27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/1

(1)

Prakse tieši vai netieši saistīt atbalsta sniegšanu ar tādu preču un pakalpojumu iegādi, kuri, izmantojot šo atbalstu, iepirkti palīdzības sniedzējā valstī, samazina atbalsta efektivitāti un nav saderīga ar attīstības politiku, kas vērsta uz nabadzīgajām valstīm. Atbalsta atsaiste nav pašmērķis, bet būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai stimulētu citus elementus cīņā pret nabadzību, tādus kā īpašumtiesības, reģionālā integrācija un resursu palielināšana, koncentrējoties uz tiesību piešķiršanu vietējiem un reģionālajiem preču un pakalpojumu piegādātājiem jaunattīstības valstīs.

(2)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības atbalsta komiteja (AAK) 2001. gada martā pieņēma Ieteikumu par atbalsta atsaisti vismazāk attīstītajām valstīm (3). Dalībvalstis pieņēma šo ieteikumu, un Komisija atzina šo ieteikumu par pamatu Kopienas atbalstam.

(3)

Vispārējo lietu padome, kas notika vienlaikus ar Eiropadomi Barselonā, 2002. gada 14. martā, gatavojoties starptautiskajai konferencei par attīstības finansējumu, kura notika Monterrejā, 2002. gada 18.–22. martā, secināja, ka Eiropas Savienība “ieviesīs AAK ieteikumu par atbalsta atsaisti vismazāk attīstītajām valstīm un turpinās sarunas par turpmāku divpusējā atbalsta atsaisti. ES apsvērs arī turpmāko rīcību Kopienas atbalsta atsaistē, saglabājot pašreizējo ES–ĀKK cenu preferenču sistēmu”.

(4)

Komisija 2002. gada 18. novembrī pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ar nosaukumu “Atsaiste: Atbalsta efektivitātes palielināšana”. Tas atspoguļoja Komisijas viedokli par šo jautājumu un iepriekšminēto Barselonas saistību iespējamos īstenošanas variantus ES Atbalsta palīdzības sniegšanas sistēmā.

(5)

Padome 2003. gada 20. maija secinājumos par atbalsta atsaisti uzsvēra nepieciešamību turpināt Kopienas atbalsta atsaisti. Tā piekrita iepriekšminētajā paziņojumā iekļautajiem noteikumiem un lēma par ierosinātajiem variantiem.

(6)

Eiropas Parlaments rezolūcijā par iepriekšminēto Komisijas paziņojumu (4)2003. gada 4. septembrī minēja nepieciešamību turpināt Kopienas atbalsta atsaisti. Tajā bija izteikts atbalsts šajā paziņojumā izklāstītajiem noteikumiem un piekrišana ieteiktajiem variantiem. Tajā bija uzsvērta nepieciešamība turpināt debates par plašāku atsaisti, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un dokumentētiem priekšlikumiem, kā arī pausts nepārprotams aicinājums “dot priekšroku vietējai un reģionālai sadarbībai, priekšroku dodot – šādā secībā – piegādātājiem no saņēmējvalsts, kaimiņu jaunattīstības valstīm un pārējām jaunattīstības valstīm”, lai nostiprinātu saņēmējvalstu centienus uzlabot ražošanu valsts, reģionālajā, vietējā un ģimenes līmenī, un veikt pasākumus nolūkā uzlabot pārtikas un pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību iedzīvotājiem saskaņā ar vietējām paražām, kā arī ražošanas un tirdzniecības sistēmām.

(7)

Lai noteiktu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai, jāizskata vairāki aspekti. Atbilstības noteikumi par personu piekļuvi paredzēti 3. pantā. Noteikumi par ekspertu piesaistīšanu un tādu piegāžu un materiālu izcelsmi, ko iegādājas atbilstīga persona, paredzēti, attiecīgi, 4. un 5. pantā. Savstarpīguma definīcija un īstenošanas noteikumi ir ietverti 6. pantā. Izņēmumi un to īstenošana ir noteikta 7. pantā. Īpaši noteikumi par darbībām, ko finansē starptautiska organizācija, reģionāla organizācija vai līdzfinansē trešā valsts, paredzēti 8. pantā. Īpaši noteikumi par humāno palīdzību paredzēti 9. pantā.

(8)

Piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai nosaka pamatakti, ar kuriem reglamentē šādu palīdzību, saistībā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), (turpmāk – “Finanšu regula”). Ar šo regulu izdarītās izmaiņas attiecībā uz piekļuvi Kopienas palīdzībai prasa veikt grozījumus visos šajos instrumentos. Visi grozījumi pamataktos ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

(9)

Pretendenti, kam piešķirtas līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar kādu Kopienas instrumentu, īpaši ievēro Starptautiskās darba organizācijas (SDO) starptautiski atzītos galvenos darba standartus, piemēram, konvencijas par brīvību apvienoties organizācijās un slēgt darba koplīgumus, piespiedu un obligātā darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu saistībā ar nodarbinātību un profesiju, kā arī bērnu darba atcelšanu.

(10)

Pretendenti, kam piešķirtas līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar kādu Kopienas instrumentu, īpaši ievēro šādas starptautiski atzītas konvencijas vides jomā – 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, 2000. gada Kartahenas Protokolu par bioloģisko drošību un 1997. gada Kioto Protokolu attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām,

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/15

(1)

Kopienas rīcībai gaisa transporta jomā vajadzētu būt vērstai galvenokārt uz to, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni un aizsargātu pasažierus pret drošības riskiem. Turklāt būtu jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.

(2)

Lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību, pasažieri būtu jāiepazīstina ar to gaisa pārvadātāju sarakstu, kuri neatbilst attiecīgajiem drošības kritērijiem. Šim Kopienas sarakstam būtu jābalstās uz kopējiem kritērijiem, ko izstrādā Kopienas līmenī.

(3)

Uz šajā Kopienas sarakstā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem būtu jāattiecas darbības aizliegumam. Kopienas sarakstā iekļautie darbības aizliegumi būtu jāpiemēro to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums.

(4)

Gaisa pārvadātāji, kam nav tiesību veikt pārvadājumus vienā vai vairākās dalībvalstīs, tomēr var apkalpot Kopienas teritoriju, ja to gaisa kuģus ar vai bez apkalpes fraktē sabiedrības, kam ir šādas tiesības. Būtu jāparedz noteikumi, lai Kopienas sarakstā iekļautais darbības aizliegums vienlīdz attiektos uz visiem šādiem gaisa pārvadātājiem, jo pretējā gadījumā šie gaisa pārvadātāji varētu darboties Kopienā, neatbilstot attiecīgajiem drošības standartiem.

