27.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/1

(1)

Komisija 2004. gada 28. maijā ar paziņojumu (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”), ko publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par to, ka tiek uzsākta antidempinga procedūra attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakano velmējumu importu uz Kopienu, kā arī starpposma pārskats attiecībā uz antidempinga maksājumu, ko piemēro konkrētu veidu importētām Krievijas izcelsmes orientēta grauda elektrotehniskā tērauda loksnēm, kuru platums ir vairāk nekā 500 milimetri.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc Eiropas Ogļu un Tērauda Rūpniecības konfederācijas (“Eurofer” vai “sūdzības iesniedzējs”) sūdzības 2004. gada 13. aprīlī to ražotāju vārdā, kuri ražo lielāko daļu — šajā gadījumā vairāk nekā 90 % no kopējā Eiropas Kopienas orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakano velmējumu apjoma. Sūdzībā bija pierādījumi par minētā izstrādājuma tirdzniecību par dempinga cenām un tā rezultātā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, kas bija pietiekami, lai procedūru uzsāktu.

(3)

Komisija pēc savas iniciatīvas saskaņā Pamatregulas 11. panta 3. punktu ierosināja starpposma pārskatu, lai varētu izdarīt nepieciešamos grozījumus vai atcelt galīgos antidempinga pasākumus, kurus ar Padomes Regulu (EK) Nr. 151/2003 (3) piemēro tādu orientēta grauda struktūras elektrotehnisko lokšņu importam no Krievijas, kuras ir platākas par 500 mm. Nepieciešamajiem grozījumiem antidempinga pasākumos vai pasākumu atcelšanai par iemeslu var būt tas, ka izstrādājumi, kuriem pasākumus piemēro ar Regulu (EK) Nr. 151/2003, ir starp tiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas procedūra par ASV un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakano velmējumu importu Kopienā.

(4)

Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja ražotājus eksportētājus Krievijā un ASV, importētājus/tirgotājus un lietotājus, par kuriem ir zināms, ka tos skar minētā procedūra, attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus un tos Kopienas ražotājus, kas iesnieguši sūdzību. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstiski izklāstīt savu viedokli, un paziņojumā par procedūras uzsākšanu minētajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Krievijas un ASV ražotāji eksportētāji, Kopienas ražotāji, importētāji/tirgotāji, kā arī lietotāji rakstiski izklāstīja savu viedokli. Visas puses, kuras iepriekš norādītajā laikā to pieprasīja un kuras norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(6)

Komisija nosūtīja anketas visām pusēm, par kurām zināms, ka uz tām attiecas procedūra, kā arī visiem citiem uzņēmumiem, kuri paziņoja par sevi termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(7)

Atbildes iesniedza viens ASV ražotājs eksportētājs un ar to saistītās filiāles Kopienā, un divi Krievijas ražotāji eksportētāji un to saistītās filiāles Kopienā. Tāpat atbildes iesniedza četri Kopienas ražotāji, sešpadsmit lietotāji un viens importētājs, kurš nav saistīts ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju.

(8)

Komisija izmeklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai dempings pastāv, vai tas ir radījis zaudējumus un kādas ir Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

Ražotāji Kopienā

Lietotāji Kopienā

Ražotāji eksportētāji Krievijā

Ražotāji eksportētāji ASV

Ar attiecīgo valstu ražotājiem saistītie importētāji Kopienā

Ar attiecīgo valstu ražotājiem saistītie importētāji ārpus Kopienas

(9)

Dempinga un nodarīto zaudējumu izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“izmeklēšanas laikposms” vai IP). Zaudējumu novērtēšanai svarīgo tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz IP (“pārbaudes laikposms”).

(10)

Pēc izmeklēšanas, kas tika uzsākta saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu, galīgos antidempinga maksājumus ar Padomes Regulu (EK) Nr. 151/2003 piemēroja tām orientēta grauda struktūras elektriskajām loksnēm, kuru platums pārsniedza 500 mm (“lielas GOES”) un kuras importēja no Krievijas. Ievērojot minēto regulu, antidempinga maksājumu likmes importam no VIZ — Stal tika noteiktas 14,7 % apmērā, bet importam no NLMK 40,1 % apmērā, turklāt pēdējā likme vienlaikus bija arī atlikusī maksājuma likme, kas piemērojama, importējot šos izstrādājumus no citiem Krievijas uzņēmumiem.

(11)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1000/2004 (4), NLMK un Viz Stal un ar tiem saistītie tirdzniecības uzņēmumi attiecībā uz antidempinga procedūru lielu Krievijas izcelsmes GOES importam uzņēmās zināmas saistības uz sešiem mēnešiem vai līdz 2004. gada 20. novembrim. Šīs saistības bija iecerētas kā pagaidu līdzeklis, lai pielāgotu antidempinga pasākumu piemērošanu importam uz 10 jaunajām dalībvalstīm pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā. To mērķis bija izvairīties no pēkšņas un pārlieku negatīvas ietekmes uz importētājiem un lietotājiem, ko radītu pēkšņa pasākumu attiecināšana uz šīm 10 valstīm pilnā apmērā. Šīs saistības ar Komisijas Regulu Nr. 1995/2004 (5) tika pagarinātas vēl uz sešiem mēnešiem, līdz 2005. gada 20. maijam, jo tika uzskatīts, ka nosacījumi, kuri ļauj dot tām piekrišanu, joprojām ir spēkā.

(12)

Ņemot vērā nepieciešamību tālāk pārbaudīt dažus izmeklēšanas aspektus, kā arī saistībā ar starpposma pārskata procedūru, kas minēta 3. apsvērumā, tika nolemts turpināt izmeklēšanu, nepiemērojot pagaidu pasākumus.

(13)

Visām ieinteresētajām pusēm tomēr tika paziņots par izmeklēšanas provizoriskajiem konstatējumiem, un tika atvēlēts termiņš, lai tiem izteiktu piezīmes. Iesniegtās piezīmes tika izskatītas, un atbilstīgos gadījumos visas attiecīgās prasības tika apspriestas, un vajadzības gadījumā konstatējumi tika grozīti.

(14)

Attiecīgais izstrādājums ir jebkura platuma orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanie velmējumi (“GOES”), kurus deklarē ar KN kodiem 7225 11 00 (ar platumu 600 mm vai vairāk) un 7226 11 00 (ar platumu, kas mazāks par 600 mm). Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijas labad.

(15)

GOES ražo no dažāda biezuma karstiem tērauda un silīcija velmējumiem ruļļos, kuru grauda struktūra tiek virzīta vienādi, lai panāktu ļoti efektīvu magnētisko caurlaidību. Ja šāda caurlaidība nerodas, to sauc par “magnētisko zudumu”, kas ir izstrādājuma kvalitātes pamatrādītājs. Tirgū izstrādājumus parasti iedala augstas caurlaidības jeb augstas vadītspējas un parastajās klasēs. Augstas caurlaidības klasēm piemīt mazāki magnētiskie zudumi jebkura biezuma loksnēm. Tad, ja vajadzīgs, pēc pircēju norādījumiem griež konkrēta platuma orientēta grauda tērauda loksnes. Šo procesu sauc par sagriešanu. Attiecīgo izstrādājumu izmanto elektromagnētisko iekārtu un transformatoru ražotāji spēka ģeneratoros un sadales transformatoros.

(16)

Neskatoties uz lokšņu atšķirīgo caurlaidību, biezumu un platumu, visiem GOES veidiem ir tie paši pamata fiziskie un tehniskie rādītāji un pielietojums.

(17)

Atsaucoties uz pārskata izmeklēšanu par 3. apsvērumā minētajām liela izmēra GOES, būtu jāatzīmē, ka tika novērots, ka zināmā skaitā gadījumu pirms eksporta uz Kopienu orientēta grauda tērauda lentes tiek sagrieztas, tādējādi izvairoties no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, kas minēti 10. apsvērumā. Kopienas lietotāji patiešām iepirka liela izmēra GOES un pēc tam sagrieza tos sev vajadzīgos izmēros. Pēc pasākumu piemērošanas ražotāji vai eksportētāji pirms GOES eksportēšanas sagrieza tos daļās, kas nebija lielākas par 500 mm, lai uz šo izstrādājumu neattiektos minētie pasākumi.

(18)

Viens no ražotājiem eksportētājiem ir paziņojis, ka šaurus GOES (kurus šis uzņēmums definē kā šaurākus par 500 mm) vajadzētu īpaši atdalīt no lieliem GOES (platāki par 500 mm), jo lielus GOES nevar aizstāt ar šauriem un liela izmēra GOES tirgū ir atšķirīgi konkurences apstākļi. Arguments attiecībā uz atšķirīgiem konkurences apstākļiem pamatojas uz novērojumu, ka tiešie lietotāji pasūta un iepērk tieši tādus GOES, kuru platums precīzi atbilst viņu tehniskajām prasībām, lai izvairītos no sagriešanas izmaksām, nevis iepērk lentes, kuras ir platākas nekā tās, ko viņi lieto savos izstrādājumos, kuru sagriešana šiem uzņēmumiem pēc tam jāuzņemas pašiem, turklāt vairākumā šādu gadījumu meklējot specializētus apakšuzņēmējus.

(19)

Arguments par savstarpējo neaizvietojamību pamatojas uz faktu, ka, lai gan šaurus GOES var aizstāt ar liela izmēra GOES, tos attiecīgi sagriežot, pretēja situācija, protams, nav iespējama. Attiecīgais eksportētājs ir atsaucies uz antidempinga procedūru attiecībā uz dažiem apavu veidiem ar auduma virsu no Ķīnas un Indonēzijas  (6), kur tika uzskatīts, ka apavus, kas paredzēti nēsāšanai telpās, nevar nēsāt ārpus telpām, un tādējādi tos būtu jāizdala kā atsevišķu izstrādājumu grupu.

(20)

Atsaucoties uz iepriekšminēto antidempinga procedūru, tika secināts, ka istabas un ielas apavi būtu jāuzskata par atsevišķu izstrādājumu, jo istabas apaviem ir atšķirīgas fiziskās pamatīpašības, kas tos dara nepiemērotus izmantošanai ārpus telpām. Šajā gadījumā situācija ir citāda, jo izmeklēšanā tika secināts, ka, neatkarīgi no platuma, GOES ražo no viena un tā paša pamatmateriāla, tiem piemīt tādas pašas pamatīpašības, un salīdzināma izmantošana. Turklāt būtu jāatzīmē, ka pat daļēja savstarpēja izstrādājumu aizvietojamība ir pietiekama, lai tos uzskatītu par vienu izstrādājumu antidempinga izmeklēšanas veikšanas nolūkā, un attiecībā uz GOES, kā paskaidrots 17. apsvērumā, pastāv savstarpēja izstrādājumu aizvietojamība.

(21)

Otrs arguments, ko pauda šis ražotājs eksportētājs, balstās uz novērojumu, ka tiešie lietotāji labprātāk izmanto GOES, kuru platums ražošanas nolūkos atbilst to tehniskajām prasībām. Tomēr ir noskaidrots, ka daži lietotāji parasti sagriež materiālu paši vai iegūst rupji sagrieztas loksnes no Krievijas, kurām nepiemēro antidempinga maksājumus, un pēc tam importēto materiālu sagriež precīzi atbilstīgi savām prasībām. Turklāt plašā metāla griešanas uzņēmumu un tērauda apstrādes centru sastopamība Kopienā rāda, ka to GOES izmēri, kas tiek izlaistas no ražotāju rūpnīcām, ne vienmēr ir tādi, kā vajadzīgs tiešajam lietotājam. Tāpēc šā ražotāja eksportētāja prasības tika noraidītas.

(22)

Tādēļ tiek secināts, ka šīs antidempinga procedūras nolūkā visi attiecīgā izstrādājuma veidi tiek uzskatīti par vienu izstrādājumu.

(23)

Tika konstatēts, ka izstrādājumiem, kurus no Krievijas un ASV eksportē Kopienā, izstrādājumiem, kurus ražo un tirgo iekšzemes patēriņam Krievijā un ASV, kā arī tiem, kurus ražo un tirgo Kopienā, piemīt tās pašas pamata fiziskās un tehniskās īpašības un tie tiek izmantoti tādām pašām vajadzībām, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem izstrādājumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms par katru ražotāju eksportētāju noteica, vai tā kopējo izstrādājuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo attiecīgā izstrādājuma eksporta apjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, pārdošanas apjoms vietējā tirgū tiek uzskatīts par reprezentatīvu, ja kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā kopējā eksporta apjoma Kopienā.

(25)

Katram izstrādājuma veidam, ko ražotājs eksportētājs tirgo vietējā tirgū un par ko ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms, tika noteikts, vai kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija pietiekoši reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Pārdošanas apjoms vietējā tirgū konkrētam GOES veidam tika uzskatīts par pietiekoši reprezentatīvu, ja pārdošanas apjoms šim veidam IP laikā bija 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma salīdzināmajam GOES veidam, kuru eksportē Kopienā.

(26)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai visu ražotāju eksportētāju visus tirgotos izstrādājuma veidus var uzskatīt par veiktiem parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot, cik liela peļņa attiecīgā izstrādājuma veida tirdzniecībā tika iegūta no neatkarīgiem klientiem.

(27)

Gadījumos, ja kāda izstrādājuma veida pārdošanas apjomi, kas bija pārdoti par pārdošanas neto cenu, kas ir vienāda vai lielāka par aprēķinātām ražošanas izmaksām, veido vairāk nekā 80 % no kopējā šā izstrādājuma veida pārdošanas apjoma, un tajos gadījumos, ja vidējā svērtā pārdošanas cena šim izstrādājuma veidam bija vienāda vai lielāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķināja kā IP laikā veiktās šā izstrādājuma veida pārdošanas vietējā tirgū vidējo svērto cenu, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bija vai nebija rentabla. Gadījumos, ja izstrādājuma veida rentabla pārdošanas darījuma apjoms bija 80 % vai mazāk, normālo vērtību veidoja, balstoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķināja kā vidējo svērto rentabla pārdošanas darījuma cenu, ar noteikumu, ka šī pārdošana veidoja 10 % vai vairāk no kopējā šā izstrādājuma veida pārdošanas apjoma. Gadījumos, ja kāda izstrādājuma veida rentablas pārdošanas darījums apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no kopēja pārdošanas apjoma vietējā tirgū, tika pieņemts, ka šis izstrādājuma veids bija pārdots nepietiekamā daudzumā par vietējā tirgus cenu, lai nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības izveidei.

(28)

Ikreiz, kad nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja tirgota noteikta izstrādājuma veida vietējā tirgus cenu, lai noteiktu normālo vērtību, bija jāpiemēro cita metode. Attiecībā uz šiem gadījumiem, Komisija izmantoja izveidoto normālo vērtību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību veidoja, pievienojot eksportēto veidu ražošanas izmaksām, pēc vajadzības pielāgojot, saprātīgus pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu procentus, (“SG&A”) un saprātīgu peļņas normu.

(29)

Tika konstatēts, ka tā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, attiecīgā izstrādājuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū nevar uzskatīt par veiktu parastajā tirdzniecības apritē, jo šī tirdzniecība vietējā tirgū lielos apjomos, šajā gadījumā vairāk nekā 90 % pārdošanas apjoma, tika veikta par cenu, kas ir zemāka par vienas vienības ražošanas izmaksām. Turklāt tika noteikts, ka vidējā svērtā cena darījumiem vietējā tirgū bija zemāka par vidējām svērtajām vienas vienības izmaksām IP laikā.

(30)

Tādēļ ražotāja eksportētāja tirgotā izstrādājuma cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību. Normālo vērtību bija jāizveido saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(31)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražotāja ražošanas izmaksām, tām pieskaitot SG&A izmaksas un peļņu. Summas, kuras noteica SG&A izmaksām un peļņai, bija atbilstīgas tā paša ražotāja eksportētāja vispārējās tērauda izstrādājumu kategorijas izmaksām un peļņai parastā tirdzniecības apritē vietējā tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu.

(32)

Pilnās ražošanas izmaksas katram attiecīgajam izstrādājumu veidam tika noteiktas pēc tērauda klases, biezuma un tā, vai attiecīgo izstrādājumu tirgoja kā pilnu lentu vai sagrieztu lentu. Pēdējā gadījumā bija jāņem vērā arī sagriešanas izmaksas.

(33)

Eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz patēriņa cenām, kādas tika maksātas vai kādas bija jāmaksā par attiecīgo izstrādājumu, kad to pārdeva patēriņam Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(34)

Ražotājs eksportētājs vispār tieši nepārdeva attiecīgo izstrādājumu neatkarīgiem klientiem Kopienā. Visa tirdzniecība Kopienā tika veikta ar saistītu filiāļu starpniecību. Tādēļ, ievērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, tika izveidota eksporta cena, pamatojoties uz atkalpārdošanas cenām neatkarīgiem klientiem Kopienā. Tika veiktas korekcijas visām izmaksām posmā starp importu un saistīto importētāju atkalpārdošanu klientiem, ietverot SG&A izdevumus un pamatotu peļņas robežu.

(35)

Nolūkā nodrošināt godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu un veicot salīdzinājumu tajā pašā tirdzniecības līmenī, tika veiktas pienācīgās korekcijas atšķirībām, par kurām ir apgalvots un kuras parāda, ka tām ir ietekme uz cenām un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Korekcijas gadījumos, kur tas bija attiecināms un pamatots, tika veiktas attiecībā uz transporta izmaksām, apdrošināšanu, kredīta izmaksām un saistītajiem banku maksājumiem, importa tarifiem un sagriešanas izmaksām.

(36)

Korekcijas sagriešanas izmaksām bija vajadzīgas, lai pienācīgi salīdzinātu GOES pēc tā, vai tos importē kā pilna platuma lentes, kuras pēc tam kā tādas arī pārdod Kopienā, vai tos importē kā pilna platuma lentes un pārdod Kopienā pēc sagriešanas, vai tos importē sagrieztus un kā tādus vai pēc turpmākas sagriešanas pārdod Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, par pamatu ņemot izstrādājumu veidu vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar izstrādājumu veidu vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts iepriekš.

(38)

Uz šā pamata dempinga starpība tika šādi izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa samaksas:

AK Steel Corporation, Midltauna: 47,6 %

(39)

Attiecībā uz ASV, tā kā bija liecības par to, ka zināms eksportētājs apzināti nesadarbojās izmeklēšanas veikšanā, atlikusī dempinga starpība būtu jānosaka tikpat liela, cik liela ir noteikta augstākā starpība reprezentatīvu izstrādājumu veidu pārdošanā, ko veic Kopienas ražotājs, kurš ir sadarbojies izmeklēšanā, t. i., 60,6 % apmērā.

