II PIELIKUMS

---

(1)  Šī likme tiek piemērota vērtības kategorijai Dh 1 000/tonna vai mazāk, uz vērtības kategoriju vairāk nekā Dh 1 000/tonna attiecas importa nodoklis 2,5 %.

(2)  Šī likme tiek piemērota vērtības kategorijai Dh 800/tonna vai mazāk, uz vērtības kategoriju vairāk nekā Dh 800/tonna attiecas importa nodoklis 2,5 %.

(3)  Šī likme tiek piemērota vērtības kategorijai Dh 3 000/tonna vai mazāk, uz vērtības kategoriju vairāk nekā Dh 3 000/tonna attiecas importa nodoklis 16 %.

(4)  Šī likme tiek piemērota vērtības kategorijai Dh 800/tonna vai mazāk, uz vērtības kategoriju vairāk nekā Dh 800/tonna attiecas importa nodoklis 16 %.

(5)  Šī likme tiek piemērota vērtības kategorijai Dh 4 020/tonnā vai mazāk, uz vērtības kategoriju vairāk nekā Dh 4 020/tonna attiecas importa nodoklis 16 %

(6)  Neskarot noteikumus par kombinētās nomenklatūras īstenošanu, ieraksts par preču izcelsmi tiek uzskatīts par tādu, kuram ir tikai orientējoša vērtība; preferenču režīmu šā pielikuma nolūkā nosaka pēc KN koda, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 30.10.2003., 1. lpp.). Ja pirms koda ir atzīme “ex”, tad preferenču režīmu nosaka gan KN kods, gan arī atbilstošais apraksts.

(7)  Gadījumā, ja Marokas parasto kviešu produkcija (P) pārsniedz 2,1 miljonu tonnu, šo kvotu (Q) samazina pēc šādas formulas Q (Milj. tonnu) = 2,59-0,73*P (Milj. tonnas), līdz minimums 400 000 tonnām, ja Marokas produkcija vienāda vai lielāka par 3 000 000 tonnām.

(8)  Piemērotā preferenču likme ir 2,5 %.

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMS PAR ASOCIĀCIJAS IZVEIDI STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN MAROKAS KARALISTI, NO OTRAS PUSES

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA,

EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA,

še turpmāk “Kopiena”, no vienas puses, un

MAROKAS KARALISTE,

še turpmāk “Maroka”, no otras puses,

ņemot vērā tuvumu un savstarpējo atkarību, ko starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Maroku izveidojušas vēsturiskās saiknes un kopējās vērtības;

ņemot vērā to, ka Kopiena, dalībvalstis un Maroka vēlas stiprināt šīs saiknes un izveidot ilgstošas attiecības, pamatojoties uz savstarpību, solidaritāti, partnerattiecībām un kopīgu attīstību;

ņemot vērā nozīmi, kādu Puses piešķir ANO Statūtu principiem, jo īpaši cilvēktiesību ievērošanai un politiskajai un ekonomiskajai brīvībai, kas ir pašā asociācijas pamatā;

ņemot vērā politisko un ekonomisko notikumu gaitu gan Eiropā, gan Marokā un no tās izrietošās saistības attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona stabilitāti, drošību un labklājību;

ņemot vērā Marokas un tās iedzīvotāju ievērojamos panākumus savu mērķu sasniegšanā, lai pilnīgi integrētu Marokas ekonomiku pasaules ekonomikā un piedalītos demokrātisko valstu kopībā;

apzinoties attiecību nozīmi vispārējā Eiropas un Vidusjūras reģiona kontekstā, no vienas puses, un mērķi savstarpēji integrēt Magribas valstis, no otras puses;

vēloties pilnīgi sasniegt asociācijas mērķus, ieviešot attiecīgos šā nolīguma noteikumus, lai tuvinātu Kopienas un Marokas ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni;

apzinoties šā nolīguma nozīmi, kas pamatojas uz abpusējām interesēm, savstarpējām koncesijām, sadarbību un dialogu;

vēloties izveidot un attīstīt politiskas konsultācijas par divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses;

ņemot vērā Kopienas vēlmi sniegt Marokai izšķirošu atbalstu tās centienos veikt ekonomisko reformu un pārkārtojumus un sekmēt sociālo attīstību;

ņemot vērā gan Kopienas, gan Marokas saistības par brīvu tirdzniecību saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) pēc Urugvajas kārtas;

vēloties izveidot sadarbību ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā, to uzturot ar regulāru dialogu, lai panāktu labāku savstarpējo sapratni;

pārliecībā, ka šis nolīgums ir piemērots pamats tādu partnerattiecību attīstībai, kas pamatojas uz privāto iniciatīvu, pagrieziena punkts, ko izvēlējušās gan Kopiena, gan Maroka, un ka tas radīs klimatu, kas veicinās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp tām — šis apsvērums sniedz svarīgu atbalstu ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskajai modernizācijai,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Maroku, no otras puses.

2.   Šā nolīguma mērķi ir:

—	nodrošināt attiecīgu pamatu politiskajam dialogam starp Pusēm, ļaujot izveidot ciešas attiecības visās jomās, ko tās uzskata par dialoga vērtām,

—	izveidot nosacījumus pakāpeniskai preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijai,

—	veicināt tirdzniecību un ekonomisko un sociālo attiecību harmonisku paplašināšanos starp Pusēm, īpaši ar dialogu un sadarbību, lai sekmētu Marokas un tās tautas attīstību un labklājību,

—	veicināt Magribas valstu integrāciju, sekmējot tirdzniecību un sadarbību starp Maroku un citām reģiona valstīm,

—	sekmēt ekonomisko, sociālo, kultūras un finansiālo sadarbību.

2. pants

Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātisko principu un cilvēka pamattiesību respektēšana virza Kopienas un Marokas iekšpolitiku un ārpolitiku un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

I SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS

3. pants

1.   Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu. Tas palīdz starp partneriem izveidot ilgstošas solidaritātes saiknes, kas veicinās Vidusjūras reģiona labklājību, stabilitāti un drošību un izveidos sapratnes un iecietības gaisotni starp kultūrām.

2.   Politiskais dialogs un sadarbība jo īpaši ir paredzēti, lai:

a)	veicinātu attiecību atjaunošanu starp Pusēm, attīstot labāku savstarpējo sapratni un regulāri koordinējot starptautiskos jautājumus, kas interesē abas Puses;

b)	dotu katrai Pusei iespēju apsvērt otras Puses nostāju un intereses;

c)	veicinātu drošības un stabilitātes stiprināšanu Vidusjūras reģionā un konkrēti Magribā;

d)	palīdzētu izveidot kopīgas iniciatīvas.

4. pants

Politiskajā dialogā ietver visus jautājumus, kas interesē abas Puses, jo īpaši nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mieru, drošību un reģiona attīstību, atbalstot sadarbību, sevišķi Magribas valstu starpā.

5. pants

Politisko dialogu rīko periodiski un pēc vajadzības, īpaši:

a)	ministru līmenī, galvenokārt Asociācijas padomē;

b)	Maroku pārstāvošo vecāko ierēdņu līmenī, no vienas puses, un Padomes priekšsēdētājs un Komisija, no otras puses;

c)	pilnīgi izmantojot visus diplomātiskos kanālus, ieskaitot regulārus saietus, apspriedes starptautisku sanāksmju gadījumā un sakarus ar trešo valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem;

d)	attiecīgā gadījumā ar visiem citiem līdzekļiem, kas veicina dialoga stiprināšanu un tā efektivitātes palielināšanu.

II SADAĻA

PREČU BRĪVA APRITE

6. pants

Pārejas laikā, kas nepārsniedz 12 gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, Kopiena un Maroka pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem, kā arī saskaņā ar pārējo daudzpusējo nolīgumu noteikumiem par preču tirdzniecību, kas pievienoti Līgumam par PTO izveidošanu, še turpmāk — “VVTT”.

I NODAĻA

RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMI

7. pants

Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Kopienas un Marokas izcelsmes produkciju, izņemot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma II pielikumā minēto produkciju.

8. pants

Tirdzniecībā starp Kopienu un Maroku netiek ieviesti nekādi jauni ievedmuitas nodokļi un līdzvērtīgi maksājumi.

9. pants

Marokas izcelsmes produkciju Kopienā ieved bez ievedmuitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem.

10. pants

1.   Šās nodaļas noteikumi neliedz Kopienai saglabāt lauksaimniecības komponenti 1. pielikumā uzskaitīto Marokas izcelsmes preču ievešanai.

Lauksaimniecības komponente atspoguļo tādas lauksaimniecības produkcijas cenu atšķirību Kopienas tirgū, ko izmanto šādu preču ražošanā, no ieveduma cenas no trešajām valstīm, ja Kopienā minētās pamatprodukcijas kopējās izmaksas ir augstākas. Lauksaimniecības komponente var būt noteikta summa vai procentuālais nodoklis. Attiecīgā gadījumā šādas atšķirības aizstāj ar īpašiem nodokļiem, pamatojoties uz lauksaimniecības komponentes tarifikāciju, vai ar procentuālo nodokli.

Uz lauksaimniecības produkciju attiecināmie II nodaļas noteikumi pēc analoģijas attiecas uz lauksaimniecības komponenti.

2.   Šās nodaļas noteikumi neliedz Marokai noteikt atsevišķas lauksaimniecības komponentes specifikācijas ievedmuitas nodokļos, kas ir spēkā attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitīto Kopienas izcelsmes produkciju. Lauksaimniecības komponente var būt noteikta summa vai procentuālais nodoklis.

Uz lauksaimniecības produkciju attiecināmie II nodaļas noteikumi pēc analoģijas attiecas uz lauksaimniecības komponenti.

3.   Kopienas izcelsmes produkcijai, kas minēta 2. pielikuma 1. sarakstā, Maroka, šim nolīgumam stājoties spēkā, piemēro ievedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus, kas nav lielāki par tiem, kas ir spēkā 1995. gada 1. janvārī, nepārsniedzot šajā sarakstā minētās tarifu kvotas.

Saskaņā ar 4. punktu atceļot nodokļu rūpniecības komponentu, to nodokļu līmenis, kas piemērojams produkcijai, kurai tarifu kvotas jālikvidē, nedrīkst būt augstākas par 1995. gada 1. janvārī spēkā esošo nodokļu līmeni.

4.   Tādas Kopienas izcelsmes produkcijas gadījumā, kas minēta 2. pielikuma 2. sarakstā, Maroka saskaņā ar šā nolīguma 11. panta 2. punkta noteikumiem atceļ nodokļu rūpniecības komponenti 3. pielikumā minētajai produkcijai.

Tādas Kopienas izcelsmes produkcijas gadījumā, kas minēta 2. pielikuma 1. un 3. sarakstā, Maroka saskaņā ar šā nolīguma 11. panta 3. punkta noteikumiem atceļ nodokļu rūpniecības komponenti 4. pielikumā minētajai produkcijai.

5.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu piemēroto lauksaimniecības komponenti var samazināt, ja tirdzniecībā starp Kopienu un Maroku pamata lauksaimniecības produkcijai piemērojamie maksājumi ir samazināti vai ja šādi samazinājumi ir veikti savstarpēju koncesiju rezultātā attiecībā uz apstrādātiem lauksaimniecības ražojumiem.

6.   5. punktā minētos samazinājumus, attiecīgās produkcijas sarakstu un attiecīgā gadījumā tarifu kvotas, kādās samazinājumi attiecināmi, nosaka Asociācijas padome.

11. pants

1.   Stājoties spēkā šim nolīgumam, atceļ ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, kas piemērojami Kopienas izcelsmes produkcijas ievešanai Marokā, kas nav uzskaitīta 3., 4., 5. un 6. pielikumā.

2.   Ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, kas piemērojami Kopienas izcelsmes produkcijas ievešanai Marokā, kas uzskaitīta 3. pielikumā, atceļ pakāpeniski pēc šāda grafika:

šā nolīguma spēkā stāšanās dienā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 75 % no pamatnodokļa;

vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 50 % no pamatnodokļa;

divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 25 % no pamatnodokļa;

trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ pārējos nodokļus.

3.   Ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, kas piemērojami Kopienas izcelsmes produkcijas ievešanai Marokā, kas uzskaitīta 4. pielikumā, atceļ pakāpeniski pēc šāda grafika:

trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 90 % no pamatnodokļa;

četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 80 % no pamatnodokļa;

piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 70 % no pamatnodokļa;

sešus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 60 % no pamatnodokļa;

septiņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 50 % no pamatnodokļa;

astoņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 40 % no pamatnodokļa;

deviņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 30 % no pamatnodokļa;

desmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 20 % no pamatnodokļa;

vienpadsmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 10 % no pamatnodokļa;

divpadsmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ atlikušos nodokļus.

4.   Ja attiecībā uz noteiktu ražojumu rodas nopietnas grūtības, 4. pielikuma saraksta grafiku var pārskatīt Asociācijas komiteja, kopīgi vienojoties, ka grafiku, kuru ir lūgts pārskatīt, attiecībā uz attiecīgo ražojumu nedrīkst pagarināt ilgāk par maksimālo 12 gadu pārejas laiku. Ja Asociācijas komiteja 30 dienu laikā nav pieņēmusi lēmumu par Marokas pieteikumu pārskatīt grafiku, Maroka uz laiku, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu, var apturēt grafiku.

5.   Pamatnodoklis, uz kuru jāattiecina 2. un 3. punktā noteiktie sekojošie samazinājumi, katram ražojumam ir faktiski 1995. gada 1. janvārī Kopienai piemērotais pamatnodoklis.

6.   Ja pēc 1995. gada 1. janvāra kādu tarifa samazinājumu attiecina uz visiem (erga omnes), samazinātie nodokļi aizstāj 5. punktā minētos pamatnodokļus no dienas, kad šādus samazinājumus piemēro.

7.   Maroka Kopienai dara zināmus tās pamatnodokļus.

12. pants

1.   Ar šo Maroka uzņemas atcelt 1995. gada 1. jūlijā piemērotās salīdzināmās cenas 5. pielikumā uzskaitītajai produkcijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Gadījumos, kad šādas salīdzināmās cenas attiecinātas uz tekstilprecēm un apģērbiem, šīs cenas atceļ pakāpeniski triju gadu laikā kopš šā nolīguma stāšanās spēkā. Temps, kādā atceļ salīdzināmās cenas, nodrošina to, ka Kopienas izcelsmes produkcijai tiek saglabāta vismaz 25 % preferences robeža pār salīdzināmajām cenām, kādas Maroka attiecina uz visiem (erga omnes). Ja šo preferences robežu nevar paturēt spēkā, Maroka Kopienas izcelsmes produkcijai piemēro tarifu samazinājumu. Šis tarifu samazinājums nedrīkst būt mazāks kā 5 % no muitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem, kas ir spēkā dienā, kad šāds samazinājums ir jāizdara.

Ja Marokas saistības saskaņā ar VVTT nosaka īsāku periodu ieveduma salīdzināmo cenu atcelšanai, piemēro īsāko periodu.

2.   11. panta noteikumi neattiecas uz produkciju, kas minēta 6. pielikuma 1. un 2. sarakstā, neierobežojot turpmāk minēto:

a)	attiecībā uz 1. sarakstā minēto produkciju 19. panta 2. punkta noteikumus piemēro tikai pēc pārejas laika beigām. Taču saskaņā ar Asociācijas padomes lēmumu tos var piemērot arī agrāk;

b)	pasākumus, kas attiecas uz 1. un 2. sarakstā minēto produkciju, Asociācijas padome pārskata trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Pārskatīšanas laikā Asociācijas padome papildus apakšpozīcijai 6309 00 nosaka tarifu atcelšanas grafiku 6. pielikumā minētajai produkcijai.

13. pants

Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī attiecībā uz fiskāliem ievedmuitas nodokļiem.

14. pants

1.   Maroka var veikt ierobežota ilguma izņēmuma pasākumus ar izņēmumu no 11. panta noteikumiem, palielinot vai no jauna ieviešot muitas nodokļus.

Šie pasākumi var attiekties tikai uz jaunām nozarēm vai nozarēm, kas pakļautas pārstrukturēšanai vai nopietnām grūtībām, īpaši, ja šīs grūtības rada būtiskas sociālas problēmas.

Kopienas izcelsmes produkcijai Marokā piemērojamie ievedmuitas nodokļi, kas ieviesti ar šiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt 25 % procentuālā nodokļa un Kopienas izcelsmes produkcijai saglabā preferences elementu. Kopējā preču ieveduma vērtība, uz ko attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15 % no Kopienas izcelsmes rūpniecības preču ieveduma pēdējā gada laikā, par ko pieejami statistikas dati.

Šos pasākumus piemēro ne vairāk kā piecus gadus, ja vien Asociācijas komiteja neapstiprina ilgāku laiku. To piemērošana beidzas ne vēlāk kā pēc maksimālā 12 gadu pārejas laika.

Šādus pasākumus nedrīkst ieviest attiecībā uz ražojumu, ja kopš visu nodokļu un daudzuma ierobežojumu un līdzvērtīgu maksājumu vai pasākumu atcelšanas šim ražojumam ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

Maroka informē Asociācijas komiteju par visiem izņēmuma pasākumiem, ko tā paredzējusi veikt, un pēc Kopienas lūguma pirms šo pasākumu ieviešanas notur apspriedes par šiem pasākumiem un nozarēm, uz kurām tie attiecas. Veicot šādus pasākumus, Maroka nosūta Komitejai šajā pantā minēto muitas nodokļu atcelšanas grafiku. Šajā grafikā norāda šo nodokļu pakāpenisku atcelšanu vienādos gada maksājumos sākot, vēlākais, divus gadus pēc to ieviešanas. Asociācijas komiteja var lemt par citādu grafiku.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta ceturtā apakšpunkta, Asociācijas komiteja izņēmuma kārtā, ņemot vērā jaunas nozares izveidošanas grūtības, Marokai var atļaut saglabāt saskaņā ar 1. punktu jau noteiktos pasākumus ne ilgāk kā trīs gadus pēc 12 gadu pārejas laika.

II NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS UN ZVEJNIECĪBAS PRODUKTI

15. pants

Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Kopienas un Marokas izcelsmes produkciju, kas minēta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma II pielikumā.

16. pants

Kopiena un Maroka pakāpeniski ievieš lielāku savstarpējās lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju.

17. pants

1.   Marokas izcelsmes lauksaimniecības un zvejniecības produkti gūst labumu no ievešanas Kopienā pēc noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi 1. un 2. protokolā.

2.   Kopienas izcelsmes lauksaimniecības ražojumi gūst labumu no ievešanas Marokā pēc noteikumiem, kas izklāstīti 3. protokolā.

18. pants

1.   No 2000. gada 1. janvāra Kopiena un Maroka novērtē situāciju, lai noteiktu Kopienas un Marokas piemērojamos liberalizācijas pasākumus, kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī saskaņā ar 16. pantā noteikto mērķi.

2.   Neierobežojot 1. punkta noteikumus un ņemot vērā Pušu savstarpējos lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības modeļus, kā arī šādu ražojumu īpašo jutību, Kopiena un Maroka Asociācijas padomē regulāri pārbauda iespējas piešķirt vienai otrai turpmākas koncesijas par katru ražojumu.

III NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

19. pants

1.   Tirdzniecībā starp Kopienu un Maroku ievešanai netiek ieviesti nekādi jauni ievedamo daudzumu ierobežojumi un līdzvērtīgas iedarbības pasākumi.

2.   Stājoties spēkā šim nolīgumam, tirdzniecībā starp Kopienu un Maroku ievešanai atceļ daudzuma ierobežojumus un līdzvērtīgas iedarbības pasākumus.

3.   Kopiena un Maroka otras izvedumiem nepiemēro ne muitas nodokļus, ne līdzvērtīgus maksājumus, ne daudzuma ierobežojumus un līdzvērtīgas iedarbības pasākumus.

20. pants

1.   Ja to lauksaimniecības politikas īstenošanas vai esošo nosacījumu grozīšanas rezultātā ievieš īpašus nosacījumus, vai ja groza vai izstrādā to lauksaimniecības politikas īstenošanas noteikumus, Kopiena un Maroka var grozīt šajā nolīgumā noteiktos pasākumus attiecībā uz konkrētiem ražojumiem.

Puse, kas veic šādus grozījumus, par to informē Asociācijas komiteju. Pēc otras Puses lūguma Asociācijas komiteja sanāk, lai attiecīgi ievērotu šās Puses intereses.

2.   Ja Kopiena vai Maroka, piemērojot 1. punktu, groza šajā nolīgumā noteiktos pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem, otras Puses izcelsmes ievedumiem tās piešķir priekšrocību, kas pielīdzināma šajā nolīgumā noteiktajai.

3.   Visus šajā nolīgumā noteiktos pasākumu grozījumus pēc otras Līgumslēdzējas puses lūguma izskata Asociācijas padomes apspriedēs.

21. pants

Marokas izcelsmes ražojumi, tos ievedot Kopienā, netiek traktēti labvēlīgāk nekā pašu dalībvalstu starpā.

Šā nolīguma noteikumus piemēro, neierobežojot 1991. gada 26. jūnija Padomes Regulas (EEK) Nr. 1911/91 noteikumus par Kopienu tiesību noteikumu piemērošanu Kanāriju salām.

22. pants

1.   Abas Puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas vai nu tieši, vai netieši rada vienas Puses ražojumu un līdzīgu otras Puses izcelsmes ražojumu diskrimināciju.

2.   Ražojumi, kurus izved uz vienu no Pusēm, nevar gūt labumu no netiešo iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz tieši vai netieši uzlikto netiešo nodokļu apjomu.

23. pants

1.   Šis nolīgums neliedz saglabāt vai veidot muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmu, ciktāl tas neietekmē šajā nolīgumā paredzētās tirdzniecības normas.

2.   Pušu apspriedes notiek Asociācijas komitejā par nolīgumiem, ar ko dibina muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības zonas, un attiecīgā gadījumā arī par citiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības politiku attiecībā uz ārpuskopienas valstīm. Jo īpaši gadījumā, ja Kopienai pievienojas trešā valsts, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu to, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā noteiktās Kopienas un Marokas abpusējās intereses.

24. pants

Ja viena no Pusēm atklāj, ka tirdzniecībā ar otru Pusi notiek dempings Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta izpratnē, tā saskaņā ar nolīgumu pret šo darbību var veikt attiecīgus pasākumus saistībā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta, saistītu iekšējo likumu un šā nolīguma 27. pantā noteikto nosacījumu un procedūru piemērošanu.

25. pants

Ja kādu ražojumu ieved tik lielos daudzumos vai ar tādiem nosacījumiem, ka tie rada vai var radīt:

—	būtisku kaitējumu vietējiem līdzīgas vai tieši konkurējošas produkcijas ražotājiem vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai

—	nopietnus traucējumus jebkurā ekonomikas nozarē, vai grūtības, kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli reģionā,

Kopiena un Maroka var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas izklāstīta 27. pantā.

26. pants

Ja atbilstība 19. panta 3. punkta noteikumiem rada:

i)	tāda ražojuma atpakaļizvešanu uz ārpuskopienas valsti, kuram izvedēja Puse saglabā izvedamo daudzumu ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus pasākumus vai maksājumus; vai

ii)	tāda ražojuma ievērojamu deficītu vai deficīta briesmas, kas ir būtiskas izvedējai Pusei;

un ja iepriekšminētās situācijas rada vai var radīt būtiskas grūtības izvedējai Pusei, šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un kārtību. Pasākumi ir nediskriminējoši, un tos atceļ, ja nosacījumi vairs neattaisno to paturēšanu spēkā.

27. pants

1.   Ja Kopiena vai Maroka pakļauj tādu ražojumu ievešanu, kuri varētu izraisīt 25. pantā minētās grūtības, administratīvai procedūrai, kuras mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmas tendencēm, tā informē otru Pusi.

2.   Gadījumos, kas precizēti 24., 25. un 26. pantā, pirms paredzēto pasākumu veikšanas, kā arī gadījumos, kad piemēro šā panta 3. punkta d) apakšpunktu, attiecīgi Kopiena vai Maroka, kolīdz iespējams, sniedz attiecīgo informāciju Asociācijas komitejai nolūkā atrast abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

Attiecīgā Puse par aizsargpasākumiem tūlīt ziņo Asociācijas komitejai, un par tiem regulāri apspriežas, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to ļauj.

3.   Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz 24. pantu, izvedēju Pusi informē par dempinga gadījumu, tiklīdz ievedējas Puses iestādes ir uzsākušas izmeklēšanu. Ja 30 dienu laikā pēc lietas paziņošanas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta nozīmē dempings nav izbeigts un ja nepanāk citu apmierinošu risinājumu, ievedēja Puse var noteikt attiecīgus pasākumus;

b)

attiecībā uz 25. pantu par grūtībām, kas rodas šajā pantā minētās situācijas dēļ, jāziņo izskatīšanai Asociācijas komitejai, kura var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai novērstu šādas grūtības. Ja 30 dienu laikā pēc lietas paziņošanas Asociācijas komiteja vai izvedēja Puse nav pieņēmusi lēmumu par grūtību novēršanu un ja netiek panākts cits apmierinošs risinājums, ievedēja Puse var noteikt attiecīgus pasākumus problēmas risināšanai. Šie pasākumi nepārsniedz apmērus, kādi nepieciešami radušos grūtību novēršanai;

c)

attiecībā uz 26. pantu par grūtībām, kas rodas šajā pantā minēto situāciju dēļ, jāziņo izskatīšanai Asociācijas komitejai. Asociācijas komiteja var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai šādas grūtības novērstu. Ja tā 30 dienu laikā pēc tam, kad tai lieta nodota izskatīšanai, nav pieņēmusi šādu lēmumu, izvedēja Puse var piemērot atbilstošus pasākumus attiecīgā ražojuma izvešanai;

d)

ja izņēmuma apstākļi, kas prasa tūlītēju darbību, ir tādi, ka attiecīgos gadījumos iepriekšēja informēšana vai izmeklēšana nav iespējama, attiecīgi Kopiena vai Maroka 24., 25. un 26. pantā noteiktajās situācijās var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, kas ir noteikti nepieciešami, lai atrisinātu situāciju, un tūlīt par to informē otru Pusi.

28. pants

Šis nolīgums neizslēdz aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz ievešanu, izvešanu vai tranzītprecēm, pamatojoties uz sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai valsts drošību; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem, valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

29. pants

Jēdziens “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” šās sadaļas ieviešanas nolūkā un ar to saistītās administratīvās sadarbības metodes ir noteiktas 4. protokolā.

30. pants

Preču klasifikācijai tirdzniecībā starp abām Pusēm piemēro kombinēto muitas tarifa un statistikas nomenklatūru.

III SADAĻA

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN SNIEGT PAKALPOJUMUS

31. pants

1.   Puses vienojas paplašināt šā nolīguma darbības jomu, lai ietvertu vienas Puses uzņēmumu tiesības veikt uzņēmējdarbību otras teritorijā, kā arī liberalizētu vienas Puses uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu otras Puses patērētājiem.

2.   Asociācijas padome sniegs ieteikumus 1. punktā aprakstītā mērķa sasniegšanai.

Sniedzot šādus ieteikumus, Asociācijas padome ņems vērā agrāko pieredzi par savstarpēji vislielākās labvēlības režīma ieviešanu, kā arī katras Puses pienākumus saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (še turpmāk — “VVPT”), kas ir Līguma par PTO izveidošanu pielikumā, jo īpaši V pantā minētos pienākumus.

3.   Asociācijas padome pirmo reizi novērtēs šā mērķa sasniegšanu ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

4.   Neierobežojot 3. punkta noteikumus, tiklīdz šis nolīgums stājies spēkā, Asociācijas padome pārbauda starptautisko jūras satiksmes nozari, lai sniegtu attiecīgus ieteikumus par liberalizācijas pasākumiem. Asociācijas padome ņem vērā VVPT sarunu par šo jautājumu Urugvajas kārtas rezultātus.

32. pants

1.   Sākumā katra Puse no jauna apstiprina savus pienākumus saskaņā ar VVPT, jo īpaši pienākumu piešķirt savstarpēji vislielākās labvēlības režīmu šajā pienākumā ietvertajās pakalpojumu nozarēs.

2.   Saskaņā ar VVPT šādu režīmu nepiemēro:

a)	priekšrocībām, ko piešķīrusi kāda no Pusēm saskaņā ar tāda veida vienošanās noteikumiem, kas definēta VVPT V pantā, vai pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz šādu vienošanos;

b)	citām priekšrocībām, kas piešķirtas saskaņā ar sarakstu par vislielākās labvēlības režīma izņēmuma gadījumiem, kuru kāda no Pusēm pievienojusi VVPT.

IV SADAĻA

MAKSĀJUMI, KAPITĀLS, KONKURENCE UN CITI EKONOMISKI NOTEIKUMI

I NODAĻA

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

33. pants

Ievērojot 35. panta noteikumus, Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus par kārtējiem darījumiem veikt brīvi konvertējamā valūtā.

34. pants

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā Kopiena un Maroka līdz ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina brīvu tāda kapitāla apriti, kas saistīts ar tiešiem ieguldījumiem Marokas uzņēmumos, kuri izveidoti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, un ka ienākumus no šādiem ieguldījumiem un no tiem radušos peļņu var likvidēt un repatriēt.

2.   Puses apspriežas ar nolūku veicināt un attiecīgā laikā pilnīgi liberalizēt kapitāla apriti starp Kopienu un Maroku.

35. pants

Ja vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm vai Marokai ir nopietnas ar maksājumu bilanci saistītas grūtības, vai ja tādas ir iespējamas, attiecīgi Kopiena vai Maroka saskaņā ar VVTT un Starptautiskā valūtas fonda nolīguma VIII un XIV panta nosacījumiem var noteikt kārtējo darījumu ierobežojumus, kuru termiņš ir ierobežots un kas nedrīkst pārsniegt noteikti nepieciešamo laiku, lai atrisinātu radušos maksājumu bilances situāciju. Attiecīgi Kopiena vai Maroka nekavējoties informē otru Pusi un pēc iespējas drīzāk iesniedz tai attiecīgo pasākumu atcelšanas grafiku.

II NODAĻA

KONKURENCE UN CITI EKONOMISKI NOTEIKUMI

36. pants

1.   Ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmākais tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Maroku:

a)	visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, tādi uzņēmumu apvienību lēmumi un tāda saskaņota rīcība starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, samazināt vai traucēt konkurenci, vai kuri ietekmē šos procesus;

b)	tas, ka viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Kopienas vai Marokas teritorijā kopumā vai ievērojamā tās daļā;

c)	jebkāda oficiāla noteiktu uzņēmumu vai noteiktu preču ražošanas sekmēšana, kas kropļo vai varētu kropļot konkurenci, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu ir pieļautas atkāpes.

2.   Visas darbības, kas ir pretrunā šim pantam, novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (1) 85., 86. un 92. panta noteikumu piemērošanas, un attiecībā uz ražojumiem, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē, – no šās Kopienas dibināšanas līguma 65. un 66. panta noteikumu un noteikumu par valsts atbalstu, ieskaitot sekundāro tiesību aktu piemērošanas.

3.   Asociācijas padome piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pieņem noteikumus, kas vajadzīgi 1. un 2. punkta īstenošanai.

Līdz šo noteikumu pieņemšanai kā noteikumus 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta saistīto daļu īstenošanai piemēro Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un piemērošanu noteikumus.

4.

a) 1. punkta c) apakšpunkta noteikumu piemērošanas vajadzībām Puses atzīst par pamatotu to, ka pirmo piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Marokas piešķirtu valsts atbalstu novērtē, ņemot vērā faktu, ka Maroku uzskata par identisku tādiem Kopienas reģioniem, kas aprakstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Šajā pašā laika posmā Maroka attiecībā uz EOTK tērauda izstrādājumiem izņēmuma kārtā var piešķirt valsts atbalstu pārstrukturēšanai ar nosacījumu, ka: — tas izraisa saņēmēju uzņēmumu dzīvotspēju parastos tirgus apstākļos pēc pārstrukturēšanas, — šāda atbalsta apjoms un intensitāte ir tādi, kas ir patiešām nepieciešami šās dzīvotspējas atjaunošanai, un tos pakāpeniski samazina, — pārstrukturēšanas programma ir saistīta ar visaptverošu plānu ražotspējas racionalizācijai Marokā. Asociācijas padome, ņemot vērā Marokas ekonomikas stāvokli, lemj par šā laikposma pagarināšanu ik pēc pieciem gadiem; b) katra Puse nodrošina pārredzamību oficiālā atbalsta jomā, cita starpā ik gadu ziņojot otrai Pusei par kopējo sniegtā atbalsta apjomu un tā sadalījumu, kā arī pēc lūgumu sniedzot informāciju par atbalsta shēmām. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par atsevišķiem oficiāla atbalsta gadījumiem.

5.   Attiecībā uz ražojumiem, kas minēti II sadaļas II nodaļā:

—	1. punkta c) apakšpunkta noteikumus nepiemēro,

—	visas darbības, kas ir pretrunā 1. punkta a) apakšpunktam, novērtē saskaņā ar kritērijiem, ko Kopiena noteikusi, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 42. un 43. pantu, un jo sevišķi ar kritērijiem, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 26/62.

6.   Ja Kopiena vai Maroka uzskata, ka noteikta darbība nav savienojama ar 1. punkta noteikumiem, un:

—	tā netiek pienācīgi izskatīta saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem īstenošanas noteikumiem vai,

—	ja šādu noteikumu nav un ja šāda darbība rada vai var radīt nopietnus kaitējumus otras Puses interesēm vai būtisku kaitējumu tās vietējai ražošanai, ieskaitot tās pakalpojumu nozari,

tā pēc apspriedes Asociācijas komitejā vai 30 dienas pēc ziņošanas šai komitejai var veikt attiecīgus pasākumus.

Ja darbības nav savienojamas ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, šādus attiecīgus pasākumus, ja tam piemērojama VVTT, var noteikt tikai saskaņā ar procedūrām un atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un citos ar šo vienošanos saistītos attiecīgos aktos, kas piemērojami abām Pusēm.

7.   Neatkarīgi no pretējiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, Puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek prasības par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu.

37. pants

Dalībvalstis un Maroka pakāpeniski, neietekmējot saistības saskaņā ar VVTT, pārveido komerciālus valsts monopolus tā, lai līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma stāšanās spēkā preču piegādes un tirdzniecības nosacījumos nebūtu diskriminācijas starp dalībvalstu un Marokas piederīgajiem. Asociācijas padome tiks informēta par pasākumiem, kas noteikti šā mērķa īstenošanai.

38. pants

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kam ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, Asociācijas padome nodrošina to, lai, sākot ar piekto gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, netiktu veikti vai uzturēti pasākumi, kas traucē tirdzniecībai starp Kopienu un Maroku, esot pretrunā Pušu interesēm. Šis noteikums nekavē šiem uzņēmumiem uzticēto īpašo darbību faktisko vai juridisko izpildi.

39. pants

1.   Puses atbilstoši augstākajiem starptautiskajiem standartiem nodrošina piemērotu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību. Te ietver efektīvus līdzekļus šādu tiesību piemērošanai.

2.   Šā panta un 7. pielikuma ieviešanu Puses regulāri novērtē. Ja rodas ar intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām saistītas grūtības, kas ietekmē tirdzniecību, jebkura Puse var lūgt rīkot steidzamu apspriedi, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

40. pants

1.   Puses veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu to, ka Maroka izmanto Kopienas tehniskos noteikumus un rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu un sertifikācijas procedūru Eiropas standartus.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā noteiktajiem principiem, Puses piemērotos apstākļos slēdz nolīgumus par sertifikācijas savstarpēju atzīšanu.

41. pants

1.   Puses par savu mērķi nosaka publiskā iepirkuma līgumu savstarpēju un pakāpenisku liberalizāciju.

2.   Asociācijas padome veic 1. punkta ieviešanai nepieciešamos pasākumus.

V SADAĻA

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

42. pants

Mērķi

1.   Puses uzņemas pastiprināt ekonomisko sadarbību savstarpējās interesēs un partnerības garā, kas ir šā nolīguma pamatā.

2.   Ekonomiskās sadarbības mērķis ir atbalstīt Marokas centienus panākt noturīgu ekonomisko un sociālo attīstību.

43. pants

Darbības joma

1.   Sadarbības mērķis pirmām kārtām ir darbības jomās, kurās ir iekšēji ierobežojumi un grūtības vai ko ietekmē Marokas ekonomikas liberalizācijas process kopumā, jo īpaši tirdzniecības starp Maroku un Kopienu liberalizācija.

2.   Līdzīgi sadarbība ir vērsta uz jomām, kas, iespējams, tuvinātu Kopienas un Marokas ekonomiku, jo īpaši uz tādām, kas radītu izaugsmi un nodarbinātību.

3.   Sadarbība sekmē ekonomisko integrāciju Magribā, izmantojot pasākumus, kas, iespējams, veicinātu šādas attiecības reģionā.

4.   Vides un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšana ir dažādo ekonomiskās sadarbības jomu galvenais elements.

5.   Attiecīgā gadījumā Puses vienojoties nosaka citas ekonomiskās sadarbības jomas.

44. pants

Metodes

Ekonomiskajā sadarbībā ietilpst arī šādas metodes:

a)	regulārs ekonomiskais dialogs starp abām Pusēm, ietverot visus makroekonomikas politikas aspektus;

b)	informācijas sniegšana un apmaiņa;

c)	ekspertu konsultācijas un viņu pakalpojumu izmantošana un apmācība;

d)	kopuzņēmumi;

e)	palīdzība tehniskajā, pārvaldes un likumdošanas jomā.

45. pants

Reģionu sadarbība

Lai visefektīvāk piemērotu šo nolīgumu, Puses veicina visas darbības, kam ir reģionāla ietekme vai kur ir iesaistītas ārpuskopienas valstis, sevišķi:

a)	reģiona tirdzniecība Magribā;

b)	ar vidi saistīti jautājumi;

c)	ekonomiskās infrastruktūras attīstība;

d)	zinātniskā un tehnoloģiskā izpēte;

e)	ar kultūru saistīti jautājumi;

f)	muitas lietas;

g)	reģionu iestādes un kopīgu vai saskaņotu programmu un politikas izveidošana.

46. pants

Izglītība un mācības

Sadarbības mērķis ir:

a)	rast iespējas būtiski pilnveidot izglītību un mācības, ieskaitot arodmācības;

b)	īpašu uzmanību pievērst tam, lai dotu sievietēm iespēju iegūt izglītību, arī apgūt tehniskās mācības, arodmācības un iegūt augstāko izglītību;

c)	veicināt stabilu saikņu izveidošanu starp abu Pušu speciālistu organizācijām, lai apkopotu pieredzi un metodes un ar tām apmainītos.

47. pants

Zinātniskā, tehniskā un tehnoloģiskā sadarbība

Sadarbības mērķis ir:

a)

veicināt pastāvīgu saikņu izveidošanu starp abu Pušu zinātnieku aprindām, īpaši: — nodrošinot Marokai pieeju Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas reglamentē ārpuskopienas valstu iesaistīšanu šādās programmās, — Marokai piedaloties decentralizētas sadarbības tīklā, — sekmējot sinerģiju mācībās un zinātniskajā izpētē;

b)	pilnveidot Marokas pētniecības iespējas;

c)	veicināt tehnoloģiju attīstību un jaunu tehnoloģiju un pieredzes nodošanu;

d)	veicināt visas darbības, kas vērstas uz sinerģijas izveidošanu reģionālā līmenī.

48. pants

Vide

Sadarbības mērķis ir nepieļaut vides pasliktināšanos, uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību un panākt dabas resursu racionālu izmantošanu noturīgai attīstībai.

Puses uzņemas sadarboties arī šādās jomās:

a)	augsnes un ūdens kvalitāte;

b)	attīstības, īpaši rūpnieciskās attīstības sekas (sevišķi iekārtu un atkritumu drošība);

c)	jūras piesārņojuma uzraudzība un novēršana.

49. pants

Rūpnieciskā sadarbība

Sadarbības mērķis ir:

a)	veicināt sadarbību starp Pušu uzņēmējiem, ieskaitot sadarbību, kas Marokai dod piekļuvi Kopienas uzņēmumu sakaru tīkliem un decentralizētas sadarbības tīkliem;

b)	atbalstīt centienus modernizēt un pārstrukturēt Marokas valsts un privātā sektora nozares (ieskaitot lauksaimniecības pārtikas nozari);

c)	sekmēt tādu vidi, kas atbalsta privātu iniciatīvu, lai veicinātu un daudzveidotu produkciju vietējam un eksporta tirgum;

d)	pēc iespējas vairāk izmantot Marokas cilvēkresursus un rūpniecības potenciālu, labāk piemērojot jauninājumu un pētniecības, kā arī tehnoloģiju attīstības politiku;

e)	veicināt pieeju kredītiem, lai finansētu ieguldījumus.

50. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

Sadarbības mērķis ir radīt ieguldījumiem labvēlīgu vidi, jo īpaši:

a)	izveidot saskaņotas un vienkāršotas procedūras, līdzieguldījuma sistēmu (īpaši, lai piesaistītu mazos un vidējos uzņēmumus) un metodes informācijas par ieguldījumu iespējām identificēšanai un sniegšanai;

b)	attiecīgā gadījumā izveidot tiesisku regulējumu ieguldījumu veicināšanai, galvenokārt Marokai un dalībvalstīm noslēdzot nolīgumus par ieguldījumu aizsardzību un nolīgumus par nodokļu dubultu neuzlikšanu.

51. pants

Sadarbība standartizācijā un atbilstības novērtēšana

Puses sadarbojas:

a)	izmantojot Kopienas noteikumus par standartizāciju, metroloģiju, kvalitātes kontroli un atbilstības novērtēšanu;

b)	atjauninot Marokas laboratorijas, rezultātā vēlāk noslēdzot savstarpējās atzīšanas nolīgumus par atbilstības novērtēšanu;

c)	izveidojot iestādes, kas būtu atbildīgas par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu un par standartizāciju un kvalitāti Marokā.

52. pants

Tiesību aktu tuvināšana

Sadarbība ir vērsta uz palīdzību Marokai tuvināt likumus Kopienas aktiem, kas reglamentē jomas, uz kurām attiecas šis nolīgums.

53. pants

Finanšu pakalpojumi

Sadarbības mērķis ir panākt vairāk tuvinātus kopīgus noteikumus un standartus arī šādās jomās:

a)	atbalstīt un pārstrukturēt Marokas finanšu nozares;

b)	uzlabot finanšu pakalpojumu norēķinus, revīziju, pārraudzību un reglamentēšanu un finanšu uzraudzību Marokā.

54. pants

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Sadarbības mērķis ir:

a)	modernizēt un pārstrukturēt lauksaimniecību un zivsaimniecību ar metodēm, kas ietver infrastruktūras un iekārtu modernizāciju, iesaiņojuma un glabāšanas paņēmienu izstrādi un privāto izplatīšanas un realizācijas ķēžu pilnveidošanu;

b)	dažādot izlaidi un ārējos tirgus;

c)	panākt sadarbību veselības, augu veselības un audzēšanas paņēmienu jomās.

55. pants

Transports

Sadarbības mērķis ir:

a)	panākt tādu vispārējas intereses autoceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu infrastruktūras pārstrukturizāciju un modernizāciju, kas ir saistīti ar galvenajiem Eiropas satiksmes ceļiem;

b)	noteikt un piemērot darbības standartus, kas pielīdzināmi Kopienā noteiktajiem;

c)	uzlabot iekārtas līdz Kopienas standartiem, jo īpaši saistībā ar vairākveidu pārvadājumiem, konteinerizēšanu un pārkraušanu;

d)	pakāpeniski pilnveidot autoceļu, jūras un vairākveidu transporta tranzītu, kā arī ostu, lidostu, jūras un gaisa satiksmes un dzelzceļu vadību.

56. pants

Elektrosakari un informācijas tehnoloģija

Sadarbība ir vērsta uz:

a)	elektrosakariem kopumā;

b)	informācijas tehnoloģiju un elektrosakaru līdzekļu standartizāciju, atbilstības testēšanu un sertifikāciju;

c)	jaunu informācijas tehnoloģiju izplatīšanu, īpaši saistībā ar tīkliem un tīklu savienojamību (ISDN — integrēto pakalpojumu cipartīklu, un EDI — elektronisko datu apmaiņu);

d)	jauna sakaru un informācijas tehnoloģiju aprīkojuma izpētes un izstrādes veicināšanu, lai attīstītu ar informācijas tehnoloģijām un sakariem saistītu iekārtu, pakalpojumu un lietojumprogrammu tirgu, pakalpojumus un iekārtas.

57. pants

Enerģētika

Sadarbība ir vērsta uz:

a)	atjaunojamo enerģiju;

b)	enerģijas taupīšanas veicināšanu;

c)	lietišķiem pētījumiem, kas saistīti ar datu bāzu tīkliem, kuri saista abu Pušu ekonomisko un sociālo procesu dalībniekus;

d)	pasākumu atbalstīšanu, lai modernizētu un attīstītu enerģijas tīklus un šādu tīklu sadarbību ar Kopienas tīkliem.

58. pants

Tūrisms

Sadarbības mērķis ir attīstīt tūrismu, īpaši attiecībā uz:

a)	pārtikas piegādes vadību un pakalpojumu kvalitāti dažādajās ar ēdināšanu saistītās jomās;

b)	tirdzniecības attīstību;

c)	tūrisma veicināšanu jauniem cilvēkiem.

59. pants

Sadarbība muitas lietās

1.   Sadarbības mērķis ir nodrošināt godīgu tirdzniecību un atbilstību tirdzniecības noteikumiem. Tā ir vērsta uz:

a)	muitas kontroles un procedūru vienkāršošanu;

b)	vienota administratīva dokumenta izmantošanu un saiknes starp Kopienas un Marokas tranzīta sistēmām izveidošanu.

2.   Neierobežojot citas šajā nolīgumā noteiktās sadarbības formas, jo īpaši tās, kas noteiktas 61. un 62. pantā, Līgumslēdzēju pušu administratīvās iestādes sniedz sasvstarpēju palīdzību saskaņā ar 5. protokola noteikumiem.

60. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis ir tuvināt Pušu izmantotās metodes un izmantot datus par visām šajā nolīgumā minētajām jomām, par kurām var apkopot statistiku.

61. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1.   Puses vienojas par nepieciešamību strādāt un sadarboties, lai novērstu tādu ieņēmumu legalizēšanu viņu finanšu sistēmās, ko gūst no noziedzīgas darbības kopumā un konkrēti no narkotiku tirdzniecības.

2.   Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, ieskaitot Finanšu darījumu darba grupu (FATF).

62. pants

Narkotiku izmantošanas un tirdzniecības apkarošana

1.   Sadarbības mērķis ir:

a)	uzlabot politiku un pasākumu efektivitāti, lai novērstu un apkarotu narkotiku un psihotropo vielu ražošanu, piegādi un tirdzniecību;

b)	likvidēt šādu ražojumu nelikumīgu patēriņu.

2.   Puses saskaņā ar saviem likumiem kopīgi nosaka atbilstošas sadarbības stratēģijas un metodes šo mērķu sasniegšanai. Par rīcību, ko neveic kopīgi, rīko apspriedes un rīcību koordinē.

Te var tikt iesaistītas attiecīgās valsts un privātā sektora iestādes un starptautiskas organizācijas, sadarbojoties Marokas Karalistes valdībai un attiecīgajām Kopienas un dalībvalstu institūcijām.

3.   Sadarbība jo īpaši notiek šādās jomās:

a)	klīniku/viesmītņu un informācijas centru izveidošana vai paplašināšana narkomānu ārstēšanai un rehabilitācijai;

b)	profilakses, informēšanas, apmācības un epidemioloģisku zinātnisku projektu īstenošana;

c)	tādu standartu noteikšana, lai novērstu prekursoru un citu būtisku nelikumīgai narkotiku un psihotropo vielu ražošanai izmantoto sastāvdaļu novirzīšanos, kuri ir pielīdzināti Kopienas un attiecīgo starptautisko iestāžu, sevišķi Ķīmijas darba grupas (CATF), pieņemtajiem standartiem;

d)	tādu programmu plānošana un īstenošana, kas nosaka alternatīvas nelikumīgajai narkotisko augu audzēšanai reģionos, kur veic šādu kultivēšanu.

63. pants

Abas Puses kopīgi nosaka procedūras, kas vajadzīgas, lai panāktu sadarbību jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa.

VI SADAĻA

SADARBĪBA SOCIĀLAJĀ UN KULTŪRAS JOMĀ

I NODAĻA

DARBINIEKI

64. pants

1.   Attieksmē, kādu katra dalībvalsts izrāda Marokas piederīgajiem strādājošajiem, kuri strādā viņu teritorijā, nav diskriminācijas pēc valsts piederības attiecībā uz darba apstākļiem, atlīdzību un atlaišanu salīdzinājumā ar pašu piederīgajiem.

2.   Uz visiem Marokas strādājošajiem, kuriem uz laiku atļauts veikt algotu darbu dalībvalsts teritorijā, attiecas 1. punkta noteikumi attiecībā uz darba apstākļiem un atlīdzību.

3.   Maroka tādu pašu attieksmi izrāda strādājošajiem, kas ir dalībvalstu piederīgie un kuri ir nodarbināti tās teritorijā.

65. pants

1.   Saskaņā ar sekojošo punktu noteikumiem strādājošie Marokas piederīgie un visi ar viņiem kopā dzīvojošie ģimenes locekļi sociālās nodrošināšanas jomā netiek diskriminēti valsts piederības dēļ salīdzinājumā ar to dalībvalstu piederīgajiem, kurās viņi strādā.

Sociālajā nodrošināšanā ietilpst tādas sociālās nodrošināšanas jomas, kas saistītas ar slimības un maternitātes pabalstiem, invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstiem, pabalstiem nelaimes gadījumiem darbā un arodslimības pabalstiem, kā arī pabalstiem nāves gadījumā, bezdarbnieka un ģimenes pabalstiem.

Taču šie noteikumi neuzliek piemērot citus koordinējošus noteikumus, kas noteikti Kopienas likumos, pamatojoties uz EK Līguma 51. pantu, izņemot šā nolīguma 67. pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus, ko šādi strādājošie pavadījuši dažādajās dalībvalstīs, saskaita kopā, ko ņem vērā, aprēķinot pensijas un ikgadējos pabalstus attiecībā uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem, slimības un maternitātes pabalstiem, kā arī sniedzot medicīnisko aprūpi strādājošajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo Kopienā.

3.   Attiecīgie strādājošie saņem ģimenes pabalstus par tiem viņu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Kopienā.

4.   Attiecīgie strādājošie var brīvi pārskaitīt uz Maroku vecuma, apgādnieka zaudējuma, nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības, vai invaliditātes, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, pensijas vai ikgadējos pabalstus, piemērojot likmes saskaņā ar debitores dalībvalsts vai valstu likumiem, izņemot uz iemaksām nebalstītus pabalstus.

5.   Maroka pret strādājošajiem, kas ir dalībvalstu piederīgie un kuri ir nodarbināti tās teritorijā, kā arī viņu ģimenes locekļiem izrāda 1., 3. un 4. punktā minētajai līdzīgu attieksmi.

66. pants

Šās nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu piederīgajiem, kuri dzīvo vai strādā uzņēmējas valsts teritorijā nelikumīgi.

67. pants

1.   Pirms pirmā gada beigām pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas padome pieņem noteikumus 65. pantā noteikto principu īstenošanai.

2.   Asociācijas padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus par administratīvo sadarbību, nodrošinot vajadzīgo pārvaldību un uzraudzību 1. punktā minēto noteikumu piemērošanai.

68. pants

Noteikumi, ko Asociācijas padome pieņēmusi saskaņā ar 67. pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas saista Maroku un dalībvalstis, ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu Marokas vai dalībvalstu piederīgajiem.

II NODAĻA

DIALOGS PAR SOCIĀLIEM JAUTĀJUMIEM

69. pants

1.   Puses rīko regulārus dialogus par sociālajiem jautājumiem, kurus tās interesē.

2.   Šādu dialogu izmanto, lai rastu veidus, kā panākt progresu strādājošo pārvietošanās un vienādas attieksmes, kā arī sociālās integrācijas jomā Marokas un Kopienas piederīgo starpā, kuri likumīgi uzturas uzņēmēju valstu teritorijās.

3.   Dialogā ietver visus jautājumus, kas saistīti ar:

a)	migrantu kopienu dzīves un darba apstākļiem;

b)	migrāciju;

c)	nelegālo imigrāciju un nosacījumiem, kas regulē indivīdu repatriāciju, kuri ir pārkāpuši likumus par tiesībām uzturēties un tiesībām veikt uzņēmējdarbību uzņēmējās valstīs.

d)	shēmām un programmām, kas veicina vienādu attieksmi pret Marokas un Kopienas piederīgajiem, zināšanas par otras Puses kultūru un kultūras vēsturi, kā arī sekmē iecietību un diskriminācijas izskaušanu.

70. pants

Dialogu par sociālajiem jautājumiem rīko tādā pašā līmenī un saskaņā ar tām pašām procedūrām, kā noteikts šā nolīguma I sadaļā, kas var būt par pamatu šādam dialogam.

III NODAĻA

SADARBĪBA SOCIĀLAJĀ JOMĀ

71. pants

1.   Lai stiprinātu sadarbību starp Pusēm sociālajā jomā, īsteno projektus un programmas visās jomās, kas tās interesē.

Prioritāti piešķir šādiem projektiem:

a)	migrācijas spiediena samazināšana, jo sevišķi uzlabojot dzīves apstākļus, radot darbavietas un attīstot izglītību reģionos, no kuriem ierodas emigranti;

b)	tādu indivīdu nometināšana, kuri repatriēti viņu nelikumīgā statusa dēļ saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem;

c)	sieviešu lomas veicināšana ekonomiskās un sociālās attīstības procesā ar izglītību un informācijas nesējiem atbilstoši Marokas politikai šajā jautājumā;

d)	Marokas ģimenes plānošanas un mātes un bērna aizsardzības programmu atbalstīšana un pilnveidošana;

e)	sociālās aizsardzības sistēmas uzlabošana;

f)	veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabošana;

g)	apmaiņas un atpūtas programmu īstenošana un finansēšana jauktām Marokas un Eiropas jauniešu grupām, kuri dzīvo dalībvalstīs, lai veicinātu savstarpējas zināšanas par attiecīgajām kultūrām un sekmētu iecietību.

72. pants

Sadarbības shēmas var īstenot, dalībvalstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām tās koordinējot.

73. pants

Asociācijas padome līdz pirmā gada beigām pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido darba grupu. Tā ir atbildīga par nepārtrauktu un regulāru I–III nodaļas īstenošanas novērtēšanu.

IV NODAĻA

SADARBĪBA KULTŪRAS JAUTĀJUMOS

74. pants

1.   Lai atbalstītu savstarpējas zināšanas un sapratni, ņemot vērā jau veiktās darbības, Puses, ievērojot viena otras kultūru, apņemas nodrošināt lielāku atbalstu ilgstošam kultūras dialogam, kā arī veicināt nepārtrauktu sadarbību kultūras jomā, apriori neizslēdzot nevienu darbības jomu.

2.   Sastādot sadarbības projektus un programmas un īstenojot kopīgus pasākumus, Puses jo īpaši pievēršas jauniešiem, rakstveida un audiovizuāliem izteiksmes un saziņas līdzekļiem, kā arī sava kultūras mantojuma aizsardzībai un kultūras izplatīšanai.

3.   Puses vienojas, ka kultūras sadarbības programmas, kas jau ir sagatavošanā Kopienā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, var attiecināt arī uz Maroku.

VII SADAĻA

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

75. pants

Lai pilnīgi sasniegtu šā nolīguma mērķus, īsteno finansiālo sadarbību ar Maroku saskaņā ar attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem.

Šīs procedūras pieņem pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Pusēm savstarpēji vienojoties un izmantojot vispiemērotākos līdzekļus.

Papildus jomām, kas minētas šā nolīguma V un VI sadaļā, sadarbība ietver:

—	reformu veicināšanu, kuru mērķis ir modernizēt ekonomiku,

—	ekonomiskās infrastruktūras atjaunināšanu,

—	privāto ieguldījumu veicināšanu un darbavietu radīšanu,

—	to, ka tiek ņemta vērā pakāpeniskas brīvās tirdzniecības zonas ieviešanas ietekmes uz Marokas ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz rūpniecības atjaunināšanu un pārstrukturēšanu,

—	papildu pasākumus politikā, kas īstenota sociālajā jomā.

76. pants

Saskaņā ar Kopienas aktiem, ka paredzēti, lai atbalstītu strukturālo pielāgojumu programmas Vidusjūras valstīs, un ciešā koordinācijā ar Marokas varas iestādēm un citiem atbalstītājiem, jo īpaši ar starptautiskajām finanšu iestādēm, Kopiena pārbaudīs piemērotus veidus, kā atbalstīt Marokas īstenotās struktūrpolitikas, lai atjaunotu finansiālo līdzsvaru visos tā galvenajos aspektos un radītu ekonomisko vidi, kas veicina pieauguma palielināšanos, tai pašā laikā paaugstinot sociālo labklājību.

77. pants

Lai nodrošinātu koordinētu pieeju ārkārtēju makroekonomisku un finansiālu problēmu risināšanai, kas varētu izrietēt no pakāpeniskas šā nolīguma īstenošanas, Puses cieši pārrauga tirdzniecības un finansiālo attiecību attīstību starp Kopienu un Maroku, kas ir daļa no regulārā ekonomiskā dialoga, kas noteikts V sadaļā.

VIII SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

78. pants

Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome, kura ministru līmenī sanāk vienreiz gadā un vajadzības gadījumā pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas un saskaņā ar tās reglamentā noteiktajiem noteikumiem.

Tā izskata nozīmīgus no šā nolīguma izrietošus jautājumus, kā arī citus abas Puses interesējošus starpvalstu vai starptautiskus jautājumus.

79. pants

1.   Asociācijas padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Marokas Karalistes valdības pārstāvji, no otras puses.

2.   Asociācijas padomes locekļi var organizēt sev pārstāvību saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti tās reglamentā.

3.   Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

4.   Asociācijas padomi pārmaiņus vada Eiropas Savienības Padomes loceklis un Marokas Karalistes valdības pārstāvi saskaņā ar Asociācijas padomes reglamenta noteikumiem.

80. pants

Nolūkā sasniegt šā nolīguma mērķus Asociācijas padomei ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos.

Pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu pieņemtos lēmumus. Tāpat Asociācijas padome var sniegt attiecīgus ieteikumus.

Tā gatavo lēmumus un ieteikumus, abām Pusēm vienojoties.

81. pants

1.   Saskaņā ar Padomes pilnvarām, ar šo tiek izveidota Asociācijas komiteja, kura ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanu.

2.   Asociācijas padome var pilnīgi vai daļēji deleģēt savas pilnvaras Asociācijas komitejai.

82. pants

1.   Asociācijas komitejā, kura sanāk ierēdņu līmenī, ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļu pārstāvji, no vienas puses, un Marokas Karalistes valdības pārstāvji, no otras puses.

2.   Asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Asociācijas komiteju pārmaiņus vada Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pārstāvis un Marokas Karalistes valdības pārstāvis.

Asociācijas komiteja parasti sanāk pārmaiņus Kopienā un Marokā.

83. pants

Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus nolīguma pārvaldīšanai, kā arī jomās, kurās padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras.

Tā gatavo lēmumus, Pusēm vienojoties. Pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu pieņemtos lēmumus.

84. pants

Asociācijas padome var lemt par darba grupas vai instances izveidošanu, kas vajadzīga nolīguma īstenošanai.

85. pants

Asociācijas padome veic visus attiecīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību un sakarus starp Eiropas Parlamentu un Marokas Karalistes parlamentārajām iestādēm, kā arī starp Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un tai līdzīgu iestādi Marokas Karalistē.

86. pants

1.   Katra Puse var ziņot Asociācijas komitejai par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretēšanu.

2.   Asociācijas padome strīdu var izšķirt, pieņemot lēmumu.

3.   Katrai Pusei ir pienākums veikt pasākumus, lai izpildītu lēmumu, kas minēts 2. punktā.

4.   Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, Puse var informēt otru Pusi par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Asociācijas padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesneši lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

Katra strīdā iesaistītā Puse veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šķīrējtiesnešu lēmumu.

87. pants

Šajā nolīgumā nekas neliedz Līgumslēdzējām pusēm veikt jebkādus pasākumus:

a)	ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās drošības interesēm;

b)	kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c)	ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību.

88. pants

Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus:

—	pasākumi, ko Marokas Karaliste īsteno attiecībā uz Kopienu, nediskriminē dalībvalstis un to piederīgos vai uzņēmumus,

—	pasākumi, ko Kopiena īsteno attiecībā uz Marokas Karalisti, nediskriminē Marokas piederīgos un tās uzņēmumus.

89. pants

Nekas šajā nolīgumā neietekmē:

—	fiskālo priekšrocību pagarināšanu, ko piešķīrusi kāda no Pusēm jebkurā starptautiskā nolīgumā vai vienošanās aktā, kas tai uzliek saistības,

—	to, ka kāda Puse nevarētu pieņemt vai piemērot tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

—	katras Puses tiesības piemērot attiecīgos nodokļu tiesību aktu noteikumus nodokļu maksātājiem, kuri nav vienādā stāvoklī attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

90. pants

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no šā nolīguma. Tās nodrošina, lai šajā nolīgumā izvirzītie mērķi tiek sasniegti.

2.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem tūlīt paziņo Asociācijas padomei, un tie tiek apspriesti Asociācijas padomē, ja to prasa otra Puse.

91. pants

1.–5. protokols, 1.–7. pielikums un deklarācijas ir šā nolīguma sastāvdaļa. Deklarācijas un vēstuļu apmaiņa atrodama Nobeiguma aktā, kas arī ir šā nolīguma daļa.

92. pants

Šajā nolīgumā “Puses” ir, no vienas puses, Kopiena vai dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, un, no otras puses, Maroka.

93. pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

Katra Puse var šo nolīgumu denonsēt, paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums izbeidzas sešus mēnešus pēc šādas paziņošanas datuma.

94. pants

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētie Līgumi, un, no otras puses, Marokas Karalistes teritorijā.

95. pants

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu, zviedru un arābu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

96. pants

1.   Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.

Tas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par 1. punktā noteikto procedūru pabeigšanu.

2.   Šim nolīgumam stājoties spēkā, tas aizstāj Eiropas Kopienas un Marokas Karalistes Sadarbības nolīgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Marokas Karalistes nolīgumu, kas parakstīti 1976. gada 25. aprīlī Rabātā.

---

(1)  Konsolidētajā EK Līguma redakcijā pārnumurēti par 81., 82. un 87. pantu (pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā).

---

---