(5)

Gaisa pārvadātājiem, uz kuriem attiecas darbības aizliegums, varētu ļaut īstenot satiksmes tiesības, ja tie nomā tāda gaisa pārvadātāja gaisa kuģi kopā ar tā apkalpi, uz kuru neattiecas darbības aizliegums un ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

(6)

Lai gaisa transporta pasažieriem būtu iespējams saņemt adekvātu un aktuālu drošības informāciju un lai nodrošinātu, ka tos gaisa pārvadātājus, kas ir novērsuši trūkumus drošības jomā, svītro no saraksta tik ātri, cik vien iespējams, Kopienas saraksta atjaunināšanas procedūrai vajadzētu būt tādai, kas ļauj ātri pieņemt lēmumus. Tajā pašā laikā, nosakot procedūras, būtu jāņem vērā gaisa pārvadātāja tiesības uz aizstāvību un tām nebūtu jāskar starptautiskus nolīgumus un konvencijas, kuras ir parakstījušas Kopienas dalībvalstis, sevišķi 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Komisijai, pieņemot ar procedūru saistītos īstenošanas pasākumus, būtu jāņem vērā šīs prasības.

(7)

Ja gaisa pārvadātājam piemēro darbības aizliegumu, būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai palīdzētu šim gaisa pārvadātājam novērst trūkumus, kuru dēļ uz to attiecas šis aizliegums.

(8)

Izņēmuma gadījumos dalībvalstīm būtu jāļauj veikt vienpusējus pasākumus. Steidzamos gadījumos, kad radusies neparedzēta drošības problēma, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nekavējoties noteikt darbības aizliegumu, kas ir spēkā to teritorijā. Turklāt, ja Komisija ir nolēmusi neiekļaut gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot vai saglabāt darbības aizliegumu tādas drošības problēmas dēļ, kas nepastāv citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm šīs iespējas būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos, ņemot vērā Kopienas intereses un tā, lai tiktu nodrošināta vienāda pieeja attiecībā uz aviācijas drošību. Būtu jārīkojas, neskarot 8. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3) un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1592/2002 (2002. gada 15. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (4).

(9)

Informācija par gaisa pārvadātāju drošību ir jāpublicē efektīvā veidā, piemēram, izmantojot internetu.

(10)

Lai konkurence gaisa transporta jomā sniegtu vislielāko iespējamo labumu gan uzņēmējsabiedrībām, gan pasažieriem, ir būtiski nodrošināt, lai patērētāji saņemtu nepieciešamo informāciju, kas ļautu viņiem veikt apzinātu izvēli.

(11)

Gaisa pārvadātāja vai gaisa pārvadātāju, kas faktiski veic lidojumu, identitātes dati ir būtiska informācija. Tomēr patērētāji, kas slēdz līgumu par pārvadājumu, kurā var ietilpt gan lidojums turp, gan lidojums atpakaļ, ne vienmēr ir informēti par to, kurš gaisa pārvadātājs vai gaisa pārvadātāji faktiski veiks attiecīgo lidojumu vai lidojumus.

(12)

Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (5) nosaka, kāda informācija jāsniedz patērētājiem, tomēr šajā informācijā neietilpst informācija par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti.

(13)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2299/89 (1989. gada 24. jūlijs) par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām (DRS) (6), patērētājiem, kas rezervē lidojumu ar datorizētas rezervēšanas sistēmas palīdzību, nodrošina tiesības tikt informētiem apkalpojošo gaisa pārvadātāju. Tomēr pat attiecībā uz nozīmētu gaisa transportu pastāv tāda pieņemtā prakse kā, piemēram, gaisa kuģa iznomāšana kopā ar tā apkalpes komandu citam gaisa pārvadātājam, kodu koplietošana ārpus DRS, gadījumos, kad gaisa pārvadātājs, kas pārdevis lidojumu savā vārdā, patiesībā lidojumu nenodrošina, un pašreiz pasažieriem nav juridisku tiesību saņemt informāciju par to, kāds gaisa pārvadātājs konkrēti sniegs pakalpojumu.

(14)

Šāda prakse nodrošina elastīgumu un ļauj sniegt pasažieriem labākus pakalpojumus. Turklāt ne vienmēr iespējams izvairīties no izmaiņām, kas notiek pēdējā brīdī jo īpaši tehnisku iemeslu dēļ un arī gaisa transporta drošības apsvērumu dēļ. Taču, šis elastīgums būtu jālīdzsvaro ar pārbaudēm, lai pārliecinātos, vai uzņēmumi, kas faktiski veic lidojumus, atbilst drošības prasībām, un ar pārredzamību pasažieriem, lai nodrošinātu viņu tiesības izdarīt apzinātu izvēli. Būtu jācenšas panākt līdzsvaru starp gaisa pārvadātāju spēju pastāvēt un pasažieru piekļuvi informācijai.

(15)

Sniedzot pasažieriem ar drošību saistītu informāciju, gaisa pārvadātājiem ir jāievēro pārredzamības principi. Šās informācijas publicēšana sekmēs pasažieru informētību par gaisa pārvadātāju uzticamību drošības ziņā.

(16)

Gaisa pārvadātāju pienākums ir paziņot dalībvalstu gaisa satiksmes drošības iestādēm par drošības problēmām, kā arī nekavējoties rīkoties, lai šīs problēmas novērstu. Gaisa kuģa apkalpei un lidostas personālam ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novērstu viņiem zināmās drošības problēmas. Atbilstīgi 8. panta 4. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (7), personāla sodīšana par šādu rīcību būtu pretrunā aviācijas drošības interesēm.

(17)

Papildus gadījumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos (8), pasažieriem būtu jāpiedāvā iespēja saņemt kompensāciju vai noteiktos, specifiskos gadījumos, uz kuriem attiecas šī regula, - pārplānot maršrutu, ja savienojums ar Kopienu ir pietiekami tuvu.

(18)

Papildus šīs regulas noteikumiem, apkalpojošā pārvadātāja identitāti ietekmējošu izmaiņu sekas uz pārvadājuma līguma izpildi būtu jāreglamentē tiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas attiecas uz līgumiem, kā arī attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Padomes Direktīvai 90/314/EEK un Direktīvai 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (9).

(19)

Šī regula ir daļa no likumdošanas procesa, kura mērķis ir izveidot efektīvu un saskaņotu pieeju gaisa satiksmes drošības uzlabošanai Kopienā, kurā ievērojama loma ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai. Paplašinot šīs aģentūras pilnvaras, piemēram, attiecībā uz trešo valstu gaisa kuģiem, ar šo regulu ir iespējams vēl vairāk palielināt tās lomu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš turpmākai gaisa kuģu drošības pārbaužu kvalitātes uzlabošanai, šādu pārbaužu skaita palielināšanai un to saskaņošanai.

