesti importēt un tāpēc maksāt lielus maksājumus, lai saglabātu darbības līmeni.

(93)

Jāatzīmē, ka lietotāji neiesniedza nekādus pamatotus pierādījumus tam, ka Kopienas tirgū būtu piespiešanas mehānismu deficīts pirms vai pēc pagaidu pasākumu piemērošanas. Turklāt Kopienas ražošanas nozarei un citiem ražotājiem Kopienas tirgū ir nepieciešamā ražošanas jauda. Vajadzības gadījumā Kopienas ražotāji var papildus viegli ieguldīt ražošanas jaudā un palielināt darbaspēku, lai apmierinātu pieprasījumu tirgū, kuru neizkroļo ar dempings. Bez tam Kopienas tirgus nav slēgts importam no ĶTR, un šie ražojumi arī turpmāk būs pieejami visiem lietotājiem par cenām, kas nav dempinga cenas. Tika apsvērts arī tas, ka šīs prasības pamatā ir bažas par lietotāju nozares konkurētspējas samazināšanos; šis aspekts tiek apskatīts turpmāk 94.–97. apsvērumā.

(94)

Pasākumu ieviešanai nevajadzētu būtiski ietekmēt vispārējo lietotāju nozares konkurētspēju, ņemot vērā to, ka visiem lietotājiem Kopienā būs pieejami alternatīvi piegādes avoti. Pamatā antidempinga pasākumiem nevajadzētu ietekmēt šīs nozares eksporta darbību, un ražošanas izmaksu pieaugums būs nenozīmīgs.

(95)

Attiecībā uz iespējamo izmaksu pieaugumu tas var ietekmēt uzņēmumus, kas galvenokārt iepērk dempinga preces par zemām cenām no ĶTR. Labākajā gadījumā, ņemot vērā pašreizējo Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, ierosinātie pasākumi varētu caurmērā veicināt vidēju izmaksu pieaugumu par aptuveni 2,0 % no pakārtotā ražojuma izmaksām. Sliktākajā gadījumā izmaksu pieaugums būs 3 %. Tomēr ar šo izmaksu pieaugumu varētu tikt galā, ja daļu no izmaksām lietotāji būs spējīgi uzlikt klientiem; to nevar izslēgt.

(96)

Tomēr, kā izskaidrots pagaidu regulas 128. apsvērumā, antidempinga pasākumu ieviešanas rezultātā būtu efektīvāka konkurence Kopienas tirgū un Kopienas ražošanas nozare atgūtu tirgus daļu, un uzlabotos tās ekonomiskais stāvoklis. Tam īstermiņā vajadzētu veicināt efektīvu konkurenci un nevajadzētu izraisīt nepamatotu cenu kāpumu Kopienas tirgū.

(97)

Kopumā ņemot, jebkāda veida negatīva ietekme uz noteiktu lietotāju izmaksām nav tāda, kas neļautu ieviest pasākumus.

(98)

Izmeklēšanā atklājās, ka, neieviešot nekādus pasākumus pret importa dempingu, Kopienas ražošanas nozare, iespējams, būtu spiesta izbeigt darbību, jo tā jau pašlaik atrodas ļoti jutīgā finansiālā stāvoklī. Tas noteikti izraisīs to ka, dokumentu mapju ražotāji būs atkarīgi no ārējiem avotiem un ka ievērojami samazināsies konkurence. Antidempinga pasākumu ieviešanai vajadzētu atjaunot efektīvus tirdzniecības nosacījumus bez liekiem apgrūtinājumiem vai pārmērīga labuma visām personām, kas pārdod vai pērk piespiešanas mehānismus Kopienas tirgū.

(99)

Tādēļ tiek secināts, ka galīgo pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā Kopienas interesēm.

(100)

Pamatojoties uz metodi, kas aprakstīta pagaidu regulas 133.–136. apsvērumā, tika aprēķināta kaitējuma novēršanas robeža, lai noteiktu piemērojamo pasākumu līmeni.

(101)

Pagaidu regulā aprēķinot zaudējuma apmēru, Kopienas ražošanas nozares plānotā peļņa tika noteikta 5 % apmērā, kas uzskatāms par konservatīvu un reālu peļņas līmeni, ja nepastāv kaitējumu radošs dempings.

(102)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka zaudējuma apmēru nevajadzētu noteikt, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksām, tām pietverot peļņas normu, jo Kopienas ražošanas nozare nav produktīva un tās ražošanas izmaksas ir augstākas, nekā tām būtu jābūt. Tomēr šī persona neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu šo prasību. Izmeklēšanā netika konstatēts neviens iemesls, kas liegtu izmantot pagaidu regulas 134. apsvērumā aprakstīto metodi.

(103)

Ņemot vērā to, ka nav saņemtas nekādas jaunas atsauksmes par šo tematu, ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 133.–136. apsvērumā noteiktā metode.

(104)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums dempinga starpības līmenī, kas aprēķināts attiecībā uz ĶTR izcelsmes piespiešanas mehānismu importu, jo tika apstiprināts, ka visos gadījumos zaudējuma apmērs bija augstāks par konstatēto dempinga starpību.

(105)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgie maksājumi ir šādi.

(106)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteikta antidempinga maksājuma likme, kuru norādīja šajā regulā. Tādējādi tā atspoguļo stāvokli, kas izmeklēšanas gaitā konstatēts attiecībā uz minēto uzņēmumu. Šo maksājuma likmi (atšķirībā no nodokļa, ko valsts līmenī piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kuru ražojis attiecīgais uzņēmums jeb minētā konkrētā juridiskā persona. Importētajiem ražojumiem, ko izgatavojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp vienības, kas saistītas ar norādīto uzņēmumu, nevar piemērot šo likmi, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(107)

Visas prasības piemērot atsevišķa uzņēmuma antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc izmaiņām organizācijas nosaukumā vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienības darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā ar, piemēram, izmaiņām nosaukumā vai ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienību izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(108)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi nepiemēro ne tikai eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri neeksportēja aplūkojamā perioda laikā. Tomēr šie uzņēmumi ir aicināti, izpildot pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar šo pantu, lai šo uzņēmumu situāciju izskatītu atsevišķi.

(109)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apjomu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā materiālā zaudējuma līmeni, uzskata par vajadzīgu iekasēt summas, kas ir garantētas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 134/2006, ievērojot noteikto galīgo maksājumu likmi. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, galīgi iekasē tikai tās summas, kas garantētas galīgo maksājumu apjomā,

Eiropas Komisijas

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts,

B direkcija, J-79 5/16

1049 Brisele, Beļģija

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/13

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 990/2006 (2) izsludina pastāvīgos konkursus dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošas labības izvešanai.

(2)

Piedāvājumi, kas pieņemti saskaņā ar dažiem no šiem konkursiem, ir noveduši pie situācijas, kad atsevišķās dalībvalstīs gandrīz visi uzņēmēju rīcībā nodotie daudzumi ir izsmelti. Ņemot vērā pēdējās nedēļās tirgū konstatēto pieprasījumu un tirgus situāciju, attiecīgajās dalībvalstīs ir jānodrošina jauni daudzumi, atļaujot attiecīgajām intervences aģentūrām palielināt konkursā piedāvātos daudzumus, kas paredzēti eksportam. Minētie palielinājumi attiecas uz parastajiem kviešiem līdz 500 000 tonnām Ungārijā, līdz 36 487 tonnām Slovākijā un līdz 15 863 tonnām Čehijā.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 990/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/19

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 887/2006 (2) tika atklāts konkurss, nosakot orientējošās kompensācijas likmes un orientējošos daudzumus, par ko var izsniegt A3 sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

Atkarībā no iesniegtajiem piedāvājumiem jānosaka maksimālās kompensācijas likmes un daudzumu piešķīruma procentuālās daļas, atsaucoties uz piedāvājumiem, kas veikti šo maksimālo likmju līmenī.

(3)

Tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem, maksimālā likme, kas vajadzīga, lai izsniegtu atļaujas atbilstīgi orientējošajam daudzumam, ievērojot piedāvāto daudzumu ierobežojumus, ne vairāk kā pusotru reizi pārsniedz orientējošo kompensācijas likmi,

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/21

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 kompetentajām iestādēm nedēļā no 2006. gada 17. līdz 21. jūlijam tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar kārtas numuru 09.4351.

(2)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un vajadzības gadījumā jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/24

(1)

Šis lēmums ir adresēts De Beers société anonyme (“De Beers SA”). Procedūras priekšmets bija pirkšanas attiecības starp koncernu De Beers (“De Beers”) un otro lielāko dimantu ražotāju ALROSA Company Ltd (“ALROSA”) neapstrādātu dimantu pasaules tirgū par ievērojamu daļu, kas tiek izplatīta un/vai apstrādāta Eiropas ekonomikas zonā (EEZ). Provizoriskajā novērtējumā Komisija pauda bažas saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu par De Beers pirkšanas attiecībām ar tā nozīmīgāko konkurentu ALROSA, ņemot vērā, ka tās ilgst desmitgades. Komisijas bažas par konkurenci bija saistītas ar tirdzniecības līgumu starp De Beers un ALROSA par neapstrādātu dimantu ievērojamu daudzumu pirkumiem un līdz Komisijas veiktam tirdzniecības līguma apstiprinājumam pirkumiem no ALROSA saskaņā ar “labprātīga pārdevēja un labprātīga pircēja” vienošanos.

(2)

Komisija uzskata, ka De Beers piedāvātās saistības ir pietiekamas, lai novērstu identificētās bažas par konkurenci. Jo īpaši pēc pārejas perioda no 2006. gada līdz 2008. gadam, kura laikā De Beers pirkumi tiks samazināti un kurš ir nepieciešams, lai izveidotu konkurētspējīgu izplatīšanas sistēmu De Beers iepriekš pārdoto dimantu daudzumiem, De Beers apņemas atturēties no visiem neapstrādātu dimantu pirkumiem no ALROSA, sākot ar 2009. gadu. Atbrīvojot to dimantu daļu no ALROSA, kuru tālākpārdošanu iepriekš veica De Beers, un, pēc pārejas perioda beigām pilnībā pārtraucot De Beers pirkšanas attiecības ar ALROSA, saistības novērš bažas par piekļuves samazināšanu neapstrādātu dimantu alternatīvas piegādes vitālam avotam un neļaušanu otram lielākajam konkurentam pilnībā konkurēt ar De Beers.

(3)

Lēmums nosaka, ka, ņemot vērā saistības, kas uzliktas De Beers SA, Komisijas rīcībai vairs nav pamata.

(4)

Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja 2006. gada 10. februārī sniedza labvēlīgu atzinumu.

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/26

(1)

Pēc putnu gripas epidēmijas uzliesmojuma, ko izraisīja īpaši patogēns vīrusa celms H5N1 un kas sākās 2003. gada decembrī Āzijas dienvidaustrumos, Komisija pieņēma vairākus aizsardzības pasākumus saistībā ar šo slimību. Šie pasākumi jo īpaši ir iekļauti Komisijas 2005. gada 6. oktobra Lēmumā 2005/692/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz putnu gripu vairākās trešās valstīs (3), Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmumā 2005/733/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz aizdomām par augsti patogēnu putnu gripu Turcijā un par Lēmuma 2005/705/EK atcelšanu (4) un Komisijas 2006. gada 9. janvāra Lēmumā 2006/7/EK par noteiktiem aizsargpasākumiem attiecībā uz putnu spalvu importu no dažām trešām valstīm (5).

(2)

Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmumā 2005/759/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu putnu gripu dažās trešās valstīs un putnu, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, pārvietošanu no trešām valstīm (6) un Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmumā 2005/760/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu saistībā ar aizdomām par ļoti patogēno putnu gripu dažās trešās valstīs (7) ir noteikti konkrēti aizsardzības pasākumi neapstrādātu putnu spalvu ievešanai un tādu putnu, kas nav mājputni, un putnu, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, ievešanai.

(3)

Skaidrības un pārredzamības labad tie Lēmuma 2005/692/EK noteikumi, kas attiecas uz minēto ievešanu, ir jāsvītro. Turklāt ir jāsvītro jebkura atsauce uz to produktu ievešanu, kas ir ražoti pirms 2004. gada 1. janvāra, jo tos vairāk nekā divus gadus glabā saldētavās, un lielākā daļa krājumu tagad droši vien ir izsmelti. Paredzēs pārejas periodu, lai sniegtu tirgus dalībniekiem iespēju pārdot visus iespējami atlikušos krājumus.

(4)

Lēmums 2005/692/EK ir spēkā līdz 2006. gada 30. septembrim. Tomēr, ņemot vērā to, ka vēl novēro putnu gripas vīrusa Āzijas celma izraisītus slimības uzliesmojumus Āzijas dienvidaustrumos un Ķīnā, šā lēmuma piemērošana ir jāpagarina līdz 2007. gada 31. decembrim.

(5)

Lēmums 2005/733/EK ir spēkā līdz 2006. gada 31. jūlijam. Tomēr šajā reģionā joprojām novēro putnu gripas vīrusa Āzijas celma izraisītus slimības uzliesmojumus. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt šā lēmuma piemērošanu līdz 2006. gada 31. decembrim.

(6)

Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir jāveic nelieli grozījumi Lēmuma 2006/7/EK virsrakstā, lai uzsvērtu to, ka tas attiecas uz visām trešām valstīm.

(7)

Kopš Lēmuma 2006/7/EK pieņemšanas Komisija pārskata esošos pastāvīgos Kopienas pasākumus attiecībā uz putnu spalvu ievešanu, jo īpaši attiecīgos noteikumus par neapstrādātu putnu spalvu ievešanas prasībām, kas noteikti VIII pielikuma VIII nodaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (8). Šī likumdošanas procedūra vēl nav pabeigta.

(8)

Lēmums 2006/7/EK ir spēkā līdz 2006. gada 31. jūlijam. Tomēr nesen dažādās trešās valstīs dažādos kontinentos vairākas reizes ir konstatēti jauni putnu gripas gadījumi, kas skāruši gan mājputnu saimes, gan savvaļas putnus. Tādēļ šā lēmuma piemērošana ir jāpagarina līdz 2006. gada 31. decembrim.

(9)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Lēmums 2005/692/EK, 2005/733/EK un 2006/7/EK.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 1. pantā svītro 2. un 3. punktu.

2)

Lēmuma 4. pantu svītro.

3)

Lēmuma 7. pantā datumu “2006. gada 30. septembrim” aizstāj ar datumu “2007. gada 31. decembrim”.

1)

Nosaukumu aizstāj ar šādu:

.

2)

Lēmuma 4. pantā datumu “2006. gada 31. jūlijam” aizstāj ar datumu “2006. gada 31. decembrim”.

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/28

(1)

Pēc putnu gripas epidēmijas uzliesmojuma, ko izraisīja ļoti patogēns vīrusa celms un kas sākās 2004. gada Āzijas dienvidaustrumos, Komisija pieņēma vairākus aizsardzības pasākumus saistībā ar šo slimību. Šie pasākumi jo īpaši ietver Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmumu 2005/759/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu putnu gripu dažās trešās valstīs un putnu, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, pārvietošanu no trešām valstīm (5), un Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmumu 2005/760/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu saistībā ar aizdomām par ļoti patogēno putnu gripu dažās trešās valstīs (6).

(2)

Lēmuma 2005/759/EK 3. pantā noteikts, ka lēmumu nepiemēro tādu lolojumputnu, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, pārvietošanai no šajā pantā minētajām trešām valstīm. Horvātija pašlaik nav minēta Lēmuma 2005/759/EK 3. pantā, un tātad, lai ievestu no šīs trešās valsts lolojumputnus, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, ir jāievēro tie paši ievešanas ierobežojumi, kuri minētajā lēmumā ir noteikti citām trešām valstīm. Horvātija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas ziņoja Komisijai par savvaļas putniem konstatētajiem putnu gripas saslimšanas gadījumiem un kas vēlāk, strādājot ar turpmākajiem šīs slimības gadījumiem, vienmēr ir ievērojusi pārredzamības principu. Pēdējā laikā Horvātijā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi ar putnu gripu.

