8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1038/2006

(2006. gada 7. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 7. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	56,5
	204	28,7
	999	42,6
0707 00 05	052	105,9
0707 00 05	999	105,9
0709 90 70	052	85,1
0709 90 70	999	85,1
0805 50 10	388	56,2
	528	54,9
	999	55,6
0808 10 80	388	91,6
	400	99,8
	404	94,7
	508	84,5
	512	78,0
	524	54,1
	528	67,4
	720	116,2
	800	145,8
	804	96,9
	999	92,9
0808 20 50	388	107,4
	512	95,8
	528	88,8
	720	32,4
	999	81,1
0809 10 00	052	182,4
0809 10 00	999	182,4
0809 20 95	052	318,7
	068	95,0
	608	218,2
	999	210,6
0809 40 05	624	146,3
0809 40 05	999	146,3

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1039/2006

(2006. gada 7. jūlijs)

par pastāvīga konkursa izsludināšanu Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai Kopienas tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 40. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 952/2006 par iekšējā cukura tirgus pārvaldību un kvotu režīmu (2) 39. panta 1. punktā noteikts, ka intervences aģentūras var pārdot cukuru tikai pēc tam, kad Komisija par to ir pieņēmusi lēmumu.

(2)	Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas rīcībā ir cukura intervences krājumi. Lai nodrošinātu tirgus vajadzības, šie krājumi jādara pieejami iekšējā tirgū.

(3)	Ņemot vērā situāciju Kopienas tirgū, ir jāparedz, ka Komisija nosaka minimālo pārdošanas cenu katrai konkursa daļai.

(4)	Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūrām jāpaziņo Komisijai par konkursiem. Konkursa pretendentiem jāpaliek anonīmiem.

(5)

Regulas (EK) Nr. 952/2006 59. panta otrajā daļā noteikts, ka Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (3), turpina piemērot attiecībā uz cukuru, kas pieņemts intervencei līdz 2006. gada 10. februārim. Tomēr intervences cukura tālākai pārdošanai šī atšķirība nav vajadzīga, un tās ieviešana dalībvalstīm radītu adminītratīvas grūtības. Tāpēc intervences cukura tālākai pārdošanai Regula (EK) Nr. 1262/2001 nav jāpiemēro.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūras, izsludinot pastāvīgu konkursu, piedāvā pārdošanai Kopienas iekšējā tirgū 1 370 636,672 tonnas cukura, kas pieņemts intervencē un ir pieejams pārdošanai Kopienas iekšējā tirgū. Katrai dalībvalstij attiecīgais cukura daudzums ir norādīts I pielikumā.

2. pants

1. Pieteikumu iesniegšanas termiņš uz pirmo konkursa daļu sākas 2006. gada 19. jūlijā un beidzas 2006. gada 26. jūlijā plkst. 15.00 pēc Briseles laika.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš uz otro un turpmākajām konkursa daļām sākas pirmajā darbdienā pēc iepriekšējā termiņa beigu datuma. Termiņš beidzas plkst. 15.00 pēc Briseles laika:

—	2006. gada 9. un 30. augustā,

—	2006. gada 13. un 27. septembrī,

—	2006. gada 4. un 18. oktobrī,

—	2006. gada 8. un 22. novembrī,

—	2006. gada 6. un 20. decembrī,

—	2007. gada 10. un 24. janvārī,

—	2007. gada 7. un 21. februārī,

—	2007. gada 7. un 28. martā,

—	2007. gada 18. un 25. aprīlī,

—	2007. gada 9. un 23. maijā,

—	2007. gada 13. un 27. jūnijā,

—	2007. gada 11. un 18. jūlijā,

—	2007. gada 8. un 29. augustā,

—	2007. gada 12. un 26. septembrī.

2. Piedāvājumi ir jāiesniedz tajās intervences aģentūrās, kuru rīcībā ir I pielikumā norādītie cukura daudzumi.

3. pants

Divu stundu laikā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, kas noteikts 2. panta 1. punktā, attiecīgās intervences aģentūras paziņo Komisijai par saņemtajiem piedāvājumiem.

Konkursa pretendenti netiek identificēti.

Par konkursam iesniegtajiem pieteikumiem jāpaziņo elektroniskā formātā saskaņā ar II pielikumā ievietoto paraugu.

Ja nav iesniegts neviens piedāvājums, dalībvalsts informē par to Komisiju tajā pašā termiņā.

4. pants

1. Komisija nosaka attiecīgajai dalībvalstij minimālo pārdošanas cenu vai nolemj nepieņemt piedāvājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Ja, pieņemot piedāvājumu par minimālo cenu saskaņā ar 1. punktu, attiecīgajai dalībvalstij pieejamais daudzums tiktu pārsniegts, piedāvājums jāierobežo līdz tādam daudzumam, kāds vēl ir pieejams.

Ja, pieņemot kādas dalībvalsts visu to pretendentu piedāvājumus, kuri piedāvā to pašu cenu, šai dalībvalstij tiktu pārsniegts pieejamais daudzums, tad pieejamais daudzums tiek piešķirts šādi:

a)	sadalot daudzumu starp attiecīgajiem pretendentiem proporcionāli kopējiem daudzumiem katrā viņu piedāvājumā, vai

b)	proporcionāli sadalot starp attiecīgajiem pretendentiem, ņemot vērā katram pretendentam noteikto maksimālo apjomu tonnās, vai

lozējot.

5. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 952/2006 59. panta otrās daļas, minēto regulu piemēro, lai līdz 2006. gada 10. februārim intervencei pieņemto cukuru pārdotu tālāk, kā noteikts šīs regulas 1. pantā.

6. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 39. lpp.

(3) OV L 178, 30.6.2001., 48. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 952/2006.

I PIELIKUMS

Dalībvalstis, kurām ir intervences cukurs

Dalībvalsts

Intervences aģentūra

Intervences aģentūrā esošais un pārdošanai iekšējā tirgū pieejamais daudzums

(tonnās)

Beļģija

Bureau d'intervention et de restitution belge,

rue de Trèves, 82

B-1040 Bruxelles

Tālr.: (32-2) 287 24 11

Fakss: (32-2) 287 25 24

30 648,00

Čehija

Státní zemědělský intervenční fond

oddělení pro cukr a škrob

Ve Smečkách 33

CZ-11000 Praha 1

Tālr.: (420) 222 87 14 27

Fakss: (420) 222 87 18 75

48 937,72

Vācija

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Deichmanns Aue 29

D-53179 Bonn

Tālr.: (49-228) 68 45-35 12/38 50

Fakss: (49-228) 68 45 36 24

17 500,00

Spānija

Fondo Español de Garantía Agraria

C/ Beneficencia, 8

E-28004 Madrid

Tālr.: (34) 913 47 64 66

Fakss: (34) 913 47 63 97

110 800,00

Īrija

Intervention Section

On Farm Investment

Subsidies & Storage Division

Department of Agriculture & Food

Johnstown Castle Estate

Wexford

Tālr.: (353) 536 34 37

Fakss: (353) 914 28 43

12 000,00

Itālija

AGEA — Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura

Ufficio ammassi pubblici e privati e alcool

Via Torino, 45

I-00184 Roma

Tālr.: (39) 06 49 499 558

Fakss: (39) 06 49 499 761

636 648,70

Ungārija

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal (MVH), Budapest

(Agricultural and Rural Development Agency)

Soroksári út 22-24.

HU-1095 Budapest

Tālr.: 36/1/219-6213

Fakss: 36/1/219-8905 vai 36/1/219-6259

224 037,90

Polija

Agencja Rynku Rolnego

Biuro Cukru

Dział Dopłat i Interwencji

Nowy Świat 6/12

00-400 Warszawa

Tālr.:+48 22 661 71 30

Fakss: +48 22 661 72 77

172 326,26

Slovēnija

Agencija RS za kmetijske trge in razvoj podeželja;

Dunajska 160

1000 Ljubljana

Tālr.: +386 1 580 77 92

Fakss: +386 1 478 920

9 700,00

Slovākija

Pôdohospodarská platobná agentúra

Oddelenie cukru a ostatných komodít

Dobrovičova 12

815 26 Bratislava

Slovenská republika

Tālr.: (421-2) 58 24 32 55

Fakss: (421-2) 53 41 26 65

49 000,00

Zviedrija

Statens jordbruksverk

Vallgatan 8

S-55182 Jönköping

Tālr.: (46-36) 15 50 00

Fakss: (46-36) 19 05 46

59 038,00

II PIELIKUMS

Paraugs 3. pantā minētajam paziņojumam, kas iesniedzams Komisijai

Veidlapa (1)

Pastāvīga konkursa izsludināšana intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai

Regula (EK) Nr. 1039/2006

1	2	3	4	5
Dalībvalsts, kas pārdod intervences cukuru	Pretendentu numerācija	Partijas Nr.	Daudzums (tonnās)	Piedāvājuma cena EUR/100 kg
	1
	2
	3
	utt.

(1) Fakss jāsūta uz šādu numuru: +32 2 292 10 34.

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1041/2006

(2006. gada 7. jūlijs),

ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas uzraudzību aitām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus, kas attiecas uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzību aitām.

(2)

Ekspertu grupa, kas specializējusies mazo atgremotāju TSE un ko vada Kopienas references laboratorija (KRL) TSE noteikšanai, 2006. gada 8. martā apstiprināja, ka atbilstoši divu Francijā un vienas Kiprā nokautas aitas smadzeņu paraugu otrā posma testu rezultātiem nevar izslēgt govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) klātbūtni. Jāveic turpmāka izmeklēšana, lai izslēgtu GSE klātbūtni šajos dzīvniekos.

(3)

Bijusī Eiropas Komisijas Zinātniskā vadības komiteja (ZVK) 2002. gada aprīlī pieņēma atzinumu par mazo atgremotāju audu drošu izcelsmes noteikšanu, ņemot vērā iespēju, ka GSE varētu izplatīties šo dzīvnieku vidū. Atzinumā, kas tika pieņemts 2003. gada novembrī, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) ekspertu grupa bioloģisko risku jautājumos apstiprināja ZVK ieteikumus attiecībā uz to produktu drošumu saistībā ar TSE, kas iegūti no mazajiem atgremotājiem.

(4)

Jānovērtē to Francijā un Kiprā konstatēto TSE gadījumu nozīmība, kad nevar izslēgt iespējamu GSE klātbūtni. Lai veiktu šādu izvērtējumu, ir nepieciešami rezultāti, kas tiks iegūti, veicot pastiprinātu TSE uzraudzību aitām. Tādēļ atbilstīgi iepriekš minētajiem ZVK un EPNI atzinumiem, ir jāpastiprina aitu uzraudzība, lai tādējādi uzlabotu Kopienas slimību apkarošanas programmas. Šīs programmas turklāt paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, lai gan aitu produktu drošu izcelsmes noteikšanu jau tagad nodrošina šobrīd spēkā esošie pasākumi, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 999/2001 noteikumi attiecībā uz īpaša riska materiālu izņemšanu.

(5)	Pastiprinātās uzraudzības pamatā ir jābūt statistiski derīgam apsekojumam, lai pēc iespējas drīz noteiktu GSE izplatību aitām un uzlabotu zināšanas par šīs slimības ģeogrāfisko izplatību.

(6)	Ņemot vērā augsto TSE līmeni aitu un kazu ganāmpulkos Kiprā, pastiprināti uzraudzīt var tikai neinficētos ganāmpulkus.

(7)	Aitu uzraudzības programma jāpārskata vismaz pēc sešiem intensīvas uzraudzības mēnešiem.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 999/2001.

(9)	Lai nodrošinātu visaugstāko patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, novērtējot GSE iespējamos izplatību aitām, ar šo regulu izdarītajiem grozījumiem ir jāstājas spēkā nekavējoties.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 688/2006 (OV L 120, 5.5.2006., 10. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas III pielikuma II daļas A nodaļas 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. To aitu un kazu uzraudzība, kas nokautas lietošanai pārtikā

a) Aitas

Dalībvalstīs veic testus nokautām veselām aitām saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem un ievērojot minimālos paraugu lielumus, kas minēti šā punkta A tabulā.

