|
ISSN 1725-5112 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
48. gadagājums |
|
|
|
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
|
Padome |
|
|
|
* |
Padomes Lēmums (2005. gada 14. novembris) par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2009. gadam |
|
|
|
|
Komisija |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
|
|
|
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1908/2005
(2005. gada 23. novembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
|
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 23. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
204 |
37,4 |
|
999 |
37,4 |
|
|
0707 00 05 |
052 |
87,0 |
|
204 |
41,3 |
|
|
999 |
64,2 |
|
|
0709 90 70 |
052 |
111,2 |
|
204 |
70,6 |
|
|
999 |
90,9 |
|
|
0805 20 10 |
204 |
61,0 |
|
624 |
63,3 |
|
|
999 |
62,2 |
|
|
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90 |
052 |
65,7 |
|
624 |
95,2 |
|
|
999 |
80,5 |
|
|
0805 50 10 |
052 |
68,1 |
|
388 |
74,2 |
|
|
999 |
71,2 |
|
|
0808 10 80 |
388 |
71,6 |
|
400 |
101,1 |
|
|
404 |
101,2 |
|
|
720 |
75,6 |
|
|
999 |
87,4 |
|
|
0808 20 50 |
052 |
70,3 |
|
400 |
99,0 |
|
|
720 |
54,2 |
|
|
999 |
74,5 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “ 999 ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1909/2005
(2005. gada 23. novembris),
ar ko slēdz konkursa procedūru par ievedmuitas nodokļa samazinājumu, ko piemēro, ievedot Spānijā kukurūzu no trešām valstīm
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ievērojot Kopienas starptautiskās saistības daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas satvarā (2), jāparedz nosacījumi, ar kādiem Spānijā ievest noteiktu daudzumu kukurūzas. |
|
(2) |
Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo ievešanai Spānijā un kukurūzas ievešanai Portugālē (3), paredzēts noteiktu 2. pantā minētu aizstājproduktu ievedumus iegrāmatot, ņemot vērā kvotās pieejamos daudzumus. |
|
(3) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1808/2005 (4) uzsāka konkursa procedūru par ievedmuitas nodokļa samazinājumu, ko piemēro, ievedot Spānijā kukurūzu no trešām valstīm. |
|
(4) |
Regulas (EK) Nr. 1839/95 1. pantā paredzētajai gada kvotai atbilstīgais daudzums ir sasniegts, un tādēļ ir jāslēdz konkursa procedūra un jāatceļ Regula (EK) Nr. 1808/2005. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Slēdz atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1808/2005 uzsākto konkursa procedūru par Regulas (EK) Nr. 1784/2003 12. panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa samazinājumu, ko piemēro kukurūzas ievešanai Spānijā.
2. Atceļ Regulu (EK) Nr. 1808/2005.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.
(3) OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005., 6. lpp.).
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/4 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1910/2005
(2005. gada 8. novembris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz 1. un 6. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS), 1., 16., 19., 24., 38. un 39. SGS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas Interpretāciju Nr. 4 un Nr. 5
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) NR. 1725/2003 (2) ir pieņemti noteikti starptautiski standarti un interpretācijas, kas bija spēkā 2002. gada 14. septembrī, tostarp 19. Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) “Darbinieku pabalsti”. |
|
(2) |
Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2004. gada 9. decembrī publicēja 6. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Minerālresursu izpēte un novērtēšana”, še turpmāk “6. SFPS”, kā pagaidu risinājumu, lai ļautu šīs nozares uzņēmumiem panākt atbilstību SFPS, neveicot būtiskus grozījumus to grāmatvedības praksē. 6. SFPS atbrīvo no citu SFPS dažu prasību piemērošanas uzņēmumus, kuriem ir ar pētniecību un novērtēšanu saistīti izdevumi. Noteiktos gadījumos šādiem uzņēmumiem ir atļauts turpināt esošo grāmatvedības metodi attiecībā uz pētniecības un novērtēšanas izdevumiem. 6. SFPS sniedz vadlīnijas attiecībā uz pētniecības un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās indikatoriem, kā arī vērtības samazināšanās kontroli šādiem aktīviem. |
|
(3) |
Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2004. gada 16. decembrī publicēja grozījumus 19. SGS “Darbinieku pabalsti”. Pārskatītais standarts ievieš jaunu iespēju attiecībā uz aktuāro guvumu un zaudējumu atzīšanu noteiktu pabalstu pensiju plāniem. Tagad tas ļauj pilnībā atzīt aktuāros guvumus un zaudējumus atzīto ieņēmumu un izdevumu aprēķinā atsevišķi no peļņas un zaudējumu aprēķina, tas ir, aktuārie guvumi un zaudējumi var tikt atzīti tieši pašu kapitālā. Grozījums precizē arī to, kā grupas vienības atskaitās par noteikto pabalstu grupas plāniem to atsevišķos finanšu pārskatos, un pieprasa sniegt papildu informāciju. |
|
(4) |
Starptautisko finanšu pārskatu komiteja (SFPIK) 2004. gada 2. decembrī publicēja SFPIK Interpretāciju Nr. 4 “Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu”, še turpmāk “4. SFPIK”. 4. SFPIK ir sniegti kritēriji, pamatojoties uz kuriem ir jānosaka, vai tā ir vienošanās par nomu, vai ietver nomu, piemēram, daži “take-or-pay” līgumi. 4. SFPIK precizē apstākļus, kādos šīs vienošanās, kurām nav nomas līguma juridiskās formas, tomēr ir jāreģistrē saskaņā ar 17. SGS “Noma”. |
|
(5) |
Starptautisko finanšu pārskatu komiteja (SFPIK) 2004. gada 16. decembrī publicēja SFPIK Interpretāciju Nr. 5 “Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem”, še turpmāk “5. SFPIK”. 5. SFPIK izskaidrots, kā maksātājs atskaitās par savu dalību fondā un kā maksātājs atskaitās par papildu iemaksām. |
|
(6) |
Konsultācijas ar šīs nozares tehniskajiem ekspertiem apstiprina, ka 6. SFPS, 19. SGS un 4. un 5. SFPIK atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. pantā paredzētajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. |
|
(7) |
6. SFPS, 19. SGS un 4. un 5. SFPIK pieņemšana nozīmē secīgus 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana”, 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”, 16. SGS “Pamatlīdzekļi”, 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītām pusēm”, 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” un 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” grozījumus, lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci. |
|
(8) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1725/2003. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1725/2003 pielikumu groza šādi:
|
1) |
Iekļauj 6. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Minerālresursu izpēte un novērtēšana”, kas sniegts šīs regulas pielikumā. |
|
2) |
19. SGS “Darbinieku pabalsti” groza atbilstīgi SGS grozījumiem, kas sniegti šīs regulas pielikumā. |
|
3) |
Iekļauj Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas Interpretāciju (SFPIK Interpretāciju) Nr. 4 “Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu”, kas sniegta šīs regulas pielikumā. |
|
4) |
Iekļauj SFPIK Interpretāciju Nr. 5 “Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem”, kas sniegta šīs regulas pielikumā. |
|
5) |
1. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS), 16. SGS un 38. SGS groza atbilstīgi 6. SFPS B papildinājumam, kas sniegts šīs regulas pielikumā. |
|
6) |
1. SFPS, 1. SGS un 24. SGS groza atbilstīgi 19. SGS grozījumu F papildinājumam, kas sniegts šīs regulas pielikumā. |
|
7) |
1. SFPS groza atbilstīgi 4. SFPIK papildinājumam, kas sniegts šīs regulas pielikumā. |
|
8) |
39. SGS groza atbilstīgi 5. SFPIK papildinājumam, kas sniegts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Katrs uzņēmums piemēro standartus un interpretācijas, kas sniegtas šīs regulas pielikumā, vēlākais sākot no dienas, kad sākas tā 2006. finanšu gads.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 8. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Charlie McCREEVY
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1751/2005 (OV L 282, 25.10.2005., 3. lpp.).
PIELIKUMS
STARPTAUTISKIE FINANŠU PĀRSKATU STANDARTI
|
6. SFPS |
6. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts (SFPS) “Minerālresursu izpēte un novērtēšana” |
|
19. SGS |
Grozījumi 19. SGS “Darbinieku pabalsti” |
|
4. SFPIK |
SFPIK Interpretācija Nr. 4 “Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu” |
|
5. SFPIK |
SFPIK Interpretācija Nr. 5 “Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem” |
Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot lietošanai personīgā vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org
6. STARPTAUTISKAIS FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS
Minerālresursu izpēte un novērtēšana
MĒRĶIS
|
1. |
Šī SFPS mērķis ir precizēt minerālresursu izpētes un novērtēšanas uzskaiti finanšu pārskatos. |
|
2. |
Šis SFPS nosaka:
|
DARBĪBAS JOMA
|
3. |
Uzņēmumam ir jāpiemēro SFPS izpētes un novērtēšanas izmaksām, kas tam rodas. |
|
4. |
SFPS netiek piemērots citiem grāmatvedības aspektiem uzņēmumos, kas nodarbojas ar minerālresursu izpēti un novērtēšanu. |
|
5. |
Uzņēmums nepiemēro šo SFPS šādām izmaksām:
|
IZPĒTES UN NOVĒRTĒŠANAS AKTĪVU ATZĪŠANA
8. SGS 11. un 12. punkta pagaidu atbrīvojums
|
6. |
Veidojot grāmatvedības politiku, uzņēmumam, kas atzīst izpētes un novērtēšnas aktīvus, ir jāpiemēro 8. SGS Grāmatvedības politika, Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdās 10. punkta prasības. |
|
7. |
8. SGS 11. un 12. punkts nosaka autoratīvu nosacījumu avotus un vadlīnijas, kas jāievēro vadībai, izstrādājot grāmatvedības politiku posteņiem, uz kuriem neattiecas konkrēta SFPS prasības. Atbilstoši 9. un 10. punktam, šis SFPS atbrīvo uzņēmumu no šo punktu prasību piemērošanas grāmatvedības politikā attiecībā uz izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu. |
IZPĒTES UN NOVĒRTĒŠANAS AKTĪVU NOVĒRTĒŠANA
Novērtēšana atzīšanas brīdī
|
8. |
Izpētes un novērtēšanas aktīvi ir jānovērtē iegādes izmaksu vērtībā. |
Izpētes un novērtēšanas aktīvu izmaksu elementi
|
9. |
Uzņēmumam ir jānosaka politika, kas nosaka, kādas izmaksas ir atzīstamas par izpētes un novērtēšanas aktīviem, un turpmāk tā konsekventi jāpiemēro. Veicot šo izvēli, uzņēmumam ir jāņem vērā, cik lielā mērā izmaksas ir saistītas ar konkrētu minerālresursu iegūšanu. Sekojoši piemēri ilustrē izmaksas, kas var tikt iekļautas sākotnējā izpētes un novērtēšanas aktīvu novērtēšanā (saraksts nav pilnīgs):
|
|
10. |
Izmaksas, kas saistītas ar minerālo resursu attīstīšanu, nevar uzskatīt par izpētes un novērtēšanas aktīviem. Pamatnostādnes un 38. SGS Nemateriālie aktīvi ietver ieteikumus attiecībā uz tādu aktīvu atzīšanu, kas veidojušies attīstīšanas rezultātā. |
|
11. |
Atbilstoši 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi prasībām, uzņēmumam ir jāatzīst jebkādas saistības attiecībā uz seku novēršanu un vietas atjaunošanu, kas izriet no konkrētajā periodā veiktajiem minerālresursu izpētes un novērtēšanas darbiem. |
Novērtēšana pēc atzīšanas
|
12. |
Pēc izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanas uzņēmumam ir aktīviem jāpiemēro izmaksu vai pārvērtēšanas modelis. Piemērojot pārvērtēšanas modeli (vai 16. SGS Pamatlīdzekļi minētais modelis vai 38. SGS modelis), tam ir jāatbilst aktīvu klasifikācijai (skatīt. 15. punktu). |
Izmaiņas grāmatvedības politikā
|
13. |
Uzņēmums var mainīt savu izpētes un novērtēšanas izmaksu grāmatvedības politiku tikai un vienīgi tad, ja izmaiņa veicina finanšu pārskatu atbilstību lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām, bet ne mazāk ticamus, vai vairāk ticamus un mazāk atbilstīgus šīm vajadzībām. Uzņēmumam jānovērtē atbilstīgums un ticamība saskaņā ar 8. SGS kritērijiem. |
|
14. |
Lai pamatotu izpētes un novērtēšanas izmaksu grāmatvedības politikas izmaiņas, uzņēmumam jāparāda, ka izmaiņas tuvina finanšu pārskatus 8. SGS kritēriju izpildei, bet izmaiņām nav nepieciešams nodrošināt pilnīgu šo kritēriju izpildi. |
UZRĀDĪŠANA
Izpētes un novērtēšanas aktīvu klasifikācija
|
15. |
Uzņēmumam ir jāklasificē iegādātie izpētes un novērtēšanas aktīvi kā materiālie vai nemateriālie aktīvi pēc to būtības, un klasifikācija jāpiemēro konsekventi. |
|
16. |
Daži no izpētes un novērtēšanas aktīviem tiek uzskatīti par nemateriāliem (piemēram, urbšanas atļauja), kamēr citi ir materiāli (piemēram, transporta līdzekļi un urbšanas aprīkojums) aktīvi. Tik lielā mērā, cik materiālais aktīvs tiek izmantots, lai izveidotu nemateriālo aktīvu, tā iegādes izmaksas veido nemateriālā aktīva izmaksu daļu. Tomēr materiālu aktīvu izmantošana nemateriālo aktīvu radīšanā nemaina materiālu aktīvu klasifikāciju par nemateriālajiem. |
Izpētes un novērtēšanas aktīvu pārklasifikācija
|
17. |
Aktīvs vairs netiek klasificēts kā izpētes un novērtēšanas aktīvs, kad minerālresursu tehniskā izmantojamība un komerciālā dzīvotspēja ir pierādāma. Pirms pārklasifikācijas, ir noskaidro, vai izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtība nav samazinājusies, un jebkādi vērtības samazināšanās radītie zaudējumi ir jāatzīst finanšu pārskatos. |
VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS
Atzīšana un novērtēšana
|
18. |
Izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās var tikt noteikta, ja fakti un apstākļi norāda, ka uzskaites vērtība varētu pārsniegt atgūstamo summu. Ja fakti un apstākļi norāda, ka uzskaites vērtība pārsniedz atgūstamo summu, uzņēmumam ir jānovērtē, jāuzrāda un jāatklāj jebkādi vērtības samazināšanās rezultātā radušies zaudējumi saskaņā ar 36. SGS, izņemot 21. punktā minētajos gadījumos. |
|
19. |
Lai novērtētu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās apmēru, ir jāizmanto šī SFPS 20. punkts, nevis 36. SGS 8.–17. punkts. 20. punktā tiek lietots termins “aktīvs”, bet tas ir piemērojams vienlīdzīgi dažādiem izpētes un novērtēšanas aktīviem vai naudu ienesošām vienībām. |
|
20. |
Viens vai vairāki no sekojošajiem faktiem vai apstākļiem norāda, ka uzņēmumam ir jāpārbauda šādu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās iespēja (saraksts nav pilnīgs):
Jebkurā no šiem vai līdzīgā gadījumā uzņēmumam ir jāveic vērtības samazināšanās iespējas pārbaude saskaņā ar 36. SGS. Jebkādi vērtības samazināšanās radītie zaudējumi ir jāatzīst kā izdevumi saskaņā ar 36. SGS. |
Izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās līmeņa noteikšana
|
21. |
Uzņēmumam ir jāizvēlas grāmatvedības politika, kas nosaka, kuri izpētes un novērtēšanas aktīvi atbilst naudas ienesošajām vienībām vai to grupām, lai noteiktu vērtības samazināšanās iemeslu. Katra naudu ienesošā vienība vai to grupa, kam ir izpētes un novērtēšanas aktīvs, nedrīkst pārsniegt segmentu, kas balstās uz uzņēmuma primāro vai sekundāro pārskata formu, kas noteikta, balstoties uz 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem. |
|
22. |
Uzņēmuma noteiktais izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās līmenis var aptvert vienu vai vairākas naudu ienesošās vienības. |
INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA
|
23. |
Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, kas atspoguļo un izskaidro jebkādas summas finanšu pārskatos attiecībā uz minerālresursu izpēti un novērtēšanu. |
|
24. |
Lai ievērotu 23. punkta prasības, uzņēmumam ir jāatklāj:
|
|
25. |
Uzņēmumam jāveic izpētes un novērtēšanas aktīvu uzskaite atsevišķā aktīvu klasē un jāatklāj nepieciešamā informācija saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, atkarībā no aktīvu klasifikācijas. |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
26. |
Uzņēmums šo SFPS piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo SFPS piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tad šis fakts ir jānorāda. |
PĀREJAS NOTEIKUMI
|
27. |
Ja nav iespējams piemērot konkrētas 18. punkta prasības salīdzināmai informācijai, kas saistīta ar gadskārtējiem periodiem pirms 2006. gada 1. janvāra, uzņēmums šo faktu norāda. 8. SGS paskaidro terminu “nav praktiski iespējams”. |
A pielikums
Definētie termini
Šis papildinājums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.
|
Izpētes un novērtēšanas aktīvi |
Izpētes un novērtēšanas izmaksas atzītas kā aktīvi saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības politiku. |
|
Izpētes un novērtēšanas izmaksas |
Izmaksas, kas radušās saistībā ar minerālresursu izpēti un novērtēšanu, pirms apliecināta minerālresursu tehniskā izmantojamība un komerciālā dzīvotspēja. |
|
Minerālresursu izpēte un novērtēšana |
Minerālresursu, tai skaitā, minerālu, naftas, dabas gāzes un līdzīgu nereģeneratīvu krājumu meklēšana pēc tam, kad uzņēmums ir ieguvis juridiskas tiesības veikt pētījumus konkrētajā rajonā, kā arī minerālresursu tehniskās izmantojamības un komerciālās dzīvotspējas noteikšana. |
B pielikums
Grozījumi citos SFPS
Šajā pielikumā ietvertie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro standartu agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz šo agrāko periodu.
B1. 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana ietvaros virsraksts un 36.B punkts ir pievienoti sekojoši:
Atbrīvojums no prasībām nodrošināt salīdzinošo informāciju 6. SFPS
36.B Uzņēmumam, kas piemēro SFPS pirms 2006. gada 1. janvāra, un ir izvēlējies piemērot 6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana pirms 2006. gada 1. janvāra, nav jāatklāj informācija, ko pieprasa 6. SFPS prasības attiecībā uz salīdzinošajiem periodiem, ja uzņēmums piemēro SFPS prasības finansu pārskatiem pirmo reizi.
B2. 16. SGS Pamatlīdzekļi (kā pārskatīts 2003. gadā un papildināts ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības), 3. punkts ir papildināts sekojoši:
3) Šis standarts neattiecas uz:
|
a) |
pamatlīdzekļiem, kas klasificēti kā pārdošanai turēti, saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības; |
|
b) |
bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (skatīt 41. SGS Lauksaimniecība); vai |
|
c) |
izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu (skat. 6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana); vai arī |
|
d) |
tiesībām iegūt derīgos izrakteņus un derīgo izrakteņu krājumus, piemēram, naftu, dabas gāzi un līdzīgus neatjaunojamus resursus. |
Tomēr šis standarts attiecas uz pamatlīdzekļiem, ko izmanto b)–d) apakšpunktos aprakstīto aktīvu attīstīšanai vai saglabāšanai.
B3. 38. SGS Nemateriālie aktīvi (pārskatīti 2004. gadā), 2. punkts tiek mainīts šādi:
2) Šis standarts jāpiemēro, veicot nemateriālo aktīvu uzskaiti, izņemot:
|
a) |
nemateriālos aktīvus, kas ietilpst cita standarta darbības jomā; |
|
b) |
finanšu aktīvus saskaņā ar definīciju, kas sniegta 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana; |
|
c) |
izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšana un novērtēšana (skatīt 6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana); un |
|
d) |
izdevumus no minerālu, derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes un līdzīgu neatjaunojošos resursu izpētes un ieguves. |
19. SGS grozījumi Darbinieku pabalsti
Vairāku darba devēju plāni
32.A Vairāku darba devēju plāna ietvaros dalībniekiem ir iespējams vienoties par plāna pārpalikuma sadali starp dalībniekiem (vai arī iztrūkuma segšanu). Vairāku darba devēja plāna dalībnieks, kurš ir vienojies par noteiktas iemaksas plānu saskaņā ar 30. punktu, atzīst aktīvus vai saistības, kas rodas no vienošanās, un izrietošos ienākumus vai izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.
Piemērs, kas ilustrē 32.A punktu
Uzņēmums piedalās vairāku darba devēju noteiktu pabalstu plānā, kas negatavo vērtējumu saskaņā ar 19. SGS. Tādējādi plāns tiek uzskatīts par noteiktu iemaksu plānu. Iemaksu novērtējums, kas sagatavots saskaņā ar 19. SGS, uzrāda plānā 100 miljonu iztrūkumu. Plāna ietvaros pastāv vienošanās par dalībnieku, darba devēju, iemaksu grafiku, kā rezultātā, iztrūkums tiks dzēsts piecos gados. Uzņēmuma kopējās iemaksas saskaņā ar līgumu ir 8 miljoni.
Uzņēmumam veicamās iemaksas ir jāatzīst kā saistības atbilstoši nākotnes iemaksu tagadnes vērtībai, atzīstot izdevumus par tādu pašu summu peļņas un zaudējumu aprēķinā.
32.B Saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi prasībām, uzņēmumam ir jāatzīst vai jāatklāj informāciju par noteiktām iespējamām saistībām. Attiecībā uz vairāku darba devēju plāniem, iespējamās saistības var rasties, piemēram; no:
|
a) |
aktuāriem zaudējumiem, kas saistīti ar citiem dalībuzņēmumiem, jo katrs uzņēmums, kas piedalās vairāku darba devēju plānā, uzņemas arī savu daļu aktuāro risku, kas attiecas uz katru no pārējiem dalībuzņēmumiem; vai |
|
b) |
pienākuma, saskaņā ar plāna noteikumiem, finansēt jebkādu plāna iztrūkumu, ja citi uzņēmumi pārtrauktu savu līdzdalību. |
35. Svītrots
Noteiktu pabalstu plāni, kas pārdala riskus starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli
34. Noteiktu pabalstu plāni, kas pārdala risku starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli, piemēram, starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem, nav vairāku darba devēju plāni.
34.A Uzņēmumam, kas piedalās šādā plānā, ir jāiegūst informācija par plānu kopumā, saņemot novērtējumu saskaņā ar 19. SGS, pieņemot, ka tas var tikt attiecināts uz plānu kopumā. Ja pastāv vienošanās vai arī uzņēmumā pastāv politika par neto noteiktu pabalstu plāna izdevumiem, kas kopumā ir novērtēti saskaņā ar 19. SGS, tad atsevišķiem grupas dalībniekiem un uzņēmumam savos finanšu pārskatos ir jāatzīst neto noteikto pabalstu izdevumi. Ja šāda vienošanās vai politika nepastāv, tad neto noteikto pabalstu izdevumi ir jāatzīst atsevišķā vai nodalītā grupas dalībnieka finanšu pārskatā, kas likumīgi apmaksā darba devēja dalību plānā. Citiem grupas uzņēmumiem savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos ir jāatzīst izdevumi atbilstoši pārskata periodā veicamajām iemaksām.
34.B Dalība šādā plānā ir uzskatāma par saistītu pušu darījumu ikvienam no atsevišķajiem grupas uzņēmumiem. Tādēļ uzņēmumam savos atsevišķajos finanšu pārskatos ir jāatklāj šāda papildus informācija:
|
a) |
līgumā noteiktā vienošanās vai noteiktā politika attiecībā uz pieprasīto noteikto pabalstu izmaksu vai faktu, ka šāda politika neeksistē; |
|
b) |
politika, kas nosaka uzņēmuma veicamo iemaksu; |
|
c) |
ja uzņēmums uzskaita noteiktos neto pabalstu izdevumus saskaņā ar 34.A punktu, tad uzņēmumam ir jāatklāj visa informācija par plāniem kopumā saskaņā ar 120.–121. punktu; |
|
d) |
ja uzņēmums uzskaita periodā izmaksājamās iemaksas saskaņā ar 34.A punktu, tad informācijai par plānu kopumā ir jāatbilst 120.A punkta b)–e), j), n), o), q) apakšpunktiem un 121. punktam. Papildus informācijas atklāšana saskaņā ar 120.A punktu nav nepieciešama. |
Pabalstu izdevumu sastāvdaļu atzīšana peļņas un zaudējumu aprēķinā
Peļņa vai zaudējumi
61. Uzņēmumam ir jāatzīst sekojošas summas peļņas un zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumus, kad cita standarta prasības pieprasa vai atļauj šīs summas iekļaut aktīvu iegādes vai izveidošanas vērtībā:
|
a) |
pašreizējās apkalpošanas izmaksas (skatīt 63.–91. punktu); |
|
b) |
procentu izmaksas (skatīt 82. punktu); |
|
c) |
jebkura plāna aktīva (skatīt 105.–107. punktu) un jebkuru atlīdzības tiesību (skatīt 104.A punktu) sagaidāmā atdeve; |
|
d) |
aktuārais guvums un zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības politiku (skatīt 92.–93.D punktu); |
|
e) |
iepriekšējo periodu apkalpošanas izmaksas (skatīt 96. punktu); |
|
f) |
jebkādi samazinājumu vai norēķinu rezultāti (skatīt 109. un 110. punktu); un |
|
g) |
58. punkta b) apakšpunkta ierobežojumu rezultāts, izņemot, ja tas tiek atzīts ārpus peļņas un zaudējumu aprēķina, atbilstoši 93.C punktam. |
Aktuārie guvumi un zaudējumi
92. Novērtējot noteikto pabalstu saistības saskaņā ar 54. punktu, uzņēmumam, atbilstoši 58.A punkta prasībām, ir jāatzīst aktuāro guvumu un zaudējumu daļa (kā noteikts 93. punktā) kā ienākumi vai izdevumi, ja neto kumulatīvie neatzītie aktuārie guvumi un zaudējumi iepriekšējā pārskata perioda beigās pārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem:
|
a) |
10 % no noteikto pabalstu saistību tagadnes vērtības konkrētajā datumā (pirms plāna aktīvu atskaitīšanas); un |
|
b) |
10 % no jebkuru plāna aktīvu patiesās vērtības konkrētajā datumā. |
Šie ierobežojumi jāaprēķina un jāpiemēro katram noteikto pabalstu plānam atsevišķi.
93. Aktuāro guvumu un zaudējumu daļu, kas jāatzīst attiecībā uz katru no noteikto pabalstu plāniem, aprēķina saskaņā ar 92. punktu noteikto pārpalikumu dalot ar plānā iesaistīto darbinieku paredzamo vidējo atlikušo darba stāžu. Tomēr uzņēmums var piemērot jebkādu sistematizētu metodi, kuras rezultātā aktuāros guvumus un zaudējumus atzīst ātrāk, ar nosacījumu, ka guvumiem un zaudējumiem piemēro vienu un to pašu metodi, piemērojot šo metodi konsekventi katru periodu. Uzņēmums šīs sistematizētās metodes var piemērot aktuāriem guvumiem un zaudējumiem arī tad, ja tie nepārsniedz 92. punktā noteiktos ierobežojumus.
93.A Ja, kā atļauts 93. punktā, uzņēmums pieņem politiku un atzīst aktuāros guvumus un zaudējumus laika periodā, kad tie rodas, tos var uzskaitīt ārpus peļņas un zaudējuma aprēķina saskaņā ar 93.B–93.D punktiem, pieņemot, ka uzņēmums piemēro šo politiku:
|
a) |
visiem saviem noteikto pabalstu plāniem; un |
|
b) |
visiem aktuārajiem guvumiem un zaudējumiem. |
93.B Aktuārie guvumi un zaudējumi, kas tiek atzīti ārpus peļņas un zaudējuma aprēķina, kā to pieļauj 93.A punkts, ir jāatspoguļo pašu kapitāla izmaiņu pārskata rindas “Atzīto ienākumu un izmaksu pārskats” ietvaros, kas ietver tikai tos posteņus, kas ir noteikti 1. SGS 96. punktā (pārstrādāts 2003. gadā). Uzņēmumam nav jāatspoguļo aktuārie guvumi un zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla izmaiņu pārskata vertikālajam formātam, pamatojoties uz 1. SGS 101. punktu, vai jebkurā citā formātā, kas ietver posteņus, kas noteikti 1. SGS 97. punktā.
93.C Uzņēmumam, atzīstot aktuāros guvumus un zaudējumus atbilstoši 93.A punktam, ir jāatzīst arī jebkādas izmaiņas, kas radušās no 58. b) punktā iekļautajiem ierobežojumiem, ārpus peļņas un zaudējuma aprēķina atzīto ienākumu un izmaksu pārskatā.
93.D Aktuārie guvumi, zaudējumi un labojumi, kuru pamatā ir 58. b) punktā noteiktie ierobežojumi, un kas ir atzīti ienākumu un izmaksu pārskatā, ir jāatzīst nesadalītās peļņas posteņa ietvaros. Tie nav jāatzīst nākamā perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā.
95. Ilgākā laika periodā aktuārie guvumi un zaudējumi var kompensēt viens otru. Tādēļ pēcnodarbinātības pabalstu pienākumu aprēķinus ir labāk aplūkot kā diapazonu (vai “koridoru”) ap precīzāko no vērtējumiem. Uzņēmumam ir atļauts, bet netiek prasīts atzīt aktuāros guvumus un zaudējumus, kas ietilpst šajā diapazonā. ...
Informācijas atklāšana
120. Uzņēmumam ir jāatspoguļo informācija, kas ļauj finanšu pārskata lietotājam izvērtēt pabalstu plānu būtību, kā arī izmaiņu finansiālo efektu perioda ietvaros.
120.A Attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem uzņēmumam ir jāatspoguļo sekojoša informācija:
|
a) |
uzņēmuma grāmatvedības politika attiecībā uz aktuāro guvumu un zaudējumu atzīšanu; |
|
b) |
plāna veida vispārējais apraksts; |
|
c) |
noteikto pabalstu pienākuma sākotnējās un beigu pašreizējās vērtības salīdzināšana, ja iespējams, atsevišķi atspoguļojot zemāk uzskaitīto posteņu ietekmi pārskata periodā:
|
|
d) |
noteikto pabalstu pienākuma analīze, atsevišķi atspoguļojot summas attiecībā uz plāniem, kas netiek uzturēti, un summas attiecībā uz plāniem, kas tiek pilnībā vai daļēji uzturēti; |
|
e) |
plāna aktīvu patiesās vērtības sākotnējās un beigu atlikumu salīdzināšana, kā arī atlīdzības tiesību, kas atzītas kā aktīvs saskaņā ar 104.A punktu, sākotnējā un perioda beigu atlikuma salīdzināšana, ja iespējams, atsevišķi parādot zemāk uzskaitīto posteņu ietekmi:
|
|
f) |
apakšpunktā c) minēto noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības un apakšpunktā e) minēto plāna aktīvu patiesās vērtības salīdzināšana ar bilancē atzītajiem aktīviem un saistībām, norādot vismaz:
|
|
g) |
sekojoši peļņas un zaudējuma aprēķinā atspoguļotie izdevumi, un posteņi, kuros šie izdevumi ir iekļauti:
|
|
h) |
atzīto ienākumu un izdevumu pārskatā atzītās kopējās summas attiecībā uz sekojošo:
|
|
i) |
uzņēmumiem, kas akturiālos guvumus un zaudējumus atzīst atzīto ienākumu un izdevumu pārskatā, saskaņā ar 93.A punktu, ir jāatspoguļo aktuāro guvumu un zaudējumu kopējā summa, kas atzīta atzīto ienākumu un izdevumu pārskatā; |
|
j) |
katrai plāna aktīvu galvenajai kategorijai, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar, pašu kapitāla instrumentiem, parāda instrumentiem, īpašumiem un visiem citiem aktīviem, ir jāatspoguļo informācija par šo kategoriju īpatsvaru, procentos vai summā, plāna aktīvu kopējā patiesājā vērtībā; |
|
k) |
summas, kas ietvertas plāna aktīvu patiesajā vērtībā, attiecībā uz:
|
|
l) |
apraksts par metodi, kas tiek izmantota, lai noteiktu aktīvu kopējo paredzamo atdeves likmi, ieskaitot katras plāna aktīvu galvenās kategorijas ietekmi; |
|
m) |
plāna aktīvu faktiskā atdeve, kā arī atlīdzības tiesību, kas atzītas par aktīvu saskaņā ar 104.A punktu, faktiskā atdeve; |
|
n) |
galvenie aktuārie pieņēmumi bilances sastādīšanas datumā, tai skaitā, ja piemērojamas:
Katrs aktuāra pieņēmums uzņēmumam jāatklāj absolūtā izteiksmē (piemēram, kā absolūti procenti), nevis tikai kā starpība starp dažādiem procentiem vai citiem mainīgiem lielumiem; |
|
o) |
viena procentu punkta pieauguma ietekme un viena procentu punkta samazināšanās ietekme pieņemto medicīnisko izmaksu tendencēs uz:
Attiecībā uz šiem paskaidrojumiem, visiem pārējiem pieņēmumiem ir jāpaliek nemainīgiem. Attiecībā uz plāniem, kas darbojas augstas inflācijas apstākļos, ir jāsniedz informācija par procentu pieauguma vai samazināšanās ietekmi pieņemto medicīnisko izmaksu tendencēs, kas pēc nozīmīguma līdzīga vienam procentu punktam zemas inflācijas vidē; |
|
p) |
summas par pašreizējā gada periodu un iepriekšējo četru gadu periodiem par:
|
|
q) |
darba devēja precīzākā aplēse, tiklīdz to iespējams pieņemami noteikt, par paredzamajiem gada maksājumiem plānā, kas sākas pēc bilances datuma. |
121. Saskaņā ar 120.A punkta b) apakšpunktu nepieciešams plāna vispārējs apraksts. Šajā aprakstā izšķir, piemēram, fiksētas algas pensiju plānus no pēdējās algas pensiju plāniem un no pēcnodarbinātības medicīniskajiem plāniem. Plāna aprakstā jāietver neformālas uzņēmuma prakses apraksts, kā rezultātā uzņēmumam rodas pienākumi, tādējādi ietekmējot kopējā noteikto pabalstu pienākuma novērtējumu saskaņā ar 52. punktu. Sīkāku informāciju sniegt nav nepieciešams.
Spēkā stāšanās datums
159.B Uzņēmums 32.A, 34.–34.B, 61. un 120.–121. punktu izmaiņas piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai vēlāk. Agrāka piemērošana ir ieteicama. Ja uzņēmums šīs izmaiņas piemēro pārskata periodam pirms 2006. gada 1. janvāra, tad šis fakts ir jānorāda.
159.C 93.A–93.D punkta iespējas var izmantot gada periodiem, kas beidzas 2004. gada 16. decembrī vai vēlāk. Uzņēmumam, kas iespēju izmanto gada periodiem pirms 2006. gada 1. janvāra, ir jāpiemēro arī prasības, kas noteiktas ar 32.A, 34.–34.B, 61. un 120.–121. punktu izmaiņām.
160. 8. SGS prasības ir jāpiemēro gadījumos, kad uzņēmums maina grāmatvedības politiku, lai atspoguļotu 159.–159.C punktos noteiktās izmaiņas. Piemērojot šīs izmaiņas retrospektīvi, atbilstoši 8. SGS prasībām, uzņēmums piemēro izmaiņas tā, it kā tās būtu piemērotas vienlaicīgi ar pārējām standarta prasībām, izņemot 120.A punkta p) apakšpunktā minētās summas, kas tiek noteiktas perspektīvi sākot ar pirmo pārskata gada periodu, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro 120.A punkta izmaiņas.
Citi standarta grozījumi
|
|
29. punkta b) apakšpunktā “ 120. punkts ” tiek mainīts uz “ 120.A punkts ”. |
|
|
60. punktā “120. punkta c) apakšpunkta vi) daļa” tiek mainīta uz “120.A punkta f) apakšpunkta iii) daļa”. |
|
|
60. punkta aprakstītajā piemērā “ 120. punkta c) apakšpunkta vi) daļa ” tiek mainīta uz “ 120.A punkta f) apakšpunkta iii) daļa ”. |
|
|
104.C punktā “120. punkta c) apakšpunkta vii) daļa” tiek mainīta uz “120.A punkta f) apakšpunkta iv) daļa”. |
|
|
159. punkta b) apakšpunktā “ 120. punkta c) apakšpunkta vii) daļa, 120. punkta f) apakšpunkta iv) daļa, 120. punkta g) apakšpunkta un 120. punkta h) apakšpunkta iii) daļa ” tiek mainīta uz “ 120.A punkta f) apakšpunkta iv) daļa, 120.A punkta g) apakšpunkta iv) daļa, 120.A punkta m) apakšpunkta un 120.A punkta n) apakšpunkta iii) daļa ”. |
“F PIELIKUMS:
Grozījumi citos standartos
Šī pielikuma grozījumi jāpiemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums 19. SGS grozījumus piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz šo agrāko periodu.
A1. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā) ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.
96. punkts tiek mainīts šādi:
96. Uzņēmumam jāatspoguļo pašu kapitāla izmaiņu pārskats, pārskatā norādot:
|
a) |
… |
|
d) |
… |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats, kas ietver tikai šos posteņus, ir jānosauc par atzīto ienākumu un izdevumu pārskatu.
A2. 24. SGS Informācijas atklāšana par saistītām pusēm (pārstrādāts 2003. gadā), 20. punkts tiek mainīts šādi:
20. Darījumi ar saistītu pusi, par kuriem ir jāatklāj informācija finanšu pārskatos, ir šādi:
|
a) |
… |
|
i) |
… |
Mātes uzņēmuma vai meitas uzņēmuma piedalīšanās noteikto pabalstu plānā, kurā grupas uzņēmumi dala risku, tiek uzskatīta par darījumu starp saistītām pusēm (skatīt 19. SGS 34.B punktu).
A3. 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana, 20.A punkts ir pievienots sekojošā redakcijā:
20.A Uzņēmums var atklāt informāciju attiecībā uz 120.A punkta p) apakšpunktā noteiktajām summām, kas katram pārskata periodam noteiktas perspektīvi, sākot no pārejas datuma.”
4. SFPIK INTERPRETĀCIJA
Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu
ATSAUCES
8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas
16. SGS Pamatlīdzekļi (pārstrādāts 2003. gadā)
17. SGS Nomas (pārstrādāts 2003. gadā)
38. SGS Nemateriālie aktīvi (pārstrādāts 2004. gadā)
PAMATOJUMS
|
1. |
Uzņēmums var noslēgt vienošanos, kas ietver darījumu vai vairākus darījumus, kuri neparedz nomas juridisko formu, bet nodod tiesības izmantot aktīvu (piemēram, pamatlīdzekli vai aprīkojumu), par to saņemot maksājumu vai vairākus maksājumus. Vienošanās piemēri, kad viens uzņēmums (piegādātājs) nodod tiesības izmantot aktīvus citam uzņēmumam (pircējam), nereti, ieskaitot saistītus pakalpojumus, ir šādi:
|
|
2. |
Šajā interpretācijā sniegtas norādes kā noteikt, vai šādi līgumi ir vai ietver nomu, kas jāuzskaita saskaņā ar 37. SGS. Tajā nav sniegtas norādes, kā klasificēt šos nomas līgumus saskaņā ar standartu. |
|
3. |
Dažas vienošanās paredz, ka pamatā esošais aktīvs, kas tiek iznomāts, ir daļa no lielāka aktīva. Šī interpretācija nenosaka veidu kā noteikt, vai lielāka aktīva daļa pati ir pamatā esošais aktīvs, kam jāpiemēro 17. SGS prasības. Tomēr, vienošanās, kas paredz, ka pamatā esošais aktīvs pārstāv uzskaites vienību, kas attiecas uz 16. SGS vai 38. SGS, ir ietvertas šīs interpretācijas darbības jomā. |
DARBĪBAS JOMA
|
4. |
Šī interpretācija neattiecas uz vienošanām, kas ir vai ietver nomu, kas nav ietverti 17. SGS darbības jomā. |
JAUTĀJUMI
|
5. |
Šajā interpretācijā ir apskatīti šādi jautājumi:
|
VIENOTA UZSKAITE
Noteikšana, vai vienošanās ir vai ietver nomu
|
6. |
Lai noteiktu, vai vienošanās ir vai ietver nomu, ir jāņem vērā vienošanās būtība, un jānovērtē, vai:
|
Vienošanās izpilde ir atkarīga no konkrēta aktīva izmantošanas
|
7. |
Kaut arī konkrēts aktīvs vienošanās tekstā var būt skaidri noteikts, tas netiek pakļauts nomai, ja vienošanās izpilde nav atkarīga no šī konkrētā aktīva izmantošanas. Piemēram, ja piegādātājam ir jāpiegādā noteikts daudzums preču vai pakalpojumu un tam ir tiesības un iespējas šīs preces vai pakalpojumus piegādāt, izmantojot aktīvus, kas nav minēti vienošanās tekstā, vienošanās izpilde nav atkarīga no konkrētā aktīva un tā nesatur nomu. Garantijas saistības, kas atļauj vai pieprasa šo vai līdzīgu aktīvu aizstāšanu, ja konkrētais aktīvs nedarbojas, neizslēdz nomu. Turklāt, līguma nosacījums (eventuāls vai kāds savādāks), kas konkrētā datumā vai pēc tā kāda iemesla dēļ piegādātājam atļauj vai pieprasa aizstāt citus aktīvus, neizslēdz nomu pirms šī aizstāšanas datuma. |
|
8. |
Aktīvs ir netieši norādīts, ja, piemēram, piegādātājam pieder vai tas nomā tikai vienu aktīvu, ar kuru iespējams izpildīt pienākumu, un piegādātājam nav ekonomiski izdevīgi vai realizējami veikt savu pienākumu, izmantojot alternatīvus aktīvus. |
Vienošanās nodod tiesības izmantot aktīvu
|
9. |
Vienošanās nodod tiesības izmantot aktīvu, ja pircējam (nomniekam) šī vienošanās nodod tiesības kontrolēt pamatā esošā aktīva izmantošanu. Tiesības kontrolēt pamatā esošo aktīvu tiek nodotas, ja ir spēkā vismaz viens no šiem nosacījumiem:
|
Novērtēšana vai atkārtota novērtēšana ar mērķi noteikt, vai vienošanās ir vai ietver nomu
|
10. |
Novērtēšana ar mērķi, vai vienošanās ietver nomu, ir jāveic vienošanās izpildes uzsākšanas brīdī, kas ir agrākais starp vienošanās datumu un datumu, kad puses piekrīt galvenajiem vienošanās noteikumiem, pamatojoties uz visiem faktiem un apstākļiem. Atkārtota vienošanās novērtēšana pēc vienošanās uzsākšanas ir jāveic, ja ir spēkā vismaz viens no sekojošiem nosacījumiem:
|
|
11. |
Vienošanās atkārtota novērtēšana ir jābalsta uz faktiem un apstākļiem, kas ir spēkā atkārtotās novērtēšanas datumā, ietverot atlikušo vienošanās termiņu. Izmaiņas aplēsēs (piemēram, aplēstais piegādes apjoms pircējam vai citam iespējamam pircējam) neizraisa atkārtotu novērtēšanu. Ja vienošanās tiek novērtēta atkārtoti un tiek noteikts, ka tā ietver nomu (vai neietver nomu), ir jāpiemēro (vai jāpārstāj piemērot)nomas uzskaites principi:
|
Nomas maksājumu atdalīšana no citiem maksājumiem
|
12. |
Ja vienošanās ietver nomu, vienošanās puses vienošanās nomas elementam piemēro 17. SGS prasības, izņemot, ja šīs prasības nav piemērojamas saskaņā ar 17. SGS 2. punktu. Attiecīgi, ja vienošanās ietver nomu, noma ir jāklasificē kā finanšu noma vai operatīvā noma saskaņā ar 17. SGS 7.–19. punktu. Vienošanās elementi, kas nav ietverti 17. SGS darbības jomā, ir jāuzskaita saskaņā ar citiem standartiem. |
|
13. |
17. SGS prasību piemērošanas nolūkā, maksājumi un cita veida atlīdzība, ko pieprasa vienošanās, ir jānodala vienošanās uzsākšanas brīdī, vai veicot šīs vienošanās par nomu un citu elementu atkārtotu novērtēšanu, kas pamatojas to relatīvajā patiesajā vērtībā. 17. SGS 4. punktā noteiktie minimālie nomas maksājumi ietver maksājumus tikai par nomu (t. i., tiesībām izmantot aktīvu) un neietver maksājumus par citiem vienošanās elementiem (piemēram, par pakalpojumiem un izejvielām). |
|
14. |
Dažos gadījumos, lai nomas maksājumus atdalītu no citiem vienošanās elementiem, pircējam ir jāizmanto aptuveno aprēķinu metode. Piemēram, pircējs var aplēst nomas maksājumus, atsaucoties uz nomas vienošanos par citu, līdzīgu aktīvu, kas nesatur citus elementus, vai aplēšot maksājumus par citiem vienošanās elementiem un šos maksājumus atskaitot no kopējiem maksājumiem, kurus paredz šī vienošanās. |
|
15. |
Ja pircējs secina, ka šo maksājumu ticama atdalīšana nav realizējama, tam jāveic sekojošais:
|
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
16. |
Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tas šo faktu norāda. |
PĀREJAS POSMS
|
17. |
8. SGS nosaka, kā uzņēmumam ir jāpiemēro izmaiņas grāmatvedības politikā, kas rodas no interpretācijas sākotnējās ieviešanas. Ieviešot interpretācijas prasības pirmo reizi, uzņēmumam nav jāievēro 8. SGS prasības. Ja uzņēmums izmanto šo atbrīvojumu, interpretācijas 6.-9. punkts ir jāpiemēro vienošanām, kas pastāvēja agrākā perioda sākumā, par kuru tiek sniegta salīdzinošā informācija, atbilstoši SFPS prasībām, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja tā perioda sākumā. |
(*1) T.i., nomnieka salīdzināmā aizņēmuma procentu likme, kas noteikta 17. SGS 4. punktā.
Pielikums
Izmaiņas 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana
Šajā pielikumā ietvertie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz gada periodiem no 2006. gada 1. janvāra vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz šo agrāko periodu.
A.1 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pielietošana un to papildinošie dokumenti tiek mainīti, kā aprakstīts tālāk.
12. punktā atsauce no 13.–25.E punkta tiek mainīta uz 13.–25.F.
13. punkta apakšpunkti i) un j) tiek mainīti, un apakšpunkts k) tiek pievienots šādā redakcijā:
|
i) |
apdrošināšanas līgumi (25.D punkts); |
|
j) |
pamatlīdzekļu izmaksās iekļautās likvidācijas saistības (25.E punkts); un |
|
k) |
noma (25.F punkts). |
Pēc 25.E punkta ir jauns virsraksts un 25.F punkts ir pievienots šādā redakcijā:
NOMA
4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās paredz nomu
25.F Piemērojot prasības pirmo reizi, uzņēmums var piemērot 4. SFPIK pārejas noteikumus Noteikšana, vai vienošanās paredz nomu. Tādēļ, pamatojoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāv pārejas datumā, uzņēmums, kas piemēro prasības pirmo reizi, var noteikt, vai vienošanās, kas pastāv datumā, kad tiek pāriets uz SFPIK, ietver nomu.
5. SFPIK INTERPRETĀCIJA (39. SGS grozījuma iekļaušana)
Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem
ATSAUCES
|
8. SGS |
Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas |
|
27. SGS |
Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati |
|
28. SGS |
Ieguldījumi Asociētajos uzņēmumos |
|
31. SGS |
Līdzdalība kopuzņēmumos |
|
37. SGS |
Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi |
|
39. SGS |
Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (pārstrādāts 2003. gadā) |
|
PIK-12 |
Konsolidācija – īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (pārstrādāts 2004. gadā) |
PAMATOJUMS
|
1. |
Likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu, turpmāk tekstā “likvidācijas fondi” vai “fondi”, mērķis ir nodalīt aktīvus, lai daļēji vai pilnībā finansētu rūpnīcas (piemēram, atomelektrostacijas), noteikta aprīkojuma (piemēram, automašīnu) vai saistību par vides rehabilitāciju (piemēram, koriģējot ūdens piesārņojumu vai atjaunojot mīnētu lauku) likvidācijas izmaksas, ko kopā dēvē par “likvidāciju”. |
|
2. |
Iemaksas šādos fondos var tikt veiktas brīvprātīgi, vai to var pieprasīt noteikumi vai likums. Fondiem var būt raksturīga viena no šādām struktūrām:
|
|
3. |
Parasti šādiem fondiem ir sekojošas iezīmes:
|
DARBĪBAS JOMA
|
4. |
Šīs interpretācijas prasības tiek piemērotas fonda dalībnieka finanšu pārskatiem, veicot procentu no likvidācijas fondiem uzskaiti, ja fondam ir abas no sekojošām iezīmēm:
|
|
5. |
Atlikusī līdzdalība fondā, kas pārsniedz tiesību uz atlīdzību apmēru, piemēram, līgumā noteiktas tiesības uz izmaksām tiklīdz likvidācijas saistības ir izpildītas vai fonda slēgšanas gadījumā, var būt pašu kapitāla instruments, kas ietilpst 39. SGS darbības jomā un neietilpst šīs interpretācijas darbības jomā. |
JAUTĀJUMI
|
6. |
Interpretācijā ir apskatīti sekojoši jautājumi:
|
VIENOTA UZSKAITE
Līdzdalības uzskaite fondā
|
7. |
Dalībniekam ir atsevišķi jāatzīst saistības attiecībā uz likvidācijas izmaksām un sava līdzdalība fondā, izņemot gadījumus, kad dalībniekam nav saistību maksāt likvidācijas maksas gadījumā, ja fonds neveic savus maksājumus. |
|
8. |
Dalībniekam ir jānovērtē, vai tam ir kontrole, kopīga kontrole vai būtiska ietekme fondā, ņemot vērā 27. SGS, 28. SGS, 31. SGS un PIK-12. Ja pastāv kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem, dalībniekam ir jāuzskaita sava līdzdalība fondā, saskaņā ar šiem standartiem. |
|
9. |
Ja dalībniekam nav kontroles, kopīgas kontroles vai būtiskas ietekmes fondā, dalībniekiem ir jāatdzīst tiesības no fonda saņemt atlīdzību, kā atlīdzību, kas atbilst 37. SGS. Šīs atlīdzības ir jānovērtē pēc zemākās no:
Izmaiņas tiesību saņemt atlīdzību uzskaites vērtībā, izņemot maksājumus fondam vai fonda maksājumus, ir jāatdzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā tajā periodā, kurā šīs izmaiņas rodas. |
Saistību veikt papildus maksājumus uzskaite
|
10. |
Ja dalībniekam ir saistības veikt papildus maksājumus, piemēram, cita dalībnieka bankrota gadījumā vai, ja fonda turēto investīciju aktīvu vērtība samazinās līdz tādai pakāpei, ka tie nav pietiekami, lai fonds varētu izpildīt atlīdzības saistības, šāds pienākums ir iespējamās saistības, kas iekļaujas 37. SGS darbības jomā. Dalībniekam ir jāatdzīst saistības tikai tādā gadījumā, ja pastāv iespēja, ka tiks veikti papildus maksājumi. |
Informācijas atklāšana
|
11. |
Dalībnieks atklāj informāciju par savu līdzdalību fondā un jebkādiem ierobežojumiem piekļūt fonda aktīviem. |
|
12. |
Ja dalībniekam ir pienākums veikt potenciālus papildus maksājumus, kas netiek atdzīti kā saistības (skatīt 10. punktu), tad ir jāatklāj informācija, atbilstoši 37. SGS 86. punkta prasībām. |
|
13. |
Ja dalībnieks uzskaita tā līdzdalību fondā, saskaņā ar 9. punkta prasībām, tad ir jāatklāj informācija, atbilstoši 37. SGS 85. pukta c) apakšpunkta prasībām. |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
|
14. |
Uzņēmumam šī interpretācija jāpiemēro pārskatu periodiem, kas sākas 2006.gada 1. janvārī vai vēlāk. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tad šis fakts ir jāatklāj. |
PĀREJAS POSMS
|
15. |
Grāmatvedības politikas izmaiņas jāuzskaita atbilstoši 8. SGS noteiktajām prasībām. |
Pielikums
Grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana
Šajā pielikumā ietvertie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro attiecībā uz šo agrāko periodu.
A.1 2. punkts 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana apakšpunkts 2.j ir pievienots šādā redakcijā:
2. Šis Standarts ir jāpiemēro visiem uzņēmumiem un visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:
…
|
j) |
tiesībām saņemt uzņēmuma izdevumu atmaksu, kas tam jāveic, lai nokārtotu saistības, kas atzītas kā uzkrājumi saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”, vai kuras tas atzinis agrāk saskaņā ar 37. SGS. |
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/30 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1911/2005
(2005. gada 23. novembris),
ar kuru attiecībā uz flugestona acetātu groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (1), un jo īpaši tās 2. pantu,
ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko formulējusi Veterināro zāļu komiteja,
tā kā:
|
(1) |
Visas farmakoloģiski aktīvās vielas, ko Kopienā izmanto veterinārajās zālēs, kuras paredzēts izmantot attiecībā uz produktīviem dzīvniekiem, ir jānovērtē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90. |
|
(2) |
Flugestona acetāts ir iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā attiecībā uz aitām un kazām, uz pienu, tikai intravaginālai lietošanai un zootehniskiem mērķiem. Gaidot zinātnisko pētījumu rezultātus, šī viela turklāt ir iekļauta minētās regulas III pielikumā attiecībā uz muskuļiem, taukiem, aknām un nierēm, aitu un kazu sugām, tikai terapeitiskai un zootehniskai izmantošanai. Šie pētījumi tagad ir pabeigti, un tādēļ flugestona acetāts ir jāiekļauj minētās regulas I pielikumā attiecībā uz tiem pašiem mērķiem un mērķaudiem, kas minēti III pielikumā. |
|
(3) |
Attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2377/90. |
|
(4) |
Līdz šīs regulas piemērošanai jāatvēl pietiekams laikposms, lai dalībvalstis varētu veikt pielāgojumus, kas saistībā ar šo regulu var būt vajadzīgi attiecīgo veterināro zāļu tirgū laišanas atļaujās, ko piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (2). |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 23. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja vietnieks
Günter VERHEUGEN
(1) OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1518/2005 (OV L 244, 20.9.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).
PIELIKUMS
A.
I pielikumā (to farmakoloģiski aktīvo vielu saraksts, kurām ir noteikti atlieku maksimāli pieļaujamie daudzumi) iekļauj šādu(-as) vielu(-as):“6. Līdzekļi, kas iedarbojas uz reproduktīvo sistēmu
6.1. Progestagēni
|
Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as) |
Marķieratliekas |
Dzīvnieku sugas |
Maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums |
Mērķaudi |
|
Flugestona acetāts (1) |
Flugestona acetāts |
Aitas, kazas |
0,5 μg/kg |
Muskuļi |
|
0,5 μg/kg |
Tauki |
|||
|
0,5 μg/kg |
Aknas |
|||
|
0,5 μg/kg |
Nieres |
(1) Tikai terapeitiskai un zootehniskai izmantošanai.”
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/32 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/83/EK
(2005. gada 23. novembris),
ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 72/245/EEK I, VI, VII, VIII, IX un X pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punkta otro ievilkumu,
ņemot vērā Padomes 1972. gada 20. jūnija Direktīvu 72/245/EEK (2) attiecībā uz transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību), un jo īpaši tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 72/245/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām atbilstīgi tipa apstiprinājuma procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 70/156/EEK. |
|
(2) |
Elektromagnētiskās saderības prasības un elektrisko un elektronisko iekārtu testēšanas noteikumus pastāvīgi atjaunina ar Starptautiskās Īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) veiktā standartizācijas darba palīdzību. Tādēļ ar Komisijas Direktīvu 2004/104/EK (3) ar ko groza Direktīvu 72/245/EEK, ieviesa atsauces uz attiecīgo standartu jaunākajos izdevumos izklāstītajām testēšanas procedūrām. |
|
(3) |
Kopš Direktīvas 2004/104/EK stāšanās spēkā vairāki standarti aizstāti ar jaunākām versijām, pielāgojot tos tehnikas attīstībai. Tādēļ Direktīvā 72/245/EEK jāatjaunina atsauces uz šiem standartiem. |
|
(4) |
Bez tam jāievieš daži redakcionāli labojumi. |
|
(5) |
Tādēļ atbilstoši jāgroza Direktīva 72/245/EEK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 72/245/EEK I, VI, VII, VIII, IX un X pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 30. septembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2006. gada 1. oktobra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja vietnieks
Günter VERHEUGEN
(1) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/49/EK (OV L 194, 26.7.2005., 12. lpp.).
(2) OV L 152, 6.7.1972., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/49/EK.
PIELIKUMS
Direktīvu 72/245/EEK groza šādi.
|
1) |
Direktīvas I pielikumu groza šādi:
|
|
2) |
Direktīvas VI pielikumu groza šādi:
|
|
3) |
Direktīvas VII pielikuma 3.1. punktu aizstāj šādi:
|
|
4) |
Direktīvas VIII pielikuma 3.1. punktu aizstāj šādi:
|
|
5) |
Direktīvas IX pielikumu groza šādi:
|
|
6) |
Direktīvas X pielikuma 2. un 3. punktā “ISO 7637-2: 2002” aizstāj ar “ISO 7637-2: 2004”. |
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Padome
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/36 |
PADOMES LĒMUMS
(2005. gada 14. novembris)
par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2009. gadam
(2005/815/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1419/1999/EK (1999. gada 25. maijs), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” laikposmam no 2005. līdz 2019. gadam (1), un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,
ņemot vērā atlases žūrijas 2005. gada aprīļa ziņojumu, kas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegts saskaņā ar 2. panta 2. punktu Lēmumā Nr. 1419/1999/EK,
tā kā kritēriji, kuri noteikti Lēmuma Nr. 1419/1999/EK 3. pantā un II pielikumā, ir pilnībā izpildīti,
ņemot vērā Komisijas 2005. gada 18. oktobra ieteikumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
1. pants
Saskaņā ar 2. panta 1. punktu Lēmumā Nr. 1419/1999/EK Linca un Viļņa ir izraudzītas par “Eiropas Kultūras galvaspilsētām” 2009. gadam.
2. pants
Abām izraudzītajām pilsētām jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Lēmuma Nr. 1419/1999/EK 1. un 5. panta efektīvu īstenošanu.
Briselē, 2005. gada 14. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
T. JOWELL
(1) OV L 166, 1.7.1999., 1. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu Nr. 649/2005/EK (OV L 117, 4.5.2005., 20. lpp.).
Komisija
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/37 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. novembris),
ar ko Igaunijas Republikai atļauj lietot noteiktas aptuvenās aplēses PVN pašu resursu resursu bāzes aprēķinam
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4423)
(Autentisks ir tikai teksts igauņu valodā)
(2005/816/EK, Euratom)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 29. maijs Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (1), un jo īpaši tās 13. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 28. pantu Sestajā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (2), turpmāk tekstā “Sestā direktīva”, dalībvalstis var turpināt atbrīvot vai aplikt ar nodokli noteiktus darījumus. Šie darījumi ir jāņem vērā PVN resursu bāzes noteikšanai. |
|
(2) |
Akta par Igaunijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām (3) VI pielikuma 7. iedaļas (Nodokļu politika) 1. daļa atļauj Igaunijas Republikai piemērot Sestās direktīvas 28. panta 3. punkta noteikumus, lai atbrīvotu no PVN noteiktus darījumus, kuri uzskaitīti Sestās direktīvas F pielikumā. |
|
(3) |
Igaunijas Republika nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu noteiktām darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikuma 17. punktā. Šāds aprēķins varētu radīt nesamērīgu administratīvu apgrūtinājumu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar attiecīgo darījumu ietekmi uz Igaunijas Republikas kopējo PVN resursu bāzi. Igaunijas Republika var veikt aprēķinu, izmantojot aptuvenus novērtējumus šīm darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikumā. Igaunijas Republikai tāpēc ir jāatļauj aprēķināt PVN bāzi, lietojot aptuvenus novērtējumus saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 6. panta 3. punkta otro ievilkumu. |
|
(4) |
Padomdevēja komiteja par pašu resursiem ir apstiprinājusi ziņojumu, kurā apkopoti tās locekļu viedokļi par šo lēmumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi no 2004. gada 1. maija, Igaunijas Republikai ir atļauts lietot aptuvenas aplēses attiecībā uz šādu darījumu kategoriju, kas minēta Sestās direktīvas F pielikumā:
|
1) |
Pasažieru pārvadājumi (F pielikuma 17. punkts). |
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Dalia GRYBAUSKAITĖ
(1) OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(2) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/38 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. novembris),
ar ko Latvijas Republikai atļauj lietot noteiktus aptuvenos novērtējumus PVN pašu resursu bāzes aprēķinam
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4424)
(Autentisks ir tikai teksts latviešu valodā)
(2005/817/EK, Euratom)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 29. maija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (1), un jo īpaši tās 13. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 28. panta 3. punktu Sestajā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (2), turpmāk tekstā “Sestā direktīva”, dalībvalstis var turpināt atbrīvot vai aplikt ar nodokli noteiktus darījumus; šie darījumi ir jāņem vērā PVN resursu bāzes noteikšanai. |
|
(2) |
Akta par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām VIII pielikuma 7. iedaļas (Nodokļu politika) 1. daļa (3) atļauj Latvijas Republikai piemērot Sestās direktīvas 28. panta 3. punkta noteikumus, lai atbrīvotu no PVN noteiktus darījumus, kuri uzskaitīti Sestās direktīvas F pielikumā. |
|
(3) |
Latvijas Republika nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu noteiktām darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikuma 2. un 17. punktā; šāds aprēķins varētu radīt nesamērīgu administratīvu apgrūtinājumu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar attiecīgo darījumu ietekmi uz Latvijas Republikas kopējo PVN resursu bāzi; Latvijas Republika var veikt aprēķinu, izmantojot aptuvenus novērtējumus šīm darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikumā; Latvijas Republikai tāpēc ir jāatļauj aprēķināt PVN bāzi, lietojot aptuvenus novērtējumus saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 6. panta 3. punkta otro ievilkumu. |
|
(4) |
Padomdevēja komiteja par pašu resursiem ir apstiprinājusi ziņojumu, kurā apkopoti tās locekļu viedokļi par šo lēmumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi no 2004. gada 1. maija, Latvijas Republikai saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 6. panta 3. punkta otro ievilkumu ir atļauts lietot aptuvenus novērtējumus attiecībā uz šādām darījumu kategorijām, kas minētas Sestās direktīvas F pielikumā:
|
1) |
Autoru, mākslinieku un izpildītāju sniegtie pakalpojumi (F pielikuma 2. punkts); |
|
2) |
Pasažieru pārvadājumi (F pielikuma 17. punkts). |
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Dalia GRYBAUSKAITĖ
(1) OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(2) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/39 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. novembris),
ar ko Ungārijas Republikai atļauj lietot noteiktas aptuvenās aplēses PVN pašu resursu bāzes aprēķinam
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4427)
(autentisks ir tikai teksts ungāru valodā)
(2005/818/EK, Euratom)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 29. maija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (1), un jo īpaši tās 13. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 28. panta 3. punktu Sestajā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (2), turpmāk saukta par Sesto direktīvu, ir noteikts, ka dalībvalstis var turpināt atbrīvot vai aplikt ar nodokli noteiktus darījumus. Šie darījumi ir jāņem vērā PVN resursu bāzes noteikšanai. |
|
(2) |
Ar Akta par Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām (3) VIII pielikuma 7. iedaļas (Nodokļu politika) 1. daļu Ungārijas Republikai ir ļauts piemērot Sestās direktīvas 28. panta 3. punkta noteikumus, lai atbrīvotu no PVN noteiktus darījumus, kuri norādīti Sestās direktīvas F pielikumā. |
|
(3) |
Ungārijas Republika nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu noteiktām darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikuma 17. punktā. Šāds aprēķins varētu radīt nesamērīgu administratīvu apgrūtinājumu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar attiecīgo darījumu ietekmi uz Ungārijas Republikas kopējo PVN resursu bāzi. Ungārijas Republika var veikt aprēķinu, izmantojot aptuvenas aplēses šīm darījumu kategorijām, kas ir norādītas Sestās direktīvas F pielikumā. Ungārijas Republikai tāpēc ir jāatļauj aprēķināt PVN bāzi, lietojot aptuvenas aplēses saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 6. panta 3. punkta otro ievilkumu. |
|
(4) |
Padomdevēja komiteja par pašu resursiem ir apstiprinājusi ziņojumu, kurā apkopoti tās locekļu viedokļi par šo lēmumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi no 2004. gada 1. maija, Ungārijas Republikai ir atļauts izmantot aptuvenas aplēses attiecībā uz šādu darījumu kategoriju, kas minēta Sestās direktīvas F pielikumā:
|
1) |
Pasažieru pārvadājumi (F pielikuma 17. punkts). |
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Ungārijas Republikai.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Dalia GRYBAUSKAITĖ
(1) OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(2) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/40 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. novembris),
ar ko Lietuvas Republikai atļauj izmantot noteiktas aptuvenas aplēses PVN pašu resursu bāzes aprēķinam
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4429)
(Autentisks ir tikai teksts lietuviešu valodā)
(2005/819/EK, Euratom)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 29. maija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (1), un jo īpaši tās 13. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 28. panta 3. punktu Sestajā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopējā pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (2), še turpmāk “Sestā direktīva”, ir noteikts, ka dalībvalstis var turpināt atbrīvot vai aplikt ar nodokli noteiktus darījumus; šie darījumi ir jāņem vērā PVN resursu bāzes noteikšanai. |
|
(2) |
Akta par Lietuvas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām (3) IX pielikuma 8. iedaļas 1. punkts (Nodokļu politika) atļauj Lietuvas Republikai piemērot Sestās direktīvas 28. panta 3. punkta noteikumus, lai atbrīvotu no PVN noteiktus darījumus, kuri uzskaitīti Sestās direktīvas F pielikumā. |
|
(3) |
Lietuvas Republika nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu noteiktām darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikumā. Šāds aprēķins varētu radīt nesamērīgu administratīvu apgrūtinājumu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar attiecīgo darījumu ietekmi uz Lietuvas Republikas kopējo PVN resursu bāzi. Tāpēc Lietuvas Republikai saskaņā ar 6. panta 3. punktu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 ir jāatļauj aprēķināt PVN bāzi, izmantojot aptuvenas aplēses. |
|
(4) |
Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos ir apstiprinājusi ziņojumu, kurā apkopoti tās locekļu viedokļi par šo lēmumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi no 2004. gada 1. maija, Lietuvas Republikai saskaņā ar 6. panta 3. punkta otro ievilkumu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 ir atļauts lietot aptuvenas aplēses attiecībā uz pasažieru starptautisko pārvadājumu iekšzemes posmu (17. punkts F pielikumā Sestajai direktīvai).
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Lietuvas Republikai.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Dalia GRYBAUSKAITĖ
(1) OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(2) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/41 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 21. novembris),
ar ko Slovākijas Republikai atļauj izmantot statistikas datus, kas vecāki par aizpagājušo gadu, un noteiktus aptuvenus novērtējumus PVN pašu resursu bāzes aprēķinam
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4430)
(Autentisks ir tikai teksts slovaku valodā)
(2005/820/EK, Euratom)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 29. maija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (1), un jo īpaši tās 13. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 28. panta 3. punktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopējā pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (2), še turpmāk “Sestā direktīva”, ir noteikts, ka dalībvalstis var turpināt atbrīvot vai aplikt ar nodokli noteiktus darījumus; šie darījumi ir jāņem vērā PVN resursu bāzes noteikšanai. |
|
(2) |
Akta par Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām (3) XIV pielikuma 7. iedaļas (Nodokļu politika) 1. daļa atļauj Slovākijas Republikai piemērot Sestās direktīvas 28. panta 3. punkta noteikumus, lai atbrīvotu no PVN noteiktus darījumus, kuri uzskaitīti Sestās direktīvas F pielikumā. |
|
(3) |
Slovākijas Republika nevar veikt precīzu PVN pašu resursu bāzes aprēķinu noteiktām darījumu kategorijām, kas ir uzskatītas Sestās direktīvas F pielikuma 17. punktā; šāds aprēķins varētu radīt nesamērīgu administratīvu apgrūtinājumu, kas nebūtu attaisnojams saistībā ar attiecīgo darījumu ietekmi uz Slovākijas Republikas kopējo PVN resursu bāzi; Slovākijas Republika var veikt aprēķinu, izmantojot aptuvenus novērtējumus šīs kategorijas darījumiem, kas ir uzskatīti Sestās direktīvas F pielikumā; Slovākijas Republikai tāpēc ir jāatļauj aprēķināt PVN bāzi, izmantojot aptuvenus novērtējumus saskaņā ar 6. panta 3. punkta otro ievilkumu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89. |
|
(4) |
Lai iedalītu darījumus statistikas kategorijās atbilstoši 4. panta 4. punktam Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89, Slovākijas Republika nevar izmantot valsts uzskaites datus par aizpagājušo gadu pirms attiecīgā finanšu gada, par kuru aprēķina PVN resursu bāzi; tādēļ Slovākijas Republikai ir jāatļauj izmantot valsts uzskaites datus, kas ir vecāki par aizpagājušo gadu. |
|
(5) |
Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos ir apstiprinājusi ziņojumu, kurā apkopoti tās locekļu viedokļi par šo lēmumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lai iedalītu darījumus kategorijās, kā minēts 4. panta 4. punktā Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89, ar šo Slovākijas Republikai, aprēķinot PVN resursu bāzi par 2004. gadu, ir atļauts izmantot skaitļus, kas iegūti no valsts uzskaites datiem par 2001. gadu.
2. pants
Lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi no 2004. gada 1. maija, Slovākijas Republikai saskaņā ar 6. panta 3. punkta otro ievilkumu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 ir atļauts lietot aptuvenus novērtējumus attiecībā uz šādu darījumu kategoriju, kas minēta Sestās direktīvas F pielikumā:
|
1) |
Pasažieru pārvadājumi (F pielikums, 17. punkts). |
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Dalia GRYBAUSKAITĖ
(1) OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(2) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/43 |
PADOMES LĒMUMS 2005/821/KĀDP
(2005. gada 21. novembris),
ar ko groza Lēmumu 2004/658/KĀDP par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Aizsardzības aģentūras vispārējam budžetam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (1), un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2004. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2004/658/KĀDP (2) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Aizsardzības aģentūras vispārējam budžetam. |
|
(2) |
Eiropas Aizsardzības aģentūras valde 2005. gada 23. maijā ieteica Padomei pagarināt no viena gada līdz diviem laikposmu, kurā valdei būtu vajadzības gadījumā jāpārskata un jāgroza šie finanšu noteikumi. |
|
(3) |
Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2004/658/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Padomes Lēmuma 2004/658/KĀDP 1. panta otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:
“Vajadzības gadījumā valde līdz 2006. gada 31. decembrim pārskata vai groza šos finanšu noteikumus.”
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J. STRAW
|
24.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/44 |
PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/822/KĀDP
(2005. gada 21. novembris),
ar ko groza Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL “Kinshasa” ) un pagarina tās termiņu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Vienotā rīcība 2004/847/KĀDP (1), ar ko izveido EUPOL Kinshasa, ir spēkā līdz 2005. gada 31. decembrim. |
|
(2) |
Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) prezidents Joseph Kabila kungs 2005. gada 6. oktobrī ir nosūtījis vēstuli ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim (ĢS/AP), aicinot ES pagarināt EUPOL Kinshasa pilnvaru termiņu. |
|
(3) |
Padome 2005. gada 7. novembrī ir piekritusi pagarināt EUPOL Kinshasa pilnvaru termiņu vēl par 12 mēnešiem pēc spēkā esošo pilnvaru termiņa beigām. Šī vienotā rīcība attiecas uz minētā pagarinājuma pirmo posmu līdz 2006. gada 30. aprīlim. |
|
(4) |
Trešām valstīm būtu jāpiedalās operācijā saskaņā ar pamatnostādnēm, ko Eiropadome noteikusi Nicas sanāksmē. |
|
(5) |
Pašreizējā drošības situācija KDR var pasliktināties un, iespējams, atstāt būtisku nelabvēlīgu iespaidu uz demokrātijas, tiesiskuma un starptautiskās un reģionālās drošības nostiprināšanu. ES turpmākais politiskais atbalsts un resursi palīdzēs nodrošināt stabilitāti reģionā. |
|
(6) |
Politikas un drošības komiteja 2004. gada 9. decembrī ir iecēlusi policijas virsnieku Adílio Custódio EUPOL Kinshasa misijas vadītāja amatā, un viņa pilnvaru termiņu būtu jāpagarina uz misijas darbības laiku, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.
1. pants
Ar šo Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP groza šādi:
|
1) |
Vienotās rīcības 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: “2. pants Plānošanas fāze Padomes Ģenerālsekretariāts izstrādā visus tehniskos instrumentus, kas vajadzīgi EUPOL Kinshasa īstenošanai. Misijas vadītājs sagatavo Operācijas plānu (OPLAN), kurā ņem vērā vispārēju riska novērtējumu. OPLAN apstiprina Padome.”; |
|
2) |
Vienotās rīcības 3. pantu aizstāj ar šādu pantu: “3. pants Misijas pamatuzdevums Eiropas Savienība īsteno policijas misiju Kinšasā (KDR), lai uzraudzītu IPV izveidi un sākotnējo darbību un par to sniegtu padomus, lai nodrošinātu, ka IPV rīkojas saskaņā ar apmācību, kas iegūta Akadēmijas Centrā, un saskaņā ar starptautisko paraugpraksi šajā jomā. Šī darbība koncentrējas uz IPV komandķēdi, lai veicinātu IPV vadības spējas un lai uzraudzītu operatīvo vienību uzdevumu izpildi, kā arī sniegtu padomus tām. EUPOL Kinshasa turpina novērot, sekmēt un konsultēt IPV izveidi un izvēršanu, tostarp sniegt izvērstākus padomus IPV komandķēdei par misiju izpildi, un sniegt turpmākus padomus par citiem ar policijas darbības efektivitāti KDR saistītiem jautājumiem, kā arī veicina sakarus ar EUSEC RD CONGO drošības nozares reformas jomā.”; |
|
3) |
4. pantu aizstāj ar šādu pantu: “4. pants Misijas struktūra Misiju veidos galvenā pārvalde (GP) un policijas novērotāji. GM būs misijas vadītāja birojs un administratīvā atbalsta nodaļa. Visi novērotāji, darbaudzinātāji un padomdevēji, kā arī apmācību speciālisti būs kopā izvietoti IPV operāciju bāzē.”; |
|
4) |
Vienotās rīcības 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Ar misiju saistīto izdevumu segšanai paredzētais maksimālais bāzes finansējums laikposmam no 2004. gada 9. decembra līdz 2006. gada 30. aprīlim ir EUR 4 370 000.”; |
|
5) |
10. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
|
6) |
Vienotās rīcības 14. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Tā zaudē spēku 2006. gada 30. aprīlī.”. |
2. pants
Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.
3. pants
Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 21. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J. STRAW