(1)

Komisija 2005. gada 15. martā ar Regulu (EK) Nr. 426/2005 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu dažu apstrādātu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes poliestera pavedienu audumu veidu importam Kopienā.

(2)

Tiek atgādināts, ka dempinga un zaudējumu izmeklēšanas laikposms (“IP”) aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam. Tendenču pārbaude saistībā ar zaudējumu novērtējumu aptvēra laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām (“pārskata laikposms”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma ieviešanas attiecībā uz dažu apstrādātu poliestera pavedienu veidu importu no ĶTR visām iesaistītajām personām atklāja faktus un apsvērumus, kas bija pagaidu regulas pamatā. Visām personām deva iespēju noteiktā laika posmā sniegt paziņojumus attiecībā uz šiem atzinumiem.

(4)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas atsauksmes. Personām, kas to pieprasīja, bija arī iespēja izteikt savu viedokli mutiski. Komisija izpētīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Atsauksmes, ko mutiski un rakstiski izteica attiecīgās personas, tika pārbaudītas, un pēc vajadzības provizoriskie secinājumi tika attiecīgi grozīti.

(5)

Turklāt Komisija atklāja visus būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgā antidempinga maksājuma ieviešanu un to summu galīgo iekasēšanu, kuras rezervētas, piemērojot pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām personām arī deva laiku, kurā tās pēc minētā paziņojuma varēja iesniegt savas atsauksmes. Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida atsauksmes tika izskatītas, un vajadzības gadījumā priekšlikums par galīgo antidempinga maksājumu tika attiecīgi grozīts.

(6)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 11. apsvērumā attiecīgais produkts definēts kā apstrādātu apģērbā izmantojamu poliestera pavedienu audumi, kas austi no sintētisko šķiedru pavedieniem un kuru sastāvā pēc svara ir 85 % vai vairāk teksturētu vai neteksturētu, krāsotu vai apdrukātu poliestera pavedienu. Ar šo precizē, ka pat tad, ja šo produktu parasti izmanto apģērbu ražošanā, t. i., inter alia apģērbu oderu un siltu vējjaku, sporta apģērba, slēpošanas tērpu, apakšveļas un dažādu aksesuāru izgatavošanai, to gan mazākā apmērā var izmantot arī citiem nolūkiem. Tādēļ visi iepriekš aprakstītie poliestera pavedienu audumi ir iekļauti produkta definīcijā, neskatoties uz to gala pielietojumu. Pielietojot attiecīgo produktu vienādi vai otrādi, tā tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības nemainās, un tādēļ atšķirības pielietojumā neietekmē attiecīgā produkta definīciju.

(7)

Apstiprina arī to, ka balti krāsoti audumi ietilpst produkta definīcijā. Tomēr šos audumus jāšķir no nebalināta auduma, kas tiek austs no sintētisko šķiedru pavedieniem (saukts arī par pelēko audumu [grey fabrics]) un tiek veidots pēc aušanas, bet pirms krāsošanas, un kas ir attiecīgā produkta izejviela. Tādēļ pēdējais nav iekļauts produkta definīcijā. Tā kā baltā krāsā krāsoti audumi, kas minēti iepriekš, atbilst KN kodiem ex 5407 51 00 , ex 5407 61 10 , un ex 5407 69 10 , minētie KN kodi bija jāpievieno šīs regulas rezolutīvajā daļā.

(8)

Visbeidzot, apstiprina arī to, ka attiecīgais produkts jānošķir no austa dažādu krāsu poliestera pavedienu auduma, kurā krāsotais pavediens tiek ieausts audumā, veidojot rakstu. Tā kā izmantotās izejvielas ir atšķirīgas (iepriekš krāsota dzija), bet dizains tiek iegūts ar aušanas, nevis apdrukāšanas vai krāsošanas palīdzību, arī iepriekšminētā produkta fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības ir atšķirīgas. Turklāt parasti šāda veida apstrādātu audumu izmanto mīksto mēbeļu apdarē, turpretī attiecīgo produktu lielākoties izmanto apģērbu izgatavošanai.

(9)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda, ka antidempinga pasākumi nav jāattiecina uz apstrādātiem poliestera pavedienu audumiem (“APPA”), ko izmanto mēbeļu vai mājas telpu dekorēšanai. Viena ieinteresētā persona, kas importē poliestera audumus lietussargiem, turklāt iebilda, ka šo importēto audumu pielietojums ir atšķirīgs un svara atšķirības dēļ tas nav piemērots apģērbu ražošanai.

(10)

Izmeklēšanā patiesi apstiprinājās, ka noteiktu attiecīgo produkta daļu, lai gan mazākā apjomā, izmanto mēbeļu un telpu dekorēšanā. Tomēr šiem audumiem, neskatoties uz atšķirībām vairākos faktoros, tostarp krāsā, pavedienu izmērā un apstrādē, ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības kā apģērbā izmantojamiem audumiem. Tādēļ secina, ka tie nav jāizslēdz no produkta definīcijas.

(11)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka cena un kvalitāte ievērojami atšķiras atkarībā no produkta pielietojuma, proti, pielietojums lētu apģērbu oderējumam vai augstvērtīgu apģērbu izejmateriālam, tādēļ šos produktus nevajadzētu uzskatīt par vienu un to pašu attiecīgo produktu.

(12)

Jāatgādina, ka atšķirības veida un cenas ziņā tika apzinātas ar izmeklēšanas nolūkiem noteiktu produktu kontroles numuru (PKN) palīdzību, lai nodrošinātu to, ka salīdzināti tiek tikai līdzīgi produkti.

(13)

Pagaidu regulas 15. apsvērumā norādīts, ka Komisija bija atklājusi, ka Kopienas ražošanas nozares ražotie APPA, ko pārdod Kopienas tirgū, un attiecīgajās valstīs ražotie APPA, ko eksportē uz Kopienu, ir līdzīgi produkti, jo nav konstatētas atšķirības dažādu pastāvošo veidu fizikālajās un ķīmiskajās pamatīpašībās un pielietojumā.

(14)

Tā kā par attiecīgā produkta un līdzīgā produkta definīcijām netika saņemtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 11. līdz 16. apsvēruma saturu un pagaidu secinājumus.

(15)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja publicēt datus par Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, lai ieinteresētās personas varētu novērtēt, vai ir ievērotas noteiktās prasības. Kā noteikts pagaidu regulas 8. apsvēruma a) punktā, Kopienas ražotāji saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem pieprasīja nepublicēt informāciju par tiem, jo citādi attiecībā uz viņiem tiktu radīta negatīva ietekme. Tā kā daži no tiem iepērk poliestera pavedienus (to galvenā izejviela) no Ķīnas piegādātājiem, pastāv pretdarbības risks. Tika konstatēts, ka to pieprasījums ir pietiekami pamatots, un to atbalstīja.

(16)

Jāatgādina, ka pašreizējā izmeklēšanā 49 ražotāji eksportētāji no ĶTR par sevi ziņoja un pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu. Katrs atsevišķs TER pieteikums tika analizēts attiecībā uz pieciem minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(17)

Pamatojoties uz šo, kā noteikts pagaidu regulas 23. apsvērumā, 25 uzņēmumi veiksmīgi pierādīja, ka tie atbilst pieciem attiecīgajiem TER kritērijiem. Pārējiem uzņēmumiem TER nevarēja piešķirt, jo 10 no tiem pietiekami nesadarbojās izmeklēšanā un nesniedza nepieciešamo pieprasīto informāciju, bet attiecībā uz pārējiem 14 tika konstatēts, ka tie zemāk tabulā apkopoto iemeslu dēļ neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta prasībām.

(18)

Attiecīgajiem uzņēmumiem un sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja sniegt atsauksmes par iepriekš minētajiem secinājumiem. Turpmāk analizēti dažādu ieinteresēto personu izteikto atsauksmju secinājumi.

(19)

Vispārīgi jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu pierādīt atbilsmi ir to ražotāju eksportētāju pienākums, kas vēlas saņemt TER, jo šis pants nosaka, ka uzņēmumiem ir jāsniedz pietiekami pieradījumi, ka tie darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas nosacījumiem. Ja pastāv šaubas, piemēram, attiecīgais(-ie) uzņēmums(-i) nav spējis(-uši) sniegt nepieciešamo informāciju vai šī informācija nav bijusi pietiekama, TER nevar piešķirt.

(20)

Turklāt jāatzīmē, ka, lai uzņēmumam piešķirtu TER, tam pilnībā jāatbilst katram no pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā nosauktajiem kritērijiem. Proti, TER nevar piešķirt, ja viens kritērijs ir izpildīts tikai daļēji. Līdzīgi, EK iestāžu pastāvīga prakse ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER nosacījumiem, kas nozīmē, ka katram saistītajam uzņēmumam, kurš ražo un/vai pārdod attiecīgo produktu, jāpierāda, ka tas atbilst TER kritērijiem.

(21)

Šajā sakarībā 4., 5., 9. un 14. uzņēmums iebilda, ka novērtējums par to, vai uzņēmumam var piešķirt TER, jāveic, ņemot vērā vispārējo situāciju, un, tā kā Komisija atklāja, ka tikai dažos aspektos attiecīgie kritēriji nav izpildīti, TER tiem ir jāpiešķir. Šos iebildumus noraidīja uz 20. apsvēruma pamata.

(22)

4. un 5. uzņēmums arī iebilda, ka Komisijas atzinumi nav pietiekami, lai secinātu, ka tie neatbilst pirmajam kritērijam. Šajā ziņā jāatzīmē, ka abu uzņēmumu gadījumā pārbaudes apmeklējuma laikā atklājās, ka vai nu uzņēmumi savā pieteikumā TER bija iesnieguši maldinošu informāciju, vai arī svarīga informācija vienkārši netika iesniegta. Viens uzņēmums bija ziņojis, ka svarīgs izejmateriālu piegādātājs ir privāts uzņēmums, bet vēlāk pārbaudē uz vietas atklājās, ka tas pieder valstij. Uzņēmuma izteiktais arguments, ka tas nevar sīkumos pārzināt savu piegādātāju īpašumtiesības, netika pieņemts, jo uzņēmums TER pieteikumā skaidri norādīja, ka piegādātājs ir privāts uzņēmums, to arī skaidri apstiprinot pārbaudes apmeklējuma laikā. Kas attiecas uz otro uzņēmumu, pārbaudes apmeklējumā atklājās, ka, neskatoties uz īpašu prasību sniegt šo informāciju TER pieprasījumā, uzņēmums savā ziņojumā nebija iekļāvis datus par tā galveno izejmateriālu iepirkšanas apjomiem, tādējādi netika sniegta arī informācija par tā svarīgākajiem piegādātājiem. Tas ievērojami sarežģīja pārbaudi, jo nebija iespējams pārbaudīt, vai atbilstošās izmaksas atbilst tirgū pastāvošajām izmaksām un vai lēmumi ir pieņemti bez valsts iejaukšanās. Tādēļ uzņēmumu iebildumi tika noraidīti.

(23)

3., 9. un 14. uzņēmums iebilda, ka revidentu slēdziens par to gada pārskatiem nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka nav izpildīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrais kritērijs. 2. uzņēmums apšaubīja Komisijas slēdzienu par to, ka tam nav grāmatvedības dokumentu kopuma, ko pārbauda neatkarīgi revidenti un ko var pielietot visiem mērķiem. Visbeidzot, 4. un 5. uzņēmums iebilda, ka otrais kritērijs jāuzskata par izpildītu, jo tiem ir grāmatvedības dokumentu kopums, ko pārbauda neatkarīgi revidenti.

(24)

Vispārīgi jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otro kritēriju attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tiem ir tādu pārskatu pamatkopums, ko pārbauda neatkarīgi revidenti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, lai noteiktu grāmatvedības pārskatu ticamību un nodrošinātu pareizu dempinga novērtējumu. Dempinga aprēķini patiesi lielākoties pamatojas uz uzņēmumu grāmatvedības pārskatos iekļautajiem datiem, piemēram, datiem par ieņēmumiem, izmaksām, peļņu un krājumiem, tādēļ šiem datiem jābūt ticamiem. Antidempinga pārbaudes apmeklējuma mērķis tieši ir pārbaudīt šīs pozīcijas. Turklāt jāatgādina, ka revidenta slēdziens (apstiprinājums ar vai bez ierobežojumiem vai apstiprinājuma atteikums) atkarīgs no pārskatos atklāto neatbilstību būtiskuma. Tas, ka revidents neatsakās apstiprināt pārskatus, vēl nenozīmē, ka šie pārskati ir pareizi, to var garantēt vienīgi gadījumā, kad revidents sniedz apstiprinājumu bez iebildēm.