(20)

Ja pastāv drošības risks, ko nav novērsusi attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis, Komisijai vajadzētu būt iespējai nekavējoties pieņemt pagaidu pasākumus. Šādā gadījumā komitejai, kas saskaņā ar šo regulu palīdz Komisijai, būtu jārīkojas saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas paredzēta 3. pantā Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(21)

Visos citos gadījumos komitejai, kas saskaņā ar šo regulu palīdz Komisijai, būtu jārīkojas saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā paredzēto regulatīvo procedūru.

(22)

Tā kā citādi būtu neskaidras attiecības starp šo regulu un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/36/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (11), lai ieviestu juridisku noteiktību, šis pants būtu jāatceļ.

(23)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami šīs regulas III nodaļas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, kā arī būtu jānodrošina šo sodu piemērošanu. Sodiem, kas var būt civiltiesiski un administratīvi sodi, vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.

(24)

Komisijai būtu jāanalizē šīs regulas piemērošana un pēc pietiekama laika posma jāsniedz ziņojums par tās noteikumu efektivitāti.

(25)

Jebkura kompetenta Kopienas civilās aviācijas iestāde var nolemt, ka gaisa pārvadātāji, tostarp tie gaisa pārvadātāji, kas neapkalpo dalībvalstis, uz kurām attiecas Līgums, var iesniegt šai iestādei pieprasījumu pakļaut šādu pieprasījumu iesniegušo gaisa pārvadātāju sistemātiskām pārbaudēm, lai pārbaudītu tā atbilstību attiecīgiem drošības standartiem.

(26)

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šai regulai nebūtu jākavē dalībvalstu veiktas tādas gaisa pārvadātāju kvalitātes noteikšanas sistēmas ieviešanu valsts līmenī, kuras kritēriji bez obligātajām drošības prasībām var ietvert arī citus apsvērumus.

(27)

Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste 1987. gada 2. decembrī Londonā abu valstu ārlietu ministru kopīgā deklarācijā vienojās par plašākas sadarbības pasākumiem attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu. Šie pasākumi vēl netiek īstenoti,

a)

par tāda Kopienas saraksta izveidi un publicēšanu, kura pamatā ir kopēji kritēriji un kurā iekļauj tos gaisa pārvadātājus, uz kuriem drošības apsvērumu dēļ Kopienā attiecas darbības aizliegums,

un

b)

par gaisa transporta pasažieru informēšanu par gaisa pārvadātāja, kas apkalpo viņu lidojumus, identitāti.

a)

“gaisa pārvadātājs” ir gaisa transporta uzņēmums ar derīgu darbības licenci vai tai līdzvērtīgu dokumentu;

b)

“pārvadājuma līgums” ir līgums par gaisa transporta pakalpojumiem vai par šādu pakalpojumu izmantošanu, tostarp gadījumos, kad pārvadājums sastāv no diviem vai vairāk lidojumiem, ko veic viens un tas pats vai dažādi gaisa pārvadātāji;

c)

“gaisa pārvadājuma līgumslēdzējs” ir pārvadātājs, kurš ar pasažieri slēdz līgumu par pārvadājuma veikšanu, vai ceļojuma organizētājs, ja līgums attiecas uz komplekso ceļojumu. Jebkurš biļešu pārdevējs arī tiek uzskatīts par gaisa pārvadājuma līgumslēdzēju;

d)

“biļešu pārdevējs” ir gaisa transporta biļetes pārdevējs, kurš nav gaisa pārvadātājs vai ceļojuma organizētājs un kurš organizē pārvadājuma līguma slēgšanu ar pasažieri neatkarīgi no tā, vai tiek pārdota biļete tikai uz lidojumu vai arī uz lidojumu kā daļu no kompleksā ceļojuma;

e)

“apkalpojošais gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kurš veic vai plāno veikt lidojumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pasažieri, vai citas personas vārdā, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir juridiska vai fiziska persona, un kurai ir pārvadājuma līgums ar šo pasažieri;

f)

“darbības atļauja vai tehniskā atļauja” ir jebkāds dalībvalsts normatīvs vai administratīvs akts, kas ļauj gaisa pārvadātājam sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus dalībvalsts lidostās vai darboties tās gaisa telpā, vai īstenot satiksmes tiesības;

g)

“darbības aizliegums” ir gaisa pārvadātāja darbības atļaujas vai tehniskās atļaujas atteikums, apturēšana, atsaukšana vai ierobežojums drošības apsvērumu dēļ vai jebkādi citi līdzvērtīgi drošības pasākumi attiecībā uz gaisa pārvadātāju, kuram nav satiksmes tiesības Kopienā, bet kura gaisa kuģi savādāk varētu tikt izmantoti Kopienā saskaņā ar frakta līgumu;

h)

“komplekss pakalpojums” ir tāds pakalpojums, kas noteikts Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 1. punktā;

i)

“rezervācija” ir fakts, kad pasažierim ir biļete vai cita veida pierādījums, kurā norādīts, ka šo rezervāciju ir pieņēmis un reģistrējis gaisa pārvadājuma līgumslēdzējs;

j)

“attiecīgie drošības standarti” ir starptautiskie drošības standarti, kas ietverti Čikāgas Konvencijā un tās pielikumos, kā arī vajadzības gadījumā – attiecīgos Kopienas tiesību aktos.

a)

lai piemērotu darbības aizliegumu gaisa pārvadātājam un iekļautu šo gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstā, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem;

b)

lai svītrotu gaisa pārvadātāju no Kopienas saraksta, ja drošības problēmas, kas lika attiecīgo gaisa pārvadātāju iekļaut Kopienas sarakstā, ir novērstas un nepastāv citi kopējo kritēriju iemesli, lai saglabātu gaisa pārvadātāja atrašanos Kopienas sarakstā;

c)

lai mainītu nosacījumus attiecībā uz darbības aizlieguma piemērošanu gaisa pārvadātājam, kas ir iekļauts Kopienas sarakstā.

a)

izlidošana notiek no lidostas tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums,

vai

b)

izlidošana notiek no lidostas trešā valstī un ielidošana notiek lidostā tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums,

vai

c)

lidojums notiek no lidostas trešā valstī uz citu šādu lidostu.

a)

ja pasažierim norādītais gaisa pārvadātājs ir iekļauts Kopienas sarakstā un uz šo gaisa pārvadātāju attiecas darbības aizliegums, kura dēļ ir atcelts attiecīgais lidojums vai kura dēļ to varētu atcelt, ja attiecīgais lidojums notiek Kopienā,

vai

b)

ja pasažierim norādītais gaisa pārvadātājs ir nomainīts uz citu gaisa pārvadātāju, kurš ir iekļauts Kopienas sarakstā un uz kuru attiecas darbības aizliegums, kā dēļ ir atcelts attiecīgais lidojums vai kā dēļ to varētu atcelt, ja attiecīgais lidojums notiek Kopienā,

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/23

(1)

Prakse tieši vai netieši saistīt atbalsta sniegšanu ar tādu preču un pakalpojumu iegādi, kuri, izmantojot šo atbalstu, iepirkti palīdzības sniedzēja valstī, samazina atbalsta efektivitāti un nav saderīga ar attīstības politiku, kas vērsta uz nabadzīgajām valstīm. Atbalsta atsaiste nav pašmērķis, bet būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai stimulētu citus elementus cīņā pret nabadzību, tādus kā īpašumtiesības, reģionālā integrācija un resursu palielināšana, koncentrējoties uz tiesību piešķiršanu vietējiem un reģionālajiem preču un pakalpojumu piegādātājiem jaunattīstības valstīs.

(2)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības atbalsta komiteja (AAK) 2001. gada martā pieņēma Ieteikumu par atbalsta atsaisti vismazāk attīstītajām valstīm (2). Dalībvalstis pieņēma šo ieteikumu, un Komisija atzina šo ieteikumu par pamatu Kopienas atbalstam.

(3)

Vispārējo lietu padome, kas notika vienlaikus ar Eiropadomi Barselonā, 2002. gada 14. martā, gatavojoties starptautiskajai konferencei par attīstības finansējumu, kura notika Monterrejā, 2002. gada 18.–22. martā, secināja, ka Eiropas Savienība “ieviesīs AAK ieteikumu par atbalsta atsaisti vismazāk attīstītajām valstīm un turpinās sarunas par turpmāku divpusējā atbalsta atsaisti. ES apsvērs arī turpmāko rīcību Kopienas atbalsta atsaistē, saglabājot pašreizējo ES-ĀKK cenu preferenču sistēmu”.

(4)

Komisija 2002. gada 18. novembrī pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Atsaiste: Atbalsta efektivitātes palielināšana”. Tas atspoguļoja Komisijas viedokli par šo jautājumu un iepriekšminēto Barselonas saistību iespējamos īstenošanas variantus ES Atbalsta palīdzības sniegšanas sistēmā.

(5)

Padome 2003. gada 20. maija secinājumos par atbalsta atsaisti uzsvēra nepieciešamību turpināt Kopienas atbalsta atsaisti. Tā piekrita iepriekšminētajā paziņojumā iekļautajiem noteikumiem un lēma par ierosinātajiem variantiem.

(6)

Eiropas Parlaments 2003. gada 4. septembrī pieņēma Rezolūciju par iepriekšminēto Komisijas paziņojumu (3), kurā minēja nepieciešamību turpināt Kopienas atbalsta atsaisti. Tajā bija izteikts atbalsts paziņojumā izklāstītajiem noteikumiem un piekrišana ieteiktajiem variantiem. Tajā bija uzsvērta nepieciešamība turpināt debates par plašāku atsaisti, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un dokumentētiem priekšlikumiem, kā arī pausts nepārprotams aicinājums “dot priekšroku vietējai un reģionālai sadarbībai, priekšroku dodot – šādā secībā – piegādātājiem no saņēmējvalsts, kaimiņu jaunattīstības valstīm un pārējām jaunattīstības valstīm”, lai nostiprinātu saņēmējvalstu centienus uzlabot ražošanu valsts, reģionālajā, vietējā un ģimenes līmenī, un veikt pasākumus nolūkā uzlabot pārtikas un pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību iedzīvotājiem saskaņā ar vietējām paražām, kā arī ražošanas un tirdzniecības sistēmām.

(7)

Lai noteiktu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai, jāizskata vairāki aspekti. Atbilstības noteikumi par personu piekļuvi paredzēti 3. pantā. Noteikumi par ekspertu piesaistīšanu un tādu piegāžu un materiālu izcelsmi, ko iegādājas atbilstīga persona, paredzēti attiecīgi 4. un 5. pantā. Savstarpīguma definīcija un īstenošanas noteikumi ir ietverti 6. pantā. Izņēmumi un to īstenošana ir noteikta 7. pantā. Īpaši noteikumi attiecībā uz darbībām, ko finansē starptautiska organizācija, reģionāla organizācija vai līdzfinansē trešā valsts, paredzēti 8. pantā. Īpaši noteikumi par humāno palīdzību paredzēti 9. pantā.

(8)

Piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai nosaka pamatakti, ar kuriem reglamentē šādu palīdzību, saistībā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), (turpmāk – “Finanšu regula”). Ar šo regulu izdarītās izmaiņas attiecībā uz piekļuvi Kopienas palīdzībai prasa veikt grozījumus visos šajos instrumentos. Visi grozījumi pamataktos ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

(9)

Piešķirot līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar kādu Kopienas instrumentu, īpaši ievēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) starptautiski atzītos galvenos darba standartus, piemēram, konvencijas par brīvību apvienoties organizācijās un slēgt kolektīvos darba līgumus, piespiedu un obligātā darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu saistībā ar nodarbinātību un profesiju, kā arī bērnu darba atcelšanu.

(10)

Piešķirot līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar kādu Kopienas instrumentu, īpaši ievēro šādas starptautiski atzītas konvencijas vides jomā – 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, 2000. gada Kartahenas Protokolu par bioloģisko drošību un 1997. gada Kioto Protokolu attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām,

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/34

(1)

Ar Lēmumu Nr. 2256/2003/EK (3) izveidoja MODINIS programmu “e-Eiropas 2005” rīcības plāna uzraudzībai, labas prakses izplatīšanai, informācijas un tīklu drošības uzlabošanai laikposmam no 2003. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.

(2)

Lēmumu Nr. 2256/2003/EK grozīja ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK, lai pielāgotu atskaites summas, ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos.

(3)

Padome savā 2004. gada 9. decembra Rezolūcijā par ieskatu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nākotnē (4) aicināja Komisiju sākt “e-Eiropas 2005” rīcības plāna turpinājumpasākumu sagatavošanās darbus, jo pēc 2005. gada šis plāns ir svarīga informācijas sabiedrības jaunās programmas sastāvdaļa.

