28.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 492/2006

(2006. gada 27. marts)

par pagaidu un pastāvīgām atļaujām izmantot noteiktas piedevas dzīvnieku barībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvu 70/524/EEK par barības piedevām (1), un jo īpaši tās 3. pantu, 9.d panta 1. punktu un 9.e panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (2), un jo īpaši tās 25. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā paredzētas atļaujas.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1831/2003 25. pantā paredzēti pārejas posma pasākumi attiecībā uz barības piedevu izmantošanas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(3)	Pieteikumus šīs regulas pielikumos minēto piedevu izmantošanas atļaujas piešķiršanai iesniedza pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(4)	Atbilstīgi Direktīvas 70/524/EEK 4. panta 4. punktam pirmās atsauksmes par šiem pieteikumiem nosūtīja Komisijai pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. Tādēļ uz minētajiem pieteikumiem joprojām ir attiecināms Direktīvas 70/524/EEK 4. pants.

(5)

Iesniegti dati, pamatojot atļaujas pieteikumu gaļas cāļu un sivēnu barībā izmantot no Aspergillus aculeatus (CBS 589.94) iegūtu endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un no Aspergillus oryzae (DSM 10287) iegūtu endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2005. gada 20. jūlijā sniegusi atzinumu par šā preparāta izmantošanu, kurā secināts, ka preparāts nerada risku patērētājiem, izmantotājiem, konkrētajai dzīvnieku kategorijai vai videi. Šajā novērtējumā konstatēts, ka atļaujas piešķiršanas nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 70/524/EEK 9.e panta 1. punktā, šā preparāta minētajiem izmantošanas veidam ir ievēroti. Tāpēc minēto fermentu preparātu, kā tas norādīts I pielikumā, jāatļauj izmantot četrus gadus.

(6)

Pagaidu atļauja Saccharomyces cerevisiae (MUCL 39 885) mikroorganismu preparāta izmantošanai gaļas liellopiem pirmo reizi ir piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1411/1999 (3). Tika iesniegti jauni dati, pamatojot atļaujas pieteikumu šā mikroorganismu preparāta izmantošanai bez termiņa ierobežojuma. Novērtējumā konstatēts, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā minētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tāpēc šo mikroorganismu preparātu, kas norādīts II pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(7)

Pirmo reizi pagaidu atļauja izmantot Lactobacillus farciminis (CNCM MA 67/4R) preparātu sivēnu barībā tika piešķirta ar Regulu (EK) Nr. 1411/1999. Tika iesniegti jauni dati, pamatojot atļaujas pieteikumu šā mikroorganismu preparāta izmantošanai bez termiņa ierobežojuma. Novērtējumā konstatēts, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā minētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tāpēc šo mikroorganismu preparātu, kas norādīts II pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(8)

Tika iesniegti dati, pamatojot pieteikumu atļaujai bez termiņa ierobežojuma izmantot kālija diformiātu visu sugu dzīvniekiem par barības piedevu kā konservantu. Komisija lūgusi EPNI sniegt atzinumu par tā efektivitāti un nekaitīgumu cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. EPNI 2004. gada 8. decembrī sniegusi atzinumu, ka kālija diformiāts ir efektīvs un visām dzīvnieku sugām nekaitīgs. Novērtējumā konstatēts, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā minētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tāpēc šo vielu, kā norādīts III pielikumā, jāatļauj izmantot par konservantu bez termiņa ierobežojuma.

(9)

Minēto pieteikumu novērtējums liecina, ka ir vajadzīgas konkrētas procedūras, lai aizsargātu darbiniekus no pielikumos norādīto piedevu iedarbības. Šāda aizsardzība jānodrošina, piemērojot Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (4).

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Fermentu grupas preparātam, kas norādīts I pielikumā, piešķirta pagaidu atļauja četrus gadus izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Mikroorganismu grupas preparātus, kas norādīti II pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevām, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

3. pants

Konservantu grupas vielu, kas norādīta III pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 27. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1800/2004 (OV L 317, 16.10.2004., 37. lpp.).

(2) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

(3) OV L 164, 30.6.1999., 56. lpp.

(4) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

EK Nr. vai Nr.

Piedeva

Ķīmiskais sastāvs, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimā-lais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņš

Aktivitātes vienības/1 kg kompleksās barības

Fermenti

endo-1,3(4)-beta-glikanāze

EC 3.2.1.6

endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

No Aspergillus aculeatus (CBS 589.94) iegūts endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un no Aspergillus oryzae (DSM 10287) iegūts endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts ar minimālo aktivitāti:

apvalkotā veidā –

60 FBG (1)/g

600 FXU (2)/g

šķidruma veidā –

40 FBG/g

400 FXU/g

Gaļas cāļi

—

6 FBG

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības:

—	endo-1,3(4)-beta-glikanāzes: 6–18 FBG

—	endo-1,4-beta-ksilanāzes: 60–180 FXU.

Izmantošanai barības maisījumos, kas satur daudz polisaharīdu, kas nav cietes polisaharīdi (galvenokārt beta-glikānus, arabinoksilānus un sarežģītākas struktūras hemicelulozes), piemēram, maisījumos, kurus ir vairāk nekā 15 % augu izcelsmes sastāvdaļu (miežu, auze, rudzu, tritikāles, kukurūzas, sojas pupiņu, rapša sēklu, pupu, saulespuķu vai lupīnas).

17.4.2010.

60 FXU

—

Sivēni (atšķirtie)

—

6 FBG

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas

Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības:

—	endo-1,3(4)-beta-glikanāzes: 6–18 FBG

—	endo-1,4-beta-ksilanāzes: 60–180 FXU.

Izmantošanai barības maisījumos, kas satur daudz polisaharīdu, kas nav cietes polisaharīdi (galvenokārt beta-glikānus, arabinoksilānus un sarežģītākas struktūras hemicelulozes), piemēram, maisījumos, kuros ir vairāk nekā 15 % augu izcelsmes sastāvdaļu (piem., miežu, auzu, rudzu, tritikāles, kukurūzas, sojas pupu, rapša sēklu, zirņu, saulespuķu vai lupīnas).

4.	Izmantošanai barībā, kas paredzēta atšķirtiem sivēniem līdz apmēram 35 kg.

17.4.2010.

60 FXU

—

(1) 1 FBG fermenta daudzums, kas fermentatīvās šķelšanas reakcijā no miežu beta-glikāna 1 minūtē 30 °C temperatūrā pie pH 5,0 izdala 1 mikromolu reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentos).

(2) 1 FXU fermenta daudzums, kas fermentatīvās šķelšanas reakcijā no kviežu azoarabinoksilāna 1 minūtē 50 °C temperatūrā pie pH 6,0 izdala 7,8 mikromolus reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentos).

II PIELIKUMS

EK Nr.

Piedeva

Ķīmiskais sastāvs, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņš

KVV/kg kompleksās barības

Mikroorganismi

E 1710

Saccharomyces cerevisiae

MUCL 39 885

Saccharomyces cerevisiae preparāts, kas satur vismaz:

pulvera, sfērisku un ovālu granulu veidā:

1 × 109 KVV/g piedevas

Gaļas liellopi

9 × 109

1.	Piedevas un premiksa lietošanas instrukcijās norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Saccharomyces cerevisiae daudzums barības dienas devā nedrīkst pārsniegt 1,6 × 1010 KVV uz 100 kg ķermeņa masas. Pievieno 3,2 × 109 KVV uz katriem papildu 100 kg ķermeņa masas.

Beztermiņa

E 1714

Lactobacillus farciminis

CNCM MA 67/4R

Lactobacillus farciminis preparāts, kas satur vismaz:

1 × 109 KVV/g piedevas

Sivēni (atšķirtie)

—

1 × 109

1 × 1010

1.	Piedevas un premiksa lietošanas instrukcijās norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.	Izmantošanai barībā, kas paredzēta atšķirtiem sivēniem līdz apmēram 35 kg.

Beztermiņa

III PIELIKUMS

Nr. (vai EK Nr.)

Piedeva

Ķīmiskā formula, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņš

mg/kg kompleksās barības

Konservanti

237a

Kālija diformiāts

KH(COOH)2 50 ± 5 %,

H2O 50 ± 5 %

Visas dzīvnieku sugas vai kategorijas

—

1.	Atļauts tikai par barību izmantojamās neapstrādātās zivīs ar maksimālo saturu 9 000 mg kālija diformiāta kā aktīvās vielas uz kilogramu neapstrādātu zivju

2.	Izmantošanai cūkām maksimālais kālija diformiāta saturs no dažādiem avotiem nedrīkst pārsniegt 18 000 mg/kg kompleksās barības sivēniem pēc atšķiršanas un 12 000 mg/kg kompleksās barības sivēnmātēm un nobarojamām cūkām

Beztermiņa

28.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 493/2006

(2006. gada 27. marts),

ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai un groza Regulu (EK) Nr. 1265/2001 un (EK) Nr. 314/2002

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 44. pantu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu, 15. panta 8. punktu un 16. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Ir jāīsteno pasākumi, kas vajadzīgi, lai cukura nozarē nodrošinātu pāreju no iepriekšējās ar Regulu (EK) Nr. 1260/2001 noteiktās shēmas uz jauno shēmu, kuru nosaka ar Regulu (EK) Nr. 318/2006.

(2)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1260/2001 13. pantā paredzētā eksportēšanas pienākuma atcelšanas ir jāievieš pasākumi to cukura daudzumu pārvaldībai, kas veidojušies šā pienākuma atcelšanas rezultātā un tādēļ, ka no 2006. gada 1. jūlija ir atcelta C cukura shēma. Šie pasākumi jāveic saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām.

(3)

Lai efektīvāk pārvaldītu 2005./2006. tirdzniecības gadā ārpus kvotas saražotā cukura daudzumus, ir jāatļauj uzņēmumiem daļu no šiem daudzumiem pieskaitīt 2006./2007. tirdzniecības gada produkcijai. Tālab ir jāparedz, ka šāda daudzumu pārnešana notiek, piemērojot Komisijas 1982. gada 13. janvāra Regulu (EEK) Nr. 65/82, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus cukura pārnešanai uz nākamo tirdzniecības gadu (3), vienlaikus pieļaujot zināmu elastību attiecībā uz lēmumu veikt šādu pieskaitīšanu, lai atvieglinātu pāreju no spēkā esošās shēmas uz jauno shēmu.

(4)

Tos 2005./2006. tirdzniecības gada ārpuskvotas cukura daudzumus, ko nav iespējams ne eksportēt, ne pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu, ir jāuzskata par 2006./2007. tirdzniecības gada ārpuskvotas cukuru, lai to varētu novirzīt Regulā (EK) Nr. 318/2006 paredzētajiem izmantojumiem, kā arī, ņemot vērā īpašos nosacījumus saistībā ar pāreju no viena tirdzniecības gada uz otru, izmantošanai dzīvnieku barībā.

(5)

Kontroles un – vajadzības gadījumā – sankciju piemērošanas nolūkā daļai 2005./2006. tirdzniecības gadā saražotā C cukura, kas nav pārnests un netiek uzskatīts par ārpuskvotas cukuru 2006./2007. tirdzniecības gadā, joprojām ir jāpiemēro Komisijas 1981. gada 14. septembra Regula (EEK) Nr. 2670/81, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura produkciju, kas pārsniedz kvotu (4).

