18.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/13

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 6. oktobrīs)

par valsts atbalstu, ko Itālija plāno piešķirt lauksaimniecības uzņēmumam Cooperativa Agricola Moderna Scrl

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3639)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(2006/224/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām (1) ir lūgts iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar šo pantu un kad iesniegtie apsvērumi ir izskatīti,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)	Ar 2001. gada 8. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 9. februārī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai par iepriekš minēto pasākumu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(2)

Ar 2001. gada 21. augusta vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 24. augustā, 2001. gada 3. decembra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 5. decembrī, un 2002. gada 11. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 17. aprīlī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai plašāku informāciju, ko tā ar 2001. gada 9. aprīļa un 2001. gada 27. septembra vēstulēm un neoficiālās apspriedēs prasīja no Itālijas iestādēm.

(3)	Ar 2002. gada 5. jūnija vēstuli Komisija paziņoja Itālijai par savu lēmumu saistībā ar šo atbalstu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)	Komisijas lēmumu uzsākt šo procedūru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās trešās personas iesniegt apsvērumus par minēto atbalstu.

(5)	Attiecībā uz šo lietu apsvērumus no ieinteresētām trešām pusēm Komisija nav saņēmusi.

(6)	Ar 2002. gada 16. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 17. septembrī, Itālija nosūtīja Komisijai plašāku informāciju par plānoto atbalstu.

II. ATBALSTA SĪKS APRAKSTS

(7)

Uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl ir viens no tiem, kam ir tiesības saņemt glābšanas atbalstu, ko pārbaudījusi un apstiprinājusi Komisija lietā N 354/2000 (3). Apstiprinošajā lēmumā bija paredzēts glābšanas atbalstu pārveidot pārstrukturēšanas atbalstā ar nosacījumu, ka sešu mēnešu laikā pēc atbalsta saskaņošanas Itālija iesniedz uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar 23. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (še turpmāk “pamatnostādnes”) (4). Itālijas iestādes ir izpildījušas šo prasību un iesniegušas kooperatīva pārstrukturēšanas plānu. Tādēļ šajā lēmumā galvenā uzmanība ir pievērsta pārstrukturēšanas atbalstam.

(8)	Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu izmaksātais glābšanas atbalsts ITL 900 000 000 (EUR 464 810) apmērā tika pārveidots subsīdijā kapitāla dotācijas veidā.

A. Uzņēmuma raksturojums

(9)	Cooperativa Agricola Moderna Scrl ir maza kooperatīvā sabiedrība, kurā ir 69 dalībnieki, kas specializējas vīna ražošanā un graudaugu audzēšanā (izejvielu ražošana). Pašlaik tā apsaimnieko 75 hektārus, kas tai pieder, un 207 hektārus, ko nomā, un saņem produkciju no vēl 178 hektāriem.

B. Tirgus pētījums

(10)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl galvenais darbības veids ir vīnogu audzēšana vīna ražošanai (80 % no tās pārdošanai paredzētās bruto produkcijas). Attiecīgais tirgus ir vīna tirgus. Kopumā vīna ražošana Markes reģionā 23 500 hektāru platībā, kur 13 000 hektāru platībā ražo vīnogas ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu, ir ITL 147 miljardu vērtībā. Ar saviem 125 hektāriem vīnogu audzētavas Cooperativa Agricola Moderna Scrl aizņem 0,53 % reģiona kopējās platības, kas atvēlēta vīnogu audzēšanai, un no tiem 96 % ir atvēlēti vīnogām ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, kas vidēji veido 0,38 % reģiona produkcijas (dati par pēdējiem trim gadiem).

(11)

Vīna nozarē pašreiz ir tendence sagādāt patēriņam labākas kvalitātes vīnu (reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vīna patēriņš pieaug, bet galda vīna – samazinās) (5). Starptautiskie tirgi nepārtraukti paplašinās, un Itālijas vīna reputācija ārzemēs uzlabojas, kaut arī tas sastopas ar sīvu konkurenci no tradicionālo ražotāju un citu valstu puses, kas ienāk nozarē. Gandrīz trīs ceturtdaļas Itālijas vīna nozares uzņēmumu eksportē vīnu uz ārzemēm: pārsvarā tie ir mazi un vidēji uzņēmumi ar gada apgrozījumu, kas nepārsniedz 50 miljardus. Markes reģiona vīnam ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu ir labas izredzes gūt panākumus. Vīns Verdicchio dei Castelli di Jesi, kas novērtēts kā viens no labākajiem Itālijas baltajiem vīniem, kopā ar Rosso Conero ir viens no populārākajiem Markes reģiona vīniem Itālijā un visā pasaulē. Eksportētais apjoms sasniedz 30 % (6). Vīna tirgus attīstības nākotnes izredzes saistībā ar pārstrukturēšanu vieš mērenu optimismu, jo nav sagaidāms, ka samazinātos pieprasījums pēc augstas kvalitātes vīniem, kas ražoti noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos. Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl pārstrukturēšanas plānā paredzēts daļu ražošanas pārveidot šāda vīna iegūšanai.

C. Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl grūtību cēlonis

(12)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm šī kooperatīva finanšu grūtības ir izraisījušas:

a)	pārāk lielas finanšu izmaksas saistībā ar īstermiņa kredītu finanšu investīcijām;

b)	pastāvīga lejupejoša tirgus cenu tendence, kas nav saistīta ar līdzīgu ražošanas izmaksu samazināšanos (darbaspēks, tehnoloģijas). Zemais ražošanas mehanizācijas līmenis un īpaši dažu vīnogu audzētavu vecums nevar nodrošināt atbilstošu rentabilitāti;

c)	nepietiekošas rezerves. Pēdējo piecu gadu laikā, salīdzinot iekārtu mūžu, amortizācijas fonda rezerves nav bijušas pietiekamas, līdz ar to finanšu situācija ir saasinājusies;

d)	dabas katastrofas. Sliktie laika apstākļi 1998.-1999. gada (krusa) un 1999.-2000. gada sezonā (krusa un sausums) radīja zaudējumus, ko apdrošināšanas kompensācija atlīdzināja tikai daļēji, bet no valsts vai reģionālām programmām kompensācija nepienācās;

investīcijas jaunos vīnogulāju stādījumos, par kuriem valsts finansējums izrādījās ievērojami mazāks nekā maksimālā Kopienas tiesību aktos paredzētā summa. Reģions bija noteicis kompensējamo izdevumu griestus ITL 17 000 000 par hektāru un atbalsta likmi 35 % apmērā. Platībās uz stāvām nogāzēm stādījumu izmaksas ievērojami pārsniedza šos griestus ( ITL 32 000 000 par hektāru).

(13)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl zaudējumus var apkopot šādi (grozītais variants):

Starpība no ekonomiskās darbības 1995.–2000. (7)	ITL 776 432 609 (EUR 400 994)
Starpība no valsts atbalsta investīcijām	ITL 179 363 240 (EUR 92 633)
Bruto produkcijas zaudējumi laika apstākļu dēļ 1998.-1999.	ITL 165 120 000 (EUR 85 277)
Bruto produkcijas zaudējumi laika apstākļu dēļ 1999.-2000.	ITL 194 599 000 (EUR 100 502)
Zaudējumi kopā	ITL 1 315 514 849 (EUR 679 406)

D. Glābšanas atbalsts

(14)

Saskaņā ar programmu N 354/2000 Komisija atļāva Itālijai izmantot tālāk uzskaitītos kritērijus, lai novērtētu piecu uzņēmumu grūtību apjomu, kas saņem glābšanas atbalstu. Atbilstošajiem uzņēmumiem bija jāatbilst vismaz diviem rentabilitātes indeksiem un diviem finanšu un struktūras indeksiem.

Indeksi	Indekss	Vērtība
Rentabilitātes indeksi	Zaudējumi no pamatdarbības	Zaudējumi pēdējo triju gadu laikā
	Ienākumi no pamatdarbības / rīcības kapitāls	Mazāk nekā 3 % pēdējos 5 finanšu gados vai samazinājums pēdējos 5 finanšu gados līdz vērtībai, kas mazāka par 3 % pēdējā finanšu gadā (1,5 % kooperatīvajām sabiedrībām)
	Ienākumi no pamatdarbības/ ražošanas pašizmaksa	Samazinājums par 50 % pēdējos 5 finanšu gados ar samazinājuma apjomu ne mazāk kā 5 % un ne vairāk kā 20 % pēdējā finanšu gadā
	Apgrozījums/krājumi	Samazinājums no 20 līdz 40 % pēdējos 5 finanšu gados ar samazinājuma apjomu ne mazāk kā 15 % pēdējā finanšu gadā
	Finanšu izmaksas/apgrozījums	No 4 līdz 15 % pēdējos 5 finanšu gados
Finanšu un struktūras indeksi	Maksājumu termiņš piegādātājiem	Pieaugums par 70 % pēdējos 5 finanšu gados ar pieauguma apjomu ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 30 % pēdējā finanšu gadā
	Ienākumi no pamatdarbības / finanšu izmaksas	Samazinājums par 25-30 % pēdējos 5 finanšu gados ar samazinājuma apjomu ne mazāk kā 3-4 % un ne vairāk kā 15 % pēdējā finanšu gadā
	Apgrozāmie līdzekļikrājumi/kārtējās saistības	Mazāk nekā 0,6 pēdējos 3 finanšu gados vai samazinājums pēdējos 5 finanšu gados līdz vērtībai, kas mazāka par 0,6 pēdējā finanšu gadā
	Apgrozāmie līdzekļi/kārtējās saistības	Mazāk nekā 0,8 pēdējos 3 finanšu gados vai samazinājums pēdējos 5 finanšu gados līdz vērtībai, kas mazāka par 0,8 pēdējā finanšu gadā
	Pastāvīgais kapitāls /materiālais īpašums	Mazāk nekā 0,6 pēdējos 3 finanšu gados vai samazinājums pēdējos 5 finanšu gados līdz vērtībai, kas mazāka par 0,6 pēdējā finanšu gadā
	Īstermiņa banku kredīti/ kārtējās saistības	Ne mazāk kā 0,35 un ne vairāk kā 0,6 pēdējos 5 finanšu gados ar absolūto pieaugumu pēdējā finanšu gadā ne vairāk kā 0,2

Konkrētajā gadījumā uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl atbilst šīm prasībām. Uzņēmumu novērtēja kā nonākušu grūtībās, pamatojoties uz šīm attiecībām: finanšu izmaksas/apgrozījums, apgrozījums/krājumi, apgrozāmie līdzekļi-krājumi/kārtējās saistības, īstermiņa banku kredīti/kārtējās saistības.

E. Pārstrukturēšana

(15)

Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl pārstrukturēšanas plāns paredz pārveidot daļu vīnogu audzētavas, lai ražotu vīnus ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu, kas ir visraksturīgākie šim reģionam (Verdicchio dei Castelli di Jesi un Rosso Conero), un investēt iekārtās, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un palielinātu uzņēmuma rentabilitāti. Plānotie pasākumi ir:

a)	atjaunot un pārstrukturēt 10 hektārus vīnogu audzētavas ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu saskaņā ar piecgadu investīciju programmu, ko paredzēts īstenot saskaņā ar Kopienas regulām (Regulas (EK) Nr. 1493/1999 un (EK) Nr. 1227/2000);

b)	izveidot 10,5 hektārus vīnogu audzētavas (pašlaik procesā), lai ražotu vīnu ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu (2,5 hektāri Verdicchio dei Castelli di Jesi un 8,5 hektāri Rosso Conero);

c)	iegādāties vīnogu novākšanas mašīnu par ITL 386 900 000 (EUR 199 820), lai, mehanizējot noteiktas ražas novākšanas operācijas, samazinātu darbaspēka izmaksas par apmēram ITL 184 800 000 (EUR 95 440) gadā.

(16)

Investīcijas vīnogu audzētavas atjaunošanai un pārstrukturēšanai, kam veltīts plāns, kuru paredzēts īstenot piecu gadu laikā, ir šādas:

Apraksts	Summa (ITL)
Vīnogu audzētava (10 hektāri × ITL 45 miljoni)	450 000 000
[Kompensējamās investīcijas (10 hektāri × ITL 40 miljoni)]	[400 000 000]
Investīciju atbalsts (40 % no ITL 400 miljoniem)	– 160 000 000
Finansējamais atlikums	290 000 000 (EUR 149 773)

(17)

Kooperatīvu biedri palielināja uzņēmuma akciju kapitālu vēl par ITL 100 miljoniem (EUR 51 650). Tādējādi 2000. finanšu gadā akciju kapitāls pieauga no ITL 92,7 miljoniem (EUR 47 880) līdz ITL 192,7 miljoniem (EUR 99 520). Bez tam kooperatīvu biedri izsniedza kooperatīvam kredītu ITL 500 miljonu (EUR 258 230) apmērā.

(18)

Pārstrukturēšanas atbalsts sedz arī konsultāciju un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksas, kopā veidojot ITL 120 000 000 (EUR 61 975). Šos pienākumus uz trijiem gadiem uzticēja kooperatīvam Moncaro. Tādēļ pārstrukturēšanas plāna finanšu struktūra būs šāda:

A.	Iepriekšējais parāds (kā norādīts iepriekšējā tabulā)

– ITL 1 315 514 849

B.	Kooperatīva biedriem izraisītie zaudējumi (samazināta atmaksa par produkciju no viņu zemes un akciju kapitāla palielinājums)

534 233 484

Tīrais parāds (A-B)

– 781 281 365

50 % iemaksa iekārtas iegādei

– 193 450 000

Plāna uzraudzības izmaksas

– 120 000 000

Kopā

–1 094 731 365

F. Glābšanas atbalsta izmantošana

(19)	Pārveidojot glābšanas atbalstu ITL 900 000 000 (EUR 464 811) apmērā par subsīdijām kapitāla dotāciju veidā, būs iespējams samazināt iepriekš minēto parādu par ITL 792 000 000 (EUR 409 034) un daļēji segt vīnogu novākšanas mašīnas iegādi un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksas.

(20)

Lai to segtu, kooperatīvs ir nolēmis samazināt savu ražošanas jaudu vīna nozarē. Uz 2001. gada 31. decembri tā vīnogu audzēšanas jauda, ņemot vērā audzētās šķirnes un tiesību aktos noteiktās ražošanas normas attiecībā uz dažādiem vīniem ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu, bija 1 674,10 tonnas. Piecu gadu laikā plānojot samazinājumu par 16 % saskaņā ar pamatnostādņu 74. punkta i) apakšpunktu, ražošanas jauda tiks samazināta līdz 1 406,20 tonnām. Šādu līmeni uzturēs līdz 2005. gadam; pārstrukturēšanas plānu iesniedza 2001. gada sākumā.

G. Procedūras sākšanas iemesli

(21)	Negatīva bilance kooperatīvam bija tikai 1996. gadā. Tādēļ Komisijai bija šaubas par faktisko parādsaistību apjomu un kooperatīva grūtībām laika posmā no 1995.–1999. gadam.

(22)

Komisijai bija šaubas par uzņēmuma spējām atjaunot dzīvotspēju, samazinot ražošanas jaudu par 16 %, un īpaši attiecībā uz Itālijas iesniegtajiem skaitļiem, kas parādīja, ka ražošanas samazinājumam būtu nenozīmīga ietekme uz uzņēmuma saimniecisko stāvokli (ņemot vērā pārdošanas kritumu tikai par 1-2 % 2002.-2005. gadā).

