8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 862/2005 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes granulveida politetrafluoretilēna (“PTFE”) importu.

(2)

Pēc tam, kad bija paziņoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga maksājumus granulveida politetrafluoretilēna (PTFE) importam no Krievijas un ĶTR, dažas ieinteresētās personas iesniedza apsvērumus rakstiski. Saskaņā ar pamatregulas 20. panta 1. punkta noteikumu visām ieinteresētajām personām, kuras lūdza uzklausīšanu, bija dota iespēja tikt uzklausītām Komisijā.

(3)

Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem.

(4)

Papildu pārbaudes nolūkā apmeklēja šādas uzņēmējsabiedrības:

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz ko tika pieņemts lēmums par ieteikumu ieviest galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt provizoriski iemaksātās summas. Tāpat tika atvēlēts laiks, lai tās varētu formulēt savus apsvērumus pēc šī paziņojuma.

(6)

Apsvērumus, ko mutiski vai rakstiski iesniedza attiecīgās personas, izvērtēja un vajadzības gadījumā ņēma vērā galīgo secinājumu nolūkā.

(7)

Pagaidu regula aprakstīja attiecīgo ražojumu kā politetrafluoretilēnu (PTFE), sauktu par granulveida, kas satur ne vairāk kā 3 % citas monomēra vienības, izņemot tetrafluoretilēnu, bez pildvielām, pulvera vai granulu veidā, izņemot mikronizētu materiālu, un tā izejas polimēru (reaktora lodītes), mitrā vai sausā veidā. Pēc apsvērumiem, kurus formulēja ieinteresētās personas, ir noskaidrots, ka jēdziens “mikronizēts materiāls” attiecas uz fluorpolimēra mikropulveri, kas definēts ar normu “ASTM D5675-04”.

(8)

Viena izmantotāju/importētāju organizācija (European Fluoropolymer Fair Trade Association jeb “EFFTA”) un viena eksportētāju asociācija apstrīdēja provizoriski pieņemto secinājumu par to, ka visi granulveida PTFE ir viens ražojums. Tās apgalvoja, ka granulveida PTFE iedalāms trijās grupās pēc kvalitātes (augsta, vidēja, zema), norādot, ka katra ražojumu grupa izmantojama dažādos lietojumos, kas savstarpēji nekonkurē vienā un tajā pašā tirgū.

(9)

Tika konstatēts, ka neskatoties uz atšķirībām kvalitātē, visiem granulveida PTFE tipiem bija vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības; to neapstrīdēja ne EFFTA, ne eksportētāju asociācija. Attiecībā uz lietojumiem tika konstatēts, ka zemākas kvalitātes granulveida PTFE pēc pēcapstrādes varēja tikt izmantots gandrīz visos lietojumos, tostarp atsevišķos progresīvu tehnoloģiju lietojumos (piem., nelieliem iepriekš izgatavotiem stieņiem, ko izmanto ražošanas darbībās).

(10)

Tāpēc tika secināts, ka neskatoties uz to, ka tie ir atšķirīgi pēc formas to daļiņu vidējā izmēra, to termiskās apstrādes, kā arī pēc tā, kāds ir to komonomēra saturs, un kvalitātes ziņā, visi granulveida PTFE tipi ir viens un tas pats ražojums šīs procedūras nolūkiem, jo visiem šiem dažādas kvalitātes tipiem ir vienas un tās pašas fiziskās īpašības un pamatā tie visi ir paredzēti vieniem un tiem pašiem lietojumiem. Pagaidu regulas 13., 145. un 147. apsvērumā kļūdaini norādīts, ka granulveida PTFE izmanto anorakos, kabeļu iekšējā izolācijā un tekstilrūpniecības vai biomedicīnas lietojumos, kā arī kā izolējošu materiālu. No galīgajiem secinājumiem izriet, ka tas nav izmantots nevienā no šiem lietojumiem.

(11)

Ievērojot apsvērumus še iepriekš, tiek apstiprināta ražojuma definīcija un provizoriskie konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 14. apsvērumā.

(12)

Vairāki importētāji un izmantotāji atkārtojuši, ka granulveida PTFE, kas saražots un pārdots Kopienas tirgū, nebija tāds kā ražojumi, kas importēti no ĶTR un Krievijas. Viņi izvirzīja apgalvojumu, ka ražojumi, kas importēti no valstīm, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir daudz zemākas kvalitātes nekā Kopienas ražošanas nozares ražojums, un tāpēc tos tirgo citos tirgos, un tādējādi tie nekonkurē ar Kopienas ražošanas nozares ražojumu. Tomēr šīs personas nesniedza jaunus pierādījumus vai informāciju šajā sakarā.

(13)

Vispirms svarīgi norādīt, ka kā paskaidrots pagaidu regulas 16. apsvērumā izmeklēšana parādīja, ka izmeklēšanas periodā (IP) arī Kopienas ražošanas nozare ražoja specifikācijām neatbilstīgu materiālu, kuru tā pārdeva tiem pašiem klientiem kā attiecīgie ražotāji, kas eksportē. Izmeklēšana arī parādīja, ka vismaz Krievijas ražotāji, kas eksportē, pārdeva Kopienai tādas kvalitātes PTFE, kurš pat bez pēcapstrādes bija pielīdzināms Kopienas augstākās kvalitātes ražojumiem. Turklāt pat zemākas kvalitātes granulveida PTFE, kas importēts no attiecīgajām valstīm, pēc pēcapstrādes var izmantot lietojumiem, kas ir līdzīgi tam, kas attiecināms uz ražojumu, ko Kopienas ražošanas nozare izlaidusi un pārdevusi Kopienas tirgū.

(14)

Ievērojot iepriekš teikto, tika secināts, ka attiecīgajam ražojumam un granulveida PTFE, ko Kopienas ražošanas nozare saražojusi un pārdevusi Kopienā, ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības, un tie abi ir paredzēti vieniem un tiem pašiem lietojumiem. Tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punktā.

(15)

Ievērojot to, ka šajā sakarā citu apsvērumu nebija, pagaidu regulas 15. apsvērumā izvirzītie secinājumi tiek apstiprināti.

(16)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas trīs ĶTR ražotāji, kas eksportē, kuri sadarbojās, izvirzīja apgalvojumu, ka viņiem būtu bijis jāpiešķir tādas uzņēmējsabiedrības statuss, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un atkārtoja pašu iepriekš izvirzītos argumentus. Uz tiem atbilde jau ir sniegta pagaidu regulas 33. līdz 39. apsvērumā, un tika atzīts, ka lēmums nepiešķirt šo statusu šīm trijām uzņēmējsabiedrībām ir jāsaglabā.

(17)

Divi ražotāji, kas eksportē, izvirzīja apgalvojumu, ka tiem būtu bijis jāpiemēro individuāli noteikumi. Viens eksportētājs paziņoja, ka Komisijai nebija tiesību noraidīt individuālu noteikumu piemērojumu, atsaucoties uz valsts iejaukšanos, jo 9. panta 5. punkts prasa tikai to, lai cenas un izvest paredzētie daudzumi tiktu noteikti brīvi. Šajā sakarā ir jānorāda, ka pēc definīcijas var uzskatīt, ka uzņēmējsabiedrība nenosaka brīvi savas cenas un izvest paredzētos daudzumus tāpat kā savus tirdzniecības nosacījumus, ja valsts tos var ietekmēt. Tādējādi nevar uzskatīt, ka pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta nosacījumus ir izpildījušas uzņēmējsabiedrības, kas nevar parādīt, ka tās ir pasargātas no jebkāda veida valsts iejaukšanās. Konkrētais ražotājs, kas eksportē, neuzrādīja nevienu faktu, kas apliecinātu, ka valsts nevarēja ietekmēt ne tā lēmumus cenas jomā un izvest paredzēto daudzumu jomā, ne tās tirdzniecības nosacījumus, vai ka varbūtēja valsts iejaukšanās nebija tāda, kas ļautu neievērot noteiktos pasākumus. Kā tas izskaidrots pamatregulas 33. apsvērumā, šīs uzņēmējsabiedrības attiecības ar valsts akcionāru nebija skaidras un tās statūti tika atzīti par neuzticamiem. Tādējādi pat tad, ja tas pierādīts, tas, ka nav bijis domājamās valsts iejaukšanās, nekādā veidā nav garantija nākotnei, jo īpaši individuālu nodokļa likmju gadījumā.

(18)

Cits eksportētājs aizrādīja, ka tā akcionāru struktūra, jo īpaši tas, ka uzņēmums ir daļēji valsts īpašums, vēl neliecina par valsts iejaukšanos cenu noteikšanā un citos tirdzniecības noteikumos. Vispirms šie apgalvojumi bija bez pierādījumiem. Otrkārt, tika konstatēts, ka valstij piederēja lielākā daļa uzņēmējsabiedrības kapitāla, un valsts bija izraudzījusi ģenerāldirektoru un vairumu no administrācijas padomes locekļiem. Tāpēc tika secināts, ka pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunkta nosacījumi nebija izpildīti un ka individuālu noteikumu pieteikums bija jānoraida.

(19)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 45. apsvērumā.

(20)

Visi trīs Ķīnas ražotāji, kas eksportē, kuri sadarbojās, apstrīdēja Amerikas Savienoto Valstu kā analogās valsts izvēli, norādot, ka būtu vajadzējis izvēlēties Krieviju. Divi no viņiem atkārtoja apsvērumus, ko bija izvirzījuši pirms pagaidu pasākumu ieviešanas un kas jau ir novērtēti pagaidu regulas 47. līdz 54. apsvērumā. Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija jaunu pierādījumu vai informācijas, vajadzēja noraidīt šo ražotāju eksportētāju apsvērumus.

(21)

Cits Ķīnas ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka sakarā ar to, ka ĶTR ekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks, atsevišķi tādi ražošanas faktori kā darbaspēka izmaksas un vispārējās izmaksas tur ir zemāki, un tāpēc nav salīdzināmi ar tiem, kādi ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Lai gan, kā norādīts pagaidu regulas 54. apsvērumā, kopējās ekonomiskās attīstības dažādi līmeņi pats par sevi ir izšķirošs faktors analogās valsts izvēlē. Šī uzņēmējsabiedrība arī apgalvoja, ka Ķīnā zemākas ekonomiskās attīstības dēļ komunālie pakalpojumi, piemēram, ūdens, elektrība un gāze, ir lētāki nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajā sakarā jānorāda, ka tieši tas ir pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta mērķis, – analoga valsts tiek izvēlēta, lai noteiktu normālvērtību, pamatojoties uz cenām un izmaksām, ko nekropļo apstākļi, kas neatbilst apstākļiem tirgus ekonomikas valstī. Tādējādi nav nozīmes vienkārši salīdzināt cenas valstīs, kur nav tirgus ekonomikas, vai valstīs ar pārejas ekonomiku, ar cenām analogajā valstī. Visādā ziņā netika saņemta nekāda informācija, kas apstiprinātu vai ļautu kvantificēt šīs domājamās atšķirības vai kas parādītu, ka šim ražotājam, kas eksportē, bija kādas dabiskas salīdzinošas priekšrocības. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. Visbeidzot šis ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka vienkāršāka ražošanas procesa dēļ iekārtas, attiecīgie ieguldījumi un nolietojuma likmes bija būtiski atšķirīgas. Tomēr viņš nesniedza nekādas ziņas, kas pierādītu, ka tā ražošanas process patiešām bija vienkāršāks par Amerikas ražotāju procesu, vai ļautu Komisijas dienestiem kvantificēt šo domājamo atšķirību sekas.

(22)

Šis eksportētājs arī aizrādīja, ka ASV un Ķīnas granulveida PTFE ir atšķirīgas kvalitātes, t.n., tas ir paredzēts dažādiem lietojumiem, un ka tāpēc ASV kā analogas valsts izvēle nebija pareiza. Šajā sakarā ir norādīts, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 53. pasvērumā, attiecībā uz kvalitātes atšķirībām, jo īpaši piesārņojumu, tika veikta korekcija, kuras līmeni Ķīnas ražotājs, kas eksportē, neapstrīdēja.

(23)

Ievērojot to, ka nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 47. līdz 54. apsvērumā, attiecībā uz ASV kā attiecīgas analogas valsts izvēli.

(24)

Viens Ķīnas ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka pielāgojums attiecībā uz atšķirībām kvalitātē, kas aprakstīts pagaidu regulas 53. apsvērumā, nebija pietiekams un ka normālvērtību būtu bijis jāpielāgo tādā pašā mērā kā Kopienas ražošanas nozares cenu, aprēķinot cenu samazinājuma starpības un orientējošo cenu samazinājuma starpības, kā izskaidrots tās pašas regulas 98. apsvērumā.

(25)

Būtu jāņem vērā, ka – ja normālvērtības pielāgojuma mērķis ir ņemt vērā to, kā atšķiras līdzīgais ražojums, ko pārdod analogās valsts tirgū, un attiecīgais ražojums – pielāgojums, ko veic kaitējuma analīzes kontekstā, ņem vērā to, kā atšķiras attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums, ko pārdod Kopienas tirgū. Lai gan līdzīgie ražojumi, ko pārdod analogajā valstī un Kopienas tirgū, kvalitātes ziņā var būt līdzīgi un ar līdzīgām īpašībām, nav obligāti, ka vienādas ir to atšķirības salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu. Tāpēc pielāgojumus veica neatkarīgi vienu no otra, pamatojoties uz informāciju un pierādījuma elementiem, kas bija savākti izmeklēšanas laikā. Ražotājs, kas eksportē, nesniedza nekādas ziņas, kas pierādītu, ka metode, ko Komisija izmantoja provizoriskās izmeklēšanas posmā, bija nepamatota, un ka atšķirības starp attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, kas saražots un pārdots Kopienā, no vienas puses, un analogajā valstī, no otras, bija patiešām identiskas. Turklāt pēc pārējām ziņām un pierādījuma elementiem, kas bija pieejami, nevarēja secināt, ka pielāgojumiem jābūt vienādiem. Tādējādi apsvērumi bija jānoraida, un konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 53. apsvērumā attiecībā uz normālvērtības noteikšanu ražotājiem, kas eksportē, kuriem nepiešķīra tirgus ekonomikas uzņēmējsabiedrības statusu, tiek apstiprināti.

(26)

Ievērojot to, ka nebija citu ieinteresēto personu apsvērumu, metodoloģija, kas izklāstīta pagaidu regulas 59. apsvērumā, tiek apstiprināta.

(27)

Viens Ķīnas ražotājs, kas eksportē, aizrādīja, ka pielāgojums attiecībā uz fiziskām atšķirībām, kas aprakstīts pagaidu regulas 62. apsvērumā, neatspoguļoja pareizi faktiskās atšķirības ražošanas izmaksās, un tāpēc bija jāpārskata. Jānorāda, ka pielāgojums, ko veica, nosakot provizorisko dempinga atšķirību, pamatojās uz pamatotu novērtējumu šīs atšķirības vērtībai Amerikas Savienoto Valstu tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu. Tika atzīts, ka šī metodoloģija bija precīzākā, lai noteiktu to, kā šī atšķirība ietekmē cenu un cenu salīdzināmību. Ķīnas ražotājs, kas eksportē, nekvantificēja pieprasītās starpības pielāgojumu un nesniedza informāciju vai elementus, kas apliecinātu, ka metode, kas paredzēta pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā, nebija piemērota, lai pienācīgi ņemtu vērā konkrēto fizisko atšķirību. Ievērojot šo prasība bija jānoraida. Ievērojot to, ka nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti secinājumi attiecībā uz salīdzinājumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 60. līdz 64. apsvērumā.

(28)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 69. līdz 82. apsvērumā provizoriskās izmeklēšanas posmā dempings tika noteikts, pamatojoties uz datiem, kas bija pieejami attiecībā uz diviem ražotājiem, kas eksportē, kurus izmeklēja Krievijā.

(29)

Pirms provizorisko maksājumu ieviešanas, abi Krievijas ražotāji, kas eksportē, nekavējoties tika informēti par iemesliem, kuru dēļ bija paredzēts izmantot datus, kas bija pieejami provizoriskās noteikšanas posmā, un viņiem tika dota iespēja sniegt papildu paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu.

(30)

Abi Krievijas ražotāji, kas eksportē, aizrādīja, ka viņi esot sadarbojušies, cik spējuši, un tāpēc bija nesamērīgi izmantot tikai pieejamos datus. Viņi norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu būtu bijis jāizmanto dati, kurus viņi sniedza, pat tad, ja tie visādā ziņā nebija pilnīgākie.

(31)

Šajā sakarā, kā paskaidrots pagaidu regulas 70. līdz 74. apsvērumā, vispirms atgādinām to, ka abas uzņēmējsabiedrības sniedza nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju. Turklāt viena uzņēmējsabiedrība atteicās sniegt ziņas, kas bija vajadzīgas dempinga starpības aprēķināšanai, vai nesniedza tās savlaicīgi, lai varētu tās pārbaudīt. Visbeidzot viens Krievijas tirgotājs, kas ir saistīts ar vienu no ražotājiem, kas eksportē, nesadarbojās.

(32)

Abas uzņēmējsabiedrības piekrita, ka viņu atbildes uz jautājumiem anketā un dati, kas tika sniegti pārbaudes apmeklējuma laikā, bija nepilnīgi, bet tās aizrādīja, ka šīs nepilnības nebija tādas, lai būtu ārkārtīgi grūti nonākt pie pamatoti pareiziem secinājumiem. Tās aizrādīja, ka šīs nepilnības ļoti mazā mērā ietekmēja konstatējumus un ka skaitļi, ko tās bija sniegušas, bija pietiekami ticami, lai varētu noteikt dempingu.

(33)

Vēlreiz tika izvērtēta visa informācija, ko abas uzņēmējsabiedrības sniedza atbildēs uz jautājumiem anketā un tad, kad tika veikta pārbaude uz vietas, kā arī visa informācija, ko uzņēmējsabiedrības sniedza pēc tam, kad bija darīti zināmi provizoriskie konstatējumi. Tomēr neviens no to skaidrojumiem nebija tāds, lai izmainītu provizoriskos secinājumus. Atgādinām, ka dati, kurus uzņēmējsabiedrības sniedza savās atbildēs uz jautājumiem anketā, nesakrita ar to pārbaudītajiem kontiem; to atzina par nopietnu nepilnību. Šādos apstākļos ticama individuālā dempinga starpība nav nosakāma, un ir jāizmanto pieejamie dati.

(34)

Šajā sakarā un kā norādīts pagaidu regulas 72. apsvērumā atgādinām, ka viena divām uzņēmējsabiedrībām sniedza lielā mērā maldinošu informāciju par tās organizatorisko struktūru; tas galu galā liedza paziņoto skaitļu saskaņošanu. Atbilde, ko sniedza šī uzņēmējsabiedrība arī bija lielā mērā nepilnīga un nekvalitatīva. Attiecībā uz otru uzņēmējsabiedrību, lai gan katra nepilnība pati par sevi nevar būtiski ietekmēt dempinga aprēķinu, to uzkrāšanās rada nopietnas bažas par kopējo datu ticamību. Tāpēc un pagaidu regulas 71. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ bija jāizmanto pieejamie dati saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Jaunu liecību, kuras varēja grozīt šos secinājumus, nebija.

(35)

Sakarā ar nopietnām nepilnībām, kas aprakstītas še iepriekš, un to, ka nevarēja pārbaudīt sniegto informāciju, bija jāsecina, ka sniegtie dati kopumā nebija uzticami un pareizi. Tāpēc atbildes uz jautājumiem anketā, ko sniedza abas uzņēmējsabiedrības, bija pilnībā jānoraida. Tāpēc tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti 70. līdz 74. apsvērumā, un secinājums pagaidu regulas 75. apsvērumā, proti, ka pēc viņu pašu datiem nebija iespējas noteikt dempinga starpības abiem ražotājiem, kas eksportē, un ka bija jāizmanto dati, kas ir pieejami, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(36)

Ievērojot to, ka nebija nekādu ieinteresēto personu apsvērumu, tiek apstiprināta metodoloģija, kas izklāstīta pagaidu regulas 76. apsvērumā.

(37)

Abas uzņēmējsabiedrības aizrādīja, ka eksporta cenas aprēķinam kļūdaini izmantotas cenas importam, uz ko attiecas KN kods ex 3904 61 00, kuras bija reģistrējis Statistikas birojs, jo šis kods aptver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī ražojumus, uz ko neattiecas šī procedūra.

(38)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka vairums importa, kas deklarēts saskaņā ar iepriekš minēto KN kodu, atbilst attiecīgajam ražojumam. Tomēr provizoriskās izmeklēšanas posmā, Statistikas biroja dati tika pielāgoti, ievērojot pieejamos datus (Kopienas ražošanas nozares novērtējumi). Tā kā ticamākas informācijas nav, šī metode tika paturēta galīgās dempinga starpības noteikšanai.

(39)

Viena uzņēmējsabiedrība aizrādīja, ka tās eksporta cenas noteikšanai būtu vajadzējis izmantot divu neatkarīgu importētāju sniegto informāciju, kas aptvēra vairāk nekā 80 % tās pārdošanas apjoma Kopienai IP. Tomēr viens no šiem importētājiem pilnībā nesadarbojās ar izmeklēšanu. Turklāt dati, ko sniedza otrs neatkarīgais importētājs, kurš pilnībā sadarbojās, nesakrita ar skaitļiem, kurus sniedza konkrētais ražotājs, kas eksportē, un tāpēc pēc tiem nevarēja noteikt eksporta cenu. Tādējādi prasība bija jānoraida.

(40)

Ievērojot to, ka nebija nekādas citas informācijas, tika paturēta metodoloģija, kas izklāstīta pagaidu regulas 77. apsvērumā, un eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem.

(41)

Ievērojot to, ka ieinteresētās personas nesniedza nekādus apsvērumus, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 78. un 79. apsvērumā.

(42)

Ievērojot to, ka ieinteresētās personas nesniedza nekādus apsvērumus, metodoloģija dempinga starpību aprēķinam, kas izklāstīta pagaidu regulas 24., 65. līdz 68. un 80. līdz 82. apsvērumā tiek apstiprināta. Ņemot vērā iepriekš teikto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas, ir šādas.

(43)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija nekādu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 83. līdz 87. apsvērumā.

(44)

Divi Krievijas ražotāji, kas eksportē, atkārtoja, ka pagaidu regulas 91. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ granulveida PTFE imports ar izcelsmi Krievijā kaitējuma analīzes nolūkā bija jāizvērtē atsevišķi no pārējā attiecīgā importa. Sava apgalvojuma pamatojumam šie ražotāji, kas eksportē, aizrādīja, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās, kas bija vērojama, sākot ar 2002. gadu, sakrita ar Krievijas izcelsmes importa samazināšanos, tajā pašā laikā 2001. gadā, kad Krievijas izcelsmes importa rādītāji bija visaugstākie, Kopienas ražošanas nozarei bija augsta peļņa. Turpretī ĶTR izcelsmes imports pieauga paralēli Kopienas ražošanas nozares peļņas lejupslīdei. Ražotāji no tā secināja, ka nopietno kaitējumu nevarēja izraisīt imports no Krievijas un ka tāpēc kopējs novērtējums nebija pamatots.

(45)

Jānorāda, ka, kā uz to norādīts pagaidu regulas 90. apsvērumā, Krievijas un Ķīnas eksporta cenu attīstības tendence ir līdzīga. Tās samazinājās visā IP; katru gadu bija vērojams ievērojams procentuāls kritums. Turklāt kā imports no Krievijas, tā imports no ĶTR, izraisīja ievērojamu Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanos visā laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (attiecīgais periods). Turklāt ir konstatēts, ka, neskatoties uz lejupslīdi 2002. gadā, imports no Krievijas pēc tam palika stabils un pat nedaudz pieauga IP laikā. Visbeidzot galīgie konstatējumi apstiprināja, ka granulveida PTFE imports ar izcelsmi ĶTR un Krievijā konkurēja Kopienas tirgū. Tāpēc, ievērojot apgalvojumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 89. līdz 92. apsvērumā, nav iemeslu secināt, ka Krievijas ražojuma imports būtu nošķirams no pārējā konkrētā importa. Tāpēc apgalvojums še iepriekš tika noraidīts.

(46)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 88. līdz 93. apsvērumā.

(47)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 94. līdz 96. apsvērumā.

(48)

Viens Ķīnas ražotājs, kas eksportē, izteica savas raizes attiecībā uz provizoriski noteiktajām cenām pēc importa, kad aprēķināta Kopienas ražošanas nozares cena. Jo īpaši viņš aizrādīja, ka šīs izmaksas ir augstākas par tām, kas izmantotas provizoriskajos aprēķinos, tajā pašā laikā nesniedzot pierādījuma elementus šajā sakarā. Provizoriskās izmeklēšanas posmā pēcimporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiskajiem datiem, ko sniedza divi importētāji, kas sadarbojās. Atbildi, ko sniedza viens no šiem diviem importētājiem, pārbaudīja. Ziņas, ko sniedza otrs importētājs, lai arī tās netika pārbaudītas, saskanēja ar pārbaudītajiem pirmā importētāja datiem, un tāpēc tās uzskatīja par pietiekami uzticamām. Tāpēc tika atzīts, ka importētāju sniegtie dati bija ticamāki par novērtējumiem, kurus bija izdarījuši Ķīnas ražotāji, kas eksportē, un kurus turklāt nepamatoja nekādi pierādījuma elementi. Tāpēc šo pieņēmumu vajadzēja noraidīt.

(49)

Viens Ķīnas ražotājs, kas eksportē, norādīja uz būtisku kļūdu, kas bija pieļauta, aprēķinot pielāgojumu attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem. Šis pielāgojums attiecīgi tika labots visiem Ķīnas ražotājiem, kas eksportē, saskaņā ar piemērojamo nodokļu likmi IP.

(50)

Kā uz to norādīts pagaidu regulas 98. apsvērumā, tika izvērtēts, vai atbilstīgs bija provizoriskās izmeklēšanas posmā apstiprinātais pielāgojums attiecībā uz atšķirībām kvalitātē līdzīgajam ražojumam, ko pārdeva Kopienas ražošanas nozare, un attiecīgajam ražojumam, ko importēja no Krievijas un ĶTR.

(51)

Šajā sakarā Kopienas ražošanas nozare apstiprināja, ka pēcapstrāde bija vajadzīga tikai nedaudziem importēto ražojumu veidiem, jo īpaši “reaktora lodītēm”. Tā piebilda, lai izlaistu pirmskušanas temperatūrā apstrādātos ražojumu veidus, tās ražojumiem tāpat bija vajadzīga papildu apstrāde, un tāpēc importa cena nebija nekādi jāpielāgo. Visbeidzot, tika iesniegta informācija attiecībā uz Krievijas ražotāju eksportētāju saražoto tādu augstas kvalitātes ražojumu pārdošanu, kuriem nebija vajadzīga nekāda pēcapstrāde.

(52)

Tika konstatēts, ka atsevišķi granulveida PTFE tipi, ko saražojuši Krievijas ražotāji, kas eksportē, faktiski atbilda augstākajām kvalitātes normām un tāpēc bija izmantojami bez papildu apstrādes. Tomēr šie ražojumu tipi IP laikā tika pārdoti tikai niecīgos daudzumos, galvenokārt izmēģinājuma nolūkiem. Tādējādi no ziņām, ko snieguši izmantotāji, kas sadarbojās, izriet, ka šādi Krievijas izcelsmes augstākās kvalitātes granulveida PTFE imports sasniedza ne vairāk kā 1,4 % no viņu importa kopapjoma ar izcelsmi Krievijā.

(53)

Tika arī konstatēts, ka pārējo veidu importētajam granulveida PTFE bija vajadzīga pēcapstrāde, kas pamatā bija termiska apstrāde un turpmāka smalcināšana. Šis process nošķirams no apstrādes, kas ir vajadzīga pirmskušanas temperatūrā apstrādāta PTFE iegūšanai, kura ir specifisks pēcapstrādes process. Provizoriskās izmeklēšanas posmā paredzētais pielāgojums pareizi atspoguļo kvalitātes atšķirības starp līdzīgo ražojumu, ko ražojusi Kopienas ražošanas nozare, un attiecīgo ražojumu un neskar papildu granulveida PTFE apstrādes izmaksas, kas ir vajadzīgas pirmskušanas temperatūrā apstrādāta PTFE iegūšanai. Kopienas ražošanas nozares argumenti tāpēc bija jānoraida.

(54)

No otras puses, viens Krievijas ražotājs, kas eksportē, un viens Krievijas granulveida PTFE importētājs apstiprināja, ka pat pēc pēcapstrādes konkrētā Krievijas ražotāja eksportētā granulveida PTFE kvalitāte joprojām bija zemāka par to, kāda tā bija granulveida PTFE, ko ražojusi un pārdevusi Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū. Ražotājs, kas eksportē, piebilda, ka pēcapstrāde kompensēja tikai atsevišķas kvalitātes atšķirības, piem., daļiņu izmēru un piemaisījumu līmeni ražojumā, tomēr tā neietekmēja atsevišķus citus būtiskus kvalitātes parametrus, piem., stiepes izturību un deformāciju, kas, pēc viņa domām, būtiski ietekmē pamatkvalitāti Krievijas granulveida PTFE un tādējādi pa daļai pabeigtā ražojuma kvalitāti. Savu apgalvojumu pamatojumam iepriekšminētais importētājs iesniedza informāciju par testa rezultātiem, kas pēc viņa domām, pierādīja kvalitātes atšķirības attiecībā uz granulveida PTFE, ko ražo Kopienas ražošanas nozare, un granulveida PTFE, kam piemērota pēcapstrāde un kas importēts no Krievijas. Pamatojoties uz šo tika aizrādīts, ka pielāgojumam vajadzēja pārsniegt vienkāršas pēcapstrādes izmaksas.

(55)

Tomēr izmeklēšana nevarēja apstiprināt šos apgalvojumus. Tika konstatēts, ka dati attiecībā uz testa rezultātiem, kurus bija atsūtījis importētājs, nebija reprezentatīvi, drīzāk tie bija smieklīgi, jo tie attiecās uz vienu ražošanas partiju. Pat šajā partijā viss pārbaudītais granulveida PTFE atbilda visām normā noteiktajām specifikācijām, neskatoties uz novirzēm šā ražojuma tipu tehniskajās specifikācijās. Tāpēc iesniegtos pierādījumus neatzina par izšķirošiem. Visādā ziņā, izmantojot ziņas, ko iesniedza Krievijas ražotājs, kas eksportē, nevarēja kvantificēt domājamo atšķirību kvalitātē. Tāpēc tika atzīts, ka pēc pēcapstrādes kvalitāte importētajam granulveida PTFE, ko ražojis šis ražotājs, kas eksportē, ir līdzīga tai, kāda ir granulveida PTFE, ko Kopienas ražošanas nozare saražojusi un pārdevusi Kopienas tirgū, un to var izmantot daudzos līdzīgos lietojumos.

(56)

Ievērojot iepriekš teikto, pielāgojums, ko provizoriskās izmeklēšanas posmā veica, aprēķinot samazināšanas starpību, tika atzīts par atbilstīgu. Tomēr pielāgojums tika labots, pamatojoties uz pārbaudītu divu izmantotāju sniegtu informāciju, kas ļāva precīzi aprēķināt šīs izmaksas. Tādējādi pielāgojums atbilst 36,7 % no attiecīgo izmantotāju/importētāju iepirkuma cenas.

(57)

Ievērojot labojumus še iepriekš un to, ka nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināts pagaidu regulas 97. un 98. apsvērums.

(58)

Ievērojot iepriekš teikto, salīdzinājums pēc tipa parādīja, ka IP attiecīgie ĶTR un Krievijas ražojumi Kopienā tika pārdoti par cenām, kas samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas attiecīgi par 20,5 % un 13,5 %.

(59)

Atsevišķas ieinteresētās personas norādīja uz pozitīvajām pārmaiņām atsevišķos kaitējuma faktoros, aizrādot, ka nepietiek ar to, ka citiem tādiem rādītājiem kā pārdošanas cenas un rentabilitāte ir negatīva attīstības tendence, lai secinātu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(60)

Vispirms jāprecizē, ka pamatregulas 3. panta 5. punktā noteikts, ka dempinga importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari izvērtē pēc attiecīgu ekonomisku faktoru un rādītāju izvērtējuma, neviens no šiem faktoriem pats par sevi vai kopā ar citiem nav izšķirošs attiecībā uz spriedumu. Tāpēc visu šo kaitējuma faktoru attīstībai nav jābūt negatīvai, lai secinātu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(61)

Ievērojot šo, lai noteiktu, vai Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, svarīgi izvērtēt tās kopējo finansiālo situāciju. Tādējādi atsevišķu kaitējuma rādītāju pozitīva attīstība nav izvērtējama nošķirti. Tā izvērtējama plašākā kontekstā, t. i., pārējo kaitējuma rādītāju attīstības perspektīvā, tikai tad izdarītie secinājumi būs pieņemami. Jo īpaši kā izskaidrots pagaidu regulas 117. apsvērumā atsevišķu kaitējuma rādītāju pozitīva attīstība izvērtējama attiecībā uz konkrēto importu visumā ļoti negatīvo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares rezultātiem un tās rīcību šajā sakarā. Kopienas ražošanas nozares visumā negatīvo situāciju jo īpaši apliecina pārdošanas cenu un ienesīguma rādītāju lejupslīde.

(62)

Tāpēc tika atzīts, ka provizoriskās izmeklēšanas posmā piemērotā metode bija pieņemama un saskaņā ar pamatregulu, un tāpēc paturama galīgo secinājumu nolūkiem.

(63)

Atsevišķas ieinteresētās personas aizrādīja, ka Kopienas ražošanas nozare spēja kāpināt savas jaudas un savu ražošanas apjomu, kā arī savu jaudu izmantojuma līmeni laikā, kad patēriņš Kopienā samazinājās, un ka tas nenorāda uz to, ka būtu nodarīts kaitējums.

(64)

Patiesībā patēriņa samazināšanās (par 12 %) bija jūtama tikai 2002. gadā, un Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 13 %, līdz ar to samazinājās arī jaudu izmantojums tajā pašā gadā. Tāpēc, kā norādīts pagaidu regulas 102. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei vajadzēja pazemināt savas pārdošanas cenas, tādējādi kāpinot savu pārdošanas apjomu, lai spētu konkurēt ar dempinga importu. Neskatoties uz to, pat Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2002. gadā nedaudz samazinājās.

(65)

Turklāt ražošanas apjoma attīstība aplūkojama kontekstā, kas plašāks par vienkāršu Kopienas patēriņa attīstību. Tādējādi, kā norādīts pagaidu regulas 134. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms nedaudz pieauga; tas ietekmēja arī ražošanas rādītājus. Granulveida PTFE ražošanas apjoma pieaugums pa daļai izskaidro tas, ka daži Kopienas ražotāji palielināja granulveida PTFE iekšējo izmantojumu tam, lai ražotu, piem., savienojumus un mikronizētu materiālu. Visbeidzot ražošanas apjoma un ražošanas jaudu pieaugums pārskata periodā tostarp attiecināms uz Kopienas ražošanas nozares pieņemto stratēģiju sakarā ar dempinga importu, t. i., mēģināt palielināt pārdošanas apjomus uz cenu un rentabilitātes rēķina.

(66)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 101. līdz 102. apsvērumā izklāstītie apsvērumi.

(67)

Tāpat atsevišķas ieinteresētās personas izvirzīja apgalvojumu, kas pieaugums tirdzniecības apjomā un tirgus daļā, jo īpaši, pieprasījumam vienlaicīgi samazinoties, skaidri norādīja uz to, ka Kopienas ražošanas nozarei netika nodarīts nekāds būtisks kaitējums. Krievijas ražotājs, kas eksportē, arī izteicās, ka šāds pārdošanas apjoma pieaugums nebija skaidrojams kā Kopienas ražošanas nozares stratēģija pazemināt savas pārdošanas cenas sakarā ar importa zemo cenu. Šajā sakarā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu attīstība tika salīdzināta ar attīstību attiecībā uz Krievijas izcelsmes importu, kurš samazinājās, neskatoties uz importa cenu krišanos.

(68)

Krievijas izcelsmes importa datu analīze tomēr parādīja nedaudz atšķirīgu ainu. Lai gan to apjoms un tirgus daļa jūtami samazinājās laikā no 2001. gada līdz 2002. gadam, laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam šie rādītāji samazinājās tikai nedaudz un pat pieauga IP laikā. Turpretī to cenas pastāvīgi samazinājās visa attiecīgā perioda laikā. Tajā pašā laikā ĶTR izcelsmes importa cenu samazināšanās bija vēl izteiktāka, un šā importa tirgus daļas ievērojami pieauga šā paša perioda laikā. Tas norāda, ka Krievijas izvedēji saistībā ar Ķīnas zemo cenu importu Kopienas tirgū tāpat kā Kopienas ražošanas nozare bija spiesti pazemināt savas importa cenas vēl vairāk, lai atgūtu savu tirgus daļu Kopienā. Turklāt sakarā ar to, ka imports no Krievijas un ĶTR uzkrājās, nebūtu pareizi veikt šo analīzi katrai eksportētājvalstij atsevišķi. Šajā sakarā atgādinām, ka šā importa tirgus daļa pastāvīgi bija ļoti augsta un tā cenas strauji kritās, negatīvi ietekmējot Kopienas ražošanas nozares cenas. Tāpēc šā ražotāja, kas eksportē, arguments bija jānoraida.

(69)

Visbeidzot atgādinām, ka pārdošanas apjoma un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas attīstība aplūkojama saistībā ar paralēlas pārdošanas vērtības un vienības cenas samazināšanos, ko izraisīja dempinga imports, un saistīto negatīvo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ienesīgumu. Kā norādīts šīs regulas 61. apsvērumā, lai izdarītu pareizu secinājumu par kopējo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, šo rādītāju pozitīvā attīstība nav aplūkojama nošķirti, bet gan kopā ar pārējo kaitējuma rādītāju attīstību.

(70)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 103. un 104. apsvērumā.

(71)

Viens Ķīnas ražotājs, kas eksportē, un divi Krievijas ražotāji, kas eksportē, aizrādīja, ka Kopienas ražošanas nozares krājumi jūtami samazinājās laikā starp 2003. gadu un IP un ka tas norāda uz to, ka nav bijis nekāda kaitējuma.

(72)

Ir konstatēts, ka pārmaiņas krājumos attiecīgajā periodā bija niecīgas, un to attīstības tendence nav viennozīmīga. Patiesībā tie samazinājās par 13 % laikā no 2001. gada līdz 2002. gadam un pieauga par 23 procentu punktiem laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam pirms krišanās par 17 punktiem IP laikā. Tāpat ir jāprecizē, ka laikā starp 2003. gadu un IP krājumi samazinājās tikai par 216 t, t. i., attiecīgi par 4,3 % un 3,9 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu 2003. gadā un IP.

(73)

Visādā ziņā Kopienas ražošanas nozare galvenokārt ražoja pēc pasūtījuma un ražojumu krājumi parasti ir preces, ko paredzēts nosūtīt klientiem. Tāpēc krājumu pieaugums 2003. gadā drīzāk attiecināms uz piegādes kavēšanos, un to nevar uzskatīt par derīgu kaitējuma rādītāju, jo pats par sevi tas neietekmēja Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju. Tāpēc šajā gadījumā krājumu attīstību neuzskatīja par izšķirošu kaitējuma rādītāju.

(74)

Atsevišķas ieinteresētās personas izvirzīja apgalvojumu, ka krājumu pieaugums 2003. gadā, proti, gadā pirms IP, kaitēja Kopienas ražošanas nozarei, jo tai bija jāpārdod šie uzkrājumi par zemākām cenām IP. Kā minēts 73. apsvērumā, attiecīgie ražojumi bija izlaisti pēc pasūtījuma, un krājumu pieaugums 2003. gadā, iespējams, saistāms ar piegādes kavēšanos jau noslēgtiem pārdošanas darījumiem par jau noteiktām cenām. Visādā ziņā 2003. gadā novērotais pieaugums par 283 t nav uzskatāms par nozīmīgu, jo tas ir tikai 5,6 % no minētā gada pārdošanas apjoma. Tāpēc tika secināts, ka šis krājumu pieaugums pirms IP nevarēja radīt būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(75)

Šī prasība tāpēc bija jānoraida, un konstatējumi pagaidu regulas 105. apsvērumā tiek apstiprināti.

(76)

Tie paši ražotāji, kas eksportē, aizrādīja, ka Kopienas pārdošanas cenu negatīvā tendence nebija derīgs kaitējuma rādītājs, jo granulveida PTFE pārdošanas cena vispārēji samazinājās tirgus spēku ietekmē. Viens ražotājs, kas eksportē, apstrīdēja aprēķina iznākumu, tomēr nesniedzot apliecinājuma elementus savam apgalvojumam.

(77)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu aprēķinu provizoriskajos aprēķinos netika atklāta neviena kļūda, tāpēc tie tiek apstiprināti.

(78)

Atgādinām, ka pārdošanas cenas Kopienā piedzīvoja ievērojamu kritumu attiecīgajā periodā; tas būtiski ietekmēja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpat ir atzīts, ka tās uzskatāmas par būtisku faktoru kaitējuma noteikšanā, jo tās tieši ietekmē Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju. Tāpēc tiek apstiprināts, ka cenas ir viens no atbilstīgākajiem kaitējuma rādītājiem šajā izmeklēšanā, un prasība, ko šajā sakarā izvirzīja ražotāji, kas eksportē, bija noraidāma.

(79)

Konkrētāk attiecībā uz apgalvojumu par vispārēju cenu samazināšanos netika konstatēti nekādi faktori, kas norādītu, piem., uz izmaksu samazināšanos, tādējādi pamatojot šādu cenas samazināšanos. Tāpēc tiek apstiprināts, ka cenas ir viens no atbilstīgākajiem kaitējuma rādītājiem šajā izmeklēšanā, un prasība, ko šajā sakarā izvirzījis ražotājs, kas eksportē, kaitējuma analīzes kontekstā bija jānoraida. Daļa šā apgalvojuma lielākā mērā ir saistīta ar cēloņsakarības jautājumu un tāpēc to aplūkos turpmāk 106. un 107. apsvērumā.

(80)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 106. apsvērumā.

(81)

Tika izvirzīts apgalvojums, ka provizoriskie secinājumi nepaskaidroja Kopienas ražošanas nozares izaugsmi, jo īpaši salīdzinot ar patēriņa samazināšanos, ko Kopienā novēroja attiecīgajā periodā. Tā kā Kopienas ražošanas nozares izaugsme tika noteikta pēc tās tirgus daļas attīstības, atsauce tiek izdarīta uz pagaidu regulas 103. apsvērumu un šīs regulas 67. un 69. apsvērumu.

(82)

Viens Ķīnas ražotājs, kas eksportē, apstrīdēja provizorisko secinājumu par to, ka spēja mobilizēt kapitālu nebija atbilstīgs kaitējuma rādītājs.

(83)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 109. apsvērumā, tika konstatēts, ka visi Kopienas ražotāji pieder pie lielākām grupām un tāpēc tiem ir pieejams finansējums, ko nodrošina grupas līdzekļu centralizācijas sistēmas, un ka spēja mobilizēt kapitālu nebija atbilstīgs kaitējuma rādītājs, jo tā principā paliktu nemainīga pat tad, ja atsevišķi šo lielo grupu ražotāji atrastos īpaši nelabvēlīgā situācijā. Ķīnas ražotājs, kas eksportē, nepaskaidroja, cik lielā mērā viņš nepiekrīt šiem secinājumiem, un nekādi nepaskaidroja savu apgalvojumu. Šo apsvērumu tāpēc bija jānoraida, un konstatējumi pagaidu regulas 108. līdz 109. apsvērumā tiek apstiprināti.

(84)

Daži ražotāji, kas eksportē, arī aizrādīja, ka Kopienas ražošanas nozares ienesīgums pieauga laikā no 2003. gada līdz IP, un tas netika ņemts vērā pagaidu konstatējumos.

(85)

Šis apsvērums noraidāms, jo Kopienas ražošanas nozares ienesīguma attīstība tika analizēta attiecībā uz visu attiecīgo periodu pagaidu regulā. Tādējādi ienesīguma pieaugums laikā no 2003. gada līdz IP nevarēja būt pretrunā ar secinājumu par kopējo būtisko ienesīguma samazināšanos laikā no 2001. gada līdz IP, proti, par 9,2 procentu punktiem. IP laikā Kopienas ražošanas nozare tikai nedaudz pārsniedza līdzsvara slieksni ar ienesīgumu 0,1 %, kas būtu vēl zemāks, ja tā būtu saglabājusi savas cenas, šajā sakarā zaudējot tirgus daļas un pārdošanas apjomus. Tāpēc tika secināts, ka šis kaitējuma faktors attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi.

(86)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 110. un 111. apsvērumā.

(87)

Ķīnas ražotāji, kas eksportē, kā arī Krievijas divi ražotāji, kas eksportē, atgādināja, savus argumentus attiecībā uz pārmaiņām nodarbinātībā un ražīgumā, norādot, ka šie faktori neliecina par nopietnu kaitējumu. Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 112. apsvērumā.

(88)

Visbeidzot iepriekš minētie ražotāji, kas eksportē, aizrādīja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta rādītāju uzlabošanās attiecīgajā periodā, pierādīja to, ka tai nav nodarīts būtisks kaitējums.

(89)

Šajā sakarā jāprecizē, ka pagaidu regulas 134. apsvērumā kļūdaini norādīts, ka izvedumi pieauga par 3 % attiecīgajā periodā. Patiesībā tie pieauga par 54 %. Tomēr kā pareizi tika norādīts pagaidu regulas tajā pašā apsvērumā šie kaut arī apjoma ziņā salīdzinoši lielākie izvedumi sasniedza tikai 12,7 % no kopējā Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoma IP. Tāpēc tiek apstiprināts, ka iznākumā pieaugums nebija nozīmīgs (proti, aptuveni 250 t). Tāpēc, lai arī attīstība bija pozitīva, eksporta pārdošanas apjoms joprojām bija tikai maza daļa no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma. Ievērojot šo, netika atzīts, ka eksporta pārdošana liecināja par šīs nozares veselīgumu.

(90)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 113. apsvērumā.

(91)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 114. apsvērumā.

(92)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 116. apsvērumā.

(93)

Ievērojot to, ka atsevišķu ieinteresēto personu argumentu pamatā bija informācija, ko iesniedza sūdzībā, būtu jāprecizē, ka pagaidu konstatējumu pamatā ir pārbaudīti dati, ko snieguši Kopienas ražotāji attiecībā uz IP.

(94)

Pamatojoties uz šo neskatoties uz dažu kaitējuma faktoru pozitīvu attīstību tika secināts, ka kopējā finansiālā situācija, kādā atradās Kopienas ražošanas nozare, attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās, un tā piedzīvojusi būtisku kaitējumu IP.

(95)

Tāpēc tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 101. līdz 120. apsvērumā attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares situāciju un kaitējumu.

(96)

Tā kā par šo konkrēto aspektu nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 122. līdz 126. apsvērumā konstatētos faktus.

(97)

Dažas ieinteresētās personas atkārtoti uzsvēra, ka patēriņa un pieprasījuma samazināšanās Kopienas tirgū bija cenu veidojošie faktori, un tie, nevis importa dempings, uzskatāmi par galveno iemeslu Kopienas ražošanas nozares cenu un rentabilitātes kritumam. Šīs personas tomēr nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, bet tikai atkārtoja savas prasības, kas bija izvirzītas pirms pagaidu maksājumu noteikšanas. Turklāt tika arī apgalvots, ka patēriņa samazinājuma salīdzinājumam ar Kopienas tirgus vērtības samazināšanos, kā norādīts pagaidu regulas 127. apsvērumā, nav būtiskas nozīmes, jo pārdošanas cenas ir atkarīgas ne vien no patēriņa un pieprasījuma, bet arī no piedāvājuma attīstības.

(98)

Lai arī netiek apstrīdēts tas, ka normālas konkurences apstākļos cenas ir pieprasījuma un piedāvājuma rezultāts, jāatgādina, ka šajā gadījumā normālu konkurenci traucēja darbība, kas ir pretrunā ar konkurenci, proti, dempings. Tādējādi izmeklēšana atklāja ievērojamu dempingu, ko IP īstenoja visi ražotāji eksportētāji, kā arī būtisku cenu samazinājumu visā attiecīgajā laikposmā, kas izraisīja lielu cenu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari.

(99)

Kā jau tika uzsvērts pagaidu regulas 129. apsvērumā, Krievijas un ĶTR importa cenas tajā pašā laikposmā samazinājās daudz lielākā mērā nekā Kopienas patēriņš. Turklāt importa cenas attiecīgajām valstīm turpināja ievērojami samazināties, savukārt patēriņš laikposmā no 2002. gada saglabājās samērā stabils un pat nedaudz palielinājās. Vienlaikus pārdošanas cenas importam no citām trešām valstīm samazinājās daudz mazāk nekā Krievijas un ĶTR importa cenas. Tādēļ nevarēja konstatēt tiešu korelāciju starp patēriņa samazināšanos un Kopienas ražošanas nozares cenām, un secināja, ka patēriņa attīstībai nevar būt tādas ietekmes, lai kaitējumu, ko rada dempinga imports, vairs nevarētu uzskatīt par būtisku. Dempinga imports patiesi veido nozīmīgu tirgus daļu (apmēram 35 %), un to īsteno ar ļoti zemām cenām. Salīdzinājumā ar šo ietekme, ko izraisīja patēriņa samazināšanās, kas turklāt bija vērojama tikai līdz 2002. gadam, ir pavisam neliela. Bez tam Kopienas ražošanas nozare mazāka patēriņa rezultātā nezaudēja apjomradītus ietaupījumus.

(100)

Par šādu neatbilstību starp cenu kritumu un patēriņa samazināšanos liecina arī tas, ka patēriņa samazināšanās neatbilda arī granulveida PTFE vērtības samazinājumam Kopienas tirgū. Tāpēc tirgus vērtības un patēriņa salīdzinājums bija noderīgs, lai gan tas nebija vienīgais rādītājs, lai novērtētu, vai Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanos bija izraisījis importa dempings.

(101)

Tā kā par šo konkrēto aspektu nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 127.–129. apsvērumā konstatētos faktus.

(102)

Tā kā par šo konkrēto aspektu nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 130. apsvērumā konstatētos faktus.

(103)

Tika iebilsts, ka, lai gan procesā neiesaistītajiem Kopienas ražotājiem bija nodarīts kaitējums, tas galvenokārt bija saistāms ar tirgus daļas zaudējumu, nevis ar rentabilitātes zudumu, kā tas bija Kopienas ražošanas nozares gadījumā. Pamatojoties uz to, tika apgalvots, ka viens un tas pats faktors, proti, dempinga imports, nevarēja tik ļoti lielā mērā pasliktināt Kopienas ražotāju stāvokli neatkarīgi no tā, vai tie būtu procesā iesaistīti vai neiesaistīti ražotāji. Tāpēc tika apgalvots, ka Kopienas ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu droši vien būs izraisījuši citi faktori.

(104)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Kā norādīts pagaidu regulas 103. apsvērumā, ražotāji, saskaroties ar zemu cenu importu, var izvēlēties vai nu saglabāt savas pārdošanas cenas uz negatīva pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina, vai arī pazemināt savas pārdošanas cenas, lai cik vien iespējams saglabātu apjomradītus ietaupījumus un nosargātu savu stāvokli tirgū. Tādēļ tas nav nekas neparasts, ka dažādi ražotāji izvēlas dažādas stratēģijas un attiecīgais kaitējums ir saistīts ar negatīvām pārmaiņām vai nu tirgus daļā, vai arī pārdošanas cenās, vai abu rādītāju kombināciju, un līdz ar to rentabilitātes lejupslīdi. Ņemot vērā ievērojamo dempingu, būtiskos importa apjomus un tirgus daļas, kā arī nozīmīgo cenu samazinājumu un dramatisko dempinga importa cenu kritumu, ja nav citu iemeslu, tad var secināt, ka negatīvā stāvokļa pamatā, kāds novērojams Kopienas ražošanas nozarē, ir dempings.

(105)

Tā kā par šo konkrēto aspektu nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 133. apsvērumā konstatētos faktus.

(106)

Tika apgalvots, ka atbilstīgi importa cenu lejupslīdei, ko apliecina Statistikas biroja dati, un jo sevišķi importa cenu lejupslīdei ASV un Šveicē, granulveida PTFE cenas kopumā ir kritušās visā Kopienas tirgū. Šai cenu lejupslīdei par iemeslu varētu būt tas, ka granulveida PTFE tirgus sašaurinās, proti, samazinās pieprasījums un patēriņš. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšanos drīzāk ir izraisījusi šī vispārējā lejupslīde, nevis dempinga imports no attiecīgajām valstīm.

(107)

Jāatzīmē, ka, analizējot importa cenas pēc Statistikas biroja datiem kopumā un jo īpaši attiecībā uz ASV un Šveici, atklājās, ka tās lielā mērā bija augstākas par ĶTR un Krievijas, kā arī Kopienas ražošanas nozares importa cenām. Līdzīgi arī procesā neiesaistīto Kopienas ražotāju cenas bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tāpēc secināja, ka trešās valstis un procesā neiesaistītie Kopienas ražotāji neradīja konkurējošu spiedienu uz cenām, ko varētu uzskatīt par nozīmīgu kaitējuma avotu.

(108)

Turklāt jānorāda, ka atbilstoši iepriekš minētajam, lai arī Kopienas patēriņš no 2001. līdz 2002. gadam ievērojami samazinājās, pēc tam tas bija diezgan stabils un pat nedaudz pieauga. Šī aizvien pieaugošā tendence apstiprinājās arī pēc IP. Tāpēc granulveida PTFE tirgus nav uzskatāms par tirgu, kas sašaurinās.

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka vispārējā ekonomiskās lejupslīdes tendence pārbaudes periodā neizjauca cēloņsakarību starp dempinga importu no ĶTR un Krievijas un Kopienas ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu.

(110)

Daži procesā iesaistītie eksportētāji apgalvoja, ka pagaidu regulas 135. apsvērumā ietvertais provizoriskais secinājums par to, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas samazinājās, neatbilda sūdzības iesniedzēja iesniegtajai informācijai, kurā bija apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozares vienības pašizmaksa pārbaudes periodā pieaug. Viņi pieprasīja izmeklēt, vai šis izmaksu pieaugums ir izraisījis radīto būtisko kaitējumu. Šajā ziņā jānorāda, ka pagaidu regulas 135. apsvērumā ietvertais secinājums balstījās uz informāciju, kas tika pārbaudīta dažādās izmeklēšanās uz vietas Eiropas ražotāju telpās. Tāpēc šos apgalvojumus noraidīja.

(111)

Kāds cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare bija pazeminājusi pārdošanas cenas līdz nevajadzīgi zemam līmenim, ko apliecināja fakts, ka Kopienas ražošanas nozare bija palielinājusi pārdošanas apjomu attiecīgajā periodā un bija ieguvusi lielāku tirgus daļu (nevis saglabājusi esošo). Turklāt tika apgalvots, ka rentabilitātes samazināšanos izraisījis vienības pašizmaksu pieaugums sakarā ar zemiem jaudas izmantojuma līmeņiem un mēnešalgu palielināšanu, nevis attiecīgais imports.

(112)

Vispirms jānorāda, ka pretstatā šim ražotāju eksportētāju apgalvojumam Kopienas ražošanas izmaksas pārbaudes periodā samazinājās, tālab tas nebija uzskatāms par Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās iemeslu. Lai arī taisnība, ka Kopienas ražošanas nozare spēja saglabāt savu stāvokli tirgū un pat palielināja savu tirgus daļu, tas notika uz rentabilitātes rēķina. Jāatgādina, ka attiecīgais imports būtiski pazemināja Kopienas ražošanas nozares cenas visā attiecīgajā periodā, ko nevarēja izlīdzināt pat Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka, tā kā Kopienas ražošanas nozarei bija efektīvi ražošanas procesi un ražošanas izmaksas, kuras aizvien samazinājās, tad tā pati nebija radījusi būtisko kaitējumu. Tālab tiek apstiprināti pagaidu regulas 135. apsvērumā konstatētie fakti.

(114)

Divi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājušies granulveida PTFE pārdošanas apjomi specializētajā tirgū, ko veica vismaz divi Kopienas ražotāji. Tika iebilsts, ka, ievērojot to, ka šī pārdošana parasti nebija rentabla, jāuzskata, ka pārdošanas apjomu palielinājums specializētajā tirgū ir iemesls, kas, iespējams, Kopienas ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu.

(115)

Šajā ziņā izmeklēšanā atklājās, ka pārdošana specializētajā tirgū veido tikai aptuveni 5 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma IP. Ņemot vērā šos nelielos daudzumus, secināja, ka, pat tad, ja tie būtu nerentabli, pārdošanas apjomi specializētajā tirgū nevarētu izjaukt cēloņsakarību starp dempinga importu no ĶTR un Krievijas un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(116)

Viens ražotājs eksportētājs aizrādīja, ka sakarā ar to, ka no attiecīgajām valstīm importētā granulveida PTFE kvalitāte kopumā ir zemāka un tas Kopienas tirgū nekonkurē ar ražojumu, kuru pārdod Kopienas ražošanas nozare, kaitējumu Kopienas ražošanas nozarē nav radījis attiecīgais imports.

(117)

Šajā ziņā jāatgādina, ka šīs regulas 12. līdz14. apsvērumā tika secināts, ka neskatoties uz dažādiem iespējamiem ražojuma tipiem, tostarp atšķirīgiem kvalitātes ziņā, granulveida PTFE, ko ražo Kopienas ražošanas nozare, un attiecīgajam ražojumam, ko importē no attiecīgajām valstīm, ir vienādas fiziskās īpašības un būtībā arī vienāds gala pamatlietojums. Kā izklāstīts pagaidu regulas 16., 90. un 92. apsvērumā un šīs regulas 10. apsvērumā, izmeklēšanā arī apstiprinājās, ka visi importētie ražojuma veidi konkurē ar tiem ražojumu veidiem, kurus Kopienas tirgū ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare. Tāpēc šī sūdzība bija jānoraida.

(118)

Kā norādīts šīs regulas 89. apsvērumā, patiesībā Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoma pieaugums bija 54 %. Tomēr ir apstiprināti galvenie secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 134. apsvērumā, proti, ka šis eksporta pieaugums veidoja tikai mazu daļu no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma (proti, 12,7 %). Tā kā nebija citu komentāru šajā sakarā, tiek apstiprināti pagaidu regulas 134. apsvērumā konstatētie fakti.

(119)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka ASV dolāra vērtības samazināšanās pret euro ir izraisījusi kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tika apgalvots, i) ka ASV dolāra vērtības samazināšanās dēļ ir samazinājušies Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms Amerikas Savienotajām Valstīm un ii) ka ir palielinājusies Krievijas un Ķīnas importa konkurētspēja.

(120)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares eksporta preču pārdošanas apjomiem, šīs personas nesniedza nekādus to pamatojošus pierādījumus, bet balstīja savu apgalvojumu tikai uz pieņēmumiem. Tās neprecizēja, vai Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošana, domājams, samazinājusies apjoma vai vērtības ziņā, vai abējādi. Jebkurā gadījumā, kā jau secināts šīs regulas 118. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms pārbaudes periodā palielinājās par 54 %. Kā norādīts pagaidu regulas 134. apsvērumā, peļņas norma, ko Kopienas ražošanas nozare ieguva no šiem eksporta preču pārdošanas apjomiem, bija lielāka nekā norma, ko ieguva no pārdošanas Kopienas tirgū. Kopienas ražošanas nozares eksporta preču pārdošanas apjomu attīstību tādēļ nevarēja uzskatīt par rādītāju, kas būtu negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(121)

Ciktāl tas attiecas uz importu no Krievijas un ĶTR, jāatzīmē, ka attiecībā uz to bija vērojams nozīmīgs dempings, proti, Krievijai dempinga starpība sasniedza 36,6 % un ĶTR – gandrīz 100 %. No otras puses, imports no citām valstīm Kopienā veidoja aptuveni 25 % no Kopienas patēriņa, un, neskatoties uz ASV dolāra vērtības samazināšanos, tas tika veikts par ievērojami augstākām cenām nekā imports no Krievijas un ĶTR. Turklāt attiecīgā importa vērtības samazinājums bija ievērojams visā periodā un lielā mērā pārsniedza ASV dolāra vērtības samazināšanos pret euro. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(122)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un citiem pagaidu regulas 121.–138. apsvērumā minētajiem elementiem, secina, ka dempinga imports no Krievijas un ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(123)

Vairāki izmantotāji atkārtoti izteica bažas par to, ka galīgo pasākumu noteikšana nopietni kaitētu un nelabvēlīgi ietekmētu viņu finansiālo stāvokli, jo viņi nevarētu pielāgoties gaidāmo izmaksu pieaugumam, kas izriet no antidempinga pasākumu noteikšanas to klientiem.

(124)

Tālab pēc provizoriskas pārbaudes pabeigšanas sazinājās ar pieciem izmantotājiem/pārstrādātājiem, kuri līdz šim nebija iesaistīti procesā, un viņus uzaicināja aizpildīt anketas. Par šiem izmantotājiem/pārstrādātājiem, kuri pēc pagaidu pasākumu noteikšanas pieprasīja anketu, līdz tam Kopienas iestādēm nebija nekas zināms. Konstatēja, ka vairāki no šiem izmantotājiem lielāko daļu granulveida PTFE, ko izmantoja ražošanas/pārstrādes procesā, importēja no attiecīgajām valstīm. Šie izmantotāji pārstāvēja lielu daļu kopējā importa no Krievijas un ĶTR, kā arī kopējā Kopienas patēriņa. Viņi apgalvoja, ka antidempinga pasākumi būtiski ietekmētu viņu rentabilitāti. Šādos apstākļos, ņemot vērā procesā iesaistīto izmantotāju nelielo skaitu pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, kā arī iespējamo antidempinga pasākumu noteikšanas ietekmi, tika nolemts pieņemt šīs atbildes, lai gan tās tika iesniegtas vēlīnā izmeklēšanas posmā, lai iegūtu cik vien iespējams reprezentatīvus konstatējumus.

(125)

Četri izmantotāji atbildēja uz anketas jautājumiem (viens – tikai daļēji). Viens no šiem izmantotājiem bija granulveida PTFE pārstrādātājs, un daļa tā ražošanas tieši konkurēja ar Kopienas ražotājiem granulveida PTFE tirgū, bet pārējie izmantotāji bija pārstrādātāji, kas ražoja pusfabrikātus un gatavus ražojumus, tieši izmantojot granulveida PTFE ražošanas procesā. Izmantotājus, kuri bija iesaistīti procesā pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, un izmantotājus, kuri iesaistījās pēc pagaidu maksājumu noteikšanas, arī uzaicināja iesniegt papildu informāciju par viņu ražošanas izmaksām, lai papildinātu datus, ko izmantoja provizoriskiem konstatējumiem, un lai iegūtu detalizētu un padziļinātu analīzi par visiem aspektiem dažādu izmantotāju stāvoklī, jo īpaši, lai precīzi aprēķinātu antidempinga pasākumu ietekmi uz viņu rentabilitāti. Taču tikai četri uzņēmumi atbildēja uz šo papildu pieprasījumu. Kopumā sadarbojās septiņi izmantotāji, kuri pārstāvēja 67,8 % no attiecīgo valstu izcelsmes importa kopapjoma un 41,3 % no Kopienas kopējā patēriņa.

(126)

Papildu izmeklēšanā atklājās, ka galīgo antidempinga maksājumu ietekme uz izmantotājiem ievērojami atšķiras atkarībā no importētā granulveida PTFE daudzuma, ko izmanto to ražošanas procesos. Tālab aprēķinus veica, pamatojoties uz pieņēmumu, ka neviens no izmantotājiem nevarētu cenu pieaugumu nodot saviem klientiem. Šajā hipotētiski visnelabvēlīgākajā scenārijā diviem uzņēmumiem, kuriem 70 %–80 % granulveida PTFE nāca no attiecīgajām valstīm, tika lēsts, ka pasākumu ietekme uz to rentabilitāti sasniedza 7,5 %. Attiecībā uz pārējiem izmantotājiem, kuri sadarbojās un kuri no attiecīgajām valstīm importēja mazāk nekā 30 % no izejvielām, atbilstoši pieņēmumam, ka cenu pieaugums pat daļēji netiktu nodots klientiem, tika lēsts, ka ietekme nepārsniedz 2,7 %.

(127)

Taču jāatzīmē, ka izmeklēšanā arī apstiprinājās, ka cenu pieaugums Kopienā antidempinga pasākumu noteikšanas rezultātā droši vien tiks nodots tiešajam patērētājam. Šajā ziņā uzskatīja, ka augsto cenu spiedienu Kopienā galvenokārt izraisīja zemo cenu importa no ĶTR un Krievijas. Tādēļ gaidāms, ka līdz ar antidempinga pasākumu noteikšanu granulveida PTFE cenu līmeņi Kopienā paaugstināsies. Izmeklēšanā arī atklājās, ka pakārtotos ražojumus daļēji tālāk pārdeva ar izplatītāju palīdzību, kuri guva labumu no augstās peļņas normas, kas norāda uz to, ka minētajiem izplatītājiem ir iespējas absorbēt cenu paaugstinājumu. Visbeidzot konstatēja, ka IP konkurence to pusfabrikātu un gatavo ražojumu tirgū, kurus ražoja no trešo valstu izcelsmes granulveida PTFE, bija ļoti neliela, kas norāda arī uz to, ka cenu paaugstinājums, iespējams, tiktu nodots gala patērētājiem. Pusfabrikātu un gatavo ražojumu tirgū patiešām vadošie ir Kopienas pārstrādātāji, nevis importētie ražojumi, uz kuriem tāpat attieksies antidempinga maksājumi. Tādēļ gaidāms, ka cenu paaugstinājums vienādi skars visus attiecīgos Kopienas uzņēmējus, bet cenu spiediens nav gaidāms no importētiem ražojumiem. Šo iemeslu dēļ jāsecina, ka izmantotāji visdrīzāk varēs nodot ievērojamu daļu izmaksu pieauguma patērētājiem tā, lai paredzētā antidempinga pasākumu ietekme uz viņu rentabilitāti patiesībā būtu daudz mazāka nekā tā, ko paredz visnelabvēlīgākajā scenārijā.

(128)

Otrkārt, jānorāda, ka pat tad, ja cenu paaugstinājumu pat daļēji nevarētu nodot, kas nav reāls pieņēmums, ietekme uz četru iepriekš minēto izmantotāju, kuri sadarbojās, rentabilitāti nebūtu nesamērīga. Divi no šiem izmantotājiem pat visnelabvēlīgākajā scenārijā joprojām būtu rentabli. Vienam no ražotājiem, kas sadarbojās, attiecībā uz kuru tiek lēsts, ka antidempinga pasākuma ietekme būtu nedaudz vairāk par 1 %, jau IP bija ievērojami zaudējumi, kas nebija saistīti ar antidempinga pasākumiem. Tāpēc cenu paaugstinājums antidempinga maksājumu dēļ būtiski neietekmētu tā uzņēmējdarbības rādītājus. Visbeidzot, pēdējam izmantotājam bija ievērojama bruto starpība, proti, vairāk nekā 30 %, tādēļ gaidāms, ka tas vismaz daļēji pats varētu absorbēt jebkuru cenu paaugstinājumu antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ.

(129)

Kā minēts šīs regulas 125. apsvērumā, iepriekš konstatētie fakti atspoguļo stāvokli, kādā atrodas izmantotāji, kas pārstāv gandrīz 70 % attiecīgo valstu izcelsmes importa kopapjoma un aptuveni 40 % no Kopienas patēriņa. Turklāt izmeklēšana attiecās arī uz dažāda veida izmantotājiem, t. i., uz izmantotājiem, kuri pārstāv dažādas rūpniecības nozares, kuri izmanto granulveida PTFE tieši vai arī pusfabrikātos, daži no tiem importē lielus daudzumus no attiecīgajām valstīm, turpretim citi – tikai nelielus daudzumus. Tāpēc uzskatīja, ka iepriekš minētos konstatējumus principā var uzskatīt par reprezentatīviem. Tāpat arī jānorāda, ka atbilstoši pagaidu regulas 147. apsvērumā minētajam antidempinga maksājumu ietekme uz konkrētiem izmantotājiem ir niecīga tamdēļ, ka granulveida PTFE veido samērā mazu daļu no to kopējām izmaksām.

(130)

Turklāt jāatzīmē, ka visiem izmantotājiem, kuri sadarbojās, ir ievērojama uzņēmējdarbība ārpus Kopienas. 24,6 % no izmantotāju pārdošanas apjoma patiešām eksportē ārpus Kopienas. Tas nozīmē to, ka muitas procedūra – ievešana pārstrādei ļautu šiem lietotājiem pieprasīt atpakaļ vai arī izvairīties no tādu antidempinga maksājumu samaksas, kurus uzliek importētam granulveida PTFE. Tāpēc pasākumi neietekmēs šo izmantotāju uzņēmējdarbības segmentu.

(131)

Visbeidzot, izpētot pasākumu iespējamo ietekmi uz izmantotājiem, jānorāda arī tas, ka to pašreizējā finanšu stāvokļa pamatā daļēji ir negodīga konkurence, kura ir dempinga importa rezultāts. Tas jāņem vērā, pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz lietotājiem līdzsvarojot ar pozitīvo ietekmi uz citām ieinteresētajām personām, jo īpaši uz Kopienas ražošanas nozari.

(132)

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ jāsecina, ka iespējamā pasākumu ietekme uz izmantotājiem būtu samērīga. Tāpēc secināja, ka galīgo antidempinga maksājumu noteikšana nebūtu pretrunā Kopienas interesēm.

(133)

Atsevišķi izmantotāji aizrādīja, ka viņi nonāktu traucētas konkurences stāvoklī, salīdzinot ar tiem attiecīgo valstu ražotājiem, kuri ražo tos pusfabrikātus un gatavos ražojumus, kuriem nepiemēro antidempinga maksājumus, jo īpaši tāpēc, ka minētie ražotāji savu eksportu uz Kopienu pārveidotu no granulveida PTFE uz pusfabrikātiem un gatavajiem ražojumiem. Tā rezultātā Kopienas izmantotājiem daļu savas uzņēmējdarbības būtu jāpārvieto ārpus Eiropas Kopienas, lai iegūtu pieeju lētākām izejvielām.

(134)

Attiecībā uz pusfabrikātiem un gatavajiem ražojumiem konstatēja, ka draudi par to, ka palielināsies lētāku pusfabrikātu un gatavo pakārtoto ražojumu imports no attiecīgajām valstīm, nav acīmredzami. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, jo īpaši uz to, ka kvalitātes ziņā ir zināma atšķirība starp granulveida PTFE, kas importēts no attiecīgajām valstīm, un ražojumu, ko ražo Kopienas ražošanas nozare, vajadzīgās tehniskās zinātības trūkuma dēļ ne Krievijas, ne Ķīnas ražotāji patlaban nespēj saražot pilnīgu ražojumu klāstu, kādu ražo lietotāji Kopienā. Vairākas personas aizrādīja, ka Krievijas un Ķīnas ražotāju zinātība, kā arī viņu ražojumu kvalitāte nepārtraukti uzlabojas un ka galīgo antidempinga maksājumu noteikšana šo procesu paātrinātu, jo tas veicinātu pusfabrikātu un gatavo ražojumu ražošanas pārvietošanu uz šīm valstīm, kur granulveida PTFE ir pieejams par lētākām cenām. Jānorāda, ka saskaņā ar dažu tirgū darbojošos uzņēmēju teikto izrādījās, ka pusfabrikātu importa apjoms no attiecīgajām valstīm patiešām aizvien pieaug. Taču nav pierādījumu tam, ka importēto ražojumu kvalitāte būtu salīdzināma ar Kopienas tirgū ražoto un pārdoto ražojumu kvalitāti un ka tādēļ patiesi būtu lielāka konkurence un pusfabrikātu un gatavo ražojumu importa pieauguma draudi.

(135)

Turklāt apgalvojums par to, ka pārstrādes darbības faktiski varētu tikt pārvietotas ārpus Kopienas vai ka eksportētāji pārietu pie citiem papildus pārstrādātiem ražojumiem, netika pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem. Izmeklēšanā arī atklājās, ka daži izmantotāji tikai pavisam nesen bija veikuši ieguldījumus ražošanas procesā Kopienā, kas norāda uz to, ka šo ražošanas iekārtu pārvietošana ir maz ticama.

(136)

Turklāt bija iebildes par to, ka pārstrādes rūpniecībā ir nodarbināti daudz vairāk cilvēku nekā pie granulveida PTFE ražotājiem Kopienā un ka, nosakot antidempinga pasākumus, šīs darbavietas būtu apdraudētas.

(137)

Izmeklēšanā atklājās, ka informācija par nodarbinātību, ko iesniedza attiecīgā izmantotāju/importētāju organizācija, lielā mērā bija pārspīlēta. Turklāt antidempinga maksājumu noteikšana tieši apdraudētu tikai daļu no šīm darbavietām. Jānorāda arī tas, ka granulveida PTFE ražošana lielākā mērā ir kapitālietilpīga, turpretim, pusfabrikātu vai gatavo ražojumu ražošana lielākā mērā ir nozare, kurā vajadzīgs liels darbinieku skaits. Tāpēc tiešs granulveida PTFE nozares darbavietu skaita salīdzinājums ar pakārtoto nozari nav atbilstošs. Turklāt jānorāda, ka apdraudētas būtu arī dažas darbavietas procesā neiesaistītajiem Kopienas ražotājiem un piegādātājiem. Kā norādīts iepriekš 104. apsvērumā, procesā neiesaistītie Kopienas ražotāji jau ir zaudējuši ievērojamu tirgus daļu kopš attiecīgā perioda sākuma. Visbeidzot, vairāki izmantotāji un tāpēc arī darbavietas Kopienā pilnībā vai daļēji ir atkarīgas arī no Kopienas ražošanas nozares piegādēm un no procesā neiesaistītajiem Kopienas ražotājiem. Tāpēc, ja Kopienas ražošanas nozare izzustu, tāpat apdraudētas būtu arī šīs darbavietas.

(138)

Vairākas personas arī atkārtoja, ka galīgo maksājumu noteikšana izraisītu nepietiekamu apgādi, jo atturētu ĶTR un Krievijas ražotājus no savu ražojumu izvešanas uz Kopienu, bet Kopienas ražošanas nozarei nebūtu pietiekamas jaudas, lai apmierinātu Kopienas pieprasījumu. Iebilda arī par to, ka pat tad, ja Kopienas ražošanas nozarei teorētiski būtu jauda, lai palielinātu PTFE ražošanu, ekonomiski tas būtu neizdevīgi, jo granulveida PTFE ražošana dotu mazāku peļņu nekā citu fluorpolimēru ražošana. Tika apgalvots, ka veiksmīga alternatīva nebūtu arī citi avoti, piemēram, Japāna un ASV, jo no šīm valstīm veiktā importa cenas joprojām ir augstas. Turklāt tika apgalvots, ka minēto trūkumu Kopienas tirgū pastiprinātu gaidāmā pieprasījuma palielināšanās Kopienas tirgū. No otras puses, atsevišķiem lētiem lietojumiem Kopienā izgatavotais ražojums būtu pārāk specificēts un dārgs, lai to izmantotu šādos lietojumos. Visbeidzot, bija iebilde par to, ka reaktora lodītes vispār netiktu pārdotas Kopienā, turklāt Kopienā tikai ierobežotos daudzumos ražo tos ražojumu tipus, kas termiski apstrādāti temperatūrā, kas nesasniedz pamatsastāvdaļas kušanas temperatūru, tādējādi izmantotāji būtu atkarīgi no importa no attiecīgajām valstīm.

(139)

Jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozares jauda ir 9 200 tonnas un ražošanas jaudu izmantojums – 80 %. Pārdošanas apjoms IP bija aptuveni 4 845 tonnas. Tas nozīmē to, ka ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, varētu papildus pārdot vēl 4 355 tonnas līdzīga ražojuma, kas ir 85 % no attiecīgo valstu importa kopapjoma. Arguments par to, ka Kopienas ražošanas nozare šo brīvo jaudu neizmantotu granulveida PTFE ražošanai šī ražojuma pārdošanas zemo peļņas normu dēļ bija noraidāms. Jānorāda, ka šā argumenta pamatojumam nebija nekādu pierādījumu. Turklāt Kopienas ražošanas nozares granulveida PTFE pārdošanas zemo rentabilitāti izraisīja dempinga imports, kas ievērojami pazemināja Kopienas ražošanas nozares cenas un tāpēc bija par pamatu būtiskam cenu spiedienam. Tādēļ līdz ar galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu cenām Kopienas tirgū būtu jāatgriežas iepriekšējā līmenī, kas arī pozitīvi ietekmētu rentabilitāti.

(140)

Attiecībā uz reaktora lodītēm konstatēja, ka IP importēja pavisam nelielus daudzumus. Līdzīgi IP ļoti ierobežots bija arī to ražojumu veidu imports, kas termiski apstrādāti temperatūrā, kura nesasniedz pamatsastāvdaļas kušanas temperatūru; tas nozīmē, ka tos ražo paši izmantotāji. Tika konstatēts, ka vismaz divi Kopienas ražotāji spēj ražot pirmskušanas temperatūrā apstrādātos ražojumu tipus. Visbeidzot, kā minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozare IP pārdeva arī “specifikācijām neatbilstīgus” ražojumus, kurus var salīdzināt ar zemās kvalitātes ražojumu tipiem no ĶTR un Krievijas.

(141)

Ir pieejami arī citi apgādes avoti, piemēram, Japāna un ASV. Arguments, ka šo valstu importa cenas ir augstākas nekā cenas izmeklēšanā iesaistītajām valstīm un ka granulveida PTFE no Japānas un ASV tādēļ nav veiksmīga alternatīva, nav pieņemams, jo antidempinga maksājumu mērķis ir novērst dempingu, kas nodara kaitējumu, un atjaunot godīgas konkurences apstākļus.

(142)

Turklāt jāatgādina, ka jebkura antidempinga pasākuma mērķis nekādā veidā nav apturēt attiecīgo valstu ražojumu piekļuvi Kopienas tirgum, bet gan atjaunot taisnīgus nosacījumus, kurus izjaukusi negodīga tirdzniecības prakse. Tāpēc granulveida PTFE, tostarp ražojuma veidi, attiecībā uz kuriem apgalvots, ka to nepietiek, no attiecīgajām valstīm var arī turpmāk ienākt Kopienas tirgū, kaut arī par augstākām cenām.

(143)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un citiem pagaidu regulas 139.–153. apsvērumā ietvertajiem elementiem, jāsecina, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai attiecīgā Krievijas un ĶTR izcelsmes ražojuma importam nenoteiktu antidempinga pasākumus.

(144)

Pamatojoties uz pagaidu regulas 154.–159. apsvērumā izklāstīto metodiku, tika aprēķināts kaitējuma novēršanas līmenis, lai noteiktu galīgi piemērojamo pasākumu līmeni.

(145)

Viens no Krievijas ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka pielāgojums attiecībā uz tirdzniecības līmeņa atšķirībām, būtu bijis jāpamato ar informāciju, ko sniedza no tā neatkarīgs importētājs, kurš pilnībā sadarbojās un pārstāvēja lielāko daļu tā importa apjoma. Tomēr, lai gan šā importētāja informāciju pārbaudīja uz vietas, sakarā ar attiecīgā importētāja īpaši sarežģīto pārdošanas struktūru, kurā bija iesaistīti vairāki atšķirīgi uzņēmumi, no kuriem nebija pieejama nekāda informācija, šā neatkarīgā importētāja iegādes cenas un pēc tam arī peļņas starpību nevarēja ticami noteikt, tādēļ tās neizmantoja. Tāpat šis ražotājs eksportētājs aizrādīja, ka, lai aprēķinātu tirdzniecības līmeņa korekciju, CIF importa cena jāsalīdzina ar attiecīgā importētāja tālākpārdošanas cenu Kopienā. Tomēr konstatēja, ka šī metodika nedotu ticamākus rezultātus nekā metodika, ko izmantoja provizoriskajiem secinājumiem. Turklāt pieejamā informācija, jo īpaši pārbaudītie importētāja pārskati apliecināja, ka provizoriskajos secinājumos veiktās aplēses bija pieņemamas.

(146)

Abi Krievijas ražotāji eksportētāji arī aizrādīja, ka to eksporta cenas salīdzināšana ar cenu, kas nerada kaitējumu, būtu jāveic attiecībā uz katru ražojuma tipu atsevišķi. Jo īpaši tika iebilsts, ka no kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanas jāizslēdz dārgāki specializēti ražojumu tipi, ko ražo Kopienas ražošanas nozare. Šajā kontekstā jāatgādina, ka – atbilstoši šīs regulas 28.–40. apsvērumā izklāstītajam – konstatējumi par abiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem jāveic, pamatojoties uz faktiem, kas pieejami, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tā kā nebija ticamu datu par katru modeli atsevišķi, šo ražotāju eksportētāju eksporta cenu noteica, pamatojoties uz Statistikas biroja reģistrētajiem datiem. Turklāt, kā minēts šīs regulas 9. un 55. apsvērumā, importētā PTFE kvalitāte pēc pēcapstrādes līdzinājās tāda PTFE kvalitātei, ko ražoja Kopienas ražošanas nozare, un to varēja izmantot gandrīz visos lietojumos, tostarp progresīvo tehnoloģiju lietojumos. Šī prasība bija jānoraida.

(147)

Vairākas personas apstrīdēja peļņas līmeni 9,3 %, ko provizoriskās izmeklēšanas posmā izmantoja cenu samazinājuma starpības aprēķināšanai, apgalvojot, ka tas ir pārāk augsts. Jo īpaši tika iebilsts, ka jāņem vērā tas, ka granulveida PTFE tirgus sašaurinās un ražošanas izmaksas pieaug, tādēļ Kopienas ražošanas nozare nevarētu sasniegt 9,3 % peļņas līmeni, ja nebūtu dempinga importa. Tā vietā ierosināja izmantot 5 % peļņas normu.

(148)

Šajā ziņā jāatgādina, ka peļņas normu 9,3 % noteica, pamatojoties uz faktiskiem un pārbaudītiem datiem, ko iesniedza Kopienas ražotāji, t. i., uz pierādījumiem, kas liecināja par to, ka 9,3 % bija peļņa, ko reāli ieguva pirms tam, kad dempinga imports sāka iespiesties Kopienas tirgū. Tāpat arī jāatzīmē, ka atbilstoši šīs regulas 112. apsvērumā minētajam ražošanas izmaksas pārbaudes periodā samazinājās. Sakarā ar to, ka nebija jaunas informācijas, kaitējuma apmēra noteikšanai izmantotā metodika, kā aprakstīts pagaidu regulas 156.–159. apsvērumā, ar šo ir apstiprināta.

(149)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka galīgais antidempinga maksājums jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī, taču tas nevar būt augstāks par kaitējuma starpību, kas aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu.

(150)

Ierosinātās galīgā maksājuma likmes, kas izteiktas kā procentuālā daļa no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas:

(151)

Lai nodrošinātu atbilstošu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne tikai eksportētājam, kurš nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri IP neko neeksportēja. Tomēr tos uzņēmumus no pēdējiem minētajiem uzņēmumiem, kas izpilda pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, atbilstoši minētajam pantam aicinām iesniegt pārskata pieprasījumu to situācijas individuālai izvērtēšanai.

(152)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram nav piešķirts ne tādas uzņēmējsabiedrības statuss, kas darbojas tirgus apstākļos, ne individuālu noteikumu piemērošanas iespēja, pauda interesi piedāvāt saistības. Tomēr Komisijas prakse paredz nepieņemt saistību piedāvājumus no uzņēmumiem, kuriem nav ne iepriekš minētā statusa, ne individuālo noteikumu priekšrocības, jo šajos gadījumos nav iespējams noteikt atsevišķu dempinga starpību. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgā uzņēmuma pārskati nebija ticami, tādējādi nebūtu iespējams uzraudzīt attiecīgās saistības.

(153)

Divi Krievijas ražotāji eksportētāji arī izteica gatavību uzņemties saistības. Tomēr, kā apgalvots šīs regulas 28.–35. apsvērumā, konstatējumi par abiem ražotājiem eksportētājiem bija jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Jāatgādina, ka uzņēmumi sniedza maldinošu informāciju par atsevišķiem izmeklēšanas aspektiem, kas ietekmēja viņu sadarbības precizitāti un ticamību. Attiecīgi Komisija nebija pārliecināta, ka šo uzņēmumu saistības varēs efektīvi uzraudzīt, tāpēc piedāvājumus noraidīja,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/22

(1)

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1164/2005 (2) grozīja, lai piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinātu līdz 2006. gada 28. jūnijam.

(2)

Tomēr saistībā ar šo pagarinājumu netika precizētas tās nedēļas pēc 2005. gada 26. oktobra, kad konkurss nenotiks. Tādējādi šajās nedēļās iesniegtos piedāvājumus, pat ja pretendenti tos iesnieguši atbilstīgi visiem konkursa noteikumiem, neizskatīs, jo pārvaldības komitejas sanāksmes šajā laikā nav paredzētas.

(3)

Tādēļ līdz 2006. gada 28. jūnijam ir jāparedz nedēļas, kad konkurss nenotiks.

(4)

Ņemot vērā tirgus prognozes turpmākajā laikposmā, kā arī daudzumus, kas ir Polijas intervences aģentūras rīcībā, Polija ir paziņojusi Komisijai par tās intervences aģentūras nodomu par 65 197 tonnām palielināt pārdošanai konkursa kārtībā paredzēto daudzumu. Ņemot vērā situāciju tirgū, Polijas lūgums ir jāapmierina.

(5)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1164/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantā paredzēto daudzumu – “90 000” tonnas – aizstāj ar “155 197” tonnām.

2)

Regulas 4. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nākamajām konkursa daļām ir trešdiena plkst. 15.00 (pēc Briseles laika) ik nedēļu, izņemot 2005. gada 3. augustu, 2005. gada 17. augustu, 2005. gada 31. augustu, 2005. gada 28. decembri, 2006. gada 12. aprīli un 2006. gada 24. maiju, jo atbilstīgajās nedēļās konkurss nenotiks.”

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/23

(1)

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1165/2005 (2) grozīja, lai piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinātu līdz 2006. gada 28. jūnijam.

(2)

Tomēr saistībā ar šo pagarinājumu netika precizētas tās nedēļas pēc 2005. gada 26. oktobra, kad konkurss nenotiks. Tādējādi šajās nedēļās iesniegtos piedāvājumus, pat ja pretendenti tos iesnieguši atbilstīgi visiem konkursa noteikumiem, neizskatīs, jo pārvaldības komitejas sanāksmes šajā laikā nav paredzētas.

(3)

Tādēļ līdz 2006. gada 28. jūnijam ir jāparedz nedēļas, kad konkurss nenotiks.

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1165/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/24

(1)

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1166/2005 (2) grozīja, lai piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinātu līdz 2006. gada 28. jūnijam.

(2)

Tomēr saistībā ar šo pagarinājumu netika precizētas tās nedēļas pēc 2005. gada 26. oktobra, kad konkurss nenotiks. Tādējādi šajās nedēļās iesniegtos piedāvājumus, pat ja pretendenti tos iesnieguši atbilstīgi visiem konkursa noteikumiem, neizskatīs, jo pārvaldības komitejas sanāksmes šajā laikā nav paredzētas.

(3)

Tādēļ līdz 2006. gada 28. jūnijam ir jāparedz nedēļas, kad konkurss nenotiks.

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1166/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/25

(1)

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1168/2005 (2) grozīja, lai piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinātu līdz 2006. gada 28. jūnijam.

(2)

Tomēr saistībā ar šo pagarinājumu netika precizētas tās nedēļas pēc 2005. gada 26. oktobra, kad konkurss nenotiks. Tādējādi šajās nedēļās iesniegtos piedāvājumus, pat ja pretendenti tos iesnieguši atbilstīgi visiem konkursa noteikumiem, neizskatīs, jo pārvaldības komitejas sanāksmes šajā laikā nav paredzētas.

(3)

Tādēļ līdz 2006. gada 28. jūnijam ir jāparedz nedēļas, kad konkurss nenotiks.

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1168/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/26

(1)

Komisijas 1978. gada 17. jūlija Regula (EEK) Nr. 1680/78 par eksporta kompensāciju pielāgošanu par iesalu, kuras paredzētas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2727/75 16. panta 4. punktu (2) ir būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Attiecībā uz miežu iesalu, kas eksportēts pirmajos trīs tirdzniecības gada mēnešos un par ko kompensācija tika iepriekš noteikta līdz 1. jūlijam, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 4. punktā ir izklāstīti nosacījumi iepriekš noteiktas kompensācijas pielāgošanai.

(3)

Ir jānodrošina tas, ka gadījumos, kad jāveic šāda pielāgošana, tirdzniecības gada pirmajos trīs mēnešos eksportētais miežu iesals ir bijis krājumā iepriekšējā tirdzniecības gada beigās vai ir izgatavots no miežiem, kas tajā laikā bijuši krājumā. Tādēļ ir jānoskaidro attiecīgā tirdzniecības gada beigās krājumā esošie miežu un iesala daudzumi. Katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jābūt atbildīgām par šo daudzumu noskaidrošanu, kā arī par visu vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu Kopienas noteikumu ievērošanu attiecībā uz eksporta kompensāciju pielāgošanu par iesalu, kas eksportēts attiecīgajā laika posmā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

ja iesals ir ražots no miežiem, kas ir krājumā tirdzniecības gada beigās, eksportētājam tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga par kompensācijas izmaksu, ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka:

b)

ja iesals ir bijis krājumā tirdzniecības gada beigās, eksportētājam tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga par kompensācijas izmaksu, ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka:

a)

veic vajadzīgās pārbaudes attiecībā uz krājumiem un to pārvietošanu valsts teritorijā;

b)

pieņem vajadzīgos papildu pasākumus, lai ievērotu īpašos apstākļus tās teritorijā, jo īpaši laika posmus, kuros krājumi vai to kustība jāpakļauj pārbaudēm.

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/30

(1)

Komisijas 1981. gada 17. jūnija Regula (EEK) Nr. 1618/81 kas nosaka pamatproduktus, kuri nav piemēroti eksporta kompensāciju iepriekšējai izmaksai (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Regulas (EEK) Nr. 565/80 4. panta 2. punktu piemēro pārstrādātiem produktiem un precēm, ko iegūst no pamatproduktiem, ar noteikumu, ka līdzvērtīgiem produktiem ievešana pārstrādei nav aizliegta. Būtu jāsastāda to produktu saraksts, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 565/80 8. pantā. Ievešana pārstrādei ir aizliegta zināmiem produktiem, kas ir līdzvērtīgi pamatproduktiem.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar visu attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem,

a)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 I pielikumā, izņemot tajā minētos produktus ar KN kodu 2309;

b)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1785/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (5).

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/34

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1864/2004 (2) gadā paredz divus importa licenču pieteikumu iesniegšanas periodus.

(2)

Lai samazinātu dalībvalstu kompetento iestāžu un importētāju administratīvo slogu, gadā vajadzētu paredzēt tikai vienu pieteikumu iesniegšanas periodu. Lai nodrošinātu importa nepārtrauktību visa gada garumā, licencēm vajadzētu būt derīgām no to faktiskās izsniegšanas dienas līdz attiecīgā gada 31. decembrim.

(3)

Lai nodrošinātu labāku pārvaldību, jāmaina daži ar Regulu (EK) Nr. 1864/2004 atvērto tarifa kvotu kārtas numuri. Skaidrības labad tie visi jāiekļauj minētās regulas I pielikumā.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1864/2004.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

1.   Tarifa kvotu sistēma ir atvērta attiecībā uz konservētu Agaricus ģints sēņu, uz kurām attiecas KN kodi 0711 51 00, 2003 10 20 un 2003 10 30 (turpmāk tekstā “konservētas sēnes”), importu Kopienā un pakļauta šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Katras tarifa kvotas apmērs, kārtas numurs un periods, uz kuru šīs kvotas attiecas, ir norādīts I pielikumā.

2.   Piemērojamā procentu nodokļa likme ir 12 % attiecībā uz produktiem ar KN kodu 0711 51 00 un 23 % attiecībā uz produktiem ar KN kodu 2003 10 20 un 2003 10 30.

Tomēr attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas izcelsmes produktiem nodoklis netiek piemērots.”;

2)

Minētās regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Licences ir derīgas no faktiskās izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē līdz attiecīgā gada 31. decembrim.”;

3)

Minētās regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Ja viena importētāju kategorija nav pilnībā izmantojusi Ķīnas un citu valstu izcelsmes ievedumiem piešķirto daudzumu, atlikušo daudzumu piešķir citai importētāju kategorijai.”;

4)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. pants

Ierobežojumi, ko piemēro dažādu importētāju uzrādītajiem pieteikumiem

1.   Tradicionāla importētāja iesniegto licences pieteikumu par Ķīnas un/vai citu valstu izcelsmes konservētu sēņu importu uz Kopienu kopējais apjoms (konservu tīrsvars bez uzlējuma) nedrīkst attiekties uz daudzumu, kas pārsniedz 150 % no atskaites daudzuma.

2.   Jauna importētāja iesniegto licences pieteikumu par Ķīnas un/vai citu valstu izcelsmes konservētu sēņu importu uz Kopienu kopējais apjoms (konservu tīrsvars bez uzlējuma) var neattiekties uz daudzumu, kas pārsniedz 1 % no Ķīnai un citām valstīm iedalītajām tarifa kvotām atbilstoši I pielikumam.”;

5)

Minētās regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Importētāji iesniedz savus licenču pieteikumus pirmajās piecās janvāra darba dienās.”;

6)

Regulas 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Dalībvalstis ne vēlāk kā janvāra desmitajā darba dienā paziņo Komisijai daudzumus, par kuriem ir iesniegti licences pieteikumi.”;

7)

Regulas 10. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja tiek atklāts, ka pieteiktie daudzumi pārsniedz pieejamos daudzumus, Komisija ar regulas palīdzību pieņem lēmumu par piešķīruma koeficienta piemērošanu attiecīgajiem licenču pieteikumiem.”;

8)

Minētās regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Ja tiek atklāts, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniegtie importētāju pieteikumi un/vai deklarācijas ir nepatiesas, maldinošas vai neprecīzas, ja vien tas nav noticis patiesas kļūdas rezultātā, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes izslēdz konkrētos importētājus no licences pieteikumu sistēmas nākamajā piemērošanas periodā, kā minēts 8. panta 2. punktā.”;

9)

Regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/37

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10, ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešajām valstīm.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu no 2005. gada 28. novembra līdz 2. decembrim kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par apjomu, kas kopā pārsniedz piegādes saistību apjomu attiecīgajai valstij, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantu ĀKK un Indijas preferences cukuram.

(5)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/39

(1)

Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2759/75 13. pantam starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenu pasaules tirgū un to cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Šo noteikumu un kritēriju piemērošana faktiskajai situācijai cūkgaļas nozares tirgos liek noteikt tālāk izstrādāto kompensāciju.

(3)

Attiecībā uz produktiem ar KN kodu 0210 19 81 kompensācija jānosaka par tādu summu, lai ņemtu vērā šajā kodā ietilpstošo produktu kvalitatīvās īpašības un ražošanas izmaksu paredzamās tendences pasaules tirgū. Tomēr jānodrošina Kopienas līdzdalība starptautiskajā tirdzniecībā ar dažiem tipiskiem itāļu produktiem ar KN kodu 0210 19 81.

(4)

Sakarā ar konkurences noteikumiem dažās trešās valstīs, kuras parasti ieved produktus ar KN kodu 1601 00 un 1602, kompensācija par šiem produktiem jāparedz tāda, lai šo situāciju ņemtu vērā. Tomēr jānodrošina, lai kompensāciju piešķirtu tikai par ēdamo sastāvdaļu tīrsvaru, izņemot kaulus, kas varētu tur būt klāt.

(5)

Regulas (EEK) Nr. 2759/75 13. pantā paredzēts, ka situācija pasaules tirgū vai īpašas prasības dažos tirgos var likt diferencēt kompensāciju par Regulas (EEK) Nr. 2795/75 1. pantā minētajiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(6)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā grozījumus kompensāciju nomenklatūrā, kas izstrādāta ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (2).

(7)

Kompensācijas jāpiešķir tikai par produktiem, kas ir nodoti brīvā apgrozībā Kopienā. Tādēļ, lai varētu saņemt kompensāciju, jāparedz, ka uz produktiem jābūt veselības marķējumam, kas noteikts Padomes Direktīvā 64/433/EEK (3), Padomes Direktīvā 94/65/EK (4) un Padomes Direktīvā 77/99/EEK (5).

(8)

Cūkgaļas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

—

Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma XI nodaļā,

—

Direktīvas 94/65/EK I pielikuma VI nodaļā,

—

Direktīvas 77/99/EEK B pielikuma VI nodaļā.

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/42

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (4), ietver sīki izstrādātus noteikumus papildu importa nodevu sistēmas ieviešanai un nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē un olu albumīnam.

(2)

Regulāri kontrolējot datus, uz kuriem balstās reprezentatīvu cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, ir konstatēts, ka dažu produktu importa reprezentatīvās cenas ir jāmaina, ņemot vērā cenu atšķirības atkarībā no izcelsmes. Tādēļ reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Šie labojumi ir jāpiemēro pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā tirgus situāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/44

(1)

Komisijas 2005. gada 1. augusta Regulā (EK) Nr. 1271/2005, kas nosaka procentu daudzumus, kas atļauti, ņemot vērā importa sertifikātu pieprasījumus 2005. gada jūlijā attiecībā uz liellopu gaļas tarifu kvotām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1279/98 Bulgārijai un Rumānijai (2), izstrādāti noteikumi, uz kādiem var pieņemt importa sertifikātu pieprasījumus, kuri iesniegti laika posmam no 2005. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(2)

Liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsme ir Bulgārijā un Rumānijā un kurus var ievest uz īpašiem noteikumiem laika posmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1279/98 2. panta pirmajai daļai, sertifikātu pieprasījumos norādītie daudzumi ir mazāki nekā pieejamais daudzums. Tādēļ saskaņā ar minētā panta otro daļu jāpievieno minētajā laika posmā atlikušie daudzumi tiem daudzumiem, kas Bulgārijai un Rumānijai pieejami nākamajam laika posmam.

(3)

Liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsme ir Bulgārijā un Rumānijā un kurus var ievest uz īpašiem noteikumiem laika posmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, daudzums jānosaka, ņemot vērā iepriekšējā laika posmā atlikušos daudzumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1279/98 2. panta otro daļu,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/46

(1)

Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. pants paredz, ka starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā drīkst atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 32/82 (2), (EEK) Nr. 1964/82 (3), (EEK) Nr. 2388/84 (4), (EEK) Nr. 2973/79 (5) un (EK) Nr. 2051/96 (6) paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai par dažiem liellopu un teļa gaļas izcirtņiem un liellopu un teļa gaļas konserviem, kā arī nosacījumus palīdzības piešķiršanai attiecībā uz dažiem galamērķiem.

(3)

Minēto noteikumu un kritēriju piemērošana paredzamajos liellopu un teļa gaļas tirgus apstākļos paredz, ka kompensāciju nosaka tā, kā tas izklāstīts tālāk tekstā.

(4)

Vienkāršošanas labad eksporta kompensāciju nepiešķir par tādu kategoriju dzīviem dzīvniekiem, kurus izved uz trešām valstīm niecīgā daudzumā. Turklāt, ņemot vērā vispārējās rūpes par dzīvnieku labturību, pēc iespējas jāierobežo eksporta kompensācijas par kaujamiem dzīvniekiem.

(5)

Tādējādi eksporta kompensācija par tādiem dzīvniekiem jāpiešķir tikai attiecībā uz trešām valstīm, kuras kultūras vai reliģisko apsvērumu dēļ tradicionāli ieved lielā skaitā dzīvniekus kaušanai.

(6)

Attiecībā uz pavairošanai paredzētajiem dzīvajiem dzīvniekiem eksporta kompensāciju par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piešķir tikai par telēm un govīm, kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus, lai nepieļautu kompensācijas izmantošanu savtīgos nolūkos.

(7)

Lai atsevišķus Kopienas liellopu un teļa gaļas produktus varētu pārdot starptautiskajā tirgū, eksporta kompensācijas jāpiešķir atsevišķiem produktiem ar KN kodu 0201, 0202 un 1602 50, kuri tiek sūtīti uz zināmiem galamērķiem.

(8)

Eksporta kompensāciju pieaugums zināmām liellopu un teļa gaļas produktu kategorijām ir izrādījies nenozīmīgs. Tas pats ir sakāms par zināmiem galamērķiem, kas atrodas Kopienas teritorijas tiešā tuvumā. Šādām kategorijām eksporta kompensācijas vairs nenosaka.

(9)

Šajā regulā paredzētās kompensācijas nosaka, pamatojoties uz produktu kodiem, kuri definēti nomenklatūrā, kas pieņemta ar Komisijas 1987. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3846/87, ar kuru nosaka eksporta kompensācijām paredzēto lauksaimniecības produktu nomenklatūru (7).

(10)

Kompensācijas par visiem saldētiem izcirtņiem jāpielīdzina kompensācijām par svaigiem vai atdzesētiem izcirtņiem, ja tie nav pieaugušu buļļu izcirtņi.

(11)

Jāievieš stingrāka kontrole produktiem ar KN kodu 1602 50, paredzot, ka kompensāciju par šiem produktiem piešķir tikai tad, ja to ražošanā izmanto pasākumus saskaņā ar Padomes 1980. gada 4. marta Regulas (EEK) Nr. 565/80 4. pantu par eksporta kompensāciju avansa maksājumu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (8).

(12)

Kompensācija jāpiešķir tikai par produktiem, kuru brīva aprite Kopienā ir atļauta. Tāpēc, lai būtu iespējams saņemt kompensāciju par produktiem, tiem jābūt ar attiecīgo sanitāro marķējumu, kas noteikts ar Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu (9), Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvu 77/99/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem (10) un Padomes 1994. gada 14. decembra Direktīvu 94/65/EK, ar ko nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū (11).

(13)

Regulas (EEK) Nr. 1964/82 6. panta 2. punkta trešā daļa paredz, ka īpašā kompensācija jāsamazina, ja izvedamās atkaulotās gaļas daudzums veido mazāk par 95 %, bet ne mazāk kā 85 % no kopējā izcirtņu svara, kas iegūts pēc atkaulošanas.

(14)

Sarunas Eiropas nolīgumu ietvaros starp Eiropas Kopienu un Rumāniju un Bulgāriju pirmām kārtām ir vērstas uz to produktu tirdzniecības liberalizāciju, uz kuriem attiecas atbilstošā kopējā tirgus organizācija. Tāpēc attiecībā uz šīm divām valstīm eksporta kompensācijas būtu jāatceļ. Tomēr šī atcelšana nedrīkstētu izraisīt kompensāciju diferencēšanu par eksportu uz citām valstīm.

(15)

Liellopu gaļas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

—

Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma XI nodaļā,

—

Direktīvas 77/99/EEK B pielikuma VI nodaļā,

—

Direktīvas 94/65/EK I pielikuma VI nodaļā.

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/50

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 1999/105/EK Komisija zināmos apstākļos var atbrīvot dalībvalsti no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, kuri saistīti ar meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību.

(2)

Dānija un Slovēnija ir lūgušas tās atbrīvot no pienākumiem attiecībā uz konkrētām koku sugām.

(3)

Tā kā šo sugu meža reproduktīvais materiāls tur parasti netiek reproducēts vai tirgots un šo sugu mežu audzēšana šīm valstīm ekonomiski ir mazsvarīga, Dāniju un Slovēniju jāatbrīvo no Direktīvā 1999/105/EK noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz minētajām koku sugām un to meža reproduktīvo materiālu.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

8.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/52