A tabula

Dalībvalsts	Minimālais paraugu lielums no nokautām veselām aitām (1)
Vācija	37 500
Grieķija	23 000
Spānija	41 800
Francija	42 400
Īrija	40 500
Itālija	43 700
Nīderlande	23 300
Austrija	14 300
Polija	23 300
Portugāle	14 300
Apvienotā Karaliste	44 000
Citas dalībvalstis	jebkāds

Atkāpjoties no A tabulā minētā minimālā paraugu lieluma, Kipra var pieņemt lēmumu veikt testus ne mazāk kā divām aitām, kas nokautas lietošanai pārtikā, no katra ganāmpulka, kurā TSE gadījumi nav reģistrēti.

b) Kazas

Dalībvalstīs veic testus nokautām veselām kazām saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem un ievērojot minimālos paraugu lielumus, kas minēti šā punkta B tabulā.

B tabula

Dalībvalsts	Minimālais paraugu lielums no nokautām veselām kazām (2)
Grieķija	20 000
Spānija	125 500
Francija	93 000
Itālija	60 000
Kipra	5 000
Austrija	5 000
Citas dalībvalstis	jebkāds

c) Ja dalībvalstij neizdodas savākt pietiekamu skaitu paraugu, kas iegūti no nokautām veselām aitām vai kazām, un tādējādi netiek sasniegts šai dalībvalstij a) un b) punktā paredzētais minimālais paraugu lielums, tad šī valsts var aizstāt ne vairāk kā 50 % no attiecīgā minimālā paraugu lieluma ar paraugiem no beigtām aitām vai kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem, izmatojot attiecību viens pret vienu un vienlaikus ievērojot 3. punktā noteikto minimālo paraugu lielumu. Turklāt dalībvalsts var izvēlēties aizstāt ne vairāk kā 10 % no minimālā paraugu lieluma ar paraugiem no aitām vai kazām, kas nokautas slimības apkarošanas pasākuma laikā un kas ir vecākas par 18 mēnešiem, izmantojot attiecību viens pret vienu.

3. To aitu un kazu uzraudzība, kas nav nokautas lietošanai pārtikā

Saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem un C un D tabulā norādītajiem minimālajiem paraugu lielumiem dalībvalstīs veic testus aitām un kazām, kas nobeigušās vai ir nogalinātas, bet kuras nav:

—	nokautas kādas slimības apkarošanas pasākumu laikā vai

—	nokautas lietošanai pārtikā.

C tabula

Aitu un aplecinātu jēru kopskaits dalībvalstī	Minimālais paraugu lielums no beigtām aitām (3)
> 750 000	20 000
100 000–750 000	3 000
40 000–100 000	100 % līdz 1 000
< 40 000	100 % līdz 200

D tabula

Atnesušos kazu un aplecinātu kazu kopskaits dalībvalstī	Minimālais paraugu lielums no beigtām kazām (4)
> 750 000	10 000
250 000–750 000	3 000
40 000–250 000	100 % līdz 1 000
< 40 000	100 % līdz 200

(1) Minimālais paraugu lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā nokautu veselu aitu kopskaitu, un ir paredzēts īstenojamu mērķu sasniegšanai. Ja minimālais paraugu lielums ir virs 30 000, 0,003 % izplatību var noteikt ar 95 % ticamību.

(2) Minimālais paraugu lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā nokautu veselu kazu kopskaitu un GSE (govju sūkļveida encefalopātijas) izplatību attiecīgajā dalībvalstī. Turklāt paraugu lielums ir paredzēts īstenojamu mērķu sasniegšanai. Ja minimālais paraugu lielums ir virs 60 000, 0,0017 % izplatību var noteikt ar 95 % ticamību.

(3) Minimālais paraugu lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā aitu un kazu kopskaitu atsevišķās dalībvalstīs, un ir paredzēts īstenojamu mērķu sasniegšanai.

(4) Minimālais paraugu lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā aitu un kazu kopskaitu atsevišķās dalībvalstīs, un ir paredzēts īstenojamu mērķu sasniegšanai.”

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1042/2006

(2006. gada 7. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus 28. panta 3. un 4. punkta īstenošanai Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 28. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 6. punktā paredzēts, ka minētās regulas 28. panta 3. un 4. punkta īstenošanai ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi.

(2)	Ir jāprecizē nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var veikt pārbaudes uz zvejas kuģiem visos Kopienas ūdeņos ārpus ūdeņiem, uz kuriem attiecas to suverenitāte un starptautiskajos ūdeņos, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 3. punktā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktā paredzēts, ka Komisija izstrādā Kopienas inspektoru, inspekcijas kuģu un inspekcijas lidmašīnu un citu inspekcijas līdzekļu sarakstu, kam, ievērojot minētās regulas V nodaļu, atļauts veikt pārbaudes Kopienas ūdeņos un uz Kopienas zvejas kuģiem. Šie Kopienas inspektori būtu jānorīko, lai veiktu īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kas pieņemtas atbilstīgi 34.c pantam 1993. gada 12. oktobra Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2).

(4)	Ir jākonkretizē nosacījumi, ar kādiem Kopienas inspektori var veikt pārbaudes Kopienas ūdeņos un uz Kopienas zvejas kuģiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktam.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DALĪBVALSTS INSPEKCIJAS

1. pants

To kuģu pārbaudes, kas kuģo zem inspicējošās dalībvalsts karoga

1. Dalībvalsts, kas ir paredzējusi pārbaudīt Kopienas zvejas kuģus, kuri kuģo zem tās karoga (“inspicējošā dalībvalsts”) Kopienas ūdeņos, uz kuriem attiecas citas dalībvalsts jurisdikcija (“krasta dalībvalsts”), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 3. punkta pirmajai daļai, par savu nodomu paziņo attiecīgajai krasta dalībvalstij.

2. Šā panta 1. punktā paredzētajā iepriekšējā paziņojumā iekļaujama šāda informācija:

a)	inspekcijas kuģa nosaukums un izsaukuma signāls,

b)	paredzamā vieta un laiks, kad kuģis ieies ūdeņos, uz kuriem attiecas krasta dalībvalsts jurisdikcija.

3. Saņemot 1. punktā paredzēto iepriekšējo paziņojumu, darbību koordinācijai krasta dalībvalsts informē inspicējošo dalībvalsti par visām inspekcijas darbībām, kas pašreiz tiek veiktas attiecīgajā apgabalā.

2. pants

To kuģu pārbaudes, kas kuģo zem citas dalībvalsts vai trešās valsts karoga

1. Dalībvalsts, kas paredzējusi pārbaudīt zvejas kuģus, kas kuģo zem citas dalībvalsts vai trešās valsts karoga Kopienas ūdeņos, uz kuriem attiecas citas dalībvalsts jurisdikcija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunktu lūdz atļauju attiecīgajai krasta dalībvalstij. Šajā pieprasījumā jāiekļauj šīs regulas 1. panta 2. punktā minētā informācija.

2. Attiecīgā krasta dalībvalsts 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu, vai atļaut pārbaudi, un par to informē inspicējošo dalībvalsti. Par pieņemtajiem lēmumiem paziņo arī Komisijai vai iestādei, ko šai nolūkā ir izraudzījusies Komisija.

3. Nosacījumus, ar kādiem dalībvalsts var pārbaudīt zvejas kuģus, kas kuģo zem citas dalībvalsts vai trešās valsts karoga Kopienas ūdeņos, uz kuriem attiecas citas dalībvalsts jurisdikcija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, nosaka noteikumos, ar kuriem pieņem attiecīgo īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

3. pants

Kontaktpunkti

1. Dalībvalsts izrauga kompetento iestādi, kas darbojas par kontaktpunktu šādos gadījumos:

a)	izdodot un saņemot iepriekšējus paziņojumus saskaņā ar 1. pantu;

b)	izdodot un saņemot pieprasījumus un lēmumus saskaņā ar 2. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam ir jādarbojas 24 stundas diennaktī.

3. Izraudzītās kompetentās iestādes kontaktinformācija ir jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4. Komisija izraugās kontaktpunktu paziņošanai atbilstīgi šai regulai.

4. pants

Ziņošanas pienākums

1. Ja dalībvalsts atbilstīgi 1. un 2. pantam veic pārbaudes Kopienas ūdeņos, uz kuriem attiecas citas dalībvalsts jurisdikcija, inspicējošā dalībvalsts par savām darbībām ik dienas sniedz ziņojumu attiecīgajai krasta dalībvalstij.

2. Ja, veicot pārbaudi atbilstīgi 1. un 2. pantam, ir konstatēts pārkāpums, inspicējošā dalībvalsts nekavējoties krasta dalībvalstij iesniedz pārbaudes ziņojuma kopsavilkumu. Pilns pārbaudes ziņojums 7 dienu laikā pēc pārbaudes iesniedzams krasta un kuģa karoga dalībvalstij.

3. Pārbaudes ziņojums, kas sagatavots pēc tam, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 3. punkta trešajai daļai ir pārbaudīts Kopienas zvejas kuģis starptautiskajos ūdeņos, ir jāiesniedz minētā kuģa karoga dalībvalstij 7 dienu laikā pēc pārbaudes. Ja, veicot pārbaudi, ir konstatēts pārkāpums, inspicējošā dalībvalsts pārbaudītā kuģa karoga dalībvalstij nekavējoties iesniedz pārbaudes ziņojuma kopsavilkumu.

4. Neskarot noteikumus, kas noteikti starptautiskajos zvejniecības nolīgumos, ir spēkā 3. punkts.

5. Šā panta 1. punktā minētos dienas ziņojumus un 2. un 3. punktā minētos pārbaudes ziņojumus pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai iestādei, ko Komisijai ir izraudzījusies šai nolūkā.

II NODAĻA

KOPIENAS INSPEKTORI UN INSPEKCIJAS LĪDZEKĻI

5. pants

Kopienas inspektoru un inspekcijas līdzekļu izvēle

1. Dalībvalsts izvēlas Kopienas inspektorus, inspekcijas kuģus, inspekcijas lidmašīnas un citus inspekcijas līdzekļus, kas iekļaujami sarakstā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktu izveidojusi Komisija.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka izvirzītie Kopienas inspektori atbilst šādām prasībām:

a)	viņi ir dalībvalsts zivju inspektori;

b)	viņiem ir pamatīga pieredze zvejniecības kontrolē un pārbaudēs;

c)	viņiem ir padziļinātas Kopienas zvejniecības tiesību aktu zināšanas;

d)	viņiem ir pamatīgas vienas Kopienas oficiālās valodas un apmierinošas otras oficiālās valodas zināšanas;

e)	viņi ir fiziski spējīgi pildīt savus pienākumus;

f)	viņi ir apguvuši vajadzīgo apmācību par drošību jūrā.

6. pants

Kopienas inspektoru un inspekcijas līdzekļu saraksts

1. Dalībvalstis līdz 2006. gada 31. oktobrim elektroniski paziņo Komisijai inspektoru vārdus un uzvārdus, inspekcijas kuģus, inspekcijas lidmašīnas un citus to izvēlētos inspekcijas līdzekļus.

2. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, Komisija līdz 2006. gada 31. decembrim sagatavo to Kopienas inspektoru, inspekcijas kuģu, inspekcijas lidmašīnu un citu inspekcijas līdzekļu sarakstu, kuri ir pilnvaroti veikt pārbaudes atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktam.

3. Kad ir izveidots sākotnējais saraksts, dalībvalstis līdz katra gada 31. oktobrim paziņo Komisijai par visām izmaiņām sarakstā, kuras tās vēlas ieviest turpmākajā kalendārajā gadā. Komisija līdz katra gada 31. decembrim attiecīgi izdara grozījumus sarakstā.

