22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/1

(1)

ANO Drošības Padome 2005. gada 31. oktobrī pieņēma Rezolūciju 1636 (2005), ievērojot Starptautiskās izmeklēšanas komisijas ziņojuma noslēgumu par teroristu sarīkoto sprādzienu 2005. gada 14. februārī Beirūtā, Libānā, kur gāja bojā 23 cilvēki, tostarp bijušais Libānas premjerministrs Rafiks Hariri, un vēl daudzi citi tika ievainoti.

(2)

Drošības Padome ar ārkārtējām bažām atzīmēja Starptautiskās izmeklēšanas komisijas secinājumu, ka pierādījumi norāda vienā virzienā uz Libānas un Sīrijas amatpersonu saistību ar šo terorisma aktu, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII nodaļu tā pieņēma lēmumu, kas ir solis, lai palīdzētu šā nozieguma izmeklēšanai, un neskar galīgo tiesas nolēmumu par jebkuras personas vainu vai nevainīgumu, veikt pasākumus pret visām personām, ko tur aizdomās par iesaistīšanos šā terora akta plānošanā, finansēšanā, organizēšanā vai izdarīšanā.

(3)

Kopējā nostāja 2005/888/KĀDP paredz īstenot ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1636 (2005) minētos pasākumus, konkrēti, iesaldēt to personu līdzekļus un saimnieciskos resursus, kurus saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1636 (2005) 3. punkta b) apakšpunktu izveidotā Komiteja ierakstīs sarakstā kā turamas aizdomās par bijušā Libānas premjerministra Rafika Hariri slepkavības plānošanu, finansēšanu, organizēšanu vai izdarīšanu 2005. gada 14. februārī.

(4)

Šie pasākumi ietilpst Līguma darbības jomā un tādēļ, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienveidīgi, to īstenošanai nepieciešami Kopienas tiesību akti, ciktāl tas attiecas uz Kopienu.

(5)

Lietderības labad Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras grozīt šīs regulas pielikumus, pamatojoties uz attiecīgās ANO Sankciju komitejas un dalībvalstu atbilstīgu paziņojumu vai informāciju.

(6)

Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Noteiktajām sankcijām vajadzētu būt samērīgām, iedarbīgām un preventīvām.

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē,

1)

“Sankciju komiteja” ir komiteja, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome izveidojusi saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijas 1636 (2005) 3. punkta b) apakšpunktu;

2)

“līdzekļi” ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp, bet ne tikai šādi:

3)

“līdzekļu iesaldēšana” ir aizliegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību;

4)

“saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus;

5)

“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir aizliegums tos jebkādā veidā izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus, tostarp, bet ne tikai pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot šos saimnieciskos resursus;

6)

“Kopienas teritorija” ir dalībvalstu teritorijas, kurām piemēro Līgumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

a)

nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskajiem pakalpojumiem; vai

c)

paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai iesaldēto saimniecisko resursu turēšanu vai pārvaldību;

a)

nekavējoties sniedz visu informāciju, kas varētu veicināt šīs regulas ievērošanu, piemēram, informāciju par kontiem un summām, ko iesaldē saskaņā ar 2. pantu, II pielikumā uzskaitītajām to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tās ir reģistrētas vai atrodas, un tieši vai ar šo kompetento iestāžu starpniecību nodod šādu informāciju Komisijai;

b)

sadarbojas ar II pielikumā uzskaitītajām kompetentajām iestādēm, veicot šīs informācijas pārbaudi.

a)

grozīt I pielikumu, pamatojoties uz Sankciju komitejas nolēmumiem; un

b)

grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

a)

Kopienas teritorijā, tostarp tās gaisa telpā;

b)

dalībvalstu jurisdikcijā esošās lidmašīnās un kuģos;

c)

attiecībā uz jebkuru personu Kopienas teritorijā vai ārpus tās, kurai ir kādas dalībvalsts valstspiederība;

d)

visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)

visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar jebkādiem darījumiem, ko tās pilnīgi vai daļēji veic Kopienā.

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/9

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/11

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 80/2006 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss Vācijas intervences aģentūras rīcībā esošo rudzu tālākai pārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā tirgū esošās vajadzības, kā arī daudzumus, kas ir Vācijas intervences aģentūras rīcībā, Vācija ir paziņojusi Komisijai par tās intervences aģentūras nodomu par 50 000 tonnām palielināt pārdošanai konkursa kārtībā paredzēto daudzumu. Ņemot vērā situāciju tirgū, Vācijas lūgums ir jāapmierina.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 80/2006 ir jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/12

(1)

Būtu jāpiešķir iespēja piemērot samazināto likmi pievienotās vērtības nodoklim attiecībā uz vietējās siltumenerģijas piegādi, kā arī uz dabasgāzes un elektrības piegādēm, kurām iespēja piemērot samazināto likmi ir atļauta jau Padomes Sestajā Direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (3).

(2)

Lai labāk izprastu samazināto likmju ietekmi, Komisijai ir jāsagatavo novērtējuma ziņojums par to samazināto likmju ietekmi, kas piemērotas vietējas piegādes pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

(3)

Tādēļ mēģinājums ieviest samazinātās likmes attiecībā uz darbietilpīgajiem pakalpojumiem būtu jāpagarina līdz 2010. gada 31. decembrim un būtu jādod iespēja visām dalībvalstīm tajā piedalīties ar vienādiem nosacījumiem.

(4)

Attiecīgi tām dalībvalstīm, kas pirmo reizi vēlas izmantot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 6. punktā paredzēto iespēju, un tām, kas vēlas grozīt pakalpojumu klāstu, kurām līdz šim piemērots šis noteikums, būtu jāiesniedz Komisijai lūgums kopā ar novērtējuma veikšanai nepieciešamajiem datiem. Šāds Komisijas iepriekšējs novērtējums nav nepieciešams, ja dalībvalstis jau agrāk ir saņēmušas atļauju un par šo jautājumu iesniegušas ziņojumu Komisijai.

(5)

Lai nodrošinātu tiesisko pēctecību, šī direktīva jāpiemēro no 2006. gada 1. janvāra.

(6)

Šīs direktīvas īstenošana nekādā ziņā neparedz izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos,

1)

Šādi groza 12. pantu:

2)

Šādi groza 28. panta 6. punktu:

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/14

(1)

Līguma 104. pants paredz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai dalībvalstis novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vai nodrošinātu stāvokļa labošanu, tiklīdz šāds deficīts ir radies.

(2)

Atbilstīgi 5. punktam Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti uz Apvienoto Karalisti neattiecas Līguma 104. panta 1. punktā paredzētais pienākums novērst pārmērīgu budžeta deficītu, izņemot, ja šī valsts pāriet ekonomikas un monetārās savienības trešajā līmenī. Otrajā ekonomikas un monetārās savienības līmenī Apvienotās Karalistes pienākums saskaņā ar Līguma 116. panta 4. punktu ir censties izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(3)

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz mērķa nodrošināt stabilas valdības finanses kā līdzekli, lai stiprinātu labvēlīgus apstākļus cenu stabilitātei un spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicinātu nodarbinātību.

(4)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisijai jāadresē atzinums Padomei, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Līguma 104. panta 3. punktu un balstīdamās uz Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozi, kā arī Apvienotās Karalistes 2005. gada decembra pirmsbudžeta ziņojumu, ir secinājusi, ka Apvienotajā Karalistē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir nosūtījusi Padomei šādu atzinumu par Apvienoto Karalisti 2006. gada 11. janvārī.

(6)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka – pirms tā, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, pieņem lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu – Padomei būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. Apvienotās Karalistes gadījumā šis vispārējais novērtējums liek izdarīt turpmākos secinājumus.

(7)

Pēc 1998. gada maija, kad tika atcelta iepriekšējā pārmērīga deficīta procedūra, kas attiecās uz Apvienoto Karalisti, šīs valsts valdības vispārējā bilance izmainījās no pārpalikuma pozīcijas 90. gadu beigās līdz 3,2 % no IKP (3) deficītam 2003./2004. finanšu gadā. Šāda attīstība bija līdzvērtīga izmaiņai strukturālajā fiskālajā bilancē par apmēram 4 procentpunktiem no IKP no 1999./2000. līdz 2003./2004. finanšu gadam. Šajos gados vispārējā valdības izdevumu daļa palielinājās no nepilniem 40 % līdz apmēram 43 % no IKP. Tajā pašā laikā valsts kopējā pamatkapitāla veidošana palielinājās no 1,2 % līdz 1,6 % no IKP, valsts parāds samazinājās līdz 37,6 % no IKP 2002./2003. gadā, taču kopš tā laika ir palielinājies. Šāda attīstība savienojumā ar procentu likmju izmaiņām samazināja procentu maksājumus minētajā periodā no 2,9 % līdz 2,0 % no IKP.

(8)

Saskaņā ar pārmērīgā budžeta procedūras datiem, ko Apvienotā Karaliste paziņoja 2005. gada augustā, 2004./2005. finanšu gadā vispārējais valsts budžeta deficīts saglabājās 3,2 % no IKP, atkal pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP, tomēr paliekot tuvu tai. Tomēr budžeta deficīts, kas pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, nebija izņēmuma gadījums. Tas neizriet no ārkārtas apstākļiem, ko nevarēja ietekmēt Apvienotās Karalistes iestādes, un to neizraisīja nopietna ekonomikas lejupslīde. Tiek lēsts, ka 2004. gada 3,2 % pieaugums pārsniegs potenciālu tāpat kā pieaugums 2004./2005. finanšu gadā. Tiek lēsts, ka starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu 2004. gadā ir bijusi pozitīva, kas norāda, ka budžeta deficīts bija gandrīz un galvenokārt strukturāls. Tādēļ nevar uzskatīt, ka deficītu, kas pārsniedz atsauces vērtību, ir izraisījusi nopietna ekonomikas lejupslīde. Saskaņā ar Komisijas dienestu sagatavoto 2005. gada rudens prognozi nevar uzskatīt, ka budžeta deficītam, kas pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, būtu pagaidu raksturs. 2004. līdz 2005. gadā vispārējās valdības kopējā pamatkapitāla veidošana turpināja pieaugt, sasniedzot 1,8 % no IKP, un saskaņā ar Apvienotās Karalistes pirmsbudžeta ziņojumu 2006./2007. gadā tas sasniegs 2,2 %, un 2007./2008. gadā – 2,3 %. Pieņemot, ka Apvienotās Karalistes fiskālā politika būs tāda pati, kā paziņots, minētajā prognozē tika lēsts, ka deficīts 2005./2006. gadā būs gandrīz 31/2 % no IKP un 2006./2007. gadā saglabāsies virs 3 %. Pamatojoties uz šīm prognozēm, atsauces vērtības pārsniegšanu nevar uzskatīt tikai par izņēmuma vai pagaidu parādību Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmē, lai gan deficīts ir tuvs atskaites vērtībai. Pēc Komisijas dienestu sagatavotās rudens prognozes Apvienotā Karaliste paziņoja par fiskālajiem pasākumiem pirmsbudžeta ziņojumā, ko tā iesniedza Parlamentam 5. decembrī. Salīdzinot ar izziņotās politikas pamatscenāriju (ko ņēma vērā Komisijas dienestu rudens prognozē), šo pasākumu izmaksas Apvienotajai Karalistei radīs fiskālās bilances pasliktināšanos par 0,1 procentpunktu no IKP pašreizējā finanšu gadā un uzlabošanos par 0,1 procentpunktu no IKP 2006./2007. finanšu gadā. Salīdzinot ar nemainītas politikas scenāriju, pirmsbudžeta ziņojumā paredzēta fiskālās bilances uzlabošanās par 0,2 procentpunktiem no IKP 2007./2008. finanšu gadā, un sagaidāms, ka tā būs pastāvīga. Pirmsbudžeta ziņojumā Apvienotās Karalistes iestādes paredzēja, ka deficīts 2006./2007. gadā būs mazāks par 3 %, un 2007./2008. gadā – samazināsies līdz 2,4 %. Ņemot vērā šos pasākumus, kuri visi ir strukturāli, Komisijas novērtējums tomēr ir tāds, ka 2006./2007. gadā deficīts, domājams, pārsniegs 3 % no IKP, sasniedzot aptuveni 3,1 % no IKP, un tāpēc tam nepiemīt pagaidu raksturs. Tas liecina, ka netiek pildītas Līgumā noteiktās prasības attiecībā uz deficīta kritēriju.

(9)

Savukārt vispārējā valsts parāda attiecība saglabājas krietni zem 60 % atsauces vērtības (augustā pārmērīga deficīta procedūras datos bija ziņas, ka 2004./2005. finanšu gadā šī attiecība bija 40,8 % no IKP), lai gan tai ir tendence palielināties, ņemot vērā faktisko un prognozēto primāro deficītu. Komisijas rudens prognozē tiek lēsts, ka parāda attiecība 2007./2008. gadā sasniegs apmēram 441/2 % no IKP. Tas nozīmē, ka Līguma prasības attiecībā uz parāda kritēriju ir ievērotas ar rezervi.

(10)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktam “būtiskos faktorus” drīkst ņemt vērā Padomes lēmumā par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu saskaņā ar 104. panta 6. punktu tikai tad, ja vienlaikus ir pilnīgi izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvs atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta īslaicīgi. Apvienotās Karalistes gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti vienlaikus. Tāpēc šajā lēmumā nav ņemti vērā citi būtiski faktori,

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/17

(1)

Atbilstīgi Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. punktam Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas nolūkā vienkāršot procedūru, kā piemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai novērst dažu veidu nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(2)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2005. gada 25. oktobrī, Nīderlandes Karaliste (turpmāk –“Nīderlande”) lūdza pagarināt Padomes Lēmumu 98/161/EK (1998. gada 16. februāris), ar ko Nīderlandes Karalistei atļauj veikt pasākumu, atkāpjoties no 2. panta un 28.a panta 1. punkta Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (2).

(3)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2005. gada 3. augustā, Spānijas Karaliste (turpmāk – “Spānija”) lūdza pagarināt Padomes Lēmumu 2004/228/EK (2004. gada 26. februāris), ar ko Spānijai atļauj veikt pasākumu, atkāpjoties no 21. panta Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (3).

(4)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2005. gada 26. septembrī, Itālijas Republika (turpmāk – “Itālija”) lūdza pagarināt Padomes Lēmumu 2004/295/EK (2004. gada 22. marts), ar ko Itālijai atļauj veikt pasākumu, atkāpjoties no 21. panta Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (4).

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija informēja pārējās dalībvalstis par minētajiem lūgumiem. Ar vēstulēm, kas datētas ar 2005. gada 27. oktobri, 2005. gada 7. septembri un 2005. gada 25. oktobri, Komisija informēja, attiecīgi, Nīderlandi, Spāniju un Itāliju, ka tai ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai izvērtētu šo valstu individuālos lūgumus.

(6)

Lēmums 98/161/EK Nīderlandei deva tiesības līdz 1999. gada 31. decembrim veikt noteiktus pasākumus, lai novērstu nodokļa nemaksāšanu saistībā ar lietotu materiālu un atkritumu piegādi un to iegādi Kopienā. Ar Padomes Lēmumu 2000/435/EK (5) Lēmuma 98/161/EK spēkā esamības termiņu pagarināja līdz 2003. gada 31. decembrim. Pēc tam tika pieņemts Padomes Lēmums 2004/514/EK (6), kas ar Lēmumu 98/161/EK piešķirtās tiesības turpmāk pagarināja līdz dienai, kad stājas spēkā īpašā shēma PVN uzlikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, vai līdz 2005. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

(7)

Lēmums 2004/228/EK Spānijai deva tiesības piemērot pasākumu, lai novērstu PVN nemaksāšanu atkritumu pārstrādes nozarē. Minētais lēmums zaudē spēku dienā, kad stājas spēkā īpašā shēma PVN uzlikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, vai 2005. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

(8)

Lēmums 2004/295/EK Itālijai deva tiesības piemērot pasākumu, lai novērstu PVN nemaksāšanu atkritumu pārstrādes nozarē. Minētais lēmums zaudē spēku dienā, kad stājas spēkā īpašā shēma PVN uzlikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē, vai 2005. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

(9)

Pasākumi ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, jo tos paredzēts piemērot attiecībā uz īpašām piegādēm, kur pastāv ievērojams nodokļu nemaksāšanas risks.

(10)

Juridiskie un faktiskie iemesli, kas attaisnoja attiecīgos īpašos pasākumus, nav mainījušies un joprojām pastāv. Tomēr 2005. gada 16. martā Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 77/388/EEK groza attiecībā uz dažiem pasākumiem, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas procedūru un palīdzētu cīnīties pret nodokļa nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, un ar ko atceļ dažus lēmumus par atkāpēm. Ja ierosinātā direktīva tiktu pieņemta, tā dalībvalstīm ļautu paredzēt, ka noteiktu preču un pakalpojumu saņēmēji atkritumu nozarē ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

(11)

Tādēļ ir nepieciešams Lēmumu 98/161/EK, 2004/228/EK un 2004/295/EK piemērošanu pagarināt līdz 2009. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā īpašā shēma PVN uzlikšanai pārstrādāto atkritumu nozarē un grozījumi Direktīvā 77/388/EEK, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

(12)

Atkāpju pagarinājumam nav negatīva iespaida uz Kopienas pašu resursiem no PVN, tāpat kā tas neietekmē iekasētā PVN apjomu galapatēriņa posmā.

(13)

Lai nodrošinātu juridisko nepārtrauktību, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2006. gada 1. janvāra,

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/19

(1)

Saskaņā ar Lēmumu 96/411/EK Komisija katru gadu izveido tehnisko rīcības plānu lauksaimniecības statistikai.

(2)

Saskaņā ar Lēmumu 96/411/EK Kopiena dod ieguldījumu to izmaksu segšanā, kas dalībvalstīm radušās, pielāgojot valstu lauksaimniecības statistikas sistēmas, vai sagatavošanas darbu izmaksās, kuras saistītas ar jaunām vai augošām vajadzībām, kas ietilpst tehniskajā rīcības plānā.

(3)

Ir jāuzlabo un jāpaplašina informācija par lauku saimniecību struktūru, lai īstenotu ar to saistītās Kopienas politikas jomas. Tā ir ikgadēja rīcības plāna galvenā joma.

(4)

Ir jākonsolidē lauksaimniecības statistikas sistēma un jāturpina darbs, ko atbalstīja iepriekšējos rīcības plānos lauku saimniecību un mazo saimniecību reģistru jomā.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/21

(1)

Direktīvu 2001/109/EK, ar ko izveido dalībvalstīs apsekojamo sugu sarakstu, īstenoja ar Komisijas 2001. gada 27. decembra Lēmumu 2002/38/EK, kurā izklāstīti apsekojuma parametri un noteikts kods un pamatnoteikumi to datu transkripcijai mašīnlasāmā formā, kas saistīti ar dažu augļu koku sugu stādījumu apsekojumiem (2). Ar šo lēmumu paredzēja nosakāmos ražošanas apgabalu ierobežojumus un to attiecīgos kodus, augļu sugas un šķirnes.

(2)

Pēc jauno dalībvalstu pievienošanās attiecīgi jāpielāgo Direktīvas 2001/109/EK un Lēmuma 2002/38/EK pielikums.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2001/109/EK un Lēmums 2002/38/EK.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes lēmumu 72/779/EEK (3),

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/27

(1)

Regula (EK) Nr. 1774/2002 nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam. Ņemot vērā šo noteikumu stingrās prasības, tika ieviesti pārejas pasākumi.

(2)

Komisijas 2003. gada 12. maija Lēmums Nr. 2003/329/EK par pārejas pasākumiem attiecībā uz kūtsmēslu termoapstrādes procesu (2) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 dod ražotājiem laiku līdz 2005. gada 31. decembrim pielāgoties un attīstīt alternatīvus kūtsmēslu termoapstrādes procesa veidus.

(3)

Par kūtsmēslu termiskās apstrādes bioloģisko drošību 2005. gada 7. septembrī pieņēma EFSA atzinumu. Pamatojoties uz šo atzinumu, Komisija pašlaik ierosina grozījumus Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma attiecīgajā nodaļā. Līdz jauno pasākumu piemērošanai dalībvalstis un uzņēmēji lūdza Komisijai pagarināt Lēmumā 2003/329/EK paredzēto pārejas pasākumu piemērošanas termiņu, lai novērstu tirdzniecības pārtraukšanu.

(4)

Tādēļ Lēmumā 2003/329/EK paredzēto pārejas pasākumu piemērošanas termiņš pēdējo reizi būtu vēl pagarināms, lai dotu dalībvalstīm iespēju atļaut uzņēmējiem turpināt piemērot dalībvalsts tiesību normas attiecībā uz kūtsmēslu termiskās apstrādes procesu, kamēr stājas spēkā Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma grozītās prasības.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/28