3.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/8

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 30. jūnijs)

par pasākumiem, ko Itālija paziņojusi saistībā ar atbalstu izdevējdarbības nozarei

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2215)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/320/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad visas ieinteresētās puses tika uzaicinātas paust savus apsvērumus (1) un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Ar 2002. gada 19. decembra vēstulēm Nr. 15808 un 15809, kas reģistrētas 2002. gada 31. decembrī, Itālijas iestādes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu paziņoja Komisijai paredzamos atbalsta nosacījumus, lai palīdzētu Itālijas izdevējdarbības nozares uzņēmumiem.

(2)	Komisija ar 2003. gada 29. oktobra vēstuli paziņoja Itālijai savu lēmumu sakarā ar abiem minētajiem pasākumiem uzsākt procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta nosacījumiem.

(3)	Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas izteikt savus apsvērumus sakarā ar attiecīgajiem pasākumiem.

(4)	Itālijas iestādes 2003. gada 2. decembra vēstulē lūdza pagarināt termiņu apsvērumu iesniegšanai sakarā ar Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu. Komisija 2003. gada 10. decembra vēstulē termiņa pagarināšanai piekrita.

(5)	Itālijas iestādes ar 2004. gada 9. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 14. janvārī, iesniedza apsvērumus un papildu informāciju.

(6)	Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām trešajām personām un nodeva tos tālāk Itālijas iestādēm, lai tās varētu sniegt savas atsauksmes. Itālijas iestāžu atsauksmes Komisija saņēma ar 2004. gada 3. marta vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 4. martā.

2. ATBALSTA PASĀKUMU APRAKSTS

(7)	Abi Itālijas iestāžu paziņotie atbalsta pasākumi attiecas uz atbalstu, kas tiek piešķirts, subsidējot izdevējdarbības nozares uzņēmumu banku kredītu procentus vai norakstot nodokļus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar izdevējdarbības produktu (3) ražošanu.

2.1. Atbalsts procentu likmju subsidēšanas veidā

(8)

Pirmo attiecīgo atbalsta shēmu regulē 4. līdz 7. pants 2001. gada likumā “Jaunie piemērojamie noteikumi attiecībā uz izdevējdarbību un izdevējdarbības produktiem un izmaiņas 1981. gada likumā Nr. 416” (še turpmāk “likums Nr. 62/2001”) (4) un Valsts prezidenta 2002. gada 30. maija dekrēts Nr. 142 “Noteikumi attiecībā uz procentu likmju subsidēšanu izdevējdarbības nozares uzņēmumiem” (5) (še turpmāk “Valsts prezidenta dekrēts Nr. 142/2002”).

(9)

Atbalstu veido no procentu subsīdijas kredītiestāžu piešķirtajiem aizdevumiem ar termiņu uz desmit gadiem, kas tiek izmantoti ražošanas tehniskās pārstrukturēšanas mērķiem vai tehniskā aprīkojuma iegādei, paplašināšanai un modernizācijai, sevišķi, datoru aparatūrai un programmatūrai, tai skaitā, lai varētu izmantot starptautiskos telemātikas tīklus un satelītus, ieskaitot nepieciešamos izglītības pasākumus, ar mērķi uzlabot realizāciju.

(10)

90 % no projekta kopējām izmaksām (6) var pretendēt uz atbalstu. Atbalsts atbilst starpībai starp atmaksāšanas plānu, kas ir aprēķināts, piemērojot finanšu ministra noteikto atsauces procentu likmi, un maksājumiem, kas jāveic saskaņā ar šo plānu un tiek aprēķināti, piemērojot pusi no minētās procentu likmes. Praksē, piemērojot atsauces procentu likmi 5 %, valsts dalība ir apmēram 13 % no kopējām projekta izmaksām. Attiecībā pret patreizējo vērtību šī procentuālā daļa samazinās līdz 10 %.

(11)

Atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, kas darbojas visā izdevējdarbības ciklā (7). Tas galvenokārt attiecas uz preses aģentūrām, izdevniecībām, spiestuvēm, papīra formā vai uz datora vai elektroniskā formātā izgatavotu dienas laikrakstu, žurnālu un grāmatu pārdošanas vietām, radio un televīzijas raidstacijām, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas galvenokārt ar izdevējdarbības produktu marketingu, un itāļu laikrakstu izdevējiem ārvalstīs. Nosacījumi ir paredzēti uzņēmumiem ar atrašanās vietu ES. Aplēstais atbalsta saņēmēju skaits svārstās robežās no 101 līdz 500.

(12)

Paredzamais nosacījumu piemērošanas termiņš ir desmit gadi (8). Kopējie budžeta līdzekļi no valsts budžeta 2001., 2002. un 2003. gadā sastāda apmēram 26,3 miljonus euro (9), kam pieskaitāmi 50,8 miljoni euro no agrāk neizlietotajiem budžeta līdzekļiem. Šo nosacījumu ietvaros piešķirtais atbalsts ir summējams tikai ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar nākamā punktā minētā likuma 8. pantu (10).

(13)

Atbilstoši Likuma Nr. 62/2001 5. līdz 7. panta nosacījumiem Nr. 62/2001 paredzētais atbalsts tiek piešķirts no īpašā fonda, ko ir dibinājis un pārvalda Ministru padomes prezidents (11). Atbalsts tiek piešķirts automātiskās procedūras (12) ceļā, vai, pielietojot atsevišķa novērtējuma procedūru. Automātiskās procedūras gadījumā projekta finansējums nedrīkst pārsniegt apmēram (13) 0,5 miljonus euro, un atbalstāmajam projektam jābūt pabeigtam divu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas. Projekti, kam nepieciešams lielāks finansējuma apjoms, tiek izskatīti atsevišķā novērtējuma procedūrā, ko īsteno Ministru prezidenta izveidota īpaša komiteja. Uz šo nosacījumu pamata piešķiramā maksimālā atbalsta summa ir apmēram 15,5 miljoni euro (14), turklāt, šīs procedūras rezultātā novērtēto projektu īstenošanai arī ir jābūt pabeigtai divu gadu laikā. Piešķiršanas procedūras ietvaros cita starpā jāiesniedz arī informācija un izsmeļoša dokumentācija, kas apliecina projekta esamību un nepieciešamību, pretendenta tiesības uz atbalsta saņemšanu, kā arī faktiskās subsidējamās izmaksas (15), un aizdevuma līguma kopija. Noteikumi ietver arī nosacījumu par iespējām pieprasīt atpakaļ pretlikumīgi saņemtas subsīdijas.

(14)	Šo nosacījumu ietvaros piešķirtā atbalsta mērķis ir nodrošināt Itālijas Konstitūcijas 21. pantā paredzēto informācijas plurālismu.

2.2. Atbalsts nodokļu atlaižu veidā

(15)	Otrs pieteiktais nosacījums ietilpst Likuma Nr. 62/2001 8. panta un Ministru Prezidenta 2002. gada 6. jūnija Dekrēta Nr. 143 Disciplina del credito di imposta in favore delle imprese produttrici di prodotti editoriali (še turpmāk “Dekrēts Nr. 143/2002”) pielietojuma jomā.

(16)

Noteikumi paredz izdevējdarbības jomā strādājošajiem uzņēmumiem atvieglojumus, piecus gadus pēc kārtas piešķirot nodokļu norakstījumus, tādējādi kopumā atbrīvojot no nodokļiem 15 % no kopējām investīciju izmaksām (16). Nodokļu norakstījumi tiek atskaitīti no kopējā nodokļu apgrūtinājuma un var tikt pārnesti četrus gadus uz priekšu.

(17)

Nodokļu norakstījumi var attiekties uz investīcijām jaunās precēs, kas paredzētas izdevējdarbības produktu ražošanai itāliešu valodā: laikrakstiem, žurnāliem, mēnešrakstiem, grāmatām, kā arī multimediju produktiem. Tāpat, uz atbalstu var pretendēt investīcijas iekārtās, sistēmās un patentos visās ražošanas cikla fāzēs ražošanas tehniskās pārstrukturizācijas projektu ietvaros.

(18)

Nosacījuma pielietojums aprobežojas ar investīcijām, kas izdarītas līdz 2004. gada 31. decembrim. Budžeta līdzekļi kopumā sastāda apmēram 102 miljonus euro (17). Šo noteikumu piemērošanas ietvaros piešķirtie atvieglojumi ir summējami tikai ar augstākminētā Likuma (18) 4. līdz 7. pantā paredzēto atbalstu. Noteikumi paredz arī projektu esamības un realizācijas iespēju pārbaudi un pretlikumīgi saņemtās atbalsta pieprasīšanu atpakaļ.

(19)

Nodokļu norakstījumi tiek piemēroti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar izdevējdarbības produktu (19) ražošanu. Šī definīcija attiecas uz preses aģentūrām, izdevniecībām, spiestuvēm, papīra formā vai uz datora vai elektroniskā formātā izgatavotu dienas laikrakstu, žurnālu un grāmatu pārdošanas vietām, radio un televīzijas raidstacijām, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas galvenokārt ar izdevējdarbības produktu marketingu, un itāļu laikrakstu izdevējiem ārvalstīs. Nosacījumi ir paredzēti uzņēmumiem ar atrašanās vietu ES. Aplēstais atbalsta saņēmēju skaits svārstās no 101 līdz 500.

(20)	Šo nosacījumu ietvaros piešķirtā atbalsta mērķis ir nodrošināt Itālijas Konstitūcijas 21. pantā paredzēto kultūras veicināšanu un informācijas plurālismu.

3. PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PAMATOJUMS

(21)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija nonāca pie secinājuma, ka abi nosacījumi par atbalsta piešķiršanu ir uzskatāmi par valsts piešķirtu atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, un izteica šaubas gan saistībā ar pieteikto pasākumu ietekmi uz tirdzniecību, gan ar to saderību ar kopējo tirgu.

(22)	Turklāt Komisija ar procedūras uzsākšanu saistīja iespēju apzināt informāciju un viedokļus, kas palīdzētu kliedēt pastāvošās šaubas.

4. IEINTERESĒTO PERSONU NOSTĀJA

(23)	Pēc procedūras uzsākšanas dažādas ieinteresētās personas izteica savu nostāju attiecībā uz šo jautājumu. Turpmākajās rindkopās ietverts viņu sniegto komentāru kopsavilkums.

(24)

Ar 2003. gada 18. decembra vēstuli Eiropas Izdevēju asociācija (FEP-FEE) paziņoja, ka attiecīgie atbalsta pasākumi neesot pretrunā ar ES likumdošanu, jo:

i)	atšķirībā no jebkādiem citiem industriālās darbības veidiem, izdevējdarbība esot cieši saistīta ar valodu un tādējādi valsts piešķirtais atbalsts izdevējdarbībai varot ietekmēt pārrobežu tirdzniecību Eiropas Savienībā tikai ļoti ierobežotā mērā;

ii)	paredzētais atbalsts apjoms esot visai neliels;

iii)

atvieglojumi esot paredzēti tādiem investīciju veidiem, kas attiecas uz īpašiem valodas lietojuma reģioniem un līdz ar to attiekšoties tikai uz publikācijām itāliešu valodā. Valsts piešķirtā atbalsta mērķis ir radīt stimulus privātajām investīcijām, lai padarītu konkurētspējīgus izdevējus un citus uzņēmumus, kas darbojas šajā nacionāli orientētajā sektorā.

(25)

Savā 2003. gada 19. decembra vēstulē Portugāles Grāmatizdevēju asociācija (APEL) pauda uzskatu, ka konkrētie atbalsta pasākumi neesot pretrunā ar ES likumdošanu:

i)	tādu pašu iemeslu dēļ, kādus minēja FEE;

ii)	sakarā ar to, ka atbalstāmās investīcijas netiek iepludinātas uz eksportu orientētās vai starptautiskās darbībās.

(26)	Turklāt vairāk kā mēnesi pēc tam, kad tika publiskots paziņojums par procedūras uzsākšanu, pārbaudes procedūras ietvaros tika saņemti šādi ieinteresēto trešo personu viedokļi.

(27)	2004. gada 8. janvāra vēstulē Spānijas Izdevēju asociācija (FGEE), norādot tādus pašus iemeslus kā Portugāles Grāmatizdevēju asociācija, paziņoja, ka konkrētie atbalsta pasākumi nav uzskatāmi par Kopienas tiesisko normu pārkāpumu.

(28)

2004. gada 12. janvāra vēstulē “Association européenne des éditeurs de journaux (ENPA)” pauda uzskatu, ka attiecīgie pasākumi nebūs pretrunā ar Kopienas tiesiskajām normām, tā kā:

pārrobežu tirdzniecība nav saistāma ar dienas laikrakstiem un nevarot izraisīt ar dalībvalstu savstarpējo konkurenci saistītas problēmas. Tas īpaši attiecoties uz reģionālajiem dienas laikrakstiem, kuru realizācija notiek tikai šauri ierobežotā nacionālā tirgus sektorā. Šajā jomā konkurencei joprojām piemītot tikai nacionālas iezīmes;

ii)

to dienas laikrakstu īpatsvars, kas pārdoti tur dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri vēlas būt lietas kursā par notiekošo dzimtenē, esot neliels. Šim relatīvi nelielajam klientu skaitam iespēja piekļūt informācijas avotam itāliešu valodā un uzticamam izdevumam esot ārkārtīgi svarīga gan no valodas, gan kultūras viedokļa, un to varot nodrošināt tikai itāļu izdevēji;

iii)

nozarei ir obligāti nepieciešami atbalsta līdzekļi, lai laikraksti joprojām spētu konkurēt ar citām mediju formām, piemēram, internetu. Ja atbalstu nepiešķirs, šīs nacionālās nozares nākotni apdraud tādas pašas ekonomiskās krīzes, kādas sakarā ar reklāmas sludinājumu pārdošanas apjomu samazināšanos nesen piemeklēja lielāko daļu Eiropas preses industrijas.

(29)

Ar 2004. gada 7. janvāra vēstuli Itālijas Laikrakstu izdevēju asociācija (FIEG) iesniedza izsmeļošus argumentus, lai atbalstītu tēzi, ka konkrētie pasākumi nav uzlūkojami kā Kopienas tiesisko normu pārkāpums, jo tie:

i)	nav uzskatāmi par valsts piešķirtu atbalstu;

ii)	ir paredzēti darbībām, kas nav saistītas ar pārrobežu tirdzniecību vai konkurenci dalībvalstu starpā un EEZ robežās;

iii)	saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu ir saderīgi ar kopējo tirgu.

5. ITĀLIJAS IESTĀŽU NOSTĀJA

5.1. Piezīme attiecībā uz procedūras uzsākšanu

(30)	Lai kliedētu šaubas, ko Komisija izteica savā lēmumā par procedūras uzsākšanu, Itālijas iestādes iesniedza papildu datus un paskaidrojumus, lai pamatotu to pārstāvēto tēzi par konkrēto pasākumu nebūtisko ietekmi uz tirdzniecību un to saderību ar kopējo tirgu.

(31)

Itālijas iestādes paskaidro, ka izdevējdarbībai piešķirtajam atbalstam būšot tikai ļoti neliela ietekme uz tirdzniecību ES robežās, jo izdevējdarbības produkti itāliešu valodā ārpus Itālijas tirgus praktiski netikšot realizēti. Savos apgalvojumos tās balstās galvenokārt uz CELF sprieduma (20) izklāstā noformulētajiem vispārīgajiem pamatprincipiem un statistikas datiem, un paskaidrojumiem, kas sniegto to iebildumos pret procedūras uzsākšanu.

(32)

Attiecībā uz CELF spriedumā saistībā ar grāmatu tirdzniecību noformulētajiem principiem Itālijas iestādes pārstāv viedokli, ka sakarā ar analoģiskajām pazīmēm un faktu, ka itāliešu valodā iznākošo izdevējdarbības produktu lasītāju skaits ES esot vēl mazāks nekā franču valodā lasošo skaits, tādēļ šiem pamatprincipiem būtu jābūt attiecināmiem arī uz citiem izdevējdarbības produktiem. Abi minētie principi skan šādi:

i)	“Konkurenci grāmatu sektorā (var) ierobežo(t) noteiktas valodas un kultūras barjeras, un tādēļ ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību (var) būs(t) neliela” (21);

ii)

“Iespiešanas un izdevējdarbības sfēra Eiropā joprojām sastāv no savstarpēji skaidri nodalītām nacionālajām nozarēm un nav uzlūkojama kā visās Eiropas teritorijā integrēta ekonomikas nozare. To parāda arī eksporta nelielais īpatsvars šīs nozares apgrozījumā. Vēl viens šķērslis šīs jomas ”Eiropeizācijai“ ir lielais ES lietoto valodu skaits” (22).

(33)

Sakarā ar situāciju Itālijas izdevējdarbības produktu tirgū un ierobežoto izdevējdarbības produktu apjomu Kopienas iekšējā tirdzniecībā Itālijas iestādes iesniedza statistikas datus, pamato tās paustos apgalvojumus; bez tam tās sniedza papildus datus par atbalsta saņēmējiem. No statistikas datiem galvenokārt izriet, ka:

i)	pēdējo 20 gadu laikā Itālijas dienas laikrakstu tirgū bija vērojama stagnācija, neskatoties uz to, ka Itālijas ražošanas sistēma šai pašā laikposmā ir ļoti mainījusies (23). 2003. gadā dienas tirāžas apjoms ir samazinājies līdz 1984. gada līmenim;

ii)

vidējais dienas laikrakstu pārdošanas apjoms dienā un pārdoto eksemplāru skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Itālijā, Francijā, Vācijā un Lielbritānijā parāda, ka salīdzinājumā ar citām lielajām ES dalībvalstīm (24) Itālijas pozīcijas ir ievērojami sliktākas un atpaliek no pieprasījuma, kas varētu būt valstī ar tādu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, kāds tas ir Itālijā;

iii)	2001. gadā Itālijas dienas laikrakstu pārdošanas apjoms ES bija 1,3 % no kopējās tirāžas, bet nedēļas un ikmēneša žurnāliem tas pat bija tikai 0,8 %;

iv)	laikā no 1996. līdz 2001. gadam dienas laikrakstu, nedēļas un ikmēneša žurnālu kopējais eksporta apjoms (gan ES robežās, gan ārpus tām) sastādīja no 0,7 % līdz 2,5 % no kopējās tirāžas;

Itālijas iestādes sniedza arī ziņas par grāmatu, kā arī izdevniecību multimediju produktu un pakalpojumu kopējiem eksporta apjomiem 2001. gadā – gan ES teritorijā, gan ārpus tās, un no šīs informācijas izriet, ka kopējais eksporta apjoms veido 5 % no kopējā minēto produktu pārdošanas apjoma. Taču Itālijas iestādes norāda, ka eksports uz ES veido tikai daļu no šī procentuālā īpatsvara un ka kompaktdiski, kā arī izdevniecību sniegtie pakalpojumi un multimediju produkti savukārt arī veido tikai ļoti nelielu īpatsvaru no minētā apjoma. No tā Itālijas iestādes secināja, ka izdevniecību piedāvāto multimediju produktu izplatība ES kopumā ir ļoti neliela;

vi)	kā uzsver Itālijas iestādes, laikrakstu un grāmatu iespiešana parasti notiek ģeogrāfiski tuvu to realizācijas tirgiem, lai neradītu kavēšanos un produkta vērtībai neproporcionālas transporta izmaksas;

vii)	attiecībā uz preses aģentūrām, Itālijas iestādes ievadā konstatē, ka starptautiska konkurence varētu rasties tikai saistībā ar ziņām svešvalodās. Vienīgā Itālijas aģentūra, kas apkopo ziņojumus svešvalodās, ir ANSA – aģentūra, kuras apgrozījums šādu ziņu jomā ir tikai 0,3 % no kopējā apgrozījuma;

viii)

šo pasākumu ierobežotās ekonomiskās sekas Itālijas iestādes, visbeidzot, pamato ar to, ka ES pārdoto Itālijas izdevējdarbības produktu tirgus nesasniedz pat 0,3–0,5 % no kopējā Eiropas tirgus apjoma.

(34)	Ņemot vērā iepriekš norādītos skaitļus, un saskaņā ar SIDE (25) lietā pieņemtajā spriedumā norādītajiem pamatprincipiem Itālijas iestādes pieņem, ka itāliešu valodā iznākošo izdevējdarbības produktu tirgus ir uzskatāms par patstāvīgu tirgu (26).

(35)

Lai atbalstītu savu tēzi, ka abi pasākumi saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu ir saderīgi ar kopējo tirgu, Itālijas iestādes bez tam norāda uz:

i)	to, ka EK Līguma 151. panta 1. punkts nosaka, ka “Kopiena veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam”;

ii)

2001. gada 12. februāra Padomes Rezolūciju par atsevišķu valstu sistēmu piemērošanu grāmatu cenu noteikšanā (27) un, sevišķi, Padomes aicinājumu Komisijai “piemērojot konkurences un brīvās preču kustības normatīvus, ņemt vērā grāmatām piemītošo īpašo kultūras vērtību un to nozīmi kultūras daudzveidības veicināšanā, kā arī grāmatu tirgus transnacionālo dimensiju” (28). Bez tam tās norāda uz vēl vienu augstākminētajā rezolūcijā nosauktu iemeslu, saskaņā ar kuru “homogēnās valodu zonas jāuzskata par svarīgu grāmatu izplatības jomu un piešķir grāmatu tirgum transnacionālu dimensiju, kas jāņem vērā (29)”;

iii)	2001. gada 12. februāra Padomes Rezolūciju (30) par valodu daudzveidības un valodu zināšanu apguves veicināšanu 2001. – Eiropas valodu gada īstenošanas ietvaros;

iv)	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. pantu (31), kurā nostiprināts pamatprincips, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībā tiek respektēta dalībvalstu kultūras, reliģijas un valodu daudzveidība;

v)	Itālijas Konstitūcijas 21. pantu, kurā garantētas tiesības uz brīvu viedokli un plurālismu, kas tiek uzskatītas par demokrātiskām pamatbrīvībām; Itālijas iestādes paskaidro, ka izdevējdarbības produkti ir šo tiesību īstenošanas instruments (32);

vi)	Māstrihtas līgumu, kas papildina EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu ar izņēmuma nosacījumu kultūras apsvērumu dēļ, lai, ņemot vērā 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta ierobežoto pielietojumu, radītu stimulus kultūras jomas atbalstam.

(36)

Nobeigumā Itālijas iestādes min argumentu, ka Komisija šīs procedūras ietvaros sakarā ar izdevējdarbības produktu tirgus īpatnībām un nepieciešamību pēc valsts iejaukšanās, lai novērstu strukturāli nosacīto negatīvo attīstības tendenci izdevējdarbības produktu izplatībā nacionālajā tirgū, kā arī sakarā ar ierobežoto itāliešu valodas izplatību ES līmenī, varot nonākt tikai pie secinājuma, ka valodas īpatnību saglabāšana ir viens no izšķirošajiem faktoriem 87. panta 3. daļas d) apakšpunktā paredzēto izņēmuma nosacījumu īstenošanai. Tādēļ attiecīgie pasākumi, kas veicina itāliešu valodā izdotu izdevējdarbības produktu izplatību, jāuzskata par saderīgiem ar kopējo tirgu.

5.2. Paskaidrojumi par ieinteresēto trešo personu pausto nostāju

(37)

2004. gada 24. februāra vēstulē Itālijas iestādes komentēja trešo personu nostāju. Tās ietvaros iestādes akcentē šīs nostājas pilnīgo atbilstību tam ietekmes uz tirdzniecību un saderības ar kopējo tirgu novērtējumam, ko tās bija paudušas pašas. Svarīgākos komentārus var apkopot šādi:

i)	pēc Komisijas izteiktā uzaicinājuma izteiktā nostāja tika saņemta no piecām šī Lēmuma 4. daļā minētajām pusēm. Tās pārstāv 15 ES dalībvalstu, kā arī Kipras, Horvātijas Republikas, Lietuvas. Norvēģijas un Slovēnijas grāmatu un laikrakstu izdevējus;

ii)	to piezīmes attiecībā uz EK konkurences tiesību normu nepārkāpšanu atbilst Itālijas apgalvojumiem;

iii)	kā pasvītro ENPA, laikrakstu tirgum piemīt galvenokārt nacionāla dimensija, līdz ar ko ir izpildīts pasākuma proporcionalitātes kritērijs, jo izdevējdarbības produktu tirgus tam raksturīgās īpatnējās struktūras dēļ nevar būtiski sagrozīt konkurences apstākļus pārrobežu tirdzniecībā;

iv)	kā norādīja FGEE, konkrētā atbalsta summa ir ierobežota. Tādēļ atbalsta pasākumu ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir tikai neliela, jo uzņēmējdarbība pēc definīcijas koncentrējas homogēnas valodas lietojuma zonās ar ļoti ierobežotiem pārrobežu tirdzniecības apjomiem.

6. ATBALSTA PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

6.1. Valsts atbalsta esamība

(38)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

6.1.1. Valsts subsīdijas, noteiktu uzņēmumu/noteiktas ekonomiskās darbības atbalstīšanai:

(39)

Komisija akcentē, ka abu pieteikto atbalsta piešķiršanas shēmu finansēšanai paredzētie līdzekļi nāk no centrālās valdības budžeta un līdz ar to ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem. Bez tam attiecīgie nosacījumi saskaņā ar definīciju paredz atvieglojumus īpašām ekonomiskās darbības jomām, jo īpaši izdevējdarbībai, kur atbalsta saņēmēji nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ir uzskatāmi par uzņēmumiem EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

6.1.2. Selektivitāte:

(40)	Abi pieteiktie nosacījumi ir selektīvi, jo tie ir paredzēti uzņēmumiem, kas darbojas izdevējdarbības jomā, un uzņēmumiem, kas ražo izdevējdarbības produktus. Tādējādi abi nosacījumi ir saistīti ar sektorāla atbalsta piešķiršanu.

6.1.3. Ekonomiskās priekšrocības:

(41)	Abi pieteiktie nosacījumi rada atbalstu saņemošajiem uzņēmumiem divkāršas ekonomiskās priekšrocības.

(42)	Pamatojoties uz pirmo nosacījumu, uzņēmumi saņem atvieglojumus specifiskiem projektiem paredzētu banku aizdevumu procentu subsīdiju formā, kā rezultātā efektīvi samazinās atvieglojumus saņemošo uzņēmumu finansējuma izmaksas.

(43)	Pamatojoties uz otro nosacījumu, uzņēmumi gūst labumu nodokļu jomā, saņemot nodokļu norakstījumus investīcijām, kas samazina nodokļu maksājumus, kas tiem normālā gadījumā būtu jāveic (33).

6.1.4. Ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un konkurences sagrozīšana:

(44)

Komisija konstatē, ka konkurences noteikumi principā attiecas uz visām ekonomikas aktivitātēm, kuru ietvaros notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm, un ka izdevējdarbības produktu ražošana ir uzskatāma par ekonomisko darbību. Tādējādi rodas jautājums, vai minētajai darbībai piešķirtais atbalsts, ņemot vērā domājamo itāliešu valodā iznākošo izdevējdarbības produktu Itālijas tirgus nacionālo un līdz ar to iekšējo raksturu, faktiski vai potenciāli ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šeit jāņem vērā, ka izdevējdarbības produktu tirgus ietver tiesību, reklāmas, iespiešanas un realizācijas tirgu. Izdevējam piešķirtais atbalsts var iespaidot vienu vai otru no šīm darbības jomām.

(45)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz Itālijas iestāžu iesniegto informāciju, konstatē, ka izdevējdarbības produkti, uz kuriem attiecas atbalsta pasākumi, ir Kopienas iekšējās tirdzniecības objekts (34). Tādējādi šie pasākumi varētu ietekmēt konkurenci starp uzņēmumiem, ja, piemēram, izdevējdarbības jomas uzņēmumi darbotos dažādās dalībvalstīs un saistībā ar publikācijām dažādās valodās un līdz ar to būtu pakļauti konkurencei izdošanas tiesību un reklāmas jomā.

(46)	Komisija atzīst, ka Itālijas iestāžu sniegtā informācija un paskaidrojumi apstiprina Kopienas iekšējās tirdzniecības nelielo apjomu abu nosacījumu piemērošanai pakļauto izdevējdarbības produktu jomā.

(47)	Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pārstāv uzskatu, ka nav iespējams izslēgt konkrēto pasākumu ietekmi uz tirdzniecību – pat tad, ja tā ir ļoti neliela. Tādēļ abi konkrētie nosacījumi ir uzskatāmi par valsts piešķirtu atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

6.2. Saderība

(48)	Ja pasākumi ir uzskatāmi par valsts piešķirtu atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, Līgums nosaka, ka atbalsti, kas atbilst EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem, ir saderīgi ar kopējo tirgu jeb ir uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(49)	Komisija konstatē, ka EK Līguma 87. panta 2. punktā, kā arī 3. punkta a) un b) apakšpunktos paredzētie nosacījumi acīmredzami nav piemērojami attiecībā uz konkrētiem pasākumiem.

(50)

Pēc procedūras uzsākšanas Komisija saņēma no Itālijas iestādēm papildu informāciju un paskaidrojumus, kā arī ieinteresēto trešo personu pausto nostāju. No augstākminētā izriet, ka ES itāliešu valodā izdoto izdevējdarbības produktu tirdzniecība ir ierobežota un ka līdz ar to pasākumi saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) vai d) apakšpunktu var tikt uzskatīti par saderīgiem ar kopējo tirgu.

6.2.1. Saderība saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu:

(51)	Jautājumā par konkrēto pasākumu saderību ar kopējo tirgu saskaņā ar 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu Komisija nepiekrīt Itālijas iestāžu paustajam novērtējumam, bet pārstāv uzskatu, ka arguments par kultūras daudzveidību nav attiecināms uz konkrētajiem atbalsta nosacījumiem.

(52)

EK Līguma 151. pants (35) gan nosaka, ka Kopiena atbalsta kultūras daudzveidību, tomēr 7.3.2001. Likuma Nr. 628. pants neietver nosacījumus par budžeta līdzekļu izlietošanu viennozīmīgai kultūras atbalstīšanai. Līdzekļi drīzāk tiek izmantoti tikai, lai vispārīgi veicinātu investīcijas, ko izdara uzņēmumi, kas ražo izdevējdarbības produktus itāliešu valodā. Procentu subsīdiju formā saskaņā ar 7.3.2001. Likuma Nr. 625. panta nosacījumiem piešķirtajiem atbalsta pasākumiem (36) tikai 5 % no piešķirtajiem līdzekļiem ir paredzēti kredītu subsidēšanai uzņēmumiem, kas viennozīmīgi piedalās “īpašas nozīmes projektos, kas veicina lasīšanu Itālijā vai itāliešu valodā iznākošu izdevējdarbības produktu izplatību ārvalstīs”. Bez tam Komisija konstatē, ka, ja 5 % kvota netiks izmantota sākotnēji noteiktajam mērķim, tā var ieplūst atpakaļ fondos, kas paredzēti citu atbalstāmo darbības veidu veicināšanai, piemēram, izglītības pasākumiem un investīciju darbībai. Turklāt, atbalstāmās publikācijas itāliešu valodā ietver laikrakstus, mēnešrakstus, žurnālus, grāmatas un multimediju produktus. Tomēr Komisija konstatē, ka abi nosacījumi neietver ne īpašas norādes par līdzekļu piešķiršanu atsevišķiem publikāciju veidiem, ne par atbalstāmo izdevējdarbības produktu saturu un par tādējādi garantējamām vai atbalstāmajām kultūras vērtībām (37).

(53)

Tāpat, ir iespējams konstatēt, ka abu nosacījumu gadījumā kopsaucēju veido itāliešu valoda. Neskatoties uz to, ka konkrēto pasākumu tālejošākās sekas var būt itāliešu valodas un kultūras apguves un popularizēšanas veicināšana, sakarā ar to, ka trūkst norāžu uz pedagoģiska rakstura mērķiem vai valodas apguvi, pasākumu klasificēšana par kultūras pasākumiem novestu pie nesamērīgi plašas kultūras jēdziena interpretācijas.

(54)

Attiecībā uz Itālijas iestāžu paustajiem argumentiem, ka pasākumi kalpojot kultūras veicināšanai kombinācijā ar informācijas plurālisma veicināšanu, Komisija jau savos agrākajos lēmumos ir paskaidrojusi (38), ka kādas dalībvalsts pedagoģiskās un demokrātiskās vajadzības ir jāaplūko atdalīti no kultūras veicināšanas.

(55)

Ņemot vērā konkrēto pasākumu apmērus un ārkārtīgi vispārīgo atbalstāmo publikāciju aprakstu, šķiet, ka konkrētie pasākumi, pirmkārt, ir paredzēti tādu izdevējdarbības produktu atbalstīšanai, kas iznāk itāliešu valodā – valodā, kas ir abu nosacījumu kopsaucējs, un nevis itāliešu valodas un kultūras veicināšanai.

