10.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1300/2005

(2005. gada 3. augusts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 27/2005 attiecībā uz siļķēm, makrelēm, stavridām un jūrasmēlēm, kā arī kuģiem, kas nodarbojas ar nelegālu zveju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 27/2005 (2) 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(2)

2004. gada septembrī tika pieņemts Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas (IBSFC) ieteikums par 10 000 tonnām palielināt siļķu zvejas iespējas 3. pārvaldības apgabalā, kā rezultātā Somija iegūtu iespēju nozvejot papildus 8 199 tonnas siļķu. Šis ieteikums netika iekļauts Kopienas tiesību aktos. Tā rezultātā Somija savu kvotu 2004. gadam pārsniedza par 7 856 tonnām, jo papildus tonnas netika piešķirtas. Komisijas Regulā (EK) Nr. 776/2005 (2005. gada 19. maijs), ar ko pielāgo konkrētas zivju kvotas 2005. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai KPN un kvotu pārvaldei (3), Somijas kvota siļķēm 2005. gadam tika samazināta par 7 856 tonnām kvotas pārsniegšanas dēļ. Tādēļ Somijas kvota siļķēm 30. un 31. apakšvienībā ir jāpalielina par 7 856 tonnām, jo samazinājums ir saistīts ar faktu, ka IBSCF ieteikums netika iekļauts Kopienas tiesību aktos. Šis grozījums nepalielinās Somijas 2005. gadā nozvejojamo siļķu daudzumu.

(3)

Lai novērstu neatbilstošu ziņošanu, kopējā pieļaujamā nozvejā (KPN) makrelēm, kas ir noteikta pārvaldības apgabaliem IIa (ūdeņi, kas atrodas ārpus EK), Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV, ir jāiekļauj Vb EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi. Tādēļ jāizdara atbilstīgi grozījumi attiecībā uz pārvaldības apgabalu.

(4)	Lai novērstu neatbilstošu ziņošanu, KPN stavridām, kas ir noteikta pārvaldības apgabaliem Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV, ir jāiekļauj EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi, kā arī Vb starptautiskie ūdeņi. Tādēļ jāizdara atbilstīgi grozījumi attiecībā uz pārvaldības apgabalu.

(5)	Ievērojot jaunus zinātniskos ieteikumus, KPN jūrasmēlēm pārvaldības apgabaliem IIIa, IIIb, c, d (EK ūdeņi) var palielināt līdz 900 tonnām. Tādēļ jāizdara atbilstīgi grozījumi attiecībā uz KPN.

(6)	Lai pieļautu siļķu, makreļu un stavridu svēršanu pēc pārvešanas no izkraušanas ostas, 2005. gadā ir jāievieš papildu pasākumi.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas apspriežu, kas attiecas uz zvejniecību 2005. gadā, saskaņoto secinājumu protokolu, 50 000 tonnas no katras Puses attiecīgās Ziemeļjūras siļķu kvotas tās var zvejot otras Puses ūdeņos rajonos IVa un IVb. Šos daudzumus pēc Pušu lūguma var palielināt par 10 000 tonnām. Norvēģija ar 2005. gada 29. jūnija vēstuli ir lūgusi šādu palielinājumu. Kopiena 2005. gada 20. jūlijā ir iesniegusi tādu pašu pieprasījumu. Tādēļ ir lietderīgi ieviest šīs izmaiņas Kopienas tiesību aktos.

(8)

2005. gada maijā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) pieņēma ieteikumu iekļaut vairākus kuģus to kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un nereglamentētā zvejā. Ieteikumu par pasākumiem, kādi piemērojami šādiem kuģiem, pieņēma 2004. gada februārī. Ir jānodrošina šo ieteikumu ieviešana Kopienas tiesību sistēmā.

(9)	Piešķirot šim jautājumam neatliekamības statusu, jāpiešķir izņēmums līdz sešu nedēļu laikposmam, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem pievienotā protokola I daļas 3. punktā par valsts parlamenta lomu Eiropas Savienībā.