(40)

Normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar vispārējo metodoloģiju, kā izskaidrots 24. — 28. apsvērumā.

(41)

Tam vienīgajam GOES veidam, kur 80 % vai mazāk, bet vismaz 10 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū, kas bija pārdots pietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika noteikta pēc pārdošanas cenas vietējā tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu šim izstrādājuma veidam vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē IP laikā.

(42)

Pārējiem izstrādājumu veidiem, kuru pārdošanas apjomi vietējā tirgū nebija reprezentatīvi, normālā vērtība tika izveidota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālā vērtība tika izveidota, eksportēto izstrādājumu veidu ražošanas izmaksām, kas koriģētas ar saprātīgām procentos izteiktām pārdošanas izmaksām, pieskaitot vispārējās un administratīvās izmaksas (“SG&A izmaksas”) un saprātīgu peļņas starpību, pamatojoties uz faktiskiem datiem par līdzīga izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, ko veic izmeklēšanai pakļautais ražotājs eksportētājs, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(43)

Eksportētās preces Kopienā tika pārdotas gan tieši neatkarīgiem klientiem, gan izmantojot saistītu Šveices uzņēmumu. Minētajam uzņēmumam eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz atkalpārdošanas cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā.

(44)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Krievijas izcelsmes izstrādājumus, kurus importē Kopienā, nevar salīdzināt ar izstrādājumiem, kurus ražo Kopienā, kvalitātes atšķirību dēļ: tiek uzskatīts, ka ražotāja eksportētāja ražotajam GOES ir vairāk virsmas defektu un lielāki magnētiskie zudumi un tie zināmā mērā pieder pie citām klasēm. Tādēļ šis ražotājs eksportētājs pieprasīja korekcijas kvalitātes atšķirību dēļ.

(45)

Dempinga starpības aprēķināšanai tiek salīdzināti izstrādājumu veidi pēc to tērauda klasēm, kurām ir atšķirīgas magnētisko zudumu amplitūdas. Amerikāņu un krievu standarti ir salīdzināti ar Eiropas standartiem, ņemot vērā visas attiecīgās izstrādājumu īpašības. Turklāt tika salīdzināta pirmās klases materiālu ražošana un pārdošana. Tādēļ prasība pēc korekcijām kvalitātes atšķirību dēļ, ko izteica viens no ražotājiem eksportētājiem, tika noraidīta. To pašu metodoloģisko pieeju izmantoja, aprēķinot cenu samazinājumu, par ko izteiktas piezīmes 78.līdz 83. apsvērumā.

(46)

Normālā vērtība un eksporta cenas tika salīdzinātas, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu un izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, tika ņemti vērā atšķirīgie faktori, par kuriem apgalvo un kuri norāda, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Uz šāda pamata tiek pieļautas atšķirības kravu pārvadājumiem, apdrošināšanas, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām un saistītajiem maksājumiem par banku pakalpojumiem un netiešajiem nodokļiem. Tāpat, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tika izdarītas korekcijas gadījumos, kad eksporta tirdzniecība tika veikta caur saistītu uzņēmumu, kurš neatrodas Kopienā.

(47)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka aprēķinos ir pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, un pēc pārbaudes prasība tika pieņemta, un aprēķinos tika veikti pienācīgi labojumi.

(48)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra attiecīgā izstrādājuma veida, kuru eksportē uz Kopienu, vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar katra atbilstīgā attiecīgā izstrādājuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(49)

Salīdzinājums liecināja, ka tas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās izmeklēšanā, ir veicis tirdzniecību par dempinga cenām. Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa samaksa, ir šāda:

NLMK, Lipecka: 11,5 %

(50)

Tika noskaidrots, ka attiecīgā izstrādājuma tirdzniecība vietējā tirgū ir visumā reprezentatīva, bet nav veikta parastajā tirdzniecības apritē, jo izstrādājums būtiskos apjomos ticis tirgots par cenu, kas ir zemāka par vienas vienības izmaksām, šajā gadījumā vairāk nekā 90 % no tā apjoma, kas pārdots izskatītajos darījumos. Turklāt tika noteikts, ka vidējā svērtā pārdošanas cena vietējā tirgū ir zemāka nekā vidējās svērtās ražošanas izmaksas IP laikā.

(51)

Tā iemesla dēļ, ka ražotāja eksportētāja tirgotā attiecīgā izstrādājuma pārdošanas cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, lai noteiktu normālo vērtību, normālā vērtība bija jāizveido.

(52)

Normālā vērtība tika izveidota, pamatojoties uz paša eksportētāja pilnajām ražošanas izmaksām, t.i., ražošanas izmaksām, kurām pieskaita pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“SG&A” izmaksas), un saprātīgu peļņas starpību, pamatojoties uz faktiskiem datiem par līdzīga izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, ko veic izmeklēšanai pakļautais ražotājs eksportētājs, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(53)

Jāatzīmē, ka IP laikā Viz Stal savus pamata izejmateriālus, t.i., karstos velmējumus ruļļos vai stīpās, iepirka no diviem piegādātājiem: US Steel Kosice un Krievijas uzņēmumu Magnitogorsk. Izmeklēšanā par lieliem GOES, kas minēta 10. apsvērumā, tika noskaidrots, ka saistība starp pēdējo uzņēmumu un Viz Stal ir īpaši cieša un ka iepirkuma cenas no šā piegādātāja nevar uzskatīt par ticamām. Tādēļ ražošanas izmaksu un jo īpaši pamatizejvielu izmaksu noteikšanā, par pamatu ņēma tikai to lenšu cenu, kas bija iepirktas no nesaistītā Slovākijas ražotāja/piegādātāja US Steel Kosice. DAF cenai uz Slovākijas robežas pieskaitīja izmaksas transportam uz Jekaterinburgu, apdrošināšanas izmaksas un kredīta izmaksas, pamatojoties uz maksājuma nosacījumiem. Aprēķinu veicot šādā veidā, karstie velmējumi ruļļos veidoja 61,4 % no šā ražotāja eksportētāja kopējām GOES ražošanas izmaksām.

(54)

Pilnās ražošanas izmaksas katram attiecīgajam izstrādājumu veidam tika noteiktas pēc tērauda klases, biezuma un tā, vai attiecīgo izstrādājumu tirgoja kā veselu vai kā sagrieztu lentu, un pēdējā gadījumā bija jāņem vērā arī sagriešanas izmaksas.

(55)

Ražotājs eksportētājs nepārdeva attiecīgo izstrādājumu tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā. Visa tirdzniecība Kopienā tika veikta ar saistītu filiāļu starpniecību. Tādēļ, ievērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, tika izveidota eksporta cena, pamatojoties uz atkalpārdošanas cenām neatkarīgiem klientiem Kopienā. Tika veiktas korekcijas par visām izmaksām posmā starp importu un saistīto importētāju veikto atkalpārdošanu klientiem, ietverot SG&A izdevumus un pamatotu peļņas normu.

(56)

Nolūkā nodrošināt godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu un veicot salīdzinājumu tajā pašā tirdzniecības līmenī, tika veiktas pienācīgās korekcijas atšķirībām, par kurām ir apgalvots un kuras parāda, ka tām ir ietekme uz cenām un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Korekcijas gadījumos, kur tas bija attiecināms un pamatots, tika veiktas attiecībā uz transporta izmaksām, apdrošināšanu, kravu apstrādes izmaksām, banku maksājumiem, kredīta izmaksām un saistītiem banku maksājumiem, importa izmaksām un sagriešanas izmaksām.

(57)

Korekcijas sagriešanas izmaksām bija vajadzīgas, lai pienācīgi salīdzinātu GOES pēc tā, vai tos importē kā pilna platuma lentes, kuras pēc tam kā tādas pārdod Kopienā, vai tos importē kā pilna platuma lentes un pārdod Kopienā pēc sagriešanas, vai tos importē sagrieztus un kā tādus vai pēc turpmākas sagriešanas pārdod Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu.

(58)

Dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu noteica, pamatojoties uz katra izstrādājuma veida vidējās svērtās normālās vērtības un vidējo svērto eksporta cenu salīdzinājumu, kā noteikts iepriekš.

(59)

Attiecībā uz šā ražotāja eksportētāja eksportu uz Kopienu izmeklēšanā netika konstatēts dempings.

(60)

Pie secinājuma par to, ka Kopienā netiek veikts imports par dempinga cenām, nonāca gan attiecībā uz visu dažādo izstrādājumu veidu veselām, gan grieztām spolēm un līdz ar to tas attiecās gan uz platām, gan uz šaurām GOES.

(61)

Ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts, jo tie sniedza datus par visu zināmo importa apjomu Kopienā. Tika konstatēts, ka viens Krievijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās izmeklēšanā, veic preču tirdzniecību par dempinga cenām ar dempinga starpību 11,5 %, turpretim otrs ražotājs eksportētājs neveic preču tirdzniecību Kopienā par dempinga cenām. Atlikusī dempinga starpība tika noteikta tikpat augsta kā dempinga starpība tam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās izmeklēšanas veikšanā.

(62)

Kopienā seši ražotāji ražo GOES. Tie trīs Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, atrodas Vācijā, Francijā un Itālijā. Būtu jāatzīmē, ka šie trīs ražotāji pieder vienai grupai. Pārējie ražotāji atrodas Polijā, Čehijā un Apvienotajā Karalistē.

(63)

Izmeklēšanā tika secināts, ka šie seši ražotāji veido kopējo Kopienas ražošanas apjomu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(64)

Papildus trim (saistītajiem) Kopienas ražotājiem, kuri iesniedza sūdzību, vēl viens Kopienas ražotājs pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Tika konstatēts, ka šo četru uzņēmumu kopējais ražošanas apjoms veido apmēram 90 % no kopējā Kopienā saražotā attiecīgā izstrādājuma apjoma.

(65)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka šie četri Kopienas ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, kas turpmāk tiks dēvēta par “Kopienas ražošanas nozari”.

(66)

Kas attiecas uz abiem pārējiem Kopienas ražotājiem, viens nesniedza nekādas ziņas, bet otrs, kaut gan atbalstīja procedūru, nebija uzskatāms par daļu no Kopienas ražošanas nozares, jo tas sniedza tikai pamatinformāciju par saviem izstrādājumiem un pārdošanas apjomu.

(67)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū, ko veic (a) Kopienas ražošanas nozare, (b) pārējie Kopienas ražotāji, kuri arī sniedza vispārīgu informāciju, un (c) ko gūst no importa Kopienas tirgū no visām trešām valstīm, pēc Eurostat sniegtajiem ziņojumiem, kā arī ņemot vērā datus, ko iesniedza tie attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās izmeklēšanā.

(68)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Kopienas patēriņš veidojies šādi:

(69)

Vispirms laikā no 2000. līdz 2001. gadam Kopienas patēriņš pieauga par 8 %, bet pēc tam būtiski un pastāvīgi samazinājās par 15 %. Visā izmeklēšanas laikā patēriņš samazinājās par 8 %. Ilgstošo patēriņa kritumu skaidro ar pieprasījuma samazināšanos pakārtotajā rūpniecībā, t.i., no transformatoru ražotājiem, galvenokārt tādēļ, ka ir bijis mazāk jaunu rūpniecisku projektu, kuriem vajadzīgi elektriskie transformatori.

(70)

Komisija izskatīja, vai importa par dempinga cenām ietekmi no attiecīgajām valstīm būtu jāvērtē kumulatīvi, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 3. panta 4. punktā. Šajā pantā noteikts, ka importu vērtē kumulatīvi, ja dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un ja šādu novērtējumu var uzskatīt par atbilstīgu, ņemot vērā importēto izstrādājumu savstarpējo konkurenci un importēto preču un līdzīgu Kopienas preču konkurenci.

(71)

Būtu jāatzīmē, ka tika konstatēts, ka viens Krievijas ražotājs eksportētājs neveic preču importu par dempinga cenām. Tādēļ šā ražotāja eksportētāja importa apjoms netika ņemts vērā, pārbaudot, vai ir atbilstīgs kumulatīvs importa novērtējums.

(72)

Tika noskaidrots, ka dempinga starpības, kas noteiktas katras attiecīgās valsts importam, pārsniedz definēto minimālo apjomu. Turklāt importa apjoms no šīm valstīm par dempinga cenām nebija nenozīmīgs, t.i., ASV un Krievijai tas bija attiecīgi apmēram 10 % un 3 % no Kopienas patēriņa IP laikā.

(73)

Attiecībā uz konkurences nosacījumiem gan par dempinga cenām importēto izstrādājumu starpā, gan starp izstrādājumiem, kas importēti par dempinga cenām, un līdzīgu Kopienas izstrādājumu, tika konstatēts, ka GOES, ko pārdeva attiecīgās valstis, un izstrādājumi, ko pārdeva Kopienas ražošanas nozare, bija visos aspektos līdzīgi un tika izplatīti pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem. Izmeklēšana apliecināja, ka abu valstu importa cenām bija līdzīga tendence samazināties, īpaši pārbaudes laikposma otrajā pusē, un ka šīs cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares noteiktajām cenām. Tā rezultātā bija vērojams vispārējs cenas samazinājums GOES, ko pārdeva Kopienas ražošanas nozare.

(74)

Tādēļ tika secināts, ka imports par dempinga cenām ar izcelsmi attiecīgajās valstīs būtu jānovērtē kumulatīvi.

(75)

Šajā tabulā redzams, ka GOES importa apjoms no attiecīgajām valstīm Kopienā pārbaudes laikposmā ir vairāk nekā trīskāršojies.

(76)

(77)

(78)

Komisija ir pārbaudījusi, vai attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji IP laikā ir noteikuši cenas, kas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares noteiktajām cenām. Šīs analīzes nolūkā ražotāju eksportētāju noteiktās CIF cenas ir koriģētas līdz cenai uz Kopienas robežas pēc nodokļu nomaksas. Šīs cenas tad salīdzināja ar Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenām tajā pašā tirdzniecības līmenī un salīdzināmu izstrādājumu veidu līmenī.

(79)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs pieprasīja, lai, novērtējot cenu samazināšanu (un zaudējumu novēršanas robežu), korekcijas tiktu veiktas, ņemot vērā šā ražotāja eksportētāja ražoto un pārdoto GOES un Kopienas ražošanas nozares ražoto GOES kvalitātes atšķirības. Šis pieprasījums pamatojas uz to, ka tā paša veida GOES, ko saražojis šis ražotājs eksportētājs, būs zemāka kvalitāte nekā Kopienas ražošanas nozares saražotajām GOES.

(80)

Šajā ziņā vispirms būtu jāpiemin, ka šāda korekcija tiešām sākotnējā izmeklēšanā, t.i., 1996. gadā, tika veikta, bet izmeklēšanā attiecībā uz šo pasākumu pārskatu un pagarināšanu 2003. gadā sakarā ar termiņa beigšanos jau tika secināts, ka vairs nav nepieciešams veikt nekādas korekcijas par kvalitāti sakarā ar uzlabojumiem Krievijas ražotnēs (7).

(81)

Turklāt lietotājus lūdza no Krievijas importētas GOES salīdzināt ar Kopienas ražošanas nozares pārdotajiem izstrādājumiem, un neviens no lietotājiem, kas sadarbojās, neminēja nekādas būtiskas kvalitātes atšķirības. Tikai viens lietotājs minēja, ka Krievijas izstrādājumu kvalitāte ir nedaudz zemāka nekā Kopienas izstrādājumiem, bet šis lietotājs nepamatoja savu apgalvojumu. Šis lietotājs turklāt minēja, ka abi izstrādājumi ir pilnībā aizstājami un ka ir izvēlējies lietot Krievijas izstrādājumus būtiskās cenu atšķirības dēļ. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(82)

Pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju cenām, kas sadarbojās, noskaidrotās cenu samazinājuma starpības katrai valstij, izteiktas procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām, ir šādas:

(83)

Attiecībā uz Krieviju cenu samazinājuma starpība 6,1 % apmērā tika noteikta tam ražotājam eksportētājam, kuram netika konstatēta dempinga starpība. Otra proporcija attiecas uz otru ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās izmeklēšanā.

(84)

Ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu, Komisija pārbaudīja visus ekonomiskos faktorus un indikatorus, pēc kuriem varēja spriest par Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(85)

Ņemot vērā Kopienas ražotāju ierobežoto skaitu, kuri pieder divām grupām, un attiecīgos ražotājus eksportētājus, skaitļi, kas uz tiem attiecas, ir doti tikai indeksēta formā un vērtībās.

(86)

Kopā pārbaudes laikposmā Kopienas ražošanas apjomi samazinājās par 2 %. Precīzāk, ražošana vispirms laikā no 2000. līdz 2001. gadam pieauga par 4 %, un pēc tam no 2001. gada līdz IP laikam pastāvīgi kritās, t.i., bija vērojama samazināšanās par apmēram 5 %.

(87)

Izziņotie skaitļi par jaudu attiecas uz tehnisko jaudu, pretstatā teorētiskajai jaudai, kas norāda, ka ir veiktas korekcijas brīvdienām, sagatavošanās laikam, tehniskajai apkopei, un citiem gadījumiem, kad darbs parasti tiek pārtraukts, ko rūpniecības nozarē uzskata par normu. Ražošanas jaudas pieaugums 2001./2002. gadā bija paredzēts, lai panāktu atbilstību straujajam pieprasījuma pieaugumam 2001. gadā. 2003. gadā un IP laikā jauda atkal kritās, jo viens ražotājs nedaudz mainīja savu ražošanas procesu, kura rezultātā samazinājās tehniskā jauda. Uz šā pamata, pārbaudes laikposmā ražošanas jauda pieauga par 4 %. Kā parādīts 102. apsvērumā turpmāk, šāds pieaugums ir saistīts ar investīcijām, kas izdarītas, lai modernizētu šobrīd izmantotos ražošanas līdzekļus, uzlabojot to efektivitāti, un tādējādi to galvenokārt veido iekārtu nomaiņai paredzētie iepirkumi. Tāpat arī būtu jāatzīmē, ka jaudas pieaugums bija vērojams laikā, kad Kopienas ražošanas nozare vēl bija rentabla. Turklāt šīs investīcijas jāuzskata par reakciju uz pieaugušo pieprasījumu 2001. gadā, ņemot vērā naudas plūsmu, kas tobrīd bija pieejama Kopienā.

