17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1503/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 16. septembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	34,7
	096	17,8
	204	49,2
	999	33,9
0707 00 05	052	72,1
	096	25,9
	999	49,0
0709 90 70	052	74,0
0709 90 70	999	74,0
0805 50 10	388	69,1
	524	61,8
	528	64,6
	999	65,2
0806 10 10	052	78,1
	212	105,3
	220	193,2
	624	133,0
	999	127,4
0808 10 80	388	77,5
	400	83,1
	508	33,3
	512	88,6
	528	22,7
	720	49,5
	800	136,7
	804	73,8
	999	70,7
0808 20 50	052	93,4
	388	81,2
	528	37,0
	720	84,9
	800	143,7
	999	88,0
0809 30 10 , 0809 30 90	052	93,6
	624	108,8
	999	101,2
0809 40 05	052	89,5
	066	72,1
	098	42,5
	624	125,9
	999	82,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “ 999 ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1504/2005

(2005. gada 15. septembris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot mencas ICES I, II b zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2005. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju 2005. gadam piešķirtās kvotas šīs regulas pielikumā minēto krājumu nozvejai, ko veic kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir izsmeltas.

(3)	Tādēļ ir jāaizliedz zvejot šos krājumus, kā arī turēt tos uz kuģa klāja, pārkraut un izkraut krastā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas izsmelšana

Nozvejas kvotu, kas piešķirta šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij šīs regulas pielikumā minēto krājumu zvejai 2005. gadam, uzskata par izsmeltu no šajā pielikumā norādītās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Šīs regulas pielikumā minēto krājumu zveja, ko veic kuģi, kuri peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no šajā pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts turēt uz kuģa klāja, pārkraut vai izkraut krastā šādus krājumus, ko nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 15. septembrī

Komisijas vārdā —

Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Jörgen HOLMQUIST

(1) OV L 358, 31.12.2005., 59. lpp.

(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(3) OV L 12, 14.01.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/2005 (OV L 207, 10.8.2005., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Dalībvalsts	Portugālel
Krājumi	MENCA/1/2B.
Sugas	Menca (Gadus morhua)
Zona	I, II b
Diena	2005. gada 25. augusts

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1505/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 170. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 170. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, intervences krājumu sviesta minimālās pārdošanas cenas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 16. septembra Regulai, ar kuru nosaka minimālās sviesta pārdošanas cenas attiecībā uz 170. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

(EUR/100 kg)
Formula			A		B
Pievienošanas veidi			Ar indikatoriem	Bez indikatoriem	Ar indikatoriem	Bez indikatoriem
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Nemainītā veidā	206	210	—	210
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Iebiezināts	204,1	208,1	—	—
Pārstrādes nodrošinājums		Nemainītā veidā	79	79	—	79
Pārstrādes nodrošinājums		Iebiezināts	79	79	—	—

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1506/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru attiecībā uz 170. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 170. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, maksimālās atbalsta summas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 16. septembra Regulai, ar kuru attiecībā uz 170. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

(EUR/100 kg)
Formula		A		B
Pievienošanas veidi		Ar indikatoriem	Bez indikatoriem	Ar indikatoriem	Bez indikatoriem
Maksimālā atbalsta summa	Sviests ≥ 82 %	41	37	—	37
	Sviests < 82 %	39	36,1	—	36,1
	Iebiezināts sviests	49	45,1	49	45
	Krējums	—	—	—	16
Pārstrādes nodrošinājums	Sviests	45	—	—	—
	Iebiezināts sviests	54	—	54	—
	Krējums	—	—	—	—

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1507/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 26. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)	Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

26. atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2005. gada 13. septembrī, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 260,10 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1508/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 89. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atklājušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus; pārstrādes nodrošinājuma summa jānosaka, ņemot vērā starpību starp sausā vājpiena tirgus cenu un minimālo pārdošanas cenu.

(3)	Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem minimālā pārdošanas cena ir jānosaka līmenī, kas norādīts turpmāk šajā dokumentā, un atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājuma summa.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 89. īpašo konkursu, kas īstenots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2799/1999 un kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas 2005. gada 13. septembrī, minimālā pārdošanas cena un pārstrādes nodrošinājums tiek noteikts šādi:

—	minimālā pārdošanas cena:

187,30 EUR/100 kg,

—	pārstrādes nodrošinājums:

35,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 340, 31.12.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1509/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 342. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to, kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(2)	Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem maksimālā atbalsta summa ir jānosaka līmenī, kas norādīts še turpmāk, un atbilstoši ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 342. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90, maksimāla atbalsta summa un izmantojuma nodrošinājums tiek noteikts šādi:

—	maksimāla atbalsta summa:

48 EUR/100 kg,

—	izmantojuma nodrošinājums:

53 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 45, 21.2.1990., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/12

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1510/2005

(2005. gada 16. septembris)

par ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi ĀKK valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās piecās darba dienās 2005. gada septembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002 par režīmu, kas piemērojams lauksaimniecības produktiem un dažu veidu precēm, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības preces ar izcelsmi Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis), un Regulas (EEK) Nr. 1706/98 atcelšanu (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras valstu un teritoriju un Eiropas Kopienas asociācijas izveidi (Lēmums par asociāciju ar aizjūras valstīm un teritorijām) (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regulu (EK) Nr. 638/2003 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2286/2002 un Padomes Lēmumam 2001/822/EK attiecībā uz režīmu, kas piemērojams rīsu ievedumiem ar izcelsmi Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs (ĀKK) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) (3), un jo īpaši tās 17. panta 2. punktu,

tā kā:

Atbilstīgi izvērtējumam attiecībā uz daudzumiem, ko aptver pieteikumi, kas iesniegti atbilstīgi 2005. gada septembra kvotas daļai, atļaujas būtu jāizdod pieteiktajiem daudzumiem, vajadzības gadījumā piemērojot samazinājuma procentus, un jānosaka daudzumi, kas pārgrāmatojami uz nākamo kvotas daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Attiecībā uz rīsu ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2005. gada septembra pirmo piecu darba dienu laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003 un paziņots Komisijai, atļaujas izdod par daudzumiem, kuri norādīti iesniegtajos pieteikumos, vajadzības gadījumā piemērojot samazinājuma procentus, kas paredzēti pielikumā.

2. Daudzumi, kas pārgrāmatojami uz nākamo kvotas daļu, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(2) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(3) OV L 93, 10.4.2003., 3. lpp.

PIELIKUMS

Samazinājuma procenti, kas piemērojami pieteiktajiem daudzumiem saskaņā ar 2005. gada septembra kvotas daļu, un daudzumi, kas pārgrāmatojami,uz nākamo kvotas daļu

Izcelsme/produkts

Samazinājuma procenti

Galīgais kvotu sadalījums 2005. gada oktobris (tonnās)

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

Mazāk attīstītās AZT

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

Mazāk attīstītās AZT

AZT (Regulas (EK) Nr. 638/2003 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)

—	KN kods 1006

14 117,759

9 350

Izcelsme/produkts

Samazinājuma procenti

Galīgais kvotu sadalījums 2005. gada oktobris (tonnās)

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 638/2003 3. panta 1. punkts)

—	KN kodi no 1006 10 21 līdz 1006 10 98 , 1006 20 un 1006 30

74,4234

—

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 638/2003 5. panta 1. punkts)

—	KN kodi no 1006 40 00

15 380

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1511/2005

(2005. gada 16. septembris)

attiecībā uz ievešanas atļauju izdošanu rīsiem ar izcelsmi mazāk attīstītajās valstīs

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējās tarifa preferenču shēmas piemērojumu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (1),

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulu (EK) Nr. 1401/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, pēc kuriem atveramas tarifa kvotas attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi mazāk attīstītajās valstīs laikposmā no 2002./2003. tirdzniecības gada līdz 2008./2009. gadam un īstenojama to pārvaldība (2), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1401/2002 tika atvērta lobītu rīsu ekvivalentā izteikta tarifa kvota 4 402 tonnas attiecībā uz 2005./2006. gadu.

(2)	Daudzumi, attiecībā uz ko iesniegti pieteikumi, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tādējādi jānosaka samazinājuma procenti, kas piemērojami šiem pieprasītajiem daudzumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 2501/2001 9. pantā paredzētajiem ievešanas atļauju pieteikumiem, kas attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi mazāk attīstītajās valstīs iesniegti pirmo piecu dienu laikā 2005. gada septembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1401/2002 4. panta 3. punktu un darīti zināmi Komisijai saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, atļaujas izdod par daudzumiem, kuri norādīti iesniegtajos pieteikumos, piemērojot 66,4452 % samazinājumu.

2. pants

Šī Regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 346, 31.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1828/2004 (OV L 321, 22.10.2004., 23. lpp.).

(2) OV L 203, 1.8.2003., 42. lpp.

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1512/2005

(2005. gada 15. septembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 53. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002 (2) ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā vairākas tehniskas izmaiņas, kuras var ietekmēt tirdzniecību, piemēram, vīnogu šķirņu un to sinonīmu saraksts, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālo nosaukumu sarakstu. Būtu jāņem vērā arī jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO.

(2)	Attiecībā uz faktiskā alkohola satura analīzēs pieļaujamām novirzēm būtu jāņem vērā noteiktu vīnu specifiskums. Skaidrības labad attiecīgo vīnu sarakstam būtu jābūt precīzākam.

(3)	Noteikumi par dalībvalstu paziņojumu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 753/2002 19. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem tagad ir novecojuši. Skaidrības labad tie būtu jāsvītro.

(4)

Attiecībā uz tradicionālo praksi, ko reglamentē īpaši ražotājas dalībvalsts noteikumi, šī dalībvalsts, atkāpjoties no parastajiem priekšrakstiem, izsniedzot īpašas atļaujas un veicot pienācīgu kontroli, drīkst atļaut, ka noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvo vīnu iegūst, pievienojot pamatproduktam, no kā vīnu izgatavo, vienu vai vairākus vīna nozares produktus, kuru izcelsme nav noteiktajā reģionā, kā nosaukums tam ir piešķirts. Lai gādātu, ka uzņēmējiem un kompetentām iestādēm nenodara kaitējumu, izbeidzoties Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 31. panta 3. punktā paredzētajam izņēmumam, būtu jāpiešķir jauns pagarinājums.

(5)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 753/2002.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 753/2002 groza šādi.

Šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A daļas 1. punkta trešajā ievilkumā un VIII pielikuma B daļas 1. punkta d) apakšpunktā minēto faktisko spirta tilpumkoncentrāciju norāda procentos vai pusprocentos. Neskarot izmantotajai standarta analīzes metodei paredzētās pielaides, uzrādītā koncentrācija nedrīkst atšķirties no analīzē noteiktās tilpumkoncentrācijas vairāk nekā par 0,5 %. Neskarot izmantotajai standarta analīzes metodei paredzētās pielaides, spirta saturs vīnos, kam norādīts vīnogu novākšanas gads un kas glabāti pudelēs vairāk nekā trīs gadus, gāzētos dzirkstošajos vīnos, pusdzirkstošajos vīnos, gāzētos pusdzirkstošajos vīnos, deserta vīnos un vīnos no pārāk nogatavinātām vīnogām nedrīkst atšķirties no analīzē iegūta vairāk nekā par 0,8 % tilpuma. Aiz skaitļa norāda “tilp. % ” [tilpuma %] un pirms tā – “faktiskais spirta saturs”, “faktiskais alkohols” vai “alk.”.”

2)	Šīs regulas 19. pantā svītro 3. punktu.

Šīs regulas 28. panta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	“indicazione geografica tipica” vai “IGT” – attiecībā uz Itālijas izcelsmes galda vīniem,”.

Regulas 31. panta 3. punktu groza šādi:

a)	otrās daļas b) punktā datumu “2005. gada 31. augusts” aizstāj ar datumu “2007. gada 31. augusts”;

b)	trešajā daļā datumu “2005. gada 31. augusts” aizstāj ar datumu “2007. gada 31. augusts”.

5)	Regulas II un III pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

6)	V pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 15. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1428/2004 (OV L 263, 10.8.2004., 7. lpp.).

(2) OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1991/2004 (OV L 344, 20.11.2004., 9. lpp.).

I PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

Vīnogulāju šķirņu un to sinonīmu saraksts, kurā iekļauta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (1), kuru atbilstīgi 19. panta 2. punktam drīkst lietot uz vīnu etiķetēm (*1)

	Šķirnes nosaukums vai tā sinonīmi	Valstis, kuras drīkst izmantot šķirņu nosaukumus vai to sinonīmus (2)
1	Agiorgitiko	Grieķija°
2	Aglianico	Itālija°, Grieķija°, Malta°
3	Aglianicone	Itālija°
4	Alicante Bouschet	Grieķija°, Itālija°, Portugāle°, Alžīrija°, Tunisija°, Amerikas Savienotās Valstis°, Kipra°, Dienvidāfrika N.B.: Nosaukumu “Alicante” vienu pašu nedrīkst izmantot vīna apzīmēšanai
5	Alicante Branco	Portugāle°
6	Alicante Henri Bouschet	Francija°, Serbija un Melnkalne (8)
7	Alicante	Itālija°
8	Alikant Buse	Serbija un Melnkalne (6)
9	Auxerrois	Dienvidāfrika°, Austrālija°, Kanāda°, Šveice°, Beļģija°, Vācija°, Francija°, Luksemburga°, Nīderlande°, Apvienotā Karaliste°
11	Barbera Bianca	Itālija°
12	Barbera	Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālij°, Horvātija°, Meksika°, Slovēnija°, Urugvaja°, Amerikas Savienotās Valstis°, Grieķija°, Itālija°, Malta°
13	Barbera Sarda	Itālija°
14	Blauburgunder	Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (18-28-97), Austrija (15-18), Kanāda (18-97), Čīle (18-97), Itālija (18-97)
15	Blauer Burgunder	Austrija (14-18), Serbija un Melnkalne (25-97), Šveice
16	Blauer Frühburgunder	Vācija (51)
18	Blauer Spätburgunder	Vācija Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-28-97), Austrija (14-28-97), Austrija (14-15), Bulgārija (96), Kanāda (14-97), Čīle (14-97), Rumānija (97), Itālija (14-97)
19	Blaufränkisch	Čehijas Republika (50), Austrija°, Vācija, Slovēnija ( Modra frankinja , Frankinja), Ungārija
20	Borba	Spānija°
21	Bosco	Itālija°
22	Bragão	Portugāle°
22a	Budai	Ungārija°
23	Burgundac beli	Serbija un Melnkalne (121)
24	Burgundac Crni	Horvātija°
25	Burgundac crni	Serbija un Melnkalne (15-99)
26	Burgundac sivi	Horvātija°, Serbija un Melnkalne°
27	Burgundec bel	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°
28	Burgundec crn	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-18-97)
29	Burgundec siv	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°
29a	Cabernet Moravia	Čehijas Republikas Republika°
30	Calabrese	Itālija (75)
31	Campanário	Portugāle°
32	Canari	Argentīna°
33	Carignan Blanc	Francija°
34	Carignan	Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālija (36), Čīle (36), Horvātija°, Izraēla°, Maroka°, Jaunzēlande°, Tunisija°, Grieķija°, Francija°, Portugāle°, Malta°
35	Carignan Noir	Kipra°
36	Carignane	Austrālija (34), Čīle (34), Meksika, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis
37	Carignano	Itālija°
38	Chardonnay	Dienvidāfrika°, Argentīna (79), Austrālija (79), Bulgārija°, Kanāda (79), Šveice°, Čīle (79), Čehijas Republikas Republika°, Horvātija°, Ungārija (39), Indija, Izraēla°, Moldova°, Meksika (79), Jaunzēlande (79), Rumānija°, Krievija°, Sanmarīno°, Slovākija°, Slovēnija°, Tunisija°, Amerikas Savienotās Valstis (79), Urugvaja°, Serbija un Melnkalne , Zimbabve°, Vācija°, Francija, Grieķija (79), Itālija (79), Luksemburga° (79), Nīderlande (79), Apvienotā Karaliste, Spānija, Portugāle, Austrija°, Beļģija (79), Kipra°, Malta°
39	Chardonnay Blanc	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Ungārija (38)
40	Chardonnay Musqué	Kanāda°
41	Chelva	Spānija°
42	Corinto Nero	Itālija°
43	Cserszegi fűszeres	Ungārija°
44	Děvín	Čehijas Republika°
45	Devín	Slovākija
45a	Duna gyöngye	Ungārija
45b	Dunaj	Slovākija
46	Durasa	Itālija°
47	Early Burgundy	Amerikas Savienotās Valstis°
48	Fehér Burgundi, Burgundi	Ungārija (118)
49	Findling	Vācija°, Apvienotā Karaliste°
50	Frankovka	Čehijas Republika° (19), Slovākija (50a)
50a	Frankovka modrá	Slovākija (50)
51	Frühburgunder	Vācija (16) Nīderlande°
51a	Girgenti	Malta (51c, b)
51b	Ghirgentina	Malta (51a, c)
51c	Girgentina	Malta (51a, b)
52	Graciosa	Portugāle°
53	Grauburgunder	Vācija, Bulgārija, Ungārija°, Rumānija (54)
54	Grauer Burgunder	Kanāda, Rumānija (53), Vācija, Austrija
55	Grossburgunder	Rumānija (17) (63)
56	Iona	Amerikas Savienotās Valstis°
57	Kanzler	Apvienotā Karaliste°, Vācija
58	Kardinal	Vācija°, Bulgārija°
59	Kékfrankos	Ungārija (74)
60	Kisburgundi kék	Ungārija (97)
61	Korinthiaki	Grieķija°
62	Leira	Portugāle°
63	Limnio	Grieķija°
64	Maceratino	Itālija°
65	Maratheftiko (Μαραθεύτικο)	Kipra
65a	Mátrai muskotály	Ungārija°
65b	Medina	Ungārija°
66	Monemvasia	Grieķija
67	Montepulciano	Itālija°
67a	Moravia	Spānija°
68	Moslavac	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (70), Serbija un Melnkalne°
70	Mozler	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (68)
71	Mouratón	Spānija°
72	Müller-Thurgau	Dienvidāfrika°, Austrija°, Vācija, Kanāda, Horvātija°, Ungārija°, Serbija un Melnkalne°, Čehijas Republika°, Slovākija°, Slovēnija°, Šveice°, Luksemburga°, Nīderlande°, Itālija°, Beļģija°, Francija°, Apvienotā Karaliste, Austrālij°, Bulgārija°, Amerikas Savienotās Valstis°, Jaunzēlande°, Portugāle
73	Muškát moravský	Čehijas Republika°, Slovākija
74	Nagyburgundi	Ungārija°
75	Nero d’Avola	Itālija (30)
76	Olivella nera	Itālija°
77	Orange Muscat	Austrālija°, Amerikas Savienotās Valstis°
77a	Pálava	Čehijas Republika, Slovākija
78	Pau Ferro	Portugāle°
79	Pinot Chardonnay	Argentīna (38), Austrālij (38), Kanāda (38), Čīle (38), Meksika (38), Jaunzēlande (38), Amerikas Savienotās Valstis (38), Turcija°, Beļģija (38), Grieķija (38), Nīderlande, Itālija (38)
79a	Pölöskei muskotály	Ungārija°
80	Portoghese	Itālija°
81	Pozsonyi	Ungārija (82)
82	Pozsonyi Fehér	Ungārija (81)
82a	Radgonska ranina	Slovēnija°
83	Rajnai rizling	Ungārija (86)
84	Rajnski rizling	Serbija un Melnkalne (85-88-91)
85	Renski rizling	Serbija un Melnkalne (84-89-92), Slovēnija° (86)
86	Rheinriesling	Bulgārija°, Austrija, Vācija (88), Ungārija (83), Čehijas Republika (94), Itālija (88), Grieķija, Portugāle, Slovēnija (85)
87	Rhine Riesling	Dienvidāfrika°, Austrālija°, Čīle (89), Moldova°, Jaunzēlande°, Kipra, Ungārija°
88	Riesling renano	Vācija (86), Serbija un Melnkalne (84-86-91), Itālija (86)
89	Riesling Renano	Čīle (87), Malta°
90	Riminèse	Francija°
91	Rizling rajnski	Serbija un Melnkalne (84-85-88)
92	Rizling Rajnski	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°, Horvātija°
93	Rizling rýnsky	Slovākija°
94	Ryzlink rýnský	Čehijas Republika (86)
95	Santareno	Portugāle°
96	Sciaccarello	Francija°
97	Spätburgunder	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-18 28), Serbija un Melnkalne (16-25), Bulgārija (19), Kanāda (14-18), Čīle, Ungārija (60), Moldova°, Rumānija (18), Itālija (14-18), Apvienotā Karaliste, Vācija (18)
98	Štajerska Belina	Horvātija°, Slovēnija°
99	Subirat	Spānija
100	Terrantez do Pico	Portugāle°
101	Tintilla de Rota	Spānija°
102	Tinto de Pegões	Portugāle°
103	Tocai friulano	Itālija (104) N.B.: Nosaukumu “ Tocai friulano” drīkst lietot tikai attiecībā uz noteiktā reģionā ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsmes vieta ir Veneto un Friuli reģionā, pārejas laikā līdz 2007. gada 31. martam.
104	Tocai Italico	Itālija (103) N.B.: sinonīmu “Tocai italico” drīkst lietot tikai attiecībā uz noteiktā reģionā ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsmes vieta ir Veneto un Friuli reģionā, pārejas laikā līdz 2007. gada 31. martam.
105	Tokay Pinot gris	Francija N.B.: sinonīmu “Tokay Pinot gris”drīkst lietot tikai attiecībā uz noteiktā reģionā ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsmes vieta ir Bas-Rhin un Haut-Rhin departamentā, pārejas laikā līdz 2007. gada 31. martam.
106	Torrontés riojano	Argentīna°
107	Trebbiano	Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālij°, Kanāda°, Kipra°, Horvātija°, Urugvaja°, Amerikas Savienotās Valstis, Izraēla, Itālija, Malta
108	Trebbiano Giallo	Itālija°
109	Trigueira	Portugāle
110	Verdea	Itālija°
111	Verdeca	Itālija
112	Verdelho	Dienvidāfrika°, Argentīna, Austrālija, Jaunzēlande, Amerikas Savienotās Valstis, Portugāle
113	Verdelho Roxo	Portugāle°
114	Verdelho Tinto	Portugāle°
115	Verdello	Itālija°, Spānija°
116	Verdese	Itālija°
117	Verdejo	Spānija
118	Weißburgunder	Dienvidāfrika (120), Kanāda, Čīle (119), Ungārija (48), Vācija (119, 120), Austrija (119), Apvienotā Karaliste°, Itālija
119	Weißer Burgunder	Vācija (118, 120), Austrija (118), Čīle (118), Šveice°, Slovēnija, Itālija
120	Weissburgunder	Dienvidāfrika (118), Vācija (118, 119), Apvienotā Karaliste, Itālija
121	Weisser Burgunder	Serbija un Melnkalne (23)
122	Zalagyöngye	Ungārija°

III PIELIKUMS

24. pantā minēto tradicionālo apzīmējumu saraksts

Tradicionālie apzīmējumi	Attiecīgie vīni	Vīna kategorija	Valoda	III pielikumā iekļautais datums	Attiecīgā trešā valsts
ČEHIJAS REPUBLIKA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
pozdní sběr	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	čehu
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
archivní víno	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	čehu
archivní víno	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	čehu
VĀCIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Qualitätswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Qualitätswein garantierten Ursprungs / Q.g.U	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Qualitätswein mit Prädikät/at/Q.b.A.m.Pr/Prädikatswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Qualitätsschaumwein garantierten Ursprungs/Q.g.U	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Auslese	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu	—	Šveice
Beerenauslese	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Eiswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Kabinett	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Spätlese	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu	—	Šveice
Trockenbeerenauslese	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
28. pantā minētie apzīmējumi
Landwein	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Affentaler	Altschweier, Bühl, Eisental, Neusatz/Bühl, Bühlertal, Neuweier/Baden-Baden	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Badisch Rotgold	Baden	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Ehrentrudis	Baden	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Hock	Rhein, Ahr, Hessische Bergstraße, Mittelrhein, Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Klassik/Classic	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Liebfrau(en)milch	Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Moseltaler	Mosel-Saar-Ruwer	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Riesling-Hochgewächs	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Schillerwein	Württemberg	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Weißherbst	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Winzersekt	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	vācu
GRIEĶIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Ονομασία Προελεύσεως Ελεγχόμενη (ΟΠΕ) (Appellation d’origine controlée)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	grieķu
Ονομασία Προελεύσεως Ανωτέρας Ποιότητος (ΟΠΑΠ) (Appellation d’origine de qualité supérieure)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	grieķu
Οίνος γλυκός φυσικός (Vin doux naturel)	Μoσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne de Céphalonie), Σάμος (Samos), Σητεία (Sitia), Δαφνες (Dafnès), Σαντορίνη (Santorini)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	grieķu
Οίνος φυσικώς γλυκός (Vin naturellement doux)	Vins de paille: Κεφαλληνίας (de Céphalonie), Δαφνες (de Dafnès), Λήμνου (de Lemnos), Πατρών (de Patras), Ρίου-Πατρών (de Rion de Patras), Ρόδου (de Rhodos), Σάμος (de Samos), Σητεία (de Sitia), Σαντορίνη (Santorini)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	grieķu
28. pantā minētie apzīmējumi
Ονομασία κατά παράδοση (Onomasia kata paradosi)	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Τοπικός Οίνος (vins de pays)	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Αγρέπαυλη (Agrepavlis)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Αμπέλι (Ampeli)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Αμπελώνας (ες) (Ampelonas ès)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Aρχοντικό (Archontiko)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Κάβα (3) (Cava)	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Από διαλεκτούς αμπελώνες (Grand Cru)	Μoσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Σάμος (Samos)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	grieķu
Ειδικά Επιλεγμένος (Grand réserve)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	grieķu
Κάστρο (Kastro)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Κτήμα (Ktima)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Λιαστός (Liastos)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Μετόχι (Metochi)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Μοναστήρι (Monastiri)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Νάμα (Nama)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Νυχτέρι (Nychteri)	ΟΠΑΠ Santorini	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	grieķu
Ορεινό κτήμα (Orino Ktima)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Ορεινός αμπελώνας (Orinos Ampelonas)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Πύργος (Pyrgos)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Επιλογή ή Επιλεγμένος (Réserve)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	grieķu
Παλαιωθείς επιλεγμένος (Vieille réserve)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	grieķu
Βερντέα (Verntea)	Zakynthos	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Vinsanto	OPAΠ Santorini	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	grieķu
SPĀNIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Denominacion de origen (DO)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu	2003	Čīle
Denominacion de origen calificada (DOCa)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvsvīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Vino dulce natural	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Vino generoso	(4)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu	2003	Čīle
Vino generoso de licor	(5)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
28. pantā minētie apzīmējumi
Vino de la Tierra	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Aloque	DO Valdepeñas	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Amontillado	DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Añejo	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	spāņu
Añejo	DO Malaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Chacoli/Txakolina	DO Chacoli de Bizkaia DO Chacoli de Getaria DO Chacoli de Alava	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Clásico	DO Abona DO El Hierro DO Lanzarote DO La Palma DO Tacoronte-Acentejo DO Tarragona DO Valle de Güimar DO Valle de la Orotava DO Ycoden-Daute-Isora	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu	2003	Čīle
Cream	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	angļu
Criadera	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Criaderas y Soleras	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Crianza	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Dorado	DO Rueda DO Malaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Fino	DO Montilla Moriles DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Fondillon	DO Alicante	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Gran Reserva	Visi noteiktā reģionā ražotie kvalitatīvie vīni Cava	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	spāņu
Lágrima	DO Málaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Noble	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	spāņu
Noble	DO Malaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Oloroso	DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla- Moriles	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Pajarete	DO Málaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Pálido	DO Condado de Huelva DO Rueda DO Málaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Palo Cortado	DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla-Moriles	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Primero de cosecha	DO Valencia	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Rancio	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Raya	DO Montilla-Moriles	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Reserva	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu	2003	Čīle
Sobremadre	DO vinos de Madrid	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Solera	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Superior	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu	2003	Čīle
Superior	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu	—	Čīle Dienvidāfrika
Trasañejo	DO Málaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Vino Maestro	DO Málaga	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	spāņu
Vendimia inicial	DO Utiel-Requena	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
Viejo	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	spāņu
Vino de tea	DO La Palma	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	spāņu
FRANCIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Appellation d’origine contrôlée	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču	—	Alžīrija
				—	Šveice
				—	Tunisija
Appellation contrôlée	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns
Appellation d’origine Vin Délimité de qualité supérieure	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču
Vin doux naturel	AOC Banyuls, Banyuls Grand Cru, Muscat de Frontignan, Grand Roussillon, Maury, Muscat de Beaume de Venise, Muscat du Cap Corse, Muscat de Lunel, Muscat de Mireval, Muscat de Rivesaltes, Muscat de St Jean de Minervois, Rasteau, Rivesaltes	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
28. pantā minētie apzīmējumi
Vin de pays	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	franču
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Ambré	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	franču
Château	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču	2003	Čīle
Clairet	AOC Bourgogne AOC Bordeaux	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Claret	AOC Bordeaux	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Clos	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču	2003	Čīle
Cru Artisan	AOC Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe St Estèphe	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Cru Bourgeois	AOC Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču	2003	Čīle
Cru Classé, tam priekšā var būt vārdi: Grand, Premier Grand, Deuxième, Troisième, Quatrième, Cinquième.	AOC Côtes de Provence, Graves, St Emilion Grand Cru, Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Sauternes, Pessac Léognan, Barsac	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Edelzwicker	AOC Alsace	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Grand Cru	AOC Alsace, Banyuls, Bonnes Mares, Chablis, Chambertin, Chapelle Chambertin, Chambertin Clos-de-Bèze, Mazoyeres ou Charmes Chambertin, Latricières-Chambertin, Mazis Chambertin, Ruchottes Chambertin, Griottes-Chambertin, Clos de la Roche, Clos Saint Denis, Clos de Tart, Clos de Vougeot, Clos des Lambray, Corton, Corton Charlemagne, Charlemagne, Echézeaux, Grand Echézeaux, La Grande Rue, Montrachet, Chevalier-Montrachet, Bâtard-Montrachet, Bienvenues-Bâtard-Montrachet, Criots-Bâtard-Montrachet, Musigny, Romanée St Vivant, Richebourg, Romanée-Conti, La Romanée, La Tâche, St Emilion	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču	2003	Čīle
				—	Šveice
				—	Tunisija
Grand Cru	Champagne	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču	2003	Čīle
				—	Šveice
				—	Tunisija
Hors d’âge	AOC Rivesaltes	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču
Passe-tout-grains	AOC Bourgogne	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Premier Cru	AOC Aloxe Corton, Auxey Duresses, Beaune, Blagny, Chablis, Chambolle Musigny, Chassagne Montrachet, Champagne, Côtes de Brouilly, Fixin, Gevrey Chambertin, Givry, Ladoix, Maranges, Mercurey, Meursault, Monthélie, Montagny, Morey St Denis, Musigny, Nuits, Nuits-Saint-Georges, Pernand-Vergelesses, Pommard, Puligny-Montrachet, Rully, Santenay, Savigny-les-Beaune, St Aubin, Volnay, Vougeot, Vosne-Romanée	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču	—	Tunisija
Primeur	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	franču
Rancio	AOC Grand Roussillon, Rivesaltes, Banyuls, Banyuls grand cru, Maury, Clairette du Languedoc, Rasteau	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču
Sélection de grains nobles	AOC Alsace, Alsace Grand cru, Monbazillac, Graves supérieures, Bonnezeaux, Jurançon, Cérons, Quarts de Chaume, Sauternes, Loupiac, Côteaux du Layon, Barsac, Ste Croix du Mont, Coteaux de l’Aubance, Cadillac	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Sur Lie	AOC Muscadet, Muscadet — Coteaux de la Loire, Muscadet-Côtes de Grandlieu, Muscadet- Sèvres et Maine, AOVDQS Gros Plant du Pays Nantais, VDT avec IG Vin de pays d’Oc et Vin de pays des Sables du Golfe du Lion	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	franču
Tuilé	AOC Rivesaltes	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču
Vendanges tardives	AOC Alsace, Jurançon	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Villages	AOC Anjou, Beaujolais, Côte de Beaune, Côte de Nuits, Côtes du Rhône, Côtes du Roussillon, Mâcon	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Vin de paille	AOC Côtes du Jura, Arbois, L’Etoile, Hermitage	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Vin jaune	AOC du Jura (Côtes du Jura, Arbois, L’Etoile, Château-Châlon)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
ITĀLIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Denominazione di Origine Controllata/D.O.C.	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, daļēji fermentēta vīnogu misa ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Denominazione di Origine Controllata e Garantita/D.O.C.G.	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, daļēji fermentēta vīnogu misa ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Vino Dolce Naturale	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
28. pantā minētie apzīmējumi
Inicazione geografica tipica (IGT)	Visi	Galda vīns, “vin de pays”, vīns no pārgatavinātām vīnogām un daļēji fermentēta vīnogu misa ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Landwein	Vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no Bolcāno autonomās provinces	Galda vīns, “vin de pays”, vīns no pārgatavinātām vīnogām un daļēji fermentēta vīnogu misa ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Vin de pays	Vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no Aostas reģiona	Galda vīns, “vin de pays”, vīns no pārgatavinātām vīnogām un daļēji fermentēta vīnogu misa ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	franču
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Alberata o vigneti ad alberata	DOC Aversa	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	itāļu
Amarone	DOC Valpolicella	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Ambra	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Ambrato	DOC Malvasia delle Lipari DOC Vernaccia di Oristano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Annoso	DOC Controguerra	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Apianum	DOC Fiano di Avellino	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	latīņu
Auslese	DOC Caldaro e Caldaro classico – Alto Adige	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu	—	Šveice
Barco Reale	DOC Barco Reale di Carmignano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Brunello	DOC Brunello di Montalcino	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Buttafuoco	DOC Oltrepò Pavese	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns	itāļu
Cacc’e mitte	DOC Cacc’e Mitte di Lucera	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Cagnina	DOC Cagnina di Romagna	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Cannellino	DOC Frascati	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Cerasuol	DOC Cerasuolo di Vittoria DOC Montepulciano d’Abruzzo	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Chiaretto	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Ciaret	DOC Monferrato	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Château	DOC de la région Valle d’Aosta	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	franču	2003	Čīle
Classico	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu	2003	Čīle
Dunkel	DOC Alto Adige DOC Trentino	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Est !Est ! !Est ! ! !	DOC Est !Est ! !Est ! ! ! di Montefiascone	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	latīņu
Falerno	DOC Falerno del Massico	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Fine	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Fior d’Arancio	DOC Colli Euganei	ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Falerio	DOC Falerio dei colli Ascolani	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Flétri	DOC Valle d’Aosta o Vallée d’Aoste	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Garibaldi Dolce (ou GD)	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Governo all’uso toscano	DOCG Chianti/Chianti Classico IGT Colli della Toscana Centrale	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Gutturnio	DOC Colli Piacentini	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns	itāļu
Italia Particolare (ou IP)	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Klassisch/Klassisches Ursprungsgebiet	DOC Caldaro DOC Alto Adige (avec la dénomination Santa Maddalena e Terlano)	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Kretzer	DOC Alto Adige DOC Trentino DOC Teroldego Rotaliano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Lacrima	DOC Lacrima di Morro d’Alba	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Lacryma Christi	DOC Vesuvio	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Lambiccato	DOC Castel San Lorenzo	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
London Particolar (ou LP ou Inghilterra)	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Morellino	DOC Morellino di Scansano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Occhio di Pernice	DOC Bolgheri, Vin Santo Di Carmignano, Colli dell’Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Cortona, Elba, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, San Gimignano, Sant’Antimo, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Oro	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Pagadebit	DOC pagadebit di Romagna	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Passito	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Ramie	DOC Pinerolese	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Rebola	DOC Colli di Rimini	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Recioto	DOC Valpolicella DOC Gambellara DOCG Recioto di Soave	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	itāļu
Riserva	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Rubino	DOC Garda Colli Mantovani DOC Rubino di Cantavenna DOC Teroldego Rotaliano DOC Trentino	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Rubino	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Sangue di Giuda	DOC Oltrepò Pavese	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns	itāļu
Scelto	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Sciacchetrà	DOC Cinque Terre	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Sciac-trà	DOC Pornassio o Ormeasco di Pornassio	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Sforzato, Sfursàt	DO Valtellina	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Spätlese	DOC/IGT de Bolzano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Soleras	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Stravecchio	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Strohwein	DOC/IGT de Bolzano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Superiore	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu	—	San Marino
Superiore Old Marsala (ou SOM)	DOC Marsala	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Torchiato	DOC Colli di Conegliano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Torcolato	DOC Breganze	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Vecchio	DOC Rosso Barletta, Aglianico del Vuture, Marsala, Falerno del Massico	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Vendemmia Tardiva	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Verdolino	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Vergine	DOC Marsala DOC Val di Chiana	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Vermiglio	DOC Colli dell Etruria Centrale	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	itāļu
Vino Fiore	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Vino Nobile	Vino Nobile di Montepulciano	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Vino Novello o Novello	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
Vin santo/Vino Santo/Vinsanto	DOC et DOCG Bianco dell’Empolese, Bianco della Valdinievole, Bianco Pisano di San Torpé, Bolgheri, Candia dei Colli Apuani, Capalbio, Carmignano, Colli dell’Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Colli del Trasimeno, Colli Perugini, Colli Piacentini, Cortona, Elba, Gambellera, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, Montescudaio, Offida, Orcia, Pomino, San Gimignano, San’Antimo, Val d’Arbia, Val di Chiana, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano, Trentino	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	itāļu
Vivace	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	itāļu
KIPRA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	grieķu
28. pantā minētie apzīmējumi
Τοπικός Οίνος	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Μοναστήρι (Monastiri)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
Κτήμα (Ktima)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	grieķu
LUKSEMBURGA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Marque nationale	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču
Appellation contrôlée	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču
Appellation d’origine controlée	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču	—	Alžīrija
				—	Šveice
				—	Tunisija
28. pantā minētie apzīmējumi
Vin de pays	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	franču
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Grand premier cru	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Premier cru	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču	—	Tunisija
Vin classé	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	franču
Château	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	franču	2003	Čīle
UNGĀRIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
minőségi bor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
különleges minőségű bor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
fordítás	Tokaj/-i	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
máslás	Tokaj/-i	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
szamorodni	Tokaj/-i	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
aszú … puttonyos, completed by the numbers 3-6	Tokaj/-i	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
aszúeszencia	Tokaj/-i	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
eszencia	Tokaj/-i	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
28. pantā minētie apzīmējumi
tájbor	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	ungāru
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
bikavér	Eger, Szekszárd	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
késői szüretelésű bor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
válogatott szüretelésű bor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
muzeális bor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
siller	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
AUSTRIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Qualitätswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Qualitätswein besonderer Reife und Leseart/Prädikatswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Ausbruch/Ausbruchwein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Auslese/Auslesewein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu	—	Šveice
Beerenauslese (wein)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Eiswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Kabinett/Kabinettwein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Schilfwein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Spätlese/Spätlesewein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu	—	Šveice
Strohwein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Trockenbeerenauslese	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
28. pantā minētie apzīmējumi
Landwein	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Ausstich	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Auswahl	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Bergwein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Klassik/Classic	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Erste Wahl	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Hausmarke	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Heuriger	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Jubiläumswein	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Reserve	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	vācu
Schilcher	Steiermark	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
Sturm	Visi	Daļēji fermentēta vīnogu misa ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	vācu
PORTUGĀLE
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Denominação de origem (DO)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvsvīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Denominação de origem controlada (DOC)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvsvīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Indicação de proveniencia regulamentada (IPR)	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvsvīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Vinho doce natural	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Vinho generoso	DO Porto, Madeira, Moscatel de Setúbal, Carcavelos	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
28. pantā minētie apzīmējumi
Vinho regional	Visi	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	portugāļu
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
Canteiro	DO Madeira	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Colheita Seleccionada	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	portugāļu
Crusted/Crusting	DO Porto	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	angļu
Escolha	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	portugāļu
Escuro	DO Madeira	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Fino	DO Porto DO Madeira	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Frasqueira	DO Madeira	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Garrafeira	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Lágrima	DO Porto	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Leve	Galda vīns ar ģeografiskās izcelsmes norādi Estremadura un Ribatejano DO Madeira, DO Porto	Galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Nobre	DO Dão	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	portugāļu
Reserva	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	portugāļu
Reserva velha (or grande reserva)	DO Madeira	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns, noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Ruby	DO Porto	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	angļu
Solera	DO Madeira	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	portugāļu
Super reserva	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	portugāļu
Superior	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns, galda vīns ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi	portugāļu
Tawny	DO Porto	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	angļu
Vintage supplemented by Late Bottle (LBV) ou Character	DO Porto	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	angļu
Vintage	DO Porto	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs deserta vīns	angļu
SLOVĒNIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
Penina	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	slovēņu
Tradicionālie 23. pantā minētie īpašie papildapzīmējumi
pozna trgatev	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
izbor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
jagodni izbor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
suhi jagodni izbor	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
ledeno vino	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
arhivsko vino	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
mlado vino	Visi	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
Cviček	Dolenjska	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
Teran	Kras	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
SLOVĀKIJA
Tradicionālie 29. pantā minētie īpašie apzīmējumi
forditáš	Tokaj/-ská/-ský/-ské	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
mášláš	Tokaj/-ská/-ský/-ské	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
samorodné	Tokaj/-ská/-ský/-ské	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
výber … putňový, completed by the numbers 3-6	Tokaj/-ská/-ský/-ské	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
výberová esencia	Tokaj/-ská/-ský/-ské	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
esencia	Tokaj/-ská/-ský/-ské	Noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku

”

(*1)

—	teksts iekavās: norāde uz šķirnes sinonīmu

—	“°”: nav sinonīma

—	teksts salikts trekniem burtiem 2. sleja: vīnogulāju šķirnes nosaukums 3. sleja: valsts, kurā nosaukums atbilst šķirnei un norāde uz šķirni.

—	teksts salikts ar parastiem burtiem 2. sleja: vīnogulāju šķirnes sinonīma nosaukums 3. sleja: tās valsts nosaukums, kura lieto vīnogulāju šķirnes sinonīmu.

(1) Šo šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, arī tulkojumā vai adjektīva formā, pilnībā vai daļēji atbilst vīnu apzīmēšanai lietotajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(2) Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētie izņēmumi ir pieļaujami tikai attiecībā uz tādiem vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir ražoti administratīvajās vienībās, kurās attiecīgo šķirņu audzēšana šīs regulas spēkā stāšanās brīdī ir atļauta, un ražoti atbilstīgi attiecīgo valstu noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz šo vīnu ražošanu un noformējumu.

(3) Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 paredzētā termina “cava” aizsardzība ir, neskarot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kas piemērojama noteiktā ģeogrāfiskā reģionā ražotiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem “Cava”.

(4) Attiecīgie vīni ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L punkta 8. apakšpunktā paredzētie noteiktā reģionā ražotie kvalitatīvie vīni.

(5) Attiecīgie vīni ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L punkta 11. apakšpunktā paredzētie noteiktā reģionā ražotie kvalitatīvie vīni.

II PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

To trešo valstu saraksts, kas nav Pasaules tirdzniecības organizācijas locekles (skatīt 36. panta 2. punktu)

Alžīrija

2.	Krievijas Federācija

Sanmarīno

Ukraina

5.	Serbija un Melnkalne”

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/45

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1513/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 174/1999, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 804/68 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un īpaši tās 26. panta 3. punktu, 30. panta 1. punktu un 31. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2005. gada 18. maija Regulu (EK) Nr. 750/2005 par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (2) mainīja valstu kodus, kuri parādās arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 174/1999 (3) 15. pantā minētajās galamērķa zonās. Tādēļ šis noteikums ir attiecīgi jāatjaunina.

(2)

Regulas (EK) Nr. 174/1999 20. pantā paredzēts, ka eksporta licences dažiem siera veidiem, ko eksportē uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) kā daļu no kvotām atbilstīgi daudzpusējās tirdzniecības sarunās noslēgtajiem nolīgumiem, var piešķirt saskaņā ar īpašu procedūru, kurā var izraudzīties vēlamos importētājus ASV.

(3)

Tādēļ ir lietderīgi noteikt konkrētus atbilstības kritērijus eksporta licenču piešķiršanai, lai nodrošinātu nevainojamu kvotu pārvaldību un pilnīgu to izmantošanu. Šā iemesla dēļ licences būtu jāpiešķir tiem eksportētājiem, kas var pierādīt, ka viņi jau agrāk ir eksportējuši sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt, lai novērstu tirgus daļas zaudējumu Kopienai un maksimāli palielinātu noteiktu kvotu vērtību, ir jāierobežo pieeja šādām kvotām uzņēmējiem, kuru izraudzītais importētājs ir meitasuzņēmums. Visbeidzot, ja eksporta licenču pieprasījums pārsniedz pieejamo daudzumu, kvotas sadalei ir jānosaka noteikumi, piemērojot piešķīruma koeficientu.

(4)

Lai nodrošinātu nevainojamu pāreju no pašreiz lietotās kvotu piešķiršanas metodes, turpmāk vēlami elastīgāki noteikumi. Attiecībā uz 2006. gadu pieteikumu iesniedzējiem, kuru izraudzītais importētājs nav meitasuzņēmums, tomēr būtu jābūt tiesīgiem pretendēt, ja vien viņi ir eksportējuši minētos produktus uz ASV visos iepriekšējos trīs gados.

(5)	Ņemot vērā grūtības, ar kādām daži uzņēmēji saskārās, dibinot Amerikas Savienotajās Valstīs meitasuzņēmumu, 2006. gadā būtu piemērojams pārejas režīms attiecībā uz prasību, lai izraudzītais importētājs būtu pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums.

(6)	Būtu jāņem vērā pēdējos gados gūtā pieredze, 2006. gadā piešķirot licences, piemērojot piešķīruma koeficientu, kas dod zināmu priekšrocību tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru izraudzītie vēlamie importētāji ir meitasuzņēmumi vai tiek uzskatīti par meitasuzņēmumiem.

(7)

Ja samazināšanas koeficients nozīmētu piešķirt pagaidu licences daudzumiem, kas ir mazāki par 5 tonnām, Komisija atbilstīgi 20. panta 4. punktam var piešķirt kvotas, tās lozējot. Ir lietderīgi pielāgot šo noteikumu, paredzot, ka mazākus daudzumus valsts kompetentās iestādes pārdala, lai maksimāli palielinātu kvotu izmantošanu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 174/1999 20.a panta 8. punktā ir noteikts procents, kādu piemēro pilnai kompensācijas likmei, lai noteiktu kompensāciju produktiem, kas paredzēti eksportam uz Dominikānas Republiku atbilstīgi minētā panta 1. punktā minētajai kvotai. Pārskatāmības, vienkāršošanas un saskanības labad minētais noteikums būtu jāsvītro un jāiekļauj parindē, kas paredz diferencētu kompensācijas likmi, kas turpmāk iekļaujama Komisijas regulās, kurās noteikta eksporta kompensācija pienam un piena produktiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punktam.

(9)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 174/1999.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 174/1999 groza šādi:

Minētās regulas 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Minētajā regulā 1. punktā piemēro šādas definīcijas:

a)	I zona: galamērķa kodi AL, BA, XK, MK, XM un XS;

b)	II zona: galamērķa kods US;

c)	III zona: visi pārējie galamērķa kodi.”

Regulas 20. pantu groza šādi:

2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Eksportējot sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi 1. punktā minētajām kvotām, ir jāuzrāda eksporta licence. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta pirmā teikuma, licences pieteikumu 16. ailē un licencēs jānorāda produkta kombinētās nomenklatūras astoņciparu kods.

Laikposmā, kas vēl ir jānosaka, uzņēmēji var pieteikties uz pagaidu eksporta licencēm 1. punktā minēto produktu eksportam turpmākajā kalendārajā gadā, iemaksājot drošības naudu 50 % apmērā no atbilstīgi 9. pantam noteiktās likmes, taču vismaz EUR 6 par 100 kg.

Pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu pagaidu eksporta licencēm regulā par procedūras atklāšanu šādu eksporta licenču piešķiršanai attiecībā uz Tokijas-22 un Urugvajas-22 noteiktajām produktu grupām un kvotām, ir jāpierāda, ka viņi vismaz vienā no iepriekšējiem trim gadiem ir eksportējuši sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu pagaidu eksporta licencēm regulā par procedūras atklāšanu šādu eksporta licenču piešķiršanai attiecībā uz Tokijas-16, Urugvajas-16, Urugvajas-17, Urugvajas-18, Urugvajas-20 un Urugvajas-21, Tokijas-25 un Urugvajas-25 noteiktajām produktu grupām un kvotām, ir jāpierāda, ka viņi vismaz vienā no iepriekšējiem trim gadiem ir eksportējuši attiecīgos produktus uz Amerikas Savienotajām Valstīm un ka viņu izraudzītais importētājs ir pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums.

Taču attiecībā uz 2006. kvotu gadu pretendentiem, kas iesnieguši pieprasījumu pagaidu eksporta licencēm ceturtajā apakšpunktā minētajām produktu grupām un kvotām, neattieksies prasība, lai viņu izraudzītais importētājs būtu viņu meitasuzņēmums, ja viņi pierāda, ka visos trīs iepriekšējos gados ir eksportējuši šādus produktus uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Turklāt 2006. kvotu gadā izraudzīto vēlamo pieteikuma iesniedzēja importētāju var uzskatīt par meitasuzņēmumu 2006. gadā, ja:

pieteikumu iesniedza:

—	Čehijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 16., 17., 18., 20. un 25. papildpiezīmē vai

—	Ungārijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 25. papildpiezīmē;

—	Polijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 16. un 21. papildpiezīmē;

—	Slovākijā, lai saņemtu pagaidu licenci siera eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar kvotām, kas aprakstītas HTS 4. nodaļas 16. papildpiezīmē;

ii)	pretendents kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums, sniedz dokumentālu pierādījumu tam, ka tas bijis reģistrēts jaunajās dalībvalstīs vismaz trīs gadus un attiecīgo sieru eksportējis uz ASV visos trīs kalendārajos gados pirms pieteikuma iesniegšanas;

iii)	pretendents kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums, sniedz dokumentālu pierādījumu tam, ka ASV ir uzsākta meitasuzņēmuma dibināšanas procedūra;

iv)	pretendents kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums, iesniedz pierādījumu izvedumiem, kuri sadarbībā ar izraudzītajiem importētājiem veikti 12 mēnešu laikposmā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Pagaidu eksporta licenču pieteikumos uzņēmēji norāda arī:

a)	Amerikas Savienoto Valstu kvotas ietverto preču grupas apzīmējumu atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņoto tarifu plāna (jaunākās redakcijas) 4. nodaļas 16.–23. un 25. papildpiezīmei;

b)	produktu nosaukumus atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņotajam tarifu plānam (jaunākajā redakcijā);

c)	nosaukumu un adresi pieteikuma iesniedzēja izraudzītajam importētājam Amerikas Savienotajās Valstīs.

Turklāt pieteikumiem pievieno izraudzītā importētāja sertifikātu, kurā apliecināts, ka saskaņā ar Amerikas Savienotajās Valstīs spēkā esošajiem noteikumiem par 1. punktā minēto produktu importa licenču izsniegšanu, viņš ir tiesīgs uz tām pretendēt.

2006. kvotu gadā pagaidu eksporta licenču pieteikumos norāda, vai izraudzītais importētājs ir pieteikuma iesniedzēja meitasuzņēmums vai arī atbilstīgi sestajam apakšpunktam to par tādu var uzskatīt.”

Minētā panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Ja pagaidu licenču pieteikumi uz 1. punktā minēto produktu grupu vai kvotu pārsniedz attiecīgajā gadā pieejamo daudzumu, Komisija pieprasītajiem daudzumiem piemēro vienotu piešķīruma koeficientu.

Atkāpjoties no minētā panta pirmās daļas, piemērojot piešķīruma koeficientu 2006. gada pagaidu licenču pieteikumiem, to pretendentu piešķīruma koeficients, kuru izraudzītie vēlamie importētāji ir meitasuzņēmumi vai tos uzskata par meitasuzņēmumiem atbilstīgi 2. punkta sestajai daļai, ir trīs reizes lielāks nekā pārējiem pretendentiem.

4. Ja, piemērojot piešķīruma koeficientu, izrādīsies, ka pagaidu licences jāpiešķir mazāk nekā 10 tonnām katram pieprasījumam, atbilstošos pieejamos daudzumus attiecīgā dalībvalsts katrai kvotai piešķirs, veicot lozēšanu. Dalībvalsts izlozē pagaidu licences, katru par 10 tonnām, pretendentiem, kam, piemērojot piešķīruma koeficientu, būtu piešķirts mazāk par 10 tonnām.

Ja pēc partiju sastādīšanas paliek daudzumi, kas ir mazāki par 10 tonnām, tos pirms izlozes vienlīdzīgi sadala pa 10 tonnu partijām.

Ja pēc piešķīruma koeficienta piemērošanas paliktu mazāk par 10 tonnām, šo daudzumu uzskatītu par vienu partiju.

To pieprasījumu drošības naudu, kuri lozējot neieguva piešķīrumu, nekavējoties atmaksā.”

3)	Regulas 20.a pantā svītro 8. punktu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākošajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

Mariann FISCHER BOEL

Komisijas locekle

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.

(3) OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 558/2005 (OV L 94, 13.4.2005., 22. lpp.).

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/48

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1514/2005

(2005. gada 16. septembris),

ar ko groza ievedmuitas nodokli labības nozarē, ko piemēro no 2005. gada 17. septembra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgu kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ievedmuita labības nozarē ir noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1489/2005 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja tās piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas daudzums par 5 EUR/t atšķiras no fiksētās ievedmuitas, tiek piemērota attiecīga korekcija. Šāda atšķirība ir notikusi. Tādēļ jāpielāgo ievedmuita, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1489/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1489/2005 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I un II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 17. septembrī.

Tā jāpiemēro no 2005. gada 17. septembris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 270, 29.9.2003., 78. lpp.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).

(3) OV L 240, 16.9.2005., 19. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2005. gada 17. septembra

KN kods	Preču nosaukums	Ievedmuita (1) (EUR/t)
1001 10 00	Augstas kvalitātes cietie kvieši	0,00
	vidējas kvalitātes	0,00
	zemas kvalitātes	0,87
1001 90 91	Parastas kviešu sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu	0,00
1002 00 00	Rudzi	43,71
1005 10 90	Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu	60,54
1005 90 00	Kukurūza, izņemot sēklas (2)	60,54
1007 00 90	Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai	48,70

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.

II PIELIKUMS

Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi

(15.9.2005)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Biržas kotējumi	Mineapole	Čikāga	Mineapole	Mineapole	Mineapole	Mineapole
Produkti (% proteīnu 12 % mitrumā)	HRS2	YC3	HAD2	vidējā kvali-tāte (*1)	zema kvali-tāte (*2)	ASV mieži 2
Kotējums (EUR/t)	119,84 (*3)	66,51	164,80	154,80	134,80	91,95
Subsīdija par Persijas līča reģionu (EUR/t)	—	15,95	—			—
Subsīdija par Lielo Ezeru reģionu (EUR/t)	31,81	—	—			—

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 19,02 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama 22,29 EUR/t.

Subsīdijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē:

0,00 EUR/t (HRW2)

0,00 EUR/t (SRW2).

(*1) Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)

(*2) Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 2378/2002 3. pants)

(*3) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/51

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/53/EK

(2005. gada 16. septembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu kā aktīvo vielu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulā (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2), ir noteikts to aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz iespējamu iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Minētajā sarakstā ir hlortalonils, hlortolurons, cipermetrīns, daminozīds un tiofanātmetils.

(2)

Minēto aktīvo vielu ietekme uz cilvēka veselību un uz vidi virknē lietojuma veidu, kurus ierosinājuši iesniedzēji, ir izvērtēta atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3600/92 noteikumiem. Ar Komisijas 1994. gada 27. aprīļa Regulu (EK) Nr. 933/94, ar ko nosaka augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas un izraugās ziņotājas dalībvalstis Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3600/92 īstenošanai (3), izraudzījās turpmāk norādītās ziņotājas dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3600/92 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu pēc kārtas iesniedza Komisijai attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus. Attiecībā uz hlortalonilu ziņotāja dalībvalsts bija Nīderlande un visu attiecīgo informāciju iesniedza 2000. gada 31. janvārī. Attiecībā uz hlortoluronu ziņotāja dalībvalsts bija Spānija un visu attiecīgo informāciju iesniedza 1999. gada 7. maijā. Attiecībā uz cipermetrīnu ziņotāja dalībvalsts bija Beļģija un visu attiecīgo informāciju iesniedza 1999. gada 25. oktobrī. Attiecībā uz daminozīdu ziņotāja dalībvalsts bija Nīderlande un visu attiecīgo informāciju iesniedza 1999. gada 30. jūlijā. Attiecībā uz tiofanātmetilu ziņotāja dalībvalsts bija Vācija un visu attiecīgo informāciju iesniedza 1997. gada 21. novembrī.

(3)	Dalībvalstis un Komisija Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā ir izskatījušas novērtējuma ziņojumus.

(4)	Pārskatus par visām aktīvajām vielām pabeidza 2005. gada 15. februārī Komisijas pārskata ziņojumu veidā, un tie bija par hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu.

(5)	Pārskatā par hlortalonilu, hlortoluronu un cipermetrīnu nepalika neatbildēti jautājumi, kas būtu apspriežami Augu zinātniskajā komitejā vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA), kura ir pārņēmusi Augu zinātniskās komitejas pienākumus.

(6)

Pārskatā par daminozīdu palika vairāki neatbildēti jautājumi, ko apsprieda EFSA. EFSA zinātnes ekspertu grupu jautājumos par augu veselību, augu aizsardzības līdzekļiem un to atliekvielām (PPR ekspertu grupa) aicināja raksturot darbības mehānismu grauzēju kancerogēnajai atbildes reakcijai uz 1,1-dimetilhidrazīdu (UDMH) un norādīt, vai šajā ziņā var vai nevar noteikt robežvērtību. Ekspertus lūdza norādīt šo vērtību, ja to var izdarīt. PPR ekspertu grupa, izskatot iesniegtos jautājumus, secināja (4), ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nevar noteikt mehānismu, kura dēļ UDMH iedarbība uz grauzējiem ir kancerogēna. Nav in vitro pierādījumu par tīra un no oksidēšanās pasargāta UDMH genotoksicitāti un in vivo pētījumi nav pieejami. Turklāt PPR ekspertu grupa norādīja uz acīmredzamu neatbilstību, jo ilgtermiņa pētījumi neatklāja daminozīda izraisītu kancerogenitāti žurkās un pelēs, ja minēto vielu ievada devās, kam būtu jāveido vismaz par vienu pakāpi lielākas iekšējas metaboliski uzkrātas UDMH devas, nekā tās, kas atklātas tiešajās pārbaudēs. Turklāt kādā pētījumā N7 guanīna metilācija izrādījās pēc perorālas UDMH ievadīšanas žurkām 50 reizes lielāka, salīdzinot ar atbilstīgiem datiem attiecībā uz daminozīdu. Tāpēc PPR ekspertu grupa uzskatīja, ka jebkurš slēdziens par perorāli ievadīta UDMH kancerogenitāti ietver zināmu nenoteiktības pakāpi. PPR ekspertu grupa secināja, ka viss liecina par to, ka genotoksiska mehānisma nav.

Attiecībā uz iespējamiem mehānismiem, kas nav genotoksiski, šūnu vairošanās regulācijas izmaiņas vai hormonāli traucējumi ir ticamas alternatīvas genotoksicitātei, taču šie mehānismi nav īpaši pētīti, un tāpēc šobrīd nav iespējams izdarīt konkrētāku slēdzienu par faktiski darbojošos mehānismu. Eksperimentāli pārbaudot UDMH kancerogenitāti žurkās un pelēs, nekāds efekts nebija vērojams, ja ievadīja attiecīgi 0,09 mg uz kilogramu ķermeņa svara dienā un 1,41 mg uz kilogramu ķermeņa svara dienā.

Ja novēroto UDMH kancerogenitāti izraisa mehānisms, kas nav genotoksisks, iepriekš minētās devas jāuzskata par toksikoloģiskām robežvērtībām. Taču, ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar minēto mehānismu, un iespēju, ka siltumnīcas apstākļos UDMH var oksidēties, veidojot derivātus, kuri var būt genotoksiski, PPR ekspertu grupa uzskata, ka, izmantojot kādu devu par robežvērtību, jāievēro pienācīga piesardzība. Pastāvīgā komiteja ņēma vērā šo atzinumu un secināja, ka daminozīda izmantošana ir pieļaujama ar īpašiem nosacījumiem.

(7)

Pārskatā par tiofanātmetilu palika vairāki neatbildēti jautājumi, ko apsprieda Augu zinātniskajā komitejā. Zinātnisko komiteju aicināja izteikties par to, vai ir ieteicams noteikt pieļaujamo dienas devu (PDD) un pieļaujamo iedarbības līmeni uz operatoru (PILO), jo īpaši ņemot vērā benomila, karbendazima un tiofanātmetila mutagenitātes, kancerogenitātes un reproduktīvo pētījumu rezultātus. Komiteja (5) norādīja, ka karbendazims ir bioloģiski aktīvā viela, kas vieno visas šīs trīs vielas. Jo īpaši benomils, bet arī tiofanātmetils vielmaiņas ceļā kļūst par karbendazimu, un visas trīs vielas zīdītāju šūnās in vivo izraisa skaitliskas hromosomu aberācijas (aneiploīdiju). Nav pierādījumu tam, ka kāda no šīm vielām ierosinātu cita veida bojājumus ģenētiskajā materiālā. Kancerogenitāte šajā gadījumā nav iemesls bažām. Zināmo šo fungicīdu ietekmi uz reproduktivitāti skaidro ar minēto vielu un šūnas dalīšanās vārpstas mikrocaurulīšu miedarbību. Aneiploīdijas ierosināšanas mehānisms ir izprasts, un to veido tubulīna (proteīna, kas atbild par hromosomu nošķiršanu šūnu dalīšanās laikā) polimerizācijas kavēšana – tas neiedarbojas uz DNS. Tā kā šūnām, kas dalās, ir daudzas tubulīna molekulas, tad zema fungicīdu koncentrācija ietekmēs ierobežotu skaitu tubulīna molekulu, un tāpēc tai nebūs toksikoloģiski kaitīgas ietekmes. Tāpēc nekaitīgas ietekmes līmenis ir skaidri nosakāms, un var noteikt gan PDD, gan PILO.

(8)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus izskatīja un sīki aprakstīja Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi minētās aktīvās vielas iekļaut I pielikumā, lai tās saturošo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas atļaujas visās dalībvalstīs varētu piešķirt atbilstīgi minētās direktīvas noteikumiem.

(9)	Pirms aktīvo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laiks, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties to jauno prasību ievērošanai, kuras izriet no šīs iekļaušanas.

(10)

Neskarot pienākumus, kas Direktīvā 91/414/EEK definēti kā izrietoši no aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā, dalībvalstīm pēc iekļaušanas jāatvēl sešus mēnešus ilgs laika posms, lai pārskatītu spēkā esošās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu vai tiofanātmetilu, un lai panāktu, ka tiek izpildītas prasības, kas noteiktas Direktīvā 91/414/EEK, jo īpaši tās 13. pantā, un attiecīgos nosacījumus, kuri norādīti I pielikumā. Dalībvalstīm attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas atbilstīgi Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, ilgāks laiks jāatvēl, lai iesniegtu un izvērtētu pilnīgu III pielikuma dokumentāciju par katru attiecīgajam augu aizsardzības līdzeklim paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(11)

Pieredze, kas gūta iepriekš, iekļaujot Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā aktīvas vielas, kuras novērtētas atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 3600/92, liecina, ka grūtības var rasties, skaidrojot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no papildu grūtībām, ir jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir pieejama dokumentācija, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šis precizējums neuzliek jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem salīdzinājumā ar direktīvām, kas ir pieņemtas līdz šim, grozot I pielikumu.

(12)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EKK.

(13)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis vēlākais 2006. gada 31. augustā pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties iepazīstina Komisiju ar minētajiem noteikumiem un iesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2006. gada 1. septembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

3. pants

1. Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK dalībvalstis vajadzības gadījumā līdz 2006. gada 31. augustam groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri kā aktīvās vielas satur hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu vai tiofanātmetilu.

Līdz minētajam datumam tās jo īpaši pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi minētās direktīvas I pielikumā attiecībā uz hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu, izņemot tos, kas norādīti B daļā ierakstos par minētajām aktīvajām vielām, un vai atļaujas turētājam ir vai ir pieejama dokumentācija, kas atbilst prasībām minētās direktīvas II pielikumā saskaņā ar nosacījumiem minētās direktīvas 13. pantā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kurā hlortalonils, hlortolurons, cipermetrīns, daminozīds vai tiofanātmetils ir vienīgā aktīvā viela vai viena no vairākām aktīvajām vielām, kas visas ir minētas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais 2006. gada 28. februārī, dalībvalstis pārvērtē saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā noteiktajiem vienotajiem principiem, pamatojoties uz dokumentāciju, kura atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma B daļas ierakstus par hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst nosacījumiem Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā.

Pēc tam dalībvalstis:

a)	ja līdzeklī hlortalonils, hlortolurons, cipermetrīns, daminozīds un tiofanātmetils ir vienīgā aktīvā viela – vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2010. gada 28. februārim groza vai atsauc atļauju vai

ja līdzeklī hlortalonils, hlortolurons, cipermetrīns, daminozīds un tiofanātmetils ir viena no vairākām aktīvajām vielām – vajadzības gadījumā atļauju groza vai atsauc līdz 2010. gada 28. februārim vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem termiņiem.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2006. gada 1. martā.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(2) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2266/2000 (OV L 259, 13.10.2000., 27. lpp.).

(3) OV L 107, 28.4.1994., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2230/95 (OV L 225, 22.9.1995., 1. lpp.).

(4) 2004. gada 11. maija atzinums, ko pēc Komisijas pieprasījuma attiecībā uz daminozīda novērtējumu saistībā ar Padomes Direktīvu 91/414/EEK izdarījusi Zinātnes ekspertu grupa jautājumos par augu veselību, augu aizsardzības līdzekļiem un to atliekvielām (The EFSA Journal (2004), 61, 1–27).

(5) Augu zinātniskās komitejas 2001. gada 23. marta atzinums (SCP/BENOMY/002–galīgais, SCP/CARBEN/002–galīgais, SCP/THIOPHAN/002–galīgais) par benomila, karbendazima un tiofanātmetila novērtējumu atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (Augu zinātniskā komiteja atzinumu pieņēma 2001. gada 7. martā).

PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno turpmāk norādītos ierakstus:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrības pakāpe (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“102

Hlortalonils

CAS Nr. 1897-45-6

CIPAC Nr. 288

Tetrahlorizoftalonitrils

985 g/kg

—	heksahlorbenzols: ne vairāk kā 0,01 g/kg

—	dekahlorbifenils: ne vairāk kā 0,03 g/kg

2006. gada 1. marts

2016. gada 28. februāris

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par hlortalonilu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai aizsargātu:

—	ūdens organismus;

—	gruntsūdeni, jo īpaši attiecībā uz aktīvo vielu un tās metabolītiem R417888 un R611965 (SDS46851), ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi.

Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver risku mazinoši pasākumi.

103

Hlortolurons (bez stereoķīmijas)

CAS Nr. 15545-48-9

CIPAC Nr. 217

3-(3-hlor-p-tolil)-1,1-dimetilkarbamīds

975 g/kg

2006. gada 1. marts

2016. gada 28. februāris

A DAĻA

Var atļaut tikai kā herbicīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par hlortoluronu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja aktīvo vielu izmanto reģionos, kur augsnes un/vai klimata apstākļi ir piesārņojumjutīgi. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī risku mazinoši pasākumi.

104

Cipermetrīns

CAS Nr. 52315-07-8

CIPAC Nr. 332

(RS)-α-ciān-3-fenoksibenzil(1RS)-cis, trans-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

(4 izomēru pāri: cis-1, cis-2, trans-3, trans-4)

900 g/kg

2006. gada 1. marts

2016. gada 28. februāris

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par cipermetrīnu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā:

—	dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, bišu un neapkarojamo posmkāju aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī risku mazinoši pasākumi;

—	dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī aizsardzības pasākumi.

105

Daminozīds

CAS Nr. 1596-84-5

CIPAC Nr. 330

N-dimetilaminosukcīnamīnskābe

990 g/kg

Piemaisījumi:

—	N-nitrozdimetilamīns: ne vairāk kā 2,0 mg/kg

—	1,1-dimetilhidrazīds: ne vairāk kā 30 mg/kg

2006. gada 1. marts

2016. gada 28. februāris

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā neēdamo kultūraugu augšanas regulatoru.

B DAĻA

Lai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par daminozīdu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš operatoru un darba ņēmēju drošībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos attiecīgā gadījumā jāietver arī aizsardzības pasākumi.

106

Tiofanātmetils (bez stereoķīmijas)

CAS Nr. 23564-05-8

CIPAC Nr. 262

Dimetil 4,4′-(o-fenilēn)bis-(3-tioalofanāts)

950 g/kg

2006. gada 1. marts

2016. gada 28. februāris

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu vienotos VI pielikuma principus, jāņem vērā secinājumi pārskata ziņojumā par tiofanātmetilu un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2005. gada 15. februārī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu, slieku un citu augsnes makroorganismu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā jāietver risku mazinoši pasākumi.”

(1) Sīkāka informācija par aktīvās vielas identifikāciju un tās specifikācija ir sniegta pārskata ziņojumā.

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/57

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS DARFUR/1/2005

(2005. gada 29. jūlijs),

ar ko ieceļ militāro padomnieku Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā

(2005/653/KĀDP)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 25. panta trešo daļu,

ņemot vērā Padomes Vienoto Rīcību 2005/557/KĀDP (2005. gada 18. jūlijs) par Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto Rīcību 2005/556/KĀDP, ar ko ieceļ amatā Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānā (2).

(2)

ESĪP nodrošina koordināciju un saskaņotību starp ES ieguldījumiem AMIS (ĀS misijā Sudānas Darfūras reģionā). ES koordinācijas vienība Adisabebā (KVA), kurā ir politikas padomnieks, militārais padomnieks un policijas padomnieks, ESĪP vadībā veic ikdienas koordināciju ar visiem atbilstīgajiem ES dalībniekiem un Administratīvās kontroles un vadības centru (AKVC), ņemot vērā Āfrikas Savienības komandķēdi Adisabebā, lai nodrošinātu saskaņotību un laicīgu ES atbalstu AMIS II.

(3)	ESĪP militārais padomnieks palīdz nodrošināt ES atbalsta akcijas Adisabebā militārās komponentes saskaņotību un ir atbildīgs par ES atbalsta akcijas militārās komponentes ikdienas koordināciju ar AKVC.

(4)	Atbilstīgi ESĪP ieteikumam ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis iecelt pulkvedi Philippe Mendez par ESĪP militāro padomnieku.

(5)	Saskaņā ar Vienotās Rīcības 2005/557/KĀDP 4. pantu Padome ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju (PDK) iecelt ESĪP militāro padomnieku.

(6)	Saskaņā ar 6. pantu protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcības izstrādē un īstenošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pulkvedis Philippe MENDEZ ir iecelts par militāro padomnieku Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 29. jūlijā

Politikas un drošības komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

J. KING

(1) OV L 188, 20.7.2005., 46. lpp.

(2) OV L 188, 20.7.2005., 43. lpp.

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/58

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS DARFUR/2/2005

(2005. gada 29. jūlijs),

ar ko ieceļ ES policijas vienības priekšnieku/policijas padomnieku Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā

(2005/654/KĀDP)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 25. panta trešo daļu,

ņemot vērā Padomes Vienoto Rīcību 2005/55/KĀDP (2005. gada 18. jūlijs) par Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto Rīcību 2005/556/KĀDP, ar ko ieceļ amatā Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānā (2).

(2)

ESĪP nodrošina koordināciju un saskaņotību starp ES ieguldījumiem AMIS (ĀS misija Sudānas Darfūras reģionā). ES koordinācijas vienība Adisabebā (KVA), kurā ir politikas padomnieks, militārais padomnieks un policijas padomnieks, ESĪP vadībā veic ikdienas koordināciju ar visiem atbilstīgajiem ES dalībniekiem un Administratīvās kontroles un vadības centru (AKVC), ņemot vērā Āfrikas Savienības komandķēdi Adisabebā, lai nodrošinātu saskaņotību un laicīgu ES atbalstu AMIS II.

(3)

ESĪP policijas padomnieks, kas ir arī ES policijas vienības priekšnieks, atbild par ES policijas atbalsta akciju koordinēšanas vadību ikdienā. ES policijas vienības priekšnieks uzņemas atbalsta akciju policijas komponenta ikdienas vadību trīs jomās un atbild par personāla un disciplinārajiem jautājumiem.

(4)	Atbilstīgi ESĪP ieteikumam ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis iecelt Douglas Brand par ES policijas vienības priekšnieku/ESĪP policijas padomnieku.

(5)	Saskaņā ar Vienotās Rīcības 2005/557/KĀDP 4. pantu Padome ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju (PDK) iecelt ES policijas vienības priekšnieku/ESĪP policijas padomnieku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Douglas BRAND ir iecelts par ES policijas vienības priekšnieku/policijas padomnieku Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 29. jūlijā

Politikas un drošības komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

J. KING

(1) OV L 188, 20.7.2005., 46. lpp.

(2) OV L 188, 20.7.2005., 43. lpp.

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/59

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 8. septembris)

par atbalsta shēmu, ko ieviesusi Itālija, paredzot nodokļu kredītus par investīcijām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2638)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/655/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir uzaicinātas iesniegt piebildes, ievērojot iepriekš minētos noteikumus (1),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)	2003. gada aprīlī Itālijas iestādes paziņoja Komisijai, ievērojot Līguma 88. panta 3. punktu, par atbalsta shēmu investīcijām atlasītos apgabalos. Tā kā shēmas stāšanos spēkā Komisija nebija iepriekš apstiprinājusi, to reģistrēja kā nelikumīgu atbalstu ar numuru NN 53/03.

(2)

Itālijas iestādes iesniedza papildu informāciju 2003. gada 4. jūlijā. 2003. gada 17. septembrī Komisija nolēma sākt oficiālu izmeklēšanu, ievērojot Līguma 88. panta 2. punktu (“lēmums par procedūras uzsākšanu”), un lūdza Itālijai iesniegt visu vajadzīgo informāciju pasākuma novērtēšanai. Komisijas lēmumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Netika saņemtas piebildes ne no ieinteresētajām personām, ne no Itālijas.

(3)

2003. gada 16. decembrī Komisija vēlreiz uzaicināja Itāliju iesniegt informāciju, norādot, ka gadījumā, ja atbildes nebūs, Komisija ir pilnvarota izdot rīkojumu sniegt informāciju, ievērojot 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (3). No Itālijas nekāda informācija netika saņemta. Ar 2004. gada 22. aprīļa lēmumu Komisija pieprasīja Itālijai viena mēneša laikā iesniegt visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga pilnīgai pasākuma novērtēšanai. Minētajā termiņā informācija no Itālijas netika saņemta.

(4)	2004. gada 26. maijā Itālija lūdza 15 darba dienu pagarinājumu, lai atbildētu uz pieprasījumu sniegt informāciju. Komisija, vienlaikus informējot Itāliju, ka ar Komisijas lēmumu noteiktais termiņš ir beidzies, atzina Itālijas nodomu iesniegt informāciju līdz 2004. gada 17. jūnijam.

(5)	Ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 17. jūniju (reģistrēta 2004. gada 22. jūnijā), Itālija iesniedza papildu informāciju.

II. ATBALSTA APRAKSTS

(6)	Atbalsta shēmas tiesiskais pamats ir 2002. gada 27. decembra Likuma Nr. 289 94. panta 14. punkts (Finanšu akts 2003. gadam).

(7)	Atbalsta shēmas mērķis ir veicināt investīcijas konkrētos Itālijas teritorijas apgabalos reģionālās attīstības mērķiem. Shēmai jāturpinās līdz 2006. gada 31. decembrim, un gada budžets 2003., 2004. un 2005. gadam ir 2 miljoni euro.

(8)

Tāpat kā divu citu Itālijas reģionālo atbalsta shēmu gadījumā, ko apstiprinājusi Komisija (4), kuru paziņotā shēma praksē ir teritoriāls paplašinājums, atbalstu piešķir kā nodokļu kredītus par investīcijām amortizējamos aktīvos. Atbalstu piešķir par “tīrajām” investīcijām, kas identificētas kā starpība starp 1) investīciju apjomu jaunos aktīvos konkrētā periodā un 2) visu uzņēmuma aktīvu pārdevumu apjomu un amortizāciju tajā pašā periodā. Atbalsta intensitāte ir norādīta kā 8 % no tīrā dotācijas ekvivalenta (TDE), ar beidzamajiem 10 bruto procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem un 6 bruto procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem.

(9)

Atbalsta shēmas labuma guvēji ir uzņēmumi, kas pieder plašam nozaru spektram (5), kas veic investīcijas apgabalos, kuri uzskaitīti 1998. gada 23. decembra Likuma Nr. 448 4. pantā un Finanšu ministrijas 2000. gada 25. augusta apkārtrakstā Nr. 161. Minētie apgabali ir šādi:

—

Agridžento, Avellīno, Bari, Benevento, Brindizi, Kaljari, Kaltanisetas, Kampobaso, Kazertas, Katānijas, Katandzāro, Kozencas, Krotones Enas, Fodžas, Frozinones, Izernijas, Lečes, Masas, Materas, Mesīnas, Neapoles, Nuoro, Oristāno, Palermo, Potencas, Redžo Kalabrijas, Salerno, Sasari Sirakūzas, Taranto, Trapani, Vibo Valentijas un Viterbo provinces,

—	Tivoli (Roma), Formijas (Latīna), Soras (Frozinone) un Kasīno (Frozinone) municipalitātes.

(10)

Shēma neattiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un mārketingu, uz transporta sektoru vai uz tērauda rūpniecību, kā noteikts daudznozaru ietvaros, kurā ietilpst reģionālais atbalsts par lieliem investīciju projektiem (6). Tas neattiecas arī uz grūtībās nonākušām firmām, kā noteikts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu firmu glābšanai un pārstrukturēšanai (7). Detalizēts to nosacījumu apraksts, kas uzņēmumiem jāievēro, lai kvalificētos atbalstam, ir norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu (8).

III. PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PAMATS

(11)

Lēmumā, ar ko sāk procedūru, Komisija uzskatīja, ka pasākums veido valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un pauda bažas attiecībā uz tā savietojamību ar kopējo tirgu, jo tajā paredzēts reģionālais investīciju atbalsts apgabalos, kas nav tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajām reģionālajām atkāpēm. Sīks procedūras sākšanas pamatojuma apraksts, ko Itālija neapstrīdēja, ir norādīts lēmumā, ar ko sāk procedūru (9).

IV. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

1. Atbalsta esamība

(12)

Shēma paredz nodokļu kredītus par investīcijām konkrētos apgabalos, kas uzskaitīti normatīvajos un administratīvajos aktos. Komisija uzskata, ka tas dažiem uzņēmumiem piešķir no valsts resursiem ekonomiskas priekšrocības, kas izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, to iemeslu dēļ, kas izklāstīti lēmumā par procedūras uzsākšanu (10).

(13)	Tāpēc izskatāmais pasākums ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ir principā aizliegts. To var uzskatīt par savietojamu ar kopējo tirgu tikai tad, ja tas var kvalificēties kādai no Līgumā paredzētajām atkāpēm.

2. Atbalsta likumība

(14)	Ciktāl pasākums veido atbalstu, Komisija pauž nožēlu, ka, ieviešot pasākumu pirms Komisijas apstiprinājuma, Itālija nav pildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

3. Atbalsta savietojamība

(15)

Atbalsta shēma nekvalificējas Līguma 87. panta 2. punktā vai 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētajām atkāpēm acīm redzamu iemeslu dēļ, kas jau norādīti lēmumā, ar ko sāk procedūru (11). Tā kā atbalsta shēma attiecas uz investīciju veicināšanu reģionālajai attīstībai un Itālija par to paziņoja kā par reģionālu atbalstu, Komisija izskatīja tā savietojamību ar kopējo tirgu, ņemot vērā Kopienas pamatnostādnes par valsts reģionālo atbalstu (12).

(16)

Šajā sakarībā lēmumā, ar ko sāk procedūru, Komisija pauda šaubas par atbalsta shēmas savietojamību ar kopējo tirgu. Komisija uzskata, ka visas tajā laikā paustās šaubas ir apstiprinātas. Un, proti:

shēmā paredzēta atbalsta piešķiršana apgabaliem, kas nav tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktos paredzētajām atkāpēm. Pamatojoties uz Itālijas reģionālā atbalsta karti laika periodam no 2000. līdz 2006. gadam (13), Kampobaso, Frozinones, Izernijas, Masas Karrāras un Viterbo provinces un Tivoli un Formijas municipalitātes nav pilnībā tiesīgas uz konkrētajām atkāpēm. Tāpēc minētajos apgabalos nevar piemērot reģionālā atbalsta shēmu;

šķiet, ka shēma paredz atbalstu arī apgabaliem, kas ir tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajām atkāpēm. Tomēr tajos apgabalos atbalsta shēmas, kurās paredzētas identiskas nodokļu atlaides par investīcijām, Komisija (14) jau ir apstiprinājusi, un tās var piemērot. Tāpēc Komisija uzskata par iespējamu, ka izskatāmo shēmu piemēros galvenokārt apgabalos, kas norādīti iepriekš a) apakšpunktā;

shēmā nav skaidri norādītas saistības par atbilstību specifiskiem noteikumiem, kas paredzēti pamatnostādnēs par tā valsts atbalsta izskatīšanu, ko piešķir zivsaimniecībām un akvakultūrai (15), Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (16), un Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2369/2002, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (17).

(17)

Komisija nezināja, vai atbalsts bijis piešķirts uz shēmas pamata un kuros apgabalos, jo Itālija nebija sniegusi nekādu informāciju. Tāpēc Komisija izdeva rīkojumu sniegt informāciju. Ievērojot Regulu (EK) Nr. 659/1999, kur, neievērojot rīkojumu sniegt informāciju, attiecīgā dalībvalsts nesniedz prasīto informāciju, Komisija uz pieejamās informācijas pamata var pieņemt lēmumu par nelikumīgu atbalstu.

(18)

Itālija neatbildēja uz rīkojumu sniegt informāciju Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā. Tomēr Komisija gatavojas ņemt vērā informāciju, ko Itālija iesniedza ārpus minētā termiņa un kurā apgalvo, ka:

—	atbalsta shēma līdz šim nav piemērota,

—	neviens uzņēmums nav saņēmis atbalstu saskaņā ar šo shēmu, jo kopš tās sākuma 2002. gadā vēl nav ne pieņemtas atbilstošās administratīvās instrukcijas, ne izveidots vajadzīgais nodokļu kods nodokļu kredītu procedūras izmantošanai.

(19)

Komisija atzīmē Itālijas paziņojumu, ka neviens uzņēmums nav saņēmis atbalstu saskaņā ar shēmu. Tā atzīmē arī to, ka tiesību aktu noteikumi, ar ko ievieš nodokļu kredītus, stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī – piešķirot tiesības uz nodokļu kredītu bez atsauces uz turpmākajām administratīvajām instrukcijām – un ir spēkā joprojām. Itālija nav sniegusi nekādas saistības vai norādes par atbalsta shēmas atcelšanu nākotnē. Tāpēc Komisija uzskata par lietderīgu pieņemt lēmumu par minēto shēmu.

(20)

Uz pieejamās informācijas pamata izskatāmā reģionālā atbalsta shēma ir piemērojama apgabalos, kas nav tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu. Komisija nevar uzskatīt atbalsta shēmu par savietojamu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts reģionālo atbalstu, to iemeslu dēļ, kas norādīti iepriekš 15. un 16. punktā un sīki izklāstīti lēmumā par procedūras uzsākšanu (18).

V. SECINĀJUMS

(21)

Komisija secina, ka izskatāmais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Itālija ir nelikumīgi ieviesusi konkrēto atbalstu, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Uz iepriekš 15. līdz 20. punktā veiktās analīzes pamata Komisija uzskata, ka atbalsts ir nesavietojams ar kopējo tirgu.

(22)	Šis lēmums attiecībā uz atbalsta shēmu, kurā paredz nodokļu kredītus par investīcijām, un jebkuriem gadījumiem, kad tā ir piemērota, jāizpilda tūlīt, ieskaitot jebkura atsevišķi jau piešķirta nesavietojama atbalsta atgūšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Valsts atbalsta shēma, kurā paredzēti nodokļu kredīti par investīcijām, ko Itālija nelikumīgi ieviesusi, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, ir nesavietojama ar kopējo tirgu.

2. Itālija atceļ konkrēto atbalsta shēmu, ciktāl tā turpina radīt ietekmi, un no šā lēmuma dienas atturas no jebkuru atbalsta maksājumu veikšanas saskaņā ar šo shēmu.

2. pants

Ciktāl jebkurš atbalsts jau ir piešķirts saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu, Itālija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu to no saņēmējiem.

Atgūšanu veic tūlīt saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, ja vien tās atļauj tūlītēju un efektīvu šā lēmuma izpildi.

Atgūstamajā atbalstā ietilpst procenti no dienas, kad tas tika padarīts pieejams saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai.

Procentus aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (19).

3. pants

Itālija divos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par darbību, ko tā veic lēmuma izpildei, sīki norādot pasākumus, kas pieņemti, lai atceltu nesavietojamo shēmu, un iesniedzot dokumentus par minētajiem pasākumiem.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 8. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 300, 11.12.2003., 2. lpp.

(2) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4) N 324/02 par apgabaliem, kas tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atkāpi, un N 198/03 par apgabaliem, kas tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto atkāpi.

(5) Ieguves un ražošanas darbības, pakalpojumi, tūrisms, tirdzniecība, būvniecība, elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošana un izplatīšana un zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrāde.

(6) OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.

(7) OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp..

(8) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(9) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(10) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(11) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(12) OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(13) Komisijas 2000. gada 20. septembra Lēmums 2002/282/EK par Itālijas reģionālās palīdzības plāna 2000.–2006. gadam daļu attiecībā uz rajoniem, uz ko attiecas Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts (OV L 105, 20.4.2002., 1. lpp.).

(14) N 324/02 par apgabaliem, kas var pretendēt uz Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atkāpi, un N 198/03 par apgabaliem, kas var pretendēt uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto atkāpi.

(15) OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.

(16) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1. lpp.).

(17) OV L 358, 31.12.2002., 49. lpp.

(18) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(19) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/63

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 14. septembris),

ar ko groza Lēmumu 2004/233/EK attiecībā uz to laboratoriju sarakstu, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 3444)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/656/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumu 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (1), un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 2000/258/EK Francijas Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments de Nancy laboratorija (Nansī AFSSA laboratorija) ir izraudzīta par iestādi, kas atbildīga par to kritēriju izveidi, kuri nepieciešami seroloģisko testu standartizācijai, lai pārraudzītu trakumsērgas vakcīnu efektivitāti. Minētajā lēmumā paredzēts arī tas, ka Nansī AFSSA laboratorija nosūta Komisijai to Kopienas laboratoriju sarakstu, kuras ir tiesīgas veikt šos seroloģiskos testus. Attiecīgi Nansī AFSSA laboratorija veic noteiktās kvalifikācijas pārbaudes procedūras, lai novērtētu, kurām laboratorijām atļaut veikt seroloģiskos testus.

(2)

Ar Komisijas 2004. gada 4. marta Lēmumu 2004/233/EK, ar ko laboratorijām atļauj pārbaudīt dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijas pret trakumsērgu efektivitāti (2), ir izveidots dalībvalstu apstiprināto laboratoriju saraksts, pamatojoties uz kvalifikācijas pārbaudēm, par kurām ir paziņojusi Nansī AFSSA laboratorija.

(3)	Saskaņā ar Lēmumu 2000/258/EK Nansī AFSSA laboratorija ir apstiprinājusi vienu laboratoriju Čehijas Republikā.

(4)	Tādēļ ir lietderīgi iekļaut šo laboratoriju dalībvalstu apstiprināto laboratoriju sarakstā, kas izveidots Lēmuma 2004/233/EK pielikumā.

(5)	Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/233/EK.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/233/EK I pielikumā Čehijas Republikas iedaļu aizstāj ar šo:

“1)

State Veterinary Institute, National Reference Laboratory (NRL) for Rabies

U Sila 1139

CZ-463 11 Liberec 30

State Veterinary Institute Prague

Sídlištní 136/24

CZ-165 03 Praha” .

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 14. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2003/60/EK (OV L 23, 28.1.2003., 30. lpp.).

(2) OV L 71, 10.3.2004., 30. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/392/EK (OV L 130, 24.5.2005., 17. lpp.).

17.9.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/64

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 15. septembris),

ar ko groza 2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma B papildinājumu attiecībā uz dažiem Lietuvas gaļas, piena un zivsaimniecības nozares uzņēmumiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 3441)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/657/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas d) punktu,

tā kā:

(1)	Lietuvai piešķirts pārejas laiks attiecībā uz dažiem uzņēmumiem, kas uzskaitīti 2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma B papildinājumā.

(2)	Minētais 2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma B papildinājums ir grozīts ar Komisijas Lēmumu 2004/472/EK (1), 2004/473/EK (2), 2005/421/EK (3).

(3)

Saskaņā ar oficiālo Lietuvas kompetentās iestādes deklarāciju, daži gaļas, piena un zivsaimniecības nozares uzņēmumi ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un tagad pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. Daži uzņēmumi ir pārtraukuši darbību. Tādēļ minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms.

(4)	Daži uzņēmumi īpaši pūlējušies, lai atbilstu Kopienas tiesību aktos noteiktajām struktūras prasībām. Tomēr šie uzņēmumi ārkārtēju tehnisku ierobežojumu dēļ nespēs pabeigt pārkārtošanās procesu noteiktajā termiņā. Tādēļ ir pamatoti pagarināt tiem minēto termiņu, lai pabeigtu pārkārtošanās procesu.

(5)	Tādēļ attiecīgi jāgroza 2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma B papildinājums. Skaidrības labad tas ir jāaizstāj.

(6)	Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja ir informēta par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma B papildinājumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 15. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 160, 30.4.2004., 61. lpp.; labotais variants OV L 212, 12.6.2004., 34. lpp.

(2) OV L 160, 30.4.2004., 67. lpp.; labotais variants OV L 212, 12.6.2004., 39. lpp.

(3) OV L 143, 7.6.2005., 38. lpp.

PIELIKUMS

“B pielikums,

kas minēts IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļā (*1)

Uzņēmumu saraksts, ieskaitot nepilnības un termiņu šo nepilnību novēršanai

Gaļas ražošanas uzņēmumi

Sākotnējais saraksts

Nr.

Vet. Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Nepilnības

Pilnīgas atbilstības datums

77-23

UAB “Jatkančių mėsinė”, Jatkančių k., Tauragės r, Tauragės aps.

Padomes Direktīva 64/433/EEK:

I pielikuma I nodaļas 1. punkts

I pielikuma I nodaļas 2. punkts

I pielikuma I nodaļas 4. punkta c) apakšpunkts

I pielikuma I nodaļas 9., 11. un 12. punkts

I pielikuma II nodaļas 14. punkta a), b), c), e), f), g), h), k) un l) apakšpunkts

I pielikuma III nodaļas 15. punkta b) apakšpunkts

Padomes Direktīva 77/99/EEK:

A pielikuma I nodaļas 1. punkts

A pielikuma I nodaļas 2. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts

A pielikuma I nodaļas 3., 4., 6., 7., 8., 9., 11., 12. un 15. punkts

B pielikuma I nodaļas 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunkts

B pielikuma I nodaļas 2. punkta d), e), h) un i) apakšpunkts

1.11.2006.

77-02

UAB “Stragutės mėsa”

Padomes Direktīva 64/433/EEK:

I pielikuma I nodaļas 1. punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunkts

I pielikuma I nodaļas 2. punkts

I pielikuma I nodaļas 11. un 12. punkts

I pielikuma II nodaļas 14. punkta a), b), c), e), g), h), k) un l) apakšpunkts

I pielikuma III nodaļas 15. punkta b) apakšpunkts

Padomes Direktīva 77/99/EEK:

A pielikuma I nodaļas 1. punkts

A pielikuma I nodaļas 2. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts

A pielikuma I nodaļas 3., 4., 6., 8., 9., 11. un 15. punkts

B pielikuma I nodaļas 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunkts

B pielikuma I nodaļas 2. punkta a), b) un j) apakšpunkts

1.11.2006.

88-01

AB “Grabupėliai”

Padomes Direktīva 64/433/EEK:

I pielikuma I nodaļas 1. punkts

I pielikuma I nodaļas 2. punkts

I pielikuma I nodaļas 4. punkta c) apakšpunkts

I pielikuma I nodaļas 5., 9., 11. un 12. punkts

I pielikuma II nodaļas 14. punkta b), c), d), e), h), k) un l) apakšpunkts

I pielikuma III nodaļas 15. punkta b) un d) apakšpunkts

I pielikuma IV nodaļas 16. punkta a) apakšpunkts

Padomes Direktīva 77/99/EEK:

A pielikuma I nodaļas 1. punkts

A pielikuma I nodaļas 2. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts

A pielikuma I nodaļas 4., 6., 7., 8., 9., 11. un 15. punkts

B pielikuma I nodaļas 1. punkta a) un f) apakšpunkts

B pielikuma I nodaļas 2. punkta c), d), i) un j) apakšpunkts

1.11.2006.

Lieljaudas gaļas nozares uzņēmumi

41-20

UAB “Rukesa ir ko”

Padomes Direktīva 64/433/EEK:

I pielikuma I nodaļas 1. punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunkts

I pielikuma III nodaļas 15. punkta b) apakšpunkts

Padomes Direktīva 77/99/EEK:

A pielikuma I nodaļas 1. punkts

A pielikuma I nodaļas 2. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts

A pielikuma I nodaļas 3., 7., 8., 11., 12., 14. un 15. punkts

B pielikuma I nodaļas 1. punkts

B pielikuma I nodaļas 2. punkta c), d), e) un h) apakšpunkts

1.5.2006.

Mazjaudas gaļas nozares uzņēmumi

77-32

V. Pietarienės IĮ

Padomes Direktīva 64/433/EEK:

I pielikuma I nodaļas 1. punkta c) un e) apakšpunkts

I pielikuma III nodaļas 15. punkta b) apakšpunkts

Padomes Direktīva 77/99/EEK:

A pielikuma I nodaļas 1. punkts

A pielikuma I nodaļas 2. punkta b), c), d), e) un g) apakšpunkts

A pielikuma I nodaļas 3., 4., 6., 11., 12., 13. un 14. punkts

B pielikuma I nodaļas 1. punkta a), d) un e) apakšpunkts

B pielikuma I nodaļas 2. punkta a) un j) apakšpunkts

1.1.2006.

Papildsaraksts

	Veterinārā apstiprinājuma numurs	Uzņēmuma nosaukums un adrese	Gaļas nozare				Atbilstības datums
			Uzņēmuma darbības veids
			Svaiga gaļa, kaušana, izciršana	Gaļas produkti	Maltā gaļa, gaļas izstrādājumi	Saldētava
1.	91 01	UAB “Kužių agroįmonė”, Kužių k., Šiaulių r., Šiaulių aps.	x	x	x		31.12.2005.
2.	65 23	ŽŪK “Getautų ūkininkas”, Getautų k., Pakruojo r., Šiaulių aps.	x	x	x		31.12.2005.
3.	32 02	UAB “Norpa”, Šapnagių k., Akmenės r., Šiaulių aps.	x	x	x		31.12.2005.
4.	71 16	UAB “Ropokalnis”, Žvejų g. 2, Šeduva, Radviliškio r., Šiaulių aps.	x	x	x		31.12.2005.
5.	41 05	UAB “Cesta”, Žemoji Riešė, Vilniaus r., Vilniaus aps	x	x	x		31.12.2005.
6.	81 07	UAB “Geras skonis”, Alionių k., Ukmergės r., Vilniaus aps.	x	x	x		31.12.2005.
7.	51 10	UAB “Sasnelė”, Bitikų k. Sasnavos sen., Marijampolės sav., Marijampolės aps.		x	x		31.12.2005.
8.	47 26	ŽŪB “Delikatesas”, Kudirkos g. 2, Joniškio r., Šiaulių aps.	x	x	x		31.12.2005.
9.	67 14	ŽŪK “Mikoliškio paukštynas”, Mykoliškio k., Pasvalio r., Panevėžio aps.	x				31.12.2005.

Uzņēmumi zivsaimniecības nozarē

Sākotnējais saraksts

Nr.

Vet. Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Nepilnības

Pilnīgas atbilstības datums

55-27

UAB“Myxum”

Padomes Direktīva 91/493/EEK:

Pielikuma III nodaļas I iedaļas 1. punkts

Pielikuma III nodaļas I iedaļas 2. punkta a), c), d), e) un h) apakšpunkts

Pielikuma III nodaļas I iedaļas 5., 9. un 10. punkts

Pielikuma IV nodaļas V iedaļas 1. punkts

Pielikuma VIII nodaļas 1. punkts

1.11.2006.

Piena ražošanas uzņēmumi

Sākotnējais saraksts

Nr.

Vet. Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Nepilnības

Pilnīgas atbilstības datums

54-01P

UAB “Kelmės pieninė”

Padomes Direktīva 92/46/EEK:

B pielikuma I nodaļas 2. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts,

B pielikuma I nodaļas 3., 11. un 13. punkts

1.11.2006.”

(*1) IX pielikuma tekstu skatīt OV L 236, 23.9.2003., 836. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 241

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. gadagājums 2005. gada 17. septembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1503/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1504/2005 (2005. gada 15. septembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot mencas ICES I, II b zonā	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1505/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 170. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1506/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru attiecībā uz 170. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1507/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 26. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu	9
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1508/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 89. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999	10
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1509/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 342. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90	11
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1510/2005 (2005. gada 16. septembris) par ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi ĀKK valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās piecās darba dienās 2005. gada septembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003	12
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1511/2005 (2005. gada 16. septembris) attiecībā uz ievešanas atļauju izdošanu rīsiem ar izcelsmi mazāk attīstītajās valstīs	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1512/2005 (2005. gada 15. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1513/2005 (2005. gada 16. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 174/1999, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 804/68 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām	45
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1514/2005 (2005. gada 16. septembris), ar ko groza ievedmuitas nodokli labības nozarē, ko piemēro no 2005. gada 17. septembra	48
	*	Komisijas Direktīva 2005/53/EK (2005. gada 16. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu kā aktīvo vielu ( 1 )	51

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Politikas un drošības komitejas Lēmums Darfur/1/2005 (2005. gada 29. jūlijs), ar ko ieceļ militāro padomnieku Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā	57
*	Politikas un drošības komitejas Lēmums Darfur/2/2005 (2005. gada 29. jūlijs), ar ko ieceļ ES policijas vienības priekšnieku/policijas padomnieku Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā	58
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2004. gada 8. septembris) par atbalsta shēmu, ko ieviesusi Itālija, paredzot nodokļu kredītus par investīcijām (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2638) ( 1 )	59
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 14. septembris), ar ko groza Lēmumu 2004/233/EK attiecībā uz to laboratoriju sarakstu, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 3444) ( 1 )	63
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 15. septembris), ar ko groza 2003. gada Pievienošanās akta IX pielikuma B papildinājumu attiecībā uz dažiem Lietuvas gaļas, piena un zivsaimniecības nozares uzņēmumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 3441) ( 1 )	64


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