(4)

Komisijas 2004. gada 19. novembra paziņojumā Par informācijas sabiedrības izaicinājumiem pēc 2005. gada analizēti izaicinājumi, kuri jāpārvar Eiropas informācijas sabiedrības stratēģijai līdz 2010. gadam. Tajā ir runāts par plašāku IKT izmantojumu un par to, ka jāturpina pievērst uzmanība ar IKT saistītiem jautājumiem, kuri ietver uzraudzības un labas prakses apmaiņas nepieciešamību. Šis paziņojums bija sākums pārdomu procesam, kas beidzās ar jaunas informācijas sabiedrības iniciatīvas pieņemšanu 2005. gadā, kurai jāsākas 2006. gadā.

(5)

Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumā Eiropadomes pavasara sanāksmei “Sadarbība izaugsmei un darba vietām – Lisabonas stratēģijas jauns sākums”, kuras mērķis ir veicināt IKT izplatīšanu, tika pasludināta jauna iniciatīva “i2010: Eiropas informācijas sabiedrība”.

(6)

Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” ir ieskicētas piecgadu stratēģijas politikas pamatprioritātes, lai veicinātu atklātu un konkurētspējīgu digitālo ekonomiku. Labas prakses apmaiņa un ar IKT izmantošanu saistītu pakalpojumu izplatīšanas uzraudzība turpinās rūpēties par dialogu ar ieinteresētajām pusēm un dalībvalstīm jo īpaši attiecībā uz atklātās koordinācijas metodi.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumā, ar kuru izveido konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu (2007.-2013.), Kopienas rīcības pamatprogrammu konkurētspējas un inovācijas jomā laikposmā no 2007.līdz 2013.gadam, ir ierosināts savienot īpašus Kopienas pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, mazos un vidējos uzņēmumus, rūpniecisko konkurētspēju, inovāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, vides tehnoloģijas un saprātīgas enerģijas izmantošanu, tostarp arī Lēmumā Nr. 2256/2003/EK paredzētos pasākumus.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (5) izveido kopēju struktūru sistemātiskai Kopienas statistikas datu vākšanai par informācijas sabiedrību. Šajā statistikā ir ietverta e-Eiropas salīdzinošajai novērtēšanai vajadzīgā informācija, kas ir būtiska strukturālajiem rādītājiem dalībvalstu veikuma uzraudzībai un ir nepieciešama, lai iegūtu vienotu sistēmu informācijas sabiedrības analīzei.

(9)

Divpadsmit mēnešos starp “e-Eiropas 2005” rīcības plāna termiņa izbeigšanos un ieplānoto 2007. gada pamatprogrammas uzsākšanu IKT ieviešana visā tautsaimniecībā ir jāuzrauga un jāatbalsta, turpinot salīdzinošo novērtēšanu un statistisko analīzi, pamatojoties uz strukturāliem rādītājiem un apmainoties ar labu praksi. Pasākumi, kas veikti saskaņā ar salīdzinošās novērtēšanas programmu, labu praksi un politikas koordināciju 2006. gadā, palīdzēs sasniegt mērķus, kuri minēti iepriekšminētos Komisijas 2005. gada 2. februāra un 2005. gada 1. jūnija paziņojumos.

(10)

Uzraudzības un pieredzes apmaiņas pasākumi, salīdzinošā novērtēšana, labas prakses izplatīšana un informācijas sabiedrības ekonomisko un sabiedrisko seku analīze ir jāturpina 2006. gadā, lai sasniegtu mērķus, kuri minēti Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumā un kuri paredzēja veicināt IKT ieviešanu, turpinot e-Eiropas programmu, kā arī lai sasniegtu Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumā.

(11)

Tāpēc būtu jāgroza Lēmums Nr. 2256/2003/EK,

1)

iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

1.   2006. gada programma turpinās uzraudzīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanu un izmantošanu visā tautsaimniecībā un labas prakses izplatīšanu, un tai ir šādi mērķi:

2.   Programmā paredzētie pasākumi ir starpnozaru pasākumi un tie papildina Kopienas citu jomu pasākumus. Neviens no šiem pasākumiem nedublē darbu, ko šajā jomā veic saskaņā ar citām Kopienas programmām. Pasākumi saistībā ar salīdzinošās novērtēšanas, labu praksi un politikas koordinācijas programmu dod ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas minēti Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumā Eiropadomes pavasara sanāksmei “Sadarbība izaugsmei un darba vietām – Lisabonas stratēģijas jauns sākums” un kuri, turpinot e-Eiropas programmu, paredzēti, lai veicinātu IKT ieviešanu, jo īpaši plašaptveri, e-pārvaldi, e-biznesu, e-veselību un e-mācīšanos, un to mērķu sasniegšanā, kas minēti Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, lai veicinātu atklātu un konkurētspējīgu digitālo ekonomiku.

3.   Turklāt programma piedāvā arī kopēju struktūru papildus dažādu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa savstarpējai sadarbībai Eiropas līmenī.”

2)

iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Lai sasniegtu 1.a pantā minētos mērķus, veic šāda veida pasākumus:

3)

4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Programma aptver laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

Finanšu shēma šīs programmas īstenošanai ar šo ir noteikta EUR 30 160 000”

4)

Pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/38

(1)

Direktīvā 90/544/EEK (4) bija noteikts, ka dalībvalstīm līdz 1992. gada 31. decembrim 169,4 līdz 169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslā jānorāda četri kanāli Viseiropas zemes radiopeidžeru sabiedrisko pakalpojumu sistēmai (turpmāk tekstā – “ERMES”) un iespējami ātri jāsagatavo plāni, kas dotu iespēju Viseiropas radiopeidžeru sabiedriskās pakalpojumu sistēmai darboties visā 169,4 līdz 169,8 MHz joslā atbilstīgi komercpieprasījumam.

(2)

169,4 līdz 169,8 MHz spektra joslas lietošana ERMES pakalpojumiem Kopienā ir samazinājusies vai pat pārtraukta, tādējādi ERMES pašreiz efektīvi neizmanto šo joslu, un to varētu labāk izmantot citu Kopienas politikas vajadzību īstenošanai.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (5) noteica Kopienas politiku un juridisko pamatojumu, lai nodrošinātu politikas virzienu koordinēšanu un, vajadzības gadījumā, saskaņotus nosacījumus attiecībā uz spektra joslas pieejamību un efektīvu lietošanu, kuri vajadzīgi iekšējā tirgus izveidei un darbībai. Minētais lēmums ļauj Komisijai pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus spektra joslas pieejamībai un efektīvai lietošanai.

(4)

Ņemot vērā to, ka 169,4 līdz 169,8 MHz josla atbilst lietojumiem, kas piemēroti cilvēkiem ar veselības traucējumiem vai īpašām vajadzībām, un to, ka šādu lietojumu veicināšana ir Kopienas politikas mērķis, kas atbilst vispārīgajam mērķim nodrošināt iekšējā tirgus darbību, Komisija saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu pilnvaroja Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferenci (turpmāk tekstā – “EPTK”) īpaši izvērtēt tos lietojuma veidus, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

(5)

Saskaņā ar minētajām pilnvarām EPTK izstrādāja jaunu frekvenču plānu un kanālu lietošanas nosacījumus, dodot iespēju šo joslu izmantot sešiem vēlamajiem lietojumiem, lai nodrošinātu dažas Kopienas politikas vajadzības.

(6)

Minēto iemeslu dēļ un saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu būtu jāatceļ Direktīva 90/544/EEK,

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/40

(1)

Ar Līguma 14. pantu ir izveidota telpa bez iekšējām robežām, kurā tiek nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.

(2)

Iekšēja tirgus darbībai būtu jāuzlabo dzīves kvalitāte, veselības aizsardzība un patērētāju drošība. Šī direktīva atbilst prasībām, ka – nosakot un ieviešot Kopienas politiku un darbības - augstā līmenī jānodrošina veselības aizsardzība un patērētāju aizsardzība.

(3)

Būtu jāaizliedz dažu ftalātu izmantošana rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras izgatavotas no plastificēta materiāla vai kurās ir plastificēta materiāla detaļas, jo daži noteikti ftalāti izraisa vai var potenciāli radīt risku bērnu veselībai. Tomēr rotaļlietas un bērnu aprūpes preces, kuras ir izgatavotas no noteiktu ftalātu saturoša plastificēta materiāla vai kurās ir šāda veida plastificēta materiāla detaļas, un kuras bērns var ielikt mutē, kaut arī tās nav paredzētas šim nolūkam, noteiktos gadījumos var būt bīstamas mazu bērnu veselībai.

(4)

Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja (SCTEE) pēc apspriešanās ar Komisiju sniegusi atzinumus par risku, ko šie ftalāti rada veselībai.

(5)

Komisijas Ieteikums 98/485/EK (1998. gada 1. jūlijs) par bērnu aprūpes precēm un rotaļlietām, kuras domātas bērniem līdz trīs gadu vecumam un paredzēts bāzt mutē, un kuras izgatavotas no atsevišķus ftalātus saturoša plastificēta PVH (4), aicināja dalībvalstis veikt pasākumus, lai augstā līmenī nodrošinātu bērnu veselības aizsardzību saistībā ar šiem ražojumiem.

(6)

Kopš 1999. gada sešu ftalātu lietošanai rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras domātas bērniem līdz trīs gadu vecumam un kuras paredzēts bāzt mutē, Eiropas Savienības līmenī noteikts pagaidu aizliegums pēc tam, kad saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/59/EEK (1992. gada 29. jūnijs) par produktu vispārējo nekaitīgumu (5) tika pieņemts Komisijas Lēmums 1999/815/EK (6). Minētais lēmums tiek regulāri atjaunināts.

(7)

Ierobežojumi, ko atsevišķas dalībvalstis jau pieņēmušas attiecībā uz rotaļlietu un bērnu aprūpes preču laišanu tirgū saistībā ar to sastāvā esošajiem ftalātiem, tieši ietekmē iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un tā darbību. Tādēļ ir nepieciešams tuvināt dalībvalstu tiesību aktus šajā jomā un attiecīgi grozīt Direktīvas 76/769/EEK (7) I pielikumu.

(8)

Ja zinātnisks novērtējums neļauj pietiekami noteikti konstatēt risku, būtu jāievēro piesardzības princips, lai nodrošinātu veselības aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz bērniem.

(9)

Bērni kā organismi attīstības stadijā ir īpaši jūtīgi pret reprotoksiskām vielām. Tādēļ būtu cik vien iespējams jāsamazina bērnu pakļaušana visiem šo vielu emisiju avotiem, no kuriem praktiski iespējams izvairīties, jo īpaši emisijām no precēm, ko bērni bāž mutē.

(10)

Veicot riska novērtēšanu un/vai saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (8) di–(2–etilheksil) ftalāts (DEHP), dibutilftalāts (DBP) un benzilbutilftalāts (BBP) identificēti kā reprotoksiskas vielas, un tādēļ tie iekļauti reprotoksisko vielu 2. kategorijā.

(11)

Zinātniskās informācijas par diizononilftalātu (DINP), diizodecilftalātu (DIDP) un dinoktilftalātu (DNOP) vai nu nav, vai arī tā ir pretrunīga, taču nevar izslēgt to, ka tie ir potenciāli bīstami, ja tiek izmantoti rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras pēc definīcijas tiek ražotas bērniem.

(12)

Neskaidrības šo ftalātu iedarbības novērtējumā, piemēram, mutē atrašanās ilgums un emisiju iedarbība no citiem avotiem, prasa ņemt vērā piesardzības apsvērumus. Tādēļ būtu jāievieš ierobežojumi šo ftalātu izmantošanai rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kā arī šo preču tirdzniecībai. Tomēr proporcionalitātes iemeslu dēļ ierobežojumiem attiecībā uz DINP, DIDP un DNOP vajadzētu būt mazāk stingriem nekā tiem, kas ierosināti attiecībā uz DEHP, DBP un BBP.

(13)

Komisijai būtu jāpārskata to preču, it īpaši medicīnas aprīkojuma, pielietojums, kuras ir izgatavotas no cilvēkiem bīstama plastificēta materiāla vai kurās ir šāda veida plastificēta materiāla detaļas.

(14)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par piesardzības principu pasākumi, ko veic saskaņā ar šo principu, būtu jāpārskata, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju.

(15)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par rotaļlietu un bērnu aprūpes preču tirgus uzraudzību un piemērošanu, un saziņā ar attiecīgajām ražotāju un importētāju organizācijām, būtu jāuzrauga ftalātu un citu vielu izmantošana par plastifikatoriem rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs.

(16)

Direktīvas 76/769/EEK piemērošanas nolūkā būtu jādefinē termins “bērnu aprūpes prece”.

(17)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(18)

Komisija pārskatīs Direktīvas 76/769/EEK I pielikumā uzskaitīto ftalātu izmantošanu citos ražojumos, kad būs pabeigts riska novērtējums saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (10).

