ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 342
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
48. gadagājums
2005. gada 24. decembris
|
ISSN 1725-5112 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
48. gadagājums |
|
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai ( 1 ) |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
* |
|
|
|
Labojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2141/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
|
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
052 |
72,1 |
|
204 |
47,6 |
|
|
212 |
90,9 |
|
|
999 |
70,2 |
|
|
0707 00 05 |
052 |
112,4 |
|
204 |
60,1 |
|
|
220 |
196,3 |
|
|
628 |
155,5 |
|
|
999 |
131,1 |
|
|
0709 90 70 |
052 |
101,5 |
|
204 |
109,0 |
|
|
999 |
105,3 |
|
|
0805 10 20 |
052 |
71,5 |
|
204 |
51,8 |
|
|
220 |
55,8 |
|
|
388 |
22,5 |
|
|
624 |
59,1 |
|
|
999 |
52,1 |
|
|
0805 20 10 |
052 |
67,9 |
|
204 |
56,8 |
|
|
999 |
62,4 |
|
|
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90 |
052 |
77,6 |
|
220 |
36,7 |
|
|
400 |
86,5 |
|
|
464 |
143,9 |
|
|
624 |
78,6 |
|
|
999 |
84,7 |
|
|
0805 50 10 |
052 |
46,6 |
|
999 |
46,6 |
|
|
0808 10 80 |
096 |
18,3 |
|
400 |
109,7 |
|
|
404 |
100,0 |
|
|
528 |
48,0 |
|
|
720 |
76,3 |
|
|
999 |
70,5 |
|
|
0808 20 50 |
052 |
125,5 |
|
400 |
99,3 |
|
|
720 |
51,6 |
|
|
999 |
92,1 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “ 999 ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2142/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt. |
|
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā. |
|
(3) |
Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa. |
|
(4) |
Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām. |
|
(5) |
Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).
(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību
|
(EUR/t) |
|||||||||||||||||
|
Produkta kods |
Galamērķis |
laikposms 1 |
1. termiņš 2 |
2. termiņš 3 |
3. termiņš 4 |
4. termiņš 5 |
5. termiņš 6 |
6. termiņš 7 |
|||||||||
|
1001 10 00 9200 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1001 10 00 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1001 90 91 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1001 90 99 9000 |
C01 |
0 |
– 0,46 |
– 0,92 |
– 1,38 |
– 1,84 |
— |
— |
|||||||||
|
1002 00 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1003 00 10 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1003 00 90 9000 |
C02 |
0 |
– 0,46 |
– 0,92 |
– 1,38 |
– 1,84 |
— |
— |
|||||||||
|
1004 00 00 9200 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1004 00 00 9400 |
C03 |
0 |
– 0,46 |
– 0,92 |
– 1,38 |
– 1,84 |
— |
— |
|||||||||
|
1005 10 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1005 90 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1007 00 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1008 20 00 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 11 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9100 |
C01 |
0 |
– 0,63 |
– 1,26 |
– 1,89 |
– 2,52 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9130 |
C01 |
0 |
– 0,59 |
– 1,18 |
– 1,77 |
– 2,36 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9150 |
C01 |
0 |
– 0,54 |
– 1,09 |
– 1,63 |
– 2,17 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9170 |
C01 |
0 |
– 0,50 |
– 1,00 |
– 1,50 |
– 2,00 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9180 |
C01 |
0 |
– 0,47 |
– 0,94 |
– 1,41 |
– 1,88 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9190 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1102 10 00 9500 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1102 10 00 9700 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1102 10 00 9900 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 10 9200 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 10 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 10 9900 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 90 9200 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 90 9800 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
N.B. Produktu kodi, kā arī “A ” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).
|
|||||||||||||||||
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/5 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2143/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju. |
|
(2) |
Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2). |
|
(3) |
Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95. |
|
(4) |
Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa. |
|
(5) |
Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā. |
|
(6) |
Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas
|
Produktu kods |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensāciju summa |
|
1107 10 19 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
|
1107 10 99 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
|
1107 20 00 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
|
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A ” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). |
|||
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/7 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2144/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt. |
|
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā. |
|
(3) |
Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).
(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju
N.B.: Produktu kodi, kā arī “ A ” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).
Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).
|
(EUR/t) |
|||||||
|
Produktu kods |
Galamērķis |
Laika posms 1 |
1. termiņš 2 |
2. termiņš 3 |
3. termiņš 4 |
4. termiņš 5 |
5. termiņš 6 |
|
1107 10 11 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 19 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 91 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 20 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
(EUR/t) |
|||||||
|
Produktu kods |
Galamērķis |
6. termiņš 7 |
7. termiņš 8 |
8. termiņš 9 |
9. termiņš 10 |
10. termiņš 11 |
11. termiņš 12 |
|
1107 10 11 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 19 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 91 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 20 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/9 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2145/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem. |
|
(2) |
Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms. |
|
(3) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis. |
|
(4) |
Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumiem, kas paredzēti starptautisku konvenciju vai citu papildu programmu, kā arī citu Kopienas bezmaksas piegāžu ietvaros, labības un rīsu nozares produktiem piemērojamās kompensācijas ir noteiktas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. decembri Regulai, ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos
|
(EUR/t) |
|
|
Produkta kods |
Kompensāciju summa |
|
1001 10 00 9400 |
0,00 |
|
1001 90 99 9000 |
0,00 |
|
1002 00 00 9000 |
0,00 |
|
1003 00 90 9000 |
0,00 |
|
1005 90 00 9000 |
0,00 |
|
1006 30 92 9100 |
0,00 |
|
1006 30 92 9900 |
0,00 |
|
1006 30 94 9100 |
0,00 |
|
1006 30 94 9900 |
0,00 |
|
1006 30 96 9100 |
0,00 |
|
1006 30 96 9900 |
0,00 |
|
1006 30 98 9100 |
0,00 |
|
1006 30 98 9900 |
0,00 |
|
1006 30 65 9900 |
0,00 |
|
1007 00 90 9000 |
0,00 |
|
1101 00 15 9100 |
10,96 |
|
1101 00 15 9130 |
10,24 |
|
1102 10 00 9500 |
0,00 |
|
1102 20 10 9200 |
48,99 |
|
1102 20 10 9400 |
41,99 |
|
1103 11 10 9200 |
0,00 |
|
1103 13 10 9100 |
62,98 |
|
1104 12 90 9100 |
0,00 |
|
NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987, 1 lpp.). |
|
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/11 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2146/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2006. gada 1. līdz 31. janvārim
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta piekto ievilkumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā. |
|
(2) |
Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata. |
|
(3) |
Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ražošanas kompensācija attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1265/2001 4. pantā paredzēto balto cukuru ir 31,180 EUR/100 tīrsvara kg laikposmam no 2006. gada 1. līdz 31. janvārim.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/12 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2147/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru nosaka eksporta kompensācijas par liellopu un teļa gaļu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maijs Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta, 3. punkta 3. daļa,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. pants paredz, ka starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā drīkst atlīdzināt ar eksporta kompensāciju. |
|
(2) |
Komisijas Regulas (EEK) Nr. 32/82 (2), (EEK) Nr. 1964/82 (3), (EEK) Nr. 2388/84 (4), (EEK) Nr. 2973/79 (5) un (EK) Nr. 2051/96 (6) paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai par dažiem liellopu un teļa gaļas izcirtņiem un liellopu un teļa gaļas konserviem, kā arī nosacījumus palīdzības piešķiršanai attiecībā uz dažiem galamērķiem. |
|
(3) |
Kopienas tirgū arvien lielākā liellopu un teļa gaļas trūkuma dēļ ir ievērojami paaugstinājušās cenas, pārsniedzot pamata cenu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 26. panta 1. punktā un kas atspoguļo vēlamo atbalsta līmeni Kopienas tirgū. |
|
(4) |
Aug sabiedrības bažas par to dzīvnieku labturību, kurus izved īpaši tālu un kuriem pilnībā nevar nodrošināt humānus apstākļus, jo īpaši pēc tam, kad šie dzīvnieki ir nogādāti trešajās valstīs. Kaut arī attiecībā uz transportu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas apstākļus nosaka neskaitāmas pamatprasības, procedūras prasības un kontroles prasības, kuras 2003. gadā paaugstināja, pieredze liecina, ka attiecībā ar dzīvnieku labturības nosacījumi ne vienmēr tiek ievēroti. Turklāt dzīvnieku labturības standarti galamērķa valstīs bieži vien ir zemāki nekā Kopienā. |
|
(5) |
Dzīvu dzīvnieku izvedumiem kaušanai ir zemāka pievienotā vērtība Kopienā, un eksporta kompensācijas, ko piešķir par minēto dzīvnieku izvedumiem, ietver augstākas dzīvnieku labturības apstākļu pārraudzības un kontroles izmaksas. Tādēļ, lai saglabātu līdzsvaru un iekšējā tirgus cenas, un iekšējā tirgus dabisko attīstību, kā arī dzīvnieku labturību, dzīvu dzīvnieku izvedumi kaušanai uz trešām valstīm vairs nav jāveicina ar eksporta kompensācijām. |
|
(6) |
Attiecībā uz pavairošanai paredzētajiem dzīvajiem dzīvniekiem eksporta kompensāciju par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piešķir tikai par telēm un govīm, kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus, lai nepieļautu kompensācijas izmantošanu savtīgos nolūkos. |
|
(7) |
Tādēļ jāatceļ Komisijas 2005. gada 7. decembra Regula (EK) Nr. 2000/2005, ar kuru nosaka eksporta kompensācijas par liellopu un teļa gaļu (7). |
|
(8) |
Lai atsevišķus Kopienas liellopu un teļa gaļas produktus varētu pārdot starptautiskajā tirgū, eksporta kompensācijas jāpiešķir atsevišķiem produktiem ar KN kodu 0201 , 0202 un 1602 50 , kuri tiek sūtīti uz zināmiem galamērķiem. |
|
(9) |
Eksporta kompensāciju pieaugums zināmām liellopu un teļa gaļas produktu kategorijām ir izrādījies nenozīmīgs. Tas pats ir sakāms par zināmiem galamērķiem, kas atrodas Kopienas teritorijas tiešā tuvumā. Šādām kategorijām eksporta kompensācijas vairs nenosaka. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētās kompensācijas nosaka, pamatojoties uz produktu kodiem, kuri definēti nomenklatūrā, kas pieņemta ar Komisijas 1987. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3846/87, ar kuru nosaka eksporta kompensācijām paredzēto lauksaimniecības produktu nomenklatūru (8). |
|
(11) |
Kompensācijas par visiem saldētiem izcirtņiem jāpielīdzina kompensācijām par svaigiem vai atdzesētiem izcirtņiem, ja tie nav pieaugušu buļļu izcirtņi. |
|
(12) |
Jāievieš stingrāka kontrole produktiem ar KN kodu 1602 50 , paredzot, ka kompensāciju par šiem produktiem piešķir tikai tad, ja to ražošanā izmanto pasākumus saskaņā ar Padomes 1980. gada 4. marta Regulas (EEK) Nr. 565/80 4. pantu par eksporta kompensāciju avansa maksājumu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (9). |
|
(13) |
Kompensācija jāpiešķir tikai par produktiem, kuru brīva aprite Kopienā ir atļauta. Tāpēc, lai būtu iespējams saņemt kompensāciju par produktiem, tiem jābūt ar attiecīgo sanitāro marķējumu, kas noteikts ar Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu (10), Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvu 77/99/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem (11) un Padomes 1994. gada 14. decembra Direktīvu 94/65/EK, ar ko nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū (12). |
|
(14) |
Regulas (EEK) Nr. 1964/82 6. panta 2. punkta trešā daļa paredz, ka īpašā kompensācija jāsamazina, ja izvedamās atkaulotās gaļas daudzums veido mazāk par 95 %, bet ne mazāk kā 85 % no kopējā izcirtņu svara, kas iegūts pēc atkaulošanas. |
|
(15) |
Sarunas Eiropas nolīgumu ietvaros starp Eiropas Kopienu un Rumāniju un Bulgāriju pirmām kārtām ir vērstas uz to produktu tirdzniecības liberalizāciju, uz kuriem attiecas atbilstošā kopējā tirgus organizācija. Tāpēc attiecībā uz šīm divām valstīm eksporta kompensācijas būtu jāatceļ. Tomēr šī atcelšana nedrīkstētu izraisīt kompensāciju diferencēšanu par eksportu uz citām valstīm. |
|
(16) |
Liellopu gaļas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Produktu saraksts, par kuriem piešķir Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. pantā minēto eksporta kompensāciju, kā arī kompensācijas summas un galamērķi ir norādīti šīs regulas pielikumā.
2. Šiem produktiem ir jāatbilst attiecīgajiem sanitārā marķējuma nosacījumiem:
|
— |
Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma XI nodaļā, |
|
— |
Direktīvas 77/99/EEK B pielikuma VI nodaļā, |
|
— |
Direktīvas 94/65/EK I pielikuma VI nodaļā. |
2. pants
Gadījumā, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1964/82 6. panta 2. punkta trešajā daļā, kompensāciju par produktiem ar kodu 0201 30 00 9100 samazina par 10 EUR/100 kg.
3. pants
Tas, ka eksportam uz Rumāniju un Bulgāriju nav noteiktas eksporta kompensācijas, nav uzskatāms par kompensācijas diferenciāciju.
4. pants
Regulu (EK) Nr. 2000/2005 atceļ.
5. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).
(2) OV L 4, 8.1.1982., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 744/2000 (OV L 89, 11.4.2000., 3. lpp.).
(3) OV L 212, 21.7.1982., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2772/2000 (OV L 321, 19.12.2000., 35. lpp.).
(4) OV L 221, 18.8.1984., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3661/92 (OV L 370, 19.12.1992., 16. lpp.).
(5) OV L 336, 29.12.1979., 44. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3434/87 (OV L 327, 18.11.1987., 7. lpp.).
(6) OV L 274, 26.10.1996., 18. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2333/96 (OV L 317, 6.12.1996., 13. lpp.).
(7) OV L 320, 8.12.2005., 46. lpp.
(8) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 558/2005 (OV L 94, 13.4.2005., 22. lpp.).
(9) OV L 62, 7.3.1980., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2003 (OV L 67, 12.3.2003., 3. lpp.).
(10) OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(11) OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(12) OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē
|
Produktu kods |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensāciju summa (7) |
||||||||||||
|
0102 10 10 9140 |
B00 |
EUR/100 kg dzīvsvars |
37,0 |
||||||||||||
|
0102 10 30 9140 |
B00 |
EUR/100 kg dzīvsvars |
37,0 |
||||||||||||
|
0201 10 00 9110 (1) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
52,4 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
30,8 |
|||||||||||||
|
0201 10 00 9130 (1) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
69,8 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
41,1 |
|||||||||||||
|
0201 20 20 9110 (1) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
69,8 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
41,1 |
|||||||||||||
|
0201 20 30 9110 (1) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
52,4 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
30,8 |
|||||||||||||
|
0201 20 50 9110 (1) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
87,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
51,4 |
|||||||||||||
|
0201 20 50 9130 (1) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
52,4 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
30,8 |
|||||||||||||
|
0201 30 00 9050 |
US (3) |
EUR/100 kg neto |
16,9 |
||||||||||||
|
CA (4) |
EUR/100 kg neto |
16,9 |
|||||||||||||
|
0201 30 00 9060 (6) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
32,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
10,8 |
|||||||||||||
|
B04 |
EUR/100 kg neto |
121,3 |
|||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
71,3 |
|||||||||||||
|
EG |
EUR/100 kg neto |
147,9 |
|||||||||||||
|
B04 |
EUR/100 kg neto |
72,8 |
|||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
42,8 |
|||||||||||||
|
EG |
EUR/100 kg neto |
88,8 |
|||||||||||||
|
0202 10 00 9100 |
B02 |
EUR/100 kg neto |
23,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
7,8 |
|||||||||||||
|
0202 20 30 9000 |
B02 |
EUR/100 kg neto |
23,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
7,8 |
|||||||||||||
|
0202 20 50 9900 |
B02 |
EUR/100 kg neto |
23,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
7,8 |
|||||||||||||
|
0202 20 90 9100 |
B02 |
EUR/100 kg neto |
23,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
7,8 |
|||||||||||||
|
0202 30 90 9100 |
US (3) |
EUR/100 kg neto |
16,9 |
||||||||||||
|
CA (4) |
EUR/100 kg neto |
16,9 |
|||||||||||||
|
0202 30 90 9200 (6) |
B02 |
EUR/100 kg neto |
32,3 |
||||||||||||
|
B03 |
EUR/100 kg neto |
10,8 |
|||||||||||||
|
1602 50 31 9125 (5) |
B00 |
EUR/100 kg neto |
61,3 |
||||||||||||
|
1602 50 31 9325 (5) |
B00 |
EUR/100 kg neto |
54,5 |
||||||||||||
|
1602 50 39 9125 (5) |
B00 |
EUR/100 kg neto |
61,3 |
||||||||||||
|
1602 50 39 9325 (5) |
B00 |
EUR/100 kg neto |
54,5 |
||||||||||||
|
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A ” sērijas galamērķu kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu alfa-ciparkodi ir norādīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Pārējie galamērķi ir noteikti šādi:
|
|||||||||||||||
(1) Produkts tiek iekļauts šajā apakšpozīcijā pēc grozītās Regulas (EEK) Nr. 32/82 pielikumā minētā apliecinājuma uzrādīšanas.
(2) Kompensāciju piešķir, ja tiek ievēroti grozītās Regulas (EEK) Nr. 1964/82 noteikumi.
(3) Saskaņā ar grozīto Regulu (EEK) Nr. 2973/79.
(4) Saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 2051/96.
(5) Kompensāciju piešķir, ja tiek ievēroti grozītās Regulas (EEK) Nr. 2388/84 noteikumi.
(6) Liesas beztauku liellopu gaļas saturs tiek noteikts saskaņā ar analīzes procedūru, kas izstrādāta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2429/86 (OV L 210, 1.8.1986., 39. lpp.) pielikumā. Termins “vidējs saturs” attiecas uz parauga daudzumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2002 (OV L 117, 4.5.2002., 6. lpp.) 2. panta 1. punktā. Paraugs tiek ņemts no preču partijas daļas ar vislielāko riska pakāpi.
(7) Saskaņā ar grozītās Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. panta 10. punktu, kompensāciju nepiešķir par to produktu eksportu, kas importēti no trešām valstīm un reeksportēti uz trešām valstīm.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/16 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2148/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka 2006. gada pirmajā pusgadā dažiem piena un piena produktiem pieejamo daudzumu, atbilstīgi Kopienas atvērtajām kvotām, balstoties tikai uz importa atļaujām
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2535/2001, kurā izklāstīti sīki noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (2), un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,
tā kā:
Kad 2005. gada otrajā pusgadā piešķīra importa atļaujas atsevišķām kvotām, kas paredzētas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001, pieteikumos pieprasītais daudzums bija mazāks par pieejamo daudzumu, tādēļ katrai kvotai būtu jānosaka pieejamais daudzums laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, ņemot vērā nepiešķirto daudzumu, ko izraisīja Komisijas Regula (EK) Nr. 1255/2005 (3), ar kuru noteica apmēru, kādā var pieņemt 2005. gada jūlijā iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažām tarifu kvotām, ko atvēra ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam pieejamais daudzums importa gada otrajā pusgadā saskaņā ar dažām tarifu kvotām atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2535/2001 ir dots pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 810/2004 (OV L 149, 30.4.2004., grozījumi izdarīti OV L 215, 16.6.2004., 104. lpp.).
I.A PIELIKUMS
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4590 |
68 000,0 |
|
09.4591 |
5 300,0 |
|
09.4592 |
18 400,0 |
|
09.4593 |
5 200,0 |
|
09.4594 |
20 000,0 |
|
09.4595 |
7 500,0 |
|
09.4596 |
19 275,34 |
|
09.4599 |
8 989,084 |
I.B PIELIKUMS
1. Produkti ar izcelsmi Rumānijā
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4771 |
750,0 |
|
09.4772 |
1 000,0 |
|
09.4758 |
1 500,0 |
2. Produkti ar izcelsmi Bulgārijā
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4773 |
3 300,0 |
|
09.4660 |
3 500,0 |
|
09.4675 |
770,0 |
I.F PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Šveice
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4155 |
1 000,0 |
|
09.4156 |
5 186,0 |
I.H PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Norvēģija
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4781 |
1 763,8 |
|
09.4782 |
266,5 |
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/19 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2149/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka samazinājuma koeficientus, kuri piemērojami ĀKK valstu izcelsmes banānu ievešanas atļauju pieteikumiem par 2006. gada janvāri un februāri
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (1),
ņemot vērā Komisijas 2005. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 2015/2005 par ĀKK valstu izcelsmes banānu ievedumiem 2006. gada janvārī un februārī, izmantojot tarifu kvotu, kas atvērta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (2), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2015/2005 5. pantu iesniegtajos un Komisijai saskaņā ar minētās regulas 6. pantu nosūtītajos ievešanas atļauju pieteikumos norādītie daudzumi pārsniedz pieejamos daudzumus, kas noteikti regulas 2. pantā, proti, 135 000 tonnas un 25 000 tonnas attiecīgi II un III sadaļā minētajiem uzņēmējiem. |
|
(2) |
Tāpēc jānosaka katram pieteikumam piemērojamie samazinājuma koeficienti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. 1.Katram ievešanas atļaujas pieteikumam, ko Regulas (EK) Nr. 2015/2005 II sadaļā minētie uzņēmēji iesnieguši, izmantojot 135 000 tonnu lielo tarifu apakškvotu, piemēro samazinājuma koeficientu 22,039 %.
2. Katram ievešanas atļaujas pieteikumam, ko Regulas (EK) Nr. 2015/2005 III sadaļā minētie uzņēmēji iesnieguši, izmantojot 25 000 tonnu lielo tarifu apakškvotu, piemēro samazinājuma koeficientu 1,294 %.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/20 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2150/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (Pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Gaisa telpas elastīga izmantošana ir Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) aprakstīta un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eirokontroles) izstrādāta gaisa telpas pārvaldības koncepcija, saskaņā ar kuru gaisa telpu nevar paredzēt vienīgi civiliem vai vienīgi militāriem mērķiem, bet tā ir jāuzskata kā viens veselums, kurā pēc iespējas vairāk jāņem vērā lietotāju prasības. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 8. panta 1. punktu Eirokontrole ir pilnvarota palīdzēt Komisijai gaisa telpas elastīgas izmantošanas noteikumu ieviešanas attīstīšanā. Šī regula pilnībā ņem vērā Eirokontroles izdoto 2004. gada 30. decembra pilnvarojuma ziņojumu. |
|
(3) |
Šī regula neattiecas uz militārajām operācijām un mācībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā. |
|
(4) |
Paziņojumā par militārajiem jautājumiem saistībā ar vienoto Eiropas gaisa telpu (3) dalībvalstis apņēmās savstarpēji sadarboties, ņemot vērā valstu militārās prasības, lai nodrošinātu, ka visi gaisa telpas izmantotāji dalībvalstīs gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju piemērotu pilnībā un vienveidīgi. |
|
(5) |
Eirokontroles izpildes pārbaudes daļas un Eirokontroles aģentūras kopīgi izdotajā ziņojumā 2001. gada oktobrī teikts, ka pašreizējo Eiropas gaisa telpas elastīgo lietojumu iespējams ievērojami uzlabot. Tagad jāpieņem kopīgi noteikumi, lai īstenotu šos uzlabojumus. |
|
(6) |
Gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcija attiecas arī uz telpu virs starptautiskajiem ūdeņiem. Tāpēc tās piemērošanai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar 1944. gada 7. decembra Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija) un tās pielikumiem vai ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju. |
|
(7) |
Zināmām darbībām, kam vajadzīga noteiktas gaisa telpas rezervēšana ekskluzīvai vai īpašai izmantošanai konkrētā laika posmā lidojumu profila rakstura vai bīstamības dēļ, kā arī lai nodrošinātu tās efektīvu un drošu nošķiršanu no minētajās darbībās neiesaistītās gaisa satiksmes. |
|
(8) |
Efektīvai un saskaņotai gaisa telpas elastīgai izmantošanai visā Kopienā ir vajadzīgi skaidri un viendabīgi civilmilitārās koordinācijas noteikumi, kuriem būtu jāņem vērā visu lietotāju prasības un to dažādo darbību būtība. |
|
(9) |
Efektīvas civilmilitārās koordinācijas kārtība jābalsta uz noteikumiem un standartiem, kas visiem lietotājiem nodrošina efektīvu gaisa telpas izmantošanu. |
|
(10) |
Piemērojot gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju, ir būtiski veicināt sadarbību starp kaimiņos esošām dalībvalstīm un ņemt vērā pārrobežu darbības. |
|
(11) |
Atšķirības civilmilitārās sadarbības organizēšanā Kopienā ierobežo vienveidīgu un savlaicīgu gaisa telpas pārvaldību. Tādēļ ir būtiski apzināt tās personas un/vai organizācijas, kas atbild par gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu katrā dalībvalstī. Šai informācijai jābūt pieejamai dalībvalstīs. |
|
(12) |
Konsekventa civilmilitārās koordinācijas kārtība un kopīgās gaisa telpas izmantošana ir būtisks nosacījums funkcionālu gaisa telpas bloku izveidē, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 549/2004. |
|
(13) |
Gaisa telpas elastīga izmantošana attiecas uz gaisa telpas pārvaldību stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī, kas ir atsevišķas, taču cieši savstarpēji atkarīgas pārvaldības funkcijas, un tādējādi tās jāveic saskaņoti, lai nodrošinātu efektīvu gaisa telpas izmantošanu. |
|
(14) |
Topošajām Eiropas līmeņa sadarbības gaisa satiksmes pārvaldības programmām jārada iespēja pakāpeniski sasniegt gaisa telpas pārvaldības, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un gaisa satiksmes pakalpojumu funkciju viendabību. |
|
(15) |
Ja vienā un tajā pašā gaisa telpā veic dažādas ar aviāciju saistītas darbības ar atšķirīgām prasībām, to koordinācijā jāorientējas gan lidojumu drošu veikšanu, gan uz optimālu pi eejamās gaisa telpas izmantošanu. |
|
(16) |
Informācijas precizitāte par gaisa telpas statusu un īpašām gaisa satiksmes situācijām, un tās savlaicīga izplatīšana civilajiem un militārajiem gaisa telpas kontrolieriem tieši ietekmē darbību drošību un efektivitāti. |
|
(17) |
(Reģistrējot vai pārreģistrējot lidojumu plānus, visām personām, kas vēlas izmantot pieejamo gaisa telpas struktūru, ir būtiska savlaicīga piekļuve jaunākai informācijai par gaisa telpas statusu. |
|
(18) |
Regulārs gaisa telpas izmantošanas novērtējums ir svarīgs veids uzticēšanās palielināšanai starp civilo un militāro pakalpojumu sniedzējiem un to izmantotājiem, un būtisks līdzeklis gaisa telpas veidošanā un pārvaldības pilnveidošanā. |
|
(19) |
Ikgadējā ziņojumā par gaisa telpas elastīgu izmantošanu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta 2. punktā, jāiekļauj atbilstīga informācija, kas savākta, ņemot vērā sākotnējos mērķus un lietotāju prasību pilnīgāku apmierināšanu. |
|
(20) |
Ir jāparedz pārejas periods, lai izpildītu koordinācijas prasības starp civilās un militārās gaisa satiksmes pakalpojumu dienestiem un/vai gaisa telpas kontrolējošajām militārajām vienībām. |
|
(21) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šī regula pastiprina un saskaņo gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu vienotā Eiropas gaisa telpā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta 22. punktā, lai veicinātu gaisa telpas un gaisa satiksmes pārvaldību kopējās transporta politikas ietvaros.
Šī regula, jo īpaši, izklāsta noteikumus, lai nodrošinātu par gaisa satiksmes pārvaldību atbildīgo civilo un militāro struktūru, kuras darbojas dalībvalstu atbildībā esošajā gaisa telpā, labāku sadarbību.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro Regulā (EK) Nr. 549/2004 noteiktās definīcijas.
2. Papildus 1. punktā minētajām definīcijām piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“gaisa telpas pārvaldības grupa” (“AMC”) ir grupa, kas veic vienas vai vairāku dalībvalstu atbildībā esošās gaisa telpas ikdienas pārvaldības darbu; |
|
b) |
“gaisa telpas rezervācija” ir konkrēta gaisa telpa, kas uz laiku ir rezervēta zināmām lietotāju kategorijām ekskluzīvai vai īpašai izmantošanai; |
|
c) |
“gaisa telpas ierobežojums” ir konkrēta gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laikposmos var noritēt darbība, kas ir bīstama gaisa kuģu lidojumiem (“bīstama zona”); vai tāda gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģu lidojumu ierobežo konkrēti, precizēti noteikumi (“ierobežotas darbības zona”); vai gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti (“aizliegta zona”); |
|
d) |
“gaisa telpas struktūra” ir īpaša gaisa telpa, kas paredzēta gaisa kuģa drošas un optimālas darbības nodrošināšanai; |
|
e) |
“gaisa satiksmes pakalpojumu vienība” (“ATS vienība”) ir civila vai militāra vienība, kas atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu; |
|
f) |
“civilmilitārā koordinācija” ir koordinācija starp civiliem un militāriem dienestiem, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un saskaņot rīcību; |
|
g) |
“kontrolējošā militārā vienība” ir ikviena stacionāra vai mobila militārā vienība, kas veic militārās gaisa satiksmes kontroles un/vai citas darbības, kuru īpašā rakstura dēļ var rasties vajadzība pēc gaisa telpas rezervēšanas vai ierobežošanas; |
|
h) |
“pārrobežu gaisa telpa” ir gaisa telpas struktūra, kas plešas pāri valstu robežām un/vai lidojumu informācijas rajona robežām; |
|
i) |
“lidojuma nolūks” ir lidojuma trajektorija un ar to saistītie lidojuma dati, ar ko apraksta plānoto lidojuma trajektoriju līdz galamērķim ar aktuālajām korekcijām; |
|
j) |
“lidojuma trajektorija” ir trīsdimensionāla trajektorija, kuru gaisā veido gaisa kuģis; |
|
k) |
“reālais laiks” ir faktiskais laika posms, kurā norit process vai notikums; |
|
l) |
“nodalīšana” ir attālums starp gaisa kuģiem, lidojuma augstumiem vai joslām; |
|
m) |
“lietotāji” ir civilie vai militārie gaisa kuģi, kas pārvietojas gaisā, kā arī jebkuras citas puses, kurām ir vajadzīga gaisa telpa. |
3. pants
Principi
Uz gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju attiecas šādi principi:
|
a) |
koordināciju starp civilām un militārām iestādēm gaisa telpas pārvaldības stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā līmenī organizē, izstrādājot vienošanās un procedūras drošības un gaisa telpas kapacitātes palielināšanai un gaisa kuģu darbības efektivitātes un elastības uzlabošanai; |
|
b) |
lai visu lietotāju interesēs nodrošinātu gaisa telpas plānošanas, piešķiršanas un lietošanas efektivitāti, jārada un jāuztur gaisa telpas pārvaldības, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un gaisa satiksmes pakalpojumu viendabība gaisa pārvaldes trīs līmeņos, kas uzskaitīti a) punktā; |
|
c) |
gaisa telpas rezervācijai atsevišķu kategoriju lietotājiem ekskluzīvai vai īpašai izmantošanai ir pagaidu raksturs, to piemēro vienīgi ierobežotā laikposmā faktiskās izmantošanas laikā un atceļ, tiklīdz to izraisījusī darbība tiek pārtraukta; |
|
d) |
dalībvalstis sadarbojas nolūkā panākt efektīvu un viendabīgu gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu pāri valstu robežām un/vai lidojumu informācijas rajonu robežām, jo īpaši pievēršoties pārrobežu darbībām. Šajā sadarbībā iekļauj visus atbilstīgos juridiskos, darbības un tehniskos jautājumus; |
|
e) |
gaisa satiksmes pakalpojumu vienības un lietotāji pēc iespējas labāk izmanto pieejamo gaisa telpu. |
4. pants
Stratēģiskā gaisa telpas pārvaldība (1. līmenis)
1. Dalībvalstis veic šādus uzdevumus:
|
a) |
nodrošina gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas pilnīgu piemērošanu stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī; |
|
b) |
regulāri pārskata lietotāju prasības; |
|
c) |
apstiprina darbības, kam nepieciešama gaisa telpas rezervācija vai ierobežošana; |
|
d) |
nosaka pagaidu gaisa telpas struktūras un procedūras, piedāvājot kombinētus gaisa telpas rezervācijas un lidojumu maršrutu variantus; |
|
e) |
izstrādā kritērijus un procedūras koriģējamu gaisa telpas platuma un augstuma ierobežojumu noteikšanai un izmantošanai, kas vajadzīgas dažādu lidojuma trajektoriju un lidojumu īstermiņa izmaiņu noregulēšanai; |
|
f) |
novērtē valsts gaisa telpas struktūras un maršrutu tīklus elastīgu gaisa telpas struktūru un procedūru plānošanai; |
|
g) |
nosaka īpašus nosacījumus, pie kuriem atbildība par civilo un militāro lidojumu nodalīšanu jāuzņemas gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām vai kontrolējošajām militārajām vienībām; |
|
h) |
kopā ar kaimiņu dalībvalstīm attīsta pārrobežu gaisa telpas izmantošanu, ja tā vajadzīga sakarā ar satiksmes plūsmām un lietotāju darbībām; |
|
i) |
koordinē savu gaisa telpas pārvaldības politiku ar kaimiņu dalībvalstīm, lai kopīgi izmantotu gaisa telpu pāri valstu un/vai pāri lidojumu informācijas rajonu robežām; |
|
j) |
izveido un padara lietotājiem pieejamas gaisa telpas struktūras ciešā sadarbībā un koordinācijā ar kaimiņu dalībvalstīm, ja atbilstīgajām gaisa telpas struktūrām ir liela ietekme uz satiksmi pāri valstu vai lidojumu informācijas rajonu robežām, lai visiem lietotājiem Kopienā nodrošinātu optimālu gaisa telpas izmantošanu; |
|
k) |
ar kaimiņu dalībvalstīm nosaka vienu kopīgu standartu kopumu civilo un militāro lidojumu nodalīšanai pārrobežu darbībās; |
|
l) |
izveido konsultāciju mehānismu starp 3. punktā minētajām personām vai organizācijām un visiem atbilstīgajiem partneriem un organizācijām, nodrošinot atbilstošu lietotāju prasību ievērošanu; |
|
m) |
novērtē un pārskata gaisa telpas procedūras un darbību efektivitāti gaisa telpas elastīgai izmantošanai; |
|
n) |
izveido mehānismus datu arhivēšanai par gaisa telpas struktūru izmantošanas pieprasījumiem, piešķīrumiem un faktisko izmantošanu turpmākai analīzei un plānošanas darbībām; |
g) apakšpunktā minētos nosacījumus dokumentē un ņem vērā 7. pantā minētajā drošības novērtējumā.
2. Dalībvalstīs, kurās gan civilās, gan arī militārās iestādes atbild par gaisa telpas pārvaldību vai ir iesaistītas tajā, 1. punktā minētos uzdevumus veic kopīga civilmilitāra procesa ietvaros.
3. Dalībvalstis ieceļ un paziņo Komisijai par personām vai organizācijām, kuras atbild par 1. punktā uzskaitīto uzdevumu izpildi. Komisija izveido un publicē visu iecelto personu vai nozīmēto organizāciju sarakstu, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm.
5. pants
Pirmstaktiskā gaisa telpas pārvaldība (2. līmenis)
1. Dalībvalstis ieceļ vai izveido gaisa telpas pārvaldības grupu, kas piešķir gaisa telpu saskaņā ar 4. panta 1. punktā noteiktajām procedūrām un noteikumiem.
Tajās dalībvalstīs, kurās gan civilās, gan militārās iestādes atbild par vai ir iesaistītas gaisa telpas pārvaldībā, šī grupa ir kopīga civilmilitāra grupa.
2. Divas vai vairākas dalībvalstis var izveidot kopīgu gaisa telpas pārvaldības grupu.
3. Dalībvalstis nodrošina atbilstošu palīdzības sistēmu izveidošanu, kas gaisa telpas pārvaldības grupai ļauj pārvaldīt gaisa telpas sadalīšanas darbības un par gaisa telpas pieejamību savlaicīgi informē visus ieinteresētos lietotājus, gaisa telpas pārvaldības grupas, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus un visus attiecīgos partnerus un organizācijas.
6. pants
Taktiskā gaisa telpas pārvaldība (3. līmenis)
1. Dalībvalstis nodrošina civilmilitāro koordinācijas procedūru un sakaru līdzekļu ieviešanu starp atbilstīgajām gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām un kontrolējošajām militārajām vienībām, kas pieļauj savstarpēju apmaiņu ar datiem par gaisa telpu, lai radītu iespēju pirmstaktiskajā līmenī sadalītās gaisa telpas aktivēšanu, deaktivēšanu vai pārdalīšanu reālā laikā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās kontrolējošās militārās vienības un gaisa satiksmes pakalpojumu vienības savlaicīgi un efektīvi apmainās ar informāciju par jebkurām pārmaiņām šīs gaisa telpas paredzētajā aktivēšanā un visiem iesaistītajiem lietotājiem paziņo par gaisa telpas pašreizējo statusu.
3. Dalībvalstis nodrošina koordinācijas procedūru ieviešanu un atbalsta sistēmu izveidi starp gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām un kontrolējošajām militārajām vienībām, lai garantētu drošību civilo un militāro lidojumu mijiedarbes pārvaldībā.
4. Dalībvalstis nodrošina koordinācijas procedūru izstrādāšanu starp civilajām un militārajām gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām, kas ļauj tieši nodot attiecīgu informāciju īpašu satiksmes situāciju risināšanai, ja civilie un militārie kontrolieri sniedz pakalpojumus vienā un tajā pašā gaisa telpā. Šī būtiskā informācija, it īpaši, ja tā ir vajadzīga drošības apsvērumu dēļ, ir jādara pieejama civilajiem un militārajiem kontrolieriem un kontrolējošajām militārajām vienībām, savlaicīgi apmainoties ar lidojumu datiem, ieskaitot gaisa kuģu atrašanās vietu un lidojuma nolūku.
5. Veicot pārrobežu darbības, dalībvalstis nodrošina, ka civilās gaisa satiksmes pakalpojumu vienības un militārās gaisa satiksmes pakalpojumu vienības un/vai kontrolējošās militārās vienības, uz kurām attiecas šīs darbības, vienojas par kopīgu procedūru kopumu īpašu satiksmes situāciju pārvaldībai un gaisa telpas pārvaldības veicināšanai reālā laikā.
7. pants
Drošības novērtējums
Lai saglabātu vai pastiprinātu pašreizējos drošības līmeņus, dalībvalstis drošības pārvaldības procesa kontekstā pirms jebkādu pārmaiņu ieviešanas gaisa telpas darbību elastīgā izmantošanā veic drošības novērtējuma pasākumus, ieskaitot apdraudējuma noteikšanu, draudu novērtējumu un to mazināšanas pasākumus.
8. pants
Ziņojumi
Katru gadu ziņojot par gaisa telpas elastīgu izmantošanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta 2. punktā, dalībvalstis ziņojumā iekļauj tos elementus, kas precizēti šīs regulas pielikumā.
9. pants
Atbilstības uzraudzība
Dalībvalstis uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām, veicot pārbaudes, apsekojumus un drošības revīzijas.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 6. pantu piemēro 12 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja vietnieks
Jacques BARROT
(1) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.
PIELIKUMS
TO ELEMENTU SARAKSTS, KURI NEPIECIEŠAMI GADA ZIŅOJUMAM PAR GAISA TELPAS ELASTĪGAS IZMANTOŠANAS PIEMĒROŠANU
|
— |
Vispārējs apraksts par valsts organizāciju un tās pienākumiem gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas 1., 2. un 3. līmenī. |
|
— |
Gaisa telpas pārvaldības stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī izstrādāto vienošanos, procedūru un atbalsta sistēmu darbības novērtējums. Vērtēšanu veic, ņemot vērā drošību, gaisa telpas kapacitāti, visu lietotāju gaisa kuģu ekspluatācijas efektivitāti un elastību. |
|
— |
Šīs regulas ieviešanā radušās problēmas, pasākumi to novēršanai un pārmaiņu vajadzība. |
|
— |
Valsts inspekciju, apsekojumu un drošības revīziju rezultāti. |
|
— |
Sadarbība starp dalībvalstīm gaisa telpas pārvaldībā un jo īpaši pārrobežu gaisa telpas un pārrobežu pasākumu izstrādē un pārvaldībā. |
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/26 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2151/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā paredzēto tarifu kvotu atvēršanai un pārvaldīšanai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes cukura produktiem starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. novembra Lēmumu 2005/430/EK par tāda protokola slēgšanu, ar kuru groza starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, noslēgto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu par importa tarifu kvotām, importējot Kopienā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes cukuru un cukura produktus (1), un jo īpaši tā 3. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, noslēgtā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (2) (še turpmāk “SAN”) 27. panta 2. punkta otrajā daļā, ir noteikts, ka Kopiena atbrīvo no muitas importa nodokļiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes produktus, kas atbilst kombinētās nomenklatūras pozīciju kodiem 1701 un 1702 , ievērojot gada tarifu kvotu 7 000 tonnu (tīrais svars) apjomā. |
|
(2) |
SAN stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī, tādēļ no 2006. gada 1. janvāra ir jāatver kvota un ir jābūt spēkā sīki izstrādātiem piemērošanas noteikumiem. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu, ka tiek ievērota gada tarifu kvota, kas ir 7 000 tonnu apmērā, ir jāizvairās no ievestā daudzuma jebkuras pozitīvas pielaides, jo tiesības, kas izriet no ievešanas atļaujas, nav pārnesamas. Tāpēc ir nepieciešams atkāpties no dažiem noteikumiem, kuri ir noteikti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, kas nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3). |
|
(4) |
Lai efektīvi pārvaldītu ievedumus gada tarifu kvotas apmērā, jānosaka pasākumi, lai dalībvalstis varētu veikt attiecīgo datu uzskaiti un varētu darīt tos zināmus Komisijai. |
|
(5) |
Lai uzlabotu kontroli, tādu produktu ievedumi, uz kuriem attiecas gada tarifu kvota ir jāuzrauga saskaņā ar 308.d pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (4). |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus tādu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes produktu ievešanai Kopienā, uz ko attiecas pozīcijas 1701 un 1702 kombinētajā nomenklatūrā un uz ko attiecas gada beznodokļu kvota 7 000 tonnu (tīrais svars) apmērā, kura minēta 27. panta 2. punkta otrajā daļā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam (še turpmāk “SAN”), kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses.
2. Šā panta 1. punktā minētā kvota ir atvērta no 2006. gada 1. janvāra.
2. pants
1. Veicot 1. pantā minētos ievedumus, uzrāda ievešanas atļauju ar kvotas kārtas numuru 09.4327.
2. Šā panta 1. punktā minētās ievešanas atļaujas izdod saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1464/95 (5), ja šajā regulā nav noteikts citādi.
3. pants
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
|
a) |
“ievešanas laika posms” ir viens gads no 1. janvāra līdz 31. decembrim; |
|
b) |
“darbdiena” ir darbdiena Komisijas birojos Briselē. |
4. pants
1. Ievešanas atļaujas pieteikumus iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
2. Ievešanas atļaujas pieteikumam pievieno pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iemaksājis drošības naudu EUR 2 par katriem 100 kilogramiem.
5. pants
Ievešanas atļauju pieteikumos un ievešanas atļaujās norāda:
|
a) |
8. ailē – “Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”, “jā” atzīmējot ar krustu; |
|
b) |
20. ailē – vienu no pielikumā iekļautajiem ierakstiem. |
Ievešanas atļaujas ir spēka tikai attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes produktiem.
6. pants
1. Ievešanas atļaujas pieteikumus var iesniegt katru nedēļu no pirmdienas līdz piektdienai. Ne vēlāk kā nākamās nedēļas pirmajā darbdienā dalībvalstis paziņo Komisijai par cukura produktu daudzumiem, par ko iepriekšējā nedēļā iesniegti ievešanas atļaujas pieteikumi, klasificējot produktus atbilstoši astoņu ciparu KN kodam.
2. Komisija katru nedēļu izdara kopsavilkumu daudzumiem, par kuriem iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi.
3. Ja atļaujas pieteikumos tarifu kvotai, kas minēta SAA 27. panta 2. punkta otrajā daļā, norādītie daudzumi pārsniedz minētās kvotas limitu, Komisija pārtrauc turpmāku pieteikšanos minētajai kvotai šajā ievešanas laika posmā, nosaka piemērojamo piešķīruma koeficientu un informē dalībvalstis, ka attiecīgais limits ir pārsniegts.
4. Ja piemērojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, daudzums, par kuru izdod atļauju, ir mazāks nekā pieteikumā norādītais, atļaujas pieteikumu var atsaukt trīs darbdienu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas. Šāda atsaukuma gadījumā drošības naudu atmaksā nekavējoties.
5. Atļaujas izdod trešajā darbdienā pēc 1. punktā minētā paziņojuma, ņemot vērā pasākumus, ko Komisija veikusi saskaņā ar 3. punktu.
6. Ja, piemērojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, daudzumi, par kuriem ievešanas atļauja ir izdota, ir mazāki par pieteikumā norādītajiem, proporcionāli samazina drošības naudas summu.
7. Kopā ar 1. punktā minēto paziņojumu dalībvalstis paziņo Komisijai par cukura daudzumiem, kuriem ievešanas atļaujas ir izsniegtas saskaņā ar 5. punktu vai anulētas saskaņā ar 4. punktu, kā arī par cukura daudzumiem, par kuriem ievešanas atļaujas ir atdotas atpakaļ neizlietotas vai daļēji izlietotas. Šie paziņojumi attiecas uz informāciju, kas saņemta iepriekšējā nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai.
8. Šā panta 1. un 7. punktā minētos paziņojumus izdara elektroniski, izmantojot veidlapas, ko Komisija ir nosūtījusi dalībvalstīm.
7. pants
Ievešanas atļaujas ir derīgas no to faktiskās izdošanas dienas līdz nākamajam 31. decembrim.
8. pants
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punkta, daudzums, kas laists brīvā apgrozībā, nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas 17. un 18. ailē. Tāpēc licences 19. ailē ieraksta ciparu “0”.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, tiesības, kas izriet no ievešanas atļaujas, nav pārnesams.
9. pants
Pēc Komisijas lūguma Komisijas norādīto mēnešu laikā un saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantu dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu apjomiem, kas laisti brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas gada tarifu kvota.
10. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 333, 20.12.2005., 44. lpp.
(2) OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.
(3) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1856/2005 (OV L 297, 15.11.2005., 7. lpp.).
(4) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).
(5) OV L 144, 28.6.1995., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.96/2004 (OV L 15, 22.1.2004., 3. lpp.).
PIELIKUMS
Ieraksti, kas minēti 5. panta b) apakšpunktā.
|
— |
Spāņu valodā |
: |
Exención de derechos de importación [SAA, artículo 27(2)], número de orden 09.4327 |
|
— |
Čehu valodā |
: |
Osvobozeno od dovozního cla (SAA, čl. 27(2)), pořadové číslo 09.4327 |
|
— |
Dāņu valodā |
: |
Fritages for importtold (artikel 27(2) SAA), løbenummer 09.4327 |
|
— |
Vācu valodā |
: |
Frei von Einfuhrabgaben (SAA, Artikel 27(2)), laufende Nummer 09.4327 |
|
— |
Igauņu valodā |
: |
Impordimaksust vabastatud (SAA, artikkel 27(2)), järjekorranumber 09.4327 |
|
— |
Grieķu valodā |
: |
Δασμολογική απαλλαγή [SAA, άρθρο 27(2)], αύξων αριθμός 09.4327 |
|
— |
Angļu valodā |
: |
Free from import duty (SAA, Article 27(2)), order number 09.4327 |
|
— |
Franču valodā |
: |
Exemption du droit d'importation [SAA, article 27(2)], numéro d'ordre 09.4327 |
|
— |
Itāliešu valodā |
: |
Esenzione dal dazio all'importazione [SAA, articolo 27(2)], numero d'ordine 09.4327 |
|
— |
Latviešu valodā |
: |
Atbrīvots no importa nodokļa (SAA, 27(2). pants), kārtas numurs 09.4327 |
|
— |
Lietuviešu valodā |
: |
Atleista nuo importo muito (SAA, 27(2) straipsnis), kvotos numeris 09.4327 |
|
— |
Ungāru valodā |
: |
Mentes a behozatali vám alól (SAA, 27(2) cikk), rendelésszám 09.4327 |
|
— |
Maltiešu valodā |
: |
Eżenzjoni minn dazju fuq l-importazzjoni (SAA, Artikolu 27(2)), numru tas-serje 09.4327 |
|
— |
Holandiešu valodā |
: |
Vrij van invoerrechten (SAA, artikel 27(2)), volgnummer 09.4327 |
|
— |
Poļu valodā |
: |
Wolne od przywozowych opłat celnych (SAA, art. 27(2)), numer kontyngentu 09.4327 |
|
— |
Portugāļu valodā |
: |
Isenção de direitos de importação [SAA, artigo 27(2)], número de ordem 09.4327 |
|
— |
Slovāku valodā |
: |
Oslobodený od dovozného cla (SAA, čl 27(2)), poradové číslo 09.4327 |
|
— |
Slovēņu valodā |
: |
Brez uvozne carine (SAA, člen 27(2)), „številka kvote“ 09.4327 |
|
— |
Somu valodā |
: |
Vapaa tuontitulleista (SAA, 27(2) artikla), järjestysnumero 09.4327 |
|
— |
Zviedru valodā |
: |
Importtullfri (SAA, artikel 27(2)), löpnummer 09.4327 |
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/30 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2152/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību, kā arī Regulu (EK) Nr. 1549/2004, ar ko paredz atkāpes no Padomes Regulas (EK) Nr. 1785/2003 attiecībā uz rīsa importēšanas režīmu un nosaka īpašus pagaidu noteikumus basmati rīsu importēšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 11. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmumu par Eiropas Kopienas un Taizemes Karalistes nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, ko paredz VVTT 1994 pievienotais Kopienas CXL grafiks (2), jo īpaši tā 2. pants,
tā kā:
|
(1) |
2005. gada 20. decembra Lēmumā paredzēts atvērt jaunas gada tarifa kvotas 13 500 tonnu daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu ievešanai ar KN kodu 1006 30 bez ievedmuitas, kā arī palielināt līdz 100 000 tonnām gada tarifa kvotas šķelto rīsu ievešanai ar KN kodu 1006 40 00 , kas minētas 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulā (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3). |
|
(2) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 1549/2004 (4) paredzētas atkāpes no Regulas (EK) Nr. 1785/2003 attiecībā uz rīsa importēšanas režīmu un noteikti īpaši pagaidu noteikumi basmati rīsu importam. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu Regulā (EK) Nr. 327/98 paredzēto kvotu labāku pārvaldību, tām ir jāpiešķir individuāls kārtas numurs. |
|
(4) |
2005. gada 20. decembra Lēmumā ir paredzēti īpaši noteikumi, lai aprēķinātu muitas nodokli, kas jāpiemēro daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu ar KN kodu 1006 30 importam Kopienā no 2005. gada 1. septembra līdz 2006. gada 30. jūnijam. Tāpēc jāveic vajadzīgie pasākumi attiecībā uz muitas nodokļiem, kas paredzētajā pārejas periodā jāpiemēro daļēji vai pilnīgi slīpētu rīsu ar KN kodu 1006 30 ievešanai. |
|
(5) |
Tostarp 2005. gada 20. decembra Lēmumā paredzēts, ka muitas nodoklis, kas jāpiemēro šķelto rīsu ar KN kodu 1006 40 00 ievešanai ir EUR 65 par tonnu. |
|
(6) |
Ņemot vērā to, ka nolīgums, kas tika apstiprināts ar 2005. gada 20. decembra Lēmumu, stājas spēkā no 2005. gada 1. septembra, ir jāparedz, ka šīs regulas noteikumi par daļēji vai pilnīgi slīpētu rīsu, kā arī šķelto rīsu importam piemērojamiem muitas nodokļiem tiek piemēroti no minētās dienas. Turklāt no 2006. gada 1. janvāra ir jāpiemēro jaunie kvotu daudzumi, kas paredzēti nolīgumā ar Taizemi, kā arī proporcionāli jāpalielina jaunās vispārējās kvotas daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem un šķeltiem rīsiem, lai ņemtu vērā attiecīgos daudzumus laika posmā no 2005. gada 1. septembra līdz 31. decembrim. |
|
(7) |
Tādēļ jāgroza Regulas (EK) Nr. 327/98 un (EK) Nr. 1549/2004. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 327/1998 groza šādi.
|
1) |
1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants 1. Vispārējās gada tarifa kvotas, kas saskaņā ar IX pielikumu grupētas pēc izcelsmes valsts un kvotas daļas, atver katra gada 1. janvārī:
2. Kvotas 2006. gadam, kas minētas 1. pantā, kā arī ar tām saistītās kvotas daļas, nosaka saskaņā ar X pielikumu. |
|
2) |
Regulas 2. pantu groza šādi:
|
|
3) |
Regulas 3. pantu groza šādi:
|
|
4) |
Regulas 4. pantu groza šādi:
|
|
5) |
Regulas 5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Divu darba dienu laikā pēc tam, kad beidzies atļauju pieprasījumu iesniegšanas termiņš, dalībvalstis elektroniski un saskaņā ar šīs regulas III pielikumu paziņo Komisijai daudzumus, uz kuriem attiecas ievešanas atļauju pieprasījumi, tos grupējot pēc astoņciparu KN koda, pēc kvotas daļas un pēc izcelsmes valsts, kā arī paziņo pieprasītās atļaujas numuru un pieprasījuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi. Ja vajadzīga izvešanas atļauja, tiek norādīts arī tās numurs.” |
|
6) |
Ar šādu teikumu aizstāj 8. panta pirmās daļas ievadteikumu: “Kompetentās iestādes elektroniski un saskaņā ar šīs regulas III pielikumu nosūta Komisijai šādu informāciju:” |
|
7) |
Regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu. |
|
8) |
Regulas V pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu. |
|
9) |
Regulas VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu. |
|
10) |
Šīs regulas IV pielikuma tekstu pievieno kā VIII, IX un X pielikumu. |
2. pants
Regulu (EK) Nr. 1549/2004 groza šādi:
|
1) |
Regulas 1.a pantā vārdus “lobītie rīsi” aizstāj ar vārdiem “lobīti rīsi, daļēji slīpēti vai pilnīgi slīpēti rīsi”. |
|
2) |
Regulas 1.b pantu aizstāj ar šādu pantu: “1.b pants 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. panta 2. punkta, daļēji slīpētiem vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar kodu KN 1006 30 Komisija desmit dienu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām nosaka šādu ievedmuitas nodokli:
Komisija nosaka piemērojamo ievedmuitas nodokli tikai tad, ja saskaņā ar šo punktu veiktie aprēķini liecina, ka tas jāgroza. Kamēr nav noteikts jauns piemērojamais ievedmuitas nodoklis, piemēro iepriekš noteikto. 2. Lai aprēķinātu 1. punktā minētos ievedumus, jāņem vērā daudzumi, attiecībā uz kuriem attiecīgajam pārskata periodam ir izsniegtas atļaujas daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu ievešanai ar KN kodu 1006 30 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 10. panta 1. punkta pirmo daļu.” |
|
3) |
Iekļauj šādu 1.d pantu: “1.d pants Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. panta 1. punkta, ievedmuitas nodoklis šķeltajiem rīsiem ar kodu KN 1006 40 00 ir EUR 65 par tonnu.” |
3. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. pantu piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Regulas 2. panta 2) un 3) punktu piemēro no 2005. gada 1. septembra. Tomēr pirmā muitas nodokļu noteikšana saskaņā ar 1.b pantu Regulā (EK) Nr. 1549/2004, kurā grozījumi izdarīti ar šīs regulas 2. panta 2) punktu, tiek veikta trīs dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts (COM(2005) 601).
(3) OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1950/2005 (OV L 312, 29.11.2005., 18. lpp.).
(4) OV L 280, 31.8.2004., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1006/2005 (OV L 170, 1.7.2005., 26. lpp.).
I PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
RĪSI – Regula (EK) Nr. 327/98
|
|
Ievešanas atļaujas pieteikums (1) |
|
|
Ievešanas atļaujas izsniegšana (1) |
|
|
Laišana brīvā apgrozībā (1) |
|
|
Adresāts: DG AGRI D-2 |
|
|
E-pasta adrese: AGRI-IMP-TRQ-RICE-CER@cec.eu.int |
|
|
Nosūtītājs: |
|
Datums |
Izvešanas atļaujas numurs |
Ievešanas atļaujas numurs |
Kvotas kārtas numurs |
KN kods |
Daudzums (tonnās) |
Izcelsmes valsts |
Iesniedzēja/saņēmēja vārds un adrese |
Iesaiņojums ≤ 5 kg (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Nevajadzīgo svītrot.
(2) Aizpildīt tikai, ja piemērojams.”
II PIELIKUMS
“V PIELIKUMS
Ieraksti, uz kuriem ir atsauce 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā
|
— |
Spāņu valodā |
: |
Exención del derecho de aduana hasta la cantidad indicada en las casillas 17 y 18 del presente certificado [Reglamento (CE) no 327/98, artículo 1, apartado 1, letra a)] |
|
— |
Čehu valodā |
: |
Osvobození od cla až do množství uvedeného v kolonkách 17 a 18 této licence (nařízení (ES) č. 327/98, čl. 1 odst. 1 písm. a)) |
|
— |
Dāņu valodā |
: |
Toldfri op til den mængde, der er angivet i rubrik 17 og 18 i denne licens (forordning (EF) nr. 327/98, artikel 1, stk. 1, litra a)) |
|
— |
Vācu valodā |
: |
Zollfrei bis zu der in den Feldern 17 und 18 dieser Lizenz angegebenen Menge (Verordnung (EG) Nr. 327/98, Artikel 1 Absatz 1 Buchstabe a) |
|
— |
Igauņu valodā |
: |
Tollimaksuvabastus kuni käeoleva litsentsi lahtrites 17 ja 18 näidatud koguseni (määruse (EÜ) nr 327/98 artikli 1 lõike 1 punkt a) |
|
— |
Grieķu valodā |
: |
Απαλλαγή από τον τελωνειακό δασμό έως την ποσότητα που αναγράφεται στα τετραγωνίδια 17 και 18 του παρόντος πιστοποιητικού [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 327/98 άρθρο 1 παράγραφος 1 στοιχείο α)] |
|
— |
Angļu valodā |
: |
Exemption from customs duty up to the quantity indicated in boxes 17 and 18 of this licence (Regulation (EC) No 327/98, Article 1(1)(a)) |
|
— |
Franču valodā |
: |
Exemption du droit de douane jusqu'à la quantité indiquée dans les cases 17 et 18 du présent certificat [règlement (CE) no 327/98, article 1er, paragraphe 1, point a)] |
|
— |
Itāliešu valodā |
: |
Esenzione dal dazio doganale fino a concorrenza del quantitativo indicato nelle caselle 17 e 18 del presente titolo [regolamento (CE) n. 327/98, articolo 1, paragrafo 1, lettera a)] |
|
— |
Latviešu valodā |
: |
Atbrīvojumi no muitas nodokļa līdz šīs atļaujas 17. un 18. ailē norādītajam daudzumam (Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
|
— |
Lietuviešu valodā |
: |
Atleidimas nuo muito mokesčio neviršijant šios licencijos 17 ir 18 langeliuose nurodyto kiekio (Reglamento (EB) Nr. 327/98 1 straipsnio 1 dalies a punktas) |
|
— |
Ungāru valodā |
: |
Vámmentes az ezen engedély 17. és 18. rovatában feltüntetett mennyiségig (327/98/EK rendelet 1. cikk (1) bekezdés a) pont) |
|
— |
Maltiešu valodā |
: |
Eżenzjoni tad-dazju tad-dwana sal-kwantità indikata fil-każi 17 u 18 taċ-ċertifikat preżenti (Regolament (KE) Nru 327/98, Artikolu 1, paragrafu 1, punt a)) |
|
— |
Holandiešu valodā |
: |
Vrijstelling van douanerecht voor hoeveelheden die niet groter zijn dan de in de vakken 17 en 18 van dit certificaat vermelde hoeveelheid (Verordening (EG) nr. 327/98, artikel 1, lid 1, onder a)) |
|
— |
Poļu valodā |
: |
Zwolnienie z cła ilości do wysokości wskazanej w sekcjach 17 i 18 niniejszego pozwolenia (rozporządzenie (WE) nr 327/98, art. 1 ust. 1 lit. a)) |
|
— |
Portugāļu valodā |
: |
Isenção do direito aduaneiro até à quantidade indicada nas casas 17 e 18 do presente certificado [Regulamento (CE) n.o 327/98, alínea a) do n.o 1 do artigo 1.o] |
|
— |
Slovāku valodā |
: |
Oslobodenie od cla až po množstvo uvedené v kolónkach 17 a 18 tejto licencie [článok 1 ods. 1 písm. a) nariadenia (ES) č. 327/98] |
|
— |
Slovēņu valodā |
: |
Oprostitev uvozne dajatve do količine, navedene v poljih 17 in 18 tega dovoljenja (Uredba (ES) št. 327/98, člen 1(1)(a)) |
|
— |
Somu valodā |
: |
Tullivapaa tämän todistuksen 17 ja 18 artiklassa ilmoitettuun määrään asti (asetuksen (EY) N:o 327/98 1 artiklan 1 kohdan a alakohta) |
|
— |
Zviedru valodā |
: |
Tullfri upp till den mängd som anges i fälten 17 och 18 i denna licens (Förordning (EG) nr 327/98, artikel 1.1 a)” |
III PIELIKUMS
“VII PIELIKUMS
Regulas 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētie ieraksti
|
— |
Spāņu valodā |
: |
Derecho reducido un 30,77 % con respecto al derecho fijado en la nomenclatura combinada hasta la cantidad indicada en las casillas 17 y 18 del presente certificado [Reglamento (CE) no 327/98] |
|
— |
Čehu valodā |
: |
Snížení cla o 30,77 % cla stanoveného v kombinované nomenklatuře až do množství stanoveného v kolonkách 17 a 18 této licence (nařízení (ES) č. 327/98) |
|
— |
Dāņu valodā |
: |
Nedsættelse på 30,77 % af tolden i den kombinerede nomenklatur op til den mængde, der er angivet i rubrik 17 og 18 i denne licens (forordning (EF) nr. 327/98) |
|
— |
Vācu valodā |
: |
Zollsatz, um 30,77 % des in der Kombinierten Nomenklatur festgesetzten Zollsatzes bis zu der in den Feldern 17 und 18 dieser Lizenz angegebenen Menge ermäßigt (Verordnung (EG) Nr. 327/98) |
|
— |
Igauņu valodā |
: |
Kombineeritud nomenklatuuris sätestatud tollimaksust 30,77 % võrra madalam tollimaks kuni käesoleva litsentsi lahtrites 17 ja 18 näidatud koguseni (määrus (EÜ) nr 327/98) |
|
— |
Grieķu valodā |
: |
Δασμός μειωμένος κατά 30,77 % του δασμού που καθορίζεται στη συνδυασμένη ονοματολογία έως την ποσότητα που αναγράφεται στα τετραγωνίδια 17 και 18 του παρόντος πιστοποιητικού [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 327/98] |
|
— |
Angļu valodā |
: |
Duty fixed in the Combined Nomenclature reduced by 30,77 % up to the quantity indicated in boxes 17 and 18 of this licence (Regulation (EC) No 327/98) |
|
— |
Franču valodā |
: |
Droit réduit de 30,77 % du droit fixé dans la nomenclature combinée jusqu'à la quantité indiquée dans les cases 17 et 18 du présent certificat [règlement (CE) no 327/98] |
|
— |
Itāliešu valodā |
: |
Dazio ridotto in ragione del 30,77 % del dazio fissato nella nomenclatura combinata fino a concorrenza del quantitativo indicato nelle caselle 17 e 18 del presente titolo [regolamento (CE) n. 327/98] |
|
— |
Latviešu valodā |
: |
Muitas nodoklis samazināts par 30,77 %, salīdzinot ar nodokli, kas noteikts kombinētajā nomenklatūrā, līdz šīs atļaujas 17. un 18. ailē norādītajam daudzumam (Regula (EK) Nr. 327/98) |
|
— |
Lietuviešu valodā |
: |
Muito mokestis, 30,77 % mažesnis už Kombinuotoje nomenklatūroje nustatytą, neviršijant šios licencijos 17 ir 18 langeliuose nurodyto kiekio (Reglamentas (EB) Nr. 327/98) |
|
— |
Ungāru valodā |
: |
A kombinált nómenklatúrában meghatározottnál 30,77 %-kal csökkentett vámtétel az ezen engedély 17. és 18. rovatában feltüntetett mennyiségig (327/98/EK rendelet) |
|
— |
Maltiešu valodā |
: |
Dazju imnaqqas ta’ 30,77 % tad-dazju ffissat fin-nomenklatura magħquda sal-kwantità indikata fil-każi 17 u 18 ta-ċertifikat preżenti (Regolament (KE) Nru 327/98) |
|
— |
Holandiešu valodā |
: |
Verlaging met 30,77 % van het in de GN vastgestelde recht voor hoeveelheden die niet groter zijn dan de in de vakken 17 en 18 van dit certificaat vermelde hoeveelheid (Verordening (EG) nr. 327/98) |
|
— |
Poļu valodā |
: |
Stawka celna obniżona o 30,77 % wobec ustalonej w nomenklaturze scalonej do wysokości wskazanej w sekcjach 17 i 18 niniejszego pozwolenia na przywóz (rozporządzenie (WE) nr 327/98) |
|
— |
Portugāļu valodā |
: |
Direito reduzido de 30,77 % do direito fixado na Nomenclatura Combinada até à quantidade indicada nas casas 17 e 18 do presente certificado [Regulamento (CE) n.o 327/98] |
|
— |
Slovāku valodā |
: |
Clo znížené o 30,77 % z cla stanoveného v kombinovanej nomenklatúre až po množstvo uvedené v kolónkach 17 a 18 tejto licencie [nariadenie (ES) č. 327/98] |
|
— |
Slovēņu valodā |
: |
Znižanje uvozne dajatve za 30,77 % dajatve, določene v kombinirani nomenklaturi, do količine, navedene v poljih 17 in 18 tega dovoljenja (Uredba (ES) št. 327/98) |
|
— |
Somu valodā |
: |
Yhdistetyssä nimikkeistössä vahvistetun tullin alennus 30,77 prosentilla tämän todistuksen 17 ja 18 kohdassa ilmoitettuun määrään asti (asetus (EY) N:o 327/98) |
|
— |
Zviedru valodā |
: |
Nedsättning med 30,77 % av den tull som fastställs i Kombinerade nomenklaturen upp till den mängd som anges i fälten 17 och 18 i denna licens (förordning (EG) nr 327/98)” |
IV PIELIKUMS
“VIII PIELIKUMS
Regulas 4. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētie ieraksti
|
— |
Spāņu valodā |
: |
Exención del derecho de aduana hasta la cantidad indicada en las casillas 17 y 18 del presente certificado [Reglamento (CE) no 327/98, artículo 1, apartado 1, letra d)] |
|
— |
Čehu valodā |
: |
Osvobození od cla až do množství stanoveného v kolonkách 17 a 18 této licence (nařízení (ES) č. 327/98, čl. 1 odst. 1 písm. d)) |
|
— |
Dāņu valodā |
: |
Toldfri op til den mængde, der er angivet i rubrik 17 og 18 i denne licens (forordning (EF) nr. 327/98, artikel 1, stk. 1, litra d)) |
|
— |
Vācu valodā |
: |
Zollfrei bis zu der in den Feldern 17 und 18 dieser Lizenz angegebenen Menge (Verordnung (EG) Nr. 327/98, Artikel 1 Absatz 1 Buchstabe d) |
|
— |
Igauņu valodā |
: |
Tollimaksuvabastus kuni käesoleva litsentsi lahtrites 17 ja 18 näidatud koguseni (määruse (EÜ) nr 327/98 artikli 1 lõike 1 punkt d) |
|
— |
Grieķu valodā |
: |
Απαλλαγή από τον τελωνειακό δασμό έως την ποσότητα που αναγράφεται στα τετραγωνίδια 17 και 18 του παρόντος πιστοποιητικού [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 327/98 άρθρο 1 παράγραφος 1 στοιχείο δ)] |
|
— |
Angļu valodā |
: |
Exemption from customs duty up to the quantity indicated in boxes 17 and 18 of this licence (Regulation (EC) No 327/98, Article 1(1)(d)) |
|
— |
Franču valodā |
: |
Exemption du droit de douane jusqu'à la quantité indiquée dans les cases 17 et 18 du présent certificat [règlement (CE) no 327/98, article 1er, paragraphe 1, point d)] |
|
— |
Itāliešu valodā |
: |
Esenzione dal dazio doganale fino a concorrenza del quantitativo indicato nelle caselle 17 e 18 del presente titolo [regolamento (CE) n. 327/98, articolo 1, paragrafo 1, lettera d)] |
|
— |
Latviešu valodā |
: |
Atbrīvojumi no muitas nodokļa līdz šīs atļaujas 17. un 18. ailē norādītajam daudzumam (Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts) |
|
— |
Lietuviešu valodā |
: |
Atleidimas nuo muito mokesčio neviršijant šios licencijos 17 ir 18 langeliuose nurodyto kiekio (Reglamento (EB) Nr. 327/98 1 straipsnio 1 dalies d punktas) |
|
— |
Ungāru valodā |
: |
Vámmentes az ezen engedély 17. és 18. rovatában feltüntetett mennyiségig (327/98/EK rendelet 1. cikk (1) bekezdés d) pont) |
|
— |
Maltiešu valodā |
: |
Eżenzjoni tad-dazju tad-dwana sal-kwantità indikata fil-każi 17 u 18 taċ-ċertifikat preżenti [Regolament (KE) Nru 327/98, Artikolu 1, paragrafu 1, punt d)] |
|
— |
Holandiešu valodā |
: |
Vrijstelling van douanerecht voor hoeveelheden die niet groter zijn dan de in de vakken 17 en 18 van dit certificaat vermelde hoeveelheid (Verordening (EG) nr. 327/98, artikel 1, lid 1, onder d)) |
|
— |
Poļu valodā |
: |
Zwolnienie z cła ilości do wysokości wskazanej w sekcjach 17 i 18 niniejszego pozwolenia (rozporządzenie (WE) nr 327/98, art. 1 ust. 1 lit. d)) |
|
— |
Portugāļu valodā |
: |
Isenção do direito aduaneiro até à quantidade indicada nas casas 17 e 18 do presente certificado [Regulamento (CE) n.o 327/98, alínea d) do n.o 1 do artigo 1.o] |
|
— |
Slovāku valodā |
: |
Oslobodenie od cla až po množstvo uvedené v kolónkach 17 a 18 tejto licencie [článok 1 ods. 1 písm. d) nariadenia (ES) č. 327/98] |
|
— |
Slovēņu valodā |
: |
Oprostitev uvozne dajatve do količine, navedene v poljih 17 in 18 tega dovoljenja (Uredba (ES) št. 327/98, člen 1(1)(d)) |
|
— |
Somu valodā |
: |
Tullivapaa tämän todistuksen 17 ja 18 artiklassa ilmoitettuun määrään asti (asetuksen (EY) N:o 327/98 1 artiklan 1 kohdan d alakohta) |
|
— |
Zviedru valodā |
: |
Tullfri upp till den mängd som anges i fälten 17 och 18 i denna licens (Förordning (EG) nr 327/98, artikel 1.1 d) |
“IX PIELIKUMS
Kvotas un kvotas daļas sākot no 2007. gada
|
a) |
Kvota 63 000 tonnām pilnīgi slīpētu vai daļēji slīpētu rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta a) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
b) |
Kvota 20 000 tonnām lobītu rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta b) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Kvota 100 000 tonnām šķelto rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta c) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
d) |
Kvota 13 500 tonnām pilnīgi slīpētu vai daļēji slīpētu rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta d) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“X PIELIKUMS
Kvotas un kvotas daļas 2006. gadam
|
a) |
Kvota 63 000 tonnām pilnīgi slīpētu vai daļēji slīpētu rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta a) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
b) |
Kvota 20 000 tonnām lobīto rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta b) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Kvota 106 667 tonnām šķelto rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta c) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
d) |
Kvota 18 000 tonnām pilnīgi slīpētu vai daļēji slīpētu rīsu ievešanai, kas noteikta 1. panta, 1. punkta d) apakšpunktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Iepriekšējo kvotu daļu neizmantoto daudzumu atlikums, kas publicēts Komisijas regulā.
(2) Iepriekšējo kvotu daļu neizmantoto daudzumu atlikums, kas publicēts Komisijas regulā.
(3) Iepriekšējo kvotu daļu neizmantoto daudzumu atlikums, kas publicēts Komisijas regulā.
(4) Iepriekšējo kvotu daļu neizmantoto daudzumu atlikums, kas publicēts Komisijas regulā.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/39 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2153/2005
(2005. gada 23. decembris)
par atbalsta shēmu attiecībā uz olīveļļas privātu uzglabāšanu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 865/2004 par olīveļļas un galda olīvu tirgus kopējo organizāciju un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 827/68 (1), un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulas (EK) Nr. 865/2004 6. pantu paredz, ka nopietnu tirgus traucējumu gadījumā dažos Kopienas reģionos var īstenot atbalsta shēmu attiecībā uz olīveļļas privātu uzglabāšanu. |
|
(2) |
Lai šo shēmu vajadzības gadījumā varētu ātri ieviest, jāparedz sīki izstrādāti noteikumi minētās regulas piemērošanai. Šai privātās uzglabāšanas atbalsta shēmai ir jābalstās uz līgumiem ar uzņēmējiem, kas piedāvā pietiekošu nodrošinājumu un kas ir apstiprināti dalībvalstīs, pamatojoties uz konkrētiem noteikumiem. |
|
(3) |
Lai ar šo shēmu tirgū varētu vairāk ietekmēt ražotājus un lai atvieglotu kontroles pasākumus, atbalsts jāpiešķir galvenokārt par nefasētas neapstrādātas olīveļļas uzglabāšanu. |
|
(4) |
Ir jāsaņem informācija par olīveļļas cenu un ražošanas attīstību. Šī informācija ir vajadzīga, lai pastāvīgi sekotu līdzi olīveļļas tirgum un lai izvērtētu, vai nopietnu tirgus traucējumu nosacījumi apstiprinās ar faktiem. |
|
(5) |
Lai labāk atspoguļotu stāvokli tirgū, atbalsta apmērs jānosaka attiecībā uz tirgus nozarēm, kurās tas vajadzīgs. Eļļas kategorijas ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 865/2004 I pielikuma 1. daļā. |
|
(6) |
Jāprecizē, kāda informācija iekļaujama piedāvājumos un kā tos iesniedz un vērtē, lai katrā piedāvājumā būtu pilnīga informācija. |
|
(7) |
Konkursi jāizsludina vadoties pēc noteiktiem izstrādātiem noteikumiem, īpaši par iesniegšanas termiņu un katra iesniegtā piedāvājuma minimālo daudzumu. Lai spētu ietekmēt stāvokli tirgū, piedāvājumi īpaši jāiesniedz par ilgstošu uzglabāšanas posmu un attiecībā uz minimālo daudzumu, kas noteikts saistībā ar stāvokli nozarē. |
|
(8) |
Piedāvājuma izpilde jānodrošina ar nodrošinājuma iemaksu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (2), minēto nodrošinājuma iemaksas apjomu un ilgumu samērojot ar tirgus cenu svārstību iespējamību un uzglabāšanas dienu skaitu, kā arī izpildot prasības, kas dod tiesības uz atbalstu. |
|
(9) |
Pieņem piedāvājumus, kuros nav pārsniegts maksimālais apmērs par vienu uzglabāšanas dienu, kas jānosaka, ņemot vērā olīveļļas tirgus prasības. Jānodrošina piedāvājumu reprezentativitāte un atbilstība konkursa noteiktajiem maksimālajiem daudzumiem attiecībā uz visām noteiktajām kategorijām vai reģioniem. |
|
(10) |
Jāprecizē galvenie punkti, kas jāiekļauj līgumā. Lai tirgū nerastos traucējumi, Komisijai jābūt tiesīgai grozīt līguma termiņu, galvenokārt ņemot vērā ražas prognozes tam tirdzniecības gadam, kas seko līguma noslēgšanas gadam. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu shēmu pareizu pārvaldīšanu, jānorāda nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalsta avansu, nepieciešamās pārbaudes saistībā ar tiesībām pretendēt uz atbalstu, atbalsta aprēķina kārtība un informācija, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai. |
|
(12) |
Skaidrības un pārredzamības labad ir jāatceļ Komisijas 1998. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2768/98 par atbalsta shēmu attiecībā uz olīveļļas privātu uzglabāšanu (3) un tā jāaizstāj ar jaunu regulu. |
|
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Olīveļļas un galda olīvu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ražotāju dalībvalstu kompetentās iestādes slēdz līgumus par nefasētas neapstrādātas olīveļļas privātu uzglabāšanu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.
2. Lai noteiktu atbalstu, ko piešķir par nefasētas neapstrādātas olīveļļas privātas uzglabāšanas līgumu izpildi, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 865/2004 18. panta 2. punktā minēto procedūru var izsludināt konkursu uz ierobežotu laika posmu. Konkursu uz ierobežotu laika posmu izsludina vairākās daļās.
2. pants
1. Konkursu uz ierobežotu laika posmu var izsludināt, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
dažos Kopienas reģionos ir nopietni tirgus traucējumi, kurus var mazināt vai atrisināt ar pasākumiem nefasētas neapstrādātas olīveļļas privātai uzglabāšanai, |
|
b) |
viena vai vairāku tālāk minēto produktu vidējā cena, kas reģistrēta tirgū ne mazāk kā divu nedēļu ilgā laika posmā, ir zemāka par:
|
2. Uzaicinājumā uz konkursu, ko izsludina uz ierobežotu laika posmu, norāda visam konkursam paredzēto maksimālo daudzumu un var norādīt maksimālos daudzumus:
|
— |
katrai tās neapstrādātas olīveļļas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 865/2004 I pielikuma 1. daļā,, |
|
— |
katram Kopienas reģionam vai dalībvalstij. |
Konkurss uz ierobežotu laika posmu var būt izsludināts, ietverot tikai noteiktas pirmajā daļā minētās neapstrādātas olīveļļas kategorijas vai reģionus.
Konkursu uz ierobežotu laika posmu var slēgt pirms minētā laika posma beigām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 865/2004 18. panta 2. punktā noteikto procedūru.
3. pants
Olīveļļas nozares uzņēmēji, ko minētajam nolūkam apstiprina attiecīgās valsts kompetentā iestāde, drīkst iesniegt piedāvājumus konkursa daļās.
Dalībvalstis izstrādā kritērijus un procedūru tādu uzņēmēju apstiprināšanai, kas pieder vienai no turpmāk minētajām kategorijām:
|
a) |
olīveļļas ražotāju organizācija, kas sastāv no vismaz 700 olīvu audzētājiem, kad tā darbojas kā olīvu un olīveļļas ražošanas un tirdzniecības organizācija; |
|
b) |
ražotāju organizācija, kas pārstāv vismaz 25 % no tā reģiona olīvu audzētajiem vai olīveļļas ražotajiem, kurā tā atrodas; |
|
c) |
vairāku ekonomisko reģionu ražotāju organizāciju apvienība, kas sastāv no vismaz desmit ražotāju organizācijām, kuras minētas a) un b) punktos, vai kuras pārstāv vismaz 5 % no attiecīgās dalībvalsts olīveļļas ražošanas; |
|
d) |
eļļas spiestuve, kurā astoņu stundu darba dienā var iegūt vismaz divas tonnas eļļas un kurā divos iepriekšējos tirdzniecības gados kopā iegūts vismaz 500 tonnu neapstrādātas olīveļļas; |
|
e) |
iepakošanas uzņēmums, kura jauda dalībvalsts teritorijā ir vismaz 6 tonnas olīveļļas astoņu stundu darba dienā un kurā divos iepriekšējos tirdzniecības gados iepakots kopumā vismaz 500 tonnu olīveļļas. |
Gadījumā, ja viena vai vairākas olīvu un olīvu eļļas ražošanas un tirdzniecības organizācijas pieder pie otrās daļas a) punkta minētajam organizācijām, šādi grupēti olīvu audzētāji ir jāizvērtē individuāli, lai aprēķinātu minimālo 700 olīvu audzētāju skaitu.
4. pants
Apstiprināšanas nolūkā, kas minēta 3. pantā, uzņēmēji uzņemas:
|
a) |
ļaut dalībvalsts kompetentajai iestādei aizzīmogot tvertnes, kurās atrodas neapstrādāta olīveļļa, uz kuru attiecas uzglabāšanas līgums; |
|
b) |
veikt eļļas krājumu un, ja vajadzīgs, olīvu krājumu uzskaiti; |
|
c) |
veikt visas pārbaudes, kas paredzētas šajā atbalsta shēmā attiecībā uz privātas uzglabāšanas līgumiem. |
Attiecīgie uzņēmēji deklarē savu noliktavu ietilpību, iesniedz to plānus un pierāda atbilstību 3. panta nosacījumiem.
5. pants
1. Uzņēmējus, kas atbilst 3. un 4. pantā minētajiem nosacījumiem, apstiprina un viņiem piešķir apstiprinājuma numuru divu mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā saistībā ar apstiprinājuma pieprasījumu iesniegts pilns dokumentu komplekts.
2. Neskarot 17. panta 3. punktu:
|
a) |
olīvu audzētāju organizācijas un to apvienības, kā arī eļļas spiestuves un iepakošanas uzņēmumi, kurus dalībvalstis ir atzinušas privātas uzglabāšanas darbības veikšanai no 1998./1999. tirdzniecības gada līdz 2004./2005. tirdzniecības gadam tiek uzskatīti par apstiprinātiem šīs regulas nozīmē, ja tie atbilst 3. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem; |
|
b) |
apstiprinājumu nepiešķir vai nekavējoties atsauc uzņēmējam, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
|
6. pants
1. Dalībvalstis ik nedēļu, vēlākais trešdien, Komisijai paziņo tās galvenajos reprezentatīvajos tirgos iepriekšējā nedēļā konstatētās vidējās cenas dažādām tās eļļas kategorijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 865/2004 I pielikumā.
Cenas paziņo elektroniski un pievieno komentārus par darījumu apjomu un pārstāvību.
2. Dalībvalstis līdz katra mēneša desmitajai dienai Komisijai dara zināmu olīveļļas un galda olīvu ražošanas kopapjoma prognozes attiecīgajam tirdzniecības gadam.
3. Katru tirdzniecības gadu no septembra līdz maijam, vēlākais līdz katra mēneša piecpadsmitajai dienai, dalībvalstis Komisijai dara zināmu no attiecīgā tirdzniecības gada sākuma saražotās olīveļļas un galda olīvu daudzumu novērtējumu.
Lai iegūtu šos datus, dalībvalstis var izmantot dažādus informācijas avotus, tostarp eļļas spiestuvju un galda olīvu pārstrādes uzņēmumu sniegto informāciju, olīvu audzētāju aptaujas vai statistikas iestāžu novērtējumus.
Dalībvalstis pirms attiecīgā tirdzniecības gada beigām Komisijai dara zināmu olīveļļas un galda olīvu paredzētā saražotā daudzuma kopapjomu.
4. Dalībvalstis izveido tādu datu vākšanas sistēmu, kuru tās uzskata par piemērotu, lai iegūtu un sagatavotu 2. un 3. punktā paredzētos ziņojumus, un, vajadzības gadījumā, uzliek attiecīgajiem olīveļļas uzņēmējiem pienākumu sūtīt attiecīgos datus.
5. Paredzamā olīveļļas un galda olīvu daudzuma novērtējums, kas minēts 2. un 3. punktā ir jāsūta ar elektronisko pastu uz Komisijas sagatavotās veidlapas.
6. Komisija var izmantot informāciju no citiem avotiem.
7. pants
Piedāvājumu iesniegšanas termiņi attiecībā uz konkursa daļām ir šādi:
|
a) |
novembrī, janvārī, februārī, martā, aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, septembrī un oktobrī – no mēneša ceturtās dienas līdz astotās dienas pulksten 12 un no astoņpadsmitās dienas līdz divdesmit otrās dienas pulksten 12; |
|
b) |
augustā – no mēneša astoņpadsmitās dienas līdz divdesmit trešajās dienas pulksten 12; |
|
c) |
decembrī – no mēneša devītās dienas līdz četrpadsmitās dienas pulksten 12. |
Iesniegšanas termiņš noteikts pēc Briseles laika. Ja dienā, kad beidzas iesniegšanas termiņš, par piedāvājumu pieņemšanu atbildīgā iestāde dalībvalstī ir slēgta, tad iesniegšanas termiņš beidzas iepriekšējās darba dienā pulksten 12.
8. pants
1. Neierobežojot 15. pantu, piedāvājumi par minimums 50 tonnām jāiesniedz, norādot atbalsta apjomu par vienu dienu nefasētas neapstrādātas olīveļļas, kas atbilst vienai no trijām Regulas (EK) Nr. 865/2004 I pielikuma 1. daļā minētajām kategorijām, 365 dienu ilgai privātai uzglabāšanai aizzīmogotās tvertnēs un saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
2. Apstiprinātie uzņēmēji piedalās konkursa daļās, iesniedzot rakstisku piedāvājumu dalībvalsts kompetentajā iestādē un pretī saņemot iesniegšanas apliecinājumu, vai to nosūtot elektroniski minētajai iestādei.
Ja uzņēmējs piedalās konkursa daļās par eļļu, kas atbilst vairāk nekā vienai kategorijai, vai attiecībā uz tvertnēm, kas atrodas dažādās vietās, tad par katru atsevišķu gadījumu jāiesniedz atsevišķs piedāvājums.
Piedāvājums ir derīgs tikai attiecībā uz vienu konkursa daļu. Iesniegtie piedāvājumi nav atsaucami vai maināmi pēc piedāvājuma iesniegšanas beigu datuma.
9. pants
1. Piedāvājumos, kas minēti 8. pantā, iekļauj:
|
a) |
norādi uz šo regulu un to konkursa daļu, uz kuru attiecas piedāvājums; |
|
b) |
pretendenta nosaukumu un adresi; |
|
c) |
apstiprinātā uzņēmēja kategoriju, kas minēta 3. panta 1. punktā, kā arī apstiprinājuma numuru; |
|
d) |
neapstrādātas olīveļļas, uz kuru attiecas piedāvājums, daudzumu un kategoriju; |
|
e) |
uzglabāšanas tvertņu atrašanās vietas precīzu adresi un nepieciešamo informāciju tvertņu, uz kuram attiecas piedāvājums, identifikācijai; |
|
f) |
atbalsta apmēru vienai dienai par vienas tonnas neapstrādātas olīveļļas privātu uzglabāšanu, to izsakot EUR ar precizitāti līdz divām decimālzīmēm; |
|
g) |
nodrošinājuma apmēru, kas nosakāms saskaņā ar 10. pantu tās dalībvalsts valūtā, kurā iesniedz piedāvājumu. |
2. Lai piedāvājuma atzītu par derīgu, jāievēro šādi nosacījumi:
|
a) |
kopā ar attiecīgajiem dokumentiem piedāvājumam jābūt sastādītam tās dalībvalsts valodā vai vienā no valodām, kuras kompetentajā iestādē iesniedz piedāvājumu; |
|
b) |
piedāvājums jāiesniedz saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un jo īpaši tajā jāiekļauj visas 1. punktā uzskaitītās norādes; |
|
c) |
piedāvājumā jāiekļauj tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus; |
|
d) |
piedāvājumu iesniedz dalībvalsts apstiprinātais uzņēmējs, un tam jāattiecas uz minētajā valstī izvietotajām uzglabāšanas tvertnēm; |
|
e) |
piedāvājums jāiesniedz kopā ar pierādījumiem par tajā paredzētā nodrošinājuma iemaksu, ko pretendents veicis pirms piedāvājumu iesniegšanas beigu dienas. |
10. pants
1. Pretendents iemaksā nodrošinājumu EUR 50 apmērā par katru olīveļļas tonnu, kura attiecas uz piedāvājumu.
2. Gadījumā, ja piedāvājumi tiek noraidīti, 1. punktā minēto nodrošinājumu atbrīvo tūlīt pēc attiecīgās konkursa daļas atbalsta minimālā apmēra publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Gadījumā, ja piedāvājumam tiek piešķirts atbalsts, tad 1. punktā minēto nodrošinājumu papildina ar nodrošinājumu EUR 200 apmērā par katru olīveļļas tonnu, to veicot ne vēlāk kā līguma izpildes pirmajā dienā, kā minēts 13. panta 3. punkta otrajā daļā.
4. Primārā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē attiecībā uz 1. un 3. punktā minētā nodrošinājuma atbrīvošanu ir sešus mēnešus ilga uzglabāšana, ko paredz piedāvājumā saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem līguma nosacījumiem.
Tomēr gadījumā, ja saskaņā ar 15. pantu līguma termiņu samazina līdz laikposmam, kas ir īsāks par sešiem mēnešiem, pirmajā daļā minētais uzglabāšanas laiks ir tikpat ilgs kā līguma izpildes laiks.
11. pants
1. Piedāvājumus izvērtē attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez sabiedrības pārstāvju klātbūtnes. Ievērojot 2. punkta nosacījumus, klātesošo personu pienākums ir neizpaust ar piedāvājumiem saistītās ziņas.
2. Par derīgajiem piedāvājumiem, kas sakārtoti pēc summas pieaugošā kārtībā, nenorādot piedāvājuma iesniedzējus, Komisijai paziņo elektroniski ne vēlāk kā četrdesmit astoņas stundas pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.
Ja iesniegšanas termiņš beidzas piektdienā, tad par piedāvājumiem paziņo ne vēlāk kā nākamajā pirmdienā pulksten 12 pēc Briseles laika.
3. Attiecībā uz katru paziņoto piedāvājumu iesniedz ziņas par eļļas daudzumu, eļļas kategoriju un apjomu, kas minēti 9. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā. Turklāt, ja konkursa kārtībā attiecībā uz reģioniem noteikts maksimālais daudzums, tad attiecībā uz katru piedāvājumu jānorāda attiecīgie reģioni.
12. pants
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 865/2004 18. panta 2. punktā noteikto procedūru un, pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem, nosaka atbalsta maksimālo apmēru par vienu privātās uzglabāšanas dienu, to darot ne vēlāk kā devītajā darba dienā pēc tam, kad beidzies katras attiecīgās konkursa daļas piedāvājumu iesniegšanas termiņš.
2. Atbalsta maksimālo apmēru nosaka, ņemot vērā olīveļļas tirgus stāvokli un tajā paredzamo attīstību, kā arī iespējas ar attiecīgo pasākumu būtiski ietekmēt tirgus regulēšanu.
Turklāt jāņem vērā daudzumi, uz ko jau attiecas privātas uzglabāšanas līgumi, un saņemto pieteikumu daudzumi.
3. Nosakot maksimālo daudzumu, un saskaņā ar iepriekšminēto procedūru, visus piedāvājumus attiecībā uz eļļas kategoriju vai reģionu, kam ir noteikts maksimālais daudzums saskaņā ar 2. panta 2. punktu, var noraidīt, ja attiecībā uz attiecīgo kategoriju vai reģionu:
|
— |
piedāvājumi nav reprezentatīvi, |
|
— |
noteiktais maksimālais apmērs var izraisīt atbilstīgā maksimālā daudzuma pārsniegšanu. |
13. pants
1. Neierobežojot 12. panta 3. punktu, līgumu slēdz ar pretendentu vai pretendentiem, kuru piedāvājumi iesniegti saskaņā ar 11. panta 2. punktu un kuru piedāvājums attiecībā uz tajā norādīto daudzumu atbilst vai ir mazāks nekā atbalsta maksimālais apmērs par vienu privātas uzglabāšanas dienu.
Izraudzītā pretendenta tiesības un pienākumus nevar nodot citiem.
2. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde rakstveidā paziņo visiem pretendentiem par konkursa iznākumu, to darot ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc atbalsta maksimālā apmēra publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Līguma noslēgšanas diena ir tā, kurā pretendentam tiek nosūtīts paziņojums par piedāvājuma pieņemšanu.
Līguma izpildes sākuma diena, ja iemaksāts 10. panta 3. punktā minētais nodrošinājums, ir nākamā diena pēc līguma noslēgšanas, un eļļa jāuzglabā atbilstīgi līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
Tomēr līguma izpildi nevar uzsākt pirms tvertnes nav aizzīmogotas pēc paraugu ņemšanas saskaņā ar 4. punkta c) un d) apakšpunktu.
4. Trīsdesmit dienu laikā pēc līguma noslēgšanas dalībvalsts kompetentā iestāde:
|
a) |
identificē tvertnes, kurās atrodas attiecīgā olīveļļa; |
|
b) |
reģistrē eļļas tīrsvaru; |
|
c) |
ņem piedāvājumu reprezentējošu eļļas paraugu; |
|
d) |
aizzīmogo katru tvertni. |
Dalībvalsts pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, pirmajā daļā paredzēto trīsdesmit dienu termiņu var pagarināt par piecpadsmit dienām.
5. Paņemto paraugu, kas minēts 4. punkta c) punktā, analizē pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu, ka neapstrādātā olīveļļa atbilst noslēgtā līguma kategorijai.
Ja analīzes rezultāts neatbilst noslēgtā līguma eļļas kategorijai, viss daudzums, uz ko attiecas piedāvājums, tiek noraidīts un 10. panta 1. punktā minētais nodrošinājums tiek ieturēts.
14. pants
1. Līgumu sastāda divos eksemplāros un tajā ietver vismaz šādas ziņas:
|
a) |
dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukums un adrese; |
|
b) |
līgumslēdzēja pilna pasta adrese, apstiprinājuma numurs un kategorija, kā minēts 3. pantā; |
|
c) |
uzglabāšanas vietas precīza adrese un attiecīgo tvertņu atrašanās vieta; |
|
d) |
līguma noslēgšanas datums; |
|
e) |
līguma izpildes sākuma un beigu datums saskaņā ar 15. panta noteikumiem; |
|
f) |
norāde uz šo regulu un uz attiecīgo konkursa daļu. |
2. Līgumā attiecībā uz katru tā aptverto produktu partiju norāda:
|
a) |
neapstrādātās olīveļļas kategoriju un tīrsvaru; |
|
b) |
tvertņu, kurās atrodas šī eļļa, identifikācija un atrašanās vieta. |
3. Līgums līgumslēdzējam uzliek par pienākumu:
|
a) |
līgumā paredzēto laiku uz sava rēķina un uz savu atbildību glabāt noteiktu daudzumu attiecīgā produkta; |
|
b) |
dažādu kategoriju eļļu uzglabāt atsevišķās līgumā paredzētās tvertnēs, ko aizzīmogojusi dalībvalsts kompetentā iestāde; |
|
c) |
ļaut dalībvalsts kompetentajai iestādei jebkurā laikā pārbaudīt līguma prasību izpildi. |
Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto tvertņu maiņai jāsaņem minētās iestādes atļauja, to veic iestādes pārstāvja klātbūtnē, no attiecīgajām tvertnēm ņem reprezentējošu paraugu un tvertnes no jauna aizzīmogo saskaņā ar 13. panta 4. punkta c) un d) apakšpunktu.
4. Neierobežojot 15. panta noteikumus, ja līgumslēdzējs lauž līgumu tā izpildes laikā, tas zaudē atbalsta maksājumu par visu līguma periodu un par visiem līgumā paredzētajiem daudzumiem.
15. pants
1. Komisija, pamatojoties uz tendencēm olīveļļas tirgū un tā attīstības prognozēm, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 865/2004 18. panta 2. punktā noteikto procedūru var lemt saīsināt spēkā esošo līgumu termiņu.
Izmaiņas līgumos var pieņemt tikai laika posmā no 1. septembra līdz 31. decembrim, un tās nevar stāties spēkā pirms tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā izmaiņas pieņemtas.
2. Ja līgumu groza saskaņā ar 1. punktu, tad Komisija paredz procentuālu samazinājumu, ko pēc noteikta datuma piemēro visiem šajā datumā pildītajiem līgumiem par paredzēto līguma izpildes dienu skaitu.
16. pants
1. Sākot ar līguma izpildes sākuma dienu, kas minēta 13. panta 3. punkta otrajā daļā, var izmaksāt avansu, kas atbilst atbalstam, kuru sniedz attiecībā uz laika posmu no līguma izpildes sākuma dienas līdz nākamajam 31. augustam, ar noteikumu, ka ir sniegts nodrošinājums 120 % apmērā no avansa summas.
Attiecībā uz līgumiem, kas ir spēkā no 1. janvāra, jauno avansu var iemaksāt par laika posmu no 1. septembra līdz minēto līgumu termiņa beigām, piemērojot pirmajā daļā paredzētos noteikumus.
2. Šā panta 1. punktā minēto nodrošinājumu atbrīvo tūlīt pēc atbalsta atlikuma izmaksas saskaņā ar 18. panta 3. punktu.
17. pants
1. Pirms galīgā atbalsta maksājuma dalībvalsts kompetentā iestāde:
|
a) |
apkopo un pārbauda šajā regulā paredzēto nosacījumu izpildes pierādījumus; |
|
b) |
veic vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka attiecīgā olīveļļa atrodas glabāšanā visu līgumā minētā uzglabāšanas posma laiku; |
|
c) |
veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līguma prasību izpildes pārbaudi. |
2. Līguma prasību izpildes pārbaudes ietver uzglabāto preču fiziskas pārbaudes, kā arī uzskaites datu pārbaudes.
Fiziskajā pārbaudē jo īpaši pārliecinās, vai krājumi, uz kuriem attiecas līgums, atbilst tajā paredzētajām eļļas kategorijām, vai tvertnes ir aizzīmogotas un vai ir atrodami paredzētie eļļas daudzumi.
3. Ja līguma prasības nav izpildītas, atbalstu nepiešķir un, neierobežojot citus sodus, ko var piemērot, anulē uzņēmējam piešķirto apstiprinājumu. Turklāt nodrošinājums, kas minēts 10. un 16. pantā, tiek ieturēts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 nosacījumiem.
18. pants
1. Atbalsta apmēru aprēķina attiecībā uz tīrsvaru, kas reģistrēts saskaņā ar 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu.
Likme, ko piemēro pārrēķinot privātās uzglabāšanas atbalstu valsts valūtā, ir konversijas likme, ko piemēro līguma izpildes sākuma dienā, kas minēta 13. panta 3. punkta otrajā daļā.
2. Prasības attiecībā uz daudzumiem, kas paredzēti piedāvājumos un līgumos, uzskata par izpildītām, ja tās ir izpildītas attiecībā uz 98 % no minētā daudzuma.
Ja 13. panta 5. punktā minētā analīze neapstiprina, ka tvertnē esošā eļļa atbilst kategorijai, par kuru noslēgts līgums, tad visu attiecīgā piedāvājuma aptverto daudzumu uzskata par prasībām neatbilstošu.
3. Atbalstu vai, ja saskaņā ar 16. pantu ir izmaksāts avanss, atbalsta atlikumu izmaksā tikai tad, kad ir izpildītas visas līguma prasības. Atbalstu vai tās atlikumu izmaksā pēc prasību izpildes pārbaudes sešdesmit dienu laikā pēc līguma termiņa beigām.
19. pants
1. Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās paredzējušas, lai piemērotu šo regulu, kā arī dara zināmu līguma paraugu.
2. Dalībvalstis Komisijai elektroniski paziņo par olīveļļas daudzumiem, par ko ir piešķirts atbalsts un, vajadzības gadījumā, uz kuriem tas neattiecas:
|
— |
līguma noslēgšana, |
|
— |
atbilstība līguma prasībām vai tā pilnīga izpilde. |
Pirmajā daļā minētajos paziņojumos norāda konkursa attiecīgo daļu un, ja vajadzīgs, attiecīgās eļļas kategorijas, uzņēmējus vai reģionus. Paziņojumu veic pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā tā mēneša desmitajā dienā, kas seko attiecīgajam mēnesim.
20. pants
Atceļ Regulu (EK) Nr. 2768/98.
21. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. novembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp., labota ar OV L 206, 9.6.2004., 37. lpp.
(2) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).
(3) OV L 346, 22.12.1998., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1432/2004 (OV L 264, 11.8.2004., 6. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/47 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2154/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par nosaukuma reģistrāciju “Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā” (“Sidra de Asturias” vai “Sidra d’Asturies”) [ACVN]
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1), un jo īpaši tās 6. panta 3. un 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 2. punktu Spānijas pieteikums reģistrēt nosaukumu “Sidra de Asturias” vai “Sidra d’Asturies” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
|
(2) |
Komisija nav saņēmusi nevienu iebilduma paziņojumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāieraksta “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā minētos nosaukumus iekļauj Komisijas Regulas (EK) Nr. 2400/96 (3) pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, kas paredzēti cilvēku uzturam
Citi I pielikumā uzskaitītie produkti (garšvielas utt.)
SPĀNIJA
“Sidra de Asturias” vai “Sidra d’Asturies” – (ACVN)
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/49 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2155/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru groza specifikācijas elementus Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikumā sniegtajam cilmes vietas nosaukumam (Miel de sapin des Vosges) [ACVN]
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas preču ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzību (1), un jo īpaši tās 9. panta trešo daļu un 6. panta 3. punktu un 4. punkta otro ievilkumu,
tā kā:
|
(1) |
Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2081/92 9. panta pirmajai daļai Francija ir lūgusi grozīt ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2) reģistrētā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Miel de sapin des Vosges” specifikācijas elementus. |
|
(2) |
Šāda grozījuma nolūks ir mainīt metodi medus krāsas noteikšanai, ko pašlaik veic, nosakot intensitāti atbilstoši Pfunda skalai. |
|
(3) |
Pēc šāda grozījuma izdarīšanas medus krāsas kritēriju pārbaudīs organoleptiski attiecībā pret references paraugu raksturīgajā krāsā. Ar šo metodi iegūto rezultātu uzskata par ticamāku. |
|
(4) |
Izskatot minēto lūgumu veikt grozījumu, konstatēja, ka grozījums ir maznozīmīgs. Šādi tika konstatēts tādēļ, ka grozījums nemaina cilmes vietas nosaukuma raksturojumu, jo krāsas raksturojums paliek nemainīgs. Atšķiras tikai šīs krāsas noteikšanas metode. |
|
(5) |
Tādēļ aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Miel de sapin des Vosges” specifikācijā Regulas (EEK) Nr. 2081/92 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais punkts “apraksts” ir jāgroza, svītrojot norādi par intensitāti atbilstoši Pfunda skalai. |
|
(6) |
Atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 383/2004 (3) 4. pantam specifikācijas kopsavilkumu Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(7) |
Konstatēja arī to, ka grozījums atbilst Regulai (EEK) Nr. 2081/92. Tādēļ izmaiņas produkta “Miel de sapin des Vosges” aprakstā ir jāreģistrē un jāpublicē. Attiecīgi kopsavilkumā jānorāda specifikācijā iekļautās ziņas par aizsargātā cilmes vietas nosaukuma medus krāsu. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargāto cilmes vietas nosaukumu regulatīvās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 1. un 2. punktā paredzēto procedūru nepiemēro 2. pantā minēto grozījumu gadījumā.
2. pants
Cilmes vietas nosaukuma “Miel de sapin des Vosges” specifikāciju groza atbilstīgi šīs regulas I pielikumam.
3. pants
Specifikācijas galveno elementu kopsavilkums pievienots šīs regulas II pielikumā.
4. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 704/2005 (OV L 118, 5.5.2005., 14. lpp.).
I PIELIKUMS
Cilmes vietas nosaukuma “ Miel de sapin des Vosges ” (Francija) specifikāciju punktu “4.2. Apraksts” aizstāj ar šādu punktu:
“4.2.
II PIELIKUMS
KOPSAVILKUMS
Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92
“MIEL DES SAPIN DES VOSGES”
EK Nr.: FR/00204/11.7.2004
ACVN (X) AĢIN ( )
Šis kopsavilkums ir sagatavots informatīvā nolūkā. Lai iegūtu visu informāciju konkrēti par ACN vai AĢN produktu ražotājiem, ir jāiepazīstas ar visu specifikāciju, kas ir pieejama konkrētajā valstī un Eiropas Komisijas dienestos (1).
1.
|
Nosaukums |
: |
Institut National des Appellations d'Origine |
|
Adrese |
: |
51, rue d'Anjou – 75008 Paris |
|
Tālrunis |
: |
01 53 89 80 00 |
|
Fakss |
: |
01 42 25 57 97 |
2.
|
2.1. |
Nosaukums |
: |
Syndicat de défense du Miel de Sapin des Vosges |
|
2.2. |
Adrese |
: |
2, chemin du Cant – 88700 Roville-aux-Chênes |
|
2.3. |
Sastāvs |
: |
ražotāji/pārstrādātāji (X) citi ( ) |
3.
4.
4.1. Nosaukums
“Miel de sapin des Vosges”4.2. Apraksts Šķidrs medus, kas iegūts no nektāra, kuru bites ievākušas no Vogēzu eglēm; šim medum ir liegs aromāts un iesala garša, medus nav rūgts, un tam nav neraksturīgu piegaršu. Medus ir tumši brūnā krāsā ar blāvi zaļganu nokrāsu.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals Vogēzu priežu medus ražošana ir izplatīta Vogēzu kalnu Lotringas nogāzēs, kurās, neskaitot Vogēzu departamentu, ietilpst arī dažas Mertas un Mozeles departamenta komūnas, Mozeles, Augšsonas departamenta komūnas, kā arī Belforas teritorija.
4.4. Izcelsmes apliecinājums Medus jāievāc (termins “ievākšana” aptver gan bišu darbu, gan izņemšanu no kārēm un medus sviešanu), jānotecina un jāakreditē ģeogrāfiskajā apgabalā, kas attiecīgi definēts šim nosaukumam.
Akreditācijas procesā jāiesniedz:
|
— |
deklarācija par stropu izvietojumu, kurā attiecībā uz katru saimniecību norādīts datums, kad šie stropi novietoti, stropu skaits un precīza to atrašanās vieta, |
|
— |
ražas deklarācija, ko ik gadus sagatavo stropu skaitu deklarējušais ražotājs, norādot saimniecībā saražotā medus kopējo daudzumu, kā arī tā medus daudzumu, kas var pretendēt uz aizsargāta cilmes vietas nosaukuma piešķiršanu. |
Turklāt ikvienam medus ražotājam ik gadus jādeklarē viņa rīcībā esošie medus krājumi.
Ieraksti reģistrā sniedz informāciju par medus izcelsmi un galamērķi, kā arī par to, kāds ir saražotā medus un apritē laistā medus daudzums.
Visu šo procedūru noslēdz zinātniskas analīzes un organoleptiskās pārbaudes, lai pārliecinātos par produkta kvalitāti un atbilstību standartiem.
Ar aizsargāto cilmes nosaukumu “ Miel de sapin des Vosges ” medu var tirgot tikai tad, ja par šo medu ir piešķirts akreditācijas sertifikāts, ko pēc iepriekš minēto pārbaužu veikšanas ir izsniedzis Cilmes vietas nosaukumu Valsts institūts atbilstoši nosacījumiem, ko paredz valsts tiesību akti, kas reglamentē attiecīgo nosaukumu.
Līdztekus produkta izcelsmes apliecinājumiem katram traukam piestiprina identificēšanas mehānismu, kas, trauku atverot, tiek salauzts. Šos identificēšanas mehānismus var saņemt, uzrādot akreditācijas sertifikātus.
4.5. Iegūšanas metode Šo medu iegūst no nektāra, ko ievākušas bites Vogēzu eglēs (Abies pectinata). Nektāru no egļu sulas izstrādā laputis, pēc tam to ievāc bites. Medus sviešana notiek, veicot centrifugēšanu aukstā veidā; medus obligāti ir jāfiltrē, kā arī jānotecina vismaz divas nedēļas. Medu pasterizēt ir aizliegts. Gatavs medus ir šķidrs. Saražotā Vogēzu egļu medus apjoms ik gadus atšķiras atkarībā no saražotā nektāra (tā sauktā “miellée”) daudzuma.
4.6. Saikne Vogēzu egļu medus ir produkts, kas ir ļoti cieši saistīts ar tā izcelsmes teritoriju; tas ir kā posms nepārtrauktā ķēdē, kas aizsākas ar Vogēzu eglēm – nebūt ne visbiežāk sastopamajiem skujkokiem Vogēzu masīvā, kas attīstās simbiozē ar augsni, kuru veido skābs substrāts, granīts un smilšakmens. Tieši no šīs sugas skujkokiem laputis iegūst sulu, ko pārstrādā nektārā, kuru ievāc bites, lai ražotu šim apgabalam raksturīgo medu.
Šā medus ražošana ir arī cieši saistīta ar Vogēzu reģionam raksturīgo skujkoku mežu audzēm, no kurām biškopji ir pratuši iegūt šo medu, kā arī saglabāt tā raksturīgās īpašības.
4.7. Kontroles iestāde
|
Nosaukums |
: |
I.N.A.O. |
|
Adrese |
: |
51, rue d'Anjou 75008 Paris |
|
Nosaukums |
: |
D.G.C.C.R.F. |
|
Adrese |
: |
59, Bd V. Auriol 75703 Paris Cedex 13 |
4.8. Marķējums Tā medus marķējumā, kam piešķirts aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Miel de sapin des Vosges”, ietilpst norāde “Miel de sapin des Vosges”, kā arī norāde “Appellation d’origine contrôlée” vai “AOP”. Vārdiem “Appellation d’origine contrôlée” ir jābūt rakstītiem tūlīt pēc produkta nosaukuma un ne vairāk kā divreiz mazākiem burtiem. Visai šai informācijai ir jābūt sagrupētai vienā redzes laukā.
4.9. Valsts prasības Dekrēts par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Miel de sapin des Vosges”.
(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa, B-1049 Brisele.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/54 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2156/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru groza specifikācijas elementus Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikumā sniegtajam cilmes vietas nosaukumam (Siurana) [ACVN]
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas preču ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzību (1), un jo īpaši tās 9. pantu un 6. panta 3. punktu un 4. punkta otro ievilkumu,
tā kā:
|
(1) |
Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 2. punktam Spānijas lūgumu grozīt ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2) reģistrētā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Siurana” specifikācijas elementus publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). |
|
(2) |
Komisija nav saņēmusi nevienu iebildumu paziņojumu Regulas (EEK) Nr. 2081/92 7. panta nozīmē, tādēļ šie grozījumi ir jāreģistrē un jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Cilmes vietas nosaukuma “Siurana” specifikāciju groza atbilstīgi šīs regulas I pielikumam.
2. pants
Specifikācijas galveno elementu kopsavilkums pievienots šīs regulas II pielikumā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 70/2005 (OV L 119, 11.5.2005., 3. lpp.).
(3) OV C 162, 11.7.2003., 8. lpp. (“Siurana”).
I PIELIKUMS
SPĀNIJA
“Siurana”
Izdarīts šāds grozījums.
|
— |
Attiecīgā specifikāciju pozīcija:
|
|
— |
Grozījums: Ir paredzēts paplašināt šā nosaukuma ģeogrāfisko apgabalu, iekļaujot tajā šādas komūnas.
Aplūkojot saikni, kas pastāv starp šo ģeogrāfisko apgabalu, kuru paredzēts paplašināt, un vidi (vēsturi, augsnes veidu, reljefa un klimatiskos faktorus), jāsecina, ka šis apgabals pēc paplašināšanas saglabā to pašu veselumu un viendabību, kas to raksturoja pirms tā paplašināšanas (sākotnējais ACN), un visos aspektos atbilst Kopienas reģistrā noteikta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma specifikācijām. Tajā ražo augstākā labuma neapstrādāto olīveļļu, kurai ir arī tādas pašas īpašības kā aizsargātai olīveļļai. |
(1) Garcia: 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 22. un 23. zona.
II PIELIKUMS
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2081/92
“SIURANA”
(EK NR.: ES/0072/24.1.1994.)
ACVN (X) AĢIN ( )
Šis kopsavilkums ir sagatavots informatīvā nolūkā. Lai iegūtu visu informāciju, konkrēti, par ACN vai AĢN produktu ražotājiem, ir jāiepazīstas ar visām specifikācijām, kas ir pieejamas konkrētā valstī un Eiropas Komisijas dienestos (1).
1.
|
Nosaukums |
: |
Subdirección General de Sistemas de Calidad Diferenciada. Dirección General de Alimentación. Secretaría General de Agricultura, Pesca y Alimentación del Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación. |
|
Adrese |
: |
Paseo Infanta Isabel” 1 – E-28071 MADRID |
|
Tālrunis |
: |
(34) 913 47 53 94 |
|
Fakss |
: |
(34) 913 47 54 10 |
2.
|
2.1. |
|
|
2.2. |
|
|
2.3. |
|
3.
4.
4.1. Nosaukums “Siurana”
4.2. Apraksts Neapstrādāta olīveļļa, kas iegūta no “Arbequina”, “Royal” un “Morrut” šķirnes olīvām tās skābuma līmenis ir zemāks par 0.5. Maksimālais peroksīda rādītājs: 12; mitruma un piemaisījumu līmenis ir zemāks vai vienāds ar 0.1. Zaļgani dzeltena krāsa, maiga augļu garša.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals Ģeogrāfiskais apgabals ietver vairākas komūnas un šķērso Taragonas provinci no Leridas līdz Vidusjūras krastam. Apgabalu veido šādas komūnas:
|
Reģions |
Komūna |
|
Alt Camp |
Aiguamúrcia; Alcover; Alió; Bràfim; Cabra del Camp; Els Garidells; Figuerola del Camp; Masó, la; Milà, el; Montferri; Nulles; Pla de Santa Maria, el; Pont d'Armentera, el; Puigpelat; Querol; Riba, la; Rodonyà; Rourell, el; Vallmoll; Valls; Vilabella; Vila-rodona |
|
Baix Camp |
Albiol, l'; Aleixar, l'; Alforja; Almoster; Arbolí; Argentera l'; Borges del Camp, les; Botarell; Cambrils; Castellvell del Camp; Colldejou; Duesaigües; Maspujols; Montbrió del Camp; Mont-Roig del Camp; Pratdip; Reus; Riudecanyes; Riudecols; Riudoms; Selva del Camp, la; Vilanova d'Escornalbou; Vilaplana; Vinyols i els Arcs |
|
Baix Penedès |
Albinyana; Arboç, l'; Banyeres del Penedès; Bellvei; Bisbal del Penedès, la; Bonastre; Calafell; Cunit; Llorenç del Penedès; Masllorenç; Montmell, el; Sant Jaume dels Domenys; Santa Oliva; Vendrell, el |
|
Conca de Barberà |
Barberà de la Conca; Blancafort; Espluga de Francolí, l'; Montblanc; Pira; Sarral; Senan; Solivella; Vallclara; Vilanova de Prades; Vilaverd; Vimbodí |
|
Priorat |
Bellmunt del Priorat; Bisbal de Falset, la; Cabacés; Capçanes; Cornudella de Montsant; Falset; Figuera, la; Gratallops; Guiamets, els; Lloar, el; Marçà; Margalef; Masroig, el; Molar, el; Morera de Montsant, la; Poboleda; Porrera; Pradell de La Teixeta; Torre de Fontaubella, la; Torroja del Priorat; Ulldemolins; Vilella Alta, la; Vilella Baixa, la |
|
Ribera d’Ebre |
Flix (2); Garia (2); Palma D’Ebre, la; Tivissa (2); Torre de L'Espanyol, la (2); Vinebre (2) |
|
Tarragonès |
Altafulla; Montmell, el; Constantí; Creixell; Morell, el; Nou de Gaià, la; Pallaresos, els; Perafort; Pobla de Mafumet, la; Pobla de Montornès, la; Renau; Riera de Gaià, la; Roda de Barà; Salomó: Salou; Secuita, la; Tarragone; Torredembarra; Vespella de Gaià; Vilallonga del Camp; Vila-Seca |
4.4. Izcelsmes apliecinājums Olīvu audzes atrodas ražošanas apgabalā un ir reģistrētas Regulatīvās padomes reģistrā; tajās audzē olīvas, no kurām reģistrētajās spiestuvēs iegūst eļļu, kuru pēc tam iepako attiecīgi reģistrēti uzņēmumi. Uz eļļas iepakojumiem uzlīmē etiķeti un Regulatīvās padomes izsniegto etiķetes otro eksemplāru, kuram piešķirts numurs.
4.5. Iegūšanas metode Eļļu iegūst no olīvām, kas novāktas no koka, tīrām un bez bojājumiem, izmantojot piemērotu ekstrakcijas metodi, kuras rezultātā netiek mainītas produkta īpašības.
4.6. Saikne Vidusjūras klimatā gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 550 līdz 380 mm, gada vidējās temperatūras – no 14,5 °C līdz 16 °C; ražošanas apgabalu veido divi dažādi reģioni: pirmo reģionu raksturo nelīdzens reljefs, otro – līdzenas topogrāfijas zonas un augsne ar labu sastāvu, kas nodrošina piemērotu vidi olīvkoku attīstībai. Audzēšanas, novākšanas un iegūšanas process ir atbilstošs un tiek kontrolēts.
4.7. Kontroles iestāde
|
Nosaukums |
: |
CONSEJO REGULADOR DE LA D.O.P.“SIURANA” |
|
Adrese |
: |
Antoni Gaudí, 66 D-1 B. (43203) Reus |
|
Tālrunis |
: |
(34) 977 33 19 37 |
|
Fakss |
: |
(34) 977 33 19 37 |
Cilmes vietas nosaukuma “Siurana” Regulatīvā padome atbilst standartam EN 45011.
4.8. Marķējums Norādei “Denominación de Origen “Siurana” aceite virgen” jābūt redzamā vietā. Etiķetes apstiprina Regulatīvā padome. Regulatīvā padome izsniedz otrus eksemplārus, kuriem piešķirts numurs.
4.9. Valsts prasības 1970. gada 2. decembra likums Nr. 25. 1979. gada 19. novembra dekrēts par olīveļļas cilmes vietas nosaukumu “Siurana” un tā Regulatīvo padomi.
(1) Eiropas Komisija – Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts – Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa – B-1049 Brisele.
(2) Zonas: Flix, 13, 18, 19, 20 un 21; Garcia: 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 22 un 23; Tivissa: 2, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 21, 22 un 23 (La Serra d'Almòs apgabals); Torre de l'Espanyol: 1 un 2; Vinebre: 8 un 9.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/59 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2157/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka licences maksu, kas 2006. gadā piemērojama Kopienas kuģiem, kas zvejo Grenlandes ūdeņos
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2004. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1245/2004 par to, ka jānoslēdz protokols, ar ko groza Ceturto protokolu, kurā izklāstīti nosacījumi attiecībā uz zvejniecību, kas paredzēti Nolīgumā par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, no otras puses (1), un jo īpaši tā 4. panta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1245/2004 paredzēts, ka to Kopienas kuģu īpašniekiem, kuri saņem licenci, lai Kopienas kuģis drīkstētu zvejot Grenlandes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ir jāmaksā licences maksa saskaņā ar Ceturtā protokola 11. panta 5. punktu. |
|
(2) |
Ar 2004. gada 15. decembra Komisijas Regulu (EK) Nr. 2140/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas Nr. 1245/2004 piemērošanas kārtībai attiecībā uz pieprasījumiem izsniegt licences zvejai Grenlandes ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos (2), īsteno administratīvu vienošanos par zvejas licencēm saskaņā ar Ceturtā protokola 11. panta 5. punktu. |
|
(3) |
Administratīvās vienošanās B daļas 4. punktā noteikts, ka 2006. gadā licences maksa jānosaka minētās vienošanās pielikumā, un tā ir 3 % no cenas par katru attiecīgās sugas tonnu. |
|
(4) |
Ir lietderīgi šajā regulā noteikt 2006. gada licences cenu, par kuru 2005. gada 12. decembrī Kopiena un Grenlande vienojās administratīvās vienošanās pielikumā. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Licences maksa 2006. gadā Kopienas kuģiem, kuri drīkst zvejot Grenlandes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir noteikta Regulā (EK) Nr. 2140/2004 minētās administratīvās vienošanās pielikumā.
Administratīvās vienošanās pielikuma teksts ir pievienots šai regulai.
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joe BORG
PIELIKUMS
Nosaka šādu maksu par licenci 2006. gadam:
|
Suga |
EUR par tonnu |
|
Atlantijas jūras asaris |
42 |
|
Grenlandes āte |
77 |
|
Garneles |
64 |
|
Atlantijas āte |
85 |
|
Moiva |
3 |
|
Strupdeguna garaste |
19 |
|
Sniega krabis |
122 |
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/61 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2158/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 attiecībā uz džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem noteikto Kopienas tarifu kvotu režīma pagarināšanu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 32/2000, ar ko atver Kopienas tarifu kvotas atbilstīgi VVTT uzliktajām saistībām un dažas citas Kopienas tarifu kvotas un paredz šo kvotu pārvaldīšanu, kā arī nosaka sīki izstrādātus noteikumus šo kvotu pielāgošanai un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1808/95 (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar priekšlikumu, ko tā izvirzīja Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par tirdzniecību un attīstību (ANOKTA), un līdztekus vispārējai preferenču sistēmai (VPS) Eiropas Kopiena 1971. gadā ieviesa tarifu atvieglojumus džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem, kuru izcelsme ir dažās jaunattīstības valstīs. Šie atvieglojumi izpaudās kā pakāpeniska kopējo muitas tarifu nodokļu pazemināšana un no 1978. gada līdz 1994. gada 31. decembrim kā pilnīga šo nodokļu atcelšana. |
|
(2) |
Kopš jaunās VPS sistēmas stāšanās spēkā 1995. gadā Kopiena saskaņā ar VVTT atvēra autonomas Kopienas nulles tarifa kvotas konkrētiem džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem. Tarifu kvotas, ko šiem izstrādājumiem atvēra ar Regulu (EK) Nr. 32/2000, ir pagarinātas līdz 2005. gada 31. decembrim ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 25/2005 (2). |
|
(3) |
VPS sistēma ir pagarināta līdz 2008. gada 31. decembrim ar Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (3), tādēļ kvotu režīms džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem arī jāpagarina līdz 2008. gada 31. decembrim. |
|
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 32/2000. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 32/2000 III pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem 09.0107, 09.0109 un 09.0111 piektajā slejā (“Kvotas periods”) frāzi “no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim” aizstāj ar “no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim, no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 5, 8.1.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1102/2005 (OV L 183, 14.7.2005., 65. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/62 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2159/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2006. gada 1. janvāra
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū. |
|
(3) |
Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē. |
|
(4) |
Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā. |
|
(6) |
Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2006. gada 1. janvāra
|
KN kods |
Preču nosaukums |
Ievedmuita (1) (EUR/t) |
|
1001 10 00 |
Augstas kvalitātes cietie kvieši |
0,00 |
|
vidējas kvalitātes |
0,00 |
|
|
zemas kvalitātes |
0,00 |
|
|
1001 90 91 |
Parastas kviešu sēklas |
0,00 |
|
ex 1001 90 99 |
Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu |
0,00 |
|
1002 00 00 |
Rudzi |
41,20 |
|
1005 10 90 |
Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu |
53,35 |
|
1005 90 00 |
Kukurūza, izņemot sēklas (2) |
53,35 |
|
1007 00 90 |
Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai |
41,20 |
(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:
|
— |
3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai |
|
— |
2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē. |
(2) Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.
II PIELIKUMS
Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi
laika posmam no 15.12.2005–22.12.2005
1)
Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:|
Biržas kotējumi |
Mineapole |
Čikāga |
Mineapole |
Mineapole |
Mineapole |
Mineapole |
|
Produkti (% proteīnu 12 % mitrumā) |
HRS2 |
YC3 |
HAD2 |
vidējā kvalitāte (*1) |
zema kvalitāte (*2) |
ASV mieži 2 |
|
Kotējums (EUR/t) |
130,01 (*3) |
68,92 |
180,01 |
170,01 |
150,01 |
92,73 |
|
Subsīdija par Persijas līča reģionu (EUR/t) |
— |
19,03 |
— |
|
|
— |
|
Subsīdija par Lielo Ezeru reģionu (EUR/t) |
30,34 |
— |
— |
|
|
— |
2)
Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 17,87 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama 25,24 EUR/t.
3)
|
Subsīdijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē: |
0,00 EUR/t (HRW2) 0,00 EUR/t (SRW2). |
(*1) Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)
(*2) Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 3. pants)
(*3) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/65 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2160/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko groza Regulā (EK) Nr. 1918/2005 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Kompensācijas, ko piemēro baltā cukura un neapstrādāta jēlcukura eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 2131/2005 (2). |
|
(2) |
Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 2131/2005 pieņemšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulā (EK) Nr. 1260/2001 noteiktās kompensācijas, kas piešķiramas par Regulas (EK) Nr. 2131/2005 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu eksportu, ir grozītas un norādītas šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).
PIELIKUMS
GROZĪTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PAR BALTO CUKURU UN NEAPSTRĀDĀTU JĒLCUKURU, KAS JĀPIEMĒRO NO 2005. GADA 24. DECEMBRA (1)
|
Produktu kods |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensācijas apmērs |
|||
|
1701 11 90 9100 |
S00 |
EUR/100 kg |
32,19 (1) |
|||
|
1701 11 90 9910 |
S00 |
EUR/100 kg |
30,92 (1) |
|||
|
1701 12 90 9100 |
S00 |
EUR/100 kg |
32,19 (1) |
|||
|
1701 12 90 9910 |
S00 |
EUR/100 kg |
30,92 (1) |
|||
|
1701 91 00 9000 |
S00 |
EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara |
0,3500 |
|||
|
1701 99 10 9100 |
S00 |
EUR/100 kg |
35,00 |
|||
|
1701 99 10 9910 |
S00 |
EUR/100 kg |
33,62 |
|||
|
1701 99 10 9950 |
S00 |
EUR/100 kg |
33,62 |
|||
|
1701 99 90 9100 |
S00 |
EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara |
0,3500 |
|||
|
NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A ” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Pārējie galamērķi definēti šādi:
|
||||||
(1) Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).
(1) Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/67 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2161/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1423/95, ar ko nosaka cukura nozares produktu, izņemot melases (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 1. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un 3. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi pēdējo reizi ir mainīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2101/2005 (4). |
|
(2) |
Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. pantā minētajiem produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).
(2) OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 624/98 (OV L 85, 20.3.1998., 5. lpp.).
PIELIKUMS
Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2005. gada 24. decembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem
|
(EUR) |
||
|
KN kods |
Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
|
1701 11 10 (1) |
30,08 |
2,26 |
|
1701 11 90 (1) |
30,08 |
6,49 |
|
1701 12 10 (1) |
30,08 |
2,13 |
|
1701 12 90 (1) |
30,08 |
6,06 |
|
1701 91 00 (2) |
28,38 |
11,04 |
|
1701 99 10 (2) |
28,38 |
6,52 |
|
1701 99 90 (2) |
28,38 |
6,52 |
|
1702 90 99 (3) |
0,28 |
0,37 |
(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).
(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.
(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/69 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2162/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),
ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā. |
|
(3) |
Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 22,051 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.
(2) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.
(3) OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/70 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2163/2005
(2005. gada 22. decembris),
ar ko paredz noraidīt pieteikumus izvešanas atļauju saņemšanai attiecībā uz liellopu gaļas nozares produktiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (2), un jo īpaši tās 10. panta 2. punkta 1. daļas b) un c) apakšpunktu un 2.a punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisija 2005. gada 20. decembrī paziņoja savu politisko nodomu grozīt Komisijas 2005. gada 7. decembra Regulu (EK) Nr. 2000/2005, ar kuru nosaka eksporta kompensācijas par liellopu un teļa gaļu (3), jautājumā par eksporta kompensācijām, kuras vairs nepiešķirs par nokaušanai Ēģiptē un Libānā paredzētu vīriešu kārtas liellopu izvešanu. |
|
(2) |
Nākamajās dienās pēc šā paziņojuma iesniegtie pieteikumi atļauju saņemšanai, lai izvestu nokaušanai paredzētus vīriešu kārtas liellopus uz iepriekš minētajiem galamērķiem, pārsniedza to dzīvnieku skaitu, par kādu parasti šie atļauju pieteikumi tiek iesniegti. Uzskata, ka šie pieteikumi ir spekulatīvi, lai panāktu Regulas (EK) Nr. 2000/2005 grozīšanu. |
|
(3) |
Tādēļ tie pieteikumi izvešanas atļauju saņemšanai, kuri vēl nav apmierināti, ir jānoraida, un uz 5 darbdienām pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir jāpārtrauc izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Noraida 5 dienu laikā pirms šīs regulas stāšanās spēkā iesniegtos pieteikumus izvešanas atļauju saņemšanai ar iepriekš noteiktu kompensāciju par nokaušanai Ēģiptē un Libānā paredzētu vīriešu kārtas liellopu (ar KN kodu 0102 90 71 9000) izvešanu.
Pieteikumu iesniegšanu šo dzīvnieku izvešanas atļauju saņemšanai pārtrauc uz 4 darbdienām pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 22. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).
(2) OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/71 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2164/2005
(2005. gada 23. decembris),
ar ko atļauj kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, atsākt melno paltusu zveju NAFO zonā 3LMNO
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2005. gadam. |
|
(2) |
Spānija 2005. gada 24. augustā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 2. punktu paziņoja Komisijai, ka no 2005. gada 1. septembra tā uz laiku aizliedz kuģiem, kuri peld ar tās karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonā 3LMNO. |
|
(3) |
Komisija 2005. gada 14. septembrī saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 26. panta 4. punktu pieņēma Regulu (EK) Nr. 1486/2005 (4), ar ko noteica aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu vai ir reģistrēti Spānijā, zvejot melnos paltusus NAFO zonā 3LMNO. |
|
(4) |
Saskaņā ar jaunu informāciju, ko Komisija saņēmusi no Spānijas iestādēm, melnie paltusi vēl ir pieejami Spānijai iedalītajā kvotā NAFO zonā 3LMNO. Attiecīgi jāatļauj kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu vai ir reģistrēti Spānijā, zvejot melnos paltusus šajos ūdeņos. |
|
(5) |
Šai atļaujai jāstājas spēkā no 2005. gada 10. decembra, lai attiecīgo melno paltusu daudzumu varētu nozvejot līdz gada beigām. |
|
(6) |
Tādēļ Komisijas Regula (EK) Nr. 1486/2005 jāatceļ no 2005. gada 10. decembra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1486/2005.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 10. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors
Jörgen HOLMQUIST
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).
(3) OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/2005 (OV L 207, 10.8.2005., 1. lpp.).
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Komisija
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/72 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2003. gada 1. oktobris)
par valsts atbalstu, ko Vācija ir sniegusi uzņēmumam Jahnke Stahlbau GmbH, Halle
(izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 3375)
(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/940/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta 1. apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc uzaicinājuma ieinteresētajām pusēm izteikt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem (1),
tā kā:
I. PROCEDŪRA
|
(1) |
Vācija 1999. gada 30. decembra vēstulē informēja Komisiju par dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmumam Jahnke Stahlbau GmbH Hallē (turpmāk Jahnke). Lieta tika reģistrēta ar numuru NN 9/2000. |
|
(2) |
Komisija 2001. gada 2. marta vēstulē ir informējusi Vāciju par lēmumu uzsākt procedūru attiecībā uz šo atbalstu un pieteikto īpašumu pārdošanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu. Komisijas lēmums tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija ir aicinājusi ieinteresētās puses paust savu viedokli attiecībā uz minēto atbalstu. |
|
(3) |
Atbilstoši Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (3), 10. panta 3. punktam Komisija lūdza Vāciju iesniegt visu nepieciešamo informāciju, lai varētu pārbaudīt, vai Saksijas-Anhaltes zemes konsolidācijas aizdevums tika piešķirts saskaņā ar apstiprinātu atbalsta shēmu. |
|
(4) |
Komisija nav saņēmusi nekādus citu ieinteresēto pušu izteikumus. |
|
(5) |
Vācija 2001. gada 17. maijā, 2002. gada 22. novembrī un 2003. gada 17. janvārī iesniedza savus komentārus saistībā ar procedūras uzsākšanu. |
|
(6) |
Vācija 2003. gada 17. janvārī informēja Komisiju, ka uzņēmums Jahnke ir iesniedzis pieteikumu par maksātnespējas procedūru; 2003. gada 31. jūlijā tā arī informēja, ka maksātnespējas procedūra ir uzsākta 2003. gada februārī. |
II. APRAKSTS
|
(7) |
Tērauda konstrukciju būves uzņēmums Jahnke atrodas Hallē (Saksija-Anhalte), atbalstāmā reģionā atbilstoši EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam. |
1. Attīstība
|
(8) |
Uzņēmumu Jahnke1999. gada 12. novembrī nodibināja tērauda konstrukciju būves uzņēmuma Jahnke Stahlbau GmbH Lenzen (turpmāk Jahnke Lenzen) direktors Bernds Jānke (Bernd Jahnke) ar mērķi pārņemt “HAMESTA Steel GmbH” (turpmāk HAMESTA) aktīvus, kuri 1999. gada maijā tika pieteikti bankrota procedūrai. Uzņēmums HAMESTA bija Halles uzņēmuma Metall- und Stahlbau GmbH i.Gv., kam kopš 1998. gada atradās bankrota procedūrā, tiesību un saistību pārņēmējs. Halles uzņēmumu Metall- und Stahlbau GmbH 1995. gadā privatizēja Treuhandanstalt “Thuringia AG” labā. Ar to bija saistīta tiesiska atbalsta piešķiršana aptuveni 37 milj. euro apmērā. |
|
(9) |
1999. gada novembrī uzņēmuma HAMESTA bankrota procesa administrators Jahnke kungam paziņoja, ka HAMESTA aktīvus viņš varētu pārdot tikai ar kreditoru sapulces piekrišanu. Ņemot vērā turpmāko pārdošanu, viņš apsolīja, ka Jahnke varētu izmantot aktīvus par aptuveni 13 000 euro mēneša maksu, kas būtu jāmaksā no 2000. gada 1. janvāra. |
|
(10) |
2001. gada februārī starp bankrota procesa administratoru un Jahnke kungu tika izstrādāts aktīvu pārņemšanas līguma projekts, saskaņā ar kuru investors būtu ieguvis aktīvus par noteiktu pārdošanas cenu aptuveni 2,5 milj. euro apmērā. Taču šajā laikā kreditoru sapulce bija nolēmusi nepiekrist šim līgumam, bet gan pārdot aktīvus izsolē. Līdz ar to līgums par aktīvu pārņemšanu netika apstiprināts un nav spēkā. |
|
(11) |
2000. gada maijā maksātnespējas administrators un Jahnke kungs parakstīja jaunu nomas līgumu uz neierobežotu laiku, paredzot, ka līgumu var uzteikt katra gada beigās ar sešu mēnešu līguma uzteikšanas termiņu; līgumā noteiktā mēneša nomas maksa bija aptuveni 11 300 euro. |
|
(12) |
2002. gada novembrī Vācija informēja Komisiju, ka uzņēmums Jahnke, lai saņemtu aktīvus, ir nodomājis vispirms pārņemt divu HAMESTA kreditoru nekustamā īpašuma ķīlas tiesības, lai nodrošinātu savu pircēja pozīciju. Tādēļ Jahnke ar abiem kreditoriem noslēdza līgumu par nekustamā īpašuma ķīlas tiesību pārņemšanu, samaksājot 1,54 milj. euro. |
|
(13) |
Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju izsole par HAMESTA īpašumu pārdošanu nenotika. Turklāt Jahnke atrodas maksātnespējas procesā. HAMESTA īpašumu publiskā izsole sākotnēji bija paredzēta 2002. gadā, un tagad tā paredzēta tikai 2003. gada beigās. Uzņēmuma Jahnke maksātnespējas process tiks pabeigts ne ātrāk kā 2004. gada vidū. |
|
(14) |
2001. gada martā Jahnke ar aptuveni 80 darbiniekiem sasniedza aptuveni 5 milj. euro apgrozījumu (2000. gadā – apm. 2 milj. euro) un saimnieciskās darbības rezultātu aptuveni 18 000 euro apmērā (2000. gadā – apm. 100 000 euro). Jahnke Lenzen 2001. gadā sasniedza 3,3 milj. euro apgrozījumu (2000. gadā apm. 4,4 milj. euro) un saimnieciskās darbības rezultātu aptuveni 21 000 euro apmērā (2000. gadā – apm. 71 000 euro). |
2. Atbalsta pasākumi
|
(15) |
Pārstrukturēšanai aprēķinātie izdevumi un naudas līdzekļi, salīdzinot ar 1999. un 2000. gadā Komisijai sākotnēji iesniegtajiem datiem, ir būtiski mainījušies. 2000. gada 4. septembra vēstulē tika norādīts šāds vajadzīgais finansējums:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
Īpašumu pirkuma cena līdz 2,5 milj. euro
|
(16) |
Īpašumu pirkuma cena bija jāfinansē ar bankas aizņēmumu 2,5 milj. Vācijas marku apmērā, no kura 80 % bija jāgarantē ar Saksijas-Anhaltes federālās zemes galvojumu. Atlikušie 20 % bija jānodrošina ar nekustamā īpašuma ķīlas tiesībām un īpašumiem. |
|
(17) |
Saksijas-Anhaltes zemes galvojums bija jāpiešķir atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem par galvojumiem (4). Viens no šo noteikumu nosacījumiem ir, ka ir jāizpilda Komisijas Pamatnostādņu kritēriji attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“Pamatnostādnes”) (5). |
|
(18) |
Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju īpašumu pirkumam netika piešķirts ne bankas aizdevums, ne galvojums. |
Ražošanas uzsākšanas pasākumu izmaksas
|
(19) |
Lai segtu ražošanas uzsākšanas izmaksas, uzņēmumam Jahnke bija vajadzīgs apgrozāmais kapitāls 1,08 milj. euro apmērā, galvenokārt pasūtījumu finansējumam un kontokorenta kredītam. Tādēļ investors ieguldīja 260 000 euro, Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben (turpmāk – BvS) piešķīra divus aizdevumus par kopējo summu 560 000 euro, un Saksijas-Anhaltes zeme izsniedza vienu aizdevumu 260 000 euro apmērā (6). |
|
(20) |
Ja Komisija piekritīs, BvS izsniegtie aizdevumi tiks pārveidoti par subsīdijām. |
|
(21) |
Apgrozāmais kapitāls bija vajadzīgs tehniskās apkalpes pasākumiem, nenokārtotu prasījumu finansēšanai un pasūtījumu finansēšanai. Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegto informāciju tērauda konstrukciju būves rūpniecībā ir pieņemts, ka sākumā aptuveni 10 % no pasūtījumu vērtības garantē banka. Pēc darbu pabeigšanas un preces izsniegšanas brīdī klientam ir tiesības pieprasīt 5 % garantiju divu līdz piecu gadu laikā. |
3. Pārstrukturēšanas koncepcija
|
(22) |
Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju investora pārstrukturēšanas plāna pamatā ir viņa tehnoloģiskā kompetence (know-how), efektīvas kontroles ieviešana un uzņēmuma vadības nostiprināšana, administratīvā darba samazināšana, uzņēmuma darbības jomu pārstrukturēšana un uzņēmumu tīkla Jahnke Lenze noslogojuma pieaugumu. Pārstrukturēšanas laiks tika noteikts no 1999. gada 1. decembra līdz 2002. gada 30. novembrim. |
|
(23) |
Atbilstoši pārstrukturēšanas plānam apgrozījums/saimnieciskās darbības gada rezultāts 2000. gadā sasniedz aptuveni 8 milj./250 000 euro, 2001. gadā – 9 milj./600 000 euro un 2002. gadā – 10 milj./600 000 euro. 2000. gadā apgrozījums/saimnieciskās darbības gada rezultāts bija 2 milj./100 000 euro un 2001. gadā – 5 milj./15 000 euro. |
|
(24) |
Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju pārstrukturēšanas plāns sastāvēja no turpmāk minētajiem pasākumiem. |
Uzņēmuma vadība un darbinieki
|
(25) |
Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju viens no iemesliem, kas izraisīja “HAMESTA” maksātnespēju, bija nepietiekama uzņēmuma pārvaldība. Uzņēmumā “HAMESTA” bija pārāk daudz darbinieku ražošanas un pārvaldes jomās, kas radīja augstas izmaksas un neefektīvu uzņēmuma pārvaldību. |
|
(26) |
Darbinieku skaits tika samazināts līdz 80, no tiem 45 bija iesaistīti ražošanā. Īpaši samazināts tika uzņēmuma vadības personāls. Līdztekus pamatpersonālam atsevišķi tā līdz šim veiktie uzdevumi bija jāpārņem diviem ārštata konsultantiem – advokātam un uzņēmējdarbības konsultantam. |
Kontrole
|
(27) |
Pēc Vācijas domām, “HAMESTA” pasūtījumu izpildi veica neprofesionāli. Netika uzskaitīt līguma izpildes laikā papildus radušies pakalpojumi, tāpēc klientiem par to netika prasīta samaksa. Līdz ar to pasūtījumu izmaksas tika aprēķinātas nepareizi. |
|
(28) |
Kā pārstrukturēšanas sastāvdaļa 1999. gada decembrī tika ieviesta uzņēmējdarbības vadības koncepcija ar uzdevumu formulēt, vadīt un īstenot uzņēmuma mērķus. Šī koncepcija noteica modernu programmlīdzekļu izmantošanu uzskaitē un uzņēmējdarbības plānošanā. Šādā veidā ir iespējami savlaicīgi aprēķini par kārtējiem pasūtījumiem. |
Produkcija un efektīva ražošana
|
(29) |
Ar noliktavu uzskaites sistēmu palīdzību noliktavu krājumi bija precīzi jāuzskaita un jāpārzina. Lai izvairītos no atkritumiem un atgriezumiem, nepieciešamais tērauds uzņēmumam Jahnke bija jāsaņem tieši no tērauda rūpnīcas. Saskaņā ar koncepciju neapstrādātais materiāls atbilstoši kārtējam pasūtījumam vajadzīgajos izmēros bija jāsagriež jau tērauda rūpnīcā un pa privāto dzelzceļa pievadceļu jānogādā tieši uz Jahnke. |
Jauni uzņēmējdarbības virzieni
|
(30) |
Līdz ar jaunu, ienesīgāku darbības veidu uzsākšanu bija jāpaplašinās pastāvīgo klientu lokam. Kamēr “HAMESTA” vadība īsā laikā centās apstrādāt pēc iespējas vairāk tērauda, tikmēr Jahnke tiecās pēc mērķa ražot augstām prasībām atbilstošas, kompleksas tērauda konstrukcijas. |
|
(31) |
Kamēr “HAMESTA” nespecializējās nevienā tērauda konstrukciju būves virzienā, Jahnke Hallē bija izkopusi augstvērtīgu produktu klāstu. Sadarbībā ar arhitektiem uzņēmuma vadība bija izstrādājusi plašu paviljonu konstrukciju piedāvājumu, ietverot metāla konstrukcijās stikla un koka sastāvdaļas. Lai viens uzņēmums varētu piedāvāt pilnīgi pabeigtus paviljonus, 1998. gadā sadarbībā ar Jahnke Lenzen tika nodibināts uzņēmums Jahnke Bau GmbH, kam bija jāpārņem tādi darbi kā, piemēram, metāla paviljona betona pamatu ražošana. |
Tirgzinība un pārdošana
|
(32) |
Uzņēmumam Jahnke vajadzēja iekļauties esošajā Jahnke Lenzen pārdošanas sistēmā un pastāvīgi iesaistīties tirgū. Saskaņā ar Vācijas teikto uzņēmumam Jahnke jau ir noturīgs pastāvīgo klientu loks, ieskaitot pazīstamus uzņēmumus, kas to vērtē kā kvalificētu un uzticamu piegādātāju un ir ieinteresēti turpmākās darījumu attiecībās. |
4. Tirgus analīze
|
(33) |
Jahnke darbojas tērauda konstrukciju būves rūpniecībā. (NACE – klasifikācija 128.1). |
|
(34) |
Svarīgākais teritoriālais tirgus ir Vācija, kur uzņēmumam Jahnke ir aptuveni 0,3 % tirgus daļa. Uzņēmuma daļa Eiropas tirgū ir mazāka nekā 0,01 %. Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegto informāciju līdz šim uzņēmumam Jahnke Eiropas tirgū ir bijis tikai viens pasūtījums 154 000 euro apmērā. |
|
(35) |
Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju liekas ražošanas jaudas ir gan Vācijas tirgū (aptuveni 80 % jaudas noslogojums Rietumvācijā un aptuveni 90 % Austrumvācijā), gan Kopienas tirgū. |
|
(36) |
Lai uzlabotu izmaksu struktūru, uzņēmums Jahnke kopš 1990. gada pastāvīgi ir samazinājis jaudu un izbeidzis darbību vairākās jomās. Turklāt 1991. gadā tā darbinieku skaits no 650 šobrīd ir samazinājies līdz 80. Atbalsta mērķis nav dot iespēju tā saņēmējam paaugstināt ražošanas jaudu, bet gan vispirms finansēt ražošanas uzsākšanas izmaksas. |
5. Izmeklēšanas procedūras uzsākšana
|
(37) |
Komisija 2001. gada 28. februāra vēstulē informēja Vāciju par lēmumu uzsākt izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz šādiem nenoskaidrotiem jautājumiem:
|
|
(38) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu Komisija lūdza Vācijas varas iestādēm iesniegt nepieciešamo informāciju, lai varētu pārbaudīt, vai Saksijas-Anhaltes zemes konsolidētais aizdevums ir piešķirts atbilstoši spēkā esošajiem atbalsta sniegšanas noteikumiem. |
III. VĀCIJAS NOSTĀJA
|
(39) |
Savā atbildē attiecībā uz izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija pauda viedokli, ka 1999. gada 30. novembra“HAMESTA” maksātnespējas administratora vēstule B. Jānkem jāuzskata kā vienošanās par īpašumu pārņemšanu, un tāpēc Jahnke saskaņā ar pamatnostādņu 10. atsauci ir izņēmums no vispārējā aizlieguma piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaundibinātam uzņēmumam. Vācijas varas iestādes arī norāda, ka uzņēmums Jahnke jau laikā no 2000. līdz 2002. gadam ir pārņēmis “HAMESTA” noliktavu krājumus un remonta pasākumos investējis 237 000 euro. |
|
(40) |
Vācija uzstāj uz to, ka pārstrukturēšanas plāns būtu paredzēts, lai atjaunotu uzņēmuma Jahnke ilglaicīgu rentabilitāti, neradot nepieļaujamus konkurences traucējumus. |
|
(41) |
Vācijas varas iestādes iesniedza papildu informāciju par noteikumu piemērošanu, saskaņā ar kuriem Saksijas-Anhaltes zeme piešķīra konsolidēto aizdevumu. Šo iestāžu izpratnē aizdevums tiktu piešķirts saskaņā ar visiem šo noteikumu nosacījumiem. |
|
(42) |
Vācija ir atgādinājusi Komisijai, ka pārstrukturēšanas atbalsts jaundibinātiem uzņēmumiem pagātnē ir ticis atļauts un attiecas uz 2000. gada 2. augusta Komisijas lēmumu attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem “Homatec Industrietechnik GmbH (HOMATEC)” un “Ambau Stahl- und Anlagenbau GmbH (AMBAU)” (7). |
|
(43) |
2003. gada janvārī un jūlijā Vācija informēja Komisiju, ka uzņēmums Jahnke ir pieteicis maksātnespējas procesu, kas ilgtu vismaz līdz 2004. gada vidum. |
IV. ATBALSTA VĒRTĒJUMS
1. Valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē
|
(44) |
Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts ikvienā veidā, kas, atbalstot noteiktus uzņēmumus vai ražošanas nozares, rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu. Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesu praksei tirdzniecības ierobežošanas kritērijs ir izpildīts, ja atbalstītais uzņēmums veic saimniecisko darbību, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
|
(45) |
No “BvS” uzņēmums Jahnke ir saņēmis divus aizdevumus 560 000 euro apmērā un no Saksijas-Anhaltes zemes – konsolidēto aizdevumu 260 000 euro apmērā. Federālā zeme bija gatava sniegt papildu galvojumu bankas aizdevumam, kas nodrošinātu īpašumu pārdošanas cenas finansējumu. Ar šiem pasākumiem uzņēmumam Jahnke tika piešķirtas priekšrocības, kādas uzņēmums ar līdzīgām ekonomiskām grūtībām finanšu tirgū nebūtu varējis iegūt. |
|
(46) |
Federālā zeme Saksija-Anhalte ir vietējā pašvaldība, un BvS ir sabiedriska iestāde, kuras darbība tiek finansēta no valsts līdzekļiem. Tā darbojas kā sabiedriska iestāde, kurai saskaņā ar nolikumu ir pienākums privatizēt tai uzticētos uzņēmumus sabiedriskās interesēs. Tādēļ tās veiktie pasākumi arī ir valsts pasākumi. |
|
(47) |
Attiecīgie pasākumi tiek nodrošināti no valsts līdzekļiem par labu vienam uzņēmumam, līdz ar to tiek samazinātas izmaksas, kuras parasti būtu nepieciešamas tā pārstrukturēšanas projekta īstenošanai. Atbalstītais uzņēmums Jahnke nodarbojas ar tērauda konstrukciju būvi un ražo izstrādājumus, kas tiek tirgoti starp dalībvalstīm. Tā kā atbalsts apdraud konkurenci, uz to attiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts. |
|
(48) |
Izņēmums no EK Līguma 87. panta 1. punkta izņēmums no aizlieguma iespējams, piemērojot šī panta 2. vai 3. punktu. |
|
(49) |
Vācija nav ierosinājusi, ka atbalsts būtu jāatļauj saskaņā ar 87. panta 2. punktu. Šis noteikums viennozīmīgi nav piemērojams. |
|
(50) |
Tiek ņemta vērā EK Līguma 87. panta 3. punkta piemērošana, saskaņā ar kuru Komisija noteiktos apstākļos var atļaut valsts atbalstu. Šajā gadījumā netika minēti šī panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā paredzētie izņēmuma noteikumi, un tiem arī nav nozīmes. Saskaņā ar a) apakšpunktu Komisija var atļaut valsts atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Saksijas-Anhaltes zeme ir tieši šāds apgabals. Šajā gadījumā atbalsta galvenais mērķis ir noteikta ekonomikas sektora, nevis reģiona ekonomiskās attīstības veicināšana. Tāpēc atbalsts šī uzņēmuma pārstrukturēšanai atbilstoši iesniegtajam pārstrukturēšanas plānam ir jāvērtē saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c), nevis a) apakšpunktu. |
|
(51) |
Attiecībā uz uzņēmumu Jahnke runa ir par mazu vai vidēju uzņēmumu 1996. gada 3. aprīļa Komisijas Ieteikuma 96/280/EK maza un vidēja uzņēmuma definīcijas izpratnē (8). |
2. Atbalsta piešķiršana spēkā esošo noteikumu ietvaros
|
(52) |
Lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka Saksijas-Anhaltes zeme bija nodomājusi galvot par aizdevumu saskaņā ar Saksijas-Anhaltes zemes Direktīvu par galvojumiem (9), kas ir apstiprināta ar Komisijas Regulu Nr. 413/91 (galvojumu regula). Galvojums par 2 milj. euro bija noteikts 80 % apmērā no aizdevuma 2,5 milj. euro. |
|
(53) |
Turklāt Saksijas-Anhaltes zeme ir piešķīrusi konsolidēto aizdevumu 260 000 euro apmērā. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju tas notika, piemērojot Direktīvu par konsolidēto aizdevumu piešķiršanu vidējiem uzņēmumiem Saksijas-Anhaltes zemē, kuru Komisija arī ir apstiprinājusi ar Regulu Nr. 452/97 (otrā regula). |
|
(54) |
Lai varētu piešķirt atbalstu, saskaņā ar abiem normatīvajiem aktiem ir jāizpilda noteikti nosacījumi: pārstrukturēšanas gadījumā atbalsts ir jāierobežo pārstrukturēšanas plānu ietvaros, ar kuriem ilglaicīgi var tikt atjaunota saņēmēja rentabilitāte; turklāt ir jāiegulda būtiski saņēmēja paša līdzekļi, kā arī ir jānosaka nepieciešamais minimums, lai varētu atjaunot saņēmēja konkurētspēju. Abi normatīvie akti aizliedz investīciju atbalstu jaundibinātiem uzņēmumiem. |
|
(55) |
Saistībā ar Saksijas-Anhaltes zemes konsolidēto aizdevumu Komisija ir pieprasījusi informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktam, lai noskaidrotu, vai attiecībā uz šo pasākumu ir izpildīti visi otrās regulas nosacījumi. |
|
(56) |
Attiecībā uz paredzēto galvojumu Komisija ir izteikusi šaubas, vai ir izpildīti visi galvojumu regulas noteikumi (ilglaicīgas rentabilitātes atjaunošana; sākotnējo investīciju atbalsta nesniegšana jaundibinātam uzņēmumam). Komisija paredzēto galvojumu ir klasificējusi kā ad hoc atbalstu. |
|
(57) |
Savā atbildē uz informācijas pieprasījumu un lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru Vācija ir paudusi viedokli, ka abi pasākumi tika/būtu veikti atbilstoši spēkā esošo regulu noteikumiem. |
|
(58) |
Attiecībā uz 3. punktā minēto pamatojumu Komisija uzskata, ka iesniegtais pārstrukturēšanas plāns neizpilda pamatnostādnēs noteiktos rentabilitātes kritērijus. Tāpat, pēc Komisijas domām, Jahnke nav tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Līdz ar to Saksijas-Anhaltes zemes aizdevums un galvojums nebija/nebūtu piešķirts saskaņā ar visiem spēkā esošo noteikumu nosacījumiem. |
|
(59) |
Tā kā abi pasākumi neizpilda spēkā esošo atbalsta sniegšanas noteikumu nosacījumus, tie jāklasificē kā ad hoc atbalsts. |
|
(60) |
Šajā lēmumā EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē par ad hoc novērtētā atbalsta kopējā summa ir 2,82 milj. euro. |
3. Pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam Jahnke
|
(61) |
Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (10) Komisija ir noteikusi atsevišķus pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanas kritērijus. |
Tiesības uz atbalstu
|
(62) |
Saskaņā ar pamatnostādņu 3.2.2. punktu jaundibināts uzņēmums nav tiesīgs uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu pat tad, ja tā sākotnējais finansiālais stāvoklis būtu nedrošs. Tāds gadījums ir, piemēram, ja jauns uzņēmums rodas, likvidējot bijušu uzņēmumu, vai pārņemot tā īpašumus. Vienīgie šī noteikuma izņēmumi ir gadījumi, kurus privatizācijas uzdevuma ietvaros sagatavo BvS, vai līdzīgi gadījumi jaunajās Vācijas zemēs, ja uzņēmumi ir izveidoti likvidācijas rezultātā vai pārņemot īpašumus līdz 1999. gada 31. decembrim. |
|
(63) |
Lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka uzņēmums Jahnke, kas tika reģistrēts 1999. gada novembrī, bija jaundibināts uzņēmums. Tā pauda šaubas, vai Jahnke ir uzskatāms izņēmumu no vispārējā aizlieguma piešķirt atbalstu jaundibinātam uzņēmumam, jo “HAMESTA” aktīvi netika likvidēti un Jahnke būtībā tos nebija pārņēmis, tā kā kreditoru sapulce bija nolēmusi neatsavināt īpašumus par labu Jahnke Hallē, bet gan pārdot tos publiskā izsolē. |
|
(64) |
Savā atbildē Vācija apgalvo, ka 1999. gada 30. novembra bankrota procesa administratora vēstule B. Jānkem jāuzskata kā vienošanās par aktīvu pārņemšanu. Šajā vēstulē bankrota procesa administrators apsolīja, ka Jahnke varētu lietot īpašumus līdz to pārdošanai. Turklāt Vācijas varas iestādes norādīja, ka Jahnke kopš 1999. gada decembra veic “HAMESTA” darījumus un ka B. Jānke, kā arī viņa uzņēmums Jahnke Lenzen ir uzņēmušies noteiktas saistības. |
|
(65) |
Vācija arī apgalvo, ka Komisija jau vairākos gadījumos ir atļāvusi atbalstu jaundibinātiem uzņēmumiem. Tas jo īpaši attiecas uz “HOMATEC” un “AMBAU” gadījumiem. |
|
(66) |
Saskaņā ar Vācijas varas iestāžu sniegto informāciju Jahnke pārņēma “HAMESTA” aktīvus šādi. |
|
(67) |
1999. gada 30. novembrī bankrota procesa administrators B. Jānkem paziņoja, ka viņš ir nodomājis īpašumus pārdot uzņēmumam Jahnke, tiklīdz viņš saņems kreditoru sapulces piekrišanu. Starplaikā B. Jānke ar īpašumu citu nomnieku piekrišanu varētu lietot īpašumus par maksu 13 000 euro apmērā, kas būtu jāmaksā no 2000. gada 1. janvāra. |
|
(68) |
2000. gada februārī tika izstrādāts projekts līgumam par īpašumu pārdošanu. Pēc tam gan izrādās, ka “HAMESTA” kreditoru sapulce nav atbalstījusi šo līgumu, bet gan nolēmusi īpašumus pārdot publiskā izsolē; pēc tam 2000. gada maijā tika parakstīts jauns nomas līgums uz neierobežotu laiku. |
|
(69) |
Izsoles termiņu Vācija vispirms paredzēja 2002. gadā un pēc tam 2003. gadā. Lai nodrošinātu, ka Jahnke izsolē varētu iegūt īpašumus, vispirms uzņēmumam bija jāiegūst “HAMESTA” kreditoru nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un pēc tam arī īpašumi. |
|
(70) |
Tālāk Jahnke pārņēma “HAMESTA” noliktavu krājumus par pirkuma cenu 76 694 euro un no 2000. līdz 2002. gadam investēja aptuveni 237 000 euro remonta darbos. |
|
(71) |
“HAMESTA” bankrota procesa administrators 1999. gada 30. novembra vēstulē uzņēmumam Jahnke paziņoja savu nodomu pārdot “HAMESTA” īpašumus par 2,5 milj. euro, tiklīdz tas iegūs kreditoru sapulces piekrišanu. Līdz šim laikam, vēlākais līdz 2000. gada 31. martam, īpašumi bija iznomāti citiem mērķiem. Turklāt viņš B. Jānkem piedāvāja, ka viņš, vienojoties ar nomnieku, no 2000. gada 1. janvāra varēs lietot īpašumus par maksu 13 000 euro apmērā. |
|
(72) |
Starp bankrota procesa administratoru un Jahnke 2000. gada februārī noslēgtais līgums par īpašumu pārdošanu nekad nav stājies spēkā, tā kā “HAMESTA” kreditoru sapulce nolēma pārdot īpašumus publiskā izsolē. |
|
(73) |
2000. gada maijā starp bankrota procesa administratoru un Jahnke tika noslēgts jauns nomas līgums, ko varēja uzteikt sešu mēnešu laikā līdz gada beigām. Līgums izbeigtos līdz ar “HAMESTA” bankrota procesa beigām. |
|
(74) |
Komisija uzskata, ka no 1999. gada 30. novembra vēstules viennozīmīgi neizriet, ka bankrota procesa administrators noteica galīgu īpašumu nodošanu Jahnke rīcībā. Viņš tikai piedāvāja B. Jānkem, ka viņš, vienojoties ar nomnieku, īpašumus varētu lietot neierobežotu laiku. B. Jānke varētu lietot īpašumus tik ilgi, kamēr bankrota procesa administrators šo vienošanos neizbeigtu likumā noteiktajā termiņā. |
|
(75) |
Acīmredzot 1999. gada novembrī bankrota procesa administrators ilglaicīgi nevarēja nostiprināt līgumu par īpašumu pārņemšanu, tā kā viņam nebija nepieciešamās kreditoru sapulces piekrišanas. 2000. gada februārī kļuva skaidrs, ka kreditoru sapulce neatbalstīja īpašumu tiešu pārdošanu uzņēmumam Jahnke, bet gan nolēma tos publiski izsolīt. |
|
(76) |
Plānotā “HAMESTA” īpašumu izsole līdz šim nav notikusi. Saskaņā ar Vācijas varas iestāžu sniegto informāciju, no jauna ir jānoskaidro šo īpašumu vērtība, lai varētu notikt izsole, kas tagad paredzēta 2003. gada beigās. Tādēļ Komisija nevar pieņemt, ka uzņēmums Jahnke ir spējīgs iegūt šos īpašumus vai ilglaicīgi tos izmantot. |
|
(77) |
Apskatāmais gadījums atšķiras no “HOMATEC” un “AMBAU” gadījumiem, kas abi attiecās uz 1994. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (11) paredzētajiem noteikumiem. Ārkārtēju apstākļu dēļ jaunajās Vācijas zemēs saskaņā ar 1994. gada pamatnostādnēm Komisija atļāva pārstrukturēšanas atbalstu jaundibinātiem uzņēmumiem kompensējošu risinājumu (12) formā. Tā kā “HOMATEC” un “AMBAU” gadījumos runa bija par kompensējošu atbalstu un tika izpildīti visi 1994. gada pamatnostādņu kritēriji, tobrīd Komisija varēja piekrist pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanai abiem šiem uzņēmumiem. |
|
(78) |
Taču apskatāmais gadījums attiecas uz 1999. gada pamatnostādņu piemērošanu, ierobežojot kompensējošu risinājumu koncepciju tikai attiecībā uz gadījumiem, kas notikuši pirms 1999. gada 31. decembra. Turklāt šis gadījums būtiski atšķiras, jo Jahnke nepārņēma “HAMESTA” lietas uz ilgāku laiku, bet gan, pamatojoties uz bankrota procesa administratora piedāvājumu, varētu lietot īpašumus tikai līdz bankrota procedūras beigām. Ar šo apstākli apskatāmais gadījums atšķiras no abiem iepriekš minētajiem gadījumiem. Tā kā tas ir jāvērtē saskaņā ar stingrākām pamatnostādnēm, Komisijai ir jānosaka citi kritēriji nekā “HOMATEC” vai “AMBAU” gadījumos. |
|
(79) |
Ņemot vērā jau izskaidroto pamatojumu, Komisija nevar secināt, ka Jahnke izpilda priekšnoteikumus, kuru dēļ to varētu atbrīvot no vispārējā aizlieguma piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaundibinātam uzņēmumam. |
|
(80) |
Komisija uzskata, ka šie apsvērumi attiecībā uz aizliegumu sniegt pārstrukturēšanas atbalstu pamato atzinumu, ka atbalsts neatbilst nosacījumiem, lai piemērotu EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Lai noskaidrotu, vai pasākumi atbilst spēkā esošo atbalsta sniegšanas noteikumu agrākiem kritērijiem, Komisija ir izskatījusi citus izmantojamos pamatnostādņu kritērijus. |
Rentabilitātes atjaunošana
|
(81) |
Saskaņā ar pamatnostādnēm pārstrukturēšanas plānam atbilstošos termiņos ir jāatjauno uzņēmuma ilglaicīga rentabilitāte un uzņēmums jāatveseļo, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz uzņēmuma darbību nākotnē. Lai izpildītu rentabilitātes kritēriju, pārstrukturēšanas plānam jādod iespēja uzņēmumam kompensēt visas izmaksas, ieskaitot amortizāciju un procentu maksājumus, un gūt minimālus ienākumus, lai pēc pārstrukturēšanas tam vairs nebūtu vajadzīgs turpmāks atbalsts un uzņēmums pats ar saviem spēkiem spētu izturēt konkurenci tirgū. |
|
(82) |
Lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka pārstrukturēšanas plāna galvenā sastāvdaļa ir sadarbība ar “Jahnke Lenzen”. Komisija arī piebilda, ka tā nevarētu apstiprināt pārstrukturēšanas plānu, ja saņēmējs jebkurā gadījumā nebūtu spējīgs pats veikt pārstrukturēšanas pasākumus. Turklāt tā izteica šaubas, vai investors izmantotu nepieciešamos līdzekļus īpašumu ieguvei. Ņemot vērā faktu, ka pārstrukturēšanas termiņam bija jāizbeidzas 2002. gada novembrī, bet publiskajai izsolei bija jānotiek tikai no 2002. gada marta līdz septembrim, Komisija nebija pārliecināta, vai pārstrukturēšanas plāns varētu atjaunot Jahnke ilglaicīgu rentabilitāti atbilstoši pamatnostādnēm. |
|
(83) |
No minētās informācijas izriet, ka uzņēmums Jahnke līdz šim nebija spējīgs pilnībā pārņemt “HAMESTA” īpašumus, un jau šis apstāklis vien apstiprina, ka uzņēmums nav dzīvotspējīgs. Ņemot vērā zemāk minētos iemeslus, maz ticams, ka Jahnke īpašumus iegūs tuvākajā nākotnē:
|
|
(84) |
Pārstrukturēšanas koncepcijas trūkums ir tas, ka nevienā brīdī tās īstenošanas noteikums, resp., īpašumu pārņemšana, nebija finansiāli nodrošināts. Pēc lēmuma attiecībā uz izmeklēšanas procedūras uzsākšanu pieņemšanas iesniegtā informācija neļauj secināt, ka jebkad ir ticis izdots saistošs finansējošās bankas līdzdalības apliecinājums. No iesniegtā apraksta arī neizriet, ka investors trūkstošo finansējumu varētu finansēt no saviem resursiem, kas jau tika izlietoti ražošanas uzsākšanas pasākumiem, vai arī no uzņēmuma plānotajiem pārpalikušajiem līdzekļiem, tā kā pēdējie arī būtu nepietiekami. |
|
(85) |
Turklāt ir jākonstatē, ka Komisijas šaubas apstiprinās, tā kā faktiskie Jahnke saimnieciskās darbības rezultāti nav sasnieguši prognozētos rezultātus. Pārstrukturēšanas plāna laikā sagaidāmo rezultātu 250 000 euro 2000. gadā un 600 000 euro 2001. gadā vietā izrādījās, ka faktiskie rezultāti bija 100 000 euro 2000. gadā un 15 000 euro 2001. gadā. |
|
(86) |
Komisija nevar vadīties no tā, ka pārstrukturēšanas plāna pamatā ir reāli pieņēmumi un pamatotā laika periodā var tikt atjaunota Jahnke ilglaicīga rentabilitāte. |
Konkurences traucējumi
|
(87) |
Pārstrukturēšanas plānam jāparedz pasākumi, lai izlīdzinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurentiem, jo citādi piešķirtais atbalsts ir pretrunā ar kopējām interesēm un tam nevar piemērot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto uzņēmumu. |
|
(88) |
Tas paredz, ka pārstrukturēšanas plāns dod būtisku ieguldījumu, kas atbilst saņemtajai atbalsta summai, lai pārstrukturētu Kopienas tirgū svarīgu ekonomikas nozari, pilnīgi samazinot vai apstādinot ražošanu, ja attiecīgais uzņēmums darbojas Kopienas tirgū, kur, objektīvi vērtējot, piedāvājuma un pieprasījuma situācija rāda, ka pastāv strukturāls ražošanas jaudu pārpalikums. Ja strukturāls ražošanas jaudu pārpalikums nepastāv, Komisija parasti nepieprasa jaudu samazināšanu kā atbalsta pretpasākumu. |
|
(89) |
Vācija ir iesniegusi Komisijai sīkus datus par stāvokli tērauda konstrukciju tirgū un līdz ar to pierādījusi, ka nepastāv strukturālas liekas ražošanas jaudas Vācijas tirgū, kur pārsvarā darbojas Jahnke Hallē un kur tā tirgus daļa ir mazāka nekā 1 %, kā arī Eiropas tirgū, kur Jahnke tirgus daļa ir mazāka nekā 0,001 %. |
|
(90) |
Tā kā Jahnke gadījumā runa ir par mazu vai vidēju uzņēmumu un pārstrukturēšanas plāns neparedz palielināt ražošanas jaudu, attiecīgo pamatnostādņu kritēriju Komisija uzskata par izpildītu. |
Pārstrukturēšanas izmaksu un lietderības atbilstība
|
(91) |
Atbalsta summa un intensitāte ir jāierobežo minimālā apmērā, lai pārstrukturēšana būtu iespējama un Komisijas skatījumā būtu atbilstoša prognozētajām priekšrocībām. Tāpēc, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, investoram jāveic būtisks ieguldījums no saviem līdzekļiem. |
|
(92) |
Saskaņā ar Vācijas iesniegto informāciju investora paša ieguldījums sedz aptuveni 21 % no kopējām izmaksām. Tā kā Jahnke gadījumā runa ir par vidēju uzņēmumu, Komisija var sniegt mazāk stingru atbalsta vērtējumu. Tāpēc tā uzskata, ka investora paša ieguldījums ir atbilstošs. |
V. SECINĀJUMI
|
(93) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatē, ka, kaut arī tika izkliedētas tās šaubas attiecībā uz nepieņemamiem konkurences traucējumiem un atbalsta pamatotību, netika izpildīts priekšnoteikums attiecībā uz uzņēmuma tiesībām uz atbalstu, ne arī pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktais rentabilitātes kritērijs. Tāpēc ir jāuzskata, ka atbalsts ir nesavienojams ar Kopējo tirgu. |
|
(94) |
Komisija konstatē, ka Vācijas Federatīvā Republika atbalstu 820 000 euro apmērā ir piešķīrusi nelikumīgi, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. |
|
(95) |
Nelikumīgi piešķirto atbalstu, kas sastāv no diviem BvS aizdevumiem 560 000 euro apmērā un Saksijas-Anhaltes zemes aizdevuma 260 000 euro apmērā, no saņēmēja ir jāpieprasa atpakaļ, ja tas vēl nav noticis, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Vācijas atbalsts uzņēmumam Jahnke Stahlbau GmbH560 000 euro apmērā divu BvS aizdevumu formā un 260 000 euro Saksijas-Anhaltes zemes aizdevuma veidā ir nesavienojams ar kopējo tirgu.
2. pants
Vācijas atbalsts Saksijas-Anhaltes zemes galvojuma formā Jahnke Stahlbau GmbH labā 2 000 000 euro apjomā ir nesavienojams ar kopējo tirgu.
3. pants
1. Vācija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai 1. pantā minēto, nelikumīgi piešķirto atbalstu pieprasītu no saņēmēja atpakaļ.
2. Atbalsta atgriešana notiek saskaņā ar valstī noteikto procedūru, ciktāl ir iespējama tūlītēja faktiska lēmuma izpilde. Atprasītais atbalsts ietver procentus no brīža, kad atbalsts nokļuva saņēmēja rīcībā, līdz tā faktiskai atmaksāšanai. Procenti tiek aprēķināti, pamatojoties uz reģionālā atbalsta subsīdiju ekvivalentu aprēķiniem izmantotajiem uzskaites noteikumiem.
4. pants
Divu mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas Vācija ziņo par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šo lēmumu.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.
Briselē, 2003. gada 1. oktobrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Mario MONTI
(1) OV C 160, 2.6.2001., 2. lpp.
(2) Sk. 1. atsauci.
(3) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
(4) “Saksijas-Anhaltes zemes direktīva Par galvojumiem ”, 2000. gada 4. aprīļa apkārtraksts (Bürgschaftsrichtlinie des Landes Sachsen-Anhalt RdErl vom 4.4.2000 ), N 413/91; E 5/94; E 8/01.
(5) OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.
(6) Piemērojot Direktīvu par konsolidēto aizdevumu piešķiršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem Saksijas-Anhaltes zemē (Richtlinie über die Gewährung von Konsolidierungsdarlehen an mittelständische Unternehmen im Land Sachsen-Anhalt); vieniem no Komisijas apstiprinātajiem Noteikumiem par atbalstu Nr. 452/97.
(7) HOMATEC: 12.7.2002. lēmums (OV C 310, 13.12.2002., 22. lpp.); AMBAU: Komisijas Lēmums 2003/261/EK (OV L 103, 24.4.2003., 51. lpp.).
(8) OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.; sk. arī pielikuma 11. panta 1. un 6. punktu.
(9) Šīs “Pamatnostādnes” (EdErl) ir saskaņotas ar Finanšu ministriju, 2000. gada 4. aprīlis un 2001. gada 3. marts.
(10) OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.; šīs pamatnostādnes ir izmantojamas, tā kā daļa atbalsta tika piešķirta pēc tā publicēšanas (sk. to 101. punktu).
(11) OV C 386, 23.12.1994., 12. lpp.
(12) Jauni uzņēmumi, kas ir izveidoti bankrota procesa rezultātā un ir pārņēmuši bankrotējušā uzņēmuma saistības.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/81 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 1. decembris)
par valsts atbalstu, ko Francija plāno piešķirt uzņēmumam Bull
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4514)
(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/941/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, jo īpaši tā 62. panta, 1. punkta a) apakšpunktu,
uzaicinājusi ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā šos apsvērumus,
tā kā:
I. PROCEDŪRA
|
(1) |
2002. gada 13. novembrī Komisija pabeidza Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz Francijas piešķirto avansu 450 miljonu EUR apmērā uzņēmumam Bull saskaņā ar Lēmumu 2003/599/EK, pozitīvs lēmums tika pieņemts ar noteikumu, ka atbalsts ir jāatmaksā vēlākais līdz 2003. gada 17. jūnijam (2). 2003. gada 26. novembrī sakarā ar to, ka Francija (3) nav ievērojusi minēto lēmumu, Komisija nodeva lietu izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesai. 2003. gada beigās un 2004. gada sākumā notika vairākas sanāksmes, kuru laikā Francijas varas iestādes un uzņēmums Bull skaidroja uzņēmuma Bull pārstrukturēšanas plānu un jo īpaši tā trešo posmu – rekapitalizāciju. Ar 2004. gada 20. februāra vēstuli Francija paziņoja par atbalsta shēmu, šā lēmuma priekšmetu. |
|
(2) |
Ar 2004. gada 16. marta vēstuli Komisija informēja Franciju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalsta shēmu. |
|
(3) |
Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalsta shēmu. |
|
(4) |
Komisija saņēma apsvērumus par šo tēmu no uzņēmuma Bull darbinieku pārstāvju puses. 2004. gada 8. jūnijā notika šo pārstāvju delegācijas un Komisijas sanāksme, kuras rezultātā pārstāvji iesniedza Komisijai papildus informāciju. Komisija nodeva šo informāciju Francijai komentēšanai, vienlaicīgi uzdodot jautājumus par vairākiem šīs lietas aspektiem. 2004. gada 28. maijā un 2004. gada 29. jūlijā tā saņēma komentārus un atbildes. 2004. gada 10. septembrī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisija, Francijas varas iestādes un uzņēmums Bull. |
II. APRAKSTS
1. Atbalsta saņēmējs
|
(5) |
Bull ir starptautiska datortehnoloģiju grupa, kas atrodas Eiropā un darbojas vairāk nekā 100 valstīs (5). Bull grupa galvenokārt darbojas divās jomās:
|
|
(6) |
Uzņēmuma Bull apgrozījums 2003. gadā sasniedza 1 265 miljonus EUR, kas iedalāms šādi: 46 % – preces, 27 % – ar tām saistītā uzturēšana un pakalpojumi 27 %. |
|
(7) |
Uzņēmums Bull ir publiska akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Francijas likumiem. Tā akcionāri pēc rekapitalizācijas 2004. gada jūlijā un pēc tam, kad iepriekšējie obligāciju īpašnieki pieteicās uz akcijām, ir France Télécom un NEC, katrs ar 10,1 %, Axa Private Equity un Artemis ar 8,6 %, uzņēmuma Bull vadošās amatpersonas ar 5,1 %, Motorola ar 3,0 % un Debeka ar 2,9 %. Francijas valstij ir tikai 2,9 %; pārējie 57,3 % pieder mainīgam akcionāru lokam. |
|
(8) |
Kopš 1994. gada, lai izkļūtu no grūtībām, kas sākās 90. gadu sākumā, uzņēmums Bull veica pasākumus, kas paredzēti iepriekšējā pārstrukturēšanas plānā, saskaņā ar saistībām, ko uzņēmās Francija un kuras Komisija minēja savā 1994. gada 12. oktobra Lēmumā Nr. 94/1073/EK par Francijas valsts atbalstu uzņēmumam Bull, palielinot neziņoto kapitālu (6). Proti, tika pārdota Zenith Data Systems un tika slēgta struktūrvienība OSS (“atvērtās sistēmas un programmatūra”). Bez tam Francija uzsāka uzņēmuma Bull privatizāciju, paplašinot tā kapitālu. No 1999. gada uzņēmums Bull bija spiests pārdot aktīvus un atlaist darbiniekus. 2000. gadā plāns noveda pie atkārtotas darbības pārcentrēšanas stratēģijas, pie aktīvu, kas nav stratēģiski svarīgi, pārdošanas, kā arī pie izdevumu samazināšanas. 2001. gada beigās uzņēmumā Bull visas Eiropas teritorijā strādāja vairs tikai 9 500 cilvēku salīdzinājumā ar 11 500 cilvēkiem 1999. gadā. |
2. Uzņēmuma Bull grūtības pirms pārstrukturēšanas plāna, kas ir šī lēmuma objekts
|
(9) |
Neskatoties uz pasākumiem, kas izklāstīti apraksta 8. punktā, 2001. gadā plāns cieta neveiksmi. No vienas puses ar tehnoloģijām saistīto akciju krīze biržās aizkavēja uzņēmumu Bull pārdot trešajām pusēm savu ļoti nozīmīgo struktūrvienību Integris. No otras puses, Interneta sektora krīze smagi skāra to tehnoloģiju darbību, kas saistītas ar Internetu. Telekomunikāciju tirgus sabrukums un Interneta “burbuļa pārplīšana”, ievērojama uzņēmumu peļņas samazināšanās un starptautiskais saspīlējums noveda pie pieprasījuma samazināšanās. 2002. gadā stipri kritās uzņēmumu izdevumi par datortehniku (–25 % par vidējas un augstas klases serveriem). Pakalpojumu tirgus piedzīvoja krasu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo pieaugumu sakarā ar problēmām, kas saistītas ar 2000. gada iestāšanos un pāreju uz euro. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem vēl vairāk pasliktināja uzņēmuma Bull situāciju. |
|
(10) |
Jau vairākus gadus uzņēmums Bull bija ieguldījis lielus līdzekļus Interneta tehnoloģijās, koncentrējot savu komercpiedāvājumu uz “e-pakalpojumu” un “tīkla infrastruktūras” koncepcijām. Krīze Interneta sektorā pierādīja, ka šajā kontekstā uzņēmums Bull ir izdarījis sliktu tehnoloģiju izvēli un ir koncentrējies uz tirgiem, kur neguva panākumus. Citiem vārdiem runājot, uzņēmums Bull pierādīja, ka ļoti trūkst saistības starp tā ambīcijām mērķtirgos un piedāvāto preci no vienas puses un investīcijām tehnoloģiju attīstībai un komerciālajiem un administratīvajiem izdevumiem no otras puses. |
|
(11) |
Bez tam, uzņēmums izjuta sekas no ļoti paceltajām izmaksām, kas saistītas ar tās darbinieku pensijas sistēmu Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar Amerikas likumiem, konsolidētās bilances aktīvs ietvēra pensiju izmaksas, kas veidoja pensijas fondu aktīvu pārpalikumu (pēc pašreizējās tirgus vērtības) salīdzinājumā ar parādu, kura vērtība noteikta no tiesībām uz plānotajām pensijām. 2002. gadā uzņēmums Bull pieņēma lēmumu nodot visas savas saistības attiecībā uz pensiju lietām apdrošināšanas kompānijām. Kopā ar akciju vērtības krišanos biržās šis lēmums 2002. un 2003. gadā noveda pie finansiāla zaudējuma 87 miljonu EUR apmērā. |
|
(12) |
Uzņēmuma nedrošība par savām finansiālajām iespējām noveda pie zināmas klientu atturības lielu projektu īstenošanas ziņā, minētie klienti vairs nebija pārliecināti, ka uzņēmums turpmākajos gados spēs pildīt savas saistības. Piegādātāji izvirzīja stingrākus maksāšanas noteikumus pat tad, kad uzņēmumam Bull tikpat kā nebija pieejamas bankas garantijas. |
3. Pārstrukturēšanas plāns
|
(13) |
2001. gada 2. decembrī uzņēmumam Bull tika iecelts jauns prezidents. Viņa pārstrukturēšanas plāns, ko 2002. gada martā apstiprināja valde, ietver vispārējo izdevumu un darbinieku skaita ievērojamu samazināšanu un uzņēmuma galveno darbības virzienu pārcentrēšanu, veicot nozīmīgas rūpniecisko aktīvu cesijas. Attīstības stratēģija ir balstīta uz trīs lieliem virzieniem:
|
|
(14) |
Finanšu daļas galvenie principi ir šādi:
|
|
(15) |
Pēc šo pasākumu īstenošanas uzņēmuma Bull neto kapitālam būtu jāsasniedz 59,2 miljonus EUR. Ar plānu saistītās finanšu prognozes ir apkopotas 1. tabulā. Tabula
|
|||||||||||||||||||||||||
4. Atbalsta apraksts
|
(16) |
Minētais atbalsts būs Francijas valsts iemaksas veidā 517 miljonu EUR apmērā, kas tiks izdarīta ne ātrāk kā 2004. gada 31. decembrī. Šī summa ir vienāda ar atbalstu glābšanai, kas piešķirts ar lēmumu 2003/599/EK, iekļaujot procentus, kas uzkrāti kopš tā izmaksas 2001. gada decembrī un 2002. gada jūnijā. Jaunais atbalsts tiks izmaksāts tikai pēc tam, kad uzņēmums Bull būs atgriezis atpakaļ šo atbalstu glābšanai. Tā vietā valsts izvirza noteikumu pie izdevības atmaksāt atbalsta summu, kas strukturēta iemaksas veidā valstij no uzņēmuma Bull 23,5 % apmērā no saviem ikdienas rādītājiem pirms nodokļu nomaksas uz konsolidēta pamata astoņu gadu ilgā laika periodā, skaitot no finanšu gada beigām 2005. gada 30. decembrī. |
|
(17) |
Saskaņā ar Francijas varas institūciju datiem šis noteikums attiecas uz pašreizējā brīdī noteiktu summu, kas svārstās starp 50 un 60 miljoniem EUR. Tādējādi maksimālā atbalsta summa pazemināta līdz 467 miljoniem EUR vai aptuveni 90 % no esošā parāda. Šādā veidā Francijas varas institūcijas vēlas nodrošināt attieksmi, kas līdzīga akcionāru attieksmei, kuri arī atsakās no apmēram 90 % savu parādu. |
III. LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTĀ NOTEIKTĀS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS MOTĪVI
|
(18) |
Lēmums uzsākt procedūru, kas noteikta Līguma 88. panta 2. punktā, ietver atbalsta pasākumu iepriekšēju novērtēšanu, proti, Kopienas pamatnostādņu kontekstā par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”). Minētajā lēmumā Komisija šaubījās par to, vai plāns garantē atgriešanos pie dzīvotspējas. Pēdējie skaitļi rādīja atgriešanos pie dzīvotspējas gadījumā, ja tiktu stabilizēta bilance, bet Komisija uzskatīja, ka viens gads ir pārāk īss laiks, lai pierādītu atgriešanos pie dzīvotspējas. Prognozes attiecībā uz saistītajiem tirgiem nebija ļoti detalizētas, tās izrādījās atšķirīgas un šķita, ka situācija vairākos tirgos varētu palikt sarežģīta, it sevišķi īstermiņa. Informācija, ko sniedza Francijas varas institūcijas, neļāva pilnīgāk izvērtēt, vai uzņēmums Bull varētu gūt labumu no iespējamā apgrozījuma pieauguma tirgos, jo uzņēmumam atlikusī rūpnieciskā darbība balstās galvenokārt uz tādu sistēmu ražošanu, kurās ir liela konkurence. Turklāt, pārstrukturēšanas projekts neiesaista nevienu jaunu partneri bez jau esošajiem, kas ir uzņēmumi France Télécom un NEC. |
|
(19) |
Ņemot vērā atbalsta lielo summu, Komisija bažījās arī par to, lai nenotiktu konkurences kropļošana, lai atbalsts tiktu ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un lai tas neradītu uzņēmumam likvīdu pārpalikumu, ko tas varētu veltīt agresīvai darbībai, kura spētu izraisīt tirgus kropļojumu un kas nebūtu saistīta ar pārstrukturēšanas procesu. Piemēram, nebija skaidrs, kādi būs maksātspējas un likviditātes rādītāji pēc atbalsta izmaksas un kā tie būs vērtējami salīdzinājumā ar konkurentu, kuri darbojas attiecīgajos tirgos, rādītājiem. |
IV. TREŠO PUŠU NOVĒROJUMI UN FRANCIJAS KOMENTĀRI
|
(20) |
Francija sniedza pašreiz novērtētas prognozes par attiecīgajiem tirgiem, precīzāku informāciju par galvenajiem konkurentiem, finanšu datiem un par pēdējo mēnešu notikumiem, proti, pārstrukturēšanas panākumiem. |
|
(21) |
Francija uzsver, ka atbalsts ir saistīts ar nozīmīgām finansiālajām saistībām no vairāku akcionāru un privāto kreditoru puses. No konkurences viedokļa uzņēmuma Bull atbalstīšana, šķiet, uz Eiropas tirgu iedarbojas vairāk labvēlīgi nekā to kavē. Uzņēmuma Bull tirgus daļa neļauj tai spēlēt “cenu līdera” lomu; tai drīzāk bija “autsaidera” loma, kas noderēja, lai paasinātu konkurenci. Uzņēmuma Bull stratēģijas, kas balstīta uz Itanium un “open source” sistēmām, īstenošana nākotnē nostiprinātu šo lomu. |
|
(22) |
Francija konstatē, ka uzņēmuma darbības rezultātu uzlabošanās ir apstiprinājusies visa 2003. gada garumā sliktos apstākļos. Prognozes 2004. gadam, kurā vēl tiek prognozēti sarežģīti apstākļi, uzrāda operatīvo rezultātu, kurš līdzīgs tam, kas iegūts 2003. gadā: EBIT – 17 miljoni EUR un neto rezultāts – 2 miljoni EUR 2004. gada pirmajā semestrī. Tas parādīja, ka uzņēmumam ir izdevies jūtami pacelties no sava kritiskā stāvokļa. Šajos apstākļos cerētā apgrozījuma uzlabošanās, sākot ar nākamo gadu proporcionāli paredzamajai tirgu atgūšanai 2005. gadā, jaunu uzņēmuma Bull piedāvājumu īstenošanai un normalizētai finansiālajai situācijai, mehāniski var tikt iztulkota kā ienesīguma papildus palielināšanās. Arī komercdarbības plāns laika periodam no 2004. līdz 2007. gadam rāda, ka uzņēmuma atgriešanās pie dzīvotspējas ir stabila. |
|
(23) |
Balstot savu attīstību arī uz serveriem, kuru pamatā ir Intel 64 bitu arhitektūra, uzņēmums Bull izvēlējās tādas tehnoloģijas, kas atbilst klientu vajadzībām nākamajos gados. Turklāt, šīs tehnoloģijas pielietošana uzņēmuma Bull serveros paver jaunas izaugsmes iespējas, it īpaši zinātnisko aprēķinu veikšanas jomā. |
|
(24) |
Pakalpojumu sfērā uzņēmuma Bull stratēģijā ir trīs skaidras jomas un trīs prioritāri sektori. Kompetences jomas ir: 1) atvērto infrastruktūru integrācija un izvēršana, 2) informācijas sistēmu drošība un 3) piedāvāto sistēmu datorizēta pārvaldīšana. Prioritārie sektori ir tie, pie kuriem pieder uzņēmuma Bull visuzticīgākie klienti: administrācijas, telekomunikāciju operatori un valsts dienesti (“sabiedriski lietderīgie”). |
|
(25) |
Šīs kompetences un šīs sektoru izvēles perfekti saskan ar smagajām tirgus tendencēm, kuras izriet no ekspertu veiktajām analīzēm: infrastruktūru izmaksu optimizācija un samazināšana (kas kavē atvērto infrastruktūru izvietošanu), informācijas sistēmu urbanizācija un konsolidācija (uzņēmuma Bull prioritārās nozares), administrēšana un drošības nodrošināšana (kur uzņēmums Bull darbojas dažādās kvalifikācijas: kā kriptogrāfijas iekārtu ražotājs, programmatūru izdevējs un ieviesējs). Uzņēmums Bull ļoti ātri novirzījās arī uz vairākiem jauniem tirgiem: mobilajām platformām, elektronisko administrēšanu, elektroniskās identitātes noteikšanu un elektroniskā paraksta ieviešanu. |
|
(26) |
Tā kā uzņēmuma Bull ietekme ir ļoti relatīva un attiecīgajā tirgū koncentrācija ir ļoti liela, atbalsts uzņēmumam Bull nevarētu būt tāds, kas varētu izraisīt konkurences kropļošanu. Dažos specifiskos tirgos uzņēmuma Bull piedāvājums būtu vienīgā zināmā alternatīva uzņēmuma IBM piedāvājumam. Bez tam, uzņēmuma Bull stratēģija, kas vērsta uz “atvērtā avota” sistēmām, palīdzētu aktivizēt konkurenci serveru tirgū turpmākajos gados. |
|
(27) |
Atbalsts tiktu ierobežots līdz minimumam. Uzņēmuma dzīvotspēja ir tieši atkarīga no kapitāla akciju veidā atjaunošanas, kurā atbalsts un daļēja parādu atmaksāšana ir galvenie faktori. Dažādi investori nebūtu piekrituši investēt, ja daļa no uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai nepieciešamā finansējuma nebūtu nodrošināta ar aizņēmumu. |
|
(28) |
Pēc atbalsta iemaksas uzņēmumam Bull nebūtu jābūt papildus likvīdiem. Tas ļautu atjaunot pašu kapitālu adekvātā līmenī, bet tālu no tāda, kas būtu pārmērīgs, tas ir tas, kas apstiprinātu parāda rādītāju attiecībā uz pašu kapitālu un parādu dzēšanas īstermiņa rādītāju ar apgrozībā esošiem līdzekļiem salīdzinājumā ar galveno konkurentu tiem pašiem rādītājiem. |
|
(29) |
Privātajām iemaksām pārstrukturēšanas plānā būtu nepieciešams apvienot trīs elementus: paša uzņēmuma darbu, kas veikts no 2002. līdz 2003. gadam, kapitāla palielināšanu un akcionāru iemaksas. |
|
(30) |
Francija atgādina, ka lēmuma 2003/599/EK apraksta 60. un 70. apsvērumā, saskaņā ar kuru tika apstiprināta atbalsta iemaksa uzņēmuma Bull glābšanai, Komisija skaidri norādīja, ka Francijai atbalsts uzņēmuma Bull pārstrukturēšanai nav piešķirams pirms 2004. gada 31. decembra. |
|
(31) |
Uzņēmuma Bull darbinieku pārstāvji atbalsta pārstrukturēšanas plānu un uzsver atbalsta nozīmi uzņēmuma un esošo darbavietu saglabāšanā. Viņi atbalsta pasākumus, ko piedāvā Francijas varas institūcijas un iesniedza papildus informāciju un atsauces it īpaši attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspēju un konkurences situāciju. Viņu komentāri tika darīti zināmi Francijas varas institūcijām, kuras bija vienisprātis ar viņiem. |
V. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS
1. Atbalsta esamība
|
(32) |
Līguma 87. panta 1. punktā noteikts, ka “ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.” |
|
(33) |
Pasākumi, par ko paziņoja Francija, tieši ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Valsts piešķirts, tas tiks finansēts no valsts resursiem vienam konkrētam uzņēmumam – Bull. Tas nav saskaņā ar privātā investora principu tirgus ekonomikā. Tik tiešām nevarētu atbalstīt to, ka valsts iesaistās tādā pašā statusā un tādos pašos apstākļos kā akcionāri, jo Francijas parāds ir saistīts ar valsts atbalstu glābšanai, kura atmaksāšanas termiņš ir beidzies, un ka atsacīšanās no šāda parāda, vai jauna atbalsta piešķiršana, kura summa ir vienlīdzīga ar atmaksājamā atbalsta summu, nemaina izturēšanos un tātad saskaņā ar privātā investora principu nevar tikt atbalstīti. Vēl vairāk, paziņotie pasākumi pēc formas un apstākļiem atšķiras no finansiālajiem pasākumiem, ko veic akcionāri. Jebkurā gadījumā minētie pasākumi nav apvienoti ar finansiālajām saistībām, kas būtu salīdzināmas no citu akcionāru puses. Atbalsts skar sakarus starp dalībvalstīm, kas rada vai draud radīt konkurences kropļojumus sakarā ar to, ka uzņēmums Bull ir starptautisks uzņēmums un ka tā ražotās preces tiek starptautiski izplatītas. Bez tam, uzņēmumam Bull ir konkurenti kopējā tirgū, piemēram, tādi uzņēmumi kā IBM, Fujitsu/Siemens, Sun un HP. Francijas varas institūcijas neapstrīdēja šo novērtējumu. |
2. Atbalsta saderība
|
(34) |
Paziņotais pasākums ir jāvērtē, kā īpašs valsts atbalsts. Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz iespēju atkāpties no vispārējās nesaderības, kas minēta iepriekšminētā panta 1. punktā. |
|
(35) |
Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts paredz, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Pamatojoties uz to, Komisija pieņēma īpašas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9). Ņemot vērā skaitļus, kas attiecas uz neto fondiem, ir acīmredzams, ka uzņēmums Bull ir jāuzskata par grūtības nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu 5. punkta a) apakšpunkta izpratnē un ka visa grupa arī ir nonākusi grūtībās minēto pamatnostādņu 4. līdz 8. punkta izpratnē (10). Pēc izskatīšanas Komisija uzskata, ka neviens cits Kopienas dokuments vai neviens cits pasākums šajā gadījumā neļautu atzīt atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu. Starp citu, Francija neatsaucās ne uz vienu citu līgumā iekļauto iespēju atkāpties no Līguma prasībām un, lai aizstāvētu attiecīgā atbalsta saderīgumu, balstījās tikai un vienīgi uz pamatnostādnēm. Tādējādi Komisija izvērtēja atbalstu, saskaņā ar pamatnostādnēm. |
|
(36) |
Pamatnostādnes paredz četrus kumulatīvus apstākļus, lai apstiprinātu atbalstu pārstrukturēšanai: plānu, kas garantē dzīvotspēju ilgtermiņa, konkurences kropļošanas novēršanu, līdz minimumam samazinātus atbalstus un pārstrukturēšanas plāna pilnīgu īstenošanu. Bez tam, jāpiemēro “vienīgā atbalsta” (“vienreiz un pēdējoreiz”) un no jurisprudences ņemtais “Deggendorf” (11) princips. |
Atgriešanās pie dzīvotspējas (pamatnostādņu 32. līdz 34. punkts)
|
(37) |
Saskaņā ar pamatnostādnēm atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka ir jāīsteno pārstrukturēšanas plāns, kam katra individuāla atbalsta gadījumā būtu jābūt Komisijas apstiprinātam. Pārstrukturēšanas plānam, kura ilgumam ir jābūt tik ierobežotam, cik vien iespējams, ir jāļauj saprātīgā laika termiņā atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju, balstoties uz reālām prognozēm, kas attiecas uz turpmākiem saimniekošanas apstākļiem. Tādējādi pārstrukturēšanas atbalstam ir jābūt saistītam ar dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas plānu, kurā iesaistās dalībvalsts. |
|
(38) |
Konkrētais atbalsts ir saistīts ar 2002. gada marta pārstrukturēšanas plānu un tā finansiālo apjomu, kas tika precizēts paziņojumā par atbalstu. Šis plāns attiecas uz laika periodu līdz 2007. gada beigām, kuram beidzoties, finansiālajai situācijai ir jābūt atjaunotai un jaunai struktūrai ieviestai. Lielākā daļa pasākumu jau ir īstenoti un rekapitalizācija jau ir pabeigta. Tomēr laika periodu līdz 2007. gada beigām var uzskatīt par termiņu, kas ir saprātīgs un nepieciešams, lai pārstrukturētu uzņēmuma piedāvājumu un lai piemērotu savas darbības attiecīgo tirgu attīstībai. |
|
(39) |
Šķiet, ka plāns balstās uz reālistiskām prognozēm, kuras attiecas uz turpmākiem saimniekošanas apstākļiem. Plānā tiek ņemta vērā lēnā tirgus atgūšana un tajā neparādās optimistiski pārspīlējumi. Plāns piedāvā trīs scenārijus attiecībā uz rekapitalizācijas rezultātiem, no kuriem visoptimistiskākais atrodas vistuvāk pašreizējam rezultātam. Plānā ir uzsvērta saistības atjaunošana starp uzņēmuma stratēģiju, tā stiprajām pusēm, klientu vajadzībām un tehnoloģiju attīstību. Ņemot vērā arī tehnoloģisko un komerciālo nestabilitāti, plāns šķiet pietiekami precīzs, ņemot vērā Francijas varas institūciju nosūtīto papildus informāciju. |
|
(40) |
Dzīvotspējas uzlabošana izriet galvenokārt no iekšējiem pasākumiem, it īpaši, beidzot “negalveno komercdarbību”, veicot piedāvājuma pārstrukturēšanu un samazināt galvenās izmaksas. |
|
(41) |
Uzņēmuma grūtības izraisīja galvenokārt nepareiza tehnoloģiju izvēle un koncentrēšanās uz tirgiem, kuros uzņēmums Bull neguva panākumus. Šīs darbības vairs netiek veiktas, tas attiecas arī uz pakalpojumu tīklu vairākās Eiropas valstīs. Vairāki iemesli, kas izraisīja specifiskus zaudējumus, piemēram, tie, kas bija saistīti ar pensiju sistēmām, nav tādi, kas varētu atkārtoties. Ir nomainīta lielākā daļa augsta līmeņa vadītāju. Uzņēmums Bull ir atgriezies pie savām stiprajām pusēm. |
Pārstrukturēšana un operatīvā darbība
|
(42) |
No 2000. līdz 2002. gadam bruto peļņas attiecība pret apgrozījumu bija starp 21 % un 25 %. Tomēr ik gadu izpētes un attīstības izdevumi, komercizdevumi un administratīvie izdevumi pārsniedz bruto peļņu par aptuveni 100 miljonus EUR lielu summu. Pārstrukturēšanas plāns paredz šīs nelīdzsvarotības samazināšanu: izpētes un attīstības izdevumi ir samazinājušies no 160 miljoniem EUR 2000. gadā līdz […]* miljoniem EUR, kas prognozēti 2005.–2007. gadam. Komercizdevumi un administratīvie izdevumi samazinās no 706 miljoniem EUR 2000. gadā līdz […]* miljoniem EUR, kas prognozēti 2005.–2007. gadam. Prognozes ņem vērā noteikumus, kas saistīti ar iespējamiem tiesas lēmumiem (“iespējamība”). Šī līkne pieaug līdz 2007. gadā sasniedz […]* % no apgrozījuma. Balstoties uz šīm prognozēm, nākotnes EBIT ir paredzēts līdz […]* % pēc “iespējamības”. Pašreizējie izdevumi 2003. gadā un 2004. gada pirmajā semestrī liek ticēt šīm prognozēm. No šī viedokļa Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns pieļauj apmierinošu operatīvo darbību. |
Prognozes par specializētajiem tirgiem
|
(43) |
Nākotnē, pateicoties vairākiem faktoriem kopā, pieprasījuma pieaugums tiek paredzēts mērenākā ritmā nekā iepriekšējā desmitgadē: sakaru tarifu samazināšanai, tīklu ar augstu caurlaidspēju attīstībai, teleprocedūru uzplaukumam valsts sektorā, jaudas pieaugumam lietojumprogrammu sadalīšanai pa Internetu, mobilitātes attīstībai un pieaugošai drošības ierobežojumu ievērošanai, un, visbeidzot, ciparu tehnoloģiju vispārējai ieviešanai, kura visur aizvietotu iepriekšējos analogos programmrīkus. Saskaņā ar IDC (International Data Corporation) pēdējām prognozēm 2003. līdz 2007. gadam, Eiropas serveru tirgum vajadzētu pieaugt apjomā par 44 % un vidējas un augstas klases serveru tirgum – par 39 %. Uz Intel 64 bitu komponentiem balstītu serveru tirgum, kas ir uzņēmuma Bull attīstības galvenais posms, būtu jāpiedzīvo ievērojams progress. Patiešām, 2007. gadā noiets ir prognozēts apmēram 2,4 miljardu Amerikas dolāru apmērā, kas būtu 16 % no serveru tirgus (salīdzinājumā ar mazāk par 1 % 2003. gadā). |
|
(44) |
Tādējādi IDC pētījumā, kas datēts ar 2002. gada decembri, sākot no minētā brīža līdz 2006. gadam, Rietumeiropā prognozē uzņēmumu izdevumu pieaugumu par 30 % pakalpojumu jomā un aptuveni par 20 % saistībā ar serveriem. Nesenās Gartner prognozes (2003. gada novembrī) attiecībā uz pakalpojumiem Rietumeiropā ir +3 % 2004. gadā un no 2002. līdz 2007. gadam vidējie pieauguma tempi gadā ir 6,2 %. Attiecībā uz serveriem pieaugums galvenokārt dalīsies atkarībā no izmantotajām tehnoloģijām; it īpaši Intel Itanium elementiem, kas ir pamatā jaunajiem uzņēmuma Bull piedāvātajiem serveriem un kurus sāka izmantot 2003. gadā, 2008. gadā apgrozījumam būtu jāsasniedz 8 miljardus EUR. Pakalpojumu tirgus ir ļoti izkliedēts, tajā ir liela konkurence un tas nepārtraukti pārveidojas, bet vidējā/ilgā termiņā pieaugums būs ātrāks nekā preču tirgū. Secinājums ir tāds, ka apdraudēto tirgu apstākļi nav tādi, lai apstrīdētu atgriešanos pie dzīvotspējas un padara iespējamu kopējā tirdzniecības apgrozījuma un bruto peļņas pieaugumu uz pakalpojumu rēķina, kā tas paredzēts pārstrukturēšanas plānā. |
|
(45) |
Vairāki pētījumi apstiprina prognozes par pieaugumu uzņēmuma Bull aizņemtajās nišās un iespējas izvēlētajās tehnoloģijās (12). |
Dzīvotspēja vidējā un ilgā laika posmā
|
(46) |
Lielo serveru tīkls “GCOS” lielo klientu uzņēmumos ir nozīmīga “slaucama govs”. Tomēr pēc […]* GCOS serveru aizvietošana būs pilnībā pabeigta un uzņēmumam Bull būs jāsatiekas aci pret aci ar saviem konkurentiem un jārealizē savas kaut pašas pieticīgākās ambīcijas citos apstākļos. Šajā kontekstā Komisija it īpaši atzīmēja to, kas izriet no apraksta 47. līdz 54. apsvērumā. |
|
(47) |
Ar sistēmu izvēli, kas balstītas uz Intel 64 bitu arhitektūru, “atvērtā avota” programmatūru izvēli un lai gūtu izdevīgumu no elementu standartizācijas (“commoditisation”), šķiet, ka uzņēmums Bull ir izvēlējies pareizo tehnoloģisko risinājumu, kas atbilst tirgus attīstībai un uzņēmuma klientu vajadzībām. Šī attīstība palielinās konkurences intensitāti serveru tirgos un pakalpojumu tirgos, bet sava apjoma dēļ uzņēmums Bull spēj ieguldīt lielas summas R&D un piedāvāt lielāku produktu klāstu un savstarpēji saistītākus pakalpojumus nekā iesācēji un mazāki uzņēmumi, kuru specializācija ir šaurāka. Uzņēmuma lielums arī varētu tam sagādāt zināmu to klientu uzticēšanos, kuri piešķir lielu nozīmi savu serveru piegādātāju izvēlei. Tādi lielie uzņēmumi kā IBM, HP un Dell, tieši pretēji, ir drīzāk specializējušies sērijveida produkcijas ražošanā, kuras pielietojums ir plašāks un kur klientiem nav nepieciešamības pēc īpaši viņiem ražotiem produktiem. |
|
(48) |
Plāns attiecas uz jomām, kurās klienti ir visuzticīgākie: valsts sektoru, aizsardzību un drošību, kā arī uz telekomunikāciju operatoriem. Uzņēmumam Bull nav ambīciju attiecībā uz specifiskām tirgus nišām. |
|
(49) |
Neatkarīgie eksperti pozitīvi novērtēja jaunu serveru NovaScale, kuri paredzēti GCOS sistēmu aizvietošanai, laišanu tirgū (13). Uzņēmums Bull šajā sakarā veica nozīmīgus tirdzniecības darījumus un šī produktu līnija, domājams, atšķirsies no konkurentu produkcijas izmaksu, uzticamības, lietošanas vienkāršības un piemērotības ziņā. |
|
(50) |
Uzņēmuma Bull pārstrukturēšana ļauj tam atgūt līdzsvaru starp spēju atbilstoši rīkoties, savu piedāvājumu, savu organizāciju un saviem īstermiņa mērķiem. Nozīmīgs uzņēmuma grūtību iemesls bija tieši šāda līdzsvara trūkums. Personāla atjaunošanai, kas plaši tika veikta 2002. gadā, un ievērojamajam stratēģisko partneru klāstam būtu jānodrošina nākamos tehnoloģiskos trumpjus. |
|
(51) |
Loma, kas paredzēta jaunajiem serveriem, kas balstīti uz Intel, galvenokārt, 64 bitu procesoriem, ir ļoti nozīmīga: 2007. gadā apgrozījumam būtu jāsasniedz […]* % no kopējā pārdošanas apjoma ar neto peļņu […]* %. Tā kā vairs netiek runāts par “īpašnieka” tehnoloģiju, ir loģiski, ka šī peļņa nevarētu sasniegt peļņas līmeni par vecajiem GCOS serveriem. 64 bitu serveri ļauj uzturēt daudz sarežģītākas un plašākas sistēmas, bet ir acīmredzami daudz dārgāki nekā “standarta” 32 bitu serveri. Uzņēmums Bull mēģinās iegūt savu klientu uzticību ar 64 bitu serveru tehnisko kvalitāti, pievienojot savu pakalpojumu piedāvājumu, kuru īpašās jomas attiecībā uz šiem produktiem ir atzītas. Tas nodibinās sadarbību starp savām komandām un klientu komandām. Komisija atzīst, ka šī stratēģija ir saderīga ar uzņēmuma Bull koncentrēšanos uz konkrētām jomām. |
|
(52) |
Pakalpojumu jomā ir jāpiemin daži jau minētā Forrester secinājumi (14). Attiecībā uz “atvērtā avota” pakalpojumiem, uzņēmuma Bull ekspertīze tiek uzskatīta par tādu, kas pārspēj citus plaša profila globālus uzņēmumus, kā IBM. Starp plaša profila globāliem un vidēja lieluma uzņēmumiem Bull ir vienīgais, kam ir pilnīgs tehnoloģiskais pārklājums. Atskaitē minēts tikai viens neliels “atvērtā avota” uzņēmums, kuram ir tāds pats pārklājums. |
|
(53) |
Pārstrukturēšanas projekts neiesaista nevienu jaunu rūpniecisko partneri bez jau esošajiem, kuri ir France Télécom un NEC. Tomēr apdrošināšanas uzņēmuma Debeka piedalīšanās sniedz atbalstu stratēģijai, kura koncentrējas uz samazinātu jomu skaitu. Tomēr uzņēmumam Bull ir vairāki partneri un tas ir iesaistīts vairākos projektos attiecībā uz galveno tehnoloģiju turpmākās darbības attīstību. Visbeidzot, kā piemēru ir jāmin pirmā līguma “Original Equipment Manufacturer” parakstīšana ar uzņēmumu Kraftway, Krievijas vadošo celtniecības uzņēmumu, par serveriem uz Intel bāzes. Vēl viena vienošanās attiecas uz serveru izplatīšanu Ķīnā. |
|
(54) |
Nobeigumā Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns ļauj uzņēmumam Bull sevi pasniegt apmierinoši. Neskatoties uz tehnoloģiskiem un komerciāliem riskiem, kas raksturīgi attiecīgajiem tirgiem, Komisija uzskata, ka atgriešanās pie dzīvotspējas ir pietiekami garantēta. |
Konkurences kropļojuma novēršana (pamatnostādņu 35. līdz 39. punkts)
|
(55) |
Lai Komisija apstiprinātu pārstrukturēšanas atbalstu, tam ir jāatbilst otrajam nosacījumam, kas sastāv no tā, ka ir jāveic pasākumi, lai, cik vien iespējams, samazinātu iespējamās negatīvās sekas, ko atbalsts varētu izraisīt attiecībā uz konkurentiem. |
|
(56) |
Kā uzsvēra Francija, uzņēmuma Bull tirgus daļas pakalpojumu un serveru jomā ir ļoti vājas. Serveru jomā par attiecīgo ģeogrāfisko tirgu ir jāuzskata pasaules vai vismaz Eiropas tirgus. 2002. gadā piecpadsmit Kopienas valstu serveru tirgos uzņēmuma Bull tirgus daļa bija 3 % robežās. Vidējas un augstas klases serveru segmentā uzņēmums Bull saglabāja pozīciju aptuveni 5 % robežās, kas ir tālu aiz galvenajiem konkurentiem, kuri ir IBM (40 %), HP – Compaq (24 %), Sun (17 %) un Fujitsu (9 %). Augstas klases serveru segmentā tirgus daļa būs lielāka. Patiešām, uzņēmums Bull vēlas kļūt par līderi Eiropā uz 64 bitu Intel arhitektūru balstītu sistēmu un “atvērtā avota” programmatūras ziņā attiecīgajos tirgos. Uz 2007. gadu serveru uz 64 bitu Intel arhitektūras bāzes tirgus tiek lēsts uz aptuveni 2,4 miljardiem dolāru, kas ir 16 % no serveru tirgus (salīdzinājumā ar mazāk nekā 1 % 2003. gadā). |
|
(57) |
Pakalpojumu jomā ir pazīmes, saskaņā ar kurām par attiecīgo tirgu ģeogrāfiskā ziņā ir jāuzskata Eiropas tirgus, lai gan nevar tikt izslēgta reģionālo vai nacionālo tirgu esamība. Piecpadsmit Kopienas valstu pakalpojumu tirgū 2002. gadā uzņēmuma Bull tirgus daļa bija apmēram 0,4 % un kopš 2002. gada uzņēmums Bull ir vēl vairāk orientējies uz infrastruktūras pakalpojumiem un citiem saviem īpašajiem pakalpojumiem, ciešot ievērojamu apgrozījuma samazināšanos saistībā ar pakalpojumiem. 2003. gada septembra pētījumā, ko publicēja Institut Gartner, uzņēmums Bull neatrodas starp pirmajiem desmit konkurentiem pasaules datorpakalpojumu tirgū un 2002. gadā ieņem tikai divdesmit otro vietu Eiropas tirgū. Starp citu, šajā tirgū ir ļoti liela konkurence, kas ļāva kā piemēru minēt Komisijas atļauju veikt koncentrēšanās pasākumus attiecība uz vairākiem uzņēmuma Bull konkurentiem (HP – Compaq (15), Cap Gemini – Transiciel (16), ATOS Origin – SEMA (17)), uzsverot, ka šī koncentrēšanās neapdraud konkurenci datorpakalpojumu tirgos. |
|
(58) |
Acīmredzami svarīgāka ir uzņēmuma klātbūtne noteiktās ģeogrāfiskās zonās, it īpaši Francijā. Taču konkurence paliek nozīmīga, tai skaitā arī šo ģeogrāfisko zonu līmenī. |
|
(59) |
Dažos serveru tirgu segmentos Eiropā uzņēmuma Bull līdzdalībai ir drīzāk konkurenci pastiprinoša loma tirgū, proti, jomās, kur uzņēmuma IBM pozīcija ir dominējoša. Piemēram, attiecībā uz lielas intensitātes darījumu sistēmām, uzņēmuma Bull piedāvājums, šķiet, ir vienīgā alternatīva uzņēmumam IBM visiem tiem klientiem, kuri nevar viegli pārkārtoties uz uzņēmumu Sun, HP vai Wintel sistēmām (bankas, apdrošināšanas kompānijas, sociālās sfēras organizācijas, sociālās sfēras dienesti, utt.). […]* rāda, ka šī tipa klienti vēlas saglabāt uzņēmuma Bull pakalpojumus. Tomēr runa ir par ļoti specifiskām tirgus nišām un uzņēmuma Bull grupas klātbūtnei ir maza ietekme uz konkurenci augstas klases serveru segmentā kopumā. |
|
(60) |
Komisija ņem vērā arī faktu, ka uzņēmuma Bull stratēģija ir vērsta uz “open source” sistēmām. Jāpiebilst, ka lielākā konkurentu daļa tai pat laikā ir partneri vairākos attīstības projektos. Procedūras uzsākšanas laikā neviens konkurents nav izteicis savus apsvērumus par konkurences kropļošanu. |
|
(61) |
Nav paredzēta nekāda darbība, lai panāktu pieaugumu no ārpuses, ja vien tā nav “pelēkās vielas” iegūšana, kas ir bieža prakse šajā nozarē. Uzņēmums Bull uzskata, ka jebkurš liels pirkums kaitētu pārstrukturēšanas plāna stratēģijai un radītu integrācijas problēmas. |
|
(62) |
Uzņēmums Bull pārdeva lielu daudzumu aktīvus. Produktu segmentā uzņēmums Bull pārdeva darbības nozari, kas bija saistīta ar bankomātiem, maksāšanas termināliem, čipkartēm un lielu daļu no savas vidējās klases programmatūras. Pakalpojumu tirgū uzņēmums Bull pārdeva lielāko daļu no saviem tirdzniecības tīkliem ārpus Francijas un Itālijas, pārdodot savu departamentu Integris uzņēmumam Steria. Rekonstrukcijas plāns paredz atpakaļvirzību uz galveno darbības nozari. Tas arī ierobežo atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci starp dalībvalstīm. Šajā kontekstā ir svarīgi, ka šī stratēģija, ko paredz pārstrukturēšanas plāns, tiek efektīvi īstenota. |
|
(63) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka konkurences kropļojuma nevar būt. Uzņēmuma Bull stāvoklis attiecīgajos tirgos savienojumā ar pārstrukturēšanas plāna ievērošanu un veikto atkārtoto iecentrēšanos nerada nepieciešamību pēc papildus pretējām pusēm. |
Līdz minimumam ierobežots atbalsts (pamatnostādņu 40. un 41. punkts)
|
(64) |
Lai atbalstu varētu apstiprināt, ir jābūt izpildītam trešajam nosacījumam, kas sastāv no tā, ka atbalsta summai un intensitātei ir jābūt ierobežotai līdz striktam nepieciešamajam minimumam, lai pieļautu pārstrukturēšanu atkarībā no uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kuras daļa tas ir, finanšu līdzekļiem. Atbalsta saņēmējiem ir aktīvi jāpiedalās pārstrukturēšanas plāna īstenošanā, ieguldot savus personīgos resursus. Jebkurā gadījumā ir jāpierāda Komisijai, ka atbalsts tiks izmantots vienīgi, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju un ka pārstrukturēšanas plāna īstenošanas laikā tas neļaus saņēmējam palielināt savu ražošanas jaudu. |
|
(65) |
Atbalsta saņēmēja un tā akcionāru ieguldījums ir būtisks. Kopš 2001. gada 31. decembra uzņēmums Bull pārstrukturēšanā ieguldīja līdz 160 miljoniem EUR, kas tika iegūti no “negalvenās komercdarbības” aktīvu pārdošanas 2002. gadā un 2003. gada pirmajā semestrī. Bez tam, tas ir rezervējis pārstrukturēšanas vajadzībām 94 miljonus EUR, kas iegūti no pieejamiem līdzekļiem uz 2001. gada 31. decembri (18). Esošie un jaunie akcionāri ieguldīja pārstrukturēšanā līdz 44,2 miljoniem EUR, kas ir ievērojams ieguldījums. Fakts, ka pieteikšanās uz investoru kapitāla daļu daļēji nāk no uzņēmumiem, kam ir partnerattiecības ar uzņēmumu Bull (France Télécom, NEC), klientiem (Debeka) un uzņēmuma Bull vadošajiem kadriem, šajā bilancē neko nemaina. Komisija var ņemt vērā arī kapitālu, kas iegūts no akciju pārdošanas, kas ir 17 miljoni EUR, tā kā bijušie akciju turētāji nebija spiesti izvēlēties šo iespēju. |
|
(66) |
Maksātspējas un likviditātes rādītāji pēc atbalsta ieskaitīšanas un uzskatot atbalstu par parādu, ir līdzīgā līmenī ar attiecīgajiem konkurentu rādītājiem. Finansiālā atveseļošanās vispirms ļaus iegūt bankas garantijas ikdienas darbībai. Patiešām, ir paredzēts, ka uzņēmums Bull turpina īstermiņa izmantot finansējumu no ārpuses, kas ir balstīts uz parādu titrēšanu […]* līdz […]* miljonu EUR apmērā. Ņemot vērā riskus, kas raksturīgi uzņēmuma Bull, kas ir “nišas spēlētājs”, tirgiem un stratēģijai, šķiet maz iespējams, ka finanšu iestādes būtu gatavas piešķirt jaunus kredītus agresīvai darbībai, kas nebūtu saistīta ar pārstrukturēšanas procesu. |
|
(67) |
Pēc Francijas varas institūciju domām ar mazāku atbalstu citi partneri nepiekristu investēt un akciju īpašnieki nepiekristu mainīt savas akcijas pret jaunām. Kas attiecas uz galveno alternatīvu, ko piedāvāja kāds Amerikas investīciju fonds un kas netika atbalstīta, Francijas varas institūcijas saprotami paskaidroja, ka tā nebūtu novedusi pie mazāka atbalsta. Šis fonds paredzēja ieplūdināt kapitālu, kas lielāks par 33 miljoniem EUR, ko bija paredzējusi investoru grupa, bet garantija 11 miljonu EUR apmērā, ko deva akciju turētāji, nosedz starpību. |
|
(68) |
Nobeigumā Komisija uzskata, ka atbalsts neradīs uzņēmumam papildus likvīdus, ko tas varētu novirzīt agresīvai darbībai, kas varētu provocēt tirgus kropļojumu un kas nebūtu saistīta ar pārstrukturēšanas procesu. |
Vienīgā atbalsta princips (“vienreiz un pēdējoreiz”)
|
(69) |
Lai izvairītos no pārmērīga atbalsta, pamatnostādņu 48. punktā tiek noteikts, ka atbalsts pārstrukturēšanai piešķirams tikai vienu reizi. Ja uzņēmumam kādreiz jau ir ticis piešķirts atbalsts pārstrukturēšanai un ja pārstrukturēšanas periods ir beidzies pirms mazāk nekā desmit gadiem, tad parasti Komisija neatbalsta jauna atbalsta piešķiršanu pārstrukturēšanai, izņemot īpašus gadījumus, kas nav paredzami un nav attiecināmi uz uzņēmumu. Līdzīgā gadījumā paziņoti atbalsti tiks izmaksāti ne ātrāk kā 2004. gada 31. decembrī. 1993. un 1994. gadā Francijas valsts piešķīra atbalstus uzņēmuma Bull pārstrukturēšanai, ko Komisija apstiprināja 1994. gada beigās. Šis pārstrukturēšanas plāns tomēr attiecās uz periodu līdz 1995. gada beigām. Lēmums 2003/599/EK, ar kuru Komisija apstiprināja atbalstu glābšanai (19), kura 60. apsvērumā minēts 2004. gada 31. decembris kā izejas datums, no kura var tikt piešķirts jauns atbalsts pārstrukturēšanai, šajā punktā ir maldīgs. Šajā gadījumā nav sasniegts desmit gadu termiņš. |
|
(70) |
Tomēr šis vienīgā atbalsta princips nebūtu jāpiemēro absolūti visos gadījumos. Kā sprieda tiesa (20), kā CECA līguma ietvaros, tā arī EK līguma ietvaros, pasākumi attiecībā uz atbalstiem tiek nodoti Komisijas kompetencē, lai, ņemot vērā tirgus attīstību, dotu tai iespēju pretoties neparedzētām situācijām. Šajos apstākļos akla vienīgā atbalsta principa piemērošana ļoti ierobežotu to atbalstu kategoriju, kas varētu tikt uzskatīti par nepieciešamiem un neļautu Komisijai izskatīt katrā atsevišķā gadījumā, vai līguma mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārstrukturēšanas atbalsta projekts. Tāpat Komisijai principā nevajadzētu balstīties tikai uz iepriekšējo lēmumu, lai atteiktu nākošo atbalstu tam pašam saņēmējam (21). |
|
(71) |
Šajā kontekstā pamatnostādnes precizē iespēju atkāpties no principa par vienīgo palīdzību izņēmuma apstākļos, kas nav paredzami un ko nevar attiecināt uz uzņēmumu. Šajā ziņā ir jāatzīst, ka, lai gan krīze informācijas tehnoloģijas un komunikāciju nozarē 2001. gadā nebija nekas ārkārtējs vai neparedzams, tās apmēri, it sevišķi ar Interneta un telekomunikācijām saistīto tehnoloģiju jomā bija ārkārtēji, neparedzēti un neattiecināmi uz uzņēmumu Bull. Vēl viens apsvērums, kas jāņem vērā šajā gadījumā, ir ļoti liels tehnoloģiju attīstības ātrums attiecīgajā nozarē. |
|
(72) |
Turklāt šajā kontekstā ir jāuzsver, ka uzņēmums Bull un Francijas valsts skrupulozi ievēroja iepriekšējo pārstrukturēšanas plānu, proti, attiecībā uz privatizāciju, partnerattiecībām ar uzņēmumiem NEC un France Télécom un vairāku aktīvu pārdošanu tādā veidā, kā to piedāvāja neatkarīgs eksperts un pieņēma Komisija, un ka minētais plāns nevarēja novērst pašreizējās grūtības. Tik tiešām tā laika finansiālās grūtības bija lielā mērā saistītas ar nodaļām un filiālēm, kas pārstrukturēšanas plāna ietvaros tika pārdotas, proti, nodaļu Zenith Data Systems mikrodatoru nozarē un OSS nodaļu. Uzņēmuma Bull pirmā reorganizācija notika labi, apstākļos, kuros uzņēmums mēģināja pielāgoties savai apkārtējai videi. Darbinieku skaita samazināšana uzņēmumā parāda šīs radikālās izmaiņas: no 44 500 darbiniekiem 1990. gadā 1995. gadā to skaits bija samazinājies līdz 24 000 un 1999. gadā līdz 11 500. Pašreizējās grūtības, kas minētas 9. līdz 12. apsvērumā, pēc savas būtības atšķiras no tām, kas noveda pie pārstrukturēšanas 1993. – 1995. gadā. |
|
(73) |
No tā izriet, ka šajā gadījumā ir ievērota filozofija, kas ir pamatā vienīgā atbalsta principam, proti, izvairīties no jebkāda pārlieku liela atbalsta. Valsts neatbalstīja uzņēmuma Bull mākslīgu uzturēšanu pie dzīvības, kaut gan tā grūtībām bija paliekošs raksturs; tieši pretēji, atbalsts, uz ko attiecas šis lēmums attiecas uz jauna veida grūtībām. |
|
(74) |
Turklāt jāpiebilst, ka desmit gadu termiņš ir gandrīz sasniegts. |
|
(75) |
Visbeidzot šajā gadījumā Komisija uzskata, ka vienīgā atbalsta princips nav pretrunā ar paziņotā atbalsta apstiprināšanu. |
“Deggendorf” princips
|
(76) |
Saskaņā ar “Deggendorf” tiesas lietas principu (22), kad Komisija izskata atbalsta saskaņojamību, tai ir jāņem vērā visi attiecīgie elementi un it īpaši šī atbalsta un citu neatmaksāto atbalstu kopējā ietekme, šajā gadījumā uzņēmums Bull ir saņēmis atbalstu glābšanai, kurš tika apstiprināts ar noteikumu, ka uzņēmums Bull to atmaksās vēlākais līdz 2003. gada 17. jūnijam. Saskaņā ar Francijas varas institūcijām, minētais atbalsts tiks izmaksāts tikai pēc glābšanas atbalsta atmaksas. Šajos apstākļos “Deggendorf” princips ir ievērots, bet Komisijai tomēr jāpārliecinās, ka šis ir tas gadījums. |
Paziņotā pārstrukturēšanas plāna ievērošana
|
(77) |
Saskaņā ar pamatnostādņu 43. punktu Komisijai paziņotais pārstrukturēšanas plāns ar visiem precizējumiem un papildinājumiem ir jāievēro pilnībā. |
Pārbaude un ziņojumi
|
(78) |
Saskaņā ar pamatnostādņu 45. un 46. punktu Komisijai ik gadu ir jāiesniedz ziņojumi. |
VI. SECINĀJUMS
|
(79) |
Komisija uzskata, ka atbalsts uzņēmuma Bull pārstrukturēšanai, par kuru paziņoja Francija, var tikt paziņots par saderīgu ar kopējo tirgu, ja vien visas saistības, ko uzņēmusies Francija, un visi noteikumi tiek izpildīti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Valsts atbalsts, ko Francija paredz piemērot sabiedrībai Bull, kurš sastāv no iemaksas 517 miljonu EUR apmērā un kurš ir papildināts ar noteikumu, ka atbalsts ir jāatdod tiklīdz rodas izdevība, ir saderīgs ar kopējo tirgu ar 2. pantā paredzētajiem noteikumiem.
2. pants
1. Uzņēmuma Bull pārstrukturēšanas plāns tādā veidā, kādā to Komisijai darīja zināmu Francija, ir pilnībā jāizpilda.
2. Atbalsts, kas noteikts 1. pantā, tiks piešķirts tikai pēc tam, kad būs atmaksāts atbalsts glābšanai, kurš tika apstiprināts ar Lēmumu 2003/599/EK. Tas tiks piešķirts ne ātrāk kā 2004. gada 31. decembrī.
3. Francijai ir jāiesniedz Komisijai ziņojums par pārstrukturēšanas plāna izpildi laika periodā līdz 2007. gada beigām.
3. pants
Divu mēnešu laikā no šī lēmuma izsludināšanas dienas Francijai ir jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai tam atbilstu.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.
Briselē, 2004. gada 1. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Neelie KROES
(1) OV C 102, 28.4.2004., 12. lpp.
(2) OV L 209, 19.8.2003., 1. lpp.
(3) Lieta reģistrēta ar numuru C-504/03.
(4) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.
(5) http://www.bull.com
(6) OV L 386, 31.12.1994., 1. lpp.
(7) Sk. Lēmumu 2003/599/EK attiecībā uz papildu informāciju par pārstrukturēšanas plānu.
(*1) Šī teksta daļas ir rediģētas, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas neatklāšanu; šīs daļas ir liktas kvadrātiekavās un apzīmētas ar asterisku.
(*2) Ieņēmums pirms procentu un nodokļu samaksas (Earnings before interest and taxes).
(8) OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.
(9) Nesen tika publicēta pamatnostādņu jaunā versija (OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.). Saskaņā ar šīs jaunās versijas 103. punktu atbalsts šajā gadījumā ir jāizskata pēc kritērijiem, kas ir spēkā atbalsta paziņošanas brīdī, proti, pēc 1999. gada pamatnostādnēm.
(10) Kopš 2001. gada neto kapitāli ir negatīvi, 2003. gada beigās sasniedzot 726 miljonus EUR. Zaudējumi 2000., 2001. un 2002. gadā sasniedza attiecīgi 243 miljonus EUR, 253 miljonus EUR un 548 miljonus EUR.
(11) 1997. gada 15. maija Tiesas spriedums Lietā C-355/95, Textilwerke Deggendorf GmbH v/Eiropas Kopienu Komisija un Vācijas Federatīvā Republika, [1997] ECR I-2549.
(12) Piemēram, Forrester, ‘Market overview – Exploiting open source in Europe’ , 22.6.2004.
(13) Sk. The Clipper Group Navigator, “Bull transitions GCOS 8 to Open Systems – Novascale 9000 to the Rescue” , 15.10.2003. un IDC, “Vendor needs and Strategies, Bull fills out Novascale line – targets commercial and High-Performance Computing (HPC) Customers in 2004”, April 2004. IDC, piemēram, secina: “Tas, ka uzņēmums Bull 2003. gadā ir ieviesis NovaScale serverus, deva uzņēmumam iespēju uzlabot savu pieeju augstas klases ražojumu tirgum – tirgum, ar kuru tas iepriekš bija saskāries. Pēdējā gada laikā tas ieguva ievērojamu klientu skaitu šajā sektorā. (...) Ekspluatācijas sistēmas pievienošana Microsoft Windows 2003 serveriem un SQL serveriem, kā arī jauna programmatūra ISV – it īpaši Oracle, SAP un BEA ieviešana – ļaus tam apmierināt gaidāmo pieprasījuma pieaugumu pēc augstākās kategorijas komercialajām lietojumprogrammām Eiropas tirgū atjaunošanas laikā.”
(14) Sk. 12. zemsvītras piezīmi.
(15) Komisijas 2002. gada 31. janvāra Lēmums, ar kuru tiek paziņots par koncentrēšanās saderību ar kopējo tirgu (Lieta N IV/M.2609 – HP/Compaq), saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89 (OV C 39, 13.2.2002., 23. lpp.).
(16) Komisijas 2003. gada 24. novembra Lēmums, ar kuru tiek paziņots par koncentrēšanās saderību ar kopējo tirgu (Lieta N IV/M.3307 – Cap Gemini/Transiciel), saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89 (OV C 295, 5.12.2003., 16. lpp.).
(17) Komisijas 2003. gada 10. novembra Lēmums, ar kuru tiek paziņots par koncentrēšanās saderību ar kopējo tirgu (Lieta N IV/M.3295 – Atos Origin/Sema Group), saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89 (OV C 295, 5.12.2003., 16. lpp.).
(18) Šai summā neietilpst valsts 2001. gada decembra beigās piešķirtais avanss, ne arī resursi, ko uzņēmums Bull varēja iegūt pateicoties šim avansam.
(19) Sk. 7. zemsvītras piezīmi.
(20) 2000. gada 23. novembra Tiesas spriedums Lietā C-441/97 Wirtschaftsvereinigung Stahl, Thyssen Stahl AG, Preussag Stahl AG un Hoogovens Staal BV, agrāk Hoogovens Groep BV v/Eiropas Kopienu Komisija, [2000] ECR I-10293, 55. punkts.
(21) Ģenerāladvokāta Jacobs kunga secinājumi Lietā C-110/02, Komisija v/Padome, 43. punkts (vēl nav publicēti Krājumā).
(22) Sk. 11. zemsvītras piezīmi.
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/92 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. decembris),
ar kuru saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/105/EK pilnvaro dalībvalstis pieņemt lēmumus par garantijām attiecībā uz meža reproduktīvo materiālu no trešām valstīm
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5485)
(2005/942/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. decembra Direktīvu 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 19. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ievērojot Direktīvas 1999/105/EK 19. panta 1. punktu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka, vai meža reproduktīvais materiāls, kas iegūts kādā trešā valstī, sniedz tādu pašu garantiju attiecībā uz tā ieguves avota apstiprināšanu un tā tirdzniecībai paredzēto ražošanas pasākumu veikšanu, kāds ir meža reproduktīvajam materiālam, kas iegūts Kopienā un atbilst šīs direktīvas noteikumiem. |
|
(2) |
Tomēr pašlaik pieejamā informācija par nosacījumiem, ko piemēro trešās valstīs, joprojām nav pietiekama, lai Komisija varētu pieņemt jebkādu šādu lēmumu attiecībā uz trešām valstīm. |
|
(3) |
Lai novērstu traucējumus tirgus struktūrās, dalībvalstis būtu jāpilnvaro pieņemt tādus lēmumus attiecībā uz īpašiem no noteiktām valstīm ievestiem materiāliem. Komisijas veiktā analīze rāda, ka šis materiāls dod garantijas, kas ir līdzvērtīgas garantijām, ko saskaņā ar Direktīvu 1999/105/EK piemēro Kopienā ražotam meža reproduktīvajam materiālam. |
|
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Dalībvalstis ir pilnvarotas pieņemt lēmumu attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm un attiecībā uz tajā pašā pielikumā minētā ieguves avota sugām, kategorijām un veida un to, vai meža reproduktīvais materiāls, kas iegūts šajās valstīs, sniedz tādu pašu garantiju attiecībā uz tā ieguves avota apstiprināšanu un tā tirdzniecībai paredzēto ražošanas pasākumu veikšanu, kāds ir meža reproduktīvajam materiālam, kas iegūts Kopienā un atbilst šīs Direktīvas 1999/105/EK noteikumiem.
Šādam no trešām valstīm ievestajam meža reproduktīvajam materiālam pievieno izcelsmes valsts izdotu oriģināla apliecību vai oficiālu apliecību un ierakstus, kuros ietverta sīka informācija par eksportējamajiem sūtījumiem, ko trešajā valstī nodrošina piegādātājs.
2. pants
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot šo lēmumu, un par jebkuru šāda lēmuma atsaukšanu.
3. pants
Pilnvarojumu, kas ir paredzēts 1. pantā, piemēro no 2006. gada 1. janvāra, un tā termiņš beidzas 2008. gada 31. decembrī.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 21. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
PIELIKUMS
|
Izcelsmes valsts |
Suga |
Kategorija |
Ieguves avota veids |
||||||||||||||||||||
|
Baltkrievija |
Picea abies Karst. |
SI |
SS, St |
||||||||||||||||||||
|
Kanāda (Britu Kolumbija) |
Abies grandis Lindl. |
SI, Q, T |
SS, St, SO, PF |
||||||||||||||||||||
|
Picea sitchensis Carr. |
SI, Q |
SS, St, SO |
|||||||||||||||||||||
|
Pinus contorta Loud. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Pseudotsuga menziesii Franco |
SI, Q, T |
SS, St, SO, PF |
|||||||||||||||||||||
|
Horvātija (I-1. Podravina, Podunavlje, I-2. Posavina) |
Quercus robur L. |
SI |
SS, St |
||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
Picea abies Karst. |
SI |
SS, St |
||||||||||||||||||||
|
Pinus sylvestris L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Quercus petraea Liebl. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Quercus robur L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Rumānija |
Abies alba Mill. |
SI |
SS, St |
||||||||||||||||||||
|
Acer platanoides L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Fagus sylvatica L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Larix decidua Mill. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Picea abies Karst. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Pinus nigra Arnold |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Prunus avium L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Quercus cerris L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Quercus petraea Liebl. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Quercus robur L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Quercus rubra L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Robinia pseudoacacia L. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Šveice |
Fagus sylvatica L. |
SI |
SS, St |
||||||||||||||||||||
|
Turcija |
Cedrus libani A. Richard |
SI, SE |
SS, St |
||||||||||||||||||||
|
Pinus brutia Ten. |
SI, SE |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Amerikas Savienotās Valstis (Vašingtona, Oregona, Kalifornija) |
Abies grandis Lindl. |
SI, Q, T |
SS, St, SO, PF |
||||||||||||||||||||
|
Picea sitchensis Carr. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Pinus contorta Loud. |
SI |
SS, St |
|||||||||||||||||||||
|
Pseudotsuga menziesii Franco |
SI, Q, T |
SS, St, SO, PF |
|||||||||||||||||||||
|
Paskaidrojumi
Kategorija Ieguves avota veids SI “Izcelsme zināma” SE “Atlasīts” Q “Uzlabots” T “Pārbaudīts” SS Sēklu avots St Mežaudze SO Sēklu ieguves plantācija PF Ģimenes vecāki |
|||||||||||||||||||||||
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/94 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. decembris),
ar ko groza Lēmumu 93/195/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu zirgu atpakaļievešanai pēc pagaidu izvešanas skriešanās sacīkstēm, sacensībām un kultūras pasākumiem
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5496)
(2005/943/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 19. panta ii) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 93/195/EEK (2) skriešanās sacīkstēm, sacensībām un kultūras pasākumiem paredzētu reģistrētu zirgu atpakaļievešana attiecas tikai uz zirgiem, kuri kādā trešā valstī ir uzturēti mazāk nekā 30 dienas. |
|
(2) |
Tomēr saskaņā ar minēto lēmumu zirgus, kas piedalījušies Apvienoto Arābu Emirātu Izturības pasaules kausa izcīņā un atbilst minētajā lēmumā minētajām prasībām, drīkst ievest atpakaļ Kopienas teritorijā pēc pagaidu izvešanas līdz 60 dienām. |
|
(3) |
Lai atvieglotu Kopienas izcelsmes zirgu piedalīšanos šajās sacīkstēs, šis īpašais noteikums ir jāpiemēro attiecībā uz visām Izturības pasaules kausa sacīkstēm, kas veiktas saskaņā ar Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas (FEI) noteikumiem, iekļaujot veterināro uzraudzību, neatkarīgi no tā, kurā no valstīm, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 90/426/EEK, notiek sacīkstes. |
|
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 93/195/EEK. |
|
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 93/195/EEK groza šādi.
|
1) |
Lēmuma 1. panta septīto ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
Ar šā lēmuma pielikumu aizstāj VII pielikumu. |
2. pants
Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 27. decembra.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 21. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.; labotais variants OV L 226, 25.6.2004., 128. lpp.).
(2) OV L 86, 6.4.1993., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/771/EK (OV L 291, 5.11.2005., 38. lpp.).
PIELIKUMS
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/96 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 19. decembris)
par maksājuma iekļaušanu cenā saistītās izmeklēšanas procedūras izbeigšana attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas nātrija ciklamāta importu
(2005/944/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 9. un 12. pantu,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
1. Sākotnējie pasākumi
|
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2). Padome 2004. gada martā noteica galīgu antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes nātrija ciklamāta (“attiecīgais ražojums”) importam. ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteica individuālā maksājuma likmi no EUR 0 – 0,11 par kilogramu. Visu pārējo uzņēmumu importam piemēro likmi EUR 0,26 par kilogramu. |
2. Atkārtotas izmeklēšanas pieprasījums
|
(2) |
Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu 2005. gada 14. martā tika iesniegts pieprasījums veikt sākotnējo pasākumu atkārtotu izmeklēšanu. Pieprasījumu iesniedza Productos Aditivos S.A. (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Kopienā un kas apgalvoja, ka pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas eksporta cenas ir pazeminājušās un tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Kopienā nav pietiekami mainījušās, un sniedza pietiekamus pierādījumus. |
3. Atkārtota izmeklēšana
|
(3) |
Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu Komisija 2005. gada 27. aprīlī ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) paziņoja, ka uzsāks atkārtotu izmeklēšanu par antidempinga pasākumiem, kas noteikti ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta importam. |
|
(4) |
Komisija par atkārtotas izmeklēšanas uzsākšanu oficiāli informēja zināmos iesaistītos ražotājus eksportētājus, eksportētājas valsts pārstāvjus, importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā. Komisija visām zināmajām iesaistītajām pusēm nosūtīja anketas. |
|
(5) |
Atbildes uz visiem anketas jautājumiem saņēma no viena eksportētāja un no tā diviem saistītiem ražotājiem ĶTR, un no trim importētājiem Kopienā. Jāatzīmē, ka ražotāju eksportētāju, kuriem piemēro EUR euro maksājuma likmi, eksporta apjoms izmeklēšanas periodā, uz kuru attiecas šī atkārtotā izmeklēšana, bija 60 % no kopējā ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta eksporta apjoma. |
|
(6) |
Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu atkārtotajai izmeklēšanai. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.
|
|
(7) |
Trīs citi importētāji paziņoja, ka tie izmeklēšanas periodā nav importējuši attiecīgo ražojumu. Viens importētājs paziņoja, ka neatbildēs uz anketas jautājumiem tāpēc, ka izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu ir importējis tikai ļoti nelielā daudzumā. |
|
(8) |
Atkārtotās izmeklēšanas periods (“jaunais IP”) ir no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Jaunajā IP tika noteiktas pašreizējās eksporta cenas un cenas, ar kādām veic tālākpārdošanu Kopienā. Nosakot, vai eksporta cenas un tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Kopienā ir pietiekami izmainījušās, cenas jaunajā IP tika salīdzinātas ar cenām sākotnējā izmeklēšanas periodā (“sākotnējais IP”), proti, no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim, pēc kura ieviesa sākotnējos pasākumus. |
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS
|
(9) |
Attiecīgais ražojums, kas norādīts pieprasījumā un attiecībā uz kuru sākta atkārtota izmeklēšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, nātrija ciklamāts, ko parasti klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 . |
|
(10) |
Nātrija ciklamāts ir pamatizstrādājums, ko lieto kā pārtikas piedevu un ko Eiropas Kopienā un daudzās citās valstīs ir atļauts lietot kā saldinātāju mazkaloriju un diētiskos ēdienos un dzērienos. To plaši izmanto kā saldinātāju pārtikas rūpniecībā un mazkaloriju un diētisko saldināšanas līdzekļu ražošanā. Nelielos daudzumos to izmanto arī farmācijā. |
C. KONSTATĒJUMI
|
(11) |
Atkārtotās izmeklēšanas mērķis ir, pirmkārt, noskaidrot, vai Kopienā pēc iepriekšminēto antidempinga pasākumu noteikšanas pazeminājušās eksporta cenas un vai notiek pietiekamas ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta tālākpārdošanas cenu un turpmāko pārdošanas cenu Kopienā pārmaiņas. Ja atklātu, ka notikusi maksājuma iekļaušana cenā, būtu jāaprēķina jaunas dempinga starpības. |
|
(12) |
Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu importētājiem lietotājiem un eksportētājiem tiek dotas iespējas iesniegt pierādījumus, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Kopienā eksporta cenu pazemināšanās un tālākpārdošanas cenu pārmaiņas nenotiek antidempinga maksājuma iekļaušanas cenā dēļ, bet ka tam ir citi iemesli. |
1. Eksporta cenu samazinājums
|
(13) |
Jaunajā IP attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu parasti pārdeva tieši neatkarīgiem importētājiem un/vai izplatītājiem ES. Eksporta cenu pārmaiņas novērtēja, salīdzinot vidējo cenu jaunajā IP ar vidējo cenu sākotnējā IP, vienādu piegādes noteikumu gadījumā. |
|
(14) |
Salīdzinājums liecināja, ka uzņēmumu, kuri sadarbojās, ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta vidējās eksporta cenas nesamazinās. |
2. Tālākpārdošanas Kopienā cenu pārmaiņas
|
(15) |
Importētāju un/vai izplatītāju cenu pārmaiņas Kopienā novērtēja, salīdzinot vidējās tālākpārdošanas cenas sākotnējā IP un jaunajā IP, vienādu piegādes noteikumu (DDP) gadījumā un ietverot parasto maksājumu un antidempinga maksājumu. Jāatzīmē, ka vidējā parastā ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta importam piemērojamā maksājuma likme laika posmā starp abiem izmeklēšanas periodiem ir samazinājusies par 1,5 %. Tālākpārdošanas cenu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza importētājs Kopienā, kuram eksportēja lielākā daļa ĶTR eksportētāju, kas sadarbojās. |
|
(16) |
Salīdzinājums liecināja, ka ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta vidējā tālākpārdošanas cena Kopienā, kas izteikta euro, samazinājusies par 10 %. |
Valūtas kursa pārmaiņas
|
(17) |
Jāatzīmē, ka rēķini par nātrija ciklamāta importu no ĶTR gan sākotnējā, gan jaunajā IP tika sagatavoti USD. Tādēļ, novērtējot nātrija ciklamāta tālākpārdošanas cenu samazināšanos Kopienā, jāņem vērā USD/EUR valūtas kursa pārmaiņas laika posmā starp sākotnējo un jauno IP. |
|
(18) |
To pārbaudīja, un patiešām tika konstatēts, ka laika posmā starp sākotnējo un jauno IP dolārs attiecībā pret euro zaudējis vērtību par 35 %. Tādēļ, ja salīdzinājumā ņem vērā iepriekšminēto USD kursa kritumu pret euro, pamatregulas 12. panta 2. punkta nozīmē laika posmā starp sākotnējo IP un jauno IP tālākpārdošanas cenu līmenis Kopienā nav samazinājies. |
3. Uzņēmumi, kas nesadarbojas
|
(19) |
Šajā atkārtotajā izmeklēšanā atklāja, ka ražotāju eksportētāju grupa, kuru importam Kopienā nepiemēro antidempinga maksājumu, pašlaik eksportē apmēram 60 % no visa ĶTR eksporta apjoma uz ES, un ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportē 35 % no iepriekšminētā apjoma. |
|
(20) |
Secināja, ka uzņēmumi, kas nesadarbojās, jaunajā izmeklēšanas periodā uz Kopienu eksportēja tikai nelielu daļu, proti, mazāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjoma, un tādēļ valsts mēroga maksājuma apmērs nav jāmaina. |
D. SECINĀJUMS
|
(21) |
Secināja, ka pamatregulas 12. panta 2. punkta nozīmē nav notikusi maksājuma iekļaušana cenā, jo netika atklāta eksporta cenu pazemināšanās un ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta tālākpārdošanas cenas Kopienā pazeminājās mazāk nekā bija gaidāms valūtas kursa svārstību dēļ. |
|
(22) |
Tādēļ jāizbeidz izmeklēšanas procedūra attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā saistībā ar attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo izbeidz atkārtoto izmeklēšanu atbilstoši 12. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 19. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Peter MANDELSON
(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/99 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 23. decembris)
par Kopienas salīdzināšanas izmēģinājumu un pētījumu turpināšanu 2006. gadā ar Paeonia spp. un Geranium spp. pavairošanas materiālu, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/56/EK sākti 2005. gadā
(2005/945/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/56/EK par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību (1),
ņemot vērā Komisijas 2004. gada 27. decembra Lēmumu 2005/2/EK, kurā izklāstīta Kopienas salīdzinošo pētījumu un pārbaužu kārtība 2005. un 2006. gadā dekoratīvo augu pavairošanas materiālam saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/56/EK (2), un jo īpaši tā 3. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Lēmumā 2005/2/EK nosaka Paeonia spp. un Geranium spp. to salīdzināšanas izmēģinājumu un pētījumu kārtību 2005. un 2006. gadam, kas veicami saskaņā ar Direktīvu 98/56/EK. |
|
(2) |
Izmēģinājumi un pētījumi, kas veikti 2005. gadā, jāturpina 2006. gadā, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
Vienīgais pants
Kopienas salīdzināšanas izmēģinājumi un pētījumi ar Paeonia spp. un Geranium spp. pavairošanas materiālu, kas sākti 2005. gadā, jāturpina 2005. gadā saskaņā ar Lēmumu 2005/2/EK.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 226, 13.8.1998., 16. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK (OV L 165, 3.7.2003., 23. lpp.).
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/100 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 23. decembris),
ar ko groza Lēmumu 2003/526/EK par kontroles pasākumiem pret klasisko cūku mēri Vācijā un Slovākijā
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5631)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/946/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Reaģējot uz klasiskā cūku mēra uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs, tika pieņemts Komisijas 2003. gada 18. jūlija Lēmums 2003/526/EK par aizsardzības pasākumiem pret klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (2). Ar šo lēmumu noteica dažus slimības kontroles papildu pasākumus attiecībā uz šo slimību. |
|
(2) |
Vācija ir informējusi Komisiju par minētās slimības izplatību savvaļas cūku populācijā Ziemeļreinas-Vestfālenes apgabalā. Ņemot vērā epidemioloģisko informāciju, noteikumi par Vācijas apgabaliem, kuros tika piemēroti slimības kontroles pasākumi, ir jāgroza nolūkā iekļaut Ziemļreinas–Vestfālenes un Reinzemas–Pfalcas apgabalus. |
|
(3) |
Slimības situācija Slovākijā ievērojami uzlabojusies šādu rajonu veterinārajās un pārtikas pārvaldes teritorijās: Trnava (Trnava, Piešťany un Hlohovec rajoni) un Banská Bystrica (Banská Bystrica un Brezno rajoni). Vairs nepiemēro Lēmumā 2003/526/EK noteiktos pasākumus par attiecīgajiem apgabaliem. |
|
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/526/EK. |
|
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2003/526/EK pielikumu aizstāj ar tekstu, kas iekļauts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).
(2) OV L 183, 22.7.2003., 46. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/339/EK (OV L 108, 29.4.2005., 87. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
I DAĻA
Lēmuma 2., 3., 5., 6., 7. un 8. pantā minētie Vācijas un Francijas apgabali
1. Vācija
|
A. |
Reinzemes–Pfalcas federālajā zemē:
|
|
B. |
Ziemeļreinas–Vestfālenes federālajā zemē:
|
2. Francijā:
Bas-Rhin un Mozeles departamenta teritorija uz rietumiem no Reinas un Rhine Marne kanāla, uz ziemeļiem no autoceļa A4, uz austrumiem no Sarre upes, uz dienvidiem no robežas ar Vāciju, un pašvaldībām Holtzheim, Lingolsheim un Eckbolsheim.
II DAĻA
Lēmuma 2., 3., 5., 7. un 8. pantā minētie Slovākijas apgabali
Rajonu veterinārijas un pārtikas pārvaldes šādos rajonos: Trenčín (Trenčín un Bánovce nad Bebravou rajoni), Prievidza (Prievidza un Partizánske rajoni), Púchov (tikai Ilava rajons), Žiar nad Hronom (Žiar nad Hronom, Žarnovica un Banská Štiavnica rajoni), Zvolen (Zvolen, Krupina un Detva rajoni), Lučenec (Lučenec un Poltár rajoni) un Veľký Krtíš.”
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/103 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 23. decembris)
par Kopienas 2005. gadā sākto salīdzināšanas izmēģinājumu un pētījumu turpināšanu 2006. gadā attiecībā uz Agrostis spp., D. glomerata L., Festuca spp., Lolium spp., Phleum spp., Poa spp. sēklām un pavairošanas materiālu, ieskaitot maisījumus, un attiecībā uz Asparagus officinalis, ņemot vērā Padomes Direktīvas 66/401/EEK un 2002/55/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/947/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1),
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (2),
ņemot vērā Komisijas 2004. gada 27. decembra Lēmumu 2005/5/EK Kopienas to salīdzināšanas izmēģinājumu un pētījumu kārtību, ko ar dažu laukaugu, dārzeņu un vīnogu sēklām un pavairošanas materiālu saskaņā ar Padomes Direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 92/33/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK veic no 2005. gada līdz 2009. gadam (3), un jo īpaši tā 3. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Lēmumā 2005/5/EK noteikta kārtība, kādā veicami tie Kopienas salīdzināšanas izmēģinājumi un pētījumi ar Agrostis spp., D. glomerata L., Festuca spp., Lolium spp., Phleum spp., Poa spp., ieskaitot maisījumus, un ar Asparagus officinalis, kas saskaņā ar Padomes Direktīvām 66/401/EEK un 2002/55/EK jāveic no 2005. gada līdz 2009. gadam. |
|
(2) |
Izmēģinājumi un pētījumi, kas veikti 2005. gadā, jāturpina 2006. gadā, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
Vienīgais pants
Kopienas tie salīdzināšanas izmēģinājumi un pētījumi, kas sākti 2005. gadā ar Agrostis spp., D. glomerata L., Festuca spp., Lolium spp., Phleum spp., Poa spp. sēklām un pavairošanas materiālu, ieskaitot maisījumus, un ar Asparagus officinalis, jāturpina 2006. gadā saskaņā ar Lēmumu 2005/5/EK.
Briselē, 2005. gada 23. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV 125, 11.7.1966., 2298/66. lpp., Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/117/EK (OV L 14, 18.1.2005., 18. lpp.).
(2) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/117/EK.
Labojums
|
24.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/104 |
Labojums Komisijas 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2134/2005, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 340, 2005. gada 23. decembris )
53. lappusē, pielikumā, tabulā, otrajā daļā, pēdējā rindā, otrajā kolonnā “Galamērķis”, attiecībā uz produktu kodu “2106 90 55 9000”:
tekstu
“ C10 ”,
lasīt šādi
“ C14 ”.