(56)

Ņemot vērā augstākminēto izklāstu, Komisija pārstāv uzskatu, ka attiecīgie pasākumi neatbilst Paziņojumā par valsts atbalstu sabiedrisko tiesību radio pieprasītajai restruktīvajai 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta interpretācijai (39). Bez tam ar kultūru saistīto izņēmuma nosacījumu piemērošana būtu pretrunā ar jau agrākajos Komisijas lēmumos ietverto interpretāciju (40).

6.2.2. Saderība saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu:

(57)

Tas nozīmē, ka konkrētajiem pasākumiem kā augstāks mērķis būtu jāatbalsta izdevējdarbības produktu izdošana itāliešu valodā un informācijas plurālisma nodrošināšana; šeit šķiet nepieciešama valstiska iejaukšanās, lai apturētu strukturāli nosacīto izdevējdarbības produktu izplatības samazināšanās tendenci valsts tirgū.

(58)

Komisija atzīst, ka, lai novērtētu konkrētos pasākumus, nepastāv nekādi pielietojami normatīvi vai vadlīnijas. Tādēļ šķiet, ka klauzula par saderību nav piemērojama attiecībā uz paziņotajām atbalsta shēmām, kādas tās ir aprakstītas šeit, neņemot vērā vienmēr iespējamo EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta pielietošanu, saskaņā ar kuru “atbalsti, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādiem atbalstiem nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm” var tikt uzskatīti par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(59)

Analoģiski CELF spriedumā ietvertajam izklāstam Komisija konstatē, ka grāmatu izdošanas jomā šķietami pastāv valodas un kultūras barjeras, kas ierobežo konkurenci un pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpat uzskatāms, ka “iespiešanas un izdevējdarbības nozare Eiropā joprojām sastāv no savstarpēji skaidri nodalītiem valstu tirgiem un nav uzlūkojama kā visās Eiropas teritorijā integrēta ekonomikas nozare. To parāda arī eksporta nelielais īpatsvars šīs nozares apgrozījumā. Vēl viens šķērslis šīs jomas “eiropeizācijā” ir lielais ES lietoto valodu skaits” (41).

(60)	Neskatoties uz to, gan attiecībā uz grāmatām, gan citiem izdevējdarbības produktiem, uz kuriem attiecas konkrētie pasākumi, jānorāda, ka Itālijas iesniegtie statistikas dati apliecina, ka ietekme uz pārobežu tirdzniecību ES attiecīgo produktu gadījumā ir ļoti ierobežota.

(61)

Turklāt sakarā ar to, ka atbalsts ir paredzēts galvenokārt publikācijām itāliešu valodā, ir maz ticams, ka publikācijas kādā citā valodā ir uzskatāmas par efektīviem aizstājējproduktiem un ka subsīdijas varētu veicināt abonentu un reklāmas klientu pārvilināšanu. Tādēļ Kopienas iekšējās tirdzniecības un konkurences kropļojumi varētu būt ļoti ierobežoti. Bez tam Kopienas interesēs ir garantēt vienādu attieksmi un vienlīdzīgu izskatīšanu attiecība uz atbalsta pieteikumiem, ko iesnieguši citās dalībvalstīs reģistrēti pretendenti.

(62)	Turklāt, paziņotā atbalsta mērķis ir saistīts ar informācijas plurālisma nodrošināšanu, kas ir arī viens no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem (42).

(63)

Visbeidzot, novērtējumu, ka konkrētie pasākumi, jādomā, tikai ļoti nelielā mērā ietekmēs tirdzniecību un konkurenci un proporcionāli atbildīs pasludinātajam mērķim, apstiprina šādi faktori: atbalsta shēmu darbības termiņš, kas ir 5–10 gadi, lielais atbalsta saņēmēju skaits, kas katra pasākuma gadījumā, iespējams, sasniegs 500 uzņēmumus katram pasākumam, un ierobežotais rīcībā esošo līdzekļu apjoms, kas visā laikposmā kopumā ir 179,3 miljoni euro.

7. SECINĀJUMI

(64)	Komisija konstatē, ka konkrētie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(65)	Itālijas iestāžu iesniegtā konkrētā informācija un statistikas dati apstiprina, ka attiecīgie pasākumi, visticamāk, tikai ļoti ierobežotā mērā ietekmēs tirdzniecību.

(66)

Ierobežotos tirdzniecības un konkurences sagrozījumos un pasākumu proporcionālo atbilstību izvirzītajiem mērķiem, respektīvi, itāliešu valodā iznākošo izdevējdarbības produktu noieta veicināšanu, apstiprina nosacījumu piemērošanas termiņš, lielais atbalsta saņēmēju skaits un nelielais piešķirto līdzekļu apjoms,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Atbalsts, ko Itālija piešķir kā procentu likmju subsidēšanu uzņēmumiem, kas darbojas izdevējdarbības nozarē, kā arī kā nodokļu norakstījumus uzņēmumiem, kas ražo izdevējdarbības produktus, saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu.

2. pants

Komisijai tiek iesniegti gada ziņojumi ar precīzu informāciju par abu pasākumu īstenošanu. Minētie ziņojumi ietver kopsavilkumu par atsevišķu pasākumu īstenošanu kalendārā gada laikā, atbalstāmo projektu sarakstu un aprakstu, atbalstāmo izdevējdarbības produktu uzskaitījumu, katram projektam paredzētās summas un informāciju par atbalsta saņēmēju identitāti.

Turklāt Komisijai tiek iesniegti aktualizēti statistikas dati par Kopienas iekšējo tirdzniecību, lai būtu iespējams kontrolēt attīstības tendences tirgos.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario MONTI

(1) OV C 285, 28.11.2003., 14. lpp.

(2) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Produkti, kas var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ir uz papīra iespiesti produkti, ieskaitot grāmatas, vai uz datu nesējiem ierakstīti produkti, kas paredzēti informācijas publiskošanai vai izplatīšanai sabiedrībā ar visu, tai skaitā elektronisku, informācijas nesēju vai radio vai televīzijas pārraižu starpniecību, izņemot produktus, kas reproducē skaņas vai balsi, skaņuplates vai filmas un dokumentāciju, kas ietver informāciju par uzņēmumiem iekšējai vai ārējai lietošanai.

(4) Itālijas iestādes norādīja, ka attiecīgo procentu likmju subsidēšana aizstāj līdzšinējās ar 5.8.1981. likumu Nr. 416 un 25.2.1987. likumu Nr. 67 attiecīgi noteiktās atbalsta shēmas, kuras Komisija apstiprinājusi atbilstīgi 18.11.1983. ar vēstuli Nr. 1398 un 7.7.1988. ar vēstuli Nr. 8232 saskaņā ar atbalstu Nr. C 25/87.

(5) Saskaņā ar Likuma Nr. 62/2001 6. pantu piešķiramā atbalsta ilgums, apmērs un nosacījumi tiek regulēti 2002. gada 13. decembra Dekrētā (Itālijas oficiālais likumdošanas izdevums Nr. 297, 19.12.2002., 29. lpp.).

(6) Bez tam pēc valdības iniciatīvas iesniegtais likumprojekts – atto camera 4163 “Disposizioni in materia di editoria e di diffusione della stampa quotidiana e periodica” ievieš vēl vienu grozījumu Likuma Nr. 62/2001 5. pantā, kas viennozīmīgi izslēdz no subsidējamām izmaksām jebkādus izdevumus, kas nav paredzēti izdevējdarbības produkta realizācijai, sevišķi, noieta veicināšanas un reklāmas izmaksas. Subsidējamās izmaksas saskaņā ar Likuma Nr. 4166. pantu var sasniegt 100 % tikai žurnālistu apvienību gadījumā.

(7) Saskaņā ar 2002. gada 13. decembra Dekrētu viennozīmīgi izslēdzami ir grūtībās nonākuši uzņēmumi.

(8) 10 gadus ilgais termiņš pēc paziņojuma tika skaidri iekļauts valdības likumprojektā, kas tika iesniegts Deputātu palātai 2003. gada 16. jūlijā (atto camera 4163 “Disposizioni in materia di editoria e di diffusione della stampa quotidiana e periodica”). Šis likumprojekts patlaban tiek apspriests Parlamenta Kultūras komitejā.

(9) Valsts budžeta līdzekļi ir attiecīgi apmēram 4,1 miljons euro 2001. gadā, 12,6 miljoni euro 2002. gadā un apmēram 9,7 miljoni euro 2003. gadā.

(10) Valsts prezidenta Dekrēta Nr. 142/2002 8. pants aizliedz summēt saskaņā ar Likuma Nr. 62/2001 4. līdz 7. pantu piešķirtās subsīdijas ar citu valsts piešķirto atbalstu, ko piešķir reģioniem un Trientas un Bozenes autonomajām provincēm ES vai tādu atbalstu, ko šādā pat nolūkā piešķir sabiedrisko tiesību subjekti vai institūcijas. Taču augstākminētās subsīdijas ir summējamas ar nodokļu atvieglojumiem, ko piešķir saskaņā ar tā paša Likuma 8. pantu.

(11) Saskaņā ar Likuma Nr. 62/2001 5. pantu fonda nosaukums ir Fondo per le agevolazioni di credito alle imprese del settore editoriale.

(12) Valsts prezidenta Dekrēta Nr. 142/2002 1. pants nosaka, ka katrs uzņēmums izskatīšanai automātiskās procedūras veidā var iesniegt tikai katrs vienu projektu.

(13) Finansējums saskaņā ar 7.3.2001. Likuma Nr. 626. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepārsniegs 1 miljardu ITL.

(14) Atbalsta maksimālais apjoms saskaņā ar Likuma Nr. 62/2001 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nedrīkst pārsniegt 30 miljardus ITL.

(15) Atvieglojumu izmantošanas procedūra un nosacījumi ir izklāstīti Likuma Nr. 62/2001 7. panta 2. līdz 6. rindkopā, kā arī Valsts prezidenta Dekrētā Nr. 142/2002.

(16) Maksimālā summa ir noteikta kā procentu likme no investīciju summas, nevis kā summa uz katru saņēmēju, taču, neraugoties uz to, nav ierobežota ar rīcībā esošo kopējo līdzekļu summu.

(17) Valsts budžeta līdzekļi bija 5,7 miljoni euro 2001. gadā, 11,3 miljoni euro 2002. gadā un 28,4 miljonu euro katru gadu laikā no 2003. līdz 2005. gadam.

(18) Sk. 11. zemsvītras piezīmi.

(19) Izdevējdarbības produktus ražojoša uzņēmuma definīcija ir formulēta šaurāk, nekā definīcija, kas tiek lietota attiecīgā Likuma 4., 5. un 7. pantā. Pirmkārt, tā attiecas tikai uz publikācijām itāliešu valodā, un, otrkārt, tikai uz uzņēmumiem, kas ražo izdevējdarbības produktus, kamēr saskaņā ar citiem noteikumiem potenciālie atbalsta saņēmēji ir visi uzņēmumi, kas darbojas visā ciklā, sākot no izdevējdarbības produktu ražošanas, līdz pat realizācijai.

(20) Eiropas Tiesas 2000. gada 22. jūnija spriedums Lietā C 332/98, Francijas Republika pret Eiropas Kopienu komisiju, “Atbalsts Coopérative d’exportation du livre français (CELF)”ECR 2000, I-4833.

(21) Sprieduma VIII punkta 20. piezīme.

(22) Komisijas paskaidrojumi 1997. gada “ES Rūpniecības panorāmā”.

(23) No Itālijas iesniegtajiem statistikas datiem izriet, ka 2003. gadā dienas laikrakstu pārdošanas apjomu samazināšanās, kas aizsākās 1990. gadā, ir turpinājusies un sasniegusi 5,8 miljonu tirāžu, kas atbilst 1984. gada līmenim.

(24) Dati no Osservatorio Tecnico per i Quotidiani e le Agenzie d’Informazione – L’industria dei quotidiani in Italia – Monografia macro settoriale – 2000.

(25) Pirmās instances tiesas 2002. gada 28. februāra spiedums Lietā T-155/98, ECR 2002, II-1179.

(26) Pirmās instances tiesas 1997. gada 21. oktobra spriedums Lietā T-229/94, Deutsche Bahn v. Kommission, ECR II-1689. lpp., 54. rinda, kā arī šeit citētā tiesvedība.

(27) OV C 73, 6.3.2001., 5. lpp.

(28) Itālijas iestādes pasvītro, ka, neskatoties uz to, ka EK Padomes 2001. gada 12. februāra Rezolūcija viennozīmīgi atsaucas uz grāmatām, tajā minētie principi, sevišķi, tie, kas nosaukti pie 2. apsvēruma, ir attiecināmi uz visiem gadījumiem, kuros precei (piemēram, izdevējdarbības produktiem) piemīt “divkārša dimensija” un “tā ir gan kultūras vērtību nesēja, gan tirdzniecības produkts”.

(29) Sk. 2001. gada 12. februāra Rezolūcijas 7. apsvērumu.

(30) OV C 50, 23.2.2002., 1. lpp.

(31) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(32) Sk. Itālijas Konstitucionālās tiesas spriedumus lietās Nr. 348/1990, Nr. 105/1972, Nr. 225/1974 un Nr. 94/1997.

(33) Sk. Komisijas Paziņojumu par kārtību, kādā normatīvi par valsts atbalstu piemērojami attiecībā uz pasākumiem tiešās uzņēmumu vadības jomā, OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp.

(34) Izdevējdarbības pārrobežu dimensija, īpaši saistībā ar grāmatām, ir atzīta 2001. gada 12. februāra Rezolūcijā, un to apliecina Itālijas iestāžu iesniegtie statistikas dati.

(35) Sk. īpaši EK Līguma 151. panta 1. un 4. punktu.

(36) Īpaši Likuma Nr. 62/2001 5. panta 6. punkts.

(37) Faktiski atvieglojumus var izmantot dažādi produkti, tai skaitā produkti, kas ir saistīti ar sportu, un citi izdevējdarbības produkti, kam obligāti piemīt ar kultūru saistīts saturs vai pazīmes.

(38) Komisijas lēmums šādos atbalsta piešķiršanas gadījumos: NN 88/98, “Reklāmu nesaturošs BBC ziņu kanāla finansēšana ar nodevu starpniecību”, OV C 78, 18.3.2000., 6. lpp.; un NN 70/98 “Valsts atbalsts sabiedriskajiem kanāliem Kinderkanal un Phoenix”, OV C 238, 21.8.1999., 3. lpp.

(39) OV C 320, 15.11.2001., 5. lpp.

(40) Sk. 38. zemsvītras piezīmi.

(41) Komisijas piezīmju izklāsts 1997. gada “ES Rūpniecības panorāmā”.

(42) Sk. 31. zemsvītras piezīmi.

3.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/20

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. aprīlis)

par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz izdevumiem, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantijas nodaļa 2005. finanšu gadā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1750)

(2006/322/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,

apspriedusies ar Fonda komiteju,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem līdz ar vajadzīgo informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 4. panta 1. punktu ir jānoskaidro maksājumu aģentūru grāmatojumi. Paredzēts noskaidrot grāmatojumu pilnību, precizitāti un patiesīgumu, ņemot vērā nosūtītos sertifikācijas iestāžu ziņojumus.

(2)

Saskaņā ar 7. panta 1. punktu Komsijas 1996. gada 16. februāra Regulā (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un to izdevumu ikmēneša iegrāmatošanu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa (2), attiecībā uz 2004. finanšu gadu ņem vērā tos izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies laika posmā no 2004. gada 16. oktobra līdz 2005. gada 15. oktobrim.

(3)

Termiņš, kas piešķirts dalībvalstīm to dokumentu iesniegšanai Komisijai, kas minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 1258/1999 un 4. panta 1. punktā Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 729/70 piemērošanai attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (3), ir beidzies.

(4)	Līdz 2006. gada 31. martam Komisija pārbaudīja dalībvalstīm iesniegto informāciju un nosūtīja tām pārbaudes rezultātus, kā arī nepieciešamos grozījumus.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1663/95 7. panta 1. punkta pirmo daļu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 3. punktā, neskarot vēlāk pieņemtos lēmumus saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu, nosaka veikto izdevumu summu katrā dalībvalstī attiecīgajā finanšu gadā, kas ir atzīstami par atlīdzināmiem no ELVGF Garantijas nodaļas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1258/1999 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem grāmatojumiem un avansa maksājumu samazināšanu vai apturēšanu attiecīgajā finanšu gadā, kā arī to maksājumu samazināšanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 296/96 4. panta 3. punkta otrajā daļā. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma rezultāts, proti, jebkura neatbilstība, kas var rasties starp kopējiem izdevumiem, kas iegrāmatoti finanšu gadam saskaņā ar 151. panta 1. punktu un 152. pantu, un kopējiem izdevumiem, ko Komisija atzinusi par pieļaujamiem šajā lēmumā, jāiegrāmato atsevišķā pantā kā papildu izdevumi vai izdevumu samazinājums. Attiecībā uz izdevumiem lauku attīstībai saskaņā ar Komisijas 2004. gada 5. janvāra Regulas (EK) Nr. 27/2004 ar ko paredz sīki izstrādātus pārejas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pasākumu finansēšanu, kuru veic ELVGF Garantiju nodaļa Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (5), 7. panta 2. punktu grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma rezultātu atņem no nākamajiem Komisijas veiktajiem maksājumiem vai pieskaita tiem.

(6)

Attiecībā uz atsevišķām maksājumu aģentūrām, ņemot vērā veiktās pārbaudes, gada pārskati un pavaddokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību. Sīkāka informācija par šīm summām ir atrodama kopsavilkuma ziņojumā, kas Fonda komitejai tika iesniegts kopā ar šo lēmumu.

(7)	Ņemot vērā veiktās pārbaudes, atsevišķu maksājumu aģentūru iesniegtajai informācijai vajadzīgi papildu paskaidrojumi un tādēļ to grāmatojumus nevar noskaidrot šajā lēmumā.

(8)

Regulas (EK) Nr. 296/96 4. panta 2. punktā saistībā ar 14. pantu Padomes 2000. gada 26. septembra Regulā (EK) Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu (6) ir noteikts, ka avansa maksājumus par iegrāmatotajiem izdevumiem samazina attiecībā uz izdevumiem, ko dalībvalstis izdarījušas pēc noteiktajiem termiņiem. Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 296/96 4. panta 3. punktu termiņa pārsniegšana augustā, septembrī un oktobrī jāņem vērā grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā, izņemot gadījumu, ja par pārsniegšanu ziņo pirms galīgā lēmuma par finanšu gadu attiecībā uz avansa maksājumiem. Daži izdevumi, ko deklarējušas dažas dalībvalstis iepriekš minētā perioda laikā, un pasākumi, attiecībā uz kuriem Komisija nepieņēma attaisnojošus apstākļus, tika izdarīti pēc tiesību aktos noteiktajiem termiņiem. Tāpēc lēmumā jānosaka atbilstoši izdevumu samazinājumi. Lēmums tiks pieņemts vēlāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu, nosakot galīgos izdevumus, par kuriem netiks piešķirts Kopienas finansējums attiecībā uz minētajiem izdevumu samazinājumiem un citiem izdevumiem, par kuriem tiks konstatēts, ka tie izdarīti pēc noteiktajiem termiņiem.

(9)

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2040/2000 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 296/96 4. panta 2. punktu jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus ikmēneša avansa maksājumus, kuru pamatā ir izdevumu grāmatojumi 2005. finanšu gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvairītos no attiecīgās summas priekšlaicīgas vai tikai pagaidu atmaksāšanas, minētās summas šajā lēmumā neatzīst par pamatotām, neskarot turpmāku to izskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1663/95 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka summu, kas atgūstama no katras dalībvalsts vai maksājama katrai dalībvalstij saskaņā ar pirmajā daļā minēto grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu nosaka, atrēķinot tos avansa maksājumus, kas izmaksāti attiecīgajā finanšu gadā, t.i., 2005. gadā, no attiecīgajā finanšu gadā atzītajiem izdevumiem saskaņā ar pirmo daļu. Šī summa jāatvelk vai jāpievieno avansa maksājumiem par izdevumiem otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kurā tiek pieņemts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums. Izdevumi lauku attīstībai atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 27/2004, kas atgūstami vai maksājami saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu jāatņem no nākamajiem veiktajiem maksājumiem vai jāpieskaita tiem.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 3. punkta otro daļu un Regulas (EK) Nr. 1663/95 7. panta 1. punktu šis lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz norēķinu informāciju, neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem, izslēdz no Kopienas finansējuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Neatkarīgi no 2. panta, ir noskaidroti dalībvalstu maksājumu aģentūru izdevumu grāmatojumi, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantijas nodaļa attiecībā uz 2005. finanšu gadu.

Summas, kas saskaņā ar šo lēmumu atgūstamas no attiecīgajām dalībvalstīm vai tām izmaksājamas, ir norādītas I pielikumā.

Summas, kas saskaņā ar šo lēmumu lauku attīstības jomā atgūstamas no attiecīgajām dalībvalstīm Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas vai tām izmaksājamas, ir norādītas II pielikumā.

2. pants

Dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi saistībā ar ELVGF Garantijas nodaļas finansētajiem izdevumiem 2005. finanšu gadam, kā norādīts III pielikumā, tiek atdalīti no šā lēmuma, un uz tiem attiecas turpmāko grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

Dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas īstenojami Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā finansētajiem izdevumiem 2005. finanšu gadam, kā norādīts IV pielikumā, tiek atdalīti no šā lēmuma, un uz tiem attiecas turpmāko grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 28. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(2) OV L 39, 17.2.1996., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1607/2005 (OV L 256, 1.10.2005., 12. lpp.).

(3) OV L 158, 8.7.1995., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 465/2005 (OV L 77, 23.3.2005., 6. lpp.).

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 5, 9.1.2004., 36. lpp.

(6) OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.

I PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2005. finanšu gads

Summa, kas atgūstama no attiecīgās dalībvalsts vai maksājama attiecīgajai dalībvalstij

Dalībvalsts		2005. gada izdevumi par maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi tiek		Kopā a + b	Samazinātie vai apturētie avansa maksājumi par visu finanšu gadu (2)	Kopsumma, ieskaitot samazinātos vai apturētos avansa maksājumus	Dalībvalstīm izmaksātie avansa maksājumi par attiecīgo finanšu gadu	Summa, kas atgūstama no (–) attiecīgās dalībvalsts vai maksājama (+) attiecīgajai dalībvalstij (1)
		noskaidroti	atdalīti
		= ikgadējā deklarācijā deklarētie izdevumi	= izdevumu kopsumma ikmēneša deklarācijās
		a	b	c = a + b	d	e = c + d	f	g = e – f
AT	EUR	1 235 678 100,68	0,00	1 235 678 100,68	– 577,47	1 235 677 523,21	1 235 677 523,21	0,00
BE	EUR	1 034 501 918,71	0,00	1 034 501 918,71	–45 406,30	1 034 456 512,41	1 034 518 724,44	–62 212,03
CY	CYP	19 368 736,27	0,00	19 368 736,27	0,00	19 368 736,27	19 368 736,27	0,00
CZ	CZK	8 436 717 595,53	0,00	8 436 717 595,53	0,00	8 436 717 595,53	8 437 379 327,77	– 661 732,24
DE	EUR	6 476 183 914,94	26 602 227,25	6 502 786 142,19	– 189 199,45	6 502 596 942,74	6 503 133 482,71	– 536 539,97
DK	DKK	9 111 733 318,84	0,00	9 111 733 318,84	– 939 910,00	9 110 793 408,84	9 109 588 541,01	1 204 867,83
EE	EEK	423 453 085,44	0,00	423 453 085,44	0,00	423 453 085,44	423 237 451,97	215 633,47
EL	EUR	2 756 080 246,12	0,00	2 756 080 246,12	–4 686 597,76	2 751 393 648,36	2 753 988 810,29	–2 595 161,93
ES	EUR	6 410 489 074,04	0,00	6 410 489 074,04	–7 601 145,47	6 402 887 928,57	6 406 487 931,36	–3 600 002,79
FI	EUR	901 479 761,41	0,00	901 479 761,41	– 930 760,36	900 549 001,05	902 887 172,34	–2 338 171,29
FR	EUR	9 969 472 798,46	0,00	9 969 472 798,46	– 935 034,13	9 968 537 764,33	9 968 932 409,11	– 394 644,78
HU	HUF	0,00	127 438 017 534,00	127 438 017 534,00	–10 699 420,33	127 427 318 113,67	127 427 318 113,67	0,00
IE	EUR	1 807 166 374,14	0,00	1 807 166 374,14	–3 495 598,23	1 803 670 775,91	1 806 207 799,03	–2 537 023,12
IT	EUR	1 676 725 661,88	3 832 317 956,68	5 509 043 618,56	–12 280 400,87	5 496 763 217,69	5 499 732 003,37	–2 968 785,68
LT	LTL	438 876 923,13	0,00	438 876 923,13	0,00	438 876 923,13	438 873 203,94	3 719,19
LU	EUR	0,00	45 072 490,21	45 072 490,21	– 103 737,13	44 968 753,08	44 968 753,08	0,00
LV	LVL	19 175 999,48	0,00	19 175 999,48	0,00	19 175 999,48	19 175 999,48	0,00
MT	MTL	0,00	372 670,01	372 670,01	0,00	372 670,01	372 670,01	0,00
NL	EUR	1 256 378 655,27	0,00	1 256 378 655,27	– 266 960,04	1 256 111 695,23	1 256 334 767,29	– 223 072,06
PL	PLN	3 552 993 325,28	0,00	3 552 993 325,28	0,00	3 552 993 325,28	3 553 194 048,50	– 200 723,22
PT	EUR	801 251 123,20	91 524 070,22	892 775 193,42	– 521 198,20	892 253 995,22	891 857 592,63	396 402,59
SE	SEK	8 759 589 454,05	0,00	8 759 589 454,05	0,00	8 759 589 454,05	8 759 589 995,32	– 541,27
SI	SIT	7 892 952 269,55	0,00	7 892 952 269,55	0,00	7 892 952 269,55	7 892 952 269,55	0,00
SK	SKK	4 408 731 468,27	0,00	4 408 731 468,27	0,00	4 408 731 468,27	4 408 731 468,27	0,00
UK	GBP	2 911 077 146,20	0,00	2 911 077 146,20	–6 934 201,25	2 904 142 944,95	2 903 870 049,01	272 895,94