(25)

Runājot konkrētāk, attiecībā uz 3., 9. un 14. uzņēmumu revidentu izdarītās iebildes bija diezgan būtiskas. Viena uzņēmuma gadījumā revidenti nespēja pārbaudīt uz gada beigām norādīto krājumu pareizību un gada pārdošanas izmaksas. Cita uzņēmuma gadījumā revidenti savā ziņojumā norādīja, ka “ierobežotas piekļuves dēļ” nebija spējuši pārbaudīt krājumus uz gada beigām. Jāmin, ka šī uzņēmuma krājumu vērtība bija 10 % no kopējās bilances vērtības. Turklāt uzņēmuma iesniegtie pārskati neatbilda revidentu pārskatā minētajiem, kas rada šaubas, vai tika iesniegti pareizie grāmatvedības pārskati. Kas attiecas uz pēdējo uzņēmumu, ievērojamas iebildes bija attiecībā uz tā 2002. gada pārskatiem. Lai gan nebija notikušas acīm redzamas izmaiņas grāmatvedības politikā un nebija veiktas korekcijas attiecībā uz iepriekšējos pārskatos atklātajiem trūkumiem, 2003. gada pārskatos vairs nebija šo iebilžu. Tas radīja šaubas, vai pārskati pārbaudīti neatkarīgā revīzijā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Turklāt šos pārskatus akcionāri pat nebija apstiprinājuši. Tādēļ uzņēmumu iebildumi tika noraidīti.

(26)

Kas attiecas uz 2. uzņēmuma iebildumu, jāatzīmē, ka revidentu pieprasītās korekcijas, kas uz pusi samazināja peļņu, tika uzrādītas gada pārskatā, bet netika iekļautas uzņēmuma grāmatvedības pārskatos. Iemesls bija tas, ka uzņēmums citos nolūkos vēlējās savos pārskatos uzrādīt lielāku pelņu. Tādēļ revidētie gada pārskati neatbilda grāmatvedības pārskatiem un tas tieši un nenovēršami ietekmē jebkāda veida dempinga aprēķinus. Secināja, ka šim uzņēmumam nav grāmatvedības dokumentu kopuma, ko var pielietot visiem mērķiem. Tā kā uzņēmums nesniedza citu informāciju, ar šo apstiprina šos atzinumus un iebildumu noraida.

(27)

4. un 5. uzņēmuma gadījumā pārbaudes apmeklējumu laikā atklāja ievērojamas neatbilstības. Uzņēmumi iebilda, ka šīs neatbilstības radušās darbinieku paviršības dēļ un ka Komisija nav veikusi vispārēju analīzi un ir pārpratusi situāciju. Pirmām kārtām jāatgādina, ka noskaidrot vai novērst pārbaudes laikā radušās šaubas ir uzņēmumu pienākums. Turklāt jāatzīmē, ka uzņēmumi TER pieprasījuma anketas pārbaudei atvēlētajā laikā neiesniedza dažus pieprasītos dokumentus, tādēļ tos nevarēja pārbaudīt un ņemt vērā. Noteiktās neatbilstības rada nopietnas šaubas par pārskatu ticamību, un tādēļ jāapstiprina, ka nevar uzskatīt, ka šie pārskati revidēti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tā kā uzņēmumi neiesniedza nekādu citu informāciju, ar šo apstiprina šos atzinumus un iebildumus noraida.

(28)

Tie paši divi uzņēmumi un 6. uzņēmums iebilda, ka secinājumi par to, ka tie neatbilst trešajam kritērijam, ir nepamatoti.

(29)

4. uzņēmums iebilda, ka Komisijai nebija ticama pamata secināt, ka akcionāru privatizācijas procesā maksātā cena bija samazinātas. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmums privatizācijas procesā tika novērtēts tikai 25 % apmērā no tā grāmatvedības vērtības, kas rada šaubas par novērtēšanas ziņojuma ticamību. Vēl jo vairāk, tika atklāts, ka jaunie akcionāri iemaksāja tikai daļu no uzņēmuma pirkuma summas. Atlikušo summas daļu iemaksāja trešais uzņēmums, par kura īpašumtiesībām 4. uzņēmums atteicās sniegt informāciju. Tādējādi netika novērstas aizdomas, ka šis trešais ir valsts uzņēmums. Iebildumu, ka informāciju nevarēja izpaust uzņēmējdarbības noslēpuma dēļ, nevar pieņemt, jo saskaņā ar pamatregulas 19. panta 1. punktu antidempinga izmeklēšanas pārbaudes apmeklējumu laikā saņemto konfidenciālo dokumentu aprite ir konfidenciāla, tādēļ tie nekādā gadījumā un veidā netiktu atklāti. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(30)

5. uzņēmums apstrīdēja Komisijas negatīvos secinājumus par atbilsmi TER trešajam kritērijam, jo tas, iespējams, galvenās iekārtas iegādājies no saistīta privāta uzņēmuma, tādējādi šie aktīvi pārdoti par tirgus cenām. Jāpiezīmē, ka šajā konkrētajā gadījumā Komisijas secinājumi balstīti uz faktu, ka uzņēmums sākotnēji TER pieprasījuma anketā norādīja, ka tā aktīvi pirkti brīvos tirgus apstākļos, kas vēlāk pārbaudes apmeklējuma laikā izrādījās nepatiesi. Patiesībā tika konstatēts, ka visi aktīvi tika saņemti no uzņēmuma akcionāra. Uzņēmums nevarēja paskaidrot, kādā veidā akcionārs šos pamatlīdzekļus sākotnēji iegādājies un par kādu cenu. Uzņēmums tāpēc nevarēja pierādīt, ka tā aktīvi tika nopirkti par tirgus cenām un tādējādi nevarēja apliecināt, ka tā ražošanas izmaksas un finanšu situāciju nav ietekmējuši ievērojami kropļojumi, kas saglabājušies no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas. Sniedzot maldinošu informāciju attiecībā uz pamatlīdzekļu izcelsmi, tika ievērojami kavēts pārbaudes process. Tā kā uzņēmumi nesniedza citu informāciju, ar šo apstiprina šos atzinumus un iebildumu noraida.

(31)

6. uzņēmums iebilda, ka nevar uzskatīt, ka uzņēmuma finanšu situācija ir izkropļota tikai tādēļ, ka visi tā aktīvi ir amortizēti ar vienotu likmi. Turklāt uzņēmums iebilda, ka vienošanās par zemes lietošanas tiesību pirkuma cenu, ko Komisijas dienesti uzskatīja par neparasti zemu, notikusi brīvos tirgus apstākļos, bez valsts iejaukšanās. Šos iebildumus noraidīja, pamatojoties uz to, ka vienotas nolietojuma likmes izmantošana visiem aktīviem neatbilstoši patiesajai ekonomiskajai situācijai šajā uzņēmumā, kas iepriekš bijis kolektīvā īpašumā, rada ievērojamas ražošanas izmaksu un uzņēmuma finanšu situācijas korekcijas. Kas attiecas uz valstij piederošās zemes lietošanas tiesību iegādi, tajā parasti iesaistīta valsts, turklāt uzņēmums nevarēja pierādīt, ka pirkuma cena, kas salīdzinājumā ar uzņēmuma iepriekš maksāto nomas maksu šķita neparasti zema, atspoguļo tirgus vērtību.

(32)

Jāpiezīmē, ka arī daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka Komisijas secinājumi nepiešķirt tiem TER balstās uz kļūdainiem atzinumiem. Tomēr tie nesniedza nekādus papildu dokumentus šajā aspektā, tādēļ viņu iebildumi bija noraidāmi. Tikai viens uzņēmums iesniedza atbilstošus paskaidrojumus, savukārt pārējo iebildumus nācās noraidīt.

(33)

Vispārīgāk runājot, 9. uzņēmums iebilda, ka pārbaudes apmeklējuma trūkums tiem bija nelabvēlīgs un diskriminējošs salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuru telpās veica pārbaudes apmeklējumu. Pārējie divi uzņēmumi iebilda, ka tos nelabvēlīgi ietekmējuši vienlaicīgi TER pieprasījuma anketas un anketas jautājumu par dempingu pārbaudes apmeklējumi, kā arī Komisijas neievērotais trīs mēnešu termiņš, kas paredzēts TER lēmuma pieņemšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

(34)

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 16. pantu pārbaudes apmeklējumi nav obligāti un tos var veikt, kad vien to uzskata par nepieciešamu. Konkrētajā gadījumā 9. uzņēmuma TER pieteikums tika noraidīts jau pirmajā izvērtēšanas posmā, jo, lai gan tika nosūtīta vēstule par trūkstošo informāciju, uzņēmums nevarēja pierādīt, ka atbilst visiem TER kritērijiem. Kas attiecas uz pārējiem iebildumiem, jāatzīmē, ka vienlaicīgi pārbaudes apmeklējumi un trīs mēnešu termiņa neievērošana izskaidrojami ar to, ka šajā procedūrā bija iesaistīts liels ražotāju eksportētāju skaits un ka noteikumus par izlases veida pārbaudi varēja izmantot tikai dempinga aprēķiniem. Tādēļ izmeklēšanā par katru TER pieprasījumu bija jāveic ievērojama un laikietilpīga analīze. Jebkurā gadījumā uzskatāms, ka pārbaudes apmeklējumu vienlaicīgums un termiņu neievērošana nav radījusi ne tiesiskas sekas, ne arī kaitīgu ietekmi un, kā jau secināts iepriekšējā izmeklēšanā, šajos apstākļos varēja veikt derīgu TER novērtējumu. Šie apgalvojumi tādēļ tika noraidīti.

(35)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēja iebildumi, ka TER pieprasījumu pārbaudes apmeklējumi jāveic visu attiecīgo uzņēmumu telpās, tika noraidīti iepriekš 34. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(36)

Jāatgādina, ka atsevišķu režīmu piešķīra 18 uzņēmumiem, no kuriem 13 pieprasīja TER, bet to nesaņēma, jo tika konstatēts, ka tie atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā izklāstītajām AR prasībām.

(37)

Trīs uzņēmumi, kam nepiešķīra AR, iebilda, ka vai nu tiem netika dots pietiekams laiks, lai iesniegtu TER/AR pieprasījumu anketu attiecībā uz to meitas uzņēmumiem, vai arī to meitas uzņēmuma nelielā darījumu apjoma dēļ viņiem šķita, ka nav vajadzības iesniegt derīgu TER/AR pieprasījumu.

(38)

Šo trīs uzņēmumu gadījumā jāatzīmē, ka sākotnēji neviens no tiem TER/AR pieprasījumu neiesniedza tiem noteiktajā iesniegšanas termiņā. Pēc pirmās analīzes tiem vēstulē par trūkstošo informāciju pieprasīja noteiktā laika posmā iesniegt pieprasījumu attiecībā uz to saistītajiem uzņēmumiem, kas arī darbojas attiecīgā produkta pārdošanā/ražošanā. Tomēr šādi pieprasījumi netika saņemti un iesniegšanas laika posmu nevarēja pagarināt, lai nediskriminētu tos uzņēmumus, kas pieprasīto informāciju bija iesnieguši atvēlētajā laikā. Šajā ziņā jāatzīmē, ka, ņemot vērā lietas sarežģītību un lielo iesaistīto uzņēmumu skaitu, kuru TER/AR pieprasījumi bija jāaizskata atsevišķi un kuriem izlases veida pārbaudes nosacījumi bija jāizmanto, lai noteiktu dempingu, piešķirot pagarinājumu, nebūtu iespējams pabeigt izmeklēšanu laikā. Turklāt tas, ka uzņēmuma darījumu apjoms ir neliels, neatbrīvo to no pienākuma pierādīt, ka tas atbilst noteiktajiem kritērijiem. Šie apgalvojumi tādēļ tika noraidīti.

(39)

Viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka atlase nav bijusi godīga, jo tā balstījās tikai uz eksporta pārdošanas apjomiem, uzskatot, ka to vajadzēja iekļaut izlasē, ņemot vērā tā uz Kopienu eksportēto produktu augsto pievienoto vērtību.

(40)

Šo iebildumu tomēr noraidīja, jo uzņēmumu atlase notika saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko noteiktajā laika posmā varētu pārbaudīt.

(41)

Cits ražotājs eksportētājs apstrīdēja secinājumu, ka to nevar uzskatīt par sadarbībā iesaistītu uzņēmumu, ja tas ir atteicies tikt iekļauts izlasē. Pirmkārt, uzņēmums iebilda, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu pārbaudāmo uzņēmumu atlase jāveic ar visu iesaistīto personu piekrišanu, tādējādi atstājot tiem iespēju netikt iekļautiem izlasē. Otrkārt, tas iebilda, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu pārbaudes apmeklējums nav obligāts nosacījums, lai pierādītu, ka uzņēmums atbilst pieciem attiecīgajiem kritērijiem, tādēļ tam joprojām varēja piešķirt TER. Savu teikto tas pamatoja tādējādi, ka TER tika piešķirts 22 uzņēmumiem, no kuriem tikai septiņiem tika veiktas pārbaudes uz vietas. Visbeidzot, uzņēmums iebilda, ka tam bija jāsaņem pamatregulas 18. panta 1. punktā noteiktais paziņojums par nesadarbošanās sekām.

(42)

Attiecībā uz pirmo iebildumu jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iesaistīto personu piekrišana nav obligāts nosacījums, jo šis pants nosaka, ka galīgā atlase ir Komisijas ziņā un atlasi vēlams veikt, apspriežoties ar attiecīgo personu un saņemot tās piekrišanu. Turklāt atlase šajā gadījuma tika veikta, apspriežoties ar Ķīnas varas iestādēm un šajā procesā attiecīgais uzņēmums atkārtoti izteica vēlmi netikt iekļautam izlasē, galvenokārt pamatojot ar to, ka tam sagādātu grūtības pārbaudes apmeklējuma nodrošināšana. Visbeidzot, jāmin arī tas, ka uzņēmums saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu arī nepieprasīja atsevišķu pārbaudi.

(43)

Otru iebildumu uzskatīja par nepamatotu, jo saskaņā ar pamatregulas 18. pantu atteikums sniegt nepieciešamo informāciju, arī attiecībā uz atbilsmi TER kritērijiem, uzskatāms par nesadarbošanos. Uzņēmumam skaidri tika darīts zināms, ka iekļaušana izlasē paredz sniegt atbildes uz anketas jautājumiem un veikt iesniegto atbilžu pārbaudi uz vietas, kam uzņēmums nepiekrita. Jebkurā gadījumā jāatzīmē, ka pat tad, ja uzņēmumam būtu piešķirts TER, gadījumā, ja tas atteiktos tikt iekļauts izlasē, nesniegtu atbildes uz anketas jautājumiem atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam un atteiktos no pārbaudes apmeklējuma, būtu jāpiemēro pamatregulas 18. panta noteikumi. Visbeidzot, arī pēdējais uzņēmuma iebildums ir noraidāms, jo paziņojuma par procedūras uzsākšanu 8. punktā skaidri noteiktas nesadarbošanās sekas.

(44)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, apstiprina normālās vērtības noteikšanas vispārējo metodiku, kas aprakstīta pamatregulas 31. līdz 40. apsvērumā.

(45)

Ražotāji eksportētāji, kam piešķirts TER, iebilda pret to, ka normālās vērtības aprēķinos pieļautas paviršības kļūdas, un apstrīdēja par nepieciešamu uzskatīto korekciju novērtēšanas metodiku. Šie jautājumi tika vēlreiz pārbaudīti, un vajadzības gadījumā ir izdarīti nepieciešamie grozījumi.

(46)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka nav ievērots pamatregulas 2. panta 7. punkts, jo pirms pagaidu pasākumu ieviešanas tie nav tikuši informēti par to, ka izvēlēta cita analogā valsts, nekā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt tie iebilda, ka, nezinot to, ka nav atrasts neviens Meksikas, sākotnējā izmeklēšanā ieteiktās analogās valsts ražotājs, kas piekristu sadarboties, tie nav spējuši Komisijai sniegt atbalstu jaunas analogās valsts izvēlē.

(47)

Šajā ziņā pirmkārt un galvenokārt jāatzīmē, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka iesaistītās personas drīz pēc procedūras sākšanas jāinformē par trešo tirgus ekonomikas valsti. Šajā gadījumā Meksika neilgi pēc procedūras uzsākšanas joprojām tika uzskatīta par analogo valsti un iesaistītās personas bija aicinātas izteikt atsauksmes par šo izvēli. Izmeklēšanas sākumposmā vēl nebija nekādu pazīmju par to, ka neviens Meksikas ražotājs nepiekritīs sadarboties. Tikai izmeklēšanas tālākā gaitā kļuva skaidrs, ka sadarbības trūkuma dēļ jāizvēlas cita analogā valsts.

(48)

Turklāt pamatregulas 2. pants 7. punkta a) apakšpunkts neparedz iesaistīto personu palīdzību Komisijai atbilstošas analogās valsts izvēlē.

(49)

Visbeidzot, ieinteresētās personas tika informētas par pagaidu atzinumiem, tostarp par pagaidu analogās valsts izvēli, proti, Turciju, un tiem bija iespēja izteikt atsauksmes. Netika saņemtas atsauksmes, kas liecinātu, ka Turciju šajā gadījumā nevar uzskatīt par atbilstošu analogo valsti. Tādēļ uzskatāms, ka nav noticis pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta pārkāpums un ar šo apstiprina pamatregulas 44. līdz 48. apsvērumā izteiktos atzinumus.

(50)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, apstiprina normālās vērtības noteikšanas vispārējo metodiku, kas aprakstīta pamatregulas 49. līdz 50. apsvērumā.

(51)

Divi ražotāji eksportētāji iebilda, ka nav izpildītas pamatregulas 2. panta 9. punktā noteiktās eksporta cenas aprēķināšanas prasības un ka jebkādas eksporta cenas korekcijas gadījumā, kad pārdošanu Kopienā veic ar trešā valstī nodibinātu saistīto uzņēmumu starpniecību, jāveic, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta noteikumus.

(52)

Šajā ziņā apstiprina, ka patiesi piemēroti pamatregulas 2. panta 10. punkta un, precīzāk, šā punkta i) apakšpunkta noteikumi, kā minēts pagaidu regulas 53. apsvērumā.

(53)

Ražotāji eksportētāji, kam piešķirts TER, iebilda pret to, ka eksporta cenas aprēķinos pieļautas paviršības kļūdas, un apstrīdēja par nepieciešamu uzskatīto korekciju novērtēšanas metodiku. Šie jautājumi ir vēlreiz pārbaudīti un vajadzības gadījumā ir izdarīti nepieciešamie grozījumi.

(54)

Viens ražotājs eksportētājs, kas bija iekļauts izlasē un kam piešķīra TER, iebilda, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veiktās korekcijas attiecībā uz pārdošanu Kopienā ar trešā valstī nodibināta meitas uzņēmuma starpniecību nav pamatotas, jo attiecīgais meitas uzņēmums veicot tikai eksporta nodaļas funkcijas. Turklāt tas iebilda, ka veiktā korekcija nedrīkst pārsniegt parasto komisijas maksu, ko maksā nesaistītiem aģentiem. Divi citi ražotāji eksportētāji arī iebilda, ka korekcija nedrīkst pārsniegt tiešos pārdošanas izdevumus.

(55)

Šajā sakarībā izmeklēšanā atklājās, ka meitas uzņēmuma veiktās funkcijas pārsniedza eksportētāja eksporta nodaļas parastos pienākumus un tādēļ tās var pielīdzināt aģenta funkcijām, kas saņem komisijas maksu par savu darbu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(56)

Tādēļ uzskata, ka saistītajai personai radušās izmaksas, kas attiecīgi samazina eksportētāju saņemtās summas, tādējādi jāatskaita no cenas, ko maksājis pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā.

(57)

Jāpiezīmē, ka divi pārējie ražotāji eksportētāji, kas ir tādā pašā situācijā kā iepriekšminētais ražotājs eksportētājs, piekrita Komisijas viedoklim, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu godīgas salīdzināmības nolūkos jāveic korekcija (skatīt 51. apsvērumu).

(58)

Visbeidzot, uzskata, ka korekcijas apmērs saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta noteikumiem ir aprēķināts pareizi, proti, pamatojoties uz saistītā uzņēmuma saņemtajiem datiem par uzcenojumu. Šajā gadījumā uzcenojums sakrīt ar saistīto uzņēmumu faktiskajām pārdošanas, vispārīgām un administratīvajām izmaksām, kam pieskaitīta saprātīga peļņa, un tas nav jāaprobežo vienīgi ar tiešajiem pārdošanas izdevumiem. Tādēļ attiecīgo ražotāju eksportētāju iebildumus noraidīja.

(59)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda, ka korekcija attiecībā uz neatmaksāto PVN nav pamatota un balstīta uz kļūdainu sistēmas izpratni. Daži citi ražotāji eksportētāji, tostarp viens, kas kopumā šai korekcijai piekrita, apstrīdēja korekcijas aprēķinos izmantoto metodiku un pieprasīja uz faktisko neatmaksājamā PVN summu balstītu korekciju.

(60)

Pirmo iebildumu noraidīja, jo tam nebija pierādījumu un netika saņemta informācija, kas apstiprinātu, ka korekcija balstīta uz kļūdainu izpratni.

(61)

Kas attiecas uz faktiskajām summām, kas būtu jāizmanto, vairumā gadījumu par tām ražotāji eksportētāji nebija iesnieguši informāciju vai to netika pamatojoši ar pierādījumiem, tādēļ tās nevarēja ņemt vērā. Tāpēc šīs prasības noraidīja.

(62)

Attiecībā uz dažādu personu atsauksmēm skaidri jāprecizē, ka vajadzības gadījumā līdzīgu Turcijas vietējā tirgū pārdotu produkta veidu cenas, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanā, tika koriģētas, lai nodrošinātu godīgu salīdzināmību ar tiem produkta veidiem, ko Ķīnas attiecīgie ražotāji eksportēja uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu. Šīs korekcijas veica, pamatojoties uz reālu starpību tirgus vērtības novērtējumu. Divu uzņēmumu gadījumā sākotnēji noteiktais korekcijas apjoms bija jālabo, lai labāk atspoguļotu atsevišķo uzņēmumu situāciju, un attiecīgās starpības tika labotas.

(63)

Divi no trim uzņēmumiem, kam piešķīra TER, iebilda, ka to IP laikā konstatētā saikne vairs neatspoguļo reālo situāciju, jo neilgi pēc IP akcionāru saikne ar visiem trim uzņēmumiem likvidēta, jo visas attiecīgās akcijas pārdotas neatkarīgām personām. Šie uzņēmumi tādēļ iebilda, ka šī jaunā situācija jāņem vērā un ka, vairs nepastāvot saiknei starp tiem, katram uzņēmumam jānosaka atsevišķa dempinga starpība, kas atspoguļotu tā situāciju.

(64)

Izmeklēšanā tomēr atklājās, ka IP laikā atklātā saikne starp uzņēmumiem nav tikai akcionāru līmenī. Patiesībā konstatēja, ka visiem trim uzņēmumiem turklāt vēl ir arī vieni un tie paši valdes locekļi. Tādējādi kopīgu valdes locekļu esamība vēl pastiprināja uzņēmumu saikni ar kopīgiem akcionāriem.

(65)

Šo iemeslu dēļ uzskata, ka IP laikā uzņēmumi uzskatāmi par saistītiem. Pat ja situācija neilgi pēc IP, iespējams, mainījusies, vēl pāragri spriest, vai šīs pārmaiņas būs ilglaicīgas. IP laikā nodibinātās saiknes raksturs neizslēdz mēģinājumu apiet pasākumus, izmantojot zemāko noteikto maksājumu. Turklāt jāatzīmē, ka, ņemot vērā šīs saiknes iespējamo ietekmi uz IP laikā izdarītajiem atzinumiem, izmaiņas šajā saiknē pēc IP nav uzskatāmas par būtiskām.

(66)

Tādēļ secina, ka uzņēmumu iebildumi jānoraida.

(67)

Turklāt vairākas iesaistītās personas apstrīdēja atlases noteikumu pareizu piemērošanu. Tā kā trīs izlasē iekļautie uzņēmumi izrādījās saistīti, uzskatāms, ka tie ir viena vienība, tādēļ to dempinga starpība nav derīga vidējā dempinga starpība pamatregulas 9. panta 6. punkta nozīmē. Tas balstīts uz to, ka šajā pantā ir atsauce uz vidējo svērto dempinga starpību, ko nosaka atlasītajiem uzņēmumiem, tādējādi dempinga starpībai nav obligāti jābūt balstītai uz atzinumiem par vairāk nekā vienu uzņēmumu. Uzņēmumi atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu EK un Indijas gultas veļas lietā (3), kurā tā secināja, ka vidējā svērtā vērtība noteikti attiecināma uz vairāk nekā vienu uzņēmumu.

(68)

Šajā ziņā jāatzīmē, ka Apelācijas institūcijas secinājumi, kas pamatojas uz pavisam citu tiesību aktu, proti, uz PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. ii) pantu un uz citu lietu, nav tieši piemērojami šajā gadījumā. Otrkārt, šis arguments jānoraida tā iemesla dēļ, ka šajā gadījumā atlasīto uzņēmumu vidējā svērtā vērtība balstīta uz katra uzņēmuma normālo vērtību un eksporta cenām, savukārt šie uzņēmumi nav viena vienība. Tikai pēc trīs atsevišķo starpību noteikšanas saistītajiem uzņēmumiem tika aprēķināta šo starpību vidējā svērtā vērtība, lai novērstu to, ka uzņēmumu saiknes dēļ tie visu eksportu veic ar tā uzņēmuma starpniecību, kam noteikta mazākā dempinga starpība. Turklāt jāatzīmē, ka pamatregulas 9. panta 6. punktā nav skaidri noteikts, ka nedrīkst izmantot dempinga starpības, kas noteiktas izlases veida pārbaudē iesaistītajām personām. Šie iebildumi tādēļ tika noraidīti.

(69)

Tā kā nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo ir apstiprināta metodika, kas izmantota, lai uzņēmumiem, kam piešķirts AR, noteiktu dempinga starpības saskaņā ar pagaidu regulas 57. apsvērumu.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(71)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. līdz 61. apsvērumā minētos atzinumus.

(72)

Tā kā nav saņemtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas kopprodukciju, kas izklāstīti pagaidu regulas 62. un 63. apsvērumā.

(73)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka no lielākās Kopienas ražotāju daļas nebija pietiekami daudz atbalsta. Viņi iebilda, ka viens uzņēmums izmeklēšanā bankrotējis un tādēļ tas nav jāņem vērā Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Turklāt tie iebilda, ka viens ražotājs importēja attiecīgo produktu pārskata laika posmā un tādēļ tas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(74)

Jāpiezīmē, ka viens Kopienas ražotājs ir maksātnespējas procesā, bet izmeklēšanas laika posmā tas vēl ražoja un arī pašreiz tā ražotne vēl darbojas. Tādēļ šo uzņēmumu iekļāva Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka neviens no uzņēmumiem, kas iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā, IP laikā neimportēja attiecīgo produktu. Taču tie importēja pelēko audumu, proti, APPA izejvielu. Tādēļ šie argumenti nav jāņem vērā.

(75)

Tā kā netika saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina Kopienas ražošanas nozares definīciju saskaņā ar pagaidu regulas 64. apsvērumu.

(76)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina Kopienas patēriņa aprēķinu, kas izklāstīts pagaidu regulas 65. un 66. apsvērumā.

(77)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina aprēķinus par attiecīgā importa apjomu un tirgus daļu, kā noteikts pagaidu regulas 67. un 68. apsvērumā.

(78)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina attiecīgā importa cenu un cenu samazinājuma aprēķināšanu, kā izklāstīts pagaidu regulas 69. līdz 71. apsvērumā.

(79)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 98. apsvērumā Komisija provizoriski secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

(80)

Neviena ieinteresētā persona neapšaubīja pagaidu regulas 72. līdz 98. apsvērumā minētos skaitļus, ko tā izmantoja, lai aprakstītu situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Tādēļ ar šo apstiprina šajos pagaidu regulas apsvērumos izklāstītos atzinumus un secina, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

(81)

Kopā ar pārējiem pagaidu regulā pārbaudītajiem faktoriem tika pārbaudīts arī Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms. Šajā ziņā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi visā laika posmā nemainīgi bija apmēram 25 miljoni tekošo metru. Jāpiezīmē, ka šis eksports attiecas uz produktu, ko izmanto oderējumam un ko pārdod par ievērojami zemāku cenu. Vienlaicīgi produktu sortimenta, ko eksportēja ES 25 dalībvalstu ražošanas nozare, kopējā pārdošanas cena bija par 270 % augstāka nekā ĶTR importa cena. Jebkurā gadījumā rentabilitātes noteikšanai vērā tika ņemti vienīgi dati par pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū, tādējādi šos datus neietekmē eksporta apjomi. Turklāt visu pārējo trešo valstu importa kopapjoma vidējās cenas regulāri bija augstākas nekā ĶTR cenas. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ jāsecina, ka Kopienas eksports neradīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā attiecībā uz cēloņsakarību netika saņemtas nekādas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 99. līdz 111. apsvēruma secinājumus.

(82)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju interesēm, ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 112. līdz 118. apsvērumā.

(83)

Komisija saņēma vairākus iesniegumus no nesaistītiem importētājiem/lietotājiem. Personas, kuras to pieprasīja, tika uzklausītas. Importētāju argumenti saskanēja ar lietotāju argumentiem un ir apspriesti tālāk teksta 87. līdz 89. apsvērumā. Jāpiezīmē, ka kopapjoms, ko no Ķīnas importējuši uzņēmumi, kas par sevi informējuši, nav ievērojams un ir tikai apmēram 2 % no Ķīnas importa kopapjoma IP laikā. Pārējie 98 % nereaģēja uz pasākumiem.

(84)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas attiecībā uz nesaistīto importētāju interesēm, ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 119. līdz 121. apsvērumā.

(85)

Tā kā atsauksmes netika saņemtas attiecībā uz Kopienas piegādātāju interesēm, ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 122. līdz 125. apsvērumā.

(86)

Jāatgādina, ka deviņi lietotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, lai gan tikai viens no tiem importēja attiecīgo produktu (pagaidu regulas 127. apsvērums). Tomēr pēc pagaidu pasākumu ieviešanas paskaidrojumus iesniedza četri lietotāji, kas iepriekš izmeklēšanā neiesaistījās. Divi no tiem ražo audumus telpu dekorēšanai. Viņi visi importēja attiecīgo produktu no ĶTR. Ņemot vērā to, ka šajā nozarē ir ļoti daudz segmentu, to pārstāvība tiek lēsta mazāk nekā 2 % apmērā.

