21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/3

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 835/2006 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss Polijas intervences aģentūras rīcībā esošās 150 000 tonnu esošu mīksto kviešu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, ir jāpalielina esošu mīksto kviešu daudzumi, ko Polijas intervences aģentūra laidusi pārdošanā iekšējā tirgū, pastāvīgo konkursu attiecinot uz 250 000 tonnām.

(3)

Tādēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 835/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. pantā vārdus “150 000 tonnu” aizstāj ar vārdiem “250 000 tonnu”;

2)

regulas pielikuma nosaukumā vārdus “150 000 tonnu” aizstāj ar vārdiem “250 000 tonnu”.

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/4

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 836/2006 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss Vācijas intervences aģentūras rīcībā esošo mīksto kviešu tālākai pārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā tirgū esošās vajadzības, kā arī daudzumus, kas ir Vācijas intervences aģentūras rīcībā, Vācija ir paziņojusi Komisijai par tās intervences aģentūras nodomu par 50 000 tonnām palielināt pārdošanai konkursa kārtībā paredzēto daudzumu. Ņemot vērā situāciju tirgū, Vācijas lūgums ir jāapmierina.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 836/2006 ir jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantā paredzēto daudzumu “100 000” tonnas aizstāj ar 150 000 tonnām.

2)

Regulas pielikuma nosaukumā vārdus “100 000 tonnu” aizstāj ar vārdiem “150 000 tonnu”.

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/5

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 648/2004 tiek nodrošināta mazgāšanas līdzekļu brīva aprite iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni, nosakot mazgāšanas līdzekļu virsmaktīvo vielu pilnīgās bionoārdīšanās un mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu marķēšanas noteikumus.

(2)

Dažas no metodēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 648/2004 III pielikumā, piemēram, ISO 14593 standarta metode, ir arī piemērotas testa vielām, kuras slikti šķīst ūdenī, ja tiek nodrošināta atbilstoša vielas dispersija. Sīkāki norādījumi par ūdenī slikti šķīstošu vielu testēšanu ir sniegti ISO 10634 standartā. Tomēr jāievieš papildu testa metode, kas lietojama virsmaktīvajām vielām, kuras slikti šķīst ūdenī. Ierosinātā papildu testa metode ir standarts ISO 10708:1997 “Ūdens kvalitāte – Organisko savienojumu pilnīgas aerobās bionoārdīšanās noteikšana ūdens vidē”. Veselības un vides risku zinātniskā komiteja (VVRZK) secinājusi, ka ISO 10708 ir līdzvērtīgs standarts testu metodēm, kas jau ir iekļautas minētās regulas III pielikumā, un atbalstīja tā izmantošanu.

(3)

Lai nodrošinātu augstu veselības aizsardzības līmeni, informācija par mazgāšanas līdzekļa sastāvu jādara vieglāk pieejama plašai sabiedrībai. Tādēļ uz mazgāšanas līdzekļa iepakojuma jāsniedz tīmekļa vietnes adrese, kurā viegli pieejams Regulas (EK) Nr. 648/2004 VII pielikuma D sadaļā minētais sastāvdaļu saraksts.

(4)

Pastāv prasība deklarēt alerģiju izraisošas smaržvielas, ja tās pievienotas tīru vielu veidā. Tomēr tās nav jādeklarē gadījumā, ja tās pievienotas saliktu sastāvdaļu, piemēram, ēterisko eļļu vai smaržu un aromātisko kompozīciju, veidā. Lai patērētājiem nodrošinātu lielāku pārredzamību, alerģiju izraisošas smaržvielas mazgāšanas līdzekļos jādeklarē neatkarīgi no tā, kā tās pievienotas mazgāšanas līdzeklim.

