ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 80

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. gadagājums
2006. gada 17. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 436/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 437/2006 (2006. gada 16. marts) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 438/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1530/2005, ar ko uzsāk Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā noteikto krīzes destilāciju attiecībā uz dažiem galda vīniem Itālijā

6

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 439/2006 (2006. gada 16. marts), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 440/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kas peld ar Polijas karogu, zvejot parastās ziemeļgarneles NAFO zonā 3L

23

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 441/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

25

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 442/2006 (2006. gada 16. marts), ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas

27

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 443/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju sviestam saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 581/2004

35

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 444/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru nepiešķir eksporta kompensāciju par piena pulveri saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 582/2004

37

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 445/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 17. marta

38

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 446/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

40

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 447/2006 (2006. gada 16. marts), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 21. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

42

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 448/2006 (2006. gada 16. marts) par iesniegtajiem piedāvājumiem kukurūzas ievešanai Regulā (EK) Nr. 1809/2005 paredzētajā konkursā

43

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 449/2006 (2006. gada 16. marts) par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 minētajā konkursā

44

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 450/2006 (2006. gada 16. marts) par iesniegtajiem piedāvājumiem parasto kviešu eksportam Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētajā konkursā

45

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 7. marts), ar kuru groza I un II pielikumu Lēmumam 2002/308/EK, ar ko izveido apstiprināto zonu un apstiprināto saimniecību sarakstu attiecībā uz vienu vai vairākām vīrusu hemorāģiskās septicēmijas (VHS) un lašu infekciozās hematopoētiskās nekrozes (IHN) zivju slimībām (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 683)  ( 1 )

46

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 15. marts) par tādas augsta līmeņa ekspertu grupas izveidi, kas konsultētu Eiropas Komisiju par i2010 stratēģijas īstenošanu un attīstību

74

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 16. marts) par norāžu publicēšanu attiecībā uz standartu EN 143:2000 Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi – Sīku piesārņojuma daļiņu filtri – Prasības, testēšana, marķēšana saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/686/EEK (Individuālie aizsardzības līdzekļi) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 777)  ( 1 )

76

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 436/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)   OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 16. martā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

111,7

204

59,2

212

102,0

624

120,2

999

98,3

0707 00 05

052

144,9

068

143,9

204

36,3

999

108,4

0709 90 70

052

130,9

204

52,2

999

91,6

0805 10 20

052

66,1

204

42,8

212

50,4

220

49,7

400

60,5

448

37,8

512

33,1

624

62,2

999

50,3

0805 50 10

052

74,2

624

63,9

999

69,1

0808 10 80

388

94,2

400

118,7

404

102,0

512

75,7

524

76,3

528

84,9

720

91,5

999

91,9

0808 20 50

388

82,4

400

74,8

512

70,0

528

67,0

720

60,4

999

70,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “ 999 ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 437/2006

(2006. gada 16. marts)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi attiecībā uz šās regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodu(-iem), kas norādīts(-i) 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka atkarībā no Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem, kas attiecas uz tekstilizstrādājumu importa Kopienā dubultajām pārbaudes sistēmām un iepriekšējo un retrospektīvo Kopienas uzraudzību, saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu, ar kuru pieņemts Kopienas Muitas kodekss (2), 60 dienu laika periodā īpašnieks var turpināt izmantot saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā un kas nav saskaņā ar šo Regulu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodu(-iem), kas norādīts(-i) tabulas 2. ailē.

2. pants

Atkarībā no Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem, kas attiecas uz tekstilizstrādājumu importa Kopienā dubultajām pārbaudes sistēmām un iepriekšējo un retrospektīvo Kopienas uzraudzību, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu, 60 dienu laika periodā var turpināt izmantot saistošo informāciju par tarifiem, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, kura nav saskaņā ar šo Regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)   OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 267/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 1. lpp.).

(2)   OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija KN kods

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Nekrāsots, viegls apģērbs no trikotāžas drānas no ķīmiskām šķiedrām (90 % poliamīds, 10 % elastomēra dzija), ar ko paredzēts nosegt ķermeņa apakšējo daļu no vidukļa līdz augšstilbam, katru kājas daļu aptverot atsevišķi, ar atvērumu bez jebkādas aizdares priekšpusē un bez atvēruma viduklī. Apģērba izstrādājumam ir elastīga vidukļa josta, un bikšu apakšgali ir apvīlēti.

Abās apģērba sāndaļās ir uzšūtas kabatas, kurām ir atvērums ar rāvējslēdzēju un kurās ielikti izņemami ovālformas ieliktņi, kas tiek ražoti sērijveidā. Ieliktņi no ārpuses ir izgatavoti no cietas plastmasas un no iekšpuses ir polsterēti ar putuplastu. Tie ir paredzēti, lai pasargātu gurnus no traumām kritiena gadījumā. Tie amortizē triecienus ķermeņa gurnu daļā.

(vīriešu apakšbikses)

(Skatīt fotogrāfijas Nr. 636.A + B + C) (*1)

6107 12 00

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas vispārīgos noteikumus Nr. 1., 3.b) un 6., 61. nodaļas 9. piezīmes pirmo rindkopu, kā arī KN kodu 6107 un 6107 12 00 aprakstu.

Ieliktņi ir modelēti tā, lai pasargātu gurnus no traumām kritiena gadījumā. Tādēļ apģērbu nevar klasificēt pozīcijā 9021 kā “ortopēdisko piederumu”, jo ieliktņi nenovērš ķermeņa deformācijas un neatbalsta vai nesatur ķermeņa daļas 90. nodaļas 6. piezīmes pirmās rindkopas izpratnē. Izstrādājumam nepiemīt 90. nodaļā minētās preču pamatīpašības, t. i. augsta līmeņa “pamatīga izstrāde un liela precizitātes pakāpe” (skatīt Eiropas Tiesas 2002. gada 7. novembra nolēmuma 37. punktu apvienotajās lietās C-260/00 līdz C-263/00, un arī skatīt HS skaidrojumus 90. nodaļai pirmo rindkopu, “Vispārīgie skaidrojumi”, I daļa).

Turklāt ieliktņus neizgatavo pēc mēriem un tos nepielāgo, lai tie derētu valkātāja specifiskai morfoloģijai, līdz ar to šis izstrādājums ir “parasta prece” un kā tāda tiek izslēgta no pozīcijas 9021 saskaņā ar iepriekšminētā nolēmuma 37. punktu.

Izstrādājums ir salikta prece, kas sastāv no vīriešu apakšbiksēm un plastmasas ieliktņiem. Tā ir modelēta kā apakšbikses, kas nodrošina aizsardzību no konkrētām traumām. Tādējādi, vispārīgā noteikuma Nr. 3.b) izpratnē preces būtiskāko īpašību nosaka apakšbikses, nevis ieliktņi.

Izstrādājumu klasificē kā vīriešu vai zēnu apģērbu 61. nodaļas 9. piezīmes pirmās rindkopas izpratnē, jo tā piegriezums (galvenokārt aizdares īpatnējas formas dēļ priekšpusē) skaidri norāda, ka šis apģērbs ir paredzēts vīriešiem.

Image 1
Image 2
Image 3

(*1)  Fotoattēli ir sniegti tikai informācijai.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 438/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1530/2005, ar ko uzsāk Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā noteikto krīzes destilāciju attiecībā uz dažiem galda vīniem Itālijā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 1. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1530/2005 (2) tika uzsākta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā paredzētā krīzes destilācija attiecībā uz dažiem galda vīniem Itālijā.

(2)

Tā kā vienlaikus tiek veikti vairāki destilēšanas pasākumi, Itālijas iestādes secinājušas, ka ne destilētājiem, ne kontroles iestādēm nav nepieciešamās jaudas, lai nodrošinātu normālu destilēšanas norisi. Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, kas uzsākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1530/2005, regulā noteiktais termiņš, kurā alkoholu var nogādāt intervences aģentūrā, ir jāpagarina līdz 2006. gada 31. maijam.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1530/2005.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1530/2005 4. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Destilācijas rezultātā iegūtais alkohols saskaņā ar 6. panta 1. punktu intervences aģentūrā jānogādā vēlākais līdz 2006. gada 31. maijam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

(2)   OV L 246, 22.9.2005., 9. lpp.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 439/2006

(2006. gada 16. marts),

ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 (1) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Uzsākšana

(1)

Komisija 2005. gada 25. jūnijā, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes zamšādas importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2005. gada maijā Lielbritānijas ādas izstrādājumu konfederācija (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no Kopienas kopējās zamšādas produkcijas. Sūdzībā bija ietverti sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas ir uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.   Personas, uz kurām attiecas procedūra

(3)

Par izmeklēšanas uzsākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, sūdzībā minētos Kopienas ražotājus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ĶTR iestādes, ražotājus eksportētājus, importētājus, kā arī apvienības, kas bija zināmas, kā iesaistītās personas. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Viens eksportētājs no ĶTR, kā arī ražotāji un importētāji Kopienā rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Visas personas, kuras iepriekš norādītajā laikā to pieprasīja un kuras norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(4)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju un importētāju paredzami lielo skaitu, izlases metožu piemērošana tika paredzēta paziņojumā par procedūras uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(5)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāizmanto izlases metode un vajadzības gadījumā, lai veiktu atlasi, ražotājiem eksportētājiem un importētājiem bija jāpaziņo par sevi Komisijai un bija jāsniedz informācija par darbību, kā norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza komentārus par iespējamo atlasi.

(6)

Septiņi importētāji pieteicās un iesniedza informāciju šim nolūkam noteiktajā termiņā, bet tikai trīs uzņēmumi izteica vēlmi sadarboties izmeklēšanā. Ņemot vērā, ka importētāju, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem un apliecināja vēlmi sadarboties, bija maz, tika nolemts, ka izlases metode nav jāpiemēro. Anketas tika nosūtītas visiem trim importētājiem. Tomēr vēlāk neviens importētājs nesadarbojās izmeklēšanā un nepiekrita atsūtīt aizpildītas anketas. Divi importētāji paziņoja, ka attiecīgais ražojums neveido būtisku daļu viņu darbībā un, ņemot vērā viņiem pieejamos finanšu un cilvēkresursus, importētāji nevar palīdzēt izmeklēšanā.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieteikumu par tirgus ekonomikas režīmu (TER) atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai atsevišķu režīmu (AR) atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieteikuma veidlapas attiecīgi zināmajiem Ķīnas uzņēmumiem. Šajā sakarā neviens ražotājs eksportētājs nav pieprasījis TER vai AR.

(8)

Tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nav iesniedzis atbildes, ražotāju eksportētāju atlasi nebija jāveic. Tā kā saskaņā ar pamatregulu neviens ĶTR ražotājs eksportētājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis vajadzīgo informāciju vai pieprasījis TER vai AR, tika nolemts, ka konstatējumu attiecībā uz dempinga novērtējumu var veikt atbilstīgi pamatregulas 18. pantam. ĶTR iestādes par to tika informētas, un tām nebija iebildumu.

(9)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Atbildes tika saņemtas no trijiem Kopienas ražotājiem, kas minēti sūdzības pieteikumā.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga, tā radītā kaitējuma un Kopienas interešu provizoriskas noteikšanas nolūkā. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

Kopienas ražotāji

Marocchinerie e Scamoscerie Italiane (MESI), Itālija,

Hutchings & Harding Ltd, Apvienotā Karaliste,

Beaven Ltd, Apvienotā Karaliste.

(11)

Tā kā pieteikumi par TER vai AR netika iesniegti un ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogas valsts datiem, notika šādos uzņēmumos:

Acme Sponge & Chamois Co., Inc., ASV.

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude notika no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (še turpmāk “attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1.   Vispārējā daļa

(13)

Zamšāda un mākslīgā zamšāda ir āda, ko parasti izgatavo no aitādas un jērādas, bet to var izgatavot arī no citu dzīvnieku ādas. To izgatavo no ādām, no kurām noņem apmatojuma struktūru, tad zamšādas gadījumā to miecē, izmantojot tikai zivju vai dzīvnieku eļļu, bet mākslīgās zamšādas gadījumā to daļēji miecē ar aldehīdiem vai citām miecvielām un tad izmanto zivju vai citu dzīvnieku eļļu. Pēc miecēšanas iegūtā āda ir žāvēta zamšāda, ko parasti tad pakļauj pēcapstrādes procesam, tostarp pulēšanai, lai ādai būtu mīksta un izskatītos kā pilnībā apstrādāts zamšs. Tā kā ražojuma pamatīpašības ir ūdens absorbcija un tas ir mīksts, kas ir iegūtas, ādu pilnībā vai daļēji miecējot zivju vai dzīvnieku eļļā, tas ir ideāli piemērots tīrīšanai un spodrināšanai.

2.   Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir zamšāda vai mākslīga zamšāda, kas ir pēc formas piegriezta vai nepiegriezta, tostarp ĶTR izcelsmes (“attiecīgais ražojums”) zamšāda un mākslīga, žāvēta zamšāda (“zamšāda”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90 . Visu minēto ražojumu noformējums tika atzīts par pietiekami līdzīgu, lai procedūras nolūkā tos uzskatītu par vienu ražojumu, kam ir vienādas fiziskās pamatīpašības un pielietojums.

3.   Līdzīgi ražojumi

(15)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja piegādāto informāciju, atšķirības starp attiecīgo ražojumu un ASV ražoto un pārdoto zamšādu netika konstatētas, un lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, ASV bija izraudzīta kā analogā valsts.

(16)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja piegādāto informāciju, atšķirības netika konstatētas starp attiecīgo ražojumu un Kopienas ražošanas nozarē saražoto un Kopienā pārdoto zamšādu.

(17)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu un izmeklēšanas nolūkā, ĶTR ražotai un vietējā tirgū pārdotai zamšādai, ASV ražotai un pārdotai zamšādai un Kopienas ražošanas nozarē ražotai un Kopienas tirgū pārdotai zamšādai ir vienādas fiziskās pamatīpašības un pielietojums, un tādējādi tos uzskata par attiecīgajam ražojumam līdzīgiem ražojumiem.

C.   DEMPINGS

1.   Izlases metodes

(18)

Kā jau minēts 6. apsvērumā, tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nav iesniedzis atbildes, ražotāju eksportētāju izlases veida atlasi nebija jāveic.

2.   Tirgus ekonomikas režīms un atsevišķs režīms

(19)

Kā jau iepriekš minēts 7. apsvērumā, tā kā atbildes uz anketas jautājumiem un pieteikumi par tirgus ekonomikas režīmu vai atsevišķo režīmu netika iesniegti, neviens no šiem režīmiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR netika piešķirts.

3.   Normālā vērtība

3.1.   Analogā valsts

(20)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam, normālā vērtība tika noteikta pamatojoties uz analogās valsts cenām vai salikto vērtību. Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV bija paredzēta kā attiecīgā analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt to apsvērumus par šīs izvēles atbilstību. Par šo jautājumu piezīmes vai iebildumi netika saņemti.

(21)

Tomēr, sazinoties ar apvienībām vai tirdzniecības palātām trešās valstīs, tika veikta to valstu atbilstības pārbaude, kurās uzskatīja, ka iespējams pastāv zamšādas ražošana. Konstatēja, ka Brazīlijā un Indijā zamšādas ražošanas nav vai arī to nepārdod šo valstu vietējā tirgū. Pamatojoties uz Turcijas ražotāja iesniegto informāciju, Turcijas gadījumā ir norādīts, ka šajā valstī ir ļoti ierobežots vietējais tirgus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika nolemts par analogo valsti izvēlēties ASV. Tādējādi viens ražotājs no ASV piekrita pilnībā sadarboties ar Komisiju.

(22)

ASV ir diezgan liels un atvērts vietējais zamšādas tirgus (tarifu aizsardzība 3,2 %), kur ir vairāki piegādātāji un ievērojams importa līmenis. Turklāt attiecīgā ražojuma ražošanā tāpat kā ĶTR ir izmantoti līdzīgi procesi.

3.2.   Normālās vērtības noteikšana

(23)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no tādas trešās valsts ražotāja, kur ir tirgus ekonomika, proti, pamatojoties uz cenām, ko maksājuši vai maksā ASV vietējā tirgū par ražojuma veidiem, kuru, kā konstatēja, realizē parastā tirdzniecības apritē.

(24)

Rezultātā par normālo vērtību noteica sadarbībā iesaistītā ASV ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas bija paredzēta nesaistītiem pircējiem.

4.   Eksporta cena

(25)

Tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nevēlējās sadarboties, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem par ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vērtību un apjomu Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tā ir pieejamā visticamākā informācija. Izmantotā informācija tika vēlreiz salīdzināta ar informāciju, ko iesniedza tirdzniecības uzņēmums no ĶTR. Dati, ko iesniedza tirdzniecības uzņēmums, atbilst statistikas datiem, ko izmanto eksporta cenas noteikšanai.

5.   Salīdzināšana

(26)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas, ja tās bija atbilstošas un pamatotas ar ticamiem pierādījumiem, attiecināja uz fiziskos īpašību atšķirībām, un atšķirībām cenu atlaidēs, transporta un apdrošināšanas izmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta un garantijas izmaksās.

6.   Dempinga starpība

(27)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu. Noteiktā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 73,5 %.

