22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/3

(1)

Atbilstīgi 3. panta 3. punktam Komisijas Regulā (EK) Nr. 596/2004 (3) un 3. panta 3. punktam Komisijas Regulā (EK) Nr. 633/2004 (4), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus izvešanas atļauju sistēmas īstenošanai olu un mājputnu gaļas nozarē, attiecīgi paredzēts, ka izvešanas atļaujas izdod nākamajā trešdienā pēc tās nedēļas, kuras laikā tika iesniegti atļaujas pieteikumi, ja Komisija šajā laika posmā nav veikusi nevienu no īpašajiem pasākumiem.

(2)

Ņemot vērā svētku dienas 2006. gadā un to, ka Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis minēto dienu laikā iznāks neregulāri, laikposms starp pieteikumu iesniegšanas dienu un atļauju izdošanas dienu būs pārāk īss, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus pārvaldi. Tādēļ šis laikposms ir jāpagarina.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/5

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 80/2006 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss Vācijas intervences aģentūras rīcībā esošo rudzu tālākai pārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā tirgū esošās vajadzības, kā arī daudzumus, kas ir Vācijas intervences aģentūras rīcībā, Vācija ir paziņojusi Komisijai par tās intervences aģentūras nodomu par 100 000 tonnām palielināt pārdošanai konkursa kārtībā paredzēto daudzumu. Ņemot vērā situāciju tirgū, Vācijas lūgums ir jāapmierina.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 80/2006 ir jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 408/2002 (2) (sākotnējā Regula) Padome Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cinka oksīda importam, kurā ir ne mazāk kā 93 % cinka oksīda (“cinka oksīds”) noteica galīgus antidempinga maksājumus no 6,9 % līdz 28 %.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1623/2003 (3) (Regula pret pasākumu apiešanu) Padome attiecināja ĶTR izcelsmes cinka oksīda importam noteikto antidempinga maksājumu 28 % arī tāda cinka oksīda importam, kas nosūtīts no Vjetnamas, tostarp arī tādam, kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme, kā arī ĶTR izcelsmes cinka oksīdam maisījumā ar kvarcu.

(3)

Komisija 2005. gada 27. jūnijā saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēt antidempinga pasākumu varbūtējo apiešanu attiecībā uz dažu Ķīnas izcelsmes cinka oksīda veidu importu. Pieprasījumu iesniedza Eurometaux to ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 45 % no Kopienas cinka oksīda produkcijas.

(4)

Pieprasījumā bija iekļauti prima facie pierādījumi par to, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas attiecībā uz ĶTR izcelsmes cinka oksīda importu ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī, ko pierāda ievērojamais tāda paša ražojuma importa pieaugums no Kazahstānas un vienlaicīgi ĶTR importa apjoma samazinājums.

(5)

Tika apgalvots, ka šīs tirdzniecības modeļa pārmaiņas ir radušās tāpēc, ka ĶTR izcelsmes cinka oksīdu pārsūtīja caur Kazahstānu. Vēl tiek apgalvots, ka šīm pārmaiņām nav cita dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma, kā vien antidempinga maksājumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes cinka oksīdam.

(6)

Visbeidzot pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka attiecībā uz ĶTR izcelsmes cinka oksīdu spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek vājināta gan daudzuma, gan cenas ziņā un ka ir notikusi normālo iepriekš noteikto ĶTR izcelsmes cinka oksīda vērtību samazināšana.

(7)

Komisija par konstatēto pasākumu apiešanu sāka izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1289/2005 (4) (uzsākšanas Regula) un saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu lika muitas iestādēm no 2005. gada 6. augusta reģistrēt tāda cinka oksīda importu no Kazahstānas, kuram bija vai nebija deklarēta Kazahstānas izcelsme un kuru klasificē ar KN kodu 2817 00 00 (Taric kods 2817000013).

(8)

Komisija ĶTR un Kazahstānas iestādēm paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu. Tika izsūtītas anketas ražotājiem/eksportētājiem ĶTR un Kazahstānā, kā arī importētājiem Kopienā, kuri minēti pieprasījumā vai Komisijai zināmi saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu. Ieinteresētām personām tika dota iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts uzsākšanas regulā.

(9)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs un viens Kazahstānas ražotājs eksportētājs iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem. Atbildes uz visiem anketas jautājumiem iesniedza arī divi Kopienas importētāji/tirgotāji. Komisija veica pārbaudes apmeklējumu turpmāk minētā uzņēmuma telpās.

Kazahstānas ražotājs/eksportētājs:

(10)

Izmeklēšanas periods aptvēra laika posmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam (“IP”). Lai noskaidrotu, kā mainījies tirdzniecības modelis, dati tika vākti no 2001. gada līdz IP beigām.

(11)

Viens cinka oksīda ražotājs eksportētājs no ĶTR sadarbojās izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Atklāja, ka šis uzņēmums izmeklēšanas periodā cinka oksīdu uz Kazahstānu nav eksportējis.

(12)

Kazahstānas cinka oksīda ražotājs JSC Kazzinc sadarbojās izmeklēšanā. Uzņēmuma iesniegto informāciju par pārdošanu eksportam uz Kopienu varētu salīdzināt ar ievedumiem, kas reģistrēti ar KN kodu 2817 00 00, saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem izmeklēšanas periodā, lai norādītu, ka JSC Kazzinc izmeklēšanas periodā bijis vienīgais cinka oksīda eksportētājs uz Kopienu.

(13)

Attiecīgais ražojums, uz ko attiecas iespējamā pasākumu apiešana, ir cinka oksīds, kas definēts sākotnējā izmeklēšanā (ķīmiskā formula ZnO) un kurā ir ne mazāk kā 93 % cinka oksīda, kura izcelsme ir ĶTR un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 2817 00 00.

(14)

Izmeklēšanā atklāja, ka uz Kopienu importētais attiecīgais ražojums satur ne mazāk kā 93 % cinka oksīda. Kazahstānas izcelsmes cinka oksīda sastāvā ir vairāk nekā 93 % cinka oksīda.

(15)

Tādēļ jāsecina, ka no ĶTR uz Kopienu eksportētajam cinka oksīdam un no Kazakstānas nosūtītajam cinka oksīdam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(16)

Kā minēts iepriekš 5. apsvērumā, tiek apgalvots, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas ir radušās tādēļ, ka ĶTR izcelsmes cinka oksīds pārsūtīts caur Kazahstānu.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem Kazahstānas cinka oksīda importa apjoms palielinājies no 0 tonnām 2001. gadā līdz 2 700 tonnām 2002. gadā. 2003. gadā importa apjoms palielinājās vēl vairāk, līdz 5 000 tonnām, un IP beigās tas sasniedza 5 640 tonnas. Cinka oksīdu no Kazahstānas sāka importēt 2002. gadā, šajā laikā ĶTR izcelsmes cinka oksīdam noteica galīgo antidempinga maksājumu. Turklāt ievērojamais importa apjoma papildu pieaugums no 2003. gada līdz IP sakrita ar laiku, kad antidempinga maksājumu sāka attiecināt arī uz cinka oksīda importu no Vjetnamas.

(18)

Kā minēts iepriekš 12. apsvērumā, dati, ko sniedzis uzņēmums JSC Kazzinc, kas sadarbojās, rāda, ka šis uzņēmums izmeklēšanas periodā bija vienīgais eksportētājs.

(19)

Cinka oksīda importa apjoms no ĶTR uz Kopienu ievērojami samazinājās, no 37 900 tonnām 2001. gadā līdz 24 700 tonnām 2002. gadā. Izmeklēšanas periodā importa apjoms bija 18 500 tonnas. Tas nozīmē, ka ĶTR importa apjoma ievērojamā samazināšanās notikusi pēc sākotnējās antidempinga izmeklēšanas uzsākšanas un pēc galīgo pasākumu noteikšanas.

(20)

No iepriekšminētajiem skaitliskajiem datiem var skaidri secināt, ka ir bijušas pārmaiņas eksporta tirdzniecības modelī no ĶTR un Kazahstānas uz Kopienu un tās notikušas vienlaicīgi ar attiecīgajam ĶTR izcelsmes ražojumam noteikto galīgo antidempinga pasākumu stāšanos spēkā 2002. gada martā un vienlaicīgi ar šo maksājumu attiecināšanu arī uz cinka oksīda importu, kas 2003. gadā nosūtīts no Vjetnamas.

(21)

JSC Kazzinc sāka ražot un eksportēt cinka oksīdu pirms 2000. gada, lai gan uz Kopienu šo ražojumu neeksportēja. Cinka oksīdu uz Kopienu sāka eksportēt 2002. gadā, tajā pašā laikā ieviesa galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz ĶTR izcelsmes cinka oksīdu. Kā minēts iepriekš 12. apsvērumā uzņēmuma iesniegto informāciju par pārdevumiem eksportam uz Kopienu periodā, ko analizē, un izmeklēšanas periodā var salīdzināt ar reģistrētajiem ievedumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem. Atklāja, ka viss eksports uz Kopienu tika sūtīts vienam importētājam Spānijā.

(22)

Turklāt atklāja, ka ne JSC Kazzinc pārdotais cinka oksīds, ne izejmateriāli, ko izmanto tā ražošanā, netika iepirkti ĶTR. Patiesībā visi cinka oksīda ražošanas materiāli ir no JSC Kazzinc ražotnēm. Tādēļ secināja, ka uzņēmums jāuzskata par faktisku cinka oksīda ražotāju.

(23)

Izmeklēšanā atklāja arī to, ka, sākot no 2002. gada JSC Kazzinc patiesi spējis pats saražot visu no Kazahstānas uz Kopienu eksportētā cinka oksīda apjomu. Ņemot vērā šos apstākļus, uzskata, ka ĶTR izcelsmes cinka oksīda pārsūtīšana caur Kazahstānu nav notikusi. Turklāt saskaņā ar datiem, kas saņemti no Kazahstānas valdības, cinka oksīda apjoms, kas Kazahstanā no 2003. gada ievests no ĶTR, 2003. gadā bija 1,5 tonnas, un tas palielinājās līdz 42 tonnām 2004. gadā.

(24)

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem var secināt, ka uzņēmums un tādējādi arī Kazahstānas valsts ir pierādījuši, ka bez galīgā antidempinga maksājuma noteikšanas ĶTR izcelsmes cinka oksīda importam ir bijis pietiekams ekonomisks pamats iepriekš 17. līdz 20. apsvērumā minētajām pārmaiņām tirdzniecības modelī.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, šķiet lietderīgi izbeigt spēkā esošo pasākumu apiešanas izmeklēšanu. Tādēļ jāizbeidz no Kazahstānas sūtītā cinka oksīda importa reģistrācija, ko uzsāka saskaņā ar uzsākšanas regulu, un minētā regula jāatceļ.

(26)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija ir paredzējusi izbeigt izmeklēšanu, un tām bija iespēja sniegt komentārus. Saņemtie komentāri nebija tādi, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekš minētie secinājumi,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/9

(1)

Ievešanas atļauju pieteikumi, kas iesniegti laikposmam par 2006. gada 2. ceturksni, nepārsniedz pieejamo daudzumu, un tādēļ tos var pieņemt pilnībā.

(2)

Jānosaka daudzums, kas ir pieejams nākošajam laikposmam.

(3)

Jāpievērš operatoru uzmanība, ka apliecības var izmantot tikai ar tiem produktiem, kas atbilst visām spēkā esošajām Kopienas veterinārajām prasībām,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/11

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/13

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Nedēļas apjomi, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 2. punktā, nozīmē, ka vēl ir cukurs, kas ir paredzēts preferences cukura ar izcelsmi Indijā piegādes saistību izpildei 2005./2006. gada piegādes periodam, kuram limits jau ir sasniegts.

(3)

Šajā gadījumā Komisijai ir jāpaziņo, ka attiecīgie limiti nav sasniegti,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/14

(1)

Komisijas 2001. gada 15. februāra Direktīvā 2001/15/EK par vielām, ko īpašā barošanas nolūkā var pievienot īpašas diētas pārtikas produktiem (2), noteiktas konkrētas vielu kategorijas un norādītas katrai kategorijai piederīgās ķīmiskās vielas, ko var izmantot īpašas diētas pārtikas produktu ražošanai.

(2)

Direktīvas 2001/15/EK pielikumā ir jāiekļauj ķīmiskās vielas, kuras ir novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk tekstā “iestāde”) un kuras ir saņēmušas labvēlīgu zinātnisko vērtējumu.

(3)

Iestāde nesen sniegusi un publiskojusi labvēlīgu zinātnisko vērtējumu par vairākiem vitamīniem un minerālvielām.

(4)

Ņemot vērā citu folijskābes savienojumu iekļaušanu pielikumā Direktīvā 2001/15/EK, vielu grupas nosaukumu “folskābe” ir lietderīgi aizstāt ar nosaukumu “folāti”.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2001/15/EK.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

22.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/16

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK un Regulu (EK) Nr. 178/2002 ir jāparedz vajadzīgie pasākumi attiecībā uz tādu produktu ievešanu no trešām valstīm, kas varētu radīt nopietnas briesmas cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai situācijās, kad ir paaugstināta šādu briesmu rašanās iespējamība.

(2)

No Indonēzijas ievestos zvejniecības produktos, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, ir konstatēts histamīns un smagie metāli. Šādas vielas uzturā var apdraudēt cilvēku veselību.

(3)

Padomes 1991. gada 22. jūlija Direktīvā 91/493/EEK, ar ko paredz veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (3) noteikta paraugu ņemšanas un analīžu procedūra, lai konstatētu histamīnu un tā atļauto līmeni.

(4)

Komisijas 2001. gada 8. marta Regula (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (4), nosaka maksimālo atļauto smago metālu līmeni zivīs.

(5)

Rezultāti pēc pēdējā Kopienas pārbaudes apmeklējuma Indonēzijā atklāj nopietnus trūkumus zvejniecības produktu higiēnas un pārkraušanas jautājumos. Šādi trūkumi nozīmē, ka zivis nav tik svaigas, kādām tām vajadzētu būt, un tās ātri bojājas, tādējādi attiecīgajās sugās ir augsts histamīna līmenis. Pārbaudēs atklāti arī nopietni trūkumi attiecībā uz Indonēzijas iestāžu spēju veikt ticamas zivju pārbaudes, jo īpaši, lai attiecīgajās sugās konstatētu histamīnu un smagos metālus.

(6)

Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgās pārbaudes no Indonēzijas ievestiem zvejniecības produktiem, saņemot tos uz Kopienas robežas, lai cilvēku uzturam nepiemēroti produkti netiktu laisti tirgū.

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 paredz pārtikas un lopbarības jautājumu ātrās reaģēšanas sistēmas izveidi, kuru izmanto, lai īstenotu prasību par savstarpēju informācijas sniegšanu saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 22. panta 2. punktu. Turklāt dalībvalstis pastāvīgi informēs Komisiju, sniedzot periodiskus pārskatus par visu to oficiālo kontroļu analīžu rezultātiem, kas veiktas attiecībā uz zvejniecības produktu sūtījumiem no Indonēzijas.

(8)

Šo lēmumu jāpārskata, ņemot vērā Indonēzijas kompetento iestāžu sniegtās garantijas un dalībvalstu veikto analīžu rezultātus.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,