6.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 805/2006

(2006. gada 25. aprīlis)

par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Kopiena un Mikronēzijas Federatīvās Valstis (MFV) pēc sarunām ir parafējušas Partnerattiecību nolīgumu par zvejniecību, kas dod Kopienas zvejniekiem iespējas zvejot ūdeņos, uz kuriem saistībā ar zvejas vietām attiecas Mikronēzijas Federatīvo Valstu suverenitāte vai jurisdikcija.

(2)

Šis nolīgums paredz ekonomisku, finansiālu, tehnisku un zinātnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē ar nolūku garantēt resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī partnerattiecības, veicot darījumus ar mērķi kopējo interešu vārdā attīstīt ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un saistībā ar to.

(3)	Šis nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā.

(5)

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ziņo Komisijai par MFV zvejas zonas nozvejas apjomu pa sugām atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuği trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (1),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu Padome Kopienas vārdā apstiprina Partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (turpmāk “nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Nolīguma protokolā noteiktās zvejas iespējas dalībvalstu starpā ir sadalītas šādi:

–	tunzivju saldētājseineri:	Spānija:	75 % pieejamo zvejas iespēju
		Francija:	25 % pieejamo zvejas iespēju
–	peldošo āķu jedu kuģi:	Spānija:	8 kuģi
		Portugāle:	4 kuģi

Ja licences piešķiršanas pieteikumi no šīm dalībvalstīm nepretendē uz visu protokolā paredzēto zvejas iespēju apjomu, Komisija var ņemt vērā citu dalībvalstu licences piešķiršanas pieteikumus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2006. gada 25. aprīlī.

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. PRÖLL

(1) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk “Kopiena”, un

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA,

turpmāk “MFV”,

abas kopā sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību un draudzīgās attiecības starp Kopienu un MFV, jo īpaši saistībā ar Lomē un Kotonū Nolīgumiem un Pušu abpusējo vēlmi arī turpmāk uzturēt un veidot šīs attiecības,

ŅEMOT VĒRĀ MFV vēlmi veicināt zivsaimniecības resursu racionālu izmantošanu, paplašinot sadarbību, un Kopienas zvejas flotes vēlmi piekļūt ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai (EEZ),

ATSAUCOTIES UZ TO, ka attiecībā uz tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu, pārvaldību un racionālu izmantošanu zonā, kas sniedzas līdz 200 jūras jūdžu attālumam no to krasta bāzes līnijas, pastāv MFV suverēnās tiesības vai jurisdikcija,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par zivju krājumiem,

APZINOTIES to principu svarīgumu, ko nosaka 1995. gada FAO konferencē apstiprinātais Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss,

APSTIPRINOT, ka piekrastes valstīm attiecībā uz ūdeņiem, kas atrodas to jurisdikcijā, savas suverēnās tiesības ar nolūku izmantot, saglabāt un pārvaldīt dzīvos resursus ir jāīsteno saskaņā ar starptautisko tiesību aktu principiem un praksi, pienācīgi ņemot vērā reģionālā līmenī noteikto praksi,

APŅEMOTIES īstenot savstarpēji izdevīgu sadarbību, veicinot atbildīgu zivsaimniecību darbību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka minētajai sadarbībai ir jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, notiek saskaņā ar pieņemto politiku un nodrošina vienotu darbību,

APŅEMOTIES minētajā nolūkā sākt dialogu ar mērķi palīdzēt MFV noteikt zivsaimniecības nozares politiku MFV un precizēt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšanai, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaistei šajā procesā,

VĒLOTIES radīt noteikumus un nosacījumus, kas reglamentē Kopienas kuģu zvejas darbību MFV EEZ un Kopienas atbalstu atbildīgas zvejas veicināšanai šajā EEZ,

GATAVĪBĀ ievērot ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecības nozarē un ar to saistītās jomās, veicinot tiešas zivsaimniecības investīcijas, tostarp tādu kopuzņēmumu dibināšanu un veidošanu, kuros piedalās abu pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Joma

Šis nolīgums nosaka principus, noteikumus un procedūras, kas reglamentē:

a)	ekonomisko, finansiālo, tehnisko un zinātnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē ar nolūku veicināt atbildīgu zveju MFV EEZ, lai nodrošinātu zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un attīstītu MFV zivsaimniecības nozari;

b)	nosacījumus, kuri regulē Kopienas zvejas kuģu piekļuvi MFV EEZ;

c)	MFV EEZ zvejas vietu pārraudzības pasākumus ar nolūku nodrošināt, ka tur ievēro minētos noteikumus un nosacījumus;

d)	pasākumus zivju krājumu efektīvai saglabāšanai un pārvaldei;

e)	nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (IUU) novēršanu;

f)	sadarbības veicināšanu uzņēmēju vidū, tostarp partnerattiecības starp uzņēmumiem ar mērķi kopējo interešu labā attīstīt ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“MFV iestādes” ir MFV Valsts okeāna resursu pārvaldības iestāde (NORMA);

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“MFV ekskluzīvā ekonomiskā zona” ir ūdeņi, uz kuriem saistībā ar zvejniecību attiecas MFV suverēnās tiesības vai jurisdikcija atbilstīgi MFV Kodeksa 18. un 24. sadaļai;

d)	“Kopienas zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalstu karogu un ir reģistrēts Kopienā;

e)	“kopuzņēmums” ir komerciāls uzņēmums, ko MFV ir nodibinājuši pušu kuģu īpašnieki vai valstu uzņēmumi ar nolūku nodarboties ar zveju vai ar to saistītām darbībām;

f)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kurā piedalās Kopienas un MFV pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 9. pantā;

“zveja” ir:

i)	zivju meklēšana, ķeršana, zvejošana vai nozvejas izcelšana;

ii)	mēģinājumi meklēt, ķert, zvejot zivis vai izcelt nozveju;

iii)	iesaistīšanās citās darbībās, kuras veicot pastāv pamatota varbūtība atrast, noķert, nozvejot zivis vai izcelt nozveju;

iv)	zivju pulcēšanas ierīču vai ar tām saistīta elektroniska aprīkojuma, piemēram, radiobāku izvietošana, meklēšana un savākšana;

v)	jebkurš pasākums jūrā, kas ir tieši saistīts ar jebkuras šā apakšpunkta i) līdz iv) daļā minētās darbības atbalstīšanu vai sagatavošanu;

vi)	jebkura cita jūras vai gaisa transportlīdzekļa izmantošana šā apakšpunkta i) līdz v) daļā minēto darbību veikšanai, izņemot ārkārtas gadījumus, kas skar kuģa komandas veselību un drošību vai kuģa drošību;

h)	“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto vai gatavojas izmantot zvejai, tostarp palīgkuģi, kravas kuģi un jebkuri citi kuģi, kas ir tieši iesaistīti minētajos zvejas pasākumos;

i)	“operators” ir jebkura persona, kuras pārziņā vai atbildībā ir zvejas kuģa darbība, vadība vai kontrole, tostarp kuģa īpašnieks, nomnieks vai kapteinis;

j)	“pārkraušana” ir daļēja vai pilnīga to zivju, kuras atrodas uz zvejas kuģa, izkraušana no šā kuģa citā zvejas kuģī, kas notiek norādītā ostā.

3. pants

Nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju MFV EEZ, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo minētajā zonā, neskarot nolīgumus, ko kāda ģeogrāfiska reģiona robežās ir noslēgušas attīstības valstis, tostarp savstarpējus zvejas nolīgumus.

2. Puses sadarbojas ar mērķi palīdzēt MFV noteikt un īstenot zivsaimniecības nozares politiku MFV EEZ un šajā nolūkā sāk ar politiku saistītu dialogu par vajadzīgajām reformām. Puses apņemas informēt viena otru un savstarpēji konsultēties par visām pārmaiņām zivsaimniecības nozares politikā.

3. Puses arī sadarbojas gan kopā, gan atsevišķi vērtējot saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu, programmu un darbību izpildi pirms to īstenošanas sākuma, tās laikā un pēc tās beigām.

4. Puses apņemas nodrošināt, ka šā nolīguma īstenošana notiek saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem.

5. MFV jūrniekus uz Kopienas kuģiem nodarbina saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām, ko piemēro saistībā ar tiesībām uz atbilstīgiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopienas un MFV starpā notiek informācijas apmaiņa par resursu stāvokļa dinamiku MFV EEZ; vajadzības gadījumā notur kopējas zinātniskas sanāksmes ar mērķi izteikt priekšlikumus par pasākumiem Apvienotajai komitejai, kas paredzēta 9. pantā.

2. Nolūkā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldi un saglabāšanu Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā un sadarboties, veicot attiecīgu zinātniskās izpētes darbu, Puses savstarpēji konsultējas vai nu tiešā veidā, vai attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve MFV EEZ

1. MFV apņemas atļaut Kopienas kuģiem nodarboties ar zvejas darbībām MFV EEZ saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu notiek atbilstīgi MFV normatīvajiem aktiem. Tiklīdz iespējams, MFV ziņo Komisijai par visiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos un sāk tos piemērot trīs mēnešus pēc minētā paziņojuma.

3. MFV atbild par protokolā noteikto zvejniecības pārraudzības noteikumu efektīvu īstenošanu. Kopienas kuģi ievēro minētās pārraudzības prasības. Pasākumi, ko MFV veic ar mērķi regulēt zveju zvejas resursu saglabāšanas nolūkā, pamatojas uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem. Pasākumi vienādi attiecas gan uz Kopienas, gan uz MFV un citu valstu kuģiem, neskarot nolīgumus, ko viena ģeogrāfiska reģiona robežās ir noslēgušas attīstības valstis, tostarp savstarpējus zvejas nolīgumus.

4. Kopiena veic visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un normatīvos aktus, kas reglamentē zvejniecību MFV EEZ.

6. pants

Licences

Kuģu zvejas licences iegūšanas procedūra, piemērojamā maksa un samaksas veids, kas jāievēro kuģu īpašniekiem, ir noteikti protokola pielikumā.

7. pants

Finanšu ieguldījums

1. Kopiena piešķir MFV vienotu finanšu ieguldījumu saskaņā ar protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem, neskarot finansējumu, kas MFV ir piešķirts saskaņā ar Kotonū Nolīgumu. Šo vienoto ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz šādiem diviem savstarpēji saistītiem elementiem:

a)	Kopienas kuģu piekļuve MFV EEZ un

b)	Kopienas finanšu atbalsts atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai MFV EEZ.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto finanšu ieguldījuma daļu nosaka un pārvalda, ņemot vērā tos mērķus, ko Puses, savstarpēji vienojoties, izvirza saskaņā ar protokolu un ko ir paredzēts sasniegt MFV zivsaimniecības nozares politikas kontekstā un saskaņā ar tās īstenošanas gada un daudzgadu programmu.

3. Kopiena maksā piešķirto finansējumu katru gadu saskaņā ar protokolu un neskarot šā nolīguma un tā protokola noteikumus par jebkādām izmaiņām ieguldījuma apjomā šādu apstākļu rezultātā:

a)	svarīgi apstākļi, izņemot dabas parādības, kas kavē zvejas darbības MFV EEZ, saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses savstarpēji vienojas krājumu pārvaldes nolūkā gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas labā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, saskaņā ar protokola 4. pantu;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielinājums, par ko Puses savstarpēji vienojas gadījumos, kad, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas ir pieejami, ir atzīts, ka to atļauj resursu stāvoklis, saskaņā ar protokola 1. un 4. pantu;

d)	MFV zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai paredzētā Kopienas finanšu atbalsta noteikumu atkārtots novērtējums saskaņā ar protokola 5. pantu gadījumos, kad tas ir pamatots, ņemot vērā abu Pušu ievēroto gada un daudzgadu programmu rezultātus;

e)	šā nolīguma laušana saskaņā ar 12. pantu;

f)	šā nolīguma izpildes apturēšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un pilsoniskajā sabiedrībā

1. Puses atbalsta ekonomisku, komerciālu, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Tās savstarpēji konsultējas, lai saskaņotu dažādos iespējamos šajā nolūkā veicamos pasākumus.

2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas metodēm un aprīkojumu, zivju uzglabāšanas veidiem un zivsaimniecības produktu rūpniecisku pārstrādi.

3. Puses pieliek pūles, lai radītu labvēlīgus apstākļus pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbības un investīciju paplašināšanai labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses atbalsta tiešas investīcijas, jo īpaši abpusēji izdevīgu kopuzņēmumu izveidi. Kopuzņēmumu izveide MFV un Kopienas kuģu piesaiste kopuzņēmumiem notiek, konsekventi ievērojot MFV un Kopienas tiesību aktus.

9. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildes pārraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz protokola 5. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to īstenošanas novērtējumu;

b)	gādā par vajadzīgo sadarbību jautājumos, kas interesē abas puses un attiecas uz zvejniecību un jo īpaši uz pasākumiem zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanai;

c)	darbojas kā forums draudzīgai tādu domstarpību atrisināšanai, kas saistītas ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

d)	vajadzības gadījumā atkārtoti novērtē zvejas iespēju un ar to saistīto finanšu ieguldījuma apjomu. Konsultācijas notiek, pamatojoties uz protokola 1., 2. un 3. pantā izklāstītajiem principiem;

e)	veic citas funkcijas, par kurām puses savstarpēji vienojas.

2. Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi gadā, pārmaiņus MFV un Kopienā un sanāksmes vada tā puse, kas rīko tikšanos. Ja kāda no pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja rīko īpašas sanāksmes.

10. pants

Nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskā teritorija

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar šajā līgumā minētajiem nosacījumiem, un no otras puses – MFV teritorijā.

11. pants

Darbības termiņš

Šo nolīgumu piemēro deviņus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem trīs gadu laikposmiem, ja nav iesniegts paziņojums par tā laušanu saskaņā ar 12. pantu.

12. pants

Nolīguma laušana

1. Katrai no Pusēm ir tiesības lauzt šo nolīgumu tādu svarīgu apstākļu gadījumā kā, piemēram, attiecīgo krājumu degradācija, Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju nepilnīga izmantošana vai Pušu nespēja ievērot saistības vērsties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Attiecīgā Puse rakstiski ziņo otrai Pusei par nodomu izstāties no šā nolīguma vismaz sešus mēnešus pirms tā sākotnējā vai katra turpmākā termiņa beigām.

3. Pēc 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk konsultācijas.

4. Nolīguma laušanas gada finanšu ieguldījuma maksājumus, kas minēti 7. pantā, proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina.

5. Pirms katra šā nolīguma protokola darbības termiņa beigām Puses sarunu ceļā vienojas par to, kādi grozījumi vai papildinājumi ir jāizdara protokolā un pielikumā.

