ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 16

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 20. janvāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 51/2006 (2005. gada 22. decembris), ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 52/2006 (2005. gada 22. decembris), ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā

184

 

*

Papildinājums Padomes Regulai (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

200

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 51/2006

(2005. gada 22. decembris),

ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2)un jo ipaši tas 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februaris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (3) un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā prasīts, lai Padome pieņem pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgas zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībai vai zvejniecību grupai. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešajām valstīm būtu jāpiešķir saskaņā ar šīs regulas 20. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Lai nodrošinātu efektīvu KPN un kvotu pārvaldību, būtu jānosaka īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem notiek zvejas darbi.

(4)

Ir vajadzīgs Kopienas līmenī izveidot principus un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai, lai dalībvalstis var nodrošināt savu kuģu pārvaldību.

(5)

Zvejas iespēju piešķiršanai Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā noteiktas attiecīgas definīcijas.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jāidentificē krājumi, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(7)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par zvejniecību attiecībām, Kopiena par zvejas tiesībām ir konsultējusies ar Norvēģiju (5), Farēru salām (6)un Grenlandi (7) .

(8)

Kopiena ir Līgumslēdzēja puse vairākās reģionālās zvejniecības organizācijās. Šīs zvejniecības organizācijas attiecībā uz konkrētām sugām ir ieteikušas noteikt nozvejas ierobežojumus un citus saglabāšanas noteikumus. Tādēļ šādi ieteikumi Kopienai būtu jāīsteno.

(9)

Gadskārtējā sanāksmē 2005. gada jūnijā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) pieņēma lēmumu par dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs nozvejas ierobežojumiem un par piezvejas procedūras tehniskiem pasākumiem. Lai gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir svarīgi īstenot šos pasākumus, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu saskaņā ar šīs organizācijas jurisdikciju.

(10)

Gadskārtējā sanāksmē 2005. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) pieņēma tabulas, kurās ir norādes par ICCAT līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepietiekamu un pārmērīgu izmantojumu. Šajā sakarā ICCAT pieņēma lēmumu, novērojot, ka 2004. gadā Kopiena ir nepietiekami izmantojusi savu kvotu vairākiem krājumiem.

(11)

Lai ņemtu vērā korekcijas Kopienas kvotām, kuras noteikusi ICCAT, ir vajadzīgs veikt no nepietiekamā izmantojuma radušos zvejas iespēju sadali, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo ieguldījumu to nepietiekamajā izmantojumā, nepārveidojot sadales atslēgu, kas noteikta šajā regulā attiecībā uz ikgadējo KPN piešķiršanu.

(12)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (8), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (9), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (10), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (11), Padomes Regulu (EK) Nr. 1626/94 (1994. gada 27. junijs), ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (12), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. junijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (15), Padomes Regulu (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (16), Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (1998. gada 29. junijs), ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā (17), Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februaris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Padomes Regulu (EK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (20), Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (21),ar ko nosaka konkretus tehniskus pasakumus talmigrejošu sugu noteiktu krajumu saglabašanai, Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (22), un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2270/2004 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (23).

(13)

Ievērojot Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, vajadzētu piemērot pagaidu sistēmu, lai pārvaldītu anšovu nozvejas ierobežojumus apakšapgabalā VIII.

(14)

Ievērojot ICES ieteikumu, vajadzētu piemērot pagaidu sistēmu, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepuli ICES apakšapgabalā IV un rajonā IIIa ziemeļos.

(15)

Ņemot vērā zinātniskos datus par putasu krājumu bioloģisko statusu un piekrastes valstu sarunas par šo krājumu pārvaldību, ir nepieciešams mainīt pārvaldības apgabalus, vienlaikus ņemot vērā attiecīgās zvejas specifisko būtību.

(16)

Nemot vera ICES jaunāko zinātnisko ieteikumu, kā pārejas pasākums vēl vairāk būtu jāsamazina zvejas piepule konkrētām gruntsgrunts sugām.

(17)

Lai koriģētu mencu zvejas piepūles ierobežojumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 423/2004, ierosina alternatīvus pasākumus, lai tādējādi pārvaldītu zvejas piepūli atbilstīgi KPN, kā noteikts minētās regulas 8. panta 3. punktā.

(18)

Zinātniskos atzinumos norādīts, ka Ziemeļjūras zeltplekstes nezvejo ilgtspējīgi un ka nozveju izmetums ir ļoti liels. Zinātniskie atzinumi un Ziemeļjūras reģionālās konsultatīvās padomes atzinumi liecina, ka, izsakot zvejas piepūles veidā, ir lietderīgi koriģēt nozvejas iespējas kuģiem, kas zvejo zeltplekstes.

(19)

Jūrasmēles krājumiem Lamanša rietumu daļā nepieciešams piemērot pagaidu zvejas piepūles pārvaldības shēmu. Mencu krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un Skotijas rietumdaļā, heka un Norvēģijas omāru krājumiem ICES rajonos VIIIc un IXa ir jāpielāgo zvejas piepūles pārvaldības shēma.

(20)

Ar 2. pantu Regulā (EK) Nr. 1434/98 nav nodrošināts tas, ka siļķu nozveja nav lielāka par sugai paredzētiem nozvejas ierobežojumiem. Tādēļ vajadzīgs ieviest pārejas pasākumus, ar kuriem nodrošinātu atbilstīgu siļķu nešķiroto izkrāvumu uzraudzību un skaitīšanu.

(21)

Pašreizējā zvejas praksē, zvejojot ar žaunu tīkliem dziļūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas, izmanto pārmērīgi garus žaunu tīklus, kas ir par iemeslu pārāk lielam ūdenī atrašanās laikam un augstam nozveju izmetumu līmenim. Nozaudētos vai tīši pamestos tīklos zivis var iekļūt vēl vairākus gadus, un šos tīklus neizvelk. Zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka šāda zvejas prakse rada būtiskus draudus grunts sugām, un tāpēc, kamēr nav pieņemti pastāvīgāki pasākumi, būtu jāīsteno pārejas pasākumi, ar ko aizliedz zveju.

(22)

Lai nodrošinātu heka krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu nozveju izmetumu apmēru, kā pārejas pasākumi apakšrajonos VIII a, b, d būtu jāīsteno jaunākie sasniegumi selektīvu zvejas rīku jomā.

(23)

Gadskārtējā 2004. gada sanāksmē Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) pieņēma ieteikumu ierobežot zveju konkrētos apgabalos, lai aizsargātu neaizsargātas dziļūdens dzīvotnes. Kopienai būtu jāīsteno šis ieteikums.

(24)

Lai sekmētu astoņkāju saglabāšanu un jo īpaši lai aizsargātu mazuļus, 2006. gadā vajadzētu noteikt to astoņkāju minimālo izmēru, kurus zvejo jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF reģionā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 850/98.

(25)

2005. gada novembrī NEAFC ieteica iekļaut vairākus kuģus to kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, nepaziņotā un nereglamentētā zvejā. Būtu jānodrošina šo ieteikumu īstenošana Kopienas tiesību sistēmā.

(26)

Gadskārtējā 2005. gada sanāksmē Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisija (GFCM) pieņēma ieteikumu par dažu zvejniecību pārvaldību, kuras zvejo grunts sugas, un ieteikumu par GFCM tādu kuģu reģistra izveidi, kas pārsniedz 15 metrus un ar kuriem ir atļauts zvejot GFCM apgabalā. Tā kā Kopiena ir GFCM līgumslēdzēja puse, šie ieteikumi Kopienai ir saistoši, un tādēļ tie būtu jāīsteno.

(27)

Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2006. gadā būtu jāīsteno konkrēti papildu pasākumi zvejas kontrolei un tehniskiem nosacījumiem.

(28)

Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti zvejas piepūles pārvaldības uzraudzībā, kontrolē un novērošanā, būtu jāievieš konkrēti noteikumi par VMS datu izmantošanu.

(29)

Lai nodrošinātu, ka trešo valstu kuģu Kopienas ūdeņos veiktās putasu nozvejas ir atbilstīgi uzskaitītas, attiecībā uz šādiem kuģiem ir vajadzīgs pastiprināt kontroles noteikumus.

(30)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jālemj par noteikumiem saistībā ar nozvejas ierobežojumiem un/vai zvejas piepūles ierobežojumiem. Zinātniskajos atzinumos norādīts, ka būtiska apjoma nozveja, kas pārsniedz KPN, par kuru ir panākta vienošanās, atstāj negatīvu ietekmi uz zvejas darbību ilgtspēju. Tādēļ ir lietderīgi ieviest saistītus noteikumus, ar ko uzlabotu to zvejas iespēju īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās.

(31)

Gadskārtējā 2004. gada sanāksmē ICCAT pieņēma vairākus tehniskus pasākumus attiecībā uz tālu migrējošu sugu noteiktiem krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cita starpā nosakot ziemeļu tunzivs jaunu minimālo izmēru, zvejas ierobežojumus konkrētās teritorijās un laikposmus lielacu tunzivs aizsardzībai, pasākumus attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas pasākumiem Vidusjūrā un paraugu ņemšanas programmas izveidi, lai noteiktu iesprostoto ziemeļu tunzivju izmēru. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, ir nepieciešams šos pasākumus īstenot 2006. gadā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 973/2001.

(32)

Gadskārtējā 2005. gada sanāksmē Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) pieņēma pasākumu, ar ko paredz, ka no 2006. gada 1. janvāra uz visiem kuģiem, kas darbojas konvencijas darbības zonā un zvejo sugas, uz kurām neattiecas citu kompetentu zvejniecības organizāciju saglabāšanas un apsaimniekošanas režīmi, atrodas zinātniskie novērotāji. Šis pasākums ir Kopienai saistošs, un tādēļ tas būtu jāīsteno.

(33)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 27. gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2005. gadā no 19. līdz 23. septembrim, pieņēma vairākus tehniskus un kontroles pasākumus. Šos pasākumus ir nepieciešams īstenot.

(34)

Lai izpildītu starptautiskās saistības, ko Kopiena uzņēmusies kā Konvencijas par Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu (CCAMLR) Līgumslēdzēja puse, tostarp saistības īstenot pasākumus, kurus pieņēma CCAMLR komisija, būtu jāpiemēro KPN, kuru Komisija pieņēma 2005.-2006. gada sezonai un attiecīgie sezonas sākuma un beigu datumi.

(35)

CCAMLR XXIV gadskārtējā sanāksmē 2005. gadā pieņēma būtiskus nozvejas ierobežojumus izveidoto zvejniecību krājumiem, kas pieejami katram CCAMLR biedram. CCAMLR arī apstiprināja Kopienas kuģu dalību Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā apakšapgabalā FAO 88.1. un 88.2., kā arī rajonos 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) un 58.4.3.b), un attiecīgajām zvejas darbībām piemēroja nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kā arī konkrētus īpašus tehniskus pasākumus. Būtu jāpiemēro arī šie ierobežojumi un tehniskie pasākumi.

(36)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus un lai novērstu resursu apdraudēšanu un iespējamus sarežģījumus sakarā ar Regulas (EK) Nr. 27/2005 (24) spēkā esamības beigšanos, ir svarīgi 2006. gada 1. janvārī atvērt šīs zvejniecības un 2006. gada janvārī paturēt spēkā dažus minētās regulas noteikumus. Ņemot vērā šī jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums attiecībā uz sešu nedēļu laikposmu, kas minēts I.3 punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Ar šo regulu nosaka zvejas iespējas 2006. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka dažus zvejas iespēju ierobežojumus un saistītos nosacījumus 2007. gada janvārim, un konkrētiem Antarktikas krājumiem ar to nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja vien nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a)

Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”); un

(b)

zvejas kuģiem, kas Kopienas ūdeņos (“EK ūdeņi”) kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešās valsts kuģi”).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem un par kurām Komisija un dalībvalstis, kuras ūdeņos šis pētījums veikts, ir iepriekš informētas.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā papildus definīcijām, kas ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, piemēro šādas definīcijas:

a)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (“KPN”) ir daudzums, ko katru gadu var zvejot no katra krājuma;

b)

“kvota” ir konkrēta KPN daļa, kas ir atvēlēta Kopienai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

c)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem neattiecas nevienas valsts suverenitāte vai jurisdikcija;

d)

NAFO uzraudzības apgabals” ir daļa no Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) konvencijas darbības apgabala, uz kuru neattiecas piekrastes valstu suverenitāte vai jurisdikcija;

e)

“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos ‐ līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šī punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

(f)

“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas uz Tistlarnas bāku un no šī punkta uz tuvāko punktu Zviedrijas krastā, un dienvidos ‐ līnija, kas novilkta no Hasenøre līdz Gnibens Spids, no Korshage līdz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved līdz Kullen;

g)

“Kadisas jūras līcis” ir ICES apakšrajona IXa apgabals uz austrumiem no meridiāna 7o23'48''W.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā izmantotas šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā jūras pētniecības padome) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91. Ja “EK ūdeņi” ir iekļauti zonā, tas nozīmē, ka zona attiecas tikai uz šīs zonas EK ūdeņiem;

b)

CECAF (Centrālās Atlantijas austrumu daļas vai FAO galvenā zvejas zona 34) zonas ir noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (25);

c)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas) zonas ir noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2018/93 (1993. gada 30. junijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas piepūli (26);

d)

CCAMLR (Antarktikas dzīvo ūdeņu resursu saglabāšanas konvencijas) zonas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 601/2004.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas ierobežojumi un sadalījums

1.   Nozvejas ierobežojumi, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas ierobežojumu sadalījums starp dalībvalstīm, un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   Ar šo Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās ļauj zvejot ūdeņos, kas ir Farēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 10., 17. un 18. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Komisija nekavējoties aptur zvejas darbības attiecībā uz anšoviem apakšapgabalā VIII, ja ZZTEK sniedz atzinumu, ka nārstojošo zivju biomasa nārsta laikā 2006. gadā ir mazāka par 28 000 tonnam.

4.   Komisija nosaka galīgos nozvejas ierobežojumus tūbīšu zvejai ICES rajonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un apakšapgabalā IV (EK ūdeņi) saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

5.   Komisija nosaka nozvejas ierobežojumus moivai zonās V, XIV (Grenlandes ūdeņos), kas izmantojamas Kopienai, atbilstīgi 7,7 % no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

6.   Nozvejas ierobežojumus jūrasvelna krājumiem zonās IIa (EK ūdeņi) un IV (EK ūdeņi) un zonās Vb (EK ūdeņi), VI, XII un XIV Komisija var pārskatīt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, ņemot vērā ZZTEK veikto analīzi par novērotās zvejas piepūles datiem uz vienību, kas savākti 2006. gada pirmajā ceturksnī.

7.   Nozvejas ierobežojumus Norvēģijas mencas krājumiem zonās IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi) un brētliņu krājumiem zonās IIa (EK ūdeņi) un IV (EK ūdeņi) Komisija var pārskatīt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, ņemot vērā zinātniskos datus, kas savākti 2006. gada pirmajā pusē.

6. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas izklāstīts I pielikumā, neskar:

a)

izmaiņas, kas izdarītas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam;

b)

otrreizēju sadalījumu, kas veikts atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam;

c)

papildu izkraušanu, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas izdarīti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

2.   Lai aizturētās kvotas pārceltu uz 2007. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas prasībām, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

7. pants

Zvejas piepūles ierobežojumi un saistīti nosacījumi krājumu pārvaldībai

1.   No 2006. gada 1. februāra lidz 2007. gada 31. janvārim zvejas piepūles ierobežojumus un saistītus nosacījumus, kas paredzēti :

IIA pielikumā - piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa, VIa, VIIa un VIId;

IIB pielikumā - piemēro heka krājumu pārvaldībai ICES rajonos VIIIc un IXa, izņemot Kadisas jūras līci;

IIC pielikumā - piemēro jūrasmēļu krājumu pārvaldībai ICES rajonā VIIe;

IID pielikumā - piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai Skagerakā, ICES apakšapgabalā IV un rajonā IIa (EK ūdeņi).

2.   No 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. janvārim attiecībā uz 1. punktā minētajiem zivju krājumiem turpina piemērot zvejas piepūli un saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 27/2005 IVa, IVb, IVc un V pielikumā.

3.   Kugiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti attiecīgi IIa pielikuma 4. punktā un IIb, IIc pielikumu 3. punktā, un kas zvejo apgabalos, kuri noteikti attiecīgi IIa pielikuma 2. punktā un IIb un IIc pielikuma 1. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, kā paredzēts minētajos pielikumos.

4.   Komisija nosaka galīgo zvejas piepuli 2006. gadam tūbīšu zvejai ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un apakšapgabalā IV, pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti IID pielikuma 6. punktā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2006. gadā zvejas piepūles līmenis, kuru mēra kilovatdienās, ko pavada prom no ostas, kuģiem, kuriem ir grunts zvejas atļauja, nepārsniedz 80% no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija grunts zvejas atļaujas, un zvejojot grunts sugas, kas uzskaitītas Padomes Regulas (EK) 2347/2002 I pielikumā un III pielikuma 15. punktā, ja tās ir zvejotas. Šo punktu piemēro tikai zvejas braucieniem, kuros zvejo vairāk par 100 kg grunts sugu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

8. pants

Noteikumi par zvejas un piezvejas izkraušanu

1.   Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas ierobežojumi, nedrīkst paturēt uz kuga vai izkraut, ja vien:

a)

nozveju nav izdarījuši dalībvalstu kuģi, kuriem ir kvota, un minētā kvota nav izmantota; vai

b)

nozveja neveido daļu no Kopienas daļas, kura nav sadalīta kvotas veidā starp dalībvalstīm, un šī daļa nav izmantota.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir izmantotas, tad var atstāt uz kuga vai izkraut šādas zivis:

a)

sugas, kas nav siļķes un makreles, ja

i)

tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu, un ja

ii)

nozvejas nav šķirotas ne uz kuga, ne izkraujot;

vai

b)

makreles, ja

i)

tās ir nozvejotas kopā ar stavridu vai sardīni,

ii)

tās nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuga, un

iii)

nozvejas nav šķirotas ne uz kuga, ne izkraujot.

3.   Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu nepiemēro siļķei, kas nozvejota ICES apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId.

4.   Visu izkravumu uzskaita attiecībā pret kvotu vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta starp dalībvalstīm kvotu veidā, attiecībā pret Kopienas daļu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

5.   Kad dalībvalsts nozvejas ierobežojumi siļķei ICES apakšapgabalā II (EK ūdeņi), IV un apakšrajonos IIIa un VIId ir izmantoti, tiem kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas būtiski nozvejas ierobežojumi, aizliedz izkraut nozvejas, kas nav šķirotas un kurās ir siļķes.

6.   Piezvejas procentuālās attiecības noteikšanu un tās izvietošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

9. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId.

2.   Nešķirotu nozveju no ICES apakšapgabala IV un ICES rajoniem IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kur darbojas 1. punktā minētā paraugu ņemšanas programma.

10 pants

Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, tomēr ir atļauts zvejot līdz pat 4 juras jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

11. pants

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI UN SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

12. pants

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti IV pielikumā.

13. pants

Atļauja

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas ierobežojumus, kas izklāstīti I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15. un 16. pantā un 19. līdz 25. pantā paredzētie nosacījumi.

14. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1.   Zveja ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Farēru salās, ir ierobežota tajās 200 jūras jūdžu zonu daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no dalībvalstu bāzes līnijas ICES apakšapgabalā IV, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2.   Zveja Skagerakā ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes virzienā uz jūru no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3.   Zveja ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, ir ierobežota tajās 200 jūras jūdžu daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no Franču Gviānas departamenta.

15. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģiem, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, jānovieto tīklus tā, lai tos nevarētu uzreiz izmantot saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no traļu dēļiem un vilkšanas un tralēšanas vadiem un virvēm,

b)

tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši nostiprina pie virsbūves daļas.

16. pants

Noteikumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas ierobežojumi, nepatur uz kuga un neizkrauj, ja vien nozveja nav izdarīta ar trešās valsts zvejas kuģiem, kam ir kvota, kura nav izmantota.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS PASĀKUMI KOPIENAS KUĢIEM

17. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.   Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos nepieciešama licence, kuru izsniedz šīs trešās valsts iestādes.

2.   Panta 1. punktu tomēr nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Ziemeļjūras Norvēģijas ūdeņos:

a)

kuģiem ar tonnāžu, kas ir vienāda vai mazāka par 200 GT; vai

b)

kuģiem, kas zvejo sugas, kas paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot makreles; vai

c)

kuģiem, kas kuģo ar Zviedrijas karogu saskaņā ar iedibināto praksi.

3.   Maksimālais licenču skaits un citi ar tām saistīti noteikumi ir paredzēti IV pielikuma I daļā. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu un kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4.   Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nepārsniedz kopējo licenču skaitu katram zvejas apgabalam, kā noteikts IV pielikuma I daļā.

5.   Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, ar kuriem reglamentē zonu, kurā tie darbojas.

18. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejošanai Farēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Farēru salu iestādes.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

19 pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.   Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un kuru tonnāža ir mazāka nekā 200 GT, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.

2.   Licenci un īpašo zvejas atļauju glabā uz kuģa. Zvejas kuģi, kas reģistrēti Farēru salās vai Norvēģijā, tomēr ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.   Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2005. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2006. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.

20. pants

Pieteikums licencei un īpašai zvejas atļaujai

Trešās valsts iestādes pieteikumam, ko adresē Komisijai, lai iegūtu licenci un īpašas zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:

a)

kuģa nosaukums;

b)

reģistrācijas numurs;

c)

ārējā marķējuma burti un numuri;

d)

reģistrācijas osta;

e)

īpašnieka vai nomnieka uzvārds un adrese;

f)

bruto tilpība un lielākais garums;

g)

dzinēja jauda;

h)

izsaukuma signāls un radio frekvence;

i)

paredzētais zvejas veids;

j)

paredzētā zvejas vieta;

k)

sugas, kuras paredzēts zvejot;

l)

laikposms, kuram pieprasīta licence.

21. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie noteikumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

22. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.   Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izsniegtu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā iepriekšējā dienā, pirms Komisija izsniedz jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izsniegšanas dienā.

2.   Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigšanās dienas, ja ir izmantota I pielikumā attiecīgajam krājumam noteiktā kvota.

3.   Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja nav izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

23. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1.   Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizsniedz licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildīti šajā regulā noteiktie pienākumi.

2.   Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu vārdus un tehniskās īpašības, kurtiem attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

24. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1.   Trešo valstu zvejas kuģi darbojas saskaņā ar saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citiem noteikumiem, ar ko reglamentē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98 (27), (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1434/98.

2.   Trešās valsts zvejas kuģos, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā izklāstīto informāciju.

3.   Trešās valsts zvejas kuģi, izņemot tos, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES rajonā IIIa, iesniedz Komisijai informāciju, kas izklāstīta VI pielikumā, saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

25. pants

Īpaši noteikumi par Franču Gviānas departamentu

1.   Licences zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma atļaus uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2.   Katra trešās valsts zvejas kuģa kapteinis, kam ir licence spuru zivju vai tunzivju zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, pēc katra brauciena izkraujot nozveju, iesniedz deklarāciju Francijas iestādēm, kurā norāda kopš pēdējās deklarācijas nozvejoto un kuģī turēto garneļu daudzumu. Šai deklarācijai jābūt saskaņā ar paraugu, kas sniegts IV pielikuma III daļā. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas precizitāti. Francijas iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu šo deklarāciju precizitāti, jo īpaši pārbaudot tās attiecībā uz zvejas žurnālu, kas minēts 24. panta 2. punktā. Deklarāciju pēc pārbaudes paraksta atbildīgā amatpersona. Pirms katra mēneša beigām Francijas iestādes Komisijai nosūta visas deklarācijas par iepriekšējo mēnesi.

3.   Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, glabā zvejas žurnālu, kas atbilst paraugam, kurš sniegts V pielikuma II daļā. Zvejas žurnāla kopiju ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai 30 dienās pēc katra zvejas brauciena pēdējās dienas.

4.   Ja mēneša laikā Komisija nesaņem nekādu paziņojumu par trešās valsts zvejas kuģi, kam ir licence zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, šā kuģa licenci anulē.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO UZRAUDZĪBAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

26. pants

Kuģu saraksts

1.   Tikai tiem Kopienas kuģiem ar vairāk nekā 50 bruto tilpību, kuriem izsniegtas īpašas vinu karoga dalībvalsts zvejas atļaujas un kuri ir ietverti NAFO kuģu reģistrā, ir tiesīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujā, zvejot, glabāt uz kuģa, pārkraut un izkraut zivju resursus no NAFO uzraudzības apgabala.

2.   Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms jauna kuģa iebraukšanas NAFO uzraudzības apgabalā elektroniskā veidā informē Komisiju par visiem grozījumiem to kuģu sarakstā, kas kuģo ar tās karogu un reģistrēti Kopienā un kam atļauts zvejot NAFO uzraudzības apgabalā. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

3.   Informācijā, kas minēta 2. punktā, ietver turpmak norādīto:

a)

kuģa iekšējais reģistrācijas numurs, kā noteikts I pielikumā Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (28);

b)

starptautiskais radio izsaukuma signāls;

c)

attiecīgā gadījumā kuģa nomnieks;

d)

kuģa tips.

4.   Informācijā, kas nosūtīta par kuģiem, kuri īslaicīgi kuģo ar dalībvalsts karogu (kuģa nomāšana bez apkalpes), ietver arī:

a)

dienu, no kuras kuģim atļauts kuģot ar dalībvalsts karogu;

b)

dienu, no kuras kuģim dalībvalsts atļāvusi sākt zvejot NAFO uzraudzības apgabalā;

c)

tās valsts nosaukumu, kur kuģis ir reģistrēts vai iepriekš bijis reģistrēts, un dienu, no kuras tas beidzis kuģot ar šis valsts karogu;

d)

kuģa nosaukumu;

e)

kuģa oficiālo reģistrācijas numuru, ko piešķīrušas valsts kompetentās iestādes;

f)

kuģa pieraksta ostu pēc nodošanas;

g)

kuģa īpašnieka vai nomnieka vārdu;

h)

paziņojumu, ka kuģa kapteinim ir izsniegti noteikumi, kas ir spēkā NAFO uzraudzības apgabalā;

i)

galvenās sugas, kuras kuģis var zvejot NAFO uzraudzības apgabalā;

j)

apakšapgabalus, kur kuģis, iespējams, varētu zvejot.

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

27. pants

Linuma acu izmēri

1.   Traļa linuma izmantošana, kuram ikvienā tā posmā linuma acu izmēri ir mazāki par 130 mm, ir aizliegta specializētajai grunts sugu zvejai, kas minēta VII pielikumā. Šo linuma acs izmēru var samazināt minimāli līdz 60 mm specializētai īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) zvejai. Specializētai raju (Rajidae) zvejai šo linuma acs izmēru palielina minimāli līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās citās traļa daļās.

2.   Kuģiem, kas zvejo ziemelu garneles (Pandalus borealis), izmanto linumu ar minimālo acs izmēru 40 mm.

28. pants

Piestiprinājumi pie zvejas rīkiem

1.   Jebkuru līdzekļu vai iekārtu izmantošana, izņemot tos, kas aprakstīti šajā pantā, kuri aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru, ir aizliegta.

2.   Buru audekls, linums vai jebkurš cits materiāls var būt piestiprināts āmja ārpusē, lai samazinātu vai novērstu bojājumu.

3.   Iekārtas var būt piestiprinātas pie augšējās āmja daļas ar noteikumu, ka tās neaizsprosto āmja acis. Izmanto tikai tos augšējās daļas apvalkus, kas uzskaitīti VIII pielikumā.

4.   Kuģi, kas zvejo ziemelu garneles (Pandalus borealis), izmanto šķirošanas restes vai režģus ar maksimālo 22 mm atstarpi starp stieņiem. Kuģi, kas zvejo garneles rajonā 3L, arī ir aprikoti ar savienojuma ķēdem, ar minimālo garumu 72 cm, kā aprakstīts IX pielikumā.

29. pants

Piezveja

1.   Ar zvejas kuģiem nedrīkst veikt tādu sugu specializēto zveju, kurām piemēro piezvejas ierobežojumus. Kādas sugas specializēto zveju veic, kad šīs sugas veido vislielāko nozvejas svara procentuālo daudzumu ikvienā nozvejā.

2.   To sugu piezvejas, kam Kopiena nav noteikusi kvotas attiecībā uz NAFO uzraudzības apgabalu un kas veiktas šajā daļā, veicot jebkuru sugu specializēto zveju, nedrīkst pārsniegt 2 500 kg katrai sugai vai 10 % no kopējā nozvejas svara, kas palicis uz kuģa, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks. Tomer NAFO uzraudzības apgabala daļā, kur specializētā zveja konkrētām sugām ir aizliegta vai “citu” kvota ir pilnībā izlietota, katras tādas sugas piezveja, kas minēta ID pielikumā, nepārsniedz attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.

3.   Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nozvejā pārsniedz 2. punktā noteiktos ierobežojumus, lai kuru no tiem piemēro, kuģi nekavējoties pārvietojas vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nākamajā nozvejā pārsniedz minētos ierobežojumus, kuģi atkal nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas un neatgriežas šajā zonā vismaz 48 stundas.

4.   Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ziemelu garneles (Pandalus borealis), ja visu sugu kopējā piezveja katrā nozvejā pārsniedz 5 % no svara rajonā 3M un 2,5 % rajonā 3L, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas.

5.   Garneļu nozvejas neizmanto grunts sugu piezvejas līmeņu aprēķināšanai.

30. pants

Zivs minimālais izmērs

1.   Zivis no NAFO uzraudzības apgabala, kurām nav tāds izmērs, kāds noteikts X pielikumā, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt aplūkošanai vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.

2.   Ja nozvejoto zivju daudzums, kurām nav vajadzīgā izmēra, kā izklāstīts X pielikumā, pārsniedz 10% no kopējā daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas pārvietojas vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no jebkura iepriekšējās zvejas darbības vietas. Ikvienu apstrādātu zivi, uz ko attiecas minimālā zivs izmēra prasības, kas ir īsāka par garuma ekvivalentu X pielikumā, uzskata, ka tās izcelsme ir no zivs, kas ir zem minimālā zivs izmēra.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

31. pants

Produkta marķēšana un atsevišķa novietošana

1.   Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO uzraudzības apgabalā, marķē tā, lai varētu identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (29) 1. pantā. Tās ari marķē kā nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā.

2.   Visas garneles, kas nozvejotas rajonā 3L, un visu Grenlandes paltusu, kas nozvejots apakšapgabalā 2 un rajonos 3KLMNO, marķē kā nozvejotus šajās attiecīgajās zonās.

3.   Ņemot vērā kuģa kapteiņa likumīgo atbildību par drošību un kuģošanu, piemēro šādus noteikumus:

vienas sugas nozvejas izvieto nepārprotami atsevišķi no citu sugu nozvejām. Visas nozvejas, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā, novieto atsevišķi no nozvejām, kas nozvejotas ārpus šā apgabala.

nozvejas var novietot vairāk nekā vienā kravas telpas daļā, bet katrā kravas telpas daļā, kur nozveja ir izvietota, to tur nepārprotami atsevišķi no citu sugu nozvejām, izmantojot plastmasu, finieri, linumu utt.

32. pants

Zvejas un produkcijas žurnāls un novietošanas plāns

1.   Papildus tam, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. pantam, kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta arī XI pielikumā minēto informāciju.

2.   Līdz katra mēneša 15. datumam katra dalībvalsts Komisijai elektroniskā veidā paziņo par XIII pielikumā norādīto krājumu daudzumiem, kas izkrauti iepriekšējā mēnesī, un paziņo jebkuru saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3.   Kopienas kuģa kapteiņi par IC pielikumā minēto sugu nozvejām veic ierakstus:

a)

produkcijas zvejas žurnālā, kurā katrai sugai norādīta kopējās uz kuģa esošās produkcijas svars kilogramos;

b)

novietošanas plānā, kas parāda dažādu sugu izvietojumu kravas telpās.

4.   Produkcijas zvejas žurnālu un novietošanas plānu, kas minēti 3. punktā, katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu, rēķinot no pulksten 00:00 (UTC) līdz pulksten 24:00 (UTC), un glabā uz kuģa, kamēr tas nav pilnībā izkrauts.

5.   Kuģa kapteinis sniedz nepieciešamo atbalstu, lai varētu pārbaudīt produkcijas zvejas žurnālā uzrādītos daudzumus un uz kuģa glabātos apstrādātos produktus.

6.   Reizi divos gados dalībvalstis apliecina jaudas plānu pareizību visiem Kopienas kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Kapteinis nodrošina, ka šāda apstiprinājuma kopija paliek uz kuģakuģa un pēc pieprasījuma tiek uzrādīta inspektoram.

33. pants

Zvejas rīkī

1.   Kad zvejo tieši vienu vai vairākas sugas, kas minētas VII pielikumā, Kopienas kuģiem nav zvejas riku, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par to, kas noteikts 27. pantā.

2.   Uz Kopienas kuģiem, kas zvejo tā paša brauciena gaitā apgabalos, kas nav NAFO uzraudzības apgabali, tomēr var turēt šādus zvejas rīkus ar mazāku linuma acs izmēru nekā noteikts 27. pantā, nodrošinot, ka tie ir droši piestiprināti un izvietoti un nav pieejami tūlītējai izmantošanai. Šādiem zvejas rīkiem:

a)

jābūt atvienotiem no traļu durvīm un to vilkšanas vai tralēšanas kabeļiem un vejeriem; un

b)

jābūt droši piestiprinātiem pie virsbūves daļas: ja tie atrodas uz vai virs klāja

34. pants

Pārkraušana

1.   Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO uzraudzības apgabalā, ja vien tie no savām kompetentajām iestādēm nav saņēmuši iepriekšēju atļauju šādai darbībai.

2.   Kopienas kuģi nepārkrauj zivis no kuģa vai uz kuģi, kas nepieder līgumslēdzējai pusei un kas ir redzēts vai citādi apzināts kā tāds, kurš veicis zvejas darbību NAFO uzraudzības apgabalā.

3.   Par katru pārkraušanu NAFO uzraudzības apgabalā Kopienas kuģi ziņo savām kompetentajām iestādēm. Kuģi, no kuriem pārkrauj, ziņojumu sniedz vismaz divdesmit četras stundas iepriekš, bet kuģi, kuros iekrauj kravu - ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas darbiem.

4.   Ziņojumā, kas minēts 3. punktā, iekļauj laiku, ģeogrāfisko stāvokli, kopējo svaru pa izkraujamajām un iekraujamajām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanas darbos iesaistīto kuģu izsaukuma signālu.

5.   Kuģis, kurā iekrauj kravu, vismaz 24 stundas pirms jebkādiem izkraušanas darbiem papildus kuģī iekrautajai kopējai nozvejai un izkraujamo zivju kopsvaram paziņo ostas nosaukumu un paredzamo izkraušanas laiku.

6.   Dalībvalstis nekavējoties nosūta 3. un 5. punktā minētos ziņojumus Komisijai, kas tos tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

35. pants

Kopienas kuģu nomāšana

1.   Lai daļēji vai pilnībā izmantotu kvotas un/vai zvejas dienas, kas piešķirtas citai NAFO līgumslēdzējai pusei, dalībvalstis var piekrist nomāt zvejas kuģi, kas kuģo ar to karogu un kam atļauts zvejot NAFO uzraudzības apgabalā. Neatļauj tomēr nomāt kuģus, kurus NAFO vai cita reģionālā zivsaimniecības organizācija apzinājusi kā tādus, kas ir piedalījušies nelegālās, neziņotās un nereglamentētās (IUU) zvejas darbībās.

2.   Dienā, kad noslēdz nomas līgumu, karoga dalībvalsts nosūta Komisijai šādu informāciju, kas to pārsūta NAFO izpildsekretāram:

a)

dalibvalsts piekrišana nomai;

b)

sugas, uz ko attiecas noma, un ar nomas līgumu piešķirtās zvejas iespējas;

c)

nomas ilgums;

d)

nomnieka vārds;

e)

līgumslēdzēja puse, kas nomāja kuģi;

f)

dalībvalsts veiktās darbības, lai nodrošinātu, ka nomātie kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nomas laikposmā atbilst NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem.

3.   Beidzoties nomai, karoga dalībvalsts par to informē Komisiju, kas šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO izpildsekretāram.

4.   Karoga dalībvalsts rīkojas, lai nodrošinātu, ka:

a)

nomas laikposmā kuģim nav atļauts zvejot no zvejas iespējām, kas piešķirtas karoga dalībvalstij;

b)

kuģim nav atļauts zvejot saskaņā ar vairāk nekā vienu nomas līgumu vienā un tajā pašā laikposmā;

c)

kuģis nomas laikposmā atbilst NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem;

d)

visas nozvejā un piezvejā iegūtās zivis saskaņā ar paziņoto nomu reģistrē nomātā kuģa zvejas žurnālā atsevišķi no citiem nozvejas datiem.

5.   Dalībvalstis Komisijai ziņo par visu nozveju un piezveju, kā minēts 4. punkta d) apakšpunktā, atsevišķi no citiem valsts nozvejas datiem. Komisija šos datus nekavējoties nosūta NAFO izpildsekretāram.

36. pants

Zvejas piepūles kontrole

1.   Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kuģu zvejas piepūle ir samērīga ar zvejas iespējām, kas šai dalībvalstij pieejamas NAFO uzraudzības apgabalā.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai to savu kuģu zvejas plānus, kas zvejo sugas NAFO uzraudzības apgabalā, ne vēlāk kā 2006. gada 31. janvārī vai pēc tam vismaz 30 dienas pirms šādu darbību uzsākšanas. Zvejas plānā, inter alia, norāda kuģi vai kuģus, kuri nodarbosies ar zveju, un plānoto zvejas dienu skaitu NAFO uzraudzības apgabalā.

3.   Dalībvalstis orientējoši informē Komisiju par kuģu paredzētajām darbībām citos apgabalos.

4.   Zvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas piepūli, ko izvērsīs NAFO uzraudzība apgabalā, ņemot vērā zvejas iespējas, kas pieejamas dalībvalstij, kura izdara paziņojumu.

5.   Ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī dalībvalstis ziņo Komisijai par savu zvejas plānu īstenošanu. Šajos ziņojumos iekļauj kuģu skaitu, kas NAFO uzraudzības apgabalā faktiski iesaistīti zvejniecībā, katra kuģa nozveju un kopējo dienu skaitu, ko katrs kuģis zvejoja šajā apgabalā. Par to kuģu darbību, kas zvejo garneles rajonos 3M un 3L, ziņo atsevišķi par katru rajonu.

4. IEDAĻA

Īpašas prasības datu apkopošanai

37. pants

Datu apkopošana

1.   Ja ir iespējams, dalībvalstis īsteno īpašās prasības attiecībā uz datu apkopošanu par saviem kuģiem, kas zvejo šādos apgabalos:

Apgabals

Koordināte 1

Koordināte 2

Koordināte 3

Koordināte 4

Orphan Knoll

50.00.30

47.00.30

51.00.30

45.00.30

51.00.30

47.00.30

50.00.30

45.00.30

Corner

Seamounts

35.00.00

48.00.00

36.00.00

48.00.00

36.00.00

52.00.00

35.00.00

52.00.00

Newfoundland

Seamounts

43.29.00

43.20.00

44.00.00

43.20.00

44.00.00

46.40.00

43.29.00

46.40.00

New England

Seamounts

35.00.00

57.00.00

39.00.00

57.00.00

39.00.00

64.00.00

35.00.00

64.00.00

2.   Saskaņā ar 1. punktu apkopojamos datus apkopo par katru zvejas rīka iemetienu, un tajos, cik vien iespējams, būtu jāiekļauj:

a)

sastāvs pa sugām pēc skaita un svara;

b)

garuma frekvences;

c)

otolīti;

d)

zvejas rīka iemetiena vieta, platuma un garuma grādi;

e)

zvejas rīki;

f)

dziļums, kādā zvejots;

g)

dienas laiks;

h)

zvejas rīka iemetiena ilgums;

i)

atvērtās tauvas (pārvietojamiem rīkiem);

j)

citi bioloģiskie dati, piemēram, attiecībā uz briedumu, ja iespējams.

3.   Saskaņā ar 1. punktu apkopotos datus pēc iespējas ātrāk pēc katra zvejas brauciena beigām iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai pēc tam tos pārsūtītu NAFO sekretariātam.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par ziemeļu garnelēm

38. pants

Ziemeļu garneļu zveja

Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabala rajonā 3L ar kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības veic dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus, un tikai ar vienu kuģi katrai dalībvalstij vienlaikus.

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par sarkanasariem

39. pants

Sarkanasaru zvejniecība

1.   Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo Atlantijas sarkanasari NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3K un 3M, paziņo kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, ar kuras karogu kuģis kuģo vai kurā kuģis ir reģistrēts, par šajās zonās nozvejoto sarkanasaru daudzumiem divās nedēļās, kas beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 12 pusnaktī.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katras nedēļas pirmdienā.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai katru otro otrdienu līdz pulksten 12 pusdienlaikā par divu nedēļu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 12 pusnaktī, un par NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3K un 3M nozvejotajiem sarkanasara daudzumiem, kas nozvejoti ar kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti to teritorijā.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

40. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.   Specializētā to sugu zveja, kas norādītas XIII pielikumā, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2.   Attiecībā uz jaunu un pētniecisku zveju nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kas norādīti XIV pielikumā, piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

41. pants

Informācijas prasības attiecībā uz kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1.   Papildus informācijas prasībām attiecībā uz apstiprinātajiem kuģiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā, sākot ar 2006. gada 1. augustu, dalībvalstis attiecībā uz šiem kuģiem Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

a)

kuģa IMO numurs (ja izdots);

b)

iepriekšējais karogs, ja tāds ir;

c)

starptautiskais radio izsaukuma signāls;

d)

kuģa īpašnieka(-u) un ikviena īpašuma beneficiāra(-u) vārds vai nosaukums, un adrese, ja zināms;

e)

kuģa veids;

f)

kur un kad uzbūvēts;

g)

garums;

h)

kuģa krāsu fotoattēls, kas sastāv no:

i)

viena fotoattēla, ne mazāka par 12 x 7 cm, kas rāda kuģa labo bortu visā garumā un visas konstruktīvās iezīmes,

ii)

viena fotoattēla, ne mazāka par 12 x 7 cm, kas rāda kuģa kreiso bortu visā garumā un visas konstruktīvās iezīmes,

iii)

viena fotoattēla, ne mazāka par 12 x 7 cm, kas rāda kuģa pakaļējo daļu, kas fotografēts tieši no kuģa pakaļgala;

i)

pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu pret viltojumiem drošu uz kuģa uzstādīto satelītuzraudzības iekārtu darbību.

2.   No 2006. gada 1. augusta dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, Komisijai dara zināmu arī šādu informāciju par kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā:

a)

kuģa operatora vārds vai nosaukums, un adrese, ja tā atšķiras no kuģa īpašnieka (u) vārda vai nosaukuma un adreses;

b)

kuģa kapteiņa un attiecīgā gadījumā zvejas meistara vārds un tautība;

c)

zvejas metodes vai metožu tips;

d)

traļa rāmis (m);

e)

reģistrētā bruto kravnesība;

f)

kuģa sakaru veidi un numuri (INMARSAT A, B un C numuri);

g)

parastais kuģa apkalpes sastāvs;

h)

galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kW);

i)

kravnesība (tonnas), zivju tilpņu skaits un ietilpība (m3);

j)

jebkura cita informācija (piemēram, ledus klasifikācija), ko uzskata par nepieciešamu.

2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

42. pants

Piedalīšanās pētnieciskajā zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 601/2004, var piedalīties ilknzivju pētnieciskajā zvejā ar āķu jedām apakšapgabalos FAO 88.1 un 88.2, kā arī rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a) ārpus apgabaliem, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā, un rajonā 58.4.3b) ārpus attiecīgās valsts jurisdikcijas.

2.   Rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b) vienlaikus nedrīkst zvejot vairāk kā viens zvejas kuģis.

3.   Apakšapgabalos 88.1 un 88.2 un rajonos 58.4.1 un 58.4.2 kopējās nozvejas un piezvejas ierobežojumi vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRU) katrā apgabalā un rajonā ir sniegts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas ierobežojumu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4.   Zveju veic tādā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības iespējas un izvairītos no pārmērīgas nozvejas un zvejas piepūles koncentrācijas. Tomēr zveja rajonos 58.4.1 un 58.4.2 tomēr ir aizliegta dziļumos, kas mazāki par 550 m.

43. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņojumu sistēmas:

a)

piecu dienu nozvejas un zvejas piepūles ziņojumu sistēma, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis nozvejas un zvejas piepūles ziņojumus iesniedz Komisijai – tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR – vēlākais divas darba dienas pēc katra ziņojuma laikposma beigām. Apakšapgabalos 88.1 un 88.2 un rajonos 58.4.1 un 58.42 ziņošanu veic maza mēroga pētniecības vienības;

b)

mēneša sīka mēroga nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēma, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā;

c)

zino par Patagonijas ilknzivju un Antarktisko ilknzivju kopējo skaitu un svaru, ietverot tos, kas ir “recekļainas masas” stāvoklī.

44. pants

Īpašas prasības

1.   Pētniecisko zveju, kas minēta 42. pantā, veic saskaņā ar 8. pantu Padomes; marta Regulā (EK) Nr. 600/2004(2004 gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (30), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušas mirstības samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:

a)

atkritumu izmešana šādās zvejniecībās ir aizliegta;

b)

kuģus, kas piedalās pētnieciskajās zvejās rajonos 58.4.1 un 58.4.2, kuri atbilst CCAMLR protokoliem (A, B vai C) par āķu jedu gremdēm, atbrīvo no prasības tās uzstādīt naktī; tomēr kuģi, kas noķer kopsummā trīs (3) jūras putnus, tūlīt atgriežģas pie nakts uzstādīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu;

c)

kuģi, kas piedalās pētniecīskajas zvejās apakšapgabalos 88.1 un 88.2 un rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b), kuri noķer kopsummā trīs (3) jūras putnus, tūlīt pārtrauc zveju, un tiem līdz 2005./2006. gada sezonas beigām nav atļauts zvejot ārpus parastās zvejas sezonas.

2.   Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO apakšapgabalos 88.1 un 88.2, attiecas šādas papildu prasības:

a)

kuģiem ir aizliegts izmest:

i)

naftas produktus vai degvielas produktus, vai naftas pārpalikumus jūrā, izņemot tos, kas atļauti MARPOL 73/78 (Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem) I pielikumā;

ii)

atkritumus;

iii)

pārtikas atkritumus, ko aiztur filtrs ar atverēm, kuras nav lielākas par 25 mm;

iv)

mājputnu gaļu vai tās sastāvdaļas (tostarp olu čaumalas);

v)

notekūdeņi 12 jūras jūdžu attālumā no zemes vai ledājiem vai notekūdeņi, ja kuģis brauc ar ātrumu, kas mazāks par 4 mezgliem; vai

vi)

dedzināšanas pelnus;

b)

apakšapgabalos 88.1 un 88.2 neieved dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus, un no apakšapgabaliem 88.1 un 88.2 aizvāc apstrādātus mājputnus, kas nav apēsti;

c)

Ilknzivju zveja apakšapgabalos 88.1 un 88.2 ir aizliegta 10 jūras jūdzes no Bolenī salu krasta.

45. pants

Zvejas darbību definīcija

1.   Šajā iedaļā zvejas darbība nozīmē vienu vai vairāku jedu ievietošanu vienā vietā. Precīzu zvejas darbības ģeogrāfisko atrašanās vietu nozvejas un intensitātes paziņošanas vajadzībām nosaka pēc izliktās jedas vai jedu viduspunkta.

2.   Lai zvejas darbība tiktu uzskatīta par pētniecisku zvejas darbību:

a)

katru pētniecisku zvejas darbību veic atstatus no otras pētnieciskas zvejas darbības vismaz piecu jūras jūdžu atstatumā citu no cita; attālumu mēra no katra pētnieciskās zvejas darbības ģeogrāfiskā viduspunkta;

b)

katrā zvejas darbībā izmanto vismaz 3 500 āķus un ne vairāk par 10 000 āķiem; tas var veidot vairākas atsevišķas jedas, kas izliktas vienā un tajā pašā vietā;

c)

katrai zvejas darbībai ar āķu jedām tralim ir ūdenī atrašanās laiks, kas nav mazaks par sešām stundām, merot no ievietošanas procesa pabeigšanas līdz izvilkšanas procesa sākšanai.

46. pants

Izpētes plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno pētniecības plānus visās SSRU, kādās ir sadalīti FAO apakšapgabali 88.1 un 88.2 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 Pētniecības plānu īsteno šādi:

a)

pirmās ieiešanas laikā SSRU pirmos 10 tralējumus, ko sauc par “pirmo sēriju”, dēvē par “pētniecības tralējumiem” saskaņā ar 45. panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

b)

nākamās 10 zvejas darbības vai 10 nozvejas tonnas, atkarībā no tā, kurš ierobežojošais līmenis sasniegts, sauc par “otro sēriju”. Otrās sērijas zvejas darbības, pēc kuģa kapteiņa ieskatiem var būt parastas izmēģinājuma zvejas daļa. Tomēr ar noteikumu, ka šīs zvejas darbības atbilst 45. panta 2. punkta prasībām, tās var saukt arī par pētnieciskām zvejas darbībām;

c)

ja, beidzot pirmās un otrās sērijas zvejas darbības, kapteinis vēlas turpināt zvejot attiecīgā SSRU, kuģis sāk “trešo sēriju”, lai visās trijās sērijās kopā būtu izdarīti pavisam 20 pētnieciskas zvejas darbības. Zvejas darbību trešo sēriju pabeidz tajā pašā SSRU apmeklējumā, kad otro un trešo sēriju;

d)

beidzot triju sēriju 20 pētnieciskās zvejas darbības, kuģis var turpināt zvejot attiecīgā SSRU;

e)

SSRU A, B, C, E un G apakšapgabalos 88.1 un 88.2, kur zvejošanai piemērotais jūras dibens ir mazāks par 15 000 km2, b), c) un d) punktu nepiemēro, un, pabeidzot 10 pētnieciskās zvejas darbības, kuģis var turpināt zvejot attiecīgā SSRU.

47. pants

Datu savākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno datu savākšanas plānus katrā un visās SSRU, kādās sadalīti FAO apakšapgabali 88.1 un 88.2 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 Saskaņā ar datu savākšanas plānu vāc šādus datus:

a)

atrašanās vieta un jūras dziļums katra vada galā nozvejā;

b)

izlikšanas, atrašanās ūdenī un nozvejas laiks;

c)

to zivju skaits un sugas, kas palikušas uz ūdens virsmas pie izvilkšanas;

d)

izlikto āķu skaits;

e)

ēsmas veids;

f)

piekošanās rezultativitāte %;

g)

āķa veids; un

h)

jūras un mākoņu apstākļi un mēness fāze vadu izlikšanas laikā.

2.   Visus 1. punktā minētos datus vāc katrai pētniecības nozvejai; konkrēti – izmēra visas vienā pētnieciskajā nozvejā iegūtās zivis, ja noķerts līdz 100 zivīm, un no vismaz 30 zivīm ņem paraugus bioloģiskiem pētījumiem. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, zivju paraugu izveidē izmanto nejaušības metodi.

48. pants

Marķēšanas programma

Katrs zvejas kuģis, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno šādu markešanas programmu:

a)

ilkņzivju īpatņus marķē un atlaiž atpakaļ, ar koeficientu viens īpatnis uz tonnu no nozvejotā jēlsvara, kas nozvejots visas sezonas laikā, saskaņā ar CCAMLR marķēšanas protokolu. Kuģi pārtrauc marķēšanu tikai tad, kad tie iezīmējuši 500 īpatņus vai atstājuši zvejniecību, marķējot vienu īpatni uz tonnu nozvejotā jēlsvara;

b)

programmas mērķis ir marķēt visu izmēru īpatņus, lai atbilstu viena īpatņa iezīmēšanas prasībām uz tonnu nozvejotā jēlsvara. Visus atlaistos īpatņus marķē dubulti, un atlaišana ietver pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko apgabalu;

c)

uz visām identifikācijas zīmēm ir skaidri uzdrukāts vienreizējais sērijas numurs un adrese, lai varētu izsekot marķējumu izcelsmei, ja marķēto īpatni nozvejo atkārtoti;

d)

visus atkārtoti nozvejotos īpatņus (t.i., noķertas marķētās zivis) nepalaiž vaļā atkārtoti, pat ja tie ir bijuši brīvībā tikai īsu laiku;

e)

visiem atkārtoti nozvejotiem īpatņiem veic bioloģiskas pārbaudes (nosaka garumu, svaru, dzimumu, gonādas stadiju) un, ja iespējams, tos elektroniski nofotografē, atjauno otolītus un noņem marķējumu;

f)

visus būtiskos marķēšanas datus un jebkurus datus par marķēto īpatņu atkārtotu nozveju, CCAMLR formātā elektroniski nosūta uz CCAMLR trīs mēnešu laikā pēc kuģa izbraukšanas no šīm zvejniecībām;

g)

visus būtiskos marķēšanas datus, jebkurus datus par marķēto īpatņu atkārtotu nozveju un par atkārtoti nozvejoto īpatņu paraugiem CCAMLR formātā elektroniski nosūta attiecīgajai reģionālajai marķējumu datu krātuvei, kā sīkāk izklāstīts CCAMLR marķēšanas protokolā.

49. pants

Zinātniskie novērotāji

Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Datu nosūtīšana

Ja saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu dalībvalstis nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā dotos krājumu kodus.

51. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR apgabala KPN ir noteikta laikposmiem, kas sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, 40. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 22. decembris

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

B. BRADSHAW


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(4)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 226, 29.08.1980., 48. lpp..

(6)  OV L 226, 29.08.1980., 12. lpp..

(7)  OV L 29, 01.02.1985., 9. lpp..

(8)  OV L 132, 21.05.1987., 9. lpp..

(9)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(10)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 768/2005 ((OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).).

(11)  OV L 289, 07.11.2001., 1. lpp..

(12)  OV L 171, 06.07.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 813/2004 (OV L 150, 30.04.2004., 32. lpp.).

(13)  OV L 171, 06.07.1994., 7. lpp..

(14)  OV L 97, 01.04.2004., 16. lpp..

(15)  OV L 125, 27.04.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 1568/2005 (OV L 252, 28.9.2005., 2. lpp.).

(16)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.03.2005., 5. lpp.).

(17)  OV L 191, 07.07.1998., 10. lpp..

(18)  OV L 70, 09.03.2004., 8. lpp..

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp..

(20)  OV L 274, 25.09.1986., 1. lpp. Regulā jaunakie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.)

(21)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.. Regulā jaunakie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.)

(22)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.. Regula grozitagrozijumi izdariti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.)

(23)  OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp.. Regula jaunakie grozijumi izdariti ar Regulu (EK) Nr. 860/2005 (OV L 134, 8.6.2005., 1. lpp.)

(24)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

(25)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(26)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(27)  Padomes Regula (EK) Nr. 88/98 (1997. gada 18. decembris), ar kuru nosaka dažģus tehniskus pasakumus zvejas resursu saglabašanai Baltijas jura, Beltos un Zunda šauruma (OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp.). Regula jaunakie grozijumi izdariti ar Regulu (EK) Nr. 289/2005 (OV L 49, 22.2.2005., 1. lpp.).

(28)  OV L 5, 09.01.2004., 25. lpp.

(29)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regula grozijumi izdariti ar 2003. gada Pievienošanas aktu.

(30)  OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp..


I PIELIKUMS

NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI, KAS ATTIECINĀMI UZ KOPIENAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUR PASTĀV ZVEJAS IEROBEŽOJUMI, UN UZ TREŠO VALSTU KUĢIEM EK ŪDEŅOS ATKARĪBĀ NO SUGAS UN APGABALA (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Visus šajā pielikumā paredzētos nozvejas ierobežojumus uzskata par kvotām šīs regulas 5. pantā nozīmē, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EK) Nr. 2847/93 un jo īpaši tās 14. un 15. pantā paredzētie noteikumi.

Zivju krājumi katrā apgabalā ir uzskaitīti alfabētiskā secībā, sugas nosaukumu norādot latīniski. Šīs regulas vajadzībām pievienota latīnisko un vispārpieņemto sugas nosaukumu atbilstības tabula.

Zinātniskais nosaukums

Alfa-3 kods

Sugas plaši pazīstamais nosaukums

Ammodytidae

SAN

Tūbīšu dzimta

Anarhichas lupus

CAT

Atlantijas vilkzivs

Aphanopus carbo

BSF

Ogļzivs

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksa

Boreogadus saida

POC

Polārā menca

Brosme brosme

USK

Brosme

Centrophorus squamosus

GUQ

Brūnā īsradzes haizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Portugāles dzeloņzivs

Cetorhinus maximus

BSK

Milzu haizivs

Chaenocephalus aceratus

SSI

Melnspuras leduszivs

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktiskā leduszivs

Channichthys rhinoceratus

LIC

Vienradža ledus zivs

Chionoecetes spp.

PCR

Sniega krabis

Clupea harengus

HER

Reņģe Clupea herrangus

Coryphaenoides rupestris

RNG

Strupdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Lidojošā haizivs

Deania calcea

DCA

Dzeloņhaizivs

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Engraulis encrasicolus

ANE

Anšovs

Etmopterus princeps

ETR

Laternhaizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Laternhaizivs

Etmopterus spinax

ETX

Etmopterus spinax

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Atlantijas bara haizivs

Germo alalunga

ALB

Garspuru tunzivs

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Gobionotothen gibberifrons

NOG

Kūkumainā menca

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuras kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lampanyctus achirus

LAC

Laternzivs

Lepidonotothen squamifrons

NOS

Pelēkā menca

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Limanda limanda

DAB

Gludā plekste

Lophiidae

ANF

Jūrasvelns

Macrourus berglax

RHG

Makrūrzivs

Macrourus spp.

GRV

Makrurona

Makaira nigricans

BUM

Zilā marlina

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Martialia hyadesi

SQS

Kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterigia

BLI

Zilā jūras līdaka

Molva macrophthalmus

SLI

Spānijas siļķe

Molva molva

LIN

Līdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Notothenia rossii

NOR

Lāsumainā menca

Pagellus bogaraveo

SBR

Sarkanā karūsa

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabis

Penaeus spp.

PEN

Penaeus” garneles

Phycis spp.

FOX

Bārdainais heks

Platichthys flesus

FLX

Plekste

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plakanzivs

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Pseudochaenichthus georgianus

SGI

Tumšā leduszivs

Rajidae

SRX-RAJ

Raju dzimta

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Salmo salar

SAL

Atlantijas lasis

Scomber scombrus

MAC

Atlantijas makrele

Scopthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasaris

Solea solea

SOL

Jūrasmēle

Solea spp.

SOX

Āte

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņhaizivs

Tetrapturus alba

WHM

Baltā marlīna

Thunnus alalunga

ALB

Baltā tunzivs

Thunnus albacares

YFT

Dzeltenspuras tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus spp.

JAX

Stavrida

Trisopterus esmarki

NOP

Norvēģijas menca

Urophycis tenuis

HKW

Amerikas baltā jūras vēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ZIEMEĻJŪRA UN KOPIENAS ŪDEŅU RIETUMDAĻA ICES apgabali Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIII, IX, X, CECAF (EK ūdeņi) un Francijas Gviāna

Sugas:

Tūbītes

Ammodytidae

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

SAN/04-N.

Dānija

0 (1)

 

Apvienotā Karaliste

0 (1)

 

EK

0 (1)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Tūbītes

Ammodytidae

Zona:

IIa (EK ūdeņi) (2), IIIa, IV (EK ūdeņi) (2)

SAN/2A3A4.

Dānija

Nav noteikts

 

Apvienota Karaliste

Nav noteikts

 

Visas dalībvalstis

Nav noteikts (3)

 

EK

Nav noteikts

 

Norvēģija

0 (4)  (5)

 

KPN

Nav noteikts

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

I un II (EK un starptautiskie ūdeņi)

ARU/1/2.

Vācija

31

 

Francija

10

 

Nīderlande

25

 

Apvienotā Karaliste

50

 

EK

116

Piesardzīga KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

III un IV (EK un starptautiskie ūdeņi)

ARU/3/4.

Dānija

1 180

 

Vācija

12

 

Francija

8

 

Īrija

8

 

Nīderlande

55

 

Zviedrija

46

 

Apvienotā Karaliste

21

 

EK

1 331

Piesardzīga KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

V, VI un VII (EK un starptautiskie ūdeņi)

ARU/567.

Vācija

405

 

Francija

9

 

Īrija

375

 

Nīderlande

4 225

 

Apvienotā Karaliste

297

 

EK

5 310

Piesardzīga KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

IIa, IV, Vb, VI, VII (EK ūdeņi)

USK/2A47-C

EK

Nepiemēro (6)

 

Norvēģija

4 000 (7)  (8)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

USK/04-N.

Beļģija

1

 

Dānija

191

 

Vācija

1

 

Francija

1

 

Nīderlande

1

 

Apvienotā Karaliste

5

 

EK

200

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Milzu haizivs

Cetorhinus maximus

Zona:

EK ūdeņi, IV, VI un VII zona

BSK/467.

EK

0

 

KPN

0

Piesardzīga KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe (9)

Clupea harengus

Zona:

IIIa

HER/03A.

Dānija

34 052

 

Vācija

545

 

Zviedrija

35 620

 

EK

70 217

 

Farēru salas

500 (10)

 

KPN

81 600

Analītiska KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe (11)

Clupea harengus

Zona:

IV uz ziemeļiem no 53°30' N

HER/04A., HER/04B.

Dānija

76 348

 

Vācija

47 836

 

Francija

22 769

 

Nīderlande

57 938

 

Zviedrija

4 627

 

Apvienotā Karaliste

63 333

 

EK

272 851

 

Norvēģija

50 000 (12)

 

KPN

454 751

Analītiska KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-)

EK

50 000


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

HER/04-N.

Zviedrija

963 (13)

 

EK

963

 

KPN

Nepiemēro

 


Sugas:

Siļķe (14)

Clupea harengus

Zona:

IIIa (piezveja)

HER/03A-BC

Dānija

17 547

 

Vācija

156

 

Zviedrija

2 825

 

EK

20 528

 

KPN

20 528

Analītiska KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe (15)

Clupea harengus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV, VIId (piezveja)

HER/2A47DX

Beļģija

211

 

Dānija

40 684

 

Vācija

211

 

Francija

211

 

Nīderlande

211

 

Zviedrija

199

 

Apvienotā Karaliste

773

 

EK

42 500

 

KPN

42 500

Analītiska KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe (16)

Clupea harengus

Zona:

IVc (17), VIId

HER/4CXB7D

Beļģija

9 122 (18)

 

Dānija

1 088 (18)

 

Vācija

682 (18)

 

Francija

12 347 (18)

 

Nīderlande

21 998 (18)

 

Apvienotā Karaliste

4 786 (18)

 

EK

50 023

 

KPN

454 751

Analītiska KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Vb, VIaN (19)(EK ūdeņi), VIb

HER/5B6ANB

Vācija

3 727

 

Francija

705

 

Īrija

5 036

 

Nīderlande

3 727

 

Apvienotā Karaliste

20 145

 

EK

33 340

 

Farēru salas

660 (20)

 

KPN

34 000

Analītiska KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIaS (21),VIIbc

HER/6AS7BC

Īrija

14 000

 

Nīderlande

1 400

 

EK

15 400

 

KPN

15 400

Analītiska KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIa Klaida (22)

HER/06ACL.

Apvienotā Karaliste

800

 

EK

800

 

KPN

 

Piesardzīga KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIa (23)

HER/07A/MM

Īrija

1 250

 

Apvienotā Karaliste

3 550

 

EK

4 800

 

KPN

4 800

Analītiska KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIe, f

HER/7EF.

Francija

500

 

Apvienotā Karaliste

500

 

EK

1 000

 

KPN

1 000

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIg, h, j, k (24)

HER/7G-K

Vācija

123

 

Francija

682

 

Īrija

9 549

 

Nīderlande

682

 

Apvienotā Karaliste

14

 

EK

11 050

 

KPN

11 050

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

VIII

ANE/08

Spānija

4 500 (25)

 

Francija

500 (25)

 

EK

5 000 (25)

 

KPN

5 000 (25)

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

ANE/9/3411

Spānija

3 826

 

Portugāle

4 174

 

EK

8 000

 

KPN

8 000

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Skageraks

COD/03AN

Beļģija

8

 

Dānija

2 652

 

Vācija

66

 

Nīderlande

17

 

Zviedrija

464

 

EK

3 207

 

KPN

3 315

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Kategats

COD/03AS

Dānija

524

 

Vācija

11

 

Zviedrija

315

 

EK

850

 

KPN

850

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV

COD/2AC4

Beļģija

686

 

Dānija

3 940

 

Vācija

2 498

 

Francija

847

 

Nīderlande

2 226

 

Zviedrija

26

 

Apvienotā Karaliste

9 037

 

EK

19 260

 

Norvēģija

3 945 (26)

 

KPN

23 205

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Norvēģijas ūdeņi (COD/*04N-)

EK

16 740


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

COD/04-N

Zviedrija

382

 

EK

382

 

KPN

Nepiemēro

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

COD/561214

Beļģija

1

 

Vācija

9

 

Francija

97

 

Īrija

138

 

Apvienotā Karaliste

368

 

EK

613

 

KPN

613

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Vb (EK zona), VIa (COD/*5BC6A)

Beļģija

1

Vācija

9

Francija

93

Īrija

132

Apvienotā Karaliste

353

EK

588


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIIa

COD/07A

Beļģija

24

 

Francija

67

 

Īrija

1 204

 

Nīderlande

6

 

Apvienotā Karaliste

527

 

EK

1 828

 

KPN

1 828

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIIb-k, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

COD/7X7A34

Beļģija

236

 

Francija

4 053

 

Īrija

818

 

Nīderlande

34

 

Apvienotā Karaliste

439

 

EK

5 580

 

KPN

5 580

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

LEZ/2AC4-C

Beļģija

5

 

Dānija

4

 

Vācija

4

 

Francija

28

 

Nīderlande

22

 

Apvienotā Karaliste

1 677

 

EK

1 740

 

KPN

1 740

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

LEZ/561214

Spānija

327

 

Francija

1 277

 

Īrija

373

 

Apvienotā Karaliste

903

 

EK

2 880

 

KPN

2 880

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VII

LEZ/07.

Beļģija

494

 

Spānija

5 490

 

Francija

6 663

 

Īrija

3 029

 

Apvienotā Karaliste

2 624

 

EK

18 300

 

KPN

18 300

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VIIIabde

LEZ/8ABDE.

Spānija

1 176

 

Francija

949

 

EK

2 125

 

KPN

2 125

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

LEZ/8C3411

Spānija

1 171

 

Francija

59

 

Portugāle

39

 

EK

1 269

 

KPN

1 269

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Limanda un Baltijas plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

D/F/2AC4-C

Beļģija

466

 

Dānija

1 752

 

Vācija

2 627

 

Francija

182

 

Nīderlande

10 594

 

Zviedrija

6

 

Apvienotā Karaliste

1 473

 

EK

17 100

 

KPN

17 100

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelns

Lophiidae

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

ANF/2AC4-C

Beļģija

365

 

Dānija

804

 

Vācija

393

 

Francija

75

 

Nīderlande

276

 

Zviedrija

9

 

Apvienotā Karaliste

8 392

 

EK

10 314 (27)

 

KPN

10 314 (27)

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelns

Lophiidae

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

ANF/04-N.

Beļģija

53

 

Dānija

1 343

 

Vācija

21

 

Nīderlande

19

 

Apvienotā Karaliste

314

 

EK

1 750

 

KPN

Nepiemēro

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelns

Lophiidae

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

ANF/561214

Beļģija

168

 

Vācija

192

 

Spānija

180

 

Francija

2 073

 

Īrija

469

 

Nīderlande

162

 

Apvienotā Karaliste

1 442

 

EK

4 686 (28)

 

KPN

4 686 (28)

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelns

Lophiidae

Zona:

VII

ANF/07.

Beļģija

2 445 (29)

 

Vācija

273 (29)

 

Spānija

971 (29)

 

Francija

15 688 (29)

 

Īrija

2 005 (29)

 

Nīderlande

317 (29)

 

Apvienotā Karaliste

4 757 (29)

 

EK

26 456 (29)

 

KPN

26 456 (29)

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelns

Lophiidae

Zona:

VIIIa, b, d, e

ANF/8ABDE.

Spānija

1 137

 

Francija

6 325

 

EK

7 462

 

KPN

7 462

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelns

Lophiidae

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

ANF/8C3411

Spānija

1 629

 

Francija

2

 

Portugāle

324

 

EK

1 955

 

KPN

1 955

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

HAD/3A/BCD

Beļģija

15

 

Dānija

2 468

 

Vācija

157

 

Nīderlande

3

 

Zviedrija

292

 

EK

2 935 (30)

 

KPN

3 189

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV

HAD/2AC4.

Beļģija

472

 

Dānija

3 248

 

Vācija

2 067

 

Francija

3 602

 

Nīderlande

354

 

Zviedrija

229

 

Apvienotā Karaliste

34 574

 

EK

44 546 (31)

 

Norvēģija

7 016

 

KPN

51 850

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Norvēģijas ūdeņi (HAD/*04N-)

EK

33 350


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

HAD/04-N.

Zviedrija

707

 

EK

707

 

KPN

Nepiemēro

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

VIb, XII, XIV

HAD/6B1214

Beļģija

1

 

Vācija

2

 

Francija

66

 

Īrija

47

 

Apvienotā Karaliste

481

 

EK

597

 

KPN

597

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Vb, VIa (EK ūdeņi)

HAD/5BC6A.

Beļģija

18

 

Vācija

21

 

Francija

862

 

Īrija

615

 

Apvienotā Karaliste

6 294

 

EK

7 810

 

KPN

7 810

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

VII , VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

HAD/7/3411

Beļģija

128

 

Francija

7 680

 

Īrija

2 560

 

Apvienotā Karaliste

1 152

 

EK

11 520

 

KPN

11 520

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, rajonā nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

VIIa (HAD/*07A.)

Beļģija

20

Francija

92

Īrija

552

Apvienotā Karaliste

611

EK

1 275

Ziņojot Komisijai par kvotu izmantošanu, dalībvalstis norāda rajonā VIIa nozvejotos daudzumus. Rajonā VIIa nozvejotu pikšu izkraušana ir aizliegta, ja izkrāvumu kopapjoms ir lielāks par 1275 tonnām.


Sugas:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IIIa

WHG/03A

Dānija

819

 

Nīderlande

3

 

Zviedrija

88

 

EK

910 (32)

 

KPN

1 500

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV

WHG/2AC4.

Beļģija

531

 

Dānija

2 297

 

Vācija

597

 

Francija

3 452

 

Nīderlande

1 328

 

Zviedrija

3

 

Apvienotā Karaliste

9 162

 

EK

17 370 (33)

 

Norvēģija

2 380 (34)

 

KPN

23 800

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā.

 

Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-)

EK

14 512


Sugas:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

WHG/561214

Vācija

8

 

Francija

166

 

Īrija

406

 

Apvienotā Karaliste

780

 

EK

1 360

 

KPN

1 360

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIa

WHG/07A.

Beļģija

1

 

Francija

15

 

Īrija

252

 

Nīderlande

0

 

Apvienotā Karaliste

169

 

EK

437

 

KPN

437

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIb-k

WHG/7X7A.

Beļģija

195

 

Francija

11 964

 

Īrija

5 544

 

Nīderlande

97

 

Apvienotā Karaliste

2 140

 

EK

19 940

 

KPN

19 940

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIII

WHG/08.

Spānija

1 440

 

Francija

2 160

 

EK

3 600

 

KPN

3 600

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EC waters)

WHG/9/3411

Portugāle

653

 

EK

653

 

KPN

653

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs un Pollacks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

W/P/04-N.

Zviedrija

190

 

EK

190

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

HKE/3A/BCD

Dānija

1 219

 

Zviedrija

104

 

EK

1 323

 

KPN

1 323 (35)

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

HKE/2AC4-C

Beļģija

22

 

Dānija

891

 

Vācija

102

 

Francija

197

 

Nīderlande

51

 

Apvienotā Karaliste

278

 

EK

1 541

 

KPN

1 541 (36)

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV

HKE/571214

Beļģija

226

 

Spānija

7 257

 

Francija

11 206

 

Īrija

1 358

 

Nīderlande

146

 

Apvienotā Karaliste

4 424

 

EK

24 617

 

KPN

24 617 (37)

Analītiska KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIabde (HKE/*8ABDE)

Beļģija

29

Spānija

1 171

Francija

1 171

Īrija

146

Nīderlande

15

Apvienotā Karaliste

658

EK

3 190


Sugas:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

VIIIa,b,d,e

HKE/8ABDE.

Beļģija

7

 

Spānija

5 052

 

Francija

11 345

 

Nīderlande

15

 

EK

16 419

 

KPN

16 419 (38)

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV (HKE/*57-14)

Beļģija

1

Spānija

1 463

Francija

2 635

Nīderlande

4

EK

4 103


Sugas:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

HKE/8C3411

Spānija

4 263

 

Francija

409

 

Portugāle

1 989

 

EK

6 661

 

KPN

6 661

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

WHB/04-N

Dānija

18 050

 

Apvienotā Karaliste

950

 

EK

19 000

 

KPN

2 000 000

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

I. II, III, IV, V, VI, VII, VIII abde, XII un XVI (EK un starptautiskie ūdeņi)

WHB/1 X 14

Dānija

52 529 (43)

 

Vācija

20 424 (43)

 

Spānija

44 533 (39)  (43)

 

Francija

36 556 (43)

 

Īrija

40 677 (43)

 

Nīderlande

64 053 (43)

 

Portugāle

4 137 (39)  (43)

 

Zviedrija

12 994 (43)

 

Apvienotā Karaliste

68 161 (43)

 

EK

344 063 (43)

 

Norvēģija

152 442 (40)  (41)

 

Farēru salas

45 000 (42)  (43)

 

KPN

2 000 000

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

WHB/8C3411

Spānija

46 795 (44)

 

Portugāle

11 699 (44)

 

EK

58 494 (44)

 

KPN

2 000 000

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

EK ūdeņi, II, IVa (46), V, VI (47), VII (48)

WHB/24A567

Norvēģija

320 189 (45)

 

KPN

2 000 000

 


Sugas:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

L/W/2AC4-C

Beļģija

334

 

Dānija

921

 

Vācija

118

 

Francija

252

 

Nīderlande

767

 

Zviedrija

10

 

Apvienotā Karaliste

3 773

 

EK

6 175

 

KPN

6 175

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

Zona:

IIa, IV, Vb, VI, VII (EK ūdeņi)

BLI/2A47-C

EK

Nepiemēro (49)

 

Norvēģija

200

 

KPN

Nepiemēro

 


Sugas:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

Zona:

EK ūdeņi, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N), VIb zona

BLI/6AN6B

Farēru salas

400 (50)

 

KPN

Nepiemēro

 


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

I un II (EK un starptautiskie ūdeņi)

LIN/1/2

Dānija

10

 

Vācija

10

 

Francija

10

 

Apvienotā Karaliste

10

 

Citas (51)

5

 

EK

45

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

III (EK ūdeņi)

LIN/03

Beļģija

10

 

Dānija

76

 

Vācija

10

 

Zviedrija

30

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

136

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

IV (EK ūdeņi)

LIN/04

Beļģija

25

 

Dānija

397

 

Vācija

246

 

Francija

221

 

Nīderlande

8

 

Zviedrija

17

 

Apvienotā Karaliste

3 052

 

EK

3 966

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

V (EK un starptautiskie ūdeņi)

LIN/05

Beļģija

12

 

Dānija

9

 

Vācija

9

 

Francija

9

 

Apvienotā Karaliste

9

 

EK

48

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

EK un starptautiskie ūdeņi, VI, VII,VIII, IX, X, XII, XIV zona

LIN/6X14.

Beļģija

56

 

Dānija

10

 

Vācija

204

 

Spānija

4 124

 

Francija

4 397

 

Īrija

1 102

 

Portugāle

10

 

Apvienotā Karaliste

5 063

 

EK

14 966

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

IIa, IV, Vb, VI, VII (EK ūdeņi)

LIN/2A47-C

EK

Nepiemēro (52)

 

Norvēģija

6 800 (53)  (54)

 

Farēru salas

300 (55)  (56)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

LIN/04-N

Beļģija

7

 

Dānija

878

 

Vācija

25

 

Francija

10

 

Nīderlande

1

 

Apvienotā Karaliste

79

 

EK

1 000

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IIIa (EK ūdeņi), IIIbcd (EK ūdeņi)

NEP/3A/BCD

Dānija

3 800

 

Vācija

11

 

Zviedrija

1 359

 

EK

5 170

 

KPN

5 170

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

NEP/2AC4-C

Beļģija

1 472

 

Dānija

1 472

 

Vācija

22

 

Francija

43

 

Nīderlande

758

 

Apvienotā Karaliste

24 380

 

EK

28 147

 

KPN

28 147

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

NEP/04-N

Dānija

1 230

 

Vācija

1

 

Apvienotā Karaliste

69

 

EK

1 300

 

KPN

Nepiemēro

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI

NEP/5BC6

Spānija

36

 

Francija

143

 

Īrija

239

 

Apvienotā Karaliste

17 257

 

EK

17 675

 

KPN

17 675

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VII

NEP/07

Spānija

1 290

 

Francija

5 228

 

Īrija

7 928

 

Apvienotā Karaliste

7 052

 

EK

21 498

 

KPN

21 498

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIa,b,d,e

NEP/8ABDE

Spānija

242

 

Francija

3 788

 

EK

4 030

 

KPN

4 030

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIc

NEP/08C

Spānija

140

 

Francija

6

 

EK

146

 

KPN

146

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

NEP/9/3411

Spānija

122

 

Portugāle

364

 

EK

486

 

KPN

486

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemelu garnele

Pandalus borealis

Zona:

IIIa

PRA/03A

Dānija

3 887

 

Zviedrija

2 094

 

EK

5 981

 

KPN

11 200

Analītiska KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemelu garnele

Pandalus borealis

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

PRA/2AC4-C

Dānija

3 700

 

Nīderlande

35

 

Zviedrija

149

 

Apvienotā Karaliste

1 096

 

EK

4 980

 

KPN

4 980

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemelu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

PRA/04-N

Dānija

900

 

Zviedrija

158 (57)

 

EK

1 058

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

“Penaeus” garnele

Penaeus spp

Zona:

Franču Gviāna

PEN/FGU

Francija

4 000 (58)

 

EK

4 000 (58)

 

Barbadosa

24 (58)

 

Gajāna

24 (58)

 

Surinama

0 (58)

 

Trinidāda un Tobāgo

60 (58)

 

KPN

4 108 (58)

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Skageraks

PLE/03AN

Beļģija

46

 

Dānija

5 979

 

Vācija

31

 

Nīderlande

1 150

 

Zviedrija

320

 

EK

7 526

 

KPN

7 680

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Kategats

PLE/03AS

Dānija

1 709

 

Vācija

19

 

Zviedrija

192

 

EK

1 920

 

KPN

1 920

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV

PLE/2AC4

Beļģija

3 435

 

Dānija

11 164

 

Vācija

3 220

 

Francija

644

 

Nīderlande

21 470

 

Apvienotā Karaliste

15 887

 

EK

55 820

 

Norvēģija

1 621

 

KPN

57 441

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi (PLE/*04N-)

EK

22 905


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

PLE/561214

Francija

22

 

Īrija

287

 

Apvienotā Karaliste

477

 

EK

786

 

KPN

786

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIa

PLE/07A

Beļģija

41 (59)

 

Francija

18 (59)

 

Īrija

1 051 (59)

 

Nīderlande

13 (59)

 

Apvienotā Karaliste

485 (59)

 

EK

1 608 (59)

 

KPN

1 608 (59)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIb,c

PLE/7BC

Francija

29

 

Īrija

115

 

EK

144

 

KPN

144

Piesardzīga KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIId,e

PLE/7DE

Beļģija

843

 

Francija

2 810

 

Apvienotā Karaliste

1 498

 

EK

5 151

 

KPN

5 151

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIf,g

PLE/7FG

Beļģija

118

 

Francija

213

 

Īrija

33

 

Apvienotā Karaliste

112

 

EK

476

 

KPN

476

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIh,j,k

PLE/7HJK

Beļģija

25

 

Francija

50

 

Īrija

172

 

Nīderlande

99

 

Apvienotā Karaliste

50

 

EK

396

 

KPN

396

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

PLE/8/3411

Spānija

75

 

Francija

298

 

Portugāle

75

 

EK

448

 

KPN

448

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

POL/561214

Spānija

6

 

Francija

216

 

Īrija

63

 

Apvienotā Karaliste

165

 

EK

450

 

KPN

450

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VII

POL/07

Beļģija

476

 

Spānija

29

 

Francija

10 959

 

Īrija

1 168

 

Apvienotā Karaliste

2 668

 

EK

15 300

 

KPN

15 300

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIa,b,d,e

POL/8ABDE

Spānija

286

 

Francija

1 394

 

EK

1 680

 

KPN

1 680

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIc

POL/08C

Spānija

236

 

Francija

26

 

EK

262

 

KPN

262

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

POL/9/3411

Spānija

278

 

Portugāle

10

 

EK

288

 

KPN

288

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi), IV

POK/2A34

Beļģija

43

 

Dānija

5 111

 

Vācija

12 906

 

Francija

30 374

 

Nīderlande

129

 

Zviedrija

702

 

Apvienotā Karaliste

9 895

 

EK

59 160

 

Norvēģija

64 090 (60)

 

KPN

123 250

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Vb (EK udeni), VI, XII, XIV

POK/561214

Vacija

798

 

Francija

7 930

 

Irija

467

 

Apvienota Karaliste

3 592

 

EK

12 787

 

KPN

12 787

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

VII, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

POK/7X1034

Beļģija

12

 

Francija

2 666

 

Īrija

1 333

 

Apvienotā Karaliste

727

 

EK

4 738

 

KPN

4 738

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

T/B/2AC4-C

Beļģija

317

 

Dānija

677

 

Vācija

173

 

Francija

82

 

Nīderlande

2 401

 

Zviedrija

5

 

Apvienotā Karaliste

668

 

EK

4 323

 

KPN

4 323

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Rajas

Rajidae

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

SRX/2AC4-C

Beļģija

461

 

Dānija

18

 

Vācija

23

 

Francija

72

 

Nīderlande

393

 

Apvienotā Karaliste

1 770

 

EK

2 737

 

KPN

2 737

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

IIa (EK ūdeņi) IV, VI (EK un starptautiskie ūdeņi)

GHL/2A-C46

Dānija

8

 

Vācija

14

 

Igaunija

8

 

Spānija

8

 

Francija

130

 

Īrija

8

 

Lietuva

8

 

Polija

8

 

Apvienotā Karaliste

510

 

EK

1 052 (61)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IIIa, IIIb,c,d (EK ūdeņi), IV

MAC/2A34

Beļģija

154

 

Dānija

12 287

 

Vācija

160

 

Francija

483

 

Nīderlande

487

 

Zviedrija

3 599 (62)  (63)

 

Apvienotā Karaliste

451

 

EK

17 621 (63)

 

Norvēģija

30 178 (64)

 

KPN

415 824 (65)

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

IIIa MAC/*03A.

IIIa, IVb,c MAC/*3A4BC

IVb MAC/*04B.

IVc MAC/*04C

IIa (ārpus EK ūdeņiem), VI, no 2006. gada 1. janvāra līdz31. martam MAC/*2A6

Dānija

 

4 130

 

 

4 020

Francija

 

467

 

 

 

Nīderlande

 

470

 

 

 

Zviedrija

 

 

390

10

 

Apvienotā Karaliste

 

435

 

 

 

Norvēģija

3 000

 

 

 

 


Sugas:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIa (ārpus EK ūdeņiem), Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV

MAC/2CX14

Vācija

14 369

 

Spānija

20

 

Igaunija

119

 

Francija

9 580

 

Īrija

47 894

 

Latvija

88

 

Lietuva

88

 

Nīderlande

20 954

 

Polija

1 012

 

Apvienotā Karaliste

131 713

 

EK

225 837

 

Norvēģija

9 000 (66)

 

Farēru salas

3 496 (67)

 

KPN

415 824 (68)

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

 

IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A–C.

Vācija

4 336

Francija

2 891

Īrija

14 453

Nīderlande

6 323

Apvienotā Karaliste

39 748

EK

67 751

Farēru salas

9 000

Norvēģija

1 055 ()

()  Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.


Sugas:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

MAC/8C3411

Spānija

21 574 (70)

 

Francija

143 (70)

 

Portugāle

4 459 (70)

 

EK

26 176

 

KPN

26 176

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb (MAC/*08B.)

Spānija

1 812

Francija

12

Portugāle

374


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

SOL/3A/BCD

Dānija

755

 

Vācija

44

 

Nīderlande

73

 

Zviedrija

28

 

EK

900

 

KPN

900

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

II, IV (EK ūdeņi)

SOL/24

Beļģija

1 456

 

Dānija

666

 

Vācija

1 165

 

Francija

291

 

Nīderlande

13 143

 

Apvienotā Karaliste

749

 

EK

17 470

 

Norvēģija

200

 

KPN

17 670

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

SOL/561214

Īrija

54

 

Apvienotā Karaliste

14

 

EK

68

 

KPN

68

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIIa

SOL/07A

Beļģija

474

 

Francija

6

 

Īrija

117

 

Nīderlande

150

 

Apvienotā Karaliste

213

 

EK

960

 

KPN

960

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIIb,c

SOL/7BC

Francija

10

 

Īrija

54

 

EK

64

 

KPN

64

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIId

SOL/07D.

Beļģija

1 540

 

Francija

3 080

 

Apvienotā Karaliste

1 100

 

EK

5 720

 

KPN

5 720

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIIe

SOL/07E.

Beļģija

33

 

Francija

354

 

Apvienotā Karaliste

553

 

EK

940

 

KPN

940

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIIf,g

SOL/7FG.

Beļģija

594

 

Francija

59

 

Īrija

30

 

Apvienotā Karaliste

267

 

EK

950

 

KPN

950

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIIh,j,k

SOL/7HJK.

Beļģija

54

 

Francija

108

 

Īrija

293

 

Nīderlande

87

 

Apvienotā Karaliste

108

 

EK

650

 

KPN

650

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona:

IIIa

SPR/03A.

Dānija

34 843

 

Vācija

73

 

Zviedrija

13 184

 

EK

48 100

 

KPN

52 000

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

SPR/2AC4-C

Beļģija

3 033

 

Dānija

240 068

 

Vācija

3 033

 

Francija

3 033

 

Nīderlande

3 033

 

Zviedrija

1 330 (71)

 

Apvienotā Karaliste

10 010

 

EK

263 540

 

Norvēģija

10 000 (72)

 

Farēru salas

9 160 (73)

 

KPN

282 700 (74)

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona:

VIIde

SPR/7DE.

Beļģija

31

 

Dānija

1 997

 

Vācija

31

 

Francija

430

 

Nīderlande

430

 

Apvienotā Karaliste

3 226

 

EK

6 144

 

KPN

6 144

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Dzelkņhaizivs

Squalus acanthias

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

DGS/2AC4-C

Beļģija

16

 

Dānija

93

 

Vācija

17

 

Francija

30

 

Nīderlande

26

 

Zviedrija

1

 

Apvienotā Karaliste

778

 

EK

691

 

Norvēģija

90 (75)

 

KPN

1 051

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

JAX/2AC4-C

Beļģija

64

 

Dānija

27 784

 

Vācija

2 095

 

Francija

44

 

Īrija

1 612

 

Nīderlande

4 507

 

Zviedrija

750

 

Apvienotā Karaliste

4 101

 

EK

40 957

 

Norvēģija

1 600 (76)

 

Farēru salas

713 (77)

 

KPN

42 727

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV

JAX/578/14

Dānija

12 273

 

Vācija

9 809

 

Spānija

13 396

 

Francija

6 482

 

Īrija

31 934

 

Nīderlande

46 801

 

Portugāle

1 296

 

Apvienotā Karaliste

13 266

 

EK

135 257

 

Farēru salas

2 287 (78)  (79)

 

KPN

137 000

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

VIIIc, IX

JAX/8C9.

Spānija

29 587 (80)

 

Francija

377 (80)

 

Portugāle

25 036 (80)

 

EK

55 000

 

KPN

55 000

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

X, CECAF  (81)

JAX/X34PRT

Portugāle

3 200 (82)

 

EK

3 200

 

KPN

3 200

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

CECAF (EK ūdeņi) (83)

JAX/341PRT

Portugāle

1 280 (84)

 

EK

1 280

 

KPN

1 280

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

CECAF (EK ūdeņi) (85)

JAX/341SPN

Spānija

1 280

 

EK

1 280

 

KPN

1 280

Piesardzīga KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas menca

Trisopterus esmarki

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IIIa, IV (EK ūdeņi)

NOP/2A3A4.

Dānija

0

 

Vācija

0

 

Nīderlande

0

 

EK

0

 

Norvēģija

1 000 (86)

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Norvēģijas menca

Trisopterus esmarki

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

NOP/04-N.

Dānija

4 750 (87)  (88)

 

Apvienotā Karaliste

250 (87)  (88)

 

EK

5 000 (87)  (88)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Rūpnieciskās zivis

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

I/F/04-N.

Zviedrija

800 (89)  (90)

 

EK

800

 

KPN

Nepiemēro

 


Sugas:

Kombinēta kvota

Zona:

EK ūdeņi, Vb, VI, VII zona

R/G/5B67-C

EK

Nepiemēro

 

Norvēģija

140 (91)

 

KPN

Nepiemēro

 


Sugas:

Citas sugas

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

OTH/04-N.

Beļģija

38

 

Dānija

3 500

 

Vācija

395

 

Francija

162

 

Nīderlande

280

 

Zviedrija

Nepiemēro (92)

 

Apvienotā Karaliste

2 625

 

EK

7 000 (93)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Citas sugas

Zona:

EK ūdeņi, zona IIa, IV, VIa uz ziemeļiem no 56° 30'N

OTH/2A46AN

EK

Nepiemēro

 

Norvēģija

4 720 (94)  (96)

 

Farēru salas

400 (95)

 

KPN

Nepiemēro

 


(1)  2006. gadā to paredzēts pārskatīt.

(2)  Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlendas, Fēras salas un Faulas.

(3)  Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.

(4)  Zvejojot Ziemeļjūrā.

(5)  2006. gadā to paredzēts pārskatīt.

(6)  Noteikts Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

(7)  No tām pieļaujama nejauša citu sugu nozveja 25 % apjomā vienam kuģim jebkurā brīdī rajonā Vb un apakšapgabalos VI un VIII. Tādu procentuālo vērtību tomēr var pārsniegt pirmajās 24 stundās, sākot zveju konkrētā vietā. Nejauša citu sugu nozveja rajonā Vb un apakšapgabalā VI un VII kopumā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(8)  Arī līdakas. Norvēģijai piešķirtās kvotas ir 6 800 tonnas līdakām un 4 000 tonnas brosmēm, tās var savstarpēji aizstāt līdz 2 000 tonnām, un zvejot drīkst tikai ar āķu jedām rajonā Vb, kā arī apakšapgabalā VI un VII.

(9)  Nozvejotu siļķu izkrāvumi, kas iegūti, izmantojot tīklus ar linuma acs izmēru 32 mm vai lielāku.

(10)  Zvejojot Skageraka apgabalā. Rietumos to norobežo no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai novilkta līnija, un dienvidos to norobežo no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no tās vietas līdz tuvākajam Zviedrijas piekrastes punktam novilkta līnija.

(11)  Nozvejotu siļķu izkrāvumi, kas iegūti, izmantojot tīklus ar linuma acs izmēru 32 mm vai lielāku. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par siļķu izkrāvumiem atsevišķi par ICES rajoniem IVa un IVb.

(12)  Var zvejot EK ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-)

EK

50 000

(13)  Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezveju atskaita no minēto sugu kvotas.

(14)  Nozvejotu siļķu izkrāvumi, kas iegūti, izmantojot tīklus ar linuma acs izmeru, kas mazāks par 32 mm.

(15)  Nozvejotu siļķu izkrāvumi, kas iegūti, izmantojot tīklus ar linuma acs izmeru, kas mazāks par 32 mm.

(16)  Nozvejotu siļķu izkrāvumi, kas iegūti, izmantojot tīklus ar 32 mm vai lielāku linuma acs izmeru.

(17)  Izņemot Blekvoteras krājumu: runa ir par siļķu krājumu Temzas iztekas jūras reģionā – zonā, ko ierobežo līnija, kas no Lendgārdas raga (51°56' N, 1°19.1' E) iet taisni uz dienvidiem līdz 51°33' ziemeļu platumam, un tad – taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krasta punktam.

(18)  Līdz 50 % no šīs kvotas var pārcelt uz ICES rajonu IVb . Tomēr par tādu pārcelšanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (HER/*04B).

(19)  Runa ir par siļķu krājumu ICES rajonā VIa uz ziemeļiem no 56°00' Z un tajā rajona VIa daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00' R un ziemeļiem no 55°00' N, bet tas neattiecas uz Klaidu.

(20)  Šī kvotu var zvejot tikai rajonā VIa uz ziemeļiem no 56°30' N.

(21)  Runa ir par siļķu krājumiem ICES rajonā VIa uz dienvidiem no 56°00' Z un uz rietumiem no 07°00' W.

(22)  Klaidas krājums: runa ir par siļķu krājumu jūras teritorijā uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta no Kintairas raga līdz Korsvolas ragam.

(23)  Rajons VIIa ir samazināts par VIIghjk pievienoto teritoriju, ko norobežo:

ziemeļos — 52° 30'N platums,

dienvidos — 52° 00'N platums,

rietumos — Īrijas krasts,

austrumos — Apvienotās Karalistes krasts.

(24)  Rajons VIIg, h, j, k ir palielināts par teritoriju, ko norobeo

ziemeļos — 52° 30'N platums,

dienvidos — 52° 00'N platums,

rietumos — Īrijas krasts,

austrumos — Apvienotās Karalistes krasts.

(25)  Nedrikst zvejot pirms 2006. gada 1. marta. KPN var parskatit, nemot vera jaunus zinatniskus ieteikumus 2006. gada.

(26)  Var zvejot EK ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Norvēģijas ūdeņi (COD/*04N-)

EK

16 740

(27)  Provizoriska KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunus zinātniskus ieteikumus 2006. gada pirmajā pusē.

(28)  Provizoriska KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunus zinātniskus ieteikumus 2006. gada pirmajā pusē.

(29)  No kā līdz 5% var zvejot VIII a,b,d,e zonā.

(30)  Izņemot aptuveni 120 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(31)  Izņemot aptuveni 289 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā:

 

Norvēģijas ūdeņi (HAD/*04N-)

EK

33 350

(32)  Izņemot aptuveni 563 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(33)  Izņemot aptuveni 4 050 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(34)  Var zvejot EK ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk minētajās zonās nedrīkst zvejot vairāk nekā.

 

Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-)

EK

14 512

(35)  Saskaņā ar kopējo KPN - 43900 tonnas heka ziemeļu krājumam.

(36)  Saskaņā ar kopējo KPN - 43 900 tonnas - heka ziemeļu krājumam.

(37)  Saskaņā ar kopējo KPN - 43 900 tonnas - heka ziemeļu krājumam.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIabde (HKE/*8ABDE)

Beļģija

29

Spānija

1 171

Francija

1 171

Īrija

146

Nīderlande

15

Apvienotā Karaliste

658

EK

3 190

(38)  Saskaņā ar kopējo KPN - 43 900 tonnas - heka ziemeļu krājumam.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV (HKE/*57-14)

Beļģija

1

Spānija

1 463

Francija

2 635

Nīderlande

4

EK

4 103

(39)  Var tikt zvejoti EK ūdeņos apgabalā II, IVa, VIa uz ziemeļiem no 56°30'N, VIb, VII uz rietumiem no 12°W.

(40)  No kā līdz 500 tonnām var būt argentīna (Argentina spp.).

(41)  Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu argentīnas (Argentina spp.) nozveju.

(42)  Var zvejot EK ūdeņos apgabalā VIa uz ziemeļiem no 56°30'N, VIb, VII uz rietumiem no 12°W.

(43)  No ka lidz 61% var nozvejot Norvegijas Ekonomiskaja zona vai zvejas zona ap Jana Majena salu.

(44)  No ka lidz 61% var nozvejot Norvegijas Ekonomiskaja zona vai zvejas zona ap Jana Majena salu.

(45)  Atskaitams no Norvegijas nozvejas ierobežojumiem, kas noteikti saskana ar Piekrastes valstu noligumu

(46)  Nozveja IVa zona neparsniedz 80 047 tonnas.

(47)  Uz ziemeliem no 56°30'N.

(48)  Uz rietumiem no 12°W.

(49)  Noteikts Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

(50)  Jāzvejo ar traļiem, strupdeguna garastu un matastu piezveja jāskaita uz kvotas rēķina.

(51)  Vienīgi piezvejā. Tiešā zveja saskaņā ar šo kvotu nav atļauta.

(52)  Noteikts Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

(53)  Pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā brīdī Vb, VI un VII apakšapgabalā. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII apakšrajonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(54)  Tostarp brosmes. Norvēģijai iedalīta 6 800 tonnu kvota jūras līdakām un 4 000 tonnu kvota brosmēm; šīs kvotas ir savstarpēji aizvietojamas līdz 2 000 tonnu apmērā, un nozveja ICES Vb rajonā un VI un VII apakšapgabalā atļauta tikai ar āķu jedām.

(55)  Arī zilā jūras līdaka un brosmes. Zvejošanai tikai ar āķu jedām VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N) un VIb apgabalā.

(56)  Pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 20 % vienam kuģim VI apakšapgabalā. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI apakšapgabalā nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.

(57)  Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(58)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zvejošana ūdeņos līdz 30 m dziļumam ir aizliegta.

(59)  Papildu 15% var but nozvejoti laika no 1. junija lidz 30. septembrim

(60)  Var tikt zvejotas tikai IV (EK ūdeņi) un IIIa apgabalā. Šajā kvotā ietilpstošā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(61)  No kā 350 tonnas piešķirtas Norvēģijai, un tās jāzvejo IIa rajona un VI apakšapgabala EK ūdeņos. Šo daudzumu VI apakšapgabalā var zvejot tikai ar āķu jedām.

(62)  Ietverot 275 tonnas, kas paredzētas zvejošanai Norvēģijas ūdeņos ICES apakšapgabalā IV (MAC/*04N-).

(63)  Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas ir jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.

(64)  Atskaitāma no Norvēģijas KPN daļas (pieejas kvota). Šī kvota var tikt zvejota tikai IVa rajonā, izņemot 3 000 tonnas, kas var tikt zvejotas IIIa rajonā.

(65)  KPN, par ko vienojušās ES, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

IIIa MAC/*03A.

IIIa, IVb,c MAC/*3A4BC

IVb MAC/*04B.

IVc MAC/*04C

IIa (ārpus EK ūdeņiem), VI, no 2006. gada 1. janvāra līdz31. martam MAC/*2A6

Dānija

 

4 130

 

 

4 020

Francija

 

467

 

 

 

Nīderlande

 

470

 

 

 

Zviedrija

 

 

390

10

 

Apvienotā Karaliste

 

435

 

 

 

Norvēģija

3 000

 

 

 

 

(66)  Var tikt zvejotas tikai rajonos IIa, VIa, (uz ziemeļiem no 56°30’ N), IVa, VIId, e, f, h.

(67)  No kā 1 055 tonnas var tikt zvejotas ICES rajonā IVa uz ziemeļiem no 59°N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Farēru salu kvota 2 908 tonnu apjomā var tikt zvejota ICES rajonā VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) visu gadu un/vai ICES rajonā VIIe, f, h un/vai ICES rajonā IVa.

(68)  KPN, par ko vienojušās ES, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

 

IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A–C.

Vācija

4 336

Francija

2 891

Īrija

14 453

Nīderlande

6 323

Apvienotā Karaliste

39 748

EK

67 751

Farēru salas

9 000

Norvēģija

1 055 ()

()  Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

(69)  Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

(70)  Daudzumi, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, var tikt zvejoti līdz 25% no donora dalībvalsts kvotas ICES apgabalā VIIIa, b, d (MAC/*8ABD.)

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb (MAC/*08B.)

Spānija

1 812

Francija

12

Portugāle

374

(71)  Ietverot tūbītes.

(72)  Var tikt zvejotas tikai apakšapgabalā IV (EK ūdeņi).

(73)  Šo daudzumu var zvejot tikai IV un VIa rajonā uz ziemeļiem no 56°30' N. Kvotā iekļauta maksimāli pieļaujamā 1 832 tonnu siļķu piezveja. Ja šī piezvejas kvota ir pilnībā izmantota, tad Kopienas ūdeņos ir aizliegta Farēru salu zveja, izmantojot tīklus ar linuma acs izmēru, kas mazāks par 32 mm. Jebkādu putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta zvejas apgabalos VIa, VIb un VII.

(74)  Provizoriska KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunus zinātniskus ieteikumus 2006. gadā.

(75)  Ietverot haizivs, Etmopterus spinax, dzeloņhaizivs, Brūnās īsradzes haizivs, laternhaizivs, gludās laternhaizivs un Portugāles dzeloņzivju nozvejas, kas zvejotas ar āķu jedām. Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES IV, VI un VII apakšapgabalos.

(76)  Var tikt zvejotas tikai apakšapgabalā IV (EK ūdeņi).

(77)  Saskaņā ar kopējo kvotu - 3 000 tonnas ICES apakšapgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) un VII e,f,h.

(78)  Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES apgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N) un VIIe,f,h.

(79)  Saskaņā ar kopējo kvotu - 3 000 tonnas - ICES apakšapgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) un VII e,f,h.

(80)  No tām ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar koeficientu 1,2.

(81)  Ūdeņi pie Azoru salām, uz kurām attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija.

(82)  No tam ne vairak ka 5 % ir stavridas garuma no 12 lidz 14 cm, neatkarigi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Ša daudzuma kontroles noluka nozveju svaru reizina ar koeficientu 1,2.

(83)  Ūdeņi pie Madeiras, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija.

(84)  No tām ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar koeficientu 1,2.

(85)  Ūdeņi pie Kanāriju salām, uz kuriem attiecas Spānijas suverenitāte vai jurisdikcija.

(86)  Šo kvotu var zvejot rajonā VIa uz ziemeļiem no 56°30' N.

(87)  Ietverot nešķirojamu stavridu sajaukumu.

(88)  Tikai kā piezveja.

(89)  Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.

(90)  No kā stavridas ne vairāk par 400 tonnām.

(91)  Zvejots tikai ar āķu jedām; ietverot žurkastes, Mora mora un diegspuru vēdzeli.

(92)  Norvēģijas piešķirtā kvota Zviedrijai par “citām sugām” parastajā apmērā.

(93)  Ietver zvejniecības, kas nav īpaši minētas, attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(94)  Tikai IIa un IV zona. Ietver zvejas veidus, kas nav īpaši minēti.

(95)  Tikai sīgas piezveja IV un VIa zonā.

(96)  Ietver zvejas veidus, kas nav īpaši minēti, attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNA UN GRENLANDES

ICES APGABALI I, II, IIIa, IV, V, XII, XIV un NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

Sugas:

Sniega krabis

Chionoecetes spp.

Zona:

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

PCR/N01GRN

Īrija

125

 

Spānija

875

 

EK

1 000

 

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

RNG/N01GRN

Vācija

0

 

EK

192 (1)

 

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

RNG/514GRN

Vācija

0

 

Apvienotā Karaliste

0

 

EK

285 (2)

 

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

I un II (EK, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi)

HER/1/2.

Beļģija

22

 

Dānija

21 243

 

Vācija

3 720

 

Spānija

70

 

Francija

917

 

Īrija

5 499

 

Nīderlande

7 602

 

Polija

1 075

 

Portugāle

70

 

Somija

329

 

Zviedrija

7 872

 

Apvienotā Karaliste

13 581

 

EK

62 000

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

COD/1N2AB.

Vācija

2 286

 

Grieķija

283

 

Spānija

2 550

 

Īrija

283

 

Francija

2 098

 

Portugāle

2 550

 

Apvienotā Karaliste

8 869

 

EK

18 920

 

KPN

457 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 0, 1 (tostarp V, XIV (Grenlandes ūdeņi))

COD/N01514

Vācija

0

 

Apvienotā Karaliste

0

 

EK

0

 

KPN

0

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

I, II b

COD/1/2B.

Vācija

3 023

 

Spānija

7 814

 

Francija

1 290

 

Polija

1 417

 

Portugāle

1 650

 

Apvienotā Karaliste

1 936

 

Visas dalībvalstis

100 (3)

 

EK

17 229 (4)

 

KPN

457 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

C/H/05B-F.

Vācija

10

 

Francija

60

 

Apvienotā Karaliste

430

 

EK

500

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

HAL/514GRN

Portugāle

800

 

EK

1 000 (5)  (6)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona:

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

HAL/N01GRN

EK

200 (7)  (8)

 

KPN

Neattiecas

 


Sugas:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

IIb

CAP/02B.

EK

0

 

KPN

0

 


Sugas:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

CAP/514GRN

Visas dalībvalstis

0

 

EK

0

 

KPN

Neattiecas

 


Sugas:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

HAD/1N2AB.

Vācija

591

 

Francija

355

 

Apvienotā Karaliste

1 814

 

EK

2 760

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

WHB/1/2-N.

Vācija

500

 

Francija

500

 

EK

1 000

 

KPN

2 000 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

WHB/05B-F.

Dānija

7 040

 

Vācija

480

 

Francija

768

 

Nīderlande

672

 

Apvienotā Karaliste

7 040

 

EK

16 000

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterigia

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

B/L/05B-F.

Vācija

898 (9)

 

Francija

1 992 (9)

 

Apvienotā Karaliste

175 (9)

 

EK

3 065 (9)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

PRA/514GRN

Dānija

887

 

Francija

887

 

EK

5 675 (10)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

PRA/ N01GRN

Dānija

2 000

 

Francija

2 000

 

EK

4 000

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

POK/1N2AB.

Vācija

2 880

 

Francija

463

 

Apvienotā Karaliste

257

 

EK

3 600

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

I, II (starptautiskie ūdeņi)

POK/1/2INT

EK

0

 

KPN

Neattiecas

 


Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

POK/05B-F.

Beļģija

56

 

Vācija

347

 

Francija

1 691

 

Nīderlande

56

 

Apvienotā Karaliste

650

 

EK

2 800

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

GHL/1N2AB.

Vācija

37

 

Apvienotā Karaliste

37

 

EK

75

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

I, II (starptautiskie ūdeņi)

GHL/1/2INT

EK

0

 

KPN

Neattiecas

 


Sugas:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

GHL/514GRN

Vācija

5 154

 

Apvienotā Karaliste

271

 

EK

6 300 (11)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

GHL/N01GRN

Vācija

550

 

EK

1 500 (12)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Skumbrija

Scomber scombrus

Zona:

IIa (Norvēģijas ūdeņi)

MAC/02A-N.

Dānija

9 000 (13)

 

EK

9 000 (13)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Skumbrija

Scomber scombrus

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

MAC/05B-F.

Dānija

2 908 (14)

 

EK

2 908

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas jūras asaris

Sebastes spp.

Zona:

V, XII, XIV (15)  (16)

RED/51214.

Igaunija

284 (16)  (17)

 

Vācija

5 772 (16)  (17)

 

Spānija

1 014 (16)  (17)

 

Francija

539 (16)  (17)

 

Īrija

2 (16)  (17)

 

Latvija

103 (16)  (17)

 

Nīderlande

3 (16)  (17)

 

Polija

520 (16)  (17)

 

Portugāle

1 212 (16)  (17)

 

Apvienotā Karaliste

14 (16)  (17)

 

EK

9 463 (16)

 

KPN

62 416

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas jūras asaris

Sebastes spp.

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

RED/1N2AB.

Vācija

766 (18)

 

Spānija

95 (18)

 

Francija

84 (18)

 

Portugāle

405 (18)

 

Apvienotā Karaliste

150 (18)

 

EK

1 500 (18)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas jūras asaris

Sebastes spp.

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

RED/514GRN

Vācija

9 356

 

Francija

47

 

Apvienotā Karaliste

66

 

EK

13 229 (19)  (20)  (21)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas jūras asaris

Sebastes spp.

Zona:

Va (Islandes ūdeņi)

RED/05A-IS

Beļģija

0 (22)  (23)  (24)

 

Vācija

0 (22)  (23)  (24)

 

Francija

0 (22)  (23)  (24)

 

Apvienotā Karaliste

0 (22)  (23)  (24)

 

EK

0 (22)  (23)  (24)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas jūras asaris

Sebastes spp.

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

RED/05B-F.

Beļģija

21

 

Vācija

2 761

 

Francija

186

 

Apvienotā Karaliste

32

 

EK

3 000

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Piezveja

Zona:

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

XBC/ N01GRN

EK

2 000 (25)

 

KPN

Neattiecas

 


Sugas:

Citas sugas (26)

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

OTH/1N2AB.

Vācija

150 (26)

 

Francija

60 (26)

 

Apvienotā Karaliste

240 (26)

 

EK

450 (26)

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Citas sugas (27)

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

OTH/05B-F.

Vācija

305

 

Francija

275

 

Apvienotā Karaliste

180

 

EK

760

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Plekstveidīgās zivis

Zona:

Vb (Farēru ūdeņi)

FLX/05B-F.

Vācija

81

 

Francija

63

 

Apvienotā Karaliste

306

 

EK

450

 

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


(1)  No kā 192 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai.

(2)  No kā 285 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai.

(3)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(4)  Kopienai pieejamo mencas krājumu daļas piešķiršana Špicbergenā un Bear salās nekādi neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes nolīguma.

(5)  No kā 200 tonnas, kas ir paredzētas zvejot tikai ar āķa jedām, piešķirtas Norvēģijai.

(6)  Ja Atlantijas paltusa piezveja, veicot mencas un sarkanasara zveju ar traļiem, rada šīs kvotas pārzveju, Grenlandes iestādes nodrošinās, ka tiek rasts risinājums, lai Kopienas mencas un sarkanasara zveja var turpināties, līdz atbilstīgās kvotas ir izsmeltas.

(7)  No kā 200 tonnas, ko paredzētas zvejot tikai ar āķa jedām, piešķirtas Norvēģijai.

(8)  Ja Atlantijas paltusa piezveja, veicot mencas un sarkanasara zveju ar traļiem, rada šīs kvotas pārzveju, Grenlandes iestādes nodrošinās, ka tiek rasts risinājums, lai Kopienas mencas un sarkanasara zveja var turpināties, līdz atbilstīgās kvotas ir izsmeltas.

(9)  Strupdeguņa garastes un ogļzivs piezvejas līdz 1 080 tonnām skaita uz šīs kvotas rēķina.

(10)  No kā 2 750 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai un 2 750 tonnas - Farēru salām.

(11)  No kā 800 tonnas piešķirtas Norvēģijai un 75 tonnas – Farēru salām.

(12)  No kā 800 tonnas piešķirtas Norvēģijai un 150 tonnas – Farēru salām.

(13)  Var tikt arī zvejotas apakšapgabalā IV (Norvēģijas ūdeņi) un rajonā IIa (starptautiskie ūdeņi) (MAC/*4N-2A).

(14)  Var tikt zvejotas IVa zonā (EK ūdeņi) (MAC/*04A.).

(15)  EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi.

(16)  Var tikt zvejotasNAFO uzraudzības apgabala 2. apakšapgabala rajonos IF un 3K, taču skaita uz V, XII, XIV kvotas rēķina, ievērojot kopējo kvotu 15 675 tonnu apmērā (RED/*N1F3K).

(17)  Līdz 2006. gada 1. jūlijam drīkst zvejot ne vairāk kā 80% no kvotas

(18)  Tikai kā piezveja.

(19)  Var zvejot ar pelaģisko trali. Par nozvejām ar grunts trali un pelaģisko trali ziņo atsevišķi. Var tikt zvejotas austrumos vai rietumos.

(20)  3 500 tonnas zvejošanai ar pelaģisko trali ir piešķirtas Norvēģijai.

(21)  260 tonnas ir piešķirtas Farēru salām. Par nozvejām ar grunts trali un pelaģisko trali ziņo atsevišķi.

(22)  Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(23)  Zvejošanai laika posmā no jūlija līdz decembrim.

(24)  Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Islandi par zvejniecību 2006. gadā.

(25)  Attiecas uz jauktu mencu, samu, raju, jūras līdaku un brosmju piezveju. Mencu piezvejas apjomi nedrīkst pārsniegt 100 tonnas. Var zvejot austrumos vai rietumos.

(26)  Tikai piezvejas veidā.

(27)  Izņemot nekomerciāla rakstura zivju sugas.

IC PIELIKUMS

NAFO

ZIEMELRIETUMU ATLANTIJAS APGABALS

Visas KPN un saistītie nosacījumi ir pieņemti saskana ar NAFO.

Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

COD/N2J3KL

EK

0 (1)

 

KPN

0 (1)

 


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

COD/N3NO.

EK

0 (2)

 

KPN

0 (2)

 


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3M

COD/N3M.

EK

0 (3)

 

KPN

0 (3)

 


Sugas:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 2J3KL

WIT/N2J3KL

EK

0 (4)

 

KPN

0 (4)

 


Sugas:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3NO

WIT/N3NO.

EK

0 (5)

 

KPN

0 (5)

 


Sugas:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

PLA/N3M.

EK

0 (6)

 

KPN

0 (6)

 


Sugas:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

PLA/N3LNO.

EK

0 (7)

 

KPN

0 (7)

 


Sugas:

Īsspuras kalmāri

Illex illecebrosus

Zona:

NAFO apakšzonas 3 un 4

SQI/N34.

Igaunija

128 (9)

 

Latvija

128 (9)

 

Lietuva

128 (9)

 

Polija

227 (9)

 

EK

 (8)  (9)

 

KPN

34 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

YEL/N3LNO.

Igaunija

pm

 

Latvija

pm

 

Lietuva

pm

 

Polija

pm

 

EK

0 (10)  (11)

 

KPN

15 000

 


Sugas:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

CAP/N3NO.

EK

0 (12)

 

KPN

0 (12)

 


Sugas:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3L (13)

PRA/N3L.

Igaunija

245 (14)

 

Latvija

245 (14)

 

Lietuva

245 (14)

 

Polija

245 (14)

 

EK

245 (14)  (15)

 

KPN

22 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (16)

PRA/N3M.

KPN

pm (17)

 


Sugas:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

NAFO 3LMNO

GHL/N3LMNO

Igaunija

371

 

Vācija

378

 

Latvija

52

 

Lietuva

26

 

Spānija

5 072

 

Portugāle

2 139

 

EK

8 038

 

KPN

13 079

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Raja

Rajidae

Zona:

NAFO 3LNO

SRX/N3LNO.

Spānija

6 561

 

Portugāle

1 274

 

Igaunija

546

 

Lietuva

119

 

EK

8 500

 

KPN

13 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasaris

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3LN

RED/N3LN.

EK

0 (18)

 

KPN

0 (18)

 


Sugas:

Jurasasaris

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3M

RED/N3M.

Igaunija

1 571 (19)

 

Vācija

513 (19)

 

Spānija

233 (19)

 

Latvija

1 571 (19)

 

Lietuva

1 571 (19)

 

Portugāle

2 354 (19)

 

EK

7 813 (19)

 

KPN

5 000 (19)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas juras asaris

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3O

RED/N3O.

Spānija

1 771

 

Portugāle

5 229

 

EK

7 000

 

KPN

20 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas juras asaris

Sebastes spp.

Zona:

NAFO zona 2, rajons IF un 3K

RED/N1F3K.

Latvija

364

 

Lietuva

3 019

 

KPN

3 383

 


Sugas:

Amerikas baltā jūrasvēdzele

Urophycis tenuis

Zona:

NAFO 3NO

HKW/N3NO.

Spānija

2 165

 

Portugāle

2 835

 

EK

5 000

 

KPN

8 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


(1)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(2)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(3)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(4)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(5)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(6)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(7)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(8)  Nav noteikta Kopienas daļa, 29 467 tonnu apjoms ir pieejams Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(9)  Zvejošanai starp 1. jūliju līdz 31. decembri.

(10)  Lai gan Kopienai ir pieejama kopējā kvota 76 tonnu apmērā, nolemts šo apjomu pazemināt līdz 0. Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(11)  Informāciju par nozvejuam, kas zvejotas ar kuģiem saskana ar šo kvotu, sniedz karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO atbildīgajam sekretāram ar 48 stundu intervalu.

(12)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(13)  Neietverot četrstūra zonu, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr

Platums N

Garums W

1

47o20'0

46o40'0

2

47o20'0

46o30'0

3

46o00'0

46o30'0

4

46o00'0

46o40'0

(14)  Zvejošanai no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 14. septembrim un no 1. decembra līdz 31. decembrim.

(15)  Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(16)  Kuģi var ari zvejot šo krājumu rajona 3L četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Platums N

Garums W

1

47°20'0

46°40'0

2

47°20'0

46°30'0

3

46°00'0

46°30'0

4

46°00'0

46°40'0

Veicot zvejniecību šajā četrstūra zonā, kuģi, neatkarīgi no tā, vai tie šķērso vai nešķērso līniju, kas atdala NAFO rajonus 3L un 3M, ziņo saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 189/92 (1992. gada 27. janvāris), kas nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp. 4. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997, 1. lpp.)).

Pie tam garneļu zvejniecība ir aizliegta no 2006. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim rajona, kuru ierobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Platums N

Garums W

1

47°55'0

45°00'0

2

47°30'0

44°15'0

3

46°55'0

44°15'0

4

46°35'0

44°30'0

5

46°35'0

45°40'0

6

47°30'0

45°40'0

7

47°55'0

45°00'0

(17)  Neattiecas. Zvejniecību pārvalda ar zvejas piepūles ierobežojumiem. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar šādu zvejniecību, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģa darbības sākšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai, ja Komisija to nav apstrīdējusi piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma.

Maksimālais pieļaujamais zvejas kuģu skaits un zvejošanas ilgums

Dalībvalsts

Maksimālais zvejas kuģu skaits

Maksimālais zvejas dienu skaits

Dānija

2

131

Igaunija

8

1667

Spānija

10

257

Latvija

4

490

Lietuva

7

579

Polija

1

100

Portugāle

1

69

Katra dalībvalsts 25 dienu laikā pēc kalendārā mēneša, kad ir veiktas nozvejas, katru mēnesi ziņo Komisijai par zvejas dienām, kas pavadītas rajonā 3M un apgabalā, kas noteikts (1) zemsvītras piezīmē.

(18)  Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 29. pantā.

(19)  Šai kvotai ir jāsaskan ar KPN 5 000 tonnu apmērā, kas ieviesta šim krājumam. Pēc KPN izsmelšanas tiks apturēta šā krājuma specializēta zveja neatkarīgi no nozvejas līmeņa.

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠĀS ZIVIS – visi apgabali

KPN šajā apgabalā ir pienemtas saskaņā ar tunzivs zvejniecības starptautiskām zvejniecību organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

Sugas:

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no garuma grāda 45° W un Vidusjūra

BFT/AE045W

Kipra

 (1)

 

Grieķija

323

 

Spānija

6 266

 

Francija

6 182

 

Itālija

4 880

 

Malta

 (1)

 

Portugāle

590

 

Visas dalībvalstis

60 (2)

 

EK

18 301

 

KPN

32 000

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Sugas:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no platuma 5o N

SWO/AN05N

Spānija

5 565

 

Portugāle

1 010

 

Visas dalībvalstis

185,5 (3)

 

EK

6 760,5

 

KPN

14 000

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Sugas:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no platuma 5o N

SWO/AS05N

Spānija

5 422,8

 

Portugāle

357,2

 

EK

5 780

 

KPN

16 055

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Baltā tunzivs

Germo alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no platuma 5o N

ALB/AN05N

Īrija

5 678,7 (4)  (6)

 

Spānija

24 282,5 (4)  (6)

 

Francija

7 784,9 (4)  (6)

 

Apvienotā Karaliste

402,1 (4)  (6)

 

Portugāle

2 672,3 (4)  (6)

 

EK

40 820,5 (4)  (5)

 

KPN

34 500

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Dienvidu tunzivs

Germo alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no platuma 5o N

ALB/AS05N

Spānija

943,7

 

Francija

311

 

Portugāle

660

 

EK

1 914,7

 

KPN

30 915

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

Atlantijas okeāns

BET/ATLANT

Spānija

24 616,1

 

Francija

11 018,3

 

Portugāle

10 873,3

 

EK

46 507,7

 

KPN

90 000

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Sugas:

Zilā marlina

Makaira nigricans

Zona:

Atlantijas okeāns

BUM/ATLANT

EK

103

 

KPN

Neattiecas

 


Sugas:

Baltā marlīna

Tetrapturus alba

Zona:

Atlantijas okeāns

WHM/ATLANT

EK

46,5

 

KPN

Neattiecas

 


(1)  Kipra un Malta var zvejot, ievērojot ICCAT kvotu “Citi”, saskaņā ar ICCAT Atbilstības tabulām, kas pienemtas ICCAT ikgadējā sanāksmē 2003. gada.

(2)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli un tikai piezvejas veidā.

(3)  Izņemot Spāniju un Portugāli un tikai piezvejas veidā.

(4)  Aizliegts izmantot jebkādus žaunu tīklus, šķēršļu tiklus un iepinošos tīklus.

(5)  Kopienas kuģu skaits, kas zvejo balto tunzivi kā mērķa sugu, ir 1 253, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 1. punktu.

(6)  Maksimālā zvejas kuģu skaita sadalījums starp dalībvalstīm, kas ir pilnvaroti zvejot balto tunzivi kā mērķa sugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 4. punktu ir šāds.

Dalībvalsts

Maksimālais zvejas kuģu skaits

Īrija

50

Spānija

730

Francija

151

Apvienotā Karaliste

12

Portugāle

310

EK

1 253

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, un tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN izsmelšanas dēļ.

Sugas:

Melnspuras leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SSI/F483.

KPN

2 200 (1)

 


Sugas:

Vienradža leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

LIC/F5852.

KPN

150 (2)

 


Sugas:

Antarktikā leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

ANI/F483.

KPN

2 244 (3)

 


Sugas:

Antarktiskā leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika (4)

ANI/F5852.

KPN

1 210 (5)

 


Sugas:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

TOP/F483.

KPN

3 556 (6)  (7)

 

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Pārvaldības apgabals A: 48 W līdz 43 30 W – 52 30 S līdz 56 S (TOP/*F483A)

0

 

Pārvaldības apgabals B: 43 30 W līdz 40 W – 52 30 S līdz 56 S (TOP/*F483B)

1 067

 

Pārvaldības apgabals C: 40 W līdz 33 30 W – 52 30 S līdz 56 S (TOP/*F483C)

2 489

 


Sugas:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4 Antarktika

TOP/F484.

KPN

100 (8)  (9)  (10)

 


Sugas:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktik

TOP/F5852.

KPN

2 584 (11)  (12)

 


Sugas:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 48

KRI/F48.

KPN

4 000 000 (13)

 

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajos apakšapgabalos nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Apakšapgabals 48.1 (KRI/*F481.)

1 008 000

 

Apakšapgabals 48.2 (KRI/*F482.)

1 104 000

 

Apakšapgabals 48.3 (KRI/*F483.)

1 056 000

 

Apakšapgabals 48.4 (KRI/*F484.)

832 000

 


Sugas:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.1 Antarktika

KRI/F5841.

KPN

440 000 (14)

 

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajos apgabalos nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Rajons 58.4.1 uz rietumiem no 115o E (KRI/*F-41W)

277 000

 

Rajons 58.4.1 uz austrumiem no 115o E (KRI/*F-41E)

163 000

 


Sugas:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.2 Antarktika

KRI/F5842.

KPN

450 000 (15)

 


Sugas:

Kūkumainā menca

Gobionotothen gibberifrons

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

NOG/F483.

KPN

1 470 (16)

 


Sugas:

Pelēkā menca

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

NOS/F483.

KPN

300 (17)

 


Sugas:

Pelēkā menca

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

NOS/F5852.

KPN

80 (18)

 


Sugas:

Lāsumainā menca

Notothenia rossii

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

NOR/F483.

KPN

300 (19)

 


Sugas:

Krabis

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

PAI/F483.

KPN

1 600 (20)

 


Sugas:

Dienviddžordžijas leduszivs

Pseudochaenichthus georgianus

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SGI/F483.

KPN

300 (21)

 


Sugas:

Makrurona

Macrourus spp.

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

GRV/F5852.

KPN

360 (22)

 


Sugas:

Citas sugas

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

OTH/F5852.

KPN

50 (23)

 


Sugas:

Rajas

Rajidae

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

SRX/F5852.

KPN

120 (24)  (25)

 


Sugas:

Kalmārs

Martialia hyadesi

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SQS/F483.

KPN

2 500 (26)

 


(1)  KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek pārtraukta.

(2)  KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attieciga zvejošana tiek pārtraukta.

(3)  KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2005. gada 15. novembra līdz 2006. gada 14. novembrim. Šā krājuma zvejošana laikposmā no 2006. gada 1. marta līdz 31. maijam ir ierobežota līdz 561 tonnām.

(4)  Šis KPN nolūkos apgabals, kurā ir pielauta zveja, ir definēts kā FAO statistiskā iedalījuma 58.5.2. dala, kas atrodas rajonā, ko ierobežo līnija:

a)

sākot ar punktu, kur Vidusjūras garums 72o15’E šķērso robežu, kas ir Austrālijas-Francijas jūras robežas noteiktšanas nolīgumā, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tās krustošanās punktam ar platuma 53o25'S paralēli;

b)

tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustošanās punktam ar meridiānu garumā 74oE;

c)

tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko paralēles platuma 52o40'S un garuma 76oE šķērsojumu;

d)

tad uz ziemeļiem gar meridiānu līdz tā krustošanās punktam ar paralēli platuma 52oS;

e)

tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko paralēles šķērsojumu platumā 51oS ar meridiānu garumā 74o30’E un

f)

tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(5)  Šī KPN ir attiecinama uz laikposmu no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.

(6)  Šī KPN attiecas uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2006. gada 1. maija līdz 31. augustam un zveju ar murdiem no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.

(7)  Ietverot 177 tonnas raju un 177 tonnas Macrorus spp. piezvejas veidā.

(8)  Zvejošanai tikai ar āķu jedām.

(9)  Šī KPN ir piemērojama zvejošanas sezonas laikā, kas noteikta tāda, kāda tā ir apakšapgabalā 48.3 vai līdz ir sasniegta Dissostichus eleginoides nozvejas robeža apakšapgabalā 48.4, vai līdz ir sasniegta Dissostichus eleginoides nozvejas robeža 48.3 apakšapgabalā, kā noteikts iepriekš, atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk.

(10)  Katram kuģim, kas piedalās zvejā, ir jāiesaistās marķēšanas programmā saskaņā ar CCAMLR marķēšanas protokolu.

(11)  Šī KPN attiecas uz zveju ar trali un murdu laikposmā no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim un uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2006. gada 1. maija līdz 31. augustam.

(12)  KPN ir attiecināma tikai uz rietumiem no 79o20’E. Zvejošana uz austrumiem no meridiāna šajā zonā ir aizliegta (skatīt XIII pielikumu).

(13)  Šī KPN attiecināma uz laikposmu no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.

(14)  Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.

(15)  Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.

(16)  KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(17)  KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(18)  KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(19)  KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(20)  Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.

(21)  KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētāzvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(22)  KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek slēgta.

(23)  KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek slēgta.

(24)  KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek slēgta.

(25)  Šīs KPN nolūkos rajas ir jāskaita kā viena suga.

(26)  Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2005. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. novembrim.


II PIELIKUMS

IIA PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE ZVEJAS KUĢIEM KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ

1.   Darbības joma

Šajā pielikumā norādītos nosacījumus attiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par 10 metriem, kas pārvadā jebkuru no zvejas rīkiem, kas noteikti 4. punktā, un kas zvejo apgabalā IV un rajonos IIa (EK ūdeņos), IIIa, VIa, VIIa un VIId. Šajā pielikumā atsauce uz 2006. gadu nozīmē laikposmu no 2006. gada 1. februāra līdz 2007. gada 31. janvārim.

2.   Ģeogrāfisko apgabalu definīcijas

2.1.

Šo pielikums attiecas uz šādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, kas pārstāv šādus visus apgabalus:

a)

Kategats,

b)

Skageraks, apgabals IV, rajons IIa (EK ūdeņi) un VIId,

c)

rajons VIIa,

d)

rajons VIa.

2.2.

Uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu uzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, attiecas šāda ICES rajona VIa definīcija:

rajons VIa, izņemot to rajona VIa daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kas rodas, secīgi savienojot ar taisnām līnijām šādas ģeogrāfiskas koordinātas, kuras mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

 

60o00'N, 04o00'W;

 

59o45'N, 05o00'W;

 

59o30'N, 06o00'W;

 

59o00'N, 07o00'W;

 

58o30'N, 08o00'W;

 

58o00'N, 08o00'W;

 

58o00'N, 08o30'W;

 

56o00'N, 08o30'W;

 

56o00'N, 09o00'W;

 

55o00'N, 09o00'W;

 

55o00'N, 10o00'W;

 

54o30'N, 10o00'W.

3.   Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir 24 stundu laikposms vai jebkura šāda laikposma daļa, kuras laikā zvejas kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas. Laiks, kad sāk skaitīt 24 stundas, ir pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

4.   Zvejas rīku definīcija

Šajā pielikumā ir noteiktas šādas zvejas rīku grupas:

a)

traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, izņemot rāmju traļus, kuru linuma acu izmērs ir:

i)

vienāds ar vai lielāks par 16 mm un mazāks par 32 mm,

ii)

vienāds ar vai lielāks par 70 mm un mazāks par 90 mm,

iii)

vienāds ar vai lielāks par 90 mm un mazāks par 100 mm,

iv)

vienāds ar vai lielāks par 100 mm un mazāks par 120 mm,

v)

vienāds vai lielāks par 120 mm;

b)

rāmju traļi, kuru linuma acu izmērs ir:

i)

vienāds vai lielāks par 80 mm un mazāks par 90 mm,

ii)

vienāds vai lielāks par 90 mm un mazāks par 100 mm,

iii)

vienāds vai lielāks par 100 mm un mazāks par 120 mm,

iv)

vienāds vai lielāks par 120 mm;

c)

žaunu tīkli, iepinējtīkli ar linuma acu izmēru, izņemot rāmju tīklus, kurš ir:

i)

mazāks par 110 mm,

ii)

vienāds vai lielāks par 110 mm un mazāks par 220 mm,

iii)

vienāds vai lielāks par 220 mm;

d)

rāmju tīkli;

e)

āķu jedas.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

5.   Dalībvalstu saistības

Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka kuģi, kad uz to klāja ir zvejas rīki, kas minēti 4. punktā, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, drīkst atrasties 2. punktā noteiktā apgabalā ne vairāk kā par to dienu skaitu, kas noteikts 8. punktā.

6.   Zvejas piepūles līmeņi

6.1.

Dalībvalsts neatļaujt zveju, kuru veic, izmantojot 4. pantā norādītos zvejas rīkus, jebkurā 2. pantā noteiktajā apgabalā nevienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam nav šādas zvejas darbības ieraksta 2001., 2002., 2003., 2004. vai 2005. gadā šajā apgabalā – neietverot tādu zvejas darbību ierakstu, kuras saistītas ar dienu nodošanu citam zvejas kuģim –, izņemot, ja tas nodrošina, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiks izslēgta līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos.

Tomēr kuģim, kuram ir zvejas darbības ieraksti par 4. pantā norādītā zvejas rīka izmantošanu, var dot atļauju izmantot citu 4. pantā norādīto zvejas rīku ar noteikumu, ka piešķirto zvejas dienu skaits šim citam zvejas rīkam ir lielāks vai vienāds ar pirmajam zvejas rīkam piešķirto dienu skaitu.

6.2.

Kuģim, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu 2. punktā noteiktā apgabalā, nav tiesību šajā apgabalā zvejot ar 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ja vien šim kuģim nav piešķirta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un ja tam piešķirtas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. punktu.

7.   Zvejas piepūles aprēķināšana

Dalībvalsts neatskaita nevienu dienu no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu vienam apgabalam piešķirts kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu, kad kuģis ir bijis šajā apgabalā, taču nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis apgabalā, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotas personas neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā iesniedz Komisijai jebkuru tādu lēmumu attaisnojumu, kas pieņemti uz šā pamata, kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas situācijas pierādījumiem.

8.   Maksimālais dienu skaits

8.1.

Lai noteiktu maksimālo dienu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā, piemēro šādus īpašus nosacījumus saskaņā ar I tabulu.

a)

Kuģim jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. papildinājumā.

b)

Kuģim jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti 2. papildinājumā.

c)

Kuģa vai tāda kuģa un kuģu, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst šim īpašajam nosacījumam, mutadis mutandis, kurš ir aizstāts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, veiktajam kopējam mencas izkrāvumam 2002. gadā jābūt mazākam par 5 % no kopējā visu sugu izkrāvuma, ko kuģis veicis 2002. gadā, pārbaudot pēc Kopienas zvejas žurnālā ierakstītā izkrāvuma apjoma dzīvsvarā.

d)

Kuģa vai tāda kuģa un kuģu, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst šim īpašajam nosacījumam, mutadis mutandis, kurš ir aizstāts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, veiktajam kopējam mencas, jūrasmēles un plekstes izkrāvumam 2002. gadā jābūt mazākam par 5 % no kopējā visu sugu izkrāvuma, ko kuģis veicis 2002. gadā, pārbaudot pēc Kopienas zvejas žurnālā ierakstītā izkrāvuma apjoma dzīvsvarā.

e)

Kuģa vai tāda kuģa un kuģu, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst šim īpašajam nosacījumam, mutadis mutandis, kurš ir aizstāts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, veiktajā kopējā izkrāvumā 2002. gadā jābūt mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % plekstu no kopējā visu sugu izkrāvuma, ko kuģis veicis 2002. gadā, pārbaudot pēc Kopienas zvejas žurnālā ierakstītā izkrāvuma apjoma dzīvsvarā.

f)

Kuģa vai tāda kuģa un kuģu, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst šim īpašajam nosacījumam, mutadis mutandis, kurš ir aizstāts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, veiktajā kopējā izkrāvumā 2002. gadā jābūt mazāk par 5 % mencu un vairāk par 5 % akmeņplekstu un zaķzivs no kopējā visu sugu izkrāvuma, ko kuģis veicis 2002. gadā, pārbaudot pēc Kopienas zvejas žurnālā ierakstītā izkrāvuma apjoma dzīvsvarā.

g)

Kuģim jābūt aprīkotam ar šķēršļu tīklu, kam linuma acu izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 110 mm, un tam ārpus ostas jāatrodas ne vairāk kā 24 stundas.

h)

Kuģim jākuģo ar karogu un jābūt reģistrētam dalībvalstī, kurai ir jāizstrādā sistēma, kas Komisijai jāapstiprina, lai automātiski apturētu zvejas atļaujas, ievērojot to kuģu pārkāpumus, kas atbilst šim īpašajam nosacījumam.

i)

Uz kuģa, kas atrodas apgabalā 2003., 2004. vai 2005. gadā ar 4. punktā norādītajiem zvejas rīkiem, klāja paturēto mencu daudzums 2006. gadā ir mazāk par 5 % no kuģa kopējā visu sugu izkrāvuma, pārbaudot pēc Kopienas zvejas žurnālā ierakstītā izkrāvuma apjoma dzīvsvarā. Pārvaldības laikposmā, kad kuģis izmanto šo nosacījumu, kuģis nedrīkst pārvadāt nevienu citu zvejas rīku, kā to, kas norādīts 4.b.iii. vai 4.b.iv. punktā.

j)

Kuģim jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti 3. papildinājumā.

k)

Kuģa un kuģu, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst šim konkrētajam nosacījumam, mutadis mutandis, kurš ir aizstāts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, veiktajā kopējā izkrāvumā 2002. gadā jābūt mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % plekstu no kopējā visu sugu izkrāvuma apjoma dzīvsvarā, kas ierakstīts Kopienas zvejas žurnālā laikposmā no maija līdz oktobrim. Vismaz 55 % no šā nosacījuma pieļauto dienu skaita jāizmanto apgabala uz austrumiem no 4o30'W laikposmā no maija līdz oktobrim, to ietverot.

8.2.

Maksimālais dienu skaits gadā, ko kuģis, uz kura ir 4. punktā minētie zvejas rīki, var pavadīt jebkurā no 2. punktā minētajiem apgabaliem, ir norādīts I tabulā.

8.3.

Maksimālais dienu skaits gadā, ko kuģis var pavadīt jebkurā no 2. punktā minēto apgabalu kombinācijā, nedrīkst būt lielāks par to dienu maksimālo skaitu, kas piešķirts vienam no šiem apgabaliem.

8.4.

Dienu, kas pavadīta šā pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā, arī pieskaita kopējam dienu skaitam, kas ar vienādām zvejas rīku kategorijām strādājošam kuģim atļauts IIC pielikuma 1. punktā minētajā apgabalā.

8.5.

Ja kuģis zvejas izbraucienā šķērso robežu starp diviem apgabaliem, dienu pieskaita tam apgabalam, kurā pavadīta tās dienas lielāka daļa.

9.   Pārvaldības laikposms

9.1.

Dalībvalsts var sadalīt dienas, kas norādītas vienam apgabalam I tabulā, pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

9.2.

Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt jebkurā no 2. punktā minētajiem apgabaliem pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

9.3.

Kuģim, kas ir izmantojis tam piešķirto dienu skaitu, kas pavadāmas apgabalā, jebkurā šā pārvaldes laikposma laikā jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2. pantā minētā apgabala, līdz pārvaldes laikposma beigām, izņemot, ja tas izmanto kādu nereglamentētu rīku, kā aprakstīts 18. punktā.

10.   Papildu dienu piešķiršana pastāvīgai zvejas darbību pārtraukšanai

10.1.

Komisija var piešķirt dalībvalstīm papildu dienu skaitu, kuras zvejas kuģis drīkst atrasties apgabalā, turot uz kuģa jebkādus zvejas rīkus, kas minēti 4. punktā, pamatojoties uz pastāvīgu zvejas darbību pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2002. gada 1. janvāra, vai nu saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (1), vai citu apstākļu rezultātā, ko dalībvalsts pienācīgi pamato. Papildu dienu skaists būs tieši proporcionāls 2001. gada zvejas piepūlei, ko mēra to kuģu kilovatdienās, kurus izņem no zvejas un kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, salīdzina ar zvejas piepūles salīdzinošo apjomu visiem kuģiem, kas 2001. gadā izmantoja šos zvejas rīkus. Jebkura dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis tiek aizstāts saskaņā ar 6. punkta 2. apakšpunktu.

10.2.

Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot 10. punkta 1. apakšpunktā minētos iedalījumus, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kas satur informāciju par pastāvīgu minēto zvejas darbību pārtraukšanu.

10.3.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt 8. punkta 2. apakšpunktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

10.4.

Papildu dienu skaits, kas rodas no pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas un ko Komisija piešķīrusi iepriekš, tiek saglabāts 2006. gadam.

11.   Papildu dienu piešķiršana, lai uzlabotu novērošanas nodrošinājumu

11.1

Komisija, pamatojoties uz uzlaboto programmu par novērošanas nodrošinājumu partnerattiecībās starp zinātniekiem un zivsaimniecības nozari, 2006. gadā var piešķirt dalībvalstīm trīs papildu dienas, kurās kuģi ar jebkuru 4. punktā norādīto zvejas rīku var atrasties apgabalā, turot jebkuru 4. punktā norādīto zvejas rīku. Šādā programmā īpaša uzmanība jāpievērš atpakaļ jūrā izmesto zivju daudzumam un nozvejas sastāvam.

11.2.

Dalībvalsts, kas vēlas pieteikties šādam lielākam dienu skaitam, kas minēts 11.1 punktā, iesniedz savas novērošanas nodrošinājuma programmas aprakstu.

11.3.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija var mainīt 8.2 punktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij attiecībā uz apgabalu un zvejas rīku grupām, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

12.   Nosacījumi atkāpei no parastā dienu piešķīruma

12.1

Īpašā zvejas atļauja, kas minēta 7. punkta 3. apakšpunktā, jebkuram kuģim, kas izmanto jebkurus 8.1 punktā noteiktos īpašos nosacījumus, nosaka šādus nosacījumus.

12.2.

Ja kuģim papildu dienu skaitu piešķir sakarā ar atbilstību jebkuriem no 8.1 punkta b), c), d), e), f) vai k) apakšpunktā minētajiem īpašajiem nosacījumiem, šis kuģis nozvejo un patur uz kuģa ne vairāk kā to procentuālo daudzumu no tām sugām, kas minētas šajos punktos. Kuģis neveic nekādu zivju pārkraušanu citam kuģim. Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, kuģim uzreiz tiek atņemtas pilnvaras uz papildu dienām, kas saistītas ar īpašajiem nosacījumiem.

13.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2006. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

 

Apgabals, kas noteikts šādā punktā:

Zvejas rīku grupa, 4. punkts

Īpaši nosacījumi, 8. punkts

Nosaukums (2)

2.a

Kategats

2.b

1- Skageraks

2 – II, IVa, b,c,

3 – VIId

2.c

VIIa

2.d

VIa

1

2

3

4.a.i

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 16 un < 32 mm

228 (3)

228 (3)

228

228

4.a.ii

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm

n.a.

n.a.

227

227

227

4.a.iii

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm

103

103

227

227

227

4.a.iv

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm

103

103

114

91

4.a.v

 

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm

103

103

114

91

4.a.iii

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

227

227

227

4.a.iv

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

103

114

91

4.a.v

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

103

114

91

4.a.v

8.1.(j)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu

149

149

115

126

103

4.a.ii

8.1.(b)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un < 90 un kas atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierobežots

Neierobežots

Neierob.

Neierob.

4.a.iii

8.1.(b)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un < 100 un kas atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierobežots

Neierobežots

Neierob.

Neierob.

4.a.iv

8.1.(c)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm, kurunozvejā mazāk par 5 % mencu

148

148

148

148

4.a.v

8.1.(c)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencu

160

160

160

160

4.a.iv

8.1.(k)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % plekstes

n.a.

n.a.

166

n.a.

4.a.v

8.1.(k)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % plekstes

n.a.

n.a.

178

n.a.

4.a.v

8.i.(h)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, un kas darbojas saskaņā ar zvejas atļaujas automātiskas pārtraukšanas sistēmu

115

115

126

103

4.a.ii

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm, kurunozvejā mazāk par 5 % mencas, jūrasmēles un plekstes

280

280

280

280

4.a.iii

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencas, jūrasmēles un plekstes

Neierobežots

Neierob.

280

280

280

4.a.iv

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencas, jūrasmēles un plekstes

Neierobežots

Neierobežots

Neierob.

Neierob.

4.a.v

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencas, jūrasmēles un plekstes

Neierobežots

Neierobežots

Neierob.

Neierob.

4.b.i

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 ≤ un < 90 mm

n.a.

143 (3)

Neierob.

143

143 (3)

4.b.ii

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir 90 ≤ un < 100 mm

n.a.

143 (3)

Neierob.

143

143 (3)

4.b.iii

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir 100 ≤ un < 120 mm

n.a.

143

Neierob.

143

143

4.b.iv

 

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir vienāds vai lielāks par 120 mm

n.a.

143

Neierob.

143

143

4.b.iii

8.1(c)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un < 120 mm, kurunozvejā mazāk par 5 % mencu

n.a.

155

Neierob.

155

155

4.b.iii

8.1(i)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un < 120 mm, kuģos, kas 2003., 2004. vai 2005. gadā izmantoja rāmju traļus ar linuma acs izmēru < 100 mm

n.a.

155

Neierob.

155

155

4.b.iv

8.1(c)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencu

n.a.

155

Neierob.

155

155

4.b.iv

8.1(i)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, kuģos, kas 2003., 2004. vai 2005. gadā izmantoja rāmju traļus ar linuma acs izmēru < 100 mm

n.a.

155

Neierob.

155

155

4.b.iv

8.1(e)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % plekstu

n.a.

155

Neierob.

155

155

4.c.i

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 110 mm

140

140

140

140

4.c.ii

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥110 un < 220 mm

140

140

140

140

4.c.iii

8.1(f)

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 220 mm, kuru nozvejā mazāk par 5 % mencu un vairāk par 5 % akmeņplekstes un zaķzivs

162

140

162

140

140

140

4.d.

 

Šķēršļu tīkli

140

140

140

140

4.d..

8.1(g)

Rāmju tīkli, kuru linuma acs izmērs ir <= 110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas.

140

140

205

140

140

4.e-

 

Āķu jedas

173

173

173

173

n.a nozīmē – neattiecas

APMAIŅA AR ZVEJAS PIEPŪLES PIEŠĶĪRUMIEM UN DIENĀM, KAS PAVADĪTAS KĀDĀ APGABALĀ

14.   Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu

14.1.

Saskaņā ar 6. punkta noteikumiem dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, pārskaitīt tam piešķirtās dienas, kas pavadāmas 2. punktā minētajā apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, tam pašam pārvaldības laikposmam un tam pašam apgabalam, ar noteikumu, ka kuģa pārņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas iznākums (kilovatdienas), ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas kilovatos iznākumu. Kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kas katram kuģim ir ierakstīta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

14.2.

Kopējais dienu skaits, kas pavadāms 2. punktā minētajā apgabalā saskaņā ar 14. 1 punktu, sareizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par donora kuģa zvejas darbību ierakstu par vidējo dienu skaitu gadā, neskaitot citu kuģu pārskaitītās dienas, šajā apgabalā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003. un 2004. gadā, sareizināts ar tā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja donora kuģis izmanto apgabala definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas, kas minēta 2. 2 punktā, tā zvejas darbību aprēķinam izmanto šo apgabala definīciju.

Lai izmantotu šo punktu, kuģim, kas saņem dienas, ir jāizmanto savas piešķirtās dienas, pirms tas izmanto tam pārskaitītās dienas. Pārskaitītās dienas, ko izmanto saņēmējkuģis, skaita donora kuģa zvejas darbībās.

14.3.

Šajā pielikumā un attiecībā uz 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un 4. punktā norādītajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas pārskaitījuma grupas:

a)

4.a.i punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

b)

4.a.ii punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā un 4.a.iii punkta norādītie zvejas rīki apgabalā IV, rajonā IIa (EK ūdeņi), VIa, VIIa un VIId;

c)

4.a.iii punktā norādītie zvejas rīki Kategata un Skagerakas apgabalos, 4.a.iv un 4.a.v norādītie – jebkurā apgabalā;

d)

4.b.i, 4.b.ii, 4.b.iii un 4.b.iv punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

e)

4.c.i, 4.c.ii un 4.c.iii punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

f)

4.d punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

g)

4.e punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā.

14.4.

Dienu pārskaitījums, kā aprakstīts 14.1 punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā nodošanas grupā un vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā. Dalībvalsts var atļaut dienu pārskaitījumu gadījumos, kad licencēts donora kuģis ir uz laiku pārtraucis darbības bez valsts atbalsta.

14.5.

Nav atļauta dienu nodošana no kuģiem, kas izmanto piešķīrumus saskaņā ar 8.1. no 17. punkta nosacījumiem.

14.6.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu.

15.   Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar dažādu dalībvalstu karogu

Dažādas dalībvalstis var atļaut apgabalos pavadāmās dienas nodot tam pašam pārvaldības laikposmam un tam pašam apgabalam starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ja ir ievēroti 6.1, 6.2, 7. un 14. punkta nosacījumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodošanu, tās informē Komisiju pirms šīs nodošanas, norādot dienu skaitu un zvejas piepūli, kā arī ar to saistītās zvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

16.   Paziņošana par zvejas rīku izmantošanu

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kapteinis vai viņa pārstāvim ir informē karoga dalībvalsts iestādes, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš ir paredzējis izmantot nākamā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 2. punktā noteiktajos apgabalos, izmantojot kādu no 4. punktā minētajiem rīkiem.

17.   Vairāku veidu zvejas rīku izmantošana

17.1.

Kuģis vienā pārvaldības laikposmā var izmantot vairāku veidu zvejas rīkus, kas noteikti 4. punktā.

17.2

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku 4. punktā noteikto zvejas rīku grupu izmantošanu, nākamajā pārvaldības laikposmā pieejamais kopējais dienu skaits nedrīkst būt lielāks par aritmētisko dienu summu, kurās kuģim ir tiesības izmantot katru no zvejas rīkiem, noapaļots līdz tuvākajai pilnajai dienai. Nav atļauts izmantot kādu no attiecīgajiem zvejas rīkiem vairāk par to dienu skaitu, kas šim zvejas rīkam noteikts I tabulā attiecīgajam apgabalam.

17.3.

Iespēja izmantot vairākus rīkus var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi:

a)

viena izbrauciena laikā zvejas kuģa var uz kuģa pārvadāt tikai vienu 4. punktā noteikto zvejas rīku, izņemot, kā tas paredzēts 19.2 punktā;

b)

pirms katra izbrauciena kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis iesniedz kompetentām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par zvejas rīka veidu, ko paredzēts pārvadāt uz kuģa vai izmantot, izņemot, ja zvejas rīka veids neatšķiras no tā, par ko paziņots iepriekšējā izbraucienā.

17.4.

Kompetentās iestrādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Jebkuram zvejas kuģim, par kuru atklāts, ka tas neievēro šīs prasības, uzreiz anulē atļauju izmantot divas zvejas rīku grupas.

18.   Apvienota reglamentētu un nereglamentētu zvejas rīku izmantošana

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 4. punktā minēto zvejas rīku (reglamentēto rīku) izmantošanu ar citiem 4. punktā neminētiem zvejas rīkiem (nereglamentētiem rīkiem), nedrīkst ierobežot nereglamentēto rīku izmantošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par to, kad tiks izmantoti reglamentētie rīki. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens 4. punktā minētais zvejas rīks. Šādiem kuģiem ir jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem, lai veiktu alternatīvas zvejas aktivitātes.

19.   Aizliegums pārvadāt uz kuģa vairāk par vienu reglamentētu zvejas rīku

19.1.

Kuģis, kas atrodas kādā no 2. punktā minētajiem apgabaliem, pārvadājot kādu no 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem, nedrīkst vienlaikus pārvadāt jebkuru citu no 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem.

19.2.

Atkāpjoties no 19.1 punkta, kuģis var 2. punktā minētajā apgabalā pārvadāt zvejas rīkus, kas pieder dažādām zvejas rīku grupām, ja šīm zvejas rīku grupām noteiktais dienu skaits ir idents.

AR ZVEJU NESAISTĪTAS DARBĪBAS UN TRANZĪTS

20.   Ar zveju nesaistītas darbības

Jebkurā dotajā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas aktivitātes, šo laiku neieskaitot tam saskaņā ar 8. punktu piešķirto dienu skaitā, ar noteikumu, ka kuģis vispirms informē tā karoga dalībvalsti par savas rīcības ieceri, aktivitātes raksturu un to, ka tas uz šo laiku atsakās no savas licences. Šādi kuģi šajā laikā netur nekādus zvejas rīkus vai zivis.

21.   Tranzīts

Kuģim ir atļauts apgabalu šķērsot ar nosacījumu, ka tam nav zvejošanas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr šāds kuģis atrodas apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un noglabātiem saskaņā ar 20. panta 1. punkta nosacījumiem Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

PIENĀKUMS ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢU REĢISTRU

22.   Nozīmīgu datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a)

iebraukšana ostā un izbraukšana no tās;

b)

katra iebraukšana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un izbraukšana no tā.

23.   Kontrolpārbaudes

Dalībvalstis pārbaudīs kuģa žurnālu iesniegšanu un nozīmīgu informāciju, kas reģistrēta kuģa žurnālā, izmantojot kuģu novērošanas sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un dara pieejamas Komisijai pēc pieprasījum

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMS

24.   Atbilstīgu datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas veikta 2. punktā noteiktajos apgabalos ar velkamiem zvejas rīkiem, statiskiem zvejas rīkiem un grunts āķu jedām, un par to zvejas piepūli, ko veikuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem šajā pielikumā aplūkotajos apgabalos.

25.   Atbilstīgu datu paziņošana

Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis dara zināmus Komisijai 24. punktā minētos datus lielformāta tabulas veidā II un III tabulā norādītajā formātā, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts

CFR

Ārējā marķēšana

Zvejas apgabals

Pārvaldības laikposma ilgums

Paziņotais zvejas rīka veids/veidi

Piemērojamie īpašie nosacījumi

Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka lietošana

Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas

Dienu nodošana

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)


III tabula

Datu formāts

Zonas nosaukums

Maks. zīmju/ciparu skaits

Formulējums un komentāri

(1)

Valsts

3

Dalībvalsts (ISO kods Alfa - 3), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2371/2002.

Vienmēr tā valsts, kura ziņo.

(2)

KFR

12

(Kopienas Flotes Reģistra Numurs).

Zvejas kuģa vienreizejais identifikācijas numurs.

Dalībvalsts (ISO kods Alfa - 3), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)

Ārējā marķēšana

14

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)

Apgabals

1

Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma 2.1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunkta apgabalos.

(5)

Pārvaldības laikposma ilgums

3

Attiecīgajam kuģim piešķirto pārvaldības laikposma dienu skaits. Atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros pieteikti tie paši zvejas rīku veidi vai zvejas rīku veidu kombinācija, var apkopot.

(6)

Paziņotais zvejas rīka veids/veidi

5

Norāde par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, t.i. a.i - e

(7)

Piemērojamie īpašie nosacījumi

1

Norāde uz tiem 8.1 punktā minētajiem īpašajiem nosacījumiem a - k (ja tādi ir), ko piemēro.

(8)

Dienas, kurās ir atļauta šī zvejas rīka lietošana

3

Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu.

(9)

Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas

3

Dienu skaits, kuras kuģis faktiski atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu.

(10)

Dienu nodošana

3

Nodotajām dienām norāda “- nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”


(1)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1.lpp.).

(2)  Izmanto tikai nosaukumus, kas minēti 4. un 8. punktā.

(3)  Piemēro Regulu (EK) Nr. 850/98, ja pastāv ierobežojumi.

IIA pielikuma 1. papildinājums

1.

Šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejošanas atļaujas kopijai jāatrodas uz zvejas kuģa klāja.

2.

Ja kuģim ir īpašā zvejošanas atļauja, tas drīkst uz kuga glabāt un izmantot tikai velkamos tīklus ar izejas logiem kā minēts ša pielikuma 4. punktā. Pirms zvejas uzsākšanas zvejas rīkam jāsaņem valsts inspektoru apstiprinājums.

3.

Izejas logs.

3.1.

Logs ir jāievieto nesmailinātajā daļā ar vismaz 80 atvērtajām tīkla acīm perimetrā. Logs ir jāievieto augšējā panelī un tam ir jānosedz puse augšējā paneļa. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus eģi jābūt ne vairāk kā divām atvērtajām rombveida acīm. Logam jābeidzas ne tālāk kā sešus metrus no tikla līnijas. Savienojumā divām rombveida acīm jāatbilst vienai kvadrātveida acij.

3.2.

Logam jābūt vismaz 3 metrus garam. Tīkla acīm ir jābūt minimālam acs atvērumam 120 milimetru apmērā. Tīkla acīm ir jābūt kvadrātveida, tas ir, visām četrām loga tīklojuma pusēm ir jābūt vienādām. Tīklojumam ir jābūt uzstādītam tā, lai stieņi atrodas paralēli un perpendikulāri tīkla garumam.

3.3.

Kvadrātveida acu paneļa tīklojumam ir jābūt no vienas bezmezglu auklas. Logi ir jāievieto tā, lai acis vienmēr zvejošanas laikā paliek pilnībā atvērtas. Logu nekādā veidā nedrīkst aizsprostot ar jebkādām iekšējām vai ārējām piesaistnēm.

IIA pielikuma 2. papildinājums

1.

Šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejošanas atļaujas kopijai jāatrodas uz zvejas kuģa klāja.

2.

Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, tas uz kuģa glabā un izmanto tikai velkamo zvejas rīku ar izejas logiem, kā minēts ša pielikuma 4. punktā, lai nošķirtu Norvēģijas omāru no apaļām zivīm, vai jebkuras citas iekārtas ar līdzīgām praksē pieradītām selektīvām īpašībām. Pirms zvejas uzsākšanas zvejas rīkam jāsaņem valsts inspektoru apstiprinājums.

3.

Šķirotājrestes.

3.1.

Škirotājrestes ir taisnstūra formā. Šķirotājrestu acu rindas atrodas paralēli šķirotājrestu garenvirziena asij. Atstarpe starp šķirotājrestu acu rindām nepārsniedz 35 mm. Tā ļauj izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai atvieglinātu to glabāšanu tīklu korpusā.

3.2.

Šķirotājrestes uzstāda tralī diagonāli, augšup un atmuguriski, jebkurā vietā, sākot no pašas āmja priekšas līdz pat 10 metrus augšup pa pagarinājumu. Visas šķirotājrestes malas piestiprina pie traļa.

3.3.

Traļa augšējā panelī ir jābūt atvērtai zivju noplūdei, kas būtu tieši savienota ar šķirotājrestes augšējo malu. Zivju noplūdes atverei aizmugurējā malā jābūt tāda paša platuma kā šķirotājrestei un tā jāizgriež kā gals virzienā uz priekšu gar acu rindām no abām šķirotājrestes malām.

3.4.

Ir atļauts šķirotājrestes priekšā pievienot gludas mutes, lai ļautu zivīm nokļūt uz traļa grīdas un šķirotājrestē. Minimālais gludās mutes linuma acs izmērs ir minimālais āmja linuma acs izmērs. Minimālā vertikālā atvere gludās mutes ejā uz šķirotājresti ir 30 cm. Gludās mutes ejas uz šķirotājresti platums ir tāds pats kā šķirotājrestei.

4.

Kuģiem, kam ir ša pielikuma 11.1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, nozvejā, kas paturēta uz kuģa, jābūt ne vairāk kā 5 % mencu un vairāk nekā 70 % Norvēģijas omāra.

IIA pielikuma 3. papildinājums

1.

Šā pielikuma 12.1 punktā minētās īpašās zvejošanas atļaujas kopijai jāatrodas uz zvejas kuģa klāja.

2.

Ja kuģim ir īpašā zvejošanas atļauja, tas drīkst uz kuģa glabāt un izmantot tikai velkamos tīklus ar izejas logiem kā minēts šā pielikuma 4. punktā. Pirms zvejas uzsākšanas zvejas rīkam jāsaņem valsts inspektoru apstiprinājums.

3.

Izejas logs.

3.1.

Logs ir jāievieto nesmailinātajā daļā ar vismaz 80 atvērtajām tīkla acīm perimetrā. Logs ir jāievieto augšējā panelī. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus eģi jābūt ne vairāk kā divām atvērtajām rombveida acīm. Logam jābeidzas ne tālāk kā 6 metrus no tīkla līnijas. Savienojumā divām rombveida acīm jāatbilst vienai kvadrātveida acij.

3.2.

Logam jābūt vismaz 3 metrus garam. Tīkla acīm ir jābūt minimālam acs atvērumam 140 milimetru apmērā. Tīkla acīm ir jābūt kvadrātveida, tas ir, visām četrām loga tīklojuma pusēm ir jābūt vienādām. Tīklojumam ir jābūt uzstādītam tā, lai stieņi atrodas paralēli un perpendikulāri tīkla garumam.

3.3.

Kvadrātveida acu paneļa tīklojumam ir jābūt no vienas bezmezglu auklas. Logi ir jāievieto tā, lai acis vienmēr zvejošanas laikā paliek pilnībā atvērtas. Logu nekādā veidā nedrīkst aizsprostot ar jebkādām iekšējām vai ārējām piesaistnēm.

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPULE SAKARĀ AR NOTEIKTU DIENVIDU HEKA UN OMĀRU SUGU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU

1.   Darbības joma

Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru kopējais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, kuri pārvadā jebkuru no 3. punktā a noteiktajiem velkamiem vai statiskiem zvejas rīkiem, un kuri atrodas VIIIc un IXa apgabalā, izņemot Kadisas jūras līci. Šajā pielikumā norāde uz 2006. gadu nozimē laikposmu no 2006. gada 1. februāra līdz 2007. gada 31. janvārim.

2.   Definīcija attiecībā uz pavadītām dienām apgabalā

Šajā pielikumā pavadītā diena apgabalā ir 24 stundu periods, kurās kuģis atrodas kādā no 1. punktā noteiktajiem apgabaliem un neatrodas ostā. Laiku, kad sāk skaitīt 24 stundas, nosaka tā dalībvalsts, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

3.   Zvejas rīku definīcija

Šajā pielikumā ir šāda zvejas rīku klasifikācija:

a)

traļi, dāņu vadi un līdzīgi rīki ar acs izmēru, kas ir:

i)

vienāds vai lielāks par 32 mm un mazāks par 55 mm;

ii)

vienāds vai lielāks par 55 mm;

b)

žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas ir:

i)

vienāds vai lielāks par 60 mm un mazāks par 80 mm;

ii)

vienāds vai lielāks par 80 mm;

c)

grunts āķu jedas.

ZVEJAS PIEPULES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

4.   Dalībvalstu saistības

Katra dalībvalsts nodrošina, lai tad, kad uz kuģa pārvadā jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 3. punktā, zvejas kuģis, kas reģistrēts Kopienā, atrodas apgabalā ne ilgāk par 7. pantā norādīto dienu skaitu.

5.   Zvejas piepūles apjoms

5.1.

Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju ar 3. pantā noteiktajiem rīkiem apgabalā jebkuram no tās kuģiem, kam nav šajā apgabalā 2002., 2003., 2004. vai 2005. gadā reģistrētas šādas zvejas aktivitātes, iznemot to, ja šadas zvejas aktivitātes registrētas dienu nodošanas dēl starp zvejas kuģiem, kā arī izņemot gadījumu, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas kapacitāte, ko mēra kilovatos, reglamentētajā apgabalā netiek izmantota.

Tomēr kuģis, kurš ir reģistrēts izmantojam 3. pantā minētos zvejas rīkus, var tikt pilnvarots izmantot citu 3. pantā noteiktu rīku, ar noteikumu, ka piešķirto dienu skaits šim otrajam rīkam ir lielāks vai vienāds ar dienu skaitu, kas piešķirts pirmajam rīkam.

5.2

Kuģim, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav 1. punktā noteiktā apgabala kvotu, nevar atļaut šajā apgabalā zvejot ar 3. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem, ja vien šim kuģim nav piešķirta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu un ja tam piešķirtas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu.

6.   Zvejas piepūles aprēķināšana

Dalībvalstij nav jāatskaita no kāda kuģa piešķirto dienu skaita neviena diena saskaņā ar šo pielikumu, ja kuģis ir bijis apgabalā, taču nav zvejojis, ja tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis apgabalā, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotas personas neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalstij viena mēneša laikā jāiesniedz jebkuru lēmumu attaisnojums, kas pieņemti uz šā pamata kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas pierādījumiem.

ZVEJAS KUĢIEM PIEŠĶIRTO UN APGABALĀ PAVADĪTO DIENU SKAITS

7.   Maksimālais dienu skaits

7.1.

Lai noteiktu maksimālo dienu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā, saskanā ar 1. tabulu piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

tas kopējais heka izkraušanas apjoms 2001., 2002. vai 2003. gadā, kuru veic attiecīgais kugis, vai arī kugis vai kugi, kas lieto līdzīgus rīkus un atbilst šim īpašajam nosacījumam, mutatis mutandis, un ko tas aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ir mazāks nekā 5 tonnas, pamatojoties uz Kopienas zvejas žurnālā ierakstīto izkraušanu dzīvsvarā, un;

b)

tas kopējais Norvēģijas omāra izkraušanas apjoms 2001., 2002. vai 2003. gadā, kuru veic attiecīgais kuģis, vai arīkuģis vai kuģi, kas lieto līdzīgus rīkus un atbilst šīm īpašajam nosacījumam, mutatis mutandis, un ko tas aizstajis saskanā ar kopienas tiesību aktiem, ir mazāks nekā 2,5 tonnas, pamatojoties uz Kopienas zvejas žurnālā ierakstīto izkraušanu dzīvsvarā.

7.2.

Maksimālais dienu skaits, ko katru. gadu kuģis, uz kura ir 3. punktā minētie zvejas rīki, var pavadīt attiecīgajā apgabalā, ir norādīts I tabulā.

8.   Pārvaldības laikposms

8.1.

Dalībvalsts var sadalīt dienas, kas norādītas vienam apgabalam I tabulā, pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu mēnesi vai vairākus menešus.

8.2.

Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

8.3.

Jebkurā noteiktajā parvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 7. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās aktivitātes veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šādi kuģi šajā laika periodā nedrīkst pārvadāt kādus zvejas rīkus vai zivis.

9.   Papildu dienu piešķiršana pastāvīgai zvejas darbību pārtraukšanai.

9.1.

Komisija var ierādīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kad zvejas kuģis ir apgabalā, uz kuga pārvadājot zvejas rīkus, kas minēti 3. punktā, pamatojoties uz pilnīgu zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra vai nu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantu, vai citu apstāklu deļ, kurus pienācigi pamatojušas dalībvalstis. Šeit var ņemt vērā visus kuģus, kam var pierādīt, ka tie pilnībā atsaukti no apgabala. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2003. gada zvejas piepūlei, ko mēra to atsaukto kuģu kilovatdienās, kuri izmanto attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinājumā ar salīdzināmo zvejas piepūles apjomu 2003. gadā visiem kuģiem, kas izmanto šos zvejas rīkus. Dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kugis ir aizstāts saskaņā ar 5.2 punktu.

9.2.

Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot 9.1 punktā minēto piešķīrumu, jāiesniedz Komisijai pieprasījums kopā ar ziņojumiem ar informāciju par pilnīgu minēto zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu.

9.3.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt 7.2 punktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

10.   Papildu dienu pieškiršana pastiprinātai novērošanai

10.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas noverošanas programmu sadarbībā ar zinatniekiem un zvejas nozari, Komisija 2006. gadā dalībvalstīm var pieškirt trīs papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā, uz klaja pārvadājot jebkuru no 4. punktā minetajiem rikīem. Šāda programma jo īpaši ir versta uz nozveju izmetumu un nozveju saturu.

10.2.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 10.1 punktā minētos pieškīrumus, iesniedz to pastiprinātas novērošanas programmas aprakstu.

10.3.

Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija var mainīt 8.2 punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un attiecigajam apgabalam un rīku veidiem saskana ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punkta paredzēto proceduru.

11.   Nosacījumi atkāpei no parastā dienu piešķīruma

11.1.

Ja kuģim papildu dienu skaitu piešķir sakarā ar atbilstību 7.1 a) un b) apakšpunktā minētajiem īpašajiem nosacījumiem, kuģa izkraušana 2006. gadā nevar pārsniegt 5 tonnas heka dzīvsvara un 2,5 tonnas Norvēģijas omāra dzīvsvara.

11.2.

Kuģis neveic nekādu zivju pārkraušanu citam kuģim jūrā.

11.3.

Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, kuģim uzreiz tiks atņemtas pilnvaras uz papildu dienām.

I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīku grupa, 3. punkts

Īpaši nosacījumi, 7. punkts

Nosaukums (1)

Maksimālais dienu skaits

3.a.i

 

Grunts tralis, kura linuma acs izmērs ir ≥32 un <55 mm

240

3.a.ii

 

Grunts traļi, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar 55 mm vai lielāks par to.

240

3.b.i

 

Žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas ir ≥ 60 un <80

240

3.c

 

Grunts āķu jedas

240

3.a.i

7.1a) un 7.1b)

Grunts tralis, kura linuma acs izmērs ir ≥32 un <55 mm

bez ierobežojumiem

3.a.ii

7.1a) un 7.1b)

Grunts tralis, kura linuma acs izmērs ir ≥ 55 mm

bez ierobežojumiem

3.b.i

7.1a)

Žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas ir ≥ 60 un <80

bez ierobežojumiem

3.c

7.1a)

Kravas montāžas grunts virve

bez ierobežojumiem

APMAIŅA AR ZVEJAS PIEPŪLES PIEŠĶĪRUMIEM UN DIENĀM, KAS PAVADĪTAS APGABALĀ

12.   Dienu nodošana starp kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu

12.1.

Saskaņā ar 5. punktu dalībvalsts jebkuram zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, var ļaut tam pienākošās tiesības uz apgabalā pavadāmo dienu skaitu nodot citam kuģim, kas kuģo ar tās karogu, attiecībā uz to pašu pārvaldes laikposmu un apgabalu, ja kuģa pārņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks vai vienāds ar donora kuģa nodoto dienu skaita un donora kuģa dzinēja jaudas reizinājumu. Kuģu dzinēja jaudai kilovatos ir jābūt tādai, kas katram kuģim ir ierakstīta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Kopējais apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 12.1 punktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst būt lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. un 2004. gada Kopienas zvejas žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo dienu skaitu apgabalā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kā aprakstīts 12.1 punktā, atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā rīku grupējumā, un vienā un tajā pašā pārvaldes laikposmā.

12.4.

Dienu nodošana nav atļauta kuģiem, kas gūst labumu no 3. punktā minētā piešķīruma.

12.5.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi par notikušo nodošanu.

13.   Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar citu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut 1. punktā minētā apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja ir ievēroti 5.1 ,5.2, 6 un 11. punkta noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodošanu, tās iepriekš informē Komisiju ne tikai par attiecīgo nodošanu, kas izteikta ar dienu skaitu un zvejas piepūli, bet arī ar zvejas kvotām, kas ar to saistītas, saskaņā ar vienošanos šo valstu starpā.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

14.   Paziņošana par zvejas rīkiem

14.1.

Pirms katra pārvaldes laikposma pirmās dienas, kapteinim vai viņa pārstāvim ir jāinformē karoga dalībvalsts iestādes, kāds rīks vai rīki ir paredzēti izmantot nākamā pārvaldes laikposma laikā. Līdz šādam paziņojumam kuģim nav atļauts zvejot apgabalā ar jebkādiem rīkiem, kas minēti 3. punktā.

14.2.

Zvejas kuģiem, kam dalībvalsts pieškīrusi atļauju lietot tikai vienu no 3. punkta noteiktajiem rīku veidiem, 14.1 punktu nepiemēro.

15.   Apvienota reglamentētu un nereglamentētu zvejas rīku izmantošana

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku zvejas rīku, kas minēti 3. punktā (reglamentētie rīki), lietošanu ar jebkuriem citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 3. punktā (nereglamentētie rīki), nav ierobežoti nereglamentēto rīku lietošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par to, kad tiks izmantoti reglamentētie rīki. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens 3. punktā minēts rīks. Šādiem kuģiem ir jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas aktivitātes.

16.   Tranzīts

Kuģim ir atļauts apgabalu šķērsot ar nosacījumu, ka tam nav zvejošanas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis attiēcigām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr šāds kuģis atrodas apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un noglabātiem saskaņā ar 20. panta 1. punkta nosacījumiem Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

NOVĒROŠANA, INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA

17.   Atbilstīgu datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a)

iebraukšana ostā un izbraukšana no ostas;

b)

katra iebraukšana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un izbraukšana no tā.

18.   Kontrolpārbaudes

Dalībvalstis pārbauda kuģa žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta kuģa žurnālā, izmantojot kuģu novērošanas sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pec luguma dara zinamus Komisijai.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

19.   Atbilstīgu datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepuli, kas veikta 1. punktā noteiktajā apgabalā ar velkamiem zvejas rīkiem, statiskiem zvejas rīkiem un āķu jedām, un par to zvejas piepuli, ko veikuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem šajā pielikumā aplūkotajos apgabalos.

20.   Atbilstīgu datu paziņošana

Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis dara zināmus Komisijai 19. punktā minētos datus lielformāta tabulas veidā II un III tabulā norādītajā formātā, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

II tabula Ziņošanas formāts

Valsts

CFR

Ārējā marķēšana

Pārvaldības laikposma ilgums

Paziņotais zvejas rīka veids/ veidi

Piemērojamie īpašie nosacījumi

Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka lietošana

Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas

Dienu nodošana

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

III tabula Datu formāts

Lauka nosaukums

Maks. zīmju/ ciparu skaits

Definīcija un komentāri

(1) Valsts

3

Dalībvalsts (ISO kods Alfa -3), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2371/2002. Vienmēr tā valsts, kura ziņo.

(2) KFR

12

(Kopienas flotes reģistra numurs). Zvejas kuģa vienreizējs identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO kods Alfa -3), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3) Ārējā marķēšana

14

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4) Pārvaldības laikposma ilgums

3

Attiecīgajam kuģim piešķirto pārvaldības laikposma dienu skaits. Atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros pieteikti tie paši zvejas rīku veidi vai zvejas rīku veidu kombinācija, var apkopot.

(5) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi

5

Norāde par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šā pielikuma 3. punktu, t.i., a.i, a.ii, b.i, b.ii, vai c.

(6) Piemērojamie īpašie nosacījumi

1

Norāde uz tiem 7.1. punktā minētajiem īpašajiem nosacījumiem a un/vai b (ja tādi ir), ko piemēro.

(7) Dienas, kurās ir atļauta šī zvejas rīka lietošana

3

Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu.

(8) Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas

3

Dienu skaits, ko kuģis faktiski atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu.

(9) Dienu nodošana

3

Nodotajām dienām norāda ”- nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda ”+ nodoto dienu skaits”


(1)  Izmanto tikai nosaukumus, kas minēti 3. un 7. punktā.

IIC PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPULE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR LAMANŠA ŠAURUMA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANU

1.   Darbības joma

Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru kopējais garumus ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem un kuri pārvadā jebkuru no 3. punkta noteiktajiem zvejas rīkiem un atrodas rajona VIIe. Šaja pielikuma norade uz 2006. gadu nozime laikposmu no 2006. gada 1. februara lidz 2007. gada 31. janvarim.

Kugus, kas zvejo ar statiskiem tikliem ar izmeru, kurš ir lielaks par 120 mm, un kas 2004. gada registrejuši mazak par 300 kg jurasmelu, atbrivo no ša pielikuma noteikumiem, ar nosacijumu, ka:

a)

šadi kugi 2006. gada nozvejo mazak par 300 kg, un

b)

katra attieciga dalibvalsts lidz 2006. gada 31. julijam un 2007. gada 31. janvarim zino Komisijai par šo kugu jurasmelu nozveju 2006. gada.

2.   Definīcija attiecībā uz pavadītām dienām apgabalā

Šajā pielikumā pavadītā diena apgabalā ir 24 stundu laikposms, kurās kuģis atrodas kādā no 1. punktā noteiktajiem apgabaliem un neatrodas ostā. Laiks, kad sāk skaitīt 24 stundas ir pēc dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kugo attiecīgais kuģis.

3.   Zvejas rīku definīcija

Šajā pielikumā ir šāda zvejas rīku klasifikācija:

a)

rāmju traļi ar linuma acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 80 mm;

b)

statiski tīkli, tostarp žaunu tīkli, rāmju tīkli un pīti tīkli ar linuma acs izmēru, kas ir mazāks par 220 mm.

ZVEJAS PIEPULES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

4.   Dalībvalstu saistības

Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka kuģi, kad uz to klāja ir zvejas rīki, kas minēti 3. punktā, kas kugo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, drīkst atrasties noteiktā apgabalā un būt prom no ostas ne vairāk kā par to dienu skaitu, kas noteikts 7. punktā.

5.   Zvejas piepules apjoms

5.1.

Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju ar 3. punktā noteiktajiem rīkiem apgabala jebkuram no tās kuģiem, kam nav šajā apgabalā 2002., 2003., 2004. vai 2005. gadā reģistrētas šādas zvejas aktivitātes, iznemot to, ja ir registretas zvejas aktivitates dienu nodošanas del starp zvejas kugiem, ka ari izņemot gadījumu, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas kapacitāte, ko mēra kilovatos, reglamentētajā apgabalā netiek izmantota.

Tomēr kuģis, kas reģistrēts izmantojam 3. punktā minētos zvejas rīkus, var tikt pilnvarots izmantot citu 3. pantā noteiktu rīku, ar noteikumu, ka piešķirto dienu skaits šim otrajam rīkam ir lielāks vai vienāds ar dienu skaitu, kas piešķirts pirmajam rīkam.

5.2

Kuģim, kas kugo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav 1. punktā noteiktā apgabala kvotu, nevar atļaut šajā apgabalā zvejot ar 3. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem, ja vien šim kuģim nav piešķirta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu un ja tam piešķirtas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 12. punktu.

6.   Zvejas piepules aprēķināšana

Dalībvalstij nav jāatskaita no kāda kuģa piešķirto dienu skaita neviena diena saskaņā ar šo pielikumu, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, ja tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalstij viena mēneša laikā jāiesniedz jebkuru lēmumu attaisnojums, kas pieņemti uz šā pamata kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas pierādījumiem.

ZVEJAS KUĢIEM PIEŠĶIRTO UN APGABALĀ PAVADĪTO DIENU SKAITS

7.   Maksimālais dienu skaits

7.1.

Lai noteiktu maksimālo dienu skaitu, ko zvejas kuģis var pavadīt attiecīgajā apgabalā, piemēro šādus īpašus nosacījumus saskaņā ar I tabulu:

a)

attiecībā uz 3. punktā minēto rīku klasifikāciju kugī pārvadā vai lieto vienīgi rīkus, kas definēti 3.b punktā;

b)

tas kopējais jūrasmēlu izkraušanas apjoms dzīvsvarā 2004. gadā, kā ierakstīts attiecīgā kuga Kopienas zvejas žurnālā, ir mazāks nekā 300 kg.

7.2.

Maksimālais dienu skaits, ko katru gadu kugis, uz kura ir viens no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem, var pavadīt attiecīgajā apgabalā, ir norādīts I tabulā.

7.3.

Dienu skaits, ko kuģis pavada kopējā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums un IIIa pielikums, nedrīkst pārsniegt dienu skaitu, kas norādīts šā pielikuma I tabulā. Taču dienu skaitam, ko kuģis pavada apgabalos, kas noteikti IIA pielikumā, jāatbilst maksimālajam dienu skaitam, kas noteikts saskaņā ar IIA pielikumu.

8.   Pārvaldības laikposms

8.1.

Dalībvalstis var sadalīt dienas, kas norādītas vienam apgabalam I tabulā, pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu mēnesi vai vairākus mēnešus.

8.2.

Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka dalibvalstis.

8.3.

Jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģim, kas izlietojis vairākas dienas apgabalā neatrodas ostā, kurai tas ir piederīgs, jāpaliek ostā ārpus apgabala, uz atlikušo pārvaldes laikposmu, ja vien tas nelieto rīkus, kuriem nav noteikts maksimālais dienu skaits.

9.   Papildu dienu piešķiršana pastāvīgai zvejas darbību pārtraukšanai.

9.1.

Komisija var ierādīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kad zvejas kuģis ir apgabalā un prom no ostas, uz kuga pārvadājot zvejas rīkus, kas minēti 3. punktā, pamatojoties uz pilnīgu zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra vai nu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2792/1999 7. pantu, vai citu apstāklu dēl, kurus dalībvalstis pienācīgi pamato. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2003. gada zvejas piepūlei, ko mēra to atsaukto kuģu kilovatdienās, kuri izmanto attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinājumā ar salīdzināmo zvejas piepules apjomu 2003. gadā visiem kuģiem, kas izmanto šos zvejas rīkus. Dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kugis ir aizstāts saskanā ar 5.2 punktu.

9.2.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādus piešķīrumus, iesniedz Komisijai pieprasījumu ar ziņojumiem ar informāciju par to pabeigtajām ekspluatācijas pārtraukšanas programmām.

9.3.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt 7.1. pantā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

10.   Papildu dienu pieškiršana pastiprinātai novērošanai

10.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas novērošanas programmu sadarbibā ar zinātniekiem un zvejas nozari, Komisija 2006. gadā dalībvalstim var pieškirt trīs papildu dienas, ko kugis drīkst pavadīt apgabalā, uz klaja pārvadājot jebkuru no 4. punktā minētajiem rīkiem. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz nozveju izmetumu un nozveju saturu.

10.2.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 10.1 punktā minētos pieškīrumus, iesniedz to pastiprinātas novērošanas programmas aprakstu.

10.3.

Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija var grozit 8.2 punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgajam apgabalam un rīku veidiem saskanā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

11.   Nosacījumi atkāpei no parastā dienu pieškīruma

11.1.

Ja kugim papildu dienu skaitu pieškir sakara ar atbilstību 7.1 punktā minētajiem īpašajiem nosacījumiem, kuga izkraušana nevar pārsniegt 300 kg jūrasmēlu dzīvsvara.

11.2.

Kugis neveic nekādu zivju pārkraušanu citam kugim jūrā.

11.3.

Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, kugim uzreiz tiks atnemtas pilnvaras uz papildu dienām.

I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīku klasifikācija 3. punkts

Īpaši nosacījumi 7. punkts

Nosaukums (1)

Lamanša rietumu daļa

3.a.

 

Rāmju traļi ar linuma acs izmēru, kas ir ≥ 80 mm

216

3.b.

 

Statiskie tīkli ar linuma acs izmēru, kas ir < 220 mm

216

3.b.

7.1

Statiskie tīkli ar linuma acs izmēru, kas ir ≥ 120 mm;

mazāk par 300 kg jūrasmēļu gadā

Neierobežots

APMAIŅA AR ZVEJAS PIEPŪLES PIEŠĶĪRUMIEM UN DIENĀM, KAS PAVADĪTAS NOTEIKTĀ APGABALĀ

12.   Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kugo ar kādas dalībvalsts karogu

12.1.

Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem, peldkuri kugo ar tās karogu, nodot dienas, kas pavadītas apgabalā, kurā tam ir tiesības zvejot, kādam citam no tās kuģiem, kas kugo ar tās karogu, uz to pašu apgabalu ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Kuģu dzinēja jaudai kilovatos ir jābūt tādai, kas katram kuģim ir ierakstīta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Kopējais apgabalā pavadīto dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 10.1 punktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002., 2003. un 2004. gada Kopienas zvejas žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo dienu skaitu apgabalā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kā aprakstīts 12.1 punktā, atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā rīku grupējumā, kas minēts 3. punktā, un vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā.

12.4.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi par notikušajām nodošanām.

13.   Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kugo ar citu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalos pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kugo ar to karogiem, ja ir ievēroti 5.1, 5.2, 6 un 12. punkta noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu apmaiņu, tās iepriekš informē Komisiju ne tikai par attiecīgo apmaiņu, kas izteikta ar dienu skaitu un zvejas piepuli, bet arī ar zvejas kvotām, kas ar to saistītas, saskaņā ar vienošanos šo valstu starpā.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

14.   Paziņošana par zvejas rīkiem

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim ir jāinformē karoga dalībvalsts iestādes, kādu rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot nākamā pārvaldības laikposma laikā. Līdz šādam paziņojumam kuģim nav atļauts zvejot 1. punktā noteiktajā apgabalā ar jebkādiem rīkiem, kas minēti 3. punktā.

15.   Ar zveju nesaistītas darbības

Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģis drīkst veikt ar zveju nesaistītas darbības, nepieskaitot šo laiku neesot tam piešķirtajām dienām saskaņā ar 7. punktu, ar noteikumu, ka kuģis vispirms informē savu karoga dalībvalsti par savu ieceri, darbības raksturu un to, ka tas uz šo laiku atsakās no savas zvejas licences. Šādi kuģi šajā laikposmā nedrīkst pārvadāt jebkādus zvejas rīkus vai zivis.

16.   Tranzīts

Kuģim ir atļauts šķērsot šo apgabalu tranzītā ar noteikumu, ka tam nav zvejošanas atlaujas šaja apgabala vai ari kugis ir pirms tam pazinojis attiecigam iestadem par škersošanas planiem. Kamēr šis kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuga esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un noglabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

NOVĒROŠANA, INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA

17.   Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k panti attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 3. punktā minētos zvejas rīkus un darbojas 1. punktā noteiktajā apgabalā. Kuģiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām, vai kuģiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kas noteikta 2. punktā, šo ziņošanas prasību nepiemēro.

18.   Attiecīgo datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a)

iebraukšana ostā un izbraukšana no ostas;

b)

katra iebraukšana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un izbraukšana no tā.

19.   Kontrolpārbaudes

Dalībvalstis pārbauda kuģa žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, izmantojot kuģu novērošanas sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc lūguma dara zināmus Komisijai.

20.   Alternatīvi kontroles pasākumi

Lai nodrošinātu šā pielikuma 17. punktā noteikto saistību ievērošanu, dalībvalstis drīkst īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šās ziņošanas saistības. Komisija ir jāinformē par šādiem alternatīviem pasākumiem, pirms tie tiek īstenoti.

21.   Iepriekšēja paziņošana par pārkraušanām un izkrautajam nozvejam

Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut jebkādu uz kuģa klāja esošu daudzumu vai izkraut to kādas trešās valsts ostā vai kuģu piestātnē, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas vai izkraušanas trešajā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā.

22.   Pielaides robeža to daudzumu aprēķināšanai, kas minēti zvejas žurnālā

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, atļautā pielaides robeža, nosakot daudzumu kilogramos, kas atrodas uz 17. punktā minēto kuģu klāja, var būt 8 % no zvejas žurnāla datiem. Ja Kopienas tiesību aktos nav ietverti nekādi konversijas koeficienti, jāpiemēro tās dalībvalsts konversijas koeficients, ar kuras karogu kugo attiecīgais kuģis.

23.   Atsevišķa kraušana

Ja kuģī iekrauts jūrasmēļu daudzums, kas lielāks par 50 kg, uz zvejas kuģa klāja aizliegts glabāt jūrasmēles jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā, sajauktas ar jebkādām citām zivju sugām vai jūras organismiem. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz tādu palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai viņi varētu veikt salīdzinošas pārbaudes tiem daudzumiem, kas uzrādīti zvejas žurnālā, un jūrasmēļu nozvejam, kas paturēti uz kuģa.

24.   Svēršana

24.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkuru jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas nozvejots noteiktajā apgabalā, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

24.2.

Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai noteiktajos apgabalos nozvejoto jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.

25.   Transports

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, attiecībā uz jebkuru šis regulas 7. pantā mineto zivju sugu daudzumiem, kas pārsniedz 50 kg un kas tiek transportēti uz vietu, kura nav izkraušanas vai importēšanas vieta, jābūt kādai no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minēto deklarāciju kopijām par transportējamo minēto sugu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

26.   Īpaša pārraudzības programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašas pārraudzības programmas jebkurai no 7. pantā minēto sugu krājumiem var ilgt vairāk neka divus gadus no to spēkā stāšanās dienas.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

27.   Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas veikta noteiktajā apgabalā ar velkamiem zvejas rīkiem, statiskiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko veikuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem šajā pielikumā aplūkotajos apgabalos.

28.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis dara zināmus Komisijai 26. punktā minētos datus elektroniskas tabulas veidā II un III tabulā norādītajā formātā, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

II tabula Zinošanas formāts

Valsts

CFR

Ārējā marķēšana

Pārvaldības laikposma ilgums

Paziņotais zvejas rīka veids/ veidi

Piemērojamie īpašie nosacījumi

Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka lietošana

Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas

Dienu nodošana

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

III tabula Datu formāts

Lauka nosaukums

Maks. zīmju/ ciparu skaits

Definīcija un komentāri

(1) Valsts

3

Dalībvalsts (ISO kods Alfa -3), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2371/2002.Vienmēr tā valsts, kura ziņo.

(2) KFR

12

(Kopienas flotes reģistra numurs). Zvejas kuģa vienreizējs identifikācijas numurs.Dalībvalsts (ISO kods Alfa -3), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3) Ārējā marķēšana

14

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4) Pārvaldības laikposma ilgums

3

Attiecīgajam kuģim piešķirto pārvaldības laikposma dienu skaits. Atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros pieteikti tie paši zvejas rīku veidi vai zvejas rīku veidu kombinācija, var apkopot.

(5) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi

5

Norāde par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šā pielikuma 3. punktu, t.i., avai b.

(6) Piemērojamie īpašie nosacījumi

1

Norāde uz to vai piemēro 7.1 punktā minēto īpašo nosacījumu

(7) Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka lietošana

3

Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu.

(8) Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas

3

Dienu skaits, ko kuģis faktiski atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu.

(9) Dienu nodošana

3

Nodotajām dienām norāda “- nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”


(1)  Izmanto tikai nosaukumus, kas minēti 3. un 7. punktā.

IID PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES APAKŠAPGABALĀ IV UN RAJONOS IIA UN IIIA

1.

Noteikumi, kas ietverti šajā pielikumā, attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kas zvejo rajonā IIIa, rajonā IIa (EK ūdeņos) un apakšapgabalā IV ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm.

2.

Šajā pielikumā apgabalā pavadītā diena nozīmē:

a)

24 stundu laikposms starp plkst. 00:00 kalendārajā dienā un plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa, vai;

b)

jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, kā ierakstīts Kopienas zvejas žurnālā starp atiešanas datumu un laiku un pienākšanas datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa.

3.

Katrai attiecīgajai dalībvalstij ne vēlāk kā 2006. gada 1. martā jāizveido datu bāze, kas ietver šādu informāciju par apakšapgabalu IV un rajonu IIIa, par 2002., 2003. un 2004. gadu un par katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu vai kas reģistrēts Kopienā un kas zvejojis grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru tīkla acs izmērs ir mazāks par 16 mm:

a)

kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs;

b)

uzstādītā kuģa dzinēja jauda kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c)

apgabalā pavadīto dienu skaits, zvejojot ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru tīkla acs izmērs ir mazāks par 16 mm;

d)

kilovatdienas, ko nosaka, reizinot apgabalā pavadīto dienu skaitu un uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.

4.

Katra dalībvalsts aprēķina šādus izmērus:

a)

kilovatdienu kopskaitu katram gadam kā kilovatdienu summu, kas aprēķināta 3. punkta d) apakšpunktā;

b)

vidējo kilovatdienu skaitu laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam.

5.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka kilovatdienu skaits 2006. gadā kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz 20% no 2004. gada dienu skaita, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā.

6.

5. punktā minēto maksimālo kilovatdienu skaitu, kā arī KPN un kvotas tūbīšu zvejai zonā IIa (EK ūdeņos), zonā IIIa, zonā IV (EK ūdeņos), kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā, pārskata Komisija, cik ātri vien iespējams, pamatojoties uz ZZTEK atzinumiem par 2005. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

ja ZZTEK novērtē, ka 2005. gada Ziemeļjūras tūbīšu mazuļu daudzums ir 500 000 miljoni vai vairāk īpatņu 0 vecumā, ierobežojumus kilovatdienās atlikušajam 2006. gadam nepiemēro un KPN 2006. gadam nosaka 600 000 tonnu apmērā;

b)

ja ZZTEK novērtē, ka 2005. gada Ziemeļjūras tūbīšu mazuļu daudzums ir no 300 000 miljoniem līdz 500 000 miljoniem īpatņu 0 vecumā, kilovatdienu skaits nepārsniedz 2003. gada līmeni, kā aprēķināts 4 punkta a) apakšpunktā, un KPN 2006. gadam nosaka 300 000 tonnu apmērā;

c)

ja ZZTEK novērtē, ka 2005. gada Ziemeļjūras tūbīšu mazuļu daudzums ir mazāks par 300 000 miljoniem īpatņu 0 vecumā, zveja ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru tīkla acs izmērs ir mazāks par 16 mm, 2006. gada atlikušajā laikposmā ir aizliegta. Tomēr ir atļauts veikt ierobežotas zvejas darbības, lai uzraudzītu tūbīšu krājumus ICES rajonā IIIa un apakšapgabalā IV, kā ari slēgšanas sekas. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā plānu zvejas darbību uzraudzīšanai.


III PIELIKUMS

TEHNISKIE UN KONTROLES PĀREJAS PASĀKUMI

A daļa

Ziemeļatlantijā, ietverot Ziemeļjūru, Skageraku un Kategatu

1.   Siļķu, makreļu un stavridu izkraušanas un svēršanas procedūras

1.1   Darbības joma

1.1.1.

Šādas procedūras attiecina uz Kopienas un trešo valstu kuģiem, kuri izkrauj Eiropas Kopienā un vienā izkraušanas reizē pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu vai to attiecīgu sajaukumu:

a)

siļķēm ICES apakšapgabalos I, II, IV, VI un VII, kā arī rajonos III a, un Vb;

b)

makrelēm un stavridām ICES apakšapgabalos III, IV, VI un VII, kā arī rajonā IIa.

1.2.   Norādītās ostas

1.2.1.

Izkrāvumi, kas minēti 1.1 punktā, ir atļauti tikai norādītajās ostās.

1.2.2.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tā saraksta izmaiņas, kas nosūtīts 2004. gadā, par norādītajām ostām, kurās var notikt siļķu, makreļu un stavridu izkrāvums, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, tostarp jebkuru sugu daudzumu un 1.1.1 punktā minēto krājumu reģistrēšanas un ziņošanas noteikumus un nosacījumus katrā izkrāvuma reizē. Šīs izmaiņas nosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm šo informāciju, kā arī informāciju par ostām, ko norādījušas trešās valstis.

1.3.   Ienākšana ostā

1.3.1.

Zvejas kuģa, kas minēts 1.1.1 punktā, kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 4 stundas pirms ienākšanas attiecīgās dalībvalsts izkraušanas ostā sniedz kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kuras ostā paredzēta izkraušana, šādu informāciju:

a)

osta, kurā kuģim paredzēts ieiet, kuģa nosaukumu un reģistrācijas numuru;

b)

paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

c)

uz kuģa esošo sugu dzīvsvara daudzums kilogramos;

d)

tas pārvaldības apgabals saskaņā ar šīs regulas I pielikumu, kurā tika iegūta nozveja.

1.4.   Izkraušana

1.4.1.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesākas, iekams tā nav atļauta.

1.5.   Zvejas žurnāls

1.5.1.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2 punkta, zvejas kuģa kapteinis pēc ierašanās ostā nekavējoties iesniedz atbilstīgo zvejas žurnāla lapu vai lapas, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Daudzumi, kuri paturēti uz kuģa, par kuriem ziņots pirms izkraušanas, kā minēts 1.3.1 punkta c) apakšpunktā, atbilst reģistrētajiem daudzumiem zvejas žurnālā pēc tā aizpildīšanas pabeigšanas.

Atkāpjoties no Regulas (EKK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz kuģa, ir 8 %.

1.6.   Svaigu zivju svēršana

1.6.1.

Visi pircēji, kas iegādājas svaigas zivis, nodrošina, ka visi saņemtie daudzumi ir nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, transportēšanas no izkraušanas ostas vai tālāk pārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkrāvuma deklarācijas, pārdošanas kvītis un apvienotās deklarācijas.

1.6.2.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

1.7.   Svaigu zivju svēršana pēc transportēšanas

1.7.1.

Atkāpjoties no 1.6.1 punkta, dalībvalstis var ļaut nosvērt svaigas zivis pēc to transportēšanas no izkraušanas ostas, nodrošinot, ka zivis pārved uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk par 100 km no izkraušanas ostas, un:

a)

transporta līdzekli, ar kuru pārved zivis, no izkraušanas vietas līdz zivju svēršanas vietai pavada inspektors, vai

b)

izkraušanas vietas kompetentās iestādes atļauj pārvest zivis ar nosacījumu, ka:

i)

pirms transporta līdzeklis dodas prom no ostas, kurā tika izkrautas zivis, pircējs vai viņa pārstāvis kompetentajām iestādēm iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā ir norādītas zivju sugas un kuģa nosaukums, no kura šīs zivis izkrautas, transporta līdzekļa reģistrācijas numurs un informācija par galamērķi, kurā zivis tiks nosvērtas, kā arī paredzamais transporta līdzekļa ierašanās laiks galamērķī,

ii)

vadītājs i) apakšpunktā minētās deklarācijas kopiju glabā visu zivju pārvešanas laiku un galamērķī to iesniedz zivju saņēmējam.

1.8.   Saldētu zivju svēršana

1.8.1.

Visi saldēto zivju pircēji vai uzglabātāji nodrošina, ka izkrautie daudzumi ir nosvērti pirms zivis ir apstrādātas, nodošanas uzglabāšanai, transportētas no izkraušanas ostas vai pārdotas tālāk. Jebkurš taras svars, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu konteineru svaram, kuros sveramās zivis ir iepakotas, var tikt atskaitīts no jebkura izkrautā daudzuma svara.

1.8.2.

Alternatīvi, saldēto, kastēs iepakoto zivju svaru var noteikt, reizinot vidējo reprezentatīvā parauga svaru, pamatojoties uz kastes saturu, kas izņemts no plastmasas iesaiņojuma, pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis apstiprināšanas nolūkā paziņo Komisijai jebkuras izmaiņas to paraugu ņemšanas metodoloģijā, kas apstiprināta Komisijā 2004. gadā. Izmaiņas apstiprina Komisija. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkrāvuma deklarācijas, pārdošanas kvītis un apvienotās deklarācijas.

1.9.   Pārdošanas kvīts un apvienotā deklarācija

1.9.1.

Papildus saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 5. punktā, izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs iesniedz attiecīgās pārdošanas kvīts vai apvienotās deklarācijas kopiju dalībvalsts kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma vai 48 stundu laikā pēc svēršanas pabeigšanas.

1.10.   Svēršanas iekārtas

1.10.1.

Izmantojot valsts īpašumā esošas svēršanas iekārtas, zivju svērēji pircējam izsniedz svēršanas veidlapu, kurā ir norādīts svēršanas datums un laiks, kā arī transporta līdzekļa reģistrācijas numurs. Svēršanas veidlapas kopiju pievieno pārdošanas kvītij vai apvienotai deklarācijai.

1.10.2.

Izmatojot privātas svēršanas iekārtas, tās apstiprina, kalibrē un apzīmogo kompetentās iestādes un uz tām attiecas šādas prasības:

a)

zivju svērēja puse veic ierakstus zvejas žurnālā ar numurētām lappusēm, norādot:

i)

zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru,

ii)

transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, ja zivis pirms svēršanas ir transportētas no izkraušanas ostas,

iii)

zivju sugas,

iv)

katra izkrāvuma svaru,

v)

svēršanas sākuma un beigu datumu un laiku;

b)

ja svēršanu veic uz transportiera lentes, ir jābūt ierīkotam uzskatāmam skaitītājam, kas reģistrē visu kopējo svara pieaugumu. Visu kopējo svaru pieaugumu reģistrē a) apakšpunktā minētajā zvejas žurnālā ar numurētām lapām;

c)

zvejas žurnāla un 1.7.1 punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto rakstisko deklarāciju kopijas glabā trīs gadus.

1.11.   Kompetento iestāžu pieeja

Kompetentajām iestādēm ir brīva un pastāvīga pieeja svēršanas sistēmai, zvejas žurnālam, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās tiek apstrādātas un glabātas zivis.

1.12.   Savstarpējās pārbaudes

1.12.1.

Kompetentās iestādes veic administratīvu visu izkrāvumu savstarpēju pārbaudi:

a)

starp daudzumiem pēc sugām, kas ierakstīti 1.3.1 punktā minētajā iepriekšējā paziņojumā pirms izkraušanas un reģistrēti zvejas žurnālā;

b)

starp daudzumiem pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā un reģistrēti izkrāvuma deklarācijā;

c)

starp daudzumiem pa sugām, kas reģistrēti izkrāvuma deklarācijā un reģistrēti apvienotajā deklarācijā vai pārdošanas kvītī.

1.13.   Pilna pārbaude

1.13.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai vismaz 15 % no izkrauto zivju daudzumiem un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļauti pilnai kontrolei, kas ietver vismaz turpmāko:

a)

uzraudzība kuģa nozveju svēršanai pa zivju sugām. Gadījumā, ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu no kuģa, kas izvēlēts kontrolei. Saldēšanas tralera gadījumā saskaita visas kastes. Nosver reprezentatīvu kastu/maisu paraugu, lai iegūtu kastu/maisu vidējo svaru. Kastu paraugu ņemšana notiek arī saskaņā ar apstiprinātu metodoloģiju, lai iegūtu zivju vidējo tīrsvaru (bez iepakojuma, ledus);

b)

papildus 1.12 punktā minētajām savstarpējām pārbaudēm, veic pārbaudi:

i)

starp daudzumiem pa sugām, kas reģistrēti svēršanas reģistrā un reģistrēti apvienotajā deklarācijā vai pārdošanas kvītī,

ii)

rakstiskās deklarācijas, ko kompetentās iestādes ir saņēmušas saskaņā ar 1.7.1 punktu, b) i) un rakstiskās deklarācijas, ko saskaņā ar 1.7.1 punkta b) apakšpunkta ii) daļu glabā zivju saņēmējs,

iii)

transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, kas ir uzrādīti 1.7.1 punkta b) apakšpunkta i) daļā minētajās deklarācijās, ar tiem, kas ir uzrādīti svēršanas reģistros;

c)

ja izkraušanu pārtrauc, nepieciešama atļauja izkraušanas atsākšanai;

d)

pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc izkraušanas kuģī vairs nav zivju.

1.14.   Dokumentācija

1.14.1.

Visas 1. punktā minētās pārbaudes dokumentē. Šos dokumentus glabā trīs gadus.

2.   Siļķu zvejošana ICES rajonā IIa (EK ūdeņi)

Aizliedz izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas ir nozvejotas rajonā IIa (EK ūdeņi) laikposmos no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim.

3.   Tehniski saglabāšanas pasākumi Skageraka un Kategata apgabalos

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikuma, piemēro šā pielikuma 1. papildinājumu.

4.   Mencu zvejošanas ierobežojumi

4.1.   ICES rajons VIa

Līdz 2006. gada 31. decembrim aizliegts veikt jebkādas zvejošanas darbības apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

 

59o05'N, 06o45'W

 

59o30'N, 06o00'W

 

59o40'N, 05o00'W

 

60o00'N, 04o00'W

 

59o30'N, 04o00'W

 

59o05'N, 06o45'W.

4.2.   ICES rajoni VII f un g

Laikposmā no 2006. gada 1. februārim līdz 2006. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejošanas darbības tajā ICES VII rajona daļā, kas ietverta šādās ICES tabulās: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas.

4.3.   Atkāpjoties no 4.1 un 4.2 punkta, ir atļauts veikt zvejošanas darbības, izmantojot murdus un grozus, noteiktos apgabalos un laikposmos, ar noteikumu, ka:

i)

uz kuģa neatrodas nekādi citi zvejošanas rīki, kā tikai murdi un grozi, un

ii)

uz kuģa netiek paturētas nekādas citas zivis, izņemot moluskus un vēžveidīgos.

4.4.   Atkāpjoties no 4.1 un 4.2 punkta, ir atļauts veikt zvejošanas darbības šajos punktos minētajos apgabalos, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

i)

uz kuģa neatrodas neviens zvejas rīks, kura linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 55 mm,

ii)

uz kuģa netiek paturētas zivis, kas nav siļķes, Atlantijas makreles, sardīnes, stavridas, brētliņas, zilie merlangi un argentīnas.

5.   Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai

5.1.

Aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā rajonā, kuru ierobežo Anglijas un Skotijas austrumu piekraste un kuru ierobežo līnijas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Anglijas austrumu piekraste platuma grādos 55o30'N,

platums 55o30'N, garums 1o00'W,

platums 58o00'N, garums 1o00'W,

platums 58o00'N, garums 2o00'W,

Skotijas austrumu piekraste platuma grādos 2o00'W.

5.2.

Zinātnes pētījumiem veikta zvejošana ir atļauta, lai uzraudzītu tūbīšu krājumus apgabalos un slēgšanas ietekmi.

6.   Rokolas pikšu četrstūra zona

Visu zvejošanu, izņemot ar āķu jedām, aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Punkts Nr.

Platums

Garums

1

57o00'N

15o00'W

2

57o00'N

14o00'W

3

56o30'N

14o00'W

4

56o30'N

15o00'W

7.   Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

Tehniskos saglabāšanas pasākumus, kuri minēti 2., 3. un 4. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā attiecināmi mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā ICES rajons VIIa (1), uz laiku piemēro 2006. gadā.

8.   Žaunu tīklu izmantošana ICES rajonā VI a, b un VII b, c, j, k un zonā XII

8.1.

Šajā pielikumā “žaunu tīkls” un “iepinējtīkls” ir zvejas rīks, kas izgatavots no viena tīkla gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un atsvari. Ar tiem zvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas tajos iepinas vai ieķeras.

8.2.

Šajā pielikumā “rāmju tīkls” ir zvejas rīks, kas izgatavots no diviem vai vairākiem tīkla gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējā iestiprinājuma virves un kas turas ūdenī vertikāli.

8.3.

Kopienas kuģi neizvieto žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmju tīklus nevienā vietā, kur jūras kartē dziļums pārsniedz 200 metrus:

a)

ICES rajonos VIa, b un VII b, c, j, k;

b)

ICES zonā XII uz austrumiem no 27o W.

8.4.

Visi 8.1 un 8.2 punktā minētie tīkli ir jāizved no 8.3 punktā minētā apgabala līdz 2006. gada 1. februarim.

9.   Nosacījums zvejošanai ar noteiktiem velkamiem zvejas rīkiem, kas atļauti Biskajas līcī

Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti 5. panta 2. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka papildu tehniskus pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES apakšapgabalā III, IV, V, VI un VII un ICES rajonā VIII a, b, d, e (2), ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot traļus, dāņu vadus un līdzīgus zvejas rīkus, izņemot rāmju traļus, ar linuma acs izmēru no 70 līdz 99 mm apgabalā, kas noteikts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 494/2002, ja zvejas rīks ir aprīkots ar kvadrātveida linuma acs logu saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumu.

10.   Grunts sugu zvejas piepūle

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2006. gadā piemērojami šādi noteikumi.

10.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ir reģistrēti to teritorijā, un veic zvejošanas aktivitātes, kuru rezultātā katru gadu tiek nozvejots un uz kuģa glabāts vairāk nekā 10 tonnas grunts zivju sugu un Grenlandes paltusu, ir grunts zvejas atļauja.

10.2.

Tomēr aizliedz nozvejot un glabāt uz kuģa, pārkraut vai izkraut grunts zivju un Grenlandes paltusu apjomu, kas pārsniedz 100 kg katrā braucienā, ja vien attiecīgajam kuģim nav grunts zvejas atļauja.

11.   Pagaidu pasākumi, lai aizsargātu neaizsargātas dziļūdens dzīvotnes

Aizliedz veikt grunts tralēšanu un zvejot ar statiskiem zvejas rīkiem, tostarp ar grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

 

Hekates zemūdens klintis:

52o 21.2866' N, 31o 09.2688' W

52o 20.8167' N, 30o 51.5258' W

52o 12.0777' N, 30o 54.3824' W

52o 12.4144' N, 31o 14.8168' W

52o 21.2866' N, 31o 09.2688' W

 

Faradeja zemūdens klintis:

50o 01.7968' N, 29o 37.8077' W

49o 59.1490' N, 29o 29.4580' W

49o 52.6429' N, 29o 30.2820' W

49o 44.3831' N, 29o 02.8711' W

49o 44.4186' N, 28o 52.4340' W

49o 36.4557' N, 28o 39.4703' W

49o 29.9701' N, 28o 45.0183' W

49o 49.4197' N, 29o 42.0923' W

50o 01.7968' N, 29o 37.8077' W

 

Reikjanes zemūdens klints daļa:

55o 04.5327' N, 36o 49.0135' W

55o 05.4804' N, 35o 58.9784' W

54o 58.9914' N, 34o 41.3634' W

54o 41.1841' N, 34o 00.0514' W

54o 00.0'N, 34o 00.0' W

53o 54.6406' N, 34o 49.9842' W

53o 58.9668' N, 36o 39.1260' W

55o 04.5327' N, 36o 49.0135' W

 

Altairas zemūdens klintis:

44o 50.4953' N, 34o 26.9128' W

44o 47.2611' N, 33o 48.5158' W

44o 31.2006' N, 33o 50.1636' W

44o 38.0481' N, 34o 11.9715' W

44o 38.9470' N, 34o 27.6819' W

44o 50.4953' N, 34o 26.9128' W

 

Antialtairas zemūdens klintis:

43o 43.1307' N, 22o 44.1174' W

43o 39.5557' N, 22o 19.2335' W

43o 31.2802' N, 22o 08.7964' W

43o 27.7335' N, 22o 14.6192' W

43o 30.9616' N, 22o 32.0325' W

43o 40.6286' N, 22o 47.0288' W

43o 43.1307' N, 22o 44.1174' W

12.   CECAF

Astoņkāja (Octupus vulgaris) minimālais svars, ko zvejo jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija un kas atrodas CECAF reģionā, ir 450 g (izķidāts). Astoņkājus, kuru svars ir mazāks nekā 450 g (izķidāts), netur uz kuga vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.

13.   Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un nereglamentētu zvejniecību Ziemeļaustrumu Atlantijā

13.1.

Kuģi, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi tādu kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un nereglamentētā zvejā (IUU kuģi), ir uzskaitīti 4. papildinājumā. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a)

IUU kuģi, kas ierodas ostās, nedrīkst tajās izkraut vai pārkraut kravu, un tos pārbauda kompetentās iestādes. Šādās pārbaudēs izskata kuģa dokumentus un zvejas žurnālus, pārbauda zvejas rīkus, nozvejas daudzumu uz kuga un visus pārējos aspektus, kas ietilpst NEAFC uzraudzības jomā. Informāciju par pārbaužu rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b)

zvejas kuģi, apgādes kuģi, degvielas kuģi, bāzes kuģi un kravas kuģi, kas ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm, nedrīkst palīdzēt IUU kuģiem, nedz arī piedalīties pārkraušanā vai kopīgās zvejas darbībās ar šajā sarakstā iekļautajiem kuģiem;

c)

IUU kuģi ostās nedrīkst saņemt krājumus, degvielu vai citus pakalpojumus;

d)

IUU kuģi nedrīkst saņemt atļauju zvejot Kopienas ūdeņos, un tos nedrīkst fraktēt;

e)

IUU kuģu zivju imports ir aizliegts;

f)

dalībvalstis nereģistrē IUU kuģus, kā arī aicina importētājus, pārvadātājus un citas iesaistītās nozares atturēties no pārrunām, kā arī no šādu kuģu noķerto zivju pārkraušanas.

13.2.

Komisija groza sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC sarakstam, tiklīdz NEAFC apstiprina jaunu sarakstu.

14.   Elektrozveja

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr.850/98 31. panta 1. punkta, ir atlauts zvejot ar rāmju trali, izmantojot elektrisko strāvu, ja ievēro nosacījumus, ko Komisija noteiks saskanā ar Regulas (EK) 2371/2002 30. panta 2. punktā mineto procedūru, nemot vērā ZZTEK atzinumus.

B daļa

Vidusjūra

15.   Pagaidu pasākumi saistībā ar linuma acīm un zvejas darbībām

Zvejniecības, kas pašlaik darbojas saskaņā ar izņēmumiem, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1626/94 3. panta 1. punktā un 1.a punktā un 6. panta 1. punktā un 1.a punktā, var īslaicīgi turpināt savu darbību 2006. gadā.

16.   Dragas un traļa linumi grunts zvejā

Dziļāk par 1 000 m ir aizliegts zvejā lietot velkamas dragas un traļa linumus.

17.   VVZK izveidots tādu kuģu reģistrs, kuru garums pārsniedz 15 m

17.1.

Katra dalībvalsts līdz 2006. gada 1. jūnijam, izmantojot parasto datu apstrādes sistēmu, nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri kugo ar tās karogu, un ir reģistrēti tās teritorijā, un kuriem šī dalībvalsts atļāvusi zvejot VVZK nolīguma teritorijā, izsniedzot zvejas atļauju.

17.2.

Šā panta 17.1. punktā norādītajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

kuģa numuru Kopienas flotes reģistrā (CFR), kā arī ārējo marķējumu, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

b)

laikposmu, kurā atļauta zveja un/vai pārsūtīšana;

c)

izmantotos zvejas rīkus.

17.3.

Komisija līdz 2006. gada 1. jūlijam sarakstu nosūta VVZK izpildsekretariātam, lai šos kuģus varētu iekļaut VVZK reģistrā, kurā ietverti kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem ir atļauts zvejot VVZK nolīguma teritorijā (turpmāk “VVZK reģistrs”).

17.4.

Jebkādas izmaiņas, ko izdara 17.1. punktā norādītajā sarakstā, iesniedz Komisijai, lai tā, piemērojot to pašu procedūru, izmaiņas pārsūtītu VVZK izpildsekretariātam vismaz 10 darba dienas pirms tam, kad kuģis sāk zvejas darbības VVZK teritorijā.

17.5.

Kopienas zvejas kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri nav iekļauti 17.1. punktā norādītajā sarakstā, VVZK teritorijā nezvejo, netur kuģī, nepārkrauj vai neizkrauj nekāda veida zivis, kā arī vēžveidīgos.

17.6.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)

tikai tādi kuģi, kas kugo ar to karogiem ir iekļauti 17.1. punktā norādītajā sarakstā, un tie tur uz kuģa tiem izsniegto zvejas atļauju, kuriem, ievērojot atļaujā noteikto, ir atļauts veikt zvejas darbības VVZK teritorijā;

b)

tādiem kuģiem, kuri ZZVK teritorijā vai citur ir veikuši zvejas darbības, kas nav legālas un reglamentētas, un par kurām nav paziņots (IUU zveja), nesaņem zvejas atļauju, izņemot gadījumus, kad jaunie kuģu īpašnieki pienācīgā veidā dokumentāri pierāda, ka iepriekšējie īpašnieki un operatori vairs nav ieinteresēti no šiem kuģiem gūt juridisku vai finansiālu labumu vai ka šie kuģi nekādā veidā nav viņu pārvaldībā, kā arī to, ka šie kuģi nepiedalās IUU zvejā un tie nav saistīti ar IUU zveju;

c)

tiktāl, ciktāl iespējams šo valstu tiesību akti aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kas kugo ar to karogiem un kas ir iekļauti 17.1. punktā norādītajā sarakstā, piedalīties vai iesaistīties tādās zvejas darbībās VVZK nolīguma teritorijā, ko veic kuģi, kas nav iekļauti VVZK reģistrā;

d)

tiktāl, ciktāl iespējams šo valstu tiesību aktos ir jānosaka, ka tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kas kugo ar to karogiem un ir iekļauti 17.1. punktā norādītajā sarakstā, ir jābūt šā karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;

e)

to kuģi pilda visus attiecīgos VVZK saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

17.7.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu tādu zivju un vēžveidīgo zveju, turēšanu kuģī, pārkraušanu un izkraušanu, ko VVZK teritorijā nozvejojuši kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri nav iekļauti VVZK reģistrā;

17.8.

Ja pastāv nopietns pamats aizdomām, ka kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri nav iekļauti VVZK reģistrā, VVZK nolīguma teritorijā zvejo vai pārkrauj zivis un vēžveidīgos, dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

C daļa

Klusā okeāna austrumi

18.   Riņķa vadi Amerikas tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pārvaldības rajonā

18.1.

Dzeltenspuru tunzivs, platacu tunzivs, svītrainās tunzivs zvejošanu ar riņķa vadiem aizliedz vai nu no 2006. gada 1. augusta līdz 11. septembrim, vai arī no 2006. gada 20. novembra līdz 31. decembrim apgabalos, ko nosaka šādas robežas:

Ameriku Klusā okeāna krasta līnijas,

garums 150oW,

platums 40oN,

platums 40oS.

18.2.

Attiecīgās dalībvalstis ziņo Komisijai par izvēlētajiem slēgšanas laikposmiem līdz 2006. gada 1. jūlijam. Visiem attiecīgo dalībvalstu riņķa vadu zvejas kuģiem izvēlētajā laikposmā jāpārtrauc riņķa vadu zvejniecība noteiktajā apgabalā.

18.3.

No dienas, kad stājas spēkā šī regula, seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības rajonā, patur uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu, strīpainās un dzeltenspuru tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai cilvēku uzturā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais izmetiens zvejas braucienā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā iemetienā.

18.4.

Cik vien iespējams riņķa vadu zvejas kuģi uzreiz neskartus atlaiž: visus jūras bruņurupučus, haizivis, zobenzivjveidīgās zivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav ieguves mērķis. Zvejniekus mudina attīstīt un izmantot tehniku un aprīkojumu, lai nodrošinātu ātru un drošu šādu dzīvnieku atlaišanu.

19.   Uz ielenktiem un sapītiem jūras bruņurupučiem attiecina šādus specifiskus pasākumus:

a)

ja jūras bruņurupucis ir iekļuvis zvejas rīkā, veic visus pamatotos pasākumus, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas sapinas zvejas rīkā, tostarp, ja nepieciešams, ātrlaivas izmantošanu,

b)

ja bruņurupucis sapinas zvejas rīkā, zvejas rīka ievilcējierīce būtu jāaptur, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un to nedrīkstētu atsākt, kamēr zvejas rīks nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists,

c)

ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, pirms bruņurupuča atgriešanas atpakaļ ūdenī būtu jāveic visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos,

d)

kuģiem tunzivju zvejai aizliedz izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus jūrā,

e)

veicina jūras bruņurupuču, kas sapinušies Zivju uzkrāšanas ierīcēs (ZUI) un citos zvejas rīkos, atlaišanu, kur tas praktiski iespējams,

f)

veicina arī to Zivju uzkrāšanas ierīču (ZUI) atjaunošanu, kas netiek izmantotas zvejniecībā.

D Daļa

Tālu migrējošas zivis Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā

20.   Minimālie zilo tunzivju izmēri Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā

20.1.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, minimālie zilo tunzivju izmēri Vidusjūrā ir 10 kg vai 80 cm.

20.2.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 7. panta 1. punkta, nenosaka pielaides robežu tunzivīm, kas zvejotas Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā.

21.   Minimālie lielacu tunzivju izmēri

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr 973/2001 6. panta un IV pielikuma, ir atcelti minimālie lielacu tunzivju izmēri.

22.   Ierobežojumi konkrētu kuģu un zvejas rīku veidu izmantošanai

22.1.

Lai aizsargātu lielacu tunzivju krājumus, jo īpaši zivju mazuļus, laikposmā un apgabalā, kas noteikti a) un b) punktā, ir aizliegta zveja ar seineriem un ēsmas kuģiem.

a)

Apgabals ir šāds:

 

Dienvidu robeža: 0o Dienvidu platuma paralēle,

 

Ziemeļu robeža: 5o Ziemeļu platuma paralēle,

 

Rietumu robeža: 20o Rietumu garuma meridiāns,

 

Austrumu robeža: 10o Rietumu garuma meridiāns.

b)

Laikposms, kurā ir spēkā ierobežojumi, ir no katra gada 1. novembra līdz 30. novembrim.

22.2.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr 973/2001 3. panta, Kopienas kuģiem atļauts zvejot, neievērojot ierobežojumus konkrētu kuģu un zvejas rīku veidu izmantošanai apgabalā, kas noteikts šīs regulas 3. panta 2. punktā un laikposmā, kas noteikts šīs regulas 3. panta 1. punktā.

23.   Pasākumi saistībā ar sporta un rekreācijas zvejošanas darbībām Vidusjūrā

23.1.

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu sporta un rekreācijas zvejošanas darbībās izmantot velkamos tīklus, aptverošos tīklus, riņķvadus, bagarus, žaunu tīklus, rāmju tīklus un āķu jedas, lai Vidusjūrā zvejotu tunzivju un tām līdzīgas sugas, jo īpaši zilās tunzivis.

23.2.

Katra dalībvalsts nodrošina, lai tunzivju un tām līdzīgu sugu nozvejas, kas izkrautas Vidusjūrā sporta un amatierzvejniecības rezultātā, nenonāk tirgū.

24.   Paraugu ņemšanas plāns zilajām tunzivīm

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr 973/2001 5.a panta, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai noteiktu nozvejoto noteikta izmēra zilo tunzivju skaitu; jo īpaši, tam ir nepieciešams, lai izmēru parauga ņemšana būros tiktu veikta vienā paraugā (=100 eksemplāri) uz 100 tonnām zivju dzīvsvara. Zivju paraugu ņems zvejas (3) laikā audzētavā, saskaņā ar ICCAT metodoloģiju II uzdevuma ziņošanai. Paraugu ņemšana būtu jāveic katras zvejas laikā, attiecinot to uz visiem būriem. Dati par paraugu ņemšanu, kas veikta iepriekšējā gadā, jāiesniedz ICCAT līdz 2006. gada 1. maijam.

E Daļa

Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa

25.   SEAFO

25.1.

No 2006. gada 1. janvāra uz visiem Kopienas kuģiem, kas darbojas Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO) konvencijas darbības apgabalā un zvejo sugas, uz kurām neattiecas citu kompetentu zvejniecības organizāciju saglabāšanas un apsaimniekošanas režīms, ir jābūt kvalificētiem zinātniskiem novērotājiem.

25.2.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieceltu zinātniskos novērotājus un nodrošinātu viņu nogādāšanu uz visiem tiem kuģiem, kas kugo ar to karogiem vai ir reģistrēti to teritorijās, kuri gatavojas zvejot SEAFO konvencijas darbības apgabalā. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pienācīgi ieceltie zinātniskie novērotāji paliek uz zvejas kuģiem, kur tie norīkoti, līdz brīdim, kad viņus nomaina citi zinātniskie novērotāji.

25.3.

To kuģu kapteiņi, kas darbojas SEAFO konvencijas darbības apgabalā, no 2006. gada 1. janvāra uzņem zinātnisko novērotāju uz kuģa un sadarbojas ar viņu tā, lai viņš, atrodoties uz kuģa, varētu veikt savus pienākumus.

25.4.

Dalībvalstis katru gadu, vēlākais līdz 1. maijam, nosūta SEAFO sekretariātam visaptverošu ziņojumu tādā formā, ko noteikusi SEAFO Zinātniskā komiteja, izvērtējot to zinātnisko novērotāju ziņojumu saturu, kuri norīkoti uz kuģiem, kas kugo ar to karogu. Šādu ziņojumu vienlaikus iesniedz Komisijai.


(1)  OV L 41, 13.2.2002., 1.1pp.

(2)  OV L 77, 20.3.2002., 8. 1pp.

(3)  Zivim, kas audzētas ilgāk nekā gadu, būtu jāievieš citas paraugu nemšanas papildu metodes.

III pielikuma 1. papildinājums

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: Skageraks un Kategats

Linuma acu izmēra diapazoni, zvejas mērķa sugas un prasītie nozveju procentuālie apjomi, kas piemērojami, ja izmanto vienu linuma acu izmēra diapazonu

Sugas

Linuma acu izmēra diapazons (mm)

<16

16-31

32-69

35-69

70‐89 (5)

≥ 90

Zvejas mērķa sugu minimālais procentuālais apjoms

50 % (6)

50 % (6)

20 % (6)

50 % (6)

20 % (6)

20 % (7)

30 % (8)

nav

Tūbītes (Ammodytidae) (3)

x

x

x

x

x

x

x

x

Tūbītes (Ammodytidae) (4)

 

x

 

x

x

x

x

x

Norvēģijas menca (Trisopterus esmarkii)

 

x

 

x

x

x

x

x

Putasu (Micromesistius poutassou)

 

x

 

x

x

x

x

x

Jūras drakons (Trachinus draco) (1)

 

x

 

x

x

x

x

x

Mīkstmieši (izņemot Sepia) (1)

 

x

 

x

x

x

x

x

Vējzivs (Belone belone) (1)

 

x

 

x

x

x

x

x

Parastais jūrasgailītis (Eutrigla gurnardus) (1)

 

x

 

x

x

x

x

x

Argentīna (Argentina spp.)

 

 

 

x

x

x

x

x

Brētliņa (Sprattus sprattus)

 

x

 

x

x

x

x

x

Zutis (Anguilla, anguilla)

 

 

x

x

x

x

x

x

Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2)

 

 

x

x

x

x

x

x

Skumbrija (Scomber spp.)

 

 

 

x

 

 

x

x

Stavrida (Trachurus spp.)

 

 

 

x

 

 

x

x

Siļķe (Clupea harengus)

 

 

 

x

 

 

x

x

Ziemeļgarnele (Pandalus borealis)

 

 

 

 

 

x

x

x

Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (1)

 

 

 

 

x

 

x

x

Merlangs (Merlangius merlangus)

 

 

 

 

 

 

x

x

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

 

 

 

 

 

 

x

x

Visi citi jūras organismi

 

 

 

 

 

 

 

x


(1)  Tikai 4 jūdžu garumā no krasta līnijas.

(2)  Ārpus 4 jūdžu attāluma no krasta līnijas.

(3)  No 1. marta līdz 31. oktobrim Skageraka apgabalā un no 1.marta līdz 31. jūlijam Kategatā.

(4)  No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā.

(5)  Ja tiek izmantots šis linuma acs izmēra diapazons, āmis ir veidots no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrestēm saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu.

(6)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv ne vairāk kā no 10 % jebkura mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūrasmēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, Atlantijas makreles, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, Norvēģijas omāru un omāru maisījuma.

(7)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv ne vairāk kā no 50 % jebkura mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūrasmēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, siļķu, Atlantijas makreles, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, Norvēģijas omāru un omāru maisījuma.

(8)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv ne vairāk kā no 60 % jebkura mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūrasmēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, un omāru maisījuma.

III pielikuma 2. papildinājums

Specifikācijas attiecībā uz šķirotājrestēm zvejai Skagerakā un Kategatā ar traļiem, kam ir 70 mm liela linuma acs

a)

Sugu šķirotājrestes pievieno traļiem ar kvadrātveida linuma āmjiem ar 70 mm vai lielāku, un 90 mm vai mazāku linuma acs izmēru. Minimālais āmja garums ir 8 m. Ir aizliegts izmantot jebkadu trali, kam ir vairak par 100 kvadratveida linuma acim jebkura amja vieta, iznemot savienojumus vai šuves.

b)

Škirotājrestes ir taisnstūra formā. Šķirotājrestu acu rindas atrodas paralēli šķirotājrestu garenvirziena asij. Atstarpe starp šķirotājrestu acu rindām nepārsniedz 35 mm. Tā ļauj izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai atvieglinātu to glabāšanu tīklu korpusā.

c)

Šķirotājrestes diagonāli ieceļ tralī, augšup un atmuguriski, sākot no pašas āmja priekšas līdz pat 10 metrus augšup pa pagarinājumu. Visas šķirotājrestes malas piestiprina pie traļa.

d)

Traļa augšējā panelī jābūt atverei zivju noplūdei, kas būtu tieši savienota ar šķirotājrestes augšējo malu. Zivju noplūdes atverei aizmugurējā malā jābūt tāda paša platuma kā šķirotājrestei, un tā jāizgriež kā gals virzienā uz priekšu gar acu rindām no abām šķirotājrestes malām.

e)

Ir atļauts šķirotājrestes priekšā pievienot gludas mutes, lai ļautu zivīm nokļūt uz traļa grīdas un šķirotājrestē. Minimālais gludās mutes linuma acs izmērs ir 70 mm. Minimālā vertikālā atvere gludās mutes eja uz škirotājresti ir 30 mm. Gludās mutes ejas uz škirotājresti platums ir tāds pats kā šķirotājtrestei.

Image

Sugu un izmēra selektīvā traļa shematiska ilustrācija. Gludas mutes ļauj zivīm nokļūt uz traļa grīdas un šķirotājrestē. Lielākās zivis izkļūst no traļa gar škirotājresti, bet mazākās zivis un Norvēģijas omārs iziet caur šķirotājresti un nokļūst āmī. Kvadrātveida linuma acs āmis sekmē mazo zivju un mazizmēra Norvēģijas omāra izlaidi.

III pielikuma 3. papildinājums

Nosacījums zvejošanai ar noteiktiem velkamiem zvejas rīkiem, kas atļauti ICES zonā III, IV, V, VI un VII, kā arī ICES rajonā VIII a, b, c, e

Specifikācijas logam ar kvadrātveida linuma acīm

Specifikācijas logam ar kvadrātveida 100 mm linuma acīm, kuru izmēru nosaka kā to iekšējo diametru, ja logu izmanto traļu, dāņu vadu vai citu līdzīgu zvejas rīku, kam ir 70 mm vai lielāks un mazāku nekā 100 mm linuma acs izmērs, konusveidīgās daļas galā.

Logs ir kā taisnstūra linuma gabals. It tikai viens logs, to nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

Loga izvietojums

Logu izvieto traļa pakaļējās konusveidīgās daļas gala augšējās plāksnes vidū, tieši pretī cilindriskai daļai, ko veido pagarinājums un āmis.

Logs beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacs rindas starp pagarinājumu un traļa konusveidīgās daļas pakaļējo galu.

Loga izmērs

Logs ir vismaz 2 m garš un vismaz 1 m plats.

Loga linums

Linuma aci ir ar vismaz 100 milimetru iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, tas ir, visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas.

Linums ir nostiprināts tā, ka linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam.

Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Aukla nav resnāka par 4 mm.

Loga ievietošana rombveida acu linumā

Loga četrās malās var pievienot savienojuma šuvi. Savienojuma šuves diametrs nav lielāks par 12 mm.

Loga pagarinājums ir vienāds ar rombveida acu, kas pievienotas loga gareniskajai malai, pagarinājumu.

Rombveida acu skaits augšeja linuma plaksne, kas pievienotas loga mazakajai malai (t.i., vienu metru gara mala, kura atrodas perpendikulari amja garenvirziena asij) ir vismaz pilns loga gareniskajai malai pievienoto rombveida linuma acu skaits, kas dalits ar 0,7.

Citi

Loga izvietošana tralī ir ilustrēta tālāk.

Image

III pielikuma 4. papildinājums

NEAFC apstiprināts tādu kuģu saraksts,

kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un nereglamentētu zvejniecību

Kuģa nosaukums

Karoga valsts

SJO (1)kuģa identifikācijas numurs

FONTENOVA

Panama

p.m.

IANNIS

Panama

p.m.

LANNIS I

Panama

p.m.

LISA

Dominikas sadraudzība

8606836

KERGUELEN

Gvineja (Konakri)

p.m.

OKHOTINO

Dominikas sadraudzība

8522169

OLCHAN

Dominikas sadraudzība

8422838

OSTROE

Dominikas sadraudzība

8522042

OSTROVETS

Dominikas sadraudzība

8522030

OYRA

Dominikas sadraudzība

8522119

OZHERELYE

Dominikas sadraudzība

8422876

SUNNY JANE

Beliza

7347407

PAVLOVSK

Dominikas sadraudzība

8326319

DOLPHIN

Gruzija

p.m.

ICE BAY

Kambodža

8028424

TURICIA

Panama

7700104

GRAND SOL

Panama

p.m.

MURTOSA

Togo

7385174


(1)  Starptautiskā jūrniecības organizācija.


IV PIELIKUMS

I DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi

Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos

Zvejas apgabals

Zveja

Licenču skaits

Licenču sadalījums starp dalībvalstīm

Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķe, uz ziemeļiem no 62o00'Z

 

 

 

Pie grunts dzīvojošās sugas, uz ziemeļiem no 62o00'Z

80

FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1

50

Makreles, uz dienvidiem no 62o00'Z, zveja ar riņķvadu

11

DE: 1 (1), DK: 26 (1), FR: 2 (1), NL: 1 (1)

nepiemēro

Makrele, uz dienvidiem no 62o00'Z, zveja ar trali

19

nav būtisks

Makrele, uz ziemeļiem no 62o00'Z, zveja ar riņķvadu

11 (2)

DK: 11

nav būtisks

Tehniskiem mērķiem izmantojamās sugas, uz dienvidiem no 62o00'Z

480

DK: 450, UK:

150

Farēru salu ūdeņi

Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām

26

BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18

13

Specializētā mencas un pikšu zveja ar minimālo linuma acu izmēru 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62o28'Z un uz austrumiem no 6o30'R

8 (3)

 

4

 

Zveja ar trali tālāk par 21 jūdzi no Farēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst darboties apgabalā starp 61o'Z20'Z un 62o'Z00'Z un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām.

70

BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20

26

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, ar minimālo linuma acu izmēru 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61o30'Z un uz rietumiem no 9o00'R un apgabalā starp 7o00'R un 9o00'R uz dienvidiem no 60o30'Z, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas 60o30'Z, 7o00'R un 60o00'Z, 6o00'R.

70

DE: 8 (4), FR: 12 (4), UK: 0 (4)

20 (5)

 

Specializētā saidu zveja ar trali, ar minimālo linuma acu izmēru 120 mm un ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes

70

 

22 (5)

Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, Farēru salu iestādēm ieviešot speciālus pieejas noteikumus apgabaliem, ko sauc par “putasu galvenajiem zvejas apgabaliem”

34

DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5

20

Zveja ar āķu jedām

10

UK: 10

6

Atlantijas makreļu zveja

12

DK: 12

12

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62o00'Z

21

DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3

21

Krievijas Federācijas ūdeņi

Visu veidu zveja

pm

 

pm

Mencu zveja

7 (6)

 

pm

Brētliņu zveja

pm

 

pm

II DAĻA

Licences un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešās valsts kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Karoga valsts

Zveja

Licenču skaits

Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģija

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'Z

18

18

Farēru salas

Skumbrijas, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z), VIIefh; kumeļa skumbrijas, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z), VIIefh; siļķes, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z)

14

14

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'Z

21

21

Siļķes, IIIa

4

4

Esmarka mencu un brētliņu zveja rūpnieciskām vajadzībām, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z): tūbīšu dzimtas zivis, IV (ietverot nenovēršamo putasu piezveju)

15

15

Jūras līdakas un brosme

20

10

Putasu, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z), VIb, VII (uz rietumiem no 12o00'R)

20

20

Zilā jūras līdaka

16

16

Krievijas Federācija

Siļķes, IIId (Zviedrijas ūdeņi)

pm

pm

Siļķes, IIId (Zviedrijas ūdeņi, nezvejojoši bāzes kuģi)

pm

pm

Brētliņas

4 (7)

pm

Barbadosa

Tīģergarneles (8) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm (9)

Lutjānzivis (10) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm

Gajāna

Tīģergarneles (11) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

pm (12)

Surinama

Tīģergarneles (11) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm (13)

Trinidāda un Tobāgo

Tīģergarneles (11) (Franču Gviānas ūdeņi)

8

pm (14)

Japāna

Tunzivis (15) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

 

Koreja

Tunzivis (16) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

pm (11)

Venecuēla

Lutjānzivis (11) (Franču Gviānas ūdeņi)

41

pm

Haizivis (11) (Franču Gviānas ūdeņi)

4

pm

III DAĻA

Deklarācija saskaņā ar 25. panta 2. punktu

Image


(1)  Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(2)  Jāizvēlas no 11 licencēm makreles zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62o00’N.

(3)  Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

(4)  Šie skaitļi attiecas uz maksimālo klātesošo kuģu skaitu jebkurā laikā.

(5)  Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.

(6)  Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.

(7)  Attiecas tikai uz EK ūdeņu Latvijas zonu.

(8)  Licences, kas attiecas uz garneļu zvejniecību Francijas Gviānā izsniedz, pamatojoties uz trešās valsts iesniegto plānu, ko apstiprina Komisija. Katras licences derīguma termiņam ir jābūt ierobežotam saskaņā ar zvejas laikposmu, kas paredzēts nozvejas plānā, kurš ir pamatā licences izdošanai.

(9)  Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 200.

(10)  Zvejojamas tikai ar āķu jedām vai krātiņveida zivju lamatām (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, dziļumos, kas ir lielāki par 30 m (haizivis). Lai izsniegtu šādu licenci, ir jāpierāda, ka pastāv juridisks līgums starp kuģa īpašnieku, kas piesakās licencei, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, un ka tas ietver saistības vismaz 75 % no visas lutjānzivju nozvejas vai 50% no visas haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai šīs zivis varētu pārstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.

Iepriekš minētajam līgumam ir jābūt Francijas iestāžu apstiprinātam, nodrošinot, ka tas ir savienojams ar līgumslēdzējas rūpnīcas pārstrādes jaudu un Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.

Ja iepriekš minētais apstiprinājums ir noraidīts, Francijas iestādes informē par noraidījumu un norāda tā iemeslu attiecīgajai pusei un Komisijai.

(11)  Piemērojams no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

(12)  Atkarīgs no sarunu ar Norvēģiju par zvejniecību 2006. gadā pabeigšanas.

(13)  Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz pm.

(14)  Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 350.

(15)  Zvejošanai tikai ar āķu jedām.

(16)  No kuriem maksimālais ar žaunu tīkliem mencas vienlaikus zvejojošo kuģu skaits ir 10.


V PIELIKUMS

I DAĻA

Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā

Zvejojot 200 jūras jūdžu zonā no to Kopienas dalībvalstu krastiem, uz kuriem attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija:

Pēc katras zvejas darbības:

1.1.

katras noķertās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos);

1.2.

iemetiena datums un laiks;

1.3.

ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kurā tika veikta nozveja;

1.4.

izmantotais zvejas paņēmiens.

Pēc katras pārkraušanas no vai uz citu kuģi:

2.1.

norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”;

2.2.

katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos);

2.3.

kuģa, uz kuru, vai no kura pārkrāva, nosaukums, ārējās identifikācijas burti un cipari;

2.4.

mencu pārkraušana nav atļauta.

Pēc katras izkraušanas Kopienas ostā:

3.1.

ostas nosaukums;

3.2.

katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos).

Pēc katras informācijas nodošanas Eiropas Kopienas Komisijai:

4.1.

nodošanas datums un laiks;

4.2.

ziņojuma veids:“nozveja reisa sākumā”, “nozveja reisa beigās”, “nozveja”, “pārkraušana”;

4.3.

radio pārraides gadījumā: radio stacijas nosaukums.

II DAĻA

Image


VI PIELIKUMS

KOMISIJAI PAREDZĒTĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS SATURS UN KĀRTĪBA

1.

Informācija, kas sniedzama Eiropas Kopienas Komisijai, un tās sniegšanas grafiks ir šāds:

1.1.

Katrā gadījumā, kad kuģis uzsāk zvejas reisu (1) Kopienas ūdeņos, tas sūta signālu “nozveja reisa sākumā”, norādot šādu informāciju:

SR

m (2)

(= ieraksta sākums)

AD

m

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

m

(ziņojuma sērijas numurs pašreizējā gadā)

TM

m

COE (=“nozveja reisa sākumā”)

RC

m

(starptautisks radiosignāls)

TN

o (3)

(zvejas reisa sērijas numurs gadā)

NA

o

(kuģa nosaukums)

IR

m

(karoga valsts kā ISO-3 valsts kods, attiecīgā gadījumā, kam seko atsauces numurs (ja tāds ir), kā piemēro karoga valstī)

XR

m

(ārējās identifikācijas burti un cipari; kuģa borta numurs)

LT (4)

o (5)

(kuģa atrašanās vieta pēc platuma grādiem pārraides brīdī)

LG (4)

o (5)

(kuģa atrašanās vieta pēc garuma grādiem pārraides brīdī)

LI

o

(paredzamā kuģa atrašanās vieta pēc platuma grādiem, kur kapteinis ir iecerējis sākt zveju, norādot grādus vai decimālā izteiksmē)

LN

o

(paredzamā kuģa atrašanās vieta pēc garuma grādiem, kur kapteinis ir iecerējis sākt zveju, norādot grādus vai decimālā izteiksmē)

RA

m

(attiecīgais ICES apgabals)

OB

m

(daudzums katrai sugai uz kuģa, kravas telpās, nepieciešamības gadījumā, pāros:

 

 

FAO kods + daudzums dzīvsvara kilogramos, kas noapaļots līdz tuvākiem 100 kilogramiem)

PBP

m

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

m

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

m

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

m

(= ieraksta beigas)

1.2.

Katrā gadījumā, kad kuģis uzsāk zvejas reisu (1) Kopienas ūdeņos, tas sūta signālu “nozveja reisa sākumā”, norādot šādu informāciju:

SR

m

(= ieraksta sākums)

AD

m

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

m

(sākotnējā ziņojuma sērijas numurs attiecīgajam kuģim pašreizējā gadā)

TM

m

COX (=“nozveja izbraucot no ostas”)

RC

m

(starptautisks radiosignāls).

TN

o

(zvejas reisa sērijas numurs gadā)

NA

o

(kuģa nosaukums)

IR

m

(karoga valsts kā ISO-3 valsts kods, attiecīgā gadījumā, kam seko vienīgais atsauces numurs (ja tāds ir), kā piemēro karoga valstī)

XR

m

(ārējās identifikācijas burti un cipari; kuģa borta numurs

LT (6)

o (7)

(kuģa atrašanās vieta pēc platuma grādiem pārraides brīdī)

LG (6)

o (7)

(kuģa atrašanās vieta pēc garuma grādiem pārraides brīdī)

RA

m

(attiecīgais ICES apgabals, kurā notikusi zveja)

CA

m

(daudzums pēc sugām uz kuģa, kravas telpās, nepieciešamības gadījumā, pāros; FAO kods + daudzums dzīvsvara kilogramos, kas noapaļots līdz tuvākiem 100 kilogramiem)

OB

o

(daudzums pēc sugām uz kuģa, kravas telpās, nepieciešamības gadījumā, pāros: FAO kods + daudzums dzīvsvara kilogramos, kas noapaļots līdz tuvākiem 100 kilogramiem)

DF:

o

(cik dienas zvejots kopš pēdējā ziņojuma)

PBP

m

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

m

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

m

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

m

(= ieraksta beigas)

1.3.

Ar trīs dienu intervāliem, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1 punktā minētajās zonās, zvejojot siļķes, Atlantijas makreles, un ar iknedēļu intervāliem, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1 punktā minētajās zonās, zvejojot visas citas sugas, izņemot siļķes un skumbrijas:

SR

m

(= ieraksta sākums)

AD

m

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

m

(sākotnējā ziņojuma sērijas numurs attiecīgajam kuģim pašreizējā gadā)

TM

m

CAT (= “catch report”)

RC

m

(starptautisks radiosignāls).

TN

o

(zvejas reisa sērijas numurs kārtējā gadā)

NA

o

(kuģa nosaukums)

IR

m

(karoga valsts kā ISO-3 valsts kods, attiecīgā gadījumā, kam seko atsauces numurs (ja tāds ir), kā piemēro karoga valstī)

XR

m

(ārējās identifikācijas burti un cipari; kuģa borta numurs

LT (6)

o (7)

(kuģa atrašanās vieta pēc platuma grādiem pārraides brīdī)

LG (6)

o (7)

(kuģa atrašanās vieta pēc garuma grādiem pārraides brīdī)

RA

m

(attiecīgais ICES apgabals, kurā notikusi zveja)

CA

m

(daudzums pēc sugām uz kuģa, kravas telpās, nepieciešamības gadījumā, pāros; FAO kods + daudzums dzīvsvara kilogramos, kas noapaļots līdz tuvākiem 100 kilogramiem)

OB

o

(daudzums pēc sugām uz kuģa, kravas telpās, nepieciešamības gadījumā, pāros: FAO kods + daudzums dzīvsvara kilogramos, kas noapaļots līdz tuvākiem 100 kilogramiem)

DF:

o

(cik dienas zvejots kopš pēdējā ziņojuma)

DA

m

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

m

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

m

Kuģa kapteiņa vārds un uzvārds

ER

m

(=ieraksta beigas)

1.4.

Ja tiek plānota izkraušana starp “nozveju reisa sākumā” un “nozveju reisa beigās” ziņojumiem un neskaitot “nozvejas atskaites” ziņojumiem papildus jānosūta “pārkraušanas” ziņojumu 24 stundas iepriekš, norādot:

SR

m

(= ieraksta sākums)

AD

m

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

m

(sākotnējā ziņojuma sērijas numurs attiecīgajam kuģim pašreizējā gadā)

TM

m

TRA (=“pārkraušana”)

RC

m

(starptautisks radiosignāls)

TN

o

(zvejas reisa sērijas numurs kārtējā gadā)

NA

o

(kuģa nosaukums)

IR

m

(karoga valsts kā ISO-3 valsts kods, attiecīgā gadījumā, kam seko vienīgais atsauces numurs (ja tāds ir), kā piemēro karoga valstī)

XR

m

(ārējās identifikācijas burti un cipari; kuģa borta numurs

KG

m

(nepieciešamības gadījumā daudzums pēc sugām iekraujot vai izkraujot pāros: FAO kods + daudzums dzīvsvara kilogramos, kas noapaļots līdz tuvākiem 100 kilogramiem)

TT

m

(saņēmējkuģa starptautiskais radiosignāla kods)

TF

m

(donora kuģa starptautiskais radiosignāla kods)

LT (8)

m/o (9), (10)

(paredzētā kuģa atrašanās vieta pēc platuma grādiem, kur ir plānota pārkraušana)

LG (8)

m/o (9), (10)

(paredzētais ģeogrāfiskais garums kuģa atrašanās vietā, kur ir plānots veikt pārkraušanu)

PD

m

(paredzētais datums, kad ir plānots veikt pārkraušanu)

PT

m

(paredzētais laiks, kad ir plānots veikt pārkraušanu)

DA

m

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

m

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

m

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

m

(= ieraksta beigas)

2.

Ziņojuma veids

Ja vien nepiemēro 3.3 punktu (skatīt turpmāk), iepriekš 1. punktā minēto informāciju pārraida, ievērojot iepriekš noteiktos kodus un datu sakārtojumu; jo īpaši,

tekstam “VRONT” jābūt ierakstītam ziņojuma temata ailē;

katru datu objektu izvieto jaunā rindā;

pirms pašiem datiem ir norādītais kods, un tos vienu no otra atdala ar atstarpi.

Piemērs (ar izdomātiem datiem)

SR

 

AD

XEU

SQ

1

TM

COE

RC

IRCS

TN

1

NA

KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS

IR

NOR

XR

PO 12345

LT

+65.321

LO

-21.123

RA

04A.

OB

COD 100 HAD 300

DA

20051004

MA

KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS

TI

1315

ER

 

3.

Komunikācijas shēma

3.1.

Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@cec.eu.int) vai vienu no radio stacijām, kas uzskaitītas turpmāk 4. punktā, un tādā veidā, kā norādīts 2. punktā.

3.2.

Ja kādu force majeure apstākļu dēļ kuģis nespēj pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa pilnvarots var pārraidīt kāds cits kuģis.

3.3.

Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas savu izmantoto kuģu vārdā sūtīt visus minētos ziņojumus un saturu tā saucamajā NAF formātā, šī karoga valsts – pēc tam, kad starp šo karoga valsti un Komisiju ir panākta divpusēja vienošanās – var, izmantojot drošu pārraides protokolu, pārraidīt šo informāciju Eiropas Kopienu Komisijai Briselē. Šādā gadījumā pārraidei (pēc AD informācijas) pievieno papildu informāciju – kā aploksni.

FR

m

(sūtītājs; puses alfa ISO-3 valsts kods)

RN

m

(ieraksta kārtas numurs attiecīgajam gadam)

RD

m

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

RT

m

(pārraides laiks formātā ssmm)

Piemērs (izmantojot minētos datus)

//SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/-21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS//ER//

Karoga valsts saņems “atbildes ziņojumu”, kurā norādīts:

SR

m

(= ieraksta sākums)

AD

m

(karoga valsts ISO-3 valsts kods)

FR

m

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

RN

m

(tā ziņojuma kārtas numurs pašreizējā gadā, uz kuru tiek sūtīts “atbildes ziņojums”)

TM

m

RET (= “atbilde”)

SQ

m

(sākotnējā ziņojuma kārtas numurs attiecīgajam kuģim pašreizējā gadā)

RC

m

(starptautiskais radio izsaukuma signāls, kas minēts sākotnējā ziņojumā)

RS

m

(atbildes statuss – ACK vai NAK)

RE

m

(atbildes kļūdas numurs)

DA

m

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

m

(pārraides laiks formātā ssmm)

ER

m

(= ieraksta beigas)

4.

Radio stacijas nosaukums

Radio stacijas nosaukums

Radio stacijas izsaukuma signāls

Lyngby

OXZ

Land's End

GLD

Valentia

EJK

Malin Head

EJM

Torshavn

OXJ

Bergen

LGN

Farsund

LGZ

Florø

LGL

Rogaland

LGQ

Tjøme

LGT

Ålesund

LGA

Ørlandet

LFO

Bodø

LPG

Svalbard

LGS

Gryt

GRYT RADIO

Göteborg

SOG

Turku

OFK

5.

Sugas norādīšanai izmantojamais kods

Beriksa (Beryx spp.)

ALF

Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides)

PLA

Anšovs (Engraulis encrasicolus),

ANE

Jūrasvelns (Lophius spp.)

MNZ

Argentīna (Argentina silus)

ARG

Jūras plaudis (Brama brama)

POA

Milzu haizivs (Cetorinhus maximus)

BSK

Ogļzivs (Aphanopus carbo)

BSF

Zilā līdaka (Molva dypterygia)

BLI

Putasu (Micromesistius poutassou)

WHB

Xiphopenaeus kroyeri (Xiphopenaeus kroyeri)

BOB

Menca (Gadus morhua)

COD

Smilšu garnele (Crangon crangon)

CSH

Parastais kalmārs (Loligo spp.)

SQC

Dzeloņzivs (Squalus acanthias)

DGS

Bārdainais heks (Phycis spp. )

FOR

Grenlandes āte (Reinhardtius hippoglossoides)

GHL

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

HAD

Heks (Merluccius merluccius)

HKE

Āte (Hippoglossus hippoglossus)

HAL

Siļķe (Clupea harengus)

HER

Stavrida (Trachurus trachurus)

HOM

Līdaka (Molva molva)

LIN

Atlantijas makrele (Scomber scombrus)

MAC

Megrimi (Lepidorhombus spp.)

LEZ

Ziemelu garnele (Pandalus borealis)

PRA

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

NEP

Norvēģijas menca (Trisopterus esmarkii)

NOP

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus)

ORY

Citi

OTH

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

PLE

Pollaks (Pollachius pollachius)

POL

Siļķu haizivs (Lamma nasus)

POR

Sarkanasaris (Sebastes spp.)

RED

Sarkanā karūsa (Pagellus bogaraveo)

SBR

Strupdeguņa garaste (Coryphaenoides rupestris)

RNG

Saida (Pollachius virens)

POK

Lasis (Salmo salar)

SAL

Tūbītes (Ammodytes spp.)

SAN

Sardīne (Sardina pilchardus)

PIL

Haizivs (Selachii, Pleurotremata)

SKH

Garnele (Penaeidae)

PEZ

Brētliņa (Sprattus sprattus)

SPR

Kalmārs (Illex spp.)

SQX

Tunzivs (Thunnidae)

TUN

Brosme (Brosme brosme)

USK

Merlangs (Merlangus merlangus)

WHG

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea)

YEL

6.

Attiecīgā apgabala norādīšanai izmantojamie kodi.

02A.

ICES rajons IIa – Norvēģu jūra

02B.

ICES rajons IIb – Špicbergena un Lāču sala

03A.

ICES rajons IIIa – Skageraks un Kategats

03B.

ICES rajons IIIb

03C.

ICES rajons IIIc

03D.

ICES rajons IIId – Baltijas jūra

04A.

ICES rajons IVa – Ziemeļjūras ziemeļu daļa

04B.

ICES rajons IVb – Ziemeļjūras vidus daļa

04C.

ICES rajons IVc – Ziemeļjūras dienvidu daļa

05A.

ICES rajons Va – Islandes slieksnis

05B.

ICES rajons Vb – Farēru slieksnis

06A.

ICES rajons VIa – Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija

06B.

ICES rajons VIb – Rokola

07A.

ICES rajons VIIa – Īrijas jūra

07B.

ICES rajons VIIb – Īrijas rietumu daļa

07C.

ICES rajons VIIc – Porkupīnas sēklis

07D.

ICES rajons VIId – Lamanša austrumu daļa

07E.

ICES rajons VIIe – Lamanša rietumu daļa

07F.

ICES rajons VIIf – Bristoles līcis

07G.

ICES rajons VIIg – Ķeltu jūras ziemeļu daļa

07H.

ICES rajons VIIh – Ķeltu jūras dienvidu daļa

07J.

ICES rajons VIIj – Īrijas dienvidrietumu austrumu daļa

07K.

ICES rajons VIIk – Īrijas dienvidrietumu rietumu daļa

08A.

ICES rajons VIIIa – Biskajas līča ziemeļu daļa

08B.

ICES rajons VIIIb – Biskajas līča centrālā daļa

08C.

ICES rajons VIIIc – Biskajas līča dienvidu daļa

08D.

ICES rajons VIIId – Biskajas līča piekraste

08E.

ICES rajons VIIIe – Biskajas līča rietumu daļa

09A.

ICES rajons IXa – Portugāles ūdeņu austrumu daļa

09B.

ICES rajons IXb – Portugāles ūdeņu rietumu daļa

14A.

ICES rajons XIVa – Grenlandes ziemeļaustrumu daļa

14B.

ICES rajons XIVb – Grenlandes dienvidaustrumu daļa

7.

Papildus 1.-6. punktā minētajiem noteikumiem, šādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz trešo valstu kuģiem, kas paredz zvejot putasu Kopienas ūdeņos:

a)

kuģi, uz kuru klāja jau ir nozveja, drīkst sākt zvejas reisu tikai tad, ja ir saņemta attiecīgās krasta dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja. Vismaz četras stundas pirms ieiešanas Kopienas ūdeņos kuģa kapteinis sniedz paziņojumu attiecīgi vienam no šādiem zvejas pārraudzības centriem:

i)

Apvienotajā Karalistē (Edinburgā) pa šādu e-pasta adresi: ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai pa tālruni (+44 131271 9700), vai

ii)

Īrijā (Haulbowline) pa šādu e-pasta adresi: nscstaff@eircom.net vai pa tālruni (+353 87236 5998).

Paziņojumā norāda kuģa nosaukumu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un numurus (PLN), kopējo zivju daudzumu uz kuga pēc sugām un vietu (ģeogrāfisko garumu/platumu), kur kuģa kapteinis lēš, ka kuģis ieies Kopienas ūdeņos, kā arī apgabalu, kurā viņš paredz sākt zveju. Kuģis var sākt zveju tikai tad, ja ir saņemts paziņojuma saņemšanas apstiprinājums un norādes par to, vai kuģa kapteinim kuģis ir vai nav jāuzrāda pārbaudes veikšanai. Katram apstiprinājumam ir vienreizējs atļaujas numurs, kuru kapteinis saglabā līdz zvejas reisa beigām.

Neskarot jebkuras pārbaudes, kas var tikt veiktas jūrā, kompetentās iestādes attiecīgi pamatotos gadījumos var pieprasīt kapteinim uzrādīt kuģi pārbaudes veikšanai ostā;

b)

uz kuģiem, uz kuru klāja, ieejot Kopienas ūdeņos, nav nozveju, neattiecas a) apakšpunktā noteiktās prasības;

c)

atkāpjoties no 1.2 punkta noteikumiem, zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj Kopienas ūdeņus vai ieiet Kopienas ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta.

Kuģi atstāj Kopienas ūdeņus, šķērsojot vienu no šādiem kontrolmaršrutiem:

A.

ICES taisnstūris 48 E2 rajonā VIa,

B.

ICES taisnstūris 46 E6 rajonā IVa,

C.

ICES taisnstūri 48 E8, 49 E8 vai 50 E8 rajonā IVa.

Kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no iepriekš minētajiem kontroles maršrutiem sniedz par to paziņojumu zvejas pārraudzības centram Edinburgā pa e-pastu vai tālruni, kā norādīts 1. punktā. Paziņojumā norāda kuģa nosaukumu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un numurus (PLN), kopējo zivju daudzumu uz kuga pēc sugām un kontrolmaršrutu, kuru kuģis paredz šķērsot.

Kuģis var atstāt kontrolmaršruta apgabalu tikai tad, ja ir saņemts paziņojuma saņemšanas apstiprinājums un norādes par to, vai kuģa kapteinim kuģis ir vai nav jāuzrāda pārbaudes veikšanai. Katram apstiprinājumam ir vienreizējs atļaujas numurs, kuru kapteinis saglabā līdz brīdim, kad kuģis atstāj Kopienas ūdeņus.

Neskarot jebkuras pārbaudes, kas var tikt veiktas jūrā, kompetentās iestādes attiecīgi pamatotos gadījumos var pieprasīt kapteinim uzrādīt kuģi pārbaudes veikšanai Lervikas vai Skrabsteras ostā;

d)

kuģiem, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, ir jānovieto tīkli tā, lai tos nevarētu uzreiz izmantot saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem:

i)

tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no traļu dēļiem un vilkšanas un tralēšanas vadiem un virvēm,

ii)

tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši nostiprina pie virsbūves daļas.


(1)  Zvejas reiss nozīmē braucienu, kas tiek sākts, kad kuģis, kas iecerējis zvejot, iebrauc 200 jūras jūdžu attālumā no Kopienas dalībvalstu krastiem, kuru zveju reglamentē Kopienas zivsaimniecības noteikumi, un brauciens tiek beigts, kad kuģis atstāj šo zonu.

(2)  m = obligāts.

(3)  o = fakultatīvs.

(4)  LT, LG: jānosaka ar vienu zīmi aiz komata, 3 cipari pēc decimālzīmes; līdz 31/12/2006 arvien izmanto LA un LO, norādot datus grādos un minūtēs.

(5)  Fakultatīvs, ja uz kuģi attiecas satelītnovērošana.

(6)  LT, LG: jānosaka ar vienu zīmi aiz komata, 3 cipari pēc decimālzīmes; līdz 31/12/2006 arvien izmanto LA un LO, norādot datus grādos un minūtēs.

(7)  Fakultatīvs, ja uz kuģi attiecas satelītnovērošana.

(8)  LT, LG: jānosaka ar vienu zīmi aiz komata, 3 cipari pēc decimālzīmes; līdz 2006. gada 31. decembrim turpina izmantot LA un LO, norādot datus grādos un minūtēs.

(9)  Fakultatīvs, ja uz kuģi attiecas satelītnovērošana.

(10)  Fakultatīvs saņēmējkuģim.


VII PIELIKUMS

SUGU SARAKSTS

Vispārīgs latvisks nosaukums

Zinātniskais nosaukums

3-Alpha kods

Bentiskās zivis

 

 

Atlantijas menca

Gadus morhua

COD

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Atlantijas jūras asari

Sebastes sp.

RED

Zeltainie Atlantijas jūras asari

Sebastes marinus

REG

Knābjmutes jūras asaris

Sebastes mentella

REB

Sebastes fasciatus

Sebastes fasciatus

REN

Sudrabheks

Merluccius bilinearis

HKS

Sarkanais heks (1)

Urophycis chuss

HKR

Pollaks (=saida)

Pollachius virens

POK

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

YEL

Grenlandes altuss

Reinharditius hippoglossoides

GHL

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Ziemas plekste

Pseudopleuronectes americanus

FLW

Vasaras plekste

Paralichthys dentatus

FLS

Rutainais Rombs

Scophthalmus aquosus

FLD

Plekstveidigie (NS)

Pleuronectiformes

FLX

Amerikas jūrasvelns

Lophius americanus

ANG

Prionotus sp.

Prionotus sp.

SRA

Atlantijas tomkods

Microgadus tomcod

TOM

Zilā antimora

Antimora rostrata

ANT

Putasu

Micromesistius poutassou

WHB

Amerikas tautoga

Tautogolabrus adspersus

CUN

Vēdzele

Brosme brosme

USK

Grenlandes menca

Gadus ogac

GRC

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

BLI

Līdaka

Molva molva

LIN

Jūras zaķis

Cyclopterus lumpus

LUM

Ziemeļu karaļzivs

Menticirrhus saxatilis

KGF

Raibā lodes zivs

Sphoeroides maculatus

PUF

Lucīši (NS)

Lycodes sp.

ELZ

Amerikas lucītis

Macrozoarces americanus

OPT

Polārā menca

Boreogadus saida

POC

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

RNG

Markūrzivs

Macrourus berglax

RHG

Tūbītes

Ammodytes sp.

SAN

Jūras buļļi

Myoxocephalus sp.

SCU

Skapa

Stenotomus chrysops

SCP

Tautoga

Tautoga onitis

TAU

Cekulzivs

Lopholatilus chamaeleonticeps

TIL

Amerikas baltā jūrasvēdzele (1)

Urophycis tenuis

HKW

Vilkzivis (NS)

Anarhicas sp.

CAT

Atlantijas vilkzivs

Anarhichas lupus

CAA

Raibā vilkzivs

Anarhichas minor

CAS

Bentiskās zivis (NS)

 

GRO

Pelāģiskās zivis

 

 

Siļķe

Clupea harengus

HER

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

MAC

Atlantijas sviestazivs

Peprilus triacanthus

BUT

Atlantijas menhadens

Brevoortia tyrannus

MHA

Atlantijas saira

Scomberesox saurus

SAU

Dzeltenspuru anšovs

Anchoa mitchilli

ANB

Lufārs

Pomatomus saltatrix

BLU

Lielā karanga

Caranx hippos

CVJ

Fregates makreltunzivs

Auxis thazard

FRI

Karaliskā makrele

Scomberomourus cavalla

KGM

Spāņu plankumaina makrele

Scomberomourus maculatus

SSM

Buruzivs

Istiophorus platypterus

SAI

Baltā marlīna

Tetrapturus albidus

WHM

Zilā marlīna

Makaira nigricans

BUM

Zobenzivs

Xiphias gladius

SWO

Garspuru tunzivs

Thunnus alalunga

ALB

Pelamīda

Sarda sarda

BON

Mazā tunzivs

Euthynnus alletteratus

LTA

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Svītrainā tunzivs

Katsuwonus pelamis

SKJ

Dzeltenspuras tunzivs

Thunnus albacares

YFT

Makreļu dzimta (NS)

Scombridae

TUN

Pelāģiskās zivis (NS)

 

PEL

Bezmugurkaulnieki

 

 

Garspuru kalmārs Loligo pealei

Loligo pealei

SQL

Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus

Illex illecebrosus

SQI

Kalmāru dzimta (NS)

Loliginidae, Ommastrephidae

SQU

Taisnā makstgliemene

Ensis directus

CLR

Parastā mercenarija

Mercenaria mercenaria

CLH

Gliemene Arctica islandica

Arctica islandica

CLQ

Lielā smilšgliemene

Mya arenaria

CLS

Atlantijas makra

Spisula solidissima

CLB

Spisula polynyma

Spisula polynyma

CLT

Gliemenes (NS)

Prionodesmacea, Teleodesmacea

CLX

Karību ķemmīšgliemene

Argopecten irradians

SCB

Raibā ķemmīšgliemene

Argopecten gibbus

SCC

Islandes ķemmīšgliemene

Chylamys islandica

ISC

Atlantijas grunts ķemmīšgliemene

Placopecten magellanicus

SCA

Kemmīšgliemenes (NS)

Pectinidae

SCX

Klusā okeāna austere

Crassostrea virginica

OYA

Vidusjūras ēdamgliemene

Mytilus edulis

MUS

Kroņgliemeži (NS)

Busycon sp.

WHX

Litorīnas (NS)

Littorina sp.

PER

Jūras mīkstmieši (NS)

Mollusca

MOL

Parastais krabis

Cancer irroratus

CRK

Zilais krabis

Callinectes sapidus

CRB

Zaļais krabis

Carcinus maenas

CRG

Ziemeļu krabis

Cancer borealis

CRJ

Baltais krabis

Chionoecetes opilio

CRQ

Sarkanais krabis

Geryon quinquedens

CRR

Karaliskais krabis

Lithodes maia

KCT

Jūras krabji (NS)

Reptantia

CRA

Amerikas omārs

Homarus americanus

LBA

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

PRA

Aukstūdens ziemeļgarnele

Pandalus montagui

AES

Tīģergarneles (NS)

Penaeus sp.

PEN

Ziemeļgarneles

Pandalus sp.

PAN

Jūras vēžveidīgie (NS)

Crustacea

CRU

Jūras ezis

Strongylocentrotus sp.

URC

Daudzsaru tārpi (NS)

Polycheata

WOR

Atlantijas zobenastis

Limulus polyphemus

HSC

Jūras bezmugurkaulnieki (NS)

Invertebrata

INV

Citas zivis

 

 

Vēderainā aloza

Alosa pseudoharengus

ALE

Seriolas

Seriola sp.

AMX

Amerikas jūraszutis

Conger oceanicus

COA

Amerikas zutis

Anguilla rostrata

ELA

Miksīna

Myxine glutinosa

MYG

Amerikas aloza

Alosa sapidissima

SHA

Argentīnas (NS)

Argentina sp.

ARG

Atlantijas krokere

Micropogonias undulatus

CKA

Atlantijas adatzivs

Strongylura marina

NFA

Atlantijas lasis

Salmo salar

SAL

Atlantias menidija

Menidia menidia

SSA

Atlantijas diegspuru silke

Opisthonema oglinum

THA

Bērda gludgalve

Alepocephalus bairdii

ALC

Melna bungzivs

Pogonias cromis

BDM

Melnais akmenasaris

Centropristis striata

BSB

Vasaras aloza

Alosa aestivalis

BBH

Moiva

Mallotus villosus

CAP

Palijas (NS)

Salvelinus sp.

CHR

Kobija

Rachycentron canadum

CBA

Pompans

Trachinotus carolinus

POM

Ziemelu dorosma

Dorosoma cepedianum

SHG

Pomadasīdas (NS)

Pomadasyidae

GRX

Rodens aloza

Alosa mediocris

SHH

Lākturzivs

Notoscopelus sp.

LAX

Kefaļu dzimta (NS)

Mugilidae

MUL

Ziemeļatlantijas sviestzivs

Peprilus alepidotus (=paru)

HVF

Cūkzivs

Orthopristis chrysoptera

PIG

Amerikas varavīksnes salaka

Osmerus mordax

SMR

Sarkanā krokere

Sciaenops ocellatus

RDM

Parastā jūras karūsa

Pagrus pagrus

RPG

Latama stavrida

Trachurus lathami

RSC

Smilšu asaris

Diplectrum formosum

PES

Aitgalve

Archosargus probatocephalus

SPH

Spots

Leiostomus xanthurus

SPT

Plankumainā kuprzivs

Cynoscion nebulosus

SWF

Karaliskā kuprzivs

Cynoscion regalis

STG

Svītrainais asaris

Morone saxatilis

STB

Storu dzimta (NS)

Acipenseridae

STU

Atlantijas tarpons

Tarpon (=megalops) atlanticus

TAR

Forele (NS)

Salmo sp.

TRO

Amerikas svītrainais asaris

Morone americana

PEW

Beriksi (NS)

Beryx sp.

ALF

Dzelknhaizivs

Squalus acantias

DGS

Dzelknzivju dzimta (NS)

Squalidae

DGX

Smilšu tīģerhaizivs

Odontaspis taurus

CCT

Siļķu haizivs

Lamna nasus

POR

Īsspuru mako

Isurus oxyrinchus

SMA

Tumšā haizivs

Carcharhinus obscurus

DUS

Lielā zila haizivs

Prionace glauca

BSH

Dzelknhaizivjveidigie

Squaliformes

SHX

Atlantijas aspurna haizivs

Rhizoprionodon terraenovae

RHT

Melnā sunhaizivs

Centroscyllium fabricii

CFB

Grenlandes haizivs

Somniosus microcephalus

GSK

Milzu haizivs

Cetorhinus maximus

BSK

Rajas (NS)

Raja sp.

SKA

Ežu raja

Leucoraja erinacea

RJD

Ziemeļu raja

Amblyraja hyperborea

RJG

Dipturus laevis

Dipturus laevis

RJL

Acainā raja

Leucoraja ocellata

RJT

Ērkšķu raja

Amblyraja radiata

RJR

Gludā raja

Malcoraja senta

RJS

Bathyraja spinicauda

Bathyraja spinicauda

RJO

Zivis (NS)

 

FIN


(1)  Saskaņā ar STACRES 1970. gada sanāksmē pieņemto rekomendāciju (ICNAF Sarkanā grāmata, 1970, I daļa, 67. lpp.) Urophycis ģints heki ir šādi apzīmēti statistikas ziņojumiem: a) heks no apakšapgabaliem 1, 2 un 3 un rajoniem 4R, S, T un V ir jāapzīmē kā Amerikas baltā jūrasvēdzele, Urophycis tenuis; b) heks, kas nozvejots ar āķu jedām, vai heks, kas lielāks par 55 cm, neatkarīgi, kā tas nozvejots, no rajoniem 4W un X, apakšapgabala 5 un statistiskā apgabala 6, ir apzīmējams kā Amerikas baltā jūrasvēdzele, Urophycis tenuis; c) izņemot, kā noteikts b) punktā, citi Urophycis ģints heki, kas nozvejoti rajonos W un X, apakšapgabalā 5 un statistiskajā apgabalā 6, ir uzskatāmi par sarkanajiem hekiem, Urophycis chuss.


VIII PIELIKUMS

ATĻAUTIE ĀMJA AUGŠPUSES APVALKI

1.   ICNAF tipa āmja augšpuses apvalki

ICNAF tipa āmja augšpuses apvalks ir taisnstūra linuma gabals, ko pievieno traļa āmja augšējai daļai, lai samazinātu un novērstu bojājumus tik ilgi, kamēr šāds linums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

šim linumam acs izmērs nav mazāks par to, kāds norādīts traļa āmim 27. pantā;

b)

šo linumu pie āmja drīkst nostiprināt tikai gar linuma priekšējo un sānu malu un nevienā citā vietā, un to nostiprina tādā veidā, lai tas nebūtu tālāk par četrām linuma acīm uz priekšu no dalītājstropes un beigtos ne mazāk kā četras linuma acis pirms galvenās stropes linuma acīm; ja dalītājstropi neizmanto, linums nedrīkst sniegties tālāk par trešdaļu āmja, sākot mērīt ne tuvāk kā no četrām acīm, kas atrodas uz priekšu no galvenās stropes linuma acīm;

c)

šā linuma platums ir vismaz pusotru reizi lielāks par pārklātās āmja daļas platumu, mērot minētos platumus taisnā leņķī pret āmja garenisko asi.

Image

2.   Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks

Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks ir definēts kā linuma gabali, kuriem linuma acu izmērs visās to daļās neatkarīgi no tā, vai šie linuma gabali ir slapji vai sausi, nav mazāks par āmja acu izmēru ar noteikumu, ka:

i)

ikviens linuma gabals

a)

ir piestiprināts ar savu priekšējo malu pāri pār āmi taisnā leņķī pret āmja garenisko asi;

b)

ir vismaz tikpat plats, cik āmja platums (šo platumu mēra stiprinājuma vietā taisnā leņķī pret āmja garenisko asi); un

c)

nav garāks par desmit linuma acīm; un

ii)

visu šādi piestiprināto linuma gabalu kopgarums nepārsniedz divas trešdaļas no traļa āmja garuma.

Image

POĻU TIPA ĀMJA APVALKS

3.   Lielizmēra linuma acu (modificētais poļu tipa) āmja augšpuses apvalks

Lielizmēra linuma acu āmja augšpuses apvalks sastāv no taisnstūra linuma gabala, kas gatavots no tādas pašas auklas materiāla kā āmis vai no vienas resnas, bezmezglu auklas materiāla, kuru piestiprina pie āmja augšpuses aizmugurējās daļas un kas stiepjas pāri visai āmja augšpusei vai jebkurai tās daļai un visas vietās ir ar divreiz lielāku linuma acs izmēru nekā āmim, ja to mēra slapju un cieši piespiestu pie āmja gar priekšējo, sāna un aizmugurējo malu tikai linumam tādā veidā, ka ikviena linuma acs atbilst četrām āmja linuma acīm.

Image


IX PIELIKUMS

GARNEĻU TRAĻA ĶĒDES POSMS: NAFO APGABALS

Savienojuma ķēdes ir ķēdes, virves vai to abu kombinācija, kas pievieno grunttropi pie zvejas virves vai apakšējās iesējuma virves dažādos intervālos. Terminus “zvejas virve” un “apakšējā iesējuma virve” var savstarpēji aizstāt. Dažos kuģos izmanto tikai vienu no tām; citos lieto abas, kā tas parādīts skicē. Ķēdes posma garumu mēra no ķēdes centra vai troses, kas iet cauri grunttropei (grunttropes centram), līdz zvejas virves tuvākajai malai.

Pievienotā skice parāda, kā mērīt ķēdes posma garumu.

Image


X PIELIKUMS

MINIMĀLAIS ZIVS IZMĒRS (1)

Sugas

Ķidātas zivis ar ādu vai bez ādas,

svaigas vai atvēsinātas, sasaldētas vai sālītas.

Pilns

Bez galvas

Bez galvas un astes

Bez galvas un sadalītā veidā

Atlantijas menca

41 cm

27 cm

22 cm

27/25 cm (2)

Grenlandes paltuss

30 cm

n.p.

n.p.

n.p.

Rietumatlantijas plekste

25 cm

19 cm

15 cm

n.p.

Dzeltenastes plekste

25 cm

19 cm

15 cm

n.p.


(1)  Zivs izmērs Atlantijas mencai attiecas uz garumu līdz astes spuras sazarojumu vietai, pārējām sugām – uz visu garumu.

(2)  Apakšējais izmērs svaigi sālītām zivīm.


XI PIELIKUMS

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA (IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ)

IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Informācijas veids

Standarta kods

Kuģa nosaukums

01

Kuģa valsts piederība

02

Kuģa reģistrācijas numurs

03

Reģistrācijas osta

04

Izmantoto zvejas rīku veidi (dažādi zvejas rīku veidi ierakstāmi atsevišķi)

10

Zvejas rīku veids

 

Datums

 

diena

20

mēnesis

21

gads

22

Atrašanās vieta

 

platuma grāds

31

garuma grāds

32

statistiskais apgabals

33

* 1 Zvejas darbību skaits 24 stundu laikposmā

40

* 1 Stundu skaits 24 stundu laikposmā, kad zvejots ar zvejas rīkiem

41

Sugu nosaukumi (I pielikums)

 

Dienas nozveja pa sugām (svaiga svara noapaļotas metriskās tonnas)

50

Dienas nozveja pa zivju sugām patēriņam pārtikā

61

Dienas nozveja pa zivju sugām tehniskām vajadzībām

62

Dienas izmetums katrai sugai

63

Pārkraušanas vieta(s)

70

Pārkraušanas datums(-i)

71

Kapteiņa paraksts

80

Norādījumi: *1Ja tiek lietoti divi vai vairāki zvejas rīku veidi vienā un tajā pašā 24 stundu laikposmā, attiecībā uz katru veidu būtu jāveic atsevišķs ieraksts.

ZVEJAS RĪKU VEIDU KODI

Rīku kategorijas

Standarta saīsinājuma kods

Aptverošie tīkli

 

Ar savilcējtrosēm (riņķvadi)

PS

Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi

PS1

Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem

PS2

Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi)

LA

Zvejas vadi

SB

Laivas vai kuģa vadi

SV

Velkamie vadi

SDN

Skotu vadi

SSC

Vadi zvejai ar diviem kuģiem

SPR

Zvejas vadi (šeit nenorādīti)

SX

Traļi

 

Murdi

FPO

Grunts tralis

 

Rāmju traļi

TBB

Traļi ar durvīm (1)

OTB

Pāru traļi

PTB

Omāru traļi

TBN

Garneļu traļi

TBS

Grunts traļi (šeit nenorādīti)

GT

Pelaģiskie traļi

 

Traļi ar durvīm

OTM

Pāru traļi

PTM

Garneļu traļi

TMS

Pelaģiskie traļi (šeit nenorādīti)

TM

Dvīņu traļi ar durvīm

OTT

Traļi ar durvīm (šeit nenorādīti)

OT

Pāru traļi (šeit nenorādīti)

PT

Citi traļi (šeit nenorādīti)

TX

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

 

Nostiprinātie žaunu tīkli (noenkurotie)

GNS

Driftertīkli

GND

Apņemošie žaunu tīkli

GNC

Fiksētie žaunu tīkli (uz steltīm)

GNF

Rāmju tīkli

GTR

Kombinētie žaunu tīkli – rāmju tīkli

GTN

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (šeit nenorādīti)

GEN

Žaunu tīkli jedas (šeit nenorādīti)

GN

Kratiņveida zivju lamatas

 

Stāvvadi

Stāvvadi

FPN

FPN

Kūri

FYK

Upju murdi

FSN

Aizsprosti, stacionārie tīkli, tači u.c.

FWR

Krātiņveida zivju lamatas ķeršanai gaisā

FAR

Krātiņveida zivju lamatas (šeit nenorādītas)

FIX

Āķi un āķu jedas

 

Rokas āķu rindas un makšķkāta āķu rindas (ar roku darbināmas) (2)

LHP

Rokas āķu rindas un makšķkāta āķu rindas (mehanizētas) (2)

LHM

Nostiprinātas āķu rindas (nostiprinātas āķu jedas)

LLS

Dreifējošas āķu jedas

LLD

Āķu jedas (šeit nenorādītas)

LL

Velkamās āķu jedas

LTL

Āķi un āķu jedas (šeit nenorādītas) (3)

LX

Rīki zivju aizķeršanai un aizciršanai

 

Harpūnas

HAR

Dragas

 

No laivas velkamās dragas

DRB

Ar rokām velkamas dragas

DRH

Ceļamie tīkli

 

Pārnēsājamie ceļamie tīkli

LNP

No kuģa darbībām ceļamie tīkli

LNB

Stacionāri no krasta ceļamie tīkli

LNS

Ceļamie tīkli (šeit nenorādīti)

LN

Apklājošie tīklii

 

Uzmetamie tīkli

FCN

Krītošie tīkli (šeit norādīti)

FG

Ieguves mašīnas

 

Sūkņi

HMP

Mehāniskās dragas

HMD

Ieguves mašīnas (šeit nenorādītas)

HMX

Dažādi rīki  (4)

MIS

Amatierzvejas rīki

RG

Nepazīstami vai šeit nenorādīti zvejas rīki

NK

ZVEJAS KUĢU KODI

A.

Galvenie kuģu veidi

FAO Kods

Kuģa veids

BO

Zivju aizsardzības kuģis

CO

Mācību zvejas kuģis

DB

Bagarkuģis (nedarbojas pastāvīgi)

DM

Bagarkuģis (darbojas pastāvīgi)

DO

Bimtraleris

DOX

Bagarkuģis (CNI)

FO

Zivju transportkuģis

FX

Zvejas kuģis (CNI)

GO

Kuģis zvejai ar žaunu tīkliem

HOX

Bāzes kuģis (CNI)

HSF

Zivju apstrādes kuģis

KO

Kuģis-slimnīca

LH

Kuģis zvejai ar makšķerēm

LL

Kuģis zvejai ar āķu jedām

LO

Kuģis zvejai ar jedām

LP

Kuģis zvejai ar makšķerkātiem un āķu jedām

LT

Kuģis zvejai ar velcēm

MO

Kuģi dažādveida zvejai

MSN

Seineris zvejai ar makšķerēm

MTG

Kuģis zvejai ar tīkliem un traļiem

MTS

Traleris-seineris

NB

Palīgkuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem

NO

Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem

NOX

Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem (CNI)

PO

Kuģis, kas izmanto sūkņus

SN

Seineris zvejai ar dažāda tipa vadiem

SO

Seineris

SOX

Seineris (CNI)

SP

Seineris zvejai ar riņķvadiem

SPE

Eiropas tipa seineris zvejai ar riņķvadiem

SPT

Tunzivju seineris

TO

Traleris

TOX

Traleri (CNI)

TS

Borta tralēšanas kuģis

TSF

Borta tralēšanas saldētājkuģis

TSW

Borta tralēšanas kuģis-refridžerators

TT

Pakaļgala tralēšanas kuģis

TTF

Pakaļgala tralēšanas saldētājkuģis

TTP

Pakaļgala tralēšanas zivju apstrādes kuģis

TU

Traleri zvejai no izliekamiem blokiem

WO

Kuģis zvejai ar krātiņveida zivju lamatām

WOP

Kuģi zvejai ar murdiem

WOX

Kuģi zvejai ar krātiņveida zivju lamatām (CNI)

ZO

Zivju pētniecības kuģis

DRN

Kuģis zvejai ar driftertīkliem

NEI = Citur nav noteikts

B.

Galvenās kuģu darbības

Alfa kods

Kategorija

ANC

Noenkurošanās

DRI

Dreifēšana

FIS

Zveja

HAU

Vilkšana

PRO

Apstrāde

STE

Kuģa pārvietošanās

TRX

Pārkraušana iekraujot vai izkraujot

OTH

Citas (jāprecizē)


(1)  Zvejniecības dienesti var norādīt sāna un aizmugurējās daļas lejas un sāna un aizmugurējās daļas pelaģiskos traļus, attiecīgi kā OTB-1 un OTB-2, un OTM-1, un OTM-2.

(2)  Tostarp digas virves.

(3)  LDV kods mazu zvejas laivu darbināmiem virves zvejas rīkiem tiks saglabāts vēsturisku datu nolūkā.

(4)  Šis pants ietver: rokas un izkraušanas tīklus, savākšanas tīklus, ievākšanu ar rokām, ar vienkāršiem rokas darbarīkiem, ar vai bez niršanas ekipējuma, indēm un sprāgstvielām, apmācītiem dzīvniekiem, elektrības zveju.


XII PIELIKUMS

NAFO APGABALS

Daļējs to sugu saraksts, par kurām jāziņo saskaņā ar 29. panta 2. punktu:

ANG/N3NO

Lophius americanus

Amerikas jūras velns

CAA/N3LMN

Anarhichas lupus

Atlantijas vilkzivs

CAP/N3LM

Mallotus villosus

Moiva

CAT/N3LMN

Anarhichas spp.

Vilkzivis CAT

HAD/N3LNO

Melanogrammus aeglefinus

Pikša HAD

HAL/N23KL

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas paltuss HAL

HAL/N3M

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas paltuss HAL

HAL/N3NO

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas paltuss HAL

HER/N3L

Clupea harengus

Siļķe

HKR/N2J3KL

Urophycis chuss

Amerikas sarkana jurasvedzele HKR

HKR/N3MNO

Urophycis chuss

Amerikas sarkana jurasvedzele HKR

HKS/N3NLMO

Merlucius bilinearis

Sudrabotais heks

RNG/N23

Coryphaenoides rupestris

Strupdeguna garaste

HKW/N2J3KL

Urophycis tenuis

Amerikas balta jurasvedzele HKW

POK/N3O

Pollachius virens

Saida

RHG/N23

Macrourus berglax

Ziemelu makrurzivs RHG

SKA/N2J3KL

Raja spp.

Rajas SKA

SKA/N3M

Raja spp.

Rajas SKA

SQI/N56

Illex illecebrosus

Īsspuru kalmārs

VFF/N3LMN

Nesašķirotas, nenoteiktas zivis

WIT/N3M.

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanā plekste WIT

YEL/N3M

Limanda ferruginea

Dzeltenastes plekste


XIII PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS ANTARKTIKAS ŪDEŅU DZĪVO RESURSU AIZSARDZĪBAS (CCAMLR) RAJONĀ

Mērķa sugas

Zona:

Aizlieguma laikposms

Marmora nototenija

FAO 48.1 Antarktika, Pussalas apgabalā

FAO 48.2 Antarktika, ap Dienvidu Orkniju

FAO 48.3 Antarktika, ap Dienvidu Džordžiju

Visu gadu

Spuru zivis

FAO 48.1 Antarktika (1)

FAO 48.2 Antarktika (1)

Visu gadu

Zila nototenija

Melnspuru leduszivs

Melna leduszivs

Peleka nototenija

Patagonijas nototenija

FAO 48.3

Visu gadu

Ilknzivis

FAO 48.5 Antarktika

1.12.2005. līdz 30.11.2006.

Ilknzivis

FAO 883 Antarktika (1)

FAO 58.5.1 Antarktika (1)  (2)

FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79o20'E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79o20'E (1)

FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65oS (1)

FAO 58.4.4 Antarktika (1)

FAO 58.6 Antarktika (1)

FAO 58.7 Antarktika (1)

Visu gadu

Peleka nototenija

FAO 58.4.4 (1)

Visu gadu

Visas sugas, izņemot Antarktisko leduszivi un Patagonijas ilknzivi

FAO 58.5.2 Antarktika

1.12.2005. līdz 30.11.2006.

Antarktiska ilknzivs

FAO 48.4 Antarktika (1)

Visu gadu


(1)  Izņemot pētniecības nolūkiem.

(2)  Izņemot valsts jurisdikcijai pakļautos ūdeņus (EEZ).


XIV PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN PĒTNIECISKO ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2005/2006. GADĀ

Apakšapgabals/rajons

Reģions

Sezona

SSRU

Ilknzivis Nozvejas ierobežojums (tonnas)

Piezvejas ierobe žojums (tonnas)

Rajas

Macrourus spp.

Citas sugas

58.4.1

Visi rajoni

1.12.2005. līdz 30.11.2006.

A

B

C

D

E

F

G

H

Kopā apakšapgabals

0

0

200

0

200

0

200

0

600

Visi rajoni:

50

Visi

rajoni:

96

Visi rajoni:

20

58.4.2

Visi rajoni

1.12.2005. līdz 30.11.2006.

A

B

C

D

E

Kopā apakšapgabals

260

0

260

0

260

780

Visi rajoni:

50

Visi rajoni:

124

Visi rajoni:

20

58.4.3a)

Visi rajoni ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem

No 1.05. līdz 31.08.2006.

n.p.

250

Visi rajoni:

50

Visi rajoni:

26

Visi rajoni:

20

58.4.3b)

Visi rajoni ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem

No 1.05. līdz 31.08.2006.

n.p.

300

Visi rajoni:

50

Visi rajoni:

159

Visi rajoni:

20

88.1

Viss apakšapgabals

No 1.12.2005. līdz 31.08.2006.

A

B, C, G

D

E

F

H, I, K

J

L

Kopā apakšapgabals

0

348 (1)

0

0

0

1 893 (1)

551 (1)

172 (1)

2 964 (1)

0

50 (1)

0

0

0

95 (1)

50 (1)

50 (1)

148 (1)

0

56 (1)

0

0

0

303 (1)

88 (1)

28 (1)

474 (1)

0

60 (1)

0

0

0

60 (1)

20 (1)

20 (1)

0

88.2

Viss apakšapgabals

No 1.12.2005. līdz 31.08.2006.

A

B

C, D, F, G

E

Kopā apakšapgabals

0

0

214 (1)

273 (1)

487 (1)

0

0

50 (1)

50 (1)

50 (1)

0

0

34 (1)

44 (1)

78 (1)

0

0

20 (1)

20 (1)

0


(1)  Nozvejas ierobežojumu noteikumi piezvejas sugām SSRU, kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas ierobežojumus apakšapgabalā.

Raju dzimtas zivīm:

5 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts attiecībā uz ilknzivim, vai 50 tonnas, atkarībā no tā, kurš apjoms lielāks.

Macrourus spp.:

16 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts attiecībā uz ilknzivim .

Citas sugas:

20 tonnas katrai SSRU.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/184


PADOMES REGULA (EK) Nr. 52/2006

(2005. gada 22. decembris),

ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pants pieprasa, lai Padomei pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komiteja.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka zvejas iespēju ierobežojumi zvejniecībai vai zvejniecību grupai un jāpiešķir šīs iespējas dalībvalstīm.

(3)

Lai nodrošinātu efektīvu zvejas iespēju pārvaldību, būtu jāizveido īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem notiek zvejas darbības.

(4)

Ir jāizveido principi un noteiktas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis var nodrošināt savu kuģu pārvaldību.

(5)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir noteiktas definīcijas, kam ir nozīme, piešķirot zvejas iespējas.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(7)

Zvejas iespēju īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jautājumā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (3), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (4), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (5), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (6), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (7), Padomes Regulu (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (8), un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (9).

(8)

Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2006. gadā būtu jāievieš noteikti papildu pasākumi zvejas kontrolei un tehniskiem nosacījumiem.

(9)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku eksistences līdzekļus un lai novērstu resursu apdraudējumu un iespējamās grūtības, kas varētu rasties saistībā ar Regulas (EK) Nr. 27/2005 darbības izbeigšanos, ir svarīgi atvērt šīs zvejniecības 2006. gada 1. janvārī. Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums līdz sešu nedēļu laikposmam, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1.pants

Priekšmets

Šī regula nosaka zvejas iespējas 2006. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Baltijas jūrā un saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.

2.pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem (Kopienas kuģiem) un zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, ir reģistrēti trešā valstī un kas darbojas Baltijas jūrā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas tiek veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem, kurus veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā un par kuriem Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos šie pētījumi tiek veikti, ir bijušas iepriekš informētas.

3.pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā ir izmantotas šādas definīcijas:

a)

Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b)

“Baltijas jūra” ir ICES rajoni IIIb, IIIc un IIId;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katrā gadā var paņemt no katra krājuma;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas piešķirta Kopienai, dalībvalstij vai trešai valstij.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI

4.pants

Nozvejas ierobežojumi un sadalījums

Nozvejas ierobežojumi, šādu ierobežojumu sadalījums starp dalībvalstīm un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

5.pants

Īpaši noteikumi par sadali

1.   Nozvejas ierobežojumu sadalījums starp dalībvalstīm, kā paredzēts I pielikumā, neskar:

a)

izmaiņas, kas izdarītas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam;

b)

otrreizēju piešķiršanu, kas veikta atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam;

c)

papildu izkraušanu, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/93 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas izdarīti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

2.   Lai ieturētu kvotas, ko jāpārceļ uz 2007. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no šīs minētās regulas, var piemērot visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskās KPN.

6.pants

Nozvejas un piezvejas nosacījumi

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas ierobežojumi, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut, ja vien:

a)

nozveju nav izdarījuši dalībvalstu kuģi, kuriem ir kvota, un minētā kvota nav izmantota;

b)

nozveja neveido daļu no Kopienas kvotas, un šī kvota nav izmantota; vai

c)

attiecībā uz visām sugu zivīm, kas nav reņģes vai brētliņas, kur tās ir sajauktas ar citām sugām, nozveja nav izdarīta ar traļiem, velkamajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 32 mm, un nozvejotās zivis nav šķirotas ne uz klāja, ne izkraujot.

2.   Visu izkrāvumu uzskaita attiecībā pret kvotu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu.

3.   Kad dalībvalstij piešķirtā siļķu kvota ir izmantota, kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas konkrētā kvota, ir aizliegts izkraut nozvejas, kuras ir nešķirotas un kurās ir reņģes.

7.pants

Zvejas piepūles ierobežojumi

Zvejas piepūles ierobežojumi ir noteikti II pielikumā.

8.pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi ir izklāstīti III pielikumā.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9.pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu sūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu daudzumu izkraušanu, tās izmanto krājumu kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikumā.

10.pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 22. decembris

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

B. BRADSHAW


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(4)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(5)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(6)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(7)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regula grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.)

(8)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(9)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Izkrauto nozveju ierobežojumi un ar tiem saistītie nosacījumi ikgadējai to nozvejas ierobežojumu pārvaldīšanai, kas piemērojami Kopienas kuģiem rajonos, kur pastāv nozvejas ierobežojumi pēc sugām un rajoniem

Turpmāk sniegtajās tabulās noteikta kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) pēc krājumiem, dalībvalstīm piešķirtā daļa un ar to saistītie nosacījumi ikgadējai kvotu pārvaldīšanai.

Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Apakšrajoni 30-31

HER/3D30.; HER/3D31.

Somija

75 099

 

Zviedrija

16 501

 

EK

91 600

 

KPN

91 600

Analītiskās KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Apakšrajoni 22-24

HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24.

Dānija

6 658

 

Vācija

26 207

 

Somija

3

 

Polija

6 181

 

Zviedrija

8 451

 

EK

47 500

 

KPN

47 500

Analītiskās KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Apakšrajoni 25-27, 28.2, 29 un 32

HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32.

Dānija

2 548

 

Vācija

676

 

Igaunija

13 015

 

Somija

25 404

 

Latvija

3 212

 

Lietuva

3 382

 

Polija

28 861

 

Zviedrija

38 744

 

EK

115 842

 

KPN

128 000

Analītiskās KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Apakšrajons 28.1

HER/03D.RG

Igaunija

18 472

 

Latvija

21 528

 

EK

40 000

 

KPN

40 000

Analītiskās KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Apakšrajoni 25-32 (EK-waters)

COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32.

Dānija

10 415

 

Vācija

4 143

 

Igaunija

1 015

 

Somija

797

 

Latvija

3 873

 

Lietuva

2 551

 

Polija

11 993

 

Zviedrija

10 552

 

EK

45 339

 

KPN

49 220

Analītiskās KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Apakšrajoni 22 –24 (EK ūdeņi)

COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24.

Dānija

12 395

 

Vācija

6 061

 

Igaunija

275

 

Somija

244

 

Latvija

1 026

 

Lietuva

665

 

Polija

3 317

 

Zviedrija

4 417

 

EK

28 400

 

KPN

28 400

Analītiskās KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IIIbcd (EK ūdeņi)

PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32

Dānija

2 698

 

Vācija

300

 

Zviedrija

203

 

Polija

565

 

EK

3 766

 

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas lasis

Salmo salar

Zona:

IIIbcd (EK ūdeņi) izņemot apakšrajonu 32

SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31.

Dānija

93 512 (1)

 

Vācija

10 404 (1)

 

Igaunija

9 504 (1)

 

Somija

116 603 (1)

 

Latvija

59 478 (1)

 

Lietuva

6 992 (1)

 

Polija

28 368 (1)

 

Zviedrija

126 399 (1)

 

EK

451 260 (1)

 

KPN

460 000 (1)

Analītiskās KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Atlantijas lasis

Salmo salar

Zona:

Apakšrajons 32

SAL/3D32.

Igaunija

1 581 (2)

 

Somija

13 838 (2)

 

EK

15 419 (2)

 

KPN

17 000 (2)

Analītiskās KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Brētliņas

Brētliņastus sprattus

Zona:

IIIbcd (EK ūdeņi)

SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32.

Dānija

41 512

 

Vācija

26 299

 

Igaunija

48 204

 

Somija

21 730

 

Latvija

58 219

 

Lietuva

21 060

 

Polija

123 552

 

Zviedrija

80 250

 

EK

420 826

 

KPN

468 000

Analītiskās KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


(1)  Izteikts ar zivju skaitu.

(2)  Expressed by number of individual fish.


II PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMI

1.

Zveja ar traļiem, vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām ir aizliegta:

a)

no 15. marta līdz 14. maijam apakšrajonos 22-24, un

b)

no 15. jūnija līdz 14. septembrim apakšrajonos 25-27.

2.

Dalībvalstis nodrošina, lai kuģiem, kas kuģo ar to karogu, zveja ar traļiem, vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām būtu aizliegta:

a)

30 kalendāra dienas apakšrajonos 22-24 ārpus laikposma no 15. marta līdz 14. maijam, un

b)

27 kalendāra dienas apakšrajonos 25-27 ārpus laikposma no 15. jūnija līdz 14. septembrim.

3.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz tās sistēmas aprakstu, ko piemēro, lai nodrošinātu 2. punkta prasību izpildi.

4.

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Kopienas kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem, ir atļauts paturēt uz klāja un izkraut līdz 10 % mencu pēc dzīvsvara, zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un/vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 110 mm vai lielāks.


III PIELIKUMS

PĀREJAS POSMA TEHNISKIE UN KONTROLES PASĀKUMI

1.

Zvejas ierobežojumi

1.1.

Laikposmā no 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

1. apgabals:

55o45'N, 15o30'E

55o45'N, 16o30'E

55o00'N, 16o30'E

55o00'N, 16o00'E

55o15'N, 16o00'E

55o15'N, 15o30'E

55o45'N, 15o30'E

2. apgabals:

55o00'N, 19o14'E

54o48'N, 19o20'E

54o45'N, 19o19'E

55o45'N, 18o55'E

55o00'N, 19o14'E

3. apgabals:

56o13'N, 18o27'E

56o13'N, 19o31'E

55o59'N, 19o13'E

56o03'N, 19o06'E

56o00'N, 18o51'E

55o47'N, 18o57'E

55o30'N, 18o34'E

56o13'N, 18o27'E

1.2.

Atkāpjoties no 1.1. punkta, zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar āķu jedām ir atļauta. Zvejojot ar āķu jedām, uz klāja nepatur mencas.

2.

Novērošana, inspekcija un uzraudzība saistībā ar mencu krājumu atjaunošanu Baltijas jūrā

2.1.

Īpašas zvejas atļaujas mencu zvejai Baltijas jūrā

2.1.1.

Atkāpjoties no 1. panta 2. punkta Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (1), visiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru kopgarums ir 8 metri vai lielāks un uz kuriem atrodas, vai kuri izmanto jebkuru zvejas rīku mencu zvejošanai Baltijas jūrā un Zunda šaurumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005, ir nepieciešama īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā.

2.1.2.

Dalībvalsts var izsniegt īpašu atļauju 2.1.1 punktā minēto mencu zvejai vienīgi tādiem Kopienas kuģiem, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu III pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (2). Tomēr dalībvalsts var Kopienas kuģim, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un kam nav īpašas zvejas atļaujas 2005. gadam, izsniegt īpašu atļauju mencu zvejai, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas jauda, ko mēra kilovatos (kW), nezvejos Baltijas jūrā ar jebkuriem no 2.1.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.

2.1.3.

Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas īpašas zvejas atļaujas mencu zvejai Baltijas jūrā, un dara to pieejamu savā oficiālajā interneta vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras.

2.1.4.

Kopienas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu zvejas atļauju mencu zvejai Baltijas jūrā, saglabā šīs atļaujas kopiju uz zvejas kuģa.

2.2.

Zvejas žurnāli

Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, (3) Kopienas kuģu, kuru kopgarums ir 8 metri vai vairāk, kapteiņi reģistrē savas darbības zvejas žurnālā saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.

2.3.

Pielaides

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (4), atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas tiek paturēts uz Kopienas kuģiem un reģistrēts zvejas žurnālā, ir 8 %.

Tomēr attiecībā uz nozvejām, ko izkrauj nešķirotā veidā, atļautā pielaide, novērtējot daudzumu, ir 8 % no kopējā izkrautā daudzuma.

2.4.

Iepriekšēja paziņošana

2.4.1.

Zvejas kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos apakšrajonā 22-24 (A apgabals) vai apakšrajonā 25-32 (B apgabals), jāievēro šādi nosacījumi:

a)

uzsākt zveju A vai B apgabalā ar mazāk nekā 100 kg mencu uz kuģa;

b)

ja uz kuģa, izbraucot no A vai B apgabala, ir vairāk nekā 300 kg mencu, atkāpjoties no 7. panta 1. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, kuģa kapteinis stundu pirms izbraukšanas no apgabala kompetentajām karoga valsts iestādēm paziņo:

i)

laiku un izbraukšanas ģeogrāfisko stāvokli,

ii)

visu uz kuģa esošo nozveju sugu dzīvsvara daudzumu,

iii)

izkraušanas vietas nosaukumu un laiku, kad plānota ierašanās šajā vietā;

c)

ja zveja pabeigta un uz kuģa ir vairāk nekā 100 kg mencu

i)

kuģis tieši dodas uz ostu, kas atrodas tajā apgabalā, kur notikusi zveja, un izkrauj zivis, vai

ii)

kuģis tieši dodas uz ostu, kas atrodas ārpus apgabala, kur notikusi zveja, un izkrauj zivis. Atstājot apgabalu, kur kuģis zvejojis, zvejas rīki tiek noglabāti tā, lai tos nevarētu lietot, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

tīklus, svarus un līdzīgus rīkus atvieno no to traļa durvīm un vilkšanas tauvām un virvēm,

tīklus, kas atrodas uz klāja vai zem tā, droši nostiprina pie noteiktas virsbūves daļas;

d)

Kuģi, kas minēti b) punktā, nesāk izkraušanu, iekams nav saņemta kompetento iestāžu atļauja.

2.4.2.

Šā pielikuma 2.4.1. punktu nepiemēro kuģiem, uz kuriem ir kuģu novērošanas sistēmas saskaņā ar 5. un 6. pantu Regulā (EK) Nr. 2244/2003. Tomēr šādi kuģi ik dienas nosūta ziņojumus par nozveju karoga dalībvalsts Zvejas pārraudzības centram, kas paredzēts 3. panta 7. punktā Regulā (EEK) Nr. 2847/93, iekļaušanai elektroniskajā datu bāzē.

2.5.

Norādītās ostas

2.5.1.

Ja uz kuģa klāja atrodas vairāk nekā 750 kg mencu dzīvsvara, šīs mencas var izkraut vienīgi norādītās ostās.

2.5.2.

Katra dalībvalsts var norādīt ostas, kurās izkrauj vairāk nekā 750 kg jebkuru Baltijas jūras mencu.

2.5.3.

15 dienu laikā no dienas, kad šī regula stājas spēkā, katra dalībvalsts, kas izveidojusi norādīto ostu sarakstu, uztur un dara to pieejamu savā oficiālajā interneta vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras. Sarakstā ietver atbilstīgo kontaktinformāciju, lai iesniegtu zvejas žurnālus un izkraušanas deklarācijas, veicot izkraušanu šajā dalībvalstī.

2.6.

Pirmo reizi izkrauto mencu svēršana

2.6.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkāds visu to mencu apjoms, kas nozvejots Baltijas jūrā un vispirms izkrauts šajā dalībvalstī, pirms to tālākas transportēšanas no ostas, kur tās pirmo reizi izkrautas, inspektoru klātbūtnē tiktu nosvērts.

2.6.2.

Katra dalībvalsts nosaka īpašus pārbaudes standartus. Šādus standartus periodiski pārskata pēc sasniegto rezultātu analīzes. Pārbaudes standarti pakāpeniski attīstās, līdz ir sasniegti 1. papildinājumā noteiktie mērķa standarti.

2.7.

VMS (kuģu satelītnovērošanas sistēmas) ziņojumi

2.7.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka šādi dati, kas saņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, tiek ierakstīti datorlasāmā formā:

a)

katra iebraukšana un izbraukšana no ostas;

b)

katra iebraukšana un izbraukšana no jūras apgabala, kurā piemēro īpašus noteikumus attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem.

2.7.2.

Dalībvalstis, izmantojot VMS datus, pārbauda to, vai iesniegti zvejas žurnāli un tajos ierakstīta atbilstīga informācija. Šādas savstarpējas pārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

2.8.

Tranzīta un pārkraušanas aizliegums

2.8.1.

Tranzīts apgabalos, kas ir slēgti attiecībā uz mencu zveju, ir aizliegts, ja vien zvejas rīki uz klāja ir satīti un nostiprināti saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

2.8.2.

Mencu pārkraušana ir aizliegta.

2.9.

Baltijas jūras mencu pārvadāšana

Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta (EEK) Regulā Nr. 2847/93, vairāk nekā 50 kg Baltijas jūras mencām, ko transportēšanai izkrāvis Kopienas kuģis, kura garums ir 8 metri vai vairāk, pievieno izkraušanas deklarāciju, kā tas paredzēts minētās regulas 8. panta 1. punktā.

2.10.

Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa

2.10.1.

Dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības un šim nolūkam izveido kopīgas darbības procedūras.

2.10.2.

Dalībvalstis, kas iesaistījušās kopīgās inspekcijas un uzraudzības darbībās, nodrošina to, ka inspektori no visām iesaistītajām dalībvalstīm ir aicināti piedalīties vismaz šajās darbībās.

2.10.3.

Komisijas inspektori var piedalīties šajās kopīgajās inspekcijas un uzraudzības darbībās.

2.10.4.

Līdz 2006. gada 31. janvārim Komisija sasauc kompetento valstu inspekcijas iestāžu sanāksmi, lai koordinētu kopīgās inspekcijas un uzraudzības programmu 2006. gadam.

2.11.

Valsts kontroles darbības programmas

2.11.1.

Atbilstīgās dalībvalstis saskaņā ar 2. papildinājumu nosaka valsts kontroles rīcības programmu Baltijas jūrai.

2.11.2.

Līdz 2006. gada 31. decembrim attiecīgās dalībvalstis savās oficiālajās interneta vietnēs dara Komisijai un citām dalībvalstīm, kas kuģo Baltijas jūrā, pieejamu valsts kontroles rīcības programmu, kas minēta 2.11.1 punktā, kā arī tās īstenošanas grafiku.

2.11.3.

Komisija sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai izvērtētu atbilstību valsts kontroles darbības programmām mencu krājumiem Baltijas jūrā un to rezultātus.

3.

Plekstu un akmeņplekstu zvejas ierobežojumi

3.1.

Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, kas nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos:

Suga:

Ģeogrāfiskais apgabals

Laikposms

Parastā akmeņplekste (Platichthys flesus)

Apakšrajoni 26 līdz 28, 29 uz dienvidiem no 59o30'N

Apakšrajons 32

no 15. februāra līdz 15. maijam

no 15. februāra līdz 31. maijam

Akmeņplekste (Psetta maxima)

Apakšrajoni 25 līdz 26, 28 uz dienvidiem no 58o50'N

no 1. jūnija līdz 31. jūlijam

3.2.

Atkāpjoties no 3.1. punkta, zvejojot ar traļiem, velkamiem vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 105 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks, plekstu un parasto akmeņplekstu piezvejas apjoms, kas no kopējā nozvejas dzīvsvara apjoma sastāda 10 %, var tikt paturēts uz kuģa vai izkrauts minētajā punktā noteiktajos aizlieguma laikposmos.


(1)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. 7.

(2)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. 1. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(4)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

III pielikuma 1. papildinājums

Kopīgi noteikumi valsts kontroles programmām

Mērķis

1.

Katra dalībvalsts nosaka īpašus pārbaudes standartus saskaņā ar papildinājumā noteiktajiem mērķiem.

Stratēģija

2.

Zvejas darbību pārbaude un uzraudzība tiek koncentrēta uz kuģiem, kuri, iespējams, zvejo mencas. Kā papildu savstarpējas pārbaudes mehānisms, lai izvērtētu inspekcijas un uzraudzības efektivitāti, tiek izmantotas izlases veidā veiktas mencu transportēšanas un tirdzniecības pārbaudes.

Prioritātes

3.

Dažādiem zvejas rīkiem piemēro dažādus pārbaudes līmeņus, atkarībā no apmēra, kādā zvejas iespēju ierobežojumi iespaido zvejas flotes. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka īpašas prioritātes.

Mērķa standarti

4.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad šī regula stājās spēkā, dalībvalstis īsteno savu pārbaužu grafiku, lai sasniegtu turpmāk izklāstītos mērķus.

a)

Pārbaužu līmenis ostās

Visumā pārbaužu mērķis ir aptvert 20 % no izkrauto mencu svara, aptverot visas izkraušanas vietas.

Alternatīvi:

i)

pārbaudes veic tik bieži, lai trīs mēnešu laikposmā vairākus Kopienas kuģus, kas ir atbildīgi par 20 % vai vairāk mencu izkraušanu, pārbaudītu vismaz vienu reizi;

ii)

to var pamatot uz vienkāršu izlasi pēc nejaušības principa vai izmantojot piemērotu paraugu atlases plānu, ar ko varētu panākt vismaz tāda paša līmeņa precizitāti.

b)

Tirdzniecības pārbaužu līmenis

Pārbauda 5 % no mencu apjoma, ko piedāvā pārdot izsolē.

c)

Pārbaužu līmenis jūrā

Elastīgs standarts: to noteiks pēc sīkas zvejas darbību analīzes katrā apgabalā. Standarti attiecībā uz pārbaudēm jūrā saistīti ar vairākām patruļas dienām jūrā mencu pārvaldības apgabalos ar iespējami dažādiem standartiem attiecībā uz patruļas dienām īpašos apgabalos.

d)

Līmenis novērošanai no gaisa

Elastīgs standarts: to noteiks pēc sīkas zvejas darbību analīzes katrā apgabalā un ņemot vērā dalībvalstu rīcībā esošos pieejamos resursus.

III pielikuma 2. papildinājums

Valsts kontroles rīcības programmas saturs

Valsts kontroles rīcības programmu mērķis, inter alia, ir noteikt turpmāk norādīto.

1.   KONTROLES LĪDZEKĻI

Cilvēkresursi

1.1.

Krastā un jūrā strādājošo inspektoru skaits, kā arī laikposmi un apgabali, kuros tie jāizvieto.

Tehniskie resursi

1.2.

Inspekcijas kuģu un lidmašīnu skaits, kā arī laikposmi un apgabali, kuros tie jāizvieto.

Finanšu resursi

1.3.

Budžeta resursu piešķiršana, lai izvietotu cilvēkresursus, inspekcijas kuģus un lidmašīnas.

2.   OSTU NOTEIKŠANA

Ja nepieciešams – mencu izkraušanai izraudzīto ostu saraksts saskaņā ar III pielikuma 2.5.3 punktu.

3.   IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA

To sistēmu apraksts, ko īsteno, lai nodrošinātu III pielikuma 2.4 punkta noteikumu ievērošanu.

4.   IZKRAUŠANAS KONTROLE

Jebkādu iekārtu vai sistēmu apraksts, ko īsteno, lai nodrošinātu III pielikuma 2.3, 2.5 un 2.6 punkta ievērošanu.

5.   PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Valsts kontroles darbības programmās nosaka procedūras, ko ievēros:

a)

veicot pārbaudes jūrā vai uz zemes;

b)

sazinoties ar kompetentajām iestādēm, ko citas dalībvalstis izraudzījušās par atbildīgajām attiecībā uz mencu kontroles rīcības programmām;

c)

veicot kopīgu uzraudzību un inspektoru apmaiņu, tostarp, nosakot pilnvaras un tiesības inspektoriem, kas darbojas citu dalībvalstu ūdeņos.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/200


Papildinājums Padomes Regulai (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

24. panta 1. punktā

a)

tekstu:

“… Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98 (1), (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1434/98.”

lasīt šādi:

“… Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un (EK) Nr. 2187/2005 (1).”;

b)

esošo 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

“(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).”

IA pielikumā

a)

62. lappusē:

pirms tabulas “Sugas: Saida/Pollachius virens”“Zona: Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV/POK/561214” ievieto šādu tabulu:

Sugas:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN

POK/04-N

Zviedrija

880

 

EK

880

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.”

b)

69. lappusē:

starp tabulu “Sugas: Jūras mēle/Solea solea”“Zona: VIIh, j,k/SOL/7HJK.” un tabulu “Sugas: Brētliņas/Sprattus sprattus”“Zona: IIIa/SPR/03A.” ievieto šādas divas tabulas:

Sugas:

Jūras mēle

Solea solea

Zona:

VIIIa, b

SOL/8AB.

Beļģija

50

 

Spānija

9

 

Francija

3 722

 

Nīderlande

279

 

EK

4 060

 

KPN

4 060

Analītiskā KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Paltuss

Solea spp.

Zona:

VIIIc, d,e, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

SOX/8CDE34

Spānija

458

 

Portugāle

758

 

EK

1 216

 

KPN

1 216

Piesardzīga KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.”