(a)

finanšu instrumentu nozīmīgumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim un darbības rezultātiem,

un

(b)

no finanšu instrumentiem izrietošo risku veidu un apmēru, kuriem uzņēmums ir pakļauts perioda laikā un pārskata datumā, un kā uzņēmums pārvalda šos riskus.

(a)

tās līdzdalības meitas uzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, 28. SGS Asociētajos uzņēmumos veiktie ieguldījumi vai 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos. Tomēr dažos gadījumos 27. SGS, 28. SGS vai 31. SGS ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitas uzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 39. SGS; šajos gadījumos uzņēmumi piemēro 27. SGS, 28. SGS vai 31. SGS informācijas atklāšanas prasības papildus šā SFPS prasībām. Uzņēmumi šo SFPS piemēro arī visiem līdzdalības meitas uzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos atvasinājumiem, ja vien atvasinājums neatbilst pašu kapitāla instrumenta definīcijai 32. SGS;

(b)

darba devēju tiesības un pienākumus saskaņā ar darbinieku pabalstu plāniem, kuriem piemēro 19. SGS Darbinieku pabalsti;

(c)

līgumus, kas noslēgti par iespējamo atlīdzību uzņēmējdarbības apvienošanā (sk. 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana). Šis izņēmums piemērojams tikai iegādātājam;

(d)

apdrošināšanas līgumus, kā definēts 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi. Tomēr šo SFPS piemēro atvasinājumiem, kas iegulti apdrošināšanas līgumos, ja 39. SGS nosaka, ka uzņēmumam tie jāuzskaita atsevišķi;

(e)

finanšu instrumentus, līgumus un pienākumus atbilstoši maksājumiem ar akcijām, kuriem piemēro 2. SFPS Maksājums ar akcijām, izņemot to, ka šo SFPS piemēro līgumiem, kas ietilpst 39. SGS 5. līdz 7. punkta darbības jomā.

(a)

finanšu aktīvi patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, uzrādot atsevišķi (i) tos, kuri kā tādi noteikti sākotnējās atzīšanas brīdī, un (ii) tos, kas klasificēti kā tirdzniecībai turēti saskaņā ar 39. SGS;

(b)

līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi;

(c)

aizdevumi un debitoru parādi;

(d)

pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi;

(e)

finanšu saistības patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, uzrādot atsevišķi (i) tās, kuras kā tādas noteiktas sākotnējās atzīšanas brīdī, un (ii) tās, kas klasificētas kā tirdzniecībai turētas saskaņā ar 39. SGS,

un

(f)

finanšu saistības, kas novērtētas amortizētās izmaksās.

(a)

aizdevuma vai debitoru parāda (vai aizdevumu vai debitoru parādu grupas) maksimālā pakļautība kredītriskam (sk. 36. punkta (a) apakšpunktu) pārskata datumā;

(b)

summa, par kādu jebkuri saistītie kredīta atvasinātie finanšu instrumenti vai līdzīgi instrumenti samazina šo maksimālo pakļautību kredītriskam;

(c)

izmaiņu summa perioda laikā un kumulatīvi aizdevuma vai debitoru parāda (vai aizdevumu vai debitoru parādu grupas) patiesajā vērtībā, kuras ir attiecināmas uz finanšu aktīva kredītriska izmaiņām, kas noteikta:

Tirgus apstākļu izmaiņas, kas rada tirgus risku, ir novērotās (standarta) procentu likmes, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa vai cenu vai likmju indeksa izmaiņas.

(d)

jebkuru saistītu kredīta atvasināto finanšu instrumentu vai līdzīgu instrumentu patiesās vērtības izmaiņu summa, kuras ir notikušas perioda laikā vai kumulatīvi, kopš tika noteikts aizdevums vai debitoru parāds.

(a)

finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņu summa perioda laikā vai kumulatīvi, kuras ir attiecināmas uz šo saistību kredītriska izmaiņām, kas noteikta:

Tirgus apstākļu izmaiņas, kas rada tirgus risku, ir standarta procentu likmes, cita uzņēmuma finanšu instrumenta cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa vai cenu vai likmju indeksa izmaiņas. Līgumiem, kuri ietver vienību saistošu iezīmi, tirgus apstākļu izmaiņas ir saistītā iekšējā vai ārējā ieguldījumu fonda darbības rezultātu izmaiņas;

(b)

starpība starp finanšu saistību uzskaites vērtību un summu, kura uzņēmumam saskaņā ar līgumu būtu jāmaksā pienākuma turētājam termiņa beigās.

(a)

metodes, kas lietotas, lai izpildītu 9. punkta (c) apakšpunkta un 10. punkta (a) apakšpunkta prasības;

(b)

ja uzņēmums uzskata, ka informācija, ko tas ir atklājis, lai izpildītu 9. punkta (c) apakšpunkta vai 10. punkta (a) apakšpunkta prasības, patiesi neatspoguļo finanšu aktīva vai finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas, kuras ir attiecināmas uz tā kredītriska izmaiņām, — iemesli šī secinājuma izdarīšanai un faktori, kurus tas uzskata par būtiskiem.

(a)

izmaksās vai amortizētās izmaksās, nevis patiesajā vērtībā,

vai

(b)

patiesajā vērtībā, nevis izmaksās vai amortizētās izmaksās,

(a)

aktīvu veids;

(b)

īpašumtiesību risku un atlīdzību veids, kuriem uzņēmums saglabā pakļautību;

(c)

ja uzņēmums turpina atzīt visus aktīvus, — aktīvu un saistīto saistību uzskaites vērtības,

un

(d)

ja uzņēmums turpina atzīt aktīvus tā saglabātās iesaistes apmērā, — sākotnējo aktīvu kopējā uzskaites vērtība, aktīvu summa, kurus uzņēmums turpina atzīt, un saistīto saistību uzskaites vērtība.

(a)

to finanšu aktīvu uzskaites vērtība, kurus tas ir ieķīlājis kā saistību vai iespējamo saistību nodrošinājumu, ieskaitot summas, kas ir pārklasificētas saskaņā ar 39. SGS 37. punkta (a) apakšpunktu,

un

(b)

noteikumi, kas attiecas uz ieķīlāšanu.

(a)

turētā nodrošinājuma patiesā vērtība;

(b)

jebkura šāda nodrošinājuma, kas ir pārdots vai atkārtoti ieķīlāts, patiesā vērtība un tas, vai uzņēmumam ir pienākums to atdot,

un

(c)

noteikumi, kas saistīti ar tā nodrošinājuma lietojumu.

(a)

informācija par šo maksājamo aizdevumu jebkuru pamatsummas, procentu, vērtspapīru dzēšanas fonda vai izpirkšanas noteikumu saistību neizpildi perioda laikā;

(b)

maksājamo aizdevumu uzskaites vērtība pārskata datumā, par kuriem nav izpildītas saistības,

un

(c)

tas, vai, pirms finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, saistību neizpilde ir novērsta vai maksājamo aizdevumu noteikumi ir apspriesti atkārtoti.

(a)

neto guvumi vai neto zaudējumi par:

(b)

kopējie procentu ienākumi un kopējie procentu izdevumi (kuri aprēķināti, lietojot efektīvo procentu metodi) par finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kas nav patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus;

(c)

maksas ienākumi un izdevumi (kas nav summas, kuras iekļautas efektīvās procentu likmes noteikšanā), kuri rodas no:

(d)

procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies, saskaņā ar 39. SGS NP93. punktu,

un

(e)

jebkuru zaudējumu no vērtības samazināšanās summa par katru finanšu aktīva grupu.

(a)

katra riska ierobežošanas veida apraksts;

(b)

par riska ierobežošanas instrumentiem noteikto finanšu instrumentu apraksts un to patiesās vērtības pārskata datumā,

un

(c)

nodrošināto risku veids.

(a)

periodi, kad paredzama naudas plūsmu rašanās un kad paredzama to ietekme uz peļņu vai zaudējumiem;

(b)

jebkura prognozēta darījuma apraksts, kuram iepriekš ir izmantota riska ierobežošanas uzskaite, bet kura notikšana vairs nav paredzama;

(c)

summa, kas tika atzīta pašu kapitālā perioda laikā;

(d)

summa, kas tika izslēgta no pašu kapitāla un iekļauta perioda peļņā vai zaudējumos, uzrādot summu, kura iekļauta katrā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī,

un

(e)

summa, kas tika izslēgta no pašu kapitāla perioda laikā un iekļauta nefinanšu aktīva vai nefinanšu saistību sākotnējā vērtībā vai citā uzskaites vērtībā, kura iegāde vai kuru rašanās bija nodrošināts, ļoti ticami prognozēts darījums.

(a)

patiesās vērtības riska ierobežošanā — guvumi vai zaudējumi:

(b)

neefektivitāte, kura atzīta peļņā vai zaudējumos, kas rodas no naudas plūsmas riska ierobežošanas,

un

(c)

neefektivitāte, kura atzīta peļņā vai zaudējumos, kas rodas no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas.

(a)

metodes un, ja tiek lietots vērtēšanas paņēmiens, — pieņēmumus, kas izmantoti katras finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupas patieso vērtību noteikšanai. Piemēram, attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pieņēmumiem saistībā ar priekšapmaksas likmēm, aplēsto kredītu zaudējumu likmēm un procentu likmēm vai diskonta likmēm;

(b)

vai patiesās vērtības noteiktas tieši, pilnībā vai daļēji, ņemot vērā publiskotās cenu kotācijas aktīvā tirgū, vai aplēstas, lietojot vērtēšanas paņēmienu (sk. 39. SGS NP71. līdz NP79. punktu);

(c)

vai patiesās vērtības, kas atzītas vai atklātas finanšu pārskatos, noteiktas pilnībā vai daļēji, lietojot vērtēšanas paņēmienu, pamatojoties uz pieņēmumiem, kuri nebalstās uz pašreiz novērojamu tirgus darījumu cenām ar tādu pašu instrumentu (t.i., bez modifikācijas vai pārgrupēšanas), un nepamatojoties uz pieejamiem novērojamiem tirgus datiem. Attiecībā uz patiesajām vērtībām, kas atzītas finanšu pārskatos, ja, nomainot vienu vai vairākus no šiem pieņēmumiem ar pamatoti iespējamiem alternatīviem pieņēmumiem, būtiski mainītos patiesā vērtība, uzņēmums norāda šo faktu un atklāj šo izmaiņu sekas. Šai nolūkā nozīmīgumu novērtē attiecībā pret peļņu vai zaudējumiem un kopējiem aktīviem vai kopējām saistībām, vai, ja patiesās vērtības izmaiņas atzīst pašu kapitālā, — kopējo pašu kapitālu;

(d)

ja piemērojams (c), — patiesās vērtības, kas aplēsta, lietojot šādu vērtēšanas paņēmienu, izmaiņu kopsumma, kas tika atzīta peļņā vai zaudējumos perioda laikā.

(a)

grāmatvedības politika šīs atšķirības atzīšanai peļņā vai zaudējumos, lai atspoguļotu faktoru (tajā skaitā laika) izmaiņas, kuras tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot cenu (sk. 39. SGS NP76A. punktu),

un

(b)

kopējā atšķirība, kas vēl jāatzīst peļņā vai zaudējumos perioda sākumā un beigās, un šīs atšķirības atlikuma izmaiņu saskaņošana.

(a)

ja uzskaites vērtība ir patiesās vērtības pamatota aproksimācija, piemēram, tādiem finanšu instrumentiem kā īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

(b)

ieguldījumam pašu kapitāla instrumentos, kuriem nav noteiktas tirgus cenas aktīvā tirgū, vai ar šādiem pašu kapitāla instrumentiem saistītos atvasinātos finanšu instrumentos, kuru novērtē izmaksās saskaņā ar 39. SGS, jo tā patieso vērtību nevar ticami novērtēt,

vai

(c)

līgumam, kas satur patstāvīgas dalības iezīmi (kā aprakstīts 4. SFPS), ja šīs iezīmes patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

(a)

faktu, ka informācija par patieso vērtību nav atklāta par šiem instrumentiem, jo to patieso vērtību nevar ticami novērtēt;

(b)

aprakstu par finanšu instrumentiem, to uzskaites vērtību un skaidrojumu par to, kādēļ patieso vērtību nevar ticami novērtēt;

(c)

informāciju par instrumentu tirgu;

(d)

informāciju par to, vai un kā uzņēmums plāno atsavināt finanšu instrumentus,

un

(e)

ja pārtrauc finanšu instrumentu atzīšanu, kuru patieso vērtību iepriekš nevarēja ticami novērtēt, — šo faktu, to uzskaites vērtību atzīšanas pārtraukšanas brīdī un atzīto guvumu vai zaudējumu summu.

(a)

pakļautība riskam un kā tie rodas;

(b)

tā mērķi, politikas un procesi riska pārvaldībai un riska novērtēšanai lietotās metodes,

un

(c)

jebkuras izmaiņas (a) vai (b) pret iepriekšējo periodu.

(a)

kopsavilkuma kvantitatīvi dati par tā pakļautību šim riskam pārskata datumā. Šīs informācijas atklāšana jābalsta uz informāciju, kas sniegta iekšēji uzņēmuma galvenajai vadībai (kā definēts 24. SGS Informācijas atklāšana par saistītām pusēm), piemēram, uzņēmuma valdei vai izpilddirektoram;

(b)

informācijas atklāšana, kas pieprasīta 36. līdz 42. punktā, apmērā, kas nav paredzēts (a) apakšpunktā, ja vien risks nav nebūtisks (sk 1. SGS 29. līdz 31. punktu par būtiskuma apspriešanu);

(c)

riska koncentrācijas, ja nav redzams no (a) un (b) apakšpunkta.

(a)

summa, kas vislabāk atspoguļo tā maksimālo pakļautību kredītriskam pārskata datumā, neņemot vērā nevienu turēto nodrošinājumu vai citus kredīta nodrošinājumus (piemēram, vienošanās par neto norēķiniem, kas neatbilst ieskaita kritērijiem saskaņā ar 32. SGS);

(b)

attiecībā uz (a) apakšpunktā atklāto summu — apraksts par nodrošinājumu, kuru tur kā ķīlu, un citiem kredīta nodrošinājumiem;

(c)

informācija par finanšu aktīvu kredītkvalitāti, kuru termiņš nav kavēts un vērtība nav samazinājusies,

un

(d)

finanšu aktīvu uzskaites vērtība, kuru termiņš citādi būtu kavēts vai vērtība samazinājusies un kuru noteikumi ir apspriesti atkārtoti.

(a)

finanšu aktīvu termiņu analīze, kuru termiņš ir kavēts pārskata datumā, bet vērtība nav samazinājusies;

(b)

finanšu aktīvu analīze, kuri atsevišķi noteikti kā tādi, kuru vērtība ir samazinājusies pārskata datumā, ieskaitot faktorus, ko uzņēmums ņēma vērā, nosakot, ka to vērtība ir samazinājusies,

un

(c)

summām, kas atklātas (a) un (b) apakšpunktā, — apraksts par nodrošinājumu, kuru uzņēmums tur kā ķīlu, un citiem kredīta nodrošinājumiem, un, ja vien tas nav neiespējams, — to patiesās vērtības aplēse.

(a)

saņemto aktīvu veids un uzskaites vērtība,

un

(b)

ja aktīvi nav viegli pārvēršami naudā, — politikas šādu aktīvu atsavināšanai vai to lietošanai savā darbībā.

(a)

finanšu saistību termiņu analīze, kas parāda atlikušos līgumu termiņus,

un

(b)

apraksts par to, kā tas pārvalda (a) raksturīgo likviditātes risku.

(a)

jūtīguma analīze par katru tirgus riska veidu, kuram uzņēmums ir pakļauts pārskata datumā, norādot, kā peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu būtu ietekmējušas attiecīgā riska mainīgā lieluma izmaiņas, kuras bija pamatoti iespējamas tajā datumā;

(b)

metodes un pieņēmumi, kas lietoti, sagatavojot jūtīguma analīzi,

un

(c)

lietoto metožu un pieņēmumu izmaiņas pret iepriekšējo periodu un šo izmaiņu iemesli.

(a)

skaidrojums par metodi, kas lietota, sagatavojot šādu jūtīguma analīzi, un par galvenajiem parametriem un pieņēmumiem, kuri ir pamatā sniegtajiem datiem,

un

(b)

skaidrojums par lietotās metodes mērķi un par ierobežojumiem, kas var novest pie tā, ka informācija pilnībā neatspoguļo iesaistīto aktīvu un saistību patieso vērtību.

(a)

kvalitatīvu informāciju par tā mērķiem, politikām un procesiem kapitāla pārvaldībai, ieskaitot (bet ne tikai):

(b)

kopsavilkuma kvantitatīvus datus par to, ko tas pārvalda kā kapitālu. Daži uzņēmumi uzskata dažas finanšu saistības (piemēram, daži subordinētā kapitāla veidi) par kapitāla sastāvdaļu. Citi uzņēmumi uzskata kapitālu par tādu, no kura ir izslēgtas dažas pašu kapitāla sastāvdaļas (piemēram, sastāvdaļas, kas rodas no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumentiem).

(c)

jebkuras atšķirības (a) un (b) no iepriekšējā perioda.

(d)

vai perioda laikā tas ievēroja ārēji noteiktas kapitāla prasības, kurām tas ir pakļauts.

(e)

ja uzņēmums nav ievērojis šādas ārēji noteiktas kapitāla prasības, — šādas neievērošanas sekas.

e)

tiesības un pienākumus, kas rodas saistībā ar i) apdrošināšanas līgumu, kā tas definēts 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi, un kas nav izsniedzēja tiesības un pienākumi, kuri rodas saistībā ar apdrošināšanas līgumu, kurš atbilst finanšu garantiju līguma definīcijai 9. punktā, vai līgums, uz kuru attiecas 4. SFPS darbības joma tāpēc, ka tam ir patstāvīgas līdzdalības iezīmes. Tomēr šo standartu piemēro atvasinātajam instrumentam, kas ir iegults līgumā, uz kuru attiecas 4. SFPS darbības joma, ja šim atvasinātajam instrumentam nav piemērojams 4. SFPS (skatīt 10.-13. punktu un A pielikuma NP27.-NP.33. punktu). Turklāt, ja finanšu garantiju līgumu izsniedzējs pirms tam ir īpaši apliecinājis, ka tas uzskata šādus līgumus par apdrošināšanas līgumiem un izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaites sistēmu, izsniedzējs pēc saviem ieskatiem šādiem finanšu garantiju līgumiem var piemērot šo standartu vai 4. SFPS (skatīt NP4. punktu un NP4A. punktu). Izsniedzējs šo izvēli var veikt attiecībā uz katru atsevišķu līgumu, bet šī izvēle katram līgumam ir neatsaucama;

h)

citas aizņēmumu saistības, kas nav 4. punktā aprakstītās aizņēmumu saistības. Pārējiem aizdevumiem, uz kuriem neattiecas šā Standarta prasības, aizdevumu devējs piemēro 37. SGS. Tomēr attiecībā uz visām finanšu garantijām, ir jāveic izgrāmatošanas uzkrājumi, kā paredzēts Standartā (sk. 15-42. punktu un A. pielikuma NP36.-NP63. punktu).

a)

aizņēmumu saistības, kuras uzņēmums peļņā vai zaudējumos klasificē kā finanšu saistības pēc to patiesās vērtības. Uzņēmums, kurš agrāk aizņēmuma saistību rezultātā īsi pēc šo saistību rašanās veicis aktīvu pārdošanu, standartu piemēro visām attiecīgās kategorijas aizņēmumu saistībām;

b)

aizņēmumu saistības, kuras var nosegt neto ar naudas vai ar cita finanšu instrumenta nodošanu vai izsniegšanu. Šādas aizņēmumu saistības ir atvasinātie instrumenti. Aizņēmumu saistības nevar tikt uzskatītas kā segtas neto tikai tā iemesla pēc, ka aizdevums tiek izmaksāts vairākās daļās (piemēram, nekustamā īpašuma celtniecības ķīlas aizņēmums, kas tiek izmaksāts vairākās daļās, saskaņojot ar celtniecības tempiem);

c)

saistības sniegt aizdevumu ar procentu likmi zem tirgus vērtības. Standarta 47. punkta d) apakšpunktā precizēta turpmākā to saistību novērtēšana, kas rodas saistībā ar aizņēmumu saistībām.

a)

tie ir ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai. Finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek ietvertas kategorijā, kas paredzētas tirdzniecībai, ja tie ir:

…

a)

finanšu saistības, kas atzītas pēc to patiesās vērtības caur peļņu un zaudējumiem. Šādas saistības, ieskaitot atvasinājumus, kas ir saistību posteņi, vērtē pēc to patiesās vērtības, izņemot, atvasinājuma saistību posteņus, kas ir saistīti ar un ir sedzami ar nekotēta pašu kapitāla instrumenta piegādi, kura patieso vērtību nav iespējams ticami novērtēt, un kas jāvērtē pēc tā izmaksu vērtības;

b)

finanšu saistības, kuras rodas brīdī, kad finanšu aktīva posteņa nodošana neatbilst atzīšanas pārtraukšanas prasībām, vai kad tiek piemērota saistību turpināšanas pieeja. 29. un 31. punkts attiecas uz šādu finanšu saistību posteņu novērtēšanu.

c)

finanšu garantiju līgums, kā tas definēts 9. punktā. Pēc sākotnējās atzīšanas, šāda līguma izsniedzējs novērtē to (ja vien netiek piemērots 47. punkta a) vai b) apakšpunkts) kā lielāko summu no:

d)

saistības sniegt aizdevumu ar procentu likmi zem tirgus vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, šāda līguma izsniedzējs novērtē saistības (ja vien netiek piemērots 47. punkta a) apakšpunkts) kā lielāko summu no:

a)

pat ja finanšu garantiju līgums atbilst 4. SFPS sniegtajai apdrošināšanas līguma definīcijai, ja riska pārnese ir būtiska, izsniedzējs piemēro šo standartu. Tomēr, ja izsniedzējs pirms tam ir īpaši apliecinājis, ka tas uzskata šādus līgumus par apdrošināšanas līgumiem un izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaites sistēmu, izsniedzējs pēc saviem ieskatiem šādiem finanšu garantiju līgumiem var piemērot šo standartu vai 4. SFPS. Ja piemēro šo standartu, izsniedzējam jāievēro 43. punkta prasība finanšu garantiju līgumu sākotnēji atzīt pēc patiesās vērtības. Ja finanšu garantiju līgums tika izsniegts ar darījumu nesaistītai pusei autonomā nesaistītu pušu darījumā, tā patiesā vērtība, uzsākot darījumu, ir vienāda ar saņemto prēmiju, ja vien nav pierādīts pretējais. Attiecīgi, ja vien finanšu garantiju līgums tā noslēgšanas brīdī netika novērtēts pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos vai netika piemērots 29.-37. punkts un NP47.-NP52. punkts (kad finanšu aktīva posteņa nodošana neatbilst atzīšanas pārtraukšanas prasībām, vai kad tiek piemērota saistību turpināšanas pieeja), izsniedzējs to novērtē kā lielāko summu no:

(b)

dažas ar kredītiem saistītās garantijas neizvirza kā maksājumu priekšnosacījumu prasību, ka īpašnieks ir pakļauts riskam un tam ir radušies zaudējumi saistībā ar to, ka debitors neveic maksājumus par garantēto aktīvu posteni noteiktajā termiņā. Kā šādas garantijas piemēru var minēt garantiju, kas paredz maksājumus saistībā ar izmaiņām noteiktajā kredītreitingā vai kredīta indeksā. Šādas garantijas nav finanšu garantiju līgumi, kā tie definēti šajā standartā, un tās nav arī apdrošināšanas līgumi, kas definēti 4. SFPS. Šādas garantijas ir atvasinājumi un izsniedzējs tiem piemēro šo standartu;

c)

Ja finanšu garantiju līgums ir izsniegts saistībā ar preču pārdošanu, izsniedzējs, atzīstot ieņēmumus no garantijas un preču pārdošanas, aprēķiniem piemēro 18. SGS.

d)

finanšu garantiju līgumiem, ja vien izsniedzējs pirms tam nav īpaši apliecinājis, ka tas uzskata šādus līgumus par apdrošināšanas līgumiem un izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaites sistēmu, šādā gadījumā izsniedzējs šādiem finanšu garantiju līgumiem pēc saviem ieskatiem var piemērot vai nu 39. SGS un 32. SGS, vai arī šo standartu. Izsniedzējs šo izvēli var veikt attiecībā uz katru atsevišķu līgumu, bet šī izvēle katram līgumam ir neatsaucama.

(g)

kredītapdrošināšana, kas nodrošina noteiktus atlīdzinājuma maksājumus apdrošinājuma ņēmējam, kas radušies zaudējumu dēļ, ja debitors nav veicis maksājumus, kā paredzēts sākotnējā vai pārveidotajā parāda instrumenta līgumā. Šiem līgumiem var būt dažādas juridiskās formas, kā, piemēram, finanšu garantijas, dažu veidu kredītvēstules, kredīta atvasinātā standartprodukta līgums vai apdrošināšanas līgums. Kaut arī šie līgumi atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, tie atbilst arī 39. SGS finanšu garantiju līguma definīcijai un ietilpst 32. SGS un 39. SGS darbības jomā, nevis SFPS darbības jomā (skatīt 4. punkta d) apakšpunktu). Tomēr finanšu garantiju līgumiem, ja vien izsniedzējs pirms tam nav īpaši apliecinājis, ka tas uzskata šādus līgumus par apdrošināšanas līgumiem un izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaites sistēmu, izsniedzējs šādiem finanšu garantiju līgumiem pēc saviem ieskatiem var piemērot vai nu 39. SGS un 32. SGS, vai arī šo standartu.

f)

ar kredītu saistītas garantijas (vai kredītvēstule, kredīta atvasināts standartprodukta līgums vai kredīta apdrošināšanas līgums), kas pieprasa veikt maksājumus, pat ja tā turētājam nav radušies zaudējumi debitora, kas nespēj veikt maksājumus laikā, dēļ (skatīt 39. SGS).

(d)

apdrošināšanas līgumus, kā tie definēti 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi. Tomēr uzņēmumiem šis standarts jāpiemēro atvasinājumiem, kas iegulti apdrošināšanas līgumos, ja 39. SGS ir prasīts, lai uzņēmums tos uzskaita atsevišķi. Turklāt izsniedzējs piemēro šo standartu finanšu garantiju līgumiem, ja izsniedzējs piemēro 39. SGS līgumu atzīšanai un novērtēšanai, bet izsniedzējs piemēro 4. SFPS, ja tas atbilstoši 4. SFPS 4. punkta d) apakšpunktam to atzīšanai un novērtēšanai izvēlas piemērot 4. SFPS.

—

finanšu aktīvi vai finanšu saistības patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus

—

finanšu garantiju līgums

—

stingra apņemšanās

(d)

apdrošināšanas līgumus, kā definēts 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi. Tomēr šo SFPS piemēro atvasinājumiem, kas iegulti apdrošināšanas līgumos, ja 39. SGS nosaka, ka uzņēmumam tie jāuzskaita atsevišķi. Turklāt izsniedzējs piemēro šo SFPS finanšu garantiju līgumiem, ja izsniedzējs piemēro 39. SGS līgumu atzīšanai un novērtēšanai, bet izsniedzējs piemēro 4. SFPS, ja tas atbilstoši 4. SFPS 4. punkta d) apakšpunktam to atzīšanai un novērtēšanai izvēlas piemērot 4. SFPS.

—

agrāk ražoto mājsaimniecības iekārtu ražošana vai pārdošana?

—

līdzdalība tirgū novērtējuma perioda laikā?

—

izmaksu rašanās, veicot atkritumu apsaimniekošanas darbības?