7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/1

(1)

Komisija 2005. gada 7. aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 538/2005 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) (“iesaistītās valstis”) izcelsmes trihlorizocianūrskābes (THCS) importam Kopienā.

(2)

Jāatceras, ka dempinga izmeklēšana attiecībā uz ĶTR aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (ĶTR IP) un dempinga izmeklēšana attiecībā uz ASV aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (ASV IP).

(3)

Abos gadījumos zaudējumu noteikšanai būtisko tendenču pārbaude notika laikposmā no 2000. gada 1. janvāra līdz attiecīgā izmeklēšanas perioda beigām (“apskatāmais periods”).

(4)

Pēc pagaidu antidempinga maksājumu piemērošanas THCS importam no iesaistītajām valstīm, visām pusēm paziņoja faktus un apsvērumus, uz kuriem balstās pagaidu regulas noteikumi. Visām pusēm atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt savu viedokli saistībā ar sniegtajiem faktiem un apsvērumiem.

(5)

Dažas ieinteresētās puses iesniedza rakstiskus komentārus. Pusēm, kas to pieprasīja, tika dota iespēja izteikt savu viedokli arī mutiski. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajam atzinumam.

(6)

Komisija paziņoja par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām pusēm tika atvēlēts termiņš, kurā iesniegt savus iebildumus par izklāstītajiem faktiem. Tika izvērtētas ieinteresēto pušu iesniegtās mutiskas un rakstiskas piezīmes, un vajadzības gadījumā atzinumi tika attiecīgi laboti.

(7)

Jāatceras, ka pagaidu regulas 19. apsvērumā apskatāmais produkts definēts kā iesaistīto valstu izcelsmes THCS un no tās izgatavotie produkti. THCS starptautiskais nepatentētais nosaukums ir “simklozēns”. THCS parasti deklarē ar KN kodiem ex 2933 69 80 un ex 3808 40 20.

(8)

Turklāt jāatceras, kā jau norādīts pagaidu regulas 22. un 23. apsvērumā, tika secināts, ka apskatāmais produkts un THCS, ko ražo un Kopienas tirgū pārdod Kopienas ražotāji, un THCS, ko ražo un pārdod vietējā tirgū iesaistītajās valstīs un analogā valstī, pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē ir līdzīgi produkti, jo nav atklātas atšķirības THCS svarīgākajās fizikālajās un ķīmiskajās īpašībās un esošo dažādo THCS izmantošanas veidos.

(9)

Viens pārstrādātājs atkārtoja sūdzību, kuru tas bija iesniedzis jau pagaidu izmeklēšanas laikā, par to, ka izmeklēšanā būtu bijis jāizslēdz THCS maisījums. Pārstrādātājs uzskatīja, ka sūdzībā par apskatāmo produktu definēta tikai tīra THCS un ka šis produktu klāsts ir nepamatoti palielināts, iekļaujot tajā arī THCS maisījumu. Tomēr jāatceras, ka sūdzībā nav lietota atsauce uz maisījumiem vai produktiem tīrā veidā. Tāpat jāatgādina, ka apskatāmais produkts ir definēts pēc tā fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām un gala izmantošanas un var ietvert vairākus vai daudzus veidus ar vienādām pamatīpašībām. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka gan maisījums, gan tīras skābes tabletes atbilst šiem kritērijiem. Šajā izmeklēšanā apskatāmais produkts, kā norādīts paziņojumos par abu lietu uzsākšanu, ir trihlorizocianūrskābe un no tās gatavotie produkti, t. i., šajā izmeklēšanā tiek apskatīts attiecīgā produkta visu veidu apskatāmais produkts, kuram ir vienādas pamatīpašības. Tāpēc nevar sacīt, ka maisījuma tabletes nav jāattiecina uz apskatāmā produkta klāstu vai ka produktu klāsts ir palielināts. Pamatojoties uz šo, iebildums ir noraidīts un pagaidu regulas 24. apsvērums apstiprināts.

(10)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par metodi, ko izmanto, aprēķinot normālvērtību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 26. līdz 33. apsvērumā noteikto normālvērtības aprēķināšanas metodi.

(11)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par vispārējo metodi, ko izmanto aprēķinot eksporta cenu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 34. apsvērumā noteikto aprēķina metodi.

(12)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par metodi, ko izmanto salīdzinot normālvērtību un eksporta cenu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 35. apsvērumā noteikto salīdzināšanas metodi.

(13)

Pagaidu regulā diviem ĶTR ražotājiem, kas sadarbojas, nepiešķīra ne tirgus ekonomikas režīmu (TER), ne atsevišķo režīmu (AR) (sk. 44. un 66. apsvērumu). Dempinga starpība šiem diviem ražotājiem eksportētājiem tika provizoriski aprēķināta kā vidējais svērtais no to attiecīgajām individuālajām dempinga starpībām.

(14)

Šie divi uzņēmumi kļūdaini saņēma atšķirīgu dempinga starpību un individuālo maksājumu, pretēji pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajam un institūciju konsekventajai praksei. Tādēļ tas ir jākoriģē beigu posmā un abiem uzņēmumiem ir piemērojams valsts mēroga maksājums.

(15)

Tādēļ galīgajiem pasākumiem un pieņemot, ka šie divi uzņēmumi joprojām atradās būtiskā valsts ietekmē, to dati bija ņemami vērā, aprēķinot valsts mēroga dempinga starpību. Tādējādi, ņemot vērā, ka sadarbības līmenis bija zems, valsts mēroga dempinga starpība tika noteikta kā vidējais svērtais no:

(16)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 40. līdz 63. apsvēruma pagaidu atzinumus attiecībā uz TER noteikšanu.

(17)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 64. līdz 67. apsvēruma pagaidu atzinumus attiecībā uz AR noteikšanu.

(18)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par analogās valsts izvēli, ar šo apstiprina izvēli, kas noteikta pagaidu regulas 68. līdz 74. apsvērumā.

(19)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par normālvērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, ar šo apstiprina pagaidu regulas 75. apsvēruma atzinumu.

(20)

Vairāki eksportētāji paziņoja, ka, aprēķinot normālvērtību, nav pietiekami ņemtas vērā noteiktas paziņotās korekcijas. Eksportētāji apgalvoja, ka noteiktas izmaksas (piem., transporta izmaksas un iepakojums) ir tikušas iekļautas saliktajā normālvērtībā, kurām drīzāk vajadzēja būt atskaitītām kā korekcijām, tieši tāpat kā tas ir darīts gadījumos, kad normālvērtība tika balstīta uz vietējā tirgus cenu.

(21)

Šie eksportētāji arī uzstāja, ka tiem apskatāmā produkta veidiem, kur izmantojama saliktā normālvērtība, pārdošanas, vispārējām un administratīvām izmaksām (SGA) vajadzētu būt vietējā tirgus izmaksām.

(22)

Visbeidzot, tie uzskatīja, ka piemērojamai peļņas normai būtu jābūt normai, kāda sasniedzama vietējā tirgū parastas tirdzniecības apritē.

(23)

Analizējot iesniegumus, tika uzskatīts par piemērotu koriģēt normālvērtību tiktāl, cik šie iebildumi attiecināmi uz transporta un iepakojuma izmaksām, kuras iekļautas pagaidu saliktajā normālvērtībā. Turklāt normālvērtība tagad ir aprēķināta, ņemot vērā SGA vietējā tirgū, un piemērotā peļņas norma ir koriģēta, lai atspoguļotu peļņas normu, kāda sasniedzama vietējā tirgū parastas tirdzniecības apritē. Tāpēc, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, normālvērtība ir koriģēta uz zemāku.

(24)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 79. un 80. apsvērumā norādītos pagaidu atzinumus attiecībā uz eksporta cenām.

(25)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 81. apsvērumā norādītos pagaidu atzinumus attiecībā uz salīdzinājumu starp normālvērtību un eksporta cenu.

(26)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, izņemot par normālvērtības koriģēšanu, kā sīki izklāstīts 20. līdz 23. apsvērumā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. un 83. apsvērumā noteikto metodi. Jaunā dempinga starpība, kas izteikta procentuāli no CIF importa cenas pie Kopienas robežas, no šā brīža ir šāda.

(27)

Jaunā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentuāli no CIF importa cenas pie Kopienas robežas, un koriģēta kā paskaidrots 13. līdz 15. apsvērumā, no šā brīža ir šāda:

(28)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par normālvērtības noteikšanu, izņemot jautājumu par salīdzinājumu, kas ietekmē vienam ražotājam eksportētājam noteikto normālvērtību un kas ir komentēts turpmāk tekstā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 92. apsvērumā aprakstītos pagaidu atzinumus par normālvērtības noteikšanas metodi.

(29)

Viens no ASV ražotājiem eksportētājiem apstrīdēja faktu, ka SGA izdevumi un tā saistīto importētāju Kopienā peļņa tika kopumā atskaitīta no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ticamu eksporta cenu. Tas uzskatīja, ka šādi atskaitījumi būtu piemērojami uzņēmuma darbībai gan ASV, gan Kopienā.

(30)

Šajā sakarā tiek atgādināts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, visi attiecīgā importētāja izdevumi, tajā skaitā SGA starp importēšanu un tālākpārdošanu, plus saprātīga peļņa, ir atskaitāmi. Atskaitījumi ir aprēķināti pamatojoties uz pārbaudītiem, no importētāja saņemtiem, faktiem. Tā kā izmaksas, kuras eksportētājs gribēja piešķirt darbībām ASV patiesībā radās Kopienā, iebildums ir noraidāms.

(31)

Viens ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka Komisija nepareizi ir salīdzinājusi nefasēto produktu no rūpnīcas eksportam ar pabeigtu vietējā tirgus mazumtirdzniecības produktu.

(32)

Šai ziņā tiek atzīmēts, ka sākot no izmeklēšanas ierosināšanas, ir veikts salīdzinājums starp ASV vietējā tirgū pārdoto nefasēto produktu un Kopienā importēto nefasēto produktu, pat ja beidzamais bija pabeigts produkts, piemēram kā tabletes, kad tās pārdotas pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā. Šī pieeja ir pamatota uz faktiem, ka THCS Kopienā galvenokārt importē nefasētā veidā un pēc tam pārstrādā.

(33)

Tomēr tiek atzīts, ka, veicot šo salīdzināšanu, pagaidu posmā netika veikti daži nepieciešami koriģējumi attiecībā uz produkta gala apstrādi. Tāpēc koriģēja normālvērtību, samazinot tās ražošanas izmaksas ASV par daļu, kas atbilst produkta pabeigšanai, ja to pārdod ASV iekšējā tirgū. Tā ASV ražotāja eksportētāja departamenta, kurā šī darbība noris, ražošanas izmaksas tika atņemtas no normālvērtības saskaņā ar to izmaksu atskaitījumiem no tālākpārdošanas cenas Kopienā, kas saistītas ar tādu pašu darbību, ko parasti veic trešās puses apakšuzņēmēji.

(34)

Vēlāk iebilda, ka, nosakot normālvērtību vietējā tirgū, iepriekš aprakstītās “nefasēto produktu pieejas” gadījumā vajadzētu izslēgt arī administratīvos izdevumus (SGA izdevumi), jo tie pārsvarā rodas, pārdodot galīgo produktu.

(35)

Šai ziņā jāatzīmē, ka grupas darbība, kurā ASV ietilpst ražotājs eksportētājs un tā mātes uzņēmums, un izmaksas attiecībā uz THCS šajā līmenī attiecināmas uz abu – gan nefasētā produkta, gan tā dažādo tā formu – pārdošanu pirmajam neatkarīgajam klientam. Pabeigts produkts nav nekas cits kā nefasēts produkts īpašā formā. Iebildums, ka administrācijas izdevumi nav būtiski nefasētās produkcijas pārdošanā, nozīmē, ka būs iespējams turpināt rentablu nefasētā produkta ražošanu bez uzņēmuma un grupas struktūrvienības, un vēl jo vairāk tās tirdzniecības nodaļas iejaukšanās. Tomēr patiesībā pārdošana nenošķir nefasētu un pabeigtu produktu, bet gan atbilst THCS tirdzniecībai visās tās formās. Tāpēc iebildums ir noraidīts.

(36)

Visādā ziņā un ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 94. apsvērumā noteiktos pagaidu atzinumus attiecībā uz normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot katra uz Kopienu eksportētā apskatāmā produkta veida vidējo svērto normālvērtību ar vidējo svērto eksporta cenu katram attiecīgajam apskatāmā produkta veidam, ņemot vērā tirdzniecības līmeni, atklāja dempinga klātbūtni attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(38)

Galīgās dempinga starpības, kas izteikta kā daļa procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(39)

Atlikusī galīgā dempinga starpība ir noteikta kā visaugstākā dempinga starpība, pamatojoties uz viena no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, reprezentatīvo produkta veidu par visaugstākajām dempinga cenām.

Atlikusī dempinga starpība: 120 %.

(40)

Tā kā netika iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo apstiprina pagaidu regulas 97. un 98. apsvēruma atzinumus.

(41)

Viens ražotājs, kas atrodas Kopienā, uzstāja, ka uzskatāms par Kopienas ražotāju, jo tas ražo THCS maisījuma tabletes, kuras ir iekļautas apskatāmā produkta definīcijā. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka šis pārstrādātājs pats neražo ne granulu vai pulverveida THCS, ne arī THCS tabletes vai no THCS izgatavotus produktus, bet gan ir šo tablešu ražošanas apakšuzņēmējs. Turklāt šo tablešu ražošana nav saistīta ar THCS ražošanu, bet gan ar THCS pārveidi no viena veida (granulu vai pulverveida THCS) citā (THCS tabletēs). Tādējādi šī prasība netiek ņemta vērā.

(42)

Tika saņemti pretrunīgi iebildumi attiecībā uz to datu apstrādi, kurus iesniedza viens no Eiropas ražotājiem, kurš netika iekļauts Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Iepriekš minētais pārstrādātājs iebilda, ka šī ražotāja datiem būtu jābūt daļai no Kopienas ražošanas nozares datiem, savukārt ražotājs eksportētājs apgalvoja pretējo.

(43)

Jāatzīmē, ka šī ražotāja pieejamie dati netika izmantoti, izvērtējot Kopienas ražošanas nozares situāciju, jo, kā minēts pagaidu regulas 97. apsvērumā, minētais ražotājs izmeklēšanas gaitā pilnībā nesadarbojās, un līdz ar to nav iekļaujams Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Tāpēc nebija iemesla šī ražotāja datus izmantot, analizējot Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(44)

Četri Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, uzstāja, ka situācijā, ja ir vairāk nekā divi Kopienas ražotāji, kā tas ir šajā gadījumā, sūdzību nevar atbalstīt tikai viens no tiem. Tomēr jāatzīmē, ka sūdzības atbalsta pakāpe nav atkarīga no to uzņēmumu skaita, kuri atbalsta sūdzību, bet gan saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu ir izteikta ražošanas apjoma rādītājos. Turklāt jāatgādina: kā jau minēts pagaidu regulas 97. apsvērumā, divi no trim Kopienas ražotājiem atbalstīja sūdzību. Šie divi ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 50 % no kopējās Kopienas ražošanas, līdz ar to tiek izpildīti nosacījumi izmeklēšanas uzsākšanai. Turklāt tiek atzīmēts, ka šajā gadījumā Kopienas ražotājs, kurš iesniedza sūdzību un pilnībā sadarbojās izmeklēšanas gaitā, pārstāvēja vairāk nekā 50 % no kopējās Kopienas THCS ražošanas IP laikā. Tāpēc iebildums tika noraidīts.

(45)

Jāatzīmē, ka kopš pagaidu pasākumu piemērošanas Aragonesas Delsa, Kopienas ražotājs, kuru uzskatīja par Kopienas ražošanas nozari, ir uzņemts Ercros grupā. Viens ASV ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, iebilda, ka vairs nav apstākļu, kad uzņēmums uzskatāms par Kopienas ražošanas nozari, jo saskaņā ar šī eksportētāja viedokli, Ercros grupai jau pieder Inquide, šķietami svarīgs Ķīnas THCS importētājs.

(46)

Šai ziņā vispirms jāatzīmē, ka Inquide ir daļa no Neokem grupas, kurš ir viens no pārējiem Eiropas ražotājiem, kuri pilnībā nesadarbojās izmeklēšanas gaitā. Pretēji tam, ko uzskata ASV eksportētājs, Ercros grupai pilnībā nepieder Inquide, bet gan tikai neliela akciju daļa Inquide. Tādēļ pretēji šī eksportētāja iebildumam Inquide un Aragonesas-Delsa nav apvienojušies, un starp tiem nepastāv tieša finansiāla saikne. Izmeklēšanā arī apstiprināja, ka Kopienas ražotājs nepiedalās ne pārdošanā par dempinga cenām, ne arī ir pasargāts no dempinga radītā kaitējuma. Tāpēc nav iemesla apšaubīt tā uzskatīšanu par Kopienas ražošanas nozari. Līdz ar to ar šo apstiprina pagaidu regulas 99. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(47)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 99. apsvērumā ietverto Kopienas ražošanas nozares definīciju.

(48)

Ņemot vērā, ka nav saņemta nekāda jauna informācija, ar šo apstiprina pagaidu regulas 100. līdz 105. apsvērumā ietverto Kopienas patēriņa aprēķinu.

(49)

Viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka ĶTR un ASV importa vērtējums kopumā nav pamatots, jo konkurences apstākļi starp Ķīnas un ASV importu apjoma, tirgus daļas un cenu režīma ziņā ir būtiski atšķirīgi.

(50)

Vispirms jāatgādina, ka pamatregulas 3. panta 4. punktā ir paredzēti trīs nosacījumi, kuri izvērtēti pagaidu regulas 107. apsvērumā.

(51)

Turklāt pirms lēmuma pieņemšanas par ASV un ĶTR importa kopēju vērtēšanu pagaidu regulas 109. līdz 112. apsvērumā tika atsevišķi analizēti abu valstu attiecīgā importa reālie apjomi, tirgus daļa un cenas.

(52)

Attiecībā uz konkurences apstākļiem jāatgādina, ka saskaņā ar pagaidu regulas 24. apsvērumu THCS, kas ražota ĶTR un ASV, un THCS, ko Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienas tirgū ir ar vienādām fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām un ir savstarpēji aizvietojamas Kopienas patērētājiem. Turklāt tika secināts, ka visi ražotāji eksportētāji iesaistītajās valstīs un ražotāji Kopienā izmanto vienādus pārdošanas kanālus. Bez tam, ĶTR un ASV importam ir līdzīgas cenu tendences. Faktam, ka importam no divām dažādām valstīm nav pilnīgi vienāda tendence attiecībā uz apjomu un tirgus daļu, ir dažādi iemesli, un tas nebūt nenozīmē, ka tie netiek pārdoti vienādas konkurences apstākļos.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, un tā kā netika saņemti turpmāki iebildumi attiecībā uz apskatāmā dempinga importa ietekmes izvērtējumu kopumā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 106. līdz 108. apsvērumā ietvertos atzinumus.

(54)

Pēc dempinga aprēķina koriģēšanas tika pārskatīts arī pārdošanas cenu dempings.

(55)

Izmeklēšanas periodā Ķīnas eksportētāju vidējās svērtās cenas pazemināšanas amplitūda, salīdzinot procentuāli ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, bija no 33,8 % līdz 44,2 %. Vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 39,7 %.

(56)

Izmeklēšanas periodā tika konstatēts arī ASV ražotāju īstenots pārdošanas cenu dempings. Kamēr viens ražotājs eksportētājs par dempinga cenām pārdeva tikai noteikta veida THCS, otrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva THCS par cenu, kas bija ievērojami zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Vidējā svērtā dempinga starpība bija 0,69 %. Vēra ņemams ir fakts, ka Kopienas ražošanas nozares cenas tika pazeminātas.

(57)

Kā atgādināts pagaidu regulas 135. apsvērumā, Komisija provizoriski secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta izpratnē.

(58)

Četri Ķīnas eksportētāji paziņoja, ka vairumā antidempinga izmeklēšanu, materiālais kaitējums ticis noteikts laikā, kad Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, bet šajā gadījumā Kopienas ražošanas nozare joprojām ir rentabla.

(59)

Tomēr jāatgādina, ka zaudējumus radoša situācija nav priekšnoteikums materiāla kaitējuma noteikšanai. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka importa par dempinga cenām ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari izvērtējumam cita starpā jāietver “faktiskā un iespējamā […] peļņas samazinājuma” novērtējums, rentabilitātes analīze veicama, salīdzinot ar peļņu, kas iegūta tad, ja nepastāv cenu dempings. Šajā konkrētajā gadījumā atgādinām, ka Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi 50 % peļņas, ko tā sasniedza 2000. gadā, t. i., pirms dempinga importa parādīšanās Kopienas tirgū. Turklāt jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare cieta arī no negatīvas cenu un tirgus daļas attīstības.

(60)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, un tā kā netika saņemti citi papildu iebildumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 117. līdz 135. apsvērumā uzskaitītos atzinumus par Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(61)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti zaudējumi pamatregulas 3. panta izpratnē.

(62)

Tā kā netika saņemta jauna informācija, ar šo apstiprina pagaidu regulas 136. līdz 141. apsvēruma secinājumus.

(63)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nebija tehniski spējīga piedalīties tirgus izaugsmē ar jaunās rūpnīcas palaišanu saistītu tehnisku problēmu dēļ, un to nekavēja imports par dempinga cenām kā apgalvots pagaidu regulas 118. apsvērumā.

(64)

Kā minēts pagaidu regulas 118. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare 2001./2002. gadā nolēma izveidot jaunu ražotni, kura uzsāka ražošanu 2003. gada vidū, kad vecā rūpnīca tika slēgta. Kaut gan Kopienas ražošanas nozarei bija dažas tehniskas grūtības pilnībā izmantot jaunās ražotnes jaudu, jāatzīmē, ka projektētā jauda, uz kuru atsaucas ražotājs eksportētājs savā iesniegumā, neatbilst datiem, kuri ņemti vērā pagaidu regulā. Pagaidu regulā minēti jaudas aprēķini, kas norādīti kā reālā jauda, t. i., koriģētā jauda, lai ņemtu vērā šīs grūtības ražotnes nominālās jaudas vietā. Tādēļ tehnisko grūtību ietekme uz jaudas izlietojuma samazinājuma tendenci jau daļēji tika ņemta vērā. Tomēr, pamatojoties uz izmeklēšanas atzinumiem, būtu piemērojama turpmāka pagaidu regulā izmantoto jaudas skaitļu koriģēšana, jo iepriekšminēto tehnisko problēmu sekas jaudas aprēķinos netika pilnībā atspoguļotas. Tātad reālais jaudas izlietojums IP periodā būtu tuvu 100 %. Patiesi, tika atklāts, ka Kopienas ražošanas nozare darbojās ar pilnu jaudu un, lai apmierinātu pieprasījumu, tai īslaicīgi bija jāiepērk apskatāmais produkts. Tāpēc nevar izslēgt, ka Kopienas ražošanas nozares pagaidu tehniskās grūtības saražot produktu ir zināmā mērā devušas savu ieguldījumu zaudējumos, no kuriem cietusi Kopienas ražošanas nozare.

(65)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā Kopienas ražošanas nozares lielu investīciju un papildu izmaksu, ar kurām Kopienas ražošanas nozare saskārās tehnisko problēmu dēļ ražotnes sākuma fāzē, negatīvo ietekmi uz rentabilitāti.

(66)

Tiek atgādināts, ka jautājums par jaunām investīcijām Kopienas ražošanas nozarē jau ir apskatīts pagaidu regulas 150. līdz 152. apsvērumā.

(67)

Turklāt, kā noteikts pagaidu regulas 129. apsvērumā, jaunā ražotnes ļāva Kopienas ražošanas nozarei samazināt gan fiksētās gan mainīgās izmaksas, ražot efektīvāk un sasniegt labāku ražīguma līmeni. Tāpēc, kā jau minēts pagaidu regulas 125. apsvērumā, visas jauno investīciju papildu izmaksas ir kompensētas ar paralēlu izmaksu samazinājumu un labāku efektivitāti. Patiesi, ražošanas izmaksas, kuras pirmo reizi palielinājās starp 2000. un 2001. gadu, pēc tam samazinājās līdz IP periodiem, kad varēja sasniegt ražīguma pieaugumu. Vērā ņemams ir fakts, ka jaunās ražotnes ietekme uz amortizācijas izmaksām sākās tikai 2003. gada jūlijā, t. i., kad jaunā ražotne sāka ražot un kad vecā ražotnes tika pilnībā apstādināta. Tāpēc ar šo nevar izskaidrot rentabilitātes samazināšanās tendenci, kura sākās jau 2001. gadā – rentabilitāte samazinājās par vairāk nekā 20  % laika posmā starp 2000. un 2002. gadu un par vairāk nekā par 40 % laika posmā starp 2001. un 2002. gadu. Tādēļ iebildums ir noraidīts.

(68)

Viens pārstrādātājs apstrīdēja pagaidu regulas 149. apsvēruma secinājumu un atkārtoja savu iebildi, ka cenu samazinājums ir normāls un tas bija sagaidāms THCS tirgus attīstības brieduma dēļ.

(69)

Kaut gan cenu samazinājums ir sagaidāms, kad produkts sasniedz zināmu tirgus attīstības brieduma fāzi, tomēr jāuzsver, ka ar brieduma fāzi pārsvarā saprot stabilu, nepārtrauktu un regulāru procesu, kurš noris vairāku gadu garumā, turpretī apskatāmā importa cenu samazinājums bija pēkšņs un ievērojams, jo cenas nokritās par vidēji 15 % gadā starp 2000. un 2003. gadu, kaut gan pieprasījums vasaras periodā šajā laika posmā bija īpaši augsts.

(70)

Turklāt saskaņā ar iepriekš minēto iebildumu kaitējums, no kura cieta Kopienas ražošanas nozare cenu izteiksmē būtu radies normālas Kopienas tirgus attīstības ceļā, jo tirgus sasniedza briedumu apskatāmajā periodā. Tas nozīmētu, ka Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājums par 8 % laika posmā starp 2000. gadu un ĶTR IP, vai 12 % starp 2000. gadu un ASV IP atbilstu “normālai” cenu attīstībai Kopienas tirgū, ņemot vērā normālu produkta dzīves ciklu. Tomēr ir jāatgādina, ka apskatāmā importa cenas samazinājās par 40 % laika posmā starp 2000. gadu un IP periodiem, un kas acīmredzot ir daudz vairāk nekā sagaidāmais “normālais” cenu samazinājums, kurš rastos tirgus attīstības brieduma ietekmē. Tāpēc, pat ja tirgus attīstības briedums nelielā mērā varētu būt devis savu ieguldījumu cenu attīstībā, tas tomēr neizskaidro ievērojamo apskatāmā importa cenu samazināšanos starp 2000. gadu un IP periodiem, ne arī kaitējumu, kas tā dēļ nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(71)

Četri Ķīnas eksportētāji, kas sadarbojās, iebilda, ka radītā kaitējuma analīzē trūkst daži skaitļi attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares eksportu, tādējādi nav iespējams radīt pilnīgu Kopienas ražošanas nozares situācijas ainu.

(72)

Attiecībā uz rentabilitāti, viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka Komisija nav ņēmusi vērā Kopienas ražošanas nozares THCS eksporta uz ASV negatīvo ietekmi. Tiek atgādināts, ka radīto zaudējumu izmeklēšana vērš uzmanību uz Kopienas ražošanas nozares situāciju Kopienas tirgū. Līdz ar to pagaidu regulas 125. apsvērumā minētie rentabilitātes rādītāji attiecas tikai uz pārdošanu, kas veikta Kopienas tirgū, un tāpēc to neietekmē šķietami zaudējumi, kas radīti ASV vai kādā citā eksporta tirgū.

(73)

Dažas puses iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes negatīvās tendences pārsvarā radušās Kopienas ražošanas nozares eksporta dēļ uz valstīm, kas atrodas ārpus Kopienas tirgus. Saskaņā ar viņu sacīto, ja Kopienas ražošanas nozares eksports tiktu pārdots EK tirgū, nevis eksportēts uz ASV tirgu, Kopienas ražošanas nozare spētu apmierināt EK tirgus pieprasījumu, saglabāt savu tirgus daļu un pārdot par labāku cenu.

(74)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares eksports kopš 2000. gada nepārtraukti pieauga un bija vairāk nekā 50 % no tās kopējā pārdotā apskatāmā produkta apjoma IP periodos, salīdzinot ar mazāk kā 45 % 2000. gadā.

(75)

Pirmkārt, šai ziņā jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus stratēģija nav apmierināt Kopienas tirgus pieprasījumu, lai kāda būtu produkta cena, bet gan pārdot maksimāli daudz šajā tirgū par pieņemamu cenu.

(76)

Otrkārt, eksporta cenas uz ASV kā tādas nenorāda uz kaitējumu, jo tās nav salīdzināmas ar cenām Kopienas tirgū. Patiesi, tika secināts, ka jebkāda saikne starp eksporta preču pārdošanas apjomiem un Kopienas ražošanas nozares situāciju nav būtiska, jo eksporta pārdošanas apjoms un pārdošana Kopienas tirgū nav salīdzināmas ne produktu klāsta ziņā un tādējādi ne arī attiecībā uz cenām.

(77)

Pārdošana eksporta tirgū galvenokārt nozīmē granulas lielos iepakojumos, kuru cena ir daudz zemāka nekā produktam, kuru pārdod Kopienas tirgū, t. i., galvenokārt tabletes. Tāpēc nekoriģētu cenu vienkārša salīdzināšana ir nepamatota.

(78)

Treškārt, jāatzīmē, ka vairāk nekā 80 % no pārdošanas Kopienas tirgū notiek laika posmā no februāra līdz augustam, bet pārdošanas periods ASV tirgū ir garāks, jo īpaši valsts galējos dienvidos. Tāpēc pārdošana ASV papildus tam, ko varētu uzņemt Kopienas tirgus par pieņemamu cenu, ļauj Kopienas ražošanas nozarei sasniegt uzlabotus ekonomiskos rādītājus un noturēt cenu līmeni Kopienas tirgū.

(79)

Ceturtkārt, jāatzīmē, ka ASV tirgus ir pirmais tirgus pasaulē peldbaseinu aprīkojumam un ķimikālijām. Tāpēc Kopienas ražošanas nozarei bija būtiski piekļūt šim svarīgajam tirgum un saglabāt tajā savas pozīcijas, lai paplašinātu savu klientu loku un arī piedalītos visaktīvākā tirgus attīstībā.

(80)

Visbeidzot, neviens pierādījums nenorāda uz to, ka pārdošanu ASV tirgū varētu aizstāt ar pārdošanu Kopienas tirgū tajā pašā laika periodā un par labāku cenu, tādējādi radot paši sev kaitējumu.

(81)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, iebildumi ir noraidīti un, tā kā netika saņemti citi iebildumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 142. līdz 154. apsvērumā veiktos secinājumus par citu faktoru ietekmi.

(82)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un citiem elementiem, kas uzskaitīti pagaidu regulas 136. līdz 154. apsvērumā, tiek secināts, ka ĶTR un ASV imports pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē ir radījis materiālu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(83)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares interesi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 160. apsvēruma atzinumus.

(84)

Jāatceras, ka nesaistīto importētāju sadarbība bija ļoti zemā līmenī, kā jau tas minēts pagaidu regulas 162. apsvērumā. Turklāt pēc pagaidu atzinumu saņemšanas neviens importētājs neiesniedza savus komentārus.

(85)

Šajos apstākļos un, tā kā netika saņemta cita informācija par neiesaistīto importētāju interesēm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 161. līdz 162. apsvēruma atzinumus.

(86)

Turpmāka izmeklēšana parādīja, ka pārstrādātāju situācija var būt ļoti atšķirīga attiecībā uz rentabilitāti un THCS ietekmi uz viņu ražošanas izmaksām. Tāpēc pagaidu regulas 168. apsvēruma pieņēmums, ka THCS veido vairāk nekā 40 % no pārstrādātāju ražošanas izmaksām un ka tas ir zema uzcenojuma produkts, ir jāpārskata. Patiesi, papildu pārbaude, kas tika veikta viena nozīmīga pārstrādātāja EK tirgū telpās, parādīja, ka apskatāmais produkts sastāda mazāk nekā 25 % no tā kopējām ražošanas izmaksām un ka tā rentabilitāte bija virs 8 %.

(87)

Viens pārstrādātājs apstrīdēja pagaidu regulas vērtējumu, ka pārstrādātāji varētu pārskatīt to cenu pacelšanu un tādējādi nodot daļu cenas paaugstinājuma to klientiem tā, lai pasākumu ietekme sadalītos izplatības ķēdē.

(88)

Šo scenāriju tomēr apstiprināja vismaz viens cits pārstrādātājs, kurš skaidri paziņoja, ka kopš tiek piemēroti pagaidu maksājumi, pārstrādātāji 2005. gada sezonai cenas ir palielinājuši amplitūdā no 15 % līdz 25 % (vai vidēji par EUR 0,32/kg). To apstiprināja arī viens cits pārstrādātājs. Izmeklēšana arī parādīja, ka pārstrādātāji nav ar līgumu pasargāti no cenu paaugstināšanas un ka to līgumos 2006. gada sezonai ir iekļauti īpaši nosacījumi, ņemot vērā antidempinga maksājumu iespējamo piemērošanu. Tas skaidri norāda, ka pārstrādātāji jau ir vismaz daļēji spēruši dažus piesardzības soļus, lai novirzītu cenu palielinājumu uz izplatīšanas ķēdi.

(89)

Visbeidzot, izmeklēšana parādīja, ka uzcenojums, kuru piemēro vairumtirgotāji to pirkšanas cenai no pārstrādātājiem, var būt ievērojams, t. i., virs 40 %, kas apstiprina iespējamību cenu palielinājumam, kas rastos pēc nodevu piemērošanas izplatīšanas tīklam.

(90)

Viens pārstrādātājs uzskatīja, ka vienas vienotas nodevas piemērošana THCS granulu un tablešu imports liks ražotājiem eksportētājiem un starpniekiem tieši importēt tabletes, un tas varētu negatīvi ietekmēt pārstrādes rūpniecību. Tāpēc tika ieteikts THCS tablešu importam piemērot augstāku nodevu nekā granulu importam. Šis pārstrādātājs uzskatīja, ka šāda izšķiršana ļaus pasargāt gan Kopienas ražošanas nozari, gan pārstrādātājus.

(91)

Tomēr, jāatgādina, ka apskatāmais produkts tika definēts kā THCS un no tās gatavotie produkti. Tie var būt granulu, pulverveida vai tabletēs, arī hlora īpatsvars nav ierobežots. Tāpēc, kaut arī salīdzinājums tika izdarīts produktiem ar vienādu raksturojumu, piemēram, iepakojuma veids vai maksājums, kas piemērojams apskatāmajam produktam, attiecas uz THCS importu, lai kādā formā tas būtu, t. i., granulās, pulverveida vai tabletēs. Jebkura cita pieeja sastāvētu no antidempinga maksājumu piemērošanas, lai atgūtu atšķirību pārstrādes izmaksās starp Eiropas pārstrādātājiem un Ķīnas eksportētājiem, kas noteikti nav antidempinga pasākumu mērķis. Visbeidzot jāatzīmē, ka, lai gan vienādas vērtības maksājums tiek piemērots gan THCS granulās, gan THCS tabletēm, rezultātā lielāks maksājums būs jāmaksā, kad to piemēros dārgākiem produktiem, piemēram, tabletēm. Tas varētu daļēji apmierināt šī pārstrādātāja prasību. Tāpēc iebildums ir noraidīts.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, un, tā kā netika saņemti citi iebildumi attiecībā uz Kopienas pārstrādātāju interesēm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 163. līdz 172. apsvērumu.

(93)

Viens pārstrādātājs no jauna atkārtoja iebildumu, ka jebkurš cenu palielinājums nebūs patērētāja interesēs. Tomēr, kā izskaidrots pagaidu regulā, jebkurš cenu palielinājums visticamāk būs niecīgs un līdz ar to neietekmēs patērētāja izvēli. To apstiprina viens pārstrādātājs, kurš pat apgalvoja, ka ietekme uz gala patērētāju būs ap EUR 10 gadā, kas ir mazāk nekā konservatīvais novērtējums EUR 2,5 mēnesī, kā minēts pagaidu regulā. Šāds cenu palielinājums nav uzskatāms par ievērojamu vai par tādu, kas liktu gala patērētājam izvēlēties alternatīvus produktus.

(94)

Turklāt aprēķinātie EUR 10 gadā tikai atspoguļo hipotētisko maksimālo pasākumu ietekmi, ja viss maksājums būtu jāpiemēro gala patērētājam. Tas arī neņem vērā faktu, ka galīgie pasākumi, kas piemēroti ASV izcelsmes importam, ir zemāki nekā sākotnējie pagaidu maksājumi.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, tā kā nav saņemti nekādi citi apsvērumi attiecībā uz Kopienas patērētāju interesi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 173. līdz 177. apsvērumā ietvertos atzinumus.

(96)

Ņemot vērā pagaidu regulas secinājumus un saņemtos iebildumus no dažādām pusēm, tiek secināts, ka nepastāv nepārvarami iemesli nepiemērot galīgos antidempinga pasākumus pret iesaistīto valstu izcelsmes THCS importu par dempinga cenām.

(97)

Pamatojoties uz metodi, kas aprakstīta pagaidu regulas 179. līdz 183. apsvērumā, tika aprēķināts kaitējumu samazināšanas līmenis, lai noteiktu piemērojamo pasākumu līmeni.

(98)

Pagaidu regulā aprēķinot kaitējuma starpību, Kopienas ražošanas nozares plānotā peļņa tika noteikta 10 % apmērā, kas uzskatāma par konservatīvu peļņas līmeni un tas ir saprātīgi gaidāms, ja nepastāv kaitējumu radošs dempings.

(99)

Vairākas ieinteresētās puses apstrīdēja, ka 10 % peļņa ir nepiemērota THCS ražošanā un ka peļņai drīzāk būtu jābūt mazākai par 5 %. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 181. apsvērumā, Kopienas rūpniecības nozares peļņas līmenis pirms apskatāmā importa pieauguma Kopienā sāka ievērojami palielināties. Patiesi, 2000. un 2001. gadā sasniegtais līmenis rāda, ka 10 % peļņa ir pamatoti gaidāma, ja nepastāv dempings. Tāpēc iebildumi tika noraidīti.

(100)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi jauni apsvērumi par šo tēmu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 179. līdz 183. apsvērumā noteikto metodi.

(101)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ĶTR izcelsmes importam jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums dempinga starpības līmenī, kurš aprēķināts ĶTR importam, un kaitējumu starpības līmenī, kas aprēķināts attiecībā uz ASV importu.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā kā kaitējuma starpības visos gadījumos bija augstākas nekā dempinga starpības attiecībā uz ĶTR un zemākas nekā dempinga starpība attiecībā uz ASV, tiek noteiktas šādas galīgā maksājuma likmes.

(103)

Šajā regulā minēto atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas atzinumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts šīs izmeklēšanas laikā. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi iesaistītās valsts izcelsmes produktu importam, kurus saražojuši minētie uzņēmumi. Šīs likmes nepiemēro importētiem produktiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav minēti šīs regulas operatīvajā daļā, tostarp ar minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, bet uz tiem attiecina maksājumu likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(104)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma individuālās maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienības izveidošanas) jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kuri saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrvienībās. Vajadzības gadījumā šī regula tiks grozīta, atjaunojot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķo maksājumu likmēm.

(105)

Lai samazinātu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ietver.

(106)

Dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts spēkā esošs faktūrrēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikuma norādījumiem. Ar piemērojamiem TARIC papildu kodiem deklarējams tikai tāds minētā ražotāja imports, kuram pievienots šāds faktūrrēķins. Uz importu, kam nav šāda faktūrrēķina, attiecina antidempinga maksājumu likmi, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem.

(107)

Iesaistītie uzņēmumi tika uzaicināti iesniegt Komisijai regulārus ziņojumus, lai nodrošinātu šo uzņēmumu apskatāmā produkta pārdošanas Kopienā apjomu pienācīgu uzskaiti. Ja ziņojumi netiek iesniegti vai ja ziņojumu analīze parāda, ka pasākumi nav adekvāti, lai samazinātu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu var ierosināt starpposma pārskatu. Šajā pārskatā, cita starpā, var lemt par nepieciešamību atcelt individuālo maksājumu likmes un piemērot valsts mēroga maksājuma likmi.

(108)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apjomu un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā materiālā kaitējuma līmeni, uzskata par vajadzīgu iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 538/2005, ievērojot noteikto galīgo maksājumu likmi. Ja galīgie maksājumi ir augstāki nekā pagaidu maksājumi, iekasējamas tikai tās nodrošinātās summas, kuras ir pagaidu maksājumu līmenī. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmi, atmaksā,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/13

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/15

(1)

Kompensācijas, ko piemēro baltā cukura un neapstrādāta jēlcukura eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1591/2005 (2).

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 1591/2005 pieņemšanas dienā,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/17

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/18

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2005. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2005. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tādēļ jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/20

(1)

Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikumā uzskaitītas personas, uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Komisijai ir tiesības grozīt minēto pielikumu (2), ņemot vērā Padomes lēmumus, ar ko īsteno Padomes 2004. gada 11. oktobra Kopēju nostāju 2004/694/KĀDP par turpmākiem pasākumiem, atbalstot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu. Ar Padomes Kopēju nostāju 2005/689/KĀDP (3) paplašina un īsteno minēto Kopējo nostāju. Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikums,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/22

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2), eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2005. gada 5. oktobrī Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2005. gada 15. novembrim 1. galamērķa zonai: Āfrika, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2005. gada 28. septembra līdz 4. oktobrim un līdz 2005. gada 16. novembrim attiecībā uz šo zonu jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/23

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/25

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/26

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1438/2005 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēgiju, Rumāniju un Šveici.

(2)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā noteiktajiem kritērijiem, jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/27

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/28

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļa aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc G.B.M. LEERS kunga atkāpšanās no amata ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

7.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/29

(1)

2004. gada 11. oktobrī Padome pieņēma Kopējo nostāju 2004/694/KĀDP (1), lai iesaldētu visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder Radovan KARADZIC kungam, Ratko MLADIC kungam un Ante GOTOVINA kungam. Ar Padomes Lēmumu 2004/767/KĀDP (2) šos pasākumus attiecināja uz visām personām, kurām ICTY izvirzījis apsūdzības kara noziegumos un kuras neatrodas tribunāla uzraudzībā.

(2)

Kopējā nostāja 2004/694/KĀDP ir spēkā līdz 2005. gada 11. oktobrim.

(3)

Padome uzskata par vajadzīgu Kopējās nostājas 2004/694/KĀDP darbības laiku paildzināt vēl par 12 mēnešiem. Šīs kopējās nostājas pielikumā iekļautais saraksts ir jāatjauno.

(4)

Tā kā Sredoje LUKIC kungs ir pārvests uz ICTY aizturēšanas vienību, viņa vārds būtu jāsvītro no minētās kopējās nostājas pielikumā dotā saraksta.

(5)

Lai ieviestu šos pasākumus, ir vajadzīga Kopienas rīcība,