23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/3

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (2), Kopiena ir apstiprinājusi minēto konvenciju (“NAFO Konvencija”).

(2)

NAFO Konvencija nodrošina atbilstīgu daudzpusējas sadarbības sistēmu jautājumos, kas attiecas uz zvejas resursu racionālu saglabāšanu un pārvaldību tās noteiktajā apgabalā.

(3)

NAFO Zinātniskā padome savā 2003. gada jūnija sanāksmē paziņoja, ka Grenlandes paltusa resursi strauji sarūk, un ieteica krasi samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (TAC) līmeni.

(4)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 25. ikgadējā sanāksmē, kas notika no 2003. gada 15. līdz 19. septembrim, pieņēma 15 gadiem paredzētu Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu NAFO apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajoniem (“NAFO atjaunošanas plāns”). NAFO atjaunošanas plānā izvirzīti tādi paši mērķi kā tie, kas paredzēti 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3).

(5)

Lai atjaunotu resursus, NAFO atjaunošanas plāns paredz TAC līmeņa samazināšanu līdz 2007. gadam, kā arī kontroles pasākumus, lai nodrošinātu minētā plāna efektivitāti.

(6)

NAFO atjaunošanas plāns provizoriski tika īstenots ar Regulu (EK) Nr. 2287/2003 (4) un Regulu (EK) Nr. 27/2005 (5), ar kurām attiecīgi 2004. un 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, līdz brīdim, kad tiks pieņemta Padomes regula, ar ko īsteno daudzgadu pasākumus Grenlandes paltusa resursu atjaunošanai.

(7)

Tādēļ NAFO atjaunošanas plāns ir jāīsteno pastāvīgi, izmantojot atjaunošanas plānu, kas paredzēts 5. pantā Regulā (EK) Nr. 2371/2002. Šajā nolūkā būtu jānosaka procedūra to kuģu sarakstu nosūtīšanai, kuriem izsniegtas speciālas zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (6).

(8)

Lai ievērotu NAFO atjaunošanas plānā noteiktos kontroles pasākumus, Kopienas kuģu kapteiņiem būtu jānosaka pienākums iesniegt ziņojumu, kā arī būtu jānosaka pienākums dalībvalstīm iedalīt kvotas tās apstiprinātiem kuģiem.

(9)

Ir vajadzīgi papildu kontroles pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu Kopienas līmenī un lai panāktu saskaņotību ar atjaunošanas plāniem, ko Padome pieņēmusi citās jomās. Šādos pasākumos būtu jāiekļauj pienākums iepriekš paziņot par ienākšanu dalībvalsts norādītā ostā un ierobežot pielaides robežas,

1)

“NAFO apakšapgabals 2” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts NAFO Konvencijas III pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā;

2)

“3KLMNO rajoni” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēta NAFO Konvencijas III pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā.

—

2006. gadā – 18 500 tonnas, un

—

2007. gadā – 16 000 tonnas.

a)

par Grenlandes paltusa daudzumiem, kas atrodas uz klāja brīdī, kad Kopienas kuģis iebrauc NAFO apakšrajonā 2 un 3KLMNO rajonos. Šis ziņojums iesniedzams ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms kuģa ienākšanas šajā apgabalā;

b)

par uz klāja esošajiem Grenlandes paltusa iknedēļas daudzumiem. Šis ziņojums pirmo reizi iesniedzams ne vēlāk kā līdz tās septītās dienas beigām, kas seko dienai, kad kuģis ienāk NAFO apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos, vai, ja zvejas reisi ilgst vairāk nekā septiņas dienas, tad ne vēlāk kā pirmdien, par nozveju, kas veikta NAFO apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos iepriekšējās nedēļā, kura beidzās svētdienas pusnaktī;

c)

par uz klāja esošajiem Grenlandes paltusa daudzumiem, kad kuģis iziet no apakšapgabala 2 un 3KLMNO rajoniem. Ziņojumu iesniedz ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras kuģa iziešanas no šīs zonas, un tajā ietver zvejas dienu skaitu un kopējo nozveju šajā zonā;

d)

par Grenlandes paltusa daudzumiem, kas tiek iekrauti un izkrauti katrā pārkraušanas uz kuģa reizē laikā, kad kuģis atrodas NAFO apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos. Šie ziņojumi iesniedzami ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkraušanas uz kuģa operācijas pabeigšanas.

1)

ienākšanas laiks norādītajā ostā;

2)

4. pantā minētas īpašās zvejas atļaujas kopija;

3)

uz klāja esošā Grenlandes paltusa dzīvsvara daudzumu kilogramos;

4)

zonu vai zonas NAFO apgabalā, kurās ir iegūta nozveja.

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/7

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1480/2003 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 34,8 % apmērā (“kompensācijas maksājums”) dažu tādu elektronisko mikroshēmu, proti, dinamiskās brīvpiekļuves atmiņu (DRAM), ievedumiem, kuru izcelsme ir Korejas Republikā un kuras nav ražojis Samsung Electronics Co., Ltd (“Samsung”), kam ir noteikts maksājums 0 % apmērā.

(2)

Divi Korejas Republikas ražotāji eksportētāji, Samsung un Hynix Semiconductor Inc, kuram ir arī ražotne ASV, izmeklēšanas laikā sadarbojās, kā rezultātā piemēroja esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”). Kopienas ražošanas nozari sākotnējā izmeklēšanā pārstāvēja divi ražotāji, kas veidoja lielāko daļu no kopējās DRAM produkcijas Kopienā – Infineon Technologies AG, Munich, Vācija, un Micron Europe Ltd, Crowthorne, Apvienotā Karaliste.

(3)

Saistībā ar tirdzniecības aizsardzības pasākumu uzraudzību Komisija saņēma informāciju, ka spēkā esošo kompensācijas maksājumu par Korejas izcelsmes DRAM ievedumiem, iespējams, nepiemēro dažiem minēto DRAM ievedumiem.

(4)

Komisija, publicējot paziņojumu (“paziņojums”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), 2005. gada 22. martā paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu, lai noteiktu, cik lielā mērā saskaņā ar pamatregulas 24. panta 3. punktu jāpieņem īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka kompensācijas maksājums tiek pareizi piemērots Korejas izcelsmes DRAM ievedumiem.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja eksportētājas valsts iestādēm un visām zināmajām personām par šīs izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojuma un nekonfidenciālu dokumentu, uz kuriem pamatojoties publicēja paziņojumu, kopijas nosūtīja diviem ražotājiem eksportētājiem Korejā, kā arī ievedējiem, lietotājiem un diviem ražotājiem Kopienā, kas minēti sākotnējā izmeklēšanā vai kā citādi kļuvuši zināmi Komisijai. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā.

(6)

Iesniegumus nosūtīja divi ražotāji eksportētāji Korejā un divi ražotāji un viens lietotājs Kopienā. Ņemot vērā visas nepieciešamās informācijas un vajadzīgo datu pieejamību, uzskatīja, ka nav nepieciešams veikt pārbaudes apmeklējumus uzņēmumos, no kuriem saņēma iesniegumus.

(7)

Šajā izmeklēšanā attiecīgais ražojums ir tas pats, kas minēts sākotnējā izmeklēšanā, t.i., dažas Korejas Republikas izcelsmes elektroniskas mikroshēmas, kas pazīstamas kā dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM), jebkādā veidā, ar jebkādu blīvumu, to variants var būt jebkāds, tās var būt komplektā, saliktu apstrādāta diska vai mikroshēmu veidā vai izgatavotas, izmantojot metālu oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģiju variantus, tostarp jebkura blīvuma (arī vēl neesoša blīvuma) komplementārā MOS (CMOS) veidus, lai kāds būtu piekļuves ātrums, konfigurācija, iepakojums vai rāmis utt. Attiecīgais ražojums ir arī DRAM, kas ir (standarta) atmiņas moduļu vai (standarta) atmiņas plašu formā vai kāda cita veida salikumā, ja to galvenais mērķis ir nodrošināt atmiņas funkciju.

(8)

Attiecīgo ražojumu pašreiz klasificē ar KN kodiem 8542 21 11, 8542 21 13, 8542 21 15, 8542 21 17, ex 8542 21 01, ex 8542 21 05, ex 8548 90 10, ex 8473 30 10 un ex 8473 50 10.

(9)

Lai noteiktu, cik lielā mērā jāpieņem īpaši noteikumi, lai nodrošinātu pareizu kompensācijas maksājuma piemērošanu, izmeklēšanā uzmanību pievērsa šādiem elementiem: 1) attiecīgā ražojuma aprakstam un tā transponēšanai kombinētajā nomenklatūrā (KN)/TARIC nomenklatūrā, un 2) novirzes, kas noteiktas, analizējot attiecīgā Kopienā ievestā ražojuma tirdzniecības plūsmu.

(10)

Sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts, ka attiecīgais ražojums, kuram piemēro kompensācijas maksājumu, ir Korejas izcelsmes dažas elektroniskās mikroshēmas, proti, visu veidu dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM). Attiecīgais ražojums var būt ar visu veidu blīvumiem, piekļuves ātrumu, konfigurāciju, iepakojumu vai ietvaru utt. Turklāt tiek minēts arī ražošanas process (metāla oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģijas veidi, ieskaitot komplementāros MOS veidus (CMOS)).

(11)

No vienas puses sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā ir norādīti KN/TARIC kodi, ar kuriem klasificē attiecīgo ražojumu. Šie KN/TARIC kodi attiecas uz šādiem DRAM veidiem: diskiem, mikroshēmām (matricām), atmiņām (montētām mikroshēmām, t.i, ar to kontaktiem un vadiem, keramikas, metāla, plastmasas vai cita materiāla ietvarā vai bez tā, še turpmāk – “montētas DRAM” un tirdzniecībā zināmas kā DRAM sastāvdaļas) un DRAM moduļiem, atmiņas platēm un cita veida salikumā (še turpmāk – “DRAM daudzkombināciju formas”).

(12)

Montētās DRAM tiek iegūtas tā saucamajā “back-end” procesā, un tās ir mikroshēmas, kas ir iekļautas komplektā (atmiņas šūnas pievienošana ar vadu mikroshēmai pie kontaktiem kapsulas ārpusē), ir pārbaudītas (vai iekapsulētās mikroshēmas darbojas) un marķētas.

(13)

No otras puses, sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā īpaši minētie attiecīgā ražojuma veidi ir diski, mikroshēmas, montētas DRAM (kas ir montētas DRAM un DRAM daudzkombināciju formas) un DRAM, kas tiek piedāvātas (standarta) atmiņas moduļos vai atmiņas platēs, vai citā salikumā (še turpmāk – “DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM, kas iekļautas DRAM daudzkombināciju formās”).

(14)

Iepriekš minētie elementi norāda, ka attiecīgā ražojuma apraksts un KN/TARIC kodi nav pilnībā atbilstīgi. No vienas puses, lai gan montētās DRAM precīzi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, kas ietver visus DRAM veidus, un ir precīzi minētas sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā norādīto KN/TARIC kodu aprakstā, tās ir minētas attiecīgā ražojuma aprakstā ar neprecīzu aprakstu “komplektā”, kas arī attiecas uz DRAM daudzkombināciju formām. No otras puses, lai gan DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM, kas iekļautas DRAM daudzkombināciju formās, tās ir precīzi minētas attiecīgā ražojuma aprakstā, tās nav tieši norādītas nevienā sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā norādītajā KN/TARIC kodu aprakstā. Minētajos kodos patiesi nav skaidri minētas ne DRAM daudzkombināciju formas, ne mikroshēmas un montētās DRAM, kas tiek ievestas šādā veidā, un tādēļ šā veida DRAM kompensācijas maksājums līdz šim nav piemērots.