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas produkcija

(28)

Izmeklēšanā atklāja, ka līdzīgu ražojumu pašreiz Kopienā galvenokārt ražo astoņi ražotāji, kas saražo 95 % no visas Kopienas produkcijas, bet atlikušos 5 % ražo vairākas nelielas miecētavas Kopienas teritorijā.

2.   Kopienas ražošanas nozares definīcija

(29)

Sūdzību atbalstīja astoņi Kopienas ražotāji (seši sūdzības iesniedzēji un divi uzņēmumi, kas atbalsta sūdzības iesniegšanu), no tiem trīs sūdzību iesniegušie uzņēmumi pilnībā sadarbojās. Viens uzņēmums, kas iesniedza sūdzību, neatbildēja uz visiem anketas jautājumiem un tādējādi to uzskatīja par uzņēmumu, kas nesadarbojas, lai gan tas atkārtoti izteica atbalstu sūdzības iesniegšanai. Vēl viens sūdzības iesniedzējs un viens uzņēmums, kas atbalsta sūdzības iesniegšanu, iesniedza tikai minimālu informāciju par savu produkciju. Abus uzņēmumus uzskatīja par tādiem uzņēmumiem, kas nesadarbojas ar izmeklēšanu. Pārējie divi no šiem uzņēmumi izmeklēšanā nesadarbojās.

(30)

Trīs uzņēmumi, kas sadarbojas, saražo vairāk nekā 56 % no Kopienas attiecīgā ražojuma produkcijas. Tādēļ uzskata, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

3.   Kopienas patēriņš

(31)

Patēriņu noteica, pieskaitot Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomus Kopienā, Kopienas ražotāju, kas nesadarbojās, noteiktos pārdošanas apjomus un importa kopapjomu kā izklāstīts Eurostat ziņojumā, ko attiecīgi koriģēja, ja bija pamatojums, jo dažu valstu statistika par importu bija neprecīza. Tā kā nebija pieejami citi informācijas avoti, tad informācija par to ražotāju pārdošanas apjomiem, kas nesadarbojās, tika balstīta uz sūdzības saturu un datiem, ko iesniedza trīs ražotāji, kas nesadarbojās. Attiecībā uz importu Eurostat rādītāji ir izteikti tonnās, tāpēc tika pielietots maiņas kurss, lai šos rādītājus izteiktu kvadrātpēdās. Redzams, ka attiecīgajā periodā pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma Kopienā ir mazliet palielinājies par 5 %, kas norāda, ka ikgadējais pieaugums ir apmēram 1 %.

Redzamais patēriņš Kopienā

2001

2002

2003

2004

IP

Kvadrātpēdas (tūkstošos)

19 872

20 424

21 565

20 582

20 873

Indekss 2001 = 100

100

103

109

104

105

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozares ražotāji, sūdzības iesniedzēji, Eurostat, un informācija, ko iesniedza ražotāji, kas nesadarbojās.

4.   Attiecīgās valsts importa apjoms un tirgus daļa

(32)

ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms ir aprēķināts pēc Eurostat datiem un izteikts kvadrātpēdās, izmantojot metodoloģiju, kas aprakstīta 31. apsvērumā, un imports pieauga no apmēram 2,1 milj. kvadrātpēdām 2001. gadā līdz 6,6 milj. kvadrātpēdām izmeklēšanas periodā.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Importa apjoms (kvadrātpēdas tūkstošos)

2 130

1 627

5 037

6 273

6 607

Indekss 2001 = 100

100

76

236

295

310

(33)

Attiecīgajā periodā ĶTR importa daļa Kopienas tirgū palielinājās no 10,7 % 2001. gadā līdz 31,7 % izmeklēšanas periodā. Šāds straujš tirgus daļas palielinājums notika uz relatīvi neliela patēriņa pieauguma fona.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Tirgus daļa

10,7  %

8,0  %

23,4  %

30,5  %

31,7  %

i)   Importa cenas

(34)

Informācija saistībā ar attiecīgo importu tika iegūta no Eurostat datu bāzes, kurā importa apjomi ir aprēķināti, izmantojot 31. apsvērumā aprakstīto metodoloģiju. Šī informācija norāda, ka vidējās ĶTR izcelsmes CIF importa cenas svārstās attiecīgajā periodā. Cenas sākotnēji palielinājās par 25 % 2002. gadā, bet tad samazinājās par 20 % 2003. gadā. 2004. gada cenas pieauga par 9 %, bet IP samazinājās.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Zamšādas cenas EUR/kvadrātpēdas

0,63

0,79

0,50

0,69

0,66

Indekss

100

125

80

109

104

Avots: Eurostat.

ii)   Cenu samazinājums

(35)

Lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni izmeklēšanas periodā, tā attiecīgā ražojuma cenas, ko ir pārdevuši Kopienas ražošanas nozares ražotāji, tika salīdzinātas ar importa cenām Kopienas tirgū izmeklēšanas periodā, par pamatu izmantojot visu zamšādas veidu svērto vidējo cenu, pamatojoties uz Eurostat rādītājiem. Kopienas ražošanas nozares cenas koriģēja, ņemot vērā ražotāja cenas. Attiecīgā importa cenas bija CIF cenas ar atbilstošu pielāgojumu attiecībā uz konstatētām kvalitātes atšķirībām, muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(36)

Šis salīdzinājums apliecināja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgos ražojumus, kuru izcelsme ir ĶTR, Kopienā pārdeva par cenām, kuras bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, izsakot procentos tās bija zemākas par 30 % nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

5.   Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā.

i)   Ražošanas jauda, ražošana un jaudas izmantojums

(38)

Attiecīgajā periodā Kopienas nozares ražošanas jauda saglabājās stabila. Bet šajā periodā ražošana Kopienas nozarē nepārtraukti samazinājās kopumā līdz pat 20 %, un tās jaudas izmantojuma rādītājs no 71,2 % 2001. gadā samazinājās līdz 57 % izmeklēšanas periodā.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Zamšādas ražošanas jauda (kvadrātpēdas tūkstošos)

16 754

16 754

16 754

16 754

16 754

Indekss 2001 = 100

100

100

100

100

100

Zamšādas ražošana kvadrātpēdas tūkstošos

11 934

11 583

11 262

10 469

9 554

Indekss 2001 = 100

100

97

94

88

80

Ražošanas jaudas izmantojuma rādītāji

71,2  %

69,1  %

67,2  %

62,5  %

57,0  %

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare.

ii)   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(39)

Lai gan patēriņa apjoms arī šajā periodā palielinājās, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi Kopienā strauji samazinājās attiecīgajā periodā par 17 procentu punktiem no 8,1 milj. kvadrātpēdām 2001. gadā līdz 6,7 milj. kvdrātpēdām izmeklēšanas periodā. Tas ir pilnībā atspoguļots datos par ražotāju tirgus daļu, kas nepārtraukti mazinājās no 41,1 % 2001. gadā līdz 32,3 % izmeklēšanas periodā.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi (kvadrātpēdas tūkstošos)

8 163

8 166

7 478

6 423

6 746

Indekss 2001 = 100

100

100

92

79

83

Tirgus daļa

41,1  %

40,0  %

34,7  %

31,2  %

32,3  %

iii)   Krājumi

(40)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Krājumi (kvadrātpēdas tūkstošos)

4 508

3 321

3 157

4 298

4 243

Indekss 2001 = 100

100

74

70

95

94

(41)

Krājumi strauji samazinājās par 26 procentu punktiem 2002. gadā, un tad līdz izmeklēšanas periodam pakāpeniski palielinājās. Šāda attīstība ir pateicoties Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, eksporta darbībai, kas ievērojami pieauga 2002. gadā galvenokārt saistībā ar apjomīgiem pārdošanas līgumiem ASV, bet 2004. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās, kā parādīts nākamajā tabulā.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi (kvadrātpēdas tūkstošos)

3 068

5 273

4 817

3 825

3 283

Indekss 2001 = 100

100

172

157

125

107

(42)

Kopiena ražošanas nozare uzskatīja, ka eksporta darbības samazinājumu daļēji noteica konkurence ar Ķīnas eksportētājiem ASV tirgū. Šajā sakarā ir jāņem vērā tas, ka pastāvēja būtisks attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir ĶTR, importa pieaugums ASV no 780 tūkstoši kvadrātpēdām 2002. gadā līdz 1 209 tūkstoši kvadrātpēdām 2004. gadā.

iv)   Pieaugums

(43)

Lai gan Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, ražošana samazinājās par 20 procentu punktiem attiecīgajā periodā, Kopienas patēriņš pieauga par 5 % šajā pat periodā, un turklāt attiecīgā importa apjoms trīskāršojās. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja daļu no tirgus, bet attiecīgi importa apjoms veiksmīgi tika palielināts.

v)   Nodarbinātība un ražīgums

(44)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis samazinājās par 6 %. Mērot produkcijā uz vienu nodarbināto personu gadā, šajā periodā nozares ražīgums samazinājās par 15 %.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Darbinieku skaits

128

129

127

124

120

Indekss 2001 = 100

100

101

99

97

94

Ražīgums (kvadrātpēdas tūkstošos): ražošana/darbinieks

93

90

89

84

79

Indekss 2001 = 100

100

96

95

91

85

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare.

vi)   Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē iekšzemes cenas

(45)

Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējā tīrā pārdošanas cena samazinājās par 8 procentu punktiem laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam, bet 2004. gadā palielinājās par 1 procentu punktu. Izmeklēšanas periodā cenas atkal turpināja kristies un samazinājās par 3 procentu punktiem. Šī attīstība apliecina to, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā saskārās ar īpaši nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Vidējā pārdošanas cena (EUR/kvadrātpēdas)

1,24

1,22

1,15

1,16

1,13

Indekss 2001 = 100

100

98

92

93

90

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozares ražotāji.

vii)   Rentabilitāte

(46)

Kopienas ražošanas nozares ienākums no tīrās pārdošanas Kopienas tirgū pirms nodokļu atskaitīšanas attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās, kā parādīts nākamajā tabulā.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Rentabilitāte

4,2  %

5,5  %

1,3  %

–7,6  %

–6,1  %

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare.

(47)

Kopienas ražošanas nozare bija rentabla 2001. un 2002. gadā. Tomēr sākot no 2003. gada rentabilitāte būtiski samazinājās, izraisot lielus zaudējumus 2004. gadā un izmeklēšanas periodā.

viii)   Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(48)

Attiecīgā ražojuma ražošanā ieguldījumu līmenis, ko veica Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā pieauga apmēram no EUR 354 000 līdz EUR 407 000. Šis ieguldījumu pieaugums koncentrējās galvenokārt uz esošo aktīvu atjaunošanu un papildu un/vai jaunu iekārtu iegādi nolūkā labāk regulēt esošo ražošanu.

(49)

Kopienas ražošanas nozares ražotāju, kas sadarbojās, ienākums no ieguldījumiem, kas izsaka rezultātu pirms nodokļu atskaitīšanas procentos no attiecīgā ražojuma ražošanā izmantoto aktīvu vidējās sākuma un noslēguma neto uzskaites vērtības, laikposmā no 2001. gada līdz 2003. gadam bija pozitīvs, tādējādi atspoguļojot rentablu darbību. 2004. gadā un izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāju ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs, tādējādi atspoguļojot to, ka ražotāji strādāja ar zaudējumiem.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Ieguldījumi EUR

354 626

691 087

558 887

423 142

407 456

Indekss 2001 = 100

100

195

158

119

115

Ienākums no ieguldījumiem

40  %

32  %

10  %

–28  %

–37  %

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare.

ix)   Spēja piesaistīt kapitālu

(50)

Kopienas ražošanas nozarei nebija nekādu pretenziju vai norāžu par to, ka tai savā darbībā būtu grūtības piesaistīt kapitālu. Tomēr jāpiebilst, ka zaudējumi 2004. gadā un izmeklēšanas periodā tam radīja diezgan nelabvēlīgu situāciju. Turklāt ir jāņem vērā, ka maziem un ģimenes uzņēmumiem, piemēram, Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, ir tikai ārēji finansējuma avoti. Kopumā šie uzņēmumi nelabprāt uzņemas risku, bet mātesuzņēmumi lielāku uzņēmumu grupu gadījumā vairāk apņemas riskēt, pamatojoties uz savām ilgtermiņa uzņēmējdarbības perspektīvām, tādējādi uzskatot, ka nozares atgūšanās no pašreizējās situācijas būs iespējama.

x)   Naudas plūsma

(51)

Kopienas ražošanas nozares ražotāji, kas sadarbojās, reģistrēja pamatdarbības neto naudas plūsmu laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam. Tomēr naudas plūsma bija negatīva 2004. gadā un izmeklēšanas periodā, tādējādi atspoguļojot būtiskus zaudējumus, kas reģistrēti šajos gados. Līdzīga aina ir, ja izsaka naudas plūsmu procentos no apgrozījuma. Attiecīgajā periodā bija būtiskas īstermiņa naudas plūsmas izmaiņas, ko izraisīja krājuma līmeņa izmaiņas (sk. iepriekš 41. apsvērumu).

 

2001

2002

2003

2004

IP

Naudas plūsma tūkstošos EUR

988

2 608

839

–1 650

–1 567

Indekss 2001 = 100

100

264

85

– 167

– 159

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozares ražotāji, kas sadarbojās.

xi)   Algas

(52)

Kopienas ražošanas nozares ražotāju, kas sadarbojās, kopējie izdevumi par algām bija relatīvi stabili attiecīgajā periodā, izņemot 7 % samazinājumu 2003. gadā. Nākamajā tabulā izmaiņas algās ir mazāk ievērojamas, nekā izmaiņas dzīves dārdzībā.

 

2001

2002

2003

2004

IP

Alga uz vienu nodarbināto EUR

27 081

27 375

25 093

27 402

27 373

Indekss 2001 = 100

100

101

93

101

101

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare.

xii)   Dempinga starpības lielums

(53)

Faktisko dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari nevar uzskatīt par niecīgu, ņemot vērā ĶTR importa apjomu un cenas.

xiii)   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(54)

Kopienas ražošanas nozarei nebija jāatgūstas no kaitējumu radošā dempinga līdzšinējās ietekmes.

6.   Secinājumi par kaitējumu

(55)

Iepriekšminēto faktoru pārbaude liecina, ka laikposmā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam imports par dempinga cenām ir krasi pieaudzis apjoma un tirgus daļas ziņā. Faktiski importa apjoms pieauga gandrīz par trešdaļu attiecīgajā laikposmā un izmeklēšanas periodā sasniedza 31,7 % no tirgus daļas. Ir jāpiezīmē, ka izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām bija 72,7 % no attiecīgā ražojuma importa kopapjoma Kopienā. Turklāt izmeklēšanas perioda laikā pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarē attiecīgā importa rezultātā būtiski samazinājās par 30 %.

(56)

Attiecīgajā periodā gandrīz visi kaitējuma rādītāji bija negatīvi. Ražošana un jaudas izmantojums samazinājās (attiecīgi – 20 % un – 14 procentu punkti), bet ņemot vērā Kopienas patēriņa pieaugumu par 5 % tajā pašā periodā, iespējams šo rādītāju attīstība varētu būt diezgan pozitīva. Pārdošanas apjoms un cenas arī ievērojami kritās (attiecīgi – 17 % un – 10 %).

(57)

Kopienas ražošanas nozare zaudēja būtisku tirgus daļu attiecīgajā periodā, kad kopējais Kopienas patēriņš pieauga no apmēram 19,8 miljoniem kvadrātpēdu līdz gandrīz 20,9 miljoniem kvadrātpēdu. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte (– 10 procentu punkti), naudas plūsma (– 20,6 % no apgrozījuma) un ieguvums no ieguldījumiem (– 37 procentu punkti) ļoti būtiski samazinājās.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pamatregulas 3. panta nozīmē Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, ko raksturo straujš cenu samazinājums, rentabilitātes, kā arī ieguvuma no ieguldījumiem kritums.

E.   CĒLOŅSAKARĪBAS

1.   Ievads

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu ir pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR, Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā līmenī, lai to varēja uzskatīt par būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

2.   Importa dempinga sekas

(60)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR ir ievērojami palielinājies par 4,5 miljoniem kvadrātpēdām, un tirgus daļa ir pieaugusi par 21 procentu punktu. Importa cenas, kura izcelsme ir ĶTR, būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 30 %.

(61)

Importa par dempinga cenām ietekmi raksturo fakts, ka attiecīgajā periodā ĶTR ražotāji palielināja savu tirgus daļu uz Kopienas ražošanas nozares ražotāju rēķina.

(62)

Kopumā laikposmā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozare zaudēja no tirgus daļas 8,8 procentu punktus, ko pilnībā ietvēra ĶTR izcelsmes importa tirgus daļas pieaugums.

(63)

Tirgus daļas zaudējums un neatbilstošas cenas Kopienas ražošanas nozarē sakrita ar Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ko apliecināja būtiski zaudējumi, straujš naudas plūsmas un ieguvuma no ieguldījumiem kritums, un kaitējums nodarbinātības attīstībai.

(64)

Šie faktori un tas, ka samazināto cenu dēļ Kopienas ražošanas nozare nespēja izmantot nelielā Kopienas tirgus pieauguma priekšrocības, izraisīja to, ka par spīti veiktajiem ieguldījumiem ražošanas iekārtu modernizēšanā, Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums minētajā periodā. Importa par dempinga cenām tirgus daļas palielinājums un importa cenu samazinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares nosacījumu krasām izmaiņām.

3.   Citu faktoru izraisītās sekas

3.1.   Imports no citām valstīm

(65)

Importa apjoms un cenas no parējām galvenajām importētājvalstīm ir norādīts nākamajā tabulā.

Imports no trešām galvenajām importētājvalstīm

2001

2002

2003

2004

IP

Turcija (kvadrātpēdas tūkstošos):

353

380

237

893

1 677

Vidējā cena (EUR/kvadrātpēdas)

1,01

0,73

0,33

0,81

0,52

Pārējās valstis, izņemot iepriekš minētās: apjoms (kvadrātpēdas tūkstošos)

1 732

2 078

1 933

1 825

2 485

Vidējā cena (EUR/kvadrātpēdas)

1,14

0,93

0,79

0,91

0,60

(66)

Imports no Turcijas būtiski palielinājās attiecīgajā periodā, veidojot 6,2 procentu punktus no tirgus daļas. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka minētā importa būtisku daļu 2003. gadā, 2004. gadā un izmeklēšanas periodā veica viens Kopienas ražotājs, kas sadarbojās. Importēto ražojumu neliela daļa papildināja ražotāja produkcijas klāstu un pārējie ražojumi pēc sagriešanas un atkārtotas iesaiņošanas tika atkārtoti eksportēti uz trešām valstīm. Tādējādi šie daudzumi nevarēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Atlikušie ražojuma daudzumi, kas importēti no Turcijas, attiecīgajā periodā veido mazu un diezgan vienmērīgu tirgus daļu 2 % apjomā, bet izmeklēšanas periodā, tie sasniedza 6 %. Minētā ražojuma daudzumu cenas bija zemākas par ĶTR izcelsmes importa cenām 2002., 2003. gadā un izmeklēšanas periodā, bet augstākas 2001. un 2004. gadā. Ņemot vērā iepriekšminēto, tika konstatēts, ka minētais imports varēja radīt, lai gan nenozīmīgus, zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(67)

Saistībā ar importu no citam valstīm, izņemot Turciju, lai gan attiecīgajā periodā minēto importu cenas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozarē, tās bija daudz augstākas nekā ĶTR izcelsmes importa cenas visa attiecīgā perioda laikā, izņemot izmeklēšanas periodu. Importa apjomi pieauga no 1,7 miljoniem kvadrātpēdu 2001. gadā līdz 2,5 miljoni kvadrātpēdu izmeklēšanas periodā un attiecīgajā periodā veidoja tirgus daļas pieaugumu tikai par 3,2 procentu punktiem, salīdzinot ar ĶTR izcelsmes importa pieaugumu, kas tajā pašā laikā palielinājās par 21 procentu punktu. Tādēļ, ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka imports no citām trešām valstīm nevarētu būt noteicošais iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozarei ir radies kaitējums.

3.2.   Citu Kopienas ražotāju veikums

(68)

Attiecīgā ražojuma Kopienas ražotājiem, kas nesadarbojās, tirgus daļa bija kritusies gandrīz no 40 % 2001. gadā līdz 24 % izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā minēto ražotāju pārdošanas apjomi būtiski pazeminājās līdz 36 %. Turklāt ražotāju, kas nesadarbojās, vidējās cenas ir tādā pašā līmenī kā sūdzības iesniedzēju ražotāju vidējās cenas. Tas norāda, ka tie ir līdzīgā stāvoklī kā Kopienas ražošanas nozare, t. i., tiem ir nodarīti būtiski zaudējumi, kurus rada imports par dempinga cenām. Tāpēc nevar secināt, ka citi Kopienas ražotāji radījuši būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

3.3.   Kopienas ražošanas nozares eksports

(69)

Kopienas ražošanas nozares eksports, kā iepriekš jau parādīts tabulā 41. apsvērumā, attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, pretēji pārdošanai ES tirgū, kas samazinājās par 17 % tajā pašā periodā. Attiecīgajā periodā eksporta cenas vidēji bija rentablā vai bezpeļņas līmenī. Šajos apstākļos tika provizoriski konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības nesekmēja kaitējuma rašanos.

(70)

Ieinteresētās personas neminēja citus faktorus, kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un tie netika konstatēti arī izmeklēšanas laikā.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(71)

Ir jāuzsver, ka kaitējums šajā gadījumā izpaudās galvenokārt kā cenu un pārdošanas samazināšana, kas izraisīja būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Tas sakrita ar strauji pieaugošo importu par dempinga cenām no ĶTR, kas būtiski bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Nav norādes, ka iepriekš minētie citi faktori varēja nodarīt Kopienas ražošanas nozarei materiālo kaitējumu.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi nošķirta un atdalīta no importa dempinga ietekmes, kas rada zaudējumus, tiek provizoriski secināts, ka pastāv cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares materiāliem zaudējumiem.

F.   KOPIENAS INTERESES

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija apsvēra vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējumu radošo dempingu, antidempinga pasākumu ieviešana nebūtu kopumā pretrunā Kopienas interesēm. Lai noteiktu Kopienas intereses, izvērtēja dažādu iesaistīto personu intereses, tas ir, Kopienas ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un tirgotāju intereses.

(74)

Lai novērtētu Kopienas intereses, Komisija analizēja iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanas/nepiemērošanas ietekmi uz attiecīgajiem uzņēmumiem.

1.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(75)

Kopienas ražošanas nozari veido galvenokārt mazie uzņēmumi. Ražošanas darbības patlaban ir tikai 57 % no nozares ražošanas jaudas.

(76)

Sagaidāms, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmākie tirgus izkropļojumi un cenu samazinājums. Pasākumi sekmēs to, ka Kopienas ražošanas nozare palielina pārdošanas apjomus un tādējādi atgūst zaudēto tirgus daļu, vienlaikus pārdot par cenu, kas sedz izmaksas un ļauj gūt peļņu. Ir sagaidāms, ka galvenokārt vienību pašizmaksu samazinājums (palielinātas pārdošanas rezultātā lielāks jaudas izmantojums un attiecīgi lielāks ražīgums) un mazākā mērā neliels cenu pieaugums ļaus Kopienas ražošanas nozarei uzlabot tās finansiālo situāciju.

(77)

Turpretim, ja nepiemēros antidempinga pasākumus, ļoti iespējams, ka negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē turpināsies. Kopienas ražošanas nozarē jo īpaši ir izteikts ieņēmumu zudums cenu, tirgus daļas samazinājuma un būtisku zaudējumu dēļ. Patiesi, ņemot vērā ieņēmumu samazināšanos un radīto būtisko kaitējumu izmeklēšanas periodā, ļoti iespējams, ka, neieviešot pasākumus, Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinās pasliktināties. Tas galu galā radīs ražošanas zaudējumus un ražotņu slēgšanu, kas tādējādi apdraudēs nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā.

(78)

Attiecīgi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no kaitējuma radoša dempinga un tas būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

2.   Nesaistīto importētāju un tirgotāju intereses Kopienā

(79)

Kā iepriekš noteikts 6. apsvērumā trīs importētāji pieteicās pēc izmeklēšanas uzsākšanas, bet pēc tam visi atteicās sadarboties izmeklēšanā. Neviens no importētājiem neizteica savu viedokli par pasākumu iespējamo piemērošanu. Līdz ar to pilnīgu novērtējumu par pasākumu iespējamo piemērošanu vai nepiemērošanu nebija iespējams veikt. Tomēr jāatgādina, ka antidempinga pasākumi ir paredzēti nevis importa novēršanai, bet gan tam, lai nodrošinātu, ka imports netiek veikts par dempinga cenām, kas rada zaudējumus. Tā kā Kopienas tirgū joprojām tiks atļauts ievest preces par pienācīgi noteiktām cenām, un tā kā imports no trešām valstīm joprojām turpināsies, iespējams, ka antidempinga pasākumu piemērošana pret importu par dempinga cenām būtiski neietekmēs importētāju tradicionālo uzņēmējdarbību. Turklāt ir jāuzsver, ka no importētājiem saņemtie komentāri pret pasākumu ieviešanu nebija būtiski un tādējādi tika noraidīti.

(80)

Tādējādi provizoriski var secināt, ka antidempinga pasākumu piemērošanas/nepiemērošanas iespējamā ietekme uz nesaistītajiem importētajiem/tirgotājiem nebūtu būtiska.

3.   Lietotāju un patērētāju intereses

(81)

Neviens lietotājs vai patērētāju apvienība nepieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Tā kā minētās personas nesadarbojās, provizoriski var secināt, ka jebkādu antidempinga pasākumu piemērošana viņu situāciju būtiski neietekmētu. Turklāt ražotāju lielais skaits Kopienā un importa apjoms no pārējām trešām valstīm nodrošinās to, ka lietotājiem un mazumtirgotājiem joprojām būs iespēja izvēlēties attiecīgo ražojumu par pieņemamām cenām no dažādiem piegādātājiem. Sagaidāms, ka pasākumi izraisīs cenu kāpumu Kopienas ražošanas nozares labā, lai tajā tiktu atjaunota rentabla situācija. Tomēr mazticams, ka šāds pieaugums būs nozīmīgs, jo būtisks importa apjoms no trešām valstīm par konkurētspējīgām cenām kavēs Kopienas ražošanas nozari pārmērīgi palielināt cenu kāpumu.

4.   Secinājums par Kopienas interesēm

(82)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka šajā gadījumā nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pasākumus, un pasākumu piemērošana nebūtu pretrunā Kopienas interesēm.

G.   ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas pakāpe

(83)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(84)

Pagaidu pasākumu līmenim jābūt pietiekošam, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodara imports par dempinga cenām, bet nav jāpārsniedz konstatētie dempinga apjomi. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas izmaksas un kopumā iegūt tādu peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(85)

Uzskata, ka laikposmā no 2001. gada līdz 2002. gadam Kopienas tirgū bija normāla konkurence, un tā kā nepastāvēja kaitējošs dempings, Kopienas ražošanas nozare sasniedza normālu peļņas normu, kas vidēji saglabājās 5 % līmenī. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski secināts, ka peļņas normu 5 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu līmeni, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējoša dempinga.

(86)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, salīdzinot tādā pašā tirdzniecības līmenī vidējo svērto importa cenu, ko izmantoja, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, un cenu, kas nerada kaitējumu, ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, noteica, koriģējot katra Kopienas ražošanas nozares ražotāja pārdošanas cenu līdz pašizmaksas līmenim un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(87)

Uz šī informācijas pamata konstatēja, ka kaitējuma novēršanas pakāpe ir 62 %.

2.   Pagaidu pasākumi

(88)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes zamšādas importam jānosaka ar viszemāko kaitējuma novēršanas pakāpi, jo tā bija zemāka par konstatēto dempinga starpību.

H.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(89)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā ir paziņojušas par savu ieinteresētību, var rakstveidā darīt zināmus savus uzskatus un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi šīs regulas vajadzībām par maksājumu piemērošanu ir provizoriski un galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums ĶTR izcelsmes importētai zamšādai un mākslīgai zamšādai, kas ir pēc formas piegriezta vai nepiegriezta, tostarp zamšādai un mākslīgai, žāvētai zamšādai, kas atbilst KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90 .

2.   Antidempinga pagaidu maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ražojumiem, ko izgatavo visi uzņēmumi Ķīnas Tautas Republikā, ir 62 %.

3.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāiemaksā drošības nauda, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

4.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiemm

2. pants

Neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šās regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, rakstveidā darīt zināmus savus uzskatus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu, attiecīgās personas viena mēneša laikā pēc šās regulas spēkā stāšanās dienas var izteikt piezīmes par tās piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šās regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)   OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)   OV C 154, 25.6.2005., 12. lpp.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 440/2006

(2006. gada 15. marts),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kas peld ar Polijas karogu, zvejot parastās ziemeļgarneles NAFO zonā 3L

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2006. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tādēļ jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas izsmelšana

Šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīto turpat norādīto krājumu nozvejas kvotu 2006. gadam uzskata par izsmeltu no minētajā pielikumā norādītās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Šīs regulas pielikumā minēto krājumu zveja, ko veic kuģi, kuri peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta pēc šajā pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā šādus krājumus, ko nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. martā

Komisijas vārdā

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Jörgen HOLMQUIST


(1)   OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)   OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(3)   OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

02

Dalībvalsts

POLIJA

Krājumi

PRA/N3L.

Suga(-s)

Parastās ziemeļgarneles (Pandalus borealis)

Zona

NAFO 3L

Datums

2006. gada 24. februāris


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 441/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 271/2006 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2006. gada 17. februāris ir piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 271/2006 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo kompensācijas likmes, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 271/2006, maina atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)   OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)   OV L 47, 17.2.2006., 10. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2006. gada 17. martā piemēro dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likmes

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

ex 0402 10 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5 % no svara (PG 2):

 

 

a)

eksportējot preces ar KN kodu 3501

b)

eksportējot citas preces

4,72

5,00

ex 0402 21 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu 26 % no svara (PG 3):

 

 

a)

eksportējot preces, kuru sastāvā PG 3 pielīdzināto produktu veidā ir pazeminātas cenas sviests vai krējums, kas iegūts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005

20,25

21,93

b)

eksportējot citas preces

46,72

50,00

ex 0405 10

Sviests ar tauku saturu 82 % no svara (PG 6):

 

 

a)

eksportējot preces, kas satur pazeminātas cenas sviestu vai krējumu, kas izgatavots saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1898/2005 izklāstītajiem nosacījumiem

52,84

57,50

b)

eksportējot preces, kas atbilst KN kodam 2106 90 98 un kuru piena tauku saturs ir 40 % vai vairāk no svara

95,92

103,75

c)

eksportējot citas preces

88,67

96,50


(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, uz Romāniju no 2005. gada 1. decembra, kā arī precēm, kas minétas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/27


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 442/2006

(2006. gada 16. marts),

ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantu, starpību starp regulas 1. pantā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju, atbilstīgi limitiem, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1255/1999, nosakot kompensāciju par dabīgā stāvoklī eksportētiem produktiem, kas ir uzskaitīti iepriekšminētās regulas 1. pantā, ir jāņem vērā:

esošā situācija un nākotnes perspektīvas attiecībā uz piena un piena produktu cenām un resursiem Kopienas tirgū, kā arī piena un piena produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā,

tirdzniecības izmaksas un visizdevīgākā maksa par transportēšanu no Kopienas tirgiem uz ostām vai citiem eksporta punktiem Kopienā, kā arī produktu tirgū laišanas izmaksas galamērķa valstī,

piena un piena produktu tirgus kopējs organizācijas mērķis – nodrošināt līdzsvaru un dabīgu cenu un tirdzniecības attīstību tirgū,

limiti, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti saskaņā Līguma 300. pantu,

nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū,

paredzēto eksportu ekonomiskais aspekts.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 5. punktu, nosakot cenas Kopienā, ir jāņem vērā valdošās cenas, kas no eksporta viedokļa ir visizdevīgākās, un, nosakot cenas starptautiskajā tirdzniecībā, ir īpaši jāņem vērā:

a)

trešo valstu tirgos valdošās cenas;

b)

visizdevīgākās cenas trešajās galamērķa valstīs importam no trešajām valstīm;

c)

ražotāju cenas, kas ir reģistrētas eksportējošās trešajās valstīs, ņemot vērā šo valstu piešķirtās subsīdijas, ja tādas ir, un

d)

Kopienas brīvas robežpiegādes cenas.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punktu, situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt vajadzību mainīt kompensāciju par produktiem, kas uzskaitīti iepriekšminētās regulas 1. pantā, atbilstīgi galamērķim.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkts paredz, ka produktu sarakstu, par kuriem piešķir eksporta kompensācijas, un kompensāciju apjomu nosaka vismaz reizi četrās nedēļās. Tomēr, kompensācijas apjoms var būt nemainīgs ilgāk par četrām nedēļām.

(6)

Saskaņā ar Komisijas 1999. gada 26. janvāra Regulas (EK) Nr. 174/1999 16. pantu, par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu eksporta atļaujām un eksporta kompensācijām (2), kompensācija par piena produktiem, kuri satur cukuru, ir vienāda ar divu sastāvdaļu summu; vienu sastāvdaļu aprēķina, ņemot vērā piena produktu daudzumu, pareizinot pamatapjomu ar piena produktu saturu attiecīgā produktā; otru sastāvdaļu aprēķina, ņemot vērā pievienotās saharozes daudzumu, pareizinot saharozes saturu visā produktā ar kompensācijas pamatapjomu, kas ir spēkā tajā dienā, kad eksportē produktus, kuri uzskaitīti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgus kopējo organizāciju (3). Tomēr, otro sastāvdaļu lieto tikai tad, ja pievienotā saharoze ir ražota, izmantojot Kopienā audzētās cukurbietes vai cukurniedres.

(7)

Komisijas Regula (EEK) Nr. 896/84 (4), noteica papildu noteikumus par to, kā piešķiramas kompensācijas laikā, kad mainās piena gads. Šie noteikumi paredz iespēju dažādot kompensācijas atbilstīgi produktu ražošanas datumam.

(8)

Ir jāparedz, ka, aprēķinot kompensāciju par kausēto sieru, pievienotā kazeīna vai kazeinātu daudzums ir jāizslēdz no aprēķiniem.