(6)

Lai uzlabotu līdzsvaru Kopienas tirgū, neradot jaunus cukura uzkrājumus 2006./2007. tirdzniecības gadā, ir jāparedz pārejas posma pasākums, lai samazinātu tās produkcijas daudzumu, kas iekļaujas minētā tirdzniecības gada kvotā. Ir jānosaka maksimālais apjoms, kuru pārsniedzot, ikviena uzņēmuma saražoto kvotas cukuru uzskata par izņemtu Regulas (EK) Nr. 318/2006 izpratnē, vai arī pēc uzņēmuma pieprasījuma to uzskata par ārpuskvotas produkciju tās pašas regulas 12. panta izpratnē. Ņemot vērā pāreju no iepriekšējās shēmas uz jauno, šis maksimālais apjoms jāiegūst, vienlīdzīgi kombinējot Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. pantā paredzēto metodi un Regulas (EK) Nr. 318/2006 19. pantā paredzēto metodi, un tā, lai tiktu ņemti vērā arī īpašie atsevišķu dalībvalstu ieguldītie centieni sakarā ar restrukturizācijas fondu, kurš izveidots ar Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (5).

(7)

Lai ievērotu 2005./2006. tirdzniecības gadam noteiktos tirdzniecības nosacījumus, ir jāparedz, ka arī pēc 2006. gada 30. jūnija var turpināt izmaksāt realizācijas atbalstu un papildu atbalstu par cukuru, kas saražots noteiktos Kopienas reģionos 2005./2006. tirdzniecības gadā, kā arī atbalstu par tāda noteikta preferenču cukura rafinēšanu, kas ievests un rafinēts 2005./2006. gada piegāžu periodā, ievērojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 180/2006 (6) noteiktos daudzuma ierobežojumus. Tādēļ, piešķirot šos atbalstus, ir jāturpina piemērot Komisijas 2001. gada 30. jūlija Regulu (EK) Nr. 1554/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz Francijas aizjūras departamentos ražota cukura tirdzniecību un izlīdzina šā cukura un preferences jēlcukura cenu nosacījumus (7), un Komisijas 2001. gada 13. augusta Regulu (EK) Nr. 1646/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus ieviešanas noteikumus attiecībā uz koriģējošā atbalsta piešķiršanu preferences jēlcukura rafinēšanas nozarei un ar ko cukura rafinēšanas nozarē koriģē koriģējošo atbalstu un papildu pamatatbalstu (8). Attiecībā uz to pašu cukuru ir arī jāsaglabā preferenču cukura rafinēšanas ierobežojumi noteiktos rafinēšanas uzņēmumos un paredzamā maksimālā piegāžu pieprasījuma kontrole, kā arī jāparedz arī turpmāk piemērot Komisijas 2003. gada 18. augusta Regulu (EK) Nr. 1460/2003, ar ko 2003./2004. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanas noteikumus attiecībā uz paredzamajām maksimālajām jēlcukura piegādēm cukurfabriku vajadzībām (9).

(8)

Lai par 2005./2006. tirdzniecības gadu aprēķinātu, noteiktu un iekasētu ražošanas maksājumus, arī pēc 2006. gada 30 jūnija ir jāturpina piemērot atsevišķus noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 314/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē (10), un Komisijas 1996. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 779/96, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 1785/81 piemērošanai attiecībā uz paziņojumiem cukura nozarē (11). Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz regulāri atjauninātiem statistikas datiem. Ņemot vērā, ka maksājuma apjoms par visu laikposmu no 2001./2002. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam ar šo tiek noteikts galīgi un ka tāda iespēja, kāda bija iepriekšējos gados – koriģēt aprēķinus, pamatojoties uz atjauninātiem datiem – , nav paredzēta, maksājumu aprēķināšanu un noteikšanu ir lietderīgi atlikt līdz 2007. gada 15. februārim, lai nodrošinātu, ka aprēķini ir precīzi un izmantotie statistikas dati – pamatoti.

(9)

Lai sakarā ar pāriešanu no iepriekšējās shēmas uz jauno, ko ievieš no 2006. gada 1. jūlija, tiktu nodrošinātas piegādes ķīmijas rūpniecībai, arī pēc 2006. gada 30. jūnija attiecībā uz pirms šā datuma izdotajiem kompensācijas sertifikātiem ir jāturpina piemērot atsevišķus noteikumus, kuri paredzēti Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu par dažiem cukura produktiem, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā (12). Tā kā ar jauno shēmu ārpuskvotas cukuru atļauj izmantot ķīmijas rūpniecībā, kompensācijas sertifikātu derīguma termiņš ir jāsamazina un kompensāciju izmaksa jāattiecina tikai uz 2005./2006. tirdzniecības gada kvotas produkciju.

(10)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka tirdzniecības gads sākas 1. oktobrī un beidzas 30. septembrī. Tomēr 2005./2006. tirdzniecības gads, kā to paredz Regula (EK) Nr. 1260/2001, beidzas 2006. gada 30. jūnijā. Tāpēc ir noteikts, ka 2006./2007. tirdzniecības gads sākas 2006. gada 1. jūlijā un beidzas 2007. gada 30. septembrī, un tādējādi tā ilgums ir 15 mēneši. Tā kā līdz šim kvotas un ierastos rafinēšanas apjomus noteica un arī pēc šā tirdzniecības gada tos piemēros 12 mēnešus ilgiem tirdzniecības gadiem attiecībā uz 12 mēnešu ilgu laikposmu, ir jāņem vērā trīs papildu mēneši un jāparedz kvotu un rafinēšanas apjomu palielinājums, lai nodrošinātu to atbilstību iepriekšējo un turpmāko tirdzniecības gadu kvotām un rafinēšanas ierastajiem apjomiem. Šīm pārejas posma kvotām ir jāattiecas uz cukura ražošanu no 2006./2007. gada sākuma, ko iegūst no cukurbietēm, kuras iesētas pirms 2006. gada 1. janvāra.

(11)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1265/2001 un (EK) Nr. 314/2002.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

1. pants

Kvotu pārnešana

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 14. panta un ievērojot Regulas (EEK) Nr. 65/82 2. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus, katrs uzņēmums līdz 2006. gada 31. oktobrim var pieņemt lēmumu par 2005./2006. tirdzniecības gada satvarā saražotā C cukura daudzumu, ka tas tiek pārnests uz 2006./2007. tirdzniecības gadu, vai grozīt savu pirms šīs regulas spēkā stāšanās pieņemto lēmumu par pārnešanu.

2. Uzņēmumiem, kas pieņem 1. punktā paredzēto lēmumu par pārnešanu vai kas groza savu lēmumu, ir pienākums:

a)	līdz 2006. gada 31. oktobrim paziņot attiecīgajai dalībvalstij par pārnestā cukura daudzumu;

b)	uzņemties uzglabāt pārnesto daudzumu līdz 2006. gada 31. oktobrim.

3. Regula (EEK) Nr. 65/82 attiecas uz 2005./2006. tirdzniecības gada B un C cukuru, kas pārnests uz 2006./2007. tirdzniecības gadu.

4. Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 30. novembrim paziņo Komisijai par 2005./2006. tirdzniecības gada B un C cukura daudzumu, kas pārnests uz 2006./2007. tirdzniecības gadu, attiecībā uz katru uzņēmumu.

2. pants

C cukurs

1. Neierobežojot lēmumus par pārnešanu, kas pieņemti atbilstīgi šīs regulas 1. pantam, un neierobežojot eksportu saskaņā ar atļaujām, kuras izdotas atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 1464/95 (13) 4. pantam, 2005./2006. tirdzniecības gada C cukuru uzskata par Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. pantā paredzēto ārpuskvotu cukuru, kas ražots 2006./2007. tirdzniecības gadam.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 318/2006 15. panta, maksājumu neiekasē par šā panta 1. punktā paredzētajiem C cukura daudzumiem, ko izmanto lopbarībā, saskaņā ar tādiem pašiem kontroles nosacījumiem, kurus Komisija noteikusi attiecībā uz rūpniecisko cukuru, kas minēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 13. panta 2. punktā.

3. Regula (EEK) Nr. 2670/81 attiecas uz 2005./2006. tirdzniecības gada B un C cukura produkciju, izņemot pārnesto cukuru vai šā panta 1. punktā minēto 2006./2007. tirdzniecības gada ārpuskvotu cukuru.

A cukura minimālo cenu 2005./2006. tirdzniecības gadam piemēro par bietēm, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 2670/81 3. pantā minētajam cukura daudzumam.

3. pants

Preventīva izņemšana no aprites

1. Katram uzņēmumam daļu no 2006./2007. tirdzniecības gada cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas, kas ražota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā paredzētajām kvotām un kas pārsniedz maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata par izņemtu no aprites minētās regulas 19. panta nozīmē vai, pēc attiecīgā uzņēmuma pieprasījuma līdz 2007. gada 31. janvārim, pilnībā vai daļēji uzskata par ārpuskvotu cukuru minētās regulas 12. panta nozīmē.

2. Katram uzņēmumam 1. punktā minēto maksimālo apjomu nosaka, reizinot uzņēmumam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 7. panta 2. punktu piešķirto kvotu ar šādu koeficientu summu:

a)	koeficients, kas noteikts attiecīgajai dalībvalstij šīs regulas I pielikumā;

koeficients, kas iegūts, to kvotu kopsummu, no kurām attiecībā uz 2006./2007. tirdzniecības gadu tas atteicies attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu, sadalot ar visu Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā dalībvalstij noteikto kvotu kopsummu. Komisija nosaka šo koeficientu vēlākais 2006. gada 15. oktobrī.

Tomēr, ja koeficientu summa pārsniedz 1,0000, maksimālais apjoms ir vienāds ar 1. punktā minēto kvotu.

3. Minimālā cena, kas piemērojama par biešu daudzumu, kurš atbilst saskaņā ar 1. punktu izņemtajam cukura produkcijas daudzumam, ir 2007./2008. tirdzniecības gadā piemērojamā cena.

4. Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. panta 5. punktā paredzētais pienākums attiecas uz biešu daudzumu, kas atbilst šā panta 1. punktā minētajam maksimālajam apjomam.

5. Dalībvalstis līdz 2006. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai aptuveno cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa daudzumu, kas jāuzskata par izņemtu no aprites saskaņā ar šo pantu.

4. pants

Atbalsts par Francijas aizjūras departamentos saražoto cukuru

1. Par cukuru, kas ražots atbilstīgi kvotām 2005./2006. tirdzniecības gadam Francijas aizjūras departamentos un kas ir rafinēts un/vai transportēts laikposmā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 31. oktobrim, piešķir atbalstu realizācijai un papildu atbalstu.

Minēto atbalstu piešķir attiecīgā cukura daudzumiem, aizstājot Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 4. punktā un 38. panta 3. un 4. punktā paredzēto atbalstu.

Atbalsts realizācijai attiecas uz:

—	Francijas aizjūras departamentos saražota cukura rafinēšanu Kopienas Eiropas reģionu rafinēšanas uzņēmumos, jo īpaši, pamatojoties uz saražoto apjomu,

—	Francijas aizjūras departamentos saražota cukura transportēšanu uz Kopienas Eiropas reģioniem un – attiecīgā gadījumā – uz tā glabāšanu minētajos departamentos.

2. Regulu (EK) Nr. 1554/2001 un (EK) Nr. 1646/2001 piemēro cukuram, kas ražots atbilstīgi 2005./2006. tirdzniecības gada kvotām, attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto atbalstu realizācijai un papildu atbalstu.

3. Šajā pantā “rafinēšanas uzņēmums” nozīmē ražošanas vienību, kas vienīgi rafinē jēlcukuru vai sīrupus, kuri iegūti pirms kristalizācijas posma.

5. pants

Atbalsts par rafinēšanu

1. Rafinēšanas uzņēmumiem piešķir koriģējošo atbalstu par preferences niedru jēlcukuru, ko importē saskaņā ar Kotonū 2000. gada 23. jūnijā parakstītā ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma (14) IV pielikumam pievienoto 3. protokolu par ĀKK cukuru un rafinē 2005./2006. tirdzniecības gada piegādes laikposmā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. septembrim.

Šo atbalstu maksā rafinēšanas uzņēmumiem. To piešķir par Regulas (EK) Nr. 180/2006 minētajiem cukura daudzumiem, kas vēl nav rafinēti 2006. gada 1. jūlijā, aizstājot Regulas (EK) Nr. 1260/2001 38. panta 1., 2. un 4. punktā paredzēto atbalstu.

2. Regula (EK) Nr. 1646/2001 attiecas uz preferences cukuru, kas rafinēts 2005./2006. tirdzniecības gada piegādes laikposmā.

3. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, ja prognozētās maksimālās dalībvalstij vajadzīgās piegādes, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 39. panta 2. punktā, tiek pārsniegtas 2005./2006. tirdzniecības gada laikā, daudzumam, kas vienāds ar pārpalikumu, piemēro maksājumu, kurš atbilst attiecīgajā tirdzniecības gadā spēkā esošā ievedmuitas nodokļa pilnam apmēram, ko palielina par 115,40 euro par tonnu baltā cukura ekvivalenta.

4. Regulu (EK) Nr. 1460/2003 piemēro kontrolei un attiecīgā gadījumā sekām, kas izriet, ja tiek pārsniegtas prognozētās maksimālās vajadzīgās piegādes rafinēšanas nozarei, kā minēts šā panta 3. punktā.

5. Šajā pantā “rafinēšanas uzņēmums” nozīmē ražošanas vienību, kas vienīgi rafinē jēlcukuru vai sīrupus, kuri iegūti pirms kristalizācijas posma.

6. pants

Maksājumi

Regulu (EK) Nr. 314/2002 ar grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, piemēro 2005./2006. tirdzniecības gada ražošanas maksājumu noteikšanai un iekasēšanai, ieskaitot korekcijas saistībā ar maksājumu aprēķiniem par 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004. un 2004./2005. tirdzniecības gadu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 2. punktā.

7. pants

Ražošanas kompensācijas

Ar šo regulu grozītās Regulas (EK) Nr. 1265/2001 1, 2., 3., 11., 14., 15. un 17. līdz 21. pantu piemēro kompensācijas sertifikātiem, kas izdoti pirms 2006. gada 30. jūnija.

8. pants

Paziņojumi

Regulu (EK) Nr. 779/96 piemēro līdz 2006. gada 30. septembrim.

9. pants

Pārejas posma kvotas

1. Dalībvalstīm par 2006./2007. tirdzniecības gadu piešķir pārejas posma cukura kvotu 497 780 tonnu apmērā saskaņā ar II pielikuma A daļā sniegto sadalījumu.

Pirmajā ievilkumā minētā kvota attiecas vienīgi uz cukuru, kas ražots no bietēm, kuras iesētas pirms 2006. gada 1. janvāra. Šo biešu minimālā cena Regulas (EK) Nr. 318/2006 5. panta nozīmē ir 47,67 euro par tonnu.

2. Dalībvalstīm 2006./2007. tirdzniecības gadam piešķir pārejas posma izoglikozes kvotu 126 921 tonnas sausnas saskaņā ar II pielikuma B daļā sniegto sadalījumu.

3. Dalībvalstīm 2006./2007. tirdzniecības gadam piešķir pārejas posma inulīna sīrupa kvotu 80 180 tonnas sausnas, ko izsaka baltā cukura/izoglikozes ekvivalentā, saskaņā ar II pielikuma C daļā sniegto sadalījumu.

4. Pārejas posma kvotām, kas paredzētas 1., 2. un 3. punktā:

a)	nepiemēro pagaidu restrukturizācijas maksājumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 320/2006 11. panta 2. punktā;

b)	nevar piešķirt atbalstu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 320/2006.

5. Dalībvalstis piešķir pārejas posma kvotas cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem, kas reģistrēti to teritorijā un apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. pantu, uz objektīvu kritēriju pamata un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem un novērstu tirgus un konkurences traucējumus.

6. Dalībvalstis ievieš kontroles sistēmu un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos par 1., 2. un 3. punktā minēto produktu ražošanu, jo īpaši, lai pārliecinātos par to, vai cukurs ir ražots no bietēm, kas iesētas līdz 2006. gada 1. janvārim.

Dalībvalstis līdz 2006. gada 15. jūlijam paziņo Komisijai par pārejas posma kvotu sadalījumu pa uzņēmumiem saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalstis līdz 2006. gada 31. decembrim paziņo Komisijai par veiktajiem kontroles pasākumiem un šo pasākumu rezultātiem.

10. pants

Ierastās vajadzīgās piegādes rafinēšanas nozarē

Regulas (EK) Nr. 318/2006 29. panta 1. punktā minētās ierastās vajadzīgās piegādes rafinēšanas nozarē 2006./2007. tirdzniecības gadam palielina par III pielikumā noteiktajiem daudzumiem.

II NODAĻA

GROZĪJUMI REGULĀ (EK) Nr. 1265/2001 UN (EK) Nr. 314/2002

11. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1265/2001

Regulu (EK) Nr. 1265/2001 groza šādi.

Regulas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“5. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma dalībvalsts kompetentā iestāde anulē nepilnīgi izmantotos kompensācijas sertifikātus, kuru derīguma termiņš nav beidzies. Tiem atbilstīgo drošības naudu atmaksā par neizmantoto daudzumu.

Dalībvalsts katra mēneša beigās paziņo Komisijai iepriekšējā mēnesī anulētajiem kompensācijas sertifikātiem atbilstošos daudzumus, kas grupēti atkarībā no kompensācijas sertifikāta izdošanas mēneša”

2)	Regulas 14. pantam pievieno šādu punktu: “3. Kompensācijas sertifikāts ir derīgs tikai attiecībā uz 1. pantā minētajiem pamatproduktiem, kas, nepārsniedzot kvotu, saražoti 2005./2006. tirdzniecības gadā vai iepriekšējos tirdzniecības gados.”

3)	Regulas 15. pantam pievieno šādu teikumu: “Tomēr pēc 2006. gada 31. augusta kompensācijas sertifikāti vairs nav derīgi.”

4)	Regulas 17. pantam pievieno šādu punktu: “3. Dalībvalstis veic vajadzīgos papildu pasākumus, lai nodrošinātu pareizu 14. panta 3. punkta noteikumu piemērošanu.”

12. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 314/2002

Regulu (EK) Nr. 314/2002 groza šādi.

1)	Svītro 4.a panta 5. punktu.

2)	Regulas 4.c panta 1. punkta trešo daļu papildina ar šādu teikumu: “Paziņojumu attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu veic līdz 2006. gada 1. decembrim.”

Regulas 8. pantā:

a)	tā 1. punktā pievieno šādu daļu: “Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos apjomus un koeficientu attiecībā uz 20056./2006. tirdzniecības gadu nosaka līdz 2007. gada 15. februārim.”;

tā 2. punktā:

i)	pirmajā daļā pievieno šādu teikumu: “Attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu šo atlikumu nosaka līdz 2007. gada 28. februārim.”;

ii)	otrajā daļā pievieno šādu teikumu: “Attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu šo maksājumu veic līdz 2007. gada 15. aprīlim.”

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. jūlija. Tomēr tās 1. pantu, 3. pantu, 11. panta 3. punktu, 12 . panta 1. punktu piemēro no regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 27. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(3) OV L 9, 14.1.1982, 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2223/2000 (OV L 253, 7.10.2000., 15. lpp.).

(4) OV L 262, 16.9.1981., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 95/2002 (OV L 17, 19.1.2002., 37. lpp.).

(5) OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(6) OV L 29, 2.2.2006., 28. lpp.

(7) OV L 205, 31.7.2001., 18. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1442/2002 (OV L 212, 8.8.2002., 5. lpp.).

(8) OV L 219, 14.8.2001., 14. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1164/2002 (OV L 170, 29.6.2002., 48. lpp.).

(9) OV L 208, 19.8.2003., 12. lpp.

(10) OV L 50, 21.2.2002., 40. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1665/2005 (OV L 268, 13.10.2005., 3. lpp.).

(11) OV L 106, 30.4.1996., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1159/2003 (OV L 162, 1.7.2003., 25. lpp.).

(12) OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.

(13) OV L 144, 28.6.1995., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 96/2004 (OV L 15, 22.1.2004., 3. lpp.).

(14) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

I PIELIKUMS

Koeficienti, kā minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Dalībvalsts	Koeficients
Beļģija	0,8558
Čehija	0,9043
Dānija	0,8395
Vācija	0,8370
Grieķija	0,8829
Spānija	0,8993
Francija (kontinentālā)	0,8393
Francija (aizjūras departamenti)	0,8827
Īrija	0,8845
Itālija	0,8621
Latvija	0,9136
Lietuva	0,9141
Ungārija	0,9061
Nīderlande	0,8475
Austrija	0,8522
Polija	0,8960
Portugāle (kontinentālā)	0,8852
Portugāle (Azoru salas)	0,8845
Slovēnija	0,8844
Slovākija	0,8833
Somija	0,8841
Zviedrija	0,8845
Apvienotā Karaliste	0,8834

II PIELIKUMS

A daļa. Pārejas posma kvotas cukuram, kā minēts 9. panta 1. punktā

Dalībvalsts	Pārejas posma kvota cukuram 2006./2007. g. (tonnās baltā cukura)
Spānija	324 000
Itālija	121 187
Portugāle	52 593
Kopā	497 780

B daļa. Pārejas posma kvotas izoglikozei, kā minēts 9. panta 2. punktā

Dalībvalsts	Pārejas posma kvota izoglikozei 2006./2007. g. (tonnās sausnas)
Beļģija	17 898
Vācija	8 847
Grieķija	3 223
Spānija	20 645
Francija	4 962
Itālija	5 076
Ungārija	34 407
Nīderlande	2 275
Polija	6 695
Portugāle	2 479
Slovākija	10 637
Somija	2 968
Apvienotā Karaliste	6 809
Kopā	126 921

C daļa. Pārejas posma kvotas inulīna sīrupam, kā minēts 9. panta 3. punktā

Dalībvalsts	Pārejas posma kvota inulīna sīrupam 2006./2007. g. (tonnās sausnas, izsakot ar baltā cukura vai izoglikozes ekvivalentu)
Beļģija	53 812
Francija	6 130
Nīderlande	20 238
Kopā	80 180

III PIELIKUMS

Ierasto vajadzīgo piegāžu nodrošināšana rafinēšanas nozarē pārejas posmā, kā minēts 10. pantā

Dalībvalsts	Ierastās vajadzīgās piegādes rafinēšanas nozarē pārejas posmā 2006./2007. g. (tonnās baltā cukura)
Francija	74 157
Portugāle	72 908
Slovēnija	4 896
Somija	14 981
Apvienotā Karaliste	282 145
Kopā	479 087

28.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/28

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 27. februāris)

par protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to pievienošanos Eiropas Savienībai

(2006/245/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta otro teikumu un 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu,

ņemot vērā Pievienošanās aktu, kas pievienots 2003. gada Pievienošanās līgumam, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Ievērojot pilnvarojumu, kas 2003. gada 5. maijā dots Komisijai, sarunas ar Šveices Konfederāciju par protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to pievienošanos Eiropas Savienībai, ir pabeigtas.

(2)	Saskaņā ar Padomes 2004. gada 26. oktobra lēmumu un līdz tā noslēgšanai vēlāk, šis protokols Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā ir parakstīts 2004. gada 26. oktobrī.

(3)	Šis protokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to pievienošanos Eiropas Savienībai ar šo ir apstiprināts Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas un tās dalībvalstu vārdā sniedz paziņojumu, kas paredzēts protokola 6. pantā (2).

Briselē, 2006. gada 27. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

U. PLASSNIK

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(2) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PROTOKOLS

Nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, kuru arī pārstāv Eiropas Savienības Padome,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, še turpmāk “Šveice”,

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “nolīgums”), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

TĀ KĀ jaunajām dalībvalstīm jākļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm;

IEVĒROJOT TO, ka Pievienošanās akts Eiropas Savienības Padomei nodrošina tiesības Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā slēgt jauno dalībvalstu pievienošanās protokolu šim nolīgumam,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Jaunās dalībvalstis ar šo kļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

2. No protokola spēkā stāšanās brīža nolīguma noteikumi jaunajām dalībvalstīm būs tikpat saistoši kā pašreizējām nolīguma Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā protokolā.

2. pants

Nolīguma galvenajā daļā un tā I pielikumā tiks veikti šādi pielāgojumi:

nolīguma Līgumslēdzēju pušu sarakstu aizstāj ar turpmāko:

“Eiropas Kopiena,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

no vienas puses, un

Šveices Konfederācija

no otras puses,”;

nolīguma 10. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a Šveice līdz 2007. gada 31. maijam var paturēt kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri strādā Šveicē, un pašdarba ņēmējajiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pieeju divām uzturēšanās kategorijām: uzturēšanās, kas nepārsniedz četrus mēnešus un ir īsāka par vienu gadu, un uzturēšanās uz vienu gadu vai ilgāk. Kvantitatīvu ierobežojumu nebūs attiecībā uz uzturēšanos, kas mazāka par četriem mēnešiem.

Pirms iepriekš minētā pārejas laika beigām, balstoties uz Šveices ziņojumu, Apvienotā komiteja pārskatīs jauno dalībvalstu pilsoņiem piemēroto pārejas laika darbību. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā laikposma beigām Šveice paziņos Apvienotajai komitejai, vai tā turpinās piemērot kvantitatīvos ierobežojumus darba ņēmējiem Šveicē. Šveice var turpināt piemērot šādus pasākumus līdz 2009. gada 31. maijam. Šāda paziņojuma neiesniegšanas gadījumā pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visus kvantitatīvos ierobežojumus, kas piemērojami attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņiem, atceļ. Šīs dalībvalstis ir tiesīgas ieviest tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus Šveices pilsoņiem minētajā laikposmā.”;

“2.a Šveice un Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika līdz 2007. gada 31. maijam attiecībā pret kādas Līgumslēdzējas puses darba ņēmējiem, kuri strādā to teritorijā, var saglabāt kontroli attiecībā uz to darba ņēmēju prioritāti, kas iekļauti to pastāvīgajā darba tirgū, kā arī attiecībā uz algas un darba apstākļiem, kas piemērojami attiecīgās Līgumslēdzējas puses pilsoņiem. Tādu pašu kontroli var saglabāt attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās nozarēs, kā minēts nolīguma 5. panta 1. punktā: dārzkopības pakalpojumi, būvniecība, iekļaujot saistītās nozares, apsardzes darbība, ēku tīrīšana un apkope (attiecīgi NACE (1) kodi 01.41; 45.1. līdz 4.; 74.60.; 74.70. ). Šveice 1.a, 2.a, 3.a un 4.a punktā minētajā pārejas laikā attiecībā uz pieeju tās darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kuri ir jauno dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas tādu valstu pilsoņi, kuras nav ES un EFTA dalībvalstis. Dodot priekšroku darba ņēmējiem, kas iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, kontrole netiks piemērota to pakalpojumu sniedzējiem, kuri liberalizēti ar īpašu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu (ietverot nolīgumu par dažiem valsts iepirkumu aspektiem, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu). Tajā pašā laikposmā var saglabāt kvalifikācijas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujām laikposmam, kas mazāks par četriem mēnešiem (2), un attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās iepriekš minētajās nozarēs, kā norādīts nolīguma 5. panta 1. punktā.

Līdz 2007. gada 31. maijam Apvienotā komiteja pārskatīs pārejas pasākumu darbību, kas iekļauti šajā punktā, pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavo katra no Līgumslēdzējām pusēm, kas tos īsteno. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. maijam Līgumslēdzēja puse, kas ir īstenojusi pārejas laika pasākumus, kuri ietverti šajā punktā, un kas ir informējusi Apvienoto komiteju par savu nodomu turpināt piemērot šādus pārejas pasākumus, var turpināt to darīt līdz 2009. gada 31. maijam. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visi šajā punktā iepriekšminētie ierobežojumi tiks atcelti.

“3.a Stājoties spēkā šā nolīguma Protokolam par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, un līdz tā laikposma beigām, kurš noteikts 1.a punktā, Šveice kopējās kvotas trešām valstīm ietvaros ik gadu (pro rata temporis) rezervēs darba ņēmējiem, kas strādā Šveicē, un pašnodarbinātām personām, kuras ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, jaunu uzturēšanās atļauju (3) minimālo skaitu saskaņā ar šādu plānu:

Līdz	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un mazāks par vienu gadu
2005. gada 31. maijam	900	9 000
2006. gada 31. maijam	1 300	12 400
2007. gada 31. maijam	1 700	15 800
2008. gada 31. maijam	2 200	19 200
2009. gada 31. maijam	2 600	22 600

“4.a Tā laikposma beigās, kas minēts 1.a punktā un šajā punktā, un līdz 12 gadiem pēc nolīguma spēkā stāšanās, jāpiemēro nolīguma 10. panta 4. punkts.

Nozīmīgu darba tirgus traucējumu un traucējumu draudu gadījumā Šveicei un jebkurai no jaunajām dalībvalstīm, kura ir īstenojusi pārejas pasākumus, jāpaziņo par šiem apstākļiem Apvienotajai komitejai līdz 2009. gada 31. maijam. Šajā gadījumā valsts, kas iesniegusi paziņojumu, var turpināt piemērot darba ņēmējiem, kuri strādā tās teritorijā, pasākumus, kas aprakstīti 1.a, 2.a, un 3.a punktā, līdz 2011. gada 30. aprīlim. Tādā gadījumā ikgadējais uzturēšanās atļauju skaits, kas iepriekš minēts 1.a punktā, būs:

Līdz	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un īsāks par vienu gadu
2010. gada 31. maijam	2 800	26 000
2011. gada 30. aprīlim	3 000	29 000

4.b Ja Malta cieš no traucējumiem tās darba tirgū vai paredz tādus traucējumus, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, un nolemj piemērot noteikumus, kas ir Pievienošanās akta XI pielikuma 2. iedaļā “Personu pārvietošanās brīvība”, ierobežojošie pasākumi, kurus Malta pieņemtu attiecībā pret pārējām ES dalībvalstīm, tāpat varētu tikt piemēroti arī attiecībā pret Šveici. Tādā gadījumā Šveice ir tiesīga pieņemt līdzvērtīgus atbildes pasākumus attiecībā pret Maltu.

Malta un Šveice var izmantot šo procedūru līdz 2011. gada 30. aprīlim.”;

“5.a Pārejas noteikumi 1.a, 2.a, 3.a, 4.a un 4.b punktā, jo īpaši tie, kas minēti 2.a punktā attiecībā uz priekšrocībām darba ņēmējiem, kuri iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, un kontroli pār algām un darba apstākļiem, netiek attiecināti uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kurām dienā, kad stājas spēkā šā nolīguma Protokols par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, ir atļauts veikt saimniecisko darbību Līgumslēdzēju Pušu teritorijās. Šādas personas jo īpaši var izmantot profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes priekšrocības.

Uzturēšanās atļauju turētāji, kuru atļaujas ir derīgas uz īsāku laikposmu nekā viens gads, ir tiesīgi tās atjaunot, un attiecībā pret šiem uzturēšanās atļaujas turētājiem kvantitātes kvotas limita pārpildīšana nevar tikt piemērota. Uzturēšanās atļauju turētājiem, kuru atļaujas ir derīgas vienu gadu vai ilgāk par vienu gadu, ir tiesības pagarināt uzturēšanās atļaujas automātiski. Tādējādi minētājām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām būs priekšroka izmantot brīvas pārvietošanās tiesības, kas piešķirtas reģistrētām personām saskaņā ar šā nolīguma pamatnoteikumiem, jo īpaši ar tā 7. pantu, no tā spēkā stāšanās brīža.”;

c)	nolīguma I pielikuma 27. panta 2. punkta atsauce uz 10. panta 2. punktu aizstāj ar 10. panta 2., 2.a, 4.a un 4.b punktu.

3. pants

Atkāpjoties no nolīguma I pielikuma 25. panta, piemēro protokola I pielikumā minētos pārejas laikus.

4. pants

Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa.

5. pants

Nolīguma I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šā protokola I, II un III pielikumu, kuri ir šā protokola neatņemama sastāvdaļa.

6. pants

1. Šo protokolu ratificē vai apstiprina Eiropas Savienības Padome – Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, un Šveices Konfederācija saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

2. Eiropas Savienības Padome un Šveices Konfederācija viena otru informē par šo procedūru pabeigšanu.

7. pants

Šis protokols stājas spēkā tā pirmā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kad pēdējais apstiprinājuma dokuments ir deponēts.

8. pants

Šis protokols paliek spēkā uz to pašu laiku un saskaņā ar tām pašām modalitātēm kā nolīgums.

9. pants

1. Šis protokols un tam pievienotās deklarācijas ir sastādītas divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šā protokola versijai maltiešu valodā Līgumslēdzējas Puses autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

3. Nolīguma un šā protokola maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Tas būs tikpat autentisks kā 1. un 2. punktā minētie teksti.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

'Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu, dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu Państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

På medlemsstaternas vägnar

Por Ia Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

(1) NACE: Padomes Regula (EEK) 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2001. gada 19. decembra Komisijas Regulu (EK) 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

(2) Darba ņēmēji var iesniegt pieteikumus īstermiņa uzturēšanās atļaujām saskaņā ar kvotām, kuras minētas 3.a punktā uz laiku, kas ir pat mazāks par četriem mēnešiem.”

