6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 694/2006

(2006. gada 27. aprīlis),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām A, B un C pielikumā ietvertos maksātnespējas procedūru, likvidācijas procedūru un likvidatoru sarakstus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (1), un jo īpaši tās 45. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Slovākijas Republikas ierosinājumu (2),

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1346/2000 pielikumos ir uzskaitīti jēdzieni, kurus dalībvalstu tiesību aktos lieto, apzīmējot procedūras un likvidatorus, uz ko attiecas minētā regula. Minētās regulas A pielikumā ir uzskaitītas tās 2. panta a) punktā minētās likvidācijas procedūras. Minētās regulas B pielikumā ir uzskaitītas tās 2. panta c) punktā minētās likvidācijas procedūras, un C pielikumā ir uzskaitīti tās 2. panta b) punktā minētie likvidatori.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1346/2000 A, B un C pielikumu grozīja ar 2003. gada Pievienošanās aktu, lai iekļautu jauno dalībvalstu maksātnespējas procedūras, likvidācijas procedūras un likvidatorus, un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 603/2005 (3), lai minētos pielikumus grozītu attiecībā uz vairākām dalībvalstīm.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1346/2000 45. pantu Francijas Republika 2005. gada 29. novembrī Komisijai paziņoja par grozījumiem minētās regulas A un C pielikumā ietvertajos sarakstos.

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1346/2000 45. pantu Slovākijas Republika 2006. gada 6. martā Padomes Ģenerālsekretariātam paziņoja par grozījumiem minētās regulas A, B un C pielikumā ietvertajos sarakstos.

(5)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(6)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tāpēc tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro.

(7)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1346/2000 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1346/2000 groza šādi:

1)	A pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)	B pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

3)	C pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2006. gada 27. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

L. PROKOP

(1) OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 603/2005 (OV L 100, 20.4.2005., 1. lpp.).

(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(3) OV L 100, 20.4.2005., 1. lpp.

I PIELIKUMS

“A PIELIKUMS

Regulas 2. panta a) punktā minētās maksātnespējas procedūras

BELGIË/BELGIQUE

—	Het faillissement/La faillite

—	Het gerechtelijk akkoord/Le concordat judiciaire

—	De collectieve schuldenregeling/Le règlement collectif de dettes

—	De vrijwillige vereffening/La liquidation volontaire

—	De gerechtelijke vereffening/La liquidation judiciaire

—	De voorlopige ontneming van beheer, bepaald in artikel 8 van de faillissementswet/Le dessaisissement provisoire, visé à l’article 8 de la loi sur les faillites

ČESKÁ REPUBLIKA

—

Konkurs

—	Nucené vyrovnání

—

Vyrovnání

DEUTSCHLAND

—	Das Konkursverfahren

—	Das gerichtliche Vergleichsverfahren

—	Das Gesamtvollstreckungsverfahren

—	Das Insolvenzverfahren

EESTI

—	Pankrotimenetlus

ΕΛΛΑΔΑ

—	Η πτώχευση

—	Η ειδική εκκαθάριση

—	Η προσωρινή διαχείριση εταιρείας. Η διοίκηση και διαχείριση των πιστωτών

—	Η υπαγωγή επιχείρησης υπό επίτροπο με σκοπό τη σύναψη συμβιβασμού με τους πιστωτές

ESPAÑA

—

Concurso

FRANCE

—	Sauvegarde

—	Redressement judiciaire

—	Liquidation judiciaire

IRELAND

—	Compulsory winding-up by the court

—	Bankruptcy

—	The administration in bankruptcy of the estate of persons dying insolvent

—	Winding-up in bankruptcy of partnerships

—	Creditors' voluntary winding-up (with confirmation of a court)

—	Arrangements under the control of the court which involve the vesting of all or part of the property of the debtor in the Official Assignee for realisation and distribution

—	Company examinership

ITALIA

—	Fallimento

—	Concordato preventivo

—	Liquidazione coatta amministrativa

—	Amministrazione straordinaria

ΚΥΠΡΟΣ

—	Υποχρεωτική εκκαθάριση από το Δικαστήριο

—	Εκούσια εκκαθάριση από πιστωτές κατόπιν Δικαστικού Διατάγματος

—	Εκούσια εκκαθάριση από μέλη

—	Εκκαθάριση με την εποπτεία του Δικαστηρίου

—	Πτώχευση κατόπιν Δικαστικού Διατάγματος

—	Διαχείριση της περιουσίας προσώπων που απεβίωσαν αφερέγγυα

LATVIJA

—

Bankrots

—

Izlīgums

—

Sanācija

LIETUVA

—	įmonės restruktūrizavimo byla

—	įmonės bankroto byla

—	įmonės bankroto procesas ne teismo tvarka

LUXEMBOURG

—

Faillite

—	Gestion contrôlée

—	Concordat préventif de faillite (par abandon d'actif)

—	Régime spécial de liquidation du notariat

MAGYARORSZÁG

—	Csődeljárás

—	Felszámolási eljárás

MALTA

—

Xoljiment

—	Amministrazzjoni

—	Stralċ volontarju mill-membri jew mill-kredituri

—	Stralċ mill-Qorti

—	Falliment f'każ ta' negozjant

NEDERLAND

—	Het faillissement

—	De surseance van betaling

—	De schuldsaneringsregeling natuurlijke personen

ÖSTERREICH

—	Das Konkursverfahren

—	Das Ausgleichsverfahren

POLSKA

—	Postępowanie upadłościowe

—	Postępowanie układowe

—	Upadłość obejmująca likwidację

—	Upadłość z możliwością zawarcia układu

PORTUGAL

—	O processo de insolvência

—	O processo de falência

—

Os processos especiais de recuperação de empresa, ou seja:

—	A concordata

—	A reconstituição empresarial

—	A reestruturação financeira

—	A gestão controlada

SLOVENIJA

—	Stečajni postopek

—	Skrajšani stečajni postopek

—	Postopek prisilne poravnave

—	Prisilna poravnava v stečaju

SLOVENSKO

—	Konkurzné konanie

—	Reštrukturalizačné konanie

SUOMI/FINLAND

—	Konkurssi/konkurs

—	Yrityssaneeraus/företagssanering

SVERIGE

—

Konkurs

—	Företagsrekonstruktion

UNITED KINGDOM

—	Winding-up by or subject to the supervision of the court

—	Creditors' voluntary winding-up (with confirmation by the court)

—	Administration, including appointments made by filing prescribed documents with the court

—	Voluntary arrangements under insolvency legislation

—	Bankruptcy or sequestration”

II PIELIKUMS

“B PIELIKUMS

Regulas 2. panta c) punktā minētās likvidācijas procedūras

BELGIË/BELGIQUE

—	Het faillissement/La faillite

—	De vrijwillige vereffening/La liquidation volontaire

—	De gerechtelijke vereffening/La liquidation judiciaire

ČESKÁ REPUBLIKA

—

Konkurs

—	Nucené vyrovnání

DEUTSCHLAND

—	Das Konkursverfahren

—	Das Gesamtvollstreckungsverfahren

—	Das Insolvenzverfahren

EESTI

—	Pankrotimenetlus

ΕΛΛΑΔΑ

—	Η πτώχευση

—	Η ειδική εκκαθάριση

ESPAÑA

—

Concurso

FRANCE

—	Liquidation judiciaire

IRELAND

—	Compulsory winding-up

—	Bankruptcy

—	The administration in bankruptcy of the estate of persons dying insolvent

—	Winding-up in bankruptcy of partnerships

—	Creditors' voluntary winding-up (with confirmation of a court)

—	Arrangements under the control of the court which involve the vesting of all or part of the property of the debtor in the Official Assignee for realisation and distribution

ITALIA

—	Fallimento

—	Liquidazione coatta amministrativa

—	Concordato preventivo con cessione dei beni

ΚΥΠΡΟΣ

—	Υποχρεωτική εκκαθάριση από το Δικαστήριο

—	Εκκαθάριση με την εποπτεία του Δικαστηρίου

—	Εκούσια εκκαθάριση από πιστωτές (με την επικύρωση του Δικαστηρίου)

—

Πτώχευση

—	Διαχείριση της περιουσίας προσώπων που απεβίωσαν αφερέγγυα

LATVIJA

—

Bankrots

LIETUVA

—	įmonės bankroto byla

—	įmonės bankroto procesas ne teismo tvarka

LUXEMBOURG

—

Faillite

—	Régime spécial de liquidation du notariat

MAGYARORSZÁG

—	Felszámolási eljárás

MALTA

—	Stralċ volontarju

—	Stralċ mill-Qorti

—	Falliment inkluż il-ħruġ ta' mandat ta' qbid mill-Kuratur f'każ ta' negozjant fallut

NEDERLAND

—	Het faillissement

—	De schuldsaneringsregeling natuurlijke personen

ÖSTERREICH

—	Das Konkursverfahren

POLSKA

—	Postępowanie upadłościowe

—	Upadłość obejmująca likwidację

PORTUGAL

—	O processo de insolvência

—	O processo de falência

SLOVENIJA

—	Stečajni postopek

—	Skrajšani stečajni postopek

SLOVENSKO

—	Konkurzné konanie

SUOMI/FINLAND

—	Konkurssi/konkurs

SVERIGE

—

Konkurs

UNITED KINGDOM

—	Winding-up by or subject to the supervision of the court

—	Winding-up through administration, including appointments made by filing prescribed documents with the court

—	Creditors' voluntary winding-up (with confirmation by the court)

—	Bankruptcy or sequestration”

III PIELIKUMS

“C PIELIKUMS

Regulas 2. panta b) punktā minētie likvidatori

BELGIË/BELGIQUE

—	De curator/Le curateur

—	De commissaris inzake opschorting/Le commissaire au sursis

—	De schuldbemiddelaar/Le médiateur de dettes

—	De vereffenaar/Le liquidateur

—	De voorlopige bewindvoerder/L’administrateur provisoire

ČESKÁ REPUBLIKA

—	Správce podstaty

—	Předběžný správce

—	Vyrovnací správce

—	Zvláštní správce

—	Zástupce správce

DEUTSCHLAND

—	Konkursverwalter

—	Vergleichsverwalter

—	Sachwalter (nach der Vergleichsordnung)

—

Verwalter

—	Insolvenzverwalter

—	Sachwalter (nach der Insolvenzordnung)

—	Treuhänder

—	Vorläufiger Insolvenzverwalter

EESTI

—	Pankrotihaldur

—	Ajutine pankrotihaldur

—	Usaldusisik

ΕΛΛΑΔΑ

—	Ο σύνδικος

—	Ο προσωρινός διαχειριστής. Η διοικούσα επιτροπή των πιστωτών

—	Ο ειδικός εκκαθαριστής

—	Ο επίτροπος

ESPAÑA

—	Administradores concursales

FRANCE

—	Mandataire judiciaire

—	Liquidateur

—	Administrateur judiciaire

—	Commissaire à l'exécution du plan

IRELAND

—	Liquidator

—	Official Assignee

—	Trustee in bankruptcy

—	Provisional liquidator

—

Examiner

ITALIA

—

Curatore

—	Commissario

—	Liquidatore giudiziale

ΚΥΠΡΟΣ

—	Εκκαθαριστής και προσωρινός εκκαθαριστής

—	Επίσημος παραλήπτης

—	Διαχειριστής της πτώχευσης

—

Εξεταστής

LATVIJA

—	Maksātnespējas procesa administrators

LIETUVA

—	Bankrutuojančių įmonių administratorius

—	Restruktūrizuojamų įmonių administratorius

LUXEMBOURG

—	Le curateur

—	Le commissaire

—	Le liquidateur

—	Le conseil de gérance de la section d'assainissement du notariat

MAGYARORSZÁG

—	Vagyonfelügyelő

—	Felszámoló

MALTA

—	Amministratur Proviżorju

—	Riċevitur Uffiċjali

—	Stralċjarju

—	Manager Speċjali

—	Kuraturi f'każ ta' proċeduri ta' falliment

NEDERLAND

—	De curator in het faillissement

—	De bewindvoerder in de surseance van betaling

—	De bewindvoerder in de schuldsaneringsregeling natuurlijke personen

ÖSTERREICH

—	Masseverwalter

—	Ausgleichsverwalter

—	Sachwalter

—	Treuhänder

—	Besondere Verwalter

—	Konkursgericht

POLSKA

—

Syndyk

—	Nadzorca sądowy

—

Zarządca

PORTUGAL

—	Administrador da insolvência

—	Gestor judicial

—	Liquidatário judicial

—	Comissão de credores

SLOVENIJA

—	Upravitelj prisilne poravnave

—	Stečajni upravitelj

—	Sodišče, pristojno za postopek prisilne poravnave

—	Sodišče, pristojno za stečajni postopek

SLOVENSKO

—	Predbežný správca

—

Správca

SUOMI/FINLAND

—	Pesänhoitaja/boförvaltare

—	Selvittäjä/utredare

SVERIGE

—	Förvaltare

—

God man

—	Rekonstruktör

UNITED KINGDOM

—	Liquidator

—	Supervisor of a voluntary arrangement

—	Administrator

—	Official receiver

—

Trustee

—	Provisional liquidator

—	Judicial factor”

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/14

PADOMES REGULA (EK) Nr. 695/2006

(2006. gada 5. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 397/2004, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Pakistānas izcelsmes gultas veļas importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekš veiktā izmeklēšana

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 397/2004 (2) (“galīgā regula”) Padome uzlika galīgu 13,1 % antidempinga maksājumu tādas balinātas, krāsotas vai apdrukātas Pakistānas izcelsmes gultas veļas importam, kas gatavota no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai maisījumā ar ķīmiskajām šķiedrām vai liniem (kurā lini nav dominējošā šķiedra).

(2)

Šo pasākumu noteica, pamatojoties uz pieejamo informāciju, jo turpmāk minēto iemeslu dēļ nebija iespējams uz vietas pārbaudīt neticami augstos rādītājus sešu atlasīto uzņēmumu aizpildītajās anketās. Pārbaudot otru uzņēmumu, Komisija saņēma vēstuli, kurā bija izteikti nāves draudi amatpersonām, kas izdarīja pārbaudes. Ņemot vērā šīs vēstules īpašo, personisko raksturu, Komisija uzskatīja, ka drošības nosacījumi, kas vajadzīgi, lai veiktu pārbaudes, nav ievēroti un ka šie apstākļi ievērojami kavē izmeklēšanu. Tādēļ pārbaudes apmeklējumi bija jāpārtrauc.

