19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 771/2005 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu to Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Indonēzijas, Taivānas, Taizemes un Vjetnamas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu un to daļu importam, uz kurām attiecas KN kodi 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma novērtējumu aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam (“attiecīgais laikposms”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu piemērošanas dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus komentārus.

(4)

Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kuras vēlējās, lai tās uzklausītu.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu veikšanai.

(6)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts izvirzīt ieteikumu noteikt galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt summas, kas bija nodrošinātas, iemaksājot pagaidu maksājumu. Tika atvēlēts arī laiks, lai tās varētu formulēt savus apsvērumus pēc šā paziņojuma izdarīšanas.

(7)

Izskatīja mutiskos un rakstiskos apsvērumus un vajadzības gadījumā tos ņēma vērā, izdarot galīgos konstatējumus.

(8)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens importētājs un viņa asociācija apšaubīja Kopienas ražošanas nozares reprezentativitāti, kā tas norādīts pagaidu regulas 113. apsvērumā, pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Tomēr šī sūdzība netika pamatota ar pierādījumiem. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka uz Kopienas ražošanas nozari attiecināmi aptuveni 54 % Kopienas produkcijas izmeklēšanas periodā, un tas atbilst pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmei.

(9)

Pēc informācijas atklāšanas Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka atklātās Kopienas ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem nebija pietiekoši detalizētas un nebija aizpildītas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Izskanēja apgalvojums, ka neizsmeļošās atbildes uz anketas jautājumiem eksportētājiem, kas sadarbojās, liedza iespēju aizstāvēt savas intereses un šajā procedūrā nostādīja neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citām ieinteresētajām personām, proti, Kopienas ražošanas nozari. Tomēr informācija par kaitējumu, kā norādīts pagaidu regulas E iedaļā, visām ieinteresētajām pusēm apkopotā veidā sniedz pārbaudītus datus. Tādējādi tām ir pietiekami precīzs faktu atspoguļojums attiecībā uz kaitējumu un cēloņsakarību, lai varētu aizstāvēt savas intereses. Pret visām ieinteresētajām personām izturas līdzīgi, un nav nekādu atšķirību informācijas sniegšanā dažādām ieinteresētajām personām. Turklāt ar nekonfidenciālām atbildēm uz anketas jautājumiem un pagaidu regulā ietverto informāciju tika aizsargātas visu ieinteresēto personu aizstāvības tiesības. Tālab šo argumentu noraidīja.

(10)

Jāatgādina, ka pagaidu izmeklēšanā radās šaubas par to, vai uzgriežņus var uzskatīt par vienu ražojumu kopā ar citiem nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidiem un to daļām (“NTSS”). Šajā sakarā bija jāizpēta sīkāk vairāki aspekti, piemēram, vai un kādā mērā bultskrūves un uzgriežņus realizē kā vienas sistēmas divas sastāvdaļas, kādā mērā šos veidus kopīgi izstrādā utt. Sīkāk bija jāizpēta arī tas, kādā mērā Kopienas ražotāji var piedāvāt šīs sistēmas. Tālab nolūkā izdarīt sākotnējos konstatējumus pagaidām nolēma neiekļaut produktu definīcijā uzgriežņus, ko parasti deklarē ar KN kodu 7318 16 30.

(11)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Kopienas ražotāji un importētāji sniedza pierādījumus par to, ka uzgriežņus un bultskrūves kopā neizstrādā un nerealizē. Lai gan uzgriežņus parasti izmanto kopā ar bultskrūvēm, parasti tos nepārdod komplektā. Bez tam bultskrūves var izmantot ierīču savienošanai, neizmantojot uzgriežņus, kas nozīmē, ka bultskrūvēm un uzgriežņiem var būt dažāds izmantojums. To apstiprina imports, ko veic daži ražotāji attiecīgajās valstīs, kuri ražo un pārdod vai nu uzgriežņus, vai bultskrūves, kā arī tas, ka izraudzītie Kopienas ražotāji izgatavo skrūves un bultskrūves, taču ne uzgriežņus. Īpaši skaidrs tas ir Filipīnu gadījumā, no kurienes faktiski ir importēti tikai uzgriežņi, un nav ievestas bultskrūves. Turklāt, kā minēts iepriekš, bultskrūves ne vienmēr savieno ar uzgriežņiem un paplāksnēm. Tas arī izriet no HS koda 7318 15 apraksta: “citādas skrūves un bultskrūves ar saviem uzgriežņiem un paplāksnēm vai bez tiem”. Bez tam jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarei nav vajadzīgās iekārtas uzgriežņu izgatavošanai un ka tā nākotnē neplāno ražot uzgriežņus.

(12)

Tādēļ apstiprina pagaidu regulas 13. apsvērumā noteiktos konstatējumus neiekļaut uzgriežņus, kas importēti kā komplekta sastāvdaļa kopā ar skrūvēm un bultskrūvēm, ražojuma jēdzieniskajā saturā. Tādēļ saskaņā ar pagaidu regulas 14. un 105. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem procedūra jāpārtrauc attiecībā uz Filipīnām.

(13)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka parasti uzgriežņus un bultskrūves realizē un izstrādā kopā un tādēļ, ja uzgriežņus neiekļautu ražojuma jēdzieniskajā saturā, no procedūras darbības jomas būtu jāizņem arī bultskrūves. Tomēr viņi nepamatoja šo apgalvojumu. Tādēļ, ņemot vērā 11. un 12. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, ka uzgriežņus nerealizē un neizstrādā kopā ar bultskrūvēm, sūdzību noraidīja, un no procedūras darbības jomas izņēma tikai uzgriežņus.

(14)

Turklāt vairāki importētāji un viņu asociācijas atkārtoti iesniedza sūdzību par izmeklēšanas ierobežošanu līdz diviem KN kodiem, proti, 7318 15 61 (sešstūrainas gremdgalvas skrūves no nerūsējošā tērauda) un 7318 15 70 (skrūves ar sešstūrainām galvām no nerūsējošā tērauda). Šim nolūkam viņi atsaucās uz iespējamu visu pārējo Kopienas ražošanas nozares izgatavoto skrūvju un stiprinājumu veidu trūkumu, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, proti, nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidi, ko parasti deklarē ar KN kodiem 7318 12 10 (citādas kokskrūves no nerūsējošā tērauda), 7318 14 10 (pašvītņgriezes skrūves no nerūsējošā tērauda), 7318 15 30 (skrūves un bultskrūves bez nerūsējošā tērauda galviņām) un 7318 15 51 (skrūves ar rievām un krustiņu no nerūsējošā tērauda). Šajā sakarā viņi par pierādījumu iesniedza atsevišķus pasūtījumus, kurus Kopienas ražotāji nevarēja izpildīt. Bez tam tika apgalvots, ka bultskrūves un skrūves izgatavo uz atšķirīgām iekārtām.

(15)

Kā minēts pagaidu regulas 15. apsvērumā, jāatgādina, ka izmeklēšanā apstiprinājās, ka Kopienā ražo nerūsējošā tērauda savienotājelementus ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30 un 7318 15 51. Tādēļ izraudzītajiem Kopienas ražotājiem i) ir iekārtas šādu pārējo nerūsējošā tērauda savienotājelementu veidu ražošanai, un ii) attiecībā uz šiem veidiem tie konkurē ar attiecīgo ražojumu par dempinga cenām. Informācija par dažiem pasūtījumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare nevarēja izpildīt, attiecas uz laikposmu ārpus izmeklēšanas perioda, ko parasti neņem vērā atbilstoši pamatregulas 6. panta 1. punktam. Katrā ziņā tas neliecina par to, ka Kopienas ražošanas nozare šos ražojumus neražo. Turklāt izmeklēšanā noskaidrojās, ka nepastāvot negodīgai attiecīgo valstu izcelsmes dempinga importa konkurencei, Kopienas ražošanas nozare spēj palielināt ražošanu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc šādām precēm. Šajā sakarā jāņem vērā, ka Kopienas ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantota jauda (skatīt pagaidu regulas 127. apsvērumā ievietoto tabulu). Tādēļ importētāju sūdzību nevarēja pieņemt.

(16)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, prasīja ierobežot ražojuma saturu līdz KN kodam 7318 12 10 (citādas kokskrūves no nerūsējošā tērauda), 7318 15 30 (bezgalvas skrūves no nerūsējošā tērauda) un 7318 15 61 (sešstūrainas gremdgalvas skrūves no nerūsējošā tērauda). Tālab tie apgalvoja, ka ne bultskrūves (KN kods 7318 15 70), ne pašvītņgriezes skrūves no nerūsējošā tērauda, skrūves ar rievām un krustiņu no nerūsējošā tērauda (KN kodi 7318 14 10 un 7318 15 51) izmeklēšanā nav jāuzskata par vienas kategorijas ražojumu kopā ar pārējām skrūvēm un stiprinājumiem to iespējamo i) atšķirīgo fizisko īpašību, būtības un kvalitātes, ii) atšķirīgā izlietojuma, iii) atšķirīgās patērētāju gaumes un ieradumu, kā arī iv) atšķirīgo KN kodu dēļ, kas, viņuprāt, nozīmētu to, ka bultskrūves un skrūves nav vienas kategorijas ražojums.

(17)

Šajā gadījumā izmeklēšanā ir noskaidrojies, ka visiem apskatāmajiem skrūvju un stiprinājumu veidiem no lietotāju viedokļa ir līdzīgas pamata fiziskās un tehniskās īpašības un lietojums, t. i., tās ir vītņotas nerūsējošā tērauda metāla tapskrūves, ko, griežot aizdares, izmanto priekšmetu savienošanai. Tādējādi uz šiem skrūvju un stiprinājumu veidiem attiecas tās pašas kombinētās nomenklatūras četrciparu pozīcijas. Tādēļ sūdzība par ražojuma jēdzieniskā satura turpmāku sašaurināšanu ir noraidāma.

(18)

Tā kā nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina konstatējumus par attiecīgo ražojumu un līdzīgu ražojumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 10. līdz 18. apsvērumā.

(19)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Taivānas ražotāji eksportētāji, kā arī Kopienas ražotāji un importētāji neiesniedza atsauksmes par pārbaudi izlases veidā. Ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 19. līdz 32. apsvērumā.

(20)

Netika iesniegtas jaunas atsauksmes par TER pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 33. līdz 54. apsvērumā.

(21)

Viens Vjetnamas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pauda nožēlu par pieprasījuma piešķirt atsevišķu režīmu noraidīšanu, lai gan viņš izmeklēšanā sadarbojās. Tāpat tas norādīja, ka viņa un divu citu Vjetnamas eksportētāju pieprasījuma piešķirt atsevišķu režīmu noraidīšanas dēļ visu Vjetnamas ražotāju eksportētāju importam piemēroja vienu un to pašu pagaidu antidempinga maksājumu.

Kā noteikts pagaidu regulas 60. apsvērumā, attiecīgais uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tas atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta AR piešķiršanas nosacījumiem. Turklāt nebija iesniegti ne iebildumi, ne pierādījumi, kas mainītu šo konstatējumu, tādēļ attiecībā uz Vjetnamu bija pilnībā jāpiemēro pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts. Tas nozīmē, ka viens un tas pats pasākums attiecas uz visiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem.

(22)

Ņemot vērā, ka nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 55. līdz 61. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par atsevišķu režīmu.

(23)

Provizoriski Taivāna ir izraudzīta kā analogā trešā tirgus ekonomikas valsts, lai noteiktu normālo vērtību tiem ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķīra TER. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas neviena ieinteresētā persona neizteica iebildumus par normālās vērtības noteikšanu analogajā valstī. Tālab ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 62. līdz 64. apsvērumā.

(24)

Četri Taivānas ražotāji eksportētāji iebilda, ka pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un gūto peļņu no pārdošanas apjomiem citas valsts vietējā tirgū, šajā gadījumā Taivānā, nevar izmantot viņu normālās vērtības aprēķināšanai. Tomēr, kā noteikts pagaidu regulas 80. apsvērumā, šie ražotāji eksportētāji neveica līdzīgā ražojuma vai citu tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu reprezentatīvu tirdzniecību parastā tirdzniecības apritē. Tādēļ bija jāpaļaujas uz citu pamatotu metodiku, lai aprēķinātu PVA izmaksas un peļņu, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā. Šajā sakarā uzskatīja, ka Taivānas PVA izmaksu un peļņas izmantošana ir samērīgāka metode i) reprezentatīvā vietējā tirgus dēļ apjoma un cenu konkurences ziņā attiecībā uz Taivānas līdzīgo ražojumu; un ii) Taivānas nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu ražošanas nozare kontrolē lielāko daļu minēto ražojumu ražotāju visās valstīs, uz kurām attiecas izmeklēšana, ieskaitot dažus Taizemes ražotājus (skatīt pagaidu regulas 71. apsvērumu). Netika sniegta informācija, lai parādītu, ka šādi izmantota peļņa pārsniegtu peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošos ražojumus Taizemē.

(25)

Nav izteiktas nekādas citas atsauksmes attiecībā uz metodiku, kāda izmantota normālās vērtības noteikšanai, tāpēc ar šo apstiprina metodiku, kas noteikta pagaidu regulas 65. līdz 72. apsvērumā.

(26)

Ņemot vērā, ka nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 73. apsvērumā.

(27)

Ņemot vērā, ka nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 74. apsvērumā.

(28)

Ņemot vērā, ka nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 76. apsvērumā.

(29)

Viens Taivānas ražotājs eksportētājs iebilda pret izmantoto metodiku normālās vērtības noteikšanai, kā noteikts pagaidu regulas 79. apsvērumā. Uzņēmums apgalvoja, ka tas neklasificēja atšķirīgos attiecīgā ražojuma veidus atbilstīgi Komisijas sniegtajām specifikācijām, jo daži no šiem skrūvju un stiprinājumu veidiem bija speciālie skrūvju un stiprinājumu veidi. Tas turklāt apgalvoja, ka pārbaudē uz vietas uzņēmums, izmantojot rasējumus, preču paraugus un pārdošanas dokumentus, demonstrēja uz Kopienu eksportēto speciālo skrūvju un stiprinājumu veidu unikālās ražojuma īpašības.

(30)

Patiesībā pārbaudes apmeklējumā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka uz šiem ražojumiem neattiecas KN kodi, par kuriem notiek izmeklēšana. Šādos apstākļos uzskatīja par piemērotu šīs izmeklēšanas nolūkā neņemt vērā šo ražojumu eksportu. Par pamatu konstatējumiem attiecībā uz šo uzņēmumu, ieskaitot konstatējumus par normālo vērtību, kā tas noteikts pagaidu regulas 79. apsvērumā, ir pārējais eksports, kas atbilda attiecīgā ražojuma aprakstam.

(31)

Par pārējā eksporta normālo vērtību uzņēmums ierosināja pielāgot dažas ražošanas izmaksas, kas izmantotas tās provizoriskai normālās vērtības noteikšanai (skatīt pagaidu regulas 79. apsvērumu).

(32)

Tomēr šīs korekcijas pamatā ir dati, kurus neiesniedza ne kopā ar atbildēm uz anketas jautājumiem, ne arī pārbaudes apmeklējumos, tādēļ tie nebija pārbaudāmi. Turklāt pieejamā informācija nesniedza pierādījumus šīs korekcijas pamatotībai. Tādēļ šī sūdzība attiecībā uz ražošanas izmaksām jānoraida.

(33)

Cits Taivānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka daži normālās vērtības noteikšanai piemērotie ražošanas izmaksu un PVA izmaksu posteņi tika skaitīti divkārši. Ražotājs apgalvoja, ka ražotāja aizpildītajā anketā peļņas un ieņēmumu tabulā norādītā PVA izmaksu attiecība nebija pareiza un ka tā vietā jāizmanto PVA izmaksu attiecība, kas sniegta pārbaudes apmeklējuma laikā.

(34)

Šajā sakarā jānorāda, ka uzņēmums nekoriģēja savu peļņas un zaudējumu tabulu pirms pārbaudes apmeklējuma. Uzņēmums iesniedza ievērojami labotu PVA izmaksu tabulu pārbaudes pašās beigās, kad bija par vēlu, lai to pārbaudītu. Tādēļ un tā kā pārbaudītās PVA izmaksas nebija saistītas ar citu pieejamo pārbaudīto informāciju, sūdzību noraidīja un no peļņas un zaudējumu tabulas, kas sniegta atbildē uz anketas jautājumiem, gūtos datus saglabāja dempinga aprēķinā atbilstoši pamatregulas 6. panta 8. punktam.

(35)

Tie paši Taivānas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka no izejvielu izmaksām jāatskaita metāllūžņu izmaksas. Uzņēmums apgalvoja, ka, tā kā metāllūžņus iegūst pārstrādes procesā, ieņēmumus no pārdošanas jāļauj izlīdzināt ar ražošanas izmaksām. Tomēr tas nav ziņojis par visu šāda veida ieņēmumu apmēru. Katrā ziņā visi ieņēmumi no citiem ražojumiem vai blakusproduktiem nav svarīgi līdzīga produkta ražošanas izmaksu aprēķinam, jo līdz šim uzņēmums to nav ņēmis vērā, sadalot izmaksas. Tādēļ uzņēmuma sūdzība jānoraida un jāapstiprina pagaidu konstatējumi.

(36)

Nav iesniegtas nekādas citas atsauksmes, tālab ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 77. līdz 79. apsvērumā.

(37)

Viens Taizemes ražotājs eksportētājs, kuram ir pārdošanas apjomi vietējā tirgū, izvirzīja vairākas sūdzības saistībā ar ražošanas un PVA izmaksu aprēķinu, kas izmantots normālās vērtības noteikšanai. Turklāt tas apgalvoja, ka gadījumā, ja sūdzības pieņemtu, tā pārdošanas apjomi vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē būtu reprezentatīvi un tos varētu izmantot, lai noteiktu normālo vērtību Taizemē.

(38)

Jānorāda, ka šis uzņēmums iesniedza vairākas labotas atbildes uz anketas jautājumiem pārbaudes apmeklējuma laikā, tādēļ izmeklēšana tika būtiski aizkavēta, jo nebija iespējams rast atbilstību starp kādu no dažādajām versijām un uzņēmuma rēķiniem. Tomēr šo visu informāciju pārbaudīja, cik vien iespējams ievērojot pamatregulas 6. panta 8. punkta noteikumus. Ir norādīts, ka ražošanas izmaksas virknei ražojuma veidu, jo īpaši izejvielu ražošanas izmaksas, kā ziņoja uzņēmums, bija nepietiekami novērtētas, tādējādi ražošanas izmaksas koriģēja dempinga pagaidu aprēķinu nolūkā laboja. Tā kā uzņēmums nesniedza nekādu pamatotu informāciju par ražošanas izmaksām, kādēļ būtu jāmaina dempinga aprēķins, tā sūdzība par ražošanas izmaksu aprēķinu jānoraida.

(39)

Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ieņēmumi no metāllūžņu realizācijas jāatskaita no izejvielu izmaksām līdzīga ražojuma ražošanas izmaksu gadījumā. Tomēr uzņēmuma peļņas un zaudējuma tabulā nav norādīti ieņēmumi no metāllūžņu realizācijas. Katrā ziņā visi ieņēmumi no citiem ražojumiem vai blakusproduktiem nav svarīgi līdzīga produkta ražošanas izmaksu aprēķināšanā, jo līdz šim uzņēmums tos nav ņēmis vērā, sadalot izmaksas.

(40)

Attiecībā uz ražotāja eksportētāja sūdzību izmantot atšķirīgu PVA izmaksu līmeni konstatēja, ka, pat ja sūdzību pieņemtu, tas radītu situāciju, kurā uzņēmuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū nevarētu izmantot par pamatu normālās vērtības noteikšanai, jo tie nebūtu iegūti parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Tādēļ šīs sūdzības par metāllūžņiem un PVA izmaksām jānoraida, un ar šo pagaidu regulas 80. apsvērumā noteiktie konstatējumi ir apstiprināti.

(42)

Ņemot vērā, ka nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 81. apsvērumā.

(43)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 91. apsvērumā minētos konstatējumus par eksporta cenas noteikšanu visām attiecīgajām valstīm atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam.

(44)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina metodiku un konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 92. un 93. apsvērumā, saistībā ar normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(45)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par dempinga starpības noteikšanu, ar šo apstiprina metodiku, kas noteikta pagaidu regulas 94. līdz 100. apsvērumā.

(46)

Tā kā nav nekādu atsauksmju, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(47)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(48)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par pagaidu dempinga starpības aprēķinu diviem Malaizijas ražotajiem eksportētajiem, kas sadarbojās, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulas 104. apsvērumā. Tādēļ, tā kā nevienam Malaizijas ražotajam eksportētajam nekonstatēja dempingu, procedūra attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Malaizijas ir jāpārtrauc.

(49)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par Filipīnas gadījumu, dempinga starpību nenoteica. Tādēļ, kā minēts 12. apsvērumā, procedūra attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Filipīnām ir jāpārtrauc.

(50)

Tā kā netika saņemtas atsauksmes par pagaidu dempinga starpību aprēķināšanu Taivānai, kā noteikts pagaidu regulas 106. līdz 108. apsvērumā, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(51)

Viens Taizemes ražotājs eksportētājs apstrīdēja atsevišķās dempinga starpības aprēķinu savam uzņēmumam attiecībā uz ražojuma veidu klasifikāciju, produkcijas apjomu un dažādas kvalitātes nerūsējošo tēraudu.

(52)

Sūdzības pārbaudīja, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, un veica dažas atbilstošas korekcijas, kā rezultātā šim ražotājam eksportētājam noteica labotu individuālu dempinga starpību. Tā kā dempinga starpības noteikšanas pamatā visiem Taizemes eksportētajiem, kas nesadarbojās, izmantoja lielākās dempinga starpības līmeni, kas konstatēts Taizemes eksportētājam, kas sadarbojās, atlikušo dempinga starpību attiecīgi laboja.

(53)

Tādējādi dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(54)

Tā kā netika saņemti sīkāki komentāri par pagaidu dempinga starpības aprēķināšanu Vjetnamai, kā noteikts pagaidu regulas 110. apsvērumā, galīgās dempinga starpības visiem Vjetnamas uzņēmumiem, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 7,7 %.

(55)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apstrīdēja pagaidu regulas 114. apsvērumā noteikto analīzes metodiku, t. i., ka daži dati tika noteikti tikai par izraudzītajiem Kopienas ražotājiem (darījumu cenas, ieguldījums un ienākums no ieguldījumiem, algas, rentabilitāte, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu), turpretim attiecībā uz citiem rādītājiem (tirgus daļa, produkcija, jauda un jaudas izmantojums, pārdevumi, pieaugums, krājumi, nodarbinātība un produktivitāte) ņēma vērā papildu datus par citiem Kopienas ražotājiem, kuri kopā ar izraudzītajiem ražotājiem veido Kopienas ražošanas nozari. Viņi apgalvoja, ka šāda pieeja i) nav objektīva pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē un ka ii) pamatregulas 17. panta 4. punkts, iespējams, nepieļauj šādu pieeju.

(56)

Antidempinga procedūrās parasti analizē ar kaitējumu saistītos faktorus visai Kopienas ražošanas nozarei. Tomēr gadījumos, kad ražošanas nozari veido liels skaits ražotāju, tiek veikta atkārtota izlase. Tās mērķis ir nodrošināt, lai atvēlētajā laikā var savākt un pārbaudīt detalizētus datus no ierobežota skaita ražotāju. Šie dati attiecas uz tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, pelņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, gadījumos, kad atvēlētajā laikā nav iespējams pārbaudīt datus par visu ražošanas nozari. Dati par citiem faktoriem, tādiem kā tirgus daļa, pārdošanas apjoms un produkcija, parasti ir viegli pieejami par visu ražošanas nozari. Pamatojot zaudējumu analīzi tikai ar datiem no atlasītajiem ražotājiem, tiktu ignorēti izmantojamie dati no citiem ražotājiem, tādējādi novērtējums nebūtu pilnīgs. Tādēļ, lai šajā gadījumā atvēlētajā laikā gūtu cik iespējams pilnīgu novērtējumu, datus par tendencēm, kas attiecas uz visiem ar kaitējumu saistītajiem faktoriem, ko saņēma no izraudzītajiem ražotājiem un pārbaudīja, papildināja ar informāciju, kas attiecās uz visu ražošanas nozari.

(57)

Nav iesniegtas nekādas citas atsauksmes saistībā ar Kopienas produkciju un Kopienas ražošanas nozares definīciju, tādēļ ar šo apstiprina konstatētos faktus, kas noteikti pagaidu regulas 111. līdz 114. apsvērumā.

(58)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Taizemes izcelsmes imports un nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu dempinga imports ar izcelsmi ĶTR, Indonēzijā, Taivānā un Vjetnamā nebija jānovērtē kopumā, jo apjoma, vidējo cenu un tirgus daļas ziņā tie, iespējams, nekonkurē ar importu no iepriekšminētajām valstīm Viņi norādīja, ka 2002. gadā Taizemes importa apjoms un tirgus daļa samazinājās attiecīgi par 29 % un 35 %, turpretim jau 2002. gadā varēja konstatēt pieaugumu attiecībā uz pārējām attiecīgajām valstīm. Turklāt ražotāji norādīja, ka kopš 2003. gada vidējās Taizemes importa cenas palielinājās par 2 %.

(59)

Jāatgādina, ka dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, ir lielāka par de minimus, kā tas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, proti, 2 %, un imports no katras attiecīgās valsts pārsniedz pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto tirgus daļas 1 % robežu. Bez tam jānorāda, ka jāanalizē ne tikai 2002. gads atsevišķi, bet gan stāvoklis kopumā attiecīgajā laikposmā, proti, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Taizemes importa apjoms un tirgus daļa kopumā patiešām ir ievērojami palielinājusies, turpretim cenas ir ievērojami samazinājušās. Tādēļ kopumā Taizemes importa modelis atbilst tendencēm, kas noteiktas visām attiecīgajām valstīm. Turklāt jāatgādina, ka no attiecīgajām valstīm importētie nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidi visos aspektos ir līdzīgi, tie ir savstarpēji aizvietojami, tos realizē Kopienā pa salīdzināmiem pārdošanas kanāliem un ar līdzīgiem tirdzniecības noteikumiem, un tie konkurē ar Kopienā ražotajiem nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidiem. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu tiek apstiprināts, ka attiecīgā ražojuma dempinga importa ietekmes novērtējums kopumā ir lietderīgs.

(60)

Nav iesniegtas citas atsauksmes saistībā ar stāvokļa analīzi Kopienas tirgū, tādēļ ar šo apstiprina konstatētos faktus, kas noteikti pagaidu regulas 115. līdz 126. apsvērumā.

(61)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas netika iesniegtas atsauksmes par produkciju, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, pārdošanas cenu, tirgus daļu, tirgus daļas pieaugumu, krājumiem, nodarbinātību, produktivitāti, dempinga apmēru un Kopienas ražošanas nozares atgūšanos no iepriekšējā dempinga. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 127. līdz 133., 137., 142., 143., 145. un 146. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(62)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apšaubīja, ka izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāte ir uzlabojusies un neatspoguļo nekādu kaitējumu. Bez tam viņi apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nav sasniegusi minimālo 5 % peļņas normu, ko uzskata par atbilstošu un sasniedzamu, ja nav dempinga, pateicoties izraudzīto Kopienas ražotāju veiktajiem ieguldījumiem 2002. un 2003. gadā. Viņi arī iebilda tam, ka neņem vērā faktu par to, ka Kopienas ražošanas nozare ir guvusi labumu no nerūsējošā tērauda par zemām cenām izmantošanas, jo tas jāuzskata par parastu tirgus stāvokli, kas ir bijis labvēlīgs visiem tirgus dalībniekiem.

(63)

Kā noteikts pagaidu regulas 149. un 150. apsvērumā, jāatgādina, ka rentabilitāte nebija nedz vienīgais, nedz galvenais faktors, kas šai gadījumā norāda uz kaitējumu. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu nedz viens, nedz vairāki kaitējuma faktori, kas noteikti šajā pantā, nepavisam nav izšķiroši attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Konkurētspējai bija vajadzīgi ieguldījumi, kā tas noteikts pagaidu regulas 138. apsvērumā; tādējādi nevar apgalvot, ka šāds ieguldījums negatīvi ietekmējis rentabilitāti. Bez tam, kā norādīts pagaidu regulas 136. apsvērumā, pieaugošajai nerūsējošā tērauda cenu pozitīvajai ietekmei uz izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāti izmeklēšanas periodā bija tikai pagaidu raksturs, un tas bija faktors, kuru īslaicīgi varēja izmantot citi tirgus dalībnieki.

(64)

Tādējādi jānoraida apgalvojums, ka rentabilitāte neatspoguļo kaitējumu, un jāapstiprina konstatējumi, kas noteikti pagaidu regulas 134. līdz 136. apsvērumam.

(65)

Taizemes ražotāji eksportētāji norādīja, ka pieaugošais ieguldījumu apjoms, ienākumi no ieguldījumiem, naudas plūsma, kā arī spēja piesaistīt kapitālu neliecina par kaitējumu.

(66)

Kā minēts pagaidu regulas 147. apsvērumā, jāatgādina, ka “ieguldījumu” faktors un “spējas piesaistīt kapitālu” faktors netika uzskatīts par tādu, kas liecinātu par kaitējumu attiecīgajā laikposmā.

(67)

Tomēr, ņemot vērā ienākumus no ieguldījumiem, vispārējā stāvokļa uzlabošanās attiecīgajā laikposmā jāskata saistībā ar i) izmeklēšanas periodā izraudzīto Kopienas ražotāju rentabilitāti, kas bija pārejoša un izveidojās izņēmuma kārtā, kā tas minēts pagaidu regulas 136. un 139. apsvērumā, un ar ii) aizvien biežāku nomātu iekārtu izmantošanu, kas netika uzskatītas par ieguldījumiem. Nomātas kapitālieguldījumu preces neuzskatīja par ieguldījumiem, tomēr to pieaugošā izmantošana veicināja gūto peļņu. Šie divi iemesli izskaidro mākslīgi augsto ieguvumu pieaugumu no ieguldījumiem izmeklēšanas periodā.

(68)

Attiecībā uz naudas plūsmu attiecīgajā laikposmā tās attīstība neapšaubāmi samazinājās par 36 %, un tas skaidri norāda uz kaitējumu minētajā periodā. Tādēļ ar šo jāapstiprina konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 138. līdz 141. apsvērumā.

(69)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, turklāt uzskatīja, ka 10 % darbaspēka izmaksu pieaugums uz vienu darbinieki attiecīgajā laikposmā šajā gadījumā neliecina par kaitējumu.

(70)

Jāatgādina, ka pagaidu secinājumos par kaitējumu attiecībā uz algām tika apstiprināts, ka algu pieaugums radies, pateicoties labākai rentabilitātei un inflācijas kompensācijām. Tomēr nemainīgs ir fakts, ka attiecīgajā laikposmā nodarbinātība ir samazinājusies par 5 %, kas tiek uzskatīts par kaitējuma pazīmi. Tādēļ jāapstiprina konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 144. apsvērumā.

(71)

Kopumā pagaidu regulas 147. līdz 150. apsvērumā noteiktie secinājumi ir apstiprināti. Būtībā negatīvas attīstības rādītāji (ievērojami tirgus daļas zaudējumi, pieaugums, nodarbinātības samazināšanās, neapmierinoša rentabilitātes un ienākumu no ieguldījumiem uzlabošanās un naudas plūsma) ievērojami nomāc pozitīvo attīstību (neliels produktivitātes un pārdošanas apjoma pieaugums, krājumu samazināšanās, nepārtraukti ieguldījumi, darbaspēka izmaksu samazināšanās absolūtā izteiksmē un spēja piesaistīt kapitālu).

(72)

Taizemes ražotāji eksportētāji un importētāju asociācija iesniedza atsauksmes par pagaidu cēloņsakarības analīzi attiecībā uz dažiem faktoriem, kas minēti turpmāk. Tā kā nav nekādu citu atsauksmju, ar šo apstiprina konstatējumus, kas noteikti pagaidu regulā saistībā ar dempinga importa ietekmi (pagaidu regulas 152. apsvērums), trešo valstu izcelsmes importa ietekmi (pagaidu regulas 153. līdz 159. apsvērums) un saistībā ar Kopienas tirgus patēriņa attīstību (pagaidu regulas 160. apsvērums).

(73)

Taizemes ražotāji eksportētāji un kāds importētājs un viņa asociācija koncentrējās uz Amerikas Savienoto Valstu dolāra vērtības samazināšanos pret euro īpaši 2003. gadā, kas, iespējams, labvēlīgi ietekmēja Ķīnas un Taizemes eksportu uz Kopienu. Tādējādi viņi apgalvoja, ka cenas samazināšanās un no tā izrietošais kaitējums Kopienas ražošanas nozarei vismaz daļēji nav skaidrojams ar ĶTR un Taizemes eksportētāju dempinga darbībām, bet gan ar šādu valūtas maiņas likmes attīstību (ĶTR gadījumā jo īpaši ar juaņa piesaistīšanu ASV dolāram).

(74)

Pirmkārt, ir norādīts, ka nav zināma faktūrrēķinu valūta visiem eksporta darījumiem no attiecīgajām valstīm. Tādēļ nevar aprēķināt visu valūtas kursu svārstību ietekmi. Turklāt attiecībā uz kaitējumu neatkarīgi no tā, vai zemās importa cenas zināmā mērā ir skaidrojamas arī ar valūtas kursa svārstībām, faktiskās importa cenas IP tika izmantotas, lai noteiktu dempinga līmeni un turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari. Konstatēja, ka cenu pazeminājuma starpības ir ievērojamas (skatīt pagaidu regulas 125. un 126. apsvērumu).

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments par iespējamām valūtas maiņas kursa svārstībām ir jānoraida.

(76)

Taizemes ražotāji eksportētāji turklāt apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums liecina par konkurētspējas trūkumu sakarā ar, iespējams, novecojušajām ražošanas iekārtām.

(77)

Tomēr jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare nepārtraukti ir veikusi ieguldījumus, aizstājot novecojušās iekārtas un saglabājot “jaunāko laiku” ražošanas iekārtas. Tādējādi nav novecojušas, konkurētnespējīgas ražošanas tehnikas, kuras dēļ būtu pārrauta cēloņsakarība starp dempinga importu no attiecīgajām valstīm un kaitīgo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari. Tādēļ šis apgalvojums jānoraida; un pagaidu regulas 161. apsvērumā noteiktie konstatējumi saistībā ar Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju ir apstiprināti.

(78)

Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, arī apšaubīja, ka kaitējumu varēja izraisīt nestabilie tirgus nosacījumi. Šai sakarā viņi atsaucās uz pagaidu tērauda cenas pieaugumu un lielo klientu vērā ņemamajām sarunu vadīšanas spējām.

(79)

Norādīts, ka tomēr pagaidu tērauda cenu pieaugums nav nodarījis nekādu kaitējumu izraudzītajiem Kopienas ražotājiem. Tieši otrādi – tas bija tiem labvēlīgs, jo uz laiku palielinājās rentabilitāte. Attiecībā uz lielo klientu ietekmi jānorāda, ka negodīga konkurence dempinga importa veidā būtiski uzlabo viņu sarunu vadīšanas spējas. Tādēļ var konstatēt tiešu saikni starp attiecīgo valstu importam un importētāju/izplatītāju darbībām. Tādēļ kopumā Kopienas tirgus nosacījumi nav pārrāvuši cēloņsakarību starp dempinga importam un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(80)

Kopumā, novērtējot iepriekšminētos viedokļus par cēloņsakarību, kā arī pagaidu regulas 151. līdz 162. apsvērumā noteikto iemeslu dēļ, ir apstiprināts, ka nav neviena cita faktora, kura dēļ būtu pārtraukta cēloņsakarība starp importu no piecām attiecīgajām valstīm kopumā un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(81)

Vairāki importētāji/izplatītāji un Taizemes ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pasākumi var nebūt Kopienas interesēs.

(82)

Importētāji/izplatītāji norādīja, ka pasākumi tieši ietekmētu viņu peļņas normu, jo tie nevarētu segt pasākumu izmaksas, nosakot pircējiem augstākas cenas.

(83)

Pirmkārt, ieinteresētās personas nepamatoja šos pieņēmumus. Bez tam, kā jau minēts pagaidu regulā, nav norādes, ka antidempinga pasākumi apdraudētu importētāju/izplatītāju ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt to peļņas norma attiecīgajā laikposmā būtu krietni virs Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes līmeņa. Tādēļ ir apstiprināts, ka visas importētāju/izplatītāju priekšrocības, kas var rasties, nepiemērojot antidempinga pasākumus, atsver Kopienas ražošanas nozares intereses novērst negodīgas un kaitējošas attiecīgo valstu tirdzniecības darbības. Tāpēc jāapstiprina konstatējumi, kas noteikti pagaidu regulas 164. līdz 170. apsvērumā.

(84)

Taizemes ražotāji eksportētāji pauda viedokli, ka pasākumu noteikšana palielinātu izmaksas Eiropas autorūpniecības nozarē, un tas būtu pret Kopienas interesēm. Tomēr viņi nepamatoja šo pieņēmumu par ietekmi uz lietotājiem. Uz pieejamās informācijas pamata, t. i., viena lietotāja atbilžu pamata, kurš ražo ritošā sastāva transportlīdzekļus, pasākumu ietekme uz pakārtotajiem lietotājiem būtu niecīga. Tādēļ jāapstiprina konstatējumi, kas noteikti pagaidu regulas 173. un 174. apsvērumā, saistībā ar lietotāju un patērētāju interesēm.

(85)

Pārbaudot dažādās iesaistītās intereses, ir apstiprināts, ka, ņemot vērā Kopienas intereses kopumā, pagaidu regulas 163. līdz 175. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nekādas intereses neatsver Kopienas ražošanas nozares intereses par antidempinga pasākumu noteikšanu, lai novērstu tirdzniecību izkropļojošo ietekmi, kāda ir dempinga importam.

(86)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu to, ka dempinga imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Lai noteiktu šādu pasākumu līmeni, ņēma vērā izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību un tādu maksājuma summu, kas vajadzīga, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(87)

Lai novērstu kaitējumu, nepieciešamo cenas paaugstinājumu noteica par katru uzņēmumu, salīdzinot vidējo svērto attiecīgā ražojuma importa cenu ar līdzīga ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Šo starpību izsaka procentos no CIF importa vērtības.

(88)

Cena, kas nerada kaitējumu, aprēķināta, summējot Kopienas produkcijas svērtās izmaksas un peļņas normu 5 %. Tā kā nav atsauksmju, apstiprina, ka šī peļņas norma ir norma, ko Kopienas ražošanas nozare varēja sasniegt, ja nebūtu dempinga importa. Tas atspoguļo iespējamo peļņas normu līdzīgām Kopienas ražošanas nozares ražojumu grupām, kurās nav negodīgas konkurences, piemēram, skrūvju un stiprinājumu veidiem, uz kuriem neattiecas pašreizējā izmeklēšanā esošo ražojumu KN kodi.

(89)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums jānosaka nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu importam no Ķīnas Tautas Republikas, Indonēzijas, Taivānas, Taizemes un Vjetnamas.

(90)

Attiecībā uz maksājuma līmeni diviem (viens Taivānas un viens ĶTR) ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, konstatēja, ka kaitējuma novēršanas pakāpe ir zemāka par dempinga starpību. Šādos gadījumos maksājuma līmenis jāierobežo līdz kaitējuma novēršanas pakāpei. Visos pārējos gadījumos maksājums jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam.

(91)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likmēm vajadzētu būt šādām.

(92)

Taizemes ražotāji eksportētāji vērsa uzmanību uz PTO Antidempinga nolīguma 15. pantu, kas paredz īpašu vērību pievērst jaunattīstības valstu īpašajam stāvoklim, apsverot antidempinga pasākumu noteikšanu. Tomēr netika pierādīts, ka šī lieta ietekmē svarīgas Taizemes intereses, kā noteikts ar šo noteikumu. Šādos apstākļos par atbilstošu jāuzskata antidempinga maksājuma piemērošana importam no Taizemes saskaņā ar iepriekšminētajām likmēm.

(93)

Šajā regulā minētās antidempinga maksājumu likmes atsevišķiem uzņēmumiem noteica, pamatojoties uz notiekošās izmeklēšanas konstatējumiem. Tādēļ tās atspoguļo šajā izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemērojamas vienīgi to attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Ievestie ražojumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar tā nosaukumu, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem konkrēti minētajiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(94)

Jebkura prasība piemērot šīs atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveides) nekavējoties jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pašmāju un eksporta pārdošanu, kas saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai ražošanas un pārdošanas uzņēmumu izmaiņām. Attiecīgā gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgie grozījumi, precizējot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuāli noteiktām maksājumu likmēm.

(95)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apjomu, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulas, t. i., Regulas (EK) Nr. 771/2005 noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē ar šo regulu noteiktā galīgā maksājuma apmērā. Ražotājiem eksportētājiem, kuriem galīgā maksājuma likme ir zemāka par pagaidu maksājuma likmi, pagaidām nodrošināto summu, kas pārsniedz galīgo maksājumu, būtu jāatbrīvo,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/14

(1)

Pēc izmeklēšanas (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 969/2000 (2) grozīja pasākumus, ko sākotnēji piemēroja ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 (3), kas, cita starpā, attiecas uz Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importu (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Komisija 2004. gada martā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), pēc savas ierosmes uzsāka spēkā esošo pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu, cita starpā, ar nolūku pārbaudīt, vai tie jāgroza, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības paplašināšanos līdz 25 valstīm 2004. gada 1. maijā (“paplašināšanās”).

(3)

Daļējās starpposma pārskatīšanas rezultāti liecināja, ka Kopienas interesēs ir pagaidām pielāgot spēkā esošos pasākumus, tādējādi izvairoties no pēkšņas un pārlieku negatīvas ietekmes tūlīt pēc paplašināšanās uz importētajiem un lietotājiem desmit jaunajās dalībvalstīs.

(4)

Tālab Komisija 2004. gada maijā ar Regulu (EK) Nr. 1002/2004 (5) uz vienu gadu pieņēma divu Krievijas ražotāju eksportētāju, proti, “JSC Silvinit” un “JSC Uralkali”, piedāvātos cenu labojumus. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 858/2005 (6) 2005. gada jūnijā pieņēma jaunus abu Krievijas ražotāju eksportētāju cenu labojumus, kas ir spēkā līdz 2006. gada 13. aprīlim. Turklāt, lai paredzētu izņēmumu no antidempinga maksājumiem, ko piemēro ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 par importu, ko veic saskaņā ar cenu labojumu noteikumiem, ar Regulu (EK) Nr. 992/2004 (7) grozīja Regulu (EEK) Nr. 3068/92.

(5)

Jānorāda arī, ka visas norādes uz “Kopienu” vai “15 dalībvalstu Kopienu” minētajā regulā jāuzskata par norādēm uz Kopienu tieši pirms paplašināšanās, ja vien nav norādīts citādi.

(6)

No uzņēmumiem “JSC Silvinit” un “JSC Uralkali” (“pieprasījuma iesniedzēji”) 2004. gada janvārī tika saņemti atsevišķi pieprasījumi veikt spēkā esošo pasākumu atsevišķu daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(7)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka normālās vērtības (kuras pamatā ir pašu izmaksas/iekšzemes cenas) un cenas eksportam uz Kopienu salīdzinājums liecinātu par dempinga neesību, kā arī sniedza pietiekamus sākumā šķietami pamatotus pierādījumus. Tāpēc, lai neitralizētu dempingu, līdzšinējā apmērā vairs nav jāturpina piemērot spēkā esošos pasākumus, kas bija pamatoti ar iepriekš noteiktajiem dempinga līmeņiem.

(8)

Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, konstatēja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un tā publicēja paziņojumus par uzsākšanu un uzsāka izmeklēšanu (8).

(9)

Izmeklēšana attiecās uz dempingu un aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 30. martam (“izmeklēšanas laikposms” jeb “IPP”).

(10)

Komisija eksportētājvalstu pārstāvjiem, pieprasījuma iesniedzējam un Kopienas ražošanas nozarei oficiāli paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu un visām tieši ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Komisija pieprasījumu iesniedzējiem nosūtīja arī anketas. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzējiem un no Krievijas eksportētāja, kas saistīts ar vienu uzņēmumu, kurš iesniedza pieprasījumu.

(11)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, un pārbaudīja atbildes uz anketas jautājumiem turpmāk minēto uzņēmumu telpās.

(12)

Ražojums ir tas pats, uz kuru attiecās iepriekšējā izmeklēšana, t. i., kālija hlorīds jeb KCl, un to tieši, sajauktu ar citiem mēslošanas līdzekļiem vai pārveidotu par komplekso mēslojumu, ko pazīst ar nosaukumu NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs), parasti izmanto par mēslošanas līdzekli lauksaimniecībā. Kālija saturs ir atšķirīgs, un to izsaka procentos no kālija oksīda (K2O) svara sausā bezūdens vielā. To izmanto arī par izejmateriālu dažu rūpniecības un farmaceitisko produktu ražošanā.

(13)

Kālija hlorīdu parasti laiž tirgū vai nu standarta/pulvera veidā (“standarta kālija hlorīds”), vai arī veidā, kas nav standarta veids, t. i., granulās (“granulētais kālija hlorīds”), taču ne tikai tādā. Ražojumu parasti iedala trijās pamatkategorijās atkarībā no K2O satura, proti:

(14)

Jāatgādina iepriekšējā izmeklēšanā konstatētais, ka par attiecīgo ražojumu ir uzskatāmi daži importēti īpaši maisījumi ar neparasti lielu kālija hlorīda saturu, uz kuriem neattiecas iepriekš norādītie KN kodi kālija hlorīdam. To secināja tādēļ, ka šādiem maisījumiem piemīt tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tiem ir tāds pats lietojums kā iepriekš minētajām pamatkategorijām. Tādējādi uz šiem maisījumiem, uz kuriem attiecas KN kodi ex 3105 20 10, ex 3105 20 90, ex 3105 60 90, ex 3105 90 91 un ex 3105 90 99, arī attiecināja pašreizējo izmeklēšanu, un arī tie uzskatāmi par attiecīgo ražojumu.

(15)

Ņemot vērā faktu, ka ražojumam, ko eksportē no Krievijas uz Kopienu, un ražojumam, ko ražo Krievijā un pārdod Krievijas iekšzemes tirgū, fizikālās un ķīmiskās īpašības neatšķiras, tos uzskatīja par līdzīgiem produktiem pašreizējās izmeklēšanas vajadzībām.

(16)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms noteica, vai katra pieprasījuma iesniedzēja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, salīdzinot ar tā kopējiem līdzīgo ražojumu pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par reprezentatīvu, ja katra pieprasījuma iesniedzēja līdzīgā produkta pārdošanas apjoms izmeklēšanas laikposmā iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no attiecīgā kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka abiem pieprasījuma iesniedzējiem attiecīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikposmā bijis reprezentatīvs.

(17)

Pēc tam, nosakot ražojumu veidus saskaņā ar TARIC kodiem, ar ko ražojumu klasificē (t. i., standarta kvalitāte vai kvalitāte, kas nav standarta kvalitāte, ieskaitot granulētos ražojumus), un pēc iesaiņojuma vai formas, kādā to pārvadā (t. i., bez taras, maisos vai konteineros), veica analīzi, vai katra veida ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Konkrētā veida ražojuma pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu tad, ja kopējais šā veida ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikposmā bija vismaz 5 % no salīdzināmā veida ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, to eksportējot uz Kopienu.

(18)

Veicot analīzi, konstatēja, ka viens ražotājs eksportētājs, proti, “JSC Silvinit”, tikai viena veida eksportēto ražojumu iekšzemes tirgū ir pārdevis reprezentatīvos daudzumos. Par pārējiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja, ka “JSC Uralkali” visu veidu eksportētos ražojumus iekšzemes tirgū ir pārdevis reprezentatīvos daudzumos.

(19)

Tika pārbaudīts, vai katra veida ražojumu pārdošanu iekšzemes tirgū var uzskatīt par parastu tirdzniecības apriti, nosakot to, cik liela daļa no kopējā konkrētā veida ražojuma pārdošanas apjoma bijuši rentabli pārdevumi neatkarīgiem klientiem.

(20)

Šajā sakarā konstatēja, ka “JSC Uralkali” visvairāk pārdotajam uz Kopienu eksportētajam ražojumu veidam (“visvairāk pārdotais eksportētais ražojums”), kura eksporta apjoms bija vairāk nekā 99 % no šāda eksporta, izmeklēšanas laikposmā pārdošanas cenām iekšzemes tirgū bijušas neparastas tendences. Konstatēja, ka izmeklēšanas laikposmā 77 % no visvairāk pārdotā eksportētā ražojuma pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū ir pārdots vienam klientam Krievijā un ka pārdošanas cena šim konkrētajam klientam viena mēneša laikā izmeklēšanas laikposma vidū palielinājās vairāk nekā divas reizes. Šā paša citiem iekšzemes klientiem pārdotā veida ražojuma cena tajā pašā laika arī palielinājās, bet tikai par aptuveni 40 %. Pārbaudot citu veidu iekšzemes tirgū pārdotā kālija hlorīda cenu, atklāja, ka izmeklēšanas laikposmā bijis līdzīgs cenu palielinājums par aptuveni 40 %.

(21)

Ņemot vērā šo konkrēto tirgus situāciju attiecībā uz cenu svārstībām, kas bija raksturīgas tā veida ražojumiem, kas galvenokārt izmantoti dempinga starpības aprēķiniem, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka šādus pārdošanas apjomus nav iespējams pienācīgi salīdzināt. Ņemot vērā, cik liela nozīme šādai pārdošanai ir konkrētā veida ražojumu pārdošanas apjomā iekšzemes tirgū un cik svarīgi šā veida ražojumi ir kopējā kālija hlorīda apjomā, ko attiecīgais uzņēmums eksportē uz Kopienu, tiek uzskatīts, ka nav pamatoti neņemt vērā šo konkrēto pārdošanu konkrētajam klientam. Konstatēja, ka atlikušais konkrētā veida ražojumu pārdošanas apjoms citiem klientiem ir par 5 % mazāks nekā slieksnis, ko uzskata par vajadzīgu, lai pārdošanas apjomu atzītu par reprezentatīvu. Tādējādi šā veida ražojumu normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām, kam pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un ražošanas izmaksas un peļņa samērīgā apmērā. Pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu attiecas izmeklēšana.

(22)

Uzņēmums “Uralkali” norādīja, ka pamatregulas 2. panta 3. punktā paredzētā “konkrētā tirgus situācija” nav attiecināma uz attiecīgā ražojuma pārdošanu konkrētajam klientam un tādēļ, lai noteiktu normālo vērtību, jāizmanto attiecīgā veida ražojuma iekšzemes cenas. Šajā ziņā tika apgalvots, ka i) pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumi nebūtu piemērojami “mākslīgi paaugstinātām cenām” un ii) īpašu nosacījumu piemērošana vienam konkrētam klientam nebūtu uzskatāma par visa Krievijas iekšzemes tirgus “konkrēto tirgus situāciju”. Turklāt tika apgalvots, ka konkrētās cenas radījuši “tirgus spēki” un ka tās atbilst “faktiskajai tirgus situācijai”.

(23)

Attiecībā uz iepriekšminēto jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 3. punktā minētās konkrētās tirgus situācijas nav attiecināmas uz visiem gadījumiem un ka konkrētais tirgus, cita starpā, jānovērtē, ņemot vērā cenu atšķirības un tendences, nevis tikai cenu absolūto līmeni. Šajā gadījumā gan darījumi, kas saistīti ar mazām cenām, gan darījumi, kuri saistīti ar lielām cenām, aprēķinos netika ņemti vērā, jo tie neatbilst cenu līmenim ilgā laikā un nešķiet, ka šīs cenas noteikuši tirgus spēki, tāpēc ka šādas tendences netika konstatētas neviena cita veida ražojumam un nevienam citam “Uralkali” klientam. Otrkārt, pamatregulas 2. panta 3. punktā paredzēts, ka normālo vērtību var aprēķināt situācijās, kad “…konkrētā tirgus situācija neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu…”. Tātad – un tas attiecas uz konkrēto gadījumu – nosakot normālo vērtību, nepārprotami ir atļauts neņemt vērā pārdošanas apjomus klientiem, ko uzskata par tādiem, kuru dēļ nevar veikt pienācīgu salīdzināšanu. Šis secinājums neattiecas uz visu Krievijas tirgu, bet pārsvarā uz minēto pārdošanu, ko veicis uzņēmums “Uralkali”.

(24)

Attiecībā uz uzņēmumu “JSC Silvinit” gadījumā, ja tāda veida ražojumu pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar vai lielāka par vienības izmaksām, pārsniedzis 80 % no minētā veida ražojumu kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā veida ražojumu vidēja svērtā cena bijusi vienāda ar var lielāka par koriģētajām vienības izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktiskajām iekšzemes cenām, ko aprēķināja kā visu minēto ražojumu vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikposmā, neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(25)

Uzņēmuma “JSC Silvinit” pārējo veidu ražojumiem, ko par iekšzemes cenām pārdeva daudzumos, kas nebija pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai, piemērojama citāda metode. Šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu izmantoja salikto normālo vērtību. Normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot koriģētu eksportēto ražojumu veidu vienības izmaksas, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu samērīgu procentuālo attiecību un samērīgu peļņas normu, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu attiecas izmeklēšana.

(26)

Uzņēmums “Uralkali” apgalvoja, ka peļņas normā, kas izmantota normālās vērtības aprēķiniem, nav pienācīgi ņemtas vērā gāzes izmaksu korekcijas, jo dati par peļņu, ko izmantoja normālās vērtības aprēķiniem, gūti no uzņēmuma uzskaites dokumentiem pirms korekciju izdarīšanas. Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievaddaļu normālās vērtības aprēķiniem jāizmanto faktiskā peļņas summa, ko uzņēmums guvis iekšzemes tirgū.

(27)

Attiecībā uz enerģijas izmaksām, piemēram, elektrības un gāzes izmaksām, ko izmanto ieguves rūpniecībā un attiecīgā ražojuma ražošanā, izmeklēšanā noteica, ka tās procentuāli ir ievērojama daļa no kopējām kālija hlorīda ražošanas izmaksām ne tikai Krievijā, bet arī citās ražotājvalstīs. Šajā ziņā Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka tās enerģijas izmaksas uz vienu elektrības un gāzes vienību, ko maksājuši Krievijas uzņēmumi elektrības un gāzes piegādātājiem, saprātīgi spriežot, neatbilst pirktās elektrības un gāzes faktiskajām ražošanas izmaksām.

(28)

Ņemot vērā šos apgalvojumus, tika uzskatīts, ka šajā gadījumā ir lietderīgi salīdzināt arī pieprasījuma iesniedzēju pirktās enerģijas izmaksas uz vienību ar attiecīgajām izmaksām, kas rodas citam lielam kālija hlorīda ražotājam, kas izmanto līdzīgas ražošanas metodes, kam ir līdzīgs noiets un līdzīgas dabiskās priekšrocības. Krievijā nav citu kālija hlorīda ražotāju, tādēļ šādu informāciju meklēja un ieguva no liela kālija hlorīda ražotāja Kanādā.

(29)

Sniegtie dati liecināja, ka Kanādas ražotāja enerģijas pieprasījums ir līdzīgs pieprasījuma iesniedzēju Krievijas ražotāju pieprasījumam un ka elektrību un gāzi, ko pērk šis uzņēmums, iegūst no vietējās hidroelektrostaciju elektroenerģijas un lielām gāzes atradnēm – tāpat kā elektrību un gāzi, ko izmanto Krievijas uzņēmumi. Salīdzinājumā atklāja, ka elektrības vienības izmaksas, ko maksā Kanādas ražotājs, nav sevišķi līdzīgas Krievijas ražotāju maksātajām.

(30)

Attiecībā uz gāzes piegādi, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti publicētajā Krievijas gāzes piegādātāja “OAO Gazprom” (kura reģionālais izplatītājs piegādāja gāzi arī attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem) gada ziņojuma par 2003. gadu, konstatēja, ka gāzes iekšzemes cenas, ko maksājuši abi Krievijas ražotāji, atbildušas aptuveni vienai piektajai daļai no Krievijas eksporta cenas. Tajā pašā ziņojumā skaidri norādīts, ka ““OAO Gazprom” iekšzemes tirgū nav guvis peļņu”. Kaut arī nav oficiālas informācijas par Krievijas iekšzemes gāzes cenu rentabilitāti, citāti no Krievijas valdības avotiem presē kopā ar datiem, kas gūti no specializētiem tirgus informācijas avotiem un valdības tīmekļa vietnēm noteikti liecina par to, ka gāzes cenas, ko maksā iekšzemes klienti, nebūt nav tādas, kas sedz izmaksas. Turklāt gāzes cena, ko maksāja abi Krievijas ražotāji, bija ievērojami mazāka nekā gāzes cena, kuru maksāja Kanādas ražotāji.

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka cenas, ko izmeklēšanas laikposmā Krievijas reģionālais gāzes piegādātājs prasīja no Krievijas kālija hlorīda ražotājiem, nevarētu pienācīgi atbilst izmaksām, kas saistītas ar gāzes ražošanu, salīdzinājumā ar Krievijas gāzes eksporta cenām un ar Kanādas gāzes piegādātāja cenām, ko maksā Kanādas lielākie rūpnieciskie lietotāji. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu attiecībā uz katru pieprasījuma iesniedzēju tika izdarīta ražošanas izmaksu korekcija. Šo korekciju izdarīja, izmantojot informāciju par eksporta gāzes cenu, transporta neto izmaksas, muitas izvešanas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli, jo nebija cita atbilstīga pamata.

(32)

Par to viens pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka ar gāzi saistītie maksājumi ir pienācīgi atspoguļoti uzskaites dokumentos, tādēļ korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nav vajadzīga. Atbildot uz šo argumentu, runa nav par to, vai uzņēmums pareizi iegrāmatojis samaksātās rēķinos prasītās cenas, bet par to, vai korekciju pamato fakts, ka pirktās gāzes cena nav samērīga ar gāzes ražošanas un izplatīšanas izmaksām.

(33)

Par gāzes izmaksu korekciju Krievijas iestādes arī norādīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā atšķirīgās transportēšanas izmaksas iekšzemes tirgū rūpnieciskām vajadzībām pārdotajai gāzei un eksportam pārdotajai gāzei. Jāatgādina (sk. 31. apsvērumu), ka salīdzinājums, kura dēļ izdarīta korekcija, attiecās uz uzņēmumu faktiski samaksātajām gāzes cenām un Krievijas gāzes piegādātāja “OAO Gazprom” iekasētajām eksporta cenām eksportam no Krievijas, transporta neto izmaksām, muitas izvešanas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(34)

Viens pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tam 2004. gada pirmajā ceturksnī (t. i., izmeklēšanas laikposma pēdējā ceturksnī) bijušas ievērojami mazākas vienības ražošanas izmaksas, jo bijusi lielāka efektivitāte un mazākas apkopes izmaksas, un ka šīs mazākās vienības izmaksas uzskatāmas par pamatu ražošanas izmaksu noteikšanai visam izmeklēšanas laikposmam. Šis pieprasījums netika apmierināts, jo šādas izmaksas nosakāmas visam izmeklēšanas laikposmam, nevis tikai ņemot vērā izmaksas kādā īsākā izņēmuma laikposmā.

(35)

Par ražošanas izmaksām Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēju ražošanas izmaksu noteikšanai pamatlīdzekļu nolietojums jāpamato ar pamatlīdzekļu aizstāšanas izmaksām (piem., jaunas šahtas un mašīnas u. c.) Šajā ziņā tika apgalvots, ka nolietojums, ko saskaņā ar ierasto praksi pamatotu ar pamatlīdzekļu iegādes (vēsturisko) vērtību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu pienācīgi neatbilstu izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Tādēļ tika norādīts, ka vajadzīga Krievijas ražotāju izmaksu pozitīva korekcija.

(36)

Attiecībā uz šo norādi tika apgalvots, ka nolietojums, kas pamatots ar pamatlīdzekļu iegādes vērtību un atlikušo lietojuma vērtību, šķiet, atbilst uzskaites praksei ieguves rūpniecībā. Tādēļ, lai noteiktu, vai nolietojums, kas ņemts vērā datos par ražošanas izmaksām, pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu, izmeklēšana vērsa uzmanību uz veidu, ka noteikta pamatlīdzekļu vēsturiskā vērtība.

(37)

Šajā ziņā pārbaudes apmeklējumos Krievijā uz vietas atklāja, ka to pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz novērtēšanu, kuru veica 1993. gada privatizācijas procesā. Šo pamatlīdzekļu vērtību pēc tam pārskatīja 1993.–1997. gadā, piemērojot “pārvērtēšanas koeficientus”, ko noteikusi Krievijas valdība, lai cīnītos pret hiperinflāciju. Ievērojot Krievijas valdības dekrētu, 1997. gadā neatkarīgi vērtētāji veica pamatlīdzekļu neatkarīgu novērtēšanu. Nosakot šo pamatlīdzekļu vērtību, pieņēma trīs pamatkritērijus, no tiem viens bija pamatlīdzekļu aizstājējvērtība. Šo neatkarīgo novērtējumu rezultāts atspoguļots pieprasījuma iesniedzēju 1998. gada sākuma bilancē.

(38)

Tomēr, kaut arī tika veikta sākotnējo vērtību pozitīva novērtēšana, tika norādīts, ka pieprasījuma iesniedzēju pamatlīdzekļu vērtības, izteiktas kā produkcijas un pamatlīdzekļu vērtības attiecība, joprojām ir ievērojami mazāka nekā pamatlīdzekļu vērtība tajos uzņēmumos, kas veido Kopienas ražošanas nozari, un lielam Kanādas ražotājam ar līdzīgu ieguves un ražošanas jaudu. Novērtējumā tomēr nav ņemta vērā novecošana un tas, ka Krievijas ražotāju pamatlīdzekļu tehnoloģiskais līmenis bijis zemāks pirms privatizācijas 1993. gadā.

(39)

Tāpēc netiek uzskatīts par iespējamu, ka pašlaik varētu izdarīt nolietojuma izmaksu korekciju datos par ražošanu, kas izmantoti, lai pieprasījuma iesniedzējiem noteiktu normālo vērtību, jo nav bijis pamatotu pierādījumu, kas liecinātu, ka nolietojums nav pareizi atspoguļots ražotāju eksportētāju uzskaites dokumentos.

(40)

Arī Kopienas ražošanas nozare norādīja, ka ražošanas izmaksu aprēķinos jāņem vērā dabas aizsardzības izmaksas, salīdzinot tās ar šādām izmaksām, kas radušās Kopienas ražotājiem. Tomēr tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējiem radušās šādas izmaksas un ka tās ir ņemtas viņu ražošanas izmaksu aprēķinos. Attiecībā uz to, vai šādām izmaksām jābūt līdzīgā samērā vai lielumā kā Kopienas ražotāju izmaksām, tiek uzskatīts, ka korekcijas nav vajadzīgas, ja vien pieprasījuma iesniedzēji nodrošina dabas aizsardzības līmeni, ko noteikušas Krievijas iestādes, un ja izmaksas, kas radušās, lai panāktu šādu līmeni, ir pareizi atspoguļotas grāmatvedības uzskaitē. Tika konstatēts, ka abi pieprasījuma iesniedzēji tam atbilst, tādēļ attiecībā uz vides izmaksām korekcijas nebija vajadzīgas.

(41)

Attiecībā uz “Silvinit” tika konstatēts, ka izmeklēšanas laikposmā lielākā daļa uzņēmuma kālija hlorīda pārdošanas darījumu uz Kopienu tika izdarīti nesaistītam Šveices tirdzniecības uzņēmumam. Pašreizējās izmeklēšanas vajadzībām un ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cenas aprēķināšanai ņēma vērā cenas, ko šis tirdzniecības uzņēmums faktiski samaksājis vai kas tam jāmaksā uzņēmumam “Silvinit”.

(42)

Tomēr tika konstatēts, ka divi darījumi veikti ar “Silvinit” saistītā Krievijas tirdzniecības uzņēmuma “International Potash Company” (“IPC”) starpniecību saistītam uzņēmumam Beļģijā, proti, “Ferchimex AS” (“Ferchimex”), kas pārstrādāja importēto kālija hlorīdu ražojumā, uz kuru neattiecas izmeklēšana. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu cenas, ko “IPC” iekasēja no “Ferchimex”, var neņemt vērā, ja tās uzskata par neuzticamām. Tika norādīts, ka abos darījumos pārdošanas cena uzņēmumam “Ferchimex” bija lielā mērā līdzīga cenai par tā paša veida ražojumiem, ko pārdod neatkarīgiem klientiem Kopienā. Turklāt abi darījumi attiecās tikai uz nelieliem daudzumiem. Tādēļ tos abus ņēma vērā kopējā eksporta cenas noteikšanā

(43)

Attiecībā uz “Uralkali” tika konstatēts, ka izmeklēšanas laikposmā visi uzņēmuma kālija hlorīda pārdošanas darījumi uz Kopienu tika izdarīti tieši vairumtirgotājam Kiprā, proti, “Fertexim Ltd”, kas bija “Uralkali” ekskluzīvais izplatītājs. Šiem pārdevumiem eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, t. i., pamatojoties uz cenām, ko faktiski samaksājis “Fertexim” vai kas tam jāmaksā.

(44)

Abiem pieprasījuma iesniedzējiem normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(45)

Tādējādi attiecīgā gadījumā un ja to pamatoja pierādījumi, tika izdarīti atšķirību pielāgojumi attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, kraušanas un papildu izmaksām, kā arī iepakošanas un kredīta izmaksām.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu katram ražotājam eksportētājam koriģētā vidējā svērtā normālā vērtība pēc ražojumu veida tika salīdzināta ar koriģēto vidējo svērto eksporta cenu katram uz Kopienu pārdotajam attiecīgā ražojuma veidam.

(47)

Salīdzinājumā abiem attiecīgajiem uzņēmumiem konstatēja dempingu, tomēr ievērojami mazākā mērā, nekā konstatēts iepriekš. Visu uz Kopienu eksportēto ražojumu vidējā svērtā vērtība, izteikta procentos no kopējās CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, tādēļ konstatētā dempinga starpība bija šāda.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika veikta analīze par to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par ilgstošu. Šajā ziņā tika konstatēts, ka dempinga starpības mainījās tādēļ, ka samazinājās pieprasījuma iesniedzēju normālā vērtība.

(49)

Šajā ziņā jānorāda, ka pašreizējā izmeklēšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju izmaksām un cenām. Turklāt pretēji iepriekšējās izmeklēšanas konstatējumiem pēdējos divos gados kālija patēriņš pēdējos nedaudzajos gados ir nepārprotami palielinājies, un kopumā pārdošanas cenas iekšzemes tirgū abiem Krievijas ražotājiem ir rentablas.

(50)

Attiecībā uz eksporta pārdošanas cenu noturīgumu ārpuskopienas tirgos neviens pieprasījuma iesniedzējs nespēja sniegt detalizētus datus par katra ražotāja katru darījumu. Tomēr tika sniegti apkopoti dati, kas iedalīti pēc galamērķa valsts un ražojumu veida. Uzskatīja, ka pašreizējai daļējai starpposma pārskatīšanai ar to pietiek, jo pārdošanas cenas minētajos tirgos precīzi noteikt nav obligāti. Komisija nespēja precīzi noteikt pārdošanas cenas katrai valstij, jo nebija detalizētu datu un ņemot vērā i) pārdošanas vajadzībām veiktās piegādes dažādību (piem., CIF, FOB, FCA u. c.), ii) atšķirīgos loģistikas paņēmienus un kombinācijas (piem., dzelzceļa + jūras pārvadājumi, tikai dzelzceļa pārvadājumi utt.), iii) attālumu, transporta un apstrādes izmaksu atšķirības uz dažādiem galamērķiem Āzijā un Dienvidamerikā. Tomēr bija norādes par to, ka pārdošanas cenas ārpuskopienas tirgos, neņemot vērā transporta izmaksas, ir tādā pašā līmenī kā pārdošanas cenas Kopienā.

(51)

Ņemot vērā visus šos faktorus, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi grozīt spēkā esošos pasākumus, ciktāl tie attiecas uz pieprasījuma iesniedzējiem, samazinot dempinga starpību līdz līmenim, kas konstatēts pašreizējā izmeklēšanā.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājumu summa nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību, bet tai jābūt mazākai nekā minētajai starpībai, ja šādi mazāki maksājumi būtu pienācīgi, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Pašreizējie maksājumi pieprasījumi ir aprēķināti, pamatojoties uz dempinga starpību, un jaunās dempinga starpības ir mazākas nekā iepriekš aprēķinātās, tādēļ maksājumi jāpielāgo mazākajai izmeklēšanā konstatētajai dempinga starpībai, proti, 23 % “JSC Silvinit” un 12,3 % “JSC Uralkali”.

(53)

Ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija pamatā ieteikumam grozīt sākotnēji ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 piemērotos antidempinga maksājumus. Tām tika dota iespēja izteikt komentārus un pieprasīt uzklausīšanu. Attiecīgā gadījumā tika ņemti vērā visi saņemtie komentāri.

(54)

Pēc svarīgāko faktu un apsvērumu konstatēšanas, kas bija pamatā ieteikumam grozīt sākotnēji ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 piemērotos antidempinga maksājumus, abi pieprasījuma iesniedzēji saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu labojumus.

(55)

Ar Lēmumu 2005/802/EK (9) Komisija pieņēma pieprasījuma iesniedzēju piedāvātās cenas. Iemesli cenu labojumu pieņemšanai ir izklāstīti minētajā lēmumā.

(56)

Spēkā esošie pasākumi ir piemērojami precēm, uz kurām attiecas astoņi KN kodi, un tie ir saistīti ar fiksētām summām no EUR 19,61 par tonnu līdz EUR 40,63 par tonnu atkarībā no ražojumu veida. Pašreizējās izmeklēšanas laikposmā tomēr tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēji uz Kopienu eksportējuši tikai tāda veida ražojumus, uz kuriem attiecas viens KN kods.

(57)

Tādējādi, ņemot vērā, ka nav informācijas par citiem ražojumu veidiem un ka konkrētais attiecīgā veida kālija hlorīds pašlaik šķiet visvairāk tirdzniecībā laistais, par vissamērīgāko pieeju, kā īstenot grozītos maksājumus, uzskata visu fiksēto summu aizstāšanu ar vienotu procentuālo maksājumu visu veidu kālija hlorīdam, ko ražo pieprasījuma iesniedzēji,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 1.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Importētos ražojumus, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, atbrīvo no antidempinga maksājumiem, kurus piemēro saskaņā ar 1. pantu, ja vien tos ražojuši uzņēmumi, no kuriem Komisija pieņēmusi cenu labojumus un kuru nosaukumi norādīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 858/2005 un Komisijas Lēmumā Nr. 2005/802/EK, kas palaikam grozīti, un ja tie importēti atbilstīgi šo pašu Kopienas aktu noteikumiem.”

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/22

(1)

Padome 1993. gada 9. septembrī ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes velosipēdu importam piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā (“sākotnējie pasākumi”). Pēc tam, kad tika veikta izmeklēšana attiecībā uz apiešanu, 1997. gada 18. janvārī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 šo maksājumu attiecināja arī uz noteiktu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu importu.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Padome 2000. gada 14. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (3) nolēma, ka iepriekšminētos pasākumus jāsaglabā.

(3)

Pēc starpposma pārbaudes saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome 2005. gada 14. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005 grozīja galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu. Grozītā maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu ir 48,5 %.

(4)

Komisija saņēma pieprasījumu, ko iesniedza Giant China Co., Ltd. – (“pieprasījuma iesniedzējs”), par daļējās starpposma pārbaudes veikšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija iesniedzēja sniegtie prima facie pierādījumi tam, ka ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti pasākumi, un ka tās ir ilgstoša rakstura izmaiņas. Pieprasījuma iesniedzējs, inter alia, apgalvoja, ka ir būtiski mainījušies apstākļi attiecībā uz tirgus ekonomikas statusu (“TES”). Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka tagad atbilstot prasībām TES piešķiršanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, kas apliecina, ka salīdzinot normālo vērtību, kas balstīta uz pašizmaksu/cenu vietējā tirgū un tās eksporta cenu uz paplašināto ES, tiktu radīta būtiska dempinga starpība, kas būtu ievērojami zem spēkā esošo pasākumu nodrošinātā līmeņa. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs izvirzīja apgalvojumu, ka pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama.

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, 2005. gada 19. februārī publicējot paziņojumu (4), sāka daļējo starpposma pārbaudi, attiecinot to tikai uz pārbaudi, vai pieprasītājs darbojies tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai arī izpildījis prasību par individuālās maksājuma likmes piemērošanu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

(7)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu un TES pieprasījuma veidlapu.

(8)

Izmeklēšanas laikposms ilga no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā “izmeklēšanas laikposms” vai “IP”).

(9)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājam eksportētājam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par to, ka tiek sākta pārbaude. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paust savus apsvērumus, iesniegt informāciju, sniegt papildu pierādījumus un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas norādīts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(10)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, uz ko attiecas sākotnējā un iepriekšējā izmeklēšana, t. i., divriteņi un pārējie velosipēdi (tostarp kravas trīsriteņi) bez motora, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 8712 00 10, 8712 00 30 un 8712 00 80 (“attiecīgais ražojums”). Netika atrasti pierādījumi tam, ka apstākļi attiecībā uz attiecīgo ražojumu kopš pasākumu noteikšanas būtu būtiski mainījušies.

(11)

Ar Regulu 1095/2005 veiktās izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas iesnieguši TES pieteikumus, neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem minētās regulas 31., 32. un 33. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ. Pieprasījuma iesniedzējs bija to uzņēmumu starpā, kam pēc minētās izmeklēšanas atteica TES piešķiršanu.

(12)

Ņemot vērā to, ka iepriekšējās izmeklēšanas atzinumi par TES pieprasījumiem paliek spēkā arī 2004. gadā, t. i., pašreizējā IP, pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju tika nolemts pieprasījuma iesniedzējam TES nepiešķirt, jo tas neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(13)

Iepriekšējās izmeklēšanas gaitā arī konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas pieprasījuši AR piešķiršanu, neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām atsevišķa režīma piešķiršanai nepieciešamajām prasībām Regulas 1095/2005 45., 46. un 47. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs bija to uzņēmumu starpā, kas saskaņā ar iepriekšējo izmeklēšanu neatbilda atsevišķa režīma piešķiršanai nepieciešamajām prasībām. Minētās izmeklēšanas atzinumi paliek spēkā arī attiecībā uz pašreizējās izmeklēšanas IP. Šajā sakarā tika atzīts, ka visus ĶTR ražotājus eksportētājus skar būtiska valsts ietekme attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta cenām un daudzumiem, kā paskaidrots 13. apsvērumā. Tādēļ tika secināts, ka saskaņā ar pašreizējo izmeklēšanu pieprasījuma iesniedzējs neatbilst individuālā režīma piešķiršanai nepieciešamajām prasībām.

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasījuma iesniedzējam nevarēja piešķirt ne TES, ne AR. Pamatojoties uz šo, tiek uzskatīts, ka pieprasījuma iesniedzēja gadījumā apstākļi attiecībā uz dempingu nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar situāciju tās izmeklēšanas laikā, pēc kuras grozīja pasākumus. Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu daļējā starpposma pārbaude attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importu Kopienā jāizbeidz, negrozot spēkā esošos pasākumus,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/24

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/26

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2005. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2005. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tādēļ jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/28

(1)

Lai izvairītos no cilvēku veselības apdraudējuma un šķēršļiem brīvai preču apritei, ar Komisijas 2002. gada 20. februāra Direktīvu 2002/16/EK par dažu epoksiatvasinājumu izmantošanu materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2), nosaka īpatnējās migrācijas robežu attiecībā uz (2,2-bis(4-hidroksifenil)propān-bis(2,3-epoksipropil)ēteri, (“BADGE”, t.i., bisfenol-A diglicidilēteri), bis(hidroksifenil)metān-bis(2,3-epoksipropil)ēteriem “BFDGE”, t.i., bisfenol-F diglicidilēteri) un novolaka glicidilēteru (NOGE) un dažiem to atvasinājumiem.

(2)

Direktīva 2002/16/EK nosaka, ka BFDGE un NOGE lietošana atļauta tikai līdz 2004. gada 31. decembrim. Attiecībā uz BADGE pārejas periods tika pagarināts līdz 2005. gada 31. decembrim, gaidot paredzēto jaunu toksikoloģijas datu iesniegšanu un to novērtējumu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (turpmāk – “iestāde”).

(3)

Nepieciešamie BADGE toksikoloģijas dati ir iesniegti. Iestāde secinājusi, ka BADGE, BADGE.H2O un BADGE.2H2O nerada bažas par to kancerogenitāti un genotoksicitāti in vivo un ka attiecībā uz BADGE, BADGE.H2O un BADGE.2H2O var noteikt pieļaujamo dienas devu 0,15 mg/kg ķermeņa masas. Tādēļ attiecībā uz BADGE BADGE.H2O un BADGE.2H2O var noteikt augstāku īpatnējās migrācijas robežu SML(T). Attiecībā uz BADGE hlorhidrīniem, ņemot vērā, ka nav genotoksicitātes datu in vivo, iestāde uzskata, ka pašreizējā īpatnējās migrācijas robeža 1 mg/kg pārtikai vai pārtikas aizstājējiem joprojām ir piemērota.

(4)

Tādēļ saskaņā ar šo regulu Kopienā no 2006. gada 1. janvāra atļauts pārdot un lietot tādus materiālus un izstrādājumus, kas satur BADGE.

(5)

Nepieciešamie toksikoloģijas dati par NOGE un BFDGE nav savlaicīgi iesniegti, lai iestāde tos varētu novērtēt un atļaut turpināt to lietošanu. Tādēļ saskaņā ar Direktīvu 2002/16/EK no 2005. gada 1. janvāraBFDGE un NOGE lietošana un/vai klātbūtne nav atļauta. Tomēr ir jāatļauj izlietot esošos krājumus.

(6)

Attiecībā uz lieliem konteineriem BADGE, NOGE un BFDGE lietošana un/vai klātbūtne ir atļauta. Lielā tilpuma/virsmas laukuma attiecība, ilgā ekspluatācija, kas samazina migrāciju un tas, ka saskare ar pārtikas produktiem notiek apkārtējās vides temperatūrā, rosina uzskatīt, ka nav vajadzības noteikt migrācijas robežu attiecībā uz BADGE, NOGE un BFDGE šādos konteineros.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. pantu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, uz kuriem attiecas īpaši pasākumi, jābūt rakstiskam paziņojumam, kurā norādīts, ka tie atbilst noteikumiem, kas piemērojami šiem materiāliem un izstrādājumiem. Līdz šim Direktīvā 2002/16/EK šāda prasība nav bijusi iekļauta. Tādēļ šāds pienākums ir jāievieš un jānosaka pārejas periods.

(8)

Ņemot vērā nepieciešamos grozījumus un, lai uzlabotu precizitāti, Direktīva 2002/16/EK ir jāaizstāj ar jaunu regulu.

(9)

Direktīvā 2002/16/EK paredzēts, ka prasības attiecībā uz BADGE, BFDGE un NOGE neattiecas uz materiāliem un izstrādājumiem, kas nonākuši saskarē ar pārtikas produktiem līdz 2003. gada 1. martam. Šos materiālus un izstrādājumus joprojām var laist tirgū, ja uz tiem norādīts iepildīšanas datums. Minēto datumu var aizstāt ar norādi “Derīgs līdz…”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (3) vai cita veida norādi, piemēram, partijas numuru, kas nepieciešams saskaņā ar Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvu 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (4), attiecībā uz pārtiku, kas iepakota šādā materiālā un izstrādājumos, ja pastāv saikne starp minēto norādi un iepildīšanas datumu, lai iepildīšanas datumu vienmēr varētu noteikt.

(10)

Tādēļ Direktīva 2002/16/EK ir jāatceļ.

(11)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

2,2-bis(4-hidroksifenil)propān-bis(2,3-epoksipropil)ēteris, turpmāk, BADGE (CAS Nr. 001675-54-3),un daži tā atvasinājumi;

b)

bis(hidroksifenil)metān bis(2,3-epoksipropil)ēteri, turpmāk – BFDGE (CAS Nr. 039817-09-9);

c)

citi novolaka glicidilēteri, turpmāk – NOGE.

a)

materiāli un izstrādājumi, kas izgatavoti no jebkura veida plastmasas;

b)

materiāli un izstrādājumi, kas pārklāti ar virsmas pārklājumiem;

c)

un adhezīvi.

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/33

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 887/2005 (2) uzsāka Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā noteikto krīzes destilāciju attiecībā uz dažiem Grieķijā ražotajiem vīniem.

(2)

Šī ir pirmā reize, kad krīzes destilāciju piemēro Grieķijā, tādēļ sistēmas palaišanā tika konstatētas dažas praktiska rakstura grūtības. Daži ražotāji, kas vēlas veikt destilāciju, var nepaspēt noteiktajā termiņā piegādāt vīnu destilācijai. Lai nodrošinātu pasākuma efektivitāti, Regulā (EK) Nr. 887/2005 noteiktais vīna piegādes termiņš destilācijas rūpnīcai attiecīgi jāpagarina līdz 2006. gada 31. janvārim.

(3)

Tādēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 887/2005.

(4)

Lai nodrošinātu pasākuma nepārtrauktību, šī regula jāpiemēro no 2005. gada 15. novembra.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/34

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/35

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2002/72/EK (2) nosaka monomēru un citu izejvielu sarakstu, kuras atļauts lietot plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā. Ņemot vērā jauno informāciju par šādu vielu riska novērtējumu, daži monomēri, ko pagaidām valstī atļauts lietot, kā arī daži jauni monomēri ir jāiekļauj Kopienas atļauto vielu sarakstā, kas noteikts ar šo direktīvu.

(2)

Direktīvā 2002/72/EK ir iekļauts arī daļējs piedevu saraksts, kuras var izmantot plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā. Šis saraksts ir jāgroza, un tajā jāiekļauj citas piedevas, kuras ir novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”).

(3)

Attiecībā uz dažām vielām ir jāgroza Kopienas līmenī jau noteiktie ierobežojumi, ņemot vērā jaunāko informāciju. Jo īpaši attiecībā uz epoksidētu sojaspupu eļļu (ESBO) iestāde ieteikusi samazināt tās īpatnējo migrācijas robežu (SML) PVH vāku blīvēm, kas satur minēto vielu un ko izmanto, lai aiztaisītu stikla burkas, kurās ir zīdaiņu pārtika un pārtika zīdaiņu piebarošanai vai kurās ir apstrādāta graudaugu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem. Faktiski iestāde norādījusi, ka zīdaiņi, kas šādu pārtiku regulāri lieto, tiek pakļauti minētās vielas iedarbībai un tādējādi var tikt pārsniegta pieļaujamā diennakts deva. Tādēļ SML attiecībā uz ESBO tieši minētajiem lietojumiem ir samazināts no 60 uz 30 mg/kg pārtikas vai pārtikas aizstājēja, vienlaikus nemainot daudzumu visiem citiem lietojumiem.

(4)

Ir jāparedz pārejas periods attiecībā uz tām PVH vāku blīvēm, kuru sastāvā ir epoksidēta sojaspupu eļļa, ko lieto stikla burku aizvākošanai un kas nonāk saskarē ar pārtiku pirms 2006. gada 19. novembra.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/72/EK.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

a)

no 2006. gada 19. novembra varētu notikt to plastmasas materiālu un priekšmetu tirdzniecība un lietošana, kas var nonākt saskarē ar pārtikas produktiem un kas atbilst šai direktīvai;

b)

no 2007. gada 19. novembra Kopienā tiktu aizliegta to plastmasas materiālu un priekšmetu ražošana un imports, kas var nonākt saskarē ar pārtikas produktiem un kas neatbilst šai direktīvai.

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/46

(1)

Padome 2003. gada 25. novembrī pilnvaroja Komisiju Kopienas vārdā risināt sarunas, lai pārskatītu 1986. gada Starptautisko nolīgumu par olīveļļu un galda olīvām, kurā labojumi un grozījumi izdarīti 1993. gadā un kura termiņš pēdējo reizi pagarināts 2004. gadā.

(2)

2005. gada 29. aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē, kas bija veltīta tam, lai apspriestu nākamo starptautisko nolīgumu par olīveļļu un galda olīvām, tika pieņemts jaunais starptautiskais nolīgums par olīveļļu un galda olīvām.

(3)

2005. gada Starptautiskais nolīgums par olīveļļu un galda olīvām sekmē starptautisku sadarbību, dod ieguldījumu attiecīgā produkta tirgus attīstībā un stabilitātē un dod ieguldījumu Kopienas komerciālās un lauksaimniecības politikas nodrošināšanā.

(4)

Tādēļ Kopienas interesēs ir apstiprināt 2005. gada nolīgumu,

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/68

19.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/69

(1)

Energias de Portugal, S.A (“EDP”) ir bijušais Portugāles elektroenerģētikas monopoluzņēmums. Atbilstoši tam, tā pamatdarbība ietver elektroenerģijas ražošanu, sadali un piegādi Portugālē. EDP kontrolē arī Spānijas uzņēmumu Hidrocantábrico, kas Spānijā aktīvi darbojas elektroenerģētikas un dabasgāzes sektorā. EDP ir ierakstīts Euronext sarakstā Lisabonā un Portugāles valstij tieši vai netieši pieder apmēram 30 % no tā akcijām.

(2)

ENI S.p.A. (“ENI”) aktīvi darbojas naftas un dabasgāzes izpētē un ražošanā visā pasaulē. ENI aktīvi nodarbojas arī ar dabasgāzes piegādi, pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. Turklāt ENI pieder akcijas uzņēmumos ar transportēšanas jaudām, kas aktīvi nodarbojas ar starptautisko cauruļvadu ekspluatāciju dabasgāzes pārvadei.

(3)

Gás de Portugal, S.G.P.S., S.A., (“GDP”) ir Portugāles bijušais gāzes monopoluzņēmums. GDP ir Portugāles uzņēmumam Galp Energia, SGPS, S.A. (“GALP”) pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kuru pašlaik kopīgi kontrolē Portugāles valsts un ENI un kam ir intereses gan naftas, gan gāzes sektoros. GDP un tās filiāles aptver visus gāzes līniju līmeņus Portugālē. GDP ar sava meitasuzņēmuma Transgás starpniecību importē dabasgāzi Portugālē, pa Magriba valstu – Spānijas – Portugāles cauruļvadu un caur Sinešas LNG terminālu, un ir atbildīgs par transportēšanu, uzglabāšanu, transportu un piegādi pa Portugāles augstspiediena gāzes cauruļvadu tīklu (“Tīkls”). GDP aktīvi nodarbojas arī ar dabasgāzes piegādi lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem un pirmo dabasgāzes pazemes krātuvju attīstīšanu un nākotnes ekspluatāciju Portugālē. GDP ar GDP Distribuição (“GDPD”) starpniecību pašlaik kontrolē arī piecus no sešiem vietējiem gāzes sadales uzņēmumiem (“VSU”) Portugālē.

(4)

Rede Eléctrica Nacional S.A. (“REN”) nav ziņojošā puse par šo koncentrāciju, tomēr piedalās vispārējā darījumā, pie kura pieder šī koncentrācija. REN ir Portugāles uzņēmums, kas izveidojies 1994. gadā, atdaloties no EDP Portugāles elektrosistēmas pārveides rezultātā. REN pašlaik vada Portugāles elektrosistēmu un darbojas kā vienīgais pircējs, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem un tālāk pārdodot to izplatītājam/piegādātājam piegādei, patērētājiem, kas nav tiesīgi patērētāji. Portugāles valsts tieši vai netieši kontrolē 70 % REN, kamēr pārējās akcijas pieder EDP.

(5)

Šī lieta ietver koncentrāciju, ar kuru EDP un ENI (“puses”) plāno iegūt kopīgu kontroli pār GDP. Darbība paredz, ka gāzes pārvades tīkls (t.i., izņemot Sinešas LNG terminālu, importa cauruļvadu un Karisu pazemes krātuvi) tiks nodots REN, Portugāles elektrosistēmas operatoram norādītajā laikā. Pārejas posmā EDP kontrolēs gāzes tīklu kopā ar ENI un REN.

(6)

Atbilstoši otrajai gāzes direktīvai (2) un Portugālei piešķirtajam izņēmuma statusam, 33 % no Portugāles gāzes tirgus ir jāliberalizē vēlākais līdz 2007. gadam, visiem nerezidentu patērētājiem vēlākais līdz 2009. gadam un visiem patērētājiem (tai skaitā rezidentu patērētājiem) vēlākais līdz 2010. gadam. Portugāles valdība var izlemt par liberalizācijas procesa agrāku uzsākšanu.

(7)

Ņemot vērā Portugāles tirgu specifiku, kā arī konkurences un reglamentējošo sistēmu, Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka patiesi jāatšķir sekojošie tirgi:

(8)

Valsts Elektroapgādes sistēma ir organizēta divās līdzās pastāvošās sistēmās – publiskā elektroenerģijas sistēma vai “saistītā sistēma” (Sistema Eléctrico de Serviço Público, “SEP”) un neatkarīga elektroenerģijas sistēma (Sistema Eléctrico Independete, “SEI”). Valsts pārvades elektrotīkls tiek izmantots abām sistēmām un to saskaņā ar koncesijas režīmu ekspluatē Rede Eléctrica Nacional (“REN”).

(9)

SEP ir regulēta sistēma, kas aptver ražošanu un sadali. To veido “saistīti” ģeneratori un “saistīti” sadales tīkli. Šajā sistēmā REN ir vienīgais elektroenerģijas pircējs vairumtirdzniecības līmenī. Tas iegūst elektroenerģiju galvenokārt no elektrostaciju grupas (“saistīti ģeneratori”), saskaņā ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem (“EPL”).

(10)

Atbilstoši EPL saistītie ģeneratori apņemas piegādāt elektroenerģiju SEP ar īpašiem noteikumiem laika posmā, kas pārsniedz 20 gadus un atbilstoši fiksētas cenas formulai (4). Šo saistīto ražošanas iekārtu būvniecība nav liberalizēta, bet to regulē valsts. Atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem, sekojoši uzņēmumi ir integrēti SEP: EDP (ar EDP Produção un Companhia Portuguesa de Produção de Electridade starpniecību), Tejo Energia  (5) un Turbogás  (6). Lielākā daļa no elektroenerģijas Portugālē (83 % 2003) (7) tiek piegādāta ar šo īpašo EPL starpniecību starp REN un enerģijas ražotājiem.

(11)

Elektroenerģija, ko iegādājas REN, tad tiek pārdota regulētam vairumtirgotājam, ko kontrolē EDP, atbilstoši regulētu tarifu sistēmai. Regulētus tarifus nosaka Portugāles enerģētikas regulators ERSE.

(12)

Neatkarīgo sistēmu (SEI) veido nesaistīta sistēma (Sistema Eléctrico Não Vinculado, “SENV”), kas darbojas saskaņā ar brīvā tirgus noteikumiem (t.i. lielākā daļa no tās enerģijas beigās tiek pārdota patērētājiem, kuri izslēdzas no regulētās sistēmas), un speciālā režīma sistēma (Produtores em regime especial, PRE), kurā koģenerācijas staciju, mazo hidroelektrostaciju un cita atjaunojamā enerģija, piemēram, vēja elektrostaciju saražotā elektroenerģija tiek piegādāta REN ar regulētiem tarifiem.

(13)

Tiesīgie patērētāji var brīvi izvēlēties savu elektroenerģijas piegādātāju un tādēļ var iepirkt elektroenerģiju vai nu no SEP par regulētiem tarifiem, vai no SENV (piegādā brīvais mazumtirgotājs pēc tirgus noteikumiem). 2004. gada 17. augusta Dekrēta likums visbeidzot nodrošināja, ka visiem patērētājiem ir šādas tiesības (8).

(14)

Esošā regulācijas sistēmā pašlaik tiek izdarīti grozījumi.

(15)

Elektroenerģija vairumtirdzniecība ietver elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kā arī elektroenerģiju, kas fiziski tiek importēta pa pieslēgumu mezgliem nolūkā pārdot to tālāk mazumtirgotājiem. Tāpat kā citās dalībvalstīs, daži ļoti lieli elektroenerģijas patērētāji var izlemt arī to pirkt tieši no vairumtirdzniecības tirgus (Spānijā tie veido mazāk nekā 5 % no iepirkuma vairumtirdzniecības tirgū).

(16)

Komisija uzskata, ka no EPL darbības pārtraukšanas elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus Portugālē ietvers iepriekšējās saistītās ražošanas, nesaistītās ražošanas un importa piedāvājumu. Novērtējums koncentrējas uz šo vairumtirdzniecības tirgu neatkarīgi no liberalizētām un regulētām sistēmām.

(17)

Ir radusies tehniska vajadzība pēc tāda pakalpojuma kā pārvades sistēmas operators, kas ir atbildīgs par sprieguma uzturēšanu energosistēmā ļoti šauras frekvenču joslas ietvaros. Ja ir pārtēriņš, spriegums energosistēmā kritīsies un tas kādā momentā radīs tīkla stabilitātes problēmas. Problēma rodas arī tad, ja ir nepietiekams patēriņš, jo tad spriegums energosistēmā pieaug virs pieņemamā pielaides līmeņa un pārvades sistēmas operatoram jāpārliecinās, ka vai nu kāda ražošanas jauda tiek izslēgta, vai tiek pievienots kāds patērētājs.

(18)

Par šo pakalpojumu ir jāmaksā, un parasti tiek piemērots “sods” par novirzi, ja patērētāju pieprasījums pārsniedz vai kļūst mazāks par sagaidāmo līmeni, kas atbilst apjomam, ko katrs piegādātājs iepērk vairumtirdzniecības līmenī vai plāno saražot pats, un par kuru viņam iepriekš jāpaziņo pārvades sistēmas operatoram.

(19)

Pašlaik Portugālē šo pakalpojumu, kā arī citus tamlīdzīgus palīgpakalpojumus (pārslogojuma pārvaldīšanas pakalpojumus), visiem starpniekiem sistēmā nodrošina REN. Portugālē šādiem pakalpojumiem vēl nav noteikts tirgus. Tomēr iespējams, ka pēc EPL darbības pārtraukšanas šāds tirgus vai šādi tirgi parādīsies. Šī lēmuma izpratnē jautājums par šāda tirgus vai tirgu precīzām aprisēm var palikt atklāts.

(20)

Šos tirgus ierosinātā darbība neietekmē. Portugālē pārvades energosistēma jau ir sadalīta un tās operators ir REN, Portugāles Pārvades sistēmas Operators. Sadales energosistēmas pieder EDP un vietējām pašvaldībām un tās pārvalda EDP filiāle EDP Distribuição Energia SA (“EDPD”). Pieeju gan pārvades energosistēmai, gan sadales energosistēmām regulē Portugāles regulators ERSE.

(21)

Sekojoši elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgi tiks ņemti vērā šī akta nolūkā: i) elektroenerģijas piegāde lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem (“LRP”), kas ir pieslēgti augstsprieguma un vidēja sprieguma (“AS” un “VS”) energosistēmai un ii) elektroenerģijas piegāde mazākiem patērētājiem rūpniecībā, tirdzniecībā un mājsaimniecībās, kas ir pieslēgti zemsprieguma (“ZS”) energosistēmai.

(22)

AS/VS patērētāji un ZS patērētāji ir ļoti atšķirīgi attiecībā uz savu patēriņu, kā arī noteikumiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie iepērk elektroenerģiju. Arī komercattiecības ir ļoti atšķirīgas. VS un AS patērētāji ir lielākoties rūpnieciski patērētāji, kuriem elektroenerģija var pamatot būtisku daļu no to izdevumiem. Turpretī lielākā daļa no ZS patērētājiem ir nelieli patērētāji rūpniecībā, tirdzniecībā un mājsaimniecībās, kuru elektroenerģijas patēriņa apjoms uz patērētājiem ir diezgan ierobežots.

(23)

Agrākajos Komisijas lēmumos konkrētais ģeogrāfiskais tirgus elektroenerģijas piegādei vairumtirdzniecībā tika apskatīts kā ne plašāks par valsts robežām (9). Šajā gadījumā, izpēte ir parādījusi, ka vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības elektroenerģijas tirgi ir nepārprotami Portugāles tirgi pēc patēriņa apjoma un tādi paliks paredzamā nākotnē.

(24)

Puses argumentēja, ka ļoti drīz tiks izveidots Ibērijas komerciālais tirgus ar nosaukumu MIBEL, un tādējādi tas novestu pie Ibērijas tirgus. Šo viedokli neapstiprināja padziļināta izpēte, ko veica Komisija. Liekas, ka: 1) pašreizējais sadarbības līmenis starp Spāniju un Portugāli nav pietiekošs, lai ņemtu vērā vienota tirgus pastāvēšanu Pireneju pussalā un 2) pastāv ļoti neliela iespēja, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus tuvākajā nākotnē kļūs par Ibērijas tirgus pēc apjoma sekojošu iemeslu dēļ:

(25)

Komisija ir noteikusi četrus atšķirīgus gāzes produktu tirgus, kurus ietekmēs darbība: