11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) noteica galīgu kompensācijas maksājumu konkrēta polietilēntereftalāta (“PET”) – ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai lielāku saskaņā ar DIN (“Deutsche Industrienorm”) 53728, parasti deklarētu ar KN kodu 3907 60 20 – importam, kura izcelsme, cita starpā, ir Indijā (“attiecīgais ražojums”). Pasākumi izpaudās kā īpašs maksājums, kura summa bija no 0 līdz 41,3 euro par tonnu attiecībā uz atsevišķiem Indijas eksportētājiem, kas sadarbojās, un kā īpašs maksājums 41,3 euro par tonnu attiecībā uz visiem citiem Indijas eksportētājiem.

(2)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas Komisija no attiecīgā ražojuma Indijas ražotāja South Asian Petrochem Limited (“pieteikuma iesniedzējs”) saņēma pieprasījumu sākt Regulas (EK) Nr. 2603/2000 paātrinātu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu citu attiecīgā ražojuma eksportētāju. Bez tam tas apgalvoja, ka nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim), bet pēc tās.

(3)

Komisija izskatīja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju un pēc tam, kad Kopienas attiecīgajai ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt viedokli, Komisija ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) sāka Regulas (EK) Nr. 2603/2000 paātrinātu pārskatīšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

(4)

Šī pārskatīšana attiecas uz to pašu ražojumu, kuru izskatīja Regulā (EK) Nr. 2603/2000 (skat. 1. apsvērumu).

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra periodu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(6)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam un Indijas valdībai par izmeklēšanas uzsākšanu. Turklāt tā deva iespēju citām ieinteresētājām personām rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tomēr Komisija nesaņēma nevienu šāda viedokļa izklāstu vai pieprasījumu uzklausīt.

(7)

Komisija nosūtīja pieteikuma iesniedzējam anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnīgu atbildi. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanas mērķim, un veica pārbaudes vizītes pieteikuma iesniedzēja uzņēmumos Kalkutā un Haldijā.

(8)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsīdiju shēmas, kuras analizēja sākotnējā izmeklēšanā. Tā pārbaudīja arī, vai pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis citas subsīdiju shēmas vai saņēmis īpašas subsīdijas saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(9)

Pieteikuma iesniedzējs varēja pietiekami pierādīt, ka tas ne tieši, ne netieši nebija saistīts ne ar vienu ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie kompensācijas pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(10)

Izmeklēšana apliecināja, ka pieteikuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas periodā, proti, no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim, un ka tas sācis eksportēt uz Kopienu pēc šā perioda. Turklāt attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju neveica atsevišķu izmeklēšanu sākotnējās izmeklēšanas laikā citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tas atteicās sadarboties ar Komisiju.

(11)

Tādējādi tiek apstiprināts, ka pieteikuma iesniedzējs jāuzskata par jaunu eksportētāju. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 20. pantu pieteikuma iesniedzējam jānosaka individuāla kompensācijas maksājuma likme.

(12)

Balstoties uz pieteikuma iesniedzēja atbildēm uz Komisijas anketu un turpmāk izmeklēšanas laikā savākto informāciju, izmeklēja šādas shēmas:

(13)

Šīs shēmas pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Šis likums dod tiesības Indijas valdībai nākt klajā ar paziņojumiem attiecībā uz tirdzniecības politiku, agrāk – “eksporta–importa politiku” un kopš 2004. gada 1. septembra sauktu par “Ārējās tirdzniecības politiku”. Ārējās tirdzniecības politika 2004.–2009. gadā (“ĀTP”), kas ietver eksporta un importa politiku 2002.–2007. gadā, ir nozīmīga šā gadījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Turklāt Indijas valdība arī paredz procedūras, kas reglamentē ĀTP, izdevumā “Procedūru rokasgrāmata, I sējums” (“PR I”) (4).

(14)

Sīkāka informācija par šīm shēmām iekļauta ĀTP 6. nodaļā (UEOSS) un PR I 7. nodaļā (SEZS).

(15)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visas savas preču produkcijas vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut UEOSS vai SEZS. Tomēr atšķirībā no pakalpojumu un lauksaimniecības jomas rūpniecības nozaru uzņēmumiem ir jāveic minimālais ieguldījums pamatlīdzekļos (10 miljonu Indijas rūpiju), lai atbilstu UEOSS.

(16)

SEZS ir bijušās eksportam atbrīvotās rūpniecības zonas shēmas (“EARZS”) tiesību pārņēmēja. SEZ ir īpaši izveidotas no muitas nodokļa nomaksas atbrīvotas zonas, un ĀTP tās uzskata par ārvalstu teritoriju tirdzniecības darījumu, maksājumu un nodokļu nolūkā. Indijas iestādes ir apstiprinājušas 35 SEZ.

(17)

UEOS, no otras puses, ir ģeogrāfiski elastīgākas un tās var izveidot visā Indijā. Šī shēma papildina SEZS.

(18)

Pieteikumā darbībai šajās shēmās jāiekļauj sīka informācija turpmākajiem pieciem gadiem, cita starpā, par plānoto ražošanas apjomu, plānoto eksporta vērtību, importa prasībām un vietējām prasībām. Ja iestādes pieņem uzņēmuma pieteikumu, uzņēmumam tiek paziņoti noteikumi un nosacījumi, kas no tā izriet. Nolīgums, ar kuru uzņēmumam tiek piešķirts UEOSS vai SEZS uzņēmuma statuss, ir spēkā piecus gadus. To var atjaunot uz turpmākiem periodiem.

(19)

Svarīgs UEOS vai SEZ uzņēmuma pienākums saskaņā ar ĀTP ir gūt neto ārvalstu valūtas (“NĀV”) ieņēmumus, proti, attiecīgajā periodā (5 gadi) kopējai eksporta vērtībai ir jābūt lielākai par kopējo importēto preču vērtību.

(20)

UEOSS/SEZS struktūras ir tiesīgas saņemt šādas priekšrocības:

(21)

Lai gan abu shēmu priekšrocības lielā mērā ir līdzīgas, tomēr ir atšķirības. Piemēram, tikai UEOS var saņemt 50 % atlaidi nodokļiem, kas maksājami par pārdošanas apjomiem vietējā tirgū (“DTA pārdošana”), savukārt, darbojoties SEZ, par šādu pārdošanu jāmaksā nodokļi 100 % apmērā. UEOS var pārdot līdz 50 % no tās iekšzemes apgrozījuma, piemērojot šādu pazeminātu likmi.

(22)

Šo shēmu struktūras ir pakļautas muitas amatpersonu uzraudzībai saskaņā ar Indijas Muitas likuma 65. iedaļu.

(23)

Likumā noteikts, ka struktūrām īpašā formā jānodrošina visa importa, visu importēto materiālu patēriņa un izlietojuma, un eksporta pienācīga uzskaite. Šie dokumenti regulāri, kā var būt prasīts, jāiesniedz atbildīgajām iestādēm (“ceturkšņa un gada darba pārskati”).

(24)

Tomēr, kā teikts PR I 6.11.2. un 7.13.2. pantā “[UEOS vai SEZ struktūrai] nekad neizvirza prasību, lai katrs importa sūtījums atbilst tās eksportam, pārvedumiem citām struktūrām, DTA pārdošanai vai uzkrājumiem”.

(25)

Iekšzemes pārdošanu veic un uzskaita uz pašsertificēšanas pamata bez iepriekšēja brīdinājuma par īpašiem darījumiem. UEOS eksporta sūtījumu veikšanas procesu uzrauga muitas/akcīzes amatpersona, kas pastāvīgi strādā UEOS. Uzņēmumam Indijas valdībai jāatmaksā šādas pastāvīgas amatpersonas alga.

(26)

“Ja nav noteikts citādi, visas SEZ struktūru darbības zonā, ieskaitot preču eksportu un reimportu, veicamas, izmantojot pašsertificēšanas procedūru”, teikts PR I 7.29. pantā. Tāpēc muitas iestādes neveic SEZ struktūras eksporta sūtījumu parastās pārbaudes.

(27)

Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs izmantoja UEOSS. SEZS netika izmantota, tāpēc nav nepieciešams analizēt šīs shēmas kompensējamību. Pieteikuma iesniedzējs izmantoja UEOSS, lai importētu izejvielas un kapitālieguldījumu preces, kas ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem, lai iepirktu preces, kas vietējā tirgū ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa, lai saņemtu tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu, kā arī nodokļa atmaksāšanu mazutam un lai pārdotu daļu produkcijas vietējā tirgū. Tāpēc tas izmantoja visas 20. apsvēruma i) līdz v) punktā minētās priekšrocības. Pieteikuma iesniedzējs neizmantoja priekšrocības, kas paredzētas UEOSS ienākuma nodokļa atbrīvojuma noteikumos (skat. 53. apsvērumu).

(28)

UEOS atbrīvojumi no diviem ievedmuitas nodokļiem (tā saucamais “pamata muitas nodoklis” un “īpašais papildu muitas nodoklis”), tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana mazutam ir Indijas valdības finanšu atbalsts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdības šādi atsakās no ieņēmumiem, kas varētu rasties, neesot šai shēmai, turklāt piešķir pieteikuma iesniedzējam priekšrocību pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē, jo tas saglabāja likviditāti, nemaksājot parasti maksājamos nodokļus un saņemot tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu.

(29)

Tomēr atbrīvojumi no akcīzes nodokļa un tā ievedmuitas ekvivalenta (tā saucamais “papildu muitas nodoklis”) nenozīmē atteikšanos no iegūstamiem ieņēmumiem. Samaksājot akcīzes un papildu muitas nodokli, tos varētu izmantot par kredītu savām turpmākajām nodokļu saistībām (tā saucamais “CENVAT mehānisms”). Tāpēc tie nav galīgie maksājumi. “CENVAT” kredīta gadījumā galīgs maksājums uzņēmumam ir vienīgi par pievienoto vērtību un nevis izejmateriāliem.

(30)

Tāpēc vienīgi atbrīvojums no pamata muitas nodokļa, no īpaša papildu muitas nodokļa, tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana mazutam veido subsīdijas pamatregulas 2. panta nozīmē. Juridiski tās ir atkarīgas no eksporta darbības rezultātiem un tāpēc uzskatāmas par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. UEOS eksporta mērķis, kā paredzēts ĀTP 6.1. punktā, ir obligāts nosacījums, lai saņemtu atvieglojumus.

(31)

Turklāt šīs subsīdijas nevar uzskatīt par pieļaujamām nodokļu atmaksāšanas sistēmām vai aizvietotājām atmaksāšanas sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas paredzēti pamatregulas I pielikumā (tā h) un i) apakšpunkts), II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietotājas atmaksāšanas sistēmas definīcija un noteikumi).

(32)

Tā kā tirdzniecības nodokļa atmaksāšanas un ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma noteikumus piemēro kapitālieguldījumu preču iegādei, tas jau neatbilst noteikumiem par pieļaujamajām atmaksāšanas sistēmām, jo šīs preces neizmanto ražošanas procesā, kā paredzēts I pielikuma h) apakšpunktā (tirdzniecības nodokļa atmaksāšana) un i) apakšpunktā (ievedmuitas nodokļu atbrīvojums).

(33)

Turklāt un arī attiecībā uz citām šīs shēmas priekšrocībām konstatēja, ka Indijas valdība nav izveidojusi efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā apjomā bez muitas nodokļa nomaksas iepirktās izejvielas vai izejvielas, kas pakļautas tirdzniecības nodokļa atmaksāšanai un nodokļu atmaksāšanai par mazutu, tika patērētas eksportētās produkcijas ražošanā (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksāšanas shēmu gadījumā pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts).

(34)

UEOS ir atļauts pārdot ievērojamu tās produkcijas daļu, līdz 50 % no gada apgrozījuma, vietējā tirgū. Tāpēc nav juridiski noteikta pienākuma eksportēt visu kopējo saražotās produkcijas apjomu. Turklāt pašsertificēšanas procedūras dēļ šie iekšzemes darījumi notiek bez valdības amatpersonas uzraudzības un kontroles. Tāpēc UEOS uzņēmuma telpas muitas zonā vismaz daļēji nav pakļautas Indijas iestāžu fiziskai pārbaudei. Tomēr tas paaugstina turpmāku pārbaudes elementu nozīmīgumu, īpaši saikni starp bez muitas nodokļa nomaksas iegādātu izejvielu un no tām ražotu eksporta produkciju, lai kvalificētu tos kā nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēmu.

(35)

Attiecībā uz veiktajiem turpmākajiem pārbaudes pasākumiem jāatgādina, kā minēts 24. apsvērumā, ka UEOS jau de iure nekad netiek prasīts, lai katrs importa sūtījums atbilstu attiecīgās saražotās produkcijas galamērķim. Tomēr tikai šādas sūtījumu pārbaudes sniegtu Indijas iestādēm pietiekamu informāciju par izejvielu galamērķi, lai pārbaudītu to, ka nodokļu atbrīvojumi, tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana par mazutu nepārsniedz eksporta ražošanai izmantotās izejvielas. Pamatojoties uz pašnovērtējumu par pārdošanas apjomu vietējā tirgū iesniegtie ikmēneša nodokļu pārskati, kurus regulāri vērtē Indijas iestādes, nav pietiekami. Arī uzņēmumu iekšējās sistēmas, kas tiek uzturētas, lai gan ĀTP tas nav juridiski noteikts, proti, partijas (sērijas) pārvaldības sistēmas, nav pietiekamas, lai aizvietotu šādu pamatprasību nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēmai. Turklāt valdībai jāizstrādā un jāievieš nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēma, un informācijas sistēmas izveidi nevajadzētu atstāt katra atsevišķa uzņēmuma vadības ziņā. Tādējādi konstatēja, ka Indijas ĀTP nav skaidri noteikts, ka UEOS jāatspoguļo saikne starp izejvielām un no tām saražoto produkciju, tāpēc Indijas valdība neizveidoja efektīvu kontroles mehānismu, lai noteiktu, kādas izejvielas un cik lielā apjomā ir patērētas, ražojot eksporta produkciju.

(36)

Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktisko izmantoto izejvielu apjomu, lai gan tas būtu bijis nepieciešams, neesot efektīvai pārbaudes sistēmai (pamatregulas II pielikuma, II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts), un nepārbaudīja, vai nav atmaksāti pārlieku lieli līdzekļi.

(37)

Pēc tam, kad tas kļuva zināms, iesniedzējs apgalvoja, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, kad novērtēja UEOSS, šajā gadījuma neizmantoja to pašu metodiku pamatregulas 22. panta 4. punkta nozīmē. Jāatzīmē, ka eksportētāji sākotnējā izmeklēšanā sniedza pierādījumus, ka netika atmaksāti pārlieku lieli līdzekļi, un šā iemesla dēļ UEOSS sākotnēji nekompensēja nodokļa atbrīvojumu izejvielu iepirkumiem.

(38)

Tomēr šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs nesniedza šādus pierādījumus. Šajā saistībā arī jāatzīmē, ka tas pārdeva attiecīgo ražojumu arī vietējā tirgū, proti, ne visas bez muitas nodokļa nomaksas iegādātās izejvielas izmantoja, ražojot produkciju eksportam. Turklāt īpaši tas, ka saskaņā ar Indijas likumu UEOSS eksportētājiem nav obligāti jāraugās, lai importa sūtījumi atbilst attiecīgās saražotās produkcijas galamērķim, ir apstāklis, ko nekonstatēja sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc šajā gadījumā shēmu novērtēja saskaņā ar pamatregulas 22. panta 4. punktu, kas nosaka, ka jāņem vērā jauni apstākļi. Tādējādi tiek apstiprināts pašreizējais atzinums par to, ka UEOSS neveido pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas vai aizvietotājas atmaksāšanas sistēmu.

(39)

Tādējādi, neesot pieļaujamai nodokļu atmaksāšanas vai aizvietotājas atmaksāšanas sistēmai, kompensējamais ieguvums ir visu ievedmuitas nodokļu (pamata muitas nodoklis un īpašs papildu muitas nodoklis), kas parasti maksājami, veicot importu, atbrīvojums, kā arī tirdzniecības nodokļa atmaksāšana un nodokļu atmaksāšana mazutam pārskatīšanas izmeklēšanas laikā.

(40)

Pēc tam, kad tas kļuva zināms, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka subsīdijas apjoms, ieskaitot procentu korekcijas vienreizējām subsīdijām, jāaprēķina, tikai pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda 7 mēnešiem, kuru laikā tas veica komercdarbību. Alternatīvi pieteikuma iesniedzējs pieprasīja apsvērt 10 mēnešu periodu, kas aptver ražošanas sākotnējo pārbaudes laiku.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķina kā saņēmējam piešķirto labumu, kura esība ir konstatēta izmeklēšanas periodā. Atbilstoši šim pašam nosacījumam un EK parastajai praksei izvēlējās 12 mēnešu periodu kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un atzinumi pamatojas uz šo laikposmu. Neviens pamatregulas noteikums neparedz, ka uzņēmuma darbības sākumposmu nevajadzētu aplūkot. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja prasību noraidīja.

(42)

Pieteikuma iesniedzējam piešķiramo subsīdiju summu aprēķināja, pamatojoties uz pārskata izmeklēšanas periodā neuzliktajiem ievedmuitas nodokļiem (pamata ievedmuitas nodoklis un īpašs papildu muitas nodoklis) par importētajiem materiāliem, kā arī uz tirdzniecības nodokli un nodokļu atmaksāšanu par mazutu, par kuriem ir tiesības saņemt atmaksāšanu. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (skaitītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja eksporta apgrozījumam kā piemērotu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, ražotā, eksportētā vai transportētā apjoma. Šādi ieguva subsīdijas likmi – 12,6 %.

(43)

Šajā saistībā pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka tikai tā subsīdijas summas daļa, kas ir tieši pieskaitāma attiecīgajam ražojumam, jāizmanto kā skaitītājs. Pieteikuma iesniedzējs mazā apjomā ražo PET ar zemu viskozitāti kā attiecīgo ražojumu un kā starpražojumu – amorfas PET granulas, kas neietilpst šīs izmeklēšanas ražojumos. Pieteikuma iesniedzējs ierosināja noteikt subsīdijas summu, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma apgrozījumu attiecībā pret kopējo apgrozījumu.

(44)

Tomēr jāatzīmē, ka dažādās izejvielas nevar pašas par sevi sasaistīt ne ar attiecīgo ražojumu, ne ar zemas viskozitātes PET un starpražojumu, jo tās pašas izejvielas varētu izmantot visu šo produkcijas veidu ražošanā. Turklāt, kā izklāstīts 32. un 38. apsvērumā, nebija pienācīgas pārbaudes sistēmas attiecībā uz izejvielu galamērķi. Šādā gadījumā un atbilstoši pamatregulas 7. panta 2. punktam, lai noteiktu subsīdijas summu attiecīgajam ražojumam, gan skaitītāju, gan saucēju noteica, pamatojoties uz kopējo pieteikuma iesniedzēja ražojumu klāstu. Iesniedzējs nepierādīja, ka alternatīva metodika dotu iespēju iegūt precīzāku rezultātu. Īpaši jāatzīmē, ka pat gadījumā, ja prasību pieņemtu, saucēju proporcionāli samazinātu, šādi iegūstot identisku kopējo rezultātu.

(45)

Atšķirībā no izejvielām, kapitālieguldījumu preces netiek fiziski iekļautas gatavajās precēs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu izmeklēšanai pakļautā uzņēmuma ieguvumu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajām kapitālieguldījumu precēm, šo summu sadalot uz periodu, kas atbilst normālam šādu kapitālieguldījumu preču nolietojuma periodam attiecīgā ražojuma nozarē (18,465 gadi), iegūstot nolietojuma likmi 5,42 %. Šādi aprēķinātu summu, kas pēc tam ir attiecināma uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, koriģē, pieskaitot procentu ieņēmumus šajā periodā, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un šādi noteiktu pilnu ieguvumu, ko saņēmējs ir ieguvis no šīs shēmas. Pieskaitītā procentu summa pamatojās uz Indijas tirgus procentu likmi pārskata izmeklēšanas periodā. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (skaitītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā piemērotu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, ražotā, eksportētā vai transportētā apjoma. Šādi ieguva subsīdijas likmi – 0,9 %.

(46)

Pēc tam, kad tas kļuva zināms, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka 18,465 gadu nolietojuma perioda, kas ir vidējais periods, ņemot vērā sākotnēji noteikto nolietojuma periodu, vietā jāizvēlas tā uzņēmumam raksturīgais 18,93 gadu nolietojuma periods. Turklāt tas apgalvoja, ka individuālais nolietojuma periods atspoguļo nozares mūsdienu ražošanas standartus Indijā.

(47)

Tomēr, kā izklāstīts iepriekš, pamatregulas 7. panta 3. punktā noteikts, ka jāņem vērā parastais, proti, vidējais, ražošanas nolietojuma periods un nevis uzņēmumam raksturīgais periods. Turklāt pieteikuma iesniedzējs nepierādīja, ka attiecīgās nozares ražošanas nolietojuma standarts kopumā ir palielinājies. Tādēļ šo argumentu noraidīja.

(48)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka subsīdijas summas aprēķinam nolietojuma likmi nenoapaļoja.

(49)

Tomēr jāatzīmē, ka noapaļošana neietekmē kopējo rezultātu, tāpēc šai piezīmei nebija nekādas nozīmes.

(50)

Tādējādi kopējā UEOSS subsīdijas likme pieteikuma iesniedzējam ir 13,5 %.

(51)

Pieteikuma iesniedzējs nebija guvis labumu no DEPBS.

(52)

Konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs nebija importējis kapitālieguldījumu preces EPCG un tāpēc nebija guvis labumu no EPCG.

(53)

Konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs, neesot ar nodokli apliekamai peļņai, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva labumu no ienākuma nodokļa atbrīvojuma saskaņā ar Ienākuma nodokļa likumu (1961.).

(54)

EKS pamatojas uz 21. un 35. A iedaļu Indijas Banku darbības regulējuma likumā (1949), kas ļauj Indijas centrālajai bankai (Reserve Bank of India – “RBI”) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(55)

Sīkāka informācija par šo shēmu sniegta RBI Galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 35/04.02.02/2004–05 (eksporta kredīti ārvalstu valūtās) un Galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 27/04.02.02/2004–05 (eksporta kredīti rūpijās), kas paredzēti visām Indijas komercbankām.

(56)

Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji.

(57)

Šajā shēmā RBI nosaka obligātās maksimālās procentu likmes, kas piemērojamas eksporta kredītiem Indijas rūpijās vai ārvalstu valūtā un kuras komercbankas var noteikt eksportētājiem, lai dotu tiem iespēju saņemt kredītus ar starptautiski konkurētspējīgām likmēm. EKS veido divas apakšshēmas: eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (“iesaiņojuma kredīts”), kas aptver eksportētajam izsniegtus kredītus preču iegādes, apstrādes, ražošanas, iesaiņošanas un/vai iekraušanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas aptver apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI ir arī noteikusi bankām izmantot noteiktu neto kredītu apjoma daļu, lai finansētu eksportu.

(58)

Pateicoties šiem RBI galvenajiem apkārtrakstiem, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kas salīdzinot ir zemākas par parastu komerckredītu (“skaidras naudas kredīti”) procentu likmēm. Šajā saistībā galvenajā apkārtrakstā par eksporta kredītiem rūpijās atzīmēts, ka “augstākās procentu likmes eksportētāju kredītiem, kā noteikts šajā apkārtrakstā, ir zemākas par augstākajām kredītu likmēm, kuras parasti jāmaksā citiem aizņēmējiem, un tāpēc šajā ziņā uzskatāmas par atvieglojumu.”

(59)

Pateicoties RBI galvenajiem apkārtrakstiem, pieteikuma iesniedzējs maksāja preferenciālas procentu likmes EKS salīdzinājumā ar skaidras naudas kredītu procentu likmēm.

(60)

Pirmkārt, preferenciālās EKS kredīta procentu likmes, kas noteiktas ar RBI galvenajiem apkārtrakstiem, kuri minēti 55. apsvērumā, samazināja pieteikuma iesniedzēja procentu likmju izmaksas salīdzinājumā ar tirgus noteiktām kredīta izmaksām, šādi dodot labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Otrkārt, lai gan komercbankas EKS ietvaros izsniedz preferenciālos kredītus, šo priekšrocību jāuzskata par valdības finanšu atbalstu pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunkta nozīmē. Šajā saistībā jāatzīmē, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunktā, ne PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”) netiek prasīta maksa par valdības kontiem, proti, Indijas valdības atlīdzība komercbankām, lai pierādītu subsīdijas esību, bet vienīgi valdības rīkojums veikt uzdevumus, kas minēti pamatregulas 2. panta 1. punkta i), ii) vai iii) apakšpunktā. RPI ir valsts iestāde un tāpēc iekļaujas pamatregulas 1. panta 3. punktā sniegtajā “valdības” definīcijā. Tās vienīgais īpašnieks ir Indijas valdība, tai ir sabiedriskās kārtības mērķi, proti, monetārā politika, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI dod norādījumus privātām organizācijām tādā nozīmē, ka komercbankām ir jāizpilda konkrēti nosacījumi, to starpā: i) attiecībā uz eksporta kredītu procentu likmju “griestiem”, kas noteikti RBI galvenajos apkārtrakstos, un ii) attiecībā uz to, ka komercbankām jāiegulda noteikts neto kredītu apjoms eksporta finansēšanā, kā paredzēts RBI noteikumos. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētos uzdevumus, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālā eksporta finansēšanas veidā. Šāds tiešs naudas līdzekļu pārskaitījums aizdevumu veidā, kas tiek piešķirti ar zināmiem nosacījumiem, parasti ir valdības ziņā, un prakse pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas nozīmē faktiski neatšķiras no valdību parasti izmantotās prakses. Turklāt šī subsīdija ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālās procentu likmes ir piemērojamas tikai saistībā ar eksporta finansēšanu un tāpēc ir iespējamas, tikai ņemot vērā eksporta rezultātus pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(61)

Subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz starpību starp, pateicoties eksporta kredītu procentu likmēm uzkrāto summu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un to summu, kas būtu jāmaksā, ja piemērotu tās pašas procentu likmes kā parastiem komerckredītiem, kurus izmanto pieteikuma iesniedzējs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā piemērotu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, ražotā, eksportētā vai transportētā apjoma. Šādi ieguva EKS subsīdijas likmi 0,4 %.

(62)

Sīks WBIS apraksts tiek sniegts Rietumbengālijas valdības (“RBV”) Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumā Nr. 588-CI/H (“WBIS 1999”), ko pēdējo reizi aizvietoja ar 2004. gada 24. marta Paziņojumu Nr. 134- I/O/Incentive/17/03/I. Izmeklēšanā noskaidroja, ka pieteikuma iesniedzēja saņemtais labums bija nenozīmīgs, tāpēc WBIS netiek sīkāk analizēta.

(63)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos galīgos atzinumus attiecībā uz shēmām, kompensējamo subsīdiju likme pieteikuma iesniedzējam ir šāda:

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensējamā maksājuma summai jābūt mazākai par kompensējamo subsīdiju kopējo summu, ja šāds maksājums ir atbilstošs, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Sākotnējā izmeklēšanā noteica vispārēju kaitējuma novēršanas līmeni 44,3 %, kas ir augstāks par pieteikuma iesniedzējam noteikto subsīdijas likmi.

(65)

Pamatojoties uz pārskata izmeklēšanas laikā iegūtajiem atzinumiem, tiek apsvērts, ka uz attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko ražojis un eksportējis pieteikuma iesniedzējs, attiecas kompensācijas maksājums, kas atbilst šim uzņēmumam noteiktajai subsīdiju individuālajai likmei, proti, 13,9 %. Tā kā ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 noteiktais maksājums tika izteikts kā īpaša summa par tonnu, iepriekš minēto maksājuma likmi pieteikuma iesniedzējam konvertēja kā īpašu summu 106,5 euro par tonnu.

(66)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2603/2000.

(67)

Pieteikuma iesniedzējs piedāvāja cenas saistības attiecīgā ražojuma eksportam Kopienā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu.

(68)

Pēc piedāvājuma pārbaudes Komisija uzskatīja saistības par pieņemamām, jo tās novērstu subsidēšanas kaitīgo ietekmi. Turklāt regulārie un sīkie ziņojumi, ko iesniedzējs apņēmās sūtīt Komisijai, ļaus veikt efektīvu uzraudzību. Bez tam ražojuma veids un pieteikuma iesniedzējam raksturīgā pārdošanas struktūra ir tāda, ka Komisija uzskata saistību neievērošanas risku par ierobežotu.

(69)

Lai nodrošinātu saistību efektīvu ievērošanu un uzraudzību pēc tam, kad ir iesniegts lūgums par izlaišanu brīvā apgrozībā, ievērojot saistības, nosacījums atbrīvojuma saņemšanai no maksājuma ir attiecīgās dalībvalsts muitas iestādēm iesniegts spēkā esošs “faktūrrēķins”, ko sagatavojis pieteikuma iesniedzējs un kurā ietverta Regulas (EK) Nr. 2603/2000 pielikumā minētā informācija. Ja tādu rēķinu neiesniedz vai ja tas neatbilst ražojumam, kas iesniegts muitai, jāmaksā atbilstoša kompensācijas maksājuma likme, lai nodrošinātu efektīvu saistību izpildi.

(70)

Minēto saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā var piemērot kompensācijas maksājumu, ievērojot pamatregulas 13. panta 9. un 10. punktu.

(71)

Pieteikuma iesniedzējs un Indijas valdība tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem bija paredzēts ierosināt grozīt Regulu (EK) Nr. 2603/2000, un tiem tika dota iespēja izteikt viedokli. Tikai pieteikuma iesniedzējs sniedza komentārus, īpaši par UEOSS, kas apskatīti saistībā ar attiecīgajiem secinājumiem 2.1.1. iedaļas d) apakšpunktā,

a)

regulas 1. panta 3. punktā tabulā pie Indijas ražotājiem iekļauj šādu tekstu:

b)

regulas 2. panta 3. punkta tabulā iekļauj šādu tekstu:

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/10

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (2) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu dažu polietilēntereftalāta (“PET”) veidu ar viskozitātes koeficientu vismaz 78 ml/g saskaņā ar DIN (Deutsche Industrienorm) 53728 (“attiecīgais izstrādājums”), ko parasti deklarē ar KN kodu 3907 60 20, importam, kuru izcelsmes valsts, citu starpā, ir Indija. Pasākumi izpaužas kā īpaša maksājuma likme 181,7 euro par tonnu, izņemot importu, ko veic vairāki tieši nosaukti uzņēmumi, uz kuriem attiecas atsevišķas maksājuma likmes.

(2)

Vienlaikus Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (3) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu 41,3 euro par tonnu tā paša Indijas izcelsmes izstrādājuma importam Kopienā, izņemot importu, ko veic vairāki tieši nosaukti uzņēmumi, uz kuriem attiecas atsevišķas maksājuma likmes.

(3)

Pēc galīgo pasākumu piemērošanas Komisija no Indijas ražotāja eksportētāja South Asian Petrochem Limited (“uzņēmums”) saņēma lūgumu sākt pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2604/2000 sakarā ar “jaunu eksportētāju” atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Uzņēmums apgalvoja, ka nav saistīts ar tiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi saistībā ar attiecīgo izstrādājumu. Bez tam tas apgalvoja, ka nav eksportējis attiecīgo izstrādājumu uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim), bet eksportējis attiecīgo izstrādājumu uz Kopienu pēc minētā perioda.

(4)

Komisija izskatīja uzņēmuma iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas uzsākšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punkta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajiem Kopienas ražotājiem bija dota iespēja izteikt komentārus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 33/2005 (4) uzsāka Regulas (EK) Nr. 2604/2000 pārskatīšanu attiecībā uz uzņēmumu un uzsāka izmeklēšanu.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 33/2005 tika atcelts ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 piemērotais antidempinga maksājums attiecībā uz minētā uzņēmuma ražotā un uz Kopienu eksportētā attiecīgā izstrādājuma importu. Vienlaikus atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus šādu importu reģistrācijas pasākumus.

(6)

Tajā pašā laikā to pašu iemeslu dēļ pēc uzņēmuma lūguma Komisija sāka paātrinātu Regulas (EK) Nr. 2603/2000 pārskatīšanu atbilstīgi 20. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (5).

(7)

Komisija oficiāli paziņoja uzņēmumam un Indijas (“eksporta valsts”) pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu sakarā ar “jaunu eksportētāju”. Turklāt tā deva citām personām, uz kurām procedūra tieši attiecas, iespēju rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tomēr Komisija nesaņēma nevienu šādu pieprasījumu.

(8)

Komisija nosūtīja uzņēmumam anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija arī ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Uzņēmuma telpās tika veikts pārbaudes apmeklējums.

(9)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”).

(10)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka uzņēmums nav eksportējis attiecīgo izstrādājumu sākotnējā izmeklēšanas periodā un ir sācis importu Kopienā pēc minētā perioda.

(11)

Bez tam uzņēmums spēja pietiekami pierādīt, ka nav tieši vai netieši saistīts ne ar vienu no Indijas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi saistībā ar attiecīgo izstrādājumu.

(12)

Attiecīgi apstiprinājās, ka uzņēmums jāatzīst par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, un tādēļ tam jānosaka individuāla dempinga starpība.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms izpētīja, vai uzņēmuma kopējais PET tirdzniecības apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar tā kopējo pārdevumu eksportā uz Kopienu. Tā kā šis apjoms pārsniedza 5 % no uzņēmuma kopējā pārdevuma eksportā uz Kopienu, tas tika atzīts par reprezentatīvu.

(14)

Pēc tam Komisija noteica tos PET veidus, ko uzņēmums pārdod vietējā tirgū un kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, kurus pārdod eksportā uz Kopienu.

(15)

Izmeklēšanā atklājās, ka tikai divi uz Kopienu eksportētie izstrādājuma veidi ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdod iekšzemes tirgū. Pēc tam par šiem diviem izstrādājuma veidiem tika izpētīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs iepretim attiecīgajam eksporta pārdošanas apjomam. Tā kā katram no šiem izstrādājuma veidiem pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ievērojami pārsniedza 5 % slieksni, abi izstrādājuma veidi tika atzīti par reprezentatīviem.

(16)

Tika arī izpētīts, vai katra izstrādājuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas iegūts parastajā tirdzniecības apritē, nosakot līdzīga izstrādājuma, kuru pārdod par tīro pārdošanas cenu, kas vienāda ar ražošanas izmaksām vai augstāka par tām (rentablā pārdošana), daļu neatkarīgiem konkrētā veida pircējiem. Tā kā attiecīgā izstrādājuma rentablās pārdošanas apjoms bija mazāks nekā 80 %, bet lielāks nekā 10 % no kopējā pārdošanas apjoma, normālvērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena tikai no rentablajiem darījumiem ar katru veidu.

(17)

Tā kā visi attiecīgā izstrādājuma eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(18)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika veiktas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(19)

Tika akceptētas visas korekcijas, ko uzņēmums pieprasīja eksporta pārdevumiem. Šīs korekcijas attiecas uz komisijas maksājumiem, sauszemes pārvadājumu frakti, jūras pārvadājumu frakti, apdrošināšanu, pārkraušanas izmaksām, iepakošanas izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem.

(20)

Iekšzemes tirdzniecībā tika akceptētas korekcijas par komisijas maksājumiem, sauszemes pārvadājumu frakti, apdrošināšanu, iepakošanas izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem. Taču korekcijas, ko uzņēmums pieprasīja par netiešajiem nodokļiem un ievedmaksājumiem, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, kā arī par filiāļu izmaksām, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, tika noraidītas tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(21)

Pieprasītā korekcija par netiešajiem nodokļiem tika pamatota ar argumentu, ka uzņēmuma pircēji iekšzemē maksā neatgūstamu akcīzes nodokļa summu, pērkot attiecīgo izstrādājumu iekšzemes tirgū, turpretim uzņēmuma eksporta pircējiem šāds nodoklis nav jāmaksā. Šo neatgūstamo akcīzes nodokli pieprasīja kā korekciju normālvērtībai. Taču normālvērtība salīdzinājumam ar eksporta cenu tika noteikta pēc tīrās iekšzemes pārdošanas cenas, neieskaitot nekādus nodokļus. Tādēļ normālvērtībā neietilpa akcīzes nodokļi, kam būtu ietekme uz cenu un cenu salīdzināmību pamatregulas 2. panta 10. punkta nozīmē. Bez tam tika uzskatīts, ka ražotāja eksportētāja iekšzemes pircēju nodokļu saistības nav atbilstīgas korekcijai veikšanai atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktam, jo ar šādu nodokli neapliek “līdzīgo preci un tajā ietilpstošās fiziskās sastāvdaļas”. Akcīzes nodoklis, ko maksā uzņēmuma klienti iekšzemes tirgū, tiek uzlikts uzņēmuma tīrajai pārdošanas cenai, un tam nav nekāda iespaida uz uzņēmuma ražošanas izmaksām un cenu noteikšanu. Tā kā netiešo nodokļu starpība iekšzemes un eksporta tirgū jau ir pilnīgi ierēķināta, salīdzinot uzņēmuma tīrās iekšzemes pārdošanas cenas ar tā eksporta tirdzniecības cenām, uzņēmuma korekcijas pieprasījums tika noraidīts.

(22)

Saņemot informāciju, uzņēmums iebilda, ka nav nozīmes tam, ka normālvērtības un eksporta cenas salīdzināšanu veic pēc tīrajām cenām, t.i., neierēķinot nekādus netiešos nodokļus. Tas turklāt arī iebilda, ka ar akcīzes nodokli tiek aplikts līdzīgais izstrādājums un ka tas iespaido cenu salīdzinājumu tādā ziņā, ka iekšzemes pircējiem netiek pilnīgi atlīdzināts un tiem beigu beigās ir jāsamaksā daļa no šā akcīzes nodokļa. Tādēļ uzņēmuma klienti iekšzemes tirgū maksā augstāku cenu nekā klienti eksporta tirgū. Taču, kā minēts iepriekš, iekšzemes cenā, ko izmantoja par normālvērtību, jau nebija iekļauts akcīzes nodoklis, un tāpēc cenu salīdzināmību tas nevarēja būt iespaidojis. Bez tam uzņēmums nesniedza nekādas ziņas vai liecības, kas norādītu, ka normālvērtības un eksporta cenas salīdzināmība būtu iespaidota citādā veidā. Šie apgalvojumi līdz ar to bija jānoraida.

(23)

Pieprasītā korekcija saistībā ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa balstījās uz apgalvojumu, ka, uzņēmumam pārdodot attiecīgo izstrādājumu iekšzemes tirgū, ievedmuitas nodokļi par izejvielām būtu jāsamaksā “palielināta” akcīzes nodokļa veidā. Jēdziens “palielināts” akcīzes nodoklis attiecas uz atšķirīgu nodokļu režīmu, ko uzņēmumam piemēro, jo tas ir izveidots kā “uz eksportu orientēta struktūra” (“EOU”) salīdzinājumā ar citiem Indijas uzņēmumiem, kas nav EOU. Šajā režīmā EOU uzņēmumus atbrīvo no visiem ievedmuitas nodokļiem par izejvielām, bet tiem piemēro augstāku akcīzes nodokļa likmi, ja šo uzņēmumu saražotās preces pārdod iekšzemes tirgū. Tā kā par eksporta pārdevumiem šis akcīzes nodoklis nav jāmaksā, uzņēmums pieprasīja attiecīgi koriģēt normālvērtību. Šī prasība tika noraidīta, jo uzņēmums izejvielas ir iepircis bez nodokļiem neatkarīgi no tā, vai galaproduktu pārdeva iekšzemes tirgū vai eksportēja. Tādēļ līdzīgā prece un tajā ietilpstošās fiziskās sastāvdaļas neaplika ar ievedmuitas nodokli, ja tā bija paredzēta patēriņam iekšzemes tirgū, un šis nodoklis netika iekasēts vai atlīdzināts par izstrādājumu, ko eksportēja uz Kopienu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktam. Tādējādi nav ietekmēta cenu salīdzināmība starp iekšzemes tirgu un eksporta tirgu. Tika atzīmēts arī tas, ka uzņēmums nespēja pierādīt nekādu papildu nodokļu vai netiešu nodokļu maksājumu papildus akcīzes nodoklim par galaprodukta pārdošanu, kā aprakstīts 20. apsvērumā. Visbeidzot, jebkurā gadījumā nebija iespējams skaidri noteikt, vai un cik daudz vietēji iegādātu vai ievestu izejvielu ticis izmantots galaprodukta ražošanā.

(24)

Uzņēmums arī pieprasīja korekciju par vietējo filiāļu, kuras atbildīgas par pārdevumiem iekšzemes tirgū, darbības izmaksām. Pieprasījums tika noraidīts, jo šie filiāļu izdevumi ietvēra pārdošanas, vispārējus un administratīvus izdevumus arī par citu izstrādājumu, ne tikai attiecīgā izstrādājuma pārdošanu, un tādēļ tie nebija tieši saistīti ar attiecīgā izstrādājuma pārdošanu iekšzemes tirgū. Uzņēmums attiecīgi nebija norādījis, vai filiāļu izdevumi ir ietekmējuši cenu vai cenu salīdzināmību. Saņemot informāciju, uzņēmums apgalvoja, ka tas ražo tikai vienu izstrādājumu – attiecīgo izstrādājumu. Tomēr tas bija pretrunā noskaidrotajai informācijai. Turklāt un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu normālvērtības noteikšanai ir svarīga pārdošanas cena no filiālēm pirmajam neatkarīgajam pircējam. Tā kā filiāles ir tās pašas juridiskās personas un uzņēmuma struktūras daļa, uzņēmuma apgalvojumi tika noraidīti un pieprasījums pēc šīs korekcijas uzskatīts par nepamatotu.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālvērtību katram attiecīgā izstrādājuma veidam, ko eksportē uz Kopienu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstošajam attiecīgā izstrādājuma veidam.

(26)

Salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings. Vidējā svērtā dempinga starpība, kas noteikta attiecīgajam uzņēmumam, izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes cenas, ir 25,5 %.

(27)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, uzskatāms, ka jāievieš galīgs antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības līmenī, bet saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu tas nedrīkst būt lielāks par visas valsts zaudējuma apmēru, kas noteikts Indijai izmeklēšanā, kuras rezultātā tika uzlikti pašreizējie pasākumi.

(28)

Pārskatīšanā sakarā ar jaunu eksportētāju nevar noteikt individuālu zaudējuma apmēru, jo izmeklēšana atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam aprobežojas tikai ar individuālā dempinga starpības izpēti. Tādēļ dempinga starpība tika salīdzināta ar visas valsts zaudējuma apmēru, kas pamatregulā noteikts Indijai. Tā kā šis pēdējais bija augstāks nekā dempinga starpība, veicamajiem pasākumiem jābūt atbilstīgiem dempinga starpībai.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 2026/97 24. panta 1. punktu nevienu izstrādājumu nepakļauj abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumiem, lai labotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas.

(30)

Paralēlā paātrinātā Regulas (EK) Nr. 2603/2000 pārskatīšanā uzņēmumam tika noteikta individuālā kompensācijas maksājumu likme 106,5 euro par tonnu, kas atbilst procentuālajai kompensācijas maksājumu likmei 13,9 %.

(31)

Tā kā visas subsīdijas paralēlajā paātrinātajā pārskatīšanā tika uzskatītas par eksporta subsīdijām, antidempinga maksājums jāpielāgo, lai atspoguļotu faktisko dempinga starpību, kas paliek pēc tam, kad uzlikti kompensācijas maksājumi, kuri kompensē šo subsīdiju sekas.

(32)

Tādēļ antidempinga maksājums, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes cenai, ņemot vērā arī paralēlās antisubsidēšanas procedūras rezultātus, ir šāds:

(33)

Tā kā pārskatīšanas rezultātā attiecībā uz uzņēmumu ir konstatēts dempings, uzņēmumam piemērojamo antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu uzliek attiecīgā izstrādājuma importiem, kuri tika pakļauti reģistrācijai atbilstīgi 3. pantam Regulā (EK) Nr. 33/2005.

(34)

Uzņēmums piedāvāja uzņemties cenu saistības saistībā ar attiecīgā izstrādājuma eksportu uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(35)

Izskatījusi piedāvājumu, Komisija to uzskatīja par pieņemamu, jo tas novērstu dempinga radītos zaudējumus. Turklāt regulārie un detalizētie ziņojumi, ko uzņēmums apņēmās sūtīt Komisijai, ļaus veikt efektīvu uzraudzību. Tāpat izstrādājuma īpašības un uzņēmuma pārdošanas struktūra ir tāda, ka Komisija uzskata, ka apiešanas risks ir ierobežots.

(36)

Lai nodrošinātu uzņēmuma saistību efektīvu izpildi un uzraudzību, kad iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, ievērojot saistības, atbrīvojumu no maksājuma saņem ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts muitas dienestam tiek iesniegta derīga faktūra, ko izrakstījis uzņēmums un kurā ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2604/2000 pielikumā norādītā informācija. Ja tādu faktūru neiesniedz vai ja tā neatbilst izstrādājumam, kas iesniegts muitas dienestiem, tad jāmaksā atbilstoša antidempinga maksājuma likme, lai nodrošinātu saistību efektīvu izpildi.

(37)

Minēto saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā var piemērot antidempinga maksājumu, ievērojot pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu.

(38)

Attiecīgais uzņēmums tika informēts par faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts piemērot galīgo antidempinga maksājumu tā importam Kopienā, un tam tika dota iespēja izteikt komentārus.

(39)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā Regula (EK) Nr. 2604/2000,

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/15

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/17

(1)

Beļģijas rīcībā ir intervences baltā cukura krājumi. Lai nodrošinātu tirgus vajadzības, jālaiž iekšējā tirgū tie baltā cukura krājumi, kurus Beļģijas intervences aģentūra pieņēma intervencei no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(2)

Šādai pārdošanai ir jāpiemēro 2001. gada 27. jūnija Komisijas Regula (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (2). Nepieciešamības gadījumā jāizdara atkāpe no šīs regulas un jāprecizē daži procedūras noteikumi.

(3)

Ņemot vērā situāciju Kopienas tirgū, ir jāparedz, ka Komisija nosaka minimālo pārdošanas cenu katrai konkursa daļai.

(4)

Beļģijas intervences aģentūrai jāpaziņo Komisijai par konkursiem. Konkursa pretendentiem jāpaliek anonīmiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

—

2005. gada 9. un 23. novembrī,

—

2005. gada 7. un 21. decembrī.

Bureau d’intervention et de restitution belge

Rue de Trèves 82

B-1040 Bruxelles

Tālrunis: (32-2) 287 24 11

Fakss: (32-2) 287 25 24

a)

sadalot daudzumu starp attiecīgajiem pretendentiem proporcionāli kopējiem daudzumiem katrā viņu piedāvājumā, vai

b)

proporcionāli sadalot starp attiecīgajiem pretendentiem, ņemot vērā katram pretendentam noteikto maksimālo apjomu tonnās, vai

c)

lozējot.

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/20

(1)

Polijas rīcībā ir intervences baltā cukura krājumi. Lai nodrošinātu tirgus vajadzības, jālaiž iekšējā tirgū tie baltā cukura krājumi, kurus Polijas intervences aģentūra pieņēma intervencei no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(2)

Šādai pārdošanai ir jāpiemēro Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (2). Nepieciešamības gadījumā jāizdara atkāpe no šīs regulas un jāprecizē daži procedūras noteikumi.

(3)

Ņemot vērā situāciju Kopienas tirgū, ir jāparedz, ka Komisija nosaka minimālo pārdošanas cenu katrai konkursa daļai.

(4)

Polijas intervences aģentūrai jāpaziņo Komisijai par konkursiem. Konkursa pretendentiem jāpaliek anonīmiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

—

2005. gada 9. un 23. novembrī,

—

2005. gada 7. un 21. decembrī.

Agencja Rynku Rolnego

Biuro Cukru

Dział Dopłat i Interwencji

Nowy Świat 6/12

00-400 Warszawa

Tālrunis: + 48 22 661 71 30

Fakss: + 48 22 661 72 77

a)

sadalot daudzumu starp attiecīgajiem pretendentiem proporcionāli kopējiem daudzumiem katrā viņu piedāvājumā, vai

b)

proporcionāli sadalot starp attiecīgajiem pretendentiem, ņemot vērā katram pretendentam noteikto maksimālo apjomu tonnās, vai

c)

lozējot.

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/23

(1)

Itālijas rīcībā ir intervences baltā cukura krājumi. Lai nodrošinātu tirgus vajadzības, jālaiž iekšējā tirgū tie baltā cukura krājumi, kurus Itālijas intervences aģentūra pieņēma intervencei no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(2)

Šādai pārdošanai ir jāpiemēro Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (2). Nepieciešamības gadījumā jāizdara atkāpe no šīs regulas un jāprecizē daži procedūras noteikumi.

(3)

Ņemot vērā situāciju Kopienas tirgū, ir jāparedz, ka Komisija nosaka minimālo pārdošanas cenu katrai konkursa daļai.

(4)

Itālijas intervences aģentūrai jāpaziņo Komisijai par konkursiem. Konkursa pretendentiem jāpaliek anonīmiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

—

2005. gada 9. un 23. novembrī,

—

2005. gada 7. un 21. decembrī.

AGEA – Agenzia per le erogazioni in Agricoltura

Ufficio ammassi pubblici e privati e alcool

Via Torino, 45

00185 Roma

Tālrunis: (39-06) 49499558

Fakss: (39-06) 49499761

a)

sadalot daudzumu starp attiecīgajiem pretendentiem proporcionāli kopējiem daudzumiem katrā viņu piedāvājumā, vai

b)

proporcionāli sadalot starp attiecīgajiem pretendentiem, ņemot vērā katram pretendentam noteikto maksimālo apjomu tonnās, vai

c)

lozējot.

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/26

(1)

Ungārijas rīcībā ir intervences baltā cukura krājumi. Lai nodrošinātu tirgus vajadzības, jālaiž iekšējā tirgū tie baltā cukura krājumi, kurus Ungārijas intervences aģentūra pieņēma intervencei no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(2)

Šādai pārdošanai ir jāpiemēro Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (2). Nepieciešamības gadījumā jāizdara atkāpe no šīs regulas un jāprecizē daži procedūras noteikumi.

(3)

Ņemot vērā situāciju Kopienas tirgū, ir jāparedz, ka Komisija nosaka minimālo pārdošanas cenu katrai konkursa daļai.

(4)

Ungārijas intervences aģentūrai jāpaziņo Komisijai par konkursiem. Konkursa pretendentiem jāpaliek anonīmiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

—

2005. gada 9. un 23. novembrī,

—

2005. gada 7. un 21. decembrī.

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal (MVH)

(Agricultural and Rural Developement Agency)

Alkotmány utca 29

HU-1054 Budapest

Tālrunis: (36-1) 219-45 14

Fakss: (36-1) 219-45 11 or (36-1) 219-45 12

a)

sadalot daudzumu starp attiecīgajiem pretendentiem proporcionāli kopējiem daudzumiem katrā viņu piedāvājumā, vai

b)

proporcionāli sadalot starp attiecīgajiem pretendentiem, ņemot vērā katram pretendentam noteikto maksimālo apjomu tonnās, vai

c)

lozējot.

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/29

(1)

Francijas rīcībā ir intervences baltā cukura krājumi. Lai nodrošinātu tirgus vajadzības, jālaiž iekšējā tirgū tie baltā cukura krājumi, kurus Francijas intervences aģentūra pieņēma intervencei no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(2)

Šādai pārdošanai ir jāpiemēro Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (2). Nepieciešamības gadījumā jāizdara atkāpe no šīs regulas un jāprecizē daži procedūras noteikumi.

(3)

Ņemot vērā situāciju Kopienas tirgū, ir jāparedz, ka Komisija nosaka minimālo pārdošanas cenu katrai konkursa daļai.

(4)

Francijas intervences aģentūrai jāpaziņo Komisijai par konkursiem. Konkursa pretendentiem jāpaliek anonīmiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

—

2005. gada 9. un 23. novembrī,

—

2005. gada 7. un 21. decembrī.

Fonds d’intervention et de régularisation du marché du sucre

Bureau de l’intervention

21, Avenue Bosquet

F-75007 Paris

Tālrunis: (33-1) 44 18 23 37

Fakss: (33-1) 44 18 20 08

a)

sadalot daudzumu starp attiecīgajiem pretendentiem proporcionāli kopējiem daudzumiem katrā viņu piedāvājumā, vai

b)

proporcionāli sadalot starp attiecīgajiem pretendentiem, ņemot vērā katram pretendentam noteikto maksimālo apjomu tonnās, vai

c)

lozējot.

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/32

(1)

Ar 2005. gada 18. jūlija lēmumu (2) Padome apstiprināja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, turpmāk tekstā “nolīgums”.

(2)

Nolīgumā izklāstītie tirdzniecības noteikumi paredz savstarpēju koncesiju piemērošanu attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem par dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Kopienas koncesijas var izpausties kā ievešana bez muitas nodokļa saskaņā ar gada tarifu kvotām.

(3)

Šajā nolīgumā paredzētās tarifu kvotas Alžīrijas izcelsmes apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanai ir ikgadējas un jāpiemēro nenoteiktu laika posmu. Tās jāatver 2005. gadam un nākamajiem gadiem.

(4)

Jauno tarifu kvotu apjomi 2005. gadam jāaprēķina proporcionāli nolīgumā norādītajiem pamatapjomiem, proporcionāli tā gada daļai, kas pagājusi līdz nolīguma piemērošanas dienai.

(5)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), ir paredzēti noteikumi tarifu kvotu pārvaldībai, ievērojot muitas deklarāciju datējumu hronoloģisko secību. Ar šo regulu atklātās tarifu kvotas jāpārvalda saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(6)

Minētais nolīgums ir spēkā no 2005. gada 1. septembra, tāpēc šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas un tādēļ tai jāstājas spēkā, tiklīdz kā iespējams.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem par Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/35

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004 (3) ievieš Regulu (EK) Nr. 733/2002, nosakot sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju.

(2)

Ar Regulas (EK) Nr. 874/2004 8. pantu ievieš sabiedriskās kārtības noteikumus par ģeogrāfiskiem jēdzieniem, paredzot procedūru, kas ļauj dalībvalstīm, kandidātvalstīm un visām Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstīm pieprasīt savu valstu valdībām reģistrēt vai rezervēt savu vārdu. Minētais noteikums pilnībā nenodrošina Eiropas Savienības ģeopolitisko un valodu daudzveidību un dalībvalstu, kā arī Eiropas pilsoņu interešu ievērošanu. Tādēļ Komisijai ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 874/2004.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (4),

1)

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Valstu vārdu un valstu kodu (Alpha 2 sistēmā) rezervācija

1.   Vārdu sarakstu, kas norādīts šīs regulas pielikumā, sarakstā norādītās valstis var rezervēt vai reģistrēt tikai kā otrā līmeņa domēna vārdus tieši TLD .eu.

2.   Valstu kodus (Alpha 2 sistēmā) nereģistrē kā otrā līmeņa domēnu vārdus tieši TLD .eu.”;

2)

Regulas 12. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pakāpenisko reģistrāciju nedrīkst uzsākt, pirms nav izpildīta 6. panta pirmā punkta prasība.”;

3)

Pievieno šīs regulas pielikumu.