(10)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 27/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 27/2005 IA, IB un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. augustā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. STRAW

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp.

(3) OV L 130, 24.5.2005., 7. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 27/2005 pielikumus groza šādi:

IA pielikums:

Ierakstu par siļķēm zonas 30.–31. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

“Sugas

Siļķes

Clupea harengus

Zona

Apakšrajoni 30–31

HER/3D30.; HER/3D31

Somija

60 327

Zviedrija

11 529

71 856

KPN

71 856

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.”;

IB pielikums:

ierakstu par siļķēm IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu:

“Sugas

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona

IV uz ziemeļiem no 53° 30′ N

HER/4AB

Dānija

95 211

Vācija

57 215

Francija

20 548

Nīderlande

56 745

Zviedrija

5 443

Apvienotā Karaliste

70 395

305 557

Norvēģija

60 000 (2)

KPN

535 000

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/*04N-)

60 000”;

ierakstu par Atlantijas makrelēm IIa zonā (ūdeņi ārpus EK), Vb zonā (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā aizstāj ar šādu:

“Sugas

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona

IIa (ārpus EK ūdeņiem), Vb (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV

MAC/2CX14-

Vācija

13 845

Spānija

Igaunija

115

Francija

9 231

Īrija

46 149

Latvija

Lietuva

Nīderlande

20 190

Polija

844

Apvienotā Karaliste

126 913

217 477

Norvēģija

8 500 (3)

Farēru salas

3 322 (4)

KPN

420 000 (5)

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

	IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A-C
Vācija	4 175
Spānija	0
Francija	2 784
Īrija	13 918
Nīderlande	6 089
Apvienotā Karaliste	38 274
EK	65 240
Norvēģija	8 500
Farēru salas	1 002 ()
() Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.”;

ierakstu par jūrasmēlēm IIIa, IIIb, c, d zonā (EK ūdeņi) aizstāj ar šādu:

“Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

SOL/3A/BCD

Dānija

755

Vācija

Nīderlande

Zviedrija

900

KPN

900

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.”;

ierakstu par stavridām Vb zonā (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:

“Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

Vb (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV

JAX/578/14

Dānija

12 088

Vācija

9 662

Spānija

13 195

Francija

6 384

Īrija

31 454

Nīderlande

46 096

Portugāle

1 277

Apvienotā Karaliste

13 067

133 223

Farēru salas

4 955 (7) (8)

KPN

137 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

III pielikums:

9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Siļķu, makreļu un stavridu izkraušanas un svēršanas procedūras

9.1. Darbības joma

9.1.1.

Šādas procedūras attiecina uz Kopienas un trešo valstu kuģiem, kuri izkrauj Eiropas Kopienā un vienā izkraušanas reizē pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu vai to atiecīgu sajaukumu:

a)	siļķēm ICES apakšapgabalos I, II, IV, VI un VII, kā arī rajonos III a, un Vb;

b)	makrelēm un stavridām ICES apakšapgabalos III, IV, VI un VII, kā arī rajonā IIa.

9.2. Norādītās ostas

9.2.1.

Izkrāvumi, kas minēti 9.1. punktā, ir atļauti tikai norādītajās ostās.

9.2.2.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tā saraksta izmaiņas, kas nosūtīts 2004. gadā, par norādītajām ostām, kurās var notikt siļķu, makreļu un stavridu izkrāvums, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, ietverot jebkuru sugu daudzumu un 9.1.1. punktā minēto krājumu reģistrēšanas un ziņošanas noteikumus un nosacījumus katrā izkrāvuma reizē. Šīs izmaiņas nosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm šo informāciju, kā arī informāciju par ostām, ko norādījušas trešās valstis.

9.3. Ienākšana ostā

9.3.1.

Zvejas kuģa, kas minēts 9.1.1. punktā, kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 4 stundas pirms ienākšanas attiecīgās dalībvalsts izkraušanas ostā sniedz kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kuras ostā paredzēta izkraušana, šādu informāciju:

a)	osta, kurā kuģim paredzēts ieiet, kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs;

b)	paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

c)	uz kuģa esošo sugu dzīvsvara daudzums kilogramos;

d)	tas pārvaldības apgabals saskaņā ar šīs regulas I pielikumu, kurā tika iegūta nozveja.

9.4. Izkraušana

9.4.1.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesākas, iekams tā nav atļauta.

9.5. Zvejas žurnāls

9.5.1.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta, zvejas kuģa kapteinis pēc ierašanās ostā nekavējoties iesniedz atbilstīgo zvejas žurnāla lapu vai lapas, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Daudzumi, kuri paturēti uz kuģa, par kuriem ziņots pirms izkraušanas, kā minēts 9.3.1. punkta c) apakšpunktā, atbilst reģistrētajiem daudzumiem zvejas žurnālā pēc tā aizpildīšanas pabeigšanas.

Atkāpjoties no Regulas (EKK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz kuģa, ir 8 %.

9.6. Svaigu zivju svēršana

9.6.1.

Visi svaigu zivju pircēji nodrošina, ka saņemtie daudzumi tiek nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, pārvešanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas un pirmās pārdošanas paziņojumus.

9.6.2.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

9.7. Svaigu zivju svēršana pēc pārvešanas

9.7.1.

Atkāpjoties no 9.6.1. punkta, dalībvalstis var ļaut nosvērt svaigas zivis pēc to pārvešanas no izkraušanas ostas, ja zivis pārved uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk par 60 km no izkraušanas ostas, un:

a)	transporta līdzekli, ar kuru pārved zivis, no izkraušanas vietas līdz zivju svēršanas vietai pavada inspektors, vai

izkraušanas vietas kompetentās iestādes atļauj pārvest zivis ar nosacījumu, ka:

pirms transporta līdzeklis dodas prom no ostas, kurā tika izkrautas zivis, pircējs vai viņa pārstāvis kompetentajām iestādēm iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā ir norādītas zivju sugas un kuģa nosaukums, no kura šīs zivis izkrautas, transporta līdzekļa reģistrācijas numurs un informācija par galamērķi, kurā zivis tiks nosvērtas, kā arī paredzamais transporta līdzekļa ierašanās laiks galamērķī;

ii)	vadītājs i) apakšpunktā minētās deklarācijas kopiju glabā visu zivju pārvešanas laiku un galamērķī iesniedz to zivju saņēmējam.

9.8. Rēķins

9.8.1.

saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā, izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā Sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (9).

9.8.2.

Jebkurš šāds rēķins vai dokuments ietver informāciju, kas prasīta Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 3. punktā, kā arī zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šo rēķinu vai dokumentu iesniedz pēc pieprasījuma vai 12 stundu laikā pēc svēršanas pabeigšanas.

9.9. Saldētu zivju svēršana

9.9.1.

Visi saldēto zivju pircēji vai uzglabātāji nodrošina, ka izkrautie daudzumi tiek nosvērti pirms zivju apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, pārvešanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Jebkurš taras svars, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu konteineru svaram, kuros sveramās zivis ir iepakotas, var tikt atskaitīts no jebkura izkrautā daudzuma svara.

9.9.2.

Alternatīvi, saldēto, kastēs iepakoto zivju svaru var noteikt, reizinot vidējo reprezentatīvā parauga svaru, pamatojoties uz kastes saturu, kas izņemts no plastmasas iesaiņojuma, pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis apstiprināšanas nolūkā paziņo Komisijai jebkuras izmaiņas to paraugu ņemšanas metodoloģijā, kas apstiprināta Komisijā 2004. gadā. Izmaiņas apstiprina Komisija. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto izkraušanas deklarāciju un pirmās pārdošanas paziņojumu pabeigšanai.

9.10. Svēršanas iekārtas

9.10.1.

Izmantojot publiski pieejamas svēršanas iekārtas, zivju svērēji pircējam izsniedz svēršanas veidlapu, kurā ir norādīts svēršanas datums un laiks, kā arī transporta līdzekļa reģistrācijas numurs. Svēršanas veidlapas kopiju pievieno rēķinam, ko iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 9.8. punktu.

9.10.2.

Izmantojot privātas svēršanas iekārtas, tās apstiprina, kalibrē un apzīmogo kompetentās iestādes un uz tām attiecas šādas prasības:

zivju svērēji aizpilda numurētu svēršanas reģistru, kurā norāda:

i)	zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru;

ii)	transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, ja zivis pirms svēršanas ir pārvestas no izkraušanas ostas;

iii)	zivju sugas;

iv)	katras kravas svaru;

v)	svēršanas sākuma un beigu datumu un laiku;

b)	ja svēršanu veic uz transportiera lentes, ir jābūt ierīkotam uzskatāmam skaitītājam, kas reģistrē kumulatīvo kopējo svaru. Šādu kumulatīvo kopējo svaru reģistrē a) apakšpunktā minētajā reģistrā ar numurētām lapām;

c)	svēršanas reģistru un 9.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto rakstisko deklarāciju kopijas glabā trīs gadus.

9.11. Kompetento iestāžu pieeja

Kompetentajām iestādēm ir pilnīga un nepārraukta pieeja svēršanas sistēmai, svēršanas reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās tiek apstrādātas un glabātas zivis.

9.12. Salīdzinošās pārbaudes

9.12.1.

Kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvu pārbaudi, salīdzinot:

a)	katras sugas daudzumus, kas norādīti 9.3.1. punktā minētajā izkraušanas paziņojumā ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā;

b)	katras sugas daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā, ar daudzumiem izkraušanas deklarācijā vai 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā;

c)	katras sugas daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā ar daudzumiem 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā.

9.13. Pilna pārbaude

9.13.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai vismaz 15 % no izkrauto zivju daudzumiem un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļautas pilnai kontrolei, kas ietver vismaz turpmāko:

uzraudzība kuģa nozveju svēršanai pa zivju sugām. Gadījumā, ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu no kuģa, kas izvēlēts kontrolei. Saldēšanas tralera gadījumā saskaita visas kastes. Nosver reprezentatīvu kastu/palešu paraugu, lai iegūtu kastu/palešu vidējo svaru. Kastu paraugu ņemšana notiek arī saskaņā ar apstiprinātu metodoloģiju, lai iegūtu zivju vidējo tīrsvaru (bez iepakojuma, ledus);

papildus 9.12. punktā minētajām salīdzinošajām pārbaudēm, salīdzina:

i)	svēršanas reģistrā reģistrētos katras sugas daudzumus ar katras sugas daudzumiem, kas ir reģistrēti 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā;

ii)	rakstiskās deklarācijas, ko saskaņā ar 9.7.1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, ir saņēmušas kompetentās iestādes, ar deklarācijām, ko saskaņā ar 9.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu glabā zivju saņēmējs;

iii)	transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, kas ir uzrādīti 9.7.1. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētajās deklarācijās, ar tiem, kas ir uzrādīti svēršanas reģistros;

c)	ja izkraušanu pārtrauc, nepieciešama atļauja izkraušanas atsākšanai;

d)	pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc izkraušanas kuģī vairs nav zivju.

9.13.2.

Visas 9. punktā minētās pārbaudes dokumentē. Šos dokumentus glabā trīs gadus.

tiek pievienota šāda I daļa:

“I DAĻA

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA

Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un nereglamentētu zveju

Kuģi, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi tādu kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un nereglamentētā zvejā (NNN kuģi), ir uzskaitīti 5. papildinājumā. Šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

NNN kuģi, kas ierodas ostās, nedrīkst tajās izkraut vai pārkraut kravu, un tos pārbauda kompetentās iestādes. Šādās pārbaudēs izskata kuģa dokumentus, zvejas žurnālus, pārbauda zvejas rīkus, nozvejas daudzumu uz klāja un visus pārējos aspektus, kas attiecas uz kuģu darbībām NEAFC uzraudzības apgabalā. Informāciju par pārbaužu rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b)	zvejas kuģi, apgādes kuģi, degvielas kuģi, bāzes kuģi un kravas kuģi, kas ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm, nedrīkst palīdzēt NNN kuģiem, nedz arī piedalīties pārkraušanā vai kopīgā zvejā ar šajā sarakstā iekļautajiem kuģiem;

c)	NNN kuģi ostās nedrīkst saņemt krājumus, degvielu vai citus pakalpojumus;

d)	NNN kuģi nedrīkst saņemt atļauju zvejot Kopienas ūdeņos, un tos nedrīkst fraktēt;

e)	NNN kuģu zivju imports ir aizliegts;

f)	dalībvalstis nereģistrē NNN kuģus, kā arī aicina importētājus, pārvadātājus un citas iesaistītās nozares atturēties no pārrunām, kā arī no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas.

Komisija groza sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC sarakstam, tiklīdz NEAFC apstiprina jaunu sarakstu.”;

tiek pievienots šāds 5. papildinājums:

“III pielikuma 5. papildinājums

To kuģu saraksts, par kuriem NEAFC ir zināms, ka tie piedalās nelegālā, neizziņotā un ne reglamentētā zvejā

Kuģa nosaukums	Karoga valsts
FONTENOVA	Panama
IANNIS	Panama
LANNIS I	Panama
LISA	Dominikas sadraudzība
KERGUELEN	Togo
OKHOTINO	Dominikas sadraudzība
OLCHAN	Dominikas sadraudzība
OSTROE	Dominikas sadraudzība
OSTROVETS	Dominikas sadraudzība
OYRA	Dominikas sadraudzība
OZHERELYE	Dominikas sadraudzība”

(1) Izkrauts kā visa nozveja vai šķirots no nozvejas atlikuma, dalībvalstij ir jāinformē Komisija par to siļķu izkrāvumiem, atsevišķi pa ICES rajoniem IVa un IVb (zonas HER/04A. un HER/04B.).

(2) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā zvejotās nozvejas ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/*04N-)

60 000”;

(3) Var tikt zvejots tikai rajonos IIa, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IVa, VIId, e, f, h.

(4) No kā 1 002 tonnas var tikt zvejotas ICES rajonā IVa uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Farēru salu kvota 2 763 tonnu apjomā var tikt zvejota ICES rajonā VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) visu gadu un/vai ICES rajonā VIIe, f, h un/vai ICES rajonā IVa.

(5) Ziemeļu rajona KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Farēru salas.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

	IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A-C
Vācija	4 175
Spānija	0
Francija	2 784
Īrija	13 918
Nīderlande	6 089
Apvienotā Karaliste	38 274
EK	65 240
Norvēģija	8 500
Farēru salas	1 002 ()
() Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.”;

(6) Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.”;

(7) Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES apgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) un VIIe, f, h.

(8) Saskaņā ar kopējo kvotu – 6 500 tonnas – ICES apakšapgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) un VIIe, f, h.”;

(9) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).”

10.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1301/2005

(2005. gada 9. augusts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 10. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 9. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 9. augustā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	096	23,8
0702 00 00	999	23,8
0707 00 05	052	70,8
0707 00 05	999	70,8
0709 90 70	052	78,8
0709 90 70	999	78,8
0805 50 10	388	64,1
	524	54,6
	528	63,3
	999	60,7
0806 10 10	052	83,8
	204	57,3
	220	120,9
	624	164,6
	999	106,7
0808 10 80	388	75,5
	400	66,3
	508	66,5
	512	58,8
	528	66,4
	720	41,4
	804	71,4
	999	63,8
0808 20 50	052	108,7
	388	61,2
	512	13,1
	999	61,0
0809 20 95	052	320,1
	400	294,2
	404	269,6
	999	294,6
0809 30 10, 0809 30 90	052	101,8
0809 30 10, 0809 30 90	999	101,8
0809 40 05	508	43,6
	624	63,2
	999	53,4

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

10.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/17

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 8. augusts)

par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija MON 863), kas ir izturīgs pret kukurūzas sakņu tārpu, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2950)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/608/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvā 2001/18/EK noteikto procedūru dalībvalsts kompetentā iestāde ar rakstveida piekrišanu regulē tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem vai ģenētiski modificētu organismu kombinācijām vai satur tos.

(2)	Monsanto SA Vācijas kompetentai iestādei iesniedza paziņojumu par divu ģenētiski modificētu kukurūzas produktu (Zea mays L. līnija MON 863 un kukurūzas hibrīda MON 863 × MON 810) laišanu tirgū.

(3)	Paziņojums attiecas uz tādu kukurūzas graudu ievešanu un izmantošanu, ko izmanto tāpat kā pārējo kukurūzu, ieskaitot dzīvnieku barībā, bet ne pārtikā, izņemot no transformācijas pasākuma MON 863 iegūto šķirņu un hibrīdu MON 863 × MON 810 audzēšanu Kopienā.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 14. pantu Vācijas kompetentā iestāde sagatavoja novērtējuma ziņojumu, ko iesniedza Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Novērtējuma ziņojumā secināts, ka nav konstatēti iemesli, pamatojoties uz kuriem būtu jāliedz piekrišana kukurūzas MON 863, kā arī kukurūzas hibrīda MON 863 × MON 810 laišanai tirgū, ja vien ir ievēroti īpaši nosacījumi.

(5)	Pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes iebilda pret šā produkta laišanu tirgū.

(6)

Atzinumā, kuru 2004. gada 2. aprīlī pieņēma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), secināts, ka pēc visiem sniegtajiem pierādījumiem Zea mays L. līnija MON 863 paredzētās izmantošanas gaitā nevarētu negatīvi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja arī to, ka piekrišanas saņēmēja iesniegtā uzraudzības plāna apjoms atbilst paredzētajam MON 863 pielietojuma mērķim.

(7)

Attiecībā uz kukurūzas hibrīdu MON 863 × MON 810 Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde uzskata, ka datu izmantošana no abām kukurūzas līnijām MON 863 un MON 810 ir zinātniski pamatota, lai atbalstītu hibrīda MON 863 × MON 810 drošības novērtējumu, bet attiecībā uz nepieciešamību apstiprināt datus par paša hibrīda drošības novērtējumu tā pieprasa 90 dienu ilgu pētījumu ar žurkām par kukurūzas hibrīdu, lai pilnveidotu drošības novērtējumu. Tādējādi ir pabeigts tikai kukurūzas līnijas MON 863 drošības novērtējums.

(8)	Izskatot iebildumus saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, paziņojumā sniegto informāciju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, nav atklāti iemesli, kas liktu uzskatīt, ka Zea mays L. līnija MON 863 laišana tirgū negatīvi ietekmēs cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi.

(9)

Kukurūzai MON 863 ir jāpiešķir identifikācijas numurs, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (3) un Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2004, ar ko izveido sistēmu identifikācijas numuru izstrādei un piešķiršanai ģenētiski modificētiem organismiem (4).

(10)

Uz nejaušām vai tehniski neizbēgamām ģenētiski modificēto organismu pēdām produktos neattiecina marķēšanas un izsekojamības prasības saskaņā ar robežlielumiem, kas noteikti Direktīvā 2001/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (5).

(11)	Ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, nav nepieciešams noteikt īpašus nosacījumus paredzētajai produkta izmantošanai attiecībā uz minētā produkta apstrādi vai iesaiņojumu un uz konkrētu ekosistēmu, vides vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzību.

(12)	Pirms produkta laišanas tirgū jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu tā marķēšanu un izsekojamību visos tirgū laišanas posmos, tajā skaitā pārbaudes, kurās izmanto atbilstīgas noteikšanas metodes.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi nav saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu, un tāpēc Komisija ir iesniegusi Padomei šo pasākumu priekšlikumu. Tā kā pēc Direktīvas 2001/18/EK 30. panta 2. punktā paredzētā laikposma beigām Padome nav pieņēmusi ierosinātos pasākumus un nav arī izteikusi iebildumus attiecībā uz tiem, saskaņā ar 5. panta 6. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6), Komisijai jāpieņem šie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piekrišana

Neierobežojot citus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 258/97 un Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Vācijas kompetentā iestāde dod rakstveida piekrišanu saskaņā ar šo lēmumu laist tirgū 2. pantā identificēto produktu, par ko paziņoja Monsanto Europe SA (atsauce C/DE/02/9).

Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 19. panta 3. punktu saskaņojumā nepārprotami jānorāda piekrišanas nosacījumi, kas norādīti 3. un 4. pantā.

2. pants

Produkts

1. Ģenētiski modificētie organismi, ko paredzēts laist tirgū kā produktus vai produktu sastāvdaļas, turpmāk tekstā – “produkts”, ir kukurūzas (Zea mays L.) graudi ar palielinātu izturību pret kukurūzas sakņu tārpu (Diabrotica spp.) un ir iegūti no Zea mays šūnu kultūras līnijas AT824 (no inbreda kukurūzas līnijas AT nenobriedušiem dīgļiem), izmantojot elementārdaļiņu paātrināšanas tehnoloģiju ar MluI DNS restrikcijas fragmentu, kas izolēts no plazmīdas PV-ZMIR13.

Produktam ir turpmāk minētās DNS sekvences divās kasetēs:

kasete 1:

modificēts cry3Bb1 gēns, ko iegūst no Bacillus thuringiensis subsp. kumamotoensis, kas ir izturīgs pret kukurūzas sakņu tārpu Diabrotica spp., ko regulē ar 4AS1 promotoru no ziedkāpostu mozaīkas vīrusa, wtCAB translācijas veicinātāja sekvenci no kviešiem (Triticum aestivum) un transkripcijas veicinātāja intronu ract1 no rīsu aktīna 1 gēna (Oryza sativa) un terminatora sekvencēm tahsp 17 3’ no kviešiem;

b)	kasete 2: nptII gēns no E. coli, kas ir izturīgs pret aminoglikozīdiem kanamicīnu un neomicīnu, ko regulē ar 35S ziedkāpostu mozaīkas vīrusa promotoru un NOS 3’ terminatora sekvencēm no Agrobacterium tumefaciens, kā arī ar nefunkcionālo nošķelto ble gēnu no E. coli.

2. Piekrišana jādod attiecībā uz graudiem, kuri iegūti, krustojot MON 863 kukurūzas līniju ar citu tradicionāli audzētu kukurūzu.

3. pants

Nosacījumi laišanai tirgū

Produktu var izmantot tāpat kā jebkuru citu kukurūzu, izņemot audzēšanu un lietošanu pārtikā, un to var laist tirgū ar šādiem nosacījumiem:

a)	piekrišana ir spēkā 10 gadus, skaitot no piekrišanas izdošanas dienas;

b)	produkta identifikācijas numurs ir MON-ØØ863-5;

neierobežojot Direktīvas 2001/18/EK 25. pantu, piekrišanas saņēmējs pēc pieprasījuma dalībvalstu kompetentajām iestādēm un pārbaudes dienestiem, kā arī Kopienas kontroles laboratorijām nodrošina pieejamību produkta pozitīviem un negatīviem kontrolparaugiem, tā ģenētiskajam materiālam vai standartmateriāliem;

neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 īpašas marķējuma prasības, teksts “šā produkta sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi” vai “šā produkta sastāvā ir ģenētiski modificēta MON 863 kukurūza” ir uz etiķetes vai minētā produkta pavaddokumentā, izņemot, ja citos Kopienas tiesību aktos paredzēts robežlielums, kura nesasniegšanas gadījumā minētā informācija nav jānorāda;

e)	tā kā produktu nav atļauts laist tirgū kukurūzas audzēšanai, marķējumā vai arī produktam pievienotajā dokumentācijā ir teksts “Nav paredzēts kukurūzas audzēšanai”.

4. pants

Pārraudzība

1. Visā piekrišanas derīguma termiņa laikā piekrišanas saņēmējs nodrošina, lai tiktu izstrādāts un īstenots paziņojumā minētais vispārējais uzraudzības plāns, lai pārbaudītu, vai produkta apstrāde vai izmantošana negatīvi neietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

2. Piekrišanas saņēmējs nekavējoties informē uzņēmējus un lietotājus par produkta nekaitīgumu un tā vispārējām īpašībām, kā arī par uzraudzības nosacījumiem, tostarp par vadības pasākumiem, kas jāveic gadījumā, ja notiek nejauša sēklu izbiršana.

3. Piekrišanas saņēmējs iesniedz Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm gada pārskatus par uzraudzības pasākumu rezultātiem.

4. Neierobežojot Direktīvas 2001/18/EK 20. pantu, piekrišanas saņēmējs un/vai dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņēmusi sākotnējo paziņojumu, iesniegto uzraudzības plānu nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar Komisiju un tās dalībvalsts kompetento iestādi, kas saņēmusi pirmo paziņojumu, var pārskatīt, ņemot vērā uzraudzības rezultātus.

5. Piekrišanas saņēmējam jāspēj sniegt apliecinājumus Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka:

a)	uzraudzības tīkli, kā norādīts paziņojumā ietvertajā uzraudzības plānā, vāc informāciju, kas attiecas uz produkta vispārējo uzraudzību, un

b)	šo uzraudzības tīklu iestādes ir apņēmušās nodot šo informāciju piekrišanas saņēmējam līdz dienai, kad saskaņā ar 3. punktu notiek uzraudzības ziņojumu iesniegšana Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

5. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no dienas, kad sāk piemērot Kopienas lēmumu, ar kuru atļauj laist tirgū 1. pantā minēto produktu kā pārtiku vai izmantošanai pārtikā Regulas (EK) Nr. 178/2002 izpratnē un kurā ir norādīta šo produktu noteikšanas metode, ko atzinusi Kopienas references laboratorija.

6. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2005. gada 8. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).

(2) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(3) OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(4) OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.

(5) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 207

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 10. augusts

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2005 (2005. gada 3. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 27/2005 attiecībā uz siļķēm, makrelēm, stavridām un jūrasmēlēm, kā arī kuģiem, kas nodarbojas ar nelegālu zveju	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1301/2005 (2005. gada 9. augusts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1302/2005 (2005. gada 9. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Slovākijas intervences aģentūras rīcībā esošu parasto kviešu eksportam	12
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1303/2005 (2005. gada 9. augusts), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu, zvejot jūrasmēles ICES II, IV zonā (EK ūdeņi)	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1304/2005 (2005. gada 9. augusts), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu, zvejot putasu ICES Vb zonā (Farēru salu ūdeņi)	15

Dalībvalsts	Francija
Krājumi	SOL/24
Sugas	Jūrasmēle (Solea solea)
Zona	II, IV (EK ūdeņi)
Datums	2005. gada 12. jūlijs

Dalībvalsts	Francija
Krājums	WHB/05B-F.
Sugas	Putasu (Micromesistius poutassou)
Zona	Vb (Farēru salu ūdeņi)
Diena:	2005. gada 12. jūlijs

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 8. augusts) par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija MON 863), kas ir izturīgs pret kukurūzas sakņu tārpu, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2950) ( 1 )	17
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 8. augusts), ar kuru groza Lēmumu 2005/240/EK, ar ko nosaka metodes cūku liemeņu klasificēšanai Polijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2985)	20


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