(87)

Lietotāji, kas ražo apģērbu, iebilda, ka to uzņēmumi pakļauti ievērojamam riskam, jo Kopienas tirgū ienāk gatavi apģērbi no ĶTR par ļoti zemām cenām, savukārt viņu ražošanas izmaksas ir daudz augstākas. Turklāt tiem būtu jāmaksā augsti antidempinga maksājumi par attiecīgā produkta, kas ir to ražošanas izejviela, importu. Tie iebilst, ka tie var gatavos produktus saviem klientiem pārdot par nedaudz augstākām cenām, jo ir elastīgāki un var īsā laika posmā piegādāt mazus daudzumus. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, kad tirgū ienāk apģērbi par zemu cenu un izejvielām pastāv antidempinga maksājums, tie uzskata, ka nebūs spējīgi saglabāt ražošanu Kopienā un tādēļ būs spiesti slēgt ražotnes.

(88)

Jāpiezīmē, ka šie apģērbu ražotāji ir mazie un vidējie uzņēmumi. Gatavo produktu importa apjomu straujās palielināšanās dēļ, kas starp citu noticis tekstilizstrādājumu kvotu likvidēšanas dēļ no 2005. gada 1. janvāra, tie ir ļoti saspringtā situācijā. Turklāt nodokļu dēļ palielinās izejmateriālu izmaksas. Lai gan saspringtā situācija apģērbu ražošanas nozarē ar antidempinga pasākumu ieviešanu APPA varētu pasliktināties vēl vairāk, skaidrs, ka lielāko spiedienu šiem uzņēmumiem rada apģērbu imports no ĶTR.

(89)

Daži lietotāji iebilda, ka tas, ka nodokļu dēļ Kopienā vairs neievestu tekstilizstrādājumus, arī ietekmētu apģērbu krāsošanas un apdrukāšanas uzņēmumus. Tie uzsvēra arī ietekmi uz augsto tehnoloģiju tekstilizstrādājumu iekārtu piegādātājiem Kopienā gadījumā, ja nodokļu dēļ ĶTR samazinātos tekstilizstrādājumu ražošana.

(90)

Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 128. apsvērumā, imports no ĶTR droši vien arī turpmāk ieplūdīs Kopienas tirgū par pienācīgām cenām un būs pieejami citi iepirkuma avoti, kuru cenas nav uzskatāmas par dempingu, ņemot vērā to, ka trešo valstu imports (izņemot ĶTR) ir vairāk nekā 30 % no Kopienas patēriņa. Turklāt, ņemot vērā to, ka daudziem ražotājiem eksportētājiem noteica antidempinga maksājuma likmi 14,1 % apmērā un ka APPA ir tikai daļa no lietotāju ražošanas izmaksām, cenu palielinājums noteikti nebūtu ievērojams. Turklāt jāatzīmē, ka dažu uzņēmumu saspringtā situācija, šķiet, lielākoties ir radusies ĶTR gatavo apģērbu importa rezultātā, un antidempinga pasākumu neuzlikšana šo jautājumu neietekmētu. Šajā ziņā jāatgādina, ka savu viedokli izteica lietotāji, kas importē ļoti nelielu daļu no importa kopapjoma, savukārt lielākā lietotāju par izmeklēšanu atsauksmes nav snieguši.

(91)

Tā kā atsauksmes attiecībā uz lietotāju interesēm netika saņemtas, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 126. līdz 128. apsvērumā.

(92)

Ņemot vērā pagaidu regulas secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 129. līdz 131. apsvērumā, kā arī dažādu personu iesniegto informāciju, jāsecina, ka nav pārliecinošu iemeslu neuzlikt galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes APPA importam par dempinga cenām.

(93)

Pamatojoties uz pagaidu regulas 132. līdz 135. apsvērumā paskaidroto metodiku, lai noteiktu ieviešamo pasākumu apmēru, tika aprēķināts zaudējumu novēršanas apmērs.

(94)

Aprēķinot zaudējumu starpību pagaidu regulā, Kopienas ražošanas nozares mērķa peļņa tika noteikta 8 % apmērā, kas ir šā veida nozarei normālas konkurences apstākļos, proti, ja nav importa par dempinga cenām, saprātīga un sasniedzama peļņas norma, kura arī faktiski pastāvēja 1998. un 1999. gadā, pirms Ķīnas imports sāka radīt problēmas (pagaidu regulas 134. apsvērums).

(95)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka nav atbilstoši piemērot 8 % peļņas normu, pamatojoties uz 1998. un 1999. gada datiem. Šī persona iebilda, ka par mērķa peļņas normu jāizmanto 2000. gada, pārskata laika posma pirmā gada, peļņas norma, kas toreiz bija daudz zemāka, lai gan importa par dempinga cenām ietekme vēl nebija skaidri jūtama. Tomēr jāatgādina, ka 2000. gadā ĶTR importa tirgus daļa jau bija diezgan liela – 18,2 % (pagaidu regulas 67. apsvērums) – un situācija Kopienas ražošanas nozarē jau sāka pasliktināties. Šā iemesla dēļ uzskatāms par atbilstošu Kopienas peļņas normas noteikšanai situācijā bez importa par dempinga cenu izmantot stabilāku laika posmu.

(96)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz šo jautājumu nav iesniegtas jaunas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 132. līdz 135. apsvērumā noteikto metodiku.

(97)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka dempinga starpības līmenī, kā arī aprēķinātās zaudējumu starpības līmenī visos gadījumos, kad tie ir zemāki nekā noteiktās dempinga starpības.

(98)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgie maksājumi ir šādi:

(99)

Šajā regulā minētās atsevišķās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts minētajā pārbaudē. Līdz ar to šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražojuši konkrētie uzņēmumi. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav tieši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības; uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(100)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (4), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomu vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti grozījumi, iekļaujot sarakstā uzņēmumus, kuriem piešķirtas atsevišķas maksājuma likmes.

(101)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarīto zaudējumu apmēru, atzīst par nepieciešamu summas, kas rezervētas kā pagaidu antidempinga maksājums, kurš piemērots ar pagaidu regulu, galīgi iekasēt atbilstoši galīgā maksājuma līmenim. Ja galīgais maksājums ir lielāks nekā pagaidu maksājums, galīgi jāiekasē tikai tās summas, kas rezervētas kā pagaidu maksājums, rezervētās summas, kuras pārsniedz galīgā antidempinga maksājumu likmi, būtu jāatmaksā,