4. Sarakstu un tā grozījumus publicē Komisijas vai Komisijas šim nolūkam izraudzītās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē.

7. pants

Kopienas inspektoru uzdevumi

1. Neskarot krasta dalībvalstu galveno atbildību, Kopienas inspektori saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 V nodaļu veic pārbaudes Kopienas ūdeņos un uz Kopienas zvejas kuģiem.

2. Kopienas inspektorus var norīkot, lai

a)	īstenotu īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kas pieņemtas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c pantam;

b)	īstenotu starptautiskas zvejniecības kontroles un inspekcijas programmas, kur Kopienai ir pienākums veikt inspekcijas un kontroles; vai

c)	īstenotu inspekcijas programmas, ko izstrādājušas dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.b panta 2. punktam.

8. pants

Kopienas inspektoru pilnvaras un pienākumi

1. Lai pildītu savus uzdevumus un ievērotu 2. punkta prasības, Kopienas inspektoriem ir tādas pašas pilnvaras kā to dalībvalstu zvejas inspektoriem, kurā notiek pārbaude, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi visām to Kopienas zvejas kuģu un jebkuru citu kuģa telpām, kuri veic darbības uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika.

2. Kopienas inspektoriem nav policijas vai izpildes pilnvaru ārpus teritorijas vai Kopienas ūdeņiem, uz kuriem attiecas viņu izcelsmes dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija.

3. Kopienas inspektori uzrāda rakstisku pilnvarojumu. Šai nolūkā viņiem ir identifikācijas dokuments, ko izdevusi Komisija vai Komisijas šim nolūkam izraudzīta iestāde, kurā ir dati par personu un tās statuss.

4. Dalībvalstis sniedz Komisijas inspektoriem palīdzību, kas tiem vajadzīga uzdevumu izpildei.

9. pants

Pārbaudes un uzraudzības ziņojumi

1. Kopienas inspektori ik dienu sniedz attiecīgajai krasta dalībvalstij ziņojumu par savām darbībām, tostarp ar katra pārbaudītā kuģa nosaukumu un identifikācijas numuru un veiktās pārbaudes veidu.

2. Ja Kopienas inspektori, veicot pārbaudi, konstatē pārkāpumu, tie nekavējoties iesniedz pārbaudes ziņojuma kopsavilkumu krasta dalībvalstij; pārbaudi veicot ārpus Kopienas ūdeņiem – pārbaudītā kuģa karoga valstij. Pilnu pārbaudes ziņojumu viņi sniedz septiņu dienu laikā pēc pārbaudes.

3. Kopienas inspektori pārbaudītā kuģa karoga valstij septiņu dienu laikā pēc pārbaudes sniedz pilna pārbaudes ziņojuma kopiju.

4. Dienas un pārbaudes ziņojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, pēc pieprasījuma nododami Komisijai vai iestādei, ko šai nolūkā izraudzījusies Komisija.

10. pants

Ar ziņojumiem saistītie turpmākie pasākumi

1. Dalībvalstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu iesniegtos Kopienas inspektoru ziņojumus izskata un ņem vērā tāpat, kā tās izskata un ņem vērā savas valsts inspektoru ziņojumus.

2. Kopienas inspektora izcelsmes dalībvalsts sadarbojas ar dalībvalsti, kas nodarbojas ar Kopienas inspektora iesniegto ziņojumu, lai atvieglotu kriminālo vai administratīvo tiesvedību.

3. Pēc pieprasījuma Kopienas inspektors atbalsta un sniedz liecību pārkāpumu tiesvedībā, ko īsteno kāda dalībvalsts.

III NODAĻA

INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA

11. pants

Informācijas pieejamība

1. Saistībā ar pārbaudēm, kas veiktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 3. un 4. punktam, dalībvalsts inspektoriem un Kopienas inspektoriem ir tāda paša apjoma un tādu pašu nosacījumu tūlītēja pieeja visai informācijai un dokumentiem, jo īpaši uzraudzības datiem, tostarp datiem, kas iegūti no satelītu sistēmas, kuri vajadzīgi viņu uzdevumu izpildei, kāda ir tās dalībvalsts inspektoriem, kurā notiek pārbaude.

2. Šā panta 1. punktā paredzētās informācijas pieejamību ierobežo ar attiecīgās pārbaudes mērķi, laikposmu un ģeogrāfisko apgabalu.

3. Dati, kas iegūti saistībā ar šo pantu, ir jāapstrādā konfidenciāli, un tos drīkst izmantot tikai paredzētajam mērķim.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/18

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1043/2006

(2006. gada 7. jūlijs),

ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka faktisko olīveļļas produkcijas daudzumu un ražošanas atbalsta summu par vienību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1984. gada 17. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2261/84, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par olīveļļas ražošanu un atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām (2), un jo īpaši tās 17.a panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 5. pantu ražošanas atbalstu par vienību pielāgo katrā no tām dalībvalstīm, kurās faktiskais produkcijas daudzums pārsniedz attiecīgi garantēto valsts daudzumu, kurš ir noteikts minētā panta 3. punktā. Lai izvērtētu minēta pārsnieguma apjomu, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas un Portugāles gadījumā jāņem vērā paredzamais olīveļļas ekvivalentā izteiktais galda olīvu produkcijas daudzums, pamatojoties uz attiecīgajiem koeficientiem, kas ir minēti attiecībā uz Grieķiju Komisijas Lēmumā 2001/649/EK (3), attiecībā uz Spāniju Komisijas Lēmumā 2001/650/EK (4), attiecībā uz Franciju Komisijas Lēmumā 2001/648/EK (5), attiecībā uz Itāliju Komisijas Lēmumā 2001/658/EK (6), un attiecībā uz Portugāli Komisijas Lēmumā 2001/670/EK (7).

(2)

Regulas (EEK) Nr. 2261/84 17.a panta 1. punktā paredzēts, ka, nosakot olīveļļas ražošanas atbalsta summu par vienību, ko var izmaksāt avansā, jāaprēķina paredzamais produkcijas daudzums attiecīgajam tirdzniecības gadam. Summa jānosaka tādā apmērā, lai novērstu jebkādu iespēju olīvu audzētājiem saņemt nepamatotu maksājumu. Minētā summa tāpat attiecas uz galda olīvām, kuras ir izteiktas olīveļļas ekvivalentā. Komisijas Regula (EK) Nr. 1709/2005 (8) nosaka 2004./2005. tirdzniecības gadam paredzamo produkcijas daudzumu, kā arī ražošanas atbalsta summu par vienību, ko var izmaksāt avansā.

(3)

Lai noteiktu faktisko produkcijas daudzumu, par kuru tiek atzītas tiesības saņemt atbalstu, attiecīgajām dalībvalstīm vēlākais līdz 15. maijam pēc katra tirdzniecības gada jāpaziņo Komisijai par daudzumu, par kuru atbalsts ir izmaksājams katrā dalībvalstī saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2366/98 14. panta 4. punkta noteikumiem (9). Vadoties pēc šiem paziņojumiem, daudzums, par kuru atbalsts izmaksājams 2004./2005. tirdzniecības gadam, ir 484 598 tonnas Grieķijai, 1 107 906 tonnas Spānijai, 3 107 tonnas Francijai, 951 528 tonnas Itālijai, 45 296 tonnas Portugālei un 26 tonnas Slovēnijai.

(4)

Lai dalībvalstīm būtu tiesības uz atbalstu par šo daudzumu, ir jābūt veiktām Regulās (EEK) Nr. 2261/84 un (EK) Nr. 2366/98 paredzētajām pārbaudēm. Tomēr noteiktais faktiskais produkcijas daudzums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju par apstiprināto atbalstu daudzumam, neietekmē secinājumus pēc šo datu pareizības pārbaudes grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā.

(5)	Ņemot vērā faktisko produkcijas daudzumu, tāpat jānosaka ražošanas atbalsta summa par vienību, kas paredzēta Regulas Nr. 136/66/EEK 5. panta 1. punktā un izmaksājama faktiskās produkcijas attaisnotajam daudzumam.

(6)

Attiecībā uz Slovēniju ražošanas atbalsta summa par vienību, kas noteikta šajā regulā, iegūta, 2005. gadā piemērojot procentuālo daļu, kas paredzēta 143.a pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (10), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Olīveļļas un galda olīvu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Attiecībā uz 2004./2005. tirdzniecības gadu Regulas Nr. 136/66/EEK 5. pantā minētais faktiskais olīveļļas atbalstam paredzētais produkcijas daudzums ir:

—	484 598 tonnas Grieķijai,

—	1 107 906 tonnas Spānijai,

—	3 107 tonnas Francijai,

—	951 528 tonnas Itālijai,

—	45 296 tonnas Portugālei,

—	26 tonnas Slovēnijai.

2. Attiecībā uz 2004./2005. tirdzniecības gadu Regulas Nr. 136/66/EEK 5. pantā minētā ražošanas atbalsta summa par vienību, kas maksājama faktiskā produkcijas daudzuma attaisnotajam daudzumam, ir:

—	130,27 EUR/100 kg Grieķijai,

—	90,53 EUR/100 kg Spānijai,

—	132,25 EUR/100 kg Francijai,

—	73,93 EUR/100 kg Itālijai,

—	132,25 EUR/100 kg Portugālei,

—	39,68 EUR/100 kg Slovēnijai.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV 172, 30.9.1966., 3025/66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp.).

(2) OV L 208, 3.8.1984., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1639/1998 (OV L 210, 28.7.1998., 38. lpp.).

(3) OV L 229, 25.8.2001., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/607/EK (OV L 274, 24.8.2004., 13. lpp.).

(4) OV L 229, 25.8.2001., 20. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/607/EK.

(5) OV L 229, 25.8.2001., 12. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/607/EK.

(6) OV L 231, 29.8.2001., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/607/EK.

(7) OV L 235, 4.9.2001., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/607/EK.

(8) OV L 274, 20.10.2005., 11. lpp.

(9) OV L 293, 31.10.1998., 50. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1795/2005 (OV L 288, 29.10.2005., 40. lpp.).

(10) OV L 270, 21.10.2003. 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 319/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 32. lpp.).

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/24

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/41/EK

(2006. gada 7. jūlijs),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, iekļaujot kā aktīvās vielas klotianidīnu un petoksamīdu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Beļģija 2001. gada 26. septembrī ir saņēmusi Londonas uzņēmuma Sumitomo Chemical Takeda Agro Company Ltd. iesniegumu par aktīvās vielas klotianidīna iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2002/305/EK (2) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, t. i., to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Vācija 2000. gada 16. oktobrī saņēma Stähler Agrochemie GmbH & Co. KG (tagadējais nosaukums Stähler International GmbH & Co. KG) (Darba grupas Stähler Agrochemie GmbH & Co. KG, Tokuyama Europe GmbH un Tomen France S.A. vārdā) iesniegumu par aktīvās vielas petoksamīda iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2001/626/EK (3) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, t. i., to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju.

(3)

Šo aktīvo vielu iedarbība uz cilvēku veselību un uz vidi ir novērtēta atbilstīgi Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja piedāvātajiem lietošanas veidiem. Izraudzītās ziņotājas dalībvalstis iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojuma projektus par šīm vielām 2003. gada 4. jūnijā (klotianidīns) un 2002. gada 27. augustā (petoksamīds).

(4)	Dalībvalstis un Komisija Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā ir izskatījušas šos novērtējuma ziņojuma projektus. Pārskats tika pabeigts 2006. gada 27. janvārī Komisijas pārskata ziņojumu veidā par klotianidīnu un petoksamīdu.

(5)	Izskatot klotianidīnu un petoksamīdu, netika konstatēti neatbildēti jautājumi vai šaubas, kas radītu vajadzību apspriesties ar Augu zinātnisko komiteju vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, kas pārņēmusi minētās komitejas funkcijas.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs noskaidrojās, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur minētās aktīvās vielas, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumos. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut klotianidīnu un petoksamīdu minētās direktīvas I pielikumā, lai nodrošinātu, ka atļaujas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šīs aktīvās vielas, visās dalībvalstīs var piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neierobežojot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, kas izriet no aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo pagaidu atļauju pārskatīšanai augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur klotianidīnu vai petoksamīdu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un I pielikumā izvirzītajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm pašreizējās pagaidu atļaujas jāpārveido par pastāvīgajām atļaujām, jāgroza tās vai jāatsauc saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laika posms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu saskaņā ar vienotajiem principiem, kas izklāstīti Direktīvā 91/414/EEK.

(8)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(9)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais 2007. gada 31. janvārī pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2007. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

1. Ja nepieciešams, dalībvalstis līdz 2007. gada 31. janvārim saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK groza vai atsauc pašreizējās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas kā aktīvo vielu satur klotianidīnu vai petoksamīdu. Līdz šim termiņam tās jo īpaši pārliecinās, ka ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz klotianidīnu un uz petoksamīdu, izņemot tos nosacījumus, kas noteikti attiecīgo aktīvo vielu ieraksta B daļā, un ka atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur klotianidīnu vai petoksamīdu kā vienīgo vai vienu no vairākām aktīvajām vielām, kuras visas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikuma sarakstā vēlākais līdz 2006. gada 31. jūlijam, dalībvalstis atkārtoti izvērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma klotianidīna vai petoksamīda ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir konstatēts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja līdzeklis satur klotianidīnu vai petoksamīdu kā vienīgo aktīvo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2008. gada 31. janvārī; vai

ja līdzeklis satur klotianidīnu vai petoksamīdu kā vienu no vairākām aktīvajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2008. gada 31. janvārī vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2006. gada 1. augustā.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/45/EK (OV L 130, 18.5.2006., 27. lpp.).

(2) OV L 104, 20.4.2002., 42. lpp.

(3) OV L 217, 11.8.2001., 14. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās iekļauj šādas rindas:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums, identifikācijas numurs

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“123

Klotianidīns

CAS Nr. 210880-92-5

CIPAC Nr. 738

(E)-1-(2-hlor-1,3-tiazol-5-ilmetil)-3-metil-2-nitroguanidīns

≥ 960 g/kg

2006. gada 1. augusts

2016. gada 31. jūlijs

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par klotianidīnu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm:

—	īpaša uzmanība jāpievērš pazemes ūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi,

—	īpaša uzmanība jāpievērš riskam, ko viela rada graudēdājiem putniem un zīdītājiem, ja to izmanto sēklu kodināšanai.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

124

Petoksamīds

CAS Nr. 106700-29-2

CIPAC Nr. 655

2-hlor-N-(2-etoksietil)-N-(2-metil-1-fenilprop-1-enil)acetamīds

≥ 940 g/kg

2006. gada 1. augusts

2016. gada 31. jūlijs

A DAĻA

Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par petoksamīdu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2006. gada 27. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm:

—	īpaša uzmanība jāpievērš pazemes ūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi,

—	īpaša uzmanība jāpievērš ūdens vides aizsardzībai, jo īpaši augstākajiem ūdensaugiem.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 5. punktu informē Komisiju par rūpnieciski ražotā tehniskā produkta specifikāciju.

(1) Sīkāka informācija par aktīvās vielas identitāti un tās specifikācija ir sniegta pārskata ziņojumā.”

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/28

PADOMES LĒMUMS

(2006 gada 29. maijs)

par apspriešanās procedūras pabeigšanu ar Mauritānijas Islāma Republiku saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 96. pantu

(2006/470/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) (turpmāk “ĀKK un EK nolīgums”), ar grozījumiem, kas veikti ar nolīgumu, kurš parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2), un jo īpaši tā 96. pantu,

ņemot vērā Iekšējo nolīgumu par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, lai īstenotu ĀKK un EK nolīgumu (3), un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Tika pārkāpti būtiski elementi, kas noteikti ĀKK un EK nolīguma 9. pantā.

(2)

Saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma 96. pantu 2005. gada 30. novembrī sāka apspriešanos ar ĀKK valstīm un Mauritānijas Islāma Republiku, kuras laikā Mauritānijas iestādes uzņēmās konkrētas saistības, lai novērstu Eiropas Savienības norādītās problēmas, un tās īstenotu padziļinātā dialogā 120 dienu laikposmā.

(3)	Šim laikposmam beidzoties, attiecībā uz dažām iepriekš minētajām saistībām ir veiktas konkrētas iniciatīvas, un citas no tām ir izpildītas, tomēr vairāki svarīgi pasākumi attiecībā uz ĀKK un EK nolīguma būtiskajiem elementiem vēl ir jāīsteno,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma 96. pantu veiktā apspriešanās ar Mauritānijas Islāma Republiku ir pabeigta.

2. pants

Pasākumi, kas izklāstīti pievienotajā vēstulē, ar šo ir pieņemti kā atbilstīgi pasākumi saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Lēmums ir spēkā līdz 2007. gada 29. novembrim. To regulāri pārskata vismaz ik pēc sešiem mēnešiem.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 29. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARTENSTEIN

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(3) OV L 317, 15.12.2000., 376. lpp.

PIELIKUMS

Godātais premjerministra kungs!

Eiropas Savienība (ES) piešķir lielu nozīmi pārskatītā Kotonū nolīguma 9. panta noteikumiem. Cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana, kas ir pamatā ĀKK un ES partnerattiecībām, ir minētā nolīguma būtiski elementi un līdz ar to mūsu attiecību pamats.

Eiropas puse 2005. gada 3. augusta deklarācijās par notikušo valsts apvērsumu atgādināja par nosodījumu visiem centieniem vardarbīgi pārņemt varu un aicināja ievērot demokrātiju un konstitucionālas pārvaldes sistēmu.

Piemērojot pārskatītā Kotonū nolīguma 96. pantu un ņemot vērā to, ka 2005. gada 3. augusta valsts apvērsums ir noteiktu šajā pantā izklāstītu būtisku elementu pārkāpums, ES aicināja Mauritāniju uz apspriešanās procedūru, lai, kā to paredz nolīgums, padziļināti izskatītu situāciju un vajadzības gadījumā to labotu.

Šī apspriešanās tika uzsākta Briselē 2005. gada 30. novembrī. Šajā sakarā Mauritānijas puse, pamatojoties uz 2005. gada 24. novembra memorandu, varēja iepazīstināt ar situācijas attīstību valstī kopš 3. augusta valsts apvērsuma, kā arī ar iestāžu programmu pārejas laikam.

ES no savas puses ar prieku atzīmēja, ka Mauritānijas puse ir apstiprinājusi dažas saistības, kuras tā iepriekš uzņēmusies, un jau ir varējusi ziņot par pozitīviem elementiem to realizēšanā.

Sanāksmes laikā Mauritānijas puse demokrātisku principu, pamattiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošanas, kā arī labas pārvaldes jomā uzņēmās divdesmit trīs konkrētas saistības, kas norādītas pielikumā. Tā arī apņēmās Eiropas pusei līdz 2006. gada janvāra vidum iesniegt ziņojumu par šo saistību īstenošanu un vēlāk regulāri katru ceturksni iesniegt ziņojumus par situācijas novērtējumu.

Janvāra vidū un aprīļa vidū iesniegtie ziņojumi Eiropas pusei apstiprināja, ka veikts būtisks progress. Papildus apspriešanās procedūras atklāšanas laikā novērotajam progresam, tika konstatēti konkrēti uzlabojumi, un jo īpaši:

—	administratīvās uzskaites noteikumu definēšana vēlēšanu vajadzībām, lai sastādītu ticamu un taisnīgu vēlēšanu sarakstu, un uzskaites operāciju sākšana,

—	likuma projekta teksts, kas jāpieņem Ministru padomei un kas atbilst grozījumiem konstitūcijā, par kuriem balsos referendumā 2006. gada 25. jūnijā,

—	jaunu walis (reģionu pārvaldītāju) un hakems (prefektu) iecelšana amatā un apkārtraksta par centrālās un teritoriālās pārvaldes neitralitāti nosūtīšana jaunajām reģionālajām un pašvaldību iestādēm līdz ar to pienākumu pildīšanas sākšanu,

—	tāda lēmuma pieņemšana 2006. gada 26. janvārī, ar ko groza Kopienu kodeksu un ievieš neatkarīgo kandidatūru principu,

—	apspriežu sākšana ar politiskajām partijām par noteikumiem, kas jāpieņem par vēlēšanu metožu pārskatīšanu, tostarp iespēja sievietēm kandidēt vēlēšanās un vienota balsošanas saraksta pieņemšana,

—	informētības un pilsoniskās orientācijas programmas sastādīšana un attiecīgas kampaņas uzsākšana valsts pārvaldes, valsts neatkarīgas cilvēktiesību komisijas, politisko partiju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un preses klātbūtnē,

—	darba grupas izveidošana pie Tieslietu ministrijas, lai pārbaudītu, vai teksti par demokrātiskajām tiesībām un brīvībām atbilst konstitūcijai, un lai sagatavotu nepieciešamos priekšlikumus,

—	dekrēta pieņemšana par valsts konsultatīvās komisijas preses un audiovizuālā sektora reformai, kura premjerministram sniedza savu provizorisko ziņojumu, dibināšanu un tās izveidošana,

—	pavēles projekta par Valsts cilvēktiesību komisijas izveidošanu nosūtīšana valdībai,

—

Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas veikta apkārtrakstu nosūtīšana visām prokuratūrām un teritoriālajām pārvaldēm, aicinot tās meklēt, atklāt un nekavējoties ierosināt lietu par visiem gadījumiem, kuros ir aizdomas par personu tiešu vai netiešu ekspluatāciju, kā arī vienas pārdomu dienas organizēšana, lai identificētu pasākumus, kas palīdzētu likvidēt visas verdzības radītās sekas,

—	Ministru padomes pieņemti valdības rīkojumu projekti, kas atļauj pievienoties Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai pret korupciju un kas atļauj ratificēt Āfrikas konvenciju par cīņu pret korupciju,

—	EITI (Ieguves rūpniecības pārskatāmības iniciatīva) Nacionālās komitejas izveidošana, kā arī tādas pavēles apstiprināšana, ar ko izveido Valsts ogļūdeņražu ienākumu fondu un nosaka kārtību šo ienākumu pārvaldībai.

Nav šaubu, ka šīs pārejas laika iestāžu iniciatīvas veicina demokrātisko principu, pamattiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma, kā arī Jūsu valsts labas pārvaldes nostiprināšanu. Tomēr vairākums saistību, kas pieņemtas apspriešanās atklāšanas laikā, tiks īstenotas ilgstošākā laikposmā un ir nepieciešams pārraudzīt to īstenošanu laika gaitā.

Šajā sakarā ES īpaši sagaida konkrētu pasākumu īstenošanas turpinājumu šādās jomās:

—	brīvu un taisnīgu vēlēšanu sagatavošana un realizācija, izmantojot ticamus un pilnīgus vēlēšanu sarakstus un izmantojot tādas vēlēšanu sistēmas un tādu vēlēšanu apgabalu sadalījumu, kas ir taisnīgi un kurus ir apstiprinājušas politiskās partijas,

—	plurālisma ievērošana audiovizuālajā jomā, jo īpaši brīvu radiostaciju veidošana ārpus pilsētām un preses likuma pārskatīšana,

—	cilvēktiesību veicināšana, jo īpaši ar nepārtrauktiem centieniem izveidot valsts neatkarīgu cilvēktiesību komisiju, ar bēgļu atgriešanos un viņu tiesību atjaunošanu,

—	tiesību aktu par verdzības aizliegšanu piemērošana un šī posta radīto problēmu pienācīga risināšana,

—	tiesu sistēmas reforma,

—	pastāvīga pārvaldes uzlabošana, tostarp atjauninātu ekonomisko un budžeta statistisko datu publicēšana,

—	efektīva EITI īstenošana kalnrūpniecības un ogļūdeņraža izpētes nozarēs un šo pašu labas pārvaldes principu piemērošana citās nozarēs, kas saistītas ar dabas resursu pārvaldi, jo īpaši zivsaimniecībā.