(19)

šo direktīvu piemēro, neskarot Kopienas normas, ar ko nosaka minimālās prasības darbinieku aizsardzībai un kas ietvertas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (11), un uz to balstītās atsevišķās direktīvās, jo īpaši Padomes Direktīvā 90/394/EEK (1990. gada 28. jūnijs) par darba ņēmēju aizsardzību pret riska faktoriem, kas saistīti ar pakļaušanu kancerogēnu iedarbībai darbā (12), un Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (13).

1.

Direktīvas 1. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

2.

Direktīvas I pielikumu groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/44

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/14/EK (3) ir pārskatījusi Ārpus telpām izmantojamu iekārtu darba grupa, ko izveidojusi Komisija.

(2)

Savā 2004. gada 8. jūlija ziņojumā šī darba grupa secināja, ka daudzi II posma ierobežojumi, kurus obligāti būtu jāpiemēro no 2006. gada 3. janvāra, tehniski nav iespējami. Tomēr direktīvas mērķis nekad nav bijis ierobežot iekārtu laišanu tirgu vai to ekspluatāciju, balstoties vienīgi uz tehniskām īstenošanas iespējām.

(3)

Tāpēc ir nepieciešams noteikt, ka dažus Direktīvas 2000/14/EK 12. pantā uzskaitītus iekārtu veidus, kuriem vienīgi tehnisku iemeslu dēļ nevarēs piemērot II posma ierobežojumus līdz 2006. gada 3. janvārim, tomēr varēs laist tirgū un/vai ekspluatēt pēc šī datuma.

(4)

Direktīvas 2000/14/EK piemērošanas pirmo piecu gadu pieredze ir parādījusi, ka ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai izpildītu direktīvas 16. un 20. panta noteikumus, un ir skaidri apliecinājusi nepieciešamību pārskatīt minēto direktīvu, lai to, iespējams, grozītu, jo īpaši ņemot vērā tajā minētos II posma ierobežojumus. Tāpēc par diviem gadiem ir jāpagarina pēdējais izpildes termiņš ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par Komisijas pieredzi Direktīvas 2000/14/EK īstenošanā un piemērošanā, kā paredzēts šīs direktīvas 20. panta 1. punktā.

(5)

Direktīvas 2000/14/EK 20. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai un cik lielā mērā tehnikas attīstība pieļauj trokšņa ierobežojumu samazināšanu zālienu pļaujamām mašīnām, zālienu apgriešanas mašīnām/zālienu malu apgriešanas mašīnām. Ievērojot to, ka minētās direktīvas 20. panta 1. punktā ietvertās saistības ir stingrākas nekā tās 20. panta 3. punkta saistības, un lai izvairītos no darbību dublēšanas, ir pamatoti iekļaut šo iekārtu veidus vispārējā ziņojumā, kā noteikts minētās direktīvas 20. panta 1. punktā. Tādējādi minētās direktīvas 20. panta 3. punktā paredzētais pienākums sniegt atsevišķu ziņojumu ir jāsvītro.

(6)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, iekšējā tirgus nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, pieprasot, lai ārpus telpām izmantojamās iekārtas atbilstu vienveidotām prasībām trokšņu avotiem vidē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai, aprobežojot tās darbības jomu ar tiem iekārtu veidiem, kuru atbilstība II posma limitiem pašreiz nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ.

(7)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(8)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 2000/14/EK,

1.

Tabulu 12. pantā aizstāj ar šādu:

2.

Direktīvas 20. pantu groza šādi:

—

ejoša operatora vadītiem vibrējošiem veltņiem;

—

vibroplāksnēm (>3kW);

—

vibroblietēm;

—

(tērauda kāpurķēžu) buldozeriem;

—

(tērauda kāpurķēžu > 55 kW) iekrāvējiem;

—

iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvējiem ar pretsvaru;

—

ielu seguma klājējiem ar blietētāju;

—

rokā turamiem betona drupinātājiem un cērtēm ar iekšdedzes dzinēju (15<m<30);

—

zālienu pļaujamām mašīnām, zālienu apgriešanas mašīnām/zālienu malu apgriešanas mašīnām.

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/47

(1)

Padomes 1990. gada 9. oktobra Direktīvu 90/544/EEK par frekvenču joslām Viseiropas zemes radiopeidžeru sabiedriskās sistēmas saskaņotai ieviešanai Kopienā (ERMES direktīvu) (2) atcēla 2005. gada 27. decembrī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/82/EK (3). Minētajā direktīvā bija noteikts, ka dalībvalstīm 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslā jāatvēl četri kanāli Viseiropas zemes radiopeidžeru sabiedriskajai sistēmai (še turpmāk – ERMES) un jānodrošina, lai atbilstīgi tirgus pieprasījumam ERMES pakalpojumi iespējami ātri aizņemtu visu 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslu.

(2)

Kopienā 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslas izmantošana ERMES mērķiem ir ievērojami samazinājusies vai pat nenotiek vispār, tādejādi ERMES šo radiofrekvenču spektra joslu neizmanto efektīvi, un tādēļ Kopienas politikas mērķiem to varētu izmantot labāk.

(3)

Saskaņā ar radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu 2003. gada 7. jūlijā Komisija pilnvaroja Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferenci (še turpmāk – CEPT) vākt informāciju par 169,4–169,8 MHz frekvenču joslas pašreizējiem un turpmākiem iespējamiem lietojumiem, lai uzskaitītu alternatīvās iespējas šīs radiofrekvenču spektra joslas izmantošanai un jo īpaši iespējas, kas nav saistītas vienīgi ar parastajiem elektroniskajiem sakariem. Attiecībā uz katru iespējamo lietojumu CEPT vajadzēja novērtēt dažādu lietojumu līdzāspastāvēšanu un iespēju izmantot alternatīvas radiofrekvenču spektra joslas atbilstīgi pamatdirektīvas principiem. Jau daļēji saskaņotā radiofrekvenču spektra josla der dažiem lietojumiem, kas saistīti ar iekšējā tirgus izveidošanu un darbību daudzās Kopienas politikas jomās, no kurām dažas var dot labumu invalīdiem vai palīdzēt sadarboties tieslietu un iekšlietu jomā Eiropas Savienībā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (4) 8. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis pārstāv Eiropas Savienības pilsoņu intereses, ņemot vērā arī īpašu sociālo grupu vajadzības, jo īpaši dzirdes invalīdus un tos, kam nepieciešama steidzama palīdzība.

(5)

Pamatojoties uz tehniskajiem pētījumiem un savākto informāciju, CEPT apstiprināja, ka, neskatoties uz to, ka ir pieņemta Direktīva 90/544/EEK, šīs radiofrekvenču spektra joslas izmantošana ERMES mērķiem palikusi ļoti ierobežota un ka vajadzība pēc radiogrammu vai peidžeru sistēmas Eiropā ir mainījusies, jo tās funkcijas ir aizstātas ar citām tehnoloģijām, piem., īsziņu sistēmu (SMS) globālo mobilo sakaru sistēmās (GMS).

(6)

Tādēļ Kopienā jāgroza 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslas daļu piešķīrumi ERMES, lai nodrošinātu efektīvāku šīs radiofrekvenču joslas izmantošanu, saglabājot tās saskaņotību.

(7)

Atbilstīgi pilnvarojumam CEPT sagatavoja jaunu frekvenču plānu un kanālu sadalījumu, kas ļauj kopīgi izmantot 169,4–169,8125 MHz radiofrekvenču spektra joslu sešiem vēlamajiem lietojuma veidiem, lai ņemtu vērā vairākas vajadzības, kuras atbilst Kopienas politikai. Šīs vajadzības ietver arī palīdzību, ko, izmantojot dzirdes aparātus, sniedz dzirdes invalīdiem, kuriem saskaņota Kopienas radiofrekvenču spektra josla uzlabotu apstākļus, ceļojot pa dalībvalstīm, un samazinātu ierīču cenas ar apjomradītiem ietaupījumiem; iekšējā tirgus attīstību attiecībā uz sociālajām trauksmes sistēmām, kas ļautu veciem cilvēkiem vai invalīdiem nosūtīt trauksmes signālus, lai saņemtu palīdzību, īpašuma izsekošanas vai uzraudzības ierīcēm, kuras palīdzētu atrast un atgūt zagtas mantas Kopienā, skaitītāju nolasīšanas sistēmām, ko izmanto ūdens un elektrības komunālo pakalpojumu uzņēmumi; ka arī esošās peidžeru sistēmas, piem., ERMES, un privātās mobilo radiosakaru sistēmas (PMR), kuras izmanto uz laiku, lai palīdzētu īpašu pagaidu pasākumu gadījumos, kas ilgst, sākot no dažām dienam līdz dažiem mēnešiem.

(8)

CEPT pilnvarošanas rezultāti, ko Komisija uzskata par apmierinošiem, jāpiemēro Kopienā, un dalībvalstīm tie ir jāīsteno. Pārējās ERMES un/vai PMR lietojumu atļaujas, kas neatbilst jaunajam frekvenču plānam un kanālu sadalījumam, nav jāmaina līdz to termiņa beigām vai, kamēr ERMES un/vai PMR lietojumus var pārvietot uz attiecīgām radiofrekvenču spektra joslām bez pārmērīga apgrūtinājuma.

(9)

Atļaujot piekļūt radiofrekvenču spektram, jāizmanto vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvai 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (5), tostarp bez individuālām izmantošanas tiesībām.

(10)

Neierobežojot to, ka attiecībā uz frekvenču spektru īpašu politikas virzienu prasībās var būt iekļauti ekskluzīvi frekvenču piešķīrumi, parasti ir lietderīgi ieteikt iespējami vispārīgākus radiofrekvenču joslu piešķīrumus, lai to izmantošanu vadītu, tikai nosakot īpašus izmantošanas ierobežojumus, piem., noslodzes vai jaudas līmeņus, un ar saskaņotiem standartiem, kas atzīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (6), nodrošinot, ka ierīces, kuras darbojas piešķirtajā radiofrekvenču spektrā, iespējami samazina radiofrekvenču spektra izmantošanu, neradot nevēlamus traucējumus.

(11)

Kanālu koordināciju 169,4–169,8125 MHz joslas lieljaudas daļā starp kaimiņvalstīm nodrošinās ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

(12)

Lai nodrošinātu efektīvu 169,4–169,8125 MHz joslas izmantošanu arī ilgākā laika posmā, administrācijām jāturpina pētījumi, kas var palielināt efektivitāti, jo īpaši, izmantojot norādīto rezerves frekvenču joslu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

a)

“dzirdes aparāts” ir radio sakaru sistēma, kas parasti ietver vienu vai vairākus radio raidītājus un vienu vai vairākus radio uztvērējus, kas palielina dzirdes invalīdu spēju dzirdēt;

b)

“sociālā trauksmes sistēma” ir stabila radio sakaru sistēma un tīkls, tostarp pārnēsājamas ierīces, kas ļauj briesmās nokļuvušai personai ierobežotā platībā ar vienkāršu darbību izsaukt palīdzību;

c)

“skaitītāju nolasīšanas sistēma” ir sistēma, kas ļauj kontrolēt, mērīt un apkalpot, nosūtot komandas ar tālvadības radio sakaru ierīcēm;

d)

“uzraudzības un īpašuma izsekošanas sistēma” ir sistēma, ar ko var izsekot precēm un tādejādi tās atgūt un kas parasti sastāv no radio raidītāja, kuru pieliek aizsargājamajam priekšmetam, un uztvērēja, un kas var būt arī ar signalizāciju;

e)

“peidžeru sistēmas” ir sistēmas, kas nodrošina vienvirziena radiosakarus starp sūtītāju un saņēmēju, izmantojot bāzes staciju un mobilo ierīci kā uztvērēju;

f)

“privātie mobilie radiosakari (PMR)” ir zemes mobilo sakaru dienests, kas izmanto simplekso, pusduplekso un, iespējams, pilnduplekso režīmu galiekārtas līmenī, lai nodrošinātu sakarus slēgtai lietotāju grupai.

a)

ekskluzīvai izmantošanai dzirdes aparātiem;

b)

ekskluzīvai izmantošanai sociālajās trauksmes sistēmās;

c)

neekskluzīvai izmantošanai skaitītāju nolasīšanas sistēmās;

d)

neekskluzīvai izmantošanai mazjaudas raidītājiem uzraudzības un īpašuma izsekošanas sistēmās.

a)

lieljaudas raidītājiem uzraudzības un īpašuma izsekošanas sistēmās;

b)

esošajās peidžeru sistēmās vai peidžeru sistēmās, ko pārvieto no citiem radiofrekvenču spektra joslas kanāliem.

a)

dzirdes aparāti attiecībā uz neekskluzīvo mazjaudas radiofrekvenču spektra joslas daļu;

b)

uzraudzība, peidžeri, pagaidu lietošana, vai privātie mobilie radiosakari valsts mērogā attiecībā uz joslas lieljaudas daļu.

27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/52

“2.

(…) Izstrādi veic saskaņā ar šādu grafiku:

“2.

(…) Izstrādi veic saskaņā ar šādu grafiku: