6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/3

(1)

Komisijas 2003. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1334/2003, ar kuru groza nosacījumus, ar kādiem atļauj izmantot vairākas barības piedevas, kas pieder mikroelementu grupai (2), noteikta maksimālā pieļaujamā koncentrācija svinam cinka oksīdā, un Komisijas 2004. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2148/2004 par pastāvīgu un pagaidu atļauju izmantot dzīvnieku barībā konkrētas piedevas un atļauju izmantot jau atļautu jaunu piedevu (3) noteikta maksimālā pieļaujamā koncentrācija svinam vulkāniskas izcelsmes klinoptilolītā.

(2)

Piedevām, kas ietilpst mikroelementu savienojumu funkcionālajā grupā, tostarp cinka oksīdam, un piedevām, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, tostarp vulkāniskas izcelsmes klinoptilolītam, maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecībā uz svinu ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvā 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (4), kas grozīta ar Komisijas Direktīvu 2005/87/EK (5). Tā kā skaidrības labad noteikumi par nevēlamām vielām jāapkopo vienā dokumentā, ir jāsvītro atbilstošās norādes Regulā (EK) Nr. 1334/2003 un (EK) Nr. 2148/2004.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/4

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1864/2004 (1) ir atvērtas tarifu kvotas konservētām sēnēm, kas importētas no trešām valstīm, un ir noteikta to pārvaldības kārtība.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1864/2004 ir noteikti pārejas posma pasākumi, kas ļauj importētājiem no Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) izmantot kvotas. Šo pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus no jauniem importētājiem jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot daudzumus, par kuriem jauno dalībvalstu tradicionālie importētāji var iesniegt atļauju pieteikumus, lai šie importētāji varētu izmantot minēto sistēmu.

(3)

Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos nosacījumus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, jāatver jauna autonoma pagaidu importa tarifa kvota konservētām atmateņu ģints sēnēm ar KN kodiem 0711 51 00, 2003 10 20 un 2003 10 30.

(4)

Jaunā kvota ir jāatver uz laiku, un tā nedrīkst ietekmēt to sarunu rezultātu, kas pašlaik noris Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pēc jauno dalībvalstu pievienošanās.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

—

95 % tradicionālajiem importētājiem,

—

5 % jauniem importētājiem.

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/8

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 565/2002 (1) ir noteikta tarifa kvotu pārvaldības kārtība un izveidota izcelsmes apliecību sistēma ķiplokiem, kas importēti no trešām valstīm.

(2)

Komisijas 2004. gada 3. februāra Regulā (EK) Nr. 228/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas piemērojami Regulai (EK) Nr. 565/2002, sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (2), ir paredzēti pasākumi, kas ļauj šo valstu (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) importētājiem izmantot Regulas (EK) Nr. 565/2002 noteikumu sniegtās priekšrocības. Šo pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus no jauniem importētājiem jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot references daudzumu jēdzienu, lai šie importētāji varētu izmantot minētās sistēmas priekšrocības.

(3)

Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos apstākļus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, jāatver autonoma pagaidu importa tarifa kvota svaigiem vai dzesinātiem ķiplokiem ar KN kodu 0703 20 00.

(4)

Jaunā kvota ir jāatver uz laiku, un tā nedrīkst ietekmēt to sarunu rezultātu, kas pašlaik noris Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pēc jauno dalībvalstu pievienošanās.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

—

70 % tradicionālajiem importētājiem,

—

30 % jauniem importētājiem.

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/12

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1928/2005 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2005. gada 25. novembra piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1928/2005 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/14

(1)

Regulas (EEK) Nr. 4088/87 2. panta 2. punkts un 3. pants nosaka, ka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm nosaka ik pēc piecpadsmit dienām un piemēro pa divu nedēļu periodiem. Saskaņā ar 1. pantu Komisijas 1988. gada 17. marta Regulā (EEK) Nr. 700/88 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem režīmam, kas piemērojams tad, kad Kopienā tiek ievesti atsevišķu veidu ziedkopības produkti ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā (2), šīs cenas nosaka divu nedēļu periodiem, pamatojoties uz dalībvalstu piegādātiem svērtiem datiem.

(2)

Šīs cenas jānosaka nekavējoties, lai būtu iespējams noteikt piemērojamos muitu tarifus.

(3)

Pēc Kipras iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā šai valstij nav jānosaka ievešanas cenas.

(4)

Tāpat nav jānosaka ievešanas cenas attiecībā uz Izraēlu, Maroku, Jordāniju, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā, ņemot vērā nolīgumus, pieņemtus ar 2003. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2003/917/EK par Nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Izraēlas asociācijas līguma 1. un 2. protokola aizstāšanu (3), 2003. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2003/914/EK par Eiropas Kopienas un Marokas Karalistes nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Marokas Asociācijas līguma 1. un 3. protokola aizstāšanu (4), 2004. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2005/4/EK par nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PLO), kas darbojas Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vārdā, par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Palestīniešu pašpārvaldes pagaidu asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšanu (5).

(5)

Laikposmā starp Dzīvo augu un ziedkopības produktu pārvaldības komitejas sanāksmēm Komisijai ir jāpieņem šie pasākumi,

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/16

(1)

Direktīvā 2002/32/EK noteikts, ka dzīvnieku barībā ir aizliegts lietot produktus, kuros nevēlamo vielu koncentrācija pārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(2)

Pēc Direktīvas 2002/32/EK pieņemšanas Komisija paziņoja, ka minētās direktīvas I pielikuma noteikumi tiks pārskatīti, ņemot vērā jaunākos zinātnisko riska novērtējumu datus un ņemot vērā aizliegumu jebkādā veidā atšķaidīt inficētus, prasībām neatbilstošus produktu, kas paredzēti dzīvnieku barošanai.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2005. gada 2. februārī pieņēma atzinumu par kamfehloru kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā.

(4)

Kamfehlors ir nesistēmisks insekticīds, kura lietošana pasaulē pārsvarā ir pārtraukta. Kamfehlora maisījumiem ir sarežģīts sastāvs, kurā noteiktas vismaz 202 atšķirīgas radniecīgas vielas. Kamfehlora noturības un ķīmisko īpašību dēļ tas joprojām ir sastopams vidē.

(5)

Lai arī vairāku radniecīgo vielu, piemēram, CHB 32, kas ir galvenā sastāvdaļa tehniskos maisījumos, biotransformācija notiek salīdzinoši ātri, citas radniecīgās vielas, piemēram, CHB 26, 50 un 62, ir noturīgākas, un pārtikas apritē norisinās ievērojama šo vielu bioakumulācija. Radniecīgās vielas CHB 26, 50 un 62 varētu izmantot kā piesārņojuma ar kamfehloru indikatorus. CHB 32 kā indikatora klātbūtne liecina par to, ka piesārņojums noticis nesen, un šo rādītāju varētu iekļaut monitoringa programmās iespējamu nelikumību noteikšanai.

(6)

Galvenie kamfehlora iedarbības avoti uz dzīvniekiem ir zivju eļļa un zivju milti. Zivju barībā (jo īpaši plēsīgajām sugām) var būt ievērojams zivju miltu un zivju eļļas daudzums. Citu dzīvnieku barībā zivju miltus izmanto nedaudz, līdz ar to vielas iedarbības iespējas caur barību ir mazākas.

(7)

Zivis ir visjutīgākās attiecībā uz kamfehlora izraisītu intoksikāciju. Pastāv liela kamfehlora pārnešanas iespēja ar trekno zivju audiem, ko lieto pārtikā, bet iespējas to pārnest ar citiem lauksaimniecības dzīvniekiem ir mazākas. Zivis, jo īpaši lipīdiem bagāto sugu zivis, ir galvenais avots vielas iedarbībai uz cilvēku, kamēr citi avoti ir mazāk nozīmīgi.

(8)

Ir lietderīgi aizstāt vispārējo maksimālo pieļaujamo kamfehlora koncentrāciju, kas attiecībā uz visu veidu barību ir spēkā patlaban, ar maksimālo pieļaujamo kamfehlora koncentrāciju zivju eļļai, zivju miltiem un zivju barībai, lai nodrošinātu to, ka šie produkti neapdraud cilvēka veselību un dzīvnieku veselību. Barības nekaitīguma pakāpe ir paaugstināta, ievērojami samazinot pieļaujamo vielas koncentrāciju zivju barībā, ko izbaro tieši, un barības nekaitīgumam būtu jāuzlabojas, mērķtiecīgi kontrolējot to, kā tiek izlietoti produkti, kas paredzēti dzīvnieku barošanai un kas atzīti par galveno kamfehlora iedarbības avotu.

(9)

Spēkā esošā vispārējā maksimālā pieļaujamā koncentrācija kamfehloram neatspoguļo pašreizējo parasto fona piesārņojuma līmeni zivju eļļā. Ir lietderīgi noteikt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju zivju eļļā, ņemot vērā fona līmeni, kas neapdraud dzīvnieku un sabiedrības veselību. Maksimālā pieļaujamā koncentrācija ir jāpārskata, ņemot vērā vajadzību pēc plašākas atsārņošanas procedūru piemērošanas.