(15)

Montētās DRAM atšķiras gan no DRAM mikroshēmām, gan no DRAM daudzkombināciju formām. Tādēļ saskaņotības un juridiskās noteiktības dēļ šķiet atbilstoši, ka ražojuma aprakstā ir skaidra norāde par to.

(16)

Attiecībā uz DRAM mikroshēmām un/vai montētajām DRAM, kas iekļautas DRAM daudzkombināciju formās, faktu, ka uz tām tieši neattiecas neviens no KN/TARIC kodiem, var attiecināt uz situācijām, kad DRAM daudzkombināciju formu izcelsme nav Korejā un tādēļ tam nav jāpiemēro kompensācijas maksājums, ievedot tās Kopienā, neatkarīgi no fakta, ka tajās ir iekļautas Korejas izcelsmes DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM.

(17)

Protams saskaņā ar pastāvīgo praksi ES dalībvalstīs izmantot EK sarunu pozīciju PTO Saskaņošanas darba programmā kā pamatu Kopienas Muitas kodeksa 24. panta interpretācijai (4), nepreferenciālie izcelsmes noteikumi, ko Kopienā piemēro DRAM daudzkombināciju formām, uz kurām attiecas KN kodi ex 8473 30 10, ex 8473 50 10, un ex 8548 90 10, nosaka, ka izcelsmes valsts ir pēdējā ražotājvalsts, kurā ar apstrādi un pārstrādi, vai attiecīgā gadījumā, ar šīs valsts izcelsmes detaļu iekļaušanu ir pievienota vērtība, kas ir vismaz 45 % no DRAM daudzkombināciju formu ex-works cenas. Ja šis noteikums nav izpildīts, uzskata, ka DRAM izcelsme ir valstī, no kuras cēlusies lielākā daļa izmantoto materiālu.

(18)

Izmeklēšanas laikā iesniegtie dokumenti un pierādījumi ļāva secināt, ka DRAM daudzkombināciju formās, kuru izcelsme nav Korejā, var būt iekļautas Korejas izcelsmes DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM. Iepriekš minētos secinājumus izdarīja, pamatojoties uz trīs veidu pierādījumiem. Pirmkārt, tika iesniegti sākotnēji šķietami ticami pierādījumi, kas norādīja, ka dažās DRAM daudzkombināciju formās, kas nav deklarētas ar izcelsmi Korejā, bija iekļautas Korejas izcelsmes montētas DRAM, ko ražojuši uzņēmumi, kuriem piemērots kompensācijas maksājums. Otrkārt, 2003. gadā izdotā obligātā izcelsmes informācija attiecās uz DRAM daudzkombināciju formām, kuras klasificē ar KN kodu ex 8548 90 10 (TARIC kods 85489010*10) un kuras daļēji ražotas ASV un Korejā. Visbeidzot tika iesniegti divi preses raksti, kuros norādīts fakts, ka Kopienā piemērojamie nepreferenciālas izcelsmes noteikumi ļauj Korejas uzņēmumiem eksportēt uz Kopienu DRAM mikroshēmas un montētas DRAM, kas ražotas Korejas uzņēmumos, kuriem piemērots kompensācijas maksājums, un kas iekļautas DRAM moduļos, attiecībā uz kuriem nav deklarēta izcelsme Korejā.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka nepieciešami īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka kompensācijas maksājums tiek piemērots DRAM mikroshēmām vai montētām DRAM, kas ražotas Korejas uzņēmumos, kuriem piemērots kompensācijas maksājums, un iekļautas DRAM daudzkombināciju formās, kuru izcelsmes nav Korejā.

(20)

Viens no uzņēmumiem, kam ir piemērots kompensācijas maksājums, iebilda, ka, gadījumā, ja DRAM mikroshēmas vai montētas DRAM ir iekļautas DRAM daudzkombināciju formās, tās nevar uzskatīt par ražojumu, kuram piemērojams kompensācijas maksājums. Ņemot šo vērā, uzskata, ka DRAM daudzkombināciju formās iekļautajām DRAM mikroshēmām vai montētām DRAM ir joprojām saglabājas to īpašības un funkcijas. Iekļaujot tās DRAM daudzkombināciju formās, nemainās to fiziskās un tehniskās īpašības. Turklāt DRAM daudzkombināciju formu funkcija – nodrošināt atmiņas funkciju – lai gan lielākā mērā, bet ir tāda pati kā DRAm mikroshēmām vai montētām DRAM, aplūkojot tās atsevišķi. Tādēļ uzskata, ka, iekļaujot DRAM daudzkombināciju formās DRAM mikroshēmas vai montētas DRAM, nemainās to būtība un tas nav pamats, lai atbrīvotu šos ražojumus no kompensācijas maksājuma piemērošanas. Pieteikumu noraidīja šo iemeslu dēļ.

(21)

Šī puse un Korejas Republikas valdība iebilda, ka DRAM daudzkombināciju formās iekļautas DRAM mikroshēmas vai montētas DRAM nav minētas sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā, jo uz tām nebūtu jāattiecina sākotnējā izmeklēšana. Kā jau minēts iepriekš 13. apsvērumā, sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā ir precīzi norādīts, ka kompensācijas maksājums jāpiemēro arī daudzkombināciju formās iekļautām DRAM mikroshēmām vai montētām DRAM. Saistībā ar prasību, ka DRAM daudzkombināciju formās iekļautas montētas DRAM nav jāiekļauj sākotnējā izmeklēšanā, netika iesniegti pierādījumi, ka tas tā ir. Gluži pretēji, ņemot vērā saņemto piešķīrumu būtību, tika izskatīti visi izmeklēto uzņēmumu pārdošanas gadījumi, lai novērtētu piešķīrumu apjomu sākotnējā izmeklēšanā. Šo iemeslu dēļ prasību noraidīja.

(22)

Ņemot vērā nepreferenciālās izcelsmes noteikumus, ko Kopienā piemēro DRAM, ievedumu plūsmas tika analizētas saistībā ar attiecīgā ražojuma divām galvenajām kategorijām: pirmkārt, DRAM diski, mikroshēmas un montētas DRAM, kuru izcelsme ir valstī, kurā notiek difūzijas process (5) un, otrkārt, DRAM daudzkombināciju formas, kuru izcelsme ir valstī, kas atbilst 16. apsvērumā norādītajiem kritērijiem. Analīzi veica par laikposmu no 2003. gada maija līdz 2005. gada maijam un to pamatoja uz Comext statistiku TARIC kodu līmenī.

(23)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma pirmo kategoriju, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārstāvju iesniegto informāciju, konstatēja, ka šobrīd difūziju veic vienīgi valstīs, kuras neietilpst Kopienas teritorijā (dilstošā secībā pēc ražošanas jaudas): Korejas Republikā, Taivānā, ASV, Japānā, Singapūrā un Ķīnas Tautas Republikā. Tādēļ ievedumi, kuru izcelsme deklarēta citās šeit neminētās valstīs, nav pareizi deklarēti. Tas acīmredzami attiecas uz ievedumiem, kuru izcelsme deklarēta Malaizijā, Hongkongā un, zināmā mērā, Ķīnas Tautas Republikā, kurā ir ierobežotas iespējas veikt difūziju. Papildus šīm minētajām valstīm Comtex ir ziņots par DRAM ievedumiem arī no citām valstīm.

(24)

Ņemot vērā faktu, ka piemērojamie nepreferenciālas izcelsmes noteikumi ir pietiekami skaidri un ka muitas iestādes var novērst jebkuru nepareizu izcelsmes norādi muitas deklarācijās saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, uzskata, ka vispiemērotākais veids, kā risināt šo problēmu, ir regulāri informēt to valstu muitas iestādes, kurās veic difūzijas procesu, lai varētu veikt atbilstošas kontroles.

(25)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma otro kategoriju secināja, ka tā ir lielākā daļu no visu DRAM veidu ievedumiem Kopienā (73 %). Jo īpaši ievedumi, kuriem deklarēta Malaizijas izcelsme, ir veido 78 % no visiem DRAM veidiem, kas ievesti no šīs valsts, 95 % deklarēta Honkongas un 93 % – Ķīnas Tautas Republikas izcelsme.

(26)

Kā jau paskaidrots iepriekš, 25. apsvērumā minētajās valstīs difūziju veic nenozīmīgā apmērā vai to neveic vispār. Saistībā ar šo tika sniegti pierādījumi, ka maksimālā vērtība, ko var pievienot šajās valstīs, visticamāk neatbilst 45 %, kas noteikti spēkā esošajos izcelsmes noteikumos, un turklāt tā nevar būt vispārējā ražošanas procesa lielākā daļa.

(27)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka nepieciešami īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka DRAM daudzkombināciju formu izcelsme tiek pareizi deklarēta un muitas iestādes var veikt atbilstošas pārbaudes.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minētos atzinumus, secina, ka īpaši noteikumi ir vajadzīgi, lai:

(29)

Īpašajos noteikumos, kas minēti 28. apsvēruma a) punktā, būtu jāietver precīzāks attiecīgā ražojuma apraksts, norādot visas DRAM atšķirīgās formas un īpaši minot montētās DRAM.

(30)

Īpašajiem noteikumiem, kas minēti 28. apsvēruma b) un c) punktā vajadzētu būt identifikācijas numura veidā, ko deklarētājs norāda vienotā administratīvā dokumenta (“VAD”) 44. ailē, aizpildot muitas deklarāciju ievesto DRAM laišanai brīvā apgrozībā. Šim numuram būtu jāatbilst DRAM daudzkombināciju formas aprakstam, kurā ņemta vērā 1) tās forma, 2) tās izcelsme (“Koreja” vai “citas valstis”), 3) Korejas uzņēmums (“Samsung” vai “cits uzņēmums, nevis Samsung”), kas attiecīgajā gadījumā iesaistīts ražošanas procesā, un 4) attiecībā uz DRAM daudzkombināciju formām, kuru izcelsme nav Korejā, kurās iekļautas Korejas izcelsmes DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM, un kuras ražojuši citi uzņēmumi, nevis Samsung, DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM vērtība no DRAM daudzkombināciju formas kopējās vērtības. Būtu jāpiemēro šie identifikācijas numuri, kas atbilst turpmāk minētajam ražojuma/izcelsmes aprakstam:

(31)

Ražojuma/izcelsmes aprakstam 1. punktā nebūtu jāpievieno papildus apstiprinoši pierādījumi. Faktiski uzskata, ka ir pietiekami norādīt identifikācijas numuru, lai pievērstu deklarētāja uzmanību tam, ka rūpīgi jāpārbauda izcelsme un visu iesaistīto ražotāju atrašanās vieta. Turklāt papildu dokumenti radītu nevajadzīgu apgrūtinājumu deklarētājam attiecībā uz tādu DRAM ievedumiem, kuru ražošanā nav iesaistīts uzņēmums, kuram piemērots kompensācijas maksājums.

(32)

Turpretim ražojuma/izcelsmes aprakstam no 2. līdz 7. punktam būtu jāpievieno paziņojums, kas atbilst pielikumā iekļautajam tekstam un ko izsniedzis pēdējais DRAM ražotājs un kopā ar VAD iesniedzis deklarētājs, aizpildot muitas deklarāciju ražojuma laišanai brīvā apgrozībā. Šajā paziņojumā būtu jānorāda, inter alia, kopējās ievesto DRAM vērtības daļa, ko ražošanas procesā pievienojuši uzņēmumi, kuriem piemērots kompensācijas maksājums.

(33)

Kompensācijas maksājuma likmi, ko piemēro DRAM daudzkombināciju formām, kas atbilst 2. un 7. punktam, būtu jāaprēķina proporcionāli vērtībai, ko Korejas izcelsmes iekļautas DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM veido no kopējās DRAM daudzkombināciju formu vērtības. Lai vienkāršotu muitas procedūru un maksājuma likmes piemērošanu atbilstoši šai vērtībai, būtu jānosaka šādas sešas maksājuma likmes, kas atbilst attiecīgajiem ražojuma/izcelsmes apraksta numuriem:

(34)

Katra 33. apsvērumā noteiktā maksājuma likme atbilst zemākajai procentu likmei (kas paredzēta attiecīgajam DRAM daudzkombināciju formu klāstam), ko piemēro kompensācijas maksājumam (piemēram, 10 % no 34,8 % DRAM daudzkombināciju formām, kas atbilst 3. punktam, t.i., 3,4 %), lai nodrošinātu noteikuma līdzsvarotu piemērošanu un izvairītos no neproporcionāla apgrūtinājuma uzņēmējiem, kas ieved un pārdod attiecīgo ražojumu Kopienā.

(35)

Visbeidzot, attiecībā uz 28. apsvēruma d) punktā minēto īpašo noteikumu uzskata, ka gadījumā, ja netiek norādīts identifikācijas numurs VAD 44. ailē, kā paredzēts 30. apvērumā, un nav iesniegts paziņojums gadījumos, kas minēti 32. apsvērumā, būtu jāpiemēro kompensācijas maksājums 34,8 % apmērā, jo būtu jāpieņem, ka DRAM daudzkombināciju formas izcelsme ir Korejā un to ražojuši uzņēmumi, kuriem piemērots kompensācijas maksājums, ja vien nav pierādīts pretējais.

(36)

Turklāt 32. apsvērumā minētajos gadījumos, ja dažas DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM, kas iekļautas DRAM daudzkombināciju formās, nav skaidri marķētas un to ražotājus nevar precīzi noteikt pieprasītajā paziņojumā, būtu jāpieņem, ka šo DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM izcelsme ir Korejā un tās ir ražojuši uzņēmumi, kuriem ir piemērots kompensācijas maksājums, ja vien nav pierādīts pretējais. Tādēļ būtu jāpiemēro kompensācijas maksājuma likme 34,8 % apmērā gadījumos, kad, pamatojoties uz iepriekšminēto, DRAM daudzkombināciju formu izcelsme ir Korejā. Pārējos gadījumos būtu jāpiemēro kompensācijas maksājumu 33. apsvērumā paredzētajā apmērā atbilstoši 30. apsvērumā noteiktajai vērtībai.

(37)

Attiecībā uz īpašajiem noteikumiem un 35. un 36. apsvērumā minētajiem apstākļiem tika konstatēts, ka DRAM piegādātājiem ir līgumsaistības ar klientiem, lai saglabātu ražošanas standartos noteiktas konkrētas specifikācijas, tostarp minot to uzņēmumu nosaukumus, kuros notiek difūzija un komplektācija. Tādējādi uzskata, ka informācija un iesniedzamie pierādījumi nerada nevajadzīgu apgrūtinājumu deklarētājam,

1)

Minētās regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo nosaka galīgo kompensācijas maksājumu, ko iekasē par dažu Korejas izcelsmes integrēto elektronisko mikroshēmu, proti, dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM), ievedumiem; minētie ražojumi var būt jebkādā veidā, ar jebkādu blīvumu, lai kāds būtu to variants, piekļuves ātrums, konfigurācija, iepakojums vai rāmis utt., un tie ir izgatavoti, izmantojot metālu oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģiju variantus, tostarp komplementārā MOS (CMOS) veidus.

Iepriekšējā punktā definētās DRAM ir šādā formā:

2)

Regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Galīgā kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda.

3)

Regulas 1. panta 3. punktu pārnumurē par 1. panta 7. punktu.

4)

Iekļauj jaunu 1. panta 3. punktu:

“3.   Pēc muitas deklarācijas uzrādīšanas dalībvalsts muitas iestādēm DRAM daudzkombināciju formu laišanai brīvā apgrozībā deklarētājam vienotā administratīvā dokumenta (“VAD”) 44. ailē jānorāda identifikācijas numurs, kas atbilst turpmāk tabulā norādītajiem ražojuma/izcelsmes aprakstiem. Galīgā kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda.

5)

Iekļauj jaunu 1. panta 4. punktu:

“4.   Atsaucoties uz 3. punktu, gadījumā, ja ražojuma/izcelsmes apraksts atbilst Nr. 1, identifikācijas numura norādīšana VAD 44. ailē ir pietiekams pierādījums. Attiecībā uz pārējiem ražojuma/izcelsmes aprakstiem deklarētājs saskaņā ar pielikumā noteiktajām prasībām iesniedz pēdējā ražotāja izsniegtu paziņojumu, kurā norādīta izcelsme, ražotāji un visu DRAM daudzkombināciju formas sastāvdaļu vērtība. Šis paziņojums ir uz uzņēmuma veidlapas un apstiprināts ar uzņēmuma zīmogu.”

6)

Iekļauj jaunu 1. panta 5. punktu:

“5.   Ja VAD nav norādīts identifikācijas numurs, kā paredzēts 3. punktā, vai ja muitas deklarācijai nav pievienots paziņojums 4. punktā minētajos gadījumos, ja vien nav pierādīts pretējais, uzskata, ka DRAM daudzkombināciju formas izcelsme ir Korejā un to ir ražojuši citi uzņēmumi, nevis Samsung, un piemēro kompensācijas maksājumu 34,8 % apmērā.

Gadījumā, ja dažas DRAM daudzkombināciju formās iekļautas DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM nav skaidri marķētas un nav iespējams precīzi noteikt to ražotāju saskaņā ar 4. panta izklāstu, ja vien nav pierādīts pretējais, uzskata, ka DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM izcelsme ir Korejas Republikā un tās ir ražojuši uzņēmumi, kam piemēro kompensācijas maksājumu. Tādā gadījumā DRAM daudzkombināciju formām piemērojamo kompensācijas maksājuma likmi aprēķina, pamatojoties uz Korejas Republikas izcelsmes DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM brīvas Kopienas rebežpiegādes cenas procentuālo daļu no DRAM daudzkombināciju formu brīvas Kopienas robežpiegādes cenas, kā noteikts 3. punktā iekļautās tabulas 2. līdz 7. rindā. Savukārt tādā gadījumā, ja iepriekšminēto DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM vērtība ir tik liela, lai DRAM daudzkombināciju formām, kurās tās iekļautas, piešķirtu Korejas Republikas izcelsmi, DRAM daudzkombināciju formām piemēro kompensācijas maksājumu 34,8 % apmērā.”

7)

Iekļauj jaunu 1. panta 6. punktu:

“6.   Lai dalībvalsts muitas iestādes varētu pārbaudīt datus, Padomes Regulas (EK) Nr. 2026/97 28. panta 1. punktu, 28. panta 3. punktu, 28. panta 4. punktu un 28. panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.”

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/17

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 384/96 (1) Padome pieņēma kopīgus noteikumus aizsardzībai pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

(2)

Ņemot vērā Ukrainas ievērojamos panākumus tirgus ekonomikas nosacījumu veidošanā, kā atzīts Ukrainas un Eiropas Savienības 2005. gada 1. decembra augstākā līmeņa sanāksmes secinājumos, ir lietderīgi ļaut, lai Ukrainas eksportētājiem un ražotājiem normālo vērtību nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 1. līdz 6. punkta noteikumiem,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/20

(1)

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2958/93 (2) nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2019/93 piemērošanai attiecībā uz īpašo režīmu noteiktu lauksaimniecības produktu piegādei Egejas jūras nelielajām salām un, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2019/93 3. pantu, nosaka atbalstu apjomu šai piegādei.

(2)

Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2019/93 2. pantu, Komisijas Regula (EK) Nr. 3175/94 (3) izveido labības produktu un žāvētas rupjās lopbarības piegāžu bilances prognozi.

(3)

Jāizveido piegāžu bilances prognozes 2006. gadam.

(4)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 3175/94.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo nozaru pārvaldības komiteju Apvienotās komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/22

(1)

Regula (EK) Nr. 2286/2002 īsteno tos ievedumu režīmus no ĀKK valstīm, kas izveidoti ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu.

(2)

Lēmumā 2001/822/EK noteikts, ka ĀKK/AZT izcelsmes kumulācija minētā lēmuma III pielikuma 6. panta 1. un 5. punkta nozīmē produktiem ar KN kodu 1006 ir jāatļauj, nepārsniedzot kopējo gada daudzumu – 160 000 tonnas rīsu, lobītu rīsu ekvivalentā.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 638/2003 (4) paredzēta importa licenču izsniegšanas sadalīšana periodos, lai līdzsvarotu tirgus vadību. Šis mērķis nav pilnībā sasniegts pašreizējos vadības apstākļos, ņemot vērā ražas periodus attiecīgajās ĀKK valstīs un AZT. Lai labotu šo situāciju un labāk pieskaņotu licenču izsniegšanu ražas periodiem attiecīgajās ĀKK valstīs un AZT, pašlaik paredzēto janvāra daļu ir jāpārceļ par vienu mēnesi un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 638/2003.

(4)

Attiecīgo tarifu kvotu optimālai pārvaldībai šo regulu piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

Regulas 3. panta 1. punktā “janvārī” aizstāj ar “februārī”;

b)

Regulas 5. panta 1. punktā “janvārī” aizstāj ar “februārī”;

c)

Regulas 10. panta 1. punktu groza šādi:

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/24

(1)

Ja cukura nozarē ir diferencēta eksporta kompensācija, Komisijas 2004. gada 27. decembra Regulā (EK) Nr. 2255/2004 par pierādījumu tam, ka ir izpildītas muitas formalitātes cukura izvešanai trešās valstīs, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 (2) 16. pantā, ir paredzēti muitas formalitāšu pierādījuma noteikumu atvieglojumi līdz 2005. gada 31. decembrim.

(2)

Ņemot vērā, ka saglabājas gan administratīvas grūtības, kas bija par iemeslu šīs atkāpes noteikšanai, gan arī to ietekme uz tirgu, minētās regulas piemērošana ir jāpagarina par vienu gadu.

(3)

Tādēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 2255/2004.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/25

(1)

Citronu, greipfrūtu un apelsīnu daudzumi, par kuriem dalībvalstis ir ziņojušas un uz kuriem attiecas atbalsta pieprasījumi 2004./2005. tirdzniecības gadam saskaņā ar 39. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisijas 2003. gada 1. decembra Regulā (EK) Nr. 2111/2003, ar kuru nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (2), nepārsniedz Kopienas noteikto maksimālo apjomu. Tādēļ pēc 2004./2005. tirdzniecības gada jāizmaksā Kiprai papildu summa.

(2)

Dalībvalstis ir paziņojušas par mazo citrusaugļu daudzumiem, kas pārstrādāti atbilstoši atbalsta shēmai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2003 39. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Ņemot vērā šo informāciju, ir konstatēts, ka Kopienas pārstrādes slieksnis ir pārsniegts par 49 220 tonnām. Konstatēts, ka šā pārsnieguma robežās savu slieksni ir pārsniegusi Kipra. Tādēļ 2004./2005. tirdzniecības gadam noteiktās atbalsta summas attiecībā uz mandarīniem, klementīniem un sacumām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 2202/96 I pielikumā, Kiprā ir jāsamazina par 17,83 %.

(3)

Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija 2004./2005. tirdzniecības gadam nav iesniegušas atbalsta pieprasījumus attiecībā uz citrusaugļu pārstrādāšanu. Tādēļ šajās dalībvalstīs minētajā tirdzniecības gadā papildu summas netiek izmaksātas,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/27

(1)

1996. gada 30. jūlija Komisijas Regulā (EK) Nr. 1555/96 (2) par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērojuma sistēmai augļu un dārzeņu nozarē, paredzēta tās pielikumā paredzēto produktu importa uzraudzība. Šo uzraudzību veic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308. d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Urugvajas kārtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās noslēgtā lauksaimniecības līguma 5. panta 4. punkta (4) piemērojuma nolūkā un pamatojoties uz jaunākajiem datiem, kas pieejami attiecībā uz 2002., 2003. un 2004. gadu, ir jāgroza apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz bumbieriem, citroniem, āboliem un tumšzaļiem kabačiem.

(3)

Tāpēc ir jāgroza regula (EK) Nr. 1555/96.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/29

(1)

4. pantā Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 par eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu dažiem lauksaimniecības produktiem tādu preču veidā, kas nav minētas Līguma I pielikumā, un kritērijus šādu kompensāciju apmēra noteikšanai (2), noteikts, ka Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulu (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), piemēro, izvedot produktus kā preces, kas nav uzskaitītas Līguma I pielikumā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 800/1999 3. pantā noteikts, ka tiesības uz eksporta kompensāciju iegūst, importējot konkrētā trešā valstī, ja šai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Šīs regulas 14., 15. un 16. pantā noteikti diferencētas kompensācijas izmaksas nosacījumi, jo īpaši dokumenti, kas jāuzrāda kā pierādījums tam, kad preces ir nogādātas galamērķī.

(3)

Attiecībā uz diferencēto kompensāciju Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka daļu kompensācijas, ko aprēķina, izmantojot zemāko kompensācijas likmi, samaksā pēc eksportētāja iesnieguma pēc tam, kad ir iesniegts pierādījums, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

(4)

EK un Rumānijas Asociācijas padomes 2005. gada 5. jūlija Lēmums Nr. 3/2005 par tirdzniecības režīma uzlabošanu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Nolīguma 3. protokolā (4), paredz no 2005. gada 1. decembra atcelt kompensācijas par apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā, eksportējot uz Rumāniju.

(5)

Rumānija ir apņēmusies piešķirt atvieglotu importa režīmu precēm, kuras ieved tās teritorijā tikai tad, ja attiecīgajām precēm ir pievienoti dokumenti, kuros norādīts, ka par tām nevar saņemt eksporta kompensāciju.

(6)

Ievērojot šo režīmu, kas ir pārejas posma pasākums, ņemot vērā Rumānijas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai, lai izvairītos no nevajadzīgu izmaksu radīšanas uzņēmējiem komerctirdzniecībā ar citām trešām valstīm, jāizdara atkāpe no Regulas (EK) Nr. 800/1999, ciktāl tajā ir pieprasīts ievešanas apliecinājums diferencētu kompensāciju gadījumā. Ja konkrētām attiecīgā galamērķa valstīm eksporta kompensācijas nav noteiktas, arī to ir lietderīgi neņemt vērā, nosakot viszemāko kompensācijas likmi.

(7)

EK un Rumānijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 3/2005 noteiktos pasākumus piemēro no 2005. gada 1. decembra, tādēļ šai regulai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/31

(1)

Kopiena ar Rumāniju, gatavojoties tās iestājai Kopienā, nesen noslēdza tirdzniecības nolīgumu par apstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Šajā tirdzniecības nolīgumā paredzētas koncesijas, kuras no Kopienas puses ietver eksporta kompensācijas atcelšanu par dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

(2)

EK un Rumānijas Asociācijas padomes 2005. gada 5. jūlija Lēmums Nr. 3/2005 par tirdzniecības režīma uzlabošanu attiecībā uz apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Nolīguma 3. protokolā (2), paredz no 2005. gada 1. decembra atcelt kompensācijas par apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā, eksportējot tos uz Rumāniju.

(3)

Par eksporta kompensāciju atcelšanu, kā noteikts EK un Rumānijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 3/2005, Rumānijas iestādes apņēmušās piešķirt abpusēju preferenciālu importa režīmu savā teritorijā ievestām precēm, ja tām pievienota importa deklarācijas kopija, kurā īpaši norādīts, ka par attiecīgajām precēm nevar saņemt eksporta kompensācijas. Ja šādu dokumentu nav, piemēro pilno nodokļa likmi.

(4)

EK un Rumānijas Asociācijas padomes Lēmumam Nr. 3/2005 stājoties spēkā, par precēm, par kurām eksportētāji ir pieprasījuši kompensācijas apliecības saskaņā ar Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (3), vairs nevarēs saņemt kompensāciju, ja tās eksportēs uz Rumāniju.

(5)

Ja eksportētāji valsts kompetentajai iestādei var pierādīt, ka EK un Rumānijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 3/2005 stāšanās spēkā ir ietekmējusi to kompensāciju prasības, ir jāatļauj samazināt kompensācijas apliecības apjomu un proporcionāli atmaksāt atbilstošo nodrošinājumu. Novērtējot lūgumus samazināt kompensācijas apliecību summu un proporcionāli atbrīvot attiecīgo nodrošinājumu, valsts kompetentajai iestādei šaubu gadījumā īpaši jāņem vērā dokumenti, kas minēti 1. panta 2. punktā Padomes 1989. gada 21. decembra Regulā (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu (4), neskarot citu minētās regulas noteikumu piemērošanu. Administratīvu apsvērumu dēļ ir lietderīgi noteikt, ka pieprasījumi par kompensācijas apliecības apjoma samazināšanu un nodrošinājuma atmaksāšanu jāiesniedz īsā laika posmā un ka par apjomu, attiecībā uz kuru pieņemti samazinājumi, savlaicīgi jāpaziņo Komisijai, lai to varētu ņemt vērā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1043/2005, nosakot apjomu, par kuru izsniedz kompensācijas apliecības lietošanai no 2006. gada 1. februāra.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/33

(1)

Ar Komisijas 1993. gada 17. februāra Regulu (EEK) Nr. 350/93 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (2) nosaka pasākumus īsbikšu pāra klasifikācijai kombinētajā nomenklatūrā saskaņā ar pielikuma 8. pozīciju (fotogrāfija Nr. 509).

(2)

Nepieciešams precizēt apspriežama apģērba gabala kabatu aprakstu un attiecīgi izlabot pamatojuma otru rindkopu, lai izvairīties no atšķirīgas klasifikācijas. Līdz šīm fakts, ka kabatām nav noslēgšanas sistēmas, bija vienīgi attēlots fotogrāfijā Nr. 509.

(3)

Turklāt, apspriežama apģērba gabala noteiktās klasifikācijas pamatojumā norāde uz kombinētās nomenklatūras 62. nodaļas 8. piezīmi, neminot piemēroto piezīmes rindkopu, var novest pie atšķirīgās klasifikācijas.

(4)

Lai nodrošinātu kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir skaidri jānosaka, ka Komisijas Regulā (EEK) 350/93 klasifikācija nebija pamatota uz 8. piezīmes pirmo rindkopu un līdz ar to nebija noteikta atbilstoši pamatojumam, ka apspriežamā apģērba gabala piegriezums skaidri norāda piederību sieviešu apģērbam.

(5)

ānosaka nosacījums, ka 62. nodaļas 8. piezīmes otrā rindkopa bija piemērota un apspriežamais apģērba Jizstrādājums bija klasificēts ar KN kodu 6204 63 90, jo apspriežamā apģērba gabala piegriezums nedod pietiekamas pazīmes attiecībā uz to, vai tas bija paredzēts vīriešiem vai sievietēm un tādēļ nevar būt identificēts vai nu kā vīriešu vai zēnu, vai sieviešu vai meiteņu apģērba gabals.

(6)

Līdz ar to Regula (EEK) Nr. 350/93 jāgroza atbilstoši.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

1. ailē (apraksts) pēdējais teikums tiek aizstāts ar sekojošo:

“Apģērba gabalam ir pa vienai vaļējai iekšējai kabatai katrā pusē un trikotāžas iekšējas apakšbikses (65 % poliesters, 35 % kokvilna), kas piešūtas jostasvietā (kā īsās bikses) (skat. fotogrāfiju Nr. 509) (*).”

2)

3. ailē (pamatojums) tekstu aizstāj ar sekojošo:

“Klasifikāciju nosaka kombinētās nomenklatūras vispārīgie noteikumi Nr. 1 un 6, 62. nodaļas 8. piezīmes otrā rindkopa, kā arī KN kodu 6204., 6204 63. un 6204 63 90. apraksti.

Klasifikācija kā peldkostīmi ir izslēgta, jo apģērba izstrādājums, pamatojoties uz tā piegriezumu, ārējo izskatu un sānu kabatu esamību bez pieguļošās aizdares sistēmas, nevar būt uzskatāms par paredzētu valkāšanai tikai vai galvenokārt kā peldēšanas apģērbs.”

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/35

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šās regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/37

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 1260/2001 V pielikumā minētās preces.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 3. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/39

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/43

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/45

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/47

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)

Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)

Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/50

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/51

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/54

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minēto regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1517/95, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1784/2003 piemērošanai attiecībā uz importa un eksporta režīmu dzīvnieku barības maisījumiem uz labības bāzes un groza Regulu (EK) Nr. 1162/95 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju režīma piemērošanai labības un rīsu nozarē (2), 2. pantā ir izstrādāti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs kompensācijas.

(3)

Šaja aprēķinā jāņem vērā arī labības produktu sastāvs. Vienkāršošanas nolūkā kompensācija jāizmaksā par divām “labības produktu” kategorijām, tas ir, kukurūzu, t.i., graudaugu, kas tiek visplašāk izmantoti eksportētu kombinēto pārtikas produktu un produktu uz kukurūzas bāzes ražošanai, no vienas puses, kā arī par “citiem graudaugiem”, no otras puses, kas ir iekļaujami labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes. Kompensācija jāpiešķir par labības produktu daudzumu, ko satur dzīvniekiem paredzētie barības maisījumi.

(4)

Turklāt kompensācijas noteikšanā jāņem vērā arī iespējas šo produktu pārdošanai pasaules tirgū, nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū un eksporta ekonomiskais aspekts.

(5)

Pašreizējā situācija labības tirgū, un jo īpaši apgādes perspektīvas, liek šobrīd atcelt eksporta kompensācijas.

(6)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/56

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un (EEK) Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (2), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstākļus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā diferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

10,08 EUR/t kukurūzas, kviešu, miežu un auzu cietei;

b)

19,42 EUR/t kartupeļu cietei.

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/57

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/58

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1438/2005 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēğiju, Rumāniju un Šveici.

(2)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/59

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/60

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1809/2005 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Portugālē ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/61

(1)

Padome 2004. gada 22. martā pilnvaroja Komisiju saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu uzsākt sarunas ar dažām citām Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dalībvalstīm saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)

Komisija veica sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar Līguma 133. pantu, un pamatojoties uz Padomes pieņemtajām sarunu direktīvām.

(3)

Komisija ir noslēgusi sarunas, sagatavojot Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Korejas Republiku atbilstīgi VVTT 1994 XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam. Tādēļ šis Nolīgums ir jāapstiprina,

23.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/64

(1)

Padome 2005. gada 29. novembrī pieņēma Lēmumu 2005/848/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/722/EK (2).

(2)

Ir nolemts pieņemt to personu, grupu un vienību atjauninātu sarakstu, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2580/2001,