24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/3

(1)

Komisijas 2002. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 314/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē (2), 6. pantā paredzēts līdz 1. aprīlim noteikt avansa vienotās summas attiecībā uz ražošanas maksājumiem par kārtējo tirdzniecības gadu, kas jāmaksā cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražotājiem.

(2)

Aprēķināts, ka maksājumi par 60 % pārsniegs Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 3. punktā minēto pamatmaksājumu maksimālo summu un nesasniegs 60 % no B maksājuma maksimālās summas, kas minēta iepriekšminētā panta 5. punktā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 314/2002 7. pantu jānosaka, no vienas puses, pamatmaksājumu avanss 50 % apmērā no maksimālās summas par cukuru un inulīna sīrupu un, no otras puses, B maksājumu avanss 80 % apmērā no aprēķinātā B maksājuma summas par cukuru un inulīna sīrupu. Attiecībā uz izoglikozi avanss saskaņā ar iepriekšminētā panta 3. punktu ir noteikts 40 % apmērā no maksājuma vienotās summas plānotajai cukura pamatprodukcijai.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

6,32 euro par tonnu baltā cukura kā pamatražošanas maksājuma avanss par A un B cukuru;

b)

42,83 euro par tonnu baltā cukura kā B maksājuma avanss par B cukuru;

c)

5,06 euro par tonnu sausnas kā pamatražošanas maksājuma avanss par A izoglikozi un B izoglikozi;

d)

6,32 euro par tonnu cukura/izoglikozes sausnas ekvivalenta kā pamatražošanas maksājuma avanss par A inulīna sīrupu un B inulīna sīrupu;

e)

42,83 euro par tonnu cukura/izoglikozes sausnas ekvivalenta kā B maksājuma avanss par B inulīna sīrupu.

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/4

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā paredzētas atļaujas.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 25. pantā paredzēti pārejas posma pasākumi attiecībā uz barības piedevu izmantošanas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(3)

Atļaujas pieteikumi piedevām, kas uzskaitītas šīs Regulas pielikumā, tika iesniegti pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 stāšanās spēkā.

(4)

Atbilstīgi Direktīvas 70/524/EEK 4. panta 4. punktam sākotnējās atsauksmes par šiem pieteikumiem Komisijai nosūtītas pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. Līdz ar to šie pieteikumi joprojām izskatāmi saskaņā ar Direktīvas 70/524/EEK 4. pantu.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs pieprasījis atļauju izmantot dzelzs, mangāna, vara un cinka helātus ar sintētisko glicīnu. Helātu izmantošana var palīdzēt atrisināt dažas ar mikroelementu uzņemšanu saistītas problēmas, kuras rodas, tos lietojot citās formās. Atļauts līdzīgs produkts, kas satur no sojas proteīna iegūtas aminoskābes. Tomēr šajā atļaujas pieprasījumā par mikroelementu helātveidotāju izmantots sintētiskais glicīns, un tāpēc ir vajadzīga īpaša atļauja.

(6)

Pamatojot dzelzs, mangāna, vara un cinka sintētiskā glicīna helātu izmantošanu, pieteikuma iesniedzējs iesniedzis attiecīgu dokumentāciju.

(7)

Komisija lūgusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) izvērtēt atļaujas pieteikuma pamatošanai iesniegtos datus. Šo lūgumu izpildot, Iestāde 2005. gada 29. novembrī sniegusi atzinumu par dzelzs, mangāna, vara un cinka sintētiskā glicīna helātu izmantošanu.

(8)

Iestādes atzinums liecina, ka ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā. Tāpēc jāatļauj izmantot dzelzs, mangāna, vara un cinka helātus ar sintētisko glicīnu.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/8

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/12

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/15

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un (EEK) Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (2), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstākļus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā diferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

17,22 EUR/t kukurūzas, kviešu, miežu un auzu cietei;

b)

28,32 EUR/t kartupeļu cietei.

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/16

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2006. gada 22. martā Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2006. gada 30. aprīlim galamērķa zonām: 1. Āfrika, 2. Āzija, 3. Austrumeiropa, 4. Rietumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2006. gada 16. līdz 21. martam un līdz 2006. gada 1. maijam attiecībā uz šim zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/17

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/18

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/19

24.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/20

(1)

Komisija 1994. gadā apstiprināja Francijas valsts 76 miljonu euro kapitāla ieguldījumu uzņēmumam Entreprise Minière et Chimique (še turpmāk “EMC”), kurš tam bija jānodod uzņēmumam Mines de Potasses d’Alsace (še turpmāk “MDPA”) kapitāla palielinājuma veidā. Komisija savā lēmumā (2), uzskatīja, ka pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas bija paredzēts, lai kompensētu pensionēto darbinieku papildu sociālos izdevumus (apkure, mājoklis, pārejas posma pabalsts un atlaišanas pabalsts), kas radās uzņēmumam MDPA, ņemot vērā kalnraču īpašo juridisko statusu (3).

(2)

Komisija šo pašu iemeslu dēļ 1996. gadā apstiprināja (4) trīs Francijas valsts kapitāla ieguldījumus uzņēmumam EMC katru 38 miljonu euro apmērā 1995., 1996. un 1997. gadam, kurus tam bija jānodod MDPA kapitāla palielinājuma veidā.

(3)

Francijas iestādes 1998. gada 7. decembrī paziņoja par trim jauniem kapitāla ieguldījumiem katru 42 miljonu euro apmērā, kas 1998., 1999. un 2000. gadā bija jāpiešķir EMC un jānodod MDPA. Saskaņā ar Francijas iestādēm šie pasākumi šoreiz bija paredzēti, lai kompensētu MDPA noteiktas sociālās un vides izmaksas, kas radušās tā slēgšanas ietvaros.

(4)

Papildu informācija, ko Francija 1999. gada 22. janvārī iesniedza Komisijai, atklāja, ka papildus Francijas piešķirtā atbalsta nodošanai EMC katru gadu kopš 1995. gada bija piekritis MDPA kapitāla palielinājumiem. Francijas iestādes ar 2004. gada 14. marta vēstuli informēja Komisiju par to, ka daļa no 1998. gadā paziņotajiem atbalstiem bija jau piešķirta uzņēmumam. Komisija savā 2000. gada 10. aprīļa atbildē paziņoja, ka šie atbalsti bija jāuzskata par nelikumīgiem.

(5)

Komisija ar 2000. gada 10. oktobra vēstuli informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekš minētajiem pasākumiem. Šis lēmums tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgajiem atbalstiem.

(6)

Komisija 2000. gada 28. novembrī un 2001. gada 21. un 23. martā saņēma apsvērumus no Francijas iestādēm. Francijas iestāžu un Komisijas pārstāvju sanāksme notika 2004. gada 2. decembrī. Francija nosūtīja Komisijai informāciju 2005. gada 8. februāra un 2005. gada 23. septembra vēstulēs.

(7)

MDPA kopš 1904. gada izmantoja silvinīta atradnes Elzasā, lai iegūtu kālija hlorīdu, kas tiek izmantots kā mēslošanas līdzeklis vai kā rūpniecības izejviela. Francija 1967. gadā izveidoja EMC  (6) – rūpnieciska vai komerciāla rakstura valsts uzņēmumu, un reorganizēja MDPA par Société Anonyme à Directoire et Conseil de Surveillance  (7), kas ir 100 % EMC meitas uzņēmums.

(8)

Saskaroties ar savas atradnes izsīkšanu, MPDA 1996. gadā risināja sarunas par sociālo plānu darbības progresīvai samazināšanai līdz pilnīgai slēgšanai 2004. gadā. EMC, papildus MPDA, vēl piederēja tieši, vai izmantojot tās kontrolakciju sabiedrību EMC Société Anonyme (še turpmāk “EMC SA”), daļas dažos uzņēmumos, kas darbojas ķīmisko produktu, dzīvnieku pārtikas, vides un atkritumu pārstrādes jomā.

(9)

Komisija lēmumā uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru uzskatīja, ka MPDA ir vienīgais attiecīgo pasākumu saņēmējs. Šajā lēmumā tiek saglabāts šis novērtējums. Patiesībā nekas neparāda to, ka EMC meitas uzņēmumi ir saņēmuši MPDA piešķirto atbalstu. Jo īpaši nav nekādu šaubu par to, ka EMC ir nodevis visus attiecīgos līdzekļus MPDA kapitāla palielinājuma veidā.

(10)

Ugunsgrēks, kas notika 2002. gadā, pirms laika izbeidza MPDA ieguves darbības. Uzņēmuma sociālais pamats tika grozīts, lai tas atspoguļotu šo pavērsienu: ja MPDA izveides brīdī tās uzdevums bija “izmantot kālija sāls un palīgsāls raktuves, kas piešķirtas bijušajam valsts uzņēmumam Mines domaniales de potasse d’Alsace”, tad tā statūtu grozītais 3. pants nosaka, ka turpmāk uzņēmuma mērķis ir “nodrošināt uzdevumus, kas saistīti ar kālija atradņu slēgšanu zonā, kas atrodas uz ziemeļiem no Mulūzas attiecībā uz bijušajām ieguvēm, to iekārtām, piebūvēm un saimniecības ēkām”.

(11)

Šajos uzdevumos galvenokārt ietilpst personāla pārcelšanas cita amatā atbalstīšana, vietu pārveidošana, nodrošināšana un nodošana. MDPA tiks likvidēts pēc šo uzdevumu izpildes, un tas ir paredzēts 2009. gada beigās.

(12)

EMC2005. gada 1. janvārī bez maksas nodeva valstij savu daļu MDPA kapitālā (8).

(13)

Francija ir samaksājusi MDPA paziņotus atbalstus 1998. gadā (t. i., 42 miljonus euro 1998., 1999. un 2000. gadā), negaidot Komisijas lēmumu. Tātad šie atbalsti ir nelikumīgi.

(14)

Lai ļautu turpināt MDPA darbību līdz 2004. gadam, kas ir paredzētais raktuvju izmantošanas beigu datums, EMC katru gadu kopš 1996. gada veica sava meitas uzņēmuma kapitāla palielinājumus, kas atbilda zaudējumiem, ko tas bija konstatējis iepriekšējā gadā. 1. tabulā: nepaziņoto atbalstu uzskaitījums, kas piešķirti MDPA no 1996. līdz 2000. gadam, ir redzams, ka summa, kas samaksāta MDPA ir lielāka nekā atbalsti, ko Komisija atļāvusi 1996. gada lēmumā un nekā paziņotie atbalsti attiecībā uz laikposmu no 1998. līdz 2000. gadam.

1. tabula   nepaziņoto atbalstu uzskaitījums, kas piešķirti MDPA no 1996. līdz 2000. gadam

(15)

Komisija norāda, ka tagad saņēmējs 100 % pieder Francijai, ka tas ir izbeidzis jebkādu saimniecisku darbību kālija nozarē un ka raktuves netiks atvērtas no jauna. Vienīgais iemesls MDPA esībai ir to uzdevumu sekmīga pabeigšana, kas saistīti ar raktuvju izmantošanas izbeigšanu, un jo īpaši vietas atbilstības panākšana drošības vides aizsardzības prasībām. Jebkurā gadījumā šī pēdējā atbildība attiektos uz valsti, ja MDPA būtu pārstājis eksistēt (9). Tiklīdz šis uzdevums būs izpildīts, MDPA tiks likvidēts.

(16)

Konkrētajā gadījumā MDPA darbībām, kas saistītas ar drošības uzturēšanu un vides aizsardzību, nav ekonomisks raksturs, kas pamatotu Līguma konkurences noteikumu piemērošanu. Līdz ar to, pieņemot, ka 1. un 2. pasākums radīja priekšrocības MDPA un radīja konkurences traucējumus, Komisija secina ka šādi traucējumi beidzās, tiklīdz MDPA bija beidzis savas komerciālās darbības un raktuves tika slēgtas. Komisija piezīmē arī, ka MDPA kapitāls bez maksas tika nodots valstij. Saskaņā ar šādiem nosacījumiem Komisijas lēmumam par konkrēto atbalsta pasākumu raksturu un saderību nebūtu praktiskas ietekmes.

(17)

Tātad formālajai procedūrai, kas uzsākta saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu, nav vairs pamata,