1.

Marokas zvejas zonās zvejas licenci var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2.

Lai kuģis varētu pretendēt uz licenci, nedz kuģa īpašniekam, nedz tā kapteinim, nedz pašam kuģim nedrīkst būt aizliegts zvejot Marokā. Tiem ir jāatbilst Marokas iestāžu prasībām, proti, tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kas skar to zvejas darbības Marokā atbilstīgi zvejas nolīgumiem, kuri noslēgti ar Kopienu.

3.

Attiecīgās Kopienas iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasīto licenču derīguma termiņa sākuma iesniedz Lauksaimniecības, lauku attīstības un jūras zvejniecības ministrijas Jūras zvejniecības departamentam (departamentam) to kuģu sarakstu, kuri vēlas veikt zvejas darbības protokolam pievienotajā tehnisko datu lapā noteiktajās robežās.

4.

Sarakstos iekļaujama zvejas kategorija un zona, kuģu tilpība, kuģu skaits un katra kuģa galvenie parametri, kā arī par katru kuģi maksātā summa. Katram kuģim ir jānorāda arī, vai tas ir “āķu jedu zvejas kuģis” vai “nerūpnieciskās zvejas kategorijas kuģis”, kā arī zvejas rīks vai zvejas rīki, ko tie lietos pieteikumā norādītajā laikposmā.

Zvejas licences pieteikumam pievieno arī visu tās sagatavošanai nepieciešamo informāciju tādā formātā, kas ir savietojams ar programmatūru, kuru izmanto departaments.

5.

Individuālus pieteikumus departamentam iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir atrodams 1. papildinājumā.

6.

Katram licences pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

1.

Departaments izsniedz zvejas licences Eiropas Kopienu Komisijas delegācijai Marokā (delegācijai) 15 dienu laikā pēc visu 1. punkta 6. daļā uzskaitīto dokumentu iesniegšanas.

2.

Zvejas licences sagatavo saskaņā ar informāciju, kas atrodama protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās, kurās konkrēti jānorāda zvejas zona, attālums no krasta, atļautie zvejas rīki, galvenās sugas, atļautais tīkla acu lielums, pieļaujamā piezveja un nozvejas kvotas pelaģiskās zvejas traleriem.

3.

Zvejas licences izdod tikai tiem kuģiem, kas nokārtojuši visas nepieciešamās administratīvās formalitātes.

4.

Abas Puses vienojas par elektroniskās licencēšanas sistēmas ieviešanas veicināšanu.

1.

Licenču derīguma termiņi ir šādi:

2.

Zvejas licences ir derīgas tikai attiecībā uz laikposmu, par kuru ir nomaksāta nodeva, un tajā zvejas zonā, tam zvejas rīku veidam un tai zvejas kategorijai, kas norādīta konkrētajā licencē.

3.

Zvejas licences izdod konkrētam kuģim, un tās nevar izmantot citi kuģi; tomēr pēc Kopienas pieprasījuma gadījumā, ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pierāda nepārvaramas varas apstākļu esamību, kuģa licenci, kas izdota vienam kuģim, cik ātri vien iespējams aizstāj ar licenci citam tādas pašas kategorijas kuģim ar noteikumu, ka netiek pārsniegta šai kategorijai atļautā tilpība.

Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents nogādā anulēto zvejas licenci departamentam ar delegācijas starpniecību.

4.

Zvejas licence ir pastāvīgi jāglabā uz konkrētā kuģa un pārbaudes gadījumā jāuzrāda pārbaudītājiem.

5.

Zvejas licences derīguma termiņš ir viens gads, seši mēneši vai trīs mēneši. Taču rūpnieciskajai pelaģiskajai zvejai var piešķirt un atjaunot mēneša zvejas licences.

1.

Zvejas licences gada maksu nosaka spēkā esošie Marokas tiesību akti.

2.

Maksa par licenci attiecas uz to kalendāro gadu, kurā licenci izsniedz, un to maksā tad, kad pieprasa kārtējā gada pirmo licenci. Šajā licences maksas summā ietilpst visas saistītās maksas un nodevas, izņemot ostas nodevas un samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

3.

Tāpat kā maksu par zvejas licencēm, arī nodevas katram kuģim aprēķina, pamatojoties uz protokolam pievienotajām tehnisko datu lapām.

4.

Nodevas par nolīguma spēkā esības laika pirmo un pēdējo gadu aprēķina proporcionāli faktiskajam licences derīguma laikam.

5.

Par katrām izmaiņām tiesību aktos, kas reglamentē zvejas licenču izsniegšanu, delegāciju informē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

1.

Maksa ir EUR 25 par tonnu nozvejas, kas iegūta Marokas zvejas zonās.

2.

Licences izdod uz vienu kalendāro gadu pēc tam, kad par katru kuģi nomaksāts avanss EUR 5 000 apmērā.

3.

Pirmajā un pēdējā nolīguma gadā avansu aprēķina proporcionāli faktiskajam licences derīguma termiņam.

4.

Ātri migrējošu sugu zvejas kuģu kapteinim, kam ir zvejas licence šo sugu zvejošanai, jāiekārto kuģa zvejas žurnāls un jāizdara ieraksti tajā pēc pielikuma 6. papildinājumā dotā parauga.

5.

Viņam jānosūta arī šā kuģa zvejas žurnāla kopiju savas valsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienas pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru žurnāla ieraksti attiecas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta kopijas delegācijai, kas nosūta tās departamentam pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru tās attiecas.

6.

Katru gadu līdz 30. aprīlim delegācija iesniedz departamentam aprēķinu par nodevām, kas nomaksājamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz deklarācijām par nozveju, kuras iesniedzis katrs kuģa īpašnieks un kuras apstiprinājuši zinātniskie institūti, kas ir atbildīgi par nozvejas datu pārbaudi dalībvalstīs, piemēram, IRD (Institut de recherche pour le développement), IEO (Instituto Español de Oceanografía), INIAP (Instituto Nacional de Investigação Agrária e das Pescas) un INRH (Institut national de recherche halieutique).

7.

Pēdējā nolīguma piemērošanas gadā aprēķinu par nodevām, kas nomaksājamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešu laikā no nolīguma izbeigšanās dienas.

8.

Galīgais aprēķins nosūtāms attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem ir dotas 30 dienas, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par departamenta apstiprinātajiem skaitliskajiem datiem, lai nokārtotu savas finanšu saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Informāciju par izdarīto maksājumu euro Marokas valsts kasē I nodaļas 5. punktā minētajā kontā delegācija nosūta departamentam ne vēlāk kā pusotru mēnesi pēc šā paziņojuma saņemšanas.

9.

Taču, ja galīgā aprēķinātā summa ir mazāka par avansu, starpību neatmaksā.

10.

Kuģu īpašnieki veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa zvejas žurnāla kopiju nosūtīšanu un iespējamo papildu maksājumu veikšanu termiņos, kas norādīti 6. un 7. punktā.

11.

Ja kuģu īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 6. un 7. punktā, tad zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas.

—

kuģa tehniskajiem parametriem,

—

kuģa apkalpes pieredzes līmeni šajā zvejā,

—

priekšlikumu reisa tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni, utt.).

—

deklarāciju par jau uz borta esošo nozveju,

—

reisa laikā izmantojamo zvejas rīku tehnisko raksturojumu,

—

garantiju, ka tie atbilst Marokas zivsaimniecību reglamentējošajiem tiesību aktiem.

—

sūta Marokas iestādēm un Eiropas Komisijai iknedēļas atskaites ar detalizētu informāciju par katras dienas un katra iemetiena nozveju un norāda tehniskos parametrus katram reisam (vieta, dziļums, datums un laiks, nozveja un citi novērojumi vai komentāri),

—

ar kuģu novērošanas sistēmas palīdzību (VMS) paziņo kuģa atrašanās vietu, ātrumu un kursu,

—

nodrošina, ka uz kuģa atrodas viens Marokas zinātniskais novērotājs vai novērotājs, ko izvēlējušās Marokas iestādes. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozvejām, kā arī ņemt nozveju paraugus. Novērotāju statuss ir tāds pats kā kuģa virsniekiem, un kuģa īpašnieks sedz viņu uzturēšanās izdevumus viņu atrašanās laikā uz kuģa. Lēmumu par novērotāja atrašanās laiku uz klāja, viņa palikšanas ilgumu un iekāpšanas un izkāpšanas ostu nosaka pēc vienošanās ar Marokas iestādēm. Ja vien nepastāv vienošanās starp Pusēm par pretējo, kuģi nevar piespiest piestāt ostā biežāk nekā vienu reizi divu mēnešu laikā,

—

nodod savu kuģi pārbaudei, pirms tas atstāj Marokas ūdeņus, ja Marokas iestādes to pieprasa,

—

ievēro Marokas Karalistes zivsaimniecības tiesību aktus.

1.

Visus zvejas kuģus, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri darbojas saskaņā ar šo nolīgumu laikā, kamēr tie zvejo Marokas zvejas zonās, uzrauga ar satelītu.

2.

Lai kuģus varētu uzraudzīt ar satelītu, Marokas iestādes paziņo Kopienai Marokas zvejas zonu koordinātas (ģeogrāfisko platumu un garumu).

Šo informāciju, kas izteikta grādos, minūtēs un sekundēs, Marokas iestādes nosūta elektroniskā veidā.

3.

Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un precizējumiem elektroniskai informācijas apmaiņai starp to kontroles centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šī informācija ietver šādus datus, ja tie pastāv: nosaukumi, tālruņa un faksa numuri un e-pasta adreses (tīmekļa vietnē vai X.400), ko var izmantot vispārējai saziņai starp kontroles centriem.

4.

Kuģu atrašanās vietas noteikšanas kļūda var būt līdz 500 metriem un ticamības intervāls –99 %.

5.

Kuģim, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu un kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir pakļauts novērošanai ar satelītu, ienākot Marokas zvejas zonās, kuģa karoga valsts kontroles centrs nekavējoties nosūta ziņojumus par kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais platums, garums, kurss un ātrums) Marokas Zivsaimniecības uzraudzības un kontroles centram (FMC) ar intervāliem, kas nav ilgāki par divām stundām. Minētie ziņojumi identificējami kā ziņojumi par kuģa atrašanās vietu.

6.

Ziņojumus, kas minēti 5. pantā, nosūta elektroniski X.25 formātā vai jebkurā citā drošā protokolā. Tos nosūta saprātīgā laikā un formātā, kas dots II tabulā.

7.

Ja nepārtrauktās satelītnovērošanas aprīkojumam uz zvejas kuģa rodas tehnisks defekts vai tas sabojājas, kuģa kapteinis savlaicīgi sūta pa faksu 5. punktā noteikto informāciju kuģa karoga valsts kontroles centram un Marokas FMC. Šādos apstākļos jāsūta globālās pozīcijas ziņojums par atrašanās vietu ik pēc četrām stundām. Šajā globālās pozīcijas ziņojumā iekļauj atskaites par kuģa kapteiņa ik pēc divām stundām fiksēto atrašanās vietu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 5. punktā.

Kuģa karoga valsts kontroles centrs nekavējoties nosūta ziņojumus Marokas FMC. Bojātās iekārtas salabo vai nomaina laikposmā, kas nav ilgāks par vienu mēnesi. Pēc šā termiņa attiecīgajam kuģim ir jāatstāj Marokas zvejas zonas vai jāatgriežas Marokas ostā.

8.

Kuģu karoga valstu kontroles centri uzrauga savu kuģu kustību Marokas ūdeņos ar stundas intervālu. Ja kuģus neuzrauga saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, nekavējoties informē Marokas FMC un piemēro 7. punktā noteikto procedūru.

9.

Ja Marokas FMC konstatē, ka kuģa karoga valsts nenosūta informāciju, kas noteikta 5. punktā, par to nekavējoties paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.

10.

Informācija par uzraudzību, kas nodota otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, ir paredzēta vienīgi Marokas iestādēm Kopienas zvejas flotes kontrolei un uzraudzībai saskaņā ar EK un Marokas nolīgumu par zveju. Šo informāciju nekādos apstākļos nedrīkst nodot citām pusēm.

11.

Satelīta uzraudzības programmatūras un aparatūras sastāvdaļām jābūt teicamā tehniskā stāvoklī, kas izslēdz iespēju sagrozīt atrašanās vietas datus un tehniski manipulēt.

Sistēma ir pilnībā automātiska, un tai jādarbojas nevainojami jebkurā brīdī, neatkarīgi no vides un laika apstākļiem. Aizliegts iznīcināt, bojāt un izslēgt satelītnovērošanas sistēmu vai traucēt tās darbību.

Kapteinis nodrošina to, ka:

12.

Puses vienojas, ka pēc pieprasījuma tās apmainīsies ar informāciju par aprīkojumu, ko izmanto satelītuzraudzībai, lai nodrošinātu, ka katrs aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām atbilstīgi šiem noteikumiem. Pirmo sanāksmi par šo jautājumu organizē pirms protokola stāšanās spēkā.

13.

Visas domstarpības par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 10. pantā.

14.

Vajadzības gadījumā Puses vienojas par šo noteikumu grozīšanu Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 10. pantā.

1.

Kuģu kapteiņiem zvejošanai Marokas zvejas zonā jāizmanto īpaši šim nolūkam sagatavots kuģa zvejas žurnāls un pastāvīgi jāizdara ieraksti šajā žurnālā saskaņā ar šā žurnāla lietošanas pamācībā minētajiem noteikumiem.

2.

Kuģu īpašnieki nosūta kuģa zvejas žurnāla kopiju savām kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienas pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru tā attiecas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta kopijas delegācijai, kura tās nosūta departamentam pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru tās attiecas.

3.

Ja kuģu īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, tad zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas.

1.

Līdz katra kvartāla trešā mēneša beigām delegācija ziņo departamentam par visu Kopienas kuģu iepriekšējā kvartāla nozvejas apjomu.

2.

Šajā informācijā iekļaujams mēnesis, zvejas veids, kuģis un sugas, kas uzrādītas kuģa zvejas žurnālā.

3.

Šo informāciju nosūta arī departamentam elektroniski tādā formātā, kas ir savietojams ar ministrijas izmantoto programmatūru.

1.

Kuģu īpašnieki ar šajā nolīgumā paredzētajām zvejas licencēm visā savas atrašanās laikā Marokas ūdeņos šādi nodarbina Marokas zvejniekus uz kuģa:

Taču, ja šie kuģi Marokas zvejas zonā darbojas mazāk par vienu mēnesi gadā, tie ir atbrīvoti no pienākuma nodarbināt Marokas jūrniekus.

Bez tam, ja šo kuģu zvejas licences ir atjaunotas uz laikposmu, kas ilgāks par vienu mēnesi gadā, attiecīgie kuģu īpašnieki par pirmo mēnesi maksā naudas summu, kas paredzēta šīs nodaļas 10. punktā. Sākot no zvejas licences otrā mēneša pirmās dienas, viņi pilda savas saistības attiecībā uz Marokas jūrnieku nodarbināšanu;

2.

Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas zvejniekus, kurus uzņemt uz savu kuģu klāja.

3.

Kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji ar zvejniekiem noslēdz zvejnieku darba līgumus.

4.

Kuģa īpašnieks departamentam dara zināmus uz attiecīgā kuģa darbā pieņemto Marokas jūrnieku uzvārdus, minot viņu amatu kuģa komandā.

5.

Saistībā ar darbā uz Kopienas kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.

Marokas jūrnieku darba līgumus, vienu kopiju atdodot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu/iem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, konsultējoties ar Marokas kompetentajām iestādēm. Šajos līgumos jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas, ietverot dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

7.

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti divu mēnešu laikā kopš licences izdošanas šā līguma kopiju, ko pienācīgā kārtībā parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūta tieši departamentam.

8.

Algas Marokas jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgie Marokas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Marokas jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Marokas kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

9.

Ja viens vai vairāki jūrnieki, kas pieņemti darbā, nepaziņo par savu ierašanos līdz laikam, kad ir paredzēta kuģa atiešana, kuģim, pēc ostas kompetento iestāžu informēšanas par nepilnīgu kuģa komandas sarakstā pieprasīto un precizēto jūrnieku skaitu, ir atļauts uzsākt plānoto reisu. Iestādes par to informē departamentu.

Kuģu īpašnieki veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka šajā nolīgumā paredzētais jūrnieku skaits uz kuģa būtu uz kuģa vēlākais līdz nākamajam reisam.

10.

Ja Marokas jūrniekus nepieņem uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot 9. punktā minētos iemeslus, kuģu īpašniekiem cik ātri vien iespējams ir jāsamaksā vienotas likmes summa EUR 20 apmērā par katru zvejas dienu Marokas zvejas zonā un par katru zvejnieku; tas jāizdara trīs mēnešu laikā.

Šo summu izmanto Marokas zvejnieku apmācībai un to iemaksā I nodaļas 5. punktā norādītajā kontā.

11.

Divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā – delegācija nosūta departamentam to Marokas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz Kopienas kuģiem, norādot detalizētu informāciju par viņu reģistrēšanu komandas locekļu sastāvā un par attiecīgajiem kuģiem.

12.

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 9. punktā, ja atkārtojas kuģu īpašnieku nepakļaušanās prasībai uzņemt vajadzīgo Marokas jūrnieku skaitu, tad kuģa zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības tiek izpildītas.

1.

Kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Marokas zvejas zonās, uzņem Marokas ieceltus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

2.

Uz pelaģiskās zvejas traleriem novērotāji atrodas pastāvīgi. Citās zvejas kategorijās novērotāji pavada vienu reisu uz katra kuģa.

3.

Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Marokas iestādes.

4.

Pēc izvēlēto kuģu saraksta izziņošanas novērotājus uzņem uz kuģa klāja tā īpašnieka izvēlētajā ostā pirmā ceļojuma sākumā Marokas ūdeņos.

5.

Divu nedēļu laikā, par to brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo kuģa īpašnieki dara zināmu, kurās Marokas ostās un kurās dienās tie plāno uzņemt novērotājus.

6.

Ja novērotāji ierodas uz kuģa ārzemju ostā, viņu ceļošanas izmaksas sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Marokas novērotājs, dodas prom no Marokas zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Marokā pēc iespējas ātrāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

7.

Ja zinātniskie novērotāji ir ceļojuši veltīgi, jo kuģu īpašnieki nav izpildījuši savas saistības, kuģu īpašnieki apmaksā viņu ceļošanas izmaksas un dienas naudu par novērotāju bezdarbības dienām tādā pat apmērā, kādu saņem Marokas valsts tādas pašas kategorijas ierēdņi. Līdzīgā kārtā, ja kuģa īpašnieka dēļ kavējas novērotāja uzņemšana, kuģa īpašnieks maksā novērotājam iepriekšminēto dienas naudu.

Par katrām izmaiņām likumos un noteikumos par dienas naudām ir jāinformē delegācija ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

8.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā vēlākais divpadsmit stundas pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

9.

Novērotājiem uz kuģa ir virsnieka statuss. Viņu uzdevumi ir šādi:

10.

Kapteiņi dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāju fizisko drošību un labklājību viņu pienākumu izpildes laikā.

11.

Novērotājiem iespēju robežās piedāvā izmantot jebkādus viņu pienākumu veikšanai vajadzīgos līdzekļus. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši kuģa zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa daļām, kurām piekļūstot, ir atvieglināta novērotāju pienākumu izpilde.

12.

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

13.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotāji sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Marokas kompetentajām iestādēm, kā arī kopiju Eiropas Komisijas delegācijai. Viņi to paraksta kapteiņa klātbūtnē, kurš tam var pievienot vai likt pievienot jebkādas piezīmes, kuras viņš uzskata par būtiskām, aiz kurām seko kapteiņa paraksts. Ziņojuma kopiju nodod kapteinim, kad novērotājs atstāj kuģi.

14.

Kuģa īpašnieks sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot novērotājiem uz kuģa tādus pašus sadzīves apstākļus kā kuģa virsniekiem.

15.

Novērotāju algu un sociālās iemaksas maksā Marokas kompetentās iestādes.

16.

Lai segtu Marokas izdevumus, kas rodas sakarā ar novērotāju atrašanos uz kuģiem, papildus kuģu īpašnieku maksātajai maksai ir jāmaksā “maksa par zinātniskajiem novērotājiem”3,5 euro apmērā uz GT par kvartālu vienam kuģim, kas zvejo Marokas zvejas zonās.

Saskaņā ar pielikuma I nodaļas 5. punkta noteikumiem, šo maksu nomaksā kopā ar kvartāla maksājumiem.

17.

Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 4. punktā, zvejas licences darbību automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

1.

Eiropas Kopienas rīcībā ir pastāvīgi atjaunināts to kuģu saraksts, kam saskaņā ar šo protokolu ir izsniegtas zvejas licences. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un vienmēr, kad to atjaunina, to dara zināmu Marokas iestādēm, kas atbild par zvejas vietu pārbaudi.

2.

Tehniskā pārbaude

3.

Ienākšana zonā un iziešana no tās:

4.

Kontroles procedūras.

5.

Kuģu pārbaude

6.

Pārbaudes protokols

7.

Pārbaudes izbeigšana

8.

Nozvejas pārkraušana

1.

2.

3.

Novērtēšana

Finansiālo stimulu līmeni regulē Apvienotā komiteja, ņemot vērā izkrauto nozveju sociāli ekonomisko ietekmi attiecīgajā gadā.