(5)

Plašai sabiedrībai paredzētajā sastāvdaļu sarakstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 648/2004 VII pielikuma D sadaļā, jālieto specifiska zinātniskā nomenklatūra: plašu sabiedrību tas drīzāk var apgrūtināt nekā tai palīdzēt. Turklāt joprojām pastāv neliela neatbilstība starp informāciju, ko sniedz plašai sabiedrībai, salīdzinājumā ar informāciju, kuru saskaņā ar tā paša pielikuma C sadaļu sniedz medicīniskajam personālam. Plašai sabiedrībai paredzētā informācija jādara saprotamāka, izmantojot kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām jau lietoto INCI nomenklatūru, un C un D sadaļa jāsaskaņo.

(6)

No jēdziena “mazgāšanas līdzeklis” definīcijas regulā ir skaidrs, ka noteikumi par marķēšanu attiecas uz visiem mazgāšanas līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai tie satur virsmaktīvas vielas vai ne. Tomēr Regulas (EK) Nr. 648/2004 VII pielikuma D sadaļā noteikti atšķirīgi noteikumi rūpniecībā un iestādēs izmantotiem mazgāšanas līdzekļiem, kas satur virsmaktīvas vielas, pretstatā tiem, kas nesatur šādas vielas. Šai marķēšanas prasību atšķirībai nav lietderīga mērķa, un tā jālikvidē.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 648/2004 III un VII pielikums. Skaidrības labad šos pielikumus ir lietderīgi aizstāt.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mazgāšanas līdzekļu komitejas atzinumu,

1)

Regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2)

Regulas VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/11

(1)

Komisijas 1989. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2123/95, ar ko Kopienā nosaka reprezentatīvo tirgu sarakstu cūkgaļai (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Regula (EEK) Nr. 2759/75 paredz no cenām, kas reģistrētas reprezentatīvajos tirgos, noteikt Kopienas tirgus cenu nokautajām cūkām.

(3)

Lai varētu piemērot šīs regulas 4. panta 2. punktu, ir jāsastāda reprezentatīvo tirgu saraksts. Nosakot cūku liemeņu cenas, ir jāizdara atsauce uz kotācijām, kas iegūtas tieši no tirgiem vai no kautuvēm, kā arī no kotācijām, kuras noteiktas kotācijas centros un no kurām kopumā veidojas katras dalībvalsts reprezentatīvais tirgus.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/14

(1)

I un II pielikumā Regulai (EK) Nr. 138/2004 ir izklāstīta metodika un datu nosūtīšanas programma ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (EPL). Tā kā ir veiktas izmaiņas Eiropas kontu sistēmā (EKS 95) attiecībā uz netieši mērāmo finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) reģistrāciju, EPL metodika ir jāatjaunina, lai saglabātu atbilstību EKS, kas ir nacionālo kontu centrālā sistēma.

(2)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 138/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (2),

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/16

(1)

Komisija pieņēma 2006. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (2).

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punktu un 2. pantu 2006. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (3) II nodaļā, dažas dalībvalstis paziņoja Komisijai papildu gaisa pārvadātājus, uz kuriem to teritorijā attiecas darbības aizliegums, minot šāda aizlieguma noteikšanas iemeslus un paziņojot citu svarīgu informāciju.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 3. punktu dalībvalstis paziņoja Komisijai informāciju, kas attiecas uz Kopienas saraksta atjaunināšanu. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisijai jālemj par Kopienas saraksta atjaunināšanu pēc pašas iniciatīvas vai pēc dalībvalstu lūguma.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 473/2006 4. pantu Komisija informēja visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši vai, ja tas nebija iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kas atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko pamatotu lēmumu attiecināt uz tiem darbības aizliegumu Kopienā.

(5)

Atbilstīgi pamatregulas 7. pantam un Regulas (EK) Nr. 473/2006 4. pantam Komisija nodrošināja iespēju attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskus apsvērumus un tikt uzklausītiem Komisijā 10 darba dienu laikā un Gaisa satiksmes drošības komitejā (4).

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. pantu Komisija, kā arī dalībvalstis (īpašos gadījumos) ir apspriedušās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību.

(7)

Buraq Air iesniedza pierādījumus par to, ka ir pārtraukti kravas pārvadājumi, kuru dēļ uzņēmums tika iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā.

(8)

Lībijas iestādes, kas atbild par Buraq Air regulatīvo uzraudzību, apliecināja Buraq Air veikto lidojumu atbilstību attiecīgajiem drošības standartiem.

(9)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem un neierobežojot atbilstības pārbaudes ar attiecīgu pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu palīdzību, Buraq Air ir jāatļauj darbība Kopienā un attiecīgi jāsvītro no B pielikuma.

(10)

Jaunākais Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (SCAO) kodu reģistrs attiecas uz gaisa pārvadātājiem, ko sertificējušas par regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Libērijā, Sjerraleonē un Svazilendā, bet kuri individuāli nav iekļauti Kopienas sarakstā.

(11)

Kongo Demokrātiskās Republikas, Libērijas, Sjerraleones un Svazilendas iestādes, kas atbild par šo pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, pēc Komisijas pieprasījuma neiesniedza pierādījumus par to, ka pārvadātāji ir pārtraukuši savu darbību.

(12)

Ekvatoriālās Gvinejas iestādes ir informējušas Komisiju par strauju progresu attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību atsaukšanu gaisa pārvadātājiem, kas neievēro attiecīgos drošības standartus. Tomēr Ekvatoriālās Gvinejas iestādēm būs jāiesniedz papildu tehniskais materiāls, lai Komisija varētu šos pārvadātājus svītrot no A pielikuma.

(13)

Ekvatoriālās Gvinejas iestādes ir arī paziņojušas Komisijai, ka ir izstrādāts uzlabošanas rīcības plāns, lai īstenotu un ieviestu attiecīgos drošības standartus, kas izriet no Čikāgas konvencijas pienākumiem, un veiktu atbilstošu drošības uzraudzību attiecībā uz Ekvatoriālajā Gvinejā apstiprinātajiem pārvadātājiem. Tomēr Ekvatoriālās Gvinejas iestādes norādīja, ka šā uzlabošanas plāna pilnīgai īstenošanai vajadzīgs papildu laiks.

(14)

Tādēļ, lai uzlabotu caurskatāmību un konsekvenci, visi Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Libērijā, Sjerraleonē un Svazilendā apstiprinātie pārvadātāji, kas minēti jaunākajā SCAO kodu reģistrā, ir jāiekļauj A pielikumā.

(15)

Attiecībā uz Sudānā sertificēto Air West Co. Ltd ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem trūkumiem drošības jomā attiecībā uz konkrētiem pārvadājumiem. Šos trūkumus atklāja Vācija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (5).

(16)

Atbildot uz Vācijas civilās aviācijas iestādes pieprasījumu, Air West Co. Ltd norādīja, ka ir izstrādāts rīcības plāns, lai labotu pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu laikā konstatētos trūkumus drošības jomā. Tomēr vēl joprojām nav pierādījumu par atbilstoša rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz konkrētiem pārvadājumiem, kuros tika konstatēti trūkumi drošības jomā.

(17)

Pēc Vācijas un Komisijas izteiktajām bažām Sudānas iestādes, kas atbild par Air West Co. Ltd regulatīvo uzraudzību, nav sniegušas pietiekamu informāciju par šiem konkrētajiem Air West Co. Ltd pārvadājumiem.

(18)

Nesenā pārbaudē, ko Vācija veica attiecībā uz gaisa kuģi IL-76 ar reģistrācijas zīmi ST-EWX, netika konstatēti nopietni pārkāpumi (6).

(19)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Air West Co. Ltd neievēro atbilstošos drošības standartus, izņemot tos, kas attiecas uz lidojumiem ar gaisa kuģi IL-76 ar reģistrācijas numuru ST-EWX, un tāpēc attiecībā uz visiem pārējiem pārvadājumiem aviosabiedrība ir jāiekļauj B pielikumā.

(20)

Ir pārbaudīti pierādījumi par konkrētu, ar Čikāgas Konvenciju noteiktu drošības standartu neievērošanu. Šos trūkumus atklāja Francija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (7).

(21)

Blue Wing Airlines pienācīgi neatbildēja uz Francijas civilās aviācijas iestādes un Komisijas pieprasījumu attiecībā uz šā pārvadājuma drošības aspektu.

(22)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Blue Wing Airlines neievēro attiecīgos drošības standartus.

(23)

Lai gan Sky Gate Internetional Aviation gaisa kuģa ekspluatanta apliecība ir izdota Kirgizstānas Republikā, ir pierādījumi, ka aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta nav Kirgzstānā, kā to norādījusi Kirgizstānas civilās aviācijas iestāde, un tas ir pretrunā ar Čikāgas Konvencijas 6. pielikumā noteiktajām prasībām.

(24)

Sky Gate International Aviation pienācīgi neatbildēja uz Apvienotās Karalistes civilās aviācijas iestādes un Komisijas pieprasījumiem par tās galveno uzņēmējdarbības vietu.

(25)

Kirgizstānas Republikas iestādes, kas atbild par Sky Gate International Aviation regulatīvo uzraudzību, nav iesniegušas pierādījumus par savām spējām veikt drošības uzraudzību attiecībā uz šo pārvadātāju.

(26)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Sky Gate International Aviation neievēro attiecīgos drošības standartus.

(27)

Lai gan Star Jet gaisa kuģa ekspluatanta apliecība ir izdota Kirgizstānas Republikā, ir pierādījumi, ka aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta nav Kirgizstānā, un tas ir pretrunā ar Čikāgas Konvencijas 6. pielikumā noteiktajām prasībām.

(28)

Star Jet veic pārvadājumus ar 3 Lockheed L-1011 Tristar gaisa kuģiem, kuru sērijas numuri ir vienādi ar trīs tādu gaisa kuģu sērijas numuriem, ar ko pārvadājumus veic Star Air, kuru sertificējušas par regulatīvo uzraudzību atbildīgās Sjerraleones iestādes un uz ko attiecas darbības aizliegums Kopienā.

(29)

Star Jet pienācīgi neatbildēja uz Apvienotās Karalistes civilās aviācijas iestādes un Komisijas pieprasījumiem par tās galveno uzņēmējdarbības vietu.

(30)

Kirgizstānas Republikas iestādes, kas atbild par Star Jet regulatīvo uzraudzību, nav iesniegušas pierādījumus par savām spējām veikt drošības uzraudzību attiecībā uz šo pārvadātāju.

(31)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Star Jet neievēro attiecīgos drošības standartus.

(32)

Kazahstānas iestādes, kas atbild par GST Aero Air Company regulatīvo uzraudzību, iesniedza Itālijai sarakstu, kurā minēti trīs gaisa kuģi, kuriem ir spēkā esoši lidojumderīguma sertifikāti un atbilstošs drošības aprīkojums. Bez tam tās informēja Itāliju par to, ka ir izstrādāts uzlabošanas plāns, lai novērstu trūkumus drošības jomā, ko, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes GST Aero Company  (8), konstatēja Itālija.

(33)

Tomēr vēl joprojām nav pierādījumu par atbilstoša rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz trūkumiem, kas tika konstatēti GST Aero Air Company darbībās.

(34)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka GST Aero Air Company neievēro attiecīgos drošības standartus un tāpēc joprojām ir iekļaujama A pielikumā.

(35)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 474/2006 99. apsvērumu līdz 2006. gada 23. maijam ir jānovērtē Mauritānijas iestādes, kas atbildīgas par Air Mauritania un tās kontrolē esošo uzņēmumu regulatīvo uzraudzību. 2006. gada 22. maijā uz Mauritāniju devās Eiropas ekspertu komanda, lai īstenotu novērtējuma vizīti. Tās ziņojumā izklāstīts, ka gaisa pārvadātājs neatbilst pamatregulas pielikumā noteiktajiem kopīgajiem kritērijiem. Tāpēc Air Mauritania nav jāiekļauj darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstā.

(36)

Civilās aviācijas nozarē Mauritānijā notiek ievērojamas izmaiņas, jo īpaši saistībā ar jaunu civilās aviācijas tiesību aktu kopuma pieņemšanu. Turpmāks novērtējums attiecībā uz jauno tiesību aktu, prasību un procedūru ieviešanas progresu jāveic 2007. gada pirmajā pusē.

(37)

Neskatoties uz to, ka Komisija nosūtījusi konkrētus pieprasījumus, līdz šim tā nav saņēmusi pierādījumus tam, ka pārējie gaisa pārvadātāji, kas iekļauti 2006. gada 24. martā izveidotajā sarakstā, un par šo pārvadātāju regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes pilnībā īstenojušas atbilstošas uzlabošanas darbības. Tādēļ, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem, ir novērtēts, ka šiem gaisa pārvadātājiem joprojām jāpiemēro darbības aizliegums.

(38)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Gaisa satiksmes drošības komitejas atzinumu,

1)

A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikumu;

2)

B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikumu.

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/28

(1)

Regulas (EK) Nr. 2247/2003 1. pantā paredzēta iespēja izsniegt importa sertifikātus attiecībā uz liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, importa sertifikātiem. Taču šis imports nedrīkst pārsniegt daudzuma robežas, kas paredzētas katrai no šīm trešajām valstīm, kurās produktus ieved.

(2)

Sertifikātu pieprasījumi, kas iesniegti no 2006. gada 1. līdz 10. jūnijam un attiecas uz atkaulotu gaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003 produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, nepārsniedz šīm valstīm pieejamos daudzumus. Tāpēc ir iespējams piešķirt importa sertifikātus par pieprasītajiem daudzumiem.

(3)

Ievērojot kopējo daudzumu 52 100 t, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2006. gada 1. jūlija.

(4)

Jāatzīmē, ka šī regula neskar piemērošanu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvai 72/462/EEK par sanitārajiem jautājumiem un sanitāro režīmu, importējot liellopu, cūku, aitu un kazu sugas dzīvniekus, svaigu gaļu vai produktus uz gaļas bāzes, kā izcelsmes vieta ir trešās valstis (4),

Vācija:

Apvienotā Karaliste:

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/30

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10, ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešajām valstīm.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu no 2006. gada 12. līdz 16. jūnijam kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par apjomu, kas kopā pārsniedz piegādes saistību apjomu attiecīgajai valstij, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantu ĀKK un Indijas preferences cukuram.

(5)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/33

(1)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pants nosaka, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas piešķir tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas atver attiecīgo nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK (3) atcelšanu, kas paredz vēl plašāku tirgus atvēršanu.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 62. panta 2. punktu minētās direktīvas III sadaļa, kas nosaka pakalpojumu projektu konkursu noteikumus, neattiecas uz konkursiem, ko organizē, lai attiecīgajā dalībvalstī veiktu darbību, attiecībā uz kuru 30. panta 1. punkta piemērojamība ir noteikta ar Komisijas lēmumu vai attiecībā uz kuru minētais punkts ir uzskatīts par piemērojamu, ievērojot 30. panta 4. punkta otro vai trešo daļu vai 30. panta 5. punkta ceturto daļu.

(3)

Pieprasījums, ko iesniegusi Somijas Republika, attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, cita starpā koģenerāciju, kā arī pārdošanu (vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību). Somijas vairumtirgus ir lielā mērā integrēts Ziemeļvalstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas) elektroenerģijas tirgū. To veido divpusējs tirgus starp elektroenerģijas ražotājiem no vienas puses un piegādātājiem un rūpniecības uzņēmumiem no otras puses, un brīvprātīgs Ziemeļvalstu energoapmaiņas tirgus, Nordpool, kas ietver tūlītējas piegādes tirgu un nestandartizētu nākotnes līgumu tirgu. Tāpēc izteikti attīstās reģionālais vairumtirgus, tomēr trūkumi pārvadē dažkārt sašķeļ šo tirgu ģeogrāfiski izteiktās cenu zonās, viena no kurām ir Somija. Tādējādi saskaņā ar Somijas iestāžu un Somijas Nordpool datiem Somija 2005. gadā 9,3 % no laika bija atsevišķa cenu zona (4). Arī ražošana izteikti attīstās reģionālā tirgus virzienā, tomēr trūkumi pārvadē un savienojumu ierobežotā jauda (5) starp Somijas tīkliem un tīkliem citur Kopienā un Krievijā var uz laiku ierobežot tirgu attiecībā uz Somijas teritoriju, izņemot Ālandu salas. Mazumtirgus zona atbilst Somijas teritorijai, izņemto Ālandu salas, ņemot vēra Somijas iestāžu apstiprināto informāciju, ka Somijā nereģistrēti citu Ziemeļvalstu elektroenerģijas izplatītāji vēl nav reāla alternatīva attiecībā uz patērētājiem vai mazajiem un vidējiem pircējiem.

(4)

Minētais novērtējums, kā arī visi citi novērtējumi, kas iekļauti šajā lēmumā, ir veikti tikai un vienīgi Direktīvas 2004/17/EK vajadzībām un neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu.

(5)

Somija ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK, un ir izvēlējusies pilnīgu īpašumtiesību nošķiršanu attiecībā uz pārvades tīkliem, kā arī juridisku un funkcionālu nošķiršanu attiecībā uz sadales tīkliem, izņemot vismazākos uzņēmumus. Tādējādi un saskaņā ar 30. panta 3. punktu piekļuve tirgum uzskatāma par neierobežotu.

(6)

To, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens.

(7)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Progresa ziņojums par iekšējā gāzes un elektrības tirgus izveidi” (6) (še turpmāk – “2005. gada ziņojums”) Komisija norādīja, ka “vairāku valstu tirgos vērojama augsta rūpniecības koncentrācija, kas kavē efektīvas konkurences attīstību” (7). Tādējādi tā uzskatīja, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem par konkurences pakāpi valstu tirgos ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa” (8). Saskaņā ar tehnisko pielikumu (9) Ziemeļvalstu tirgus trīs lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa no visas saražotās produkcijas ir 40 % (10), kas ir apmierinoši zems līmenis. Attiecībā uz Somijas teritoriju trīs lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa, protams, ir lielāka (11). Tomēr periodi, kad Somijas tirgus ir izolēts, ir ierobežoti (12). Tāpēc lielākoties gada laikā pastāv konkurences spiediens, ko izraisa iespēja iegūt elektroenerģiju ārpus Somijas teritorijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka Ziemeļvalstu starpā netiek iekasēta maksa par pārvadi. Sastrēgumiem ir pagaidu raksturs, tādēļ investīcijas Somijas teritorijas iekšienē nevar veikt, neņemot vērā citus ražotājus Ziemeļvalstu tirgū. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz to, ka pastāv tieša konkurence ražošanas tirgū, neatkarīgi no tā, vai to attiecina uz Somijas tirgu, vai veidojošos reģionālo tirgu.

(8)

Arī koncentrācijas un likviditātes pakāpe ir labi konkurences rādītāji elektroenerģijas vairumtirgū. 3. apsvērumā minētā brīvprātīgā Ziemeļvalstu energoapmaiņas tirgus Nord Pool Spot AS tirgus daļa 2004. gadā bija 42 % no fiziskās piegādes Ziemeļvalstīs (13). Attiecībā uz reģionālo tirgu tas ir apmierinošs līmenis. Turklāt konkurences nosacījumus elektroenerģijas vairumtirdzniecībā būtiski ietekmē arī elektroenerģijas finansiālā tirdzniecība tirgus zonā, kas apjoma ziņā caur Nordpool bija 1,5 reizes vairāk nekā patērētās elektroenerģijas apjoms Ziemeļvalstīs (14) (un, ja iekļauj arī citus reģistrētos darījumus, piemēram, klātienes darījumus tirdzniecības vietā vai tiešo pārdošanu, šis apjoms bija vairāk nekā četras reizes lielāks (15). Kā secināts tehniskajā pielikumā (16), šī likviditātes pakāpe jāuzskata par apmierinošu, t. i., par tādu, kas kalpo par labi funkcionējoša un konkurētspējīga reģionālā tirgus rādītāju. Kā iepriekš minēts, jāpārbauda arī tas, kā konkurences situācija attiecas tikai uz Somijas teritoriju. Vispirms vēlreiz jāuzsver, ka iepriekš minētie trūkumi nav pastāvīgi, tiem ir tikai pagaidu raksturs. Tas arī ir iemesls pastāvīgajam konkurences spiedienam, ko izraisījusi iespēja iegūt elektroenerģiju ārpus Somijas teritorijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka Ziemeļvalstu starpā netiek iekasēta maksa par pārvadi. Turklāt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Somijā nosaka Nordpool. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz to, ka vairumtirgū pastāv tieša konkurence, neatkarīgi no tā, vai to attiecina uz Somijas tirgu, vai veidojošos reģionālo tirgu.

(9)

Ņemot vērā valsts lielumu, mazumtidzniecības uzņēmumu skaits ir diezgan liels (vairāk nekā 60, no kuriem daudzi piedāvā pakalpojumus valsts mērogā), tāpat kā to uzņēmumu skaits, kuru tirgus daļa ir lielāka par 5 %. Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju trīs lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī ļoti mazu komercklientu un mājsaimniecību apgādi ir 35–40 %, kas ir apmierinoši zems līmenis (17). Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(10)

Arī līdzsvarošanas tirgu darbības jāuzskata par rādītājiem ne vien attiecībā uz ražošanu, bet arī uz vairumtirgu un mazumtirgu. Faktiski “jebkuram tirgus dalībniekam, kurš nespēj savu produkcijas piedāvājumu pielāgot savu patērētāju pazīmēm, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvaldes sistēmas operators (PSO) pārdos izlīdzinošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvaldes sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, lai regulētu ražošanu, to palielinot vai samazinot. Mazajiem tirgus dalībniekiem rodas būtiska problēma, ja pastāv draudi, ka izveidosies liela starpība starp iepirkumu cenu no PSO un pārdošanas cenu. Tas novērojams vairākās dalībvalstīs un varētu kaitēt konkurences attīstībai. Liela cenu starpība varētu norādīt uz to, ka līdzsvarošanas tirgū ir nepietiekama konkurence un dominē tikai viens vai divi galvenie ražotāji. Šādas grūtības palielinās situācijās, kad tīkla lietotāji nespēj pielāgot savas pozīcijas pēc iespējas tuvāk reālajam laikam” (18). Ziemeļvalstīs ir integrēts līdzsvarošanas tirgus līdzsvarotas enerģijas apgādei, un tā galvenās pazīmes (uz tirgu pamatota cenu veidošana, slēgšana uz stundu un nelielā cenu starpība) ir tādas, ko varētu uzskatīt par tiešas konkurences rādītājiem.

(11)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma (elektroenerģijas) pazīmes un to, ka piemēroti produkti vai pakalpojumi aizvietošanai ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir daudz lielāka nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas tirgos. To patērētāju skaits, kuri maina piegādātāju, ir faktiskas cenu konkurences rādītājs un tādējādi netieši arī “normāla norāde par konkurences efektivitāti. Ja piegādātājus maina tikai daži patērētāji, varētu rasties problēmas ar tirgus funkcionēšanu, pat ja neņem vērā priekšrocības, ko rada iespēja no jauna vienoties ar sākotnējo piegādātāju” (19). Turklāt tas, ka “pastāv gala patērētājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir noteicošais faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību … Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem” (20).

(12)

Somijā tendence mainīt piegādātāju trim lietotāju kategorijām – lielajiem un ļoti lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem, mazajiem un vidējiem rūpnieciskajiem lietotājiem un uzņēmumiem, un ļoti maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām – vairāk par 75 % pirmajās divās grupās un 30 % pēdējā grupā (21), un nepastāv gala patērētājiem noteikto cenu kontrole (22), proti, cenas nosaka paši uzņēmumi, un, lai tās piemērotu, tās nav jāapstiprina kādai iestādei. Tādējādi Somijā situācija attiecībā uz piegādātāju maiņu un gala patērētājiem noteikto cenu kontroli ir apmierinoša un uzskatāma par tiešas konkurences rādītāju.

(13)

Ņemot vērā iepriekš minētos rādītājus un kopumā situāciju šajā nozarē Somijā, jo īpaši to, kādā mērā tīkli ir nošķirti no ražošanas/piegādes un kā tiek regulēta piekļuve tīkliem, kas izriet no Somijas Republikas sniegtās informācijas, 2005. gada ziņojuma un tā tehniskā pielikuma, jāuzskata, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu Somijā, izņemot Ālandu salas, ir izpildīts Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešo konkurenci. Kā minēts iepriekš 5. apsvērumā, nosacījums par brīvu piekļuvi uzskatāms par izpildītu. Tādējādi Direktīva 2004/17/EK nav piemērojama ne gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības ražot elektroenerģiju šajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ne arī tad, kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai šajos apgabalos.

(14)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija 2006. gada februārī, kā tā ir atspoguļota informācijā, kuru iesniegusi Somijas Republika, 2005. gada ziņojums un tā tehniskais pielikums. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Valsts līgumu padomdevēju komitejas atzinumu.

21.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/37

(1)

Komisija 2005. gada 17. maijā saņēma sūdzību par Rumānijas izcelsmes silīcija karbīda ievedumiem par dempinga cenām, kas, iespējams, rada kaitējumu.

(2)

Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“CEFIC”) iesniedza sūdzību, rīkojoties Kopienas ražotāju vārdā, kas pārstāv 100 % no Kopienas kopējās silīcija karbīda produkcijas atbilstoši pamatregulas 4. panta 1. punktam un 5. panta 4. punktam.

(3)

Sūdzībā bija sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par dempinga esību un tā dēļ radīto kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai attaisnotu antidempinga procedūras uzsākšanu.

(4)

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicētajā paziņojumā (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”) atbilstoši uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz silīcija karbīda ievedumiem Kopienā, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 2849 20 00 un kuru izcelsme ir Rumānijā.

(5)

Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus un to asociācijas, vai eksportētājus, ko tas skar, un attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus, lietotājus, patērētāju organizācijas un Kopienas ražotājus – sūdzības iesniedzējus. Ieinteresētajām personām tika nosūtītas anketas un laika periodā, kāds noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(6)

CEFIC2006. gada 1. martā oficiāli atsauca sūdzību.

(7)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja ir atsaukta sūdzība, izņemot gadījumus, kad šāda izbeigšana nav Kopienas interesēs.

(8)

Komisija uzskatīja, ka pašreizējā tiesvedība jāizbeidz, jo izmeklēšanā neatklāja apsvērumus, kas norādītu uz to, ka tiesvedības izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm. Ieinteresētās personas attiecīgi tika informētas un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Piezīmes par to, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm, netika saņemtas.

(9)

Tādēļ Komisija secina, ka antidempinga procedūru attiecībā uz Rumānijas izcelsmes silīcija karbīda ievedumiem Kopienā ir jāizbeidz, nepiemērojot antidempinga pasākumus,