(3) Šīs atļaujas tiks piešķirtas papildus nolīguma 10. pantā minētajām kvotām, kuras ir rezervētas darbiniekiem un pašdarba ņēmējām personām, kas nolīguma parakstīšanas dienā (1999. gada 21. jūnijā) ir dalībvalstu vai Kipras Republikas un Maltas Republikas pilsoņi. Šīs atļaujas arī ir papildus tām atļaujām, kuras piešķir, balstoties uz pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par stažieru apmaiņu.”;

I PIELIKUMS

PĀREJAS PASĀKUMI ZEMES IEGĀDEI UN OTRAI DZĪVESVIETAI

1. Čehijas Republika

Čehijas Republika uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. formulētos noteikumus, kas tika grozīti, par Šveices pilsoņu, kuri nav Čehijas Republikas iedzīvotāji, un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz kuriem ir filiāles vai pārstāvniecības Čehijas Republikas teritorijā, otras dzīvesvietas iegūšanu Čehijas Republikā.

Čehijas Republika uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. ar grozījumiem, likumā Nr. 229/1991 Sb. par vienošanos par īpašuma tiesībām uz zemi un citiem lauksaimniecības īpašumiem un likumā Nr. 95/1999 Sb. par nosacījumiem, kas attiecas uz valstij piederošās lauksaimniecības zemes un meža nodošanu citu vienību īpašumā, formulētos noteikumus attiecībā uz Šveices pilsoņu un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz reģistrēti Čehijas Republikā, lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Neskarot šā 1. punkta citus noteikumus, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c)	Uz pašnodarbinātiem lauksaimniekiem, kuri ir Šveices pilsoņi un kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību un dzīvot Čehijas Republikā, neattiecas b) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kuras atšķiras no tām, ko piemēro Čehijas Republikas pilsoņiem.

d)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Čehijas Republikas iestāšanās ES. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laiku, kurš norādīts a)apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

Ja Čehijas Republika pārejas laikā ievieš nosacījumus nekustamā īpašuma iegūšanai nerezidentiem Čehijas Republikā, tad tiem jābūt pamatotiem uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Čehijas Republikas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

f)	Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Čehijas Republikas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja pēc Čehijas Republikas pieprasījuma lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

2. Igaunija

Igaunija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kas ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Igaunijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā kā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem, Igaunija ir pieņēmusi Likumu par nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem un Grozījumus zemes reformas likumā, abi likumi ir spēkā no 2003. gada 12. februāra.

Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Igaunijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies Igaunijā un darbojušies lauksaimniecībā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Igaunijas pilsoņiem.

c)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Igaunijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Eiropas Kopienu Komisijai (še turpmāk “Komisija”) iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d)	Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Igaunijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Igaunijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

3. Kipra

Kipra uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesiskos aktus, kas ir spēkā 2000. gada 31. decembrī, attiecībā uz otrās dzīvesvietas iegūšanu.

Saskaņā ar Likuma par nekustamā īpašuma iegūšanu (ārzemniekiem) 109. pantu, likumiem 52/69, 55/72 un 50/90 un šo likumu grozījumiem, nekustamā īpašuma iegūšanas atļauja Kiprā, tiem, kuri nav Kipras pilsoņi, ir Ministru Padomes kompetencē. Ministru Padome ir pilnvarojusi rajonu amatpersonas izsniegt atļaujas tās vārdā. Ja attiecīgais nekustamais īpašums pārsniedz 2 donas (1 dona = 1 338 m2), atļauju var piešķirt tikai šādiem mērķiem:

a)	galvenajai vai otrai dzīvesvietai, kas nepārsniedz 3 donu platību,

b)	zemes gabaliem ar ēkām profesionālajām vai komerciālajām vajadzībām,

c)	rūpniecībai tajās nozarēs, kuras tiek uzskatītas par izdevīgām Kipras ekonomikai.

Iepriekš minētais likums grozīts ar “Likumu Nr. 54(I)/2003 par nekustamā īpašuma (ārzemniekiem) iegūšanu (Grozījums)”. Jaunais likums neuzliek nekādus ierobežojumus ES pilsoņiem un ES reģistrētajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma iegūšanai saistībā ar pastāvīgo dzīvesvietu un tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem vai nekustamā īpašuma iegūšanai ES nekustamo īpašumu aģentiem vai zemes izstrādātājiem. Attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu, likums paredz, ka uz piecu gadu laikposmu pēc Kipras pievienošanās ES, ES pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Kipra, kā arī ES reģistrētie uzņēmumi, kuriem nav reģistrēts birojs, galvenā pārvalde vai uzņēmējdarbības galvenā darījumu vieta Kiprā, nevar iegūt nekustamo īpašumu kā otro dzīvesvietu bez iepriekšēja pilnvarojuma no Ministru Padomes, kura, kā minēts iepriekš, deleģējusi savas pilnvaras rajonu amatpersonām.

4. Latvija

Latvija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likumā par grozījumiem likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju lauku apvidos (spēkā no 2003. gada 14. aprīļa) attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Latvijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni.

b)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Latvijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

c)	Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Latvijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

5. Lietuva

Lietuva uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kuri ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti, vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Lietuvā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņi un juridiskās personas, kā arī organizācijas, kuras dibinātas Šveicē bez juridiskās personas statusa, bet ar pilsoņa tiesībām saskaņā ar Šveices tiesību aktiem, nevar iegūt lauksaimniecības zemi un mežsaimniecības zemi pirms 7 gadu pārejas laika beigām, kā tas noteikts Lietuvas Republikas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai.

Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Lietuvā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Lietuvā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Lietuvas pilsoņiem.

c)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Lietuvas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d)	Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Lietuvas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Lietuvas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

6. Ungārija

a)	Ungārija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likuma LV (55/1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Ungārijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādi citi noteikumi un procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Ungārijas pilsoņiem. Pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras otras dzīvesvietas iegūšanai, kuras pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nevar pieļaut atšķirības attiecībā uz Šveices pilsoņiem, kuri uzturas Ungārijā.

Ungārija uz septiņiem gadiem no tās iestāšanās brīža ES var atstāt spēkā aizliegumus, kas formulēti Likuma LV (55/1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu fizisko personu, kuras nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi, kā arī juridisku personu īpašumā.

Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Ungārijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Ungārijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kurām piemēro Ungārijas pilsoņiem.

e)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Ungārijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisijai iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts c) punktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f)	Ja pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras lauksaimniecības zemes iegūšanai, tad tās ir pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

g)	Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja saskaņā ar Ungārijas pieprasījumu lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

7. Malta

Īpašuma iegūšanu Maltas salās ir noteikta Nekustamā īpašuma likumā (īpašuma iegūšana nerezidentiem) (Maltas Likumu 246. pants). Šis likums nosaka, ka

(1)

Šveices pilsonis var iegādāties nekustamo īpašumu Maltā, bet, lai šī persona varētu izmantot šo īpašumu kā dzīvesvietu (nav nepieciešams kā galvenā dzīvesvieta), šai personai nedrīkst jau būt īpašumā cita dzīvesvieta Maltā. Lai veiktu šādus pirkumus, personām nav nepieciešamas uzturēšanās tiesības Maltā, lai gan šīs personas var saņemt atļauju (ar dažiem izņēmumiem, kuri noteikti tiesību aktos), kuru nevar nepiešķirt, ja īpašuma vērtība ir augstāka nekā ikgadējā ar indeksu noteiktā summa (pašreiz 30 000 MTL dzīvoklim un 50 000 MTL mājai);

(2)	Šveices pilsonis var arī izvēlēties Maltu par savu galveno dzīvesvietu jebkurā laikā saskaņā ar attiecīgo valsts likumdošanu. Maltas atstāšana neuzliek nekādus pienākumus atbrīvoties no jebkāda īpašuma, kas iegūts kā galvenā dzīvesvieta.

Šveices pilsoņiem, kuri iegādājas īpašumus ar likumu īpaši noteiktos apgabalos (tie parasti ir apgabali, kas ietilpst pilsētu atjaunošanas projektos), nav nepieciešamas atļaujas šādiem pirkumiem, tāpat nav noteikti ierobežojumi nedz skaita, nedz šāda īpašuma, ko viņi varētu iegādāties, lietošanas vai vērtības ziņā.

8. Polija

Polija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var paturēt spēkā tās tiesību aktus, kas ir spēkā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem būs jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

b)	Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Polijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

Polija uz divpadsmit gadiem no tās iestāšanās brīža ES var paturēt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Šveices pilsoņus vai juridiskās personas, kuras izveidotas saskaņā ar Šveices likumiem, nekādā ziņā nevar pakļaut mazāk labvēlīgiem noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un nomājuši zemi Polijā kā fiziskas vai juridiskas personas nepārtraukti vismaz trīs gadus, no iestāšanās dienas neattiecas c) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža pirkšanu. Warmińsko–Mazurskie, Pomorskie, Kujawsko–Pomorskie, Zachodniopomorskie, Lubuskie, Dolnośląskie, Opolskie un Wielkopolskie vojevodistēs uzturēšanās un nomas laikposmu, kas norādīts iepriekšējā teikumā, pagarina līdz septiņiem gadiem. Nomas laikposmu, kas nepieciešams, lai zemi varētu iegādāties īpašumā, aprēķinās individuāli katram Šveices pilsonim, kurš nomājis zemi Polijā no apstiprinātā datuma sākotnējā nomas līgumā. Pašnodarbinātie lauksaimnieki, kuri zemi nomājuši nevis kā fiziskas, bet juridiskas personas, saskaņā ar nomas līgumu var nodot juridiskās personas tiesības sev kā fiziskām personām. Tā nomas laikposma aprēķināšanā, kas nepieciešams, lai iegādātos zemi īpašumā, ieskaita nomas laikposmus, kas pastāvējuši ar juridiskas personas līgumu. Fizisku personu nomas līgumi var tikt apstiprināti ar atpakaļejošu datumu, un apstiprinātajos līgumos ieskaitīs visus nomas laikposmus. Pašnodarbinātiem lauksaimniekiem nav noteikts termiņš, lai pārveidotu savus pašreizējos nomas līgumus par līgumiem ar fiziskām personām vai rakstiskos līgumos ar apstiprinātu datumu. Nomas līgumu pārveidošanas procedūra ir skaidra, un tā nekādā gadījumā neveido jaunus šķēršļus.

e)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Polijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f)	Pārejas laikā Polija piemēro likumā noteikto atļauju izsniegšanas procedūru, kas nodrošina to, ka atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai Polijā ir pamatota uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

9. Slovēnija

Ja līdz laikposma beigām, kas ir maksimāli septiņi gadi no dienas, kad Slovēnija ir pievienojusies ES, rodas nopietnas grūtības, kas ilgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu vai var ievērojami pasliktināt nekustamā īpašuma tirgu noteiktā reģionā, Slovēnija var lūgt atļauju veikt aizsargpasākumus, lai stabilizētu situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

b)	Pēc Slovēnijas lūguma Apvienotā komiteja ārpus kārtas nosaka, kādus aizsargpasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, konkretizējot apstākļus un pasākumu īstenošanas metodes.

Ja rodas nopietnas grūtības nekustamā īpašuma tirgū, tad pēc Slovēnijas steidzama lūguma Apvienotā komiteja lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi lūgumu, kam pievienota vajadzīgā papildinformācija. Tādējādi pieņemtos pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu attiecīgo pušu intereses.

d)	Pasākumi, kurus pieļauj saskaņā ar b) apakšpunktu, var ietvert atkāpes no šā nolīguma noteikumiem tiktāl un uz tik ilgu laiku, cik noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu a) apakšpunktā minētos mērķus.

10. Slovākija

Slovākija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesību aktus attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu nerezidentiem. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem (nerezidents var iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Slovākijas Republikā, izņemot lauksaimniecības un mežu zemi. Nerezidents nevar iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kura iegūšana ir ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kas formulēti Ārzemju apmaiņas likuma Nr. 202/1995 grozījumos).

b)	Pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā vai izturēties ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un darbojušies lauksaimniecībā Slovākijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Slovākijas pilsoņiem.

d)	Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Slovākijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisijai iesniedz ziņojums Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e)	Ja pārejas laikā Slovākija piemēro procedūras nekustamā īpašuma iegūšanai Slovākijā nerezidentiem, tās pamato ar skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Slovākijas un Šveices pilsoņiem.

f)	Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Slovākijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Slovākijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

II PIELIKUMS

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos II pielikumu groza šādi.

Zem virsraksta “A iedaļa: Tiesību akti, uz kuriem izdarīta atsauce” 1. punktā “Regula (EEK) Nr. 1408/71” pēc “301 R 1386: Regula (EK) Nr. 1386/2001 …” iekļauj šādu tekstu:

“12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā.”

Zem virsraksta “Lai īstenotu šo nolīgumu, regulu pielāgo šādi:” nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktu tiks groza šādi:

zem i) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma A daļu, pēc pēdējā ieraksta “Zviedrija – Šveice” pievieno turpmāko:

“Čehijas Republika – Šveice

Nav.

Igaunija – Šveice

Nav konvencijas.

Kipra – Šveice

Nav.

Latvija – Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva – Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija – Šveice

Nav.

Malta – Šveice

Nav konvencijas.

Polija – Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija – Šveice

Nav.

Slovākija – Šveice

Nav.”;

zem j) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma B daļu, pēc pēdējā ieraksta “Zviedrija – Šveice” pievieno turpmāko:

“Čehijas Republika – Šveice

Nav.

Igaunija – Šveice

Nav konvencijas.

Kipra – Šveice

Nav.

Latvija – Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva – Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija – Šveice

Nav.

Malta – Šveice

Nav konvencijas.

Polija – Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija – Šveice

Nav.

Slovākija – Šveice

Nav.”;

o) apakšpunktu attiecībā uz VI pielikumu groza šādi:

aa)	3. punkta a) apakšpunkta iv) daļā aiz vārda “Spānija” iekļauj vārdu “Ungārija”;

bb)	4. punktā aiz vārda “Vācija” iekļauj vārdu “Ungārija”.

Zem virsraksta “A iedaļa: Tiesību akti uz kuriem izdarīta atsauce” 2. punktā “Regula (EEK) Nr. 574/72” pēc “302 R 410: Komisijas Regulas (EK) Nr. 410/2002 …” iekļauj šādu tekstu:

Zem virsraksta “B iedaļa: Tiesību akti, kurus Līgumslēdzējas puses ņems vērā”“4. punkta 18. daļā 383 D 0117: lēmums Nr. 117…,”“4. punkta 19. daļā 83 D 1112(02): lēmums Nr. 118…,”“4. punkta 27. daļā 388 D 64: lēmums Nr. 136 …” un “4. punkta 37. daļā 393 D 825: lēmums Nr. 150…” attiecīgi pēc “1 94 N: Akts, kas attiecas uz … nosacījumiem…” iekļauj šādu tekstu:

“12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā.”

Darba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pasākumus, kuri minēti protokola II pielikuma iedaļas “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” 1. punktā, piemēros līdz 2011. gada 30. aprīlim.

III PIELIKUMS

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos III pielikuma A iedaļu groza šādi:

Dokumenti, kuros izdarīti grozījumi ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003.).

A. VISPĀRĒJĀ SISTĒMA

1.	392 L 0051: Padomes Direktīva 92/51/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, kas papildina Direktīvu 89/58/EEK (OV L 209 , 24.7.1992., 25. lpp.).

B. JURIDISKĀS PROFESIJAS

2.	377 L 0249: Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).

3.	398 L 0005: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.).

C. AR MEDICĪNU SAISTĪTĀS PROFESIJAS

Ārsti

4.	393 L 0016: Padomes Direktīva 93/16/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L 165, 7.7.1993., 1. lpp.).

Māsas

377 L 0452: Padomes Direktīva 77/452/EEK (1977. gada 27. jūnijs) par māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 176, 15.7.1977., 1. lpp.).

Stomatologi

378 L 0686: Padomes Direktīva 78/686/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 233, 24.8.1978., 1. lpp.).

7.	378 L 0687: Padomes Direktīva 78/687/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz zobārstu darbību (OV L 233, 24.8.1978., 10. lpp.).

Veterināri

378 L 1026: Padomes Direktīva 78/1026/EEK (1978. gada 18. decembris) par veterinārārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 362, 23.12.1978., 1. lpp.).

Vecmātes

380 L 0154: Padomes Direktīva 80/154/EEK (1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 33, 11.2.1980., 1. lpp.).

Farmācija

10.

385 L 0433: Padomes Direktīva 85/433/EEK (1985. gada 16. septembris) par diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 24.9.1985., 37. lpp.).

D. ARHITEKTŪRA

11.

385 L 0384: Padomes Direktīva 85/384/EEK (1985. gada 10. jūnijs) par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 21.8.1985., 15. lpp.).

E. TOKSISKO PRODUKTU TIRDZNIECĪBA UN IZPLATĪŠANA

12.	374 L 0557: Padomes Direktīva 74/557/EEK (1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā (OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.).

Šveices deklarācija par dzemdniecības un vispārējās aprūpes diplomu atzīšanu

Šveice patur tiesības atzīt to īpašnieku diplomus, kas izsniegti dzemdniecības un vispārējās aprūpes jomā saskaņā ar Direktīvas 77/452/EEK 4.b un 4.c pantu un Direktīvas 80/154/EEK 5.a un 5.b pantu par iegūtajām tiesībām, tikai pēc viņu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes saskaņā ar Direktīvām 77/453/EEK un 80/155/EEK. Šajā nolūkā Šveice var pieprasīt diploma īpašniekiem veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai noteikt pielāgošanās laikposmu.

Šveices deklarācija par autonomiem pasākumiem parakstīšanas dienā

Šveice jauno dalībvalstu pilsoņiem nodrošinās pagaidu pieeju tās darba tirgum saskaņā ar tās tiesību aktiem pirms pārejas pasākumu, kuri ietverti protokolā, stāšanās spēkā. Šajā nolūkā Šveice par labu jauno dalībvalstu pilsoņiem piešķirs īpašas kvotas īstermiņa un ilgtermiņa darba atļaujām, kā tas noteikts nolīguma 10. panta 1. punktā, sākot ar protokola parakstīšanas datumu. Kvotas sastādīs 700 ilgtermiņa atļaujas un 2 500 īstermiņa atļaujas gadā. Bez tam 5 000 īslaicīga darba ņēmēji gadā varēs uzturēties uz laiku, kas nav ilgāks par 4 mēnešiem.

Polijas deklarācija par vispārējās aprūpes māsu un vecmāšu diplomu atzīšanu

Polija ir ņēmusi vērā Šveices deklarāciju, kas attiecas uz vispārējās aprūpes māsu un vecmāšu diplomu atzīšanu, bet viennozīmīgi paredz, ka Šveice pilnībā ievēros Direktīvas 77/452/EEK 4.b panta un Direktīvas 80/154/EEK 5.b panta formulējumu kāds tas ir dienā, kad stājas spēkā protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos.

28.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/46

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 21. marts),

ar kuru groza Lēmumu 97/245/EK, Euratom, ar ko paredz noteikumus par to, kā Kopienu pašu resursu sistēmā dalībvalstis nodod informāciju Komisijai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 845)

(2006/246/EK, Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (1),

ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (2), un jo īpaši tās 6. panta 4. punkta otro daļu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Kopienu pašu resursu jautājumos,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmums 97/245/EK, Euratom (3) tika pieņemts, lai ņemtu vērā grozījumus, kas ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1355/96 (4) tika izdarīti Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (5). Ar Lēmumu 97/245/EK tika izstrādāti noteikumi par to, kā Kopienu pašu resursu sistēmā dalībvalstis nodod informāciju Komisijai.

(2)	Regula (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 tika konsolidēta ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000; jāņem vērā, ka atsauces uz Regulu (EEK, Euratom), kas izdarītas dažos Lēmuma 97/245/EK pielikumos, ir jāgroza skaidrības labad.

(3)	Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums beidzās 2002. gada 23. jūlijā. Līdz ar to vairs nepastāv muitas nodokļi, kurus jāturpina iegrāmatot kā pašu resursus šā Līguma ietvaros.

(4)

Ir jāņem vērā grozījumi, kas ieviesti ar Lēmumu 2000/597/EK, Euratom, kurš aizstāja Padomes Lēmumu 94/728/EK, Euratom (6), jo īpaši attiecībā uz iekasēšanas likmes korekciju, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar “tradicionālo” pašu resursu iekasēšanu. Tādejādi ar Lēmumu 2000/597/EK, Euratom, tika izveidota jauna iekasēšanas likme 25 % apmērā, tā neattiecas uz summām, kas būtu bijis jāiemaksā līdz 2001. gada 28. februārim, un no kurām dalībvalstis joprojām patur savā rīcībā 10 %.

(5)

Ir jāņem vērā jaunos pienākumus sniegt informāciju, kas tika ieviesti Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2028/2004. Tie paredz, ka dalībvalstis līdz ar konkrēta gada pēdējo ceturkšņa pārskatu nosūta tāmi par to prasījumu kopsummu, kas ierakstīti atsevišķā kontā un ko nav paredzams atgūt. Tāpat dalībvalstīm atsevišķā konta ceturkšņa pārskata pielikumā ir jānorāda summas, kas deklarētas vai atzītas par neatgūstamām.

(6)	Ir jāņem vērā pieredze, ko dalībvalstis guvušas, iesniedzot to kontu pārskatus, kas minēti Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, un ir jāuzlabo šajā nolūkā izmantoto veidlapu noformējums.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 97/245/EK, Euratom.

(8)	Ir jāparedz piemēroti termiņi, lai piemērotu grozīto pārskatu iesniegšanas procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmumu 97/245/EK, Euratom groza šādi:

a)	Padomes Lēmuma I, II un III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu;

b)	pēc III pielikuma iekļauj IIIa pielikumu, kas dots šā lēmuma II pielikumā.

2. pants

Pirmie pārskati, ko iesniedz un kas sagatavoti atbilstīgi modeļiem, kas sniegti I un II pielikumā, ir attiecīgi mēneša pārskats par 2006. gada jūniju un ceturkšņa pārskats par 2006. gada otro ceturksni.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 21. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Dalia GRYBAUSKAITĖ

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(2) OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2028/2004 (OV L 352, 27.11.2004., 1. lpp.).

(3) OV L 97, 12.4.1997., 12. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/235/EK (OV L 79, 22.3.2002., 61. lpp.).

(4) OV L 175, 13.7.1996., 3. lpp.

(5) OV L 155, 7.6.1989., 1. lpp.

(6) OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.

I PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Eiropas kopienu pašu resursu “A” konts

Konstatēto prasījumu izraksts (1)

Dalībvalsts:

Mēnesis/gads

(valsts valūtā)

Resursu veids

Dalībvalsts norāde (nav obligāta)

Mēneša laikā konstatētās summas (2)

(1)

No atsevišķā konta piedzītās summas

(2)

Iepriekšējo prasījumu korekcijas (3)

Bruto summas

(5) = (1) + (2) + (3) – (4)

Neto summas

(6)

(3)

–

(4)

1210	Muitas nodevas, izņemot antidempinga un lauksaimniecības nodevas

1230	Produktu kompensācijas un antidempinga nodevas

1240	Pakalpojumu kompensācijas un antidempinga nodevas

12	Muitas nodevas

1000	Muitas nodevas lauksaimniecības nozarē

10	Lauksaimniecības nodevas

1110	Cukura uzglabāšanas nodeva

1100	Cukura ražošanas nodevas – A un B kvotas

1120	Izoglikozes ražošanas nodeva

1130	Nodeva par cukurniedru cukuru, izoglikozi un C inulīna sīrupa ražošanu, kas nav domāta eksportam

1140	Nodeva par cukurniedru cukura un izoglikozes aizstājēju

1150	Inulīna sīrupa ražošanas nodeva

1160	Papildu nodevas

11	Cukura nodokļi

Kopā 12 + 10 + 11

– 25 % iekasēšanas izmaksas

– 10 % iekasēšanas izmaksas (4)

Kopējā summa, kas jāmaksā EK

II PIELIKUMS

Eiropas kopienu pašu resursu “A” konta izraksta pielikums

Ar pārkāpumiem vai kavējumiem saistīto summu piedzīšanas uzraudzība (Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 18. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Mēnesis/gads

(valsts valūtā)
Piedzīto pašu resursu bruto summa	Norādes uz kontroles rezultātā atklātajiem pārkāpumiem vai kavējumiem pašu resursu konstatēšanā, ierakstīšanā kontos un nodošanā (5) (6)	Piezīmes	Piemērojamā iekasēšanas likme (7)		Summa iekļauta ailē “kopējā summa, kas jāmaksā EK” (7)
			10 %	25 %	Jā	Nē

Kopā

III PIELIKUMS

Eiropas kopienu pašu resursu atsevišķais konts (8)

“A” kontā neiekļauto noteikto prasību pārskats

Dalībvalsts:

Ceturksnis/gads

(valsts valūtā)

Resursu veids

Jāpiedzen no iepriekšējā ceturkšņa

(1)

Šajā ceturksnī konstatētie prasījumi

(2)

Prasījumu korekcijas

(8. pants) (9)

(3)

Summas, kuru nodošana nav iespējama

(17 pants (2)) (10)

(4)

Kopā

(1 + 2) – (3 + 4)

(5)

Šajā ceturksnī piedzītās summas (11)

(6)

Jāpiedzen – stāvoklis šā ceturkšņa beigās

(7) = (5) – (6)

1210	Muitas nodevas, izņemot antidempinga un lauksaimniecības nodevas

1230	Produktu kompensācijas un antidempinga nodevas

1240	Pakalpojumu kompensācijas un antidempinga nodevas

12	Muitas nodevas

1000	Muitas nodevas lauksaimniecības nozarē

10	Lauksaimniecības nodevas

1110	Cukura uzglabāšanas nodeva

1100	Cukura uzglabāšanas nodeva Cukura ražošanas nodevas – A un B kvotas

1120	Izoglikozes ražošanas nodeva

1130	Nodeva par cukurniedru cukuru, izoglikozi un C inulīna sīrupa ražošanu, kas nav domāta eksportam

1140	Nodeva par cukurniedru cukura un izoglikozes aizstājēju

1150	Inulīna sīrupa ražošanas nodeva

1160	Papildu nodevas

11	Cukura nodevas

Kopā 12 + 10 + 11

To prasību summa, ko nav paredzams atgūt (12)

”

(1) Ieskaitot pārbaužu rezultātā noteiktās prasības un krāpšanas un nelikumību gadījumus. Ieskaitot kontu korekcijas.

(2) Ieskaitot kontu korekcijas.

(3) Sākotnējo konstatējumu korekcijas, jo īpaši a posteriori piedzītie prasījumi un atmaksa. Par cukuru jāmin korekcijas attiecībā uz iepriekšējiem gadiem.

(4) Iekasēšanas likmi 10 % piemēro summām, kas atbilstīgi Kopienas noteikumiem bija jāiemaksā līdz 2001. gada 28. februārim (2000. gada 29. septembra Lēmums 2000/597/EK, Euratom 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts).

(5) Vajadzības gadījumā šajā slejā uzrāda arī atsauces uz maksājumiem, piemērojot 17. panta 2. punktu.

(6) Vajadzības gadījumā arī atsauces uz Komisijas vēstulēm norāda šajā slejā.

(7) Norādīt ar X.

(8) “B” konts, ko veido atbilstīgi Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 6. panta 3. punkta b) apakšpunktam, ieskaitot kontroles rezultātā konstatētos prasījumus vai ar krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem saistītos prasījumus.

(9) Prasījumu korekcijas būtu jāsaprot kā kredīta vai debeta korekcijas, ieskaitot anulēšanu sakarā ar iepriekšējo ceturkšņu sākotnējo prasījumu pārskatīšanu. To veids atšķiras no 4. slejā reģistrētajām summām.

(10) Visi gadījumi ir sīkāk izklāstīti šā pārskata pielikumā.

(11) Šīs slejas kopējai summai ir jāatbilst kopējai summai, kas dota “A” konta pārskata 2. slejā par attiecīgajiem trim mēnešiem.

(12) Obligāti katra gada ceturtā ceturkšņa pārskatam.

II PIELIKUMS

“IIIa PIELIKUMS

Eiropas Kopienu pašu resursu atsevišķā konta pārskata pielikums

To summu saraksts, kuras “B” kontā deklarētas vai atzītas par neatgūstamām (1)

Ceturksnis/gads

(valsts valūtā)
Pašu resursu bruto summa	Atsauce uz valsts lēmumu

KOPĀ:

(1) 17. panta 2. punkts Regulā Nr. 1150/2000, kas grozīta ar Padomes 2004. gada 16. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2028/2004.”

28.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/52

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 27. marts)

par noteiktiem aizsargpasākumiem attiecībā uz ievedumiem no Bulgārijas, ņemot vērā augstas patogenitātes putnu gripu šajā valstī

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 890)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/247/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 18. pantu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 22. pantu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un citu putnu infekcijas slimība, kas izraisa mirstību un traucējumus, kuri var ātri iegūt epizootijas apmērus, nopietni apdraudot dzīvnieku un sabiedrības veselību un strauji samazinot putnkopības nozares rentabilitāti. Pastāv risks, ka slimības ierosinātāju var ievazāt Kopienā ar dzīvu mājputnu un mājputnu produktu starptautisko tirdzniecību.

(2)	Bulgārija informēja Komisiju par to, ka ir izolēts A tipa H5N1 apakštipa Āzijas celma putnu gripas vīruss, kas iegūts kādā klīniskā gadījumā savvaļas putnu vidū.

(3)

Bulgārija ir iekļauta I pielikuma I daļas sarakstā Komisijas 1996. gada 12. jūlija Lēmumā 96/482/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības nosacījumus un veterināros sertifikātus mājputnu un inkubējamo olu, kas nav skrējējputnu dzimtas un to olas, ievešanai no trešām valstīm, tostarp dzīvnieku veselības pasākumus, ko piemēro pēc šādas ievešanas (3). Minētajā sarakstā uzskaitītas tās trešās valstis vai trešo valstu daļas, kurām atļauts izmantot A līdz D parauga sertifikātus, kā noteikts minētā lēmuma pielikumā. Atļauts ievest Kopienā dzīvus mājputnus, inkubējamas olas un diennakti vecus cāļus no trešām valstīm vai to daļām, kas ir minētā lēmuma I pielikuma I daļas sarakstā.

(4)

Bulgārija ir iekļauta I un II pielikuma sarakstā Komisijas 2000. gada 7. septembra Lēmumā 2000/585/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest trušu gaļu un noteiktu savvaļas un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu, un ar ko paredz dzīvnieku un sabiedrības veselības nosacījumus un veterinārās sertifikācijas nosacījumus šādam importam (4). Tādēļ ir atļauts ievest Kopienā savvaļas medījumu putnu gaļu no Bulgārijas.

(5)	Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Bulgārijā, ir lietderīgi pārtraukt dzīvu mājputnu, skrējējputnu, saimniecībā audzētu un savvaļas medījumu putnu un šo sugu inkubējamo olu ievešanu no visas Bulgārijas teritorijas.

(6)	Papildus šai pārtraukšanai ir lietderīgi pārtraukt arī svaigas savvaļas putnu gaļas ievešanu un maltās gaļas, gaļas pusfabrikātu un tādu gaļas produktu ievešanu, kuri sastāv no minēto sugu gaļas vai kuru sastāvā ir minēto sugu gaļa, kā arī noteiktus citus putnu izcelsmes produktus no Bulgārijas.

(7)

Komisijas 2003. gada 17. novembra Lēmumā 2003/812/EK, ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj importēt konkrētus lietošanai pārtikā paredzētus produktus, uz ko attiecas Padomes Direktīva 92/118/EEK (5), paredzēts, ka to trešo valstu vai to trešo valstu daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest lietošanai pārtikā paredzētas olas, ir valstis, kas uzskaitītas pielikumā Komisijas 1994. gada 16. februāra Lēmumam 94/85/EK, ar ko izveido trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest svaigu mājputnu gaļu (6). Tomēr, ņemot vērā to, ka savvaļas putniem tuvojas olu dēšanas laiks, būtu jāaizliedz ievest no Bulgārijas arī lietošanai pārtikā olas, kas savāktas no savvaļas putniem.

(8)

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko stāvokli Bulgārijā un to, ka minētā valsts ir piemērojusi konkrētus slimības kontroles pasākumus un nosūtījusi Komisijai papildu informāciju par saslimstības situāciju, ir lietderīgi ierobežot noteiktu putnu gaļas produktu ievedumu pārtraukšanu ar tām Bulgārijas teritorijas daļām, kuras ir skārusi un/vai kuras var apdraudēt putnu gripa.

(9)	Ņemot vērā slimības epidemioloģiju attiecīgajās Bulgārijas teritorijas daļās, joprojām būtu jāatļauj ievest no šīm teritorijas daļām noteiktus produktus, kas iegūti no savvaļas medījamiem putniem, kas ir nomedīti līdz 2005. gada 1. augustam.

(10)

Komisijas 2005. gada 3. jūnija Lēmumā 2005/432/EK, ar ko paredz veterināros noteikumus un veterināro sertifikātu paraugus to gaļas produktu ievešanai no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ Lēmumus 97/41/EK, 97/221/EK un 97/222/EK (7), ir paredzēts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstīs var atļaut ievest gaļas produktus, un ir noteikti apstrādes režīmi, kas tiek uzskatīti par efektīviem attiecīgo patogēnu inaktivēšanai.

(11)

Lai novērstu draudus izplatīt slimību ar produktiem, uz kuriem attiecas Lēmums 2005/432/EK, būtu jāveic attiecīga apstrāde atkarībā no izcelsmes valsts sanitārā stāvokļa un atkarībā no tā, no kādām sugām produkts ir iegūts. Tādēļ ir lietderīgi turpināt atļaut ievest Kopienā savvaļas medījamo putnu gaļas produktus, kuru izcelsme ir Bulgārijā un kuri viscaur apstrādāti vismaz 70 °C temperatūrā.

(12)	Lai atļautu ievest gaļas produktus, kuriem veikta termiskā apstrāde, kas ir pietiekama iespējamo vīrusu inaktivēšanai gaļā, veterinārajās apliecībās, kuras noteiktas saskaņā ar Lēmuma 2005/432/EK III un IV pielikumu, jāprecizē prasības savvaļas medījamo putnu gaļas apstrādei.

(13)	Šajā lēmumā paredzētos pasākumus piemēro, neskarot pasākumus, kuri attiecas uz Ņūkāslas slimības uzliesmojumu Bulgārijā, kā paredzēts 2005. gada 8. septembra Lēmumā 2005/648/EK par aizsargpasākumiem attiecībā uz Ņūkāslas slimību Bulgārijā (8).

(14)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis pārtrauc ievest:

a)	dzīvus mājputnus, skrējējputnus, saimniecībā audzētus un savvaļas medījumputnus, kā arī šo sugu inkubējamas olas, ko ieved no Bulgārijas teritorijas daļas, kas minēta pielikuma A daļā;

turpmāk minētos produktus, kuru izcelsme ir pielikuma B daļā minētajā Bulgārijas teritorijas daļā:

i)	savvaļas medījamo putnu svaigu gaļu;

ii)	maltu gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas sastāv no savvaļas medījamo putnu gaļas vai to satur;

iii)	neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību un neapstrādātas barības vielas, kas satur jebkādas savvaļas medījamo putnu daļas;

iv)	savvaļas medījamo putnu olas lietošanai pārtikā;

v)	neapstrādātas jebkādu putnu medību trofejas;

vi)	neapstrādātas spalvas un spalvu daļas;

vii)	neapstrādātus mājputnu vai citu putnu mēslus.

2. pants

1. Atkāpjoties no 1. panta, dalībvalstis atļauj ievest minētā panta b) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā minētos produktus, kas iegūti no putniem, kuri nomedīti līdz 2005. gada 1. augustam.

2. Veterinārajās apliecībās/tirdzniecības pavadzīmēs, kas pievienotas 1. panta b) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā minēto produktu sūtījumiem, atbilstīgi sugai ietver šādu tekstu:

“Svaiga savvaļas medījumputnu gaļa/gaļas produkts, kas sastāv no savvaļas medījumputnu gaļas vai kura sastāvā ir savvaļas medījumputnu gaļa/neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība un neapstrādātas barības vielas, kas satur jebkādas savvaļas medījumputnu daļas (9), kas iegūtas no putniem, kuri nomedīti līdz 2005. gada 1. augustam.

3. Atkāpjoties no 1. panta b) punkta ii) apakšpunkta, dalībvalstis atļauj ievest gaļas produktus, kas sastāv no savvaļas medījamo putnu gaļas vai to satur, ja šo sugu gaļa ir tikusi pakļauta vismaz vienam no īpašās apstrādes veidiem, kuri minēti Lēmuma 2005/432/EK II pielikuma 4. daļas B, C vai D punktā.

4. Saskaņā ar šā panta 3. punktu īpašo izmantotās apstrādes veidu norāda Lēmuma 2005/432/EK III pielikumā noteiktās veterinārās apliecības 9.1. punkta B slejā, un apliecībai pievieno šādu tekstu:

“Gaļas produkti atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2006/247/EK”.

5. Saskaņā ar šā panta 3. punktu izmantotās apstrādes veidu apliecina, pievienojot turpmāk norādīto tekstu Lēmuma 2005/432/EK IV pielikumā noteiktajai veterinārajai apliecībai:

“Gaļas produkti atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2006/247/EK”.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai, ievedot apstrādātas spalvas vai spalvu daļas, sūtījumam tiktu pievienota tirdzniecības pavadzīme, kurā norādīts, ka apstrādātās spalvas vai spalvu daļas ir apstrādātas ar tvaika plūsmu vai kādu citu metodi, kas nodrošina to, ka patogēni tiek iznīcināti.

Tomēr šāda tirdzniecības pavadzīme nav vajadzīga attiecībā uz apstrādātām dekoratīvām spalvām, apstrādātām spalvām, ko ceļotāji pārvadā personiskām vajadzībām, vai apstrādātu spalvu sūtījumiem privātpersonām nerūpnieciskiem nolūkiem.

4. pants

Dalībvalstis nekavējoties veic un publicē vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šā lēmuma prasības. Tās nekavējoties par to informē Komisiju.

5. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2006. gada 31. maijam.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 27. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3) OV L 196, 7.8.1996., 13. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/118/EK (OV L 36, 7.2.2004., 34. lpp.).

(4) OV L 251, 6.10.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/413/EK (OV L 151, 30.4.2004., 57. lpp.).

(5) OV L 305, 22.11.2003., 17. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/19/EK (OV L 5, 9.1.2004., 84. lpp.).

(6) OV L 44, 17.2.1994., 31. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/118/EK.

(7) OV L 151, 14.6.2005., 3. lpp.

(8) OV L 238, 15.9.2005., 16. lpp.

(9) Nevajadzīgo svītrot.”

PIELIKUMS

Bulgārijas teritorijas daļas, kas minētas attiecīgi 1. panta a) un b) punktā:

A daļa

Valsts ISO kods	Valsts nosaukums	Teritorijas daļas apraksts
BG	Bulgārija	— Visa Bulgārijas teritorija

B daļa

Valsts ISO kods

Valsts nosaukums

Teritorijas daļas apraksts

Bulgārija

Bulgārijas provinces

—

Vidin

—

Montana

—

Vratsa

—

Pleven

—	Veliko Tarnovo (apgabals uz ziemeļiem no autoceļa E 771)

—

Russe

—

Razgrad

—

Silistra

—

Dobrich

—

Varna

—

Burgas

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 490/2006 (2006. gada 27. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 491/2006 (2006. gada 27. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2375/2002 par Kopienas tarifa kvotas atklāšanu un pārvaldīšanu parastajiem kviešiem, izņemot augstākā labuma parastos kviešus, no trešām valstīm un izņēmumiem no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 492/2006 (2006. gada 27. marts) par pagaidu un pastāvīgām atļaujām izmantot noteiktas piedevas dzīvnieku barībā ( 1 )	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 493/2006 (2006. gada 27. marts), ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai un groza Regulu (EK) Nr. 1265/2001 un (EK) Nr. 314/2002	11
		Komisijas Regula (EK) Nr. 494/2006 (2006. gada 27. marts), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā	20
		Komisijas Regula (EK) Nr. 495/2006 (2006. gada 27. marts), ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2006. gada martā iesniegtos dažu mājputnu un olu nozares produktu importa atļauju pieteikumus, saskaņā ar shēmām, kas ir paredzētas Regulās (EK) Nr. 593/2004 un (EK) Nr. 1251/96	22
		Komisijas Regula (EK) Nr. 496/2006 (2006. gada 27. marts), ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2006. gada martā iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažiem mājputnu gaļas produktiem, saskaņā ar shēmām, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 774/94 par tarifu kvotu atvēršanu un to vadību mājputnu gaļai un dažiem citiem lauksaimniecības produktiem	24
		Komisijas Regula (EK) Nr. 497/2006 (2006. gada 27. marts), ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2006. gada martā iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažiem mājputnu gaļas produktiem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2497/96	26

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	89,8
	204	51,3
	212	102,0
	999	81,0
0707 00 05	052	113,1
	628	155,5
	999	134,3
0709 10 00	624	103,6
0709 10 00	999	103,6
0709 90 70	052	87,5
	204	54,3
	999	70,9
0805 10 20	052	45,9
	204	44,2
	212	49,9
	220	41,9
	624	62,2
	999	48,8
0805 50 10	052	42,2
	624	67,6
	999	54,9
0808 10 80	388	76,9
	400	128,5
	404	92,9
	508	67,6
	512	76,5
	524	62,5
	528	81,5
	720	87,7
	999	84,3
0808 20 50	388	85,7
	512	62,0
	524	58,2
	528	66,6
	720	122,5
	999	79,0

Apakškvota	Kārtas numurs	Uzņēmēja Nr.	Pieprasītais daudzums (t)	Izcelsmes valsts	Piegādātais daudzums (t) (1)







Kopējais pieprasītais daudzums (t):
Kopējais piegādātais daudzums (t) (1):

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	35,47	0,65
1701 11 90 (1)	35,47	4,26
1701 12 10 (1)	35,47	0,51
1701 12 90 (1)	35,47	3,97
1701 91 00 (2)	37,34	6,56
1701 99 10 (2)	37,34	3,14
1701 99 90 (2)	37,34	3,14
1702 90 99 (3)	0,37	0,30

Grupa	Laikposmā no 2006. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam iesniegto importa atļauju pieteikumu pieņemšanas procentuālā daļa
E1	—
E2	42,415563
E3	100,00
P1	100,00
P2	100,00
P3	1,389024
P4	—

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 89

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 28. marts

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Padomes Lēmums (2006. gada 27. februāris) par protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to pievienošanos Eiropas Savienībai	28
	Protokols Nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā	30
*	Informācija par to, ka stājas spēkā protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Līgumslēdzēju pušu statusā pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai	45
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 21. marts), ar kuru groza Lēmumu 97/245/EK, Euratom, ar ko paredz noteikumus par to, kā Kopienu pašu resursu sistēmā dalībvalstis nodod informāciju Komisijai (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 845)	46
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 27. marts) par noteiktiem aizsargpasākumiem attiecībā uz ievedumiem no Bulgārijas, ņemot vērā augstas patogenitātes putnu gripu šajā valstī (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 890) ( 1 )	52
	Eiropas Centrālā banka
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2006. gada 13. marts), ar ko groza Lēmumu ECB/2002/11 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatu (ECB/2006/3)	56

Grupa	Laikposmam no 2006. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam iesniegto importa atļauju pieteikumu pieņemšanas procentuālā daļa	Laikposmā no 2006. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim kopējais pieejamais daudzums tonnās
1	1,044932	1 775,00
2	—	3 825,00
3	1,082251	825,00
4	1,428571	450,00
5	2,096436	175,00


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