(23)

Komisijai bija šaubas arī attiecībā uz plānoto atbalsta apjomu, kas šķita pārsniedzam minimāli nepieciešamo, lai varētu veikt pārstrukturēšanu. Īpaši nolūkā aprēķināt patiesās vajadzības Komisija apšaubīja to, ka amortizācijas fonda rezerves, kas nebija atskaitītas, varētu tikt uzskatītas par zaudējumiem un, ņemot vērā pārstrukturēšanas plānu, izteica šaubas par to, vai ir pieļaujams piešķirt atbalstu investīcijām iekārtās ražošanas jomā, kas nav deficītā.

(24)	Nobeigumā Komisija pauda zināmu neizpratni attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksām, jo nevarēja izslēgt to, ka, uzticot kooperatīvam veikt šos pienākumus, ir saņemts netiešs atbalsts.

III. ITĀLIJAS KOMENTĀRI

(25)	Ar 2002. gada 16. septembra vēstuli Itālija sniedza plašāku informāciju un paskaidrojumus.

(26)

Attiecībā uz kooperatīva ilgstošajām grūtībām Itālija apstiprināja, ka uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl atbilda reģionā noteiktajiem četriem kritērijiem, kas apstiprināti valsts atbalsta N 354/2000 kontekstā. Tā atsaucās uz kooperatīvo sabiedrību īpašo raksturu, kas kopumā cenšas līdzsvarot savus rēķinus pat tad, ja atrodas grūtībās, ko apliecina arī lielās finanšu izmaksas ļoti augstā parādsaistību līmeņa dēļ, un parādīt ienākumus no pamatdarbības, lai segtu finanšu izmaksas.

(27)

Itālija norādīja, ka, lai līdzsvarotu savus rēķinus laikposmā no 1994.–1999. gadam, uzņēmums veica pasākumus attiecībā uz dažiem budžeta posteņiem: a) samazināja atmaksu par produkciju no kooperatīva biedru zemes (līdz likmēm, kas zemākas par tirgus cenām), kas rezultātā no kooperatīva biedriem prasīja būtisku finanšu ieguldījumu (ITL 434 miljoni), un b) samazināja atskaitījumus amortizācijas fondā līdz 50 % no nepieciešamā, lai uzturētu mašīnas un citas iekārtas atbilstošā darba kārtībā. Līdz ar to trūka finanšu līdzekļu stādījumu atjaunošanai un bija nelabvēlīga ietekme arī uz finanšu administrēšanu.

(28)

Turklāt ienākumi nākamajos finanšu gados nesedza smagos zaudējumus 1996. finanšu gadā (ITL 182 miljoni jeb 13 % no apgrozījuma). Sakarā ar to, ka ienākumi no lauksaimniecības produktu ražošanas bija mazāki nekā aplēsēs, 1998. un 1999. gadā bija jāsedz neparedzēto izdevumu saistības ITL 78 miljonu un ITL 134 miljonu apmērā.

(29)

Atjaunojot dzīvotspēju, neraugoties uz ražošanas jaudas samazinājumu, Itālija uzsvēra un apstiprināja, ka prasība piecu gadu periodā samazināt uzņēmuma vīna ražošanas jaudu par 16 % (maksimālo ražošanas līmeni noturot 1 406,20 tonnu vīnogu robežās) neradīja attiecīgu procentuālo produkcijas pašizmaksas samazinājumu tādā apjomā, kādā produkcijas struktūras maiņa uz labākas kvalitātes vīnogām radītu daudz mazāku pārdošanas ienākumu samazinājumu. Procedūras gaitā Itālija apstiprināja iesniegtos aprēķinus.

(30)

Attiecībā uz to, vai atbalsts investīcijām mašīnās ir atbilstīgs (konkrēti, vīnogu novākšanas mašīnas iegādei), Itālija norādīja, ka šis pirkums ir būtisks uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanā, tā kā ar šo mašīnu varētu mehanizēt noteiktas kultivēšanas un ražas novākšanas operācijas, samazinot nepieciešamo cilvēkstundu skaitu vīnogu audzētavas darbībā, un līdz ar to, samazinot ražošanas izmaksas (par ITL 185 miljoniem), uzņēmuma vīnogu audzēšanas daļu atkal padarīt rentablu.

(31)	Itālija iesniedza tabulu, kurā redzams, ka iekārtu reālās izmaksas, kas paredzētas stāvi slīpajām vīnogu audzētavas platībām, salīdzinājumā ar references summām, saskaņā ar kurām valsts atbalsts tika izmaksāts, radīja ienākumu zaudējumu ITL 179 363,240 apmērā.

(32)

Itālija arī sniedza paskaidrojumus attiecībā uz konsultāciju un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksām. Summa ITL 120 000 000 apmērā sedza finanšu situācijas un aktīvu no analīzes izmaksas 1994.–1999. gadam, pārstrukturēšanas plāna izstrādi, prognozes aprēķinus līdz 2005. gadam, tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama, lai īstenotu plānā noteiktos pasākumus, veikto pasākumu monitoringu un iespējamu koriģējošu pasākumu novērtējumu. Attiecībā uz konsultāciju un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksu apjoma un atbilstības noteikšanu Itālija atsaucas uz 1994. gada 10. oktobra prezidenta dekrētu Nr. 645, kurā noteikta profesionālu ekonomistu pakalpojumu maksa.

IV. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(33)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada var draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm..

(34)

Minētais atbalsts atbilst šai definīcijai tiktāl, ciktāl tas, piešķirot ekonomiskas priekšrocības noteiktam uzņēmumam, tiek finansēts no valsts līdzekļiem (reģionālajiem fondiem) un var ietekmēt tirdzniecību attiecībā uz Itālijas stāvokli vīna nozarē (Itālija ir Eiropas Savienības otrā lielākā vīna ražotāja un 1998. gadā veidoja 32 % ES produkcijas).

(35)	Tomēr gadījumos, kas paredzēti Līguma 87. panta 2. un 3. punktā, šādus pasākumus, ar ierobežojumu, var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(36)

Šajā gadījumā vienīgais iespējamais ierobežojums ir noteikts 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar kuru atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas atvieglo noteiktu ekonomisko darbību vai noteiktu ekonomisko rajonu attīstību, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kādā tas ir pretrunā ar vispārējām interesēm.

(37)	Ņemot vērā tā raksturu, lai no iepriekš minētā ierobežojuma iegūtu, šim atbalstam ir jāatbilst Kopienas pamatnostādņu noteikumiem par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(38)

Pamatnostādnēs ir paredzēti šādi vispārīgi nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai:

a)	uzņēmumam jākvalificējas kā grūtībās nonākušam uzņēmumam;

b)	jāiesniedz tāds pārstrukturēšanas plāns, kas saprātīgā laikposmā paredz uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu;

c)	jāveic pasākumi, lai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu atbalsta ietekmi uz konkurentiem (kompensējoši pasākumi);

d)	atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam, kas nepieciešams, lai varētu veikt pārstrukturēšanu;

e)	atbalsts jāpiešķir pēc principa “vienreiz un pēdējoreiz”.

(39)

Norādot uz to, ka nav Kopienas definīcijas tam, kas ir “grūtībās nonācis uzņēmums” (4. punkts), pamatnostādnes paredz, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanas nolūkā, Komisija uzskata, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja tas nespēj ne ar saviem līdzekļiem, ne ar finansējuma palīdzību, ko tas var iegūt no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, apturēt zaudējumus, kam bez ārējas valsts iestāžu iejaukšanās, gandrīz noteikti ir lemts zaudēt biznesu īsā vai vidējā termiņā. Grūtībās nonākuša uzņēmuma parastās pazīmes ir zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, produkcijas krājumu palielināšanās, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parādu palielināšanās, procentu likmju pieaugums un neto aktīvu vērtības kritums vai vienādība ar nulli.

(40)

Šajā gadījumā uzņēmuma grūtības jau bija atzītas glābšanas atbalsta programmas nozīmē (N 354/2000, ko Komisija apstiprināja ar Lēmumu SG(2000) D/106283), pamatojoties uz iepriekš 14. punktā izklāstīto novērtējuma metodi, kas veido atļaujas lēmuma neatņemamu daļu. Paziņoja, ka kooperatīvs ir nonācis grūtībās uz šādu kritēriju pamata: finanšu izmaksas/apgrozījums, apgrozījums/krājumi, apgrozāmie līdzekļi-krājumi/kārtējās saistības, īstermiņa banku kredīti/kārtējās saistības.

(41)

Neraugoties uz to, ar šo lēmumu iepriekš apstiprinātais glābšanas atbalsts un šai lēmumā paredzētais pārstrukturēšanas atbalsts ir novērtēts un saskaņots atšķirīgā veidā un šajā gadījumā glābšana un pārstrukturēšana ir viena pasākuma divas daļas, kaut arī tie ir saistīti ar atšķirīgiem procesiem (pamatnostādņu 9. punkts). Tādēļ Komisija uzskata, ka fakts, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ir acīmredzams (tādā mērā, kādā tas bija iepriekš konstatēts).

(42)

Turklāt šo secinājumu apstiprina detalizēta Itālijas sniegtās informācijas analīze. Rēķinu līdzsvarošana, kas bija pamatā Komisijas aizdomām, ir grāmatvedības metode, kas šajā gadījumā un atsevišķi vērtēta nesniedz pilnīgu ainu par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli. Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl rēķinu līdzsvarošana bija mākslīga, un to panāca, pateicoties tam, ka kooperatīva biedri amortizēja būtisku zaudējumu daļu, pieņemot zemākas atlīdzības likmes par produkciju no viņu zemes (8), un pateicoties nepieciešamo atskaitījumu neveikšanai amortizācijas fonda rezervēs, kas – lai gan ir atļauts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (9) – liecina par to, ka uzņēmums nespēja finansēt normālu ražošanas iekārtu atjaunošanu no pašu naudas plūsmas.

(43)

Apliecinājums tam, ka uzņēmums bija nonācis grūtībās, ir īstermiņa parāds un naudas plūsmas trūkums, kas saistīts ar apgrozījuma krišanos. Tā kā 2000. gadā parādi bija ITL 1 254 832 000 (EUR 648 070), zaudējumus nesošā finanšu administrēšana (-ITL 238 951 430 2000. gadā) (EUR 123 408) un likviditātes indekss 0,555, pastāvot krītošam apgrozījumam, šķiet, ka uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl nespēj atjaunot dzīvotspēju ar saviem vai savu biedru līdzekļiem, kuri faktiski vairākkārt jau tika izmantoti (aizņēmumu un samazinātu atmaksas likmju veidā par produkciju no viņu zemes).

(44)

Atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna pieņemšanas, kam jānotiek pēc iespējas īsākā laikā, un saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem apsvērumiem par nākotnes darbības nosacījumiem, tam jāatjauno uzņēmuma ilgstoša dzīvotspēja. Īpaši jāveic tirgus pētījums. Dzīvotspējas uzlabojums jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem. Pārstrukturēšanai jāietver attiekšanās no tiem pasākumiem, kas strukturāli nestu zaudējumus arī pēc pārstrukturēšanas (pamatnostādņu 32. punkts).

(45)	Itālijas iestādes ir iesniegušas pārstrukturēšanas plānu kopā ar tirgus pētījumu un kooperatīva izredžu novērtējumu ar valsts finansējumu ITL 900 000 000 apmērā un bez tā.

(46)	Pārstrukturēšanas plānā, kas izklāstīts še 15. punktā un paredzēts trim gadiem, norādīti uzņēmuma krīzes cēloņi un noteikta virkne iekšējo pasākumu dzīvotspējas atjaunošanai.

(47)

Plānotie pasākumi ir šādi:

a)	pārveidot daļu vīnogu audzētavas vīna ražošanai ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu (vīnogu šķirnes Verdicchio un Rosso Conero), kura tirgus pētījums liecina par labām komerciālām izredzēm ar valsts atbalsta palīdzību;

b)	10,5 hektāru vīnogu audzētavas izveidošana (pašlaik procesā) vīna ražošanai ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu (pamatojoties uz pārstādīšanas tiesībām);

c)	vīnogu novākšanas mašīnas iegāde, lai mehanizētu ražošanu un samazinātu izmaksas.

(48)

Komisijai bija šaubas par to, cik atbilstīgi ir sniegt atbalstu investīcijām iekārtās, kas nešķita būtiskas dzīvotspējas atjaunošanai (vīnogu novākšanas mašīna). Tomēr sniegtās informācijas detalizēta pārbaude parādīja, ka ražošanas mehanizācija ir uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanas galvenā sastāvdaļa. Saskaņā ar Itālijas iesniegtajiem aprēķiniem, šīs iekārtas iegāde vīnogu audzētavas darbībā katru gadu ļautu ietaupīt ITL 185 000 000, kas veidotu 80 % kooperatīva pārdošanai paredzētās bruto produkcijas bez ražošanas paplašināšanas.

(49)

Itālija ir apņēmusies 5 gadu laikā samazināt kooperatīva vīna ražošanas jaudu par 16 %. Komisijai bija šaubas par Itālijas apgalvojumu, ka šis ražošanas samazinājums neradīs būtisku pārdošanas ienākumu samazinājumu. Tomēr uzmanīga Itālijas iesniegto tabulu izskatīšana (še 50. un 51. punkts) ļāva secināt, ka pievēršanās vīnogu šķirņu audzēšanai ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu (Verdicchio Superiore, Verdicchio Riserva, Verdicchio Passito), kam būs labāka tirgus cena, dos labākus ienākumus, tā lielā mērā atsverot plānoto jaudas samazinājumu. Tādēļ plānotais jaudas samazinājums neapdraud uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu.

(50)

Pārdošanas ienākumu aprēķins bez ražošanas jaudas samazinājuma:

Vīnogu šķirne	ha	t/ha	Ražošanas jauda maksimāli/t	Cena EUR/100 kg	Kopējā vērtība
Verdicchio Castelli Jesi	0,62	14,00	8,7	42,09	3 653,52
Verdicchio Castelli Jesi	99,00	14,00	1 386,0	46,48	644 228,34
Verdicchio Superiore	0,00	11,00	0,0	50,61	0,00
Verdicchio Riserva	0,00	11,00	0,0	61,97	0,00
Verdicchio Passito	0,00	11,00	0,0	103,29	0,0
Rosso Conero DOC riserva	2,22	14,00	31,1	87,80	27 287,52
Esino rosso	8,96	15,00	134,4	33,31	44 770,62
Marche IGT bianco	4,89	18,00	88,0	20,66	18 183,41
Marche IGT rosso	1,44	18,00	25,9	22,21	5 756,22
KOPĀ	117,13	14,29	1 674,1		743 879,62
Kopā ITL					1 440 351 800

(51)

Pārdošanas ienākumu aprēķins ar ražošanas jaudas samazinājumu:

Vīnogu šķirne	ha	t/ha	Ražošanas jauda maksimāli/t	Cena EUR/100 kg	Kopējā vērtība
Verdicchio Castelli Jesi	0,62	12,32	7,6	42,09	3 215,10
Verdicchio Castelli Jesi	59,00	12,60	743,4	46,48	345 540,65
Verdicchio Superiore	20,00	10,45	209,0	50,61	105 780,70
Verdicchio Riserva	15,00	10,45	156,8	61,97	97 145,54
Verdicchio Passito	5,00	9,22	46,1	103,29	47 607,00
Rosso Conero DOC riserva	9,18	12,60	115,7	87,80	101 553,81
Esino rosso	2,00	12,60	25,2	33,31	8 394,49
Marche IGT bianco	4,89	16,20	79,2	20,66	16 365,07
Marche IGT rosso	1,44	16,20	23,3	22,21	5 180,60
KOPĀ	117,13	12,01	1 406,3		730 782,97
Starpība					–1,76 %

(52)

Pamatnostādņu 32. punktā ir noteikts, ka pārstrukturēšanai jāietver attiekšanās no tiem pasākumiem, kas strukturāli nestu zaudējumus arī pēc pārstrukturēšanas. Tā kā būtībā uzņēmumam ir finansiāla rakstura grūtības, šajā gadījumā attiecīgie ražošanas pasākumi strukturāli nenes zaudējumus, un, iegādājoties minēto iekārtu, uzņēmums var palielināt savu peļņas apjomu no vīnogu audzēšanas. Tādēļ pārstrukturēšanas plāns neatkāpjas no pamatnostādņu noteikumiem.

(53)

Saskaņā ar pamatnostādņu 35.–39. punktu ir jāveic pasākumi, lai, cik iespējams, mazinātu jebkādu nelabvēlīgu atbalsta ietekmi uz konkurentiem (kompensējoši pasākumi), parasti, klātbūtnes ierobežošanas veidā, kura uzņēmumam ir tirgū. Šāda vispārīga principa piemērošanas metode lauksaimniecības nozarē ir noteikta pamatnostādņu 5. nodaļā. Principā, sakarā ar to, ka atbalsts pat ļoti maziem uzņēmumiem lauksaimniecības nozarē var izkropļot konkurenci, Komisija prasa, lai visi pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēji veiktu kompensējošus pasākumus jaudas samazinājuma veidā. Izejvielu ražošanas gadījumā tiek prasīts vai nu jaudas samazinājums, vai slēgšana uz laiku ne mazāku par pieciem gadiem.

(54)

Attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz noteiktu produkciju vai ražotājiem, parasti jaudas samazinājumam jābūt 16 % apmērā no tā, kam pārstrukturēšanas atbalsts faktiski tiek piešķirts. Valsts subsidētajos rajonos to var samazināt līdz 14 %. Šajā gadījumā Itālija ir paredzējusi 5 gadu laikā samazināt jaudu par 16 % no uzņēmuma ražošanas jaudas. Tādējādi šis nosacījums ir ievērots.

(55)

Pamatojoties uz pamatnostādņu 40. punktu, atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, ņemot vērā uzņēmuma esošos finanšu līdzekļus. Tādēļ tiek prasīts, lai atbalsta saņēmēji dotu ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā gan no saviem pašu resursiem, gan arī no ārēja finansējuma. Lai ierobežotu kropļojošo ietekmi, jāizvairās no tā, ka uzņēmumam virs normas tiek piešķirta skaidra nauda, ko varētu izmantot agresīvām, tirgu kropļojošām darbībām, kas nav saistītas ar pārstrukturēšanas procesu.

(56)	Lai pārbaudītu šīs prasības izpildi saskaņā ar pamatnostādnēm, Komisija ņēma vērā šādus faktorus.

(57)

Kopumā pārstrukturēšanas plāns saņems šādu valsts atbalstu:

—	ITL 900 000 000 (EUR 464 810) kā subsīdiju kapitāla dotācijas veidā un

—	ITL 160 000 000 (EUR 82 630) vīnogu audzētavu izveidošanai (40 % no attaisnotajiem izdevumiem).

(58)

Ar daļu no ITL 900 000 000 segs jau esošās faktiskās izmaksas (zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, zaudējumus nesošās investīcijas, neatbilstošas amortizācijas fonda rezerves), bet daļu izmantos pārstrukturēšanas plāna īstenošanai (uzraudzības izmaksas un maksājums iekārtas iegādei). Būtībā atbalsta apjomu noteiks tādu, kāds vajadzīgs, lai dzēstu uzņēmuma parādus un finansētu pārstrukturēšanai nepieciešamās investīcijas.

(59)

Uzņēmuma iesniegtais uzņēmējdarbības plāns parāda to, ka nākamajos finanšu gados pēc pārstrukturēšanas naudas plūsma nebūs pietiekama, lai ļautu uzņēmumam veikt agresīvas darbības, kas nav tieši saistītas ar pārstrukturēšanas plānam paredzētajām investīcijām. Turklāt, būdams mazs uzņēmums, kam ir neliela nozīme reģiona vīna nozarē (0,38 % no reģiona produkcijas), tas nodrošinās to, ka atbalstam nebūs būtiskas ietekmes uz konkurenci.

(60)

Itālijas sniegtie paskaidrojumi (skat. iepriekš 30. punktu) attiecībā uz plāna uzraudzības izmaksām ir pārliecinājuši Komisiju par to, ka plānotie maksājumi ir atbilstoši, un ir kliedējuši jebkādas šaubas par kooperatīvam Moncaro samaksātajām summām, kas sniedzis attiecīgos pakalpojumus, ko varētu uzskatīt par atbalstu.

(61)

Attiecībā uz kooperatīva un tā biedru ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā, ir jāuzsver tas, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu vismaz 50 % no investīcijām finansēs pats kooperatīvs. Lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus, 2000. gadā kooperatīva biedri palielināja akciju kapitālu par ITL 100 000 000 un aizdeva kooperatīvam ITL 500 000 000. Līdz ar to attiecīgo pamatnostādņu prasību var uzskatīt par izpildītu.

(62)	Ar pamatnostādņu 48. punktu nosaka, ka pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai vienu reizi. Itālija ir apliecinājusi, ka ņem vērā šo principu.

V. SECINĀJUMI

(63)	Pasākums atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts ITL 900 000 000 (EUR 464 810), ko Itālija plāno piešķirt uzņēmumam Cooperativa Agricola Moderna Scrl, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

Tādēļ atbalsta īstenošana ir atļauta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 6. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER

(1) OV C 251, 18.10.2002.., 3. lpp.

(2) Turpat.

(3) 2000. gada 14. augusta vēstule SG(2000) D/106283.

(4) OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(5) Ismea-Nielsen pētījums.

(6) Kvalitātes vīnu ražotāju starpreģionālās asociācijas ASSIVIP veiktais tirgus pētījums.

(7) Summa ITL 776 432 609 (EUR 400 994), kas neparādās pasīvā kā kooperatīva bilances postenis, ir aprēķināta, ņemot vērā to, ka:

a)	pēdējo piecu gadu laikā atmaksa par produkciju no kooperatīva biedru zemes bija cenās, kas bija zemākas par tirgus vērtību, kas nozīmēja to, ka kooperatīva biedri amortizēja faktiskos zaudējumus ITL 434 233 484 (EUR 224 262,88) apmērā;

lai garantētu to, ka padarītais darbs tiek apmaksāts saskaņā ar pastāvošajiem darba līgumiem, kooperatīvs atskaitīja tikai 50 % no nepieciešamajām amortizācijas fonda rezervēm, kas paredzētas mašīnām, iekārtām un zemes uzlabošanai. Piecu gadu laikā kopējie zaudējumi ir ITL 375 911 000 (EUR 194 142).

(8) 50 % no tirgus cenas saskaņā ar Cenu novērojumu (Osservatorio dei prezzi), kas publicēts žurnālā Terra e Vita, izdevums Nr. 2, 2002. gads

(9) Valdības dekrēti 29.10.74. un 31.12.88.

18.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/25

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. marts)

par atbalstu shēmu, ko īstenojusi Itālija profesionālās izglītības iestāžu restrukturēšanai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 429)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/225/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā līgumu par Eiropas ekonomikas zonu, jo īpaši 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā lēmumu K(2003)793galīgais (1), ar kuru Komisija nolēma uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecībā uz atbalstu C22/2003 (bijušo NN168/2002),

pēc uzaicinājuma visām ieinteresētām personām iesniegt savas atsauksmes attiecībā uz minēto jautājumu un, ņemot vērā iesniegtās atsauksmes,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)	Ar 2002. gada 27. maija vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 31. maijā (A/14263), Komisija ir saņēmusi sūdzību attiecībā uz Pjemontas reģiona vadības 2002. gada 25. februāra lēmumu nr. 57-5400.

(2)

Ar 2002. gada 13. septembra vēstuli D/55115 no Itālijas iestādēm tika pieprasīta papildu informācija. Sūdzības iesniedzējs, kas ar Komisijas 2002. gada 16. septembra vēstuli D/55127 tika informēts par sūdzības iesnieguma izskatīšanas gaitu, ar 2002. gada 5. novembra vēstuli A/38090 iesūtīja papildu informāciju.

(3)	Itālijas iestādes atbildēja ar 2002. gada 24. oktobra vēstuli Nr. 12998, kas reģistrēta 2002. gada 8. novembrī (A/38204).

(4)	Ar 2003. gada 21. marta vēstuli (SG(2003)D/229057) Komisija informēja Itāliju par lēmumu sākt formālu izmeklēšanas procedūru, kāda minēta līguma 88. panta 2. punktā attiecībā uz atbalsta shēmu, ko īsteno ne vien Pjemontas apgabalā, bet gandrīz visā dalībvalstī.

(5)	Komisijas lēmums par šīs procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija lūdza citas ieinteresētās puses iesniegt savas atsauksmes.

(6)

Ar 2003. gada 6. jūnija vēstuli (A/33954) Komisija saņēma citu ieinteresēto pušu atsauksmes. Ar 2003. gada 4. septembra vēstuli D/55630 tās tika paziņotas Itālijai. Ar 10.10.2003. vēstuli A/37007 Itālija nosūtīja pieprasījumu atbildes termiņa pagarināšanai. Savas atsauksmes Itālija paziņoja 2003. gada 11. novembra vēstulē A/37736.

(7)	Pēc Itālijas iestāžu pārstāvju un Komisijas locekļu tikšanās, kas notika 2003. gada 16. aprīlī, ar 2003. gada 13. jūnija vēstuli A/34148 tika saņemtas Itālijas atsauksmes par procedūras norisi.

(8)	Ar 2003. gada 18. decembra vēstuli (D/58151) Komisija lūdza Itāliju atsūtīt turpmāku papildu informāciju.

(9)	Ar 2004. gada 19. februāra vēstuli A/31204 Itālijas iestādes lūdza termiņa pagarinājumu un saņēma to ar Komisijas 2004. gada 26. februāra vēstuli D/51435, un sniedza vajadzīgās ziņas 2004. gada 7. aprīļa vēstulē A/32487 un 2004. gada 14. aprīļa vēstulē A/32628.

II. SĪKS ATBALSTA APRAKSTS

(10)	No sūdzības izriet, ka nelikumīgs atbalsts Pjemontas apgabala profesionālās izglītības iestādēm ticis sniegts saskaņā ar Pjemontas apgabala pārvaldes 2002. gada 25. februāra lēmumu nr. 57-5400, kas ir pretrunā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

(11)

Tomēr no dokumentiem, kas pievienoti pie Itālijas atbildes uz Komisijas lūgumu iesniegt turpmāku papildu informāciju (A/38204), izrietēja, ka iesniegumā minētais lēmums 57-5400/2002 attiecas vienīgi uz ministrijas rīkojumā 173/2001 (turpmāk DM 173/2001) minēto darbību uzsākšanu Pjemontas apgabalā, it īpaši attiecībā uz vienu no tā apakšprogrammām, t. s. “atbalsts agrāko parādu maksājumiem”.

(12)

Atbalsts, kas sniegts minētās apakšprogrammas ietvaros, ir vērsts galvenokārt uz izglītības iestāžu saimniecisko un algu fonda parādu segšanu, un tiek realizēts galvenokārt kā iemaksas attiecīgajā fondā. Šo atbalstu var saņemt dažādu organizācijas formu, gan peļņas, gan bezpeļņas profesionālās izglītības iestādes; nav izslēgts arī atbalsts lielajiem uzņēmumiem.

(13)

Rīkojumā DM 173/2001 minētas arī citas apakšprogrammas, konkrēti:

a)	“darbinieku brīvprātīgas no darba aiziešanas stimulēšana”,

b)	“operatīvo struktūru organizācija un uzturēšana to obligāto likuma normu izpildei, kas nodrošina drošību un labākas pieejamības iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”;

c)	“informācijas sistēmu modernizācija”,

d)	“izglītības iestāžu kvalifikācijas celšana, lai tās atbilstu akreditācijas noteikumiem”.

(14)

Ar 2002. gada 8. novembra vēstuli A/38204 Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsts ticis sniegts ar valsts fonda palīdzību un tā apjoms bijis 180 miljardi Itālijas liru (ap 93 miljoni euro), un tas sadalīts starp Itālijas reģioniem saskaņā ar DM 173/2001. Minētais dokuments ir spēkā saskaņā ar 2000. gada 23. decembrī pieņemto likumu Nr. 388, “Norādījumi Valsts ikgadējā un ilglaicīgā budžeta sastādīšanai (finanšu likums 2001)” (turpmāk likums 388/2000), kura 118. punkta 9. apakšpunktā ir runa par profesionālās izglītības iestāžu restrukturāciju ar to akreditācijas mērķi.

(15)	Ar to pašu 14. punktā minēto vēstuli Itālijas iestādes apliecina, ka minētais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo vērsts uz izglītības iestāžu nekomerciālas aktivitātes nodrošināšanu visas sabiedrības labā.

(16)

Itālija turklāt apliecina, ka pieņemtā akreditācijas sistēma ir vismaz faktiski saistīta ar izglītības iestāžu restrukturāciju saskaņā ar Itālijas valsts un reģionu kopīgo līgumu, kas pieņemts 2000. gada maijā un balstās uz 1997. gada 24. jūnijā pieņemtā likuma nr. 196, “Normas, kas regulē nodarbinātības veicināšanas pasākumus” (turpmāk likums 196/97) 17. punktu. Šāda pakļautības kārtība noteikta ar likuma 388/2000 118. punkta 9. sadaļu, kas stājas spēkā saskaņā ar DM 173/2001.

(17)

Saskaņā ar Itālijas sniegtajām ziņām, izglītības iestāžu subsidēšanas mērķis bijis novērst atbalsta saņēmējiem piemītošos organizatoriskos trūkumus, kuri beidzot varētu novest pie akreditācijas procesa neveiksmes. Faktiski kopš 2003. gada jūlija tikai akreditētajām izglītības iestādēm tiek dota atļauja veikt izglītības darbu, saņemot līdzekļus no sabiedriskajiem fondiem.

(18)

No otras puses, izglītības iestādēm jau ir bijusi iespēja veidoties kā “privāta” tipa izglītības iestādēm, sniedzot maksas pakalpojumus un darbojoties uz brīvas konkurences pamatiem; tas bijis iespējams jau no 1997. gada, saskaņā ar attiecīgo valsts normatīvo aktu sistēmas paplašināšanos (it īpaši t. s. “Treu pakete”; 1999. gada 17. maijā pieņemtais likums nr. 144 par “Pasākumi finanšu ieguldījumu jomā, kas veicami valdībai, lai pārkārtotu profesiju izvēles prioritātes un normatīvus, kas disciplinē profesionālās izglītības iestādes, kā arī sociālās aprūpes iestādes”, kā arī Valsts un reģionu 2000. gada marta līgums) un daudzos gadījumos faktiski arī jau ir noticis.

(19)

Tomēr Itālijas iestādes apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi nav radījuši atbalsta saņēmējiem konkurences priekšrocības, jo bijuši vērsti uz “vēsturisko” izglītības iestāžu zinātniskās un tehniskās pieredzes saglabāšanu (piemēram, viens no atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem ir regulāras apspriedes ar finansētājiem vismaz 3 līdz 5 gadu periodā) un šajā periodā bijuši nepieciešami, lai attiecīgās izglītības iestādes varētu izpildīt akreditācijas noteikumus un brīvā tirgus apstākļos varētu turpināt profesionālās izglītības darbu. Piedevām šīs iestādes, kuras pa lielākai daļai ir vietējas (apakšreģionālas) nozīmes iestādes, izglītības pakalpojumu tirgus sistēmā bez atbalsta nespētu eksistēt.

(20)

Attiecībā uz atbalsta pasākumu realizāciju valsts mērogā, saskaņā ar Itālijas sniegtajām ziņām, Friuli Venēcijas Džūlijas, Sicīlijas un Kampānijas reģionos atbalsta pasākumu shēma nav ieviesta; Sardīnijas un Trento autonomajā provincē pasākumi realizēti saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) nr. 69/2001, kas attiecas uz EK līguma 87. un 88. punkta pielietošanu attiecībā uz mazākas nozīmes (“de minimis”) atbalstu (3) (turpmāk Regula “de minimis”). Pēc tam tāpat rīkojušies Toskānas un Umbrijas apgabali. Vienīgi Bolzāno autonomajai provincei, saskaņā ar DM 173/2001, nekāds finansējums nav piešķirts, tāpēc atbalsta pasākumi nav veikti. Citos apgabalos aplūkotās apakšprogrammas realizētas tikai daļēji.

III. PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(21)

Komisijas novērojumi pirmkārt liecina, ka vienīgi izglītības iestādes bijušas atbalsta saņēmējas, un atbalsts ticis saņemts no fonda, kas speciāli nodibināts ar valsts iestāžu rīkojumu. Turklāt atbalsta saņēmēju izvēle notikusi saskaņā ar īpašiem katra reģiona noteiktiem kritērijiem, tātad minētais pasākums bijis selektīvs un tā veikšana nodrošināta ar valsts līdzekļiem.

(22)

Otrkārt, Komisija nopietni apšaubīja Itālijas sākotnējo apgalvojumu par to, ka profesionālās izglītības iestāžu sistēmas darbību kopumā var uzskatīt par nekomerciālu un tādu, kas nāk par labu vienīgi sabiedrības interesēm. Šai sakarā Komisija izteica viedokli, ka atbalsta pasākumi varēja uzlabot atbalsta saņēmēju finansiālo stāvokli, jo samazināja izmaksas, ko parasti šie uzņēmumi segtu patstāvīgi.

(23)	Visbeidzot, lai gan izglītības iestāžu ekonomiskā darbība visdrīzāk ir vietējas nozīmes, nav izslēgts, ka dažas izglītības iestādes varētu darboties arī ES līmenī. Šīs iestādes būtu ieinteresētas iekarot Itālijas tirgu.

(24)	Tāpēc Komisija uzskata, ka aplūkojamais pasākums izglītības iestāžu restrukturēšanai var tikt uzskatīts par valsts sniegtu atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu.

(25)	Ja šos pasākumus uzskata par valsts sniegtu atbalstu, tie vērtējami saskaņā ar līguma noteikumiem un citiem attiecīgiem ES dokumentiem.

(26)	Vadoties no iesniegtajiem dokumentiem, Komisija nolemj, ka visas pārējās apakšprogrammas turpretī kvalificējamas kā atbalsts attiecīgo izglītības iestāžu uzturēšanai un nebauda izņēmuma priekšrocības, jo tās neparedz neviens EK Līgumā minētais noteikums.

(27)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka izņēmums varētu būt vienīgi tā atbalsta daļa, kas paredzēta “operatīvo struktūru un to tehniskā aprīkojuma organizācijai un uzturēšanai” un attiecas uz papildu izmaksām, kas saistītas ar cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu. Līdzīgs izņēmums varētu būt arī “izglītības iestāžu izglītošana”, ja tiek ievēroti kritēriji, ko nosaka Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 attiecībā uz EK Līguma 87. un 88. punktu par palīdzību izglītības iestādēm (4).

IV. CITU IEINTERESĒTO PERSONU ATSAUKSMES

(28)	Citu personu viedokli Komisijas vērtējumam iesniedza tikai viena Itālijas izglītības iestāde, kas, saskaņā ar pašas apliecinājumu, darbojas vismaz valsts mērogā un ir atbalsta saņēmēja.

(29)

Lai gan minētā mācību iestāde uzskata, ka Itālijas likumi, kas regulē izglītības iestāžu darbošanos šīs nozares tirgū, vienādi attiecas kā uz Itālijas, tā citu ES valstu izglītības iestādēm, tā vienlaikus norāda, ka lai izglītības iestādei uzticētu darbošanos šajā laukā, ko pabalsta no valsts līdzekļiem, ir vajadzīgs, lai tā jau ar agrāko darbību būtu sasniegusi zināmu efektivitātes līmeni un integrējusies vietējā sociālajā un uzņēmējdarbības struktūrā atbilstoši attiecīgajā reģionā noteiktiem kritērijiem. Šī iemesla pēc līdz šim neviena ārzemju izglītības iestāde nav spējusi panākt atbilstību izvirzītajiem noteikumiem.

V. ITĀLIJAS ATSAUKSMES

(30)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu apgalvojumu minētais atbalsts Itālijas profesionālās izglītības iestādēm neietekmē ES izglītības iestāžu brīvo tirgu, jo akreditācijas sistēma, lai gan tā balstīta uz objektīviem vērtēšanas kritērijiem, kas specifiski katram apgabalam, nerada šķēršļus vai ierobežojumus, lai attiecīgajā apgabalā tiktu dibinātas izglītības iestādes, kas pieder citiem apgabaliem vai ES dalībvalstīm.

(31)

Turklāt, saskaņā ar Itālijas iestāžu apgalvojumu, no jauna nodibinātajām iestādēm nevar kaitēt atbalsts, kas sniegts jau eksistējošām iestādēm, kurām radušās grūtības, apkalpojot attiecīgā apgabala vajadzības, un šīs grūtības izpaudušās kā finansiāli zaudējumi, kas nolīdzināti ar minētā atbalsta palīdzību.

(32)	Piedevām Itālijas puse uzskata, ka ārzemju izglītības iestādes nevarētu būt ieinteresētas iekļauties Itālijas “valsts” mācību iestāžu tirgū sakarā ar finansiālas perspektīvas trūkumu, par ko liecina atbalsta vajadzība.

(33)	Visbeidzot, saskaņā ar Itālijas iestāžu viedokli, turklāt ņemot vērā spriedumus Humbel (5) un Wirth (6) lietā, bezpeļņas profesionālās izglītības iestāžu darbība, ko atbalsta valsts un tieši nefinansē pašas iestādes, nav uzskatāma par komerciālu darbību.

(34)

Piekrītot, ka atbalsts profesionālās izglītības iestādēm ir selektīvs un tiek veikts ar valsts līdzekļiem, Pjemontas apgabala vadība tomēr noliedz, ka tas radītu jebkādas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai ietekmētu ES izglītības iestāžu tirgu. Attiecībā uz pirmo, apgabals uzskata, ka sniegtais atbalsts ir tikai kompensācija par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem sabiedriskās izglītības jomā. Attiecībā uz otro apgabals uzskata, ka izglītības iestāžu pakalpojumu tirgus ES mērogā nepastāv; galvenie šķēršļi tam ir valodu atšķirības un tas, ka izglītības iestādei jābūt integrētai vietējā sabiedrībā. Apgabala pārstāvji uzskata, ka, no otras puses, varētu pastāvēt efektīvs ES tirgus, ko veidotu “privātas” iestādes (izglītības iestāžu maksas pakalpojumi, iestādēm darbojoties brīvas konkurences apstākļos).

(35)

Jebkurā gadījumā atbalsta pasākums nesagādājot nekādas neērtības jaunajām mācību iestādēm, ņemot vērā, ka šīm jaunajām iestādēm nav bijuši izdevumi, kas pagātnē radījuši zaudējumus atbalsta saņēmējiem. Pat ja atbalsta saņēmēju priekšrocības tiktu pierādītas, būtu runa vienīgi par Pjemontas apgabalu un kropļojošu ietekmi uz vietējo izglītības iestāžu tirgu, tā kā līguma 87. panta 1. punkts vairs nebūtu piemērojams.

VI. ITĀLIJAS SNIEGTĀ ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(36)

Komisijas veiktā analīze attiecas uz atbalsta shēmu, ko veido aplūkotie vispārīgie pasākumi, nevis atsevišķu personu ziedojumi konkrētiem saņēmējiem. Kopš šī pasākuma uzsākšanas Itālijas iestādes ir bijušas nepārprotami informētas par Komisijas šaubām attiecībā uz atbalsta sistēmu. Ja Itālijas iestādes uzskatīja, ka minētajos īpašajos gadījumos vajadzīga individuāla pieeja, tās pienākums bija informēt Komisiju par šo gadījumu specifiku un sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai katru gadījumu būtu iespējams atsevišķi aplūkot.

VI.1. Atbalsts, kas sniegts saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu

(37)	Līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka kopējā tirgus ietvaros, kur notiek preču vai pakalpojumu apmaiņa starp dalībvalstīm, nav pieļaujams valsts atbalsts vai atbalsts no valsts līdzekļiem atsevišķiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm, kas šādi ietekmē vai draud ietekmēt konkurences apstākļus.

(38)

Šinī dokumentā aplūkotais atbalsts ticis sniegts no valsts līdzekļiem, tieši šim mērķim ar valsts iestāžu lēmumu nodibinot fondu 180 miljardu ITL (ap 93 miljoniem euro) vērtībā un to novirzot uz gandrīz visiem Itālijas apgabaliem, kā izriet no pievienotā dokumenta DM 173/2001. Līdz ar to ir apstiprināta valsts līdzekļu izmantošana.

(39)	Pēc šīs shēmas sniegto atbalstu saņēmušas vienīgi izglītības iestādes. Piedevām atbalsta saņēmēju izvēle notikusi vietēji, vadoties no finansiālās dotācijas apjoma un eventuāli arī citiem kritērijiem, tātad selektivitāte bijusi divkārša.

(40)	Piedevām minēto selektivitāti un valsts līdzekļu izmantošanu apstiprina arī Itālijas iestāžu iesniegtās atsauksmes.

VI.1.1. Saimnieciskās darbības esamība

(41)

Pirmkārt jāpasvītro, ka vispārīgos terminos un konkurences tiesību kontekstā uzņēmuma jēdziens, kā tas izriet no Tiesas (7) prakses, ietver jebkuru vienību, kas iesaistīta saimnieciskajā darbībā, neatkarīgi no tās tiesiskā statusa (piemēram, peļņas mērķa neesamība), no apjoma vai kārtības, kādā tā tiek finansēta, un ka jebkura darbība, kas sastāv no preču vai pakalpojumu piedāvāšanas konkrētā tirgū, ir saimnieciska darbība.

(42)	Šī nostāja ir pausta arī Komisijas 1996.g. (8) un 2000.g. (9) paziņojumos par vispārējas nozīmes pakalpojumiem Eiropā, tāpat kā Komisijas ziņojumā par Lākenas Eiropadomi (10) [Consiglio europeo di Laeken].

(43)

Jo īpaši attiecībā uz atšķirību starp saimnieciskiem pakalpojumiem un nesaimnieciskiem pakalpojumiem, Komisija nesen pasvītroja (jo īpaši skat. 44. punktu Zaļā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (11), kas cita starpā minēts Baltā grāmatā par to pašu tēmu (12)), ka jebkura darbība, kas sastāv no preču vai pakalpojumu piedāvāšanas noteiktā tirgū, ir saimnieciska darbība. Tāpēc saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības var pastāvēt līdzās viena sektorā, un dažreiz tās pat var sniegt viena organizācija. Iekšējā tirgus, konkurences un jo īpaši valsts atbalsta noteikumus piemēro pirmajām.

(44)

Turpretī iekšējā tirgus un konkurences noteikumus nepiemēro nesaimnieciskām darbībām, un tāpēc tiem nav nekādas ietekmes uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, ja tie faktiski veido nesaimniecisku darbību. Atsaucoties uz valsts izglītību, Eiropas Kopienu Tiesa savā spriedumā Humbel lietā uzskatīja, ka valsts, izveidojot un uzturot tādu sistēmu, necenšas veikt peļņu nesošu darbību, bet vēlas pildīt savu pienākumu pret iedzīvotājiem sociālajā, kultūras un izglītības jomā (13).

(45)

Spriedumā Humbel lietā jo īpaši ir noteikts, ka kursus, ko rīko tehniskā institūtā valsts izglītības sistēmā, nevar uzskatīt par “pakalpojumiem” Līguma 50. panta nozīmē. Tik tiešām, minētā panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka tikai pakalpojumi, ko parasti sniedz par samaksu, jāuzskata par pakalpojumiem paša Līguma nozīmē.

(46)

Spriedums Wirth (14) lietā apstiprina Tiesas secinājumus Humbel lietā, saskaņā ar kuriem atlīdzības būtiska īpašība ir tā, ka tā veido samaksu par konkrēto pakalpojumu, par ko parasti vienojas pakalpojuma sniedzējs un adresāts. Tajā pašā spriedumā Tiesa uzskata, ka tādas īpašības nav kursu gadījumā, ko rīko valsts izglītības sistēmā.

(47)

Vispārīgākā nozīmē, pamatojoties uz Tiesas praksi Wirth lietā, daudzas darbības, ko veic organizācijas, kuras pamatā veic sociālas funkcijas, kas nav vērstas uz peļņas gūšanu un nav paredzētas rūpnieciskas vai komerciālas darbības veikšanai, parasti ir izslēgtas no Kopienas konkurences un iekšējā tirgus noteikumu piemērošanas (15).

(48)

Konkrētajā gadījumā no Itālijas sniegtās informācijas izrietēja, ka attiecīgo mācību institūtu veiktā darbība bija dubulta. No vienas puses, tie nodrošināja institucionālo mācību pakalpojumus ar sociālu mērķi, kas vērsti uz atsevišķiem indivīdiem, kuri bija daļa no valsts izglītības sistēmas un ko finansēja valsts vai tās reģioni, pamatojoties uz noteiktu pieļaujamo izdevumu tīru un vienkāršu atmaksu. No otras puses, tiem bija iespēja veikt un daudzos gadījumos tie tiešām veica komerciālas mācību darbības, vērstas gan uz uzņēmumiem un to darbiniekiem, gan uz atsevišķiem indivīdiem, kas tika atlīdzinātas pēc tirgus cenām. Tāpēc Itālijas iestādes uzlika saņēmējiem pienākumu sadalīt attiecīgās grāmatvedības.

(49)	Tāpēc var uzskatīt, ka pirmais pakalpojumu veids neietver nekādu saimniecisku darbību. No tā izrietētu, ka uz konkrēto darbību neattiecas konkurences un iekšējā tirgus noteikumi, un tāpēc tā neietilpst Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā.

(50)

Neatkarīgi no tā Komisija tomēr atzīmē, ka saskaņā ar neseno [Tiesas] praksi saimnieciskās darbības jēdziens ir jēdziens attīstībā, kas daļēji saistīts ar katras dalībvalsts politisko izvēli. Dalībvalstis var nolemt nodot uzņēmumiem dažus uzdevumus, ko tradicionāli uzskata par tādiem, kas ietilpst valstu suverēnajās pilnvarās. Dalībvalstis var arī noteikt vajadzīgos nosacījumus, lai nodrošinātu tirgus pastāvēšanu kādam ražojumam vai pakalpojumam, kas citādi nepastāvētu. Minētās iejaukšanās rezultāts ir tāds, ka konkrētās darbības kļūst saimnieciskas un ietilpst konkurences noteikumu piemērošanas jomā.

(51)

Tiesa, piemēram, atzīmēja, ka pacientu pārvadāšana ir darbība, ko dažādi uzņēmēji par atlīdzību piedāvā avārijas transporta un pacientu pārvadājumu pakalpojumu tirgū. Lietā, kas nodots Tiesas spriešanai, minētos pakalpojumus nodrošināja bezpeļņas uzņēmumi. Tiesa tomēr atgādināja, ka tāda īpašība neizslēdz klasifikāciju uzņēmuma statusā Līguma 87. panta nozīmē, ja tie paši uzņēmumi veic arī saimniecisku darbību (16).

(52)	Tiesa arī uzskatīja, ka tādas vielas ražošana slimnīcā, ko izmanto slimnīcas medicīniskiem pakalpojumiem, ir saimnieciskās darbības veids. Tas, ka par pakalpojumu nemaksā tieši pacients, bet ka to finansē no valsts līdzekļiem, neietekmē tā klasifikāciju saimnieciskās darbības statusā (17).

(53)

Šo pieeju apstiprināja divi citi Tiesas spriedumi (18). Dažas dalībvalstis apgalvoja, ka medicīniskie pakalpojumi nav saimnieciska darbība, jo pacienti, kuri saņem slimnīcas aprūpi, ne vienmēr maksā par viņiem sniegtajiem pakalpojumiem. Tiesa uzskatīja, ka medicīniskās darbības ir saimnieciskas darbības neatkarīgi no tā, ka par attiecīgajiem pakalpojumiem ne vienmēr maksā tieši pacienti, bet gan valsts iestādes vai slimokases.

(54)

Turklāt vienas solidaritātes sastāvdaļas klātbūtne neizslēdz iespēju veikt darbību, kam var būt peļņas nolūks. Daži uzņēmēji var piekrist apsvērt tādus solidaritātes aspektus, ņemot vērā citus labumus, ko var gūt, iejaucoties attiecīgajā sektorā. Turpretī bezpeļņas organizācijas var konkurēt ar peļņas uzņēmumiem un tāpēc var būt uzņēmumi Līguma 87. panta nozīmē.

(55)	Tāpēc Komisija nevar izslēgt, ka dažas mācību iestāžu veiktās darbības, arī profesionālās sagatavošanas gadījumā, ko rīko valsts izglītības sistēmā, jāklasificē kā saimnieciska darbība.

(56)

Pēdējā gadījumā būtu jāpiemēro Līguma 86. panta 2. punkts, kurā paredzēti noteikumi par uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Minētajā pantā ir noteikts, ka uz tādiem uzņēmumiem attiecas Līguma noteikumi, jo īpaši noteikumi par konkurenci, ciktāl to piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos uzdevumus. Ir arī precizēts, ka tie nedrīkst ietekmēt tādas tirdzniecības attīstību, kas kaitētu Kopienas interesēm.

(57)

Tāpēc, tā kā mācību iestādēm ir uzticēts valsts pakalpojuma uzdevums, attiecīgo valsts un reģionu tiesību aktu ietvaros, izmantojot saistošus aktus, proti, starp Itālijas reģioniem un mācību iestādēm noslēgtas vienošanās, un tā kā nebija pārmērīgas kompensācijas riska, jo atbalsts nevarēja pārsniegt attiecīgo izdevumu summu, kas radās no izveidotās atsevišķās grāmatvedības, var piešķirt atbrīvojumu Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē.

(58)	Gluži pretēji, Komisija secina, ka saimnieciskas darbības pastāvēšana ir pietiekami pierādīta saistībā ar otro darbības veidu, kas minēts 48. punktā, uz to pašu Itālijas iestāžu iesniegtās informācijas pamata.

VI.1.2. Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību

(59)	Lai ietilptu Līguma 87. panta piemērošanas jomā, atbalstam jāizkropļo vai jādraud izkropļot konkurenci tiktāl, cik tā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kas attiecas uz valsts atbalstiem, abi minētie nosacījumi bieži vien ir saistīti.

(60)

Jo īpaši attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību, Pirmās instances tiesa (19) atgādināja, ka gadījumā, kad finansiāls atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas tirgū, tas ietekmē pēdējo. Tas notiek, kad uzņēmums-atbalsta saņēmējs ir aktīvi iesaistīts tirdzniecībā starp dalībvalstīm vai piedalās līgumos, kas noslēgti pēc konkursa procedūras vairākās dalībvalstīs.

(61)

Turklāt atbalsts var būt tāds, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļo konkurenci, arī ja uzņēmums-atbalsta saņēmējs, kas konkurē ar pārējo dalībvalstu uzņēmumiem, tieši nepiedalās pārrobežu darbībās. Tik tiešām, kad viena dalībvalsts piešķir atbalstu kādam uzņēmumam, iekšējais piedāvājums var palikt nemainīgs vai izrādīties pieaudzis, kā sekas ir tas, ka iespējas citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus tādas dalībvalsts tirgū tiek samazinātas.

(62)

Tāpēc ne tieša līdzdalība eksporta darbībā no saņēmēju puses (20), ne faktiska tirdzniecība starp dalībvalstīm tajā pašā tirgus segmentā nav vajadzīga, lai pierādītu ietekmi uz tirdzniecību. Vēl jo vairāk, ne ierobežots atbalsta apjoms, ne salīdzinoši mazais saņēmēja lielums neļauj a priori izdarīt secinājumu, ka ietekmes uz tirdzniecību nav.

(63)

Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka konkrētajā gadījumā daži saņēmēji ir aktīvi vismaz reģiona vai virsreģiona (un dažreiz valsts) līmenī un pārstāv nozīmīgu komerciālu apgrozījumu, kas, kā tiek pieņemts, ļauj tiem pārvarēt šķēršļus, kuri kavē mācību pakalpojumu piedāvājuma izplatību Kopienas tirgū. Turklāt Komisija atzīmē, ka daži saņēmēji jau aktīvi darbojas ārpus savas valsts.

(64)

Tā, konkrēti, viens atsevišķs atbalsta saņēmējs jau darbojas vairākās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā (4 biroji), Francijā (7 biroji), Vācijā (4 biroji) un Apvienotajā Karalistē (1 birojs), ārpuskopienas valstīs, piemēram, Šveicē, un arī ārpuseiropas valstīs (Argentīnā). Tas ir arī partneris starptautiskajā tīklā “Exemplo”, ko veido 14 Eiropas mācību aģentūras un kura mērķis ir sasniegt šādu rezultātu: dalīšanās ar zināšanām, standarta kritēriju novērtēšana sadarbība Kopienas projektu ietvaros, specifisku tirgus segmentu attīstība elektroniskajai tirdzniecībai un mācībām tiešsaistē.

(65)	Ņemot vērā iepriekš minēto un kas attiecas uz ietekmi uz tirdzniecību, Komisija nonāk pie secinājuma, ka valsts atbalsta kvalifikācija Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē attiecībā uz konkrētajiem pasākumiem jāapstiprina, jo tie var faktiski ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību.

VI.2. Atbalsta likumīgums

(66)	Komisija atzīmē, ka iepriekšējās paziņošanas pienākums, kas izriet no Līguma 88. panta 3. punkta, šajā gadījumā nav ievērots.

(67)	Tā kā minētā shēma tika ieviesta, iepriekš nepaziņojot Komisijai par tās saderību ar normatīviem valsts atbalsta jomā, tādējādi pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, tā ir nelikumīga.

VI.3. Atbalsta saderība ar Līguma 87. pantu

(68)

Apakšprogramma “ieguldījums iepriekšējo parādu apmaksai” principā var ietilpt “de minimis” regulas (21) piemērošanas jomā, jo shēmā nav apskatīti ne sektori, kas izslēgti no “de minimis” regulas, ne atbalsti par eksporta darbībām vai atbalsti, uz kuriem attiecas nosacījums par labvēlības statusu iekšzemes produkcijas izmantošanā. Tomēr jāuzsver, ka atbalsta summa bieži vien pārsniedz maksimāli pieļaujamos griestus 100 000 euro apjomā.

(69)	Tāpēc Komisija paliek pie uzskata, ka konkrēto pasākumu nevar uzskatīt par atbilstošu “de minimis” regulai. Vēl jo vairāk, Itālijas iestādes nekad nav izmantojušas kvalifikāciju “de minimis” konkrētajai shēmai.

(70)

Tā kā šis apakšpasākums neņem vērā nevienu no pieļaujamajiem izdevumiem, kas paredzēti regulas par mācību atbalstu (22) 4. panta 7. punkta a) līdz f) apakšpunktā, tas nevar gūt labumu no atbrīvojuma iepriekš minētās regulas nozīmē. Turklāt pat Itālijas iestādes to nekad nav kvalificējušas kā mācību atbalstu.

(71)

Ja atbalstu vērtē, pamatojoties uz Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (23), Komisija atzīmē, ka konkrētajā apakšprogrammā nav paredzēts neviens atbalsts investīcijām ne materiālajos, ne nemateriālajos aktīvos. Gluži pretēji, tas ir vērsts tikai uz kārtējo izdevumu samazināšanu, izmantojot ieguldījumu piešķīrumus iepriekšējo saistību apmaksai, ko var kvalificēt kā atbalstu darbībai, kas parasti nebauda īpašu labvēlības režīmu no Komisijas puses.

(72)	Jo īpaši darbības atbalsta piešķīrumi, kas nav saistīti ar nevienu papildizdevumu, kuri rodas no valsts pakalpojumu uzdevuma izpildes, var radīt vispārējo izdevumu samazinājumu, kas uzņēmumiem parasti jāsedz uz sava rēķina.

(73)

Atbalstu darbībai var piešķirt tikai apgabalos, uz ko var attiecināt Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atkāpi, ja vien ir izpildītas prasības, kas noteiktas 4.15 punktā pamatnostādnēs par valsts atbalstu reģionāliem mērķiem (24). Konkrētajā gadījumā jāuzsver, ka attiecīgais valsts tiesību akts ir piemērojams vienādi visā dalībvalsts teritorijā bez atšķirības, kas būtu vērsta uz reģionālo trūkumu novēršanu.

(74)	Komisija uzskata, ka konkrētā shēma neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem nosacījumiem. Turklāt Itālijas iestādes saistībā ar iespējamo shēmas saderību nav izmantojušas ne regulu par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, ne pamatnostādnes par valsts atbalstu reģionāliem mērķiem.

(75)

Vēl arī šķiet, ka konkrētais atbalsts neveicina nevienu citu horizontālu Kopienas mērķi, ievērojot Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, piemēram, pētniecību un attīstību, nodarbinātību, vidi vai grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu attiecīgo pamatnostādņu, klasifikāciju un regulu nozīmē.

(76)	Ir skaidrs, ka atkāpe, kas paredzēta Līguma 87. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā (25), nav piemērojama konkrētajā gadījumā. To pašu secinājumu var izdarīt saistībā ar atbrīvojumiem, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta b) līdz d) apakšpunktā (26).

(77)	Apakšprogrammai “darbinieku brīvprātīgu aiziešanas no darba stimulēšana” un “Informātikas sistēmu modernizācija” var lielā mērā piemērot to pašu domu gājienu, kas paskaidrots saistībā ar apakšprogrammu “ieguldījumi iepriekšējo saistību apmaksai”.

(78)	Komisija tik tiešām uzskata, ka lielākā daļa minēto atbalstu jāuzskata par darbības atbalstiem, kas ir iemesls uzskatam, ka tie nevar gūt labumu no atbrīvojumiem.

(79)

Jo īpaši uzskata, ka atbalsti, kas vērsti uz to, lai veicinātu darbinieku brīvprātīgu masveida aiziešanu, kas šķiet piešķiram nepamatotu konkurences priekšrocību tiktāl, cik mācību iestādes, kas gūst labumu no atbalsta, var mākslīgi samazināt savus personāla izdevumus salīdzinājumā ar konkurentiem, nevar gūt labumu ne no viena atbrīvojuma – ne ņemot vērā Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (27), ne uz citu spēkā esošu normatīvu pamata.

(80)	Līdzīgi, izdevumi par informātikas sistēmu pielāgošanu nevar gūt labumu ne no viena atbrīvojuma. jo tie nav sākotnējs ieguldījums regulas par atbalstu MVU (28) nozīmē un tie nepārstāv pat vienu reģionālās attīstības instrumentu pamatnostādņu par atbalstu reģionāliem mērķiem (29) nozīmē.

(81)	Atbalsts par ēku un iekārtu pielāgošanu obligātajiem drošības normatīviem nevar gūt nekādu atbrīvojumu pašlaik spēkā esošo noteikumu par valsts atbalstu nozīmē 68. līdz 76. punktā minēto iemeslu dēļ.

(82)	Turpretī atbalsta daļa par struktūru un iekārtu pielāgošanu, kas attiecas uz papildizdevumiem, kuri rodas no strādnieku invalīdu nodarbināšanas, var gūt labumu no atbrīvojuma regulas par atbalstu nodarbinātībai (30) nozīmē.

(83)	Līdzīgi, atbalsti saskaņā ar apakšprogrammu “Izglītības iestāžu līmeņa celšana” var gūt labumu no atbrīvojuma, ņemot vērā regulu par mācību atbalstu (31).

VII. SECINĀJUMI

(84)

Tiktāl, cik profesionālo sagatavošanu, kas ir valsts izglītības sistēmas daļa un ko rīko atsevišķiem indivīdiem, kā norādīts 44.-49. punktā, un kas rodas no atsevišķas grāmatvedības, neuzskata par saimniecisku darbību, uz atbalstiem, kas piešķirti saistībā ar izdevumiem par minētajām darbībām, neattiecina Līguma 87. panta 1. punkta noteikumus, un tāpēc tie nav valsts atbalsti.

(85)	No otras puses, ja dažas darbības, kas veiktas valsts izglītības sistēmā, tiktu uzskatītas par saimnieciskām darbībām, ievērojot saimnieciskās darbības jēdziena attīstību, kā paskaidrots 50. līdz 55. punktā, tās var gūt labumu no atbrīvojuma Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē.

(86)	Turpretī atbalsti, kas piešķirti ar atsauci uz izdevumiem, kuri radušies no komerciālas darbības, atbilst visiem nosacījumiem, lai tos uzskatītu par valsts atbalstiem, un tāpēc uz tiem attiecina Līguma 87. panta 1. punkta noteikumus.

(87)	Komisija nožēlo, ka atbalsta shēma profesionālās izglītības sistēmas reformai tiktāl, cik tā ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ir izpildīta, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, un tāpēc ir nelikumīga.

(88)

“Operatīvo struktūru un iekārtu ieviešanas un uzturēšanas atbilstīgi tiesību aktiem par drošumu un invalīdu vajadzībām” apakšprogrammas daļa, kas attiecas uz strādnieku invalīdu nodarbinātības papildizmaksām, un “Pedagogu mācības, lai iegūtu kompetenci, kas paredzēta struktūru akreditāciju standartam” apakšprogramma var gūt labumu no atbrīvojuma saskaņā ar attiecīgi Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu 2204/2002 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (32), un Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (33).

(89)

Apakšprogrammām “Ieguldījumi iepriekšējo saistību apmaksai”, “Personāla brīvprātīgas aiziešanas no darba stimulēšana”, “Operatīvo struktūru un iekārtu ieviešana un uzturēšana atbilstīgi tiesību aktiem par drošumu un invalīdu vajadzībām”, piešķirto atbalstu tā daļa, kas attiecas uz pielāgošanu obligātajiem drošības normatīviem, nav saderīga ar kopējo tirgu.

(90)

Komisija atzīmē, ka Regulu “de minimis” (34) var kopumā attiecināt uz apskatītajiem pasākumiem, jo pēdējie nepieļauj ne sektorus, kas izslēgti no to piemērošanas, ne atbalstus par eksporta darbībām vai atbalstus, uz kuriem attiecas nosacījums par labvēlības statusu iekšzemes produkcijas izmantošanai. Tāpēc, ja ir izpildīti visi “de minimis” regulā paredzētie nosacījumi, jo īpaši 100 000 euro slieksnis katrā attiecīgajā trīs gadu periodā, kas ir ievērots attiecībā uz atsevišķajiem saņēmējiem, atbalstu, kas piešķirts uz konkrēto pasākumu pamata, var uzskatīt par “de minimis”, tātad tādu, kas neietilpst Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā.

(91)

Šis lēmums par konkrēto atbalsta shēmu jāpiemēro tūlīt. Konsolidēta Komisijas prakse, ievērojot Līguma 87. pantu, ir prasīt no saņēmēja atbalsta atgūšanu, kas ievērojot Līguma 88. pantu, ir piešķirts nelikumīgi un nav saderīgs. Šo praksi apstiprina 14. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 659/99, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 88. panta piemērošanai (35).

(92)

Komisija turklāt atzīmē, ka viens lēmums par atbalsta shēmu neierobežo iespēju, ka atsevišķi pasākumi var neveidot atbalstu (jo uz atbalsta individuālu piešķīrumu attiecas de minimis norma) vai ka to pilnībā vai daļēji var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz tās īpašībām (piemēram, ievērojot atbrīvojuma regulu).

(93)	Ievērojot Regulas (EK) Nr. 659/99 14. panta 2. punktu, atgūstamajam atbalstam pieskaita procentus, kas aprēķināti pēc atbilstīgas likmes, ko noteikusi Komisija. Procenti maksājami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts kļuva pieejams saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai.

(94)	Procenti būs jāaprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti V nodaļā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/99, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (36).

(95)	Tāpēc Itālija liek potenciālajiem shēmas labuma guvējiem divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma atmaksāt atbalstu kopā ar procentiem, kā precizēts 94. punktā. Visa apjoma atgūšanai būs jābūt pabeigtai vēlākais pirmā fiskālā gada beigās pēc šā lēmuma paziņošanas dienas.

(96)

Itālija iesniedz Komisijai prasīto informāciju, izmantojot šā lēmuma I pielikumā minēto anketu, paredzot attiecīgo saņēmēju sarakstu un skaidri norādot pasākumus, kas paredzēti un jau pieņemti, lai panāktu nelikumīgo valsts atbalstu tūlītēju un efektīvu atgūšanu. Itālija divu mēnešu laikā pēc lēmuma nosūta Komisijai ikvienu dokumentu ar pierādījumiem, ka attiecībā uz nelikumīgo atbalstu saņēmējiem ir sākta atgūšanas procedūra (apkārtraksti, atgūšanas rīkojumi utt.),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atbalsti, ko Itālija, pildot likumu 388/2000, piešķīrusi ar ministrijas dekrētu Nr. 173/2001 saistībā ar izmaksām par profesionālo sagatavošanu un sniedz atsevišķām personām kā valsts izglītības sistēmas sastāvdaļu, un kas ietilpst atsevišķā grāmatvedībā, neietilpst Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā un neveido valsts atbalstu tiktāl, cik minētās darbības nav saimnieciskā darbība.

2. Uz 1. punktā minētajiem atbalstiem, kas piešķirti par saimnieciskām darbībām valsts izglītības sistēmā, var attiecināt Līguma 86. panta 2. punktā minēto atkāpi.

2. pants

1. Atbalsta shēma, ko Itālija, izpildot likuma 388/2001 118. panta 9. punktu, izveidojusi ar ministrijas dekrētu Nr. 173/2001, kā arī ar turpmākām Itālijas reģionu pieņemtām izpildes normām, tiktāl, cik tā ietilpst Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, ir nelikumīga, jo tā netika iepriekš paziņota Komisijai, ievērojot Līguma 88. panta 3. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā atbalsta shēma ir saderīga ar kopējo tirgu tikai attiecībā uz apakšprogrammām “Ēku un iekārtu pielāgošana invalīdu piekļuves uzlabošanai” un “Pedagogu mācības”.

3. Šā panta 1. punktā minētā atbalsta shēma nav saderīga ar kopējo tirgu, kas attiecas uz apakšprogrammām “Ieguldījumi iepriekšējo saistību apmaksai”, “Personāla brīvprātīgas aiziešanas no darba stimulēšana”, “Informātikas programmu pielāgošana”, “Ēku un iekārtu pielāgošana obligātajiem drošības normatīviem”.

3. pants

1. Itālija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmējiem atgūtu 2. panta 3. punktā minēto atbalstu, kas nelikumīgi nodots saņēmēju rīcībā.

2. Atbalsta atgūšanu veic tūlīt, saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām, ja vien tās pieļauj tūlītēju un efektīvu šā lēmuma izpildi.

3. Atgūšana jāveic vēlākais līdz pirmā fiskālā gada beigām pēc šā lēmuma paziņošanas dienas.

4. Atgūstamās summas rada procentus no dienas, kad tās tika nodotas saņēmēju rīcībā, līdz to faktiskās atgūšanas dienai.

5. Procentus aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļā.

6. Itālija divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas liek visiem 2. panta 3. punktā minētā atbalsta saņēmējiem atmaksāt nelikumīgo atbalstu un attiecīgos procentus.

4. pants

Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Itālija, izmantojot šā lēmuma pielikumā pievienoto anketu, paziņo Komisijai jau veiktos vai paredzētos pasākumus, lai panāktu atbilstību šim lēmumam.

Tajā pašā termiņā Itālija nosūta Komisijai ikvienu dokumentu, kas var pierādīt, ka pret nelikumīgo atbalstu saņēmējiem ir sākta atgūšanas procedūra.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2005. gada 2. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 110, 8.5.2003., 8. lpp.

(2) Skat. 1. piezīmi.

(3) OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(4) OV L 10 13.01.2001., 20. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr.363/2004, (OV L 63, 28.2.2004., 20. lpp.).

(5) Eiropas Kopienu Tiesas 1988. gada 27. septembra spriedums lietā C-263/86, Beļģijas valsts pret Humbel un Edel, Krājums, 1988., 5365. lpp., 9.-10. un 15.-18. punkts.

(6) Eiropas Kopienu Tiesas 1993. gada 7. decembra spriedums lietā C-109/92, Wirth pret Hannoveres zemes valdību, Krājums, 1993., I-6447 . lpp.

(7) Skat. spriedumus apvienotajās lietās no C-180/98 līdz C-184/98, Pavlov e altri, 2000.g. sēj., I-6451. lpp., 74. un 75. punkts).

(8) OV C 281, 26.09.1996., 3. lpp.

(9) OV C 17, 19.01.2001., 4. lpp.

(10) KOM (2001) 598 galīgais

(11) KOM(2003) 270, 21.05.2003.

(12) KOM(2004) 374 galīgais

(13) Skat. 5. piezīmi

(14) Skat. 6. piezīmi

(15) Skat. 6. piezīmi

(16) 2001. gada 25. oktobra spriedums lietā C-475/99, “Ambulanz Glockner”, 2001.g. sēj., I-09089. lpp., 19. punkts

(17) 2001. gada 10. maija spriedums lietā C-203/99, “Henning Veedfald”, 2001.g. sēj., I-03569. lpp.

(18) 2001. gada 12. jūlija spriedumi lietās C-157/99, B.S.M. Smits/Stichting Ziekenfonds, 2001. sēj., I-5473. lpp., un C-368/98, Abdon Vanbraekel, 2001.g. sēj., I-5363. lpp.

(19) 2000. gada 29. septembra spriedums lietā T-55/99, “Confederacion Espanola de Transporte de Mercancias”, 2000.g. sēj., II-03207. lpp.

(20) Skat., citu starpā, 13.07.1988.g. spriedumu lietā 102/87 Francijas Republika c/ CCE, 1988.g. sēj., 04067. lpp. un 24.07.2003.g. spriedumu lietā C-280/00, Altmark, 2003.g. sēj., I-07747. lpp., 77. un 78. punkts.

(21) Skat. 3. piezīmi.

(22) Skat. 4. piezīmi.

(23) OV L 10, 13.01.2001., 33. lpp.

(24) OV C 74, 10.03.1998., 9. lpp.

(25) Līguma 87. panta 2. punktā ir noteikts, ka ar kopējo tirgu ir saderīgi šādi atbalsti: a) sociālie atbalsti, ko piešķir individuāliem patērētājiem, ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz ražojumu izcelsmi; b) atbalsti, ko sniedz, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi; c) atbalsti, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos ..

(26) Līguma 87. panta 3. punkts par saderīgiem ar kopējo tirgu pasludina šādus atbalstus: b) “atbalsts, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs”; c) “atbalsts, kas novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”; d) “atbalsts, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neietekmē tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Kopienā tiktāl, lai tas būtu pretrunā kopējām interesēm”.

(27) OV L 337, 13.12.2002., 3. lpp.

(28) Skat. 23. piezīmi

(29) Skat. 24. piezīmi

(30) Skat. 27. piezīmi

(31) Skat. 4. piezīmi

(32) Skat. 27. piezīmi

(33) Skat. 4. piezīmi

(34) Skat. 3. piezīmi

(35) OV L 83, 27.03.1999., 1. lpp.

(36) OV L 140, 30.04.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

Informācija par Komisijas lēmuma C(2005)429 izpildi

1. Kopējais saņēmēju skaits un atgūstamā atbalsta kopējā summa

1.1

Sīki norādiet, kā tiks aprēķināta no atsevišķajiem saņēmējiem atgūstamā atbalsta summa, atsevišķi norādot

—	Pamatsummu

—

Procentus

1.2	kāda ir piešķirtā un atgūstamā nelikumīgā atbalsta kopējā summa saskaņā ar konkrēto shēmu (bruto subsīdijas ekvivalenta izteiksmē, kas aktualizēts … (datums))

1.3	kāds ir kopējais saņēmēju skaits, no kuriem jāatgūst nelikumīgi piešķirtais atbalsts saskaņā ar konkrēto shēmu

2. Atbalsta atgūšanai paredzētie un jau pieņemtie pasākumi

2.1	Sīki norādiet, kādi pasākumi ir paredzēti un kādi ir jau pieņemti, lai sāktu atbalsta tūlītēju un efektīvu atgūšanu. Precizēt minēto pasākumu tiesisko pamatu.

2.2	Līdz kuram datumam atgūšana tiks pabeigta?

3. Informācija par atsevišķiem saņēmējiem

Tabulā norādiet šādus datus par katru saņēmēju, no kura saskaņā ar shēmu jāatgūst piešķirtie nelikumīgie atbalsti un no saņēmēja atgūtā atbalsta apjoms:

saņēmēja identitāte	Piešķirtā nelikumīgā atbalsta apjoms (1) Valūta: …	Atmaksātā atbalsta apjoms (2) Valūta: …

(1) saņēmēja rīcībā nodotā summa (bruto dotāciju ekvivalenta izteiksmē)

(2)

(°)	atmaksātās summas bruto izteiksmē (ieskaitot procentus)

18.3.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/36

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 7. decembris),

Shetland Leasing and Property Developments Ltd. ieguldījumi Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4649)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/226/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), un jo īpaši tās 14. pantu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

I PROCEDŪRA

(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis 2004. gada janvārī informēja Komisiju par ieguldījumiem, kas veikti ar Apvienotās Karalistes Šetlendas salu iestāžu līdzdalību un kas, iespējams, ir valsts atbalsts. Ar 2004. gada 17. februāra un 2004. gada 1. septembra vēstulēm Komisija pieprasīja Apvienotai Karalistei sniegt informāciju par šiem ieguldījumiem, uz kurām Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2004. gada 30. aprīļa un 2004. gada 13. decembra vēstulēm.

(2)	Komisija ar 2005. gada 20. aprīļa vēstuli informēja Apvienoto Karalisti par lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru. Apvienotā Karaliste par šo lietu sniedza savus komentārus 2005. gada 19. maija vēstulē.

(3)	Komisijas lēmums uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 10. jūnijā (2). Komisija aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par šo lietu. Nekādi komentāri netika saņemti.

II APRAKSTS

(4)	Šetlendas salu padome (ŠSP), kas ir valsts iestāde, izveidoja divus fondus, Shetland Development Trust (attīstības fonds) un Shetland Islands Council Charitable Trust (labdarības fonds).

(5)	Development Trust tika nodibināts, lai tas kalpotu kā galvenais instruments ekonomiskās attīstības projektu finansēšanai Šetlendā; tas sagādā finansējumu, izmantojot aizņēmumus. Pilnvarotie ir ŠSP padomes locekļi plus divi neatkarīgie pilnvarotie.

(6)	Charitable Trust ir ŠSP ieguldījumu fonds, kas piešķir aizdevumus labdarības mērķiem. Charitable Trust pilnvarotie ir ŠSP padomes locekļi plus divi neatkarīgi pilnvarotie.

(7)

Gan Charitable Trust, gan Development Trust finansējuma avots ir ŠSP izveidots rezerves fonds. Rezerves fondu finansē saskaņā ar 1974. gada 12. jūlijā noslēgto līgumu starp ŠSP un naftas uzņēmumiem, kuri izmanto Sullum Voe ostas iekārtas. Šajā līgumā ir noteikts, ka šie uzņēmumi veic maksājumus “atkarībā no jēlnaftas importa apjoma un kā kompensāciju par sagādātajām neērtībām”.

(8)

Komerciālu un attīstības pasākumu vajadzībām ŠSP nodibināja Shetland Leasing and Property Ltd. (SLAP), kas ir komerciāls uzņēmums ar ierobežotu atbildību, kas darbojas, lai gūtu peļņu, un pilnībā pieder Charitable Trust. SLAP uzdevums ir piedalīties vietējo uzņēmumu pamatkapitālā, sniegt aizdevumus vietējiem rūpniecības uzņēmumiem par komerciāli izdevīgām likmēm un būvēt ražošanas ēkas iznomāšanai par komerciāli izdevīgām cenām.

(9)	Kā komerciāla sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pilnībā pieder Charitable Trust, SLAP finansējumu savām darbībām saņem no Charitable Trust un no savas peļņas. Dažiem īpašiem projektiem līdzekļus piešķir arī Development Trust.

(10)

SLAP valde 1999. gadā nolēma veikt ieguldījumus uzņēmumā Shetland Seafish Ltd. Šis uzņēmums tika nodibināts 1999. gada 7. oktobrī, finansiāli apvienojoties Williamson Ltd. un Ronas Ltd. Abi minētie uzņēmumi tajā laikā cieta zaudējumus un tika uzskatīti par maksātnespējīgiem. Izveidojot Shetland Seafish Ltd. un apvienojot šos ar zaudējumiem strādājošos uzņēmumus, paredzēja, ka ienākumi pieaugs un ka jaunā uzņēmējsabiedrība īsā laikā gūs peļņu. Paredzēja, ka līdz 2002. gada beigām Shetland Seafish Ltd gūs vismaz GBP 460 000 lielu peļņu.

(11)

SLAP veica ieguldījumus Shetland Seafish Ltd., iegādājoties 156 250 akciju (62,5 % no parastajām akcijām) par 1 GBP katru un 1 000 000 priekšrocību akciju par 1 GBP katru (100 %). Pārējie parasto akciju īpašnieki bija Shetland Seafish Producers Organisation Ltd (43 750 akcijas), L.A. Williamson (18 750 akcijas), R.A. Carter (18 750 akcijas) un Shetland Fisheries Centre Ltd (12 500 akcijas).

(12)

SLAP valde 2002. gada jūnijā nolēma veikt vēl vienu ieguldījumu Shetland Seafish Ltd., kad uzņēmums nolēma pārņemt zivju pārstrādes uzņēmuma Whalsay Ltd. darbību; arī šis uzņēmums atradās Šetlendā un strādāja ar zaudējumiem. Šī pārņemšana tika finansēta tādējādi, ka SLAP iegādājās papildus 2 000 000Shetland Seafish Ltd. priekšrocību akciju, uz kurām SLAP parakstījās divos laidienos: 2000. gada novembrī SLAP iegādājās 1 200 000 priekšrocību akciju un 16. februārī vēl 800 000 priekšrocību akciju.

(13)	Shetland Seafish Ltd.2001. gada 16. februārī emitētais akciju kapitāls bija 250 000 parastās akcijas un 3 000 000 priekšrocību akcijas, kas bija tādās pašās proporcijās un tiem pašiem akciju īpašniekiem, kā sākotnējā akciju emisijā 1999. gadā.

(14)

Saskaņā ar īpašu lēmumu, ko Shetland Seafish Ltd. valde pieņēma 1999. gada 17. decembrī, Shetland Seafish Ltd. priekšrocību akcijas dod “tiesības saņemt fiksētu nekumulatīvu priekšrocību dividendi ar likmi 10 % gadā (saistītās nodokļu atlaides neto summa) par iemaksāto kapitālu, kas uzkrāts, sākot no parakstīšanās dienas, vai arī uz tā pamata izmaksātu kredītu, šī dividende jāizmaksā (ja vien ir pieejama peļņa, ko izmaksāt) katru gadu 31. janvārī par to 12 mēnešu periodu, kas beidzas šajā datumā; tās var dzēst, atmaksājot to nominālvērtību (t.i., 1 GBP par priekšrocību akciju), kā arī ikvienu neizmaksāto priekšrocību dividendi, pēc uzņēmējsabiedrības vēlēšanās jebkurā laikā, pēc tam, kad pagājis viens gads no priekšrocību akciju piešķiršanas.”

(15)	No iesniegtās informācijas var secināt, ka Shetland Seafish Ltd. ir cietusi zaudējumus kopš 1999. gada.

(16)

Apvienotā Karaliste savās 2004. gada 30. aprīļa un 2004. gada 13. decembra vēstulēs izklāstīja, ka ieguldījumi ir jāuzskata par privātiem ieguldījumiem, jo SLAP ir privāta struktūra un ieguldījumu laikā gan ŠSP, gan SLAP bija tiesiskā paļāvība, ka iesaistītā nauda ir uzskatāma par privātiem līdzekļiem.

(17)

Otrkārt, Apvienotā Karaliste norādīja, ja iesaistītā nauda ir uzskatāma par budžeta līdzekļiem, tad SLAP veiktie ieguldījumi ir uzskatāmi par tādiem, kurus veikt būtu varējis izlemt parasts privātais ieguldītājs. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Apvienotā Karaliste ir pievienojusi divus ziņojumus saistībā ar minētajiem ieguldījumiem: Shetland Seafish apvienošanās ziņojumu un ziņojumu par Whalsay.

(18)	Šis 1999. gada 27. septembraSeafish apvienošanās ziņojums ir ziņojums, ko sagatavoja M. Goodlad un S. Gillani SLAP direktoriem par “piedāvāto pārstrukturēšanu un apvienošanu attiecībā uz L.A. Williamson & Sons (Shetland) Limited & Ronas Fisheries Limited”.

(19)	Saskaņā ar ziņojumā minētajiem skaitļiem un prognozēm L.A. Williamson & Sons (Shetland) Limited & Ronas Fisheries Limited apvienošanās, nodibinot Shetland Seafish Ltd, trīs gadu laikā sāktu dot peļņu.

(20)

Ziņojums par Whalsay ir ziņojums, ko 2000. gada jūnijā sagatavoja John Inkster, kurš tajā laikā bija Whalsay Fish Processors Ltd. izpilddirektors. Šajā ziņojumā ir analizēts iesaistīto uzņēmumu stāvoklis, situācijas attīstība tirgū un iespējamās Shetland Seafish Ltd. priekšrocības, iegādājoties Whalsay Ltd.

(21)

Komisija uzskatīja, ka no skaitļiem un informācijas atskaitēs, kuras iesniedza Apvienotās Karalistes iestādes, nav iespējams noteikt, ka šie ieguldījumi ir pelnoši un ka SLAP ir darbojusies kā privātais ieguldītājs. Turklāt bija skaidri redzams, ka ieguldījumi deva labumu iesaistītajiem uzņēmumiem, un šie uzņēmumi tiešā veidā konkurēja ar citiem zivju pārstrādes uzņēmumiem gan Apvienotā Karalistē, gan citās dalībvalstīs; Komisija uzskatīja, ka šie ieguldījumi bija valsts atbalsts EK Līguma 87. panta nozīmē.

(22)

Tā kā ieguldījumi tika veikti 1999. gadā un 2000. gadā, tie tika novērtēti, ņemot vērā 1997. gada pamatnostādnes valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (3). Saskaņā ar šo pamatnostādņu 2.3. punktu atbalsts, kas neatbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem, ir jānovērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Saskaņā ar šo pamatnostādņu 1.2. punktu valsts atbalsts, kas piešķirts, nenosakot saņēmējiem saistības, un kā nolūks ir uzlabot uzņēmumu darbību un palielināt to likviditāti, un kas palielina saņēmēja ienākumus, ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm darbības atbalsts var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja šis atbalsts ir saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu. Tā kā šāds pārstrukturēšanas plāns netika iesniegts, Komisija uzskatīja, ka ieguldījumi nav saderīgi ar kopējo tirgu.

III APVIENOTĀS KARALISTES KOMENTĀRI

(23)

Savā 2005. gada 19. maija atbildē Apvienotā Karaliste apgalvo, ka SLAP ir jāuzskata par privātu struktūru. Tā arī norāda, ka visi pierādījumi attiecībā uz šo lietu jau tika nosūtīti Komisijai, ka informācija, kas minēta Seafish apvienošanās ziņojumā ir pietiekama veikto pieņēmumu pamatojumam, ka ziņojumā minētie pieņēmumi ir uzskatāmi kā piesardzīgi un apdomīgi un ka šajā apvienošanās gadījumā, kā minēts ziņojumā, SLAP bija novērtējams kā privātais ieguldītājs.

(24)

Apvienotā Karaliste uzskata, ja Komisija izlemtu pieņemt negatīvu lēmumu, tad nevajadzētu pieprasīt atbalsta atgūšanu, jo tas būtu pretēji tiesiskās paļāvības principam. Atsaucoties uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par kredītiem zvejas kvotu pirkšanai Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (4), Apvienotā Karaliste noslēgumā piebilst, ka Apvienotās Karalistes iestādes konsekventi ir darbojušās tādā veidā, ka loģiski var secināt, ka fonds ir privāts fonds saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem regulē Kopienas struktūrfondus.

IV NOVĒRTĒJUMS

(25)	Vispirms ir jānosaka, vai pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, un, ja tas tā ir, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

A. Valsts atbalsta esamība

(26)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Lai pasākumu klasificētu kā valsts atbalstu, ir nepieciešami četri nosacījumi: pirmkārt, pasākums sniedz kādu priekšrocību uzņēmumiem, kuri ir labuma saņēmēji; otrkārt, atbalstu piešķir valsts vai, izmantojot valsts resursus, treškārt, tas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem; un pēdējais, tiek ietekmēta dalībvalstu savstarpējā tirdzniecība.

(27)	Ieguldījumam izmantoto SLAP līdzekļu avots ir Charitable Trust finansējums. Charitable Trust dibināja ŠSP, lai Šetlendas sabiedrības vārdā saņemtu un pārvaldītu kā kompensāciju par neērtībām saņemtos maksājumus, ko piekrita veikt naftas uzņēmumi.

(28)

Kā jau Komisija norādīja savā 2003. gada 3. jūnija Lēmumā 2003/612/EK par kredītiem zvejas kvotu pirkšanai Šetlendas salās, šī nauda, kas ir tieši saistīta ar neērtībām Šetlendas salu iedzīvotājiem un nevis ar ostas iekārtu lietošanu, nav uzskatāma par privātiem līdzekļiem, bet šī nauda ir jāuzskata par “valsts resursiem”, piemērojot EK Līguma 87. pantu.

(29)

Izmeklēšanas procedūrai pakļautie SLAP ieguldījumi ir finansēti no tā paša finansējuma veida. Attiecībā uz Komisijas secinājumiem lēmumā, kas minēts punktā Nr. (24), un uz faktu, ka Apvienotā Karaliste nav iesniegusi papildu pierādījumus, ka šie līdzekļi ir privāti līdzekļi, Komisija uzskata, ka ieguldījumi ir jāuzskata par valsts resursiem.

(30)

Minētajā lēmumā Komisija arīdzan norādīja uz to, ka Charitable Trust pilnvarotie ir ŠSP padomes locekļi. Lai gan šie padomes locekļi par pilnvarotiem strādā pienākuma dēļ, fakts, ka tos ieceļ ŠSP, nozīmē to, ka ŠSP var izmantot dominējošu ietekmi pār fondu un SLAP, kā arī pār to rīcībā esošiem līdzekļiem. Ir vairāki rādītāji, kas liecina, ka lēmumus nevar pieņemt, neņemot vērā valsts iestādes prasības.

(31)

Ņemot vērā Stardust lietu (5) un faktu, ka SLAP līdzekļu avots ir publisks finansējums, un to, ka valsts iestāde var tiešā vai netiešā veidā izmantot dominējošu ietekmi gan pār Charitable Trust, gan pār tā līdzekļiem, lēmumi attiecībā uz šiem līdzekļiem ir uzskatāmi par pielīdzināmiem valsts iestādes lēmumiem, un paši līdzekļi - par piešķirtiem, izmantojot valsts resursus.

(32)	Valsts ieguldījumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ja par ieguldījumiem tiek lemts apstākļos, kas nebūtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem.

(33)

Kā informēja Apvienotā Karaliste, SLAP rīkojās kā parasts tirgus ekonomikas ieguldītājs, ieguldot Shetland Seafish Ltd. un pārņemot Whalsay Ltd., izmantojot Shetland Seafish Ltd. Šis apgalvojums izriet no ieguldījumu veikšanas laikā valdei iesniegtajiem diviem ziņojumiem (Shetland Seafish apvienošanās ziņojums un ziņojums par Whalsay).

(34)

Ieguldījumu var uzskatīt par atbilstīgu tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, ja ieguldījumu veic apstākļos, kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Ieguldījums neatbilst šim principam, ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis un jo īpaši, ja tā parāda struktūra un apjoms ir tāds, ka ieguldījums nesniegs atdevi pieņemamā laika periodā.

(35)

Peļņas prognoze 1999. gada 27. septembraShetland Seafish apvienošanās ziņojumā ir balstīta uz vairākiem pieņēmumiem, kuriem nav pamatotu argumentu. Ziņojumā ir ietverts peļņas un zaudējumu pārskats, paredzamā bilance un paredzamais naudas plūsmas pārskats 2000., 2001. un 2002. gadam. Saskaņā ar šīm prognozēm Shetland Seafish Ltd. kļūtu rentabls un attiecībā pret 2000. gadu tā apgrozījums 2001. gadā palielinātos par 16 % un 2002. gadā par 26 %. Tomēr ziņojumā minētie skaitļi un argumenti nav pietiekami, lai radītu uzticību šīm prognozēm, jo ziņojumā trūkst nepieciešamie skaitļi par piegādēm, cenām un ražošanu, kas apstiprinātu šīs prognozes.

(36)	Bez tam, ka Komisijai nav uzticības šīm prognozēm un pieņēmumiem, un pat ja tos varētu uzskatīt par precīziem un uzticamiem, bez šādiem skaitļiem par piegādēm, cenām un ražošanu tie nebūtu pietiekami parastam privātam ieguldītājam, kurš vēlētos ieguldīt šādā darbībā.

(37)

Ziņojumā ir minēts, ka “jaunā vadības organizācijas un ražošanas stratēģija ir izstrādāta, novēršot abu uzņēmumu agrākos trūkumus. Jaunās filozofijas pamatā savukārt ir atzinums, ka tikai uz tirgu vērsta pieeja nodrošinās panākumus un turpmāku sīgu pārstrādi Šetlendā”, kas kā uzskata Apvienotā Karaliste parāda, ka ieguldījumu veikšanas posmā nolūks bija nodrošināt, lai uzņēmumi strādātu atbilstoši tirgum, kas nodrošinātu uzņēmumu ilgtermiņa dzīvotspēju.

(38)

Ņemot vērā ziņojuma skaitļus un informāciju, Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes argumenti nav precīzi un pamatīgi. Tā kā trūkst vispusīgas informācijas par šo lēmumu ieguldīt, Komisija uzskata, ka šo ieguldījumu nevar uzskatīt par rentablu un ka SLAP nerīkojās kā parasts privātais ieguldītājs.

(39)

Ziņojumu par Whalsay sagatavoja Whalsay Ltd. izpilddirektors, un to nevar uzskatīt par neatkarīgu ziņojumu attiecībā uz Whalsay un uz iespējamo uzņēmuma iegādāšanos, ko darītu Shetland Seafish Ltd. Šajā ziņojumā ir norādīts, ka abi uzņēmumi cieš no lašu piegāžu ierobežošanas tirgū un ka abu uzņēmumu apvienošanās “ir ne tikai labākā, bet arī varbūt vienīgā iespēja nodrošināt pastāvīgu nodarbinātību šajā nozarē”.

(40)

Ziņojumā ir secināts “ja SLAP valde pieņems priekšlikumu ieguldīt Seafish un Whalsay apvienošanā, tad tās lēmums būs kā pamats ilgstošai lašu piegāžu nodrošināšanai; ja tas netiks sasniegts, uzņēmumu apvienošanās apstiprināšana kļūst par loti riskantu lēmumu un gan SLAP, gan Seafish būs neaizsargāti”.

(41)

Ziņojumā ir skaidri izteiktas šaubas attiecībā uz peļņu pēc apvienošanās un nodarbinātības nodrošināšanu šajā nozarē. Turklāt ziņojumā nav pietiekamu datu, kas parāda šā ieguldījuma pelnītspēju. Tas parāda, ka nekāda papildu informācija nebija pieejama un netika izmantota lemjot par ieguldījumu, Apvienotā Karaliste ir skaidri apstiprinājusi, ka lēmums par ieguldījumu tika veikts pamatojoties tikai uz šo ziņojumu. Tāpēc, ņemot vērā ziņojumā izteiktās šaubas un informācijas trūkumu, kas pierādītu pretējo, Komisija var tikai secināt, ka parasts privātais ieguldītājs nebūtu izlēmis veikt šādu ieguldījumu.

(42)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka 1999. gadā un 2000. gadā SLAP veiktie ieguldījumi Shetland Seafish Ltd. nav parasti komerciāli ieguldījumi, par kādiem būtu izlēmis parasts privātais ieguldītājs.

(43)

No pieejamās informācijas Komisija secina, ka iesaistītie uzņēmumi L.A. Williamson Ltd. un Ronas Ltd., kas apvienoti Shetland Seafish Ltd., un Whalsay Ltd. nevarētu darboties bez attiecīgajiem ieguldījumiem. Jebkurā gadījumā šie ieguldījumi ir spēcinājuši to pozīcijas tirgū, kas citādi nebūtu noticis.

(44)	Šie ieguldījumi sniedz iesaistītajiem uzņēmumiem priekšrocības, un šie uzņēmumi tiešā veidā konkurē ar citiem zivju pārstrādes uzņēmumiem gan Apvienotā Karalistē, gan dalībvalstīs; tāpēc tie rada vai draud radīt konkurences traucējumus.

(45)	Ņemot vērā iepriekš minēto, SLAP ieguldījumi Shetland Seafish Ltd. ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta nozīmē.

B. Saderība ar kopējo tirgu

(46)

Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst vienam no izņēmumiem, kas ir noteikti EK Līgumā. Attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecības nozarē valsts atbalsta pasākumi ir uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie atbilst 2004. gada pamatnostādņu nosacījumiem par izņēmumiem attiecībā uz zivsaimniecību un akvakultūru (6). Saskaņā ar pamatnostādņu 5.3. punktu “nelikumīgs atbalsts” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkta nozīmē tiks novērtēts saskaņā ar tajā brīdī piemērojamiem tiesību aktiem, kad atbalsts stājās spēkā.

(47)	Tā kā SLAP veica ieguldījumus 1999. gadā un 2000. gadā, atbalsta saderība tiek novērtēta saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošām 1997. gada pamatnostādnēm par izņēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (še turpmāk “pamatnostādnes”, skatīt punktu Nr. (22)).

(48)

Saskaņā ar pamatnostādņu 2.3. punktu atbalsts ieguldījumam zivju produktu pārstrādei un realizācijai var būt uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, ja piešķiršanas nosacījumi ir salīdzināmi ar nosacījumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 3699/93, un ir tik pat stingri vai stingrāki, turklāt pie nosacījuma, ka atbalsta līmenis (dotācijās) nepārsniedz valsts un Kopienas vispārējo dotāciju līmeni, kas atļauts minētajos noteikumos. Turklāt, ja atbalsts ir saistīts ar ieguldījumiem, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3699/93 nav tiesīgi saņemt Kopienas atbalstu, Komisijai katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē atbalsta atbilsmi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem.

(49)

Saskaņā ar 11. panta 1. punktu 1998. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 2468/98 (7), ar kuru aizstāja Regulu (EK) Nr. 3699/93, dalībvalstis var veikt pasākumus atbilstīgi minētās regulas II pielikumam, lai atbalstītu kapitāla ieguldījumus zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādes un realizācijas jomā. Regulas II pielikuma 2.4. punktā ir noteikts, ka tiesīgi ieguldījumi pārstrādē un realizācijā attiecas uz ēku būvniecību un aprīkojuma iegādi, uz jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādi, kas nepieciešams zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un realizācijai starpposmā starp izkraušanu un gala produktu, vai jaunu tehnoloģiju pielietošanai ar mērķi paaugstināt konkurētspēju un pievienoto vērtību.

(50)	SLAP ieguldījumi nav uzskatāmi par tādiem, kas attiektos uz kādu no iepriekš minētajiem noteikumiem, un tāpēc saskaņā ar pamatnostādņu 2.3. punktu tie ir jāvērtē atsevišķi.

(51)	Tā kā ieguldījumi uzlabo Shetland Seafish Ltd. kopējo finansiālo stāvokli, šis atbalsts ir jāuzskata par darbības atbalstu.

(52)

Saskaņā ar vispārējiem principiem, kas minēti pamatnostādņu 1.2. punktā, atbalsts, kas ir piešķirts bez jebkādiem pienākumiem no saņēmēja puses un kas uzlabo uzņēmuma stāvokli un palielina uzņēmuma likviditāti, vai ir aprēķināts pamatojoties uz saražoto vai realizēto preču apjomu, preču cenām, saražotajām vienībām vai ražošanas līdzekļiem, un kas rezultātā samazina saņēmēja ražošanas izmaksas vai uzlabo saņēmēja ienākumus, kā darbības atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(53)	Saistībā ar šādu darbības atbalstu minētajā pamatnostādņu punktā ir norādīts, ka Komisijai katrs tāds gadījums ir jāizvērtē atsevišķi, ja tas ir saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(54)

Apvienotā Karaliste pārstrukturēšanas plānu Komisijai nav iesniegusi. Tā kā saskaņā ar pamatnostādnēm darbības atbalsts var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šāds atbalsts ir saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, šie ieguldījumi neatbilst pamatnostādnēm.

C. Atbalsta atgūšana

(55)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktā ir noteiks, ja nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja. Komisijai nav jāprasa atbalsta atgūšana, ja tas būtu pretrunā ar kādu Kopienas tiesību vispārēju principu. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir Kopienas tiesību aktu vispārējs princips. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā šis princips atceļ atgūšanas prasību turpmāk tekstā izklāstītu iemeslu dēļ.

(56)

Komisija 2003. gada 3. jūnijā ar Lēmumu 2003/612/EK pieņēma negatīvu lēmumu attiecībā uz piešķirtiem aizdevumiem zvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (8). Savā lēmumā Komisija norādīja, ka īpašos gadījumos (tādos kā šis gadījums) tiesiskā paļāvība attiecībā uz attiecīgā fonda privāto raksturu varēja rasties vairāku iemeslu dēļ, tā kā ne vienmēr ir bijusi saikne starp Komisijas darbībām un lēmumiem attiecībā uz Kopienas struktūrfondiem saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (9) un Komisijas lēmumiem par valsts atbalstu.

(57)

Komisija secināja, ka gan pati, gan Apvienotās Karalistes valdība, piemērojot noteikumus par Kopienas struktūrfondiem, vienmēr ir rīkojusies tā, it kā fonds būtu privāts fonds, un, ka gan valsts iestādes, gan zvejnieki varēja izdarīt pieņēmumu, ka uz šā fonda dotācijām neattiecas noteikumi par valsts atbalstu, tādējādi radot attiecīgu tiesisko paļāvību, pat ja no juridiskā viedokļa nebija automātiskas saiknes starp šīm divām lietām.

(58)

Turklāt tā, pieņemot lēmumu, uzskatīja, ka Augstieņu un salu atbalsta 1. mērķa programmas no 1994. līdz 1996. gadam ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF) finansējums no SLAP tika uzskatīts par privātu ieguldījumu. Turklāt, ņemot vērā ciešās saites starp Orkneju un Šetlendu, Šetlendas salu iestādes iespējams zināja par faktu, ka paralēli Apvienotās Karalistes iestādes un Komisija praksē izskatīja privāta rakstura Orkney Reserve Fund lietu (Lieta C 87/2001 (10)), padarot pieļaujamu sniegt privāta kopfinansējuma ieguldījumu saistībā ar finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF).

(59)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka kopā visi šie faktori ir radījuši tiesisko paļāvību starp Šetlendas iestādēm un iesaistītajām organizācijām, kā arī starp zvejniekiem; Komisija secināja, ka, ņemot to vērā, viņi varēja nepareizi pieņemt, ka EK Līguma valsts atbalsta noteikumi nebija jāpiemēro, pat ja no juridiskā viedokļa nav automātiskas saites starp šiem diviem gadījumiem.

(60)

Izmeklēšanai pakļautie SLAP ieguldījumi ir finansēti no tāda paša finansējuma veida tajā pašā laika periodā. Tāpat kā tajā gadījumā SLAP darbība tika uzskatīta par privāta uzņēmuma darbību saistībā ar privāto finansējumu no Šetlendas salu Charitable Trust. Pie tam, ņemot vērā apstākļus un Šetlendas specifiku, Shetland Seafish Ltd bija jābūt informētam par aizdevumu shēmu zvejas kvotu iegādei un jo īpaši par skaidrojošo brošūru, uz kuru dota atsauce Lēmuma 2003/612/EK 68. punktā, nosakot, ka dotācijas un aizdevumi no Charitable Trust tiktu uzskatīti par privātu ieguldījumu.

(61)

Saskaņā ar iedibināto Tiesas praksi nevar būt tiesiskā paļāvība par labu valsts iestādes sniegta atbalsta saņēmējam, ja netiek ievērota EK Līguma 88. pantā noteiktā procedūra (Tiesas spriedums Alcan Deutschland lietā (11)). Tomēr, tā kā arī Komisija konsekventi ir rīkojusies tā, ka var noprast, ka fonds ir privāts fonds, Komisija, ņemot vērā šīs lietas apstākļus un iepriekš minēto Komisijas lēmumu, uzskata ka, gan SLAP, gan Shetland Seafish Ltd., kas ir atbalsta saņēmējs, varēja pieņemt, ka iesaistīti tikai privāti fondi un ka tāpēc netika piemēroti EK Līguma valsts atbalsta noteikumi.

(62)	Šo iemeslu dēļ un pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, netiks prasīta atbalsta atgūšana no Shetland Seafish Ltd., kas guva priekšrocības, jo tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir “Kopienas tiesību aktu vispārējs princips”.

V SECINĀJUMI

(63)

Ņemot vērā IV iedaļā veikto novērtējumu, Komisija secina, ka Apvienotā Karaliste, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi piešķīrusi valsts atbalstu Shetland Seafish Ltd., iegādājoties uzņēmuma akcijas apstākļos, kas nebūtu pieņemami parastam privātam ieguldītājam, kurš darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem.

(64)	Komisija uzskata, ka šie ieguldījumi Shetland Seafish Ltd. nav saderīgi ar kopējo tirgu, ievērojot, ka tie nav uzskatāmi par parastiem komerciāliem ieguldījumiem, par kādiem būtu izlēmis parasts privātais ieguldītājs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsts, kas 1999. gadā un 2000. gadā piešķirts, Shetland Leasing and Property Ltd. ieguldot Shetland Seafish Ltd., nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā minētais atbalsts nav jāatgūst.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2005. gada 7. decembrū

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV C 141, 10.6.2005., 12. lpp.

(3) OV C 100, 27.3.1997., 12. lpp.

(4) OV L 211, 21.8.2003., 63. lpp.

(5) Lieta C 482/99 Francija pret Komisiju, [2002] ECR I-4397.

(6) OV C 229, 14.9.2004., 5. lpp.

(7) Padomes 1998. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 2468/98, ar ko nosaka kritērijus un noteikumus attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības un akvakultūras nozarei un šo nozaru produktu pārstrādei un tirdzniecībai (OV L 312, 20.11.1998., 19. lpp.).

(8) OV L 211, 21.8.2003., 63. lpp.

(9) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

(10) OV C 38, 12.2.2002., 2. lpp.

(11) Lieta 24/95 Land Rheinland-Pfalz pret Alcan Deutschland [1997] ECR I-01591.

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu

Saturs	I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	Komisijas Regula (EK) Nr. 451/2006 (2006. gada 17. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	Komisijas Regula (EK) Nr. 452/2006 (2006. gada 17. marts), ar ko nosaka minimālās pārdošanas cenas 5. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005	3
	Komisijas Regula (EK) Nr. 453/2006 (2006. gada 17. marts), ar ko nosaka maksimālo atbalsta apjomu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu sakarā ar 5. individuālo uzaicinājumu uz saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzēto pastāvīgo konkursu	5
	Komisijas Regula (EK) Nr. 454/2006 (2006. gada 17. marts), ar ko nosaka maksimālo atbalstu par koncentrētu sviestu pirmajā individuālajā uzaicinājumā uz 5. konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005	7
	Komisijas Regula (EK) Nr. 455/2006 (2006. gada 17. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 343/2006, ar kuru sāk sviesta iepirkšanu dažās dalībvalstīs laika posmam no 2006. gada 1. marta līdz 31. augustam	8

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	100,2
	204	59,0
	212	102,0
	999	87,1
0707 00 05	052	126,8
	204	36,3
	999	81,6
0709 90 70	052	104,0
	204	52,2
	999	78,1
0805 10 20	052	46,1
	204	45,4
	212	48,9
	220	46,8
	400	60,8
	448	37,8
	624	67,8
	999	50,5
0805 50 10	052	50,1
	624	66,1
	999	58,1
0808 10 80	388	96,6
	400	118,8
	404	102,0
	512	75,6
	524	78,8
	528	88,0
	720	82,0
	999	91,7
0808 20 50	388	84,1
	512	75,9
	528	62,6
	720	60,4
	999	70,8

(EUR/100 kg)
Formula			A		B
Iekļaušanas procedūra			Ar marķieri	Bez marķiera	Ar marķieri	Bez marķiera
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Nepārveidots	—	210	—	—
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Koncentrēts	—	—	—	—
Pārstrādes garantijas		Nepārveidots	—	79	—	—
Pārstrādes garantijas		Koncentrēts	—	—	—	—

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 81

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 18. marts

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Padomes Ieteikums (2006. gada 14. marts) atbrīvot Komisiju no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (Sestais EAF) darbību īstenošanu attiecībā uz 2004. finanšu gadu	9
*	Padomes Ieteikums (2006. gada 14. marts) atbrīvot Komisiju no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (Septītais EAF) darbību īstenošanu attiecībā uz 2004. finanšu gadu	10
*	Padomes Ieteikums (2006. gada 14. marts) atbrīvot Komisiju no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (Astotais EAF) darbību īstenošanu attiecībā uz 2004. finanšu gadu	11
*	Padomes Ieteikums (2006. gada 14. marts) atbrīvot Komisiju no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (Devītais EAF) darbību īstenošanu attiecībā uz 2004. finanšu gadu	12
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2004. gada 6. oktobrīs) par valsts atbalstu, ko Itālija plāno piešķirt lauksaimniecības uzņēmumam Cooperativa Agricola Moderna Scrl (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3639)	13
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 2. marts) par atbalstu shēmu, ko īstenojusi Itālija profesionālās izglītības iestāžu restrukturēšanai (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 429) ( 1 )	25
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 7. decembris), Shetland Leasing and Property Developments Ltd. ieguldījumi Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4649) ( 1 )	36
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 17. marts) par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem saistībā ar aizdomām par ļoti patogēnu putnu gripu Izraēlā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 902) ( 1 )	43

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu
*	Padomes Lēmums 2006/228/TI (2006. gada 9. marts), ar ko nosaka datumu dažu noteikumu piemērošanai, kas paredzēti Lēmumā 2005/211/TI par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp attiecība uz terorisma apkarošanu	45
*	Padomes Lēmums 2006/229/TI (2006. gada 9. marts), ar ko nosaka datumu dažu noteikumu piemērošanai, kas paredzēti Lēmumā 2005/211/TI par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu	46


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