(1) Lai aprēķinātu no attiecīgās dalībvalsts atgūstamo summu vai attiecīgajai dalībvalstij maksājamo summu, ņem vērā noskaidroto izdevumu ikgadējās deklarācijas kopsummu (a aile) vai atdalīto izdevumu ikmēneša deklarāciju kopsummu (b aile).

(2) Samazinātos vai apturētos avansa maksājumus ņem vērā avansa maksājumu sistēmā, kurai jo īpaši pievieno labojumus attiecībā uz 2005. gada augustā, septembrī un oktobrī noteikto maksājumu termiņu neievērošanu.

PIELIKUMS II

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

Lauku attīstības pasākumiem 2005. finanšu gadam jaunajās dalībvalstīs

Summa, kas jāsaņem no dalībvalsts vai tai jāpiešķir

DV		Maksājumu aģentūru izdevumi, kuru grāmatojumi		Kopā a + b	Samazinājumi	Kopā	Kopējie maksājumi, kas izmaksāti dalībvalstij par finanšu gadu	Summa, kas jāsaņem (–) no dalībvalsts vai tai jāpiešķir (+)
		noskaidroti	atdalīti
		Izdevumi, kas deklarēti gada deklarācijā	Kopējie maksājumi, izmaksāti dalībvalstij par finanšu gadu
		a	b	c = a + b	d	e = c + d	f	g = e – f
CZ (1)	EUR	145 160 424,74		145 160 424,74	– 200,74	145 160 224,00	138 765 552,00	6 394 672,00
CY	EUR	5 089 164,79		5 089 164,79	–0,47	5 089 164,32	0,00	5 089 164,32
EE	EUR	40 256 477,53		40 256 477,53	–6 140,53	40 250 337,00	39 166 211,00	1 084 126,00
HU (2)	EUR		0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
LT	EUR	108 795 353,62		108 795 353,62	–2,40	108 795 351,22	100 100 908,00	8 694 443,22
LV	EUR	71 209 927,88		71 209 927,88	– 375,88	71 209 552,00	58 883 374,00	12 326 178,00
MT (3)	EUR		6 295 789,00	6 295 789,00	0,00	6 295 789,00	6 295 789,00	0,00
PL	EUR	490 144 049,15		490 144 049,15	–28 310,27	490 115 738,88	459 432 020,00	30 683 718,88
SI	EUR	73 713 041,59		73 713 041,59	–74 188,40	73 638 853,19	72 971 254,00	667 599,19
SK	EUR	91 911 345,08		91 911 345,08	– 176 761,62	91 734 583,46	81 245 095,00	10 489 488,46

DV		Izmaksātie avansa maksājumi, kas vēl nav programmas īstenošanai [Padomes Regulas 1260/1999 32. pants] (4. pielikums).
CZ	EUR	86 848 000,00
CY	EUR	11 968 000,00
EE	EUR	24 080 000,00
HU	EUR	96 368 000,00
LT	EUR	78 320 000,00
LV	EUR	52 496 000,00
MT	EUR	4 304 000,00
PL	EUR	458 624 000,00
SI	EUR	45 056 000,00
SK	EUR	63 536 000,00

(1) Kopējo izdevumu apjoms 2004. un 2005. finanšu gadā

(2) Dalībvalstij nav atmaksāti maksājumi 2005. finanšu gadā. Paziņotie izdevumi bija EUR 37 275 229,64.

(3) Maksājumu 6 295 789 EUR apmērā dalībvalstij atmaksāja 2005. finanšu gadā. Paziņotie izdevumi sasniedza EUR 6 464 227,06.

PIELIKUMS III

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2005. finanšu gads

To maksājumu aģentūru saraksts, kuru grāmatojumi ir atdalīti un uz tiem attiecas vēlāks grāmatojumu noskaidrošanas lēmums

Dalībvalsts	Maksājumu aģentūra
Vācija	Bayern Umwelt
Ungārija	ARDA
Itālija	AGEA
Luksemburga	Ministère de l'Agriculture
Malta	MRAE
Portugāle	IFADAP

IV PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

lauku attīstības pasākumiem 2005. finanšu gadā

Maksājumu aģentūru saraksts, kuru grāmatojumi atdalīti un uz kurām attiecas nākotnes grāmatojumu noskaidrošanas lēmums

Dalībvalsts	Maksājumu aģentūra
Ungārija	ARDA
Malta	MRAE

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 118

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 3. maijs

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 675/2006 (2006. gada 2. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 676/2006 (2006. gada 2. maijs), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1980/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām ( 1 )	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 677/2006 (2006. gada 2. maijs), ar ko nosaka dažu piena produktu eksporta atļauju piešķiršanu eksportam uz Dominikānas Republiku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 174/1999 20.a pantā minētajām kvotām	4
		Komisijas Regula (EK) Nr. 678/2006 (2006. gada 2. maijs), ar ko groza ievedmuitas nodokli labības nozarē, ko piemēro no 2006. gada 3. maija	5

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2004. gada 30. jūnijs) par pasākumiem, ko Itālija paziņojusi saistībā ar atbalstu izdevējdarbības nozarei (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2215) ( 1 )	8
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 28. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2005/710/EK, 2005/733/EK un 2005/758/EK attiecībā uz to piemērošanas termiņa pagarināšanu dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu Rumānijā, Turcijā un Horvātijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1710) ( 1 )	18
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 28. aprīlis) par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz izdevumiem, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantijas nodaļa 2005. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1750)	20

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	136,2
	204	92,3
	212	139,0
	999	122,5
0707 00 05	052	129,4
	628	155,5
	999	142,5
0709 90 70	052	122,2
	204	92,6
	999	107,4
0805 10 20	052	46,6
	204	38,6
	212	56,9
	220	39,3
	624	56,8
	999	47,6
0805 50 10	508	30,4
	624	58,1
	999	44,3
0808 10 80	388	89,7
	400	113,7
	404	102,1
	508	81,4
	512	82,2
	528	88,5
	720	100,9
	804	107,3
	999	95,7

KN kods	Preču nosaukums	Ievedmuita (1) (EUR/t)
1001 10 00	Augstas kvalitātes cietie kvieši	0,00
	vidējas kvalitātes	0,00
	zemas kvalitātes	16,14
1001 90 91	Parastas kviešu sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu	0,00
1002 00 00	Rudzi	54,48
1005 10 90	Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu	57,64
1005 90 00	Kukurūza, izņemot sēklas (2)	57,64
1007 00 90	Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai	54,48