(3)

Turklāt Horvātija ir paziņojusi Komisijai, ka tās kompetentās iestādes tagad piemēro aizsardzības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi aizsardzības pasākumiem, ko piemēro dalībvalstu kompetentās iestādes, kā paredzēts Komisijas 2006. gada 17. februāra Lēmumā 2006/115/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu putnu gripu savvaļas putnu vidū Kopienā un par Lēmuma 2006/86/EK, 2006/90/EK, 2006/91/EK, 2006/94/EK, 2006/104/EK un 2006/105/EK atcelšanu (7).

(4)

Tāpēc, ņemot vērā to, ka tādi draudi dzīvnieku veselībai Kopienā, ko izraisa lolojumputni no Horvātijas, ir nenozīmīgi, šī valsts ir jāiekļauj Lēmuma 2005/759/EK 3. pantā minētajā trešo valstu sarakstā.

(5)

Lēmums 2005/759/EK pašlaik ir spēkā līdz 2006. gada 31. jūlijam. Tā kā dažās Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) dalībvalstīs ir konstatēti jauni saslimšanas gadījumi ar putnu gripu, ierobežojumi attiecībā uz lolojumputnu, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, pārvietošanu ir jāturpina. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2005/759/EK piemērošanu līdz 2006. gada 31. decembrim.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības ekspertu grupa 2006. gada oktobrī pieņems zinātnisku atzinumu par risku dzīvnieku veselībai un labturībai, kas saistīts ar putnu, kas nav mājputni, ievešanu Kopienā. EPNI ir īpaši uzdots minētajā atzinumā noteikt iespējamos instrumentus un risinājumus, lai mazinātu jebkuru risku, kas konstatēts saistībā ar putnu, kas nav mājputni, ievešanu. Šis atzinums būs pamatā ES turpmākajai politikai par dzīvnieku veselības un labturības aspektiem saistībā ar šādiem ievedumiem.

(7)

Lēmums 2005/760/EK ir spēkā līdz 2006. gada 31. jūlijam. Būtiski grozījumi esošajos Lēmumā 2005/759/EK un 2005/760/EK paredzētajos noteikumos maldinātu uzņēmējus un citas ieinteresētās personas par iespējamo turpmāko ES politikas attīstību šajā jautājumā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju ar dzīvnieku veselību saistībā ar putnu gripu, un līdz plānotajai EPNI atzinuma pieņemšanai oktobrī ir jāturpina ierobežojumi putnu, kas nav mājputni, ievešanai. Tāpēc ir jāpagarina šā lēmuma piemērošanas termiņš līdz 2006. gada 31. decembrim.

(8)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Lēmums 2005/759/EK un Lēmums 2005/760/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Šo lēmumu nepiemēro, ja putnus, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem, Kopienas teritorijā ieved no Andoras, Farēru salām, Grenlandes, Horvātijas, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas, Sanmarīno, Šveices un Vatikāna Pilsētvalsts.”

2)

Minētā lēmuma 5. pantā datumu “2006. gada 31. jūlijam” aizstāj ar datumu “2006. gada 31. decembrim”.

27.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/30

(1)

Miera īstenošanas padomes valde 2005. gada 14. decembrī par Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā iecēla Christian SCHWARZ-SCHILLING kungu.

(2)

Padome 2006. gada 30. janvārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/49/KĀDP (1), ieceļot Christian SCHWARZ-SCHILLING kungu par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā.

(3)

Saskaņā ar Miera īstenošanas padomes valdes politisko direktoru 2006. gada 22. un 23. jūnija sanāksmē pieņemto lēmumu Augstā pārstāvja birojs (APB) sāks gatavoties slēgšanai, kas paredzēta 2007. gada 30. jūnijā. Vienlaikus būtu jāturpina sagatavošanās darbi, lai stiprinātu Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) biroju.

(4)

ESĪP pilnvaras būtu jāgroza, lai dotu viņam iespēju atbalstīt paredzētā pastiprinātā ESĪP biroja plānošanu saistībā ar Augstā pārstāvja biroja slēgšanu,

1)

Vienotās rīcības 3. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

2)

Vienotās rīcības 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā atsauces summa ir EUR 1 090 000.”