(3)

Periodā kopš antidempinga pasākumu piemērošanas Komisija saņēma pietiekamu informāciju, kas norāda, ka drošības apstākļi ir mainījušies, t. i., ka iepriekš minētais šķērslis pārbaudes apmeklējumu veikšanai ir likvidēts. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija nolēma uzsākt starpposma pārskatīšanu, pārbaudot vienīgi dempinga aspektus, lai pārskatītu atzinumu, pamatojot to ar datiem, kas pilnībā pārbaudīti un kas labāk atspoguļo Pakistānas eksportētāju stāvokli.

2. Uzsākšana

(4)	Komisija 2004. gada 3. augustā, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (3), uzsāka daļēju ex-officio starpposma pārskatīšanu, pārbaudot vienīgi dempingu, attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus noteica ar galīgo regulu.

(5)

Komisija zināmajiem iesaistītājiem ražotājiem eksportētājiem un importētajiem, kā arī to apvienībām, Pakistānas valsts iestādēm un Kopienas ražotāju apvienībām oficiāli paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(6)

Vairāki ražotāji eksportētāji un Pakistānas gultas veļas eksportētāju apvienība, viena no Pakistānas gultas veļas ražotāju apvienībām, kā arī Kopienas Kokvilnas rūpniecības un tekstilrūpniecības saskarnozaru komiteja (EUROCOTON), kas bija sūdzības iesniedzēja sākotnējā izmeklēšanā, rakstveidā pauda savu viedokli. Uzklausīja visas personas, kas to pieprasīja noteiktajā laikā un kas pierādīja, ka uzklausīšana ir pamatota.

3. Izlases veida pārbaude

(7)	Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju un importētāju lielo skaitu, paziņojumā par uzsākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzēs izmantot izlases veida pārbaudi un, ja tas ir nepieciešams, lai veiktu atlasi, visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un to pārstāvjiem bija jāpaziņo par sevi un saskaņā ar paziņojumu par procedūras uzsākšanu jāsniedz pamatinformācija par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, 15 dienu laikā pēc uzsākšanas paziņojuma publicēšanas. Komisija, atlasot eksportētājus pārbaudei, apspriedās ar Pakistānas valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienību, kura par sevi paziņoja.

(9)

Pārbaudot iesniegto informāciju, nolēma, ka izlasē jāiekļauj tikai eksportētāji. Uz anketas jautājumiem noteiktajā laikā atbildēja un pieprasīto informāciju sniedza 110 uzņēmumi. Tomēr 11 no šiem uzņēmumiem ne ražo, ne eksportē attiecīgo ražojumu, un tādēļ izmeklēšanā tos nevar uzskatīt par ieinteresētajām personām. Turklāt viens uzņēmums sadarbojās tikai daļēji, jo tas nesniedza informāciju par pārdošanas apjomiem. Uzskatīja, ka sadarbojās 98 uzņēmumi.

(10)	Atlasi izdarīja saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo Pakistānas eksporta apjomu uz Kopienu, ko noteiktajā laikā bija iespējams praktiski pārbaudīt.

(11)

Komisija informēja Pakistānas valsts iestādes un ražotāju eksportētāju apvienības par nolūku atlasīt astoņus uzņēmumus, kuru eksporta apjoms ir 31 % no Pakistānas eksporta apjoma uz Kopienu. Tomēr Pakistānas valsts iestādes un viena eksportētāju apvienība iebilda pret šo priekšlikumu un ieteica pārbaudīt sešus uzņēmumus, proti, sākotnējā izmeklēšanā atlasītos uzņēmumus.

(12)

Pēc šīs apspriedes saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija tomēr uzskatīja, ka, lai nodrošinātu vislielāko reprezentācijas līmeni, ir pamats atlasīt astoņus uzņēmumus, jo i) tas ļaus aptvert lielāku eksporta apjomu, tostarp arī uzņēmumus, kas pārdod arī vietējā tirgū un ii) šos astoņus uzņēmumus noteiktajā laikā ir iespējams pārbaudīt.

4. Atsevišķa pārbaude

(13)

Pieprasījumu noteikt atsevišķu dempinga starpību iesniedza 22 uzņēmumi, kas nebija iekļauti izlasē. Tomēr, ņemot vērā lielo pieprasījumu skaitu un pārbaudāmās informācijas apjomu (inter alia, daudzo pārbaudāmo ražojumu veidu dēļ), saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu uzskatīja, ka šādas atsevišķas pārbaudes veikt būtu pārāk apgrūtinoši un ka to dēļ nevarētu laikā pabeigt izmeklēšanu. Tādēļ atsevišķu dempinga starpību pieprasījumus neņēma vērā.

5. Izmeklēšana

(14)

Komisija atlasītajiem uzņēmumiem nosūtīja anketu. Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no visiem astoņiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai. Tomēr īpašu drošības apsvērumu dēļ pārbaudes uzņēmumu telpās nolēma neveikt. Tā vietā iesniegto informāciju pārbaudīja trešajā valstī, šajā gadījumā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), izmantojot saziņas sistēmas ar pārbaudāmo uzņēmumu galveno mītni. Tas ļāva nekavējoties saņemt jebkuru pieprasīto dokumentu. Sniegtos datus pārbaudīja šādos uzņēmumos:

Gul Ahmed Textile Mills Ltd, Karači,

Al-Abid Silk Mills Ltd, Karači,

Yunus Textile Mills, Karači,

Chenab Limited, Faisalabada,

Nishat Mills Limited, Faisalabada,

Fairdeal Textiles (Pvt) Ltd, Karači,

Lucky Textile Mills, Karači,

Mohammad Farooq Textile Mills Ltd, Karači.

(15)

Kopienas ražošanas nozare uzskatīja, ka izmeklēšana būtu jāpārtrauc, jo nav mainījusies Pakistānas drošības situācija. Tādēļ pārbaudes apmeklējumu AEE nevajadzēja veikt. Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka pārbaužu laikā sniegtā informācija bija pietiekama, lai noteiktu dempinga apmēru. Tomēr Kopienas ražošanas nozares komentārus ņēma vērā, vērtējot ilglaicīgo apstākļu maiņu, kā norādīts 64. apsvērumā.

(16)	Izmeklēšanas periods (“IP”) ilga no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(17)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tāda balināta, krāsota vai apdrukāta Pakistānas izcelsmes gultas veļa, kas gatavota no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai maisījumā ar ķīmiskajām šķiedrām vai liniem (kurā lini nav dominējošā šķiedra) un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6302 21 00 (TARIC kodiem 6302210081, 6302210089), ex 6302 22 90 (TARIC kods 6302229019), ex 6302 31 00 (TARIC kods 6302310090) un ex 6302 32 90 (TARIC kods 6302329019) (“attiecīgais ražojums”). Gultas veļa ir palagi (pielāgoti matrača stūriem vai vienlaidu), segas pārvalki un spilvendrānas, kas iepakotas pārdošanai atsevišķi vai komplektos.

(18)	Kokvilnas šķiedru audumus, ko izmanto gultas veļas ražošanai, atšķir pēc diviem ciparu pāriem. Pirmais numuru pāris norāda attiecīgi šķēriem un audiem izmantoto pavedienu numuru (vai svaru). Otrais pāris norāda diegu skaitu centimetrā vai collā attiecīgi šķēriem un audiem.

(19)	Audumus balina, krāso vai apdrukā. Pēc tam tos piegriež un sašuj dažāda izmēra vienlaidu palagus, matrača stūriem pielāgotus palagus, segas pārvalkus un spilvendrānas. Gala ražojumu iepako tirdzniecībai atsevišķi vai komplektos.

(20)	Lai gan ir dažādi ražojuma veidi, kas atšķiras ar dažādiem aušanas veidiem, auduma apstrādi, noformējumu un izmēru, kā arī iepakojumu, tie visi šīs pārskatīšanas izmeklēšanas nolūkos ir viens ražojums, jo tiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un pielietojums.

(21)	Vairāki eksportētāji, kas sadarbojās, apstrīdēja šo apgalvojumu, bet savus iebildumus nekādā veidā nepamatoja, tādēļ tie bija jānoraida.

2. Līdzīgs ražojums

(22)	Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika atklāts, ka attiecīgajam ražojumam un gultas veļai, ko ražo un pārdod Pakistānas vietējā tirgū, ir vienādas fizikālās pamatīpašības, tehniskie parametri un pielietojums. Tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)	Vairāki eksportētāji, kas sadarbojās, iebilda, ka attiecīgais ražojums un Pakistānas vietējā tirgū pārdotā gultas veļa ir dažādi ražojumi, jo tiem nav vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un pielietojums. Tomēr šos iebildumus nepamatoja ar pierādījumiem, tādēļ tie bija jānoraida.

C. DEMPINGS

1. Normālā vērtība

(24)

Normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. pantu. Tādēļ vispirms par katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju noteica, vai tā pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi salīdzinājumā ar tā attiecīgā ražojuma uz Kopienu eksportēto tirdzniecības kopapjomu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu viena izlasē iekļautā uzņēmuma līdzīgā ražojuma pārdevumus vietējā tirgu uzskatīja par reprezentatīviem, jo šis uzņēmums vietējā tirgū pārdeva vairāk nekā 5 % no tā eksporta tirdzniecības kopapjoma uz Kopienu.

(25)

Turklāt bez iepriekš minētā eksportētāja, kura reprezentatīvie pārdevumi pārsniedza 5 % no tā eksporta tirdzniecības kopapjoma uz Kopienu, trīs citi izlasē iekļautie eksportētāji pārdeva attiecīgo ražojumu vietējā tirgū, lai gan šo pārdevumu apjoms attiecīgi bija tikai 2,2 %, 0,5 % un 0,2 % no attiecīgā ražojuma uz Kopienu eksportētā pārdošanas apjoma. Pēc vietējā tirgus raksturlielumu un attiecīgo uzņēmumu tirdzniecības struktūras rūpīgas pārbaudes beigās secināja, ka šie pārdevumi nebija ievērojami un tos pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē nevar uzskatīt par reprezentatīviem.

(26)

Par ražotāju eksportētāju, kam vietējā tirgū bija reprezentatīvi pārdevumi, tālāk pārbaudīja, vai tā vietējā tirgū pārdotās gultas veļas veidi bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu. Noteikta ražojuma veida pārdevumus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū IP laikā pārdotais apjoms ir 5 % vai vairāk no visa identisku vai tieši salīdzināmu eksportam uz Kopienu pārdoto ražojumu kopapjoma.

(27)

Pēc tam pārbaudīja, vai uzņēmuma pārdevumus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē. Tiem ražojuma veidiem, kuru vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, kas vietējā tirgū praktiski tika maksāta par šo ražojuma veidu, neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli. Tiem ražojuma veidiem, kuru vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, uzskatīja, ka normālā vērtība būtu jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(28)

Uzņēmums apstrīdēja faktu, ka tā pārdevumi vietējā tirgū veikti parastā tirdzniecības apritē, jo vietējā tirgū pārdotie atlikumi neesot salīdzināmi ar eksportam pārdotajiem ražojumiem. Izmeklēšanas gaitā tika noteikts, ka atlikumi bija eksportam saražotās gultas veļas pārpalikušais apjoms, tātad vietējā tirgū un eksportam pārdotie ražojumi ir salīdzināmi. Tādēļ uzskata, ka uzņēmuma pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi un veikti parastā tirdzniecības apritē.

(29)	Normālo vērtību aprēķināja, eksportēto ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot saprātīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PVA) un peļņas apjomu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu.

(30)

Šajā sakarā uzņēmums iebilda, ka PVA un peļņu varētu noteikt, pamatojoties uz visiem darījumiem, jo lielās ražojumu klāsta dažādības dēļ (uzņēmums iesniedza informāciju par vairāk nekā 500 dažādiem ražojuma veidiem) nav iespējams ticami noteikt, vai kāds darījums ir vai nav rentabls. Patiesi, attiecīgajam ražojumam ir ļoti daudz dažādu veidu ar dažādiem izmēriem, dizainu, krāsu, audumu utt. Nosakot dažādo ražojuma veidu ražošanas izmaksas, uzņēmuma izmantotās vispārējās izmaksu noteikšanas metodes radīja daudz lielākas neprecizitātes nekā tās, kas parasti rodas sarežģītu ražojumu gadījumos. Tādēļ uzskatīja, ka PVA un peļņa, ko izmantoja, lai aprēķinātu normālo vērtību, būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem darījumiem ar attiecīgo ražojumu vietējā tirgū.

(31)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret metodi, ko izmantoja attiecībā uz šo uzņēmumu, apgalvojot, ka uzņēmuma parastā tirdzniecības apritē gūtās procentuālās peļņas noteikšanā būtu jāizmanto tikai rentabli darījumi. Šo prasību noraidīja, jo 30. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nevar ticami noteikt, vai darījums ir vai nav rentabls. Turklāt tika noteikts, ka visi darījumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē.

(32)

Septiņiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem normālā vērtība bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo nevienam no tiem nebija reprezentatīvu pārdevumu vietējā tirgū. Tādēļ visiem šiem eksportētājiem normālo vērtību aprēķināja, katra uz Kopienu eksportētā ražojuma ražošanas izmaksām pieskaitot pamatotu PVA izdevumu un peļņas daļu, to pēc vajadzības koriģējot, kā noteikts 36. apsvērumā. PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punktu, jo tikai vienam uzņēmumam bija reprezentatīvi pārdevumi vietējā tirgū. Tos nevarēja noteikt arī saskaņā ar 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo attiecīgo eksportētāju vispārējai ražojumu kategorijai parastā tirdzniecības apritē nebija reprezentatīvi pārdevumi.

(33)

PVA izmaksas un peļņu parasti noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz tā vienīgā uzņēmuma, kam bija reprezentatīvi pārdevumi un uz to divu uzņēmumu, kuru pārdevumi vietējā tirgū bija attiecīgi 2,2 % un 0,2 %, PVA izmaksu vidējo svērto vērtību. Patiesībā uzskatīja, ka pēdējo divu uzņēmumu pārdevumi vietējā tirgū, lai gan tie nebija tik reprezentatīvi, lai vietējā tirgus cenas izmantotu pašu normālās vērtības aprēķinam, bija pietiekami, lai saistītās PVA izmaksas un peļņu uzskatītu par ticamām ar nolūku piemērot pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Trešā uzņēmuma, kura pārdevumi vietējā tirgū nebija reprezentatīvi, PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar 25. apsvērumu neņēma vērā, jo uzņēmums šajā pārdošanā guva lielus zaudējumus.

(34)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka, nosakot šī uzņēmuma PVA izmaksas, Komisijai vajadzētu piemērot pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu. Uzņēmums iebilda, ka jāizmanto visu tā vietējā tirgū pārdoto ražojumu PVA izmaksas, jo tie ir līdzīgi attiecīgajam ražojumam tāpēc ka pieder tai pašai ražojumu kategorijai. Šo iebildumu noraidīja, jo atklāja, ka ražojumi, kuri it kā piederot tai pašai ražojumu kategorijai kā gultas veļa, patiesībā pārsvarā ir pelēkais audums, proti, ražojuma sagatave, ko pārdod ražošanas nozares lietotājiem un nevis gatavais ražojums, kas domāts patērētājiem.

(35)

Vēl uzņēmums iebilda, ka, pat ja piemērotu pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, būtu jāizmanto uzņēmuma PVA izmaksas un peļņa. Tas piebilda, ka PVA izmaksas un peļņa, ko izmanto, aprēķinot normālo vērtību, lielā mērā attiecas uz citu uzņēmumu, kam ir cita, ar lielveikalu nesalīdzināma struktūra. Tomēr būtu jāpiebilst, ka pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma tirgotie ražojumi nepieder pie attiecīgās ražojumu kategorijas un to apjoms ir neliels. Tādēļ PVA izmaksas un peļņu nav saprātīgi pamatot ar tik neuzticamiem datiem.

(36)

Vairāki izlasē iekļautie uzņēmumi PVA izmaksās iekļāva dažādus posteņus, ko būtu jāmin pie ražošanas izmaksām. Tādēļ šos posteņus pārcēla uz ražošanas izmaksām. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz tās ieinteresētās personas grāmatojumiem, uz kuru attiecas izmeklēšana, ar noteikumu, ka šādi grāmatojumi ir saskaņā ar attiecīgās valsts grāmatvedības standartiem un pietiekami atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Turklāt būtu jāņem vērā arī iesniegtie pierādījumi par pareizu izmaksu sadalījumu, ja var pierādīt, ka šāds sadalījums ir vēsturiski pamatots. Piecu uzņēmumu atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtais izmaksu sadalījums bija ad hoc izmeklēšanas nolūkiem, un to nevarēja uzskatīt par saprātīgu, jo tas nesaskanēja ar uzņēmumu grāmatvedības revidētajiem pārskatiem. Tādēļ izdarīja korekcijas, lai noteiktu ražošanas izmaksas saskaņā ar attiecīgo uzņēmumu revidētajiem grāmatvedības pārskatiem.

(37)

Šiem pieciem uzņēmumiem noteica dažādos ražošanas izmaksās iekļautos izmaksu posteņus. Noteica attiecīga ražojuma procentuālo daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Lai noteiktu attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas atkarībā no pieejamās un pārbaudāmās informācijas, šo procentuālo daļu piemēroja vai nu katrai izmaksu posteņa vērtībai, vai kopējām grāmatvedības pārskatos minētajām attiecīgā ražojuma izmaksām.

(38)

Vienam uzņēmumam izdarīja 37. pasvērumā minētās korekcijas, lai ņemtu vērā ievērojamo atšķirību starp gultas veļas izmaksu struktūru un uzņēmuma otra visvairāk pārdotā ražojuma, proti, dzijas, izmaksu struktūru. Tā kā šis uzņēmums atbildēs uz anketas jautājumiem pārbaudāmā veidā bija sniedzis skaidrus datus par izmaksu sadalījumu starp šīm divām ražojumu kategorijām, radās iespēja precizēt sadalījumu pēc apgrozījuma, kas ļāva labāk sadalīt ražošanas izmaksas.

(39)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret metodi, ko izmantoja attiecībā uz šo uzņēmumu, minot, ka uzņēmumam nav vēsturiski pamatotas izmaksu sadalījuma sistēmas. Tomēr šo prasību noraidīja, jo 38. apsvērumā minētais izmaksu sadalījums nav balstīts uz uzņēmuma iesniegto izmaksu sadalījumu, bet gan uz pārbaudītiem grāmatvedības datiem, ko uzņēmums regulāri sagatavo.

(40)	Vienam uzņēmumam izdarīja vēl citu korekciju. Uzņēmumam ir divas ražotnes, bet gultas veļu ražo tikai vienā no tām. Tādēļ uzskatīja, ka vispareizāk ir ņemt vērā tikai datus par ražotni, kurā ražo gultas veļu.

(41)

Vairāki citi uzņēmumi apgalvoja, ka Kopienas iestāžu izmaksu sadalījumā būtu jāizdara vēl citas papildus korekcijas. Tomēr izmaksu sadalījuma metode pēc apgrozījuma neļauj piemērot īpašu, citādu metodi, piemērojot to tikai dažiem izmaksu posteņiem, ja vien nepierāda, ka šādu citādu, īpašu metodi var piemērot īpaši šiem dažiem posteņiem. Tā kā saskaņā ar 32. apsvērumu to nevarēja pierādīt, šo uzņēmumu sniegto informāciju un pierādījumus par attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām neuzskatīja par ticamiem, un iepriekš minētos iebildumus noraidīja.

(42)	Cits uzņēmums, kā atklāja pārbaudes apmeklējuma laikā, ražošanas izmaksas aprēķināja, no apgrozījuma atņemot peļņu un PVA izmaksas.

(43)	Pārējo divu uzņēmumu ražošanas izmaksas vispār uzskatīja par ticamām, tomēr bija jāizdara dažas korekcijas, pamatojoties uz pārbaudes apmeklējumu laikā gūto informāciju.

(44)

Daži no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka izejmateriālu izmaksās (lielākoties pelēkais audums (grey cloth), kuras tie uzskaitīja pie ražošanas izmaksām, jau daļēji bija iekļautas PVA izmaksas. Tā kā uzņēmumi nebija pilnībā integrēti, jo dažus pārstrādes posmus izdarīja apakšuzņēmēji, tie iebilda, ka, lai izvairītos no dubultas PVA izmaksu uzskaites, tās būtu jāatņem no ražošanas izmaksām. Tomēr būtu jāatgādina, ka normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot tā vienīgā uzņēmuma, kura pārdevumi vietējā tirgu bija reprezentatīvi, un to divu uzņēmumu, kuru pārdevumi vietējā tirgū attiecīgi bija 2,2 % un 0,2 %, PVA izmaksas un peļņu, un ka šie trīs eksportētāji paši iepirka lielāko daļu no pelēkā auduma. Vēl būtu jāpiebilst, ka katrā izejmateriālu pirkuma cenā iekļautas PVA izmaksas, taču tās ir piegādātāja, nevis attiecīgā eksportētāja PVA izmaksas. Tādēļ šo prasību noraidīja.

2. Eksporta cena

(45)	Septiņi no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem visu eksporta apjomu uz Kopienu pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu to eksporta cenas noteica, ievērojot šo neatkarīgo pircēju faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(46)	Astotajam atlasītajam ražotājam eksportētājam Kopienā bija saistīts importētājs. Šī eksporta cenas aprēķināja, ievērojot cenas, par kādām importētie ražojumi pirmo reizi tika pārdoti neatkarīgajam pircējam, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā.

(47)

Tomēr, ņemot vērā vairāku uzņēmumu prasību, novecojuši krājumi un piegādes ar gaisa transportu (ar CIF vai CFR noteikumiem) netika ņemti vērā dempinga aprēķinos, jo šis pārdošanas apjoms neietilpst parastā tirdzniecības apritē. Šis pārdošanas apjoms ir nenozīmīgs (mazāk kā 2 % no visa eksporta apjoma).

(48)

Tomēr Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šo metodi attiecībā uz piegādēm ar gaisa transportu un novecojušiem krājumiem, apgalvojot, ka no piegādes veida nevar noteikt, vai pārdošana veikta parastā tirdzniecības apritē, un ka šos pārdevumus būtu jāņem vērā tad, ja tie attiecīgajā nozarē būtu bieži sastopami. Iebildumu noraidīja, jo, lai gan lielākā daļa uzņēmumu saņēma piegādes ar gaisa transportu un pārdeva novecojušus krājumus, šie pārdevumi nozarē nav bieži sastopami, tāpēc ka saskaņā ar 47. apsvērumu piegādes ar gaisa transportu un novecojuši krājumi ir ļoti ierobežoti.

3. Salīdzināšana

(49)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika veiktas atbilstīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbilstīgas korekcijas attiecībā uz importēšanas izmaksām, netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, kravu apstrādes, kraušanas un papildu izmaksām, kā arī kredīta izmaksām, komisijas naudu, procentiem un valūtas konversācijas izmaksām izdarīja gadījumos, kad tās tika atzītas par racionālām, precīzām un ar pārbaudītiem pierādījumiem pamatotām. Veica arī korekciju attiecībā uz tirdzniecības procesa posmu, lai atspoguļotu to, ka vietējo tirdzniecību veic tieši ar gala patērētājiem, savukārt eksportu veica ar tirgotājiem, starpniekiem un izplatītājiem.

(50)

Viens eksportētājs iebilda pret korekcijām attiecībā uz komisijas maksu, sakot, ka saistītais tirgotājs, kurš darbības ziņā bija līdzīgs aģentam, kas par savu darbu saņem komisijas maksu, patiesībā ir tikai paplašināta uzņēmuma eksporta nodaļa un neveic atsevišķu uzņēmējdarbību. Korekciju atzina par pamatotu un prasību noraidīja, jo atklāja, ka saistītais tirgotājs veica neatkarīgas pārdošanas darbības (piemēram, iegādājoties un pārvaldot daļu no kvotu apjoma), ko eksportētājs pats nevarēja veikt, un tas radīja ievērojamus izdevumus. Turklāt saistītais tirgotājs par savu darbību attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdošanu Kopienā saņēma ievērojamu starpību, kas uzskatāma par komisijas maksu.

(51)

Vairāki eksportētāji iebilda, ka būtu jāveic korekcijas attiecībā uz bankas pakalpojumu izmaksām un kredīta izmaksām. Tie iebilda, ka vietējā tirgus ražojuma gala patērētāju maksājuma veids parasti ir kredītkartes. Tomēr, pārbaudot uzņēmumus, kas pārdeva vietējā tirgū, atklāja, ka pārdevumi gala patērētājiem veikti par skaidru naudu. Tādēļ prasību noraidīja.

(52)

Viens uzņēmums iebilda, ka būtu jāizdara korekcija attiecībā uz kokvilnas cenu pieaugumu izmeklēšanas periodā. Tomēr kokvilnas cenu pieauguma iemesls bija tirgus cenu pieaugums pasaulē, tādējādi tas nebija raksturīgs tikai Pakistānai. Kokvilnas cenu pieauguma ietekme bija jūtama 3 izmeklēšanas perioda mēnešus, bet attiecīgo ražojumu pārdeva visā izmeklēšanas periodā. Turklāt cenu pieaugumam bija vienīgi pārejošs raksturs, jo pasaules tirgus cenas ir mainīgas, šim izejvielu veidam tā ir parasta parādība. Šādas izejmateriāla cenu izmaiņas būtu jāuzskata par parastu uzņēmējdarbības parādību. Turklāt uzņēmuma iesniegtā informācija (kokvilnas iepirkuma cenas no 1997. līdz 2005. gadam ĶTR) norādīja uz cenu pazemināšanos, augstākās cenas bija 1997. gadā. Ievērojamas izejvielu cenu svārstības parasti var ņemt vērā, ik mēnesi vai reizi ceturksnī veicot normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu. Tomēr tas šeit netika prasīts. Tādēļ prasību noraidīja.

(53)

Visi uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu pieprasīja korekciju attiecībā uz nodokļu atmaksu. Sākotnējā izmeklēšanā prasības par šādām korekcijām ievēroja tikai attiecībā uz summām, kas faktiski tika samaksātas par līdzīgu produktu vai par tajā iestrādātajiem materiāliem, kuri bija paredzēti patēriņam eksportētājvalstī, un pēc tam šīs summas tika atmaksātas, eksportējot attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Šajā izmeklēšanā konstatēja, ka Pakistānas valdība bija atmaksājusi daudz lielākas summas nekā tās, ko uzņēmumi faktiski samaksāja par attiecīgajā ražojumā iestrādāto materiālu importu.

(54)	Atlasītie eksportētāji iebilda, ka Pakistānas valdība bija ieviesusi jaunu ražotāju eksportētāju importa maksājumu atmaksas aprēķinu sistēmu. Saskaņā ar šo jauno sistēmu atmaksājamās summas noteikšanai izmanto noteiktu standartu.

(55)

Šo sistēmu pārbaudīja, lai noteiktu, vai pastāv tieša saikne starp ražotāju eksportētāju nodokļa maksājumu un līdzīgajā ražojumā, kas paredzēts patēriņam eksportētājvalstī, iestrādātajiem materiāliem. Ja izlasē iekļautie eksportētāji pierādīja, ka importa maksājumi tikuši atlīdzināti, Kopienas iestādes prasību par korekciju attiecībā uz normālo vērtību vajadzības gadījumā atzina par pamatotu, ciktāl koriģējamās summas patiesi attiecās uz attiecīgo ražojumu vai uz tajā iestrādātajiem materiāliem, kas bijuši paredzēti patēriņam eksporta valstī un atlīdzināti pēc ražojuma eksporta uz Kopienu.

4. Dempinga starpības

(56)	Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu noteica atsevišķas dempinga starpības.

(57)

Dempinga starpības, ko izsaka procentos no neto cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Yunus Textile Mills, Karači	8,5 %
Lucky Textile Mills, Karači	7,2 %
Nishat Mills Limited, Faisalabada	6,1 %
Chenab Limited, Faisalabada	5,7 %
Gul Ahmed Textile Mills Ltd, Karači	5,6 %
Al-Abid Silk Mills Ltd, Karači	3,9 %
Mohammad Farooq Textile Mills Ltd, Karači	3,5 %
Fairdeal Textiles (Pvt) Ltd, Karači	1,3 %

(58)	Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu secina, ka Fairdeal Textiles (Pvt) Ltd dempinga starpība ir de minimis, jo tā dempinga starpība ir mazāka par 2 %.