Kotonū nolīguma partnerattiecību garā ES paziņoja par gatavību sniegt savu atbalstu Mauritānijas puses saistību īstenošanai. Kontrolējot paveikto darbu pēc apspriešanās un ņemot vērā līdz šim izpildītās saistības un vēl īstenojamos pasākumus, Komisija ierosina pieņemt šādus atbilstīgus pasākumus saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu:

—	turpināt uzsākto sadarbību saskaņā ar 9. Eiropas Attīstības fondu (EAF) un iepriekšējiem EAF, ciktāl tiek ievēroti finansēšanas nolīgumu īpašie nosacījumi,

—	turpināt institūciju atbalsta projektu sagatavošanu un īstenošanu, veicinot pārejas procesu, par kura uzsākšanu tika lemts apspriešanās procedūras atklāšanas laikā,

—	turpināt arī 9. un iepriekšējo EAF paredzēto pasākumu sagatavošanu un īstenošanu citās Kopienas sadarbības jomās,

—

uzsākt 10. EAF programmas izstrādes pasākumus, pamatojoties uz Eiropas Komisijas kompetentu dienestu pieņemtu grafiku. Programmas izstrādes procesa dažādu posmu slēgšana būs atkarīga no pārejas laika iestāžu apmierinošos apstākļos un noteiktos termiņos organizētās tautas balsošanas par konstitūciju un vēlēšanām,

—	10. EAF Valsts stratēģijas dokumenta parakstīšana ar Mauritāniju nevar notikt pirms apstiprinājuma par valsts reālu atgriešanos pie konstitucionālās kārtības pēc brīvām un taisnīgām parlamenta un prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātā nākušas pie varas jaunas demokrātiski ievēlētas institūcijas.

ES prezidentvalsts un Eiropas Komisija veiks regulārus apvienotus pārskatus, un pirmais no tiem tiks veikts nākamo sešu mēnešu laikā.

ES turpinās rūpīgi sekot situācijai Mauritānijā. Jūsu valdība ir aicināta sākt pastiprinātu politisko dialogu saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu 18 mēnešu uzraudzības periodā, lai atjaunotu demokrātiju un tiesiskumu, jo īpaši, sarīkojot brīvas un pārskatāmas vietējās, parlamenta, senāta un prezidenta vēlēšanas, kā arī stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Gadījumā, ja Mauritānijas iestāžu saistības tiks īstenotas ātrāk vai, gluži pretēji, pārtraukta to pildīšana, ES saglabā tiesības grozīt atbilstīgos pasākumus.

Ar cieņu,

Briselē, …

Komisijas vārdā

Padomes vārdā

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/33

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 4. jūlijs),

ar kuru attiecībā uz 2006. gadu nosaka to Kopienas tabakas fonda līdzekļu galīgo sadalījumu starp dalībvalstīm, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2182/2002 13. un 14. panta pasākumu finansēšanai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3030)

(autentisks ir tikai teksts franču, grieķu, itāliešu, nīderlandiešu, portugāļu, spāņu un vācu valodā)

(2006/472/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 14.a pantu,

tā kā:

(1)

Ar 13. un 14. pantu Komisijas 2002. gada 6. decembra Regulā (EK) Nr. 2182/2002, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz Kopienas tabakas fondu (2), paredz tabakas ražošanas nozares pārorientēšanas veicināšanas pasākumus. Šie pasākumi jāfinansē no Kopienas tabakas fonda, kas izveidots ar Regulas (EEK) Nr 2075/92 13. pantu.

(2)

Kopienas tabakas fonda kopējais līdzekļu daudzums attiecībā uz 2006. gadu ir 29,2 miljoni euro, kas atšķiras no iepriekš norādītā daudzuma, tostarp 50 % ir jāizmanto īpašu pasākumu finansēšanai, lai palīdzētu tabakas audzētājiem pārorientēties uz citu kultūru audzēšanu vai citu saimniecisko darbību, kas rada nodarbinātību, kā arī pētījumu finansēšanai šai jomā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2182/2002 17. panta 4. punktu starp attiecīgajām dalībvalstīm pirms 2006. gada 30. jūnijam ir jāsadala attiecībā uz 2006. gadu pieejamais daudzums saskaņā ar provizoriskajiem pasākumu finansēšanas plāniem, kas saistīti ar intervences pieteikumiem, kurus paziņojušas dalībvalstis.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tabakas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā attiecībā uz 2006. gadu noteikts to Kopienas tabakas fonda līdzekļu galīgais sadalījums starp dalībvalstīm, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2182/2002 13. un 14. panta pasākumu finansēšanai.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Austrijas Republikai, Portugāles Republikai.

Briselē, 2006. gada 4. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL,

(1) OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2005 (OV L 271, 15.10.2005., 1. lpp.).

(2) OV L 331, 7.12.2002., 16. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1881/2005 (OV L 301, 18.11.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

To Kopienas tabakas fonda līdzekļu galīgais sadalījums starp dalībvalstīm, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2182/2002 13. un 14. panta pasākumu finansēšanai attiecībā uz 2006. gadu

(euro)
	Galīgais sadalījums
Bāze	100 % no valsts garantiju sliekšņa
Dalībvalsts	Vērtība
Beļģija	62 350
Vācija	499 597
Grieķija	5 255 417
Spānija	1 853 806
Francija	1 127 090
Itālija	5 542 586
Austrija	0
Portugāle	259 154
Kopā	14 600 000

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/35

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. júlijs),

ar ko dažas trešās valstis un dažas trešo valstu teritorijas atzīst par tādām, kurās nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem), Cercospora angolensis Carv. un Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3024)

(2006/473/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.2., 16.3. un 16.4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK atļautu ievest Kopienā no trešām valstīm Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. augļus un to hibrīdus vai arī atļautu to pārvietošanu Kopienas teritorijā, Komisijas 1998. gada 8. janvāra Lēmumā 98/83/EK, ar ko dažas trešās valstis un dažus trešo valstu apgabalus atzīst par Xanthomonas campestris (visu Citrus ģints augiem patogēno rasu), Cercospora angolensis Carv et. Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visu Citrus ģints augiem patogēno rasu) neskartām (2), dažas trešās valstis un dažas trešo valstu teritorijas atzītas par tādām, kurās nav sastopami šie kaitīgie organismi.

(2)	Kopš Lēmuma 98/83/EK pieņemšanas tas ir vairākas reizes grozīts. Tādēļ skaidrības un praktiskuma interesēs Lēmums 98/83/EK jāatceļ un jāaizstāj.

(3)	Jaunzēlande ir iesniegusi oficiālu informāciju, apliecinot, ka tās teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris un Guignardia citricarpa. Tādēļ jāatzīst, ka Jaunzēlandē nav sastopami šie kaitīgie organismi.

(4)	Dienvidāfrika ir iesniegusi oficiālu informāciju, apliecinot, ka Ziemeļkāpas (Northern Cape) administratīvajos rajonos Hartsvoterā (Hartswater) un Varentonā (Warrenton) nav sastopama Guignardia citricarpa. Tādēļ jāatzīst, ka šajos Dienvidāfrikas rajonos nav sastopams šis kaitīgais organisms.

(5)	Austrālija ir iesniegusi informāciju, norādot, ka Kvīnslendā ir sastopams Xanthomonas campestris. Tādēļ vairs nevar atzīt, ka Kvīnslendā nav sastopams šis kaitīgais organisms.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Saistībā ar IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.2. punktu šādas trešās valstis tiek atzītas par tādām, kurās nav sastopams neviens Xanthomonas campestris celms, kas ir patogēns Citrus ģints augiem:

a)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Eiropā, Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Lībija, Maroka, Tunisija un Turcija;

b)	Āfrikā – Dienvidāfrika, Gambija, Gana, Gvineja, Kenija, Sudāna, Svazilenda un Zimbabve;

c)	Celtrālamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā – Bahamu salas, Beliza, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Ekvadora, Hondurasa, Jamaika, Meksika, Nikaragva, Peru, Dominikānas Republika, Sentlūsija, Salvadora, Surinama un Venecuēla;

d)	Okeānijā – Jaunzēlande.

2. Saistībā ar IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.2. punktu šādas teritorijas tiek atzītas par tādām, kurās nav sastopams neviens Xanthomonas campestris celms, kas ir patogēns Citrus ģints augiem:

a)	Austrālijā – Jaundienvidvelsa, Dienvidaustrālija un Viktorija;

b)	Brazīlija, izņemot Riugrandi du Sulas (Rio Grande do Sul), Santakatarinas (Santa Catarina), Paranas (Paraná), Sanpaulu (São Paulo), Minasžeirasas (Minas Gerais) un Matugrosu du Sulas (Matu Grosso do Sul) štatu;

c)	Amerikas Savienoto Valstu teritorijas – Arizona, Guama, Havaju salas, Kalifornija, Luiziāna, Ziemeļu Marianas salas, Puertoriko, Amerikāņu Samoa, Teksasa un Amerikāņu Virdžīnas;

d)	Urugvaja, izņemot Salto, Riveras un Paisandu departamentus uz ziemeļiem no Chapicuy upes.

2. pants

Saistībā ar IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.3. punktu šādas trešās valstis tiek atzītas par tādām, kurās nav sastopams Cercospora angolensis Carv. un Mendes:

a)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Ziemeļamerikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Karību jūras reģionā, Āzijā (izņemot Jemenu), Eiropā un Okeānijā;

b)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Āfrikā, izņemot Angolu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Demokrātisko Republiku, Gabonu, Gvineju, Keniju, Mozambiku, Nigēriju, Ugandu, Zambiju un Zimbabvi.

3. pants

1. Saistībā ar IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.4. punktu šādas trešās valstis tiek atzītas par tādām, kurās nav sastopams neviens Guignardia citricarpa Kiely celms, kas ir patogēns Citrus ģints augiem:

a)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Ziemeļamerikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā (izņemot Argentīnu un Brazīliju), Karību jūras reģionā un Eiropā;

b)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Āzijā, izņemot Butānu, Ķīnu, Indonēziju, Filipīnas un Taivānu;

c)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Āfrikā, izņemot Dienvidāfriku, Keniju, Mozambiku, Svazilendu, Zambiju un Zimbabvi;

d)	visas citrusaugu audzēšanas trešās valstis Okeānijā, izņemot Austrāliju un Vanuatu.

2. Saistībā ar IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.4. punktu šādas teritorijas tiek atzītas par tādām, kurās nav sastopams neviens Guignardia citricarpa Kiely celms, kas ir patogēns Citrus ģints augiem:

a)	Dienvidāfrikā – Rietumkāpa un Ziemeļkāpas administratīvie rajoni Hartsvotera un Varentona;

b)	Austrālijā – Dienvidaustrālija, Rietumaustrālija un Ziemeļu teritorija;

c)	Ķīnā – visas teritorijas, izņemot Sičuaņu (Sichuan), Juņnaņu (Yunnan), Guandunu (Guangdong), Fudzjaņu (Fujian) un Džedzjanu (Zhejiang);

d)	Brazīlijā – visas teritorijas, izņemot Riodežaneiro, Sanpaulu un Riugrandi du Sula štatu.

4. pants

Lēmums 98/83/EK ir atcelts.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/35/EK (OV L 88, 25.3.2006., 9. lpp.).

(2) OV L 15, 21.1.1998., 41. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/129/EK (OV L 51, 26.2.2003., 21. lpp.).

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/37

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. jūlijs)

profilakses pasākumiem pret A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisītu ļoti patogēnas putnu gripas izplatību to putnu vidū, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros, un par Lēmuma 2005/744/EK atcelšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3054)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/474/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (2), un jo īpaši tās 56. panta 3. punktu, 57. panta 2. punktu, 63. panta 3. punktu un 66. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un putnu infekcijas slimība, kas izraisa nāvi un traucējumus, kuri var ātri iegūt epizootijas apmērus, kas, ļoti iespējams, var nopietni apdraudēt dzīvnieku un sabiedrības veselību un strauji samazināt putnkopības rentabilitāti.

(2)

Ar Komisijas 2005. gada 21. oktobra Lēmumu 2005/744/EK, ar ko nosaka profilakses prasības attiecībā uz A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisītu ļoti patogēno putnu gripu pret slimību uzņēmīgiem putniem, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, pieņemtas dažas prasības attiecībā uz biodrošību un zooloģisko dārzu putnu vakcināciju, ņemot vērā risku, ko rada A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisīta ļoti patogēna putnu gripa (3). Šajā lēmumā arī paredzēts, ka dalībvalstis iesniedz Komisijai zooloģisko dārzu putnu vakcinācijas plānus.

(3)

Direktīvā 2005/94/EK izklāstīti noteikumi, kas regulē profilaktiskās vakcinācijas ieviešanu pret putnu gripu, tostarp nebrīvē, piemēram, zooloģiskajos dārzos, turētiem putniem, un paredzēti sīki izklāstīti noteikumi, kas attiecīgi jāpieņem Komisijai. Šajā direktīvā arī paredzēts, ka dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu profilaktiskās vakcinācijas plānus.

(4)	Padomes 1999. gada 29. marta Direktīvā 1999/22/EK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos (4) definēti zooloģiskie dārzi, uz kuriem attiecas minētā direktīva. Šī definīcija jāņem vērā šajā lēmumā.

(5)

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, kurā izklāstītas prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību, kas reglamentē tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kuras iekļautas Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I iedaļā (5) minētajos īpašajos Kopienas noteikumos, paredzēti noteikumi attiecībā uz dzīvnieku tirdzniecību starp apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem.

(6)

Ņemot vērā to atrašanos nebrīvē, zooloģiskajos dārzos un apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros turēti putni parasti nenonāk saskarē ar mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem un tādēļ nerada inficēšanas risku mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, un, ņemot vērā zooloģiskajos dārzos turēto putnu vērtību, šādu putnu profilaktiska vakcinācija varētu būt papildu profilaktisks pasākums. Tādēļ ir lietderīgi Kopienas līmenī noteikt arī sīki izklāstītus noteikumus attiecībā uz zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros turētu putnu vakcināciju, kuras dalībvalstīm jāievēro, ja tās uzskata par lietderīgu vakcinēt šādus putnus.

(7)

Ir lietderīgi noteikt Kopienas līmeņa biodrošības pasākumus, lai veiktu profilaksi attiecībā uz A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisītu ļoti patogēnu putnu gripu putniem, kas tiek turēti dalībvalsts zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros, lai tādējādi aizsargātu savvaļas faunu un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

(8)	Ir lietderīgi apstiprināt vakcinācijas plānus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Lēmumu 2005/744/EK un ar Direktīvu 2005/94/EK.

(9)	Skaidrības labad ir lietderīgi atcelt Lēmumu 2005/744/EK un to aizstāt ar šo lēmumu.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lēmumā ir iekļauti sīki noteikumi:

a)	kas jāpiemēro, lai izvairītos no A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa (“HPAI H5N1”) izraisītas ļoti patogēnas putnu gripas pārnešanas no savvaļā mītošiem putniem uz zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs institūtos un centros turētiem putniem;

b)	zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros turēto putnu vakcinācijai.

2. Ar šo lēmumu apstiprina dažus vakcinācijas plānus attiecībā uz putniem, kas atrodas zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros, kuru saraksts Komisijai iesniegts saskaņā ar Lēmuma 2005/744/EK 5. panta 1. punktu, un profilaktiskās vakcinācijas plānus saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 56. panta 2. punktu.

2. pants

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 2005/94/EK definīcijas.

Turklāt piemēro Direktīvas 1999/22/EK 2. pantā iekļauto zooloģisko dārzu definīciju un Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā iekļauto apstiprinātas iestādes, institūta un centra definīciju.

3. pants

Dalībvalstis, ņemot vērā I pielikumā noteiktos kritērijus un riska faktorus, veic piemērotus un īstenojamus pasākumus, lai mazinātu risku, ka HPAI H5N1 no savvaļas putniem varētu tikt pārnesti uz zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros turētiem putniem.

Atkarībā no konkrētās epidemioloģiskās situācijas minētos pasākumus jo īpaši attiecina uz to, lai novērstu savvaļā mītošu putnu, jo īpaši ūdensputnu, tiešu un netiešu saskari ar zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros turētiem putniem.

4. pants

Profilaktiskās vakcinācijas plāni pret HPAI H5N1, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 56. panta 2. punktu, pamatojoties uz riska novērtējumu, paredzēti putniem, kas atrodas zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros.

Ja dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 56. panta 2. punktu iesniedz profilaktiskās vakcinācijas plānus pret HPAI H5N1, kas paredzēti putniem, kas atrodas zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros,

a)	šos plānus sagatavo saskaņā ar šā lēmuma II pielikumā noteiktajām prasībām; un

b)	tajos papildus Direktīvas 2005/94/EK 56. panta 2. punktā minētajai informācijai norāda precīzas to zooloģisko dārzu, apstiprināto iestāžu, institūtu un centru adreses, kuros jāveic profilaktiskā vakcinācija.

5. pants

1. Ar šo apstiprina profilaktiskās vakcinācijas plānus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 56. panta 2. punktu un kas ir uzskaitīti šī lēmuma III pielikumā.

2. Šī panta 1. punkta nozīmē ar šo uzskata par apstiprinātiem dalībvalstu iesniegtos vakcinācijas plānus attiecībā uz putniem, kas atrodas zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Lēmumu 2005/744/EK un kas uzskaitīti šī lēmuma III pielikumā.

3. Komisija publicē profilaktiskās vakcinācijas plānus attiecībā uz tādu putnu vakcināciju, kuri tiek turēti zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros, kas uzskaitīti III pielikumā.

6. pants

Dalībvalstis nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo lēmumu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

7. pants

Lēmums 2005/744/EK ir atcelts.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 6. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(2) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(3) OV L 279, 22.10.2005., 75. lpp.

(4) OV L 94, 9.4.1999., 24. lpp.

(5) OV L 268, 14.9.1992., 52. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/68/EK (OV L 226, 25.6.2004., 128. lpp.).

I PIELIKUMS

Kritēriji un riska faktori, kas jāņem vērā, piemērojot 3. pantā izklāstītos pasākumus atsevišķos zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros

1)	Zooloģiskais dārzs, apstiprināta iestāde, institūts vai centrs atrodas gājputnu migrācijas ceļu joslā, jo īpaši, ja tie ir putni, kas lido no Āfrikas, Vidusāzijas un Austrumāzijas, Kaspijas jūras un Melnās jūras apgabaliem;

2)	Attālums no zooloģiskā dārza, apstiprinātas iestādes, institūta vai centra līdz mitrājiem, piemēram, dīķiem, purviem, ezeriem vai upēm, kur mēdz pulcēties migrējošie ūdensputni;

3)	Zooloģiskais dārzs, apstiprināta iestādes, institūts vai centrs atrodas apgabalā, kurā ir liels gājputnu, jo īpaši migrējošo ūdensputnu blīvums.

II PIELIKUMS

Prasības profilaktiskās vakcinācijas izmantošanai

1.	Veicamās vakcinācijas apmērs	Vakcināciju veic tikai putniem, kas atrodas zooloģiskajā dārzā, apstiprinātā iestādē, institūtā un centrā.
2.	Vakcinējamo putnu sugas	Jāsagatavo vakcinējamo putnu saraksts, norādot individuālo identifikāciju, un tas jāuzglabā vismaz 10 gadus pēc vakcinācijas dienas.
3.	Vakcinācijas ilgums	Visus zooloģiskajā dārzā vai apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros vakcinējamos putnus vakcinē cik drīz vien iespējams. Jebkurā gadījumā ikviena vakcinācija zooloģiskajā dārzā jāpabeidz cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā.
4.	Īpašs aprites pārtraukums attiecībā uz vakcinētiem putniem un vakcinētu putnu izcelsmes produktiem	Vakcinētu putnu pārvietošanu vienā dalībvalstī vai uz citām dalībvalstīm starp apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK atļauj gadījumā, ja putni nāk no zooloģiskā dārza vai apstiprinātas iestādes, institūta vai centra, kas atrodas apgabalā, uz kuru neattiecas nekādi dzīvnieku veselības ierobežojumi attiecībā uz HPAI. Šādus vārdus iekļauj veselības sertifikātā, kas sniegts Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 3. daļā: “putni atbilst Lēmumam 2006/474/EK un ir vakcinēti pret AI …. … …. Vakcīna… … …” Ja šie nosacījumi nav izpildīti, vakcinētu putnu tirdzniecību vai pārvietošanu no viena zooloģiskā dārza uz otru tajā pašā dalībvalstī var veikt tikai oficiālā uzraudzībā vai ar otras dalībvalsts īpašu atļauju. Par vakcinētu putnu jebkāda veida pārvietošanu starp dalībvalstīm izcelsmes vietas kompetentā iestāde paziņo saņēmējas vietas kompetentajai iestādei, izmantojot TRACES. Šādu putnu izcelsmes produkti nedrīkst nonākt pārtikas apritē.
5.	Vakcinēto putnu īpašā identifikācija un īpašā reģistrācija	Vakcinētajiem putniem jābūt individuāli identificējamiem, un šo putnu identitātes ierakstiem jābūt attiecīgi skaidri reģistrētiem. Ja iespējams, vakcinācijas laikā izmanto neizdzēšamu identifikāciju, lai iezīmētu vakcinētos putnus.
6.	Vakcinācijas kampaņas norise	Vakcināciju veic oficiāla kompetento iestāžu veterinārārsta uzraudzībā. Jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu iespējamu vīrusa izplatīšanos. Visi vakcīnu atlikumi jānodod vakcīnu sadales punktā, pievienojot rakstisku apliecinājumu par vakcinēto putnu un izmantoto vakcīnas devu skaitu. Ja iespējams, pirms vakcinācijas un vismaz 30 dienas pēc vakcinācijas ņem asins paraugus putnu gripas seroloģiskajai pārbaudei. Ieraksti par pārbaužu rezultātiem jāsaglabā vismaz 10 gadus.
7.	Izmantojamā vakcīna	Izmantojamajai inaktivētajai vakcīnai jābūt atbilstoši veidotai un iedarbīgai pret cirkulējošo vīrusa tipu. To izmanto saskaņā ar ražotāja un/vai veterināro iestāžu norādījumiem.
8.	Komisijai sniedzamā informācija par šī plāna īstenošanu	Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā jāiesniedz Komisijai un dalībvalstīm paredzēts sīks ziņojums par plāna izpildi, ieskaitot veikto pārbaužu rezultātus.

III PIELIKUMS

Apstiprinātu profilaktiskās vakcinācijas plānu saraksts putniem, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros

Kods	Dalībvalsts	Plāna iesniegšanas datums
AT	Austrija	2006. gada 21. aprīlis
BE	Beļģija	2006. gada 10. februāris
CZ	Čehija	2006. gada 21. marts
DE	Vācija	2006. gada 31. marts
DK	Dānija	2006. gada 20. februāris
EE	Igaunija	2006. gada 6. marts
ES	Spānija	2006. gada 27. februāris
FR	Francija	2006. gada 20. februāris
HU	Ungārija	2006. gada 1. marts
IE	Īrija	2006. gada 6. marts
IT	Itālija	2006. gada 6. marts
LT	Lietuva	2006. gada 6. marts
LV	Latvija	2006. gada 28. februāris
NL	Nīderlande	2005. gada 16. novembris
PT	Portugāle	2005. gada 29. novembris
SE	Zviedrija	2006. gada 28. februāris
UK	Apvienotā Karaliste	2006. gada 4. aprīlis

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

8.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/42

PADOMES LĒMUMS 2006/475/KĀDP

(2006. gada 12. jūnijs),

lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Gabonas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2006. gada 25. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1671 (2006), ar ko atļauj pagaidām izvietot Eiropas Savienības spēkus (EUROFO RD Congo), lai atbalstītu MONUC Kongo Demokrātiskās Republikas vēlēšanu laikā. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizāciju Drošības padome lūdza visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas tuvumā, nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu ātru EUROFOR RD Congo izvietošanu, jo īpaši, lai nodrošinātu brīvu, netraucētu un raitu tā personāla, kā arī aprīkojuma, pārtikas krājumu, materiālu un citu preču, tostarp transportlīdzekļu un rezerves daļu, kas paredzētas izmantošanai vienīgi personāla un dienesta vajadzībām, pārvietošanu uz Kongo Demokrātisko Republiku.

(2)	Padome 2006. gada 27. aprīlī pieņēma Vienoto rīcību 2006/319/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) vēlēšanu laikā (1) (operācija EUFOR RD Congo).

(3)	Pēc ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (ĢS/AP) 2006. gada 27. aprīļa lūguma Gabonas Republikas valdība 2006. gada 18. maija vēstulē paziņoja, ka tā piekrīt Eiropas Savienības vadītu spēku izvietošanai Gabonas Republikas teritorijā operācijas vajadzībām.

(4)	Pēc tam, kad Padome 2005. gada 23. maijā saskaņā ar 24. pantu Līgumā par Eiropas Savienību deva savu atļauju, prezidentvalsts ar ĢS/AP palīdzību risināja sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Gabonas Republikā.

(5)	Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Gabonas Republikā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas tiesīga parakstīt minēto nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2006. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. PRÖLL

(1) OV L 116, 29.4.2006., 98. lpp.

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Gabonas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBA (ES),

no vienas puses, un

GABONAS REPUBLIKA, turpmāk – “uzņēmējvalsts”,

no otras puses,

abas kopā turpmāk – “puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības vadītiem spēkiem un to personālu.

2. Šis nolīgums ir spēkā vienīgi uzņēmējvalsts teritorijā.

3. Šajā nolīgumā ir lietoti šādi termini:

“Eiropas Savienības vadītie spēki (EUFOR)” ir ES Militārais štābs un operācijā iesaistītie attiecīgo valstu kontingenti, to ekipējums un transportlīdzekļi;

“operācija” ir militārās misijas sagatavošana, izvēršana, izpilde un atbalsts tai papildus pilnvarām, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2006. gada 25. aprīļa Rezolūcijas 1671 (2006);

“ES spēku komandieris” ir komandieris teritorijā, kurā notiek militārās operācijas, vai uzņēmējvalstī;

“ES militārais štābs” ir militārais štābs un tā elementi karaspēka nometnēs, kas ir pakļauti ES militāriem komandieriem, kuri nodrošina operācijas militāru vadību un kontroli;

“attiecīgo valstu kontingenti” ir vienības un elementi, kas pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, kuras piedalās operācijā;

“EUFOR personāls” ir uz EUFOR norīkots civilais un militārais personāls, kā arī personāls, kas izvietots, sagatavojot operāciju, un personāls, kas operācijā veic kādas nosūtītājvalsts vai ES iestādes uzdevumu; tas atrodas uzņēmējvalsts teritorijā, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts kas cits, un nav vietējais personāls un personāls, ko nodarbina starptautiski komerciāli uzņēmumi;

“vietējais personāls” ir personāla locekļi, kas ir uzņēmējvalsts valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji;

“objekti” ir visas ēkas, telpas un zeme, kas ir vajadzīga EUFOR un tā personālam;

“nosūtītājvalsts” ir valsts, kas EUFOR rīcībā nodod ar savu kontingentu.

2. pants

Vispārēji noteikumi

1. EUFOR un tā personāls ievēro uzņēmējvalsts tiesību aktus un neveic nekādas darbības vai aktus, kas nav saderīgi ar operācijas mērķiem.

2. EUFOR regulāri informē uzņēmējvalsts valdību par uzņēmējvalsts teritorijā dislocētā EUFOR personāla skaitu.

3. pants

Identifikācija

1. EUFOR personālam vienmēr jānēsā līdzi pases vai militārās personas apliecības.

2. EUFOR mehāniskajiem transportlīdzekļiem, lidaparātiem, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem ir īpašas EUFOR atšķirības zīmes un/vai reģistrācijas numuri, ko dara zināmu uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm.

3. Pie saviem objektiem, uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem un citiem transportlīdzekļiem EUFOR drīkst izvietot un uz tiem attēlot Eiropas Savienības karogu un lietot marķējumus, piemēram, zīmotnes, vienību nosaukumus un oficiālus simbolus. Uz EUFOR personāla formastērpiem ir EUFOR atšķirības zīme. Saskaņā ar ES spēku komandiera lēmumu pie EUFOR objektiem, uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem un citiem transportlīdzekļiem, un formastērpiem var būt operācijā iesaistīto kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežšķērsošana un pārvietošanās uzņēmējvalsts teritorijā

1. EUFOR personāls ieceļo uzņēmējvalsts teritorijā, vienīgi uzrādot 3. panta 1. punktā paredzētos dokumentus vai – ja tā ir pirmā ieceļošana – EUFOR izdotu individuālu vai kolektīvu pavēli. Pēc tam, ieceļojot uzņēmējvalsts teritorijā, izceļojot no tās, kā arī, uzturoties tajā, uz EUFOR personālu neattiecas noteikumi par pasēm un vīzām, kā arī ieceļošanas kontrole un muitas kontrole.

2. Uz EUFOR personālu neattiecas uzņēmējvalsts noteikumi par ārvalstnieku reģistrāciju un uzraudzību, bet tas uzņēmējvalsts teritorijā negūst uzturēšanās tiesības vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

3. Operācijas atbalstam paredzētie EUFOR resursi un transportlīdzekļi, kas tiek ievesti uzņēmējvalsts teritorijā, to šķērso vai tiek izvesti no tās, ir atbrīvoti no prasības uzrādīt inventāra sarakstus vai citus muitas dokumentus, un uz tiem neattiecas nekādas pārbaudes.

4. EUFOR personāla locekļi var vadīt motorizētus transportlīdzekļus, kuģus un lidaparātus uzņēmējvalsts teritorijā, ja viņiem attiecīgi ir derīgas valsts, starptautiskas vai militāras autovadītāja, kuģa kapteiņa vai pilota apliecības.

5. Operācijas vajadzībām uzņēmējvalsts dod EUFOR un EUFOR personālam brīvību pārvietoties un brīvību pārvietoties tās teritorijā, tostarp teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā. Brīvība pārvietoties uzņēmējvalsts teritoriālajos ūdeņos ietver apstāšanos un enkura izmešanu jebkuros apstākļos.

6. Operācijas vajadzībām EUFOR uzņēmējvalsts teritorijā, arī teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā var veikt mācības un treniņus ar ieročiem, kā arī palaist un piezemēt jebkādu lidaparātu vai militāru iekārtu, vai iekāpt jebkādā lidaparātā vai militārā iekārtā.

7. Operācijas vajadzībām EUFOR zemūdenēm uzņēmējvalsts teritoriālos ūdeņos nav jāpārvietojas virs ūdens un jārāda karogs.

8. Operācijas vajadzībām EUFOR var izmantot ceļus, tiltus, prāmjus, lidostas un ostas, nemaksājot nodevas, muitas maksājumus, nodokļus un līdzīgus maksājumus. EUFOR nav atbrīvots no pamatotiem maksājumiem par lūgtiem un saņemtiem pakalpojumiem.

5. pants

Privilēģijas un imunitātes, ko uzņēmējvalsts piešķir EUFOR

1. EUFOR objekti ir neaizskarami. uzņēmējvalsts pārstāvji tajās neierodas bez ES spēku komandiera piekrišanas.

2. Uz EUFOR objektiem, mēbelēm un citiem priekšmetiem tajos, kā arī uz transportlīdzekļiem nevar attiecināt kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu.

3. EUFOR, tā īpašumiem un aktīviem, neatkarīgi no atrašanās vietas un valdītāja, ir imunitāte attiecībā uz jurisdikciju.

4. EUFOR arhīvi un dokumenti vienmēr ir neaizskarami, neatkarīgi no to atrašanās vietas.

5. EUFOR oficiālā sarakste ir neaizskarama. “Oficiāla sarakste” ir visa sarakste, kas attiecas uz operāciju un tās funkcijām.

6. Attiecībā uz operācijas vajadzībām pirktām un importētām precēm, sniegtiem pakalpojumiem un izmantotiem objektiem EUFOR ir atbrīvots no visām valsts, reģionālajām un pašvaldību nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem. EUFOR nav atbrīvots no nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, ko iekasē par sniegtiem pakalpojumiem.

7. Uzņēmējvalsts ļauj ievest preces operācijas vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un imunitātes, ko uzņēmējvalsts nodrošina EUFOR personālam

1. EUFOR personālam nevar piemērot nekāda veida arestu vai aizturēšanu.

2. EUFOR personāla dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus, ko atļauts veikt saskaņā ar 6. punktu.

3. EUFOR personālam vienmēr ir imunitāte attiecībā uz uzņēmējvalsts krimināltiesisko jurisdikciju.

Nosūtītājvalsts vai attiecīgā ES iestāde vajadzības gadījumā var atcelt EUFOR personāla imunitāti attiecībā uz krimināltiesisko jurisdikciju. Atcelšana vienmēr jāformulē skaidri.

4. EUFOR personālam ir imunitāte attiecībā uz uzņēmējvalsts civilo un administratīvo jurisdikciju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz visu teikto vai rakstīto, kā arī visām darbībām, kas veiktas, pildot dienesta pienākumus. Ja kādā uzņēmējvalsts tiesā ceļ civilprasību pret EUFOR personāla locekli, par to tūlīt paziņo ES spēku komandierim un kompetentai nosūtītājvalsts iestādei vai ES iestādei. Pirms tiesvedības sākšanas ES spēku komandieris un kompetenta nosūtītājvalsts iestāde vai ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo darbību EUFOR personāla loceklis ir izdarījis, pildot dienesta pienākumus.

Ja darbība ir notikusi, pildot dienesta pienākumus, tiesvedību nesāk un piemēro 15. pantu. Ja darbība nav notikusi, pildot dienesta pienākumus, tiesvedība var turpināties. ES spēku komandiera un kompetentas nosūtītājvalsts iestādes vai ES iestādes apliecinājums ir saistošs uzņēmējvalsts tiesai, kas to nevar apstrīdēt.

Ja tiesvedību sāk EUFOR personāla loceklis, viņš zaudē imunitāti attiecībā uz jurisdikciju tiktāl, ciktāl tas saistīts ar visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5. EUFOR personālam nav pienākuma sniegt liecības.

6. EUFOR personāla locekļiem nevar piemērot nekādus izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sākta civillieta, kas nav saistīta ar viņu dienesta pienākumiem. EUFOR personāla locekļu īpašumu, par ko ES spēku komandieris apliecina, ka tas ir vajadzīgs šā personāla locekļa dienesta pienākumu izpildei, nevar arestēt, izpildot tiesas nolēmumu. Uz EUFOR personāla locekļiem civilā tiesvedībā neattiecas ne personas brīvības ierobežojumi, ne citi piespiedu pasākumi.

7. EUFOR personāla locekļu imunitāte attiecībā uz uzņēmējvalsts jurisdikciju viņus neatbrīvo no attiecīgo nosūtītājvalstu jurisdikcijas.

8. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti EUFOR, EUFOR personāls ir atbrīvots no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas varētu būt spēkā uzņēmējvalstī.

9. EUFOR personāls uzņēmējvalstī ir atbrīvots no jebkuriem nodokļiem attiecībā uz EUFOR vai nosūtītājvalstu maksātu algu un atalgojumu, kā arī ienākumiem, ko gūst ārpus uzņēmējvalsts.