(88)

Jaudas izmantošanas līmeņa samazināšanās iemesls bija neliels ražošanas jaudas pieaugums vienlaicīgi ar ražošanas apjoma kritumu. Šīs samazināšanās apjoms pārbaudes laikposmā bija 5 procentu punkti.

(89)

Atsevišķus līdzīgā izstrādājuma veidus Kopienas ražošanas nozare ražo pēc īpaša pasūtījuma, tādēļ tie nav paredzēti krājumiem. Savukārt citus, vairāk standartizētus GOES veidus ražo regulāri, un to pārdošana ir atkarīga no tirgus situācijas attīstības pieprasījuma un cenu ziņā. Tādēļ ir skaidrs, ka kopējais krājumu pieaugums pārbaudes laikposmā norāda uz to, ka Kopienas ražošanas nozarei bija grūtības pārdot līdzīgā izstrādājuma standartizētākos veidus 2002. gadā, kad krājumi salīdzinājumā ar 2001. gadu pieauga par 46 %, un 2003. gadā, kad tie pieauga vēl par 3,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(90)

Krājumu samazināšanās (par 23,5 %) no 2003. gada līdz IP tiek skaidrota ar vispārēju pārdotās produkcijas pieaugumu tai laikā. Tomēr būtu jāatceras, ka IP neatbilst kalendārajam gadam, un tam var būt ietekme uz krājumu līmeņa salīdzināmību ar citiem gadiem. Pārbaudes laikposma beigās krājumu līmenis bija par 22 % augstāks nekā 2000. gadā.

(91)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū pārbaudes laikposmā samazinājās par 19 %, no apmēram [...] tonnām 2000. gadā līdz apmēram [...] tonnām IP. Pārdošanas apjoms vispirms no 2000. līdz 2001. gadam pieauga par [...] tonnām, t.i., par 9 %, bet pēc tam samazinājās par [...] tonnām (par 26 %) līdz IP beigām. Pārdošanas apjoma pieaugumu no 2003. gada līdz IP var skaidrot ar to, ka, lai atgūtu tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozare pazemināja pārdošanas cenas (skatīt turpmāk).

(92)

Visā pārbaudes laikposmā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8,2 procentu punktiem. Precīzāk, par spīti pārdošanas apjoma pieaugumam par 9 % no 2000. līdz 2001. gadam, Kopienas ražošanas nozare tik tikko spēja saglabāt savu tirgus daļu, kura šai laikā pieauga tikai par 0,5 procentu punktiem. Laikposmā no 2001. gada līdz IP, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8,7 procentu punktiem. Šī tirgus daļas samazināšanās notika laikā, kad patēriņš samazinājās par 15 %, tādējādi ir redzams, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās vairāk nekā patēriņš. Tajā pašā laikā attiecīgo valstu tirgus daļas pastāvīgi pieauga.

(93)

Vidējā vienas vienības pārdošanas cena vispirms 2001. gadā pieauga par 8,6 %, bet 2002. gadā palielinājās vēl par 2,6 %. Pēc tam Kopienas ražošanas nozare saskārās ar būtisku un ilgstošu cenu kritumu, kas bija īpaši jūtams no 2003. gada līdz IP, kad cenas samazinājās par 6,3 %. Šis cenu samazinājums bija vajadzīgs, lai Kopienas ražošanas nozare varētu paturēt savu tirgus daļu.

(94)

Tendence, kas redzama tabulā iepriekš, skaidri parāda nozīmīgu Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas samazināšanos pēc 2002. gada. Tas sakrita ar laikposmu, kad būtiski samazinājās cenas importa izstrādājumiem, kurus tirgoja par dempinga cenām, kas šo preču ražotājiem ļāva būtiski palielināt viņu tirgus daļu.

(95)

Spiediens uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām bija tik liels, ka 2003. gadā un IP tā nebija rentabla, kā paskaidrots turpmāk.

(96)

Turpmāk sniegtajā tabulā ir atspoguļota Kopienas vienības pārdošanas cenas attīstība salīdzinājumā ar atbilstīgām ražošanas izmaksām, ko galvenokārt veido izejmateriālu iegāde, t.i., karstie velmējumi ruļļos, kas vidēji ir apmēram 70 procenti no attiecīgā izstrādājuma kopējām ražošanas izmaksām:

(97)

2001./2002. gadā pārdošanas cenas vidēji ir pieaugušas vairāk nekā tām atbilstīgās izmaksas. Šajā laikposmā cenas pieauga paralēli izmaksām, un tādējādi tirdzniecība bija rentabla, kā parādīts zemāk. 2003. gadā cenas būtiski kritās, un rentabilitāte kļuva negatīva, par spīti tam, ka togad vidējās izmaksas samazinājās. Nelielo ražošanas izmaksu pieaugumu IP, ko galvenokārt veidoja izejmateriālu iegāde, nebija iespējams izpaust cenās, kuras turpināja stipri samazināties, tādējādi radot būtiskus zaudējumus. Cenu samazinājumu tādējādi papildināja cenu pieauguma apturēšana, t.i., Kopienas ražošanas nozares nespēja palielināt cenas, lai atspoguļotu izmaksu pieaugumu.

(98)

Dažu Kopienas ražotāju finansiālos rezultātus 2000. gadā būtiski ietekmēja uzņēmuma darbības sākšanas izmaksas un arī tehniskas problēmas, kas bija saistītas ar lielām investīcijām 1999. gadā sakarā ar ražošanas iekārtu. Attiecīgi tika ietekmēta kopējā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte. Tā kā 2000. gads bija netipisks, to nevar uzskatīt par reprezentatīvu atskaites punktu tendences pārbaudei. Kopienas ražošanas nozares veiktā pārdošana Kopienas tirgū kļuva rentabla 2001. un 2002. gadā, arī tādēļ, ka pieauga pieprasījums pakārtotajā rūpniecībā un pastāvēja apmierinošs cenu līmenis. Būtiskajam cenu kritumam pēc tam bija tieša negatīva ietekme uz rentabilitāti. Pārdošana Kopienas tirgū patiešām sāka nodarīt zaudējumus no 2003. gada, un zaudējumi IP pat sasniedza apmēram mīnus 5 % no apgrozījuma.

(99)

Šajā izmeklēšanā ienākums no ieguldījumiem (“ROI”) ir izteikts kā peļņa, kas noteikta kā ieguldījumu tīrās uzskaites vērtības procentuālā attiecība. Tā kā lielākā daļa uzņēmumu, ja ne visi uzņēmumi, kas ietilpst Kopienas ražošanas nozarē, aktīvi ražo un pārdod līdzīgo izstrādājumu, ienākums no ieguldījumiem ir noteikts, ņemot vērā stāvokli kopumā. Uz šā pamata tas visā pārbaudes laikposmā kopumā sekoja iepriekš norādītajai rentabilitātes attīstībai. Tas no 0 % 2000. gadā pieauga līdz apmēram 20 % 2002. gadā un tad pastāvīgi samazinājās līdz apmēram mīnus 30 % IP.

(100)

Ienākošās un izejošās naudas plūsmas neto starpība saimnieciskajā darbībā no apmēram EUR XX miljoniem 2000. gadā samazinājās līdz mīnus EUR XX miljoniem IP. Tā savu augstāko punktu sasniedza 2001. un 2002. gadā, bet pēc tam 2003. gadā strauji kritās un IP sasniedza zemāko atzīmi. Tā rezultātā Kopienas ražošanas nozare vidēji arvien vairāk ir spiesta aizņemties, lai spētu finansēt pašreizējo darbību un ieguldījumus.

(101)

Izmeklēšanā noskaidrojies, ka vairāku Kopienas ražotāju finansiālās grūtības ir negatīvi ietekmējušas to kapitāla pietiekamību. Kaut gan vairākums šo uzņēmumu ir kāda liela tērauda ražotāja daļa, kapitāla pietiekamība ne vienmēr ir izpildīta vēlamā līmenī, jo finanšu līdzekļus parasti šajās grupās piešķir visrentablākajām struktūrvienībām.

(102)

Kopienas ražošanas nozares kopējie ieguldījumi, kas saistīti ar līdzīgu izstrādājumu, no 2000. gada līdz IP samazinājās aptuveni par 50 %. Izmeklēšanā bija redzams, ka šai rūpniecības nozarei, lai saglabātu konkurētspēju, ir būtiski uzturēt zināmu ieguldījumu līmeni. Vairākums ieguldījumu tika veikti modernizācijas nolūkā, bet ieguldījumi jaudas palielināšanai bija nelieli. Tomēr būtu jāatzīmē, ka ieguldījumiem modernizācijas nolūkā parasti ir tendence nedaudz palielināt tehnisko jaudu vienkārši tādēļ, ka uzlabotas iekārtas ir efektīvākas un produktīvākas nekā iepriekšējās.

(103)

No 2000. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās par 8 %, bet Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms — par 20 %. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu, turpretim attiecīgā importa tirgus daļa tai pašā laikposmā pieauga par 12,8 procentu punktiem.

(104)

Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2000. līdz 2001. gadam bija stabils. Turpmākajos gados tas samazinājās, kā rezultātā salīdzinājumā ar pārbaudes laikposma sākumu nodarbināto skaits kopā samazinājās par 5 %.

(105)

Pārbaudes laikposmā darbinieka vidējā alga bija stabila un tādējādi zemāka par inflācijas līmeni. Ņemot vērā, ka pārbaudes laikposmā darbinieku skaits tika samazināts, kā redzams iepriekšējā tabulā, samazinājās arī kopējās algu izmaksas.

(106)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka produktivitāte, ko mēra pēc viena nodarbinātā saražotā apjoma gada laikā, vispirms no 2000. līdz 2001. gadam pieauga par 4 %, pēc tam no 2001. līdz 2002. gadam tā samazinājās par apmēram 2 %, bet 2003. gadā un IP atkal pieauga. Pārbaudes laikposma beigās produktivitāte bija par 3 % lielāka nekā laikposma sākumā novērotā. Produktivitātes pieaugumu var daļēji skaidrot ar ieguldījumiem, kuru mērķis bija uzlabot tobrīd lietoto iekārtu efektivitāti, kā norādīts 102. apsvērumā iepriekš.

(107)

Kas attiecas uz pastāvošās dempinga starpības apjoma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un cenas, par kādām tirgoja importētos izstrādājumus, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo īpaši pārredzamos tirgos, kas tādējādi ir ļoti jutīgi pret cenu svārstībām.

(108)

Kā paskaidrots iepriekš, pasākumi pret to Krievijas izcelsmes GOES importu, kuru platums ir lielāks nekā 500 mm, ir bijuši spēkā visā pārbaudes laikposmā. Tomēr tiek konstatēts, ka tie attiecas tikai uz daļu izstrādājuma, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, jo šī procedūra attiecas ne tikai uz visu platumu GOES no Krievijas, bet arī uz tiem GOES, kuru izcelsmes valsts ir ASV. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare ir tikai daļēji atguvusies, jo pēc tam tā saskārās arī ar pieaugošu visu platumu GOES importu par dempinga cenām no Krievijas un ASV.

(109)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas laikposma ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, un ka šīs izmaiņas būtu jāņem vērā analīzē, jo tiek apgalvots, ka tās padarītu pasākumu piemērošanu acīmredzami nevajadzīgu. Vēl precīzāk šie paziņojumi ir saistīti ar Kopienas ražošanas nozares līdzīgā izstrādājuma pārdošanas cenu pieaugumu, kā arī ar to, ka viens no ražotājiem, kurš iesniedza sūdzību, pēc izmeklēšanas laikposma beigām savu rūpnīcu slēdza.

(110)

Vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, informāciju par laikposmu pēc izmeklēšanas laikposma parasti neņem vērā. Tas jādara tāpēc, ka attiecīgos faktus jānosaka un jāpārbauda noteiktā laikposmā, lai iegūtu reprezentatīvus un ticamus izmeklēšanas rezultātus, un arī tāpēc, ka citādi pastāvētu iespēja izmeklēšanu nevajadzīgi pagarināt, pamatojot ar to, ka attiecīgā laikposmā, t. i., izmeklēšanas laikposmā savāktie fakti neatspoguļo turpmāko situāciju.

(111)

No pamatregulas formulējuma izriet, ka izmaiņas pēc izmeklēšanas laikposma beigām būtu jāņem vērā tikai tad, ja tās ir ārkārtējas dabas izmaiņas un patiešām padarītu pasākumu piemērošanu acīmredzami nevajadzīgu. Šādu pieeju ir apstiprinājusi arī Eiropas Pirmās instances tiesa (8).

(112)

Tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozare ir paziņojusi par cenu paaugstinājumu pēc izmeklēšanas laikposma beigām un ka šis cenu paaugstinājums ir bijis ārkārtējs, jo presē tas aprakstīts kā neraksturīgi liels.

(113)

Komisijas dienesti savāca faktiskos datus, un Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attīstība Kopienas tirgū ir parādīta turpmāk sniegtajā tabulā:

(114)

Iepriekš sniegtajā tabulā redzams, ka, ja arī cenas pēc izmeklēšanas laikposma beigām ir tiešam pieaugušas, tad šis cenu palielinājums ne tuvu nav neraksturīgi liels. Vidējā cena patiešām 2004. gada pēdējos trijos ceturkšņos, salīdzinot ar IP, pieauga par 5 %, bet cenas noteikti nav sasniegušas līmeni, kāds bija gadu iepriekš.

(115)

Turklāt, pat ja tiek uzskatīts, ka cenu palielinājums patiešām ir ārkārtējs, — šajā gadījumā ir konstatēts, ka tā nav — lai pārbaudītu, vai cenu paaugstinājums patiešām padarītu antidempinga pasākumus acīmredzami nevajadzīgus, būtu jāņem vērā arī citu Kopienas tirgū darbojošos tirgotāju cenu līmeņa attīstība pēc izmeklēšanas laikposma beigām, jo īpaši to tirgotāju darbība, kuri ir no attiecīgajām valstīm, kā arī izejmateriālu cenu svārstības. Attiecībā uz to netiek garantēts, ka tiks veikta detalizēta analīze, ņemot vērā, ka cenas ir sasniegušas tikai daļu no sava iepriekšējā līmeņa, kā parādīts iepriekš tabulā. Turklāt nav zināms, vai jebkurš cenu pieaugums būtu ilgstošs.

(116)

Svarīgāk ir atgādināt, ka zaudējumi, ko cietusi Kopienas ražošanas nozare, nav radušies tikai cenu līmeņa dēļ, bet to raksturo dažādu rādītāju pasliktināšanās. Tādēļ jebkurš iespējamais cenu paaugstinājums atsevišķi no citiem rādītājiem, pat ja tas būtu ārkārtējs un ilgstošs, nepadarītu pasākumu piemērošanu par nevajadzīgu, ja vienlaikus citi rādītāji līdzīgi nemainītos veidā, kas ietekmētu zaudējumu kopainu.

(117)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozares cenu paaugstinājums, kas varēja būt vērojams pēc izmeklēšanas laikposma beigām, nepadara pasākumu piemērošanu nevajadzīgu.

(118)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka tas, ka tiktu slēgts viens no ražotājiem, kurš pieskaitāms Kopienas ražošanas nozarei, nozīmētu, ka pasākumus nevajag piemērot, jo slēgšanas rezultātā būtiski samazinātos Kopienas ražošanas jauda, kas, iespējams, varētu būt par iemeslu GOES trūkumam Kopienas tirgū.

(119)

Attiecībā uz to ir atzīmēts, ka pamatregulas 6. panta 1. punktu par notikumiem laikposmā, kas seko izmeklēšanas laikposmam, nevar piemērot, lai noteiktu Kopienas intereses, uz ko attiecas pamatregulas 21. pants. Tādēļ ir izdarīta atsauce uz 174. apsvērumu, kur saistībā ar Kopienas interešu analīzi apspriests ražošanas jaudas jautājums.

(120)

Tomēr būtu jāapstiprina, ka ir izsludināta Itālijā esošā ražotāja rūpnīcas slēgšana un ka ražošana tajā no 2005. gada jūnija turpināsies ar samazinātu jaudu, turklāt gaidāms, ka tā paša gada septembrī to pārtrauks pavisam.

(121)

Turklāt, pat ja paredzētā rūpnīcas slēgšana būtu ārkārtējs ilgstošs notikums un tādēļ tā tiktu ņemta vērā analīzes kontekstā, tas tikai vēlreiz apstiprinātu iepriekšminētos konstatējumus par to, ka Kopienas ražošanas nozare izmeklēšanas laikposmā ir cietusi zaudējumus un ka šī riskantā situācija nav mainījusies pēc izmeklēšanas laikposma beigām.

(122)

Par spīti šā brīža antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz lieliem GOES no Krievijas, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis no 2000. gada līdz IP būtiski pasliktinājās. No Krievijas importētajiem lielizmēra GOES piemēroto pasākumu pozitīvo ietekmi patiešām mazināja tas, ka sākās visai plašs GOES imports par dempinga cenām no Krievijas un ASV. Pārbaudes laikposma sākumā šim importam bija daudz mazāka nozīme. Turklāt ir izdarīta arī atsauce uz 17. apsvērumu, kur izskaidrots, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas attiecās uz lieliem Krievijas GOES, tika apieti, sagriežot orientēta grauda struktūras elektrisko lokšņu tinumus divās vienādās daļās, kuru platums nepārsniedza 500 mm.

(123)

Pārbaudes laikposmā pārdošanas apjoms samazinājās par 19 %, saražotās produkcijas apjoms samazinājās par 2 %, būtiski palielinājās krājumi — par 18 %, bet tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem. Importa dempinga cenas bija zemākas nekā Kopienas ražotāju cenas, kuras nebija iespējams paaugstināt, lai atspoguļotu ražošanas izmaksu pieaugumu IP. Tā rezultātā 2003. gadā un IP ražošanas nozarei radās zaudējumi. Nodarbināto skaits un ieguldījumi pārbaudes laikposmā samazinājās attiecīgi par 5 % un 50 %.

(124)

Norādot vēl precīzāk, ekonomiskā situācija Kopienas ražošanas nozarē attīstījās šādi. 2001. gadā Kopienas tirgū bija vērojams lielāks pieprasījums un cenu pieaugums. Šajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare varēja arī palielināt savus pārdošanas apjomus tikpat lielā apmērā, kādā pieauga patēriņš un pārdošanas cenas. Tā rezultātā tirdzniecība bija rentabla, un ražošanas nozare varēja veikt ieguldījumus un nedaudz palielināt savu ražošanas jaudu. Par spīti tam, ka pārdošanas apjoms un tirgus daļa 2002. gadā samazinājās, Kopienas ražošanas nozare spēja uzturēt savu cenu nemainīgā līmenī un joprojām darboties rentabli, lai arī zemākā līmenī nekā 2001. gadā, ņemot vērā arī tajā laikā pieaugošās ražošanas izmaksas.