(59)

Uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, dempinga starpību noteica, ievērojot izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no neto cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 5,8 %.

(60)

Vairāki eksportētāji, kas sadarbojās un nebija iekļauti izlasē, apgalvoja, ka tikuši diskriminēti, jo tiem piešķirts izlasē iekļauto uzņēmumu vidējais svērtais maksājums, nevis mazākais maksājums. Tie piebilda, ka šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 17. panta noteikumiem izlasē iekļāva astoņus uzņēmumus. Konstatējumus, kas gūti, pamatojoties uz šo eksportētāju sniegtajiem datiem, jāuzskata par reprezentatīviem Pakistānas gultas veļas ražošanas nozarei. Attiecībā uz maksājumu, ko piemēro izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, piemērot vienam atlasītajam eksportētājam noteikto mazāko maksājumu nevis vidējo svērto vērtību, kas reprezentē nozari kopumā, būtu pretrunā atlases veida pārbaudes mērķiem. Jebkurā gadījumā pamatregulas 9. panta 6. punktā noteikts, ka antidempinga maksājums, kas piemērojams to eksportētāju importam, kas pieteikušies, bet nav iekļauti izlasē, nedrīkst pārsniegt izlasē iekļautajām personām noteikto vidējo svērto dempinga starpību, un Kopienas iestāžu parasta prakse ir piemērot vidējo svērto starpību. Ņemot vērā iepriekš minēto, prasību noraidīja.

(61)

Lai noteiktu atlikušo dempinga starpību, vispirms noteica sadarbības līmeni. Salīdzinot Eiropas Kopienu Statistikas biroja datus par Pakistānas izcelsmes importu un atbildes uz anketas jautājumiem, secināja, ka sadarbības līmenis ir augsts (augstāks nekā 80 %). Tādēļ un arī tā iemesla dēļ, ka nebija norāžu par to, ka pārējo uzņēmumu dempinga cenas būtu mazākas, uzskatīja, ka pārējo uzņēmumu, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, dempinga starpība būtu jānosaka augstākās dempinga starpības apmērā, kas konstatēta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Šī metode ir saskaņā ar Kopienas iestāžu praksi un turklāt uzskatāma par nepieciešamu, lai neveicinātu nesadarbošanos. Tādēļ atlikušās dempinga starpības aprēķinātā likme ir 8,5 %.

(62)

Vairāki uzņēmumi, kurus uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojās, apgalvoja, ka laicīgi nosūtījuši atbildes uz atlases veida pārbaudes anketas jautājumiem, iesniedzot tos attiecīgajai asociācijai vai tieši Komisijai. Šiem uzņēmumiem prasīja sniegt pierādījumus, ka atbildes patiesi iesniegtas pieprasītajos termiņos. Neviens no uzņēmumiem nespēja sniegt atbilstīgus pierādījumus, tāpēc prasību noraidīja.

5. Mainīto apstākļu ilglaicība

(63)	Šīs pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis bija pamatot slēdzienu ar pārbaudītu informāciju, kas faktiski bija iespējams, jo mainījās drošības situācija. Nav norāžu par to, ka jaunā pārbaudītā informācija drīzumā nebūtu aktuāla.

(64)

Tomēr būtu jāatgādina, ka dažu paliekošu drošības apsvērumu dēļ pārbaudes izdarīja AAE. Neskatoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, pūlēm pārbaude trešajā valstī neatbilst parastai praksei, jo Komisijas izmeklētājiem nebija neierobežotas tiešas pieejas eksportētāju grāmatvedības pārskatiem un sistēmām. Tādēļ, ja pieejamie informācijas avoti norādīs uz izmaiņām vai citām neprecizitātēm trešajā valstī gūtajos konstatējumos, Kopienas iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc ieinteresēto personu pieprasījuma var veikt mainīto antidempinga maksājumu pārskatīšanu.

6. Secinājums

(65)	Ņemot vērā iepriekš minēto, spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā Pakistānas izcelsmes ražojuma importu būtu jāgroza, lai ņemtu vērā jaunās dempinga starpības.

(66)

Atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punktam maksājumi nedrīkst pārsniegt konstatētā dempinga starpību, bet tiem vajadzētu būt mazākiem nekā starpībai, ja šāds mazāks maksājums ir atbilstīgs, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Ņemot vērā to, ka šajā starpposma pārskatīšanā pārbauda tika dempinga aspektus, uzlikto maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma apmēru.

(67)

Saskaņā ar galīgās regulas 134. apsvērumu sākotnējā dempinga starpība bija zemāka nekā galīgais kaitējuma novēršanas līmenis, tādēļ galīgais antidempinga maksājums ir mazākā dempinga starpība, proti, 13,1 %. Tā kā šajā starpposma pārskatīšanā atklātās dempinga starpības joprojām ir mazākas nekā kaitējuma apmērs, grozot antidempinga maksājumus, būtu jāievēro šīs mazākās dempinga starpības.

(68)

Tādēļ maksājuma līmenis būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī, izņemot uzņēmumu, kuram saskaņā ar 58. apsvērumu noteikta de minimis dempinga starpība:

Izlasē iekļautajiem eksportētājiem

Yunus Textile Mills, Karači

8,5 %

Lucky Textile Mills, Karači

7,2 %

Nishat Mills Limited, Faisalabada

6,1 %

Chenab Limited, Faisalabada

5,7 %

Gul Ahmed Textile Mills Ltd, Karači

5,6 %

Al-Abid Silk Mills Ltd, Karači

3,9 %

Mohammad Farooq Textile Mills Ltd, Karači

3,5 %

Fairdeal Textiles (Pvt) Ltd, Karači

0 %

b)	Eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

5,8 %

c)	Visiem pārējiem uzņēmumiem

8,5 %

(69)	Visām iesaistītajām personām paziņoja būtiskos faktus, kas bija spēkā esošo pasākumu grozījumu iemesls, un deva iespēju izteikt apsvērumus. Komentāri tika saņemti un attiecīgajā gadījumā ņemti vērā. Visām iesaistītajām personām tika noteikts iebildumu izteikšanas termiņš pēc izziņošanas.

(70)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu.

(71)

Viens Pakistānas ražotājs eksportētājs iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Tomēr parasti ir simtiem dažādu gultas veļas ražojuma veidu, kuru atšķirības nav vienkārši pamanāmas importēšanas brīdī. Tādēļ ir praktiski neiespējami katram ražojuma veidam noteikt nozīmīgu minimālu importa cenu, ko Komisijas iestādēm būtu iespējams uzraudzīt un dalībvalstu iestādēm kontrolēt. Šo apstākļu dēļ uzskatīja, ka cenu saistības nav praktiski iespējamas, un tās nevarēja pieņemt.

D. PASĀKUMU ILGUMS

(72)	Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā galīgā regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 397/2004 ar šo groza šādi.

1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, turpmāk minēto uzņēmumu ražojumiem ir šāda:

Ražotājs

Maksājuma likme

TARIC papildu kods

Yunus Textile Mills

H-23/1, Landhi Industrial Area,

Karači

8,5

A698

Lucky Textile Mills

L-8, Block 21, F. B. Area,

Karači

7,2

A699

Nishat Mills Limited

Nishatabad,

Faisalabada

6,1

A700

Chenab Limited

Nishatabad,

Faisalabada

5,7

A701

Gul Ahmed Textile Mills Ltd

Plot No. HT/3A, Landhi Industrial Area,

Landhi,

Karači

5,6

A702

Al-Abid Silk Mills Ltd

A-39, S.I.T.E., Manghopir Road,

Karači

3,9

A704

Mohammad Farooq Textile Mills Ltd

1st floor, Finlay House, I.I Chundrigar Road,

Karači

3,5

A703

Fairdeal Textiles (Pvt) Ltd

A/15-D, Binoria Chowk, S.I.T.E.,

Karači

A705

Pielikumā uzskaitītie ražotāji

5,8

A706

Visi pārējie uzņēmumi

8,5

A999”

2)	Šīs regulas pielikumu iekļauj Regulas (EK) Nr. 397/2004 pielikumā.

1. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Ja kāds cits ražotājs eksportētājs sniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka tas:

—	izmeklēšanas periodā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam nav eksportējis uz Kopienu 1. punktā minēto ražojumu,

—	nav saistīts ar eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas ar šo regulu ieviestie pasākumi, un

—	pēc izmeklēšanas perioda faktiski ir eksportējis uz Kopienu attiecīgo produktu, uz kuru attiecas pasākumi, vai ir uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu daudzumu,

tad Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriežoties ar Padomdevēju komiteju, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, var grozīt 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstā, uz kuriem attiecas vidējā svērtā maksājuma likme 5,8 %.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 5. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K.-H. GRASSER

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) OV L 66, 4.3.2004., 1. lpp.

(3) OV C 196, 3.8.2004., 2. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Ražotāji, kas sadarbojās un minēti 1. panta 2. punktā un uz kuriem attiecas TARIC papildu kods A706:

Nosaukums

Adrese

A.B. Exports (PVT) LTD.

Off. No 6, Ground Floor,

Business Center, New Civil Lines,

Faisalabada

A.S.T. (PVT) Limited

Saba Square 2-C, Saba Commercial Street No 3,

Phase V Extension, D.H. Authority,

Karači

Abdur Rahman Corporation (Pvt) Ltd

P-214 Muslim Town #1,

Sarghoda Road,

Faisalabada

Adil Waheed Garments

66-Zubair Colony, Jaranwala Road,

Faisalabada

Afroze Textile Industries (Pvt) Ltd.

LA 7/1-7, Block 22 F.B. Area,

Karači

Al Musawar Textile (PVT) LTD

Atlas Street, Maqbool Road,

Faisalabada

Al-Karam Textile Mills (PVT) LTD

3rd floor, K.D.L.B. Building,

58-West Wharf Road,

Karači

Al-Latif

W,S, 24, Block-2, Azizabad, F.B. Area,

Karači-75950

Al-Noor Processing & Textile Mills

Sargodha Road,

Near Bava Chak,

Faisalabada

Al-Raheem Textile

F/40, Block-6, P.E.C.H.S.,

Karači

Ameer Enterprises

3rd floor, Bismillah Centre, Street No 2,

Karkhana Bazar, Yanr Market,

Faisalabada

Amsons Textile Mills (PVT) LTD.

D-14/B, S.I.T.E.,

Karači

Amtex (Private) Limited

1-Km, Khurrianwala-Jaranwala Road,

Faisalabada

Anjum Textile Mills (PVT) LTD

Anjum Street, Nalka Kohala, Sarghoda Road,

Faisalabada

Apex Corporation

1-19, Arkay Square,

P.O. Box 13373,

Karači

Arshad Corporation

1088/2, Jail Road

Faisalabada 38000

Arzoo Textile Mills Ltd.

2.6 km, Jaranwala Road, Khurrinwala,

Faisalabada

Asia Textile Mills

D-156, S.I.T.E. Avenue,

Karači

Aziz Sons

D21/Karach, S.I.T.E.,

Karači-75700

B.I.L. Exporters

15/5, Sector 12/C, Karači Ziemeļu ražošanas zona,

Karači

Baak Industries

P-107, Akbarabad, Near Allied Hospital,

Faisalabada

Be Be Jan Pakistan Limited

Square No 7, Chak No 204/R.B.,

Faisalabada

Bela Textiles Ltd

A-29/A, S.I.T.E.,

Karači

Bismillah Fabrics (PVT) LTD.

3 Km, Jhumbra Road, Khurrianwala,

Faisalabada

Bismillah Textiles (PVT) LTD.

1. KM, Jaranwala Road, Khurrianwala,

Faisalabada

Classic Enterprises

B-1/1, Sector 15, Korangi Industrial Area,

Karači

Cotton Arts (PVT) Ltd

613/1, Dagrawaan Road,

Faisalabada

D.L. Nash (Private) Ltd.

11, Timber Pond, Keamari Road,

Karači-75620

Dawood Exports PVT LTD.

P.O. Box 532, Sarghoda Road,

Faisalabada

Decent Textiles

P-1271, Abdullahpur, West Canal Road,

Faisalabada

En Em Fabrics (Pvt) Ltd.

10th Km, Sarghoda Road,

Faisalabada

En Em Industries Ltd.

10th Km, Sargodha Road,

Faisalabada

Enn Eff Exports

4th floor, Business Centre, New Civil Lines,

Faisalabada

Faisal Industries

Office 205, Madina City Mall,

Abdullah Haroon Road, Saddar,

Karači

Fashion Knit Industries

5-Business Centre, Ground Floor,

Mumtaz Hassan Road,

Karači

Fateh Textile Mills Limited

P.O. Box No 69, Hali Road, S.I.T.E.,

Hiderabada

Gerpak Textile (PVT) LTD

317 Clifton Centre, Schon Circle,

Kehkashan Clifton,

Karači

Gohar Textile mills

208 Chak Road, Zia Town,

Faisalabada

H.A. Industries (PVT) LTD

10 KM, Jaranwala Road,

Faisalabada

Haroon Fabrics (Private) Limited

P-121, Rafique Colony, Jail Road,

Faisalabada

Hay's (PVT) Limited

A-33, (C), Textile Avenue, S.I.T.E.,

Karači-75700

Homecare Textiles

D-115, S.I.T.E.,

Karači

Husein Industries LTD.

HT-8 Landhi Industrial & Trading Estate,

Landhi,

Karači

Ideal International

A-63/A, SIND Industrial Trading Estate,

Karači-75700

Jaquard Weavers

811 Mahmoodabad Colony,

Multana

Kam International

F-152, S.I.T.E.,

Karači

Kamal Spinning Mills

4th KM, Jranwala Road, Khurrianwala,

Faisalabada

Kausar Processing Industries (PVT) Ltd.

P-61 Gole Chiniot Bazar,

Faisalabada

Kausar Textile Industries (PVT) LTD.

Maqbool Road,

Faisalabada

Khizra Textiles International

P-68, First Floor, Tawakal Cloth Market,

Gol Chiniot Bazar,

Faisalabada-38000

Kohinoor Textile Mills Limited

Peshawar Road,

Ravalpindi

Latif International (PVT) LTD

Street No 1, Abdullahpur,

Faisalabada

Liberty Mills Limited

A/51-A, S.I.T.E.,

Karači

M/s M.K. SONS Pvt Limited

2 KM, Khurrianwala, Jarranwala Road,

Faisalabada

M/S Al-Ghani International

202 Bhaiwala, Ghona Road,

Faisalabada

M/S Home Furnishings Limited

Plot No 1,2,10,11, Sector IX-B.,

Karači Export Processing Zone,

Karači

MSC Textiles (PVT) Ltd

P-19, 1st floor, Montgomery Bazar,

Faisalabada

Mughanum (PVT) LTD.

P-162, Circular Road,

Faisalabada

Mustaqim Dyeing & Printing Industries (Pvt) Ltd.

D-14/A, Bada Board, S.I.T.E.,

Karači

Naseem Fabrics

Suite #404, 4th floor, Faisalcomplex,

Bilal Road, Civil Lines,

Faisalabada

Nawaz Associates

87 D/1 Main Boulevard Gulberg III,

Lahore

Nazir Industries

Suite 3, 7th floor, Textile Plaza,

M.A. Jinnah Road,

Karači-74000

Niagara Mills (PVT) Ltd

Kashmir Road, Nishatabad,

Faisalabada

Nina Industries Limited

A-29/A, S.I.T.E.,

Karači

Nishitex Enterprises

P-224, Tikka Gali No 2, Y.Y. Plaza.,

1st floor, Montgomery Bazar,

Faisalabada

Parsons Industries (PVT) LTD

E-53 S.I.T.E.,

Karači

Popular Fabrics (PVT) Limited

Plot 115, Landhi Industrial Area,

Karači

Rainbow Industries

810/A, Khanewal Road,

Multana

Rehman International

P-2, Al Rehman House,

Ghulam Rasool Nagar Main Road,

Sarfraz Colony,

Faisalabada

Sadaqat Textile Mills Pvt Ltd

Sadaqat Street, Sarghoda Road,

Faisalabada

Sadiq Siddique Co.

170-A, Latif Cloth Market, M.A. Jinnah Road,

Karači

Sakina Exports International

#313, Dada Chambers, M.A. Jinnan Road,

Karači-74000

Samira Fabrics (PVT) Ltd

401-403, Chapal Plaza, Hasrat Mohani Road,

Karači

Sapphire Textile Mills Limited

313, 3rd floor, Cotton exchange Bldg. I.I.,

Chundrigar Road,

Karači

Shahzad Siddique (PVT) LTD.

4,5 KM, Khurrainwala Jaranwala Road,

Faisalabada

Shalimar Cotton Export (PVT) LTD

Yousaf Chowk, Sarghoda Road,

Faisalabada

Sharif Textiles Industries (PVT) LTD

P.O. Box 265, Satiana Road,

Faisalabada

Shercotex

39/c, Peoples Colony,

Faisalabada

Sitara Textile Industries Limited

6- K.M., Sargodha Road,

Faisalabada

South Asian Textile Inds.

Street No 3, Hamedabad Colony, Vehari Road,

Multana

Sweety Textiles Pvt Ltd

P-237, 2nd floor, Hassan Arcade

Montgomery Bazar,

Faisalabada

Tex-Arts

P-22, 1st floor, Montgomery Bazar,

Faisalabada

The Crescent Textile Mills Ltd

Sargodha Road,

Faisalabada

Towellers Limited

WSA 30-31, Block 1, Federal B,

Karači

Union Exports (PVT) Limited

D-204/A, S.I.T.E.,

Karači-75700

United Finishing Mills Ltd

2nd floor, Regency Arcade, The Mall,

Faisalabada

United Textile Printing Industries (Pvt) Ltd.

P.O. Box 194, Maqbool Road,

Faisalabada

Wintex Exports PVT Ltd.

P-17/A, Main Road, Sarfaraz Colony,

Faisalabada

Zafar Fabrics (PVT) Limited

Chak No 119, J.B. (Samana), Sarghoda Road,

Faisalabada

Zamzam Weaving and Processing Mills

Bazar 1, Razabad,

Faisalabada”

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/30

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 698/2006

(2006. gada 5. maijs),

ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un par darbaspēka izmaksām (1), un jo īpaši tās 11. panta iv) punktu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 530/1999 tika īstenota ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 452/2000 (2) un (EK) Nr. 72/2002 (3), kas definē kvalitātes ziņojuma saturu un izvērtēšanas kritērijus, kas jānosūta Komisijai (Eurostat) pēc katra pārskata laikposma.

(2)	Kvalitātes ziņojumā sniegtajai informācijai jāattiecas uz konkrētiem mainīgajiem lielumiem. Šie mainīgie lielumi ir definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1726/1999 (4) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1916/2000 (5).

(3)

Izmaiņas tās strukturālās statistikas kvalitātes izvērtēšanas pasākumos, kas attiecas uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām, ir vajadzīgas, jo attiecīgi ar Regulām (EK) Nr. 1737/2005 un (EK) Nr. 1738/2005, ir izdarīti grozījumi Regulās (EK) Nr. 1726/1999 un (EK) Nr. 1916/2000. Skaidrības labad un lai samazinātu slogu valsts statistikas birojiem, arī jāsaskaņo darbaspēka izmaksu un izpeļņas statistikas kvalitātes izvērtēšana.

(4)	Tādējādi Regulas (EK) Nr. 452/2000 un (EK) Nr. 72/2002 jāaizstāj ar šo regulu.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 530/1999 10. panta 2. punktā minētā kvalitātes ziņojuma saturs un izvērtēšanas kritēriji ir noteikti šīs regulas pielikumā.

Mainīgie lielumi, kas norādīti šīs regulas pielikumā ir definēti Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I un II pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I un II pielikumā.

2. Pielikumā noteiktā informācija jāsniedz, ņemot vērā vienīgi tās atkāpes, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām, darbaspēka apsekojumu, uzņēmējdarbības strukturālo statistiku un nacionālajiem kontiem.

2. pants

Ja vien pielikumā nav norādīts citādi, ziņojumu par kvalitāti nosūta Eurostat vēlākais 24 mēnešus pēc pārskata laikposma, par kuru tika vākti dati.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 452/2000 un Regulu (EK) Nr. 72/2002 atceļ.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 5. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA

(1) OV L 63, 12.3.1999., 6. lpp. Regula grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 55, 29.2.2000., 53. lpp.

(3) OV L 15, 17.1.2002., 7. lpp.

(4) OV L 203, 3.8.1999., 28. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1737/2005 (OV L 279, 22.10.2005., 11. lpp.).

(5) OV L 229, 9.9.2000., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1738/2005 (OV L 279, 22.10.2005., 32. lpp.).

PIELIKUMS

Kvalitātes ziņojumu attiecībā uz strukturālo statistiku par darbaspēka izmaksām un izpeļņu saturs un izvērtēšanas kritēriji

Kvalitātes ziņojumos iekļauj informāciju par visiem sešiem Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) kvalitātes definīcijas elementiem, proti, atbilstību, precizitāti, savlaicīgumu un punktualitāti, pieejamību un skaidrību, salīdzināmību, saskanību.

1. Atbilstība

“Atbilstība” norāda pakāpi, kādā statistika atbilst pašreizējām un iespējamām lietotāju vajadzībām. Tās norāda, vai tiek sniegta visa vajadzīgā statistika, un to, kādā mērā izmantotie jēdzieni (definīcijas, klasifikācija u.c.) atbilst lietotāju vajadzībām.

Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj:

—	valsts pamatlietotāju apkopojumu;

—	pamatlietotāju galveno vajadzību aprakstu, tostarp to, cik tie ir apmierināti ar piedāvātajiem datiem;

—	ikviena trūkuma (pilnības) vai daļas aprakstu, ko lietotāji vairs neuzskata par atbilstīgu (dublēšanās), attiecībā uz datu pilnību precīzi apraksta trūkstošos mainīgos lielumus un mainīgo lielumu trūkstošos sadalījumus.

Nav obligāti jāiekļauj pozīcijas, kas attiecas uz valsts pamatlietotājiem un to galvenajām vajadzībām, ne arī jāsniedz informācija par lietotāju apmierinātību.

Atkāpjoties no 2. panta, izvēles informāciju par apmierinātību ar piedāvātajiem datiem, ja paredzēts, nosūta Eurostat ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc pārskata laikposma.

2. Precizitāte

“Precizitāte” vispārējā statistikas nozīmē ir aprēķinu vai aplēšu tuvums attiecīgo mainīgo lielumu precīzajām vai patiesajām vērtībām.

2.1. Kļūdas, kas saistītas ar paraugu atlasi

Attiecībā uz abu apsekojumu pamatdatiem aprēķina un nosūta variāciju koeficientu (1) kā precizitātes rādītāju.

Attiecībā uz darbaspēku izmaksu statistiku variāciju koeficientu aprēķina un nosūta šādiem mainīgajiem lielumiem:

“ikgadējās darbaspēka izmaksas” (2)

“darbaspēka izmaksas stundā” (3).

Papildus variāciju koeficientiem par iedzīvotājiem kopumā jānorāda arī atsevišķi variāciju koeficienti abiem mainīgajiem lielumiem attiecībā uz šādiem atsevišķiem iedalījumiem:

—	NACE iedaļas;

—	NUTS 1 līmenis (attiecīgā gadījumā);

—	lieluma klase (1–9 (attiecīgā gadījumā), 10–49, 50–249, 250–499, 500–999, 1 000+).

Attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu variāciju koeficientu aprēķina un nosūta šādiem mainīgajiem lielumiem:

“bruto izpeļņa pārskata mēnesī” (4)

“vidējā bruto izpeļņa stundā pārskata mēnesī” (5).

Papildus variāciju koeficientiem par iedzīvotājiem kopumā jānorāda arī atsevišķi variāciju koeficienti abiem mainīgajiem lielumiem attiecībā uz šādiem atsevišķiem iedalījumiem:

—	pilna (atsevišķi vīriešiem un sievietēm) un nepilna darba laika darbinieki;

—	NACE iedaļa;

—	profesija (ISCO-88 viena cipara līmenī);

—	iedalījums pēc vecuma (mazāk kā 20, 20–29, 30–39, 40–49, 50–59, 60 un vairāk);

—	NUTS 1 līmenis (attiecīgā gadījumā);

—	izglītības līmenis (ISCED 0 līdz 6);

—	uzņēmumu lieluma klase (1–9 (attiecīgā gadījumā), 10–49, 50–249, 250–499, 500–999, 1 000+).

Sadalījums pēc izglītības līmeņa nav obligāts.

Turklāt dalībvalstis iesūta to Eiropas līmeņa publikāciju programmas daudzdimensiju tabulu aiļu sarakstu, par kurām dalībvalstis ir vienojušās, ka tās nav pietiekami ticamas.

Ja izmanto atlasi, neņemot vērā varbūtību, tā vietā, ja iespējams, norāda izmantotās paraugu ņemšanas tehnikas neprecizitātes iespējamo cēloņu aprakstu un to ietekmi uz aplēsēm.

2.2. Kļūdas, kas nav saistītas ar atlasi

2.2.1. Aptvēruma kļūdas

Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par aptvērumu:

—	atšķirību apraksts starp pārskata un pētījuma iedzīvotāju grupām;

—	pārāk plaša vai pārāk šaura aptvēruma aplēstās proporcijas (6) pārskata iedzīvotāju grupai.

2.2.2. Mērījumu un apstrādes kļūdas

Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par mērījumu un apstrādes kļūdām (7):

—	informāciju par mainīgajiem lielumiem ar mērījumu un apstrādes kļūdām, ko nevar uzskatīt par nebūtiskām;

—	informāciju par galvenajiem mērījumu un apstrādes kļūdu, ko nevar uzskatīt par nebūtiskām, cēloņiem, to ietekmi uz aplēšu precizitāti un, ja iespējams, korekcijai piemērojamām metodēm.

2.2.3. Kļūdas atbilžu trūkuma dēļ

Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par kļūdām atbilžu trūkuma dēļ:

—	vienības atbilžu biežums (8);

—	vienības aprēķināšanas proporcija (9) un aprēķina ietekme uz aplēšu precizitāti attiecībā uz mainīgajiem lielumiem “ikgadējās darbaspēka izmaksas” un “bruto izpeļņa pārskata mēnesī”, kā noteikts 2.1. punktā;

—	kopējā aprēķināšanas proporcija (10). Ja informācija nav pieejama par visiem obligātajiem mainīgajiem lielumiem, aprēķinus pamato uz obligātajiem mainīgajiem lielumiem, par kuriem ir pieejama vajadzīgā informācija.

2.2.4. Modeļa pieņēmuma kļūdas

Ja izmanto modelēšanu, kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu attiecīgi iekļauj izmantoto modeļu aprakstu un norādi par to ietekmi uz aplēsēm (piemēram, paredzētā mainīgā lieluma kopuma daļa), vismaz mainīgajiem lielumiem attiecīgi “ikgadējās darbaspēka izmaksas” un “bruto izpeļņa pārskata mēnesī”, kā noteikts 2.1. punktā.

Īpaši jāuzsver modeļi to kļūdu korekcijai, kas nav saistītas ar atlasi, piemēram, visu pieprasīto lielumu klašu vai NACE iedaļu vienību aptveramība vai datu ievade vai ekstrapolācija trūkstošu atbilžu korekcijai.

3. Punktualitāte un savlaicīgums

“Punktualitāte” attiecas uz laikposmu starp datu izplatīšanas datumu un mērķa datumu, kad tie jāiesūta, piemēram, atsaucoties uz datumiem, kas paziņoti oficiālajos datu izplatīšanas kalendāros, noteikti regulās vai par kuriem partneri iepriekš vienojušies.

Informācijas “savlaicīgums” atspoguļo laiku starp tās pieejamību un to notikumu vai parādību, ko tā raksturo.

3.1. Punktualitāte

Lai saprastu un novērstu problēmas, kas saistītas ar punktualitāti, sniedz informāciju par apsekojuma īstenošanas procesu valsts līmenī, īpašu uzmanību pievēršot plānoto un faktisko datumu atbilstībai:

—	termiņi respondentu atbilžu sniegšanai, ietverot atgādinājumus un turpmākus pasākumus;

—	periods statistikas datu vākšanai uz vietas;

—	datu apstrādes periodi;

—	pirmo rezultātu publicēšanas datumi.

3.2. Savlaicīgums

Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu ietver informāciju par laikposmu starp datu izplatīšanu un datu pārskata periodu valsts līmenī.

4. Pieejamība un skaidrība

“Pieejamība” attiecas uz fiziskajiem apstākļiem, kādos lietotāji var iegūt datus: kur doties, kā piekļūt, piegādes laiks, atbilstoši tirgus apstākļi (autortiesības u.c.), mikro vai makro datu pieejamība, dažādi formāti un datu nesēji (papīrs, datnes, CD-ROM/DVD, internets, …) utt.

“Skaidrība” attiecas uz saprotamību, tostarp informācijas vidi, t.i., vai datiem ir pievienoti atbilstoši metadati, ilustrācijas, piemēram, grafiki un kartes, vai ir pieejama informācija par to kvalitāti (arī par izmantošanas ierobežojumiem) un apmērs, kādā sniedz papildu palīdzību.

Atkāpjoties no 2. panta, informāciju par pieejamību un skaidrību nosūta Eurostat vēlākais 36 mēnešus pēc pārskata laikposma.

4.1. Pieejamība

Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par rezultātu izplatīšanas veidiem:

—	atsauces uz pamatrezultātu publikācijām, tostarp tām, kurām pievienotas piezīmes teksta, grafiku, karšu, u.tml. veidā;

—	informāciju par tiem rezultātiem, kurus, ja tādi ir, nosūta pārskata vienībām, kas iekļautas atlasē.

4.2. Skaidrība

Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par rezultātu saprotamību un metadatu pieejamību:

—	sniegto metadatu apraksts un atsauces uz tiem;

—	atsauces uz metodiskajiem pamatdokumentiem, kas saistīti ar sniegto statistiku;

—	to galveno darbību apraksts, ko valsts statistikas dienesti veikuši, lai informētu lietotājus par saistību ar datiem.

5. Salīdzināmība

“Salīdzināmību” izmanto, lai noteiktu piemēroto statistikas jēdzienu un pārbaudes līdzekļu/procedūru atšķirību ietekmi, salīdzinot statistiku ģeogrāfiskos apgabalos, ar ģeogrāfiju nesaistītās jomās vai laikā.

5.1. Ģeogrāfiskā salīdzināmība

Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj informāciju par atšķirībām starp valsts un Eiropas jēdzieniem, jo īpaši definējot statistikas vienības, iedzīvotāju kopumus, pārskata periodus, mainīgo lielumu klasifikāciju un definīcijas un to ietekmi uz aplēsēm.

5.2. Salīdzināmība laikā

Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj informāciju par izmaiņām definīcijās, aptveramībā un metodēs, salīdzinot ar iepriekšējiem apsekojumiem, kā arī par to ietekmi uz aplēsēm. Tomēr informāciju par izmaiņām definīcijās, aptveramībā un metodēs nav jāsniedz, ja šīs izmaiņas rodas Kopienas tiesību aktu grozījumu rezultātā.

6. Saskanība

Statistikas “saskanība” ir tas, kādā apmērā tā var tikt ticami apvienota dažādos veidos un izmantošanai dažādās jomās. Tomēr parasti vieglāk ir identificēt datu nesaskanību, nevis pierādīt to saskanību.

Darbaspēka apsekojums (DSA), uzņēmējdarbības statistikas struktūra (USS), darbaspēka izmaksu indekss (DBII) un nacionālie konti (NK) ir avoti, kuros ietverti līdzīgi vai pat identiski mainīgie lielumi attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu un darbaspēka izmaksām. Kvalitātes ziņojumos attiecīgi par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj datu salīdzinājumus attiecībā uz turpmāk minētajiem mainīgajiem lielumiem no šiem avotiem gan kopumā, gan sadalot pēc NACE iedaļām, un norāda iemeslus, ja rādītāji būtiski atšķiras.

Attiecībā uz strukturālo statistiku par darbaspēka izmaksām salīdzina:

—	faktiski nostrādāto stundu skaitu pārskata gadā vienam darbiniekam (11) un DSA norādīto vidējo vienam darbiniekam izteiktu faktiski nostrādāto stundu skaitu pamatdarbā gadā;

—	mainīgo lielumu “darba algas”, kas izteikts vienam darbiniekam (12), un to pašu USS norādīto mainīgo lielumu vienam darbiniekam;

—	mainīgā lieluma “darbaspēka izmaksas stundā” (13) ikgadējo vidējo pieauguma līmeni un nekoriģēta DBII vidējo ikgadējo pieauguma līmeni; pieauguma līmenis jāattiecina uz šā un iepriekšējā apsekojuma pārskata gadu;

—	mainīgo lielumu “atlīdzība darbiniekiem” (14), kas izteikta vienam darbiniekam, un to pašu NK norādīto mainīgo lielumu.

Attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu salīdzina:

—	mainīgo lielumu “ikgadējā bruto izpeļņa pārskata gadā”, kas izteikts vienam darbiniekam (15), un NK iekļauto mainīgo lielumu “darba alga” vienam darbiniekam.

(1) Variāciju koeficients ir statistikas novērtējuma dispersijas kvadrātsaknes proporcija pret paredzēto vērtību. To nosaka atlases dispersijas vērtējuma kvadrātsaknes proporcijas pret novērtēto vērtību. Jānorāda gan skaitītājs, gan saucējs, ar ko nosaka variāciju koeficientu, un iegūtais variāciju koeficients. Paraugu atlases dispersijas vērtējumā jāņem vērā paraugu atlases struktūra.

(2) Kods D (kopējās darbaspēka izmaksas), kodu D1, D2, D3 un D4 vērtību summa, kam atņem D5 Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.

(3) Kods D (kopējās darbaspēka izmaksas), kodu D1, D2, D3 un D4 vērtību summa, kam atņem D5 un dala ar koda B1 vērtību Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.

(4) Kods 4.2 (kopējā bruto izpeļņā pārskata mēnesī) Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I pielikumā.

(5) Kods 4.3 Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I pielikumā.

(6) “Pārāk šaurs aptvērums” attiecas uz vienībām, kas kļūdas pēc nav iekļautas aptvērumā. “Pārāk plašs aptvērums” attiecas vai nu uz vienībām, kas ir ārpus attiecīgās jomas, vai uz vienībām, kas praksē nepastāv.

(7) Mērījumu kļūdas rodas datu vākšanas gaitā. Mērījumu kļūdām var būt vairāki cēloņi, tostarp apsekošanas līdzeklis, respondents, informācijas sistēma, datu vākšanas veids un intervētājs. Apstrādes kļūdas ir kļūdas, kas rodas pēc datu vākšanas, piemēram, ievadot datus, kodējot, sistematizējot, rediģējot, novērtējot un ievietojot datus tabulās.

(8) Kopējā atbilžu proporcija ir procentuāla attiecība starp atbilžu skaitu un kopējo aptverto respondentu skaitu.

(9) Pozīcijas aprēķināšanas proporcija sniedz aprēķināto vērtību konkrētam mainīgajam lielumam, kā procentuālo apmēru kopējo vērtību skaitam šim mainīgajam.

(10) Kopējā aprēķināšanas proporcija sniedz aprēķināto vērtību visiem mainīgajiem lielumiem, kā procentuālo apmēru kopējo vērtību skaitam šiem mainīgajiem lielumiem.

(11) Kods B1, ko dala ar koda A1 vērtību, Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.

(12) Kods D11, ko dala ar koda A1 vērtību, Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.

(13) Kā definēts 2.1. punktā.

(14) Kods D1, ko dala ar koda A1 vērtību, Regulās (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.

(15) Kods 4.1, ko dala ar darbinieku skaitu, Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I pielikumā.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/38

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 20. februāris)

par anketu, kas jāizmanto, ziņojot par to, kā tiek ieviesta Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 438)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/329/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvu 2000/76/EK,par atkritumu sadedzināšanu (1) un jo īpaši tās 15. pantu,

tā kā:

(1)	Dalībvalstīm vajadzēja ieviest Direktīvu 2000/76/EK līdz 2002. gada 28. decembrim un tām būs jāziņo par tās ieviešanu saskaņā ar anketu, ko izstrādās Komisija.

(2)	Šīs anketas vispārējais mērķis ir atbilstīgi dalībvalstu atbildēm apkopot informāciju par Direktīvas 2000/76/EC ieviešanu un noteikt, kāda ir dalībvalstu pieeja noteikumiem par sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām.

(3)

Ziņošanas periodam ir jāaptver pirmie trīs pilnie gadi no 2002. gada 28. decembra un tas jānosaka, ņemot vērā ziņošanas prasības, kas ietvertas Direktīvā 94/67/EK un 96/61/EK. Ņemot vērā, ka Direktīva 2000/76/EK, sākot no 2005. gada 28. decembra, pilnībā attiecas uz visām esošajām iekārtām, un tā kā lielākā daļa iekārtu, ko lieto ES, pieder esošo iekārtu grupai, un ka Direktīva 94/67/EK ar 2005. gada 28. decembri ir atcelta, ziņošana saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK aptver laikposmu no 2006.–2008. gadam ieskaitot, visatbilstošākais pirmais pilnais ziņošanas periods ir no 2006. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/692/EEK 6. pantu (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis izmanto pielikumā sniegto anketu, lai ziņotu par Direktīvas 2000/76/EK īstenošanu saskaņā ar tās 15. pantu.

2. Pirmais ziņojums aptver trīs gadus, sākot no 2006. gada 1. janvāra, un to nosūta Komisijai vēlākais līdz 2009. gada 30. septembrim.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 20. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(2) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

PIELIKUMS

par anketu, kas jāizmanto, ziņojot par to, kā tiek ieviesta Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu

Lūdzu, ievērojiet: lai identificētu informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai, lūdzu, sniedziet atsauces.

DIREKTĪVAS ĪSTENOŠANA

2. panta 1. punkts

1.	Cik sadedzināšanas iekārtas un cik līdzsadedzināšanas iekārtas jūsu valstī ietilpst Direktīvas 2000/76/EK darbības jomā?

3. pants

2.	Lūdzu aprakstiet problēmas ar 3. pantā dotajām definīcijām, kas novērotas transponējot un īstenojot Direktīvu?

4. panta 1. punkts

Cik daudz atļauju ir izsniegts saskaņā ar 4. panta 1. punktu:

(a)	jaunām sadedzināšanas iekārtām;

(b)	esošajām sadedzināšanas iekārtām;

(c)	jaunām līdzsadedzināšanas iekārtām;

(d)	esošām līdzsadedzināšanas iekārtām;

Piezīme: “esošās” iekārtas ir tās, kas definētas 3. panta 6. punktā. “Jaunas” iekārtas ir visas pārējās iekārtas.

4.	Vai kāda pārvietojamā iekārta ir saņēmusi atļauju saskaņā ar šo direktīvu?

5.	Cik daudzām sadedzināšanas iekārtām un cik daudzām līdzsadedzināšanas iekārtām ir vēl jāsaņem atļaujas saskaņā ar 4. panta 1. punktu?

4. panta 4. punkts

Ja šāda informācija ir pieejama, norādiet kopīgo atļauto atkritumu caurlaides spēju:

(a)	jaunām sadedzināšanas iekārtām;

(b)	esošajām sadedzināšanas iekārtām;

(c)	jaunām līdzsadedzināšanas iekārtām; kā arī

(d)	esošajām līdzsadedzināšanas iekārtām.

7.	Kādas atkritumu kategorijas (kā tas noteikts Eiropas Atkritumu katalogā, ja iespējams) līdzsadedzina cementa iekārtās?

Kādas atkritumu kategorijas (kā tas noteikts Eiropas Atkritumu katalogā, ja iespējams) līdzsadedzina:

(a)	citās sadedzināšanas iekārtās, kas nav cementa iekārtas (piemēram, elektrostacijās); un,

(b)	rūpniecības nozares, kas nav ietvertas II pielikuma 1. daļā vai II pielikuma 2. daļā, līdzsadedzina atkritumus?

9.	Ja šāda informācija ir pieejama, lūdzu, norādiet atkritumu apjomu, ko var sadedzināt šajās iekārtās.

4. panta 5. punkts

10.

Kādi noteikumi ir izveidoti atļauju piešķiršanas procedūrā:

(a)	nosakot to bīstamo atkritumu daudzumu un kategorijas, kurus var apstrādāt;

(b)	minimālās un maksimālās apstrādāšanai paredzēto bīstamo atkritumu plūsmas;

(c)	atļauto bīstamo atkritumu siltumietilpības apjoms un ierobežojumi attiecībā uz piesārņojošas vielas koncentrāciju, piemēram, PHB, pentahlorfenols, hlors, fluors, sērs, smagie metāli?

5. panta 4. punkts

11.	Kurus atkritumus uzskata par “nepiemērotiem” reprezentatīvu paraugu ņemšanai?

6. panta 4. punkts

12.

Attiecībā uz dūmvadu gāzes ekspozīcijas laiku un temperatūru, kā tas noteikts 6. panta 1. punktā:

(a)	Vai ir piešķirti izņēmumi no ekspluatācijas noteikumiem saskaņā ar 6. panta 4. punktu? (Jā/Nē)

(b)	Ja atbilde ir “jā”, cik daudz izņēmumu ir piešķirts?

(c)

Ja šāda informācija ir pieejama, lūdzu, aprakstiet pamatojumu izņēmuma piešķiršanai katrā gadījumā, ietverot:

(i)	sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas jaudu;

(ii)	sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas aptuveno vecumu un norādot, vai tā ir “esoša” iekārta atbilstīgi 3. panta 6. punktam vai jauna iekārta;

(iii)

sadedzināmo atkritumu veidu;

(iv)	kā prasība, lai nodrošinātu, ka atliekvielu un organiskā piesārņojuma saturs šajās atliekvielās nepārsniedz daudzumu, kas sagaidāms no iekārtas, attiecībā uz kuru nav piešķirts izņēmums;

(v)	ekspluatācijas noteikumus, kas aprakstīti atļaujā; kā arī

(vi)	emisiju robežvērtības, kas jāievēro konkrētai iekārtai.

6. panta 6. punkts

13.

Sadedzināšanas iekārtām:

(a)	cik daudz “esošo” iekārtu reģenerē siltumu, kas saražots sadedzināšanas procesā; kā arī

(b)	cik daudz “jauno” iekārtu reģenerē siltumu, kas saražots sadedzināšanas procesā?

14.

Līdzsadedzināšanas iekārtām:

(a)	cik daudz “esošo” iekārtu reģenerē siltumu, kas saražots sadedzināšanas procesā?

(b)	cik daudz “jauno” iekārtu reģenerē siltumu, kas saražots sadedzināšanas procesā?

7. panta 1. punkts

15.

Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām: kādi pasākumi tiek veikti (papildus ziņojumam, kas pieprasīts saskaņā ar 12. panta 2. punktu, ja tādi tiek veikti), lai nodrošinātu, ka iekārtas tiek plānotas, aprīkotas, uzbūvētas un darbinātas tā, lai emisiju robežvērtības (kas noteiktas direktīvas V pielikumā) netiek pārsniegtas?

7. panta 2. punkts

16.

Attiecībā uz līdzsadedzināšanas iekārtām: kādi pasākumi tiek veikti (papildus ziņojumam, kas pieprasīts saskaņā ar 12. panta 2. punktu, ja tādi tiek veikti), lai nodrošinātu, ka iekārtas tiek plānotas, aprīkotas, uzbūvētas un darbinātas tā, lai emisiju robežvērtības (kas noteiktas direktīvas II Pielikumā) netiek pārsniegtas?

17.

Vai cementa krāsnīm, kas līdzsadedzina atkritumus, atbilstoši II pielikumam, ir atļauti izņēmumi par NOx, SO2, putekļu, vai kopējā organiskā oglekļa satura emisiju robežvērtībām? (Jā/Nē)

(a)	ja atbilde ir “jā”, cik daudz izņēmumu ir piešķirts?

(b)

ja šāda informācija ir pieejama, lūdzu, aprakstiet pamatojumu katram izņēmuma piešķiršanas gadījumam, ietverot:

(i)	iekārtas jaudu;

(ii)	iekārtas vecumu;

(iii)

līdzsadedzināto atkritumu veidu;

(iv)	ekspluatācijas noteikumus, kas aprakstīti atļaujā; kā arī

(v)	emisiju robežvērtības, kuras jāievēro attiecībā uz katru iekārtu.

7. panta 2. un 4. punkts

18.	Uz cik daudzām līdzsadedzināšanas iekārtām attiecas emisiju robežvērtības, kas sniegtas direktīvas V pielikumā (t.i., kur tiek veikta neapstrādātu sadzīves atkritumu līdzsadedzināšana vai vairāk kā 40 % ražotā siltuma rodas no bīstamo atkritumu sadedzināšanas)?

7. panta 5. punkts

19.

Vai izmešiem gaisā no sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām ir noteiktas atbilstošas robežvērtības papildus tām, kas dotas II un V pielikumā? (Jā/Nē)

Ja “jā” un, ja šāda informācija ir pieejama, lūdzu, norādiet:

(a)	lekārtas, uz kurām tas attiecas (t.i., sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas);

(b)	vai šīs iekārtas ir “jaunas” vai “esošas”;

(c)	uz kādiem piesārņotājiem tie attiecas;

(d)	kāpēc tās piemēro;

(e)	robežlielumi;

(f)	vai tos uzrauga pastāvīgi vai nepastāvīgi;

8. panta 2., 3., 4. un 5. punkts

20.	Kā nosaka emisiju robežvērtības attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu no sadedzināšanas gāzu attīrīšanas iekārtām ūdens vidē?

8. panta 6. punkta a) apakšpunkts

21.	Kādi ir noteikumi atļauju izsniegšanas procesā, lai kontrolētu šo vielu emisijas, kas uzskaitītas IV pielikumā?

8. panta 6. punkta b) apakšpunkts

22.	Kādi ekspluatācijas kontroles parametri ir noteikti atļaujā attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu?

8. panta 7. punkts

23.	Kādi noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu augsnes, virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu aizsardzību saskaņā ar 8. panta 7. punktu?

24.	Kādus kritērijus izmanto, lai nodrošinātu, ka uzkrāšanas kapacitāte ir adekvāta ūdeņiem, kas jāpārbauda un jāapstrādā pirms novadīšanas, ja nepieciešams?

8. panta 8. punkts

25.

Ja emisiju robežvērtības ir noteiktas attiecībā uz piesārņojošām vielām papildus IV pielikumā minētajām piesārņojošām vielām:

(a)	uz kādām iekārtām tās attiecas (t.i., sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas, “jaunām” vai “esošām”);

(b)	kādām piesārņojošām vielām tās piemēro;

(c)	kāpēc tās piemēro; un

(d)	kādas ir robežvērtības;

9. pants

26.	Kādi noteikumi kopumā ir izstrādāti, lai samazinātu no sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām radušos atliekvielu daudzumu un bīstamību?

10. panta 1. punkts

27.	Attiecībā uz sadedzināšanas procesiem – kādi noteikumi ir izstrādāti, lai uzraudzītu attiecīgus parametrus, nosacījumus un masas koncentrāciju?

28.	Attiecībā uz līdzsadedzināšanas procesiem – kādi noteikumi ir izstrādāti, lai uzraudzītu attiecīgus parametrus, nosacījumus un masas koncentrāciju?

11. pants

29.	Kādi noteikumi ir izstrādāti atļauju izsniegšanas procesā, lai nodrošinātu atbilstību 11. panta 2. līdz 12. punkta un 17. punkta noteikumiem attiecībā uz gaisu un 9. punkta un 14. līdz 17. punkta noteikumiem attiecībā uz ūdeni?

11. panta 11. punkts

30.	Lūdzu aprakstiet kādas oficiālas vadlīnijas ir izstrādātas attiecībā uz informāciju par apstiprināto diennakts vidējo emisiju daudzumu?

11. panta 17. punkts

31.	Kādas ir procedūras, lai informētu kompetento iestādi gadījumā, ja emisiju robežvērtības tiek pārsniegtas?

12. panta 1. punkts

32.	Kādi pasākumi veikti, lai nodrošinātu sabiedrības dalību atļauju izsniegšanas procesā?

12. panta 1. un 2. punkts

33.

Attiecībā uz informācijas pieejamību atļauju izsniegšanas procesā:

(a)	vai ir kāda ar vides aspektiem saistīta informācija, kas nav pieejama sabiedrībai, attiecībā uz piemērošanu, lēmumu pieņemšanas procesu un tam sekojošo atļaujas izsniegšanu?

(b)

ja šāda informācija ir pieejama, lūdzu, norādiet:

—	vai šī informācija ir pieejama bez maksas (jā/nē); un ja atbilde ir “nē”,

—	norādiet noteikto maksu un to, kādos apstākļos šo maksu piemēro.

12. panta 2. punkts

34.	Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtu ar nominālo jaudu divas tonnas vai vairāk stundā – kādi noteikumi ir izstrādāti, lai pieprasītu operatoram iesniegt kompetentajai iestādei gada pārskatu par iekārtas funkcionēšanu un uzraudzīšanu?

35.	Attiecībā uz līdzsadedzināšanas iekārtu ar nominālo jaudu divas tonnas vai vairāk stundā – kādi noteikumi ir izstrādāti, lai pieprasītu operatoram iesniegt kompetentajai iestādei gada pārskatu par iekārtas darbību un uzraudzīšanu?

36.

Ja tiek sniegts gada pārskats:

(a)	kāda informācija tajā ir sniegta?

(b)	cik daudz privātu personu/sabiedrības locekļu skata šo ziņojumu?

37.	Attiecībā uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu mazāk kā divas tonnas stundā – kā par šādām iekārtām informē sabiedrību?

13. panta 1. punkts

38.	Kādi noteikumi iekļauti atļaujā, lai kontrolētu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas ekspluatāciju ārkārtas apstākļos (t.i., attīrīšanas ierīču vai uzraudzības iekārtu dīkstāvju, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ)?

39.	Attiecībā uz sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas procesiem – kāds ir maksimāli pieļaujamais ekspluatācijas laiks ārkārtas apstākļos (t.i., pirms iekārtu darbība ir jāpārtrauc)?

16. pants

40.	Kāda informācija ir jūsu rīcībā, lai ierosinātu, ka direktīvā jāizdara grozījumi attiecībā uz 10., 11. un 13. pantu, un I un III pielikumu.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/43

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 2005/432/EK, ar ko paredz veterināros noteikumus un veterināro (veselības) sertifikātu paraugus to gaļas produktu ievešanai no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ Lēmumus 97/41/EK, 97/221/EK un 97/222/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1319)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/330/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvu 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (1), un jo īpaši tās 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (2), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu, 8. panta 4. punktu, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 9. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1976. gada 21. decembra Lēmumā 79/542/EEK, ar ko izveido trešo valstu vai to daļu sarakstu un pieņem dzīvnieku un cilvēku veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus dažu dzīvu dzīvnieku un svaigas to gaļas ievešanai Kopienā (3), ir paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi dzīvu dzīvnieku, izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus, kā arī šādu dzīvnieku svaigas gaļas, izņemot gaļas izstrādājumus, ievešanai Kopienā.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2005/432/EK (4) ir paredzēti dzīvnieku veselības un higiēnas noteikumi dažu gaļas produktu sūtījumu ievešanai Kopienā, tostarp to trešo valstu un trešo valstu daļu saraksti, no kurām atļauts veikt šādu produktu ievešanu. Ar šo lēmumu ir arī noteikts veterināro (veselības) sertifikātu paraugs, kā arī šiem produktiem vajadzīgās apstrādes noteikumi.

(3)

Vajadzības gadījumā ir jānodrošina pareiza trešo valstu, jo īpaši Brazīlijas, Namībijas un Dienvidāfrikas, atbilstība pastāvošajam iedalījumam reģionos, lai Kopienā ievestu svaigu gaļu, lai nodrošinātu, ka gaļas produktos izmantotā gaļa ir iegūta no dzīvniekiem, kas turēti vietās, kurām nav piemēroti ierobežojumi sakarā ar kādu slimību, lai precizētu gaļas subproduktu izmantošanas noteikumus noteiktos gaļas produktos un lai skaidri definētu, kādas ir prasības attiecībā uz gaļas produktos izmantoto medījamo putnu gaļu.

(4)	Serbija un Melnkalne ir republikas, kas kopā veido Valstu savienību, tomēr katrai no tām ir sava muita teritorija. Tāpēc to trešo valstu vai šo valstu daļu sarakstā, no kurām ir atļauta gaļas produktu ievešana Kopienā, šīs valstis ir jāiekļauj atsevišķās pozīcijās.

(5)	Tādēļ Lēmums 2005/432/EK ir attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2005/432/EK groza šādi.

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Dzīvnieku veselības nosacījumi saistībā ar gaļas produktu izcelsmi un apstrādi

Ar nosacījumu, ka ir nodrošināta atbilstība gaļas produktu izcelsmes un apstrādes nosacījumiem, kā to paredz I pielikuma 1. un 2. punkts, dalībvalstis atļauj ievest gaļas produktus, kuru izcelsme ir šādas trešās valstis vai trešo valstu daļas:

a)	ja gaļas produktiem nav noteikta I pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā paredzētā īpašā apstrāde – II pielikuma 2. daļā uzskaitītās trešās valstis un šā pielikuma 1. daļā uzskaitītās trešo valstu daļas;

b)	ja gaļas produktiem ir noteikta I pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā paredzētā īpašā apstrāde – II pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitītās trešās valstis un šā pielikuma 1. daļā uzskaitītās trešo valstu daļas”;

2)	Lēmuma I, II un III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2006. gada 1. jūlija.

Tomēr veterināros (veselības) sertifikātus, kas izdoti pirms šā lēmuma piemērošanas dienas, var izmantot līdz 2006. gada 1. oktobrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 445/2004 (OV L 72, 11.3.2004., 60. lpp.).

(2) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(3) OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/259/EK (OV L 93, 31.3.2006., 65. lpp.).

(4) OV L 151, 14.6.2005., 3. lpp.

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Gaļas produkti, kuru izcelsme ir 4. panta a) apakšpunktā minētajās trešās valstīs vai trešo valstu daļās, satur gaļu, ko atļauts ievest Kopienā kā svaigu gaļu un/vai gaļas produktus, kas iegūti no vienas vai vairākām sugām vai dzīvniekiem, kuriem veikta nespecifiska apstrāde, kā noteikts II pielikuma 4. daļā.

Gaļas produkti, kuru izcelsme ir 4. panta b) apakšpunktā minētajās trešās valstīs vai trešo valstu daļās, atbilst šādiem nosacījumiem, kā noteikts vai nu a), b), vai c) apakšpunktā:

gaļas produktiem:

i)	jāsatur gaļa un/vai gaļas produkti, kas iegūti no vienas sugas vai dzīvnieka saskaņā ar atļauju II pielikuma 2. un 3. daļas attiecīgajā ailē, kurā norādītas attiecīgās sugas vai dzīvnieks; un

ii)	ir veikta vismaz specifiskā apstrāde, kas noteikta attiecībā uz šo sugu vai dzīvnieku atbilstoši II pielikuma 4. daļai; vai

gaļas produktiem:

i)	jāsatur svaiga, pārstrādāta vai daļēji pārstrādāta gaļa, kā noteikts II pielikuma 2. un 3. daļas attiecīgajā ailē, no vairāk nekā vienas sugas vai dzīvnieka, kas sajauktas pirms pakļaušanas galīgai apstrādei, kā noteikts II pielikuma 4. daļā; un

ii)	to galīgai apstrādei, kas minēta i) apakšpunktā, jābūt vismaz tik iedarbīgai kā visiedarbīgākajai no II pielikuma 4. daļā minētajām apstrādēm attiecībā uz konkrēto sugu vai dzīvnieku gaļu, kā tas paredzēts II pielikuma 2. un 3. daļas attiecīgajā ailē; vai

gaļas galaprodukti obligāti:

i)	ir jāsagatavo, sajaucot iepriekš apstrādātu gaļu no vairāk nekā vienas sugas vai dzīvnieka; un

ii)	to iepriekšējai apstrādei, kura minēta i) apakšpunktā un kurai pakļauta katra gaļas sastāvdaļa, ir jābūt vismaz tik iedarbīgai kā II pielikuma 4. daļā minētajai attiecīgajai apstrādei attiecībā uz konkrēto sugu vai dzīvnieku, kā tas paredzēts attiecīgajā slejā.

Lēmuma II pielikuma 4. daļā minētās apstrādes ir minimālie pieņemamie pārstrādes nosacījumi dzīvnieku veselības nodrošināšanas nolūkos attiecībā uz attiecīgo sugu vai dzīvnieka gaļu, kuras izcelsme ir II pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs vai trešo valstu daļās. Tomēr gadījumos, ja dzīvnieku veselības ierobežojumu dēļ ir ieviests aizliegums attiecībā uz subproduktiem, gaļas produktos tos drīkst izmantot ar nosacījumu, ka ir veikta attiecīgā II pielikuma 2. daļā minētā apstrāde. Turklāt uzņēmumam var atļaut ražot gaļas produktus, kuriem veikta B, C vai D veida apstrāde, kā to paredz II pielikuma 4. daļa, pat tad, ja šis uzņēmums atrodas trešā valstī vai trešās valsts daļā, no kuras Kopienā ievest svaigu gaļu nav atļauts.

II PIELIKUMS

1. DAĻA

Šā pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitīto valstu reģionālās teritorijas

Valsts	Teritorija		Teritorijas apraksts
Valsts	ISO kods	Versija	Teritorijas apraksts
Argentīna	AR	01/2004	Visa valsts
	AR-1	01/2004	Visa valsts, izņemot šādas provinces: Čubuta (Chubut), Santakrusa (Santa Cruz) un Tjerra del Fuego (Tierra del Fuego) – to sugu gadījumā, uz kurām attiecas Lēmums 79/542/EEK (ar jaunākajiem grozījumiem)
	AR-2	01/2004	Šādas provinces: Čubuta (Chubut), Santakrusa (Santa Cruz) un Tjerra del Fuego (Tierra del Fuego) – to sugu gadījumā, uz kurām attiecas Lēmums 79/542/EEK (ar jaunākajiem grozījumiem)
Bulgārija (1)	BG	01/2004	Visa valsts
	BG-1	01/2004	Kā aprakstīts Padomes Lēmuma 79/542/EEK (ar jaunākajiem grozījumiem) II pielikuma I daļā
	BG-2	01/2004	Kā aprakstīts Lēmuma 79/542/EEK (ar jaunākiem grozījumiem) II pielikuma I daļā
Brazīlija	BR	01/2004	Visa valsts
	BR-1	01/2005	Šādi štati: Riugrandi du Sula (Rio Grande do Sul), Santakatarina (Santa Catarina), Parana (Paraná), Sanpaulu (São Paulo) un Matugrosu du Sula (Mato Grosso do Sul)
	BR-2	01/2005	Daļa Matugrosu du Sula štata (izņemot Sonora, Aquidauana, Bodoqueno, Bonito, Caracol, Coxim, Jardim, Ladario, Miranda, Pedro Gomes, Porto Murtinho, Rio Negro, Rio Verde of Mato Grosso un Corumbá pašvaldība); Paranas (Paraná) štats; Sanpaulu (Sao Paulo) štats; daļa Minasžeraisa (Minas Gerais) štata (izņemot Oliveira, Passos, São Gonçalo de Sapucai, Setelagoas un Bambuí reģionālās delegācijas); Espritu Santo (Espíritu Santo) štats; Rio Grande do Sul štats; Santakatarina (Santa Catarina) štats; Gojasa (Goias) štats; daļa Matugrosu (Mato Grosso) štata, kurā ietilpst: Cuiaba (izņemot San Antonio de Leverger, Nossa Senhora do Livramento, Pocone un Barão de Melgaço pašvaldību), Caceres (izņemot Caceres pašvaldību), Lucas do Rio Verde, Rondonopolis (izņemot Itiquiora pašvaldību), Barra do Garça un Barra do Burgres
	BR-3	01/2005	Šādi štati: Gojasa (Goiás), Minasžeraisa (Minas Gerais), Matugrosu (Mato Grosso), Matogrosu du Sula (Mato Grosso do Sul), Parana (Paraná), Riograndi du Sula (Rio Grande do Sul), Santakatarina (Santa Catarina) un Sanpaulu (São Paulo)
Malaizija	MY	01/2004	Visa valsts
Malaizija	MY-1	01/2004	Tikai Malaizijas pussalas daļa (Rietummalaizija)
Namībija	NA	01/2005	Visa valsts
Namībija	NA-1	01/2005	Uz dienvidiem no sanitārā kordona no Palgrave Point rietumos līdz Gam austrumos
Dienvidāfrika	ZA	01/2005	Visa valsts
Dienvidāfrika	ZA-1	01/2005	Visa valsts, izņemot: mutes un nagu sērgas uzraudzības apgabalu daļu, kas atrodas Mpumalanga un ziemeļu provinču veterinārās uzraudzības apgabalā, Natal veterinārās uzraudzības apgabala Ingwavuma rajonā un Botsvānas pierobežā uz austrumiem no 28. garuma grāda un KwaZuluNatal provinces Camperdown rajonā

2. DAĻA

Trešās valstis vai to daļas, no kurām ir atļauta gaļas produktu ievešana Kopienā

ISO kods

Izcelsmes valsts vai tās daļa

1.	Mājas liellops

2.	Saimniecībā audzēti medījamie pārnadži (izņemot cūkas)

Mājas aitas/kazas

1.	Mājas cūkas

2.	Saimniecībā audzēti medījamie pārnadži (cūkas)

Mājas nepārnadži

Mājputni

2.	Saimniecībā audzēti medījamie putni (izņemot skrējējputnus)

Saimniecībā audzēti skrējējputni

Mājas truši un saimniecībā audzēti zaķveidīgie dzīvnieki

Savvaļas medījamie pārnadži (izņemot cūkas)

Mežacūkas

Savvaļas nepārnadži

Savvaļas zaķveidīgie (truši un zaķi)

Savvaļas medījamie putni

Savvaļas zīdītāju dzimtas medījumdzīvnieki (izņemot nagaiņu, nepārnadžu un zaķveidīgo kārtas dzīvnieki)

Argentīna AR

XXX

Argentīna AR-1 (2)

XXX

Argentīna AR-2 (2)

A (3)

XXX

Austrālija

XXX

Bulgārija (6)BG

XXX

Bulgārija BG-1

XXX

Bulgārija BG-2

XXX

Bahreina

XXX

Brazīlija

XXX

Brazīlija BR-1

XXX

Brazīlija BR-2

XXX

Brazīlija BR-3

XXX

Botsvāna

XXX

Baltkrievija

XXX

Kanāda

XXX

Šveice

XXX

Čīle

XXX

Ķīna

XXX

Kolumbija

XXX

Etiopija

XXX

Grenlande

XXX

Honkonga

XXX

Horvātija

XXX

Izraēla

XXX

Indija

XXX

Islande

XXX

Kenija

XXX

Dienvidkoreja

XXX

Maroka

XXX

Madagaskara

XXX

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)

XXX

Maurīcija

XXX

Meksika

XXX

Malaizija MY

XXX

Malaizija MY-1

XXX

Namībija (2)

XXX

Jaunzēlande

XXX

Paragvaja

XXX

Rumānija (6)

XXX

Krievija

XXX

Singapūra

XXX

Svazilenda

XXX

Taizeme

XXX

Tunisija

XXX

Turcija

XXX

Ukraina

XXX

Savienotās Valstis

XXX

Urugvaja

XXX

Melnkalne (5)

XXX

Serbija (5) (7)

XXX

Dienvidāfrika (2)

XXX

Zimbabve (2)

XXX

XXX	Sertifikāts nav paredzēts, un šo sugu gaļas produkti ir aizliegti.

3. DAĻA

Trešās valstis vai to daļas, kam nav atļaujas nespecifiska apstrādes režīma (A) ietvaros, bet no kurām atļauj žāvētas liellopu gaļas ar garšvielām vai pasterizētu gaļas produktu importu Kopienā

ISO kods

Izcelsmes valsts vai tās daļa

1.	Mājas liellops

2.	Saimniecībā audzēti medījamie pārnadži, izņemot cūkas

Mājas aitas/kazas

1.	Mājas cūkas

2.	Saimniecībā audzēti medījamie pārnadži (cūkas)

Mājas nepārnadži

Mājputni

2.	Saimniecībā audzēti medījamie putni

Skrējēputni

Mājas truši un saimniecībā audzēti zaķveidīgie

Savvaļas medījamie pārnadži (izņemot cūkas)

Mežacūkas

Savvaļas nepārnadži

Savvaļas zaķveidīgie (truši un zaķi)

Savvaļas medījamie putni

Savvaļas medījamie zīdītāji (izņemot nagaiņus, nepārnadžus un zaķveidīgos)

Argentīna AR

XXX

Namībija

XXX

Namībija NA-1

XXX

Dienvidāfrika

XXX

Dienvidāfrika ZA-1

XXX

Zimbabve

XXX

4. DAĻA

Lēmuma 2. un 3. daļas tabulās lietoto kodu skaidrojums

LĒMUMA I PIELIKUMĀ MINĒTIE APSTRĀDES VEIDI

Nespecifiska apstrāde:

nav noteikta minimālā specifiskā temperatūra vai cita veida apstrāde sakarā ar dzīvnieka veselību, no kura ražo gaļas produktu. Tomēr tas jāapstrādā tā, ka gaļas produkta cirtuma vietā neparādās svaigas gaļas īpašības, un svaigajai gaļai, ko izmanto tā ražošanai, arī jāatbilst dzīvnieku veselības noteikumiem, ko piemēro svaigas gaļas eksportam uz Kopienu.

Īpašās apstrādes, kas uzskaitītas dilstošā stiprības secībā:

apstrāde hermētiski noslēgtos traukos ar Fo vērtību trīs un vairāk.

minimālā temperatūra ir 80 °C, kura jānodrošina visā gaļas produktā, veicot gaļas produkta apstrādi.

minimālā temperatūra ir 70 °C, kura jānodrošina visā gaļas produktā, veicot gaļas produkta apstrādi, vai šķiņķa apstrāde, kas sastāv no dabiskās fermentācijas un nogatavināšanas, kas ilgst ne mazāk kā deviņus mēnešus, kuras rezultātā iegūst šādas īpašības:

—	Aw vērtība nepārsniedz 0,93,

—	pH vērtība nepārsniedz 6,0.

ja šie produkti ir žāvētas gaļas strēmeļu veidā, tad apstrādē:

—	Aw vērtība nepārsniedz 0,93,

—	pH vērtība nepārsniedz 6,0.

termiska apstrāde, kas nodrošina vismaz 65 °C iekšējo temperatūru, to sasniedzot laika posmā, kas vajadzīgs, lai pasterizācijas vērtība (pv) būtu vismaz 40.

III PIELIKUMS

”

(1) Piemēro tikai tad, ja pievienošanās valsts kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

(2) Sk. šā pielikuma 3. daļā minimālās apstrādes prasības pasterizētajiem gaļas produktiem un žāvētai liellopu gaļai ar žāvētām gaļas strēmelēm.

(3) Gaļas produktiem, kas ražoti no svaigas gaļas, kura iegūta no dzīvniekiem, kas nokauti pēc 2002. gada 1. marta.

(4) Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; pagaidu kods, kas šai valstij nekādi neietekmē galīgo nomenklatūru, par ko pieņems lēmumu pēc sarunām, kas šajā jautājumā notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(5) Serbija un Melnkalne ir republikas, kas kopā veido Valstu savienību, tomēr katrai no tām ir sava muita teritorija, un tādēļ tās jānorāda atsevišķās pozīcijās.

(6) Piemēro līdz pievienošanās valsts kļūst par Kopienas dalībvalsti.

(7) Bez Kosovas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijas 1244 izpratnē.

XXX	Sertifikāts nav paredzēts, un šo sugu gaļas produkti ir aizliegti.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 121

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 6. maijs

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 694/2006 (2006. gada 27. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām A, B un C pielikumā ietvertos maksātnespējas procedūru, likvidācijas procedūru un likvidatoru sarakstus	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 695/2006 (2006. gada 5. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 397/2004, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Pakistānas izcelsmes gultas veļas importu	14
		Komisijas Regula (EK) Nr. 696/2006 (2006. gada 5. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	27
		Komisijas Regula (EK) Nr. 697/2006 (2006. gada 5. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 343/2006, ar kuru sāk sviesta iepirkšanu dažās dalībvalstīs laika posmam no 2006. gada 1. marta līdz 31. augustam	29
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 698/2006 (2006. gada 5. maijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu ( 1 )	30
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 699/2006 (2006. gada 5. maijs), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2092/91 attiecībā uz mājputnu piekļuvi āra aplokiem	36

	Labojums
*	Labojums Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 19./4. sēj., 152. lpp.)	56
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2560/2001 par pārrobežu maksājumiem eiro (OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 06./4. sēj., 283. lpp.)	56

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	106,6
	204	90,0
	212	127,8
	999	108,1
0707 00 05	052	117,7
	628	155,5
	999	136,6
0709 90 70	052	104,4
	204	83,4
	999	93,9
0805 10 20	052	46,6
	204	37,7
	212	60,2
	220	45,9
	400	50,1
	448	49,4
	624	58,8
	999	49,8
0805 50 10	052	42,3
	388	50,1
	508	39,2
	528	37,6
	624	61,7
	999	46,2
0808 10 80	388	83,8
	400	128,6
	404	109,2
	508	80,6
	512	87,4
	524	93,6
	528	89,0
	720	109,8
	804	104,8
	999	98,5

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 20. februāris) par anketu, kas jāizmanto, ziņojot par to, kā tiek ieviesta Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 438) ( 1 )	38
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 5. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2005/432/EK, ar ko paredz veterināros noteikumus un veterināro (veselības) sertifikātu paraugus to gaļas produktu ievešanai no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ Lēmumus 97/41/EK, 97/221/EK un 97/222/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1319) ( 1 )	43
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 5. maijs), ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2848/98 attiecībā uz termiņu, kas Grieķijā ir jāievēro, veicot jēltabakas piegādes par 2005. ražas gadu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1784)	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