13. pants

Izpildes apturēšana un finanšu ieguldījuma maksājumu pārskatīšana

1. Šā nolīguma izpildi var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas gadījumos, kad rodas nopietnas nesaskaņas saistībā ar šajā nolīgumā un tā protokolā un pielikumā paredzēto noteikumu izpildi. Šādas apturēšanas gadījumā attiecīgajai Pusei ir rakstiski jāziņo par savu nodomu vismaz trīs mēnešus pirms paredzētās apturēšanas spēkā stāšanās. Pēc šā paziņojuma saņemšanas Puses sāk konsultācijas ar nolūku domstarpības atrisināt draudzīgā ceļā.

2. Finanšu ieguldījuma maksājumus, kas minēti 7. pantā, proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina saskaņā ar nolīguma izpildes apturēšanas ilgumu.

14. pants

Finanšu ieguldījuma maksājumu apturēšana nepārvaramas varas apstākļu rezultātā

1. Ja svarīgi apstākļi, izņemot dabas parādības, kavē zvejošanu MFV EEZ, Eiropas Kopiena var apturēt protokola 2. panta 1. punktā minētā finanšu ieguldījuma maksājumus pēc konsultācijām abu Pušu starpā, ja tās ir iespējamas, ar noteikumu, ka apturēšanas sākumā Kopiena ir samaksājusi pienākošos maksājumus pilnā apjomā.

2. Finanšu ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses, konsultāciju rezultātā savstarpēji vienojoties, ir atzinušas, ka apstākļi, kas kavēja zvejošanu, vairs nepastāv un ka šajā situācijā ir iespējams zvejošanu atsākt. Šie maksājumi jāveic divu mēnešu laikā pēc abu Pušu apstiprinājuma.

3. Saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu un protokola 1. pantu Kopienas kuģiem piešķirto licenču derīguma termiņu pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas laikam.

15. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

16. pants

Spēkā stāšanās

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka tās ir pabeigušas attiecīgās apstiprināšanas procedūras, tas ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs tā teksts ir vienlīdz autentisks.

2. Šo nolīgumu nesāk piemērot pirms 2005. gada 1. janvāra.

PROTOKOLS

par zvejas iespējām un maksājumiem, ko paredz Partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

1. pants

Piemērošanas termiņi un zvejas iespējas

1. MFV piešķir gada zvejas licences Kopienas tunzivju zvejas kuģiem, kā to paredz nolīguma 6. pants, saskaņā ar MFV Kodeksa 24. sadaļu un ierobežojumiem, ko paredz Palau Vienošanās par Klusā okeāna rietumu daļas riņķvadu zvejas pārvaldību, turpmāk “Palau Vienošanās”.

2. Trīs gadus no šā protokola spēkā stāšanās dienas saskaņā ar nolīguma 5. pantā paredzētajām zvejas iespējām ir noteikts, ka gada licences vienlaicīgai zvejai MFV EEZ piešķir 6 riņķvadu kuģiem un 12 āķu jedu kuģiem.

3. Sākot ar šā protokola piemērošanas otro gadu un neskarot nolīguma 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu un šā protokola 4. pantu, pēc Kopienas lūguma šā protokola 1. panta 2. punktā minēto riņķvadu kuģu zvejas licenču skaitu var palielināt. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja to atļauj resursi un saskaņā ar Palau Vienošanās gada ierobežojumiem, kā arī pamatojoties uz pienācīgu tunzivju krājumu novērtējumu saskaņā ar objektīviem un zinātniskiem kritērijiem, ietverot “Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas tunzivju zvejniecības pārskatu un krājumu stāvokli”, ko katru gadu publicē Klusā okeāna kopienas sekretariāts.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 6. un 7. pantu.

2. pants

Finanšu ieguldījums – maksājuma metodes

1. Nolīguma 7. pantā minētais vienotais finanšu ieguldījums ir EUR 559 000 gadā.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4. pantu un nolīguma 13. un 14. pantu.

3. Ja Kopienas kuģu kopējais gadā nozvejoto tunzivju daudzums MFV EEZ pārsniedz 8 600 tonnas, kopējo gada finanšu ieguldījumu palielina par EUR 65 par katru papildus nozvejoto tunzivju tonnu. Tomēr kopējais gada finanšu ieguldījuma apjoms, kas jāmaksā Kopienai, nedrīkst pārsniegt 1. punktā minēto summu vairāk kā trīs reizes.

4. Par katru papildu riņķvadu kuģa zvejas licenci, ko MFV piešķir saskaņā ar 1. panta 3. punktu, Kopiena palielina šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu par EUR 65 000 gadā.

5. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nolīguma spēkā stāšanās un maksājumus par nākamajiem gadiem ne vēlāk par šā protokola parakstīšanas gadadienu.

6. Ievērojot šā protokola 5. pantu, MFV ir tiesības brīvi lemt par minētā finanšu ieguldījuma izlietošanu.

7. Finanšu ieguldījumu iemaksā MFV vispārējā kapitāla kontā MFV Bankas Ponpejas filiālē. Kopienas gada maksājumus par papildu gada licenču piešķiršanu saskaņā ar šā protokola 3. panta 1. punktu un 2. panta 4. punktu iemaksā šajā pašā kontā. Bankas rekvizītus NORMA paziņo Eiropas Komisijai pirms nolīguma stāšanās spēkā.

8. Maksājumu vai naudas pārvedumu apstiprinājuma kopijas nosūta uz NORMA kā pierādījumu par veiktajiem maksājumiem.

3. pants

Sadarbība saistībā ar atbildīgu zveju

1. Abas Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju MFV EEZ, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Kopiena un MFV pārrauga resursu stāvokli un ilgtspēju MFV EEZ.

3. Pamatojoties uz “Palau Vienošanās” dalībnieku gada sanāksmes secinājumiem un Klusā okeāna kopienas sekretariāta veikto ikgadējo krājumu novērtējumu, abas Puses konsultējas Apvienotajā komitejā, kā paredzēts nolīguma 9. pantā, un vajadzības gadījumā, savstarpēji vienojoties, veic pasākumus, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas šā protokola 1. pantā, var palielināt, savstarpēji vienojoties, ciktāl “Palau Vienošanās” dalībnieku gada sanāksmes secinājumi un ikgadējā Klusā okeāna kopienas sekretariāta veiktā krājumu stāvokļa analīze apstiprina, ka šāds palielinājums neapdraudēs MFV zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam palielina.

2. Savukārt, ja Puses vienojas apstiprināt pasākumus, kas liek samazināt šā protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas, vai ja zvejas iespējas ir jāsamazina “Palau Vienošanās” Pušu lēmuma rezultātā, finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, Pusēm savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka jebkuras pārmaiņas notiek atbilstīgi visiem ieteikumiem, ar kuriem par to krājumu pārvaldību, ko šādas pārmaiņas var ietekmēt, nāk klajā zinātniskās sanāksmes dalībnieki. Ja to prasa zvejas iespēju sadalījuma pārmaiņas, Puses vienojas attiecīgi mainīt finanšu ieguldījumu.

5. pants

Atbalsts atbildīgas zvejas veicināšanai MFV

1. MFV nosaka un īsteno zivsaimniecības nozares politiku ar mērķi veicināt atbildīgu zveju. Šim nolūkam atvēl astoņpadsmit procentu (18 %) lielu daļu no vienotā finanšu ieguldījuma, kas minēts šā protokola 2. panta 1. punktā. Šā ieguldījuma pārvalde notiek saskaņā ar mērķiem, ko Puses izvirza, savstarpēji vienojoties, kā arī saskaņā ar šo mērķu sasniegšanai izstrādātajām gada un daudzgadu programmām.

2. Lai īstenotu 1. punktu, tūlīt pēc šā protokola spēkā stāšanās un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas Kopiena un MFV nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās izpildes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes attiecībā uz 1. punktā minētās finanšu ieguldījuma daļas izmantošanu;

gada un daudzgadu mērķi, ko paredzēts sasniegt ar nolūku laika gaitā panākt atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zivsaimniecības nodrošināšanu, ņemot vērā MFV noteiktās prioritātes, ko atspoguļo MFV valsts zivsaimniecības politika un citas politikas nozares, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai kas var to ietekmēt;

c)	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinājumi grozīt daudzgadu nozares programmu ir jāapstiprina abām Pusēm Apvienotajā komitejā.

4. Katru gadu MFV sadala 1. punktā minēto vienotā finanšu ieguldījuma daļu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā Kopiena ir jāinformē par minēto līdzekļu piešķiršanu laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek daudzgadu nozares programmas apstiprināšana. Katrā nākamajā gadā MFV informē Kopienu par līdzekļu sadalījumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms šā protokola parakstīšanas gadadienas.

5. Vienotā finanšu ieguldījuma astoņpadsmit procentu (18 %) daļu, kas paredzēta 1. punktā, kontrolē NORMA.

6. Ja uz to mudina daudzgadu nozares programmas īstenošanas gada progresa novērtējuma rezultāti, Eiropas Kopiena var pieprasīt samazināt šā protokola 5. panta 1. punktā minēto vienotā finanšu ieguldījuma daļu, lai ieguldītu programmas īstenošanai faktiski piešķirto finansējumu saskaņā ar novērtējuma rezultātiem.

6. pants

Domstarpības – šā protokola īstenošanas apturēšana

1. Visas domstarpības Pušu starpā saistībā ar šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm savstarpēji konsultējoties Apvienotajā komitejā, kā paredzēts nolīguma 9. pantā, vajadzības gadījumā rīkojot īpašas sanāksmes.

2. Neskarot šā protokola 7. pantu, šā protokola izpildi var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja domstarpības pušu starpā uzskata par nopietnām un ja konsultācijas Apvienotajā komitejā saskaņā ar šā panta 1. punktu nav novedušas pie izlīguma.

3. Lai apturētu šā protokola izpildi, ieinteresētajai Pusei ir rakstiski jāpaziņo par savu nodomu vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai ir jāstājas spēkā.

4. Izpildes apturēšanas gadījumā Puses turpina konsultēties nolūkā atrisināt domstarpības izlīguma ceļā. Ja tas izdodas, šā protokola izpildi atsāk un finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina saskaņā ar laikposmu, kurā šā protokola piemērošana ir bijusi apturēta.

7. pants

Protokola izpildes apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Saskaņā ar nolīguma 9. pantu, ja Kopiena neveic šā protokola 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola izpildi var apturēt, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	NORMA par nemaksāšanu ziņo Eiropas Komisijai. Tā izdara vajadzīgās pārbaudes un vajadzības gadījumā veic maksājumu ne vēlāk kā 45 darbadienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas;

b)	ja maksājumu neveic un a) apakšpunktā minētajā laikposmā maksājuma neveikšana nav pienācīgi attaisnota, MFV ir tiesības apturēt šā protokola izpildi. Tādā gadījumā MFV par to nekavējoties informē Eiropas Komisiju;

c)	šā protokola izpildi atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

8. pants

Valsts normatīvie akti

Kuģi, kuru darbība notiek saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu, jo īpaši pārkraušanas gadījumā, izmantojot ostu pakalpojumus un iepērkot apgādes krājumus, ievēro MFV piemērojamos valsts normatīvos aktus.

9. pants

Spēkā stāšanās

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, AR KO REGLAMENTĒ KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS MFV

I NODAĻA

PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS UN LICENČU IZDOŠANAS KĀRTĪBA

1. IEDAĻA

Licenču izdošanas kārtība

1.	Licenci zvejošanai Mikronēzijas Federatīvo Valstu Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (MFV EEZ) piešķir tikai tiem kuģiem, kam ir tiesības iegūt minēto licenci.

Lai kuģis varētu pretendēt uz licenci, pirms tās iegūšanas kuģa īpašniekam un tā kapteinim ir jāizpilda visas prasības saistībā ar to zvejas darbībām Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (MFV) saskaņā ar nolīgumu. Attiecīgajam kuģim ir jābūt reģistrētam Reģionālajā reģistrā un Kuģu pārraudzības sistēmas reģistrā.

3.	Visiem Kopienas kuģiem, kas vēlas saņemt zvejas licenci, ir jābūt aģentam, kurš ir MFV iedzīvotājs. Šā aģenta vārdu, adresi un kontakttālruņu numurus norāda licences pieteikumā.

Eiropas Komisija, ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību, kuras pārziņā atrodas MFV (turpmāk “delegācija”), vismaz 30 dienas pirms pieprasītā licences derīguma termiņa sākuma iesniedz Valsts okeāna resursu pārvaldes institūcijas izpilddirektoram (turpmāk “izpilddirektors”) pieteikumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

5.	Licences pieteikumus izpilddirektoram iesniedz, izmantojot īpašu veidlapu, kuras paraugs ir atrodams šā pielikuma 1.a papildinājumā jaunas licences gadījumā un 1.b papildinājumā licences atjaunošanas gadījumā.

Katram licences pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a)	licences maksa vai apliecinājums, ka ir samaksāta licences maksa par licences derīguma termiņu;

b)	kuģa tonnāžas sertifikāta kopija, ko ir apstiprinājusi tā dalībvalsts, ar kuras karogu kuģis peld, un kurā ir uzrādīta kuģa tonnāža, kas izteikta kā reģistrētā bruto tilpība (GRT) vai bruto tonnāža (GT);

c)	nesen uzņemta, apstiprināta krāsu fotogrāfija, kuras izmēri ir vismaz 15 cm x 10 cm un kurā kuģis ir redzams sānskatā tā pašreizējā stāvoklī;

d)	jebkuri citi dokumenti vai sertifikāti, kas ir jāuzrāda saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri attiecas uz attiecīgā tipa kuģiem saskaņā ar šo protokolu;

e)	sertifikāts, kas apliecina, ka kuģis ir reģistrēts Reģionālajā reģistrā un Reģionālajā VMS reģistrā;

f)	licences derīguma termiņa laikā spēkā esoša apdrošināšanas sertifikāta kopija angļu valodā;

g)	pieteikuma maksa vai apliecinājums, ka par katru kuģi ir samaksāti EUR 250;

h)	līdzdalības maksa novērotāju programmā – EUR 500.

7.	Visus minētos maksājumus iemaksā protokola 2. panta 7. punktā norādītajā kontā.

8.	Maksājumos ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostu nodevas, maksu par pakalpojumiem un pārkraušanas maksu.

9.	Visas izdotās licences izsniedz kuģu īpašniekiem vai to aģentiem ar delegācijas starpniecību 30 darbadienu laikā no dienas, kad izpilddirektors ir saņēmis visus 6. punktā minētos dokumentus.

10.	Ja licenci izdod laikā, kad delegācijas biroji ir slēgti, to nosūta tieši kuģa aģentam un tās kopiju nosūta delegācijai.

11.	Licences izdod konkrētiem kuģiem, un tās nevar izmantot citi kuģi.

12.

Pēc Kopienas prasības un gadījumā, ja ir pierādīta nepārvaramas varas apstākļu esamība, kuģa licenci aizstāj ar jaunu cita kuģa licenci, kurš pēc raksturlielumiem ir līdzīgs sākotnējam kuģim, un par to nav jāmaksā papildu maksa. Lai noteiktu, vai no Kopienas saskaņā ar protokola 2. panta 3. punktu pienākas jebkādi papildu maksājumi, aprēķinot Kopienas kuģu nozvejas apjomu, ņem vērā abu iesaistīto kuģu kopējo nozveju.

13.	Sākotnējā kuģa īpašnieks vai aģents ar delegācijas starpniecību nogādā anulējamo licenci izpilddirektoram.

14.	Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad izpilddirektors licenci izdod. MFV informē delegāciju par jauno licenci.

15.

Licencei ir pastāvīgi jāatrodas uz kuģa labi redzamā vietā stūresmājā, neskarot šā pielikuma IX nodaļas 1. punktu. Ilgāku laikposmu pēc licences izdošanas, kas nepārsniedz 45 dienas, kuģim gaidot oriģinālās licences saņemšanu, šā nolīguma pārraudzības, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas nolūkos derīgas licences esamības pietiekams pierādījums ir īstās un derīgās oriģinālās licences faksimila kopija vai citāds dokuments, ko ir apstiprinājis izpilddirektors.

2. IEDAĻA

Licences nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

1.	Licenču derīguma termiņš ir viens gads. Tās var atjaunot. Licences atjauno, ņemot vērā protokolā noteikto brīvo zvejas iespēju apjomu.

2.	Licences maksa ir EUR 35 par vienu MFV EEZ nozvejoto tonnu.

Licences izdod, ja protokola 2. panta 7. punktā norādītajā kontā ir iemaksātas šādas standarta summas:

a)	par katru tunzivju zvejas seineri – EUR 15 000, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 428 tonnām tunzivju un tunzivīm līdzīgu sugu zivju;

b)	par katru peldošo āķu jedu kuģi – EUR 4 200, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 120 tonnām tunzivju un tunzivīm līdzīgu sugu zivju.

Zvejas gada maksas galīgo aprēķinu veic Eiropas Komisija līdz katra gada 30. jūnijam attiecībā uz iepriekšējā gadā nozvejotajiem apjomiem un pamatojoties uz katra kuģa īpašnieka deklarēto nozvejas apjomu. Šie dati ir jāapstiprina zinātniskajiem institūtiem, kas atbild par Kopienas nozvejas datu pārbaudi (Institut de Recherche pour le Development (IRD), Instituto Español de Oceanografía (IEO) vai Instituto Portugues de Investigaçao Maritima (IPIMAR) un Klusā okeāna kopienas sekretariātam (SPC). Pamatojoties uz šiem apstiprinātajiem nozvejas apjoma datiem, Komisija aprēķina maksu par katru licences termiņu, ņemot par pamatu EUR 35 par katru nozvejoto tonnu.

Komisijas sastādīto maksas aprēķinu nosūta izpilddirektoram pārbaudei un apstiprināšanai.

Valsts okeāna resursu pārvaldes institūcija (NORMA) var pārbaudīt maksas aprēķinu 30 dienu laikā no aprēķina faktūras izrakstīšanas un domstarpību gadījumā pieprasīt Apvienotās komitejas sasaukšanu.

Ja 30 dienu laikā no aprēķina faktūras izrakstīšanas nav saņemti nekādi iebildumi, uzskata, ka MFV ir aprēķinu akceptējušas.

6.	Maksas galīgo aprēķinu vienlaicīgi un nekavējoties dara zināmu izpilddirektoram, delegācijai, SPC un kuģu īpašniekiem ar to valsts administrējošo institūciju starpniecību.

7.	Kuģu īpašnieki četrdesmit piecu (45) dienu laikā no apstiprinātā aprēķina paziņojuma saņemšanas iemaksā visus MFV pienākošos papildu maksājumus protokola 2. panta 7. punktā norādītajā kontā.

8.	Tomēr, ja galīgajā aprēķinā norādītā summa ir mazāka par šīs iedaļas 3. punktā minēto avansa maksājumu, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS UN ZVEJAS DARBĪBAS

Protokola 1. pantā minētajiem kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības MFV EEZ, izņemot to teritoriālos ūdeņus un sēkļus ar nosaukumiem, kas atzīmēti šādās kartēs: DMAHTC NR. 81019 (2. izd. 1945. g. martā, pārstrādāts 17.7.72., labots ar 1978. g. 21. jūnija NM 3/78, DMAHTC NR. 81023 (3. izd. 1976. g. 7. aug.) un DMAHATC NR. 81002 (4. izd.1980. g. 26. jan., labots ar NM 4/48). Izpilddirektors ziņo Komisijai par visām pārmaiņām attiecībā uz minētajām slēgtajām zvejas zonām vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

Jebkurā gadījumā nekāda veida zveja nav atļauta 2 jūras jūdžu rādiusā no ikvienas noenkurotas MFV valdībai vai jebkuram citam pilsonim vai uzņēmumam piederošas zivju pulcēšanas ierīces, par kuras atrašanās vietu informē, darot zināmas tās ģeogrāfiskās koordinātes, kā arī 1 jūras jūdzi no visiem zemūdens rifiem, kas atzīmēti 1. punktā minētajās kartēs.

3.	Riņķvadu kuģiem un āķu jedu kuģiem ir atļauts zvejot vienīgi tunzivis un tunzivīm līdzīgu sugu zivis. Par ikvienu nejaušu piezveju, kurā ir tādu sugu zivis, kas nepieder pie tunzivīm, jāinformē NORMA.

4.	MFV EEZ robežās nav atļauta grunts zveja vai koraļļu zveja.

5.	Atrodoties katras pavalsts iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos vai 1 jūdzes attālumā no zemūdens rifiem, Kopienas kuģiem ir jānovāc visi zvejas rīki.

6.	Kopienas kuģi veic visas zvejas darbības tā, lai nenodarītu ļaunumu tradicionālajai, vietējai zvejniecībai, un palaiž brīvībā visus noķertos bruņurupučus, jūras zīdītājus un rifu zivis tā, lai šai jauktajai piezvejai būtu dotas vislielākās izdzīvošanas iespējas.

7.	Kopienas kuģi, to kapteiņi un operatori veic visas zvejas darbības tā, lai nepārtrauktu citu zvejas kuģu zvejas darbības un netraucētu citiem zvejas kuģiem rīkoties ar to zvejas rīkiem.

8.	MFV EEZ zvejojošie Kopienas kuģi nekādos apstākļos nepārkrauj nozveju, atrodoties jūrā.

III NODAĻA

ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA PAR NOZVEJU

Šajā pielikumā Kopienas kuģa reisa ilgums ir:

a)	vai nu laikposms starp kuģa ienākšanu MFV EEZ un iziešanu no tās;

b)	vai laikposms starp kuģa ienākšanu MFV EEZ un pārkraušanu;

c)	vai arī laikposms starp kuģa ienākšanu MFV EEZ un izkraušanu krastā MFV ostā.

Visi Kopienas kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot MFV ūdeņos, ziņo par nozveju izpilddirektoram, ievērojot šādu kārtību:

ziņojumā uzrāda katrā kuģa reisā iegūto nozveju. Šo informāciju elektroniskā veidā nosūta izpilddirektoram ar kopiju delegācijai katra reisa beigās un noteikti pirms kuģis atstāj MFV EEZ. Ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu abi tā adresāti nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim, papildus nosūtot kopiju viens otram;

šā panta a) apakšpunktā minēto un licences gada derīguma termiņa laikā elektroniski nosūtīto ziņojumu oriģinālus fiziska medija formātā četrdesmit piecu (45) dienu laikā pēc minētajā laikposmā veiktā pēdējā reisa beigām nosūta izpilddirektoram. Vienlaikus cietas kopijas nosūta arī Eiropas Komisijai;

c)	Kopienas kuģi deklarē nozvejas, izmantojot atbilstīgās nozvejas ziņojuma veidlapas, kuru paraugi sniegti attiecīgi pielikuma 2.a vai 2.b papildinājumā. Laikposmus, kad kuģis neatrodas MFV ūdeņos, minētajā nozvejas ziņojumā atzīmē ar vārdiem “Ārpus Mikronēzijas Federatīvo Valstu EEZ”;

nozvejas ziņojumā Kopienas kuģi norāda katra kuģa veiktā zvejas rīku izlikšanas dienu, laiku un kuģa atrašanās pozīciju, kā arī detalizētu un pilnīgu informāciju par katrā iemetienā gūto nozveju. Tajās dienās, kad kuģis nav veicis zvejas rīku izlikšanu vai ir veicis izlikšanu, bet zivis nav nozvejotas, šī informācija kuģim ir jāatzīmē attiecīgās dienas nozvejas ziņojumā. Dienās, kad zvejas darbības nenotiek, kuģim nozvejas ziņojumā pirms attiecīgās dienas pusnakts pēc vietējā laika ir jāatzīmē fakts, ka darbības nav notikušas;

e)	katra Kopienas kuģa ikdienas nozvejas ziņojumi ir nekavējoties jādara pieejami pārbaudēm, ko veic kontrabandas apkarošanas dienesta darbinieki un citas NORMA pilnvarotas personas un iestādes;

f)	nejaušas tādu sugu piezvejas gadījumā, kas nepieder pie tunzivīm, Kopienas kuģi atzīmē nozvejoto zivju sugu un katras sugas apjomu un daudzumu, norādot svaru vai skaitu, kā paredzēts nozvejas ziņojuma veidlapā, turklāt norādot, vai nozveja ir paturēta uz kuģa vai palaista atpakaļ jūrā;

g)	nozvejas ziņojumu raksta katru dienu un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis.

3.	Ja kāds kuģis neievēro šajā nodaļā minētos noteikumus, MFV ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie MFV normatīvie akti. Par to informē Eiropas Komisiju.

IV NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANAS KĀRTĪBA

1.	Uz katra Kopienas kuģa, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu, kā kuģa komandas locekli nodarbina vismaz vienu (1) MFV valstspiederīgo. MFV valstspiederīgos nodarbina saskaņā ar MFV standarta nosacījumiem attiecībā uz šo nozari.

Gadījumos, kad, izņemot 8. punktā norādītos iemeslus, uz Kopienas kuģiem nav iespējams kā kuģa komandas locekli nodarbināt vienu (1) MFV valstspiederīgo, kuģa īpašniekam ir jāsamaksā pilna maksa, kas atbilst divu komandas locekļu algai MFV EEZ zvejas sezonā. Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku apmācībai MFV un to iemaksā protokola 2. panta 7. punktā norādītajā kontā.

3.	Kuģu īpašnieki var brīvi izvēlēties uz saviem kuģiem nodarbināmos jūrniekus no saraksta, ko piedāvā izpilddirektors.

4.	Kuģa īpašnieks vai aģents izpilddirektoram dara zināmus to MFV jūrnieku vārdus, kuri ir pieņemti darbā uz attiecīgā kuģa, minot viņu vietu kuģa komandā.

Saistībā ar darbā uz Eiropas Kopienas kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

MFV jūrnieku darba līgumus, vienu kopiju atdodot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu/-iem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, konsultējoties ar izpilddirektoru. Šajos līgumos ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas, tostarp dzīvības apdrošināšana un veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Algas MFV jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un izpilddirektors. Tomēr MFV jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā MFV kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par ILO noteiktajiem standartiem.

Visi jūrnieki, kas ir pieņemti darbā uz Kopienas kuģiem, ziņo par savu ierašanos uz norādītā kuģa tā kapteinim vienu dienu pirms paredzētā darba sākuma. Ja kāds jūrnieks paredzētajā dienā un laikā nepaziņo par savu ierašanos uz kuģa, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku. Izpilddirektoru tūlīt informē par veikto maksājumu.

V NODAĻA

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

Attiecībā uz zvejas aprīkojumu un tā tehniskajām specifikācijām, kā arī visiem tehniskajiem pasākumiem saistībā ar to zvejas darbībām, Kopienas kuģi rīkojas saskaņā ar pasākumiem, ko ir apstiprinājušas MFV un “Palau Vienošanās” Puses.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.	Iesniedzot pieteikumu licences saņemšanai, katrs iesaistītais Kopienas kuģis protokola 2. panta 7. punktā norādītajā kontā iemaksā novērotāju izvietošanas maksu, kas precizēta šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 6. punkta h) apakšpunktā un kas ir paredzēta īpaši novērotāju programmai.

Uz kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot MFV EEZ, ievērojot turpmāk minētos noteikumus, uzņem novērotājus, ko ieceļ NORMA:

ņemot vērā kuģu skaitu, kam ir atļauts zvejot MFV jurisdikcijā esošajos ūdeņos, un to resursu stāvokli, kuru zvejā ir iesaistīti šie kuģi, izpilddirektors katru gadu nosaka tās programmas apjomu, kurā ir iesaistīti novērotāji uz kuģiem. Atbilstīgi zvejas vietas kategorijai izpilddirektors attiecīgi nosaka to kuģu skaitu vai skaitu procentos, kuriem ir jāuzņem novērotāji;

b)	izpilddirektors sastāda to kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, un iecelto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi precizē. Tos iesniedz Komisijai, tiklīdz tie ir sastādīti, un turpmāk ik pēc trīs mēnešiem, norādot precizējumus;

c)	izpilddirektors informē attiecīgo kuģu īpašniekus vai to aģentus par gaidāmo ieceltā novērotāja ierašanos uz kuģa licences izdošanas laikā vai vēlākais piecpadsmit (15) dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas, cik iespējams drīz nosaucot viņa vārdu.

3.	Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka izpilddirektors, bet parasti šim laikam nav jāpārsniedz laiks, kas ir vajadzīgs novērotāju pienākumu izpildei. Par to izpilddirektors informē kuģu īpašniekus vai to aģentus, darot zināmu tā ieceltā novērotāja vārdu, kurš ir jāuzņem uz attiecīgā kuģa.

4.	Divu nedēļu laikā un brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo kuģu īpašnieki dara zināmu, kurās MFV ostās un kurās dienās tie plāno uzņemt novērotājus.

5.	Ja novērotāji ierodas uz kuģa ārzemju ostā, viņu ceļošanas izmaksas sedz kuģu īpašnieki. Ja kuģis, uz kura atrodas MFV novērotājs, dodas prom no MFV EEZ, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos MFV pēc iespējas ātrāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

6.	Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un sešu (6) stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

Novērotājiem uz kuģa ir kuģa virsnieku statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

a)	novērot kuģa zvejas darbības;

b)	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātes;

c)	ņemt bioloģiskos paraugus saskaņā ar zinātniskajām programmām;

d)	atzīmēt izmantojamos zvejas rīkus;

e)	pārbaudīt nozvejas ziņojumā reģistrētos nozvejas datus MFV EEZ;

f)	pārbaudīt, cik procentu veido piezveja, un novērtēt tirgum nederīgo zivju, vēžveidīgo, galvkāju un jūras zīdītāju daudzumu pa sugām;

g)	izmantojot radiosakarus, reizi nedēļā pārraidīt nozvejas datus, tostarp uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

Kapteiņi un zvejas meistari, kuru kuģiem ir atļauja veikt darbības MFV EEZ, dod atļauju uz kuģiem ierasties MFV pilnvarotiem novērotājiem un dara visu, lai garantētu novērotāju fizisko drošību un labklājību viņu pienākumu izpildes laikā:

a)	kapteiņi un zvejas meistari minētajiem novērotājiem dod atļauju ierasties uz kuģa un sniedz atbalstu, lai tie varētu veikt attiecīgos zinātniskos, pārraudzības un citus pienākumus;

b)	kapteiņi un zvejas meistari sniedz novērotājiem atbalstu, lai tie varētu neierobežoti piekļūt tām kuģa ierīcēm un aprīkojumam, ko pilnvarotie novērotāji var uzskatīt par vajadzīgu novērotāju uzdevumu veikšanai;

c)	novērotāji var piekļūt kuģa komandtiltiņam, zivīm, kas atrodas uz kuģa, un tām vietām uz kuģa, ko var izmantot zivju turēšanai, pārstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

d)	novērotāji drīkst ņemt paraugus pienācīgā daudzumā un neierobežoti piekļūt kuģa uzskaites dokumentiem, tostarp zvejas žurnāliem, nozvejas ziņojumiem un dokumentācijai, lai to pārbaudītu un kopētu, un

e)	novērotājiem ir atļauts vākt jebkuru citu informāciju saistībā ar zvejniecību EEZ.

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

a)	veic visu vajadzīgo, lai nodrošinātu, ka viņu klātbūtne uz kuģa netraucē kuģa parastās darbības;

b)	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

10.

Novērošanas laikposma beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotāji par savu darbību sagatavo ziņojumu, kas ir jāparaksta kapteiņa klātbūtnē, kurš to var papildināt ar savām būtiskām piezīmēm, apstiprinot tās ar savu parakstu. Kad novērotājs atstāj kuģi, ziņojuma kopijas nodod kapteinim un nogādā delegācijai.

11.	Kuģu īpašnieki sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot novērotājiem uz kuģa tādus pašus sadzīves apstākļus kā kuģa virsniekiem.

12.	Novērotāju algu un sociālās iemaksas maksā MFV valdība.

VII NODAĻA

KUĢU IDENTIFIKĀCIJA UN TĀS NODROŠINĀŠANA

1.	Zvejas drošības un drošības uz jūras vajadzībām visiem kuģiem piešķir pazīšanas un identifikācijas zīmes saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apstiprinātajiem standartiem attiecībā uz zvejas kuģu pazīšanas un identifikācijas zīmēm.

2.	Kuģa nosaukums ir skaidri uzrakstīts ar drukātiem latīņu alfabēta burtiem uz kuģa priekšgala un pakaļgala.

3.	Kuģus, kuru nosaukums un radio izsaukuma signāls vai signāla burti nav izvietoti, kā paredzēts noteikumos, var eskortā nogādāt uz MFV ostām turpmākai apstākļu noskaidrošanai.

Lai atvieglinātu sakarus ar zivsaimniecības pārvaldes iestādēm, valdības pārraudzības un kārtības nodrošināšanas iestādēm, kuģu operatori nodrošina pastāvīgu starptautiskās briesmu signāla un izsaukuma radio frekvences 2 182 kHz (HF) un/vai starptautiskās drošības un izsaukuma radio frekvences 156,8 MHz (16. kanāls, VHF-FM) monitoringu.

5.	Kuģu operatori nodrošina, lai uz kuģa atrastos un būtu vienmēr pieejams nesen izdots un precīzs Starptautisko signālu kodu (INTERCO) izdevums.

VIII NODAĻA

SAKARI AR MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PATRUĻKUĢIEM

Sakari starp kuģiem, kam ir zvejas atļauja, un valdības patruļkuģiem notiek, izmantojot šādus starptautiskos signālu kodus:

Starptautiskie signālu kodi un to nozīme:

L…	Nekavējoties apstāties
SQ3…	Apstājieties vai samaziniet gaitu, vēlos uzkāpt uz jūsu kuģa
QN…	Nostājieties ar bortu pie mūsu kuģa labā borta
QN1 …	Nostājieties ar bortu pie mūsu kuģa kreisā borta
TD2…	Vai jūsu kuģis ir zvejas kuģis?
C…	Jā
N …	Nē
QR…	Mēs nevaram nostāties ar bortu pie jūsu kuģa
QP …	Mēs nostāsimies ar bortu pie jūsu kuģa

IX NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA

Eiropas Komisijas rīcībā ir precīzs to kuģu saraksts, kam saskaņā ar šo protokolu ir izdotas zvejas licences. Tūlīt pēc šā saraksta sastādīšanas un vienmēr, kad to precizē, šo sarakstu dara zināmu MFV iestādēm, kas atbild par zvejniecības inspekciju. Tad kuģu īpašnieki var saņemt minētā saraksta apstiprinātu kopiju, kas atrodas uz kuģa, aizstājot zvejas licenci līdz licences izdošanai.

2. Kārtība kuģu ienākšanai zvejas zonā un iziešanai no tās

Kopienas kuģi paziņo izpilddirektoram par plānoto ienākšanu MFV EEZ vismaz 24 stundas iepriekš un izejot nekavējoties paziņo par iziešanu no MFV EEZ. Ienākot MFV EEZ, kuģi tūlīt informē izpilddirektoru, izmantojot faksu vai e-pastu saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumā sniegto paraugu, vai arī izmantojot radiosakarus.

Ziņojot par iziešanu, kuģi dara zināmas arī savas atrašanās vietas koordinātes un uz kuģa esošās nozvejas apjomu pa sugām saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumā sniegto paraugu. Ir vēlams sniegt šo informāciju pa faksu, bet, ja tas nav iespējams tāpēc, ka uz kuģa nav faksa aparāta, to dara, izmantojot e-pastu vai radiosakarus.

c)	Ja izrādās, ka kāds kuģis zvejo, neinformējot par to izpilddirektoru, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences.

d)	Izdodot zvejas licenci, kuģiem dara zināmus arī NORMA faksa un telefona numurus un e-pasta adresi.

3. Kontroles procedūras

MFV EEZ zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi MFV EEZ vai teritoriālajos ūdeņos, vai katras MFV pavalsts iekšējos ūdeņos jebkurā laikā atļauj un palīdz uz kuģa ierasties ikvienam pilnvarotam MFV noteikumu ievērošanas dienesta darbiniekam, kas atbild par zvejas darbību inspekciju un kontroli, un atvieglina šo darbinieku pienākumu izpildi.

Noteikumu ievērošanas dienesta darbinieki var neierobežoti piekļūt kuģa uzskaites dokumentiem, tostarp zvejas žurnāliem, nozvejas ziņojumiem, dokumentācijai un visām elektroniskajām ierīcēm, ko izmanto datu ierakstīšanai un uzglabāšanai, un kuģa kapteinis dod minētajiem pilnvarotajiem ierēdņiem atļauju izdarīt piezīmes par ikvienu NORMA izdotu atļauju vai citiem dokumentiem, kas vajadzīgi saskaņā ar nolīgumu.

c)	Kuģa kapteinis bez kavēšanās izpilda visus pamatotos pilnvaroto ierēdņu norādījumus un sniedz atbalstu, lai minēto ierēdņu ierašanās uz kuģa būtu droša, kā arī atvieglina kuģa, tā piederumu, aprīkojuma, uzskaites, zivju un zivju produktu pārbaudi.

d)	Kuģa kapteinis un tā komanda pilnvarotos ierēdņus viņu pienākumu izpildes laikā neaizskar, netraucē, neizrāda viņiem pretestību, neaizkavē, neliedz viņiem uzkāpt uz kuģa, nepiedraud viņiem un neiejaucas viņu darbā.

e)	Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā to prasa viņu pienākumu izpilde.

f)	Inspekciju beidzot, kuģa kapteinim izdod apliecinājumu.

4. Zvejas kuģu arests

a)	Izpilddirektors 48 stundu laikā informē delegāciju par visiem arestiem un sankcijām, ko MFV EEZ uzliek Kopienas kuģiem.

b)	Vienlaikus delegācijai īsā ziņojumā dara zināmus apstākļus un iemeslus, kas ir noveduši pie aresta.

5. Ziņojums par arestu

a)	Kad inspektors ir uzrakstījis ziņojumu, kuģa kapteinis to paraksta.

b)	Paraksts neierobežo kapteiņa tiesības uz aizstāvību saistībā ar uzrādīto pārkāpumu.

c)	Kapteinis nogādā kuģi inspektora norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā izpilddirektors var attiecīgajam kuģim atļaut turpināt zvejošanu.

6. Konsultācijas aresta gadījumā

Apsverot jebkurus pasākumus attiecībā uz kapteini vai kuģa komandu vai jebkuru darbību saistībā ar iesaistītā kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus domājamā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vispirms vienas darbadienas laikā pēc aresta informācijas saņemšanas notiek konsultatīva tikšanās, kurā piedalās delegācija un izpilddirektors, un, iespējams, arī iesaistītās dalībvalsts pārstāvis.

b)	Tikšanās laikā puses apmainās ar visiem būtiskajiem dokumentiem un informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai tā aģentu informē par tikšanās rezultātiem un visiem pasākumiem sakarā ar arestu.

7. Vienošanās aresta gadījumā

a)	Pirms jebkādas tiesas procedūras sākšanas puses mēģina risināt jautājumu saistībā ar domājamo pārkāpumu ar kompromisa procedūras palīdzību. Šo procedūru pabeidz ne vēlāk kā četras (4) darbadienas pēc aresta.

b)	Izlīguma gadījumā soda naudas lielumu nosaka atbilstīgi MFV tiesību aktiem.

c)	Ja nevar vienoties par izlīgumu un lieta ir jāizskata kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks iemaksā protokola 2. panta 7. punktā norādītajā kontā garantijas summu, kas sedz aresta izmaksas, soda naudu un kompensācijas, ko pienāktos maksāt par pārkāpumu atbildīgajām pusēm.

Bankas garantija nav atsaucama pirms tiesas procedūru pabeigšanas. To atsauc, ja tiesas procedūras beidzas bez notiesājoša lēmuma. Notiesājoša lēmuma gadījumā, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto garantijas summu, pārmaksāto starpību atsauc kompetentā tiesu institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgās tiesas procedūras.

Kuģi atbrīvo, un tā komandai dod atļauju atstāt ostu, ja:

1)	ir izpildītas izlīguma saistības vai

2)	gaidot tiesas procedūru pabeigšanu, ir iemaksāta 7. punkta c) apakšpunktā minētā bankas garantija un to ir akceptējusi kompetentā tiesu institūcija.

8. Pārkraušana

a)	Kopienas kuģi, kas vēlas pārkraut nozvejas MFV ūdeņos, tos pārkrauj MFV norādītās ostās.

b)	Minēto kuģu īpašnieki vismaz 48 stundas iepriekš sniedz izpilddirektoram informāciju saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājuma 4. punktā norādīto paraugu.

c)	Pārkraušanu uzskata par došanos projām no MFV EEZ. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz izpilddirektoram ziņojumi par nozvejām un jāpaziņo par plānoto zvejas turpināšanu vai MFV EEZ atstāšanu.

d)	Jebkura nozvejas pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, MFV EEZ ir aizliegta. Personām, kas pārkāpj šos noteikumus, uzliek sankcijas saskaņā ar MFV tiesību aktiem.

9. Degvielas uzpilde

Ja Kopienas kuģis uzņem degvielu reisa laikā MFV, tas par šo darbību ziņo saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājuma 6. punktā norādīto paraugu.

10.	Kopienas zvejas kuģu kapteiņi, no kuru kuģiem MFV ostās veic izkraušanu vai pārkraušanu, atļauj un atvieglina minēto darbību pārbaudes, ko veic MFV inspektori. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

X NODAĻA

KUĢU PĀRRAUDZĪBAS SISTĒMA

Visiem Kopienas kuģiem ir jāievēro MFV EEZ pašlaik piemērojamās reģionālās kuģu novērošanas sistēmas (VMS) prasības. Uz visiem Kopienas kuģiem ir jābūt uzstādītām un kārtībā uzturētām automātiskajām kuģa atrašanās vietas paziņošanas ierīcēm (“ALC”), kas vienmēr ir pilnīgā darbības kārtībā. Kuģis un tā operators piekrīt pēc jebkuras ALC uzstādīšanas to neaiztikt, nenoņemt un nelikt to noņemt no kuģa, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs attiecīgi tās profilaksei un remontam. Operatora un katra kuģa pienākums ir iegādāties ALC, uzturēt to kārtībā un segt tās operatīvās izmaksas, kā arī attiecībā uz tās izmantošanu pilnā mērā sadarboties ar NORMA.

2.	Šīs nodaļas 1. punkts neizslēdz iespēju Pusēm izskatīt alternatīvus VMS variantus.

XI NODAĻA

VIDES AIZSARDZĪBAS PRASĪBU IEVĒROŠANA

1.	Kopienas kuģi atzīst vajadzību saglabāt viegli ietekmējamos MFV lagūnu un atolu (jūras) vides apstākļus, un Kopienas kuģi nenovada nekādas vielas, kas varētu nodarīt kaitējumu jūras ūdeņu resursu kvalitātei vai to pasliktināt.

2.	Kopienas kuģi neizkrauj zivis vai piezveju nevienā ostā un nenodod zivis vai piezveju nevienai personai vai uzņēmumam bez iepriekšējas iesaistītās MFV pavalsts attiecīgās iestādes rakstiskas atļaujas un iepriekšēja rakstiska NORMA apstiprinājuma.

XII NODAĻA

KUĢU OPERATORU ATBILDĪBA

1.	Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un kuģa komandas loceklim.

Rūpējoties par MFV, to pavalstu un pilsoņu un iedzīvotāju aizsardzību, operatori ar starptautiski atzītu apdrošinātāju starpniecību, kurus akceptē NORMA, gādā par pienācīgu un pilnīgu savu kuģu apdrošināšanu, ko apliecina šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 6. punkta f) apakšpunktā minētais apdrošināšanas sertifikāts un kas attiecas uz visām MFV jurisdikcijā esošajām teritorijām, ietverot lagūnu un atolu, teritoriālo ūdeņu, zemūdens rifu un EEZ teritorijas.

Gadījumos, kad kāds Kopienas kuģis ir iesaistīts jūras avārijā vai incidentā MFV ūdeņos (ietverot iekšējos ūdeņus, teritoriālos ūdeņus un EEZ), kura rezultātā rodas kaitējums videi, īpašumam vai kādai personai, kuģis un tā operators par to nekavējoties informē NORMA un MFV Transporta, sakaru un infrastruktūras departamenta sekretāru.

XIII NODAĻA

PIEMĒROJAMIE NORMATĪVIE AKTI

Kuģi un to operatori stingri ievēro šo pielikumu un MFV un to pavalstu normatīvos aktus, kā arī tos starptautiskos līgumus, konvencijas un zivsaimniecības pārvaldības vienošanās, kurās piedalās MFV. Šā pielikuma un MFV un to pavalstu normatīvo aktu neievērošanas gadījumā var piemērot būtiskus naudas sodus un citas administratīvas un krimināltiesiskas sankcijas.

Papildinājumi

Licences pieteikuma veidlapa

a)	Licences reģistrācijas pieteikums

b)	Licences atjaunošanas pieteikums

Nozvejas ziņojuma veidlapu paraugi

a)	Riņķvadu kuģa zvejas žurnāla lapa

b)	Āķu jedu kuģa zvejas žurnāla lapa

3.	Ziņojumos uzrādāmā informācija

1.a papildinājums

1.b papildinājums

2.a papildinājums

2.b papildinājums

3. papildinājums

Ziņojumos uzrādāmā informācija

Ziņojumi institūcijai NORMA

Fakss: (691) 320-2383, e-pasts: norma@mail.fm

1. Ziņojums par ienākšanu MFV EEZ

24 stundas pirms ienākšanas MFV EEZ

Ziņojuma kods

ZENT

b)	Kuģa nosaukums

c)	Licences numurs

d)	Ienākšanas datums (dd.mm.gg)

e)	Ienākšanas laiks (GMT)

f)	Ienākšanas pozīcija

Kopējā nozveja uz kuģa

riņķvadu kuģiem jānorāda zivju svars pa sugām:

Svītrainās tunzivis	(SKJ)_____.____(mt)
Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

ii)

āķu jedu kuģiem jānorāda zivju skaits pa sugām:

Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Lielacu tunzivis	(BET)____.____(mt)
Garspuru tunzivis	(ALB)____.____(mt)
Haizivis	(SHK)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

piem., ZENT/COSMOS/F031-EUCPS-00000-01/10-5-04/0635Z/1230N; 150E/SKJ: 200; YFT: 90; OTH: 50

2. Ziņojums par iziešanu MFV EEZ

Uzreiz pēc iziešanas no zvejas zonas:

Ziņojuma kods

ZDEP

b)	Kuģa nosaukums

c)	Licences numurs

d)	Iziešanas datums (dd.mm.gg)

e)	Iziešanas laiks (GMT)

f)	Iziešanas pozīcija

Kopējā nozveja uz kuģa

riņķvadu kuģiem jānorāda zivju svars pa sugām:

Svītrainās tunzivis	(SKJ)____.____(mt)
Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

ii)

āķu jedu kuģiem jānorāda zivju skaits pa sugām:

Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Lielacu tunzivis	(BET)____.____(mt)
Garspuru tunzivis	(ALB)____.____(mt)
Haizivis	(SHK)____.____(mt)

Kopējā nozveja MFV EEZ pa sugām attiecīgi pēc zivju svara vai skaita (saskaņā ar “Kopējā nozveja uz kuģa”)

i)	Kopējais zvejas dienu skaits

piem., ZDEP/COSMOS/F031-EUCPS-00000-01/20-5-04/0635Z/1300N; 145E/SKJ: 300; YFT: 130; OTH: 80/FSMEEZ; SKJ: 100; YFT: 40; OTH: 30/10

3. Iknedēļas ziņojumi par kuģa pozīciju un nozveju, kuģim atrodoties MFV EEZ.

Katru trešdienu pusdienlaikā pēc ziņojuma par ienākšanu vai pēdējā iknedēļas ziņojuma MFV EEZ, kamēr kuģis atrodas zvejas zonā.

Ziņojuma kods

WPCR

b)	Kuģa nosaukums

c)	Licences numurs

d)	Nedēļas pozīcijas datums (dd.mm.gg)

e)	WPCR pozīcija

Nozveja kopš pēdējā ziņojuma

riņķvadu kuģiem jānorāda zivju svars pa sugām:

Svītrainās tunzivis	(SKJ)____.____(mt)
Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

ii)

āķu jedu kuģiem jānorāda zivju skaits pa sugām:

Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Lielacu tunzivis	(BET)____.____(mt)
Garspuru tunzivis	(ALB)____.____(mt)
Haizivis	(SHK)____.____ (mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

g)	Zvejas dienu skaits nedēļā

piem., WPCR/COSMOC/F031-EUCPS-00000-01/12-5-04/0530N; 14819E/SKJ: 200; YFT: 90; OTH: 50/10

4. Par iziešanu no ostas

Uzreiz pēc ostas atstāšanas.

Ziņojuma kods

PDEP

b)	Kuģa nosaukums

c)	Licences numurs

d)	Iziešanas datums (dd.mm.gg)

e)	Iziešanas laiks (GMT)

f)	Iziešanas osta

Kopējā nozveja uz kuģa

riņķvadu kuģiem jānorāda zivju svars pa sugām:

Svītrainās tunzivis	(SKJ)____.____(mt)
Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

ii)

āķu jedu kuģiem jānorāda zivju skaits pa sugām:

Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Lielacu tunzivis	(BET)____.____(mt)
Garspuru tunzivis	(ALB)____.____(mt)
Haizivis	(SHK)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

h)	Nākamā osta Ponpeja

piem., PDEP/COSMOS/F031-EUCPS-00000-01/23-5-04/0635Z/Pohnpei/SKJ:0; YFT:0; OTH:0

5. Par degvielas uzpildi

Uzreiz pēc degvielas uzpildes no licencēta tankkuģa.

Ziņojuma kods

BUNK

Kuģa nosaukums

COSMOS

Licences numurs

F031-EUCPS-0000-01

d)	Degvielas uzpildes sākuma datums un laiks (GMT) DD-MM-GG: ssmm

e)	Pozīcija degvielas uzpildes sākumā

f)	Uzņemtās degvielas daudzums kl

g)	Degvielas uzpildes beigu datums un laiks (GMT)

h)	Pozīcija degvielas uzpildes beigās

Tankkuģa nosaukums

KIM

piem., BUNK/COSMOS/F031-EUCPS-00000-01/10-5-04/0635Z/1230N; 150E/160/10-5-04/1130N; 145E/KIM

6. Par pārkraušanas operācijām

Uzreiz pēc pārkraušanas licencētā kravas kuģī atļautā MFV ostā.

Ziņojuma kods

PNOT

Kuģa nosaukums

COSMOS

Licences numurs

F031-EUCPS-0000-01

Izkraušanas datums

(DD-MM-GG)

e)	Izkraušanas osta

Pārkrautā nozveja

riņķvadu kuģiem jānorāda zivju svars pa sugām:

Svītrainās tunzivis	(SKJ)____.____(mt)
Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Citas	(OTH)____.____(mt)

ii)

āķu jedu kuģiem jānorāda zivju skaits pa sugām:

Dzeltenspuru tunzivis	(YFT)____.____(mt)
Lielacu tunzivis	(BET)____.____(mt)
Garspuru tunzivis	(ALB)____.____(mt)
Haizivis	(SHK)____.____ (mt)
Citas	(OTH)____.____ (mt)

Kravas kuģa nosaukums

KIN

Nozvejas galamērķis

JAPĀNA

piem., PNOT/COSMOS/F031-EUCPS-00000-01/10-5-04/PAGO PAGO/SKJ: 200; YFT: 90; OTH: 50/KIN/JP

6.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/33

Labojums Padomes Regulai (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 349, 2005. gada 31. decembris )

lappusē:

Šīs regulas latviešu tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2187/2005

(2005. gada 21. decembris),

ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 2. un 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) Padomei, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, jāizstrādā Kopienas pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Šajā sakarā Padome var pieņemt tehniskus pasākumus, lai ierobežotu zvejas izraisīto mirstību un zvejas darbību ietekmi uz vidi.

(2)	Kopienas pievienošanās Konvencijai par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos, kas grozīta ar konvencijas dalībvalstu pārstāvju konferences protokolu (turpmāk “Gdaņskas Konvencija”), tika apstiprināta ar Lēmumu 83/414/EEK (4).

(3)	Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija (IBSFC) kopš tās izveidošanas saskaņā ar Gdaņskas Konvenciju ir pieņēmusi pasākumu kopumu zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldībai Baltijas jūrā. Tā paziņoja Līgumslēdzējām pusēm konkrētas rekomendācijas šo tehnisko pasākumu grozīšanai.

(4)

Kopienai būtu jāievieš šīs rekomendācijas. Tomēr, tā kā IBSFC var tikt aizstāta ar divpusēju sadarbību ar Krievijas Federāciju, Kopienas noteikumiem vairs nevajadzētu pilnībā sekot šīm rekomendācijām, bet drīzāk ieviest visaptverošu un Kopienas ūdeņiem atbilstīgu tehnisko pasākumu sistēmu, kas būtu balstīta uz pastāvošajiem noteikumiem. Dažos gadījumos, kad pašreizējie noteikumi ir pārāk detalizēti un/vai arī nav pamatojami ar zivju resursu saglabāšanu, ir iespējama to vienkāršošana.

(5)	Ar Regulu (EK) Nr. 88/98 (5) noteica dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā.

(6)

Regulas (EK) Nr. 88/98 piemērošanas gaitā atklājušies konkrēti šīs regulas trūkumi, kuru dēļ rodas piemērošanas un izpildes grūtības, kas būtu jālabo, nosakot zvejai paredzētās sugas un nepieciešamos nozvejas procentuālos apjomus, kurus pielieto dažādiem linuma acu izmēriem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, zvejojot ar noteiktiem rīkiem.

(7)	Būtu jānosaka veids, kādā aprēķina zvejai paredzēto sugu un citu sugu procentuālos apjomus.

(8)	Katras sugas minimālajam izmēram vajadzētu būt noteiktam, ņemot vērā linuma acs izmēra selektivitāti tam zvejas rīkam, kuru var izmantot attiecīgās sugas zvejā.

(9)	Zinātniskā informācija liecina, ka, zvejojot zušus ar traļiem, ir liela mencu mazuļu piezveja. Tādēļ vajadzētu aizliegt zušu zveju ar aktīviem zvejas rīkiem.

(10)

Rīgas jūras līcis ir unikāla un diezgan jutīga jūras ekosistēma, kurai vajadzīgi speciāli pasākumi, lai nodrošinātu tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu zvejas darbību ietekmi uz to. Līdz ar to 2003. gada Pievienošanās akta 21. pantā ir paredzēts, ka Padomei ir jāgroza Regula (EK) Nr. 88/98 līdz pievienošanās dienai, lai pieņemtu vajadzīgos resursu saglabāšanas pasākumus Rīgas jūras līcī.

(11)	Lai kontrolētu zvejas darbības, piekļuve Rīgas jūras līcim drīkstētu notikt tikai ar īpašām zvejas atļaujām, kas minētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (6).

(12)

Zinātniskā informācija liecina, ka attiecībā uz mencām velkamie zvejas rīki bez izejas logiem un ar normālu rombveida acu linumu āmī, kā arī tā pagarinājuma daļā ir mazāk selektīvi nekā rīki ar “BACOMA” tipa izejas logu, vai kuros tīkla linums āmī un tā pagarinājuma daļā ir pagriezts par 90o. Tāpēc, ja zvejai paredzētā suga ir menca, tad Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem ir lietderīgi neļaut izmantot velkamos zvejas rīkus bez “BACOMA” tipa izejas loga vai kuros tīkla linums āmī vai tā pagarinājuma daļā nav pagriezts par 90o.

(13)	Ar Regulu (EK) Nr. 1434/98 (7) noteica, ar kādiem nosacījumiem drīkst izkraut reņģes rūpnieciskās pārstrādes vajadzībām, kas nav tieša lietošana pārtikā.

(14)	Lai vienkāršotu sarežģītos Regulas (EK) Nr. 1434/98 noteikumus, tie minētās regulas noteikumi, kas attiecas uz Baltijas jūru, būtu šajā regulā jāaizstāj ar vispārīgiem noteikumiem par nešķirotas nozvejas izkraušanu. Būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98.

(15)	Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(16)	Grozījumi attiecībā uz šīs regulas I pielikumu un II pielikuma 1. un 2. papildinājumu arī būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK.

(17)	Ņemot vērā noteikumos izdarāmo grozījumu skaitu un apjomu, Regula (EK) Nr. 88/98 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu tekstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka tehniskos saglabāšanas pasākumus attiecībā uz zvejas resursu ieguvi un to izkraušanu jūras ūdeņiem, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija un kuri atrodas I pielikumā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

“aktīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kuru lietojot, zvejas darbībām ir vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība, tostarp jo īpaši velkamie zvejas rīki un apņemošie zvejas rīki;

i)	“tralis” ir zvejas rīks, ko aktīvi velk ar vienu vai vairākiem zvejas kuģiem un kas sastāv no tīkla linuma konusa vai piramīdas veida daļas (traļa korpuss), kura aizmugurē noslēdzas ar āmi;

ii)	“rāmju tralis” ir zvejas rīks ar traļa tīklu linumu, kuru horizontāli atver tērauda vai koka caurule, ar rāmi un tīkla linumu ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm, kuru ar kuģa dzinēja jaudu aktīvi velk pa grunti;

iii)

“velkamais vads” ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai dzītu zivju baru uz vada atvērumu. Rīks ir izgatavots no tīkla linuma un pēc konstrukcijas un lieluma ir līdzīgs grunts tralim, un sastāv no diviem gariem spārniem, galvenās daļas un āmja;

iv)	“dragas” ir tīkla linuma vai metāla grozi, kas piestiprināti pie dažādas formas un lieluma rāmja, kura zemākajai daļai ir skrāpis, kas var būt arī zobains;

v)	“riņķvads” ir apņemošs zvejas rīks, kurš ir izgatavots no tīkla linuma un kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas stiepjas cauri riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, tādējādi ļaujot tīkla linumu savilkt un noslēgt;

“pasīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kuru lietojot, zvejas darbībām nav vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība, tostarp žaunu tīkli, iepinējtīkli, trīssienu tīkli, lamatveidīgi zvejas rīki, āķu jedas, murdi un krātiņveida zivju lamatas. Tīkli var sastāvēt no viena vai vairākiem atsevišķiem tīkliem, kas savienoti ar augšējo, apakšējo virvi un savienotājvirvēs un var būt aprīkoti ar enkurojošiem, peldošiem un navigācijas rīkiem;

i)	“žaunu tīkls” un “iepinējtīkls” ir rīks, kas sastāv no viena tīkla gabala un ko ūdenī vertikālā stāvoklī notur pludiņi un atsvari. Ūdeņu dzīvie resursi tajā tiek nozvejoti, iepinoties un ieķeroties linuma acīs;

ii)	“rāmja tīkls” ir rīks, kas veidots no diviem vai vairākiem tīkla gabaliem, kuri kopā no viena punkta nokarājas paralēli, un ko ūdenī vertikālā stāvoklī notur pludiņi un atsvari;

iii)	“āķu jedas” ir uz grunts nostiprinātas vai dreifējošas savienotas jedas, uz kurām ir liels skaits āķu ar ēsmu;

c)	“āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām;

d)	“iegremdēšanas laiks” ir laikposms no brīža, kad tīklus pirmo reizi izmet ūdenī, līdz brīdim, kad tie pilnībā tiek izcelti uz zvejas kuģa klāja;

e)	“kvadrātveida acu tīkla linums” ir tīkla linuma konstrukcija, kad linums ir iestiprināts tā, lai no divām paralēli ejošām auklu virknēm, kuras veido acu rindas, viena aukla būtu paralēla tīkla garenvirziena asij un otra veidotu taisnu leņķi pret minēto asi;

f)	“āmis” ir traļa pēdējie 8 m, un tam ir cilindriska forma, t.i., viscaur viens un tas pats perimetrs, vai arī konusveidīga forma;

g)	“āmja apvalks” ir cilindrisks linuma gabals, kas pilnībā aptver traļa āmi un ko pēc noteiktiem intervāliem var piestiprināt pie āmja;

h)	“aizmugures strope” ir vistālāk aizmugurē novietotā āmim piestiprinātā apaļā strope, ja attālumu mēra ar garumā izstieptām acīm;

i)	“paceļamā strope” ir virve, kas aptver āmja perimetru vai tā apvalka perimetru, ja tāds ir, un ar cilpām vai gredzeniem piestiprināta pie tā;

j)	“dalāmā strope” ir virve, kas aptver āmja perimetru vai tā apvalka perimetru un ir piestiprināta pie tā;

k)	“iedzirknis” ir tīkla linuma gabals, kas iestiprināts aktīvā zvejas rīka linuma atvēruma iekšpusē tā, lai nozvejas varētu pārvietoties no zvejas rīka priekšgala uz pakaļgalu, bet nevarētu tikt atpakaļ;

l)	“āmja boja” ir peldošs priekšmets, kas piestiprināts āmim;

m)	“bojas virve” ir virve, kas savieno āmja boju ar to zvejas rīka daļu, kuru boja paceļ vai iezīmē;

n)	“pagarinājuma daļa” ir traļa nesašaurinātā daļa, kurai ir cilindriska forma, t.i., viscaur tāds pats perimetrs kā āmim, un kura ir piestiprināta āmim vai ir āmja turpinājums.

II NODAĻA

ZVEJAS RĪKI UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI

I DAĻA

Zvejai paredzētās sugas

3. pants

Zvejai paredzētās sugas un minimālie linuma acu izmēri

1. Katram I pielikumā uzskaitītajam apakšrajonam atļautais linuma acu izmēra diapazons, katrai zvejai paredzētajai sugai zvejojot ar traļiem, velkamiem vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem, ir tāds, kā norādīts II pielikumā, un, zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, – kā norādīts III pielikumā. Nevienai zvejas rīka vai tīkla daļai linuma acs izmērs nevar būt mazāks par vismazāko linuma acs izmēru katrā linuma acu izmēra diapazonā.

2. II un III pielikumā katram ģeogrāfiskajam apkašrajonam un katram linuma acu izmēra diapazonam norādīts minimālais zvejai paredzēto sugu procentuālais apjoms no kopējā ūdeņu dzīvo resursu daudzuma, kuru patur uz klāja.

3. Ja jebkurā no zvejas reisiem uz klāja ir dragas, aizliegts paturēt uz klāja un izkraut jebkādu daudzumu ūdeņu dzīvo resursu, ja vien 85 % to dzīvsvara neveido gliemji un/vai Furcellaria lumbricalis.

4. Apakšrajonā aizliegts lietot žaunu tīklus vai iepinējtīklus, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par III pielikumā norādīto izmēru.

5. Apakšrajonā aizliegts lietot rāmju tīklus, kuru linuma acu izmērs tajā tīkla daļā, kurā ir vislielākās linuma acis, neatbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām, ja vien linuma acu izmērs tajā tīkla daļā, kurā ir vismazākās linuma acis, nav mazāks par16 mm. Ja linuma acu izmērs vismazākājām linuma acīm ir mazāks par 16 mm, visas linuma acis, kuru izmērs ir lielāks par 16 mm, atbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām.

6. No katra zvejas reisa aizliegta izkraušana, ja I pielikumā uzskaitītajos apakšrajonos nozvejotā un uz klāja paturētā nozveja neatbilst II un III pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.

4. pants

Zvejai paredzēto sugu procentuālā apjoma aprēķināšana

1. Zvejai paredzēto sugu procentuālo apjomu, kas minēts II un III pielikumā, aprēķina kā to visu II un III pielikumā minēto sugu dzīvsvara proporciju, kas tiek paturēta uz klāja pēc šķirošanas vai tiek izkrauta.

2. Zvejai paredzēto sugu un pārējo sugu procentuālo apjomu iegūst, sasummējot tos visus II un III pielikumā uzskaitīto zvejai paredzēto sugu un pārējo sugu daudzumus, kas tiek paturēti uz klāja.

3. Aprēķinot zvejai paredzēto sugu procentuālo apjomu zvejas kuģim, no kura II un III pielikumā minētie sugu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā, veicot aprēķinu šim kuģim.

4. Zvejai paredzēto sugu procentuālo apjomu var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šo apjomu raksturojošiem paraugiem.

II DAĻA

Aktīvie zvejas rīki

5. pants

Zvejas rīku struktūra

1. Nedrīkst lietot nevienu ierīci, kas āmī nosprosto vai kā savādāk samazina linuma aci.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, jebkura aktīvā zvejas rīka āmja apakšpuses ārpusē ir atļauts piestiprināt jebkura veida audeklu, tīkla linumu vai citus materiālus, kuru mērķis ir novērst vai samazināt nolietošanos. Šādu materiālu piestiprina tikai gar āmja priekšējo malu un sānu malām.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, āmja ārpusei atļauts piestiprināt āmja aizsargapvalku. Āmja aizsargapvalka linuma acu izmērs ir vismaz divas reizes lielāks nekā āmim, bet nekādā gadījumā tas nav mazāks par 80 mm.

Āmja aizsargapvalku var piestiprināt šādās vietās:

a)	tā priekšējā malā;

b)	tā aizmugurējā malā; vai

c)	aptverot āmi virzienā starp priekšējo un aizmugurējo malu.

Āmja aizsargapvalku var piestiprināt:

a)	aploces veidā – aptverot āmja un pagarinājuma daļu pa vienu linuma acu rindu; vai

b)	garenvirzienā – gar vienu acu rindu.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts:

aktīvajos zvejas rīkos lietot nekustīgu tīklu vai iedzirkni. Iedzirkni var piestiprināt vai nu āmja iekšpusē, vai priekšā. II pielikumā izklāstītos noteikumus par minimālajiem linuma acs izmēriem nepiemēro iedzirknim. Attālums no iedzirkņa priekšējās stiprinājuma vietas, līdz āmja galam ir vismaz trīs reizes lielāks nekā iedzirkņa garums;

b)	āmja jebkuras daļas ārpusē ir atļauts piestiprināt sensoru, kas paredzēts nozvejas daudzuma mērīšanai;

c)	zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, ir atļauts lietot dalāmās stropes un paceļamās stropes, kas piestiprinātas āmja ārpusei;

d)	zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, ir atļauts lietot vienu paceļamo stropi, kas piestiprināta āmja ārpusei;

e)	āmja divām sānu šuvēm ir atļauts piestiprināt pludiņus;

f)	lietot aizmugurējo stropi, kas piestiprināta āmja ārpusei. Attālums starp aizmugurējo stropi un āmi ir 50 cm vai mazāks.

6. pants

Īpašas aizliegtas struktūras

Aizliegts izmantot turpmāk norādīto:

a)	jebkādu āmi, kura vienāda izmēra linuma acu skaits jebkurā āmja apkārtmēra vietā palielinās no āmja sākuma daļas virzienā uz tā beigu daļu;

b)	jebkādu pagarinājuma daļu, kuras apkārtmērs jebkurā punktā ir mazāks par āmja pašā priekšā esošās daļas apkārtmēru, kurai piestiprināta pagarinājuma daļa;

c)	jebkādu āmi, kura linuma acu izmērs ir 32 mm vai lielāks, ja jebkura no linuma acīm nav rombveida vai kvadrātveida;

d)	jebkādu trali, velkamo vadu vai līdzīgu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks par 90 mm, un kuram āmis ir piestiprināts jebkādā citā veidā, nevis piešujot tai tīkla linuma ārējai daļai, kas ir pie āmja;

e)	jebkādu trali, velkamo vadu vai līdzīgu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, kuram ir vairāk nekā 100 atvērtu rombveida linuma acu jebkurā āmja apkārtmēra vietā, izņemot savienojumus vai šuves;

f)	jebkādu āmi, kura garums izstieptā veidā tā augšpusē aptuveni neatbilst apakšpuses garumam izstieptā veidā.

7. pants

Selektivitāte mencu zvejā ar traļiem

Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas ieteikumu, Komisija ne vēlāk ka 2007. gada septembrī Padomei iesniedz novērtējumu par selektivitāti attiecībā uz mencu zveju ar aktīviem zvejas rīkiem, kuriem menca ir atzīta kā zvejai paredzētā suga.

III DAĻA

Pasīvie zvejas rīki

8. pants

Parametri un zvejā atrašanās laiks

1. Zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 m vai mazāks, aizliegts izmantot vairāk nekā 9 km tīklu, un kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 12 m, aizliegts izmantot vairāk nekā 21 km tīklu.

2. Tīklu, kas minēti 1. punktā, zvejā atrašanās laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minēto tīklu izmantošanas laiks, zvejojot zem ledus, nav ierobežots.

9. pants

Ierobežojumi attiecībā uz dreifējošiem tīkliem

1. Sākot no 2008. gada 1. janvāra dreifējošos tīklus ir aizliegts glabāt uz klāja vai izmantot zvejā.

2. 2006. un 2007. gadā dreifējošos tīklus var glabāt uz klāja vai izmantot zvejā, ja karoga dalībvalsts kompetentā iestāde ir to atļāvusi.

3. Maksimālais zvejas kuģu skaits 2006. un 2007. gadā, kuriem dalībvalsts var atļaut turēt uz klāja vai izmantot zvejā dreifējošos tīklus, nepārsniedz 40 % un 20 % no attiecīgiem zvejas kuģiem, kuri izmantoja dreifējošos tīklus laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, 25–32 apakšrajonos maksimālais kuģu skaits, kuriem dalībvalsts var atļaut turēt uz klāja dreifējošos tīklus vai izmantot tos zvejai, nepārsniedz 40 % no zvejas kuģiem, kuri izmantoja dreifējošos tīklus laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam.

5. Dalībvalstis līdz katra gada 30. aprīlim Komisijai paziņo to kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot dreifējošos tīklus.

10. pants

Nosacījumi attiecībā uz dreifējošiem tīkliem

1. Dreifējošos tīklus izmantojošā kuģa kapteinis uztur zvejas žurnālu, kurā katru dienu reģistrē šādu informāciju:

a)	uz klāja esošo tīklu kopējais garums;

b)	katrā zvejas darbībā izmantoto tīklu kopējais garums;

c)	vaļveidīgo piezvejas vieta, daudzums un datums.

2. Visiem kuģiem, kas izmanto dreifējošos tīklus, uz klāja ir 9. panta 2. punktā minētā atļauja.

IV DAĻA

Kopējie noteikumi par zvejas rīkiem un to izmantošanu

11. pants

Linuma acu izmēra un auklas biezuma noteikšana

Piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 129/2003 (2003. gada 24. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus zvejas tīklu acu lieluma un auklu biezuma noteikšanai (9).

12. pants

Pieļaujamo nozvejas procentuālo apjomu sasniegšana

1. Ūdeņu dzīvo resursu daudzumus, kas nozvejoti, pārsniedzot atļautos procentuālos apjomus, kas noteikti II un III pielikumā, nedrīkst izkraut, bet tos pirms katras izkraušanas atgriež atpakaļ jūrā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, ikreiz, kad zvejas reisa laikā kuģis atstāj jebkuru no II un III pielikumā minēto apakšrajonu grupām, II un III pielikumā noteiktais minimālais procentuālais apjoms zvejai paredzētajām sugām, kas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nozvejotas un paturētas uz klāja, tiek nodrošināts divu stundu laikā.

13. pants

Zvejas rīku izmantošanas nosacījumi

1. Zvejas rīkus, ko nedrīkst izmantot noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā vai noteiktā laikposmā, glabā tādā veidā, lai aizlieguma apgabalā vai aizlieguma laikposmā tie nebūtu sagatavoti lietošanai. Rezerves zvejas rīkus glabā atsevišķi un tādā veidā, lai tie nebūtu sagatavoti lietošanai.

2. Zvejas rīku uzskata par nesagatavotu lietošanai, ja:

attiecībā uz traļiem, velkamajiem vadiem un tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, izņemot pāru traļus:

i)	traļa durvis ir nostiprinātas falšborta iekšpusē vai ārpusē vai pie traļa loka;

ii)	sviežamās līnes vai veijeri nav savienoti ar traļa durvīm vai atsvariem;

b)	attiecībā uz pāru traļiem – spārnu galu atsvari ir atraisīti un noglabāti atsevišķi;

attiecība uz āķu jedām, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmja tīkliem:

i)	tīkli ir noglabāti zem slēgta pārklāja;

ii)	āķu jedas un āķus glabā noslēgtās kastēs;

d)	attiecībā uz riņķvadiem galvenā vai lejas virve nav savienota ar vadu.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja izmanto jebkādus zvejas rīkus, kuriem saskaņā ar II un III pielikumu par zvejai paredzēto sugu ir noteikta menca (Gadus morhua), uz klāja nedrīkst turēt nekādus citus zvejas rīkus.

III NODAĻA

MINIMĀLAIS ZIVJU IZKRAUŠANAS LIELUMS

14. pants

Zivju mērīšana

1. Zivi uzskata par mazizmēra zivi, ja tā ir mazāka par IV pielikumā noteikto minimālo izmēru attiecīgajai sugai un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.

2. Zivi mēra no purna gala, kad mute ir aizvērta, līdz astes spuras tālākajam punktam.

15. pants

Mazizmēra zivju glabāšana uz klāja

1. Mazizmēra zivis nedrīkst turēt uz klāja vai pārkraut, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties atgriežamas atpakaļ jūrā.

2. Uz zivīm, kas II pielikumā nav definētas kā zvejai paredzētās sugas linuma acu kategorijām “mazāk par 16 milimetriem” vai “16 līdz 31 milimetrs” un kas nozvejotas ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem ar acu izmēru, kas ir mazāks nekā 32 milimetri, vai ar riņķvadiem, 1. punkts neattiecas, ja minētās zivis nav sašķirotas un netiek pārdotas, izliktas vai piedāvātas pārdošanai lietošanai pārtikā.

IV NODAĻA

IEROBEŽOJUMI, KAS ATTIECAS UZ NOTEIKTIEM APGABALIEM, ZVEJAS VEIDIEM VAI ŪDEŅU DZĪVAJIEM RESURSIEM

16. pants

Aizlieguma apgabali

Visu gadu ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem aizliegts zvejot ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo taisnes, kuras savieno punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

1.	54o 23' ziemeļu platums, 14o 35' austrumu garums

2.	54o 21' ziemeļu platums, 14o 40' austrumu garums

3.	54o 17' ziemeļu platums, 14o 33' austrumu garums

4.	54o 07' ziemeļu platums, 14o 25' austrumu garums

5.	54o 10' ziemeļu platums, 14o 21' austrumu garums

6.	54o 14' ziemeļu platums, 14o 25' austrumu garums

7.	54o 17' ziemeļu platums, 14o 17' austrumu garums

8.	54o 24' ziemeļu platums, 14o 11' austrumu garums

9.	54o 27' ziemeļu platums, 14o 25' austrumu garums

10.	54o 23' ziemeļu platums, 14o 35' austrumu garums

17. pants

Lašu un taimiņu zvejas ierobežojumi

1. Aizliegts turēt uz klāja lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta):

a)	no 1. jūnija līdz 15. septembrim 22–31 apakšrajona ūdeņos,

b)	no 15. jūnija līdz 30. septembrim 32 apakšrajona ūdeņos.

2. Aizlieguma laikposmā lieguma zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijas.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts paturēt uz klāja lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta), kas noķerti ar murdiem.

18. pants

Zušu zvejas ierobežojumi

Visu gadu aizliegts paturēt uz klāja zušus, kas ķerti ar jebkādiem aktīvajiem zvejas rīkiem.

19. pants

Ierobežojumi attiecībā uz nešķirotas nozvejas izkraušanu

1. Nešķirotas nozvejas izkrauj tikai ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno paraugu ņemšanas programmas, kas minētas 2. punktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka darbojas atbilstīga paraugu ņemšanas programma, kura ļauj efektīvi uzraudzīt sugu sastāvu nešķiroto nozveju izkraušanā.

V NODAĻA

ĪPAŠI UZ RĪGAS JŪRAS LĪCI ATTIECINĀMI PASĀKUMI

20. pants

Īpašā zvejas atļauja

1. Lai varētu zvejot apakšrajonā 28-1, kuģiem ir nepieciešama īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem izdota 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, ir iekļauti sarakstā, kurā norādīts kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs un kas ir publiski pieejams interneta vietnē, kuras adresi katra dalībvalsts iesniedz Komisijai un dalībvalstīm.

3. Sarakstā iekļautie kuģi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	sarakstā iekļauto kuģu kopējā dzinēju jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas 28-1 apakšrajonā zvejojuši 2000.–2001. gadā; un

b)	kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 221 kilovatu (kW).

21. pants

Kuģu vai to dzinēju aizstāšana

1. Jebkuru konkrētu kuģi no 20. panta 2. punktā minētā saraksta var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem ar noteikumu, ka:

a)	šāda aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij nerada 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās kopējās dzinēja jaudas pieaugumu; un

b)	neviena aizstājošā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW.

2. Var aizstāt jebkura tāda konkrēta kuģa dzinēju, kas iekļauts 20. panta 2. punktā minētajā sarakstā, ja:

a)	dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW; un

b)	aizstājošā dzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto kopējo dzinēja jaudu.

22. pants

Tralēšanas aizliegums

Zveja ar traļiem 28-1 apakšrajonā ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 20 metriem.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

23. pants

Aizliegtie zvejas rīki un paņēmieni

1. Ūdeņu dzīvo resursu ķeršana, izmantojot metodes, kas ietver sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu, elektrības vai jebkāda veida lādiņu izmantošanu, ir aizliegta.

2. Pārdot, izstādīt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ūdeņu dzīvos resursus, kas noķerti, izmantojot 1. punktā minētās metodes, ir aizliegts.

24. pants

Zinātniskā izpēte

1. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic tikai un vienīgi zinātniskās izpētes vajadzībām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	zvejas darbības jāveic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un to pārraudzībā;

b)	dalībvalsti vai dalībvalstis, kuras ūdeņos notiek izpēte, par to jāinformē pirms zvejas darbības uzsākšanas; un

c)	uz tā kuģa klāja, kas veic zvejas darbību, ir jābūt atļaujai, ko izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tas kuģo.

2. Neatkarīgi no 1. punkta ūdeņu dzīvos resursus, kas nozvejoti 1. punktā norādītajā nolūkā, nedrīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt un piedāvāt pārdošanai, ja vien:

a)	tie neatbilst IV pielikumā noteiktajam minimālajam izkraušanas izmēram un, attiecībā uz tiem resursiem, kuru zvejas iespējas ir fiksētas, šīs iespējas vēl nav izsmeltas; vai

b)	tos tieši nepārdod tādos nolūkos, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā.

25. pants

Mākslīgā krājumu atjaunošana un pārvietošana

Šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic tikai un vienīgi ūdeņu dzīvo resursu mākslīgo krājumu atjanošanai un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to pārraudzībā. Ja krājumu mākslīgo atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, visas iesaistītās dalībvalstis par to tiek iepriekš informētas.

26. pants

Pasākumi, ko veic dalībvalstis un kas attiecas tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu

1. Krājumu saglabāšanai un pārvaldībai vai nolūkā samazināt zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu, dalībvalstis var veikt tehniskus pasākumus zvejas iespēju ierobežošanai, kuri:

a)	papildina Kopienas zvejas regulās paredzētos pasākumus; vai

b)	ir stingrāki par Kopienas zvejas regulās paredzētajām minmālajām prasībām.

2. Pasākumus, kas izklāstīti 1. punktā, piemēro tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, un tie atbilst Kopienas tiesību aktiem.

3. Attiecīgā dalībvalsts par šādiem pasākumiem nekavējoties paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai.

4. Dalībvalsts Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai pasākumi atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

5. Ja Komisija secina, ka pasākumi neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa, lai dalībvalsts atceļ vai groza šos pasākumus.

27. pants

Zvejas rīku zinātniskais izvērtējums

Komisija līdz 2008. gada 1. janvārim nodrošina, ka tiek veikts zinātnisks izvērtējums par to, kādā veidā vaļveidīgos ietekmē zvejas rīku, jo īpaši žaunu tīklu, rāmju tīklu un iepinējtīklu izmantošana, un šā izvērtējuma rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

29. pants

Grozījumi pielikumos

Grozījumus I pielikumā un II pielikuma 1. un 2. papildinājumā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā minēto procedūru.

30. pants

Regulas (EK) Nr 1434/98 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1434/98 ar šo groza šādi:

1)	regulas 1. pantā svītro 2. punktu;

2)	regulas 2. pantā svītro 2. un 3. punktu;

regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Reņģu nozvejas, kas iegūtas:

—	1. un 2. reģionā ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 32mm vai lielāks par 32 mm, vai

—	3. reģionā ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 40 mm vai lielāks, vai

—	1. vai 2., vai 3. reģionā ar jebkuriem zvejas rīkiem, izņemot velkamos zvejas rīkus,

nedrīkst izkraut krastā citiem nolūkiem, kā vien tiešai lietošanai pārtikā, izņemot, ja tās iepriekš ir piedāvātas tiešai lietošanai pārtikā un nav izdevies atrast pircēju.”;

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	Tomēr, visas reņģes, kas nozvejotas ar jebkuru zvejas rīku 2. pantā norādītajos apstākļos, var izkraut nolūkos, kas nav paredzēti tiešai lietošanai pārtikā.”

31. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 88/98 ir atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā doto korelācijas tabulu.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 21. decembrī.

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. BRADSHAW

I PIELIKUMS

Ģeogrāfiskā apgabala apakšrajoni, kuri minēti 1. pantā un kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu

22 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēres raga (56o 09’ Z, 10o 44’ A) Jitlandes austrumu krastā līdz Gnībena ragam (56o 01’ Z, 11o 18’ A) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 12o 00’ A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Falsteras salai; tad gar Falsteras salas krastu līdz Geseras ragam (54o 34’ Z, 11o 58’ A); tad taisni uz austrumiem līdz 12o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem uz Vācijas krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.

23 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerga raga (56o 08’ Z, 12o 18’ A) Zēlandes ziemeļu krastā līdz Killenai (56o 18’ Z, 12o 28’ A) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz Falsterbo bākai (55o 23’ Z, 12o 50’ A); tad caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Stevnas bākai (55o 19’ Z, 12o 28’ A) Zēlandes krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.

24 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Stevnas bākas (55o 19’ Z, 12o 28’ A) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Falsterbo bākai (55o 23’ Z, 12o 50’ A) Zviedrijas krastā; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu līdz Sandhammarenas bākai (55o 24’ Z, 14o 12’ A); no turienes līdz Hamerodes bākai (55o 18’ Z, 14o 47’ A) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 15o 00’ A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Polijas krastam; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 12o 00’ A garumam; tad taisni uz ziemeļiem līdz punktam, kas atrodas uz 54o 34’ Z platuma un 12o 00’ A garuma; tad taisni uz rietumiem uz Geseras ragu (54o 34’ Z, 11o 58’ A); no turienes gar Falsteras salas ziemeļu un austrumu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 12o 00’ A garuma; no turienes taisni uz ziemeļiem uz Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu līdz sākumpunktam.

25 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56o 30’ Z platuma Zviedrijas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Ēlandes rietumu krastam; tad šķērso Ēlandes dienvidus uz punktu tās Austrumu krastā, kas atrodas uz 56o 30’ Z platuma no turienes taisni uz austrumiem līdz 18o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 15o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem uz Borholmas salu; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hamerodes bāku (55o 18’ Z, 14o 47’ A); tad uz Sandhammarenas bāku (55o 24’ Z, 14o 12’ A) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz sākumpunktam.

26 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas no punkta uz 56o 30’ Z platuma un 18o 00’ A garuma un turpinās taisni austrumu virzienā līdz Latvijas rietumu krastam; tad dienvidu virzienā gar Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 18o 00 A garuma Polijas krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.

27 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā uz 59o 41’ Z platuma un 19o41’ A garuma, un turpinās taisni uz dienvidiem līdz Gotlandes ziemeļu krastam; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 57o 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 56o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Ēlandes austrumu krastam; tad šķērso Ēlandes salas dienvidus uz punktu tās rietumu krastā, kas atrodas uz 56o 30’ Z platuma taisni; tad uz rietumiem uz Zviedrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.

28-1 apakšrajons

Ūdeņi, ko rietumos ierobežo līnija no 57o 34.1234’ N, 21o 42.9574’ E līdz 57o 57.4760’ N, 21o 58.2789’ E tad uz dienvidiem līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un tad ziemeļaustrumu virzienā gar Sāremā austrumu krastu; un ziemeļos ierobežo līnija no 58o 30.0’ N, 23o 13.2’ E līdz 58o 30.0’ N, 23o 41.1’ E.

28-2 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta uz 58o 30’ Z platuma un 19o 00’ A garuma, kura turpinās taisni uz austrumiem līdz Sāremā rietumu krastam; tad uz dienvidiem gar Sāremā rietumu krastu līdz 57o57.4760’Z platuma un 21o58.2789’A garuma; tad uz dienvidiem līdz punktam uz 57o34.1234’ Z platuma un 21o42.9574’ A garuma; tad gar Latvijas piekrasti uz dienvidiem līdz puntam, kas atrodas uz 56o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 57o 00’ Z platuma; tad taisni uz austrumiem līdz Gotlandes rietumu krastam; tad ziemeļu virzienā līdz punktam Gotlandes ziemeļu krastā uz 19o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.

29 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā, kas atrodas uz 60o 30’ Z platuma un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu uz dienvidu krastu līdz punktam, kas atrodas tās kontinentālās daļas dienvidu krastā uz 23o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 59o 00’ Z garuma; tad taisni uz austrumiem uz Igaunijas kontinentālās daļas krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas rietumu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 58o 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Sāremā austrumu krastam; tad, šķērsojot Sāremā ziemeļus, līdz punktam tās rietumu krastā uz 58o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 19o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz punktam Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā, kas atrodas uz 59o 41’ Z platuma; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz sākumpunktam.

30 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas austrumu krastā, kas atrodas uz 63o30’ Z platuma, un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 60o 30’ Z garuma; tad taisni uz rietumiem uz Zviedrijas kontinentālās daļas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.

31 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas austrumu krastā, kas atrodas uz 63o 30’ Z platuma, tad šķērsojot Botnijas līča Ziemeļus līdz punktam, kas atrodas Somijas kontinentālās daļas rietumu krastā uz 63o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz sākumpunktam.

32 apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Somijas kontinentālās daļas dienvidu krastā, kas atrodas uz 23o 00’ A garuma, tad šķērsojot Somu līča austrumus līdz punktam, kas atrodas Igaunijas rietumu krastā uz 59o 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 23o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.

II PIELIKUMS

Traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki: linuma acu izmēru diapazoni, zvejai paredzētās sugas un pieļaujamie to nozvejas procentuālie apjomi

Zvejai paredzētās sugas	Linuma acu izmēru diapazons (mm)
	<16	16 ≤ un <32	16 ≤ un <105	32 ≤un <90	32 ≤un <105	≥ 90 (10)	≥ 105 (11) (10)
	Apakšrajonu grupas
	22-32	22-27	28-32	22-23	24-27	22-23	22-32
	Zvejai paredzēto sugu minimālais procentuālais apjoms
	90 (12)	90 (12) (13)	90 (12)	90 (12) (14)	90 (12) (14)	90	100
Tūbītes (Ammodytidae)	*	*	*	*	*	*	*
Brētliņas (Sprattus sprattus)		*	*	*	*	*	*
Reņģes (Clupea harengus)			*	*	*	*	*
Jūrasmēles (Solea vulgaris)						*	*
Zeltplekstes (Pleuronectes platessa)						*	*
Putasu (Merlangius merlangus)						*	*
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus)						*	*
Limandas (Limanda limanda)						*	*
Plekstes (Platichthys flesus)						*	*
Mazmutes plekstes (Microstomus kitt)						*	*
Akmeņplekstes (Psetta maxima)						*	*
Mencas (Gadus morhua)							*

1. Papildinājums

Āmja augšējās daļas “BACOMA” tipa loga specifikācijas

1. Apraksts

Loga apraksts

i.	Logs ir taisnstūra linuma gabals āmī. Tajā ir tikai viens logs.

Āmja izmērs, pagarinājuma daļa un traļa pakaļējais gals

i.	Āmi veido no divām vienāda garuma plāksnēm, kuras abās malās savienotas ar šuvēm.

ii.	Minimālais linuma acs izmērs rombveida linuma acīm ir 105 mm. Auklas materiāls ir polietilēna pavedieni, kuru viena pavediena rupjums nepārsniedz 6 mm vai dubulto pavedienu rupjums attiecīgi nepārsniedz 4 mm.

iii.	Aizliegts izmantot tādus āmjus un pagarinājuma daļas, kas izgatavotas tikai no vienas linuma materiāla plāksnes un kuriem ir tikai viena šuve.

iv.	Jebkurā pagarinājuma daļas apkārtmēra vietā rombveida linuma acu skaits, izņemot savienojuma šuvēs, nevar būt mazāks vai lielāks par maksimālo linuma acu skaitu, kāds ir āmja priekšgala apkārtmērā (1. attēls).

Loga izvietojums

i.	Logu ievieto āmja augšējā linuma plātnē. (2. attēls).

ii.	Logs beidzas ne tālāk kā 4 linuma acu atstatumā no āmja savelkamās stropes, ieskaitot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope. (3. vai 4. attēls).

Loga izmērs

Loga platums, ko nosaka pēc linuma acu rindu skaita, ir vienāds ar rombveida acu skaitu augšējā linuma plāksnē dalītu ar divi. Vajadzības gadījumā drīkst saglabāt ne vairāk kā 20 % no rombveida linuma acu skaita āmja augšējā linuma plāksnē, kuras vienādi sadala gar abām loga plātnes malām (4. attēls).

ii.	Loga garums ir vismaz 3,5 m.

iii.	Atkāpjoties no ii. punkta, loga garums ir vismaz 4 m, ja logam ir piestiprināts sensors, kas ir paredzēts nozvejas daudzuma mērīšanai.

Loga linums

i.	Linuma acis ir ar vismaz 110 mm iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krustos visas linuma acu rindas.

ii.

Linumu nostiprina tā, lai linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam. Linumam jābūt izgatavotam no viena vijuma bezmezglu auklas, vai tam jābūt linumam ar līdzvērtīgām praksē pierādītām selektīvām īpašībām. Bezmezglu auklas linums nozīmē linumu, kas sastāv no linuma acīm, kurām ir četras malas, un linuma acu stūrus veido acs divu blakusmalu diegu savijums.

iii.	Vienas auklas diametrs ir vismaz 5 mm.

Citas specifikācijas

i.	Uzstādīšanas specifikācijas ir noteiktas 3. un 4. attēlā.

ii.

Paceļamās stropes garums ir ne mazāks kā:

1.	4 m – āmim ar apkārtmēru no 100 līdz 89 rombveida linuma acīm, mērot no loga priekšējās malas;

2.	3,5 m – āmim, ar apkārtmēru no 88. līdz 75. rombveida linuma acīm, mērot no loga priekšējās malas;

3.	3 m – āmim a apkārtmēru mazāku par 75. rombveida linuma acīm, mērot no loga priekšējās malas.

iii.	Gala strope neapņem riņķī “BACOMA” tipa izejas logu. Tā ir izgatavota no virves, kuras diametrs nepārsniedz 20 mm un kura ir vismaz 2 m gara.

iv.	Āmja boja ir sfēriskas formas, un tās maksimālais diametrs ir 40 cm. Ar bojas virvi tā ir piestiprināta pie galvenās stropes.

v.	Iedzirknis nevar aizsegt “BACOMA” tipa izejas logu.

2. Kvadrātveida linuma acu plākšņu labošanas nosacījumi

Vispārēji nosacījumi

i.	Aizliegts izmantot kvadrātveida linuma acu “BACOMA” tipa izejas logu, kuram 10 vai vairāk procenti linuma acu ir laboti.

ii.	Bojātās kvadrātveida linuma acis labo atbilstīgi aprakstītajai metodei.

iii.	Labota linuma acs ir jebkura linuma acs, kuras iekšējais acs atvērums ir samazināts, labojot bojātās linuma acis vai savienojot divus bezmezglu kvadrātveida linuma acu linuma gabalus.

“BACOMA” tipa izejas loga bojāto linuma acu labošanas metode.

i.	Sagatavo cauro vietu

ii.	Saskaita labojamās linuma acis. Sagatavo ielāpu, izmantojot bezmezglu viena vijuma auklu, kuras materiāls, diametrs un stiprums ir tāds pats kā lāpāmajam linumam.

iii.	Ielāpam salīdzinot ar sagatavoto cauro vietu uz katru pusi vajadzētu pārsniegt vairāk kā divas linuma acis, lai nodrošinātu, ka linums pietiekami pārsedz cauruma malas.

iv.	Uzliek ielāpu uz cauruma un piestiprina pie esošā linuma ar vītu auklu, kā parādīts attēlā.

v.	Linumu pārklājuma vietās abu linumu acis jāsastiprina kopā.

vi.	Turpina linuma acu sastiprināšanu gar caurumu, lai ielāps no visām pusēm būtu piestiprināts vismaz divās acu rindās.

vii.	Pēc darba pabeigšanas ielāps izskatīsies tā, kā parādīts iepriekš redzamajā attēlā.

1. attēls

Tralis pēc formas un funkcijas var iedalīt trīs atšķirīgās daļās. Traļa korpuss vienmēr ir konusveidīga daļa. Pagarinājuma daļa ir cilindriska daļa, kas parasti izgatavota no viena vai diviem linuma gabaliem. Āmis arī ir cilindriska daļa, kas bieži sastāv no divkārša vijuma auklas, lai tā būtu izturīgāka pret nolietošanos. Daļu, kas atrodas aiz paceļamās stropes, sauc par izberamo daļu.

2. attēls

A	Pagarinājuma daļa

Āmis

Izejas logs, kvadrātveida linuma acu plāksne

1.	Augšējā plāksne, ne vairāk kā 50 rombveida linuma acu

2.	Apakšējā plāksne, ne vairāk kā 50 rombveida linuma acu

3.	Savienojuma šuves

4.	Atsevišķu plākšņu saacojuma vieta

5.	Paceļamā strope

6.	Aizmugurējā strope

7.	Āmja savelkamās stropes

8.	Attālums starp logu un āmi (3. un 4. attēls)

9.	Bojas virve

10.

Āmja boja

3. attēls

LOGA PANEĻA UZSTĀDĪŠANA

A	Plāksne ar 110 mm kvadrātveida linuma acīm (25 rindas)

B	Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums savienojuma šuvei

C	Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums linumam ar rombveida linuma acīm, izņemot abu pušu loga malu acu rindas 2 rombveida linuma acis/1 kvadrātveida acu rinda

D	Linums ar 105 mm izmēra rombveida linuma acīm (maksimāli 50 acis)

E	Loga plāksnes attālums no āmja. Logs beidzas ne tālāk par 4 linuma acīm no āmja savelkamās stropes, ieskaitot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope

F	Viena ar rokām pieacota pusacs rinda

4. attēls

LOGA PANEĻA UZSTĀDĪŠANA

A	Plāksne ar 110 mm kvadrātveida linuma acīm (25 rindas)

B	Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums savienojuma šuvei

C	Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums linumam ar rombveida linuma acīm, izņemot abas puses loga malu acu rindas 2 rombveida linuma acis/1 kvadrātveida acu rinda

D	Linums ar 105 mm izmēra rombveida linuma acīm (maksimāli 50 acis)

E	Loga plāksnes attālums no āmja. Logs beidzas ne tālāk par 4 linuma acīm no āmja savelkamās stropes, ietverot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope

F	Viena ar rokām pieacota pusacs rinda

G	Ne vairāk kā 10 % uz katru pusi no D punktā minētajām linuma acīm

2. Papildinājums

T90 traļa specifikācijas

a. Definīcija

1.	T90 traļi tiek definēt kā traļi, dāņu velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki, kam āmis un pagarinājuma daļa ir izgatavota no rombveida linuma acu mezglotam linuma, kas pagriezts par 90o tā, lai linuma auklas galvenais kustības virziens būtu paralēli vilkšanas virzienam.

2.	Linuma auklas galvenais kustības virziens standarta rombveida linuma acu mezglotam linumam (A), un linumam, kas pagriezts par 90o (B), ir parādīts 1. attēlā. 1. attēls

b. Linuma acu izmērs un mērīšana

Linuma acu izmērs ir vismaz 110 mm. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 129/2003, āmja un pagarinājuma daļas linuma acu izmēru mēra perpendikulāri zvejas rīka gareniskajai asij.

c. Auklas biezums

Āmja un pagarinājuma daļas auklas materiāls ir polietilēna pavedieni, kuru viena pavediena biezums nepārsniedz 6 mm vai divkāršais pavedienu rupjums attiecīgi nepārsniedz 4 mm. Šis noteikums neattiecas uz vistalāko linuma acu rindu āmī, ja tas ir aprīkots ar galveno stropi.

d. Uzbūve

Āmi un pagarinājuma daļu ar parieztām linuma acīm (T90) veido no divām vienāda izmēra plāksnēm, kurās garumā un platumā ir vienāds skaits linuma acu, ar tādu acu pagrieziena virzienu, kā tas iepriekš aprakstīts un kuras savieno divas sānu šuves. Katru plāksni veido neslīdoši mezgli tādā veidā, lai linuma acis visā lietošanas laikā būtu pilnībā atvērtas.

2.	Linuma acu skaits jebkurā apkārtmēra vietā ir vienāds, sākot ar pagarinājuma daļas priekšējo daļu līdz vistālakai āmja daļai.

3.	Punktā, kur traļa konusveida daļai piestiprināts āmis vai pagarinājuma daļa, linuma acu skaits āmja vai pagarinājuma daļas apkārtmērā ir 50 % no traļa konusveida daļas pēdējās linuma acu rindas.

4.	Āmis un pagarinājuma daļa ir parādīti turpmāk 2. attēlā.

e. Apkārtmērs

Linuma acu skaits jebkurā āmja un pagarinājuma daļas apkārtmēra vietā, izņemot savienojumu vietas un šuves, nepārsniedz 50.

f. Stiprinājuma uzmava

Plākšņu priekšējo malu, kas ietver gan āmi, gan pagarinājuma daļu, veido ar pieacotu linuma pusacu rindu. Āmja paneļa aizmugurējā mala ir aprīkota ar pieacotu linumu pilnu rindu, āmja savelkamās stropes virziena vadīšanai.

g. Paceļamā strope

Paceļamās stropes garums ir ne mazāks kā 3,5 m.

h. Āmja boja

Āmja boja ir sfēriskas formas, un tās maksimālais diametrs ir 40 cm. Ar bojas virvi tā ir piestiprināta pie āmja.

2. attēls

III PIELIKUMS

Žaunu tīkli, iepinējtīkli un rāmju tīkli: linuma acu izmēru diapazoni un zvejai paredzētās sugas

Zvejai paredzētās sugas	Linuma acu zmēru diapazoni (mm)
	16 ≤ un < 110	32 ≤ un < 110	90 ≤ un < 156 (15)	110 ≤ un < 156	≥ 157
	Apakšrajonu grupas
	28–32	22–27	22–23	22–32	22–32
	Zvejai paredzēto sugu minimālais procentuālais apjoms
	90 (16)	90 (16)	90	90	100
Brētliņas (Sprattus sprattus)	*	*	*	*	*
Reņģes (Clupea harengus)	*	*	*	*	*
Jūrasmēles (Solea vulgaris)			*	*	*
Plekstes (Pleuronectes platessa)			*	*	*
Putasu (Merlangius merlangus)			*	*	*
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus)			*	*	*
Limandas (Limanda limanda)			*	*	*
Baltijas plekste (Platichthys flesus)			*	*	*
Mazmutes plekstes (Microstomus kitt)			*	*	*
Akmeņplekstes (Psetta maxima)			*	*	*
Mencas (Gadus morhua)				*	*
Laši (Salmo salar)					*

IV PIELIKUMS

Minimālais izkraušanas izmērs

Sugas	Ģeogrāfiskais apgabals	Minimālais izmērs
Menca (Gadus morhua)	22-32 apakšrajons	38 cm
Baltijas plekste (Platichthys flesus)	22-25 apakšrajons 26-28 apakšrajons 29-32, apakšrajons uz dienvidiem no 59o 39` Z	23 cm 21 cm 18 cm
Plekste (Pleuronectes platessa)	22-32apakšrajons	25 cm
Akmeņplekste (Psetta maxima)	22-32 apakšrajons	30 cm
Gludais rombs (Scophthalmus rhombus)	22-32 apakšrajons	30 cm
Zutis (Anguilla anguilla)	22-32 apakšrajons	35 cm
Laši (Salmo salar)	22-30 apakšrajons un 32 apakšrajons 31 apakšrajons	60 cm 50 cm
Taimiņš (Salmo trutta)	22-25 apakšrajons un 29-32 apakšrajons 26-28 apakšrajons	40 cm 50 cm

V PIELIKUMS

Korelāciju tabula

Padomes Regula (EK) Nr. 88/98	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	–
3. panta 1. un 2. punkts	14. pants
3. panta 3. punkts	15. panta 1. punkts
3. panta 4. punkts	–
3. panta 5. punkts	–
4. pants	–
5. panta 1. un 3. punkts	3. pants
5. panta 2. punkts	–
6. pants	11. pants
7. pants	5. pants
8. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	13. panta 2. punkts
8. panta 3. punkts	16. pants
8. panta 4. punkts	13. panta 3. punkts
8.a pants	9. pants
8.b pants	10. pants
9. panta 1. punkts	17. pants
9. panta 2. punkts	8. panta 1. punkts
10. panta 1. punkts	–
10. panta 2. punkts	23. panta 1. punkts
10. panta 3. punkts	–
10. panta 4. punkts	–
11. pants	24. pants
12. pants	25. pants
13. pants	26. pants
14. pants	28. pants
15. pants	31. pants
16. pants	32. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	_
III pielikums	IV pielikums
IV pielikums	II un III pielikums
V pielikums	II pielikuma 1. papildinājums
VI pielikums	V pielikums

”

(1) OV C 125, 24.5.2005., 12. lpp.

(2) Atzinums sniegts 2005. gada 13. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4) OV L 237, 26.8.1983., 4. lpp.

(5) OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2005 (OV L 49, 22.2.2005., 1. lpp.).

(6) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(7) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9) OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.

(10) Rāmju traļa izmantošana nav atļauta.

(11) Ir atļauti tikai tādi traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki, kam ir “BACOMA” tipa izejas logs vai T90 āmji, kā arī pagarinājuma daļa ar linuma acu izmēriem un specifikācijām, kas noteiktas I un II papildinājumā.

(12) Uz kuģa klāja paturētās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 3 % mencu, rēķinot pēc dzīvsvara.

(13) Uz kuģa klāja paturētās nozvejas sastāvā var būt līdz 45 % reņģu, rēķinot pēc dzīvsvara.

(14) Uz kuģa klāja paturētās nozvejas sastāvā var būt līdz 40 % putasu, rēķinot pēc dzīvsvara.

(15) Šādi linuma acu izmēra diapazoni ir pieļaujami līdz 2006. gada 30. jūnijam.

(16) Uz kuģa klāj paturētās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 3 % mencu, rēķinot pēc dzīvsvara.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 151

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 6. jūnijs

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 805/2006 (2006. gada 25. aprīlis), par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs	1
		Partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs	3

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 22. maijs), par Hellenic Register of Shipping ierobežotas atzīšanas paplašināšanu, attiecinot to uz Maltas Republiku (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1990) ( 1 )	31

	Labojumi

*	Labojums Padomes Regulai (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (Eiropas Savienības Oficiālais VēstnesisL 349, 2005. gada 31. decembris)	33