(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2131/93 (2) paredzēta kārtība un nosacījumi, ar kādiem pārdod intervences aģentūru pārziņā esošu labību.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1065/2005 (3) ir izsludināts pastāvīgs konkurss Vācijas intervences aģentūras pārziņā esošu 430 000 tonnu miežu eksportam.

(3)

Vācija ir informējusi Komisiju par savas intervences aģentūras nodomu par 100 000 tonnu palielināt apjomu, kas paredzēts eksportam saskaņā ar konkursu. Ņemot vērā šo lūgumu, pieejamos daudzumus un pašreizējo tirgus situāciju, ir jāizpilda Vācijas lūgums.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1065/2005.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 805/2004 I līdz VI pielikumā ir vairākas standarta veidlapas, kas izmantojamas saistībā ar Eiropas izpildes rīkojuma procedūru neapstrīdētiem prasījumiem.

(2)

Pēc 2004. gada 1. maijā notikušās jauno dalībvalstu pievienošanās Regulas (EK) Nr. 805/2004 I līdz VI pielikums ir jāaizstāj, pielāgojot standarta veidlapas, lai tās varētu lietot arī jaunajās dalībvalstīs.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 805/2004,

(1)

Pēc sarunām, kas ir notikušas atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam, Kopiena ir grozījusi ķiploku ievešanas nosacījumus. No 2001. gada 1. jūnija parasto muitas nodokli tādu ķiploku importam, kuru KN kods ir 0703 20 00 , ir veidojis procentuālais (ad valorem) muitas nodoklis 9,6 % apmērā un īpaša summa EUR 1 200 par tonnu tīrsvara. Tomēr atvēra 38 370 tonnu ar īpašu nodokli neapliekamu kvotu, izmantojot ar Padomes Lēmumu 2001/404/EK (2) apstiprināto vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto Eiropas Kopienas un Argentīnas Republikas nolīgumu, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par to koncesiju pārveidojumiem, kas paredzētas VVTT pievienotajā CXL grafikā attiecībā uz ķiplokiem (še turpmāk “VVTT kvota”). Minētajā nolīgumā ir noteikts, ka kvota ir jāsadala šādi: 19 147 tonnas importam no Argentīnas (kārtas numurs 09.4104 un 09.4099), 13 200 tonnas importam no Ķīnas (kārtas numurs 09.4105 un 09.4100) un 6 023 tonnas importam no citām valstīm (kārtas numurs 09.4106 un 09.4102).

(2)

Ķiplokus var ievest arī, nepiemērojot VVTT kvotu ar parasto nodevu, bet piemērojot atvieglotus noteikumus un saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Kopienu un atsevišķām trešām valstīm.

(3)

Ķiploki ir svarīgs Eiropas Savienības augļu un dārzeņu sektora produkts, kura gada produkcija ES ir aptuveni 250 000 tonnas. No trešām valstīm ik gadu arī ieved ievērojamu daudzumu, kas svārstās no 60 000 līdz 80 000 tonnām. Divas galvenās trešās piegādātājvalstis ir Ķīna (30 000 līdz 40 000 tonnas gadā) un Argentīna (aptuveni 15 000 tonnas gadā).

(4)

Šie kvotu administrēšanas nosacījumi ir izklāstīti Komisijas 2002. gada 2. aprīļa Regulā (EK) Nr. 565/2002, ar ko nosaka tarifu kvotu administrēšanas metodi un ievieš izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm (3). Ievērojot šīs regulas piemērošanas laikā gūto pieredzi, ir jāgroza daži pašreizējie nosacījumi, lai sistēmu vienkāršotu un precizētu.

(5)

Ņemot vērā to, ka pastāv īpaša nodeva par nepreferenciālu ievešanu ārpus VVTT kvotas, VVTT kvotas administrēšanai ir jāievieš ievešanas atļauju sistēma. Šāda sistēma ļautu arī rūpīgi uzraudzīt visu ķiploku ievešanu. Šīs sistēmas sīki izstrādātajiem noteikumiem ir jāpapildina tie noteikumi vai arī jāatkāpjas no tiem noteikumiem, kuri paredzēti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot ievešanas un izvešanas atļauju un iepriekš noformējamu lauksaimniecības produktu sertifikātu sistēmu (4).

(6)

Lai iespējami rūpīgāk pārraudzītu visus ievedumus, jo īpaši, ņemot vērā nesenos krāpšanas starpgadījumus, ir jāievieš arī divu veidu ievešanas atļaujas visiem ķiploku ievedumiem. Pieredze rāda, ka krāpšana parasti notiek, pārkraujot Ķīnas ķiplokus tajās trešās valstīs, kurām ar Eiropas Kopienu ir preferenču tirdzniecības nolīgums. Ķiploki nonāk ES ar viltotiem dokumentiem.

(7)

Pārejai no vienas sistēmas uz otru būtu jābūt iespējami vieglākai. Šajā nolūkā daži no sīki izstrādātajiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 565/2002 piemērošanas noteikumiem būtu jāpārnes uz turpmāko periodu un jāsaglabā tradicionālie ieveduma kalendāri.

(8)

Ķiploku ievedumi būtu jāpārrauga saskaņā ar 308.d pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5).

(9)

Ir jāturpina atbilstoša Kopienas tirgus apgāde ar ķiplokiem par stabilu cenu, vienlaikus neradot nevajadzīgus tirgus traucējumus, ko izraisa lielas cenu svārstības un negatīvs iespaids uz Kopienas ražotājiem. Lai to panāktu, ir jāveicina lielāka importētāju konkurence un jāsamazina administratīvais slogs.

(10)

Pašreizējo ievedēju, kuri parasti ieved ievērojamus attiecīgo produktu daudzumus, kā arī jauno ievedēju, kuri ir pievienojušies tirgum un kuriem jādod vienlīdzīgas iespējas pieteikt atļaujas ķiplokiem saskaņā ar tarifu kvotām, interesēs ir, lai tradicionālie un jaunie importētāji tiktu šķirti. Ir jānodrošina skaidra šo divu ievedēju kategoriju definīcija un jānosaka konkrēti kritēriji attiecībā uz pieteicēju statusu un iedalīto ievešanas atļauju izmantošanu.

(11)

Šo kategoriju importētājiem piešķiramie daudzumi būtu jānosaka, pamatojoties uz faktiski ievesto daudzumu, nevis uz izsniegtajām ievešanas atļaujām.

(12)

Lai ļautu importētājiem Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas and Slovākijas (še turpmāk “jaunās dalībvalstis”) gūt labumu no šīs regulas, ir jānosaka pasākumi 2005./2006. un 2006./2007. gada ievešanas periodam, lai nodrošinātu, ka, tradicionālie un jaunie importētāji no tām dalībvalstīm, kas 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā, no vienas puses, tiek šķirti no jauno dalībvalstu tradicionālajiem un jaunajiem importētājiem, no otras puses.

(13)

Lai ņemtu vērā dažādos jauno dalībvalstu dažādos tirdzniecības modeļus, jauno dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jādod iespēja izvēlēties vienu no divām savu tradicionālo importētāju atskaites daudzuma noteikšanas metodēm.

(14)

Katras kategorijas ievedēju iesniegtajiem atļauju pieprasījumiem ķiploku ievešanai no trešām valstīm būtu jāpiemēro daži ierobežojumi. Šādi ierobežojumi vajadzīgi, lai ne tikai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta ievedēju konkurence, bet arī to, ka ievedēji, kas faktiski darbojas augļu un dārzeņu tirgū, var aizstāvēt savas likumīgās tirdzniecības pozīcijas attiecībā uz citiem ievedējiem, un lai neviens ievedējs nevar pārvaldīt tirgu.

(15)

Lai aizsargātu faktisko ievedēju konkurenci un novērstu spekulācijas ievešanas atļauju piešķiršanā, kā arī sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, kas darbotos pret jauno un tradicionālo ievedēju likumīgajām tirdzniecības pozīcijām, ir jāievieš stingrāka ievešanas atļauju pareizas izmantošanas kontrole. Šā iemesla dēļ būtu jāaizliedz ievešanas atļauju nodošana citām personām.

(16)

Lai samazinātu importētāju administratīvo slogu un samazinātu krāpšanas iespējas, atļauju pieteikumi būtu jāiesniedz tikai tajā dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts reģistrā.

(17)

Ir jāparedz arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas mazāk iesniegtu spekulatīvus pieteikumus ievešanas atļaujām, kas var izraisīt tarifu kvotu nepilnīgu izmantošanu. Ņemot vērā produkta veidu un vērtību, par katru ķiploku tonnu, par kuru ir iesniegts ievešanas atļaujas pieteikums, jāiemaksā Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā minētā drošības nauda. Drošības naudai būtu jābūt pietiekami lielai, lai neveicinātu spekulatīvus pieteikumus, bet ne tik lielai, lai atbaidītu tos importētājus, kas faktiski ir iesaistīti ķiploku tirdzniecībā. Vispiemērotākais objektīvais drošības naudas apmērs ir 5 % no vidējās papildnodevas, kas piemērojama to ķiploku ievešanai, kuru KN kods ir 0703 20 00 .

(18)

Lai nodrošinātu pareizu VVTT kvotas administrēšanu, Komisijai būtu jāveic pasākumi, ja ievešanas atļauju pieteikumi saistībā ar kādu konkrētu izcelsmi vai konkrētā ceturksnī pārsniedz Lēmumā 2001/404/EK noteiktos daudzumus, pieskaitot neizmantotos daudzumus iepriekš izsniegtajās ievešanas atļaujās. Ja šādi pasākumi ietver piešķiršanas koeficienta piemērošanu ievešanas atļauju izsniegšanai, būtu jādod iespēja atsaukt šo ievešanas atļauju pieteikumus un nekavējoties jāatmaksā drošības nauda.

(19)

Lai nodrošinātu pareizu kvotu izmantošanu, dalībvalstīm regulāri jāsniedz Komisijai informācija par daudzumiem, kurus saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtajām ievešanas atļaujām ievedēji nav izmantojuši. Attiecībā uz izsniegtajās ievešanas atļaujās ietvertajiem daudzumiem būtu jāņem vērā importētāju atsauktie ievešanas atļauju pieteikumi.

(20)

Lai pārvaldītu ķiploku tarifu kvotas, iesniedzot atļauju pieteikumus dalībvalsts kompetentajām iestādēm, importētāji, kas iesniedz ievešanas atļauju pieteikumus, saviem pieteikumiem dalībvalsts kompetentajām iestādēm pievieno deklarāciju, ar kuru apliecina, ka viņi apņemas ievērot šajā regulā noteiktos ierobežojumus. Lai novērstu jebkādu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, šajā regulā būtu jāparedz nopietnas sankcijas un dalībvalstīm ir jādod zināma rīcības brīvība uzlikt ievedējiem, kuri savām kompetentajām iestādēm iesniedz nepatiesus, maldinošus vai neprecīzus pieteikumus vai deklarācijas, tādu papildu sodu, kas pārsniedz šajā regulā paredzēto sodu.

(21)

Lai uzlabotu kontroli un izvairītos no tirdzniecības plūsmu novirzes neprecīzas dokumentācijas dēļ, attiecībā uz ķiplokiem, ko ieved no konkrētām trešām valstīm, būtu jāsaglabā esošā izcelsmes sertifikātu sistēma un prasība, ka šie ķiploki jātransportē tieši no izcelsmes trešās valsts uz Kopienu, kā arī tiktu paplašināts valstu saraksts, ņemot vērā papildu informāciju. Šos izcelsmes sertifikātus ir jāizdod valsts kompetentai iestādei saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 56. līdz 62. pantu.

(22)

Saskaņā ar šo regulu ir jānosaka, kādai ir jābūt dalībvalstu un Komisijas saziņai jo īpaši attiecībā uz tarifu kvotu pārvaldību, krāpšanas novēršanas un tirgus uzraudzības pasākumiem.

(23)

No 2006. gada 1. jūnija ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 565/2002, Komisijas 2004. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 228/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas piemērojami Regulai (EK) Nr. 565/2002 sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (6) un Komisijas 2004. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 229/2004, ar ko izdara atkāpi no Regulas 565/2002 attiecībā uz termiņu, kurā jāiesniedz ievešanas atļaujas pieteikumi ķiploku ievešanai 2004./2005. gada ievešanas perioda pirmajam ceturksnim (7). Šo regulu pirmo reizi piemēro ievešanas atļauju pieteikumiem 2006./2007. gada ievešanas perioda pirmajam ceturksnim. Tomēr, ņemot vērā to, ka ievešanas darbībām, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi par “B” atļaujām, pašlaik nepiemēro nekādus īpašus licencēšanas noteikumus un, lai nodrošinātu efektīvākas kontroles, noteikumiem par “B” atļaujām būtu jāstājas spēkā iespējami drīz.

(24)

Ķiploku ievedumiem, kas veikti pēc šīs regulas stāšanās spēkā un saskaņā ar ievešanas atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 565/2002 un jebkuriem noteikumiem, ar kuriem atver un nosaka ķiploku autonomo tarifu kvotu pārvaldību, joprojām piemēro tās prasības, kas bija spēkā tad, kad izsniedza šīs ievešanas atļaujas.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

“ievešanas periods” ir laikposms no 1. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam;

2)

“jaunās dalībvalstis” ir Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija;

3)

“citas valstis” ir trešās valstis, izņemot Argentīnu un Ķīnu;

4)

“kompetentas iestādes” ir iestāde vai iestādes, kuras šīs regulas īstenošanai norādījusi dalībvalsts;

5)

“atskaites daudzums” ir šāds tradicionālā importētāja 3. panta nozīmē ievestais ķiploku daudzums:

a)

jāuzrāda izcelsmes sertifikāts, ko izsniegušas šīs valsts kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 56. līdz 62. pantu;

b)

produkts no šīs valsts atbilstīgi 14. pantam ir tieši transportēts Kopienā.

(1)

Regulas (EK) Nr. 2247/2003 1. pantā paredzēta iespēja izsniegt importa sertifikātus attiecībā uz liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, importa sertifikātiem. Taču šis imports nedrīkst pārsniegt daudzuma robežas, kas paredzētas katrai no šīm trešajām valstīm, kurās produktus ieved.

(2)

Sertifikātu pieprasījumi, kas iesniegti no 2005. gada 1. līdz 10. novembrim un attiecas uz atkaulotu gaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003 produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, nepārsniedz šīm valstīm pieejamos daudzumus. Tāpēc ir iespējams piešķirt importa sertifikātus par pieprasītajiem daudzumiem.

(3)

Ievērojot kopējo daudzumu 52 100 t, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2005. gada 1. decembra.

(4)

Jāatzīmē, ka šī regula neskar piemērošanu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvai 72/462/EEK par sanitārajiem jautājumiem un sanitāro režīmu, importējot liellopu, cūku, aitu un kazu sugas dzīvniekus, svaigu gaļu vai produktus uz gaļas bāzes, kā izcelsmes vieta ir trešās valstis (4),

Apvienotā Karaliste:

Vācija:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantu starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Piemērojot šos noteikumus un kritērijus pašreizējai situācijai olu tirgū, ir jānosaka kompensācija tādā apmērā, kas ļautu Kopienai piedalīties pasaules tirdzniecībā un kas ņemtu vērā arī šo izvedumu veidu un to nozīmīgumu patlaban.

(3)

Pašreizējā tirgus situācija un konkurence dažās trešās valstīs rada vajadzību noteikt atšķirīgu kompensāciju par dažiem produktiem olu nozarē atkarībā no to galamērķa.

(4)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999 21. pants par kopējo kārtību, kādā piemēro lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju sistēmu (2), neparedz kompensācijas piešķiršanu, ja eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā produkti nav labā, atbilstīgā un tirgojamā kvalitātē. Lai nodrošinātu vienādu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ir jāprecizē, ka Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. pantā minētajiem olu produktiem ir jābūt marķētiem ar veselības marķējumu, kuru paredz Padomes 1989. gada 20. jūnija Direktīva 89/437/EEK par sanitārām problēmām saistībā ar olu produktu ražošanu un laišanu tirgū (3).

(5)

Sarunas Eiropas nolīgumu ietvaros starp Eiropas Kopienu un Rumāniju un Bulgāriju pirmām kārtām ir vērstas uz to produktu tirdzniecības liberalizāciju, uz kuriem attiecas atbilstošā kopējā tirgus organizācija. Tāpēc attiecībā uz šīm divām valstīm eksporta kompensācijas būtu jāatceļ. Tomēr šī atcelšana nedrīkstētu izraisīt kompensāciju diferencēšanu par eksportu uz citām valstīm.

(6)

Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2777/75 8. pantu starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Piemērojot šos noteikumus un kritērijus pašreizējai situācijai mājputnu gaļas tirgū, ir jānosaka kompensācija tādā apmērā, kas ļautu Kopienai piedalīties pasaules tirdzniecībā un ņemtu vērā arī šo izvedumu veidu un to nozīmīgumu patlaban.

(3)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999 21. pants par kopējo kārtību, kādā piemēro lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju sistēmu (2), neparedz kompensācijas piešķiršanu, ja eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā produkti nav labā, atbilstīgā un tirgojamā kvalitātē. Lai nodrošinātu vienādu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ir jāprecizē, ka Regulas (EEK) Nr. 2777/75 1. pantā minētajai mājputnu gaļai ir jābūt marķētai ar veselības marķējumu, kuru paredz Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīva 71/118/EEK par sanitārām problēmām saistībā ar svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (3).

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi pēdējo reizi ir mainīti ar Regulu (EK) Nr. 1806/2005 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

(1)

Kompensācijas, ko piemēro baltā cukura un neapstrādāta jēlcukura eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1828/2005 (2).

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 1828/2005 pieņemšanas dienā,

(1)

Kompensācijas, ko piemēro neapstrādātu sīrupu un dažu citu cukura nozares produktu eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1761/2005 (2).

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 1761/2005 pieņemšanas dienā,

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (4), ietver sīki izstrādātus noteikumus papildu importa nodevu sistēmas ieviešanai un nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē un olu albumīnam.

(2)

Regulāri kontrolējot datus, uz kuriem balstās reprezentatīvu cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, ir konstatēts, ka dažu produktu importa reprezentatīvās cenas ir jāmaina, ņemot vērā cenu atšķirības atkarībā no izcelsmes. Tādēļ reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Šie labojumi ir jāpiemēro pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā tirgus situāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1764/2005 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2005. gada 28. oktobra piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1764/2005 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

(1)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pielikumā Dānijai nav saistoši ne noteikumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (1), ne to piemērošana.

(2)

Ar 2003. gada 8. maija lēmumu Padome pilnvaroja Komisiju apspriesties par Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu, ar ko uz Dāniju attiecina iepriekš minētās regulas noteikumus.

(3)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi šādu nolīgumu ar Dānijas Karalisti.

(4)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pielikumā Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu iepriekš minētajā Protokolā par Dānijas nostāju, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tai nav saistoša tā piemērošana.

(6)

Nolīgums, kas parafēts 2005. gada 17. janvārī, būtu jāparaksta,