20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/1

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas uzsākšanas (2)2004. gada 23. oktobrī Komisija ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 (3) ieviesa pagaidu antidempinga maksājumus par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu (“regula par pagaidu maksājumu ieviešanu” jeb “pagaidu regula”). Pagaidu antidempinga maksājumus piemēro no 2005. gada 27. aprīļa, iekasējot tos kā procentuālos nodokļus 6,8–24,5 % robežās par ievestajiem produktiem.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1010/2005 (“grozījumu regula”) (4)2005. gada 1. jūlijā Komisija mainīja pagaidu pasākumu formu no procentuālā nodokļa uz viszemāko importa cenu (“VIC”) EUR 2,81 par 1 kilogramu veselu zivju ekvivalenta un ar grozījumiem Regulā par pagaidu antidempinga maksājumu ieviešanu pagarināja pagaidu pasākumu darbības laiku vēl par trijiem mēnešiem.

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma uzlikšanas regulas publicēšanas iesaistītajām personām paziņoja faktus un apsvērumus, uz kuriem tika balstīta pagaidu regula. Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Visām ieinteresētajām personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām Komisijā.

(4)

Pēc grozījumu regulas publicēšanas visām personām tika darīti zināmi būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika balstīti grozījumi pagaidu regulā. Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Visām ieinteresētajām personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām Komisijā.

(5)

Līdzīgā kārtā visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tiek plānots ieteikt uzlikt galīgos antidempinga maksājumus, un to summu iekasēšanas kārtību, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem. Tām arī tika atvēlēts laiks, lai pēc šīs publiskošanas tās varētu formulēt savas piezīmes.

(6)

Ieinteresēto personu iesniegtās mutvārdu un rakstveida atsauksmes izskatīja un attiecīgos gadījumos ņēma vērā, izdarot galīgos secinājumus.

(7)

Komisija turpināja vākt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo secinājumu izdarīšanai. Bez pārbaudes apmeklējumiem, kas tika veikti pagaidu regulas par pagaidu antidempinga maksājuma uzlikšanu 7. apsvērumā minēto uzņēmumu telpās, būtu jāņem vērā, ka pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas tika sarīkoti papildu apmeklējumi uz vietas šādu Kopienas lietotāju un to apvienību telpās:

(8)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgiem ražojumiem netika saņemtas nekādas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 10.–14. apsvēruma saturs un pagaidu secinājumi.

(9)

Kā uzsvērts pagaidu regulas 18. apsvērumā, diviem uzņēmumiem tajā brīdī nebija iespējams provizoriski noteikt individuālu dempinga starpību. Tomēr, kā norādīts, Komisija turpināja izmeklēt šo jautājumu procedūras galīgajā posmā. Abi attiecīgie uzņēmumi pēc tam ir iesnieguši nepieciešamās ziņas, kas ļauj noteikt tiem individuālas galīgās vērtības.

(10)

Tā kā par paraugu atlasi nav tālāku piezīmju, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 16. un 17. apsvērumā.

(11)

Pēc pagaidu vērtību publiskošanas netika saņemtas piezīmes par metodiku, kas tika izmantota, nosakot normālo vērtību Norvēģijas eksportētājiem. Līdz ar to tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 19.–31. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi šajā sakarā.

(12)

Vairākas piezīmes tomēr tika izteiktas attiecībā uz dažu izdevumu posteņu traktējumu, sastādot normālo vērtību pēc metodikas, kas izklāstīta pagaidu regulas 26. apsvērumā.

(13)

Gadījumos, kad tika izmantota konstruētā normālā vērtība, Komisija aprēķināja ražojuma saražošanā iesaistītās izmaksas IP laikā. Ja izmaksas varēja attiecināt tieši, tika ņemtas vērā faktiskās izmaksas. Kad tas nebija iespējams, izmaksu sadalījums tika noteikts, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma izmantoto vēsturisko sadalījumu, ja šādas ziņas bija pieejamas un uzņēmums tās varēja pierādīt; ja šādu ziņu nebija – pamatojoties uz apgrozījumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(14)

Ja kādus izmaksu elementus nevarēja tieši aprēķināt par IP, izmaksas tika novērtētas, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem revidētajiem pārskatiem.

(15)

Pagaidu posmā Komisija iekļāva visas attiecīgajam ražojumam piemērojamās ārkārtas izmaksas, par kurām uzņēmumi bija ziņojuši IP laikā. Ārkārtas izmaksas attiecas uz vairākām uzņēmumiem specifiskām izmaksām, taču parasti tajās ietilpst materiālo aktīvu vērtības daļējs norakstījums, audzēšanas iekārtu, kaušanas un pārstrādes rūpnīcu slēgšana un izstāšanās pabalsti darbiniekiem. Vairāki uzņēmumi šādu traktējumu apstrīdēja divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tika apgalvots, ka ārkārtas izmaksas vispār neesot iekļaujamas, jo tās esot vienreizējas izmaksas, kas pilnīgi izslēdzamas no parastajām lašu ražošanas izmaksām. Otrkārt, ja tiktu uzskatīts, ka šīs izmaksas ir pieskaitāmas, tad vajadzētu būt kaut kādam šo izmaksu sadalījumam faktiskajā laikposmā, uz kuru tās attiecas, piemēram, pārstrādes rūpnīcas lietderīgās lietošanas laikā, ja ārkārtas izmaksas attiecas uz šādu aktīvu.

(16)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ārkārtas izmaksas kopumā nav pieskaitāmas, Komisija piezīmē, ka lašu audzēšana Norvēģijā jau vairākus gadus tiek pārstrukturēta. Līdz ar to par ārkārtas izmaksām vairākos saimnieciskajos gados ir ziņojuši daudzi uzņēmumi. Tādēļ ir skaidrs, ka konkrētās ārkārtas izmaksas nav atsevišķas vienreizējas izmaksas, kas bijušas tikai dažiem uzņēmumiem. Drīzāk tās vedina domāt par sistēmiskām izmaksām, kas saistītas ar lašu ražošanu. Ja visas šīs izmaksas nepieskaitītu, tad iznākumā patiesās ražošanas izmaksas tiktu novērtētas pārāk zemu, līdz ar to šo apgalvojumu nācās noraidīt.

(17)

Attiecībā uz otru apgalvojumu Komisija piezīmē, ka ārkārtas izmaksas, kas bija iekļautas, nosakot pagaidu vērtības, ir vienādas ar izmaksām, kuras uzņēmumi faktiski deklarējuši IP laikā, balstoties uz šo uzņēmumu pieņemtajiem finansiālajiem lēmumiem. Tādēļ Komisija ievēroja pašu uzņēmumu ieņemto nostāju.

(18)

Tiesa, patiesais izmaksu sadalījums kādā laikposmā novērstu nevēlamas sekas, ko rada uzņēmumu lēmumiem ziņot par šīm izmaksām izvēlētais laiks. Ideālā gadījumā visas ārkārtas izmaksas, kas uzrādītas pie katra no aktīviem, būtu sadalāmas pa visu šā aktīva lietderīgās lietošanas laiku, lai iegūtu gada vidējās izmaksas. Taču jāpiezīmē, ka tā nav rīkojies neviens no attiecīgajiem uzņēmumiem. Tā vietā Komisija ir nolēmusi ņemt ārkārtas izmaksas, par kurām ziņoja paraugā ietilpstošie uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā, pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, un attiecināt vienu trešdaļu no šīm izmaksām uz lašu ražošanu IP laikā, par pamatu ņemot apgrozījumu. Trīs gadi tika uzskatīti par piemērotu laikposmu, jo tas ir vidējais ilgums laša izaudzēšanai no mazuļa līdz kaujamam lasim.

(19)

Vairāki uzņēmumi arī apgalvoja, ka lašu ražošanas izmaksās nav iekļaujama lašu audzēšanas licenču vērtības un finansiālo izmaksu daļēja norakstīšana. Attiecībā uz licenču novērtējumu pie norakstīšanas jāpiezīmē, ka derīga licence Norvēģijā ir tiesiska prasība, lai varētu audzēt lašus. Attiecībā uz finansiālo izmaksu daļēju norakstīšanu jāpiezīmē, ka šīs izmaksas galvenokārt attiecas uz brīvo naudas līdzekļu izmantojumu, bieži caur aizdevumiem saistītiem uzņēmumiem, kas arī iesaistīti lašu ražošanā, un ka attiecīgie uzņēmumi nav finanšu ieguldījumu sabiedrības.

(20)

Šo iemeslu dēļ Komisija apstiprina, ka šī norakstīšana attiecas uz izmaksām, kas radušās un jāsedz attiecīgajiem uzņēmumiem. Bez tam tiek apstiprināts, ka šīs izmaksas būtu jāattiecina uz pamatdarbību, kurā ietilpst lašu audzēšana, līdz ar to apgalvojums tiek noraidīts. Attiecībā uz ārkārtas izmaksām arī tika uzskatīts par piemērotu vienu trešdaļu no visām izmaksām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem radušās pēdējos trīs gados, attiecināt uz lašu ražošanu, par pamatu ņemot apgrozījumu.

(21)

Divi no paraugā iekļautajiem uzņēmumiem apgalvoja, ka biomasas vērtības norakstījums nav atskaitāms no lašu ražošanas izmaksām. Tika apgalvots, ka šie norakstījumi attiecas uz grāmatvedības korekcijām, kuru pamatā ir plānotā lašu realizācijas vērtība, un tās nav patiesas izmaksas.

(22)

Tajos gadījumos, kad uzņēmumi spēja pierādīt, ka šie norakstījumi patiešām ir vienkārši tirgus vērtību maiņas, nevis citu faktoru, piem., izbēgšanas, mirstības vai slimības rezultāts, Komisija secināja, ka šīs izmaksas nav iekļaujamas normālās vērtības aprēķinā, un tādā mērā paraugā iekļauto sabiedrību uzņēmumu prasība tika apmierināta.

(23)

Tika apgalvots, ka saistīto uzņēmumu peļņas norma būtu jāatskaita, novērtējot no šādiem uzņēmumiem pirkto izejvielu izmaksas. Tika argumentēts, ka tāda pieeja saskanētu ar pieeju integrētiem uzņēmumiem, kad gatavās produkcijas izmaksu aprēķinā ieskaita tikai ražošanas izmaksas bez peļņas. Šajā gadījumā apgalvojums galvenokārt skar lašu mazuļu pirkumus no uzņēmumiem, kas ir saistīti ar paraugā iekļautajiem.

(24)

Atbildot uz šādu prasību, ir jāpiezīmē, ka Kopienas iestādēm nebija iespējams pārbaudīt lašu mazuļu ražošanas izmaksas, jo uzņēmumi netika snieguši šādas ziņas. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt šo pārdevumu saistīto uzņēmumu starpā radīto peļņu vai zaudējumus, ja tie tiešām būtu bijuši. Turklāt nebija nekādu pierādījumu, kas liktu domāt, ka šādu pārdevumu cenu izmantošana iespaidotu konstruētās lašu normālās vērtības ticamību. Tādēļ minētā prasība bija jānoraida.

(25)

Daži uzņēmumi apgalvoja, ka esot izmantotas pārāk augstas barības izmaksas. Konkrēti, tika apgalvots, ka barības izmaksas saistībā ar zivīm, kas iet bojā pirms pārstrādes, esot gan iekļautas pārstrādāto zivju barības izmaksās, gan ieskaitītas ar mirstību saistītajās izmaksās.

(26)

Šis apgalvojums tika izskatīts, un tajos gadījumos, kad tika konstatēts, ka barības izmaksas ir pieskaitītas divreiz, tika izdarītas nepieciešamās korekcijas, lai šādu divkāršojumu likvidētu.

(27)

Tā kā nav izteiktas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 32.–34. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

(28)

Tā kā nav izteiktas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 35. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

(29)

Visiem desmit paraugā iekļautajiem uzņēmumiem ir noteikta individuāla dempinga starpība, vadoties pēc metodikas, kas izklāstīta pagaidu regulas 36. apsvērumā, un pēc nepieciešamības izdarot korekcijas, ņemot vērā šīs regulas 11.–26. apsvērumā izklāstītās prasības.

(30)

Tā kā nav izteiktas piezīmes par paraugā neiekļautajiem uzņēmumiem noteikto dempinga starpību, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

(31)

Līdzīgā kārtā, tā kā nav izteiktas piezīmes par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, noteikto dempinga starpību, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 40. un 41. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

(32)

Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu tiek secināts, ka Nordlaks Oppdrett AS dempinga starpība ir niecīga, jo tā ir mazāka par 2 %.

(34)

Kad bija publiskoti provizoriskie secinājumi, tika saņemts daudz prasību un pieņēmumu sakarā ar Kopienas produkcijas novērtējumu, Kopienas ražošanas nozares definējumu un Kopienas ražotāju parauga atlasi. Tādēļ Komisija padziļināja kaitējuma izmeklēšanu un veica papildu analīzi datiem, ko bija snieguši visi Kopienas ražotāji. Bez tam vajadzības gadījumā tika pieprasītas sīkākas ziņas no visiem uzņēmumiem, kas veidoja Kopienas ražošanas nozari provizoriskās izmeklēšanas posmā. Tas ļāva galīgi noteikt, kas ir Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare, un uzlabot kaitējuma rādītāju novērtēšanā izmantojamo datu precizitāti un saskanību.

(35)

Vairāki ražotāji eksportētāji un ar Norvēģijas eksportētājiem saistīti ražotāji atkārtoja savu prasību, lai tos iekļauj Kopienas produkcijas definīcijā.

(36)

Komisija no jauna izskatīja visus argumentus, kas jau bija iesniegti provizoriskās izmeklēšanas posmā prasības atbalstam. Tomēr, ievērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta noteikumus, tika konkrēti atzīts, ka attiecības starp šiem saistītajiem ražotājiem un dempinga preces eksportētājiem vai importētājiem ir tādas, kas liek saistītajiem ražotājiem rīkoties citādi nekā nesaistītajiem ražotājiem.

(37)

Patiešām, jāatceras, ka pieci ražotāji, kas atrodas ES un pieder pie lieliem Norvēģijas koncerniem, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, sniedza rakstveida informāciju un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Rakstveida informācija lielā mērā atspoguļoja argumentus, ko izmeklēšanas sakarā bija minējuši Norvēģijas ražotāji. Lai gan tika konstatēts, ka šie ES uzņēmumi arī cieš no cenu samazināšanās un zaudētas tirgus daļas dēļ importa no Norvēģijas, tie pretojās izmeklēšanas sākšanai un antidempinga pasākumu uzlikšanai. Uzskatāms, ka tamlīdzīgu rīcību lielā mērā iespaido viņu attiecības ar eksportētājiem attiecīgajā valstī. Līdz ar to saskaņā ar pamatregulu šo citu ražotāju saražotais netika ņemts vērā, aprēķinot Kopienas produkciju. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 44. apsvērumā minētie secinājumi.

(38)

Tālāka izmeklēšana apstiprināja, ka attiecīgajam ražojumam aplēstā kopējā Kopienas produkcija IP laikā bija aptuveni 22 000 t.

(39)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari no lašaudzētājiem saņemto datu detalizēta analīze parādīja, ka daži uzņēmumi vai nu vairs neražo lašus, vai arī nav ražojuši tos IP laikā, vai arī ražojuši vienīgi atsevišķu veidu lašus, vai arī tiem IP laikā sākta maksātnespējas administrēšana, vai arī tie neiesniedza datus pieprasītajā formā. Tas lika secināt, ka Kopienas ražošanas nozares definīcijā var ņemt vērā tikai datus, ko piegādājuši 15 Kopienas ražotāji, kuri bija sūdzības iesniedzēji vai kuri nepārprotami atbalstīja sūdzību. Tas iespaidoja makroekonomiskos kaitējuma rādītājus, ko noteica visas Kopienas ražošanas nozares līmenī, jo īpaši produkciju, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, nodarbinātību un ražīgumu. Pārskatītie dati sīkāk ir aprakstīti tālāk 61.–75. apsvērumā.

(40)

Tālākā izmeklēšanā atklājās, ka IP laikā 15 sūdzības atbalstītāji Kopienas ražotāji bija saražojuši aptuveni 18 000 t lašu. Tas atbilst apmēram 82 % no attiecīgā ražojuma kopējās Kopienas produkcijas, kas noteikta iepriekš 38. apsvērumā, citiem vārdiem – veido lielāko daļu no Kopienas produkcijas. Tāpēc uzskatāms, ka Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(41)

Jāatceras, ka, ņemot vērā lašaudzētāju lielo skaitu Kopienā, paziņojumā par kaitējuma novērtēšanas uzsākšanu tika paredzēta atlases metožu piemērošana.

(42)

Iesniegumos, kas tika saņemti pēc provizorisko secinājumu publiskošanas, dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražotāju paraugs neesot reprezentatīvs. Ir izteikts pieņēmums, ka daži uzņēmumi ir specializēti un pilnīgi atkarīgi no organisko lašu audzēšanas, kas atšķiras no parastajiem lašiem, un ka kaitējuma rādītāji nav noteikti precīzi.

(43)

Komisija veica papildu analīzi datiem, ko bija sagādājuši Kopienas ražotāji, ietverot visus paraugā iekļautos ražotājus. Papildu analīzē apstiprinājās, ka Kopienas ražotāju galvenā produkcija tomēr ir parastie laši. Tomēr gadījumos, kad tika konstatēts, ka paraugā iekļauti uzņēmumi ražo organiskos lašus, tika uzskatīts, ka šajā izmeklēšanā organiskos lašus var neņemt vērā, jo organiskajiem lašiem vispār ir augstākas ražošanas izmaksas un augstāka realizācijas cena. Tādējādi visi iepriekš iztirzātie kaitējuma rādītāji ir pārskatīti, analīzē neiekļaujot organiskos lašus.

(44)

Daži ražotāji eksportētāji minēja, ka daži kaitējuma rādītāji noteikti, balstoties uz informāciju, kas pārbaudīta parauga līmenī, bet daži – balstoties uz datiem, kas savākti visas Kopienas ražošanas nozares līmenī. Uz tāda pamata tie izteica pieņēmumu, ka kaitējuma analīze nav veikta objektīvi.

(45)

Šis pieņēmums ir jānoraida. Paraugu sakarā ir iedibināta prakse novērtēt un analizēt mikroekonomiskos un ar darbības rezultātiem saistītos kaitējuma rādītājus Kopienas ražošanas nozares atlasītā parauga līmenī un novērtēt un analizēt makroekonomiskos kaitējuma rādītājus, balstoties uz ziņām, kas savāktas visas Kopienas ražošanas nozares līmenī.

(46)

Jāatceras, ka kaitējuma analīze balstās:

(47)

Iepriekš b) punktā minētos datus var iegūt no dažādiem avotiem, tādiem kā sūdzība un atsevišķu ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, un tiem var izdarīt kontroles pārbaudi, salīdzinot ar datiem, ko piedāvā ražotāju apvienības vai valdības avoti. Ražotāji eksportētāji nepamatoja un nepaskaidroja, kādā ziņā un kādēļ kaitējuma izmeklēšana, kas izmantoja abus iepriekš a) un b) punktā minētos avotus, nav objektīva un kurš kaitējuma rādītājs nav objektīvi izskatīts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasību nācās noraidīt.

(48)

Dažas ieinteresētās personas bez tam apgalvoja, ka Komisijas izraudzītā pieeja kaitējuma noteikšanā varot dot nereprezentatīvus rezultātus, jo provizoriskās izmeklēšanas posmā tikai viena paraugam atlasītā uzņēmuma, Celtic Atlantic Salmon, dati tika izmantoti, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, nevis noteiktu pārējos kaitējuma rādītājus. Pēc prasības rūpīgas apsvēršanas un izmeklēšanas padziļināšanas tika atzīts, ka cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums būtu jānosaka, šo uzņēmumu neiekļaujot paraugā, jo šis ražotājs nebija audzējis lašus attiecīgajā laikposmā un tādēļ attiecībā uz šo ražotāju vienkārši nebija pieejami daži dati un anketā prasītās ziņas. Taču šā uzņēmuma iesniegto datu neiekļaušana nedeva ievērojami atšķirīgus cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinu rezultātus.

(49)

Uz šāda pamata tiek apstiprināts, ka kaitējuma rādītāji, kā arī cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķini galīgajā posmā tagad tiek noteikti, balstoties uz pārbaudītajām ziņām, ko iesnieguši pārējie pieci Kopienas ražotāji, kas uzskaitīti pagaidu regulas 7. apsvērumā.

(50)

Tālākā izmeklēšanā atklājās, ka kopējā produkcija pieciem Kopienas ražotājiem, kas bija atlasīti paraugam un pilnīgi sadarbojās izmeklēšanā, bija apmēram 48 % no Kopienas ražošanas nozares audzēto lašu produkcijas, kas atbalstīja sūdzību. Tādēļ tiek apstiprināts, ka Kopienas ražotāju parauga atlase pamatojās uz lielāko ražošanas reprezentatīvo apjomu, ko bija iespējams pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikposmā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, un ka paraugs ir pilnīgi reprezentatīvs.

(51)

Daži Norvēģijas ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka lielākā daļa Kopienas ražotāju dokumentācijas, kas bija nodota izskatīšanai ieinteresētajām personām, neesot pilnīga. Viņi piezīmēja, ka daži Kopienas ražotāji (ietverot paraugā iekļautus uzņēmumus) nav atbildējuši uz atlases veidlapas jautājumiem, kuru mērķis bija atlasīt Kopienas ražotāju paraugu. Viņi arī apgalvoja, ka divi no paraugā iekļautajiem uzņēmumiem neesot prasītajā formā atbildējuši uz Kopienas ražotājiem domātajiem jautājumiem antidempinga aptaujā. Tādēļ ražotāji eksportētāji secināja, ka to iekļaušana paraugā neesot pamatota un ka paraugs līdz ar to neesot reprezentatīvs.

(52)

Jāatceras, ka, ņemot vērā izmeklēšanas laikā pēc provizorisko secinājumu publiskošanas saņemtās piezīmes, Komisija padziļināja izmeklēšanu un lūdza visas personas aizpildīt dokumentāciju saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Izmeklēšanā tālāk netika izskatīti uzņēmumi, kas nesniedza prasītās ziņas vai sīkākus precizējumus. Šajā sakarā būtu jāatceras, ka visos paraugā iekļautajos uzņēmumos izmeklēšana ir veikta uz vietas un ka trūkstošās ziņas tika iesniegtas izmeklēšanas laikā. Pabeigtā dokumentācija publiski pieejamajā redakcijā arī bija pieejama visām ieinteresētajām personām, un dažas to skatīja vairākkārt. Tādēļ uzskatāms, ka minēto Kopienas ražotāju atlase ir pamatota un ka Kopienas ražotāju paraugs ir reprezentatīvs.

(53)

Tā kā nav iesniegta informācija par patēriņu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 50.–53. apsvērumā ietvertie pagaidu secinājumi.

(54)

Tā kā nav iesniegta jauna informācija vai pierādījumi, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 54.–59. apsvērumā izklāstītie secinājumi par importu Kopienā no Norvēģijas (apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas).

(55)

Lai varētu aprēķināt cenu pazeminājumu IP laikā, galīgās izmeklēšanas posmā tika izmantota tā pati metodika, kas pagaidu izmeklēšanas posmā. Kopienas ražotāju paraugā atlasīto piecu uzņēmumu vidējās svērtās pārdošanas cenas tika salīdzinātas ar atlasīto Norvēģijas ražotāju eksportētāju vidējām svērtajām izvešanas cenām. Šo salīdzinājumu veica salīdzināmiem saimniecībās audzētu lašu veidiem un tajā pašā tirdzniecības posmā, proti, pārdošanai pirmajam neatkarīgajam pircējam. Salīdzināšana tika izdarīta pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas, un importa cenas bija CIF līdz Kopienas robežai, koriģētas pēc muitas nodokļiem.

(56)

Atlasīto Kopienas ražotāju cenas bija ražotāja cenas, t. i., bez transporta izmaksām, un tādos tirdzniecības līmeņos, kas salīdzināmi ar attiecīgā importa tirdzniecības līmeņiem. Attiecībā uz tiem paraugā iekļautajiem Kopienas ražotājiem, kuri pārdeva zivis tieši no saimniecības, atskaitot maksu pārstrādes fabrikai, tika izdarīta korekcija uz augšu, kas atspoguļo pārstrādes un iepakošanas izmaksas, lai to cenas būtu salīdzināmas ar citu paraugā iekļauto ražotāju cenām un izmeklēšanai pakļauto importu. Korekcija tika izdarīta, balstoties uz faktisko maksu pārstrādes fabrikai vai izmaksām, kas šajās darbībās bija radušās citiem paraugā iekļautajiem ražotājiem.

(57)

Rezultātā cenu salīdzināšana parādīja, ka Norvēģijas izcelsmes lašu cenas IP laikā ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū. Vidējā cenu samazinājuma starpība, izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām, tika noteikta aptuveni 12 %, t. i., tāpat kā provizoriskajā posmā, bija ievērojams cenu samazinājums.

(58)

Jāatceras, ka pagaidu regulas 89. apsvērumā bija provizoriski konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei bijuši būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

(59)

Vairākas ieinteresētās personas apšaubīja pagaidu regulas 63.–89. apsvērumā uzrādītos skaitļus, kas attiecas uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tās apgalvoja, ka skaitļi neuzrādot būtisku kaitējumu, jo daži kaitējuma rādītāji – produkcija, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms un krājumi – uzrādīja pozitīvas tendences. Tajā pašā laikā, gan atzīdamas, ka Kopienas ražošanas nozares perspektīva nav diez ko pozitīva, tās tomēr uzskatīja, ka kopumā nav pamata secinājumam, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums.

(60)

Ņemot vērā šos apgalvojumus, Komisija turpināja kaitējuma izmeklēšanu. Jāatceras, ka 15 Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību, tagad veido Kopienas ražošanas nozari, kā minēts iepriekš 40. apsvērumā, un pieci Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību, tika atlasīti paraugam, kā minēts 49. apsvērumā. Uz šā pamata tiek izteikti šādi secinājumi.

(61)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms, jauda un tās izmantošana kopumā veidojās šādi.

1.   tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantošana

(62)

Kā redzams tabulā, aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares produkcija kopumā palielinājās par 5 %. Produkcija vispirms palielinājās par 8 % 2001. un 2002. gadā, bet pēc tam samazinājās par apmēram 1 % un vēl vairāk samazinājās par 2 % IP laikā, paliekot zem 2002. gada līmeņa. Vērojamās tendences sakrīt ar pagaidu izmeklēšanā konstatētajām.

(63)

Aplūkojamajā laikposmā ražošanas jauda palielinājās par 21 %. Galvenais palielinājums notika 2002. gadā (+ 14 %). Jāatceras, ka saimniecībās audzējamo lašu produkcijas apjomu Kopienā efektīvi ierobežo ar valdības atļaujām, kurās nosaka maksimālo zivju daudzumu, kuras drīkst turēt ūdenī konkrētā vietā konkrētā brīdī. Tādējādi iepriekš minētie skaitļi par jaudu atspoguļo teorētisko jaudu, kuras pamatā ir kopējais atļaujās iekļautais daudzums, nevis sprostu vai citu Kopienas ražošanas nozares izmantoto ražošanas līdzekļu fizisko zivju ietilpību. Tādēļ uzskatāms, ka šiem skaitļiem, kas raksturo jaudu, analīzē nav izšķirīgas nozīmes, jo faktiskā ražošanas jauda ir zemāka.

(64)

Ražošanas jaudu izmantošana pirmoreiz pazeminājās par 5 % 2001.–2002. gadā un vēl pazeminājās 2003. gadā par apmēram 7 % un par apmēram 2 % IP laikā.

(65)

Tālāk dotie skaitļi raksturo Kopienas ražošanas nozares pārdevumu neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū.

2.   tabula

Pārdošanas apjoms, tirgus daļas, vienības vidējās cenas EK

(66)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi laikā no 2001. gada līdz IP ir pieauguši par 7 %. Citiem vārdiem sakot, Kopienas ražošanas nozare ir spējusi palielināt savu pārdošanas apjomu par aptuveni 1 100 t. Šis veikums būtu arī jāskata kopā ar Kopienas patēriņa pieaugumu, kas tajā pašā laikposmā bija 80 000 t.

(67)

Tā kā Kopienas ražošanas nozare nav guvusi pilnīgu labumu no tirgus pieauguma, tās tirgus daļa kopumā aplūkojamajā laikposmā ir samazinājusies (– 7 %). Vispirms tā 2001.–2002. gadā samazinājās, pēc tam 2003. gadā mazliet palielinājās un tad atkal krasi samazinājās IP laikā, paliekot stipri zemākā līmenī nekā tirgus daļa 2001. gadā. Tā kā Kopienas ražošanas nozarei ir ierobežota tirgus daļa, ikkatrs, pat visniecīgākais zaudējums spēcīgi iespaido tās ekonomisko stāvokli.

(68)

Laikā no 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas samazinājās par 9 %. Galvenā cenu krišanās notika 2002.–2003. gadā.

(69)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas patēriņš pieauga par 15 %, un Kopienas ražošanas nozare palielināja savu pārdošanas apjomu par 7 %. Tomēr tajā pašā laikā kritās Kopienas pārdošanas cenas (– 9 %) un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa (– 7 %). Tajā pašā laikā importa apjoms no Norvēģijas palielinājās par aptuveni 35 % un dempinga imports ieguva tirgus daļas pieaugumu par 8,6 procentu punktiem. Tas apstiprina, ka aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare tikai nelielā mērā sekmēja tirgus izaugsmi.

(70)

Rentabilitāte no EK pārdošanas apjoma raksturo paraugā iekļauto Kopienas ražotāju audzēto lašu realizācijas rezultātus. Ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu varēja izmērīt šaurākās ražojumu grupas līmenī, kur bija ietverts arī līdzīgais ražojums, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 8. punktu. Šajā sakarā būtu jāatceras, ka audzētie laši reprezentē vairāk nekā 95 % no Kopienas ražošanas nozares parauga saimnieciskās darbības.

3.   tabula

Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

(71)

Kā redzams tabulā, Kopienas ražošanas nozarei rentabilitātes ziņā 2001. gadā bija pozitīvi rezultāti – 8,0 %. 2001.–2002. gadā rentabilitāte kļuva negatīva, pazeminoties par 14,9 procentu punktiem, kas deva 6,9 % zaudējumu. Kopš tā brīža Kopienas ražošanas nozare nesusi tikai zaudējumus. Būtu jāpiezīmē, ka stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās 2002.–2003. gadā, kad zaudējumi bija 9 % no apgrozījuma, citiem vārdiem – vēl 2,1 procentu punkts. IP laikā lašu pieprasījums nekļuva mazāks, un, tā kā vienlaicīgi tika darīti zināmi provizoriskie drošības pasākumi, Kopienas ražošanas nozare spēja laikā no 2003. gada līdz IP palielināt savas pārdošanas cenas par apmēram 5 %. Tas ļāva samazināt zaudējumus, kas tomēr joprojām palika ievērojami (– 5 %). Rentabilitātes samazinājums no aplūkojamā laikposma sākuma līdz beigām bija 13 procentu punkti.

(72)

Aplūkojamajā laikposmā ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai bija līdzīgas negatīvas tendences kā rentabilitātei.

(73)

Laikā no 2001. gada līdz IP nodarbinātība, kas tieši saistīta ar lašu audzēšanu Kopienas ražošanas nozarē (kopumā), samazinājās par 3 %. Palielinājums bija 2001.–2002. gadā (+ 9 %) – tas skaidrojams ar tajā laikā īstenoto ražošanas apjoma palielināšanu. Kā redzams iepriekš tabulā, 2002. gada nodarbinātības pieaugums nevarēja saglabāties, jo pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis. Aplūkojamajā laikposmā bija vērojama arī plašāka automatizācijas izmantošana. Nodarbinātības skaitļi, kas tieši saistīti ar lašu audzēšanu, tiem Kopienas ražotājiem, kuri nav saistīti ar norvēģu eksportētājiem, jāskata to Kopienas interešu aspektā, kas aplūkotas tālāk 112. apsvērumā.

(74)

Ražošanas pieauguma un nodarbinātības samazināšanās rezultātā Kopienas ražošanas nozare spēja aplūkojamajā laikposmā palielināt savu ražīgumu par 8 %.

(75)

Tā kā pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis, algas aplūkojamajā laikposmā nācās samazināt par 13 %. Kopējā algu summa ne tikai atspoguļo nodarbinātības samazināšanos, bet arī parāda vidējās algas samazinājumu uz vienu nozarē nodarbināto.

(76)

Tālākā izmeklēšana nekādi neiespaidoja pārējos kaitējuma rādītājus. Tādēļ tiek apstiprināti provizoriskie secinājumi attiecībā uz krājumiem, ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu, atgūšanos no iepriekšējā dempinga un faktiskās dempinga starpības lielumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 68., 78., 79., 83. un 84. apsvērumā.

(77)

Lai gan aplūkojamajā laikposmā Kopienas tirgu raksturoja nemitīgs pieprasījuma pieaugums, patēriņam pieaugot par 15 % jeb 80 000 t, dempinga importa cenu līmenis tajā pašā laikā tika nodzīts uz leju ar 16 % kritumu. Lašu imports par zemām dempinga cenām no Norvēģijas, galvenās izvešanas valsts, Kopienas tirgū ir veikts nepārtraukti lielos un pieaugošos apmēros (+ 35 %). Rezultātā Norvēģijas tirgus daļa palielinājās par 17 % jeb 8,6 procentu punktiem. Laikā no 2002. līdz 2003. gadam Norvēģijas importa apjoma pieaugums (+ 20 %) un cenu kritums (– 13 %) bija īpaši izteikti. Izmeklēšanā atklājās, ka kopš tā laika lašu cenas Kopienas tirgū palikušas ļoti zemā līmenī.

(78)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli kaitējuma rādītāju vispārēja izmeklēšana rāda, ka tas aplūkojamajā laikposmā pakāpeniski pasliktinājies. Lai gan daži faktori aplūkojamajā laikposmā uzrādīja pozitīvu tendenci (produkcija, jauda, pārdošanas apjomi), vairums rādītāju mainījās uz negatīvo pusi: pārdošanas cenas (– 9 %), tirgus daļa (– 7 %), rentabilitāte (– 13 procentu punkti) un nodarbinātība (– 3 %), algas (– 13 %) kā arī naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis visvairāk pasliktinājās laikā no 2002. līdz 2003. gadam.

(79)

Attiecībā uz vispārējo pozitīvo produkcijas (+ 5 %) un pārdošanas apjomu (+ 7 %) attīstību tika konstatēts, ka šis pieaugums bijis Kopienas tirgus palielināta pieprasījuma laikposmā (+ 15 %). Taču Kopienas ražošanas nozare no tirgus pieauguma guva tikai niecīgu labumu, kas IP laikā ļāva tikai izvairīties no lielāka tirgus daļas zaudējuma.

(80)

Turklāt ir vērts piezīmēt, ka pārdošanas apjoma palielināšanās Kopienas ražošanas nozarē notika laikā, kad cenas Kopienas tirgū ievērojami slīdēja uz leju. Tas izraisīja ievērojamu rentabilitātes kritumu no pozitīva stāvokļa (8,0 % 2001. gadā) līdz ievērojamiem zaudējumiem pārējā aplūkojamajā laikposmā. Ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai bija līdzīgas tendences kā rentabilitātei. Aplūkojamajā laikposmā ir cietušas arī algas (– 13 %).

(81)

Būtu jāpiezīmē, ka galvenā rentabilitātes (– 2,1 procentu punkti) un pārdošanas cenu (– 12 %) samazināšanās notika laikā no 2002. līdz 2003. gadam.

(82)

Ņemot vērā visus šos faktorus, tiek galīgi secināts, ka Kopienas rūpniecības nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē.

(83)

Vairākas ieinteresētās personas apšaubīja pagaidu regulas 94.–99. apsvērumā uzrādīto skaitļu – attiecībā uz trešo valstu izcelsmes importu – interpretāciju. Tās apgalvoja, ka skaitļi uzrāda cēloņsakarību starp importu par zemām cenām no dažām trešām valstīm un stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Šīs personas apgalvoja, ka kopējā vidējā importa cena no visām trešām valstīm, kas nav Norvēģija, un vidējās importa cenas dažām valstīm ir zemākas nekā importa cena no Norvēģijas. Bez tam tika izteikts pieņēmums, ka Komisija nav pierādījusi, ka savvaļas laši nekādi neiespaido Kopienas ražošanas nozares stāvokli un ka savvaļas laši un audzētie laši nav savstarpēji aizvietojami.

(84)

Jāpiezīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neapstrīdēja skaitļus, kas attiecas uz citu trešo valstu izcelsmes importa cenām un absolūto daudzumu, bet tikai to interpretāciju. Netika arī apšaubīts, ka importa statistika nešķiro saimniecībās audzētos lašus no savvaļas lašiem un ka savvaļas lašu cena ir zemāka nekā audzēto lašu cena.

(85)

Tādēļ ir svarīgi atcerēties, ka importa statistikā nav atšķirības starp saimniecībās audzētiem un savvaļas lašiem. Tomēr ir konstatēts, ka savvaļas lašu garša ievērojami atšķiras no saimniecībās audzētu lašu garšas. Vēl svarīgāk ir tas, kas izmeklēšanā pierādījās, ka savvaļas lašus atšķirībā no audzētajiem lašiem tirgū tikpat kā nepiedāvā kā svaigu produktu, bet lielākoties pārdod burkās un kārbās. Ir skaidrs, ka šie produkti savā starpā tirgū tieši nekonkurē. Tas izskaidro, kāpēc savvaļas lašu cena ir zemāka nekā audzēto lašu cena un kāpēc šie produkti lietotājiem un pircējiem nav savstarpēji aizvietojami. Visbeidzot, jāpiezīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus par labu pieņēmumam, ka savvaļas un audzētie laši ir savstarpēji aizvietojami. Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasības nācās noraidīt.

(86)

Aplūkojot vispārējās vidējās cenas dažām atsevišķām valstīm, piemēram, ASV un Kanādai, tās liekas zemākas par importa cenu no Norvēģijas. Tomēr saskaņā ar izmeklēšanas gaitā savāktajām ziņām vairākums importa no ASV un Kanādas ir savvaļas laši, kas, kā iepriekš paskaidrots, ir lētāki par saimniecībās audzētajiem lašiem un nav ar tiem savstarpēji aizvietojami. Ņemot vērā iepriekš 85. apsvērumā minētos konstatējumus, nav domājams, ka imports no šīm divām valstīm būtu varējis ievērojami iespaidot stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(87)

Attiecībā uz citām eksportējošām valstīm, kas netiek ņemtas vērā, tika novērots – kamēr vidējā importa cena no Čīles bija augstāka par Kopienas ražošanas nozares līmeni, IP laikā importa cena no Farēru salām bija zemāka nekā cenas, ko Norvēģijas ražotāji eksportētāji prasīja Kopienas tirgū. Tomēr tas nedrīkst aizēnot faktu, ka importa apjoms no Čīles un Farēru salām aplūkojamajā laikposmā ir samazinājies attiecīgi par 7 % (jeb – 1 895 t) un 8 % (jeb – 3 397 t), turpretim imports no Norvēģijas ir palielinājies par 35 % (jeb + 93 366 t). Šīs pārmaiņas aplūkojamas arī sakarā ar pārmaiņām patēriņā, kas tajā pašā laikā pieauga par 15 %.

(88)

Bez tam laikā no 2001. līdz 2003. gadam, kad stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās visvairāk, pārmaiņas importā no Čīles un Farēru salām uzrādīja iezīmes, kas atgādina Kopienas ražošanas nozares likteni. Kamēr Čīles importa apjoms ievērojami samazinājās par 26 % (jeb – 6 987 t) un imports no Farēru salām palielinājās tikai par 2 %, proti, daudz mazāk nekā pieauga patēriņš (16 %), imports no Norvēģijas tajā pašā laikā palielinājās par 31 % (jeb + 82 631 t). Ņemot vērā iepriekš teikto, ir jāpiezīmē – lai gan nevar pilnīgi noraidīt iespēju, ka šo divu valstu zemas cenas lašu klātbūtne ir iespaidojusi Kopienas tirgu, tas tomēr neizjauc cēloņsakarību starp Norvēģijas importu par dempinga cenām pieaugušo klātbūtni un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(89)

Tālāka izmeklēšana arī atklāja dažas pārmaiņas Kopienas ražošanas nozares eksporta līmenī, un tika iegūti tabulā parādītie rezultāti.

(90)

Dažas no ieinteresētajām personām iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultātus negatīvi iespaidojuši ASV 2003. gadā uzliktie importa ierobežojumi saimniecībās audzētiem lašiem. Tās secināja, ka katru kaitējumu, ko rada vāji eksporta darbības rezultāti, nevar attiecināt uz Norvēģijas importu.

(91)

Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka netika iesniegti nekādi pierādījumi sakarā ar ASV importa ierobežojumiem. Ja arī tādi ierobežojumi ir bijuši, tie nekādi nav būtiski iespaidojuši Kopienas ražošanas nozares eksporta darbību. Bez tam Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība aplūkojamajā laikposmā bija ierobežota. Tā veidoja apmēram 1 % no Kopienas ražošanas nozares produkcijas 2001. gadā un mazāk par 3 % IP laikā. Pretēji iebildumiem, no tabulas ir redzams, ka Kopienas ražošanas nozares eksports aplūkojamajā laikposmā ir ievērojami palielinājies. Ņemot vērā šos konstatējumus un sarežģīto stāvokli Kopienas tirgū, Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar saistīt ar pārmaiņām tās importa apjomā.

(92)

Katrā ziņā jāpiezīmē, ka kaitējuma novērtēšanai izmantotie dati, kas attiecas uz cenām un rentabilitāti, ir balstīti uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumu tikai nesaistītiem Kopienas pircējiem. Tādēļ iebildumu, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultātu pārmaiņas kaitējušas Kopienas ražošanas nozarei, kas tālāk netika pamatots, nācās noraidīt.

(93)

Kāda no ieinteresētajām personām iebilda, ka zinātniska pētījuma publikācija, kur bija atzīts, ka Skotijas lašiem esot augsts piesārņojuma līmenis, varēja aplūkojamajā laikposmā izraisīt ievērojamus tirdzniecības apjomu zaudējumus un negatīvi iespaidot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(94)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija un pārdevums iekšzemes tirgū, kā arī eksporta pārdošanas apjoms aplūkojamajā laikposmā palielinājās.

(95)

Iepriekš minēto faktu dēļ un tāpēc, ka iebildums tālāk netika pamatots, to nācās noraidīt.

(96)

Kāda no ieinteresētajām personām atkārtoja iebildumu, ka paaugstināta zivju mirstība Īrijā un slimības uzliesmojumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2002. un 2003. gadā varētu būt izraisījuši ievērojamus produkcijas un pārdošanas apjomu zudumus Kopienas ražošanas nozarē.

(97)

Taču izmeklēšanā izrādījās, ka minētās parādības bija skārušas tikai nedaudzas saimniecības un nebija ievērojami iespaidojušas kopējos pārdošanas un produkcijas rādītājus Kopienā, jo attiecās uz maziem daudzumiem. Patiesi, kā paskaidrots iepriekš un 62. un 65. apsvērumā, 2002. un 2003. gadā Kopienas produkcijas un pārdošanas apjomi palielinājās.

(98)

Šā iemesla dēļ un tādēļ, ka apgalvojums netika tālāk pamatots, šo iebildumu nācās noraidīt.

(99)

Balstoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, tā kā nav pierādījumu vai citu pamatotu piezīmju par cēlonību, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 90.–111. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(100)

Jāatceras, ka Kopienas interešu analīzi pagaidu izmeklēšanas posmā nācās balstīt uz pārstrādātāju (lietotāju) zemu sadarbības aktivitāti. Tādēļ Komisija turpināja pētīt Kopienas intereses, mudinādama pārstrādātājus (lietotājus) arī turpmāk iesniegt noderīgas atbildes uz anketas jautājumiem, veikdama papildu inspekcijas uz vietas 7. apsvērumā minēto lietotāju un lietotāju apvienību telpās un ievākdama sīkākas ziņas.

(101)

Bez tam pēc provizorisko secinājumu publiskošanas tika saņemtas vairākas prasības no ieinteresētajām personām, jo īpaši no lietotājiem un lietotāju apvienībām, kas prasīja tālāku analīzi, jo īpaši attiecībā uz pasākumu iespaidu uz viņu darbību un attiecībā uz pasākumu formu.

(102)

Būtu arī jāpiezīmē, ka pēc Komisijas nodoma mainīt pagaidu maksājuma formu publiskošanas tika saņemta kopumā pozitīva reakcija uz pāreju uz viszemāko importa cenu (“VIC”) mainīga maksājuma veidā.

(103)

Dažas no ieinteresētajām personām bilda, ka esot jāizvēlas antidempinga maksājumu uzlikšanai alternatīvi risinājumi, lai atbalstītu Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā, pirmkārt, zemo nodarbinātību Kopienas ražošanas nozarē, otrkārt, augsto nodarbinātību citās ražošanas nozarēs.

(104)

Šajā sakarā jāpiezīmē, ka varbūtējiem alternatīviem risinājumiem un antidempinga pasākumiem ir atšķirīgs juridiskais konteksts un atšķirīgi mērķi. Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējumu ir nodarījis saimniecībās audzētu lašu imports par zemām dempinga cenām no Norvēģijas. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma raksturu, tiek secināts, ka, neieviešot pasākumus, turpmāka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās ir neizbēgama. Pasākumu nepieņemšana, visticamāk, turpmāk pastiprinās kaitējumu un varbūt vidējā termiņā liks šai nozarei izzust, ņemot vērā aplūkojamajā laikposmā piedzīvotos zaudējumus. Tādēļ, pamatojoties uz IP laikā izdarītajiem konstatējumiem, uzskata, ka Kopienas ražošanas nozare būs briesmās, ja netiks izlabots importa dempinga cenu zemais līmenis. Ņemot vērā to, ka ir konstatēts dempinga nodarīts kaitējums, piemērota rīcība ir antidempinga pasākumu noteikšana, un tādēļ alternatīvi risinājumi nav atbilstīgi.

(105)

Ja neuzliks antidempinga pasākumus, Kopienas tirgu jo vairāk apdraudēs lieli daudzumi Norvēģijas dempinga lašu. Tāds stāvoklis nenodrošinās vajadzīgo ilgtermiņa stabilitāti, kas ir būtiska, lai Kopienas lašaudzētāji varētu atgūties no pašreizējā dempinga, un apdraudēs visus Kopienas ražošanas nozarē līdz šim notikušos pārstrukturēšanas centienus. Ņemot vērā to, ka liels skaits saimniecību pēdējos gados ES ir slēgts, uzskatāms, ka, nenosakot pasākumus kaitējošā dempinga likvidēšanai, pastāv liels risks, ka vidējā termiņā Kopienas ražošanas nozare izzudīs.

(106)

Ja tiks uzlikti galīgi antidempinga pasākumi, tie atjaunos taisnīgus tirdzniecības nosacījumus tirgū un ļaus Kopienas ražošanas nozarei gūt labumu no pēdējo gadu pārstrukturēšanas centieniem. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozare spēs palikt dzīvotspējīga ražotāja, kas piedāvās augstas kvalitātes lašus, un iespējams, ka tā varēs paplašināties. Konkrēti, tiek arī gaidīts, ka Kopienas ražošanas nozarē atjaunosies rentabla situācija, kā bija 2001. gadā. Pa to laiku, ņemot vērā jaudas, kas palikušas no saimniecībām, kuras aplūkojamajā laikposmā bija spiestas slēgt darbību, varētu pieļaut, ka Kopienas ražošanas nozare spēs divkāršot savu tirgus daļu.

(107)

Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēja dažādos veidos pozitīvi ietekmēs lašu lietotājus un patērētājus. Kopienas ražošanas nozares piedāvātie augstas kvalitātes produkti arī turpmāk būs pieejami visiem lietotājiem un patērētājiem. Tāpat ir loģiski pieņemt, ka pēc pārstrukturēšanas un ar lielāku tirgus daļu Kopienas ražošanas nozare spēs labāk pārzināt savas izmaksas un peļņu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas tai nebija iespējams importa dempinga radītā spiediena dēļ. Tas īstenosies kā Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa nostiprināšanās, efektīvāka konkurence un stabilas lašu cenas, no kā labumu gūs visas Kopienas tirgū iesaistītās personas.

(108)

Visbeidzot, būtu jāpatur prātā, ka daudzi Kopienas ražotāji atrodas attālos ES lauku apgabalos, kur lašaudzētāju tiešā un netiešā nodarbinātība ir ārkārtīgi svarīga vietējai sabiedrībai. Šī nodarbinātība, visticamāk, izzudīs, ja Kopienas ražošanas nozare netiks aizsargāta no importa dempinga par zemām cenām no Norvēģijas. Turpretim, ja pasākumus uzliks, tad var gaidīt, ka līdz ar iepriekš aprakstīto Kopienas ražošanas nozarē gaidāmo uzlabošanos palielināsies arī nodarbinātība.

(109)

Tā kā nav iesniegtas jaunas pamatotas piezīmes attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares interesēm, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 113.–116. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(110)

Pēc provizorisko secinājumu publiskošanas un tālākas izmeklēšanas, kā minēts iepriekš 100. apsvērumā, no lašaudzētājiem tika saņemti vairāki iebildumi. Tālākas izmeklēšanas rezultātā tika panākta papildu sadarbība ar importētājiem un pārstrādātājiem. Uzņēmumi, kas tagad procedūras galīgajā posmā iesniedza nozīmīgas atbildes, pārstāv apmēram 18 % no kopējā importa no Norvēģijas IP laikā un aptuveni 11 % no patēriņa (salīdzinot ar 9 % respektīvi 6 % pagaidu izmeklēšanas posmā).

(111)

Importētāji un pārstrādātāji (lietotāji) uzskatīja, ka procentuālais nodoklis palielinātu viņu izmaksas, samazinātu viņu pārdošanas apjomu un rentabilitāti un var novest pie darbavietu zuduma un pat pie uzņēmuma pārcelšanas. Viņi arī bilda, ka nodarbinātība zivju pārstrādes nozarē ir stipri augstāka nekā zivju audzēšanas nozarē, kas tomēr dažos gadījumos sagādā darbu reģionos ar zemu nodarbinātību. Pārstrādātāji arī uzsvēra, ka patērētājiem un tirgotājiem arī turpmāk vajadzīga piekļuve labas kvalitātes audzētiem lašiem par zemām cenām. Tomēr kopumā viņi uzskatīja, ka VIC ir vairāk pieņemama pasākumu forma nekā procentuālais nodoklis.

(112)

Galvenās izmaksas, kas rodas lašu kūpināšanā vai citādā apstrādē, ir izmaksas, kas attiecas uz lašu iepirkšanu un nodarbinātību. Attiecībā uz nodarbinātību tālākā izmeklēšanā Komisijai vairākos pētījumos vai iesniegumos tika pasniegti atšķirīgi skaitļi. Šie pētījumi un iesniegumi ir tikai ierobežotā veidā izmantojami šīs izmeklēšanas vajadzībām. Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka iesniegtie pētījumi attiecas uz laikposmiem, kas nesakrīt ar IP, precīzi neaptver attiecīgo ražojumu un pa daļai izmanto citādus parametrus, kas netiek aplūkoti šajā izmeklēšanā. Tādēļ Komisija arī uzņēmās izdarīt apmeklējumus klātienē attiecīgajās apvienībās. Uz savāktās informācijas pamata visprecīzākais novērtējums rāda, ka apmēram 7 500 darbinieki Kopienā tiek tieši nodarbināti lašu pārstrādes nozarē.

(113)

Pēc tālākas izmeklēšanas atklājās, ka audzētie laši pārstāv apmēram 48–54 %, bet algas – apmēram 6–12 % no pārstrādātāju kopējām izmaksām. Normālos tirgus apstākļos (t. i., mērenas izejvielu cenas un labas mazumcenas) pārstrādātāji sagaida ražošanas peļņu robežās no 5 līdz 12 %. To ir apstiprinājuši tie pārstrādātāji, kas sadarbojas un kas iesniedza datus par rentabilitāti. Tālāka izmeklēšana parādīja, ka izdevīgos apstākļos peļņa var būt vēl augstāka. Izplatīšanas tīklā mazumtirgotāji var gaidīt peļņas normu robežās no 6 līdz 11 %.

(114)

Izmantojošās rūpniecības pārstāvju paustās bažas ir dibinātas, jo viņi baidās no paredzamo pasākumu negatīva iespaida uz izmaksām un līdz ar to – no rentabilitātes krišanās. Tomēr pašreizējos apstākļos, ņemot vērā ieteiktās VIC, ir sagaidāms, ka iespaids uz lietotāju izmaksām būs niecīgs vai tā nebūs vispār.

(115)

Pēc labākā scenārija tirgus nosacījumi paliks tādi paši, kādi tie ir patlaban, proti, cenas paliks līmenī, kas krietni pārsniedz VIC. Tādā gadījumā VIC vispār nebūs nekāda iespaida uz lietotāju izmaksām. Ja imports notiek par CIF cenu līdz Kopienas robežai, kas nav mazāka par noteikto VIC, nodoklis nebūtu jāmaksā.

(116)

Pēc sliktākā scenārija ar pasākumu uzlikšanu lietotāju izejvielu izmaksas tiks noteiktas VIC līmenī, proti, faktiskās ražotāja izmaksas plus samērīga peļņa par pārdevumu Kopienas tirgū. Lai gan šāds scenārijs neatspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus, uzskatāms, ka šādā gadījumā nevar noliegt, ka antidempinga maksājumu uzlikšana varētu kaut kādā mērā negatīvi iespaidot importētājus un pārstrādātājus, jo nodokļi, ja tādi būtu, būtu tieši maksājami importēšanas brīdī neatkarīgi no importa cenas līmeņa. Tomēr šajā sakarā jāatceras, ka ierosinātais pasākums ir VIC formā, kas ir minimālā cena un ir domāta tikai tam, lai nodrošinātu, ka Kopienas ražotāji var savus lašus pārdot Kopienā par cenām, pamatojoties uz noteikumu par mazāku nodokli, kuras ļauj viņiem segt viņu izmaksas un atstāj vietu peļņai, ko viņi normālos apstākļos sagaidītu, ja nebūtu dempinga importa. Nodokļi tiks ievākti tikai varbūtējos ārkārtas gadījumos, kad Norvēģijas importa Kopienas brīvas robežpiegādes cena nokritīsies zem VIC, un arī tad tikai līmenī, kas vienāds ar importa cenas un VIC starpību. Bez tam visu lašu tirgu no audzēšanas līdz pārdošanai pircējiem regulēs godīga konkurence. Šie apstākļi ļaus izmaksas pienācīgi atspoguļot pārdošanas cenās katrā izplatīšanas tīkla posmā. Lietotāji arī var gaidīt lielāka piedāvājuma iespējas no ES avotiem un citām trešām valstīm, kad tirgus būs atlabis no dempinga nodarītā kaitējuma. Patiesi, kad visiem tirgus dalībniekiem ir iespējams izmantot veselīgus godīgas tirdzniecības regulētus tirgus apstākļus, ir pieejama visplašākā ražojumu un kvalitātes izvēle no dažādiem piedāvājuma avotiem. Cenām, ko nosaka no tirgus saņemtie signāli, būtu pozitīvi jāiedarbojas uz ražošanas un izplatīšanas tīkliem, vairojot cenu un izmaksu stabilitāti un prognozējamību.

(117)

Ja neuzliks nekādus pasākumus un ļaus Norvēģijas importam atgriezties iepriekšējā zemu dempinga cenu līmenī, lietotājiem var tikt atļauts kādu laiku iedzīvoties no negodīga dempinga importa. Taču tirgus tādu stāvokli ilgi nesaglabās. Lašu cenas lietotājiem būs zemākas nekā ražotāju cenas piegādēm Kopienas tirgū. Ja dempingam ļaus atjaunoties, imports no Norvēģijas, kas pārstāv apmēram 60 % no Kopienas patēriņa, aizšķērsos ceļu importam no trešo valstu bezdempinga avotiem. Lietotājiem nebūs iespējas izvēlēties alternatīvu piedāvājumu un kvalitāti. Tas, kas cenas netiks noteiktas pēc tirgus signāliem, izraisīs cenu nepastāvību un negatīvi iespaidos galīgos patērētājiem domātos produktus. Beigu beigās tas var ietekmēt pārstrādātāju rentabilitāti.

(118)

Tādēļ VIC piemērošana, pirmkārt, tikai mazliet iespaidos cenas importētājiem un pārstrādātājiem. Patiešām, kamēr tirgus cenas paliks augstākas par VIC, nebūs nekādu finansiālu seku. Otrkārt, uzskatāms, ka tādiem tirgus apstākļiem būtu arī jānovērš uzņēmumu pārvietošana, jo ievedmuitas nodoklis pārstrādātiem lašiem ir augsts. Tādēļ pārstrādes rūpniecībai Kopienā arī turpmāk vajadzētu būt piekļuvei pietiekamiem izejvielu krājumiem.

(119)

Kā teikts tālāk 140. apsvērumā, Komisija apņemas uzraudzīt notikumu attīstību saimniecībās audzēto lašu tirgū Kopienā. Ja šīs uzraudzības rezultātā būs sākotnēji šķietami ticami pierādījumi, ka spēkā esošais pasākums vairs nav nepieciešams vai pietiekams, lai pretotos kaitējošam dempingam, Komisija var sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un paātrināti veikt izmeklēšanu. Tas ļaus Komisijai strauji reaģēt, ja tirgus cenas uz ilgāku laiku nokritīsies zem VIC līmeņa.

(120)

Ir bijusi arī neliela diskusija ar ieinteresētajām personām par nodarbinātības līmeņiem nākotnē. Tomēr, tāpat kā analīzē par pasākumu ietekmi uz izmaksām, nav liecību par to, ka antidempinga pasākumam sakarā ar lašu importu no Norvēģijas būs kāda lielāka ietekme uz nodarbinātību.

(121)

Tālākā izmeklēšana apstiprināja, ka VIC un tās ierosinātais līmenis ir pasākuma vislabāk piemērotā forma (sk. tālāk 128. apsvērumu). Tādējādi, piemērojot VIC, varbūtējais neizdevīgums, kas varētu rasties importētājiem/pārstrādātājiem/lietotājiem, nav uzskatāms par tādu, kas būtu pārsvarā pār ieguvumiem, uz kuriem var cerēt Kopienas ražotāji antidempinga pasākumu rezultātā, kurus uzskata par minimālo, kas vajadzīgs, lai izlabotu nodarīto smago kaitējumu un novērstu Kopienas ražotāju stāvokļa turpmāku stipru pasliktināšanos. Bez tam būtu jāpiezīmē, ka paliek pieejami arī atsevišķi piegādes avoti no citām trešām valstīm.

(122)

Tā kā nav iesniegtas jaunas pamatotas piezīmes attiecībā uz nesaistīto importētāju un pārstrādātāju (lietotāju) interesēm, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 128. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(123)

Tā kā nav iesniegtas pamatotas piezīmes attiecībā uz lašu mazuļu un barības ražotāju un ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem saistīto piegādātāju un ražotāju EK interesēm, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 117.–121. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(124)

Tā kā attiecīgais produkts ir patēriņa prece, Komisija informēja vairākas patērētāju organizācijas par izmeklēšanas uzsākšanu. Atsaucās viena ieinteresētā persona, kas apgalvoja, ka lašu labvēlīgā ietekme uz uzturu ir plaši atzīta un ka mākslīgas cenu paaugstināšanas dēļ patērētājiem būs grūtāk izvēlēties vērtīgu uzturu. Tika arī izteiktas bažas par to, ka cenu palielināšanās samazinātu saimniecībās audzēto lašu iegādes iespējas un apturētu tirgus izaugsmi tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo.

(125)

Uzskata, ka tad, ja tiks uzlikti antidempinga maksājumi, komersantiem joprojām būs pieejami neierobežoti importa daudzumi, taču par taisnīgām cenām. Turklāt, ņemot vērā veselu zivju no audzētavām un pārstrādātu lašu produktu mazumtirdzniecības cenu starpības apmērus, uzskatāms, ka pasākumi nevarētu būtiski iespaidot mazumcenas, jo nav ticams, ka viss cenas pieaugums tiks novelts uz patērētājiem. Patiesi, ar pašreizējām tirgus cenām, kas krietni pārsniedz VIC, nebūtu itin nekāda iespaida. Tādēļ domājams, ka iespaids uz patērētājiem pat pēc vissliktākā scenārija nebūs liels. Bez tam cenas, kas rada zaudējumus, nemēdz būt noturīgas vidējā vai ilgākā termiņā. Šo iemeslu dēļ nav sagaidāms, ka antidempinga pasākumi varētu radīt kādas negatīvas sekas patērētājiem.

(126)

Ņemot vērā pagaidu regulā izdarītos secinājumus un tālākas izmeklēšanas laikā saņemtos dažādu personu iesniegumus un tās rezultātus, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu neuzlikt galīgos antidempinga pasākumus Norvēģijas izcelsmes saimniecībās audzētu lašu dempinga importam. Tādēļ tiek apstiprināts pagaidu regulas 131. apsvērumā paustais slēdziens.

(127)

Ņemot vērā galīgos secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, būtu jāievieš antidempinga pasākumi, lai novērstu dempinga importa turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Ir ņemtas vērā gan konstatētās dempinga starpības, gan maksājuma summas, kas nepieciešamas, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozares ciesto kaitējumu. Ir konstatēts, ka visi kaitējuma apmēri pārsniedz 2,0 % un tātad nav uzskatāmi par niecīgiem. Tika konstatēts, ka vidējais svērtais kaitējuma apmērs, kas ir zemāks par vidējo svērto dempinga starpību, ir 14,6 %.

(128)

Tomēr pēc grozījumu regulas pamatā esošo faktu publiskošanas dažas no ieinteresētajām personām noteikti noraidīja procentuālos nodokļus un labvēlīgi uzņēma VIC ieviešanu. Tādēļ, ievērojot saņemtās piezīmes un tālākās izmeklēšanas secinājumus, par pasākuma piemērojamo formu tiek apstiprināta VIC.

(129)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie maksājumi būtu jānosaka dempinga starpības vai kaitējuma apmēra līmenī atkarībā no tā, kura vērtība ir zemāka. Šā noteikuma piemērošanai tika noteikta VIC, kas nerada kaitējumu. Lai šo metodi verificētu, tika aprēķinātas arī konkrētu uzņēmumu bezdempinga cenas, balstoties uz normālo vērtību, koriģējot pēc tīrās Kopienas brīvas robežpiegādes cenas. Tās tika salīdzinātas ar VIC, kas nerada kaitējumu, kura bija aprēķināta pēc 131. apsvērumā izklāstītās metodes. Visos gadījumos tika konstatēts, ka VIC, kas nerada kaitējumu, ir zemāka par bezdempinga VIC.

(130)

Aprēķinot bezdempinga VIC, Norvēģijas kronas bija jāpārvērš EUR. Pagaidu izmeklēšanas posmā Komisija pārrēķiniem izmantoja trīs gadu vidējo valūtas maiņas kursu. Vairāki uzņēmumi apgalvoja, ka pareizais kurss esot IP laikā piemērotais kurss. Atbildot uz šo apgalvojumu, Komisija vēlreiz piezīmē, ka trīs gadi ir vidējais laša izaudzēšanas laiks. Tā kā vairākas svarīgas izmaksas, kas ir iekļautas normālajā vērtībā, rodas šajā izaudzēšanas laikā, Komisija uzskata, ka trīs gadu vidējie kursi ir piemēroti bezdempinga VIC aprēķināšanā. Tādēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(131)

Attiecībā uz cenas, kas nerada kaitējumu, līmeni, kas nepieciešams, lai likvidētu kaitējošā dempinga iespaidu, bija jāņem vērā tālākās izmeklēšanas konstatējumi. Aprēķinot kaitējošā dempinga iespaida novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas ražošanas izmaksas un kopumā iegūt tādu peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas, ko šādiem ražotājiem šajā nozarē iespējams sasniegt līdzīgā produkta pārdošanā Kopienā normālos konkurences apstākļos, proti, ja nav dempinga importa. Pamatojoties uz iepriekš minēto, līdzīgā produkta Kopienas ražošanas nozarei tika aprēķināta cena, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, ir iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot apgrozījuma peļņas normu 8 % apmērā. Ražošanas izmaksas tika pārbaudītas, balstoties uz Kopienas ražošanas nozares parauga vidējās vienības pārdošanas cenu (EUR 2,77/kg) un Kopienas ražošanas nozares parauga vidējiem zaudējumiem (5 % zaudējumu) IP laikā. Pamatojoties uz 2001. gadā iegūto peļņu (sk. iepriekš 3. tabulu), tika noteikta 8 % peļņas norma, un tā ir stingri noteikts minimums, ko Kopienas ražošanas nozare varētu cerēt iegūt, ja nav kaitējoša dempinga.

(132)

Saimniecībās audzētos lašus parasti tirgo dažādu produktu veidā (ķidātus, bet ar galvu, ķidātus un bez galvas, veselas zivs filejas, citādas filejas vai filejas gabali). Tādēļ viszemākās importa cenas nekaitējošais līmenis bija jānosaka katram no šiem produktiem, lai atspoguļotu pieskaitāmās izmaksas, kas rodas katra produkta izgatavošanā. Šajā aspektā dažādo viszemāko importa cenu pamatā ir šajā izmeklēšanā atklātais. Pēc būtības tās ir veidotas no pārrēķina koeficientiem, kas iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 772/1999 (5) un izmantoti arī šajā izmeklēšanā. Attiecībā uz veselām filejām un gabalos sagrieztām filejām tika ierēķinātas apstrādes izmaksas.

(133)

Ja importu veiks par CIF cenu līdz Kopienas robežai, kas nav mazāka par noteikto viszemāko importa cenu, nodoklis nebūs jāmaksā. Ja importu veiks par zemāku cenu, būs maksājama starpība starp faktisko cenu un noteikto viszemāko importa cenu. Tā kā imports no Norvēģijas par cenām, kas sakrīt ar VIC vai ir lielākas, novērsīs kaitējošā dempinga sekas, ir ieteicams VIC attiecināt uz visu importu no Norvēģijas, izņemot no viena uzņēmuma, kuram ir konstatēta niecīga dempinga starpība, kā norādīts iepriekš 33. apsvērumā.

(134)

Ņemot vērā konstatētos Norvēģijas ražotāju eksportētāju dempinga starpību apmērus un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskatāms, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulas, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1010/2005, noteiktajiem pagaidu maksājumiem, būtu galīgi jāiekasē noteikto galīgo maksājumu apmērā. Ciktāl galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, galīgi iekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas līdz galīgo maksājumu apmēram.

(135)

Toties antidempinga pagaidu maksājumi procentuālo nodokļu veidā robežās no 6,8 % līdz 24,5 %, kas importam tika uzlikti ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 un tika piemēroti laikposmā no 2005. gada 27. aprīļa līdz 2005. gada 4. jūlijam, ir atlaižami. Procentuālo nodokļu ievākšana nesaderētu ar kaitējošā dempinga likvidēšanu, jo šajā laikposmā tirgus cenas bija ievērojami augstākas par VIC, kas tika ieviestas sakarā ar nepieredzētiem un neparedzamiem notikumiem tirgū. Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 1010/2005 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu, iekasējamas galīgi, ievērojot galīgi noteiktās VIC. Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 1010/2005 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu, un pārsniedz galīgo likmi, ir atlaižamas.

(136)

Pēc ziņu publiskošanas tika izteikti iebildumi, ka VIC, salīdzinot ar citām pasākuma formām, var izrādīties grūtāk piemērojama un ka ar to ir vieglāk deklarēt nepatiesas ziņas par preču muitas vērtību. Patiesi, ņemot vērā norādes par to, ka pēc VIC ieviešanas 2005. gada 1. jūlijā reizēm ir notikusi noteikumu apiešana un par šajā tirgus nozarē pastāvošo kompensācijas mehānismu potenciālu, ir nepieciešams ieviest divkārtīgu pasākumu sistēmu. Šī divkārtīgā sistēma sastāv no VIC (sk. iepriekš 129.–133. apsvērumu) un fiksētas likmes maksājuma. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu fiksētas likmes maksājums tika aprēķināts, balstoties uz svērto vidējo kaitējuma apmēru, jo tika konstatēts, ka tas ir zemāks par svērto vidējo dempinga starpību. Lai nodrošinātu VIC faktisku ievērošanu, importētājiem būtu jāapzinās, ka tad, ja pārbaudē pēc importēšanas tiks konstatēts, ka i) tīrā Kopienas brīvas robežpiegādes cena, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā (“pēcimporta cena”), ir zemāka par tīro Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļiem, kas izriet no muitas deklarācijas; un ii) pēcimporta cena ir zemāka par VIC, tad attiecīgajiem darījumiem retrospektīvi tiks piemērots fiksētas likmes maksājums, ja vien fiksētās likmes maksājuma plus pēcimporta cenas piemērošana nesastāda summu (faktiski samaksātā cena plus fiksētas likmes maksājums), kas joprojām ir zemāka par VIC. Tādā gadījumā piemērojama nodokļa summa, kas vienāda ar VIC un pēcimporta cenas starpību. Muitas dienestiem tūdaļ jāinformē Komisija par katru gadījumu, kad tiek konstatētas nepatiesas deklarācijas pazīmes.

(137)

Šajā sakarā, lai kliedētu radušās bažas, Komisijai ir nodoms ieviest trīs konkrētus balstus, kas nodrošinātu pasākumu piemērojamību un pilnīgu respektēšanu. Pirmkārt, tiek norādīts uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), inter alia, tās 78. pantu, pēc kura muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un ziņas par attiecīgo preču importu un eksportu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Tādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces.

(138)

Otrkārt, lai labāk aizsargātos pret pasākumu absorbēšanu, jo īpaši saistītu uzņēmumu starpā, Kopienas iestādes ar šo paziņo par nodomu tūdaļ sākt pārskatīšanu pēc pamatregulas 12. panta 1. punkta un pakļaut importu reģistrācijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, ja parādītos liecības par tādu rīcību.

(139)

Kopienas iestādes, inter alia, balstīsies uz valstu muitas dienestu sniegto uzraudzības informāciju, kā arī uz ziņām, ko piegādā dalībvalstis, pildot pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(140)

Visbeidzot, Komisija apņemas uzraudzīt notikumu attīstību saimniecībās audzēto lašu tirgū Kopienā. Ja šīs uzraudzības rezultātā būs sākotnēji šķietami ticami pierādījumi, ka spēkā esošais pasākums vairs nav nepieciešams vai pietiekams, lai pretotos kaitējošam dempingam, Komisija var sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un paātrināti veikt izmeklēšanu,

a)

atlaiž tās nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgā maksājuma apmēru;

b)

ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/24

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/26

(1)

Ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 75/91 (2) tika noteiktas procedūras un nosacījumi, pēc kuriem pārdošanā laižami nelobīti rīsi.

(2)

Grieķijas intervences aģentūra ilgu laiku glabājusi ievērojamu daudzumu nelobītu rīsu. Tādēļ ir jāatklāj pastāvīga izsole tam, lai iekšējā tirgū tālāk pārdotu aptuveni 11 115 tonnas minētās intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

OPEKEPE

Acharnon Street 241

GR-10446 Athènes

Tālr. (30)-210 212 48 46 vai 212 47 88

Fakss (30)-210 212 47 91

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/28

(1)

Ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 75/91 (2) tika noteiktas procedūras un nosacījumi, pēc kuriem pārdošanā laižami nelobīti rīsi.

(2)

Spānijas intervences aģentūra ilgu laiku glabājusi ievērojamu daudzumu nelobītu rīsu. Tādēļ ir jāatklāj pastāvīga izsole tam, lai iekšējā tirgū tālāk pārdotu aptuveni 16 251 tonnas minētās intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

Fondo Espagnol de Garantia Agraria (FEGA)

Beneficencia 8

E-28004 Madrid

Telekss: 23427 FEGA E

Fakss: (34) 915 21 98 32 un (34) 915 22 43 87

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/30

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2295/2003 (2) ir noteikti Regulas (EEK) Nr. 1907/90 piemērošanas noteikumi.

(2)

Komisijas 2002. gada 30. janvāra Direktīvā 2002/4/EK par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas tur dējējvistas un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK (3), ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz dējējvistu aizsardzību.

(3)

Lai pasargātu patērētājus no apgalvojumiem, kas varētu būt maldinoši ar nolūku noteikt cenu, kas ir augstāka par daudznodalījumu būros audzētu vistu olām vai standarta kategorijas olām piemērotajām cenām, Regulā (EK) Nr. 2295/2003 ir noteikti minimālie zootehnikas kritēriji, kādi jāievēro, lai saimniecībai varētu piedēvēt konkrēto turēšanas veidu. Tādējādi drīkst izmantot tikai regulas II pielikumā paredzētos apzīmējumus, un III pielikumā ir ietverts saraksts ar prasībām, kas jāievēro, lai šādus nosaukumus izmantotu.

(4)

Starp noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši kuriem paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem olas var tirgot ar nosaukumiem “brīvos apstākļos turētu vistu olas”, ļoti būtiska ir iespēja uzturēties brīvā dabā.

(5)

Ierobežojumi, ieskaitot veterinārus ierobežojumus, kas pieņemti atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, var arī ierobežot mājputnu piekļuvi āra aplokiem.

(6)

Ja putnkopis nevar ievērot visus Regulas (EK) Nr. 2295/2003 III pielikumā noteiktos turēšanas nosacījumus, tas patērētāja interesēs var pārtraukt marķēt saražoto produkciju ar obligāto marķējumu attiecībā uz turēšanas veidu.

(7)

Lai ņemtu vērā ekonomiska rakstura sekas, ko varētu radīt šādi ierobežojumi, tā kā visā šajā sistēmā ir jāizdara racionāli pielāgojumi, jo īpaši marķēšanas jautājumos, un ieviešot nosacījumu, ka ar šādiem pasākumiem netiek būtiski ietekmēta produktu kvalitāte, ir jāparedz pārejas laiks, kad ražotāji var turpināt izmantot marķējumu attiecībā uz turēšanas veidu, proti, “āra aplokos”.

(8)

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 III pielikuma 1.a punkta pirmajā ievilkumā ir skaidri paredzēta atkāpe attiecībā uz turēšanu brīvā dabā gadījumos, “kad veterinārās iestādes nosaka pagaidu ierobežojumus”.

(9)

Termiņš pagaidu ierobežojumiem, kad ražotāji var turpināt izmantot marķējumu “āra aplokos” lai arī dējējvistas vairs netiek laistas brīvā dabā, netika precizēts; patērētāju interešu aizsardzības nolūkā šis laiks ir jāsamazina.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2295/2003 ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

“—

vistām dienas gaitā ir nepārtraukti pieejami āra aploki; ja piemēroto ierobežojumu rezultātā, ieskaitot veterinārus ierobežojumus, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šis noteikums netiek ievērots, tad šāds laika posms nedrīkst pārsniegt divpadsmit nedēļas,”.

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/32

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 1260/2001 V pielikumā minētās preces.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 3. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/34

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/35

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/37

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/39

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)

Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)

Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/42

(1)

Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 6. panta 4. punktā ir atļauta ĀKK/AZT/EK izcelsmes kumulācija attiecībā uz izstrādājumiem, kas iekļauti 17. nodaļā un 1806 10 30 un 1806 10 90 tarifa pozīcijā, nepārsniedzot gada daudzumu 28 000 tonnas cukura.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 192/2002 valsts iestādēm tika iesniegti pieteikumi importa licenču izsniegšanai 84 000 tonnu apjomam, kas pārsniedz Lēmumā 2001/822/EK noteikto daudzumu.

(3)

Tādējādi Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients importa licenču izsniegšanai un jāaptur jaunu licenču pieteikumu iesniegšana 2006. gadam,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/43

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/44

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/45

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2094/2005 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot sorgo no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), uz iesniegto piedāvājumu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētos kritērijus, nav jānosaka ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/46

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2093/2005 (2), ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/47

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2006. gada 18. janvārī Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2006. gada 15. martam galamērku zonām: 1. Āfrica, 2. Āzija un 3. Austrumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2006. gada 16. līdz 17. janvārim un līdz 2006. gada 16. martam attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/48

(1)

Komisija pieņēma 2005. gada 26. janvārī Komisijas Lēmumu 2005/59/EK, apstiprinot plānus par klasiskā cūku mēra apkarošanu savvaļas cūkām un savvaļas cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Slovākijā (2) kā vienu no šīs slimības apkarošanas pasākumiem.

(2)

Slovākijas varas iestādes ir informējušas Komisiju par slimības attīstību savvaļas cūku populācijā pēdējā laikā. Minētajā informācijā norādīts, ka klasiskais cūku mēris savvaļas cūku populācijā veiksmīgi izskausts Trnava rajona veterinārās un pārtikas pārvaldes teritorijā (kas ietver Trnava, Piešťany un Hlohovec rajonus) un Banská Bystrica pilsētas rajonā (kas ietver Banská Bystrica un Brezno rajonus). Apstiprinātie slimības apkarošanas plāni minētajos apgabalos vairs nav jāpiemēro.

(3)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/59/EK.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/50