(125)

Pēc 2003. gada Kopienas ražošanas nozare vairs nespēja uzturēt cenas nemainīgā līmenī, un tās būtiski kritās, vienlaicīgi būtiski samazinoties pārdošanas apjomam un tirgus daļai. IP laikā cenas turpināja kristies, bet izmaksas bija relatīvi nemainīgas. Tā rezultātā ļoti stipri kritās rentabilitāte. Ar šādiem zaudējumiem turpmākā ražošanas nozares pastāvēšana ir apdraudēta. Pēc izmeklēšanas laikposma beigām būs jāslēdz rūpnīca, kas pieder vienam no Kopienas ražotājiem.

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta nozīmē.

(127)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgā izstrādājuma imports ar izcelsmi attiecīgajās valstīs par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka tos var klasificēt par būtiskiem. Tika pārbaudīti arī tādi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas tajā pat laikā varēja radīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiek saistīti ar importu par dempinga cenām.

(128)

Būtiskais importa par dempinga cenām pieaugums pārbaudes laikposmā, kas bija vairāk nekā trīskāršs, bija vērojams laikā, kad pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija, ko daži ražotāji tajā laikā izjuta kā pārdošanas apjomu kritumu par apmēram 20 %. Tā brīža pasākumi, tā kā tie attiecās tikai uz lieliem GOES no Krievijas, nevarēja pietiekami pasargāt Kopienas ražošanas nozari no ietekmes, ko radīja attiecīgais imports. Tas jo īpaši ir patiesi tad, ja ņem vērā iepriekš minēto būtisko visu platumu GOES importa pieaugumu, to skaitā arī to GOES pieaugumu, kuru izcelsmes valsts ir ASV, un to, ka pasākumi, kas attiecās uz lieliem GOES, dažreiz tika apieti, sagriežot loksnes, kā paskaidrots 17. apsvērumā.

(129)

Negatīvā ietekme, ko atstāja pastāvīgi pieaugošais imports par dempinga cenām, tikai pastiprinājās pēc 2002. gada, kad samazinājās Kopienas patēriņš. Faktiski laikā no 2002. līdz 2003. gadam izstrādājumi, kurus importēja par dempinga cenām, ieguva 5 procentu punktus no tirgus daļas, kamēr Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās apmēram par 7 procentu punktiem. Šādu pēkšņu strauju par dempinga cenām veikta importa pieaugumu var skaidrot ar būtisku atbilstīgo cenu samazinājumu tajā pašā laikposmā. Patiešām, tikai gada laikā cenas samazinājās no EUR 1 282 līdz EUR 1 049 par tonnu, t.i., apmēram par 15 %. Tā rezultātā atbilstīgajā laikposmā būtiski samazinājās Kopienas ražošanas nozares pārdotās produkcijas apjoms. Kaut gan Kopienas ražošanas nozare vispirms centās uzturēt nemainīgu vidējo cenu līmeni, cenas tik un tā samazinājās no EUR 1 254 par tonnu 2002. gadā līdz EUR 1 189 par tonnu 2003. gadā. Pēc tam tai nebija citas izvēles, kā vien pazemināt cenas, lai pārbaudes laikposmā uzturētu nemainīgu pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Tam tomēr bija tieša negatīva ietekme uz rentabilitāti, kas kļuva negatīva un IP laikā sasniedza mīnus 7,4 % no apgrozījuma.

(130)

Ņemot vērā to, ka ir skaidri noteikts, ka vienlaicīgi notika importa par dempinga cenām straujais pieaugums par pastāvīgi krītošām cenām, no vienas puses, un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma, tirgus daļas un pārdošanas cenu samazināšanās, kas radīja zaudējumus, no otras puses, tiek secināts, ka importam par dempinga cenām bija būtiska nozīme situācijā, kad Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīti zaudējumi.

(131)

Viena ieinteresētā puse apgalvoja, ka iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, bija ASV dolāra kursa izmaiņas attiecībā pret euro, kā rezultātā samazinājās cenas no ASV importētai produkcijai. Šī situācija bija izdevīga ASV importam, kas varēja iegūt lielāku tirgus daļu.

(132)

Turpmāk sniegtajā tabulā ASV dolāra kursa izmaiņas attiecībā pret euro salīdzinātas ar ASV izcelsmes attiecīgā izstrādājuma vidējām cenām:

(133)

No iepriekš sniegtajiem datiem redzams, ka nav skaidras korelācijas starp ASV dolāra kursa izmaiņām attiecībā pret euro un ASV izcelsmes attiecīgā izstrādājuma vidējām importa cenām. Laikā no 2000. līdz 2002. gadam importa cenas jau samazinājās par 21 %, kamēr valūtas kurss palika nemainīgs. Turklāt iepriekš sniegtie dati skaidri norāda, ka pārbaudes laikposmā attiecīgo vidējo importa cenu samazinājums (–42 %) bija daudz lielāks nekā valūtas kursa kritums (–21 %). Jo īpaši tas bija jūtams 2002./2003. gadā, kad vienas vienības vidējā importa cena samazinājās visbūtiskāk. Tādēļ tiek secināts, ka valūtas maiņas kursa ietekmi, ja tāda ir, nevar uzskatīt par būtisku iemeslu stāvoklim, kurā Kopienas ražošanas nozare cieš zaudējumus.

(134)

Iepriekš sniegtajā tabulā redzams, ka pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi izmeklēšanas laikposmā samazinājās gandrīz par 20 %. Tiem atbilstīgās tirgus daļas arī ir samazinājušās no 9,2 % 2000. gadā līdz 8,3 % izmeklēšanas laikposmā. Tādēļ, ņemot par pamatu pieejamo informāciju, tika secināts, ka pārējie Kopienas ražotāji bija situācijā, kas līdzinājās situācijai Kopienas ražošanas nozarē, un to darbība neradīja minētajai nozarei nekādus zaudējumus.

(135)

Viena ieinteresētā puse apgalvoja, ka zaudējumus, kas radās Kopienas ražošanas nozarei, daļēji var saistīt ar Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultātiem. Tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozare tīši samazināja pārdošanas apjomu vietējā tirgū par labu rentablam eksportam uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

(136)

Iepriekš sniegtajā tabulā redzams, ka Kopienas ražošanas nozare patiesi palielināja eksporta apjomus pārbaudes laikposmā un jo īpaši sākot no 2002. gada. Tomēr šis pieaugums drīzāk būtu jāvērtē, ņemot vērā par dempinga cenām veiktā importa straujo pieaugumu Kopienas tirgū laikā, kad samazinājās patēriņš un Kopienas cenas tika būtiski pazeminātas. Šajos apstākļos Kopienas ražošanas nozare reaģēja, mēģinot palielināt savu eksporta apjomu, lai ierobežotu kaitējumu.

(137)

Tiek arī atgādināts, ka Kopienas tirgus joprojām ir Kopienas ražošanas nozares dabīgais noieta tirgus. Faktiski 2001. gadā, kad stāvoklis Kopienas tirgū kļuva izdevīgs, Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomus vietējā tirgū un samazināja eksporta apjomus.

(138)

Turklāt būtu jāatzīmē, ka zaudējumus, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, neveidoja tikai pārdošanas apjomu samazinājums un zaudētā tirgus daļa Kopienas tirgū. Tos varēja raksturot arī ar spēcīgu cenu samazinājumu, kam par iemeslu bija importa dempings par tādām cenām, kuras bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares noteiktās cenas, un kā rezultātā radās ievērojami finansiālie zaudējumi. Šādu negatīvu ietekmi uz cenām noteikti nevar saistīt ar attiecīgā izstrādājuma eksporta apjomu pieaugumu. Tieši pretēji, tiek uzskatīts, ka eksporta apjomu pieaugums, iespējams, ir ļāvis Kopienas ražošanas nozarei gūt labumu no apjomīga ietaupījuma, tādējādi samazinot kopējās līdzīgā izstrādājuma izmaksas. Paredzēts, ka tad, ja nebūtu šāda eksporta pieauguma, zaudējumi būtu bijuši vēl ievērojamāki. Tādēļ tiek secināts, ka zaudējumus, kurus cietusi Kopienas ražošanas nozare, nevar saistīt ar to eksporta pieaugumu.

(139)

Imports virs dempinga cenām no Krievijas pārbaudes laikposmā pieauga par 66 %, kas atbilst tirgus daļas pieaugumam par gandrīz 3 procentu punktiem.

(140)

Tādēļ, pirmkārt, būtu jāatzīmē, ka šā importa pieaugums nebija tik izteikts kā pieaugums, kas konstatēts importam par dempinga cenām, kā norādīts 75. apsvērumā iepriekš. Otrkārt, tika arī konstatēts, ka cenu līmenis importam, kas nav imports par dempinga cenām, bija augstāks nekā importam par dempinga cenām. Patiešām, importam, kas nav imports par dempinga cenām, tika noteikta cenu samazinājuma starpība 6,1 % apmērā, bet importam par dempinga cenām cenu samazinājuma starpība svārstījās no 14,4 % un 26,6 %.

(141)

Šo iemeslu dēļ tiek secināts, ka jebkāda ietekme, kas importam virs dempinga cenām bija uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ir ierobežota un to nevar uzskatīt par noteicošo iemeslu stāvoklim, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(142)

Iepriekš sniegtajā tabulā norādīts, ka imports no citām trešām valstīm absolūtā un relatīvā ziņā ir samazinājies. Tajā pašā laikā atbilstīgā vidējā pārdošanas cena pieauga. Tādēļ tiek secināts, ka imports no citām trešām valstīm neveicināja zaudējumus, kas bija radušies Kopienas ražošanas nozarei.

(143)

Tirgū, kur samazinās pieprasījums, ir paredzams, ka visi tirgotāji, kas tajā darbojas, saskarsies ar pārdošanas apjomu samazināšanos. Tā notika Kopienas ražošanas nozarē. Tomēr šie apjomi pārbaudes laikposmā samazinājās vairāk nekā patēriņš. Pārbaudes laikposmā, kad Kopienas ražošanas nozares, pārējo Kopienas ražotāju un citu trešo valstu pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās, par dempinga cenām veiktā importa apjoms pieauga vairāk nekā trīs reizes un ieguva būtisku tirgus daļu. Kā parādīts zaudējumu analīzē, pieprasījums pārbaudes laikposmā samazinājās apmēram par 25 000 tonnām, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi kritās apmēram par 40 000 tonnām, bet imports no attiecīgajām valstīm pieauga apmēram par 30 000 tonnām.

(144)

Šajā kontekstā, pat ja pieprasījuma samazinājums būtu veicinājis Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazinājumu, tiek secināts — ja vispār ar šo faktoru var saistīt zaudējumus, kurus galvenokārt veido zaudētā tirgus daļa, cenu samazinājumu un stāvokli, kurā ražotāji cieš zaudējumus, tad tikai nelielā apmērā.

(145)

Visbeidzot tiek apstiprināts, ka būtiskos zaudējumus, kas radušies Kopienas ražošanas nozarei un kurus visspilgtāk raksturo pārdošanas apjoma, tirgus daļas un vienības cenas samazinājums, kā rezultātā pasliktinās rentabilitātes rādītājs, izraisīja attiecīgais imports par dempinga cenām.

(146)

Laiks, kad strauji pieauga importa apjomi, kurus tirgoja par dempinga cenām, nepārprotami sakrita ar laiku, kad samazinājās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Cenu samazinājums, ko izraisīja imports par dempinga cenām, bija īpaši jūtams no 2002. gada. Kopienas ražošanas nozare mēģināja uzturēt nemainīgu cenu līmeni 2003. gadā, bet tai nebija citas izvēles, kā vien sekot tam cenu līmenim, kāds bija noteikts importa izstrādājumiem, ko tirgoja par dempinga cenām, lai saglabātu noteiktu pārdošanas apjomu līmeni. Tā rezultātā izveidojās stāvoklis, kurā Kopienas ražošanas nozarei tika radīti zaudējumi.

(147)

Netika noskaidrots, ka citiem konstatētajiem faktoriem būtu bijusi ietekme uz iepriekš noteikto cēlonisko saikni, pat ņemot vērā šo faktoru iespējamo kopējo ietekmi. Patēriņa samazinājumam varētu būt ietekme uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu. Tomēr var pamatoti apgalvot, ka, ja nebūtu bijis strauji pieaugošā importa dempinga par zemām cenām, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nebūtu ietekmēts tādā apmērā, jo nebūtu samazinājusies tās tirgus daļa. Tiek secināts arī, ka importam virs dempinga cenām no Krievijas bija tikai ierobežota negatīva ietekme. Visbeidzot, ar ASV dolāra kursa izmaiņām attiecībā pret euro nevarēja skaidrot ASV ražotājiem noteikto augsto dempinga līmeni un Kopienas ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(148)

Tādēļ tiek secināts, ka tas imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, Kopienas ražošanas nozarei ir radījis būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(149)

Ir veiktas pārbaudes, vai par spīti secinājumiem par dempingu, zaudējumiem un cēloņiem nepastāvēja nepārvarami iemesli, kas varētu likt secināt, ka šajā gadījumā Kopienas interesēs ir nepiemērot nekādus pasākumus. Šajā nolūkā, kā arī ievērojot pamatregulas 21. panta 1. punktu, tika izskatīta iespējamā ietekme, kāda varētu būt pasākumu piemērošanai vai nepiemērošanai attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm.

(150)

Zaudējumu analīze ir parādījusi, ka godīgas tirdzniecības apstākļos Kopienas ražošanas nozare ir dzīvotspējīga un rentabla un ka nozarē ir veiktas investīcijas, lai saglabātu tās konkurētspēju. Tā bija 2001. un 2002. gadā, kad Kopienas ražošanas nozarei par labu nāca arī spēkā esošie antidempinga pasākumi pret lieliem GOES no Krievijas, un kad attiecīgā importa līmenis par dempinga cenām vēl nebija tik nozīmīgs kā IP.

(151)

Tiek konstatēts arī, ka 1999. gadā Kopienā šajā nozarē ir tikusi īstenota liela pārstrukturēšanas programma. Tajā laikā notikusī trīs sūdzības iesniedzēju apvienošanās bija paredzēta, lai izveidotu lielāku vienību, kas būtu konkurētspējīgāka un palielinātu investīcijas.

(152)

No 2002. gada pastāvīgais importa pieaugums par zemām dempinga cenām izraisīja vispārēju cenu samazināšanos Kopienas tirgū, kas radīja arī patēriņa kritumu. Kopienas ražošanas nozare sāka ciest zaudējumus un tādēļ kļuva ļoti neaizsargāta. Zaudējumi izvērtās tik lieli, ka Itālijā esošais ražotājs izsludināja pakāpenisku savas rūpnīcas slēgšanu. Tirgus izmaiņas Itālijā skaidri parāda, cik liela bija importa par dempinga cenām negatīvā ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(153)

Tādēļ ir svarīgi, lai cenas tiktu atjaunotas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz nenestu zaudējumus, lai ļautu visiem dažādajiem ražotājiem darboties Kopienas tirgū normālos godīgas tirdzniecības apstākļos. Tas ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūt apmierinošu rentabilitātes līmeni. Gadījumā, ja pasākumi netiktu piemēroti, nav izslēgts, ka Kopienas ražošanas nozarei būs jāslēdz vēl kāda rūpnīca.

(154)

Var secināt, ka jebkāda antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no sekām, ko radīja konstatētais zaudējumus nesošais imports par dempinga cenām.

(155)

GOES galvenokārt izmanto spēka/elektroenerģijas un sadales transformatoru ražošanā. Transformatoru ražošana ir labi iedibināta nozare, kura tradicionāli apkalpo lielos elektroenerģijas ražotājus. Transformatoru nozare kopumā pieder lieliem rūpniecības koncerniem, kuri darbojas vispasaules mērogā. Tomēr tirgū darbojas arī mazāki neatkarīgi uzņēmumi.

(156)

Attiecīgo izstrādājumu uzskata par būtisku vienību lietotāju izmaksās, jo GOES vidēji veido no 10 % līdz 30 % no kopējām transformatoru ražošanas izmaksām.

(157)

Pamatotas atbildes uz anketas jautājumiem, t.i., tādas, kurās iekļauta visa prasītā finanšu informācija, tika saņemtas no 16 lietotājiem. Daži citi lietotāji iesniedza arī rakstiskas piezīmes, bet nesniedza sīkāku informāciju. Saskaņā ar iesniegto finanšu informāciju lietotāji, kas sadarbojās, pārstāvētu apmēram 30 % no kopējā Kopienas patēriņa.

(158)

Lietotāji kopumā pauda savu viedokli par pasākumu piemērošanu. Pirmkārt, tika apgalvots, ka antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā attiecīgās valstis pārtrauktu importēt savus izstrādājumus Kopienā, un lietotāji tādēļ būtu atkarīgi no Kopienas ražošanas nozares, kura arī pati nonāktu strīdīgā monopolstāvoklī. Vēl tika apgalvots, ka pasākumu piemērošana radītu būtisku cenu pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu Kopienas lietotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar transformatoru ražošanas nozari ārpus Kopienas. Beidzot tika apgalvots, ka pasākumu piemērošanas gadījumā Kopienas ražošanas nozare nespētu pietiekami apgādāt Kopienas lietotājus.

(159)

Šajā stadijā, pirms sīkāk pievērsties lietotāju izvirzītajiem jautājumiem, lai pienācīgi novērtētu stāvokli Kopienas tirgū, būtu jāmin konkrēta pamatinformācija.

(160)

Būtu jāatzīmē, ka attiecīgā izstrādājuma ražotāju skaits pasaulē ir samērā ierobežots. Patiešām, pasaulē ir tikai 13 GOES ražotāji. Pa diviem ražotājiem ir Japānā, ASV un Krievijā, pa vienam Dienvidkorejā, Ķīnā, Brazīlijā, un seši ražotāji (no kuriem trīs ir saistīti) ir Eiropas Kopienā. Tādējādi Eiropas Kopiena ir tirgus, kurā ir visvairāk ražotāju. Japānas un ASV izplatītāju tīkls Kopienā ir sevišķi labi organizēts, jo šo valstu ražotājiem ir savi tehniskās apkopes centri un/vai saistīti importētāji ES. Turklāt izskatās, ka tikai trīs ražotāji pasaulē spēj piegādāt konkrētus attiecīgā izstrādājuma veidus ar augstu caurlaidību (apstrādātus ar lāzeru). Šie ražotāji atrodas ES, ASV un Japānā.

(161)

Tiek atgādināts, ka 1999. gadā trīs Kopienas ražotāji apvienojās vienā kontrolakciju sabiedrībā (ThyssenKrupp), lai izveidotu lielāku struktūru, kura būtu konkurētspējīgāka pasaules tirgū attiecībā pret pārējiem GOES ražotājiem. Tajā laikā Eiropas Kopiena šo apvienošanos sīki izanalizēja un apstiprināja.

(162)

Visbeidzot, izmeklēšanā atklājās, ka lietotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, IP kopā iepirka attiecīgi 10 % un 15 % GOES no tiem Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu ražotājiem, kuriem tika konstatēts dempings. Citiem vārdiem sakot, lietotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, galvenokārt paļāvās uz citiem piegādes avotiem: 75 % iepirkumu bija no avotiem, kuriem netika konstatēts dempings, apmēram 60 % iepirkumu tika veikti no Kopienas ražošanas nozares. Tikai viens lietotājs iepirka GOES vienīgi no tiem avotiem, kuriem tika konstatēts dempings, bet šis lietotājs nesen ir mainījis piegādātāju un izvēlējies Kopienas ražošanas nozares produkciju.

(163)

Ievērojot šo pamatinformāciju un ņemot vērā lietotāju pirmo apgalvojumu, ka tie kļūtu atkarīgi tikai no Kopienas ražošanas nozares piegādēm, vispirms būtu jāatceras, ka antidempinga maksājumu mērķis nav Kopienas tirgus slēgšana visam importam, bet gan godīgas tirdzniecības stāvokļa atjaunošana, novēršot zaudējumus radošā dempinga ietekmi. Nav sagaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm tādēļ tiks pārtraukts, tas turpināsies, bet ar tādu cenu līmeni, kas ir augstāks par dempinga cenām un nenodara zaudējumus.

(164)

Šis gadījums noteikti attiecas uz Krieviju, jo lielākajam Krievijas ražotājam eksportētājam, kas IP importēja apmēram 75 % no Krievijas ievesto izstrādājumu, netika noteikta dempinga starpība, bet otrajam ražotājam eksportētājam tika noteikta salīdzinoši ierobežota dempinga starpība 11,5 % apmērā. Ir ievietota arī atsauce uz turpmāk norādīto I. pozīciju, kur ieteikts, ka uz šīs izmeklēšanas konstatējumu pamata piemērotajiem pasākumiem būtu jāaizvieto šobrīd spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas attiecas uz lieliem GOES no Krievijas un kuri ir robežās no 14,7 % līdz 40,1 %. Citiem vārdiem sakot, Krievijas gadījumā tie antidempinga pasākumi, kas tiks noteikti pēc šīs izmeklēšanas, kopumā būs mazāk nozīmīgi nekā tie, kas jau ir spēkā.

(165)

Arī attiecībā uz ASV tiek paredzēts, ka imports turpināsies, ņemot vērā nepārtraukto pieprasījumu Kopienas tirgū pēc īpašiem attiecīgā izstrādājuma veidiem, kurus pasaulē ražo ierobežots skaits ražotāju.

(166)

Turklāt ir izdarītas atsauces uz 190. līdz 193. apsvērumu, kuri attiecas uz divu iesaistīto ražotāju eksportētāju piedāvātajām saistībām par pārdošanas cenām. Ar šīm saistībām ražotāji eksportētāji apņemas pārdot savus izstrādājumus Kopienas tirgū virs konkrēta cenu līmeņa, kas novērstu dempinga zaudējumus radošo ietekmi. Tādēļ ir sagaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm turpināsies.

(167)

Ir nepamatoti uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozare būtu monopolstāvoklī, ja antidempinga pasākumi tiktu piemēroti, jo sagaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm turpināsies, un joprojām pastāv arī citi iegādes avoti. Patiešām, turpināsies ne tikai imports no attiecīgajām valstīm, bet arī imports no citām trešām valstīm. Turklāt Kopienas ražošanas nozari veido vairāk nekā viens ražotājs, un tirgū aktīvi ir arī citi Kopienas ražotāji (kas nav daļa no Kopienas ražošanas nozares).

(168)

Dažas puses apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nonāktu monopolstāvoklī tieši saistībā ar konkrētiem īpašiem attiecīgo izstrādājumu veidiem, t.i., konkrētu izstrādājumu veidiem ar augstu caurlaidību, kurus pasaulē ražo ļoti ierobežots skaits ražotāju. Attiecībā uz to, pirmkārt, būtu jāpiemin, ka izmeklēšanā tika secināts, ka šīs antidempinga procedūras nolūkā visus attiecīgā izstrādājuma veidus uzskata par vienu izstrādājumu. Izmeklēšana, to skaitā Kopienas intereses analīze, tādēļ būtu jāveic par attiecīgo izstrādājumu vispār, nevis atsevišķi par konkrētiem īpašiem izstrādājumu veidiem.

(169)

Neatkarīgi no iepriekš minētā ir taisnība, ka attiecīgā izstrādājuma veidus ar augstu caurlaidību tiešām pasaulē ražo tikai ierobežots skaits ražotāju, t.i., viens ražotājs ASV, divi Japānā un viens Kopienā (skatīt iepriekš). Šajā sakarā tiek atgādināts, ka ir sagaidāms, ka šie piegādes avoti būs pieejami arī pēc pasākumu piemērošanas, to skaitā arī imports no ASV, kaut arī virs dempinga cenām vai par zaudējumus nenesošām cenām. Tādēļ var sagaidīt, ka arī attiecībā uz šiem īpašajiem izstrādājumu veidiem saglabāsies pietiekams konkurences līmenis.

(170)

Turklāt apgalvojumu, ka pasākumu piemērošana būtu pretēja Kopienas interesēm, jo tikai daži uzņēmumi ražo šos īpašos izstrādājumu veidus, nevar uzskatīt par pamatotu iemeslu, lai pieņemtu, ka viens no šiem ražotājiem, šajā gadījumā ASV ražotājs, pārdod savus izstrādājumus Kopienas tirgū par dempinga cenām, kas rada zaudējumus. Tiek atgādināts, ka šim uzņēmumam noteikta augsta dempinga starpība 47,6 % apmērā. Izmeklēšanā atklājās, ka lietotāji iepirka lielu daļu savu izstrādājumu, to skaitā augstas caurlaidības izstrādājumus, no Kopienas ražošanas nozares un ka pastāvīgais spiediens uz cenām, ko izraisījis imports par dempinga cenām, var būt par iemeslu rūpnīcu slēgšanai Kopienā. Ja nebūs antidempinga pasākumu, kas novērstu negatīvo ietekmi, kuru rada zaudējumus radošais dempings, nav izslēgts, ka lietotāji kļūs atkarīgi tikai no importa, kas noteikti kaitētu konkurencei un lietotāju nozarei.

(171)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgā izstrādājuma cenas Kopienas tirgū pieaugs, ja piemēros antidempinga pasākumus, būtu jāatzīst — tā kā pasākumu mērķis ir novērst zaudējumus nesošo dempingu, ir sagaidāms arī, ka pasākumu piemērošana tiešām varētu ietekmēt cenas, kas kopumā paaugstinātos. Tomēr ir sagaidāms, ka šī ietekme saglabāsies mērena.

(172)

Patiešām, saglabātos dažādi piegādes avoti, kurus neskars antidempinga pasākumi un kas nodrošinās konkurenci. Arī, kā minēts iepriekš, attiecībā uz Krieviju, ņemot vērā pasākumu līmeni, kuru noteiks šī izmeklēšana, un to, ka šie pasākumi aizvietotu pašreizējos pasākumus attiecībā uz lieliem GOES (skatīt 194. un 195. apsvērumu), antidempinga pasākumiem, kas pamatojas uz pašreizējiem konstatējumiem, kopumā būtu vājāka ietekme nekā tiem pasākumiem, kas bija spēkā IP. Patiešām, ja piemērotu tāda līmeņa pasākumus, kā noteikts pašreizējā izmeklēšanā par attiecīgā izstrādājuma importu no Krievijas Kopienā IP laikā, kopējie antidempinga maksājumi būtu četrreiz mazāks nekā tie maksājumi, kurus maksā šobrīd.

(173)

Attiecībā uz ASV, piemērojot mazāku maksājumu noteikumu, tiks atcelta tikai zaudējumus nesošā dempinga starpības daļa, un tas vidēji atgrieztu ASV importa cenu tādā līmenī, kas joprojām būtu zemāks par 2002. gada līmeni.

(174)

Būtu jāatspēko arī apgalvojums, ka antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā tirgū sāktos izstrādājumu trūkums. Patiešām, kā noteikts iepriekš, paredzams, ka, ja tiks ieviesti antidempinga pasākumi, imports jebkurā gadījumā turpināsies. Turklāt Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda ir lielāka nekā kopējais Kopienas patēriņš IP. Turklāt, ja Kopienas cenas atkal nosaka pietiekamā līmenī, sagaidāms, ka Kopienas ražošanas nozare, samazinot eksporta preču pārdošanas apjomus, atkal pārnesīs noietu uz vietējo tirgu.

(175)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Itālijas rūpnīcas slēgšana samazinātu Kopienas ražošanas nozares attiecīgā izstrādājuma kopējo ražošanas jaudu, tādējādi, iespējams, radot preču trūkumu Kopienas tirgū. Šis arguments tomēr ir neskaidrs, jo, lai novērstu turpmāku ražotņu slēgšanu nolūkā uzturēt ražošanas jaudu, drīzāk būtu jāaicina aizsargāt Kopienas ražošanas nozari no importa par dempinga cenām.

(176)

Turklāt būtu jāatzīmē, ka pat pēc izziņotās rūpnīcas slēgšanas Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda joprojām būs lielāka nekā Kopienas patēriņš IP un ka palikušie ražotāji ir iecerējuši veikt investīcijas, lai palielinātu ražošanas jaudu un turpmāk garantētu pietiekamu piedāvājumu Kopienas tirgū. Stāvoklis, kurā Kopienas tirgū tiktu atjaunota godīga konkurence un cenu līmenis, tādējādi nodrošinot Kopienas ražošanas nozarei apmierinošus ienākumus, noteikti veicinātu šādus ieguldījumus un Kopienas ražošanas nozares noieta pārnešanu uz Kopienas tirgu.

(177)

Visbeidzot būtu jāatzīmē, ka lielāko daļu iepriekš minēto apgalvojumu jau izvirzījuši lietotāji iepriekšējā izmeklēšanā, kas beidzās ar antidempinga pasākumu piemērošanu lielu GOES importam no Krievijas. Par spīti šiem apgalvojumiem, kurus toreiz visus noraidīja, jo tie tika uzskatīti par nepamatotiem vai netika konstatēts, ka tie būtu pret Kopienas interesēm kopumā, lietotāji pašreizējā izmeklēšanā nesniedza nekādus pierādījumus, ka minētajiem pasākumiem patiešām bijusi negatīva ietekme, kā toreiz apgalvoja. Tas norāda, ka ir sagaidāms, ka pasākumu ieviešanai pēc pašreizējiem konstatējumiem arī nebūs nozīmīga negatīva ietekme uz lietotāju nozari.

(178)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ var secināt — ja pasākumi tiks piemēroti, attiecīgā izstrādājuma lietotāji kopumā nebūs atkarīgi tikai no Kopienas ražošanas nozares, ka daudzos apstākļos cenu, par kādu lietotāji iepirks izstrādājumus, tieši neietekmēs nekādu pasākumu piemērošana, vai, ja ietekmēs, tad tikai mēreni, un ka nākotnē Kopienas tirgū kopumā GOES netrūks.

(179)

Tikai viens nesaistītais importētājs sadarbojās izmeklēšanā un iebilda pret pasākumu piemērošanu, apgalvojot, ka pasākumi liks tam izbeigt tirdzniecību ar attiecīgo izstrādājumu. Tā kā šis uzņēmums importēja visus GOES tikai no vienas no attiecīgajām valstīm, ir sagaidāms, ka pasākumu piemērošanai būs tieša ietekme uz šo importētāju. Tomēr šim importētājam tik un tā būs iespēja importēt arī citu piegādātāju izstrādājumus, kuri nav pakļauti nekādiem pasākumiem. Turklāt ir redzams, ka apmēram 75 % no šā importētāja apgrozījuma nav saistīti ar attiecīgo izstrādājumu. Ņemot vērā šos aspektus, tiek secināts, ka pasākumu ieviešanas negatīvā ietekme būs relatīvi ierobežota. Ņemot vērā faktu, ka neviens cits importētājs neapgalvoja, ka iespējamai pasākumu piemērošanai varētu būt negatīva ietekme, var secināt, ka importētāji kopumā neizjustu nozīmīgu ietekmi.

(180)

Būtu jāatzīmē, ka importētāju zemais sadarbības līmenis ir skaidrojams ar to, ka lietotāji galvenokārt importē GOES paši, tādēļ ir izdarīta arī atsauce uz iepriekš minētajiem secinājumiem.

(181)

Ir sagaidāms, ka pasākumu piemērošana Kopienas ražošanas nozarei dos iespēju atgūt rentabla pārdošanas darījuma apjomus Kopienas tirgū un iegūt lielāku tirgus daļu. Tika noteikts, ka importam par dempinga cenām bija būtiska ietekme pakāpeniskajā tā uzņēmuma rūpnīcas slēgšanā, kas ir daļa no Kopienas ražošanas nozares, un, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares slikto stāvokli kopumā, pastāv risks, ka, nepiemērojot pasākumus, citiem Kopienas ražotājiem būs jāslēdz dažas no savām ražošanas līnijām vai pat veselas ražotnes un jāatlaiž daļa darbaspēka. Kaut gan ir iespējams, ka pasākumu piemērošanai būs dažas negatīvas sekas tādā ziņā, ka lietotāju iegādēm palielināsies cenas, tiek uzskatīts, ka šīs sekas būs ierobežotas. Būtu arī jāņem vērā, ka tas ir arī lietotāju interesēs, lai tirgū, kuru vairs neizkropļo negodīga tirdzniecības prakse, būtu aktīvi dzīvotspējīgi un konkurētspējīgi Kopienas ražotāji.

(182)

Patiešām, ņemot vērā ierobežoto piegādes avotu izvēli pasaulē, tas ir arī Kopienas lietotāju interesēs, lai piegādes avotus Kopienā turpmāk nevājinātu imports par dempinga cenām, kura rezultātā varētu turpmāk samazināties Kopienas ražošanas nozares aktivitāte, tādējādi padarot GOES lietotājus arvien vairāk atkarīgus no importēta izejmateriāla.

(183)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, tā nodarītajiem zaudējumiem un Kopienas interesēm, būtu jāpiemēro pasākumi pret attiecīgā izstrādājuma importu no ASV un Krievijas.

(184)

Galīgo antidempinga pasākumu līmenim vajadzētu būt pietiekamam, lai novērstu importa par dempinga cenām nodarīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības. Aprēķinot tā maksājuma apmēru, kas vajadzīgs, lai novērstu zaudējumus nesošā dempinga sekas, tika uzskatīts, ka jebkuriem pasākumiem būtu jāļauj Kopienas ražošanas nozarei segt savas izmaksas un iegūt tādu peļņu pirms nodokļu aprēķina, ko varētu iegūt normālos konkurences apstākļos, t.i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(185)

Ņemot vērā pieejamo informāciju, iepriekš tika konstatēts, ka peļņas normu 5 % apmērā no apgrozījuma, kuru Kopienas ražošanas nozare sasniedza 2001. gadā, var uzskatīt par atbilstīgu līmeni, kādu Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegtu apstākļos, kurus neietekmē zaudējumus radošs dempings. Jāatzīmē arī tas, ka šis peļņas līmenis tika lietots zaudējuma starpības noteikšanai izmeklēšanā, kas noslēdzās ar to, ka attiecībā uz GOES ar platumu virs 500 mm tika piemēroti šobrīd spēkā esošie pasākumi. Toreiz vajadzīgo cenu palielinājumu, kā noteikts cenām, kas ir zemākas nekā aprēķinātās, ieguva, salīdzinot vidējo svērto importa cenu ar Kopienas ražošanas nozares zaudējumus neradošajām pārdošanas cenām Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada zaudējumus, ieguva, katra tā Kopienas ražošanas nozari veidojošā uzņēmuma pārdošanas cenu koriģējot ar peļņas un zaudējumu slieksni un pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu. Jebkuru starpību, kas izrietēja no šā salīdzinājuma, pēc tam izteica kā kopējās CIF importa vērtības procentuālo attiecību.

(186)

Ņemot vērā iepriekš minēto, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar mazāka maksājuma noteikumu galīgie antidempinga pasākumi būtu jāpiemēro Krievijas un ASV izcelsmes importam zemākās dempinga un zaudējumu starpības apmērā.

(187)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinātie galīgie maksājumi ir šādi:

(188)

Šajā regulā norādītās antidempinga maksājuma likmes, ko nosaka katram uzņēmumam atsevišķi, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādēļ tās atspoguļo stāvokli, kādā bija minētie uzņēmumi šīs izmeklēšanas laikā. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no maksājuma, ko valsts mērogā piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemēro tikai to attiecīgo valstu izcelsmes izstrādājumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tādējādi — konkrētas juridiskās vienības, kas minētas šīs regulas rezolutīvajā daļā. Importētie izstrādājumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā vienības, kas ir saistītas ar uzņēmumiem, kuru nosaukumi un adreses ir minētas, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(189)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piem., pēc izmaiņām vienības nosaukumā vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā ar, piemēram, izmaiņām nosaukumā vai ražošanas vai tirdzniecības vienību izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā veiks attiecīgus grozījumus, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(190)

Viens ražotājs eksportētājs ASV un viens Krievijā piedāvāja saistības attiecībā uz cenām saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(191)

Komisija uzskata, ka AK Steel Corporation un NMLK piedāvātās saistības var pieņemt, jo tās novērsīs zaudējumus radošo ietekmi, ko izraisa dempings. Turklāt regulārie un detalizētie ziņojumi, kurus uzņēmumi apņēmās sniegt Komisijai, ļaus efektīvi veikt pārraudzību, un Komisija uzskata, ka uzņēmumu struktūra pieļauj minimālu saistību apiešanas risku.

(192)

Lai nodrošinātu saistību efektīvu ievērošanu un uzraudzību pēc tam, kad saskaņā ar saistībām ir iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no maksājuma piešķir, uzrādot faktūru, kurā norādīta pielikumā minētā informācija, kas nepieciešama, lai muitas iestādes pietiekami sīki varētu pārliecināties par to, ka preču sūtījumi atbilst attiecīgajiem pavaddokumentiem. Ja šādu faktūru neiesniedz vai ja tā neatbilst muitā uzrādītajam izstrādājumam, būtu jāmaksā atbilstīga antidempinga maksājuma likme.

(193)

Aizdomu par minēto saistību pārkāpuma, to pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā var piemērot antidempinga maksājumu, ievērojot pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu.

(194)

Kā minēts šīs regulas 3. apsvērumā, ir konstatēts, ka starpposma pārskats tika ierosināts, lai būtu iespējams veikt jebkādus nepieciešamos grozījumus galīgajos antidempinga pasākumos, kurus piemēro lielu GOES importam no Krievijas, vai atcelt šos pasākumus. Tas tika darīts tāpēc, ka šie izstrādājumi ir starp tiem, uz kuriem attiecas procedūra attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importu.

(195)

Pamatojoties uz iepriekš izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem, izmeklēšanā noteica, ka pasākumi būtu jāpiemēro visu platumu GOES, kā aprakstīts 3. apsvērumā, kuru izcelsme inter alia ir Krievijā. Tādēļ tiek uzskatīts — tā kā šie pasākumi attiecas arī uz lieliem GOES, to pasākumu piemērošana, ko ievieš ar Padomes Regulu (EK) Nr. 151/2003, turpmāk vairs nav lietderīga un būtu attiecīgi jāatceļ,

a)

preces, ko deklarē un uzrāda muitas iestādēm, precīzi atbilst 1. panta 1. punktā aprakstītajam izstrādājumam,

b)

uzrādot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, dalībvalsts muitas dienestam tiek uzrādīta faktūru, kurā ietverti vismaz pielikumā minētie elementi, un

c)

preces, kuras deklarē un uzrāda muitai, precīzi atbilst faktūrā sniegtajam aprakstam.

27.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/27

(1)

2000. gada septembrī ar Regulām (EK) Nr. 1994/2000 (2) un 1993/2000 (3) Padome uzlika galīgos kompensācijas maksājumus no 1 % līdz 8,2 % un galīgos antidempinga maksājumus Taivanas izcelsmes stirolbutadiēnstirola termoplastiskā kaučuka (“SBS”) importam.

(2)

Ražotājiem un eksportētājiem Taivanā noteiktais galīgais antidempinga maksājums, izsakot procentos no CIF vērtības uz robežas, bija šāds:

(3)

2004. gada 28. maijā saskaņā ar 5. pantu pamatregulā, Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) izsludināja uzsākto antidempinga procedūru attiecībā uz Korejas Republikas (“Koreja”) un Krievijas izcelsmes SBS importu Kopienā.

(4)

Tajā pašā dienā Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (5) izsludināja starpposma pārskata uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu par galīgajiem antidempinga maksājumiem, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1993/2000 uzlikti Taivanas izcelsmes SBS importam.

(5)

Antidempinga izmeklēšana tika sākta sakarā ar sūdzību, ko 2004. gada 13. aprīlī ražotāju vārdā, pārstāvot 100 % SBS Kopienas produkcijas, iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“CEFIC” vai “sūdzētājs”). Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā izstrādājuma dempingu un par tā rezultātā radīto būtisko zaudējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(6)

Par pamatu starpposma pārskatam bija CEFIC pieprasījums, kurā bija liecības par notikušo dempingu un zaudējumu un par to, ka esošie pasākumi vairs nav pietiekami, lai dotu pretsparu dempingam, kas rada zaudējumus.

(7)

Par procedūras uzsākšanu Komisijas dienesti oficiāli informēja Korejas, Krievijas un Taivanas importētājus/tirgotājus un to apvienības, piegādātājus un lietotājus, kas bija zināmi kā iesaistītās personas, attiecīgos eksportētajvalstu pārstāvjus un Kopienas ražotājus, kas sūdzējās. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un procedūras sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Ņemot vērā sūdzībā un pieprasījumā uzskaitīto SBS importētāju Kopienā lielo skaitu, paziņojumos par izmeklēšanas uzsākšanu bija paredzēts zaudējuma noteikšanā izmantot importētāju izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(9)

Lai Komisijas dienesti varētu lemt, vai būtu nepieciešama paraugu ņemšana un, ja tā, lai varētu izraudzīties paraugu, visus importētājus lūdza paziņot par sevi Komisijai un, kā norādīts paziņojumā par uzsākšanu, nodrošināt pamatinformāciju par darbību, kas saistīta ar SBS paraugu ņemšanas laikposmā (no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam). Pēc ražotāju un eksportētāju iesniegtās informācijas izskatīšanas un sakarā ar nelielo skaitu atbilžu uz paraugu ņemšanas jautājumiem tika nolemts, ka paraugu ņemšana nav nepieciešama.

(10)

Komisija izsūtīja aptaujas lapas visām tai zināmajām iesaistītajām pusēm un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajos termiņos.

(11)

Atbildes tika saņemtas no viena Korejas ražotāja eksportētāja, viena Krievijas ražotāja un diviem ar to saistītiem Krievijas uzņēmumiem, četriem Taivanas ražotājiem, četriem Kopienas ražotājiem un četriem nesaistītiem importētājiem. Atbildes netika saņemtas no lietotājiem.

(12)

Komisijas dienesti pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radītos zaudējumus un Kopienas intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu tika izdarīti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās:

(13)

Izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgo izstrādājumu ražo tikai Krievijas uzņēmums JSC Voronezhsyntezkauchuk, bet JSC SIBUR galvenokārt nodarbojas ar realizāciju iekšzemes tirgū un izejvielu piegādi. Gazexport gandrīz visā izmeklēšanas laikposmā nodarbojies ar pārdošanu eksportam. Tādēļ šīs izmeklēšanas vajadzībām trīs saistītie Krievijas uzņēmumi tiks uzskatīti par vienu uzņēmumu, proti, “koncernu SIBUR”.

(14)

Ņemot vērā vajadzību tālāk izpētīt atsevišķus zaudējuma aspektus, cēloņsakarību un Kopienas intereses, jo īpaši saistībā ar mijiedarbību ar līdztekus notikušo starpposma pārskatu par antidempinga maksājumiem, ko piemēro Taivanas izcelsmes SBS, netika uzlikti antidempinga pagaidu pasākumi Korejas un Krievijas izcelsmes SBS importam. Tomēr visas personas tika informētas par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem, un tām tika dots laiks pēc informācijas paziņošanas iesniegt iebildumus, un to iesniegtās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika ņemtas vērā.

(15)

Komisijas dienesti turpināja pieprasīt un pārbaudīt visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai izdarītu galīgos konstatējumus, jo īpaši attiecībā uz SBS importu no Taivanas.

(16)

Pēc tam visas ieinteresētās puses tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt:

(17)

Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt iebildumus. Ieinteresēto personu iesniegtās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas, un vajadzības gadījumā atzinumi tika attiecīgi mainīti.

(18)

Dempinga un zaudējuma izmeklēšana notika no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“izmeklēšanas laikposms” jeb “IP”). Tendenču pārbaude zaudējuma analīzes kontekstā aptvēra laiku no 2000. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“apskatāmais laikposms”).

(19)

Attiecīgais izstrādājums ir stirolbutadiēnstirola termoplastiskais kaučuks, uz ko patlaban attiecas KN kodi ex 4002 19 00, ex 4002 99 10 un ex 4002 99 90.

(20)

SBS ir trīsbloku kopolimērs, kas sastāv galvenokārt no stirola monomēra un butadiēna. Tas var būt vai nu sauss, vai sajaukts ar eļļu, ja izgatavošanā tam pievienota eļļa. Bez tam tas var būt izgatavots dažādos veidos, ko var aprakstīt ar dažādām atšķirīgām specifikācijām, kā stirola attiecība pret butadiēnu, eļļas saturs vai ķīmiskā simetrija. Lai gan ir diezgan plašs iespējamais SBS veidu klāsts, tiem visiem ir vienādi pamata fizikālie raksturlielumi, un starp tiem nav krasu atšķirību. Pie tam visus SBS izmanto vienām un tām pašām vajadzībām, piemēram, bituma termiskajai pārveidei ceļu asfaltam vai jumta plēvēm, tehniskiem un apavu ražošanas maisījumiem, plastmasu modifikācijai un adhezīviem. Tādēļ šīs izmeklēšanas vajadzībām tie visi tiek uzskatīti par vienu izstrādājumu.

(21)

Pārbaudes apmeklējumos atklājās, ka viens no uzņēmumiem IP ievedis Kopienā stirolizoprēnstirola blokpolimēru (“SIS”). Tika uzskatīts, ka šis izstrādājums nav uzlūkojams par attiecīgo izstrādājumu. Patiešām, SIS fizikālā struktūra atšķiras no SBS, jo monomērs polimēra vidusblokā ir izoprēns, nevis butadiēns. Tādēļ tam nav tādas pašas fizikālās īpašības, un līdz ar to pašreizējā procedūra uz to neattiecas.

(22)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam izstrādājumam un SBS, ko izgatavo un pārdod iekšējā tirgū Korejā, Krievijā un Taivanā, kā arī SBS, ko Kopienā izgatavo un tirgo Kopienas ražošanas nozare, ir vienas un tās pašas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un galvenie izmantošanas veidi. Tādēļ šos izstrādājumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Turpmāk izklāstītā vispārīgā metodika tika piemērota visiem ražotājiem eksportētājiem Korejā, Krievijā un Taivanā. Tādēļ atzinumos par dempingu saistībā ar attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai konkrēti fakti attiecībā uz katru eksportētājvalsti.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisijas dienesti vispirms pārbaudīja, vai SBS pārdošanas apjomi, kurus iekšzemes tirgū pārdod katrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, ir reprezentatīvi, proti, vai šādu pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no ražotāja kopējā eksporta apjoma Kopienā. Komisijas dienesti attiecīgi noteica tos SBS veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi ar reprezentatīviem kopējiem pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar to veidu SBS, kurus pārdod eksportā uz Kopienu.

(25)

Par katru SBS veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod iekšzemes tirgū un kuri ir tieši salīdzināmi ar SBS veidu, ko pārdod eksportā uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta vajadzībām. Konkrēta SBS veida pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējie attiecīgā SBS veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā SBS veida kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportēja uz Kopienu.

(26)

Pēc tam Komisijas dienesti pārbaudīja, vai katra SBS veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot attiecīgo SBS veidu rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru, kas veikti ar nesaistītiem pasūtītājiem. Ja tā attiecīgā SBS veida pārdošanas apjomi, ko pārdod par neto realizācijas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, sastādīja vairāk nekā 80 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, ņemot par pamatu faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma cenām iekšzemes tirgū IP, neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi rentabla vai ne. Ja SBS veida rentablo pārdošanas darījumu apjoms bija līdz 80 % no minētā SBS veida kopējā pārdošanas darījumu apjoma vai ja attiecīgā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no attiecīgā veida rentablo pārdošanas darījumu apjomiem ar noteikumu, ka šie pārdošanas darījumu apjomi bija 10 % vai lielāka daļa no minētā SBS veida kopējā pārdošanas darījumu apjoma.

(27)

Ja kāda izstrādājuma veida rentablo pārdošanas darījumu apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā veida kopējo pārdošanas darījumu apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena iekšzemes tirgū nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai. Ja ražotāja eksportētāja pārdota konkrēta izstrādājuma veida cenas iekšējā tirgū nevarēja izmantot normālās vērtības noteikšanai, tika uzskatīts, ka piemērots pamats normālās vērtības noteikšanai ir konkrētā SBS veida aprēķinātā vērtība.

(28)

Tādējādi normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tika aprēķināta, eksportēto izstrādājuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (“TVA”) izmaksas samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu, ja nepieciešams, tās koriģējot. Tālab Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis iekšzemes tirgū, ir ticami dati.

(29)

Faktiskās iekšzemes tirgus TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopapjomu iekšzemes tirgū varēja novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomu uz Kopienu. Iekšzemes tirgus peļņas normu noteica pēc to izstrādājuma veidu pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Šim nolūkam piemēroja iepriekš izklāstīto metodoloģiju.

(30)

Visos gadījumos, kad attiecīgo izstrādājumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(31)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbilstīgas korekcijas tika izdarītas gadījumos, kad tās uzskatīja par racionālām, precīzām un ar pārbaudītiem pierādījumiem pamatotām.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu katram ražotājam eksportētājam vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu.

(33)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena Korejas ražotāja eksportētāja. Izmeklēšanā pierādījās, ka Korejas uzņēmuma kopējais pārdevums iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Bez tam uzņēmuma katra pārdotā SBS veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū reprezentēja 5 % vai vairāk no to salīdzināmo SBS veidu kopējā pārdošanas apjoma, kurus eksportē uz Kopienu, un līdz ar to bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(34)

Iekšzemes tirgus cenas normālās vērtības noteikšanai varēja izmantot divu veidu izstrādājumiem. Trijiem izstrādājumu veidiem normālajai vērtībai par pamatu tika ņemti tikai rentablie pārdošanas darījumi. Pieciem izstrādājumu veidiem mazāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli IP. Tādēļ šajos gadījumos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika izveidota, par pamatu ņemot katra ražotāja eksportētāja ražošanas pašizmaksu, kurai pieskaitītas pamatotas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņa. Šajā sakarā TVA izmaksu pamatā bija uzņēmuma TVA izmaksas, jo tā līdzīgā izstrādājuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punkta definējumam. Par peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu tika izmantota peļņa no pārdošanas iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(35)

Tā kā attiecīgais izstrādājums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenas noteica, balstoties uz cenām, kas samaksātas vai maksājamas par attiecīgo izstrādājumu, ja to pārdod eksportā uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(36)

Piemērotos un attaisnotos gadījumos tika izdarītas korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksām. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu uzņēmums pieprasīja un saņēma normālās vērtības korekciju sakarā ar nodokļa kompensāciju, pamatojoties uz to, ka bija jāizdara importa maksājumi par līdzīgo izstrādājumu, ja to patērēja eksportētājvalstī, bet tos atmaksāja, ja SBS tika pārdoti eksportam.

(37)

Uzņēmums pieprasīja arī korekciju atlaidēm par daudzumu. Pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmumam bija iespēja pierādīt, ka atlaides par daudzumu iespaido cenas. Tomēr tas nespēja pienācīgi noteikt varbūtējo atlaižu apmēru un pierādīt, ka tās ir tieši saistītas ar attiecīgo pārdošanas darījumu. Tādēļ šis pieprasījums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika noraidīts.

(38)

Noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(39)

Tā kā Korejas Kumho Petrochemicals dempinga starpība ir minimāla, t. i., mazāk nekā 2 %, lieta pret Koreju būtu jāizbeidz, neuzliekot pasākumus saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu.

(40)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim saistītiem uzņēmumiem un tika izskatītas kopā.

(41)

Izmeklēšanā pierādījās, ka visi Krievijas pārdošanas darījumu apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi un ka uz ES tika pārdots tikai viena konkrēta veida izstrādājums. Tika konstatēts, ka ir pietiekams attiecīgā SBS veida pārdošanas darījumu apjoms vietējā tirgū un ka šos apjomus var uzskatīt par reprezentatīviem. Bez tam tika konstatēts, ka uz EK eksportētais izstrādājuma veids tiek tirgots parastajā tirdzniecības apritē. Tādēļ normālās vērtības noteikšanai varēja izmantot faktiskās cenas iekšzemes tirgū.

(42)

Viens no SIBUR koncerna uzņēmumiem pats ražoja galvenās izejvielas butadiēnu un stirolu, un šīs vielas iepirka tikai iztrūkuma gadījumā. Tā kā tika sniegtas pretrunīgas ziņas par atsevišķu iepirkto izejvielu daudzumu attiecībā pret IP saražoto izejvielu daudzumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta un 18. panta noteikumiem Komisijas dienesti izmantoja pieejamos faktus, šai gadījumā lielāko iepirktās izejvielas daudzumu, par ko bija ziņojuši uzņēmumi, lai iegūtu izejvielu izmaksas, kas vajadzīgas ražošanas izmaksu noteikšanai. Tomēr pārskatītās kopējās ražošanas izmaksas nemainīja atzinumu, ka cenas iekšzemes tirgū ir atbilstīga bāze normālās vērtības noteikšanai.

(43)

Attiecībā uz darba dalījumu attiecīgo uzņēmumu starpā ražošanas izmaksas bija jānosaka, summējot ražojošā uzņēmuma JSC Voronezhsyntezkauchuk attiecīgās izmaksas un JSC SIBUR attiecīgās izmaksas.

(44)

Informēti par lēmumu neuzlikt pagaidu pasākumus, uzņēmumi pieprasīja koriģēt noteikto normālo vērtību, pamatojoties uz to, ka bija kļūdas pēc paziņojuši savas pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, iekļaujot tajās Krievijas PVN. Pārbaudes apmeklējuma laikā tika pārbaudītas viena uzņēmuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, un atklājās, ka paziņotas tīrās cenas bez nodokļiem. Attiecībā uz otru uzņēmumu, kas pārdod iekšzemes tirgū, pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pārbaudes apmeklējuma laikā nevarēja kārtīgi pārbaudīt, jo uzņēmums nespēja uzrādīt visus savus iekšzemes pārdošanas darījumus tajā laikā. Taču vēlāk ziņotās pilnīgās cenas iekšzemes tirgū tika pārbaudītas, izlases veidā izvēloties faktūras. Balstoties uz faktūrām, Komisijas dienesti nonāca pie secinājuma, ka uzņēmums ziņojis par savām attiecīgajām tīrajām cenām iekšzemes tirgū, bez nodokļiem. Pārējam pārdošanas darījumu apjomam vietējā tirgū Komisijas dienesti nevarēja laikus izdarīt tālāku pārbaudi attiecībā uz PVN. Ievērojot iepriekš teikto, pieprasījums tika noraidīts.

(45)

Tā kā attiecīgais izstrādājums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica, balstoties uz cenām, kas samaksātas vai maksājamas par attiecīgo izstrādājumu, ja to pārdod eksportam uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(46)

Tā kā visi pārdošanas darījumi notika par ražotāja cenām, korekcijas piemērotos un attaisnotos gadījumos tika izdarītas tikai attiecībā uz pārkraušanas un kredīta izmaksām.

(47)

Informēti par lēmumu neuzlikt pagaidu pasākumus, uzņēmumi pieprasīja korekcijas sakarā ar fizikālo īpašību atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, apgalvojot, ka to ražotais SBS esot zemākas kvalitātes nekā Kopienas ražošanas nozares izgatavotais izstrādājums. Pārbaudes apmeklējumā tika pārbaudīts un apstiprināts, ka ražotais un Krievijas iekšzemes tirgū pārdotais SBS ir tāds pats kā uz EK pārdotais. Tādēļ šis pieprasījums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika noraidīts.

(48)

Noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(49)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem SBS ražotājiem Taivanā. Atbildes parādīja, ka IP attiecīgo izstrādājumu uz EK eksportēja tikai tie divi uzņēmumi, kuri bija pakļauti individuāliem dempinga maksājumiem.

(50)

Attiecībā uz vienu uzņēmumu izmeklēšanā pierādījās, ka visi pārdošanas darījumu apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi un ka uz ES tika pārdots tikai viena konkrēta veida izstrādājums. Tika konstatēts, ka ir pietiekams attiecīgā SBS veida pārdošanas darījumu apjoms vietējā tirgū un ka šos apjomus var uzskatīt par reprezentatīviem. Bez tam tika konstatēts, ka uz EK eksportētais izstrādājuma veids tiek tirgots parastajā tirdzniecības apritē. Tādēļ normālās vērtības noteikšanai varēja izmantot faktiskās cenas iekšzemes tirgū.

(51)

Attiecībā uz otru uzņēmumu, kas sadarbojās, izmeklēšanā atklājās, ka kopējais pārdošanas darījumu apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Bez tam uzņēmuma astoņu pārdoto SBS veidu kopējais pārdošanas darījumu apjoms iekšzemes tirgū reprezentēja 5 % vai vairāk no to salīdzināmo SBS veidu kopējā pārdošanas darījumu apjoma, kurus eksportē uz Kopienu, un līdz ar to bija uzskatāms par reprezentatīvu. Tomēr viena veida SBS, ko pārdeva uz ES, nepārdeva iekšzemes tirgū.

(52)

Vietējā tirgus cenas normālās vērtības noteikšanai varēja izmantot astoņu veidu izstrādājumiem. Tādēļ izstrādājuma veidam, kuram pārdošana iekšzemes tirgū nebija konstatējama, Komisijas dienesti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu izveidoja normālo vērtību, par pamatu ņemot katra ražotāja eksportētāja ražošanas pašizmaksu, kurai pieskaitītas pamatotas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņa. Šajā sakarā TVA izmaksu pamatā bija uzņēmuma TVA izmaksas attiecībā uz to līdzīgā izstrādājuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū, kas bija reprezentatīvs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punkta definējumam. Par peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu tika izmantota peļņa no pārdošanas iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(53)

Tā kā attiecīgais izstrādājums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenas noteica, ņemot par pamatu cenas, kas samaksātas vai maksājamas par attiecīgo izstrādājumu, ja to pārdod eksportam uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(54)

Piemērotā un attaisnotā gadījumā tika izdarītas korekcijas attiecībā uz viena uzņēmuma transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, kredīta un komisijas izmaksām.

(55)

Pēc tam šis uzņēmums pieprasīja korekciju sakarā ar izmaksām pēc pārdošanas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta h) apakšpunktu, apgalvojot, ka īpašs garantijas pakalpojums piedāvāts tikai iekšzemes tirgū pārdotajiem izstrādājumiem. Pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmumam tika dota iespēja pieprasījumu pamatot, taču tas nespēja pierādīt, ka tiek sniegti kādi garantijas pakalpojumi. Tādēļ šis pieprasījums tika noraidīts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(56)

Turklāt šis uzņēmums pieprasīja korekciju sakarā ar valūtas pārrēķinu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Pieprasījuma pamatā bija fakts, ka uzņēmumam dažu eksporta darījumu tpārdošanas apjoms ir rēķinā norādītajā valūtā, un tā tiek mainīta vienīgi tad, kad kurss ir izdevīgs. Tomēr, tā kā grāmatvedības sistēmā izmantotais valūtas kurss bija vienāds ar atsevišķā eksporta darījuma dienas kursu un tādējādi atspoguļoja pārdošanas apjomu iekšzemes valūtā, nebija iespējams piešķirt korekciju sakarā ar spekulatīviem ieguvumiem no valūtas. Uzņēmums nevarēja pierādīt, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkta nosacījumi, tādēļ prasījums tika noraidīts.

(57)

Piemērotā un attaisnotā gadījumā tika izdarītas korekcijas attiecībā uz cita uzņēmuma transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas, iepakošanas un kredīta izmaksām.

(58)

Uzņēmums pieprasīja arī korekciju sakarā ar fizikālo īpašību atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, balstoties uz to, ka dažiem pārdotajiem izstrādājuma zemākas kvalitātes veida apjomiem uz ES nav ekvivalenta iekšzemes tirgū. Pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmumam bija iespēja pierādīt, ka iespējamās atšķirības fizikālajās īpašībās iespaido cenas un cenu salīdzināmību. Tomēr tas nespēja pierādīt, ka iespējamās atšķirības fizikālajās īpašībās pastāvīgi ietekmē cenu vai attiecīgā izstrādājuma izmantojumu salīdzinājumā ar augstākas kvalitātes SBS, ko pārdod iekšzemes tirgū. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(59)

Noteiktās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(60)

Sūdzību atbalstīja šādi Kopienas ražotāji:

(61)

Tā kā šie četri sadarbojošies sūdzētaji Kopienas ražotāji saražo 100 % no attiecīgā izstrādājuma Kopienas produkcijas, uzskatāms, ka šie sūdzētāji ražotāji pārstāv Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(62)

Kopienas patēriņu noteica, balstoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumu apjomiem Kopienas tirgū, pieskaitot visu importu no Korejas, Krievijas un Taivanas, kā arī aprēķinātu SBS importa daļu no citām trešām valstīm atbilstīgi attiecīgajiem KN kodiem, jo SBS reprezentē tikai daļu no šiem muitas kodiem. Šīs daļas pamatā bija sūdzībā izmantotā metodoloģija, jo nebija nekāda cita informācijas avota. Importu no Korejas, Krievijas un Taivanas noteica, ņemot par pamatu sadarbojošos ražotāju eksportētāju iesniegtos skaitļus, jo izmeklēšanā tika konstatēts, ka tie pārstav 100 % no attiecīgā izstrādājuma eksporta no attiecīgajām valstīm uz Kopienu.

(63)

Laikā no 2000. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās no 193 756 tonnām līdz 180 195 tonnām, proti, par 7 %. Tomēr Kopienas patēriņš 2002. gadā sasniedza maksimumu un tad krasi nokritās par 9 %.

(64)

Komisija pārbaudīja, vai Korejas, Krievijas un Taivanas izcelsmes SBS importa ietekme būtu jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(65)

Minētais pants nosaka — ja vienlaicīgi antidempinga izmeklēšanai tiek pakļauts kādas preces imports no vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu, un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtēšana kopumā ir vēlama, ņemot vērā importēto izstrādājumu savstarpējo konkurenci un importēto preču un līdzīgu Kopienas preču konkurenci.

(66)

Attiecībā uz Koreju un vienu Taivanas ražotāju eksportētāju izmeklēšanā tika atklāts, ka ir konstatējams minimāls dempings vai dempinga neesamība. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu minētie attiecīgie importi nebija kumulatīvi novērtējami. Turpretī, kā iepriekš norādīts, Krievijai un otrajam Taivanas eksportētājam, kurš sadarbojās, konstatētā dempinga robeža ir krietni virs minimālā līmeņa, un imports no minētajām valstīm nav maznozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, un kumulētā tirgus daļa sasniedz 5,3 %.

(67)

Lai noteiktu kumulatīvās novērtēšanas piemērotību, ievērojot abu uzņēmumu importēto izstrādājumu un importēto izstrādājumu un līdzīgā Kopienas izstrādājuma konkurences apstākļus, Kopienas dienesti izanalizēja eksportētāju izturēšanos tirgū importa apjoma un cenu tendenču aspektā.

(68)

Tika konstatētas līdzīgas importa apjoma tendences Taivanai un Krievijai, ar 77 % pieaugumu Krievijai un 151 % pieaugumu Taivanai laikā no 2001. gada, kas bija pēc pasākumu piemērošanas Taivanai, līdz IP. Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka nav ievērojamas atšķirības starp to Krievijas un Taivanas eksportētāju izturēšanos tirgū, par kuriem atklājās dempings, eksporta apjomu uz Kopienu tendenču aspektā.

(69)

Tika konstatēta arī līdzīga Krievijas un Taivanas ražotāju izturēšanās tirgū eksporta cenu aspektā. Faktiski šīs valstis samazināja savas attiecīgās vidējās SBS vienības pārdošanas cenas par 18 % un 6 % laikā no 2001. gada — pēc tam kad tika uzlikti pasākumi Taivanas importam un Krievijas imports sāka kļūt ievērojams — līdz IP beigām. Bez tam importam no abām valstīm tika noteikts vienāds cenu samazinājuma līmenis.

(70)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka importā no attiecīgajām valstīm Kopienā tiek izmantoti vieni un tie paši tirdzniecības kanāli, jo vairākumā gadījumu minētais imports tiek tirgots caur izplatītājiem, nevis pārdoti tiešajiem lietotājiem.

(71)

Bez tam, kā paskaidrots iepriekš, tika konstatēts, ka attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved no attiecīgajām valstīm un ražo Kopienas ražošanas nozare, ir vienādas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un tie ir uzskatāmi par vienādiem savstarpējas aizvietojamības un aizstājamības ziņā. Tādējādi tika konstatēts, ka attiecīgā izstrādājuma eksports no atbilstīgajām valstīm konkurē savā starpā un ar Kopienas ražošanas nozares saražotajiem SBS.

(72)

Ņemot par pamatu iepriekš teikto, tika secināts, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas attaisno Krievijas un Taivanas izcelsmes SBS importa kumulāciju.

(73)

SBS imports par dempinga cenām no Krievijas un Taivanas krasi pieauga no 2 834 tonnām 2000. gadā līdz 9 523 tonnām IP. Atbilstīgā tirgus daļa palielinājās no 1,5 % 2000. gadā līdz 5,3 % pārbaudes laikposmā.

(74)

Krievijas un Taivanas izcelsmes SBS importa par dempinga cenām vidējā svērtā cena laikā no 2000. gada līdz IP samazinājās par 12 %.

(75)

Lai noteiktu cenu samazinājumu, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kas nepieciešamības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., neietverot kravas pārvadājuma izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Aptaujās definēto dažādo SBS veidu cenas tika salīdzinātas ar pārdošanas cenām, ko prasīja eksportētāji, neietverot atlaides, un kas nepieciešamības gadījumā tika koriģētas pēc CIF cenas uz Kopienas robežas ar piemērotu korekciju, ievērojot muitošanas izmaksas un pēcimporta izmaksas.

(76)

Importētāji un Krievijas ražotājs apgalvoja, un to apstiprināja arī Kopienas ražošanas nozare, ka līdzīgajam Kopienas ražošanas nozares izstrādājumam kopumā ir augstāka kvalitāte nekā attiecīgajam no Krievijas importētajam izstrādājumam. Par pamatu ņemot konstatētos pierādījumus, tika uzskatīts, ka šī starpība kvalitātes ziņā attaisno paredzēto pielāgojumu 5 % apmērā, kas tika pievienots to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, CIF cenai uz Kopienas robežas.

(77)

IP laikā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija ap 15 % Krievijai un Taivanas ražotājam, kuram konstatēja dempinga cenas.

(78)

Novērtējot iepriekš minētos skaitļus, būtu jāpatur prātā, ka — lai gan tika izdarītas korekcijas kvalitātes sakarā — SBS no dažādiem avotiem ir lielā mērā savstarpēji aizvietojami un līdz ar to cena ir svarīgs kritērijs piegādes avota izvēlē. Tas pastiprina jebkura konstatētā cenu samazinājuma ietekmi.

(79)

Ražošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē aplūkojamajā laikposmā samazinājās par 4 %. Pēc pieauguma 2002. gadā ražošana samazinājās 2003. gadā un IP.

(80)

Ražošanas jauda tika noteikta, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozarei piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā tehniskos ražošanas pārtraukumus, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos daļa no jaudas tika izmantota citu izstrādājumu ražošanai tajās pašās ražošanas līnijās.

(81)

Aplūkojamajā laikposmā SBS ražošanas jauda saglabājās stabila. Patiešām, pēc neliela pieauguma 2001. un 2002. gadā tā 2003. gadā samazinājās līdz 2000. gada līmenim un palika tajā arī IP laikā.

(82)

Jaudas izmantojuma līmenis samazinājās par 4 procentu punktiem no 79 % līdz 75 %. Tā kā pati ražošanas jauda palika stabila, šis jaudas izmantojuma pazeminājums ir izskaidrojams vienīgi ar Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoma samazinājum

(83)

Pārskata laikposmā krājumi palielinājās par 60 %. Krājumu pieaugumam varētu būt divi iemesli: pirmkārt, pārdošanas apjoma samazinājums, otrkārt, jaunu saražotu SBS veidu klāsts, kam vajadzēja vairāk laika, lai tas nonāktu tirgū.

(84)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare ieguldīja apmēram 60 miljonus euro, galvenokārt tās bija mašīnas un iekārtas (ap 48 %) un pētniecības un attīstības projekti (23 %). Šie ieguldījumi bija nepieciešami galvenokārt ražošanas jaudas noturēšanai pašreizējā līmenī. Pēc krasa pazeminājuma 2001. un 2002. gadā ieguldījumi atkal pieauga 2003. gadā un IP, tomēr paliekot zem 2000. gada līmeņa. Pieaugums 2003. gadā un IP skaidrojams ar uzturēšanu un modernizāciju, kas vajadzīga attīstībai un tādu jaunu SBS veidu ieviešanai, kas nepieciešami Kopienas ražošanas nozarei, lai tā nezaudētu konkurētspēju. Bez tam ieguldījumu svārstīgumu var skaidrot ar atsevišķu iekārtu darba mūža cikliskumu. Aplūkojamajā laikposmā gada ieguldījumi samazinājās kopumā par 11 %.

(85)

Kopienas ražošanas nozares SBS pārdošanas darījumu apjoms Kopienas tirgū laikā no 2000. gada līdz IP samazinājās par 15 %. Tā kā Kopienas patēriņš aplūkojamajā laikposmā samazinājās tikai par 7 %, Kopienas ražošanas nozares krasā samazinājuma rezultāts bija ievērojams tirgus daļas zaudējums, kas nokritās no 89 % uz 82 %.

(86)

Kopienas ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena IP bija vairāk vai mazāk vienādā līmenī salīdzinājumā ar 2000. gadu, samazinoties tikai par 1 %. Faktiski Kopienas ražošanas nozarē vienības pārdošanas cena vispirms pieauga par 6 % laikā no 2000. līdz 2001. gadam, un pēc tam laikā no 2001. gada līdz IP pazeminājās par 7 %.

(87)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares vidējā svērtā rentabilitāte no neto apgrozījuma līdzīgā izstrādājuma pārdošanas darījumu apjomam Kopienas tirgū samazinājās no 2,2 % līdz 1,2 %. Vispirms tā strauji palielinājās no 2,2 % 2000. gadā līdz 9,3 % 2001. gadā, kas sakrita ar antidempinga un kompensācijas pasākumu uzlikšanu SBS importam no Taivanas, un pēc tam no 2001. gada pastāvīgi samazinājās.

(88)

Radītā naudas plūsma IP bija — 0,7 miljoni euro. 2000. gadā stāvoklis bija grūts galvenokārt tāpēc, ka bija augsts ieguldījumu līmenis. Tomēr Kopienas rūpniecības nozare spēja radīt pozitīvu naudas plūsmu 2001., 2002. un 2003. gadā. Tomēr naudas plūsmas stāvoklis krasi pasliktinājās laikā no 2002. gada līdz IP.

(89)

Peļņa no neto aktīviem par attiecīgo izstrādājumu aplūkojamajā laikposmā samazinājās par 5 %. Pēc sākotnēja pieauguma 0,3 % 2001. gadā un 2,8 % 2002. gadā tā strauji samazinājās līdz — 8,5 % 2003. gadā un — 11,2 % IP laikā.

(90)

Trīs no četriem Kopienas ražotājiem pieder lieliem naftas koncerniem, bet ceturtais 100 % ir ieguldījumu fonda īpašums. Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu Kopienas ražošanas nozarei nebija nekādu pretenziju vai norāžu par to, ka tai savā darbībā būtu problēmas piesaistīt kapitālu.

(91)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē aplūkojamajā laikposmā samazinājās par 7 %. Algas aplūkojamajā laikposmā saglabājās stabilas: kopējais algu apjoms mazliet pieauga par 1 %, kas ir ievērojami mazāk nekā Eiropas inflācijas temps minētajā laikposmā.

(92)

Kopienas ražošanas nozares ražīgums aplūkojamajā laikposmā pieauga par 4 %. Sīkās svārstības aplūkojamajā laikposmā ir tieši saistītas ar nodarbinātības attīstību. Šis pieaugums rāda, ka Kopienas ražotāji ne tikai koriģēja nodarbināto skaitu saistībā ar pārdošanas darījumu apjoma kritumu, bet arī spēja uzlabot viņu darba ražīgumu.

(93)

Kamēr no 2000. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās par 6 %, pārdošanas darījumu apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 15 %. Tādējādi aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumu apjoms samazinājās daudz straujāk nekā pieprasījums. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem.

(94)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa par dempinga cenām no Krievijas un Taivanas apjomu un cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(95)

Būtu jāatceras, ka daļā no aplūkojamā laikposma Kopienas ražošanas nozare cieta no importa par dempinga cenām un subsidēta importa no Taivanas. Kopienas ražošanas nozare zināmā mērā atguvās pēc antidempinga un kompensācijas pasākumu uzlikšanas 2000. gadā importam no Taivanas. Tomēr Kopienas ražošanas nozares stāvoklis atkal pasliktinājās pēc 2002. gada, kad ievērojami palielinājās imports no Taivanas, Krievijas un Korejas par cenām, kas bija zemākas par Kopienas cenām.

(96)

Importa par dempinga cenām no Krievijas un Taivanas kumulētie apjomi ir palielinājušies gan absolūtā, gan tirgus daļas izteiksmē, kas IP reprezentē kumulēto tirgus daļu 5,3 % apmērā. Turklāt importa par dempinga cenām no Krievijas un Taivanas vidējā svērtā cena aplūkojamajā laikposmā pazeminājās par 12 %. Šo pazeminājumu atspoguļo konstatētais cenu samazinājums.

(97)

Vairākums Kopienas ražošanas nozares zaudējumu rādītāju aplūkojamajā laikposmā ir uzrādījuši negatīvu attīstību, un tas norāda, ka ir zaudējumi. Lai gan Kopienas kopējais SBS patēriņš samazinājās par 7 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumu apjoms samazinājās par 15 % un tirgus daļa attiecīgi kļuva mazāka par 7 procentu punktiem. Ražošanas apjoms samazinājās par 4 %; ražošanas jauda nepieauga, un jaudu izmantošanas līmenis pazeminājās par 4 procentu punktiem. Aplūkojamajā laikposmā vidējā vienības pārdošanas cena samazinājās par 1 %, rentabilitāte no neto apgrozījuma — par 1,1 procentu punktu. Aplūkojamajā laikposmā pasliktinājās arī citi ar rentabilitāti saistītie rādītāji, piemēram, ienākums no neto apgrozījuma. Nodarbinātība samazinājās par 7 %, bet ražīgums pieauga par 4 %. Visbeidzot, vidējās algas palielinājās par 1 %, mazāk nekā Eiropas inflācijas tempi aplūkojamajā laikposmā.

(98)

Ņemot par pamatu iepriekš izklāstīto, tiek uzskatīts, ka Kopienas rūpniecības nozare ir smagā stāvoklī saimnieciskā un finanšu ziņā un ir cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika izpētīts, vai būtiskos zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, izraisījis attiecīgā izstrādājuma ar izcelsmi attiecīgajās valstīs imports par dempinga cenām. Bez tam saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu tika arī pārbaudīti citi zināmie faktori, kuri nav imports par dempinga cenām un kuri varētu būt radījuši zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo faktoru radīto zaudējumu nepareizi nesaista ar importu par dempinga cenām.

(100)

Aplūkojamajā laikposmā imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm palielinājās par 3,8 % tirgus daļā, bet šā importa cenas pazeminājās par 12 % un IP bija par 15,3 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas Aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare spēja noturēt cenas visai stabili, taču tas notika uz pārdošanas darījumu apjoma un tirgus daļas rēķina, kas savukārt iespaidoja tās rentabilitāti.

(101)

Tomēr, lai gan iepriekš minēto datu pirmanalīze varētu norādīt, ka imports par dempinga cenām ievērojami ietekmē stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, dziļāka izpēte to neapstiprina. Pirmkārt, ir tikai viena daļēja sakritība laikā starp Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un brīdi, kad visstiprāk bija sajūtama importa par dempinga cenām klātbūtne. Lai gan importa par dempinga cenām apjoms mazliet samazinājās laikā no 2001. līdz 2002. gadam un tad 2003. gadā spēji pieauga (+ 80 %), Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumu apjoms uzrādīja pakāpenisku samazināšanos visā aplūkojamajā laikposmā. Turklāt Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums notika tikai 2000.—2002. gadā, turpretim imports par dempinga cenām palielināja savu tirgus daļu visā aplūkojamajā laikposmā. Pieaugums īpaši spēcīgs bija 2003. gadā un IP, jo importa par dempinga cenām tirgus daļa mainījās no 2,5 % 2002. gadā uz 4,7 % 2003. gadā un 5,3 % IP. Tajā pašā laikposmā Kopienas ražošanas nozare mazliet palielināja savu tirgus daļu no 81 % 2002. gadā uz 82 % 2003. gadā un IP. Bez tam tiek piezīmēts, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte bija visaugstākā 2001. un 2002. gadā — laikā, kad mazinājās tās tirgus daļa. Rentabilitāte kritās tikai pēc tam. Visā šajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas saglabājās stabilas. Tiek atzīts, ka šīs cenas tika mazliet pazeminātas sākot no 2003. gada, jo Kopienas ražošanas nozare nevarēja kompensēt dažus izmaksu palielinājumus. Tomēr nespēju kompensēt šo izmaksu pieaugumu nevar vai tikai ļoti ierobežotā mērā var saistīt ar importu par dempinga cenām, jo īpaši tādēļ, ka būtu jāpiezīmē - imports par cenām, kas nav dempinga cenas, uzrādīja lielāku cenu samazinājumu nekā imports par dempinga cenām. Turklāt importa par dempinga cenām tirgus daļa vienmēr palika mazāka par 5,3 %, turpretim importam par cenām, kas nav dempinga cenas, tirgus daļa bija apmēram 12 %. Tas viss vedina domāt, ka iemesls importa spiedienam uz cenām galvenokārt ir imports par cenām, kas nav dempinga cenas.

(102)

Šādos apstākļos tika konstatēts, ka imports par dempinga cenām var būt radījis zināmu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām un negatīvi ietekmējis stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tomēr bez skaidras sakritības laikā starp to apjomu attīstību, tirgus daļu un cenām, kas ir importam par dempinga cenām, no vienas puses, un Kopienas ražošanas nozarei, no otras puses, bija grūti noskaidrot, kāds iespaids importam par dempinga cenām ir uz zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare. Tādēļ nebija iespējams secināt, ka importam par dempinga cenām būtu bijusi izšķirīga loma, radot zaudējuma situāciju Kopienas ražošanas nozarē.

(103)

Aplūkojamajā laikposmā SBS patēriņš Kopienā samazinājās par 7 %. Tas var būt daļēji iespaidojis stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, jo SBS ražošana ir kapitālietilpīga darbība, kurā pārdošanas darījumu apjoms tieši ietekmē rentabilitāti.

(104)

Tomēr patēriņa samazinājumu var uzskatīt tikai par vienu no vairākiem cēloņiem zaudējumam Kopienas ražošanas nozarē, jo tika pierādīts, ka imports no Korejas, Krievijas un Taivanas aplūkojamajā laikposmā palielinājās, līdz ar to pārņemot daļu no Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas.

(105)

Tika pētītas arī valūtas svārstības starp EUR un USD, jo vairākums importa uz EK darījumu no attiecīgajām valstīm tika veikti dolāros. EUR vērtība pret USD kopš 2002. gada vidus ir cēlusies, it sevišķi IP, tā sekmējot eksportu uz euro zonu šajā laikā. Uz šāda pamata viens eksportētājs un ieinteresētā puse apgalvoja, ka “uz dolāriem orientētā” darbībā šīs valūtas vērtības krišanās salīdzinājumā ar EUR ir būtiski iespaidojusi zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, un tādēļ ar to būtu jārēķinās.

(106)

Tomēr būtu jāpiezīmē, ka EUR revalvācija tajā pašā laikā mazināja zaudējumus, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, jo izejvielu cenas, kas veido apmēram 40 % no ražošanas izmaksām, starptautiskos preču tirgos tiek kotētas dolāros.

(107)

Turklāt Kopienas ražotāju eksports nesaistītām personām aplūkojamajā laikposmā palielinājās, bet attiecīgā izstrādājuma imports no ASV Kopienā samazinājās, liecinot, ka EUR vērtības celšanās pret USD pati par sevi nav noteicošs faktors Kopienas ražotāju tirgus daļas zaudējumam EK tirgū.

(108)

Secinājums — lai gan pirmajā mirklī var pieļaut, ka EUR vērtības pieaugums pret USD varētu būt pozitīvi ietekmējis SBS importu no attiecīgajām valstīm, valūtas svārstības arī līdzsvaroja zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare. Turklāt šis vērtības pieaugums neietekmēja pozitīvi importu no citām dolāra ietekmes valstīm, kas nav attiecīgās valstis, un arī neatturēja Kopienas ražotājus palielināt savu eksportu no Kopienas. Tādēļ netika uzskatīts, ka valūtas svārstībām būtu bijusi būtiska ietekme uz zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare. Vēl svarīgāk ir tas, ka zaudējuma analīze ņem vērā importa par dempinga cenām cenas un daudzumus, bet noteikti neņem vērā jautājumu, kāpēc imports par dempinga cenām noticis kādā noteiktā cenu līmenī. Tādēļ šķiet, ka valūtas kursu svārstību iespaids uz cenām importam par dempinga cenām pēc definīcijas parastos apstākļos nevar būt vēl viens no zaudējuma faktoriem.

(109)

Tika novērtēta ietekme, kāda importam par cenām, kas nav dempinga cenas, no Korejas un Taivanas ir uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Lai respektētu atsevišķu uzņēmumu sniegto ziņu neizpaužamību, dati ir sniegti kumulētā veidā.

(110)

Importam par cenām, kas nav dempinga cenas, no Korejas un Taivanas izrādījās identiskas tendences. Kumulētā veidā tas aplūkojamajā laikposmā pieauga par 56 % apjoma ziņā un 5,2 procentu punktiem tirgus daļas ziņā, IP sasniedzot 12,8 % tirgus daļu. Šā importa apjoms tādējādi bija 2,4 reizes lielāks nekā importa par dempinga cenām apjoms IP. Turklāt cenu samazinājuma starpība, ko varēja aprēķināt Korejas un Taivanas importam par cenām, kas nav dempinga cenas, bija lielāka (17,4 %) nekā importam par dempinga cenām (15,3 %). Šis būtiskais cenu samazinājums līdz ar ievērojamo importa par cenām, kas nav dempinga cenas, apjomu lielā mērā veicināja spiedienu uz cenām, kas tika novērots EK tirgū.

(111)

Uz šāda pamata tika secināts, ka Korejas un Taivanas importa par cenām, kas nav dempinga cenas, apjoma un cenas iespaids bija tāds, ka var uzskatīt, ka tas ir būtiski veicinājis zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, un ka importam par dempinga cenām no Krievijas un Taivanas bija mazāk svarīga loma nekā importam par cenām, kas nav dempinga cenas.

(112)

IP laikā Kopienā importam no visām citām trešām valstīm bija tirgus daļa 0,4 % apmērā, un tika secināts, ka tā iespaids uz zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, nav nozīmīgs.

(113)

Tika piezīmēts, ka izejvielu izmaksas aplūkojamajā laikposmā ir pieaugušas. Tas veicināja Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes kritumu. Tomēr Kopienas ražošanas nozare parasti cenšas izmaksu pieaugumu novirzīt uz pircējiem. Tā kā pastāvēja liels cenu spiediens no importa par cenām, kas nav dempinga cenas, un, iespējams, daudz mazākā mērā no importa par dempinga cenām, tas nebija iespējams. Turklāt Korejas un Taivanas ražotāji eksportētāji arī piedzīvoja savu izejvielu izmaksu pieaugumu līdzīgā līmenī kā Kopienas ražotāji. Tādēļ nevis pats izejvielu izmaksu pieaugums Kopienā, bet drīzāk importa spiediena uz cenu sakritība ar izmaksu pieaugumu atstāja negatīvu iespaidu uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti.

(114)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka izejvielu cenu svārstības Kopienā pašas par sevi nav faktors, kas radīja zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(115)

Fakti liek domāt, ka imports par dempinga cenām ir radījis zināmu cenu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām un tas ir veicinājis tās ciesto zaudējumu. Tomēr sīkāka analīze, jo īpaši ņemot par pamatu tendenču attīstību aplūkojamajā laikposmā, neļāva konstatēt cēloņsakarību, jo trūka skaidras sakritības laikā starp Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un importa par dempinga cenām ietekmi.

(116)

Konstatēja arī to, ka, ciktāl pastāv sakritība laikā starp importa par dempinga cenām no Krievijas un Taivanas pieaugumu apjoma un tirgus daļas izteiksmē, no vienas puses, un stāvokļa pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē, no otras puses, kas izpaudās kā tirgus daļas zaudējums un rentabilitātes kritums, tāda sakritība laikā pastāv arī attiecībā uz importu par cenām, kas nav dempinga cenas, kam aplūkojamajā laikposmā bija krasāks apjoma pieaugums nekā importam par dempinga cenām.

(117)

Turklāt importam par cenām, kas nav dempinga cenas, no Korejas un Taivanas IP bija ievērojami lielāks apjoms nekā importam par dempinga cenām, un tas nodrošinot ievērojami lielāku tirgus daļu (12,8 % pret 5,3 %). Bez tam gan imports par dempinga cenām, gan imports par cenām, kas nav dempinga cenas, izraisīja Kopienas cenu pazemināšanos, un imports par cenām, kas nav dempinga cenas, uzrādīja pat augstāku samazinājuma līmeni. Kopienas ražošanas nozare tādējādi saskārās ar intensīvāku konkurenci, ko radīja citu ražotāju/valstu imports par cenām, kas nav dempinga cenas, pastāvot taisnīgām cenām. Imports par cenām, kas nav dempinga cenas, līdz ar to bija dominējošais faktors, radot zaudējuma situāciju Kopienas ražošanas nozarei.

(118)

Tika arī konstatēts, ka patēriņa samazinājums ES veicināja zaudējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare.

(119)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šiem secinājumiem, argumentējot, ka citu faktoru ietekme neesot bijusi tāda, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu no Krievijas un Taivanas par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares ciesto zaudējumu. Tomēr, tā kā netika iesniegti argumenti, kas padarītu par nederīgiem vērtējumu un secinājumus 100.— 102., 103., 109.— 111. un 115.— 118. apsvērumā, tika nospriests, ka izvirzītie argumenti nav pietiekami, lai secinājumu mainītu.

(120)

Secinājums - lai gan imports par dempinga cenām var būt veicinājis zaudējumu, nebija iespējams konstatēt, ka, aplūkojot atsevišķi, tas ir radījis būtisku zaudējumu. Patiešām, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu tika izskatīti citi faktori, un zaudējumu varēja lielā mērā saistīt ar cenu, kas nav dempinga cenas, iespaidu un pieprasījuma sarukumu.

(121)

Veicot starpposma pārbaudi attiecībā uz Taivanu, tika arī izpētīts, vai mainītie apstākļi attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu dempinga jautājumā varētu tikt uzskatīti par ilglaicīgiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(122)

Tika izpētītas iespējamās iekšzemes cenu pārmaiņas Taivanas tirgū un SBS eksporta no Taivanas cenu pārmaiņas. Šajā sakarā atklājās, ka Taivanā attiecīgajam izstrādājumam ir būtisks iekšzemes tirgus un ka cenas iekšzemes tirgū ir pieaugušas salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, pat vairāk nekā izejvielu izmaksas.

(123)

Attiecībā uz SBS eksportu no Taivanas uz citiem tirgiem vispirms būtu jāpiezīmē, ka ES tirgus ir maza daļa no kopējā eksporta. Patiešām, izmeklēšana paradīja, ka sadarbojošies uzņēmumi 75 % savas SBS produkcijas pārdod vispāratzītos trešo valstu tirgos. Bez tam tika piezīmēts, ka eksporta cenas no 2002. gada līdz IP ir vienmērīgi izaugušas par apmēram 10 % un 15 %. Tādēļ nav sagaidāms, ka pasākumu izbeigšana attiecībā pret Taivanu būs par iemeslu būtiskam jauna dempinga riskam.

(124)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika secināts, ka mainījušos apstākļus attiecībā pret sākotnējo izmeklēšanu dempinga jautājumā nevar uzskatīt par ilglaicīgiem.

(125)

Ņemot vērā to, ka netika atklāts dempings attiecībā uz Korejas izcelsmes SBS importu un vienu uzņēmumu Taivanā un ka zaudējums, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, lielā mērā ir saistāms ar citiem faktoriem, piemēram, ar apjomiem un tā importa cenām, kas nav pārdots par dempinga cenām, un ar pieprasījuma sarukumu, nebija iespējams konstatēt pietiekamu cēloņsakarību starp dempingu un zaudējumu, ciktāl tas attiecas uz Krievijas un Taivanas izcelsmes importu par dempinga cenām. Antidempinga procedūra attiecībā uz Korejas, Krievijas un Taivanas izcelsmes SBS tādēļ būtu jāizbeidz saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. un 3. punktu,

27.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/42

(1)

Komisija 2004. gada 28. maijā ar paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz plakanu elektrotehniskā silīcijtērauda ražojumu ar orientētu graudu, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”) un Krievijā, importu Kopienā un par starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga maksājumu par noteikta veida elektrotehniskajām loksnēm ar orientētu graudu, kuru platums ir lielāks nekā 500 mm un kuru izcelsme ir Krievijā.

(2)

Ņemot vērā nepieciešamību izskatīt noteiktus izmeklēšanas aspektus un arī saikni ar iepriekš minēto starpposma pārskatu, nolēma turpināt izmeklēšanu, nepiemērojot pagaidu pasākumus.

(3)

Tādēļ Komisija attiecīgi turpināja izmeklēšanu par dempingu, kaitējumu un Kopienas interesi, un šīs izmeklēšanas gala atzinumi un secinājumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1371/2005 (3), ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus plakaniem elektrotehniskā silīcijtērauda ražojumiem ar orientētu graudu importam, kura izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijā (“galīgo maksājumu regula”).

(4)

Izmeklēšanā tika apstiprināti pagaidu atzinumi par kaitējumu radošo dempingu attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu ar izcelsmi Krievijā vai ASV.

(5)

Pēc galīgo atzinumu atklāšanas viens Krievijas (Novolipetsk Iron & Steel Corporation) un viens ASV eksportētājs ražotājs (AK Steel Corporation), kurš sadarbojās, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Ar šīm saistībām ražotāji eksportētāji piedāvāja pārdot attiecīgo ražojumu par cenu vai virs cenas, kas likvidētu dempinga kaitējošo ietekmi.

(6)

Uzņēmumi sniegs Komisijai regulāru un sīku informāciju par eksportu uz Kopienu, lai Komisija varētu efektīvi kontrolēt saistības. Turklāt šo uzņēmumu pārdošanas darbības struktūra ir tāda, ka Komisija uzskata, ka panākto saistību apiešanas risks ir ierobežots.

(7)

Ņemot vērā šo, uzskata, ka saistības ir pieņemamas.

(8)

Lai Komisija varētu efektīvi kontrolēt, kā uzņēmums ievēro savas saistības, kad tajās noteikto pieprasījumu laišanai brīvā apgrozībā iesniedz attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojumu no maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts rēķins, kurā norādīti vismaz tie informācijas elementi, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/2005 pielikumā. Šāda līmeņa informācija ir nepieciešama, lai arī muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt, vai sūtījums atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja kāds rēķins netiek iesniegts vai ja tas neatbilst muitā deklarētajam ražojumam, tā vietā maksājams attiecīgais antidempinga maksājums.

(9)

Saistību pārkāpšanas vai atsaukšanas vai to iespējamas pārkāpšanas gadījumā antidempinga maksājumu var piemērot atbilstoši pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktam,