12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 119/97 (2) (“sākotnējā regula”) dažu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“GSM” vai “attiecīgais ražojums”) importam noteica galīgus antidempinga maksājumus, kas vienādi ar starpību starp minimālo importa cenu EUR 325 par 1 000 gab. mehānismiem ar 17 un 23 gredzeniem un neto cenu ar piegādi līdz Kopienas robežai cenu pirms muitas nodokļa nomaksas, kas svārstās no 32,5 % līdz 39,4 %, mehānismiem, kam nav 17 un 23 gredzeni.

(2)

Pēc izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 12. pantu Padome grozīja un palielināja iepriekš minētos maksājumus mehānismiem, kam nav 17 un 23 gredzeni, ar Regulu (EK) Nr. 2100/2000 (3) (“izmeklēšana attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā”). Galīgie antidempinga maksājumi pēc grozījumiem svārstījās no 51,2 % līdz 78,8 %.

(3)

Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1208/2004 (4) paplašināja to pasākumu jomu, kas ar sākotnējo regulu noteikti no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas (“Vjetnama”) nosūtītu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam.

(4)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2074/2004 (5) minētos maksājumus noteica no jauna.

(5)

Komisija 2005. gada 28. februārī saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēt varbūtējo antidempinga pasākumu apiešanu attiecībā uz dažu Ķīnas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu. Pieprasījumu iesniedza Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH to ražotāju vārdā, kas ražo lielāko daļu Kopienas gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījumā pieļauta iespējamība, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz dažu Ķīnas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu tiek apieti, pārsūtot tos caur Laosas Tautas Demokrātisko Republiku (“Laosa”).

(6)

Pieprasījumā tiek arī pieļauta iespējamība, ka šādām pārmaiņām tirdzniecības modelī nav pietiekama iemesla vai pamatojuma, izņemot antidempinga maksājuma noteikšanu, un ka spēkā esošo antidempinga pasākumu korektīvā ietekme tiek vājināta gan daudzuma, gan cenas ziņā. Dažu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Ķīnas un Vjetnamas ir aizstājis ievērojams apjoms dažu gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports no Laosas. Turklāt ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka šī importa palielināšana ir veikta ar cenu, kas ir zemāka par nekaitīgo cenu, ko noteica izmeklēšanā, kuras rezultāts bija spēkā esošie pasākumi.

(7)

Visbeidzot pieprasījuma iesniedzēji pieņem, ka dažu no Vjetnamas nosūtītu gredzenveida stiprinājuma mehānismu cenas bijušas dempinga cenas attiecībā pret attiecīgajam ražojumam iepriekš noteikto normālo vērtību.

(8)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija nolēma, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, un uzsāka izmeklēšanu ar Regulu (EK) Nr. 559/2005 (6) (“uzsākšanas regula”). Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu, 14. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu Komisija ar uzsākšanas regulu arī uzdeva muitas iestādēm no 2005. gada 14. aprīļa reģistrēt dažu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Laosas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Laosas izcelsme.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja Ķīnas un Laosas iestādēm, ražotājiem/eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem importētājiem Kopienā un pieprasījuma iesniedzējiem Kopienas ražotājiem par izmeklēšanas uzsākšanu. Tika izsūtītas anketas ražotājiem/eksportētājiem Ķīnā un Laosā, kā arī importētājiem Kopienā, kuri minēti pieprasījumā vai Komisijai zināmi saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts uzsākšanas regulā. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka iespējamas nesadarbošanās gadījumā varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka secinājumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(10)

Atbildes uz anketu jautājumiem no eksportētājiem/ražotājiem Ķīnā un Laosā netika saņemtas, un Komisija nesaņēma arī Ķīnas un Laosas iestāžu komentārus.

(11)

Viens importētājs Kopienā atbildēja, paziņojot, ka izmeklēšanas periodā nav importējis gredzenveida stiprinājuma mehānismus no Laosas, bet neiesniedza citu informāciju.

(12)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (“IP”). Ir apkopoti dati no 2001. gada līdz IP beigām, lai noteiktu, vai tirdzniecības modelis ir mainījies.

(13)

Kā minēts iepriekš 10. un 11. apsvērumā, neviens gredzenveida stiprinājuma mehānismu eksportētājs/ražotājs Ķīnā vai Laosā izmeklēšanā nesadarbojās un neviens importētājs Kopienā neiesniedza izmeklēšanai būtisku informāciju. Tātad konstatējumi par gredzenveida stiprinājuma mehānismiem, ko nosūta no Laosas uz Kopienu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizdara, ņemot vērā pieejamos faktus.

(14)

Attiecīgais ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, ir daži gredzenveida stiprinājuma mehānismi, kas pašlaik klasificējami ar KN kodu ex 8305 10 00. Šie gredzenveida stiprinājuma mehānismi sastāv no divām taisnstūra tērauda plāksnēm vai stieplēm ar vismaz četriem pusgredzeniem, kas izgatavoti no tērauda stieples, kurai tie piestiprināti, un ko satur kopā tērauda pārsegs. Tos var atvērt, pavelkot pusgredzenus vai izmantojot mazu tērauda mēlītes mehānismu, kas piestiprināts pie attiecīgā ražojuma. Parasti gredzenveida stiprinājuma mehānismi ir veidoti no tādām daļām kā gredzens, plāksne, pārsegs, cilpiņa un dažreiz mēlīte.

(15)

Ņemot vērā pieejamo informāciju, tika secināts, ka no Ķīnas uz Kopienu eksportēto un no Laosas uz Kopienu nosūtīto gredzenveida stiprinājuma mehānismu galvenās fiziskās īpašības un lietojums sakrīt. Tādēļ tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta un Statistikas biroja lietotajā nozīmē. Izmeklēšanas laikā netika iesniegta informācija, kas apliecinātu pretējo.

(16)

Laosas uzņēmumu nesadarbošanās dēļ attiecīgā ražojuma eksporta no Laosas uz Kopienu apjomu un vērtību noteica, pamatojoties uz pieejamo informāciju, kas šajā gadījumā bija statistikas dati, kurus savākušas dalībvalstis un apkopojusi Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu un Statistikas biroju.

(17)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas Kopienā, imports no Ķīnas ievērojami samazinājās, t. i., no 1 684 tonnām 1999. gadā līdz 302 tonnām 2001. un 2002. gadā, un sāka nedaudz pieaugt līdz 330 tonnām 2003. gadā un 354 tonnām 2004. gadā. Tomēr būtu jānorāda, ka 2004. gada otrajā pusē importam no Ķīnas atkal reģistrēta negatīva tendence, kā redzams turpmāk tabulā. Vienlaikus gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports Kopienā no Laosas ir pieaudzis no nulles 2001.–2003. gadā līdz 492 tonnām 2004. gadā (= IP). Saskaņā ar statistiku 2005. gadā imports no Laosas turpina pieaugt.

(18)

Tiek arī norādīts, ka konstatētais modelis, saskaņā ar kuru 2004. gadā imports no Ķīnas samazinās, vienlaikus ievērojami pieaugot importam no Laosas, liecina par tiešu saikni ar modeli, kas tika konstatēts izmeklēšanā attiecībā uz apiešanu, kuras dēļ sākotnējā izmeklēšanā noteiktos pasākumus attiecināja uz gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Vjetnamas. Tiešām no 1999. gada gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports no Vjetnamas ir ievērojami pieaudzis, t. i., no nulle tonnām 1999.–2001. gadā līdz 1 105 tonnām 2002. gadā un 1 778 tonnām 2003. gadā. Pēc sākotnējā izmeklēšanā gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam no Vjetnamas noteikto pasākumu jomas paplašināšanas imports no Vjetnamas Kopienā 2004. gadā (= IP) ievērojami samazinājās līdz 353 tonnām. Saskaņā ar statistikas datiem 2005. gadā imports netika veikts. Analizējot importu no Vjetnamas sešu mēnešu laikposmā, tika konstatēts, ka tas bija gandrīz pārtraukts 2004. gada pirmajā pusē, kad pasākumus, kas bija spēkā attiecībā uz gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Ķīnas, attiecināja uz to gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu, kuri nosūtīti no Vjetnamas (2004. gada 1. jūlija publikācija, skatīt 3. apsvērumu). Vienlaikus imports no Laosas tika sākts no nulles iepriekšējos laikposmos un pieauga līdz 100 tonnām 2004. gada pirmajā pusē un 392 tonnām 2004. gada otrajā pusē; tādēļ ir skaidrs, ka imports no Laosas vismaz daļēji ir aizstājis importu no Vjetnamas un Ķīnas. Tādējādi deklarētais imports no Laosas apstiprina 1999. gadā sākto tirdzniecības modeli, jo pirms pasākumu attiecināšanas uz Vjetnamu, imports no Laosas Kopienā netika veikts.

(19)

Imports Kopienā no Laosas tika sākts 2004. gadā pēc 2003. gada augustā uzsāktās izmeklēšanas attiecībā uz gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Vjetnamas, kas notika vienlaikus ar pārmaiņām Ķīnas, Vjetnamas un Laosas, no vienas puses, un Kopienas, no otras puses, tirdzniecības modelī, kā norādīts 18. apsvērumā.

(20)

Laiks, kad ievērojami samazinājās gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports no Vjetnamas, kas notika tad, kad pēc izmeklēšanas attiecībā uz apiešanu tika paplašināta pasākumu joma, sakrīt ar laiku, kad pieauga gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports no Laosas. Tiek atgādināts, ka Laosas iestādes un iespējamie ražotāji/eksportētāji šajā valstī bija informēti par notiekošo izmeklēšanu. Tomēr netika saņemti pierādījumi tam, ka šis ražojums tiešām būtu ražots Laosā, turklāt neviens Laosas uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek secināts, ka, nepastāvot citam pietiekamam iemeslam vai ekonomiskam pamatojumam pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē, tirdzniecības modeļa pārmaiņas radušās pēc antidempinga maksājuma piemērošanas precēm, kas nosūtītas no Vjetnamas.

(21)

Informācija, kas sniegta 18. apsvērumā, skaidri liecina, ka kopš to pasākumu jomas paplašināšanas, kuri attiecas uz gredzenveida stiprinājuma mehānismiem, no Ķīnas uz Vjetnamu 2004. gadā ir notikušas pārmaiņas attiecīgā ražojuma Kopienas importa modelī. Pēc šīs jomas paplašināšanas 2004. gadā imports no Vjetnamas Kopienā ievērojami samazinājās, un 2005. gadā tika pārtraukts, vienlaikus notika attiecīgā ražojuma eksporta pieaugums Kopienā no Laosas. Saskaņā ar Statistikas biroja datiem 2004. gadā kopējais Laosas eksporta apjoms Kopienā bija 492 tonnas, savukārt 2005. gada pirmajā ceturksnī ir vērojama tāda pati tendence. Tādēļ ir skaidrs, ka izteiktās tirdzniecības plūsmu pārmaiņas ir vājinājušas minēto pasākumu korektīvo ietekmi Kopienas tirgū importētā daudzuma ziņā.

(22)

Attiecībā uz attiecīgā no Laosas nosūtītā ražojuma cenām bija jāizmanto Statistikas biroja dati, kas bija labākais pieejamais pierādījums, jo nenotika sadarbība. Tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena Laosas eksportam Kopienā bija zemāka par kaitējuma novēršanas līmeni Kopienas cenām, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ noteiktā maksājuma korektīvā ietekme cenu ziņā tiek vājināta.

(23)

Tādēļ tika secināts, ka attiecīgā ražojuma imports no Laosas vājina šā maksājuma korektīvo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

(24)

Kā paskaidrots 13. apsvērumā, sadarbība nenotika, tādēļ, lai noteiktu, vai ir iespējams konstatēt pierādījumus par attiecīgā ražojuma dempingu, eksportējot to no Laosas Kopienā izmeklēšanas periodā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu par pamatu, nosakot eksporta cenas ES, tikai izmantoti Statistikas biroja dati KN līmenī.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu šīs eksporta cenas tika salīdzinātas ar iepriekš noteikto normālo vērtību, šajā gadījumā pēdējās termiņa beigu pārskatīšanā noteikto normālo vērtību. Termiņa beigu pārskatīšanā (skatīt 4. apsvērumu iepriekš) uzskatīja, ka Indija ir atbilstīgs tirgus ekonomikas analogs Ķīnai, un normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām un salikto normālo vērtību šajā analogajā valstī.

(26)

Ņemot vērā, ka sadarbība nenotika, un, ievērojot pamatregulas 18. pantu, eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšanas nolūkā uzskatīja, ka ir lietderīgi pieņemt šajā izmeklēšanā novēroto preču sortimentu par tādu pašu, kāds tas bija termiņa beigu pārskatīšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzinot termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību un vidējās svērtās eksporta cenas šīs izmeklēšanas periodā, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, tika atklāts ievērojams dempings.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, tiek konstatēts, ka ir notikusi apiešana pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, kuri grozīti pēc izmeklēšanas attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā, attiecina uz tā paša ražojuma importu no Laosas neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Laosas izcelsme.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka pasākumus piemēro reģistrētam importam, sākot no reģistrēšanas dienas, antidempinga maksājums būtu jāiekasē par gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu no Laosas, kas ievesti Kopienā, tos reģistrējot, kā noteikts uzsākšanas regulā.

(30)

Attiecināmie pasākumi noteikti 1. panta 2. punktā sākotnējā regulā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti pēc termiņa beigu pārskatīšanas, un tie ir šādi:

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka attiecinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam, kas nonāk Kopienā saskaņā ar reģistrāciju, kura paredzēta sākotnējā regulā, maksājumi būtu jāiekasē par to dažu gredzenveida stiprinājuma mehānismu reģistrēto importu, ko nosūta no Laosas.

(32)

Lai gan šajā izmeklēšanā Laosā netika atrasts neviens reāls gredzenveida stiprinājuma mehānismu eksportētājs uz Kopienu un neviens šāds eksportētājs nepieteicās Komisijai, citiem iesaistītajiem eksportētājiem, kas gatavojas iesniegt atbrīvojuma pieprasījumu attiecībā uz attiecināto antidempinga maksājumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, būs jāaizpilda anketa, lai Komisijai būtu iespēja noteikt, vai var garantēt atbrīvojumu. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu, iepirkumu un pārdošanu, kā arī to, cik liela ir iespējamība, ka turpināsies tāda prakse, kurai nav pietiekama iemesla vai ekonomiskā pamatojuma un kurā atklājušies pierādījumi par dempingu. Komisija parasti veiks arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums adresējams tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(33)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Padome paredzēja paplašināt spēkā esošo galīgo antidempinga maksājumu jomu, un tām tika dota iespēja sniegt atsauksmes un tikt uzklausītām. Netika saņemtas tādas atsauksmes, kuru dēļ iepriekš minētie secinājumi būtu jāmaina,

a)

mehānismiem ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi 8305100021 un 8305100029) šis maksājums ir vienāds ar starpību starp minimālo importa cenu EUR 325 par 1 000 gab. un neto cenu ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas;

b)

mehānismiem, kam nav 17 vai 23 gredzeni (TARIC kodi 8305100011 un 8305100019), maksājums 78,8 % apmērā;

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

Office: J-79 05/17

B-1049 Brussels

Telefakss: (32-2) 295 65 05

Telekss: COMEU B 21877

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/6

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/8

(1)

Lai īstenotu saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un Ķīnas partneriem, I pielikumā atkal ir jāiekļauj sākotnējie noteikumi par preču aprakstu.

(2)

Ar Lēmumu 2005/948/EK (2) Padome ir apstiprinājusi divpusēja nolīguma starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tirdzniecību ar tekstilizstrādājumiem parakstīšanu un pagaidu piemērošanu.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3030/93.

(4)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar tekstilpreču komitejas atzinumiem, kura izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantu,

1)

Regulas I pielikumā 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2)

Regulas V pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas I pielikumā.

3)

Tabulu regulas VII pielikumā aizstāj ar šīs regulas II pielikumā sniegto tabulu.

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/15

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10, ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešajām valstīm.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu no 2006. gada 2. līdz 6. janvārim kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par apjomu, kas kopā pārsniedz piegādes saistību apjomu attiecīgajai valstij, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantu ĀKK un Indijas preferences cukuram.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu nedēļā no 2006. gada 2. līdz 6. janvārim kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā paredzēto kvotu īpašajam preferences cukuram.

(6)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/23

(1)

I pielikuma 1. daļā Padomes 1979. gada 21. decembra Lēmumā 79/542/EEK, ar ko izveidots trešo valstu vai trešo valstu daļu saraksts un noteikti dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumi konkrētu dzīvu dzīvnieku un to svaigās gaļas ievedumiem Kopienā (2), ir noteikts to trešo valstu un trešo valstu daļu saraksts, no kurām dalībvalstīm ir atļauts ievest konkrētus dzīvus dzīvniekus.

(2)

Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Serbija un Melnkalne ir minēta II pielikuma 1. daļā Lēmumā 79/542/EEK par gaļas ievedumiem Kopienā, bet nav minēta I pielikuma 1. daļā, tādēļ to dzīvo dzīvnieku imports un tranzīts caur ES, uz kuriem attiecas šis lēmums, pašlaik nav atļauts.

(3)

Epidemioloģiskā situācija šajās valstīs ir pieņemama, turklāt dzīvnieku labturības interesēs būtu vēlams atļaut nokaušanai paredzēto dzīvnieku tranzītu caur šīm valstīm, ievērojot zināmus nosacījumus. Tādēļ pārejas periodā līdz 2006. gada 31. decembrim, ņemot vērā Komisijas vizītes laikā šajās valstīs konstatēto, var atļaut Lēmumā 79/542/EEK minēto to dzīvo dzīvnieku sūtījumu tranzītu no pievienošanās procesā esošajām valstīm, Bulgārijas un Rumānijas, kuru galamērķis ir kāda dalībvalsts. Šo pārejas periodu attiecina vienīgi uz Bulgāriju un Rumāniju, ņemot vērā paredzamo pievienošanos.

(4)

Lai nodrošinātu atsevišķu sūtījumu veselības stāvokli, ir jānosaka papildnosacījumi, piemēram, kravas automašīnu noslēgšana un sertifikātu zīmogošana.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 1. daļa.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/27

(1)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 17. pantu 2004. gada 17. septembrīEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā kataloga 22. pilnā izdevuma 13. papildinājumā publicēja sarakstu, kurā iekļautas septiņpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes, kas atvasinātas no ģenētiski modificēta organisma MON 810 (2).

(2)

Saskaņā ar direktīvas 16. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka no 17. pantā minētās publikācijas dienas uz to šķirņu sēklām, kas atzītas par pieņemamām saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar principiem, kuri atbilst šīs direktīvas principiem, neattiecas nekādi tirdzniecības ierobežojumi saistībā ar šķirni.

(3)

Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 4. punktu ģenētiski modificētas šķirnes var pieņemt iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās atzītas par pieņemamām pārdošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK (3), kurā paredzēts riska novērtējums attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

(4)

Komisijas 1998. gada 22. aprīļa Lēmumā 98/294/EK par ģenētiski modificētas kukurūzas (Zea mays L. līnija MON 810) laišanu tirgū saskaņā ar Direktīvu 90/220/EEK (4) ir nolemts dot piekrišanu laist šo produktu tirgū. Francijas iestādes 1998. gada 3. augustā atļāva laist šo produktu tirgū.

(5)

Grieķijas iestādes 2005. gada 7. aprīlī darīja Komisijai zināmu ministra 2005. gada 3. marta rīkojumu Nr. 243267, ar ko 2005. gada un 2006. gada augšanas periodā aizliedz pārdot iepriekš minēto septiņpadsmit šķirņu sēklas, un lūdza Komisiju atļaut šo valsts pasākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 18. pantu.

(6)

Direktīvas 2002/53/EK 18. pantā noteikts, ka, ja konstatēts, ka šķirņu kopējā katalogā iekļautās šķirnes audzēšana, ņemot vērā augu veselības apsvērumus, kādā dalībvalstī varētu kaitēt citu šķirņu vai sugu audzēšanai vai radīt risku videi vai cilvēka veselībai, attiecīgajai dalībvalstij pēc pieprasījuma var tikt atļauts noteikt aizliegumu pārdot attiecīgās šķirnes sēklas visā tās teritorijā vai tās daļā. Ja pastāv būtiski kaitīgo organismu izplatīšanās draudi vai ir būtiski apdraudēta cilvēka veselība vai vide, attiecīgā dalībvalsts var ieviest šādu aizliegumu tūlīt pēc pieprasījuma iesniegšanas līdz dienai, kad tiek pieņemts galīgais lēmums.

(7)

Grieķijas iestādes savā paziņojumā paskaidroja, ka aizliegums ir nepieciešams, ciktāl ģenētiski modificētu šķirņu audzēšana var nelabvēlīgi ietekmēt lauku vidi. Grieķija neiesniedza šo aizliegumu pamatojošu informāciju, ko varētu nodot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei riska novērtēšanai attiecībā uz šo ģenētiski modificēto šķirņu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Komisija 2005. gada 4. maijā rakstīja Grieķijas iestādēm un lūdza precizējumus, jo īpaši par šo sēklu pārdošanas iespējamo ietekmi uz lauku vidi. Grieķijas iestādes 2005. gada 12. maijā atbildēja, ka šo septiņpadsmit ģenētiski modificēto šķirņu sēklu nelabvēlīgā ietekme uz lauku vidi ir ekonomiska rakstura un neattiecas uz vidi kopumā vai uz cilvēka veselību. Šajā sakarībā atbildē bija arī apliecināts, ka Grieķijas iestādēm ir zināms, ka, piemērojot Kopienas tiesību aktus saistībā ar vides riska novērtējumu, MON 810 jau ir novērtēta kā droša videi un cilvēka veselībai.

(8)

Pamatojoties uz šo, neviens no Direktīvas 2002/53/EK 18. pantā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem nav piemērojams gadījumā, kad Grieķijas iestādes aizliedz šo šķirņu audzēšanu, un tādējādi nevar atļaut noteikt šādu aizliegumu.

(9)

Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgā komiteja nesniedza labvēlīgu atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Tādēļ atbilstīgi Direktīvas 2002/53/EK 23. panta 3. punktam un saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, (5) Komisija 2005. gada 30. augustā iesniedza Padomei priekšlikumu, kas attiecas uz šiem pasākumiem.

(10)

Saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktu, Komisijai jāpieņem šie pasākumi, jo pēc Direktīvas 2002/53/EK 23. panta 3. punktā paredzētā laikposma beigām Padome nav pieņēmusi ierosinātos pasākumus un nav arī izteikusi iebildumus attiecībā uz tiem,

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/29

(1)

Putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un citu putnu infekcijas slimība, kas izraisa mirstību un traucējumus un kas var strauji iegūt epizootijas apmērus, nopietni apdraudot dzīvnieku un sabiedrības veselību, un ātri samazināt putnkopības nozares rentabilitāti. Pastāv risks, ka slimības ierosinātāju var ievazāt ar dzīvu mājputnu un mājputnu produktu starptautisko tirdzniecību.

(2)

Horvātija informēja Komisiju par kādā savvaļas sugā klīniskā gadījumā iegūta A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa Āzijas celma izolēšanu. Tādēļ Komisija pieņēma Lēmumu 2005/749/EK (3), kuru vēlāk aizstāja ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmumu 2005/758/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar aizdomām par ļoti patogēnu putnu gripu Horvātijā un par Lēmuma 2005/749/EK (4) atcelšanu.

(3)

Horvātija ir piemērojusi stingrus slimības kontroles pasākumus un ir sniegusi Komisijai sīkāku informāciju par epidemioloģisko situāciju, ar ko pamato ievedumu pārtraukšanu no slimības skartās Horvātijas teritorijas.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/758/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 1. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis pārtrauc turpmāk minētos ievedumus no šādas Horvātijas teritorijas daļas, kas minēta pielikumā”.

2)

Pievieno pielikumu, kura teksts ir izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/32