10. Uzņēmējvalsts saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj EUFOR personālam ievest preces personiskām vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem.

EUFOR personāla locekļu personiskā bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav domāti EUFOR personāla locekļa personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports uzņēmējvalstī ir aizliegts ar tiesību aktiem vai uz kuriem attiecas uzņēmējvalsts karantīnas noteikumi. Minētajos gadījumos pārbaudes izdara vienīgi attiecīgā EUFOR personāla locekļa vai EUFOR pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

7. pants

Vietējais personāls

Vietējam personālam ir vienīgi tādas privilēģijas un imunitātes, ko atzīst uzņēmējvalsts. Tomēr uzņēmējvalsts savu jurisdikciju attiecībā uz šādu personālu īsteno tā, lai lieki netraucētu operācijas funkciju īstenošanu.

8. pants

Krimināltiesiskā jurisdikcija

Kompetentas nosūtītājvalsts iestādes ir tiesīgas uzņēmējvalsts teritorijā īstenot jebkādu krimināltiesisko un disciplināro jurisdikciju, kas tām noteiktas ar nosūtītājvalsts tiesību aktiem, attiecībā uz visiem EUFOR personāla locekļiem, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti.

9. pants

Formastērps un ieroči

1. Formastērpa valkāšanu reglamentē ES spēku komandiera pieņemti noteikumi.

2. EUFOR militārā personāla locekļi drīkst nēsāt ieročus un munīciju, ja saskaņā ar pavēlēm ir pilnvaroti to darīt.

10. pants

Uzņēmējvalsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1. Uzņēmējvalsts pēc attiecīga lūguma piekrīt palīdzēt EUFOR atrast piemērotus objektus.

2. Uzņēmējvalsts atbilstīgi tās iespējām bez maksas nodod EUFOR rīcībā objektus, kas ir tās īpašumā, ja šos objektus lūdz EUFOR administratīvo un operatīvo darbību vajadzībām.

3. Savu līdzekļu un iespēju robežās uzņēmējvalsts palīdz un atbalsta operācijas sagatavošanu, izvēršanu, veikšanu, un sniedz tai palīdzību.

4. Tiesību aktus, kas attiecas uz līgumiem, ko EUFOR noslēdz uzņēmējvalstī, nosaka attiecīgajos līgumos.

5. Līgumā var paredzēt, ka 15. panta 3. un 4. punktā paredzētā domstarpību izšķiršanas procedūra attiecas uz domstarpībām, kas rodas saistībā ar attiecīgo līgumu.

11. pants

Izmaiņas objektos

1. EUFOR ir pilnvarots operatīvām vajadzībām būvēt objektus vai izdarīt tajos izmaiņas.

2. Uzņēmējvalsts EUFOR nelūdz nekādu kompensāciju par šādām būvēm vai izmaiņām.

12. pants

Mirušie EUFOR personāla locekļi

1. ES spēku komandieris ir tiesīgs uzņemties atbildību par ikviena miruša EUFOR personāla locekļa un viņa personiskā īpašuma repatriāciju un šajā nolūkā veikt atbilstīgus pasākumus.

2. Mirušiem EUFOR locekļiem neveic sekciju bez attiecīgas valsts piekrišanas un bez EUFOR un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3. Uzņēmējvalsts un EUFOR sadarbojas, cik pilnīgi vien iespējams, lai pēc iespējas drīz repatriētu mirušus EUFOR locekļus.

13. pants

EUFOR drošība un militāra policija

1. EUFOR ir tiesīgs veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu objektu aizsardzību pret jebkādu uzbrukumu un ārēju iejaukšanos, tostarp to objektu aizsardzību, kurus izmanto mācībām.

2. ES spēku komandieris var izveidot militāras policijas vienību, lai uzturētu kārtību EUFOR objektos.

3. Militārās policijas vienība saziņā un sadarbībā ar uzņēmējvalsts militāro policiju vai policiju var ārpus šiem objektiem veikt darbības, nodrošinot kārtību un EUFOR personāla locekļu disciplīnu.

14. pants

Saziņa

1. EUFOR var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un radiouztvērējus, kā arī satelītsistēmas. Tas sadarbojas ar kompetentām uzņēmējvalsts iestādēm, lai izvairītos no konfliktiem, izmantojot attiecīgas frekvences. Uzņēmējvalsts bez maksas piešķir piekļuvi radiofrekvenču diapazonam.

2. EUFOR ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (arī satelītradio, pārvietojamu vai pārnēsājamu radio), telefonu, telegrāfu, faksimilaparātu un citus līdzekļus, kā arī tiesības uzstādīt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu saziņu EUFOR objektos un starp objektiem, tostarp tiesības ievilkt kabeļus un pazemes līnijas operācijas vajadzībām.

3. EUFOR savos objektos var veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārsūtītu pastu, kas adresēts EUFOR vai tā personālam un/vai ko sūta EUFOR vai tā personāls.

15. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma vai zaudējuma gadījumā

1. EUFOR un EUFOR personāls nav atbildīgs par nekādiem civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas ir saistīti ar darbībām EUFOR aizsardzībai.

2. Lai panāktu izlīgumu, prasības par civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas nav minētas 1. punktā, kā arī prasības, ko ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUFOR īpašuma bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar kompetentu uzņēmējvalsts iestāžu starpniecību pārsūta uz EUFOR, ja ir runa par uzņēmējvalsts juridisku un fizisku personu celtām prasībām, vai kompetentām uzņēmējvalsts iestādēm, ja ir runa par EUFOR celtām prasībām.

3. Ja izlīgumu nevar panākt, prasību nosūta prasību komisijai, kurā ir vienāds skaits EUFOR un uzņēmējvalsts pārstāvju. Prasības nokārto, panākot vienošanos.

4. Ja izlīgumu nevar panākt prasību komisijā, tad prasību:

a)	līdz EUR 40 000, ieskaitot, uzņēmējvalsts un ES pārstāvji atrisina ar diplomātiskiem līdzekļiem;

b)	kas pārsniedz a) apakšpunktā noteikto summu, nodod izskatīšanai šķīrējtiesai, kuras lēmums ir saistošs.

5. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši; vienu šķīrējtiesnesi ieceļ uzņēmējvalsts, vienu šķīrējtiesnesi ieceļ EUFOR un vienu šķīrējtiesnesi kopīgi ieceļ uzņēmējvalsts un EUFOR. Ja viena puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai uzņēmējvalsts un EUFOR nevar vienoties par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs.

6. EUFOR un uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes vienojas par vajadzīgajiem administratīvajiem pasākumiem, lai noteiktu prasību komisijas un šķīrējtiesas kompetenci, šajās struktūrās piemērojamās procedūras un nosacījumus prasību iesniegšanai.

16. pants

Koordinācija un domstarpības

1. Visus jautājumus saistībā ar šā nolīguma piemērošanu kopīgi izskata EUFOR pārstāvji un kompetentas uzņēmējvalsts iestādes.

2. Ja nav panākta vienošanās, domstarpības par šā līguma interpretāciju vai piemērošanu uzņēmējvalsts un ES pārstāvji izšķir vienīgi ar diplomātiskiem līdzekļiem.

17. pants

Citi noteikumi

1. Ja šajā nolīgumā ir atsauces uz EUFOR un tā personāla privilēģijām, imunitātēm un tiesībām, uzņēmējvalsts valdība ir atbildīga par to īstenošanu un par to, lai attiecīgas uzņēmējvalsts vietējo pašvaldību iestādes tās ievērotu.

2. Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts, lai atkāptos no jebkādām tiesībām, ko saskaņā ar citiem nolīgumiem var attiecināt uz ES dalībvalsti vai jebkuru citu valsti, kura saskaņā ar citiem nolīgumiem dod EUFOR ieguldījumu, un nevar tikt interpretēts kā atkāpe no tām.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Šā nolīguma piemērošanas nolūkā par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem ES spēku komandieris ar uzņēmējvalsts administratīvām iestādēm var slēgt īpašus nolīgumus.

19. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un paliek spēkā līdz dienai, kad tiek izvests pēdējais EUFOR elements un izceļo pēdējais EUFOR personāla loceklis, ko EUFOR dara zināmu.

2. Neskarot 1. punktu, 4. panta 8. punktu, 5. panta 1. līdz 3. punktu 6. un 7. punktu, 6. panta 1., 3., 4., 6., 8. līdz 10. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. pantu un 15. pantu piemēro no dienas, kad izvietots pirmais EUFOR personāla loceklis, ja šī diena ir pirms šā nolīgums spēkā stāšanās dienas.

3. Šo nolīgumu puses var grozīt, rakstiski vienojoties.

4. Šā nolīguma izbeigšanās neietekmē tiesības vai pienākumus, kas radušies, īstenojot šo nolīgumu pirms tā izbeigšanās.

Librevillē, 2006. gada 16. jūnijā četros oriģinālekspemlāros franču valodā.

Eiropas Savienības vārdā

Uzņēmējvalsts vārdā

(1) OV L 116, 29.4.2006., 98. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1038/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1039/2006 (2006. gada 7. jūlijs) par pastāvīga konkursa izsludināšanu Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai Kopienas tirgū	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1040/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2204/2002, (EK) Nr. 70/2001 un (EK) Nr. 68/2001 attiecībā uz piemērošanas periodu	8
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1041/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas uzraudzību aitām ( 1 )	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1042/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus 28. panta 3. un 4. punkta īstenošanai Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1043/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka faktisko olīveļļas produkcijas daudzumu un ražošanas atbalsta summu par vienību	18
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1044/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1019/2002 par olīveļļas tirdzniecības standartiem	20
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1045/2006 (2006. gada 7. jūlijs), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1002/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2006./2007. saimnieciskajā gadā	21
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1046/2006 (2006. gada 7. jūlijs) par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē	23
	*	Komisijas Direktīva 2006/41/EK (2006. gada 7. jūlijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, iekļaujot kā aktīvās vielas klotianidīnu un petoksamīdu ( 1 )	24

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	32,97	1,40
1701 11 90 (1)	32,97	5,05
1701 12 10 (1)	32,97	1,26
1701 12 90 (1)	32,97	4,72
1701 91 00 (2)	38,36	6,05
1701 99 10 (2)	38,36	2,83
1701 99 90 (2)	38,36	2,83
1702 90 99 (3)	0,38	0,29

“Attālums starp darbā pieņemšanas vietu un norīkojuma vietu (km)	Summa, izteikta EUR
0–150	0
> 150	73,98
> 300	131,52
> 500	213,73
> 800	345,26
> 1 300	542,55
> 2 000	649,43”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 187

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 8. jūlijs

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Padomes Lēmums (2006 gada 29. maijs) par apspriešanās procedūras pabeigšanu ar Mauritānijas Islāma Republiku saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 96. pantu	28
*	Padomes Lēmums (2006. gada 27. jūnijs), ar ko pielāgo piemaksas, kas paredzētas Lēmumā 2003/479/EK par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Padomes Ģenerālsekretariātu	32
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 4. jūlijs), ar kuru attiecībā uz 2006. gadu nosaka to Kopienas tabakas fonda līdzekļu galīgo sadalījumu starp dalībvalstīm, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2182/2002 13. un 14. panta pasākumu finansēšanai (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3030)	33
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 5. júlijs), ar ko dažas trešās valstis un dažas trešo valstu teritorijas atzīst par tādām, kurās nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem), Cercospora angolensis Carv. un Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3024)	35
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 6. jūlijs) profilakses pasākumiem pret A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisītu ļoti patogēnas putnu gripas izplatību to putnu vidū, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros, un par Lēmuma 2005/744/EK atcelšanu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3054) ( 1 )	37

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
*	Padomes Lēmums 2006/475/KĀDP (2006. gada 12. jūnijs), lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Gabonas Republikā	42
	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Gabonas Republikā	43


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