(9)

Nosakot galamērķus un produktus, par kuriem maksā kompensācijas, jāievēro, ka pirmkārt, noteiktu Kopienas produktu konkurētspējīgs stāvoklis neattaisno to izvešanas veicināšanu, bet otrkārt, noteiktu teritoriju ģeogrāfiskais tuvums var palielināt tirdzniecības noviržu iespējas un ļaunprātīgu izmantošanu.

(10)

Piemērojot iepriekš izklāstītos noteikumus pašreizējai situācijai piena tirgū, un jo īpaši piena produktu cenām Kopienā un pasaules tirgū, kompensācija jānosaka saskaņā ar śīs regulas pielikumu.

(11)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantā minētās eksporta kompensācijas dabīgā stāvoklī eksportētiem produktiem nosaka saskaņā ar pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)   OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).

(3)   OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(4)   OV L 91, 1.4.1984., 71. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 222/88 (OV L 28, 1.2.1988., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 16. marta Regulai, ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0401 30 31 9100

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

13,20

A01

EUR/100 kg

18,86

0401 30 31 9400

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

20,62

A01

EUR/100 kg

29,47

0401 30 31 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

22,75

A01

EUR/100 kg

32,49

0401 30 39 9100

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

13,20

A01

EUR/100 kg

18,86

0401 30 39 9400

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

20,62

A01

EUR/100 kg

29,47

0401 30 39 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

22,75

A01

EUR/100 kg

32,49

0401 30 91 9100

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

25,92

A01

EUR/100 kg

37,04

0401 30 99 9100

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

25,92

A01

EUR/100 kg

37,04

0401 30 99 9500

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

38,10

A01

EUR/100 kg

54,43

0402 10 11 9000

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,14

A01

EUR/100 kg

5,00

0402 10 19 9000

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,14

A01

EUR/100 kg

5,00

0402 10 91 9000

L01

EUR/kg

068

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,0414

A01

EUR/kg

0,0500

0402 10 99 9000

L01

EUR/kg

068

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,0414

A01

EUR/kg

0,0500

0402 21 11 9200

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,14

A01

EUR/100 kg

5,00

0402 21 11 9300

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

35,03

A01

EUR/100 kg

44,94

0402 21 11 9500

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

36,55

A01

EUR/100 kg

46,92

0402 21 11 9900

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

38,94

A01

EUR/100 kg

50,00

0402 21 17 9000

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,14

A01

EUR/100 kg

5,00

0402 21 19 9300

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

35,03

A01

EUR/100 kg

44,94

0402 21 19 9500

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

36,55

A01

EUR/100 kg

46,92

0402 21 19 9900

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

38,94

A01

EUR/100 kg

50,00

0402 21 91 9100

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,19

A01

EUR/100 kg

50,30

0402 21 91 9200

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,42

A01

EUR/100 kg

50,61

0402 21 91 9350

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,84

A01

EUR/100 kg

51,12

0402 21 91 9500

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

42,80

A01

EUR/100 kg

54,94

0402 21 99 9100

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,19

A01

EUR/100 kg

50,30

0402 21 99 9200

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,42

A01

EUR/100 kg

50,61

0402 21 99 9300

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,84

A01

EUR/100 kg

51,12

0402 21 99 9400

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

42,03

A01

EUR/100 kg

53,96

0402 21 99 9500

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

42,80

A01

EUR/100 kg

54,94

0402 21 99 9600

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

45,83

A01

EUR/100 kg

58,82

0402 21 99 9700

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

47,52

A01

EUR/100 kg

61,03

0402 21 99 9900

L01

EUR/100 kg

068

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

49,51

A01

EUR/100 kg

63,55

0402 29 15 9200

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,0414

A01

EUR/kg

0,0500

0402 29 15 9300

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3503

A01

EUR/kg

0,4494

0402 29 15 9500

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3655

A01

EUR/kg

0,4692

0402 29 15 9900

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3894

A01

EUR/kg

0,5000

0402 29 19 9300

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3503

A01

EUR/kg

0,4494

0402 29 19 9500

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3655

A01

EUR/kg

0,4692

0402 29 19 9900

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3894

A01

EUR/kg

0,5000

0402 29 91 9000

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3919

A01

EUR/kg

0,5030

0402 29 99 9100

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3919

A01

EUR/kg

0,5030

0402 29 99 9500

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,4203

A01

EUR/kg

0,5396

0402 91 11 9370

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,127

A01

EUR/100 kg

5,895

0402 91 19 9370

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,127

A01

EUR/100 kg

5,895

0402 91 31 9300

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,877

A01

EUR/100 kg

6,967

0402 91 39 9300

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,877

A01

EUR/100 kg

6,967

0402 91 99 9000

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

15,93

A01

EUR/100 kg

22,76

0402 99 11 9350

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,1055

A01

EUR/kg

0,1508

0402 99 19 9350

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,1055

A01

EUR/kg

0,1508

0402 99 31 9150

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,1095

A01

EUR/kg

0,1565

0402 99 31 9300

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,0953

A01

EUR/kg

0,1362

0402 99 39 9150

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,1095

A01

EUR/kg

0,1565

0403 90 11 9000

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,09

A01

EUR/100 kg

4,93

0403 90 13 9200

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,09

A01

EUR/100 kg

4,93

0403 90 13 9300

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

34,70

A01

EUR/100 kg

44,55

0403 90 13 9500

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

36,23

A01

EUR/100 kg

46,50

0403 90 13 9900

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

38,61

A01

EUR/100 kg

49,55

0403 90 19 9000

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

38,84

A01

EUR/100 kg

49,86

0403 90 33 9400

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3470

A01

EUR/kg

0,4455

0403 90 33 9900

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3861

A01

EUR/kg

0,4955

0403 90 59 9310

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

13,20

A01

EUR/100 kg

18,86

0403 90 59 9340

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

19,32

A01

EUR/100 kg

27,59

0403 90 59 9370

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

19,32

A01

EUR/100 kg

27,59

0403 90 59 9510

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

19,32

A01

EUR/100 kg

27,59

0404 90 21 9120

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

3,54

A01

EUR/100 kg

4,27

0404 90 21 9160

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,14

A01

EUR/100 kg

5,00

0404 90 23 9120

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

4,14

A01

EUR/100 kg

5,00

0404 90 23 9130

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

35,03

A01

EUR/100 kg

44,94

0404 90 23 9140

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

36,55

A01

EUR/100 kg

46,92

0404 90 23 9150

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

38,94

A01

EUR/100 kg

50,00

0404 90 29 9110

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,19

A01

EUR/100 kg

50,30

0404 90 29 9115

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,42

A01

EUR/100 kg

50,61

0404 90 29 9125

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

39,84

A01

EUR/100 kg

51,12

0404 90 29 9140

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

42,80

A01

EUR/100 kg

54,94

0404 90 81 9100

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,0414

A01

EUR/kg

0,0500

0404 90 83 9110

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,0414

A01

EUR/kg

0,0500

0404 90 83 9130

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3503

A01

EUR/kg

0,4494

0404 90 83 9150

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3655

A01

EUR/kg

0,4692

0404 90 83 9170

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,3894

A01

EUR/kg

0,5000

0404 90 83 9936

L01

EUR/kg

L02

EUR/kg

0,1055

A01

EUR/kg

0,1508

0405 10 11 9500

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

69,83

A01

EUR/100 kg

94,15

0405 10 11 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,57

A01

EUR/100 kg

96,50

0405 10 19 9500

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

69,83

A01

EUR/100 kg

94,15

0405 10 19 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,57

A01

EUR/100 kg

96,50

0405 10 30 9100

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

69,83

A01

EUR/100 kg

94,15

0405 10 30 9300

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,57

A01

EUR/100 kg

96,50

0405 10 30 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,57

A01

EUR/100 kg

96,50

0405 10 50 9300

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,57

A01

EUR/100 kg

96,50

0405 10 50 9500

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

69,83

A01

EUR/100 kg

94,15

0405 10 50 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,57

A01

EUR/100 kg

96,50

0405 10 90 9000

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

74,19

A01

EUR/100 kg

100,04

0405 20 90 9500

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

65,47

A01

EUR/100 kg

88,27

0405 20 90 9700

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

68,08

A01

EUR/100 kg

91,79

0405 90 10 9000

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

89,33

A01

EUR/100 kg

120,44

0405 90 90 9000

L01

EUR/100 kg

L02

EUR/100 kg

71,44

A01

EUR/100 kg

96,33

0406 10 20 9100

A00

EUR/100 kg

0406 10 20 9230

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

12,99

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

16,24

0406 10 20 9290

A00

EUR/100 kg

0406 10 20 9300

A00

EUR/100 kg

0406 10 20 9610

A00

EUR/100 kg

0406 10 20 9620

A00

EUR/100 kg

0406 10 20 9630

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

19,96

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

24,94

0406 10 20 9640

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

29,32

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

36,65

0406 10 20 9650

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

24,44

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

30,55

0406 10 20 9830

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

9,08

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

11,33

0406 10 20 9850

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

10,99

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

13,74

0406 20 90 9100

A00

EUR/100 kg

0406 20 90 9913

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

21,76

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

27,20

0406 20 90 9915

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

29,54

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

36,93

0406 20 90 9917

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

31,41

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

39,24

0406 20 90 9919

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,08

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

43,86

0406 30 31 9710

A00

EUR/100 kg

0406 30 31 9730

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

3,91

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

9,17

0406 30 31 9910

A00

EUR/100 kg

0406 30 31 9930

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

3,91

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

9,17

0406 30 31 9950

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

5,69

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

13,34

0406 30 39 9500

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

3,91

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

9,17

0406 30 39 9700

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

5,69

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

13,34

0406 30 39 9930

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

5,69

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

13,34

0406 30 39 9950

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

6,44

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

15,09

0406 30 90 9000

A00

EUR/100 kg

0406 40 50 9000

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

34,48

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

43,09

0406 40 90 9000

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,41

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

44,26

0406 90 13 9000

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

39,25

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

56,18

0406 90 15 9100

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

40,57

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

58,06

0406 90 17 9100

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

40,57

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

58,06

0406 90 21 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

39,43

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

56,30

0406 90 23 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,35

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

50,82

0406 90 25 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

34,67

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

49,63

0406 90 27 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

31,39

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

44,95

0406 90 31 9119

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

29,03

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

41,60

0406 90 33 9119

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

29,03

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

41,60

0406 90 33 9919

A00

EUR/100 kg

0406 90 33 9951

A00

EUR/100 kg

0406 90 35 9190

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

41,33

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

59,45

0406 90 35 9990

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

41,33

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

59,45

0406 90 37 9000

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

39,25

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

56,18

0406 90 61 9000

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

44,68

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

64,65

0406 90 63 9100

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

44,02

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

63,49

0406 90 63 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

42,31

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

61,32

0406 90 69 9100

A00

EUR/100 kg

0406 90 69 9910

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

42,93

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

62,22

0406 90 73 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

36,12

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

51,75

0406 90 75 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

36,84

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

52,98

0406 90 76 9300

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

32,71

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

46,82

0406 90 76 9400

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

36,63

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

52,44

0406 90 76 9500

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

33,92

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

48,15

0406 90 78 9100

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,88

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

52,42

0406 90 78 9300

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,54

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

50,76

0406 90 78 9500

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

34,55

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

49,04

0406 90 79 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

29,35

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

42,19

0406 90 81 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

36,63

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

52,44

0406 90 85 9930

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

40,16

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

57,80

0406 90 85 9970

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

36,84

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

52,98

0406 90 86 9100

A00

EUR/100 kg

0406 90 86 9200

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,61

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

52,80

0406 90 86 9300

A00

EUR/100 kg

0406 90 86 9400

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

38,16

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

55,80

0406 90 86 9900

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

40,16

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

57,80

0406 90 87 9100

A00

EUR/100 kg

0406 90 87 9200

A00

EUR/100 kg

0406 90 87 9300

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

33,16

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

49,00

0406 90 87 9400

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

33,86

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

49,49

0406 90 87 9951

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,97

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

51,50

0406 90 87 9971

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,97

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

51,50

0406 90 87 9972

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

15,21

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

21,86

0406 90 87 9973

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,33

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

50,57

0406 90 87 9974

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

37,84

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

53,93

0406 90 87 9975

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

37,52

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

53,02

0406 90 87 9979

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

35,35

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

50,82

0406 90 88 9100

A00

EUR/100 kg

0406 90 88 9300

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

29,29

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

43,13

0406 90 88 9500

L03

EUR/100 kg

L04

EUR/100 kg

30,20

400

EUR/100 kg

A01

EUR/100 kg

43,15

NB: Produktu kodi, kā arī “A ” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa ciparu kodi ir noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

L01

Seūta, Melīļa, Svētais Krēsls, Amerikas Savienotās Valstis un Kipras Republikas teritorija, ko nekontrolē Kipras Republikas valdība.

L02

Andora un Gibraltārs.

L03

Seūta, Melīļa, Islande, Norvēģija, Šveice, Lihtenšteina, Andora, Gibraltārs, Svētais Krēsls (tradicionāli saukts Vatikāns), Turcija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande, Kipras Republikas teritorija, ko nekontrolē Kipras Republikas valdība.

L04

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/35


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 443/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju sviestam saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 581/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maijā Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju (1), un it īpaši tās 31. panta 3. punkta trešo apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 26. martā Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2) paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. martā Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas ir jānosaka maksimālā kompensācija konkursa periodam, kas beidzas 2006. gada 14. martā.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 581/2004 konkursa periodam līdz 2006. gada 14. martam, produktiem un galamērķiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punktā, nosaka šādu maksimālo kompensāciju, kas norādīta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)   OV L 90, 27.3.2004., 64. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1239/2005 (OV L 200, 30.7.2005., 32. lpp.).

(3)   OV L 90, 27.3.2004., 58. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1814/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

(EUR/100 kg)

Produkts

Eksporta kompensācijas nomenklatūras kods

Maksimālais eksporta kompensācijas apjoms eksportam uz galamērķi, kas minēts Regulas (EK) Nr. 581/2004 1. panta 1. punkta otrajā paragrāfā

Sviests

ex ex 0405 10 19 9500

99,50

Sviests

ex ex 0405 10 19 9700

102,00

Sviesta eļļa

ex ex 0405 90 10 9000

123,90


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/37


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 444/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru nepiešķir eksporta kompensāciju par piena pulveri saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 582/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punkta trešo apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 582/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar sauso vājpienu (2), paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. marta Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas nav ieteicams piešķirt kompensāciju konkursa periodā, kas beidzas 2006. gada 14. martā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 582/2004 konkursa periodam līdz 2006. gada 14. martam, nepiešķir nekādu kompensāciju par produktiem un galamērķiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)   OV L 90, 27.3.2004., 67. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1239/2005 (OV L 200, 30.7.2005., 32. lpp.).

(3)   OV L 90, 27.3.2004., 58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1814/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 3. lpp.).


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 445/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 17. marta

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)   OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)   OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3)   OV L 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/95.


PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 17. marta

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Sakarā ar to, ka apturēts nodokļu piemērojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam, importam piemērojamais nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1)

1703 10 00  (2)

11,85

0

1703 90 00  (2)

11,64

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Noteiktā cena grozītās Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā definētajai standarta kvalitātei.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/40


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 446/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)   OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.


PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS, KAS PIEMĒROJAMAS TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTA BALTĀ CUKURA UN JĒLCUKURA IZVEDUMIEM NO 2006. GADA 17. MARTA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

24,99  (1)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

24,84  (1)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

24,99  (1)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

24,84  (1)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2717

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

27,17

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

27,00

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

27,00

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2717

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A ” galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(1)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 447/2006

(2006. gada 16. marts),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 21. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

21. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1138/2005, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 29,800 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)   OV L 185, 16.7.2005., 3. lpp.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/43


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 448/2006

(2006. gada 16. marts)

par iesniegtajiem piedāvājumiem kukurūzas ievešanai Regulā (EK) Nr. 1809/2005 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1809/2005 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Portugālē ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), uz iesniegto piedāvājumu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētos kritērijus, nav jānosaka ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 10. līdz 16. martam Regulā (EK) Nr. 1809/2005 paredzētajā konkursā par kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)   OV L 291, 5.11.2005., 4. lpp.

(3)   OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005., 6. lpp.).


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/44


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 449/2006

(2006. gada 16. marts)

par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 10. līdz 16. martam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 paredzētajā konkursā par miežu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)   OV L 174, 7.7.2005., 12. lpp.

(3)   OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/45


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 450/2006

(2006. gada 16. marts)

par iesniegtajiem piedāvājumiem parasto kviešu eksportam Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 10. līdz 16. martam Regulā (EK) Nr. 1059/2005 paredzētajā konkursā par parasto kviešu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 17. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)   OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)   OV L 174, 7.7.2005., 15. lpp.

(3)   OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/46


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 7. marts),

ar kuru groza I un II pielikumu Lēmumam 2002/308/EK, ar ko izveido apstiprināto zonu un apstiprināto saimniecību sarakstu attiecībā uz vienu vai vairākām vīrusu hemorāģiskās septicēmijas (VHS) un lašu infekciozās hematopoētiskās nekrozes (IHN) zivju slimībām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 683)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/214/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2002/308/EK (2) izveido apstiprināto zonu un apstiprināto zivjaudzētavu sarakstu, kas atrodas zonās, kas nav apstiprinātas attiecībā uz atsevišķām zivju slimībām.

(2)

Itālija ir iesniegusi pamatojumus, lai dažām zonām tās teritorijā piešķirtu apstiprinātas zonas statusu attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) un infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN). Tā kā šo zonu zivjaudzētavās notiek īpašs audzēšanas cikls, dažās zonās nav iespējams veikt paraugu ņemšanu atbilstīgi Komisijas 2001. gada 22. februāra Lēmumam 2001/183/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas plānus un diagnostikas metodes dažu zivju slimību atklāšanai un apstiprināšanai un ar ko atceļ Lēmumu 92/532/EEK (3).

(3)

Sagatavojot Lēmumu 2001/183/EK, šāds audzēšanas veids nebija paredzēts. Tomēr iesniegtie dokumenti liecina, ka šo zonu zivjaudzētavās ir nodrošināts tāds pats dzīvnieku veselības stāvoklis kā to zonu zivjaudzētavās, kurās ir ņemti paraugi atbilstīgi Lēmumam 2001/183/EK. Tādējādi šīs zonas atbilst Direktīvas 91/67/EEK 5. panta prasībām. Līdz ar to tās atbilst apstiprinātas zonas statusam un ir iekļaujamas apstiprināto zonu sarakstā.

(4)

Francija ir iesniegusi pamatojumus, lai dažām zonām tās teritorijā piešķirtu apstiprinātas zonas statusu attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) un infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN). Iesniegtie dokumenti liecina, ka šīs zonas atbilst Direktīvas 91/67/EEK 5. panta prasībām. Līdz ar to tās atbilst apstiprinātas zonas statusam un ir iekļaujamas apstiprināto zonu sarakstā.

(5)

Austrija, Vācija un Itālija ir iesniegušas Komisijai pamatojumus, lai dažām zivjaudzētavām tās teritorijā piešķirtu apstiprinātas zivjaudzētavas statusu attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) un infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) neapstiprinātās zonās. Iesniegtie dokumenti liecina, ka šīs zivjaudzētavas atbilst Direktīvas 91/67/EEK 6. panta prasībām. Līdz ar to tās atbilst statusam “apstiprināta zivjaudzētava neapstiprinātā zonā” un ir iekļaujamas apstiprināto zivjaudzētavu sarakstā.

(6)

Vācija ir paziņojusi, ka infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) ir konstatēta divās zivjaudzētavās, kuras iepriekš uzskatīja par brīvām no šīs slimības. Tomēr VHS šajās saimniecībās nav konstatēta. Tāpēc šīs saimniecības jāsvītro no Lēmuma 2002/308/EK, kur tās minētas kā brīvas no IHN.

(7)

Tādēļ Lēmums 2002/308/EK ir attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2002/308/EK groza šādi:

1)

Lēmuma I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikumu.

2)

Lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 7. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)   OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)   OV L 106, 23.4.2002., 28. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/813/EK (OV L 304, 23.11.2005., 19. lpp.).

(3)   OV L 67, 9.3.2001., 65. lpp.


I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

ZONAS, KAS APSTIPRINĀTAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĀDĀM ZIVJU SLIMĪBĀM: VĪRUSU HEMORĀĢISKO SEPTICĒMIJU (VHS) UN INFEKCIOZO HEMATOPOĒTISKO NEKROZI (IHN)

1.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZONAS (1) DĀNIJĀ

Hansted Å

Hovmølle Å

Grenå

Treå

Alling Å

Kastbjerg

Villestrup Å

Korup Å

Sæby Å

Elling Å

Uggerby Å

Lindenborg Å

Øster Å

Hasseris Å

Binderup Å

VidkærÅ

Dybvad Å

Bjørnsholm Å

Trend Å

Lerkenfeld Å

Vester Å

Lønnerup ar pietekām

Slette Å

Bredkær Bæk

Kilen pietekas

Resenkær Å

Klostermølle Å

Hvidbjerg Å

Knidals Å

Spang Å

Simested Å

Skals Å

Jordbro Å

Fåremølle Å

Flynder Å

Damhus Å

Karup Å

Gudenåen

Halkær Å

Storåen

Århus Å

Bygholm Å

Grejs Å

Ørum Å

1.B.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS DĀNIJĀ

Dānija (2)

2.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS VĀCIJĀ

2.A.1.   BĀDENE-VIRTEMBERGA (3)

Isenburger Tal no iztekas līdz “ Falkenstein ” zivjaudzētavas notecei,

Eyach un tās pietekas no iztekām līdz pirmajam aizsprostam lejup pa straumi, kas atrodas pie Haigerloch pilsētas,

Lauchert un tās pietekas no iztekām līdz turbīnas aizsprostam pie Sigmaringendorf pilsētas,

Grosse Lauter un tās pietekas no iztekām līdz ūdenskrituma aizsprostam pie Lauterach,

Wolfegger Ach un tās pietekas no iztekām līdz ūdenskrituma aizsprostam pie Baienfurth,

Enz ūdens sateces baseins, kurā ietilpst Grosse Enz, Kleine Enz un Eyach no to iztekām līdz aizsprostam Neuenbürg centrā,

Erms upe no iztekas līdz aizsprostam 200 m lejup pa straumi no Strobel saimniecības, Anlage Seeburg,

Obere Nagold upe no tās iztekas līdz aizsprostam pie Neumühle.

2.B.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZONAS VĀCIJĀ

2.B.1.   BĀDENE-VIRTEMBERGA

Andelsbach un tās pietekas no iztekām līdz aizsprostam pie Krauchenwies.

3.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS SPĀNIJĀ

3.1.   REĢIONS: ASTŪRIJAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Visi Astūrijas sateces baseini

Piekrastes zonas

Visa Astūrijas piekraste

3.2.   REĢIONS: GALISIJAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Sateces baseini Galisijā:

ieskaitot Eo upes baseinu, Sil upes baseinu no tā iztekas Léon provincē, Miño upes baseinu no tā iztekas līdz Frieira upes aizsprostam un Limia upes baseinu no tā iztekas līdz Das Conchas aizsprostam,

izņemot Tamega upes sateces baseinu.

Piekrastes zonas

Piekrastes zona Galisijā no Eo upes grīvas (Isla Pancha) līdz Punta Picos (Miño upes ietekas vietai).

3.3.   REĢIONS: ARAGONAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Sateces baseins no Ebro upes iztekas vietas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Isuela upe no tās iztekas līdz Arguis aizsprostam,

Flumen upe no tās iztekas līdz de Santa María de Belsué aizsprostam,

Guatizalema upe no tās iztekas līdz Vadiello aizsprostam,

Cinca upe no tās iztekas līdz Grado aizsprostam,

Esera upe no tās iztekas līdz Barasona aizsprostam,

Noguera-Ribagorzana upe no tās iztekas līdz Santa Ana aizsprostam,

Matarraña upe no tās iztekas līdz Aguas de Pena aizsprostam,

Pena upe no tās iztekas līdz Pena aizsprostam,

Guadalaviar-Turia upe no tās iztekas līdz Generalísimo aizsprostam Valensijas provincē,

Mijare upe no tās iztekas līdz Arenós aizsprostam Kasteļonas provincē.

Pārējās Aragonas autonomā apgabala ūdensteces uzskata par buferzonām.

3.4.   REĢIONS: NAVARRAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ūdens sateces baseins no Ebro upes iztekas vietas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Bidasoa upe no tās iztekas līdz ietekas vietai,

Leizarán upe no tās iztekas līdz Leizarán aizsprostam (Muga).

Pārējās Navarras autonomā apgabala ūdensteces uzskata par buferzonām.

3.5.   REĢIONS: KASTĪLIJAS UN LEONAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ūdens sateces baseins no Ebro upes iztekas vietas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Duero upe no tās iztekas līdz Aldeávila aizsprostam,

Sil upe,

Tiétar upe no tās iztekas līdz Rosarito aizsprostam,

Alberche upe no tās iztekas līdz Burguillo aizsprostam.

Pārējās Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ūdensteces uzskata par buferzonām.

3.6.   REĢIONS: KANTABRIJAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ūdens sateces baseins no Ebro upes iztekas vietas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Norādīto upju sateces baseini no to iztekas līdz ietekai jūrā:

Deva,

Nansa,

Saja-Besaya,

Pas-Pisueña,

Asón,

Agüera.

Gandarillas upes, Escudo upes, Miera y Campiazo upju sateces baseinus uzskata par buferzonām.

Piekrastes zonas

Visa Kantabrijas piekraste no Deva upes ietekas vietas līdz Ontón līcim.

3.7.   REĢIONS: LARJOHAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ūdens sateces baseins no Ebro upes iztekas vietas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā.

3.8.   REĢIONS: KASTĪLIJAS-LAMANČAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Rio del Tajo upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Estremera dambim,

Rio Tajuña upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz La Tajera dambim,

Rio Júcar upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz La Toba dambim,

Rio Cabriel upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Bujioso dambim.

4.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS FRANCIJĀ

4.A.1.   ADŪRA-GARONNA

Sateces baseini

Charente baseins,

Seudre baseins,

Seudre upes baseins Gironde grīvas piekrastes upju baseini Charente-Maritime departamentā,

Nive un Nivelles upju sateces baseini Pyrenées Atlantiques departamentā,

Forges upes baseins Landes departamentā,

Dronne upes sateces baseins Dordogne no tās iztekas līdz Eglisottes upes aizsprostam Monfourat,

Beauronne upes sateces baseins Dordogne no tās iztekas līdz Faye aizsprostam,

Valouse upes sateces baseins Dordogne no tās iztekas līdz Etang des Roches Noires aizsprostam,

Paillasse upes sateces baseins Gironde departamentā no tās iztekas līdz Grand Forge aizsprostam,

Ciron upes sateces baseins Lot et Garonne un Gironde departamentos no tās iztekas līdz Moulin de Castaing,

Petite Leyre upes sateces baseins Landes departamentā no tās iztekas līdz Pont de l'Espine aizsprostam pie Argelouse,

Pave upes sateces baseins Landes no tās iztekas līdz Pave upes aizsprostam,

Escource upes sateces baseins Landes no tās iztekas līdz Moulin de Barbe aizsprostam,

Geloux (Landes) upes sateces baseins no tās iztekas līdz D38 aizsprostam pie Saint Martin d'Oney,

Estrigon (Landes) upes sateces baseins no tās iztekas līdz Campet et Lamolère aizsprostam,

Estampon (Landes) upes sateces baseins no tās iztekas līdz Ancienne Minoterie aizsprostam pie Rokforas,

Gélise (Landes un Lot et Garonne) upes sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostam lejpus Gélise upes saplūst ar Osse,

Magescq (Landes) upes sateces baseins no tās iztekas līdz ietekas vietai,

Luys upes sateces baseins Atlantijas Pirenejos no tās iztekas līdz Moulin d'Oro aizsprostam,

Neez upes sateces baseins Atlantijas Pirenejos, no tās iztekas līdz Juranço aizsprostam,

Beez upes sateces baseins Atlantijas Pirenejos no tās iztekas līdz Nay aizsprostam,

Gave de Cauterets upes sateces baseins Augšpirenejos no tās iztekas līdz Soulom elektrostacijas Calypso aizsprostam.

Piekrastes zonas

Visa Atlantijas okeāna piekraste starp Vendée departamenta ziemeļu robežu un Charente-Maritime departamenta dienvidu robežu.

4.A.2.   LUĀRA-BRETAŅA

Kontinentālās zonas

Visi Bretaņas sateces baseini, izņemot šādus sateces baseinus:

Vilaine,

Elorn sateces baseina lejtece,

Sèvre Niortaise upes baseins,

Lay upes baseins,

Šādi Vienne baseina ūdens sateces baseini:

Vienne upes sateces baseins no tās iztekas līdz Châtellerault aizsprostam Vienne departamentā,

Gartempe upes sateces baseins no tās iztekas līdz Saint Pierre de Maillé aizsprostam Vienne departamentā,

Creuse upes sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostam Indre departamentā,

Suin upes sateces baseins no tās iztekas līdz Douadic aizsprostam Indre departamentā,

Claise upes sateces baseins no tās iztekas līdz Bossay-sur-Claise aizsprostam Indre un Loire departamentā,

Velleches un des trois Moulins strautu ūdens sateces baseins no to iztekas līdz des trois Moulins aizsprostam Vienne departamentā,

Atlantijas okeāna piekrastes upju baseini Vendée departamentā.

Piekrastes zonas

Visa Bretaņas piekraste, izņemot šādas daļas:

Rade de Brest,

Anse de Camaret,

piekrastes zona starp Pointe de Trévignon un Laïta upes ieteku,

piekrastes zona starp Tohon upes ieteku līdz departamenta robežai.

4.A.3.   SĒNA-NORMANDIJA

Kontinentālās zonas

Sélune upes baseins.

4.A.4.   AKVITĀNIJAS REĢIONS

Sateces baseini

Vignac upes sateces baseins no tās iztekas līdz La Forge aizsprostam,

Gouaneyre upes sateces baseins no tās iztekas līdz Maillières aizsprostam,

Susselgue upes sateces baseins no tās iztekas līdz Susselgue aizsprostam,

Luzou upes sateces baseins no iztekas līdz aizsprostam pie “ de Laluque ” zivjaudzētavas,

Gouadas upes sateces baseins no iztekas līdz aizsprostam pie Etang de la Glacière à Saint Vincent de Paul,

Bayse upes sateces baseins no iztekām līdz aizsprostam pie Moulin de Lartia et de Manobre,

Rancez upes ūdens sateces baseins no tās iztekām līdz Rancez aizsprostam,

Eyre upes sateces baseins no iztekām līdz Arcachon grīvas ūdeņiem,

Onesse upes sateces baseins no iztekām līdz Courant de Contis grīvas ūdeņiem.

4.A.5.   VIDUSPIRENEJI

Sateces baseini

Cernon upes sateces baseins no tā iztekas līdz aizsprostam pie Saint George de Luzençon,

Dourdou upes sateces baseins no Dourdou upes un Grauzon upes iztekas līdz aizsprostam pie Vabres-l'Abbaye.

4.A.6.   L'AIN

Des étangs de la Dombes kontinentālā zona.

4.A.7.   ARTUĀ-PIKARDIJA

Selle kontinentālā zona no tās iztekas Poix upē līdz vietai, kur upe saplūst ar Evoissons upi.

4.A.8.   OVERŅA

Couze Pavin kontinentālā zona no tās avotiem līdz Besse en-Chandesse aizsprostam.

4.B.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZONAS FRANCIJĀ

4.B.1.   LUĀRA-BRETAŅA

Kontinentālās zonas

Luāras baseina daļa, kuru veido Visnes ūdens sateces baseina augštece no šo ūdensceļu iztekas līdz Ferte-Bernāra aizsprostam.

4.C.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS FRANCIJĀ

4.C.1.   LUĀRA-BRETAŅA

Kontinentālās zonas

Šādi Vienne baseina sateces baseini:

Anglin upes sateces baseins no iztekām līdz šādiem aizsprostiem:

EDF de Châtellerault uz Vienne upes Vienne departamentā,

Saint Pierre de Maillé aizsprostam uz Gartempe upes Vienne departamentā,

Bénavent aizsprostam uz Creuse upes Indre departamentā,

Douadic aizsprostam uz Suin upes Indre departamentā,

Bossay-sur-Claise aizsprostam uz Claise upes Indre un Loire departamentā.

5.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZONAS ĪRIJĀ

Īrija (2), izņemot Cape Clear salu.

5.B.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS ĪRIJĀ

Īrija (2)

6.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS ITĀLIJĀ

6.A.1   TRENTĪNO ALTO ADIDŽE REĢIONS, AUTONOMAIS TRENTO APGABALS

Kontinentālās zonas

—   Val di Fiemme, Fassa e Cembra: Avizio upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Serra San Giorgio aizsprostam Giovo komūnā,

—   Val delle Sorne: Sorna upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostam, kuru veido hidroelektrostacija Chizzola (Ala) apvidū, nesasniedzot Adige upi,

—   Torrente Adanà: Adanà upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostiem, kas atrodas lejup pa straumi no Armani Cornelio-Lardaro zivjaudzētavas,

—   Rio Manes: Zona, kas ietver Rio Manes ūdeni līdz aizsprostam, kas atrodas 200 metrus lejup pa straumi no “Trocitoltura Giovanelli” zivjaudzētavas, kas atrodas “La Zinquantina” apvidū,

—   Val di Ledro: Massangla un Ponale upju ūdens sateces baseini no to iztekām līdz aizsprostam, kuru veido hidroelektrostacija, kas atrodas “Centrale idroelettricaMolina di Ledro komūnā,

—   Valsugana: Brentas upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Marzotto aizsprostam pie Mantincelli Grigno komūnā,

—   Val del Fersina: Fersina upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Ponte Alto aizsprostam.

6.A.2.   LOMBARDIJAS REĢIONS, BREČAS APGABALS

Kontinentālās zonas

—   Ogliolo: Ūdens sateces baseins no Ogliolo strauta iztekas līdz aizsprostam, kas atrodas lejup pa straumi no “Adamello” zivjaudzētavas, vietā, kur Ogliolo saplūst ar Oglio,

—   Fiume Caffaro: Ūdens sateces baseins no Cafarro strauta iztekas līdz aizsprostam, kas atrodas 1 km lejpus saimniecības,

—   Val Brembana: Brembo upes ūdens sateces baseinu no tās iztekām līdz aizsprostam Ponte S. Pietro komūnā.

6.A.3.   UMBRIJAS REĢIONS

Kontinentālās zonas

—   Fosso di Terrìa: Terrìa upes sateces baseins no iztekām līdz aizsprostam pie zivjaudzētavas “Ditta Mountain Fish”, kur Terrìa saplūst ar Nera upi.

6.A.4.   VENETO REĢIONS

Kontinentālās zonas

—   Belluno: Ūdens sateces baseins Belluno provincē no Ardo strauta iztekas līdz lejtekas CentroSperimentale di Acquacoltura, Valli di Bolzano Bellunese, Belluno saimniecības aizsprostam, kurš atrodas pirms Ardo strauta ietekas Piave upē,

—   Bacino del torrente Tegorzo: Tegorzo upes ūdens sateces baseins no tās iztekām līdz aizsprostam vietā, kur atrodas tilts pār Tegorzo upi Faveri ciematā.

6.A.5.   TOSKĀNAS REĢIONS

Kontinentālās zonas

—   Valle del fiume Serchio: Serchio upes sateces baseins no tās iztekas līdz Piaggione dambim,

—   Bacino del torrente Lucido: Lucido upes sateces baseins no tās iztekas līdz dambim Ponte del Bertoli,

—   Bacino del torrente Osca: Osca upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostam, kas atrodas lejup pa straumi no zivjaudzētavas “Il Giardino”,

—   Bacino del fiume Staggia: Staggia upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Calcinaia aizsprostam.

6.A.6.   PJEMONTAS REĢIONS

Kontinentālās zonas

—   Sorgenti della Gerbola: Grana upes ūdens sateces baseina daļa no iztekas pie “Cavo C” un “Canale del Molino della Gerbala” līdz aizsprostam lejpus “Azienda Agricola Canali Cavour S.S.” saimniecības,

—   Bacino del Besante: Besante upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostam, kas atrodas lejup pa straumi no zivjaudzētavas “Pastorino Giovanni”,

—   Valle di Duggia: Duggia upe no tās iztekas līdz aizsprostam 100 m augšup pa straumi no vietas, kur atrodas Varallo-Locarno ceļa tilts pār šo upi,

—   Rio Vardigoia: Vardigoia tērce no tās iztekām līdz vietai, kur tā ietek Duggia upē augšup pa straumi no aizsprosta “Valle di Duggia” apstiprinātajā zonā,

—   Sorgente dei Paschi: Pesio upes ūdens sateces baseins no tās iztekām līdz aizsprostam, kas atrodas lejup pa straumi no zivjaudzētavas “Azienda dei Paschi”,

—   Stura Valgrande: Stura Valgrande upes ūdens sateces baseins no tās iztekām līdz aizsprostam, kas atrodas lejup pa straumi no zivjaudzētavas “Troticoltura delle Sorgenti”,

—   Valle Elvo: Elvo upes ūdens sateces baseins no tās iztekām līdz “Tintoria Europa” aizsprostam Occhieppo Inferiore komūnā,

—   Valle Strona: Strona upes ūdens sateces baseins no tās iztekām Camandona pašvaldībā līdz aizsprostam Rovella apvidū pie Vallemosso,

—   Valle Cervo: Cervo upes ūdens sateces baseins no tās iztekām Sagliano Micca pašvaldībā līdz aizsprostam, kas atrodas pie apgabala ceļa SS Nr. 142 tilta Biella pašvaldībā,

—   Lanca del Boschetto: Toce upes daļa no avotiem Mittage Feerico zivjaudzētavas teritorijā līdz aizsprostam lejup pa straumi no Moretti Renzo zivjaudzētavas.

6.A.7.   EMĪLIJA-ROMANJA REĢIONS

Kontinentālās zonas

—   Bacino Fontanacce-Valdarno: Fontanacce un Valdarno upes ūdens sateces baseins no to iztekām līdz aizsprostam 100 m lejup pa straumi no zivjaudzētavas “S.V.A. s.r.l. fish farm”.

6.A.8.   LIGŪRIJAS REĢIONS

Kontinentālās zonas

Penna upes ūdens sateces baseins no tās iztekām līdz aizsprostam vietā, kur Penna upe saplūst ar Borzone upi.

6.B.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZONAS ITĀLIJĀ

6.B.1.   TRENTĪNO ALTO ADIDŽE REĢIONS, AUTONOMAIS TRENTO APGABALS

Kontinentālās zonas

—   Valle dei Laghi: Sanmasencas, Toblino un Kavedīnes ezeru ūdens sateces baseins līdz aizsprostam lejup pa straumi Kavedīnes ezera dienvidu daļā, kas noved pie hidrelektrostacijas Torboles pašvaldībā.

6.C.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS ITĀLIJĀ

6.C.1.   UMBRIJAS REĢIONS, PERUDŽAS APGABALS

—   Lago Trasimeno: Trasimeno ezers.

6.C.2.   TRENTĪNO ALTO ADIDŽE REĢIONS, AUTONOMAIS TRENTO APGABALS

—   Val Rendena: Ūdens sateces baseins no Sarca upes iztekas līdz Oltresarca aizsprostam Villa Rendena komūnā.

7.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZONAS ZVIEDRIJĀ

Zviedrija (2):

izņemot rietumu piekrastes rajonu, ko veido pusaplis 20 kilometru rādiusā ap zivjaudzētavu, kas atrodas uz Björkö salas, kā arī Göta upes un Säve upes grīvas ūdeņus un ūdens sateces baseinus līdz to pirmajai migrācijas barjerai (kuras atrodas attiecīgi Trollhättan un pie ieplūdes Aspen ezerā).

7.B.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSITPRINĀTĀS ZONAS ZVIEDRIJĀ

Zviedrija (2)

8.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZONAS APVIENOTAJĀ KARALISTĒ, NORMANDIJAS SALĀS UN MENAS SALĀ

Lielbritānija (2)

Ziemeļīrija (2)

Gērnsija (2)

Menas sala (2)

9.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSITPRINĀTĀS ZONAS SOMIJĀ

Somija (4)

9.B.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSITPRINĀTĀS ZONAS SOMIJĀ

Somija (2)


(1)  Ūdens sateces baseini un tiem piederošās piekrastes zonas.

(2)  Ietverot visas kontinentālās un piekrastes zonas tās teritorijā.

(3)  Ūdens sateces baseinu daļas.

(4)  Visas kontinentālās zonas tās teritorijā.”


II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

ZIVJAUDZĒTAVAS, KAS APSTIPRINĀTAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĀDĀM ZIVJU SLIMĪBĀM: VĪRUSU HEMORĀĢISKO SEPTICĒMIJU (VHS) UN INFEKCIOZO HEMATOPOĒTISKO NEKROZI (IHN)

1.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS BEĻĢIJĀ

1.

La Fontaine aux truites

B-6769 Gérouville

2.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS DĀNIJĀ

1.

Vork Dambrug

DK-6040 Egtved

2.

Egebæk Dambrug

DK-6880 Tarm

3.

Bækkelund Dambrug

DK-6950 Ringkøbing

4.

Borups Geddeopdræt

DK-6950 Ringkøbing

5.

Bornholms Lakseklækkeri

DK-3730 Nexø

6.

Langes Dambrug

DK-6940 Lem St.

7.

Brænderigaardens Dambrug

DK-6971 Spjald

8.

Siglund Fiskeopdræt

DK-4780 Stege

9.

Ravning Fiskeri

DK-7182 Bredsten

10.

Ravnkaer Dambrug

DK-7182 Bredsten

11.

Hulsig Dambrug

DK-7183 Randbøl

12.

Ligård Fiskeri

DK-7183 Randbøl

13.

Grønbjerglund Dambrug

DK-7183 Randbøl

14.

Danish Aquaculture

DK-6040 Egtved

3.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS VĀCIJĀ

3.A.1.   LEJASSAKSIJA

1.

Jochen Moeller

Fischzucht Harkenbleck

D-30966 Hemmingen-Harkenbleck

2.

Versuchsgut Relliehausen der Universität Göttingen

(tikai audzētava)

D-37586 Dassel

3.

Dr. R. Rosengarten

Forellenzucht Sieben Quellen

D-49124 Georgsmarienhütte

4.

Klaus Kröger

Fischzucht Klaus Kröger

D-21256 Handeloh Wörme

5.

Ingeborg Riggert-Schlumbohm

Forellenzucht W. Riggert

D-29465 Schnega

6.

Volker Buchtmann

Fischzucht Nordbach

D-21441 Garstedt

7.

Sven Kramer

Forellenzucht Kaierde

D-31073 Delligsen

8.

Hans-Peter Klusak

Fischzucht Grönegau

D-49328 Melle

9.

F. Feuerhake

Forellenzucht Rheden

D-31039 Rheden

10.

Horst Pöpke

Fischzucht Pöpke

Hauptstraße 14

D-21745 Hemmoor

3.A.2.   TĪRINGENE

1.

Firma Tautenhahn

D-98646 Trostadt

2.

Fischzucht Salza GmbH

D-99734 Nordhausen-Salza

3.

Fischzucht Kindelbrück GmbH

D-99638 Kindelbrück

4.

Reinhardt Strecker

Forellenzucht Orgelmühle

D-37351 Dingelstadt

3.A.3.   BĀDENE-VIRTEMBERGA

1.

Walter Dietmayer

Forellenzucht Walter Dietmayer

Hettingen

D-72501 Gammertingen

2.

Heiner Feldmann

Bergatreute

D-88630 Pfullendorf

3.

Oliver Fricke

Anlage Wuchzenhofen

Boschenmühle 131/2

D-87764 Mariasteinbach-Legau

4.

Peter Schmaus

Fischzucht Schmaus, Steinental

D-88410 Steinental/Hauerz

5.

Josef Schnetz

Fenkenmühle

D-88263 Horgenzell

6.

Falko Steinhart

Quellwasseranlage Steinhart

Hettingen

D-72513 Hettingen

7.

Hugo Strobel

Quellwasseranlage Otterswang

Sägmühle

D-72505 Hausen am Andelsbach

8.

Reinhard Lenz

Forsthaus

Gaimühle

D-64759 Sensbachtal

9.

Stephan Hofer

Sulzbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

10.

Stephan Hofer

Oberer Lautenbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

11.

Stephan Hofer

Unterer Lautenbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

12.

Stephan Hofer

Schelklingen

D-78727 Aistaig/Oberndorf

13.

Stephan Schuppert

Brutanlage: Obere Fischzucht

Mastanlage: Untere Fischzucht

D-88454 Unteressendorf

14.

Anton Jung

Brunnentobel

D-88299 Leutkirch/Hebrazhofen

15.

Peter Störk

Wagenhausen

D-88348 Saulgau

16.

Erwin Steinhart

Geislingen/St.

D-73312 Geislingen/St.

17.

Joachim Schindler

Forellenzucht Lohmühle

D-72275 Alpirsbach

18.

Georg Sohnius

Forellenzucht Sohnius

D-72160 Horb-Diessen

19.

Claus Lehr

Forellenzucht Reinerzau

D-72275 Alpirsbach-Reinerzau

20.

Hugo Hager

Bruthausanlage

D-88639 Walbertsweiler

21.

Hugo Hager

Waldanlage

D-88639 Walbertsweiler

22.

Gumpper und Stoll GmbH

Forellenhof Rössle

Honau

D-72805 Liechtenstein

23.

Hans Schmutz

Brutanlage 1, Brutanlage 2, Brut- und Setzlingsanlage 3 (Hausanlage)

D-89155 Erbach

24.

Wilhelm Drafehn

Obersimonswald

D-77960 Seelbach

25.

Wilhelm Drafehn

Brutanlage Seelbach

D-77960 Seelbach

26.

Franz Schwarz

Oberharmersbach

D-77784 Oberharmersbach

27.

Meinrad Nuber

Langenenslingen

D-88515 Langenenslingen

28.

Walter Dietmayer

Höhmühle

D-88353 Kißlegg

29.

Fischbrutanstalt des Landes Baden-Württemberg

Argenweg 50

D-88085 Langenargen

Anlage Osterhofen

30.

Kreissportfischereiverein Biberach

Warthausen

D-88400 Biberach

31.

Hans Schmutz

Gossenzugen

D-89155 Erbach

32.

Reinhard Rösch

Haigerach

D-77723 Gengenbach

33.

Rainer Tress

Unterlauchringen

D-79787 Unterlauchringen

34.

Andreas Tröndle

Tiefenstein

D-79774 Albbruck

35.

Andreas Tröndle

Unteralpfen

D-79774 Unteralpfen

36.

Stephan Hofer

Schenkenbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

37.

Heiner Feldmann

Bainders

D-88630 Pfullendorf

38.

Andreas Zordel

Fischzucht Im Gänsebrunnen

D-75305 Neuenbürg

39.

Thomas Fischböck

Forellenzucht am Kocherursprung

D-73447 Oberkochen

40.

Reinhold Bihler

Dorfstraße 22

D-88430 Rot a. d. Rot Haslach

Anlage: Einöde

41.

Josef Dürr

Forellenzucht Igersheim

D-97980 Bad Mergentheim

42.

Andreas Zordel

Anlage Berneck

D-72297 Seewald

43.

Fischzucht Anton Jung

Anlage Rohrsee

D-88353 Kißlegg

44.

Staatliches Forstamt Ravensburg

Anlage Karsee

D-88239 Wangen i. A.

45.

Simon Phillipson

Anlage Weissenbronnen

D-88364 Wolfegg

46.

Hans Klaiber

Anlage Bad Wildbad

D-75337 Enzklösterle

47.

Josef Hönig

Forellenzucht Hönig

D-76646 Bruchsal-Heidelsheim

48.

Werner Baur

Blitzenreute

D-88273 Fronreute-Blitzenreute

49.

Gerhard Weihmann

Mägerkingen

D-72574 Bad Urach-Seeburg

50.

Hubert Belser GBR

Dettingen

D-72401 Haigerloch-Gruol

51.

Staatliche Forstämter Ravensburg und Wangen

Altdorfer Wald

D-88214 Ravensburg

52.

Anton Jung

Bunkhoferweiher, Schanzwiesweiher und Häcklerweiher

D-88353 Kißlegg

53.

Hildegart Litke

Holzweiher

D-88480 Achstetten

54.

Werner Wägele

Ellerazhofer Weiher

D-88319 Aitrach

55.

Ernst Graf

Hatzenweiler

Osterbergstr. 8

D-88239 Wangen-Hatzenweiler

56.

Fischbrutanstalt des Landes Baden-Württemberg

Argenweg 50

D-88085 Langenargen

Anlage Obereisenbach

57.

Forellenzucht Kunzmann

Heinz Kunzmann

Unterer Steinweg 64

D-75438 Knittlingen

58.

Meinrad Nuber

Ochsenhausen

Obere Wiesen 1

D-88416 Ochsenhausen

59.

Bezirksfischereiverein Nagoldtal e.V.

Kentheim

Lange Steige 34

D-75365 Calw

60.

Bernd und Volker Fähnrich

Neumühle

D-88260 Ratzenried-Argenbühl

61.

Klaiber “An der Tierwiese”

Hans Klaiber

Rathausweg 7

D-75377 Enzklösterle

62.

Parey, Bittigkoffer — Unterreichenbach

Klaus Parey

Mörikeweg 17

D-75331 Engelsbran 2

63.

Farm Sauter

Anlage Pflegelberg

Gerhard Sauter

D-88239 Wangen-Pflegelberg 6

64.

Krattenmacher

Anlage Osterhofen

Krattenmacher, Hittelhofen Gasthaus

D-88339 Bad Waldsee

65.

Fähnrich

Anlage Argenmühle

D-88260 Ratzenried-Argenmühle

Bernd und Volker Fähnrich

Von Rütistraße

D-88339 Bad Waldsee

66.

Gumpper und Stoll

Anlage Unterhausen

Gumpper und Stoll GmbH und Co. KG

Heerstr. 20

D-72805 Lichtenstein-Honau

67.

Durach

Anlage Altann

Antonie Durach

Panoramastr. 23

D-88346 Wolfegg-Altann

68.

Städler

Anlage Raunsmühle

Paul Städler

Raunsmühle

D-88499 Riedlingen-Pfummern

69.

König

Anlage Erisdorf

Sigfried König

Helfenstr. 2/1

D-88499 Riedlingen-Neufra

70.

Forellenzucht Drafehn

Anlage Wittelbach

Wilhelm Drafehn

Schuttertalsstraße 1

D-77960 Seelbach-Wittelbach

71.

Wirth

Anlage Dengelshofen

Günther Wirth

D-88316 Isny-Dengelshofen 219

72.

Krämer, Bad Teinach

Sascha Krämer

Poststr. 11

D-75385 Bad Teinach-Zavelstein

73.

Muffler

Anlage Eigeltingen

Emil Muffler

Brielholzer Hof

D-78253 Eigeltingen

74.

Karpfenteichwirtschaft Mönchsroth

Karl Uhl Fischzucht

D-91614 Mönchsroth

75.

Krattenmacher

Anlage Dietmans

Krattenmacher, Hittelhofen Gasthaus

D-88339 Bad Waldsee

76.

Bruthaus Fischzucht

Anselm-Schneider

Dagmar Anselm-Schneider

Grabenköpfel 1

D-77743 Neuried

77.

Matthias Grassmann

Fischzucht Grassmann

D-75203 Königsbach-Stein

3.A.4.   ZIEMEĻREINA-VESTFĀLENE

1.

Wolfgang Lindhorst-Emme

Hirschquelle

D-33758 Schloss Holte-Stukenbrock

2.

Wolfgang Lindhorst-Emme

Am Oelbach

D-33758 Schloss Holte-Stukenbrock

3.

Hugo Rameil und Söhne

Sauerländer Forellenzucht

D-57368 Lennestadt-Gleierbrück

4.

Peter Horres

Ovenhausen, Jätzer Mühle

D-37671 Höxter

5.

Wolfgang Middendorf

Fischzuchtbetrieb Middendorf

D-46348 Raesfeld

6.

Michael und Guido Kamp

Lambacher Forellenzucht und Räucherei

Lambachtalstr. 58

D-51766 Engelskirchen-Oesinghausen

7.

Thomas Rameil

Broodhouse Am Gensenberg

Saalhauser Str. 8

D-57368 Lennestadt

8.

Ignaz Brands

Forellenzucht Brands

Völmeder Str. 110

D-59590 Geseke

3.A.5.   BAVĀRIJA

1.

Gerstner Peter

(Forellenzuchtbetrieb Juraquell)

Wellheim

D-97332 Volkach

2.

Werner Ruf

Fischzucht Wildbad

D-86925 Fuchstal-Leeder

3.

Rogg

Fisch Rogg

D-87751 Heimertingen

4.

Fischzucht Graf

Anlage D-87737 Reichau

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

5.

Fischzucht Graf

Anlage D-87727 Klosterbeuren

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

6.

Fischzucht Graf

Anlage D-87743 Egg an der Günz

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

7.

Anlage Am Großen Dürrmaul

D-95671 Bärnau

Andreas Rösch

Am großen Dürrmaul 2

D-95671 Bärnau

8.

Andreas Hofer

Anlage D-84524 Mitterhausen

Andreas Hofer

Vils 6

D-84149 Velden

9.

Fischzucht Graf

Anlage D-87743 Engishausen I

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

10.

Fischzucht Graf

Anlage D-87743 Engishausen II

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

3.A.6.   SAKSIJA

1.

Anglerverband Südsachsen “Mulde/Elster” e.V.

Forellenanlage Schlettau

D-09487 Schlettau

2.

H. und G. Ermisch GbR

Forellen- und Lachszucht

D-01844 Langburkersdorf

3.

Teichwirtschaft Weissig

Helga Bräuer

Am Teichhaus 1

D-01920 Ossling OT Weissig

4.

Teichwirtschaft Zeisholz

Hagen Haedicke

Grüner Weg 39

D-01936 Schwepnitz OT Grüngräbchen

3.A.7.   HESENE

1.

Hermann Rameil

Fischzuchtbetriebe Hermann Rameil

D-34311 Naumburg OT Altendorf

3.A.8.   ŠLĒZVIGA-HOLŠTEINA

1.

Hubert Mertin

Forellenzucht Mertin

Mühlenweg 6

D-24247 Roderbek

3.B.   ATTIECĪBĀ UZ IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS VĀCIJĀ

3.B.1.   TĪRINGENE

1.

Thüringer Forstamt Leinefelde

Fischzucht Worbis

D-37327 Leinefelde

3.C.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS VĀCIJĀ

3.C.1.   BĀDENE-VIRTEMBERGA

1.

Heiner Feldmann

Riedlingen/Neufra

D-88630 Pfullendorf

2.

Heiner Feldmann

Bad Waldsee

D-88630 Pfullendorf

4.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS SPĀNIJĀ

4.1.   REĢIONS: ARAGONAS AUTONOMAIS APGABALS

1.

Truchas del Prado

located in Alcala de Ebro, Province of Zaragoza (Aragón).

4.2.   REĢIONS: ANDALŪZIJAS AUTONOMAIS APGABALS

1.

Piscifactoria de Riodulce

D. Julio Domezain Fran. “Piscifactoria de Sierra Nevada S.L.”

Camino de la Piscifactoria no 2. Loja-Granada.

E-18313

2.

Piscifactoria Manzanil

D. Julio Domezain Fran. “Piscifactoria de Sierra Nevada S.L.”

Camino de la Piscifactoria no 2. Loja-Granada.

E-18313

4.3.   REĢIONS: KASTĪLIJAS-LAMANČAS AUTONOMAIS APGABALS

1.

Piscifactoria Rincón de Uña

Junta de Comunidades de Castilla-La-Mancha

S191100ID, Delegación de Medio Ambiente.

C/ Colón no 2-Cuenca

E-16071 V-16-219-094

5.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS FRANCIJĀ

5.A.1.   ADŪRA-GARONNA

1.

Pisciculture de Sarrance

F-64490 Sarrance (Pyrénées-Atlantiques)

2.

Pisciculture des Sources

F-12540 Cornus (Aveyron)

3.

Pisciculture de Pissos

F-40410 Pissos (Landes)

4.

Pisciculture de Tambareau

F-40000 Mont-de-Marsan (Landes)

5.

Pisciculture “Les Fontaines d’Escot”

F-64490 Escot (Pyrénées-Atlantiques)

6.

Pisciculture de la Forge

F-47700 Casteljaloux (Lot-et-Garonne)

5.A.2.   ARTUĀ-PIKARDIJA

1.

Pisciculture du Moulin du Roy

F-62156 Rémy (Pas-de-Calais)

2.

Pisciculture du Bléquin

F-62380 Seninghem (Pas-de-Calais)

3.

Pisciculture d’Earls Feldmann

76340 Hodeng-au-Bosc

F-80580 Bray-Lès-Mareuil

4.

Pisciculture Bonnelle, à Ponthoile

Bonnelle 80133 Ponthoile

M. Sohier

26, rue Georges-Deray

F-80100 Abbeville

5.

Pisciculture Bretel, à Gézaincourt

Bretel 80600 Gézaincourt-Doullens

M. Sohier

26 rue Georges-Deray

F-80100 Abbeville

6.

Pisciculture de Moulin Est

Earl Pisciculture Gobert

18, rue Pierre-à-l’Huile

F-80150 Machiel

5.A.3.   AKVITĀNIJA

1.

SARL Salmoniculture de la Ponte — Station d’Alevinage du Ruisseau Blanc

Le Meysout

F-40120 Arue

2.

L’EPST-INRA Pisciculture, à Lées-Athas

Saillet et Esquit

F-64490 Lées-Athas

INRA — BP 3

F-64310 Saint-Pée-sur-Nivelle

3.

Truites de Haut Baretous

Route de la Pierre-Saint-Martin

64570 Arette

reg 64040154

Mme Estournes Françoise

Maison Ménin

F-64570 Aramits

5.A.4.   DROMA

1.

Pisciculture “Sources de la Fabrique”

40, chemin de Robinson

FF-26000 Valence

2.

Pisciculture Font Rome

F-26400 Beaufort-sur-Gervanne

Pisciculture Font Rome

Chemin des Îles — BP 25

F-07200 Aubenas

5.A.5.   AUGŠNORMANDIJA

1.

Pisciculture des Godeliers

F-27210 Le Torpt

2.

Pisciculture fédérale de Sainte-Gertrude

76490 Maulévrier-Sainte-Gertrude

Fédération des associations pour la pêche et la protection du milieu aquatique de Seine-Maritime

F-76490 Maulévrier-Sainte-Gertrude

5.A.6.   LUĀRA-BRETAŅA

1.

SCEA “Truites du lac de Cartravers”

Bois-Boscher

F-22460 Merléac (Côtes d’Armor)

2.

Pisciculture du Thélohier

F-35190 Cardroc (Ille-et-Vilaine)

3.

Pisciculture de Plainville

F-28400 Marolles-les-Buis (Eure-et-Loir)

4.

Pisciculture Rémon à Parné-sur-Roc

SARL Remon

21, rue de la Véquerie

F-53260 Parné-sur-Roc (de la Mayenne)

5.

Esosiculture de Feins

Étang aux Moines

F-5440 Feins

AAPPMA

9, rue Kerautret-Botmel

F-35200 Rennes

5.A.7.   REINA-MĒZA

1.

Pisciculture du ruisseau de Dompierre

F-55300 Lacroix-sur-Meuse (Meuse)

2.

Pisciculture de la source de la Deüe

F-55500 Cousances-aux-Bois (Meuse)

5.A.8.   RONA-VIDUSJŪRA-KORSIKA

1.

Pisciculture Charles Murgat

Les Fontaines

F-38270 Beaufort (Isère)

5.A.9.   SĒNA-NORMANDIJA

1.

Pisciculture du Vaucheron

F-55130 Gondrecourt-le-Château (Meuse)

5.A.10.   LANGDOKA-RUSIJONA

1.

Pisciculture de Pêcher

F-48400 Florac

Fédération de la Lozère pour la pêche et la protection du milieu aquatique.

F-48400 Florac

5.A.11.   DIENVIDPIRENEJI

1.

Pisciculture de la source du Durzon

SCEA Pisciculture du mas de pommiers

F-12230 Nant

5.A.12.   JŪRAS ALPI

1.

Centre Piscicole de Roquebillière

06450 Roquebillière

Fédération des Alpes Maritimes pour la pêche et la protection du milieu aquatique

F-06450 Roquebillière

5.A.13.   AUGŠALPI

1.

Pisciculture fédérale de La-Roche-de-Rame

Pisciculture fédérale

F-05310 La-Roche-de-Rame

5.A.14.   RONA-ALPI

1.

Pisciculture Petit Ronjon

M. Dannancier Pascal

F-01270 Cormoz

2.

Gaec Piscicole de Teppe

Gaec Piscicole de Teppe

731 chemin de Jouffray

F-01310 Polliat

5.A.15.   LOZĒRA

1.

Ferme aquacole de la source de Frézal

Site aquacole, chemin de Fraissinet

F-48500 La Canourgue

Lycée d’enseignement général et technologique agricole — ministère de l’agriculture, de la pêche et de l’alimentation

5.A.16.   ARDEŠA

1.

Pisciculture Font Rome

Chemin des Îles — BP 25

F-07200 Aubenas

Pisciculture Font Rome

Chemin des Îles — BP 25

F-07200 Aubenas

5.B.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS FRANCIJĀ

5.B.1.   ARTUĀ-PIKARDIJA

1.

Pisciculture de Sangheen

F-62102 Calais (Pas-de-Calais)

6.A.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS ITĀLIJĀ

6.A.1.   REĢIONS: FRIULI-VENĒCIJA-DŽŪLIJA

1.

Azienda ittica agricola Collavini Mario

N. I096UD005

Via Tiepolo 12

I-33032 Bertiolo (UD)

2.

Impianto ittiogenico di Flambro de Talmassons

Ente tutela pesca del Friuli Venezia Giulia

Via Colugna 3

I-33100 Udine

3.

Impianto ittiogenico di Forni di Sotto

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

4.

Impianto di Grauzaria di Moggio Udinese

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

33100 Udine

5.

Impianto ittiogenico di Amaro

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

6.

Impianto ittiogenico di Somplago — Mena di Cavazzo Carnico

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

7.

S.A.I.S. srl

Loc Blasis Codropio (UD)

Cod. I027UD001

Mirella Fossaluzza

Via Rot 6/2

I-33080 Zoppola (PN)

8.

S.A.I.S. srl

Poffabro-Frisanco (PN)

Mirella Fossaluzza

Via Rot 6/2

I-33080 Zoppola (PN)

9.

Avanotteria Valbruna

loc. Valbruna

I022PN002

Az. Agr. Salvador Pier Antonio 1 Claudio s.s. Sacile

Via San Giovanni del Tempio 92

Sacile (PN)

6.A.2.   PROVINCIA: AUTONOMA DI TRENTO

1.

Ass. Pescatori Solandri (Loc. Fucine)

Cavizzana

2.

Troticoltura di Grossi Roberto

N. 121TN010

Grossi Roberto

Via Molini n. 11

Monoclassico (TN)

3.

Campestrin Giovanni

Telve Valsugana (Fontane)

4.

Ittica Resenzola Serafini

Grigno

5.

Ittica Resenzola Selva

Grigno

6.

Leonardi F.lli

Levico Terme (S. Giuliana)

7.

Dellai Giuseppe-Trot. Valsugana

Grigno (Fontana Secca, Maso Puele)

8.

Cappello Paolo

Via Zacconi 21

Loc. Maso Fontane, Roncegno

9.

Celva Remo

Pomarolo

10.

Margonar Domenico

Ala (Pilcante)

11.

Degiuli Pasquale

Mattarello (Regole)

12.

Tamanini Livio

Vigolo Vattaro

13.

Troticultura Istituto Agrario di S. Michele a/A.

S. Michele all’Adige

14.

Ass. Pescatori Basso Sarca

Ragoli (Pez)

15.

Stab. Giudicariese La Mola

Tione (Delizia d’Ombra)

16.

Azienda Agricola La Sorgente s.s.

Tione (Saone)

17.

Fonti del Dal s.s.

Lomaso (Dasindo)

18.

Comfish srl (ex. Paletti)

Preore (Molina)

19.

Ass. Pescatori Basso Sarca

Tenno (Pranzo)

20.

Troticultura La Fiana

Di Valenti Claudio (Bondo)

6.A.3.   REĢIONS: UMBRIJA

1.

Impianto Ittogenico provinciale

Loc. Ponte di Cerreto di Spoleto (PG) — Impianto pubblico (provincia di Perugia)

6.A.4.   REĢIONS: VENETO

1.

Centro Ittico Valdastico

Valdastico (Veneto, provincia di Vicenza)

2.

Azienda Agricola Lietta srl

N. 052TV074

Via Rai 3

I-31010 Ormelle (TV)

3.

Azienda Agricola Troticoltura Grosselle Massimo

N. 091VI831

Massimo Grosselle

Via Palmirona 18

Sandrigo (VI)

4.

Biasia Luigi

N. 013VI831

Biasia Luigi

Via Ca’ D’Oro 25

Bolzano Vic (VI)

5.

Polo Guerrino,

Via S. Martino 51

Loc. Campese

I-36061 Bassano del Grappa

Polo Guerrino

Via Tre Case 4

I-36056 Tezze sul Brenta

6.

Piscicoltura Menozzi di Franco e Davide Menozzi s.s.

Davide Menozzi

Via Mazzini 32

Bonferraro de Sorga

7.

Stanzial Eneide

Loc Casotto

Stanzial Eneide

I-37063 Isola Della Scala VR

8.

Vincheto di Celarda

021 BL 282

M.I.P.A. via Gregorio XVI, n. 8

I-32100 Belluno

9.

Azienda Agricola Troticoltura Rio Molini

Azienda Agricoltura Troticoltura Rio Molini

Via Molini 6

I-37020 Brentino Belluno

6.A.5.   REĢIONS: VALLE D’AOSTA

1.

Stabilimento ittiogenico regionale

Rue Mont Blanc 14, Morgex (AO)

6.A.6.   REĢIONS: LOMBARDIJA

1.

Azienda Troticoltura Foglio A. s.s.

Troticoltura Foglio Angelo s.s.

Piazza Marconi 3

I-25072 Bagolino

2.

Azienda Agricola Pisani Dossi

Cascina Oldani, Cisliano (MI)

Giorgio Peterlongo

Via Veneto 20 — Milano

3.

Centro ittiogenico Unione Pesca Sportiva della Provincia di Sondrio

Unione Pesca Sportiva della Provincia di Sondrio

Via Fiume 85 — Sondrio

4.

Ittica Acquasarga

Allevamento Piscicoltura

Valsassinese

IT070LC087

Mirella Fossaluzza

Via Rot 6/2

Zoppola (PN)

5.

Incubatoio Ittico U.P.S.L.I

010BS070/l

Giorgio Pezzarossi

Via Cadutin 71

I-25070 Bagulino (BS)

6.

Azienda agricola allevamento e commercio pesci

113PV03

Luigi Montagna

Via Manfredi 1

I-27058 Voghera (PV)

6.A.7.   REĢIONS: TOSKĀNA

1.

Allevamento trote di Petrolini Marcello

Petrolini Marcello

Via Mulino Vecchio 229

Maresca — S. Marcello P.se (PT)

2.

Azienda agricola Fratelli Mascalchi

Loc. Carda, Castel Focognano (AR)

Cod. IT008AR003

Fratelli Mascalchi

Loc. Carda

Castel Focognano (AR)

6.A.8.   REĢIONS: LIGŪRIJA

1.

Incubatoio Ittico provinciale — Masone. Loc. Rio Freddo

Provincia di Genova

Piazzale Mazzini 2

I-16100 Genova

6.A.9.   REĢIONS: PJEMONTA

1.

Incubatoio Ittico della valle di Peleussieres

Oulx (TO)

Cod. 175 TO 802

Associazione Pescatori Valsusa

Via Martiri della Libertà 1

I-10040 Caprie (TO)

2.

Azienda agricola Canali Cavour di Lucio Fariano

Lucio Fariano

Via Marino 8

I-12044 Centallo (CN)

3.

Troticoltura Marco Borroni

Loc. Gerb

Veldieri (CN)

Cod. 233 CN 800

Marco Borroni

Via Piave 39

I-12044 Centallo (CN)

4.

Incubatoio ittico di valle — Loc. Cascina Prelle — Traversella (TO)

278 TO 802

 

5.

Azienda Agricola San Biagio

Fraz. S. Biagio

I-12084 Mondovì

Cod. 130 CN 801

Revelli Delia

Via Roma 36

I-12040 Margarita

Cuneo

6.

Azienda Agricola Ossolana Acque

I-051-VB-801

Paolo Buzzoni

Via dei castani 3

I-28921

Verbania Pallanza (VB)

7.

A.A. San Biagio s.s. di Revelli Delia via S. Stefano

IT144CN802

A.A. San Biagio s.s. di Revelli Delia Fraz. S. Biagio

Mondavì (CN)

6.A.10.   REĢIONS: ABRUCO

1.

Impianti ittiogenici di Popoli (PE) — Loc. S. Callisto

Nouva Azzurro Spa

Viale del Lavoro 45

S. Martino BA (VR)

6.A.11.   REĢIONS: EMĪLIJA-ROMANJA

1.

Troticoltura Alta Val Secchia srl (RE)

Cod. 019RE050

Nicoletta Bestini

Via Porali 1/A

Collagna (RE)

6.A.12.   REĢIONS: BAZILIKATA

1.

Assunta Brancati

Cod. IT089PZ185/I

Via Tirreno 19

Contrada Piano del Greco 1

I-85050 Tito (PZ)

6.A.13.   REĢIONS: KAMPĀNIJA

1.

Ittica Fasanella

Sant’Angelo a Fasanella

Loc. Fiume (SA)

Cod. 128SA077

Società cooperative

Ittica Fasanella

Sant’Angelo a Fasanella

Loc. Fiume (SA)

2.

Ittico Tammaro s.a.s. di Silvana Di Mella

ISTAT 044BN001

Ittico Tammaro s.a.s. di Silvana Di Mella — Contrada Piana 63

Morcone (BN)

6.A.14.   REĢIONS: MARKE

1.

Troticoltura Cherubini snc

IT010MC019

Troticoltura Cherubini snc

Valle de Castel

Sant’Angelo sul Nera (MC)

6.B.   ATTIECĪBĀ UZ VHS APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS ITĀLIJĀ

6.B.1.   REĢIONS: FRIULI-VENĒCIJA-DŽŪLIJA

1.

SGM srl

SGM srl

Via Mulino del Cucco 38

Rivoli di Osoppo (UD)

6.B.2.   REĢIONS: VENETO

1.

Azienda Troticoltura S. Cristina

Cod. 064TV015

Azienda Troticoltura S. Cristina

Via Chiesa Vecchia 14

Loc. S. Cristina di Quinto

7.   ATTIECĪBĀ UZ VHS UN IHN APSTIPRINĀTĀS ZIVJAUDZĒTAVAS AUSTRIJĀ

1.

Alois Köttl

Forellenzucht Alois Köttl

A-4872 Neukirchen a. d. Vöckla

2.

Herbert Böck

Forellenhof Kaumberg

A-2572 Kaumberg, Höfnergraben 1

3.

Forellenzucht Glück

Erick und Sylvia Glück

Hammerweg 13

A-5270 Mauerkirchen

4.

Forellenzuchtbetrieb St. Florian

Martin Ebner

St. Florian 20

A-5261 Uttendorf

5.

Forellenzucht Jobst

Alois Jobst

Bruggen 25

A-9761 Greifenburg

6.

Fischzuchtbetrieb Kölbl

Erwin Kölbl

A-8812 Maria Hof

Standort Gemeinde St. Blasen

7.

Forellenzucht Hartl

Teichanlage Nöfing

Peter Hartl

Hagenau 12

A-4963 St. Peter a. Hart”


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/74


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 15. marts)

par tādas augsta līmeņa ekspertu grupas izveidi, kas konsultētu Eiropas Komisiju par i2010 stratēģijas īstenošanu un attīstību

(2006/215/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Kā norādīts Komisijas paziņojuma “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (1) (turpmāk tekstā “i2010”) secinājumos, “Komisija atbalstīs dialogu ar ieinteresētajām pusēm un dalībvalstīm IKT jautājumos, jo īpaši izmantojot atklātās koordinācijas metodi”. Tādēļ Komisijai varētu rasties nepieciešamība lūgt ieteikumus un īpašas zināšanas no padomdevējas institūcijas, kurā būtu pārstāvēti dalībvalstu ierēdņi, kas specializējas IKT politikas jomā.

(2)

Ekspertu grupai jāveicina i2010 efektīva īstenošana.

(3)

Grupā jāiekļauj augsta līmeņa dalībvalstu pārstāvji, tai jābūt atvērtai novērotājiem no kandidātvalstīm un EEZ valstīm.

(4)

Tāpēc ir jāizveido “i2010 augsta līmeņa ekspertu grupa” un sīki jāizklāsta tās darba uzdevums un struktūra,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Komisija izveido ekspertu grupu “i2010 augsta līmeņa ekspertu grupa”, turpmāk tekstā “ekspertu grupa”.

2. pants

Uzdevums

Komisija var apspriest ar ekspertu grupu jebkurus jautājumus, kas attiecas uz i2010 stratēģijas īstenošanu.

Grupas uzdevums ir:

apspriest stratēģiskus IKT politikas jautājumus i2010 kontekstā un plašāk Lisabonas programmas kontekstā, novērtēt i2010 efektivitāti, dot ieguldījumu un ieteikumus iespējamiem uzlabojumiem un korekcijām i2010 darbībās, pamatojoties uz i2010 īstenošanas rezultātiem un politikas attīstību,

veidot forumu stratēģiskām diskusijām un pieredzes apmaiņai, iesaistot visus Komisijas dienestus, kā arī

apmainīties ar viedokļiem jautājumos, kas izriet no valstu reformu plāniem jomās, uz kurām attiecas i2010, un kas saistīti ar Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu.

3. pants

Sastāvs – dalībnieku iecelšanas kārtība

1.   Ekspertu grupā darbojas pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un Komisijas. Neskarot noteikumus attiecībā uz sanāksmju izdevumu atlīdzināšanu, atkarībā no apspriežamā jautājuma kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem sēdēs var piedalīties attiecīgi kompetenti kolēģi. Pārstāvji ir augsta līmeņa valsts ierēdņi, kuri atbild par informācijas sabiedrības jautājumiem valsts līmenī un spēj nodrošināt atbilstošu koordināciju starp valsts iestādēm, kas ir iesaistītas dažādās jomās, uz kurām attiecas i2010 stratēģija.

2.   Komisija var atļaut sēdēs piedalīties novērotājiem no EEZ valstīm un kandidātvalstīm. Šos novērotājus nozīmē atbilstoši tiem pašiem kritērijiem, kādi ir minēti 1. punktā.

3.   Dalībvalstis, EEZ valstis un kandidātvalstis paziņo Komisijai iecelto pārstāvju vārdus un kontaktinformāciju, kā arī jebkādas izmaiņas šajā informācijā.

4.   Iecelto pārstāvju vārdi tiek publicēti i2010 tīmekļa vietnē (www.europa.eu.int/i2010). Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts atjauninās ekspertu grupas sarakstu.

4. pants

Darbība

1.   Grupu vada Komisija.

2.   Vienojoties ar ekspertu grupu, Komisija var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupas izstrādātajam darba uzdevumam; tās izformē, tiklīdz tās darba uzdevumu ir izpildījušas.

3.   Ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu un/vai nepieciešamu, Komisija var lūgt piedalīties grupas vai apakšgrupas darbā ekspertus vai novērotājus, kuriem ir īpaša kompetence kādā darba kārtībā izskatāmā jautājumā.

4.   Informāciju, kas iegūta, piedaloties grupas vai apakšgrupas darbā, nedrīkst izplatīt, ja Komisija norāda, ka minētā informācija attiecas uz konfidenciāliem jautājumiem.

5.   Grupa pieņem reglamentu, pamatojoties uz standarta reglamentu (2).

6.   Komisija var publicēt grupas darba kopsavilkumu, secinājumu, secinājuma daļu vai darba dokumentu.

5. pants

Sanāksmju izdevumi

Komisija saskaņā ar tajā spēkā esošajiem noteikumiem atmaksā ceļojuma un uzturēšanās izdevumus, kas grupas dalībniekiem, ekspertiem un novērotājiem radušies saistībā ar grupas veiktajām darbībām. Par veiktajiem uzdevumiem atlīdzība grupas dalībniekiem netiek maksāta.

Sanāksmju izdevumus atmaksā attiecīgajai struktūrvienībai piešķirto apropriāciju robežās saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru.

6. pants

Stāšanās spēkā

Lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim. Komisija pirms minētā termiņa beigām lemj par lēmuma iespējamu pagarināšanu.

Briselē, 2006. gada 15. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Viviane REDING


(1)  KOM(2005) 229 galīgais.

(2)   2005. gada 27. jūlija SEK(2005) 1004, III pielikums.


17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/76


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 16. marts)

par norāžu publicēšanu attiecībā uz standartu EN 143:2000 “Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi – Sīku piesārņojuma daļiņu filtri – Prasības, testēšana, marķēšana” saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/686/EEK (Individuālie aizsardzības līdzekļi)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 777)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/216/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vēra Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā tās pastāvīgās komitejas atzinumu, kas izveidota ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (2),

tā kā:

(1)

Direktīvā 89/686/EEK noteikts, ka individuālos aizsardzības līdzekļus drīkst laist tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja, pareizi ekspluatējot un lietojot paredzētajam mērķim, tie neapdraud veselību un nodrošina lietotāju drošību, neietekmējot citu personu, mājdzīvnieku veselību un drošību vai īpašuma drošību.

(2)

Atbilstoši Direktīvas 89/686/EEK 5. pantam pieņem, ka individuālie aizsardzības līdzekļi ar EK marķējumu, par kuriem ražotājs spēj uzrādīt atbilstības deklarāciju un EK tipa pārbaudes apliecību, kuru izsniegusi pilnvarotā iestāde, kas apliecina to atbilstību attiecīgajiem valsts standartiem, ar kuriem pārņem saskaņotos standartus, norādes uz kuriem Komisija ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst veselības un drošības pamatprasībām, kas minētas Direktīvas 89/686/EEK 3. pantā un izklāstītas tās II pielikumā. Dalībvalstīm jāpublicē norādes uz valsts standartiem, ar kuriem pārņem saskaņotos standartus.

(3)

Komisija un Francija atbilstoši Direktīvas 89/686/EEK 6. panta 1. punktam ir iesniegušas oficiālu iebildumu, norādot, ka standarts EN 143:2000 “Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi – Sīku piesārņojuma daļiņu filtri – Prasības, testēšana, marķēšana”, ko 2000. gada 7. janvārī apstiprināja Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un norādes uz kuru 2001. gada 24. janvārī pirmo reizi publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), pilnībā neatbilst Direktīvas 89/686/EEK 3. pantā minētajām veselības un drošības pamatprasībām attiecībā uz sīku piesārņojuma daļiņu filtriem, kuru filtrēšanas efektivitāte panākta, vienīgi vai daļēji izmantojot materiālus, kuru pamatā ir neaustas elektriski lādētas šķiedras, turpmāk tekstā – “elektrostatiskie filtri”.

(4)

Pamatojoties uz rezultātiem dažādo sīku piesārņojuma daļiņu filtru veidu filtrēšanas efektivitātes testos, ir pamatoti pierādījumi tam, ka testa procedūra iespiešanās dziļuma mērīšanai filtros, kā noteikts standarta EN 143:2000 8.7.2.4. un 8.7.3.4. punkta pēdējā teikumā, saskaņā ar kuru iespiešanos mēra trīs minūtes pēc aerosola testa sākšanas, nenodrošina atbilstību Direktīvas 89/686/EEK II pielikuma 3.10.1. punktā “Elpošanas aizsardzība” minētajai veselības un drošības pamatprasībai attiecībā uz elektrostatiskajiem filtriem.

(5)

Īpaši novērots, ka šā filtra veida filtrēšanas efektivitāte lietošanas laikā var strauji pazemināties. Filtrēšanas efektivitāte, kā noteikts saskaņā ar standartizēto testa procedūru, – trīs minūtes pēc testa sākšanas var kļūt niecīga jebkurā brīdī pēc tam, kad trīs minūtes ir pagājušas. Filtrēšanas efektivitāte var ievērojami pazemināties, tādējādi pasliktinot elektrostatiskajam filtram piešķirto efektivitātes kategoriju un ar to saistīto informāciju. Ja uzskata, ka lietošanas periodā efektivitātes kategorija ir piešķirta nepareizi, tad izrietošā potenciālā iedarbība uz bīstamām gaisa pārnēsātām sīkām piesārņojuma daļiņām var nopietni apdraudēt lietotāja veselību un drošību. Testa rezultāti norāda uz elektrostatisko filtru filtrēšanas efektivitātes zudumu arī tad, ja tos izmanto ar pārtraukumiem.

(6)

Ņemot vērā šos konstatējumus, arī standarta EN 143:2000 8.7.2.4. un 8.7.3.4. punkta pēdējais teikums nenodrošina atbilstību Direktīvas 89/686/EEK II pielikuma 1.1.1. punktā “Ergonomika”, 1.1.2.1. punktā “Iespējamais augstākais aizsardzības līmenis” un 1.1.2.2. punktā “Dažādu līmeņu apdraudējumiem raksturīgās aizsardzības kategorijas” noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām attiecībā uz elektrostatiskajiem filtriem. Turklāt standarta 10. punkts nenodrošina atbilstību 1.4.b punktā “Ražotāja sniegtā informācija” minētajai veselības un drošības pamatprasībai, jo laika gaitā nav jābrīdina par elektrostatisko filtru filtrēšanas efektivitātes pazemināšanos.

(7)

Attiecīgi arī citi saskaņotie saistītie standarti, kas paredz, ka pārbaude veicama saskaņā ar standartu EN 143:2000, vai pārbaudes mērīšanas procedūru, kas ir tāda pati kā standartā EN 143:2000 noteiktā procedūra, nenodrošina atbilstību iepriekš minētās Direktīvas 89/686/EEK veselības un drošības pamatprasībām attiecībā uz elektrostatiskiem filtriem.

(8)

Pēc Komisijas lūguma Eiropas Standartizācijas organizācijas (CEN) Tehniskā komiteja CEN/TC 79 “Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi” ir sākusi standarta EN 143:2000 pārskatīšanu, lai novērstu aprakstītos trūkumus. Līdz pārskatīšanas beigām drošības un juridiskās noteiktības labad, publicējot norādes uz standartu EN 143:2000, jāpievieno atbilstošs brīdinājums, kas jāņem vērā arī attiecībā uz saskaņotajiem saistītajiem standartiem. Tāds pats brīdinājums dalībvalstīm jāpievieno saviem valsts standartiem, ar kuriem pārņem attiecīgo saskaņoto standartu.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāpārpublicē norādes uz saskaņoto standartu EN 143:2000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Norādes uz saskaņoto standartu EN 143:2000 aizstāj ar pielikuma tekstu.

2. pants

Dalībvalstīm atbilstoši Direktīvas 89/686/EEK 5. panta 4. punktam publicējot norādes uz valsts standartiem, kuros transponē 1. pantā minēto saskaņoto standartu, publikācija jāpapildina ar tādu pašu brīdinājumu, kāds paredzēts šā lēmuma pielikuma tekstā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 16. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)   OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)   OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(3)   OV C 21, 24.1.2001., 2. lpp.


PIELIKUMS

Norāžu publicēšana attiecībā uz Eiropas saskaņotajiem standartiem saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

ESO (*1)

Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)

Pirmo reizi publicēts OV

Norāde uz aizstāto standartu

Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums (*2)

1. piezīme

CEN

EN 143:2000

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi – Sīku piesārņojuma daļiņu filtri – Prasības, testēšana, marķēšana

24.1.2001.

EN 143:1990

Derīguma termiņš (31.8.2000.)

Brīdinājums: Attiecībā uz sīku piesārņojuma daļiņu filtriem, kuru filtrēšanas efektivitāte panākta, vienīgi vai daļēji izmantojot materiālus, kuru pamatā ir neaustas elektriski lādētas šķiedras, šī publikācija neattiecas uz standarta 8.7.2.4. un 8.7.3.4. punkta pēdējo teikumu un 10. punktu, attiecībā uz kuriem nav Direktīvā 89/686/EEK minēto veselības un drošības pamatprasību atbilstības prezumpcijas. Turklāt šo brīdinājumu ņem vērā, piemērojot šādus saskaņotos standartus: EN 149: 2001; EN 405: 2001; EN 1827: 1999; EN 12083: 1998; EN 12941: 1998; EN 12941:1998/A1: 2003; EN 12942: 1998; EN 12942: 1998/A1: 2002; EN 13274-7: 2002.

PIEZĪME:

visu informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var saņemt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts iekļauts Direktīvas 98/34/EK pielikumā,

norāžu publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka šie standarti ir pieejami visās Kopienas valodās,

ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Papildu informācija par saskaņotajiem standartiem internetā http://europa.eu.int/comm/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/reflist/machines.html


(*1)  ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

CEN: rue de Stassart/Stassartstraat 36, B-1050 Brussels, tālr. (32-2) 550 08 11; fakss (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

CENELEC: rue de Stassart/Stassartstraat 35, B-1050 Brussels, tālr. (32-2) 519 68 71; fakss (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, tālr. (33) 492 94 42 00; fakss (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(*2)  Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums būs diena, ko nosaka Eiropas standartizācijas organizācija, taču šo standartu lietotājiem jāatceras, ka izņēmuma gadījumos šis datums var būt cits.