(10)

Tādēļ Direktīva 2002/32/EK ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/19

(1)

Direktīvā 2002/32/EK noteikts, ka dzīvnieku barībā ir aizliegts lietot produktus, kuros nevēlamo vielu koncentrācija pārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(2)

Pēc Direktīvas 2002/32/EK pieņemšanas Komisija paziņoja, ka minētās direktīvas I pielikuma noteikumi tiks pārskatīti, ņemot vērā jaunākos zinātnisko riska novērtējumu datus un ņemot vērā aizliegumu jebkādā veidā atšķaidīt inficētus, prasībām neatbilstošus produktus, kas paredzēti dzīvnieku barošanai.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 2. jūnijā pieņēma atzinumu par svinu kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā.

(4)

Barības piesārņojums ar svinu ir veselības aizsardzības jautājums. Svins līdz zināmai robežai uzkrājas nieru un aknu audos, muskuļu audos uzkrājas ļoti nelieli svina atlikumi, un tā nonākšanas iespējas pienā ir ierobežotas. Tādēļ dzīvnieku izcelsmes pārtika nav nozīmīgs avots svina iedarbībai uz cilvēku.

(5)

Liellopi un aitas šķiet visjutīgākās dzīvnieku sugas attiecībā uz akūtu svina izraisītu intoksikāciju. Ir ziņas par atsevišķiem intoksikācijas gadījumiem, kas radušies, uzņemot barības materiālu no piesārņotiem reģioniem vai nejauši uzņemot svina avotu kopā ar barību. Tomēr Eiropas Savienībā tirgotajā barības materiālā konstatētā vielas koncentrācija nerada klīniskas toksiskuma pazīmes.

(6)

Spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz svina saturu produktos, kas paredzēti dzīvnieku barībai, kopumā ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka šādi produkti nerada apdraudējumu cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai un ka tiem nav negatīvas ietekmes uz lopkopību.

(7)

Liellopi un aitas šķiet visjutīgākās dzīvnieku sugas, un rupjā lopbarība zaļmasā ir nozīmīga šo dzīvnieku uztura sastāvdaļa, tādēļ jāparedz pārskata veikšana, lai pēc iespējas turpinātu samazināt maksimālo pieļaujamo svina koncentrāciju rupjajā lopbarībā zaļmasā.

(8)

Turklāt ir lietderīgi noteikt maksimālo pieļaujamo svina koncentrāciju piedevās, kas ietilpst mikroelementu, saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, un premiksos. Nosakot maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksiem, ņemtas vērā piedevas ar augstāko svina koncentrāciju, nevis atsevišķu dzīvnieku sugu jutīgums pret svinu. Dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā premiksu ražotāja pienākums ir gādāt par to, lai papildus atbilstībai prasībām par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksos arī šo premiksu lietošanas pamācībā būtu ņemta vērā maksimālā pieļaujamā koncentrācija papildbarībā un kompleksajā lopbarībā.

(9)

EFSA zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 22. septembrī pieņēma atzinumu par fluoru kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā.

(10)

Fluors jo sevišķi uzkrājas audos, kas pārkaļķojas. Turpretim fluora pārnese uz pārtikā izmantojamiem audiem, arī uz pienu un olām, ir ierobežota. Līdz ar to fluora koncentrācija dzīvnieku izcelsmes pārtikā tikai nedaudz palielina šīs vielas iedarbību uz cilvēku.

(11)

Eiropas Savienībā fluora koncentrācija ganībās, zālaugos un barības maisījumos visumā ir zema, un līdz ar to fluora iedarbība uz dzīvniekiem kopumā nerada kaitīgu ietekmi. Tomēr noteiktos izteikti atšķirīgos ģeogrāfiskos apgabalos, kuru tuvumā turklāt ir rūpnieciskas ražošanas zonas, ko raksturo augsts fluora emisiju līmenis, zobu un skeleta anomālijas saista ar pārmērīgu fluora iedarbību.

(12)

Spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz fluora saturu produktos, kas paredzēti dzīvnieku barībai, ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka šie produkti nerada apdraudējumu cilvēka vai dzīvnieku veselībai un ka tiem nav negatīvas ietekmes uz lopkopību.

(13)

Izmantotā ekstrahēšanas procedūra ievērojami ietekmē analīzes rezultātu, un tādēļ šī ekstrahēšanas procedūra ir jānosaka. Var izmantot līdzvērtīgas procedūras, ja ir pierādīta ar tām veiktās ekstrahēšanas efektivitātes līdzvērtība.

(14)

Maksimālā pieļaujamā fluora koncentrācija jūras vēžveidīgajos, piemēram, jūras krilā, ir jāgroza, lai ņemtu vērā jaunās pārstrādes metodes, kuras piemēro nolūkā uzlabot uzturrādītājus un samazināt biomasas zudumu, bet kuru izmantošana vienlaikus var paaugstināt fluora līmeni galaproduktā.

(15)

Komisijas 1984. gada 26. oktobra Direktīvā 84/547/EEK, ar kuru groza pielikumus Padomes Direktīvai 70/524/EEK par barības piedevām (3), attiecībā uz fluoru noteikta maksimālā pieļaujamā koncentrācija vermikulītā (E 561). Direktīvas 2002/32/EK darbības joma ļauj noteikt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju nevēlamām vielām barības piedevās, un skaidrības labad noteikumi par nevēlamām vielām jāapkopo vienā dokumentā.

(16)

EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 2. jūnijā pieņēma atzinumu par kadmiju kā par nevēlamu vielu.

(17)

Barības piesārņojums ar kadmiju ir veselības aizsardzības jautājums. Kadmijs dzīvnieku audos uzkrājas atkarībā no tā koncentrācijas uzturā un no iedarbības ilguma. Dzīvnieku, piemēram, nobarošanai paredzētu cūku un mājputnu, īsā dzīvildze samazina nevēlamas kadmija koncentrācijas izveidošanās iespējas šo dzīvnieku audos, kas nonāk uzturā. Tomēr atgremotājdzīvnieki un zirgi dzīves laikā var būt pakļauti ganībās esošā kadmija iedarbībai. Noteiktos reģionos tas var radīt nevēlamu kadmija uzkrāšanos, jo īpaši nierēs.

(18)

Kadmijam ir toksiska ietekme uz visām dzīvnieku sugām. Vairumam mājdzīvnieku sugu, tai skaitā cūkām, ko uzskata par visjutīgākajām, lielākā daļa klīnisko simptomu, visticamāk, neparādīsies, ja kadmija koncentrācija uzturā saglabāsies zemāka par 5 mg uz kilogramu barības.

(19)

Spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz kadmija saturu produktos, kas paredzēti dzīvnieku barībai, ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka šie produkti nerada apdraudējumu cilvēka vai dzīvnieku veselībai un ka tiem nav negatīvas ietekmes uz lopkopību.

(20)

Pašreiz nav noteikta maksimālā pieļaujamā koncentrācija lolojumdzīvnieku barībai un minerālvielu izcelsmes barības sastāvdaļām, izņemot fosfātus. Tādēļ ir jānosaka maksimālā pieļaujamā koncentrācija šiem produktiem, kurus paredzēts lietot dzīvnieku barībā. Jāgroza pašreizējā maksimālā pieļaujamā koncentrācija kadmijam zivju barībā, ņemot vērā jaunumus tādas zivju barības produktu izstrādē, kuras sastāvā ir vairāk zivju eļļas un zivju miltu. Turklāt ir lietderīgi noteikt maksimālo pieļaujamo kadmija koncentrāciju piedevās, kas ietilpst mikroelementu, saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, un premiksos. Nosakot maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksiem, ņemtas vērā piedevas ar visaugstāko kadmija koncentrāciju, nevis atsevišķu dzīvnieku sugu jutīgums pret kadmiju. Atbilstoši 16. pantam Regulā (EK) Nr. 1831/2003 dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā premiksu ražotāja pienākums ir gādāt par to, lai papildus atbilstībai prasībām par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju premiksos arī šo premiksu lietošanas pamācībā būtu ņemta vērā maksimālā pieļaujamā koncentrācija papildbarībā un kompleksajā lopbarībā.

(21)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/32/EK un Direktīva 84/547/EEK.

(22)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/25

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eurosistēmas valstu centrālo banku pārskatu revīziju veic neatkarīgi ārējie revidenti, ko ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Central Bank and Financial Services Authority of Ireland pašreizējā ārējā revidenta pilnvaru termiņš ir beidzies, un tas netiks pagarināts. Tādēļ ir jāieceļ ārējais revidents laikposmam no 2005. finanšu gada.

(3)

Central Bank and Financial Services Authority of Ireland par jauno ārējo revidentu laikposmam no 2005. finanšu gada ir izraudzījusies Deloitte & Touche, un ECB uzskata, ka izraudzītais revidents atbilst apstiprināšanai vajadzīgajām prasībām.

(4)

Pēc ECB Padomes ieteikuma ārējo revidentu pilnvaru laikam vajadzētu būt trim gadiem ar iespēju to pagarināt.

(5)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un atbilstīgi grozīt Padomes Lēmumu 1999/70/EK (2),

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/26

6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/29

(1)

Pēc KDR valdības 2005. gada 26. aprīļa oficiālā aicinājuma Padome 2005. gada 2. maijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/355/KĀDP par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), dēvētu par EUSEC RD Congo  (1).

(2)

Misijas EUSEC RD Congo uzdevums ir sniegt konkrētu atbalstu Kongo bruņoto spēku integrācijai un labai pārvaldībai drošības jomā, tostarp budžeta un finanšu kontroles un pārvaldības, militārās funkcijas statusa, apmācību, valsts līgumu noslēgšanas, uzskaites un finanšu uzraudzības jomā. Minētās vienotās rīcības 2. pantā ir paredzēts, ka misijai EUSEC RD Congo jāidentificē un jāpalīdz izstrādāt tādus dažādus projektus un iespējas, ko Eiropas Savienība un/vai tās dalībvalstis varētu nolemt atbalstīt šajā jomā.

(3)

Pēc Kongo valdības 2005. gada 19. jūlija lūguma par tehnisku un materiāltehnisku palīdzību, lai modernizētu Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto spēku personāla un finanšu pārvaldības sistēmu, misija EUSEC RD Congo izstrādāja projektu tehniskās palīdzības programmai, kas jo īpaši vērsts uz to, lai modernizētu Aizsardzības ministrijas maksājumu sistēmu KDR.

(4)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis 2005. gada 11. novembra vēstulē Kongo valdībai darīja zināmu Eiropas Savienības nodomu īstenot tehniskās palīdzības projektu, kura mērķis ir modernizēt maksājumu sistēmu.

(5)

Padome 2005. gada 21. novembrī apstiprināja pamatkoncepciju par tehniskās palīdzības projekta īstenošanu, lai modernizētu maksājumu sistēmu KDR. Projektam vajadzētu būt kā atsevišķai vienībai misijas EUSEC RD Congo sastāvā.

(6)

Projekts par maksājumu sistēmu atbilst misijas EUSEC RD Congo – kas pēc būtības ir civila misija – pilnvarām un mērķiem, bet, ņemot vērā projekta struktūru un īstenošanas kārtību, kā arī personāla skaitu un paredzēto budžetu, Vienotā rīcība 2005/355/KĀDP būtu jāgroza.

(7)

Trešām valstīm vajadzētu projektā piedalīties atbilstīgi Eiropadomes noteiktajām pamatnorādēm.

(8)

Uz personālu, kas darbosies KDR saistībā ar maksājumu sistēmas modernizācijas projektu, attieksies spēkā esošie noteikumi par personāla statusu, kas attiecas uz personālu, kurš jau darbojas misijā EUSEC RD Congo.

(9)

Projektu īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kuri izklāstīti Līguma 11. pantā,

1)

2. pantu papildina ar šādu daļu:

“Saistībā ar pirmajā daļā aprakstīto pamatuzdevumu misijas sastāvā īsteno tehniskās palīdzības projektu saistībā ar Aizsardzības ministrijas maksājumu sistēmas modernizāciju KDR, turpmāk tekstā – maksājumu sistēmas projekts, lai īstenotu uzdevumus, kas definēti projekta pamatkoncepcijā.”;

2)

3. pantu papildina ar šādu punktu:

3)

iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Trešo valstu līdzdalība maksājumu sistēmas projektā

1.   Neskarot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, var aicināt trešās valstis piedalīties maksājumu sistēmas projektā, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkoto personālu, tostarp algas, augsta riska apdrošināšanu, pabalstus un ceļa izdevumus, kuri rodas, ceļojot uz KDR un no tās, un vajadzības gadījumā piedalās projekta darbības izmaksu segšanā.

2.   Tām trešām valstīm, kas piedalās projektā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz projekta ikdienas vadību kā ES dalībvalstīm.

3.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus par līdzdalības ierosinājumu pieņemšanu un izveidot Atbalstītāju komiteju.

4.   Precīzus noteikumus par trešo valstu līdzdalību iekļauj nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 24. pantā paredzēto procedūru. Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā pārrunāt šādus noteikumus. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko nosaka kārtību attiecīgās trešās valsts līdzdalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo projektu.”;

4)

iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

Īpaši finanšu noteikumi, kas attiecas uz maksājumu sistēmas projektu

1.   Laikposmā līdz 2006. gada 15. februārim piemēro šādus noteikumus:

2.   Laikposmā no 2006. gada 16. februāra līdz 2. maijam ar maksājumu sistēmas projektu saistītos operatīvos izdevumus sedz no Eiropas Savienības kopbudžeta atbilstīgi šādiem noteikumiem:

5)

iekļauj šādu pielikumu: