22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/1

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. novembris)

par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās

(2005/517/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 13., 71., 80., 95., 127., 137., 149., 150., 151., 152., 153., 157., 166., 175., 280. un 308. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi ar Albānijas Republiku pamatnolīgumu, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās.

(2)	Būtu jāparaksta 2004. gada 2. septembrī parafētais Nolīgums, paredzot tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās, paredzot tā noslēgšanu vēlāk.

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. R. BOT

PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

ALBĀNIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Albānija”,

no otras puses,

turpmāk tekstā “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ:

(1)	Eiropadome 2002. gada decembrī Kopenhāgenā apstiprināja Rietumbalkānu valstu kā potenciālo kandidātu Eiropas perspektīvu un uzsvēra savu apņemšanos atbalstīt to centienus tuvināties Eiropas Savienībai.

(2)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos atzina, ka Stabilizācijas un asociācijas process turpinās veidot kopējo satvaru Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat to pievienošanās brīdim un atbalstīja “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kuras mērķis ir turpināt stiprināt privileģētās attiecības starp ES un Rietumbalkānu valstīm, atsaucoties uz paplašināšanās pieredzi.

(3)

Saloniku Programma aicināja Rietumbalkānu valstis piedalīties Kopienas programmās un struktūrās saskaņā ar principiem, kas noteikti kandidātvalstu dalībai, ar mērķi iepazīstināt attiecīgās valstis un to iedzīvotājus ar ES politikām un darba metodēm, tādējādi tos ciešāk piesaistot ES un mudinot iesaistīties procesos, kas veicina Eiropas integrāciju.

(4)	Albānija ir izteikusi vēlmi piedalīties vairākās Kopienas programmās.

(5)	Īpaši noteikumi un nosacījumi, tostarp finansiālais ieguldījums, saistībā ar Albānijas dalību katrā konkrētajā programmā būtu jānosaka nolīgumā starp Eiropas Kopienu Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Albānijas valdību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Albānija drīkst piedalīties šādās Kopienas programmās:

1)	pašreizējās Kopienas programmās, kuras ir uzskaitītas pielikumā un kurās Albānija var piedalīties, tiklīdz stājas spēkā šis nolīgums (turpmāk “Nolīgums”);

2)	Kopienas programmās, kuras ievieš vai atjauno pēc Nolīguma stāšanās spēkā un kuras ietver sākuma klauzulu, kas paredz Albānijas dalību.

2. pants

Albānija sniedz finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētām programmām, kurās tā piedalās.

3. pants

Albānijas pārstāvjiem ir atļauts – kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Albāniju, – piedalīties pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Albānija sniedz finansiālu ieguldījumu.

4. pants

Uz projektiem un iniciatīvām, ko iesniedz dalībnieki no Albānijas, ciktāl tas iespējams, attiecas tie paši attiecīgo programmu nosacījumi, noteikumi un procedūras, ko piemēro dalībvalstīm.

5. pants

Īpašus noteikumus un nosacījumus saistībā ar Albānijas dalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši maksājamo finanšu ieguldījumu, noteiks nolīgumā, ko saprašanās memoranda veidā noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Albānijas valdību.

Ja Albānija iesniedz pieteikumu Kopienas ārējai palīdzībai, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, kā tā grozīta ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2415/2001, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu regulu, ar ko paredz Kopienas ārējo palīdzību Albānijai un ko varētu pieņemt turpmāk, tad nosacījumus par to, kā Albānija izmanto Kopienas palīdzību, nosaka finansēšanas nolīgumā.

6. pants

Saskaņā ar Kopienas Finanšu regulu saprašanās memorandā paredz, ka finanšu kontroli vai revīzijas veic vai uzrauga Eiropas Komisija, OLAF un Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

Paredz sīki izstrādātus noteikumus par finanšu kontroli un revīziju, administratīvajiem pasākumiem, sodiem un līdzekļu atgūšanu, kuri ļauj Eiropas Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai piešķirt pilnvaras, kas līdzvērtīgas pilnvarām, kas minētajām struktūrām ir attiecībā uz saņēmējiem vai līgumslēdzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

7. pants

Nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laikposmu.

Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzēja pusei. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk reizi trijos gados abas Līgumslēdzējas puses var pārskatīt šā Nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz Albānijas faktisko dalību vienā vai vairākās Kopienas programmās.

9. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Albānijas teritorijā.

10. pants

Šis Nolīgums stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums, kurā viena Līgumslēdzēja puse informē otru, ka tā ir pabeigusi procedūras, lai šis nolīgums stātos spēkā.

11. pants

1. Nolīgums sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un albāņu valodā.

2. Tiklīdz Eiropas Savienības iestādēm būs pienākums publicēt visus tiesību aktus maltiešu valodā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Nolīgums tiks sagatavots arī divos eksemplāros maltiešu valodā.

3. Teksts visās valodās ir vienlīdz autentisks.

Hecho en Bruselas, el veintidós de noviembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne dvacátého druhého listopadu dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den toogtyvende november to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am zweiundzwanzigsten November zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta novembrikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι δύο Νοεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the twenty-second day of November in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le vingt-deux novembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addi' ventidue novembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit otrajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų lapkričio dvidešimt antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év november havának huszonkettedik napján.

Magħmul fi Brussel fit-tieni u għoxrin jum ta' Novembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de tweeëntwintigste november tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego drugiego listopada roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em vinte e dois de Novembro de dois mil e quatro.

V Bruseli dvadsiatehodruhého novembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dvaindvajsetega novembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den tjugoandra november tjugohundrafyra.

Bërë në Bruksel, në datë njëzet e dy nëntor të vitit dymijë e katër.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenstvi

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Τια τηυ Ευρωπαϊκή Κοιυότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Për Komunitetin Evropian

Për Qeverinë e Republikës së Shqipërisë

PIELIKUMS

NOLĪGUMA 1. PANTĀ MINĒTO PAŠREIZĒJO KOPIENAS PROGRAMMU SARAKSTS

—	Diskriminācijas apkarošana (2001–2006) (1)

—	Sociālās atstumtības apkarošana (2002–2006) (2)

—	Kopienas rīcība patērētāju aizsardzības politikas atbalstam (2004–2007) (3)

—	Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (2004–2006) (4)

—	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību (2004–2006) (5)

—	Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (6)

—	Kultūra 2000 (2000–2006) (7)

—	Muita (2003–2007) (8)

—	Daphne II (2004–2008) (9)

—	e-Content Plus (2004–2008) (10)

—	e-mācības (2004–2006) (11)

—	Erasmus Mundus (2004–2008) (12)

—	Fiscalis (2003–2007) (13)

—	Dzimumu līdztiesība (2001–2006) (14)

—	Hercule (2004–2006) (15)

—	Saprātīga enerģija Eiropai (2003–2006) (16)

—	Life (2000–2006) (17)

—	Leonardo da Vinci II (2000–2006) (18)

—	Marco Polo (2003–2010) (19)

—	Media Plus (20)/Media Training (21) (2001–2006)

—	Safer Internet plus (2005–2008) (22)

—	Sestā RTD pamatprogramma (2002–2006) (23)

—	Socrates II (2000–2006) (24)

—	Jaunatne (2000–2006) (25)

(1) Cf. Padomes Lēmums 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

(2) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 50/2002/EK (2001. gada 7. decembris) par minimālajām prasībām to saimniecību pārbaudei, kurās tur dzīvniekus, ko izmanto lauksaimniecībā (OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.).

(3) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 20/2004/EK (2003. gada 8. decembris), ar ko izveido vispārēju sistēmu Kopienas rīcību finansēšanai, atbalstot patērētāju aizsardzības politiku no 2004. gada līdz 2007. gadam (OV L 5, 9.1.2004., 1. lpp.).

(4) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 791/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.).

(5) Cf. Padomes Lēmums 2004/100/EK (2004. gada 26. janvāris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (OV L 30, 4.2.2004., 6. lpp.).

(6) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).

(7) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 508/2000/EK (2000. gada 14. februāris), ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 626/2004/EK (2004. gada 31. marts), ar ko groza Lēmumu Nr. 508/2000/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 99, 3.4.2004., 3. lpp.).

(8) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp.).

(9) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 803/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004–2008), lai novērstu vardarbību pret bērniem, jauniem cilvēkiem un sievietēm un lai aizsargātu upurus un riska grupas (Daphne II programma) (OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.).

(10) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 96 final, 2004/0025 (COD).

(11) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2318/2003/EK (2003. gada 5. decembris), ar ko pieņem daudzgadu programmu (2004–2006) efektīvai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju integrācijai izglītībā un apmācības sistēmās Eiropā (e-mācību programma) (OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.).

(12) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2317/2003/EK (2003. gada 5. decembris), ar ko izveido programmu, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes celšanu un starpkultūru saprašanos ar trešo valstu sadarbības palīdzību (Erasmus Mundus) (2004–2008) (OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.).

(13) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2235/2002/EK (2002. gada 3. decembris), ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (Fiscalis programmu 2003.–2007. gadam) (OV L 341, 17.12.2002., 1. lpp.).

(14) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2001/51/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001–2005) (OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp.).

(15) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 804/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai sekmētu aktivitātes Kopienas finanšu interešu aizstāvības jomā (Hercule programma) (OV L 143, 30.4.2004., 9. lpp.).

(16) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1230/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs), ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā: “Saprātīga enerģija Eiropai” (no 2003. līdz 2006. gadam) (OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp.).

(17) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi (LIFE) (OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.).

(18) Cf. Padomes Lēmums Nr. 1999/382/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas profesionālās izglītības darbības programmas “Leonardo da Vinci” otro posmu (OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp.).

(19) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1382/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravu pārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) (OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp.).

(20) Cf. Kļūdu labojums Padomes Lēmumam Nr. 2000/821/EK (2000. gada 20. decembris) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus – Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana (2001–2005) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.) – (OV L 13, 17.1.2001., 34. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 846/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 4. lpp.).

(21) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 163/2001/EK (2001. gada 19. janvāris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA-Training) (2001–2005) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti Lēmumu Nr. 845/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 1. lpp.).

(22) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 91 final, 2004/0023 (COD).

(23) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1513/2002/EK (2002. gada 27. jūnijs) par Sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.).

(24) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2000/EK (2000. gada 24. janvāris), ar ko ievieš otro posmu Kopienas darbības programmai izglītības jomā “Socrates” (OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp.).

(25) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.).

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/8

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. novembris)

par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās

(2005/518/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi ar Bosniju un Hercegovinu pamatnolīgumu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās.Būtu jāparaksta 2004. gada 30. septembrī parafētais Nolīgums, paredzot tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās, paredzot tā noslēgšanu vēlāk.

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. R. BOT

PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

BOSNIJA UN HERCEGOVINA,

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ:

(1)	Eiropadome 2002. gada decembrī Kopenhāgenā apstiprināja Rietumbalkānu valstu kā potenciālo kandidātu Eiropas perspektīvu un uzsvēra savu apņemšanos atbalstīt to centienus tuvināties Eiropas Savienībai.

(2)

(3)

(4)	Bosnija un Hercegovina ir izteikusi vēlmi piedalīties vairākās Kopienas programmās.

(5)	Īpaši noteikumi un nosacījumi, tostarp finansiālais ieguldījums, saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas dalību katrā konkrētajā programmā būtu jānosaka nolīgumā starp Eiropas Kopienu Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Bosnijas un Hercegovinas valdību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Bosnija un Hercegovina drīkst piedalīties šādās Kopienas programmās:

1)	pašreizējās Kopienas programmās, kuras ir uzskaitītas pielikumā un kurās Bosnija un Hercegovina var piedalīties, tiklīdz stājas spēkā šis nolīgums (turpmāk “Nolīgums”);

2)	Kopienas programmās, kuras ievieš vai atjauno pēc Nolīguma stāšanās spēkā un kuras ietver sākuma klauzulu, kas paredz Bosnijas un Hercegovinas dalību.

2. pants

Bosnija un Hercegovina sniedz finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētām programmām, kurās tā piedalās.

3. pants

Bosnijas un Hercegovinas pārstāvjiem ir atļauts – kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Bosniju un Hercegovinu, – piedalīties pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Bosnija un Hercegovina sniedz finansiālu ieguldījumu.

4. pants

Uz projektiem un iniciatīvām, ko iesniedz dalībnieki no Bosnijas un Hercegovinas, ciktāl tas iespējams, attiecas tie paši attiecīgo programmu nosacījumi, noteikumi un procedūras, ko piemēro dalībvalstīm.

5. pants

Īpašus noteikumus un nosacījumus saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas dalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši maksājamo finanšu ieguldījumu, noteiks nolīgumā, ko saprašanās memoranda veidā noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Bosnijas un Hercegovinas valdību.

Ja Bosnija un Hercegovina iesniedz pieteikumu Kopienas ārējai palīdzībai, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, kā tā grozīta ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2415/2001, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu regulu, ar ko paredz Kopienas ārējo palīdzību Bosnijai un Hercegovinai un ko varētu pieņemt turpmāk, tad nosacījumus par to, kā Bosnija un Hercegovina izmanto Kopienas palīdzību, nosaka finansēšanas nolīgumā.

6. pants

Saskaņā ar Kopienas Finanšu regulu saprašanās memorandā paredz, ka finanšu kontroli vai revīzijas veic vai uzrauga Eiropas Komisija, OLAF un Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

7. pants

Nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laikposmu.

Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzēja pusei. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk reizi trijos gados abas Līgumslēdzējas puses var pārskatīt šā Nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz Bosnijas un Hercegovinas faktisko dalību vienā vai vairākās Kopienas programmās.

9. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Bosnijas un Hercegovinas teritorijā.

10. pants

11. pants

3. Teksts visās valodās ir vienlīdz autentisks.

Hecho en Bruselas, el veintidós de noviembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne dvacátého druhého listopadu dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den toogtyvende november to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am zweiundzwanzigsten November zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta novembrikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι δύο Νοεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the twenty-second day of November in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le vingt-deux novembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addi' ventidue novembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit otrajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų lapkričio dvidešimt antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év november havának huszonkettedik napján.

Magħmul fi Brussel fit-tieni u għoxrin jum ta' Novembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de tweeëntwintigste november tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego drugiego listopada roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em vinte e dois de Novembro de dois mil e quatro.

V Bruseli dvadsiatehodruhého novembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dvaindvajsetega novembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den tjugoandra november tjugohundrafyra.

Sastavljeno u Briselu, dana 22.11.2004.

Sačinjeno u Briselu, dana 22.11.2004.

Састављено у Бриселу, дана 22.11.2004.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenstvi

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Τια τηυ Ευρωπαϊκή Κοιυότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Za Europsku zajednicu

За Европску заједницу

Za Vijeće ministara Bosne i Hercegovine

За Савјет министара Босне и Херцеговине

PIELIKUMS

NOLĪGUMA 1. PANTĀ MINĒTO PAŠREIZĒJO KOPIENAS PROGRAMMU SARAKSTS

—	Diskriminācijas apkarošana (2001–2006) (1)

—	Sociālās atstumtības apkarošana (2002–2006) (2)

—	Kopienas rīcība patērētāju aizsardzības politikas atbalstam (2004–2007) (3)

—	Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (2004–2006) (4)

—	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību (2004–2006) (5)

—	Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (6)

—	Kultūra 2000 (2000–2006) (7)

—	Muita (2003–2007) (8)

—	Daphne II (2004–2008) (9)

—	e-Content Plus (2004–2008) (10)

—	e-mācības (2004–2006) (11)

—	Erasmus Mundus (2004–2008) (12)

—	Fiscalis (2003–2007) (13)

—	Dzimumu līdztiesība (2001–2006) (14)

—	Hercule (2004–2006) (15)

—	Saprātīga enerģija Eiropai (2003–2006) (16)

—	Life (2000–2006) (17)

—	Leonardo da Vinci II (2000–2006) (18)

—	Marco Polo (2003–2010) (19)

—	Media Plus (20) /Media Training (21) (2001–2006)

—	Safer Internet plus (2005–2008) (22)

—	Sestā RTD pamatprogramma (2002–2006) (23)

—	Socrates II (2000–2006) (24)

—	Jaunatne (2000–2006) (25)

(1) Cf. Padomes Lēmums 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

(8) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp.).

(10) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 96 final, 2004/0025 (COD).

(22) Nav vēl apstiprināts – Cf. COM (2004) 91 final, 2004/0023 (COD).

(25) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.).

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/15

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. novembris)

par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās

(2005/519/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi ar Horvātijas Republiku pamatnolīgumu, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās.Būtu jāparaksta 2004. gada 30. jūlijā parafētais Nolīgums, paredzot tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās, paredzot tā noslēgšanu vēlāk.

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. R. BOT

PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās

EIROPAS KOPIENA (turpmāk “Kopiena”),

no vienas puses, un

HORVĀTIJAS REPUBLIKA (turpmāk “Horvātija”),

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ:

(1)	Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, (turpmāk “SAN”) tika parakstīts 2001. gada 29. oktobrī.

(2)	Eiropadome 2002. gada decembrī Kopenhāgenā apstiprināja Rietumbalkānu valstu kā potenciālo kandidātu Eiropas perspektīvu un uzsvēra savu apņemšanos atbalstīt to centienus tuvināties Eiropas Savienībai.

(3)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos atzina, ka Stabilizācijas un asociācijas process turpinās veidot kopējo satvaru Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat to pievienošanās brīdim un atbalstīja “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kuras mērķis ir turpināt stiprināt privileģētās attiecības starp ES un Rietumubalkānu valstīm, atsaucoties uz paplašināšanās pieredzi.

(4)

(5)	Saskaņā ar 2004. gada 17. un 18. jūnija Eiropadomes lēmumu Horvātija ir kandidātvalsts dalībai ES, un nepieciešams uzsākt tās pievienošanās procesu. Tādējādi Eiropadome ir nolēmusi 2005. gada sākumā sasaukt divpusēju starpvaldību konferenci sarunu sākšanai ar Horvātiju.

(6)	Horvātija ir izteikusi vēlmi piedalīties vairākās Kopienas programmās.

(7)	Īpaši noteikumi un nosacījumi, tostarp finansiālais ieguldījums, saistībā ar Horvātijas dalību katrā konkrētajā programmā būtu jānosaka nolīgumā starp Eiropas Kopienu Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Horvātiju valdību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Horvātija drīkst piedalīties šādās Kopienas programmās:

1)	pašreizējās Kopienas programmās, kuras ir uzskaitītas pielikumā un kurās Horvātija var piedalīties, tiklīdz stājas spēkā šis nolīgums (turpmāk “Nolīgums”);

2)	Kopienas programmās, kuras ievieš vai atjauno pēc Nolīguma stāšanās spēkā un kuras ietver sākuma klauzulu, kas paredz Horvātijas dalību.

2. pants

Horvātija sniedz finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētām programmām, kurās tā piedalās.

3. pants

Horvātijas pārstāvjiem ir atļauts – kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Horvātiju, – piedalīties pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Horvātija sniedz finansiālu ieguldījumu.

4. pants

Uz projektiem un iniciatīvām, ko iesniedz dalībnieki no Horvātijas, ciktāl tas iespējams, attiecas tie paši attiecīgo programmu nosacījumi, noteikumi un procedūras, ko piemēro dalībvalstīm.

5. pants

Īpašus noteikumus un nosacījumus saistībā ar Horvātijas dalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši maksājamo finanšu ieguldījumu, noteiks nolīgumā, ko saprašanās memoranda veidā noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Horvātijas valdību.

Ja Horvātija iesniedz pieteikumu Kopienas ārējai palīdzībai, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, kā tā grozīta ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2415/2001, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu regulu, ar ko paredz Kopienas ārējo palīdzību Horvātijai un ko varētu pieņemt turpmāk, tad nosacījumus par to, kā Horvātija izmanto Kopienas palīdzību, nosaka finansēšanas nolīgumā.

6. pants

Saskaņā ar Kopienas Finanšu regulu saprašanās memorandā paredz, ka finanšu kontroli vai revīzijas veic vai uzrauga Eiropas Komisija, OLAF un Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

7. pants

Nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laikposmu.

Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzēja pusei. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk reizi trijos gados abas Līgumslēdzējas puses var pārskatīt šā Nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz Horvātijas faktisko dalību vienā vai vairākās Kopienas programmās.

9. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Horvātijas teritorijā.

10. pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums, kurā viena Līgumslēdzēja puse informē otru, ka tā ir pabeigusi procedūras, lai šis Nolīgums stātos spēkā.

11. pants

2. Tiklīdz Eiropas Savienības iestādēm būs pienākums publicēt visus tiesību aktus maltiešu valodā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nolīgums tiks sagatavots arī divos eksemplāros maltiešu valodā.

3. Teksts visās valodās ir vienlīdz autentisks.

12. pants

Šo Nolīgumu un tā pielikumu pievieno SAN kā protokolu, kas ir tā sastāvdaļa.

Hecho en Bruselas, el veintidós de noviembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne dvacátého druhého listopadu dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den toogtyvende november to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am zweiundzwanzigsten November zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta novembrikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι δύο Νοεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the twenty-second day of November in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le vingt-deux novembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addi' ventidue novembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit otrajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų lapkričio dvidešimt antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év november havának huszonkettedik napján.

Magħmul fi Brussel fit-tieni u għoxrin jum ta' Novembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de tweeëntwintigste november tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego drugiego listopada roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em vinte e dois de Novembro de dois mil e quatro.

V Bruseli dvadsiatehodruhého novembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dvaindvajsetega novembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den tjugoandra november tjugohundrafyra.

Sastavljeno u Bruxellesu, dana dvadeset drugoga studenoga godine dvije tisuće četvrte.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenstvi

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Τια τηυ Ευρωπαϊκή Κοιυότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Za Europsku zajednicu

Za Vladu Republike Hrvatske

PIELIKUMS

NOLĪGUMA 1. PANTĀ MINĒTO PAŠREIZĒJO KOPIENAS PROGRAMMU SARAKSTS

—	Diskriminācijas apkarošana (2001–2006) (1)

—	Sociālās atstumtības apkarošana (2002–2006) (2)

—	Kopienas rīcība patērētāju aizsardzības politikas atbalstam (2004–2007) (3)

—	Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (2004–2006) (4)

—	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību (2004–2006) (5)

—	Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (6)

—	Kultūra 2000 (2000–2006) (7)

—	Muita (2003–2007) (8)

—	Daphne II (2004–2008) (9)

—	e-Content Plus (2004–2008) (10)

—	e-mācības (2004–2006) (11)

—	Erasmus Mundus (2004–2008) (12)

—	Fiscalis (2003–2007) (13)

—	Dzimumu līdztiesība (2001–2006) (14)

—	Hercule (2004–2006) (15)

—	Saprātīga enerģija Eiropai (2003–2006) (16)

—	Life (2000–2006) (17)

—	Leonardo da Vinci II (2000–2006) (18)

—	Marco Polo (2003–2010) (19)

—	Media Plus (20) /Media Training (21) (2001–2006)

—	Safer Internet plus (2005–2008) (22)

—	Sestā RTD pamatprogramma (2002–2006) (23)

—	Socrates II (2000–2006) (24)

—	Jaunatne (2000–2006) (25)

(1) Cf. Padomes Lēmums 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

(8) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp.).

(10) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 96 final, 2004/0025 (COD).

(22) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 91 final, 2004/0023 (COD).

(25) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.).

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/22

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. novembris)

par protokola parakstīšanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās

(2005/520/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku Protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās.Būtu jāparaksta 2004. gada 25. oktobrī parafētais Nolīgums, paredzot tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās, paredzot tā noslēgšanu vēlāk.

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. R. BOT

PROTOKOLS

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un bijušo dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās

EIROPAS KOPIENA (turpmāk “Kopiena”),

no vienas puses, un

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ:

(1)	Luksemburgā 2001. gada 9. aprīlī vēstuļu apmaiņas veidā ir parakstīts un 2004. gada 1. aprīlī stājies spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (turpmāk “SAN”).

(2)	Eiropadome 2002. gada decembrī Kopenhāgenā apstiprināja Rietumbalkānu valstu kā potenciālo kandidātu Eiropas perspektīvu un uzsvēra savu apņemšanos atbalstīt to centienus tuvināties Eiropas Savienībai.

(3)

(4)

(5)	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izteikusi vēlmi piedalīties vairākās Kopienas programmās.

(6)	Īpaši noteikumi un nosacījumi, tostarp finansiālais ieguldījums, saistībā ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību katrā konkrētajā programmā būtu jānosaka nolīgumā starp Eiropas Kopienu Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku valdību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika drīkst piedalīties šādās Kopienas programmās:

1)	pašreizējās Kopienas programmās, kuras ir uzskaitītas pielikumā un kurās Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika var piedalīties, tiklīdz stājas spēkā šis nolīgums (turpmāk “Nolīgums”);

2)	Kopienas programmās, kuras ievieš vai atjauno pēc Nolīguma stāšanās spēkā un kuras ietver sākuma klauzulu, kas paredz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību.

2. pants

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika sniedz finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētām programmām, kurās tā piedalās.

3. pants

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pārstāvjiem ir atļauts – kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, – piedalīties pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika sniedz finansiālu ieguldījumu.

4. pants

Uz projektiem un iniciatīvām, ko iesniedz dalībnieki no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, ciktāl tas iespējams, attiecas tie paši attiecīgo programmu nosacījumi, noteikumi un procedūras, ko piemēro dalībvalstīm.

5. pants

Īpašus noteikumus un nosacījumus saistībā ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši maksājamo finanšu ieguldījumu, noteiks nolīgumā, ko saprašanās memoranda veidā noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību.

Ja Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika iesniedz pieteikumu Kopienas ārējai palīdzībai, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, kā tā grozīta ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2415/2001, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu regulu, ar ko paredz Kopienas ārējo palīdzību bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un ko varētu pieņemt turpmāk, tad nosacījumus par to, kā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika izmanto Kopienas palīdzību, nosaka finansēšanas nolīgumā.

6. pants

Saskaņā ar Kopienas Finanšu regulu saprašanās memorandā paredz, ka finanšu kontroli vai revīzijas veic vai uzrauga Eiropas Komisija, OLAF un Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

7. pants

Nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laikposmu.

Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzēja pusei. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk reizi trijos gados abas Līgumslēdzējas puses var pārskatīt šā Nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas faktisko dalību vienā vai vairākās Kopienas programmās.

9. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā.

10. pants

11. pants

1. Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros katrā no Līgumslēdzēju pušu oficiālajām valodām, izņemot maltiešu valodu.

3. Teksts visās valodās ir vienlīdz autentisks.

12. pants

Šis nolīgums un tā pielikums ir SAN sastāvdaļa.

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības vārdā

Eiropas Kopienas vārdā

PIELIKUMS

NOLĪGUMA 1. PANTĀ MINĒTO PAŠREIZĒJO KOPIENAS PROGRAMMU SARAKSTS

—	Diskriminācijas apkarošana (2001–2006) (1)

—	Sociālās atstumtības apkarošana (2002–2006) (2)

—	Kopienas rīcība patērētāju aizsardzības politikas atbalstam (2004–2007) (3)

—	Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (2004–2006) (4)

—	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību (2004–2006) (5)

—	Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (6)

—	Kultūra 2000 (2000–2006) (7)

—	Muita (2003–2007) (8)

—	Daphne II (2004–2008) (9)

—	e-Content Plus (2004–2008) (10)

—	e-mācības (2004–2006) (11)

—	Erasmus Mundus (2004–2008) (12)

—	Fiscalis (2003–2007) (13)

—	Dzimumu līdztiesība (2001–2006) (14)

—	Hercule (2004–2006) (15)

—	Saprātīga enerģija Eiropai (2003–2006) (16)

—	Life (2000–2006) (17)

—	Leonardo da Vinci II (2000–2006) (18)

—	Marco Polo (2003–2010) (19)

—	Media Plus (20) /Media Training (21) (2001–2006)

—	Safer Internet plus (2005–2008) (22)

—	Sestā RTD pamatprogramma (2002–2006) (23)

—	Socrates II (2000–2006) (24)

—	Jaunatne (2000–2006) (25)

(1) Cf. Padomes Lēmums 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

(5) Cf. Padome Lēmums 2004/100/EK (2004. gada 26. janvāris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (OV L 30, 4.2.2004., 6. lpp.).

(7) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 508/2000/EK (2000. gada 14. februāris), ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 626/2004/EK (2004. gada 31. marts), ar ko groza Lēmumu Nr. 508/2000/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 99, 3.4.2004., 3. lpp.).

(8) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp.).

(10) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 96 final, 2004/0025 (COD).

(22) Nav vēl apstiprināts – Cf. COM (2004) 91 final, 2004/0023 (COD).

(25) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.).

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/28

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. novembris)

par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās

(2005/521/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi ar Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumu, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās.Būtu jāparaksta 2004. gada 4. oktobrī parafētais Nolīgums, paredzot tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās, paredzot tā noslēgšanu vēlāk.

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. R. BOT

PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

SERBIJA UN MELNKALNE,

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ:

(1)	Eiropadome 2002. gada decembrī Kopenhāgenā apstiprināja Rietumbalkānu valstu kā potenciālo kandidātu Eiropas perspektīvu un uzsvēra savu apņemšanos atbalstīt to centienus tuvināties Eiropas Savienībai.

(2)

(3)

(4)	Serbija un Melnkalne ir izteikusi vēlmi piedalīties vairākās Kopienas programmās.

(5)	Īpaši noteikumi un nosacījumi, tostarp finansiālais ieguldījums, saistībā ar Serbijas un Melnkalnes dalību katrā konkrētajā programmā būtu jānosaka nolīgumā starp Eiropas Kopienu Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Serbijas un Melnkalnes valdību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Serbija un Melnkalne drīkst piedalīties šādās Kopienas programmās:

1)	pašreizējās Kopienas programmās, kuras ir uzskaitītas pielikumā un kurās Serbija un Melnkalne var piedalīties, tiklīdz stājas spēkā šis nolīgums (turpmāk “Nolīgums”);

2)	Kopienas programmās, kuras ievieš vai atjauno pēc Nolīguma stāšanās spēkā un kuras ietver sākuma klauzulu, kas paredz Serbijas un Melnkalnes dalību.

2. pants

Serbija un Melnkalne sniedz finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētām programmām, kurās tā piedalās.

3. pants

Serbijas un Melnkalnes pārstāvjiem ir atļauts – kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Serbiju un Melnkalni, – piedalīties pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Serbija un Melnkalne sniedz finansiālu ieguldījumu.

4. pants

Uz projektiem un iniciatīvām, ko iesniedz dalībnieki no Serbijas un Melnkalnes, ciktāl tas iespējams, attiecas tie paši attiecīgo programmu nosacījumi, noteikumi un procedūras, ko piemēro dalībvalstīm.

5. pants

Īpašus noteikumus un nosacījumus saistībā ar Serbijas un Melnkalnes dalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši maksājamo finanšu ieguldījumu, noteiks nolīgumā, ko saprašanās memoranda veidā noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un Serbijas un Melnkalnes valdību.

Ja Serbija un Melnkalne iesniedz pieteikumu Kopienas ārējai palīdzībai, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, kā tā grozīta ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2415/2001, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu regulu, ar ko paredz Kopienas ārējo palīdzību Serbijai un Melnkalnei un ko varētu pieņemt turpmāk, tad nosacījumus par to, kā Serbija un Melnkalne izmanto Kopienas palīdzību, nosaka finansēšanas nolīgumā.

6. pants

Saskaņā ar Kopienas Finanšu regulu saprašanās memorandā paredz, ka finanšu kontroli vai revīzijas veic vai uzrauga Eiropas Komisija, OLAF un Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

7. pants

Nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laikposmu.

Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzēja pusei. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk reizi trijos gados abas Līgumslēdzējas puses var pārskatīt šā Nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz Serbijas un Melnkalnes faktisko dalību vienā vai vairākās Kopienas programmās.

9. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Serbijas un Melnkalnes teritorijā.

10. pants

11. pants

3. Teksts visās valodās ir vienlīdz autentisks.

Hecho en Bruselas, el veintidós de noviembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne dvacátého druhého listopadu dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den toogtyvende november to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am zweiundzwanzigsten November zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta novembrikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι δύο Νοεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the twenty-second day of November in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le vingt-deux novembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addi' ventidue novembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit otrajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų lapkričio dvidešimt antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év november havának huszonkettedik napján.

Magħmul fi Brussel fit-tieni u għoxrin jum ta' Novembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de tweeëntwintigste november tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego drugiego listopada roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em vinte e dois de Novembro de dois mil e quatro.

V Bruseli dvadsiatehodruhého novembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dvaindvajsetega novembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den tjugoandra november tjugohundrafyra.

Састављено у Бриселу, дана 22.11.2004.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenstvi

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Τια τηυ Ευρωπαϊκή Κοιυότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

За Европску заједницу

За Савет министара Србије и Ирне Горе

PIELIKUMS

NOLĪGUMA 1. PANTĀ MINĒTO PAŠREIZĒJO KOPIENAS PROGRAMMU SARAKSTS

—	Diskriminācijas apkarošana (2001–2006) (1)

—	Sociālās atstumtības apkarošana (2002–2006) (2)

—	Kopienas rīcība patērētāju aizsardzības politikas atbalstam (2004–2007) (3)

—	Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (2004–2006) (4)

—	Kopienas rīcības programma, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību (2004–2006) (5)

—	Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (6)

—	Kultūra 2000 (2000–2006) (7)

—	Muita (2003–2007) (8)

—	Daphne II (2004–2008) (9)

—	e-Content Plus (2004–2008) (10)

—	e-mācības (2004–2006) (11)

—	Erasmus Mundus (2004–2008) (12)

—	Fiscalis (2003–2007) (13)

—	Dzimumu līdztiesība (2001–2006) (14)

—	Hercule (2004–2006) (15)

—	Saprātīga enerģija Eiropai (2003–2006) (16)

—	Life (2000–2006) (17)

—	Leonardo da Vinci II (2000–2006) (18)

—	Marco Polo (2003–2010) (19)

—	Media Plus (20) /Media Training (21) (2001–2006)

—	Safer Internet plus (2005–2008) (22)

—	Sestā RTD pamatprogramma (2002–2006) (23)

—	Socrates II (2000–2006) (24)

—	Jaunatne (2000–2006) (25)

(1) Cf. Padomes Lēmums 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

(8) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp.).

(10) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 96 final, 2004/0025 (COD).

(22) Vēl nav apstiprināts – Cf. COM (2004) 91 final, 2004/0023 (COD).

(25) Cf. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.).

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/35

ES UN MEKSIKAS APVIENOTĀS PADOMES LĒMUMS Nr. 4/2004

(2005. gada 18. maijs)

par grozījumiem Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2001

(2005/522/EK)

APVIENOTĀ PADOME,

ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (1), kas tika parakstīts Briselē 1997. gada 8. decembrī, un jo īpaši tā 6. pantu saistībā ar 47. pantu,

tā kā:

(1)

Sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas (še turpmāk – “jaunās dalībvalstis”) pievienošanos Eiropas Savienībai no 2004. gada 1. maija Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu piemēro arī minēto valstu teritorijā.

(2)

Šajā sakarā būtu jāizdara pielāgojumi, kurus piemēros no 2004. gada 1. maija, Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2001 I pielikumā, lai tajā uzskaitītu jauno dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par finanšu pakalpojumiem, un pasākumus, kas neatbilst Lēmuma Nr. 2/2001 12. līdz 16. pantam un ko jaunās dalībvalstis saglabās līdz minētā lēmuma 17. panta 3. punkta īstenošanai. Līdz ar šiem pielāgojumiem var arī atjaunināt to iestāžu sarakstu, kas atbildīgas par finanšu pakalpojumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma Nr. 2/2001 I pielikuma A daļu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Lēmuma Nr.2/2001 II pielikuma A un B daļu aizstāj ar tekstu šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To piemēro no 2004. gada 1. maija.

Briselē, 2005. gada 18. maijā

Apvienotās padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L.E. DERBEZ

(1) OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

A DAĻA

KOPIENA UN TĀS DALĪBVALSTIS

Šā lēmuma III nodaļu piemēro Kopienai un tās dalībvalstīm, ievērojot ierobežojumus, kas attiecas uz pieeju tirgum un valsts režīmu un ko Eiropas Kopienas un to dalībvalstis paredzējušas “visu nozaru” iedaļās savos VVPT grafikos, un ierobežojumus, kas attiecas uz še turpmāk uzskaitītajām apakšnozarēm.

Lai apzīmētu dalībvalstis, izmanto šādus saīsinājumus:

AT	Austrija
BE	Beļģija
CY	Kipra
CZ	Čehijas Republika
DE	Vācija
DK	Dānija
ES	Spānija
EE	Igaunija
FI	Somija
FR	Francija
EL	Grieķija
HU	Ungārija
IE	Īrija
IT	Itālija
LV	Latvija
LT	Lietuva
LU	Luksemburga
MT	Malta
NL	Nīderlande
PL	Polija
PT	Portugāle
SK	Slovākijas Republika
SI	Slovēnija
SE	Zviedrija
UK	Apvienotā Karaliste.

Saistības par pieeju tirgum attiecībā uz 1. un 2. režīmu piemēro tikai:

—	pakalpojumiem, kas attiecībā uz visām dalībvalstīm norādīti “Vienošanās par saistībām finanšu pakalpojumu jomā” iedaļas par pieeju tirgum B.3 un B.4 punktā,

—

še turpmāk norādītajiem pakalpojumiem, ņemot vērā definīcijas 11. pantā, katrai attiecīgajai dalībvalstij:

CY: A.1.a) (dzīvības apdrošināšana) un A.1. b) atlikusī daļa (nedzīvības ne-MAT apdrošināšana (t.i., izņemot jūras, gaisa un citu veidu transporta apdrošināšanu)) 2. režīmā, B.6. e) (pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība) 1. režīmā;

EE: A.1.a) (dzīvības apdrošināšana), A.1. b) atlikusī daļa (nedzīvības ne-MAT apdrošināšana) un A.3. atlikusī daļa.(ne-MAT apdrošināšanas starpniecība) 1. un 2. režīmā, B.1. līdz B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumu izsniegšana, finanšu noma, visa veida maksājumu un naudas pārskaitīšanas pakalpojumi, galvojumi un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem) 1. režīmā;

LV: A.1.a) (dzīvības apdrošināšana), A.1. b) atlikusī daļa (nedzīvības ne-MAT apdrošināšana) un A.3. atlikusī daļa (ne-MAT apdrošināšanas starpniecība) 2. režīmā, B.7. (piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās) 1. režīmā;

LT: A.1.a) (dzīvības apdrošināšana), A.1. b) atlikusī daļa (nedzīvības ne-MAT apdrošināšana) un A.3. atlikusī daļa(ne-MAT apdrošināšanas starpniecība) 2. režīmā, B.1. līdz B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumu izsniegšana, finanšu noma, visa veida maksājumu un naudas pārskaitīšanas pakalpojumi, galvojumi un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem) 1. režīmā;

MT: A.1.a) (dzīvības apdrošināšana) un A.1. b) atlikusī daļa (nedzīvības ne-MAT apdrošināšana) 2. režīmā, B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumu izsniegšana) 1. režīmā;

SI: B.1. līdz B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumu izsniegšana, finanšu noma, visa veida maksājumu un naudas pārskaitīšanas pakalpojumi, galvojumi un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem) 1. režīmā.

Pretēji ārvalstu meitas uzņēmumiem, uz filiālēm, ko Meksikas finanšu iestādes izveidojušas tieši dalībvalstīs, ievērojot dažus ierobežotus izņēmumus, neattiecas uzraudzības noteikumi, kas ir saskaņoti Kopienas līmenī, un tādēļ šādas filiāles var gūt labumu no plašākām iespējām, izveidojot jaunas struktūras un sniedzot pārrobežu pakalpojumus visā Kopienā. Tādējādi šādas filiāles saņem atļauju darboties dalībvalstī saskaņā ar līdzvērtīgiem nosacījumiem tiem, ko piemēro šīs dalībvalsts iekšzemes finanšu iestādēm, un šādām filiālēm var tikt izvirzītas vairākas īpašas uzraudzības prasības, tādas kā – banku un vērtspapīru jomā – atsevišķa kapitalizācija un citas maksātspējas prasības, kā arī prasības par ziņošanu un pārskatu publicēšanu, vai – apdrošināšanas jomā – īpašas garantiju un depozītu prasības, atsevišķa kapitalizācija, to aktīvu atrašanās attiecīgajā dalībvalstī, kas pārstāv tehniskās rezerves un vismaz vienu trešdaļu maksātspējas normas. Dalībvalstis var piemērot ierobežojumus, kas norādīti šajā grafikā, tikai attiecībā uz Meksikas uzņēmumu tiešo komerciālo klātbūtni vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanu no Meksikas; tādēļ dalībvalsts nevar piemērot šos ierobežojumus, tostarp ierobežojumus attiecībā uz izveidošanu, tiem Meksikas meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti citās Kopienas dalībvalstīs, ja vien šos ierobežojumus nevar piemērot arī citu dalībvalstu sabiedrībām vai valstspiederīgajiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

CY: Šādi vispārīgi nosacījumi un ierobežojumi ir piemērojami pat tad, kad grafikā nav norādīti ierobežojumi un nosacījumi:

i)	apsvērumi, kas attiecas uz valsts drošības un sabiedriskās kārtības mērķiem;

ii)

šis grafiks nekādā veidā neattiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz pildot valdības funkcijas. Tāpat tas neietekmē pasākumus, kas attiecas uz to preču tirdzniecību, kas var tikt iekļautas grafikā norādītajos pakalpojumos vai citos pakalpojumos. Turklāt turpina piemērot ierobežojumus attiecībā uz pieeju tirgum un valsts režīmu saistībā ar pakalpojumiem, kas var tikt iekļauti grafikā norādītajā pakalpojumā vai izmantoti, lai to sniegtu.

CY: Normatīvos aktus, kas minēti šajā grafikā, nedrīkst interpretēt kā izsmeļošu atsauci uz visiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē finanšu nozari. Piemēram, nav pieļaujama tādas informācijas nodošana, kas satur personas datus, bankas noslēpumus vai jebkurus citus komercnoslēpumus. Uz tāda veida nodošanu attiecas valsts tiesību akti par bankas klientu sniegtās informācijas konfidencialitāti. Turklāt ir norādīts, ka nediskriminējošie kvalitatīvie pasākumi, kas attiecas uz tehniskajiem standartiem, sabiedrības veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, licencēšanu, uzraudzību, profesionālo kvalifikāciju un kompetences prasībām, nav bijuši uzskaitīti kā nosacījumi vai ierobežojumi attiecībā uz pieeju tirgum vai valsts režīmu.

7.	CY: Uz neregulētiem finanšu pakalpojumiem un produktiem un jauno finanšu pakalpojumu vai produktu pielaišanu tirgū var attiekties nosacījums, ka pastāv vai tiek ievesti reglamentējošie noteikumi, lai sasniegtu mērķus, kas norādīti ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2001 19. pantā.

CY: Kiprā pastāvošās valūtas kontroles dēļ:

—	kamēr rezidenti atrodas fiziskā prombūtnē, viņi nedrīkst iegādāties tādus banku pakalpojumus, kas var ietvert kapitāla pārvešanu uz ārzemēm,

—	nerezidentiem/ārvalstniekiem vai nerezidentu kontrolētajām sabiedrībām, lai iegūtu aizdevumu, nepieciešams centrālās bankas apstiprinājums,

—	arī vērtspapīru iegūšanai nerezidentiem ir nepieciešama centrālās bankas izdota atļauja,

—	darījumus ārvalstu valūtā var veikt tikai tajās bankās, kam centrālā banka piešķīrusi “pilnvarotā dīlera” statusu.

9.	CZ: Uz jauno finanšu pakalpojumu vai instrumentu pielaišanu tirgū var attiekties nosacījums, ka pastāv iekšzemes reglamentējošie noteikumi vai ka produkti vai instrumenti ir saderīgi ar šādiem noteikumiem, lai sasniegtu mērķus, kas norādīti Lēmuma Nr. 2/2001 19. pantā.

10.	CZ: Saskaņā ar vispārējo noteikumu un bez diskriminācijas finanšu iestādēm, kas reģistrētas Čehijas Republikā, ir jābūt īpašā juridiskā formā.

11.

CZ: Mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku obligāto atbildības apdrošināšanu pret trešām personām veic ekskluzīvs pakalpojumu sniedzējs. Kad monopola tiesības, kas saistītas ar mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku obligātu atbildību pret trešām personām, tiks likvidētas, iespēja sniegt šos pakalpojumus nediskriminējošā veidā būs visiem Čehijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Obligāto veselības apdrošināšanu veic tikai licencēti pakalpojumu sniedzēji ar Čehijas kapitālu.

12.	EE: Neietver saistību par obligātās sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem.

13.	HU: Uz jauno finanšu pakalpojumu vai instrumentu pielaišanu tirgū var attiekties nosacījums, ka pastāv iekšzemes reglamentējošie noteikumi vai ka produkti vai instrumenti ir saderīgi ar šādiem noteikumiem, lai sasniegtu mērķus, kas norādīti Lēmuma Nr.2/2001 19. pantā.

14.	HU: Nav pieļaujama tādas informācijas nodošana, kas satur personas datus, bankas noslēpumus, vērtspapīru noslēpumus un/vai komercnoslēpumus.

15.	HU: Saskaņā ar vispārējo noteikumu un bez diskriminācijas finanšu iestādēm, kas reģistrētas Ungārijā, ir jābūt īpašā juridiskā formā.

16.	HU: Apdrošināšanas un banku pakalpojumus, vērtspapīru un kolektīvo ieguldījumu pārvaldības pakalpojumus var sniegt tikai juridiski nodalītie un neatkarīgi kapitalizētie finanšu pakalpojumu sniedzēji.

17.

MT: attiecībā uz 3. režīma saistībām saskaņā ar tiesību aktiem valūtas maiņas kontroles jomā nerezidenti, kas vēlas sniegt jebkura veida pakalpojumus, reģistrējot vietējo uzņēmējsabiedrību, var to darīt pēc Maltas Centrālās bankas iepriekšējas atļaujas saņemšanas. Uzņēmējsabiedrībām, kuru dalībnieki ir nerezidentu juridiskas vai fiziskas personas, jābūt minimālajam kapitālam 10 000 Maltas liru, no kurām 50 % jābūt nomaksātiem. Nerezidentu kapitāla daļa ir jānomaksā ar līdzekļiem no ārzemēm. Uzņēmējsabiedrībām, kuru dalībnieki ir nerezidenti, jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, lai iegādātos telpas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

18.

MT: Attiecībā uz 4. režīma saistībām turpina piemērot Maltas normatīvo aktu prasības par ieceļošanu, uzturēšanos, nekustamā īpašuma iegādi, darba un sociālā nodrošinājuma pasākumiem, tostarp noteikumus par uzturēšanās laiku, minimālo darba samaksu un koplīgumiem par darba samaksu. Ieceļošanas, darba un uzturēšanās atļaujas piešķir Maltas valdība pēc saviem ieskatiem.

19.	MT: Attiecībā uz 1. un 2. režīma saistībām tiesību akti valūtas maiņas kontroles jomā ļauj rezidentiem gada laikā uz ārzemēm pārvest ne vairāk kā Lm 5 000 portfeļa ieguldījumiem. Attiecībā uz summām, kas pārsniedz Lm 5 000, jāsaņem valūtas maiņas kontroles atļauja.

20.	MT: Rezidenti var aizņemties no ārvalstīm bez valūtas maiņas kontroles atļaujas iegūšanas, ja aizņēmuma termiņš pārsniedz trīs gadus. Šādi aizņēmumi tomēr jāreģistrē centrālajā bankā.

21.	PL: Polijā notiek apspriedes par uzraudzības noteikumiem finanšu nozarē. Sakarā ar tiem var būt nepieciešams grozīt esošos noteikumus un izstrādāt jaunus tiesību aktus.

22.	SK: Uz jauno finanšu pakalpojumu vai instrumentu pielaišanu tirgū var attiekties nosacījums, ka pastāv iekšzemes reglamentējošie noteikumi vai ka produkti vai instrumenti ir saderīgi ar šādiem noteikumiem, lai sasniegtu mērķus, kas norādīti Lēmuma Nr. 2/2001 19. pantā.

23.

SK: Ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji sniedz še turpmāk norādītos apdrošināšanas pakalpojumus. Mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku obligāto atbildības apdrošināšanu pret trešām personām, obligāto gaisa transporta apdrošināšanu, darba devēja atbildības apdrošināšanu pret traumatismu vai arodslimību apdrošināšanu veic Slovākijas Apdrošināšanas sabiedrība. Veselības bāzes apdrošināšanu veic tikai Slovākijas veselības apdrošināšanas sabiedrības, kam ir veselības apdrošināšanas licence, kuru ir izdevusi Slovākijas Veselības aizsardzības ministrija saskaņā ar Aktu 273/1994 likumu apkopojumā. Pensiju fondu apdrošināšanas shēmas un apdrošināšanu pret slimībām veic tikai Sociālās apdrošināšanas sabiedrība.

24.	SI: Uz jauno finanšu pakalpojumu vai produktu pielaišanu tirgū var attiekties nosacījums, ka pastāv iekšzemes reglamentējošie noteikumi vai ka produkti vai instrumenti ir saderīgi ar šādiem noteikumiem, lai sasniegtu mērķus, kas norādīti ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmuma Nr.2/2001 19. pantā.

25.	SI: Saskaņā ar vispārējo noteikumu un bez diskriminācijas finanšu iestādēm, kas reģistrētas Slovēnijas Republikā, ir jābūt īpašā juridiskā formā.

26.	SI: Apdrošināšanas un banku pakalpojumus drīkst sniegt tikai juridiski nodalītie finanšu pakalpojumu sniedzēji.

27.	SI: Ieguldījumu pakalpojumus var sniegt tikai bankas un ieguldījumu sabiedrības.

A.	Apdrošināšana un pakalpojumi, kas saistīti ar apdrošināšanu

1)	Pārrobežu pakalpojumu sniegšana

AT: Reklāmas darbība un starpniecība tāda meitas uzņēmuma vārdā, kas nav reģistrēts Kopienā, vai tādas filiāles vārdā, kas nav reģistrēta Austrijā (izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju), ir aizliegta.

AT: Obligāto gaisa apdrošināšanu var veikt tikai meitas uzņēmumi, kas reģistrēti Kopienā, vai filiāles, kas reģistrētas Austrijā.

AT: Augstāks nodoklis uz prēmiju ir noteikts par apdrošināšanas līgumiem (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus), kurus noslēdzis meitas uzņēmums, kas nav reģistrēts Kopienā, vai filiāle, kas nav reģistrēta Austrijā. Var tikt piešķirts atbrīvojums no augstāka nodokļa.

CY: Jebkurš ārvalstu pārapdrošinātājs, kuru apstiprinājis Apdrošināšanas superintendents (uz uzraudzības kritēriju pamata), var sniegt pārapdrošināšanas vai retrocesijas pakalpojumus apdrošināšanas sabiedrībām, kas reģistrētas un licencētas Kiprā.

CY: Apakšnozares A.3 un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

CY: Tikai še turpmāk izklāstītais:

Pārrobežu finanšu pakalpojumu piegādātāji var nodibināt apdrošināšanas sabiedrības, kuru mītne būtu Čehijas Republikā akciju sabiedrības formā, vai var īstenot apdrošināšanas darbības, izmantojot savu reģistrēto filiāļu biroju starpniecību Čehijas Republikā, ievērojot noteikumus, kas ietverti Apdrošināšanas nozares likumā.

Komerciālā klātbūtne un atļauja nepieciešama apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem:

—	lai sniegtu tāda veida pakalpojumus kā pārapdrošināšana, un

—	lai noslēgtu starpniecības līgumu ar starpnieku, kura darbība ir vērsta, lai tiktu noslēgts apdrošināšanas līgums starp apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un trešo pusi.

Starpniekam nepieciešama atļauja tajos gadījumos, kad starpniecības darbības tiek veiktas par labu filiālei, kam ir juridiskā adrese Čehijas Republikā.

DK: Obligāto gaisa apdrošināšanu var nodrošināt tikai tās filiāles, kas reģistrētas Kopienā.

DK: Neviena fiziska persona vai uzņēmums, tostarp apdrošināšanas sabiedrības, nedrīkst Dānijas teritorijā komerciālos nolūkos palīdzēt noslēgt tiešos apdrošināšanas līgumus, kas paredzēti Dānijas iedzīvotājiem, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijas teritorijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: Obligātās gaisa apdrošināšanas polises var izsniegt tikai meitas uzņēmums, kas reģistrēts Kopienā, vai filiāle, kas reģistrēta Vācijā.

DE: Ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība izveidojusi filiāli Vācijā, tā var noslēgt apdrošināšanas līgumus Vācijā attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tikai ar Vācijā reģistrētās filiāles starpniecību.

FI: Tikai apdrošinātāji, kam galvenais birojs atrodas Eiropas ekonomikas zonā vai kam ir filiāle Somijā, drīkst sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kās norādīti Vienošanās 3. punkta a) apakšpunktā.

FI: Apdrošināšanas brokeru pakalpojumus var sniegt tikai uzņēmēji, kam pastāvīga komercdarbības vieta ir Eiropas ekonomikas zonā.

FR: Ar sauszemes transportu saistītu risku apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

HU: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana): Iegādāties pakalpojumus var tikai komersanti, kas veic starptautisko komercdarbību, kura norādīta tiesību aktos par valūtas maiņu. Tikai ārvalstu notikumi var tikt apdrošināti.

IT: Nav saistošs attiecībā uz aktuāra profesiju.

IT: To risku apdrošināšanu, kas saistīti ar cif eksportu, kuru veic Itālijas rezidenti, var veikt tikai tās apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas Kopienā.

IT: Pārvadāto preču, transportlīdzekļu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Itālijas teritorijā var veikt tikai tās apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas Kopienā. Šī atruna neattiecas uz starptautisko transportu, kas paredz importu Itālijā.

LV: Nav saistošs attiecībā uz Vienošanās B.3 punkta a) apakšpunktu.

MT: Apakšnozares A.3 un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

PL: Nav saistošs, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un starptautiskās tirdzniecības preču apdrošināšanu.

PT: Gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, korpusiem un atbildību, var veikt tikai tās sabiedrības, kas reģistrētas Eiropas Kopienā; tikai fiziskas personas un sabiedrības, kas reģistrētas Eiropas Kopienā, var darboties kā starpnieki šādu veidu apdrošināšanā Portugālē.

SK: Komerciālā klātbūtne nepieciešama, lai sniegtu:

—	dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus personām, kurām Slovākijas Republika ir pastāvīgā dzīvesvieta,

—	īpašuma apdrošināšanu Slovākijas Republikas teritorijā,

—	atbildības apdrošināšanu par zaudējumiem un bojājumiem, kurus izraisījušas fizisko un juridisko personu darbības Slovākijas Republikas teritorijā,

—	gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, korpusiem un atbildību.

SI: Gaisa un jūras satiksmes un transporta apdrošināšana: apdrošināšanas darbības, kuras veic savstarpējas apdrošināšanas iestādes, attiecas tikai uz Slovēnijas Republikā reģistrētajām sabiedrībām.

SI: Apakšnozares A.2., A.3. un A.4. (pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

SE: Sniegt tiešās apdrošināšanas pakalpojumus drīkst tikai ar tādu apdrošinātāju starpniecību, kas saņēmuši atļauju Zviedrijā, ar nosacījumu, ka ārvalstu pakalpojumu sniedzējs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder pie vienas un tās pašas grupas vai arī tām ir savstarpējās sadarbības līgums.

2)	Patēriņš ārvalstīs

AT: Ir aizliegts veikt reklāmas darbības un starpniecību par labu tāda meitas uzņēmuma uzdevumā, kas nav reģistrēts Kopienā, vai tādas filiāles uzdevumā, kas nav reģistrēta Austrijā, izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju.

AT: Obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai meitas uzņēmums, kas reģistrēts Kopienā, vai filiāle, kas reģistrēta Austrijā.

AT: Piemēro augstāku prēmijas nodokli par apdrošināšanas līgumiem (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus), kurus noslēdzis meitas uzņēmums, kas nav reģistrēts Kopienā, vai filiāle, kas nav reģistrēta Austrijā. Var piešķirt atbrīvojumu no augstāka nodokļa.

CY: Apakšnozares A.3 un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

CY: Tikai še turpmāk minētais:

Šādus apdrošināšanas pakalpojumus aizliegts iegādāties ārzemēs:

—	dzīvības apdrošināšana personām, kurām Čehijas Republika ir patstāvīgā dzīvesvieta,

—	tāda īpašuma apdrošināšana, kas atrodas Čehijas Republikas teritorijā,

—	atbildības apdrošināšana par zaudējumiem un bojājumiem, kurus izraisījušas fizisku un juridisku personu darbības Čehijas Republikas teritorijā.

DK: Obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai sabiedrības, kas reģistrētas Kopienā.

DK: Neviena fiziska persona vai uzņēmums, tostarp apdrošināšanas sabiedrības, nedrīkst Dānijas teritorijā komerciālos nolūkos palīdzēt noslēgt tiešās apdrošināšanas līgumus Dānijas iedzīvotājiem, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijas teritorijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: Obligātās gaisa transporta apdrošināšanas polises var izsniegt tikai meitas uzņēmums, kas ir reģistrēts Kopienā, vai filiāle, kas reģistrēta Vācijā.

DE: Ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība izveidojusi filiāli Vācijā, tās var noslēgt apdrošināšanas līgumus Vācijā attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tikai ar Vācijā reģistrētās filiāles starpniecību.

FR: Ar sauszemes transportu saistītu risku apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

HU: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana): Pakalpojumus var iegādāties tikai komersanti, kas veic starptautisko komercdarbību jomā, kas norādīta tiesību aktos par valūtas maiņu. Tikai ārvalstu notikumi var tikt apdrošināti.

IT: To risku apdrošināšanu, kas attiecas uz cif eksportu, ko veic Itālijas rezidenti, var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas Kopienā.

IT: Pārvadāto preču, transportlīdzekļu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Itālijas teritorijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas Kopienā. Šī atrunas neattiecas uz starptautisko transportu, kas paredz importu Itālijā.

MT: Apakšnozares A.3 un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

PL: Nav saistošs, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un starptautiskās tirdzniecības preču apdrošināšanu.

PT: Gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģi, korpusu un atbildību, var veikt tikai tās sabiedrības, kas reģistrētas Eiropas Kopienā; tikai fiziskas personas un sabiedrības, kas reģistrētas Eiropas Kopienā, var darboties kā starpnieki šāda veida apdrošināšanā Portugālē.

SK: Ir aizliegts ārvalstīs iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus, uz ko attiecas 1. režīms, izņemot gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģi, korpusu un atbildību.

SI: Pārapdrošināšanas sabiedrībām Slovēnijas Republikā ir priekšroka apdrošināšanas maksas savākšanā. Gadījumā, ja šīs sabiedrības nespēj izlīdzināt visus riskus, tos var pārapdrošināt un retrocedēt ārvalstīs. (Nav ierobežojumu pēc jaunā Apdrošināšanas sabiedrību likuma pieņemšanas).

3)	Komerciālā klātbūtne

AT: Licences ārvalstu apdrošinātāju filiālēm ir jāatsaka, ja apdrošinātāja juridiska forma savā izcelsmes valstī neatbilst akciju sabiedrības vai savstarpējās apdrošināšanas apvienības formai vai nav tai līdzīga.

BE: Jebkurš publiskais pieprasījums iegūt Beļģijas vērtspapīrus tādas fiziskas personas, sabiedrības vai iestādes vārdā, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstu jurisdikcijā, jāiesniedz apstiprināšanai Finanšu ministrijā.

CY: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana):

Ja nav saņemta Apdrošināšanas superintendenta atļauja, apdrošinātājiem aizliegts darboties Kipras Republikā vai no tās, saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību likumiem.

Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības drīkst darboties Kipras Republikā, izveidojot filiāli vai pārstāvniecību. Pirms atļaujas saņemšanas, lai reģistrētu filiāli vai pārstāvniecību, ārvalstu apdrošinātājam jābūt atļaujai darboties savā valstī.

Lai nerezidenti varētu iegūt līdzdalību apdrošināšanās sabiedrībās, kas reģistrētas Kipras Republikā, nepieciešama iepriekšēja Centrālās bankas atļauja. Ārvalstu līdzdalības apmēru nosaka katrā konkrētajā gadījumā atkarībā no ekonomiskajām vajadzībām.

CY: Apakšnozare A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija):

Sabiedrībām aizliegts veikt pārapdrošināšanas darbības Kipras Republikā, ja nav saņemta apdrošināšanas superintendenta atļauja.

Nerezidentu ieguldījumiem pārapdrošināšanas sabiedrībās nepieciešama iepriekšēja Centrālās bankas atļauja. Ārvalstu līdzdalības apmēru vietējo pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla nosaka katrā konkrētā gadījumā. Pašreiz nav nevienas vietējās pārapdrošināšanas sabiedrības.

CY: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

CY: Tikai še turpmāk minētais:

Ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji var izveidot apdrošināšanas sabiedrības, kuru mītne būtu Čehijas Republikā un kuras būtu akciju sabiedrības formā, vai var veikt apdrošināšanas darbības, izmantojot savas filiāles, kuru juridiskā adrese ir Čehijas Republikā, ievērojot nosacījumus, kas ietverti Apdrošināšanas nozares likumā.

Komerciālā klātbūtne un atļauja nepieciešama apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem:

—	lai sniegtu šādus pakalpojumus, tostarp pārapdrošināšanu, un un

—	lai noslēgtu tādu starpniecības līgumu ar starpnieku, kura mērķis ir noslēgt apdrošināšanas līgums starp apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un trešo personu.

Atļauja nepieciešama starpniekam tajos gadījumos, kad viņš veic starpniecības darbības filiālei, kam ir juridiskā adrese Čehijas Republikā.

ES: Pirms izveidot filiāli vai pārstāvniecību Spānijā, lai veiktu dažu veidu apdrošināšanu, ārvalstu apdrošinātājam jābūt atļaujai veikt tādu pašu veidu apdrošināšanu izcelsmes valstī vismaz piecu gadu garumā.

ES, EL: Tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību biroju izveidi vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumus, kad šādi biroji ir izveidoti kā pārstāvniecības, filiāles vai galvenie biroji.

EE: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana): Nav ierobežojumu, izņemot to, ka ārvalstu pilsoņu skaits institūcijās, kas vada apdrošināšanas akciju sabiedrību ar ārvalstu kapitāla līdzdalību, ir proporcionāls ārvalstu līdzdalībai, bet nepārsniedz pusi no vadības grupas locekļu skaita; meitas uzņēmuma vai neatkarīgās sabiedrības vadības institūcijas vadītājam ir jābūt pastāvīgajam Igaunijas iedzīvotājam.

FI: Apdrošināšanas sabiedrības rīkotājdirektoram, vismaz vienam revidentam un vismaz pusei direktoru padomes un uzraudzības institūcijas kandidātu un locekļu ir jābūt dzīvesvietai Eiropas ekonomikas zonā, ja vien Sociālo lietu un Veselības ministrija nav piešķīrusi atbrīvojumu.

FI: Ārvalstu apdrošinātāji nevar iegūt licenci Somijā kā filiāle, lai veiktu ar likumu noteiktu sociālo apdrošināšanu (ar likumu noteikta pensiju apdrošināšana, ar likumu noteikta nelaimes gadījumu apdrošināšana).

FI: Ja sabiedrībai nav galvenā biroja Eiropas ekonomikas zonā, galvenajam ārvalstu sabiedrības aģentam jābūt pastāvīgajai dzīvesvietai Somijā.

FR: Lai izveidotu filiāli, filiāles pārstāvim jāsaņem īpaša atļauja.

HU: Paredzēts izveidot sistēmu tiešajām filiālēm, tiklīdz tiks ieviestas attiecīgas saistības GATS, saskaņā ar tajā ietvertajiem nosacījumiem.

HU: Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas rezidenti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par valūtas maiņu un kas pastāvīgi dzīvojuši Ungārijā vismaz vienu gadu.

IE: Tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz pārstāvniecības biroju izveidi.

IT: Aktuāra profesija ir pieejama tikai fiziskām personām. Fiziskas personas var izveidot profesionālās apvienības (neizveidojot kapitālsabiedrību).

IT: Lai saņemtu atļauju filiāles izveidei, obligāti jābūt uzraudzības iestādes novērtējumam.

LV: Apakšnozares A.1. un A.2. (tiešā apdrošināšana, jā arī pārapdrošināšana un retrocesija): Saskaņā ar vispārējo noteikumu un bez diskriminācijas ārvalstu apdrošināšanas iestādēm ir jābūt īpašā juridiskā formā.

LV: Apakšnozare A.3. (apdrošināšanas starpniecība): Starpnieks var būt tikai fiziska persona (nav pilsonības prasību) un var sniegt pakalpojumus tādas apdrošināšanas sabiedrības vārdā, kurai ir Latvijas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegtā licence.

LT: Apdrošināšanas sabiedrībām nav atļauts veikt gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanu. Ir jāizveido atsevišķas vienības tiem a) un b) veidiem.

MT: Var pakļaut ekonomisko vajadzību testam.

PL: Apakšnozares A.1. un A.2. (tiešā apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas starpniecība):

var izveidot tikai akciju sabiedrības vai filiāles formā pēc licences iegūšanas. Ne vairāk kā 5 % apdrošināšanas kapitāla drīkst būt ieguldīti ārvalstīs. Apdrošināšanas starpniekiem jābūt licencei. Vietējā reģistrācija ir nepieciešama apdrošināšanas starpniekiem.

PL: Apakšnozare A.4. (apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

PT: Ārvalstu sabiedrības drīkst sniegt apdrošināšanas starpniecības pakalpojumus tikai ar tādas sabiedrības palīdzību, kas izveidota saskaņā ar Kopienas dalībvalsts tiesību aktiem.

PT: Lai izveidotu filiāli Portugālē, ārvalstu sabiedrībām jāuzrāda iepriekšējās darbības pieredze vismaz piecu gadu laikā.

SK: Vairāk nekā pusei apdrošināšanas sabiedrību valdes locekļu jābūt Slovākijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai ir jāsaņem licence. Ārvalstu pilsonis var izveidot apdrošināšanas sabiedrību, kurai būtu mītne Slovākijas Republikā, akciju sabiedrības formā vai veikt apdrošināšanas darbību ar tādu meitas uzņēmumu starpniecību, kam ir juridiskā adrese Slovākijas Republikā, ievērojot Apdrošināšanas likumā paredzētos vispārējos nosacījumus. Apdrošināšanas darbība iekļauj brokeru pakalpojumus un pārapdrošināšanu darbību.

Starpniecības pakalpojumus ar mērķi noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo pusi un apdrošināšanas sabiedrību var sniegt fiziskas un juridiskas personas, kam pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijas Republikā, par labu apdrošināšanas sabiedrībai, kurai ir licence no Apdrošināšanas uzraudzības iestādes.

Starpniecības līgumu ar mērķi noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību var noslēgt vietējā vai ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība tikai pēc licences saņemšanas no Apdrošināšanas uzraudzības iestādes.

Tādu īpašu apdrošināšanas kapitālu finanšu līdzekļi, kas pieder licencētajiem apdrošināšanas komersantiem un kas iegūti no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas polišu īpašniekiem, kuriem dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijas Republikā, jābūt noguldītiem rezidentu bankā Slovākijas Republikā, un tie nedrīkst tikt pārvesti uz ārvalstīm.

SI: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana):

Dibināšanai jānotiek saskaņā ar licenci, kuru izdevusi Finanšu ministrija. Ārvalstu personas var dibināt apdrošināšanas sabiedrību tikai kā kopuzņēmumu ar vietējām personām, kurā ārvalstu personu līdzdalība ir ierobežota līdz 99 %.

Ierobežojumiem attiecībā uz maksimālo ārvalstu līdzdalību atceļ līdz ar jaunā Apdrošināšanas likuma pieņemšanu.

Ārvalstu personas var iegūt vai palielināt savas daļas vietējā apdrošināšanas sabiedrībā saskaņā ar iepriekšēju Finanšu ministrijas apstiprinājumu.

Kad Finanšu ministrija izsniedz licences vai dod apstiprinājumu par vietējās apdrošināšanas sabiedrības daļām, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

—	īpašuma daļu izkliede un dažādu valstu akcionāru esamība,

—	jaunu apdrošināšanas produktu piegāde un attiecīgo zinātību nodošana, ja ārvalstu ieguldītājs ir apdrošināšanas sabiedrība.

Nav saistošs attiecībā uz ārvalstu līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, kas atrodas privatizācijas procesā.

Savstarpējās apdrošināšanas iestāžu dalībnieki var būt tikai Slovēnijas Republikā reģistrētās sabiedrības un vietējās fiziskas personas.

SI: Apakšnozare A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija):

Ārvalstu līdzdalība pārapdrošināšanas sabiedrībā nepārsniedz kapitāla kontroles daļu. (Nav ierobežojumu, izņemot filiāles, pēc jaunā Apdrošināšanas sabiedrību likuma pieņemšanas).

SI: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi):

Lai sniegtu konsultēšanas un izlīgšanas pakalpojumus saistībā ar prasībām, ir jāizveido juridiska persona ar Apdrošināšanas biroja piekrišanu.

Aktuāra un riska novērtējuma pakalpojumus var sniegt tikai ar profesionālo organizāciju starpniecību.

Darbība attiecas tikai uz tiešo apdrošināšanu un pārapdrošināšanu.

Individuālajiem īpašniekiem ir jābūt Slovēnijas Republikas iedzīvotājiem.

SE: Apdrošināšanas brokeru uzņēmumi, kas nav reģistrēti Zviedrijā, var darboties tikai ar filiāles starpniecību.

SE: Nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumus, kas nav reģistrēti Zviedrijā un kas veic komercdarbību Zviedrijā, apliek ar nodokļiem nevis saskaņā ar tīro rezultātu, bet saskaņā ar prēmiju ienākumiem no tiešās apdrošināšanas darbībām.

SE: Apdrošināšanas sabiedrības dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā, vai arī juridiskai personai, kas reģistrēta Eiropas ekonomikas zonā.

4)	Fizisko personu klātbūtne

CY: Nav saistošs.

PL:

Apakšnozares A.1. līdz A.3. (tiešā apdrošināšana, pārapdrošināšana, retrocesija un apdrošināšanas starpniecība): Nav saistošs, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā, un saskaņā ar šādu ierobežojumu: dzīvesvietas prasība apdrošināšanas starpniekiem.

Apakšnozare A.4. (apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, EE, FR, FI, EL, HU, IT, IE, LU, LT, LV, MT, NL, PT, SE, SI, SK, UK:

Nav saistošs, izņemot attiecīgajās horizontālajās iedaļās norādīto, saskaņā ar šādiem ierobežojumiem:

AT: Filiāles biroja vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kurām dzīvesvieta ir Austrijā.

DK: Apdrošināšanas sabiedrības filiāles galvenā aģenta dzīvesvietai pēdējo divu gadu laikā jābūt Dānijā, ja vien tas nav vienas no Kopienas dalībvalstīm pilsonis. Komercdarbības un rūpniecības ministrs var piešķirt atbrīvojumus.

DK: Dzīvesvietas prasība sabiedrības vadītājiem un direktoru padomes locekļiem. Tomēr Komercdarbības un rūpniecības ministrs var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Atbrīvojumus piešķir bez diskriminācijas.

ES, IT: Dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju.

EL: Grieķijā nodibinātās sabiedrības direktoru padomes locekļu vairākumam jābūt kādas Kopienas dalībvalsts pilsoņiem.

SI: Aktuāra darbībām un risku novērtēšanai ir izvirzīta dzīvesvietas prasība papildus kvalifikācijas eksāmenam, dalībai Slovēnijas Republikas Aktuāru asociācijā un slovēņu valodas prasmēm.

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1)	Pārrobežu pakalpojumu sniegšana

BE: Lai sniegtu padomdevēja pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem, jābūt reģistrētam Beļģijā.

CY: Nav saistošs.

CY: Bankas, kas nav centrālā banka, valūtas emisijas pakalpojumi, atvasināto produktu, pārvedamu vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecība, piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, konsultēšana, starpniecība un cita veida finanšu palīgpakalpojumi, kas attiecas uz šīm darbībām: Nav saistošs.

CY: Tikai še turpmāk izklāstītais:

Tikai Čehijā dibinātās bankas un ārvalstu banku filiāles, kurām ir attiecīgā licence, drīkst:

—	sniegt noguldījumu pakalpojumus,

—	tirgot ārvalstu valūtas aktīvus,

—	veikt bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus.

Čehijas rezidentiem, kas nav bankas, ir jāsaņem ārvalsts valūtas maiņas atļauja, ko izdod Čehijas Valsts banka vai Finanšu ministrija:

a)	Čehijas rezidentu kontu atvēršanai ārvalstīs un līdzekļu ieskaitīšanai tajos;

b)	kapitāla maksājumu veikšanai ārvalstīs (izņemot ĀTI);

c)	finanšu kredītu un galvojumu piešķiršanai;

d)	operācijām ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

e)	ārvalstu vērtspapīru iegādāšanai, izņemot gadījumus, kas minēti Ārvalsts valūtas maiņas likumā;

f)	ārvalstu vērtspapīru emisijai publiskajai un privātajai tirdzniecībai Čehijā vai to ieviešanai vietējā tirgū.

EE: Apakšnozare B.1. (noguldījumu pieņemšana): Ir jāsaņem Eesti Pank atļauja un jāreģistrējas kā akciju sabiedrība, meitas uzņēmums vai filiāle saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem.

EE, LT: Ir jāizveido specializētu pārvaldības sabiedrību, lai veiktu daļu pārvaldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības, un tikai sabiedrības, kurām juridiskā adrese ir Kopienā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji.

HU: Nav saistošs.

IE: Lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu konsultācijas, ir jāsaņem vai nu (I) atļauja Īrijā, kas parasti prasa, lai komersants būtu kapitālsabiedrība vai līgumsabiedrība, vai individuālais tirgotājs, un katrā gadījumā tā galvenajam birojam/juridiskajai adresi jābūt Īrijā (atļauja var netikt prasīta noteiktos gadījumos, piemērām, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālās klātbūtnes Īrijā un pakalpojums netiek sniegts privātpersonām); vai (II) atļauja citā dalībvalstī saskaņā ar EK Ieguldījumu pakalpojumu direktīvu.

IT: Nav saistošs attiecībā uz “promotori di servizi finanziari” (finanšu tirgotāji).

LT: Pensiju fondu pārvaldīšana: nepieciešama komerciālā klātbūtne.

MT:

Apakšnozares B.1. un B.2. (visu veidu noguldījumu pieņemšana un aizdevumu izsniegšana): Nav.

Apakšnozare B.11. (finansiālās informācijas sniegšana un pārsūtīšana): Nav saistošs, izņemot finansiālo informāciju, ko sniedz starptautiskie komersanti.

Apakšnozare B.12. (konsultēšana un cita veida finanšu palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

PL:

Apakšnozare B.11. (finansiālās informācijas sniegšana un pārsūtīšana): Informācijas pārrobežu sniegšanas gadījumā-prasība izmantot sabiedrisko telekomunikāciju tīklu vai arī cita operatora tīklu.

Apakšnozare B.12. (konsultēšana un cita veida finanšu palīgpakalpojumi): Nav saistošs.

SK: Atvasināto produktu, pārvedamu vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecība, piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem: Nav saistošs.

SK:

i)	Noguldījumu pakalpojumus drīkst sniegt tikai vietējās bankas vai arī ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā.

ii)

Tikai tās vietējās bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā, kam ir atļauja, un personas, kam ir ārvalstu valūtas maiņas licence, var tirgot ārvalstu valūtas aktīvus. Tikai biržas dalībnieki var tirgot Bratislavas biržā. Rezidenti var tirgot RM-System Slovakia bez jebkādiem ierobežojumiem, kamēr nerezidenti-tikai izmantojot vērtspapīru dīlerus.

iii)	Bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus var veikt tikai tādas vietējās bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā, kam ir atļauja.

iv)

Ārvalstu valūtas maiņas licence, kuru izsniegusi Slovākijas Valsts banka, ir nepieciešama:

a)	Slovākijas rezidentu, kas nav bankas, kontu atvēršanai ārvalstīs, izņemot fiziskās personas uzturēšanās laikā ārvalstīs;

b)	kapitāla maksājumiem ārvalstīs;

c)	finanšu kredīta iegūšanai ārvalstu valūtā no ārvalstnieka; izņemot kredītus no ārvalstīm, ko akceptējuši rezidenti, ar apmaksas termiņu lielāku par trim gadiem, kā arī aizņēmumus, kas viena otrai izsniedz fiziskas personas nekomerciāliem nolūkiem.

v)	Par Slovākijas valūtas un ārvalstu valūtas, kas skaidrā naudā pārsniedz 150 000 SKK vērtību, un dārgmetālu eksportu un importu ir jāziņo.

vi)	Ir jāsaņem ārvalstu valūtas maiņas atļauja vai licence no ārvalstu valūtas maiņas iestādēm, lai rezidents varētu noguldīt finanšu aktīvus ārvalstīs.

vii)	Tikai ārvalstu valūtas maiņas organizācijas, kas reģistrētas Slovākijas Republikā, var piešķirt un iegūt galvojumus un saistības saskaņā ar noteikto ierobežojumu un Slovākijas Valsts bankas noteikumiem.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: Nav saistošs.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finansiālās informācijas sniegšana un pārsūtīšana, konsultēšana un cita veida finanšu palīgpakalpojumi, izņemot piedalīšanos Valsts kases obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldīšanu: Nav ierobežojumu.

Visas pārējās apakšnozares:

Nav saistošs, izņemot kredītus (visi aizņēmumu veidi), galvojumus un saistības, ko vietējās juridiskas personas un individuālie komersanti pieņem no ārvalstu kredītiestādēm. (Piezīme: patērētāju kredīti ir atbrīvoti pēc jaunā Valūtas maiņas likuma stāšanās spēkā).

Visiem augstāk minētajiem kredītu pasākumiem jābūt reģistrētiem Slovēnijas bankā. (Piezīme: šo noteikumu atceļ līdz ar jaunā Banku likuma pieņemšanu).

Ārvalstnieki var piedāvāt ārvalstu vērtspapīrus tikai ar vietējo banku un akciju brokeru sabiedrību starpniecību. Slovēnijas biržas dalībniekiem jābūt reģistrētiem Slovēnijas Republikā.

2)	Patēriņš ārvalstīs

CY: Nav saistošs, izņemot apakšiedaļu B.6.e) (pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība): Nav ierobežojumu.

CY: Bankas, kas nav centrālā banka, valūtas emisijas pakalpojumi, atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi atvasinātajiem produktiem, konsultēšana, starpniecība un cita veida finanšu pakalpojumi, kas attiecas uz šīm darbībām: Nav saistošs

CY: Tikai še turpmāk izklāstītais:

Tikai Čehijā dibinātas bankas un ārvalstu banku filiāles, kurām ir attiecīgā licence, drīkst:

—	sniegt noguldījumu pakalpojumus,

—	tirgot ārvalstu valūtas aktīvus,

—	veikt bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus.

Čehijas rezidentiem, kas nav bankas, ir jāsaņem ārvalstu naudas maiņas atļauja, ko izdod Čehijas Valsts banka vai Finanšu ministrija:

a)	Čehijas rezidentu kontu atvēršanai ārvalstīs un līdzekļu ieskaitīšanai tajos;

b)	kapitāla maksājumu veikšanai ārvalstīs (izņemot ĀTI);

c)	finanšu kredītu un galvojumu piešķiršanai;

d)	operācijām ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

e)	ārvalstu vērtspapīru tirdzniecībai, izņemot gadījumus, kas minēti Ārvalstu valūtas maiņas likumā;

f)	ārvalstu vērtspapīru emisijai publiskajai un privātajai tirdzniecībai Čehijas Republikā vai ieviešanai vietējā tirgū.

DE: To vērtspapīru emisijas, kuru nominālvērtība ir izteikta vācu markās, var vadīt tikai kredītiestāde, meitas uzņēmums vai filiāle, kas reģistrēta Vācijā.

FI: Valsts organizāciju veiktos maksājumus (izdevumi) nosūta caur Somijas pasta žiro sistēmu, ko uztur Postipankki Ltd. Finanšu ministrija īpašos gadījumos var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības.

EL: Ir jāreģistrē komersants, lai sniegtu turēšanas un depozitārija pakalpojumus, kas saistīti ar to pamatsummu un procentu pārvaldīšanu, kas jāmaksā par Grieķijā emitētiem vērtspapīriem.

HU: Nav saistošs.

MT:

Apakšnozares B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumu izsniegšana): Nav ierobežojumu.

Apakšnozare B.11. (Finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana): Nav saistošs, izņemot finanšu informāciju, ko sniedz starptautiskie komersanti.

Apakšnozares c B.12.: Nav saistošs.

PL:

Apakšnozare B.11. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana): Prasība izmantot sabiedrisko telekomunikāciju tīklu vai cita pilnvarota operatora tīklu, ja šos pakalpojumus saņem ārvalstīs.

Apakšnozare B.1. līdz B.10. un B.12.: Nav saistošs.

SK: Atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana un starpniecība: Nav saistošs.

SK:

i)	noguldījumu pakalpojumus drīkst sniegt tikai vietējās bankas vai ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā;

ii)

tikai tādas vietējās bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā, kam ir atļauja, un personas, kam ir ārvalstu valūtas maiņas licence, var tirgot ārvalstu valūtas aktīvus. Tikai biržas dalībnieki var tirgot Bratislavas biržā. Rezidenti var tirgot RM-System Slovakia sistēmā bez jebkādiem ierobežojumiem, kamēr nerezidenti-tikai izmantojot vērtspapīru dīlerus;

iii)	bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus var veikt tikai tādas vietējās bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā, kam ir atļauja;

iv)

starptautiskās valūtas maiņas licence, kuru izsniegusi Slovākijas Valsts banka, nepieciešama:

a)	Slovākijas rezidentu, kas nav bankas, kontu atvēršanai ārvalstīs, izņemot fiziskas personas uzturēšanās laikā ārvalstīs;

b)	kapitāla maksājumiem ārvalstīs;

c)	finanšu kredīta iegūšanai ārvalstu valūtā no ārvalstnieka; izņemot kredītus no ārvalstīm, ko rezidenti akceptē ar apmaksas termiņu, kas lielāks par trim gadiem, un aizņēmumiem, kas viena otrai piešķir fiziskas personas nekomerciāliem nolūkiem;

v)	par Slovākijas valūtas un ārvalstu valūtas, kas skaidrā naudā pārsniedz 150 000 SKK vērtību, un dārgmetālu eksportu un importu ir jāziņo;

vi)	Ārvalstu valūtas maiņas atļauja vai licence no ārvalstu valūtas maiņas iestādēm ir nepieciešama, lai rezidents varētu noguldīt finanšu aktīvus ārvalstīs;

vii)	Tikai ārvalstu valūtas maiņas organizācijas, kas reģistrētas Slovākijas Republikā, var piešķirt un iegūt galvojumus un saistības saskaņā ar noteikto ierobežojumu un Slovākijas Valsts bankas noteikumiem.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: Nav saistošs.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finansiālās informācijas sniegšana un pārsūtīšana, konsultēšana un citi finanšu palīgpakalpojumi, izņemot piedalīšanos Valsts kases obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldīšanu): Nav ierobežojumu.

Visas pārējās apakšnozares:

Nav saistošs, izņemot kredītus (visi aizņēmumu veidi), galvojumus un saistības, ko iekšzemes juridiskas personas un individuālie komersanti pieņem no ārvalstu kredītiestādēm. (Piezīme: patērētāju kredīti ir atbrīvoti pēc jaunā Valūtas maiņas likuma pieņemšanas).

Visiem augstāk minētajiem kredītu pasākumiem jābūt reģistrētiem Slovēnijas bankā. (Piezīme: šis noteikums nav spēkā pēc jaunā Banku likuma pieņemšanas).

Juridiskas personas, kas reģistrētas Slovēnijas Republikā, var būt ieguldījumu kapitāla aktīvu depozitāriji.

UK: Mārciņas emisijas, tostarp privātā sektora veiktās emisijas, var vadīt tikai sabiedrība, kas reģistrēta Eiropas ekonomikas zonā.

3)	Komerciālā klātbūtne

Visās dalībvalstīs:

—	ir nepieciešama specializētas pārvaldības sabiedrības izveide, lai veiktu daļu pārvaldījuma fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības (6. un 13. pants VKIU direktīvā, 85/611/EEK),

—	tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Kopienā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji (8.1 un 15.1 pants VKIU direktīvā, 85/611/EEK).

AT: Tikai Austrijas biržas dalībnieki drīkst iesaistīties vērtspapīru tirdzniecībā šajā biržā.

AT: Tirdzniecībai ārvalstu valūtas maiņas jomā un ārvalstu valūtas tirdzniecībai ir jāsaņem Austrijas Valsts atļauja.

AT: Hipotekārās ķīlas zīmes un pašvaldību obligācijas var emitēt specializētas bankas, kas saņēmušas atļauju šādai darbībai.

AT: Lai sniegtu pensiju fondu pārvaldīšanas pakalpojumus, ir jābūt specializētai sabiedrībai, kas izveidota tikai šai darbībai un kas reģistrēta Austrijā kā akciju sabiedrība.

BE: Jebkurš publiskais pieprasījums iegūt Beļģijas vērtspapīrus, kuru izdarījusi fiziska persona, sabiedrība vai iestāde, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts jurisdikcijā, vai kāds cits šādas personas, sabiedrības vai iestādes vārdā, jāiesniedz apstiprināšanai Finanšu ministrijā.

CY: Saskaņā ar likumā noteiktu prasību, ko piemēro bez diskriminācijas, bankām, kas piedāvā savus pakalpojumus Kipras teritorijā, jābūt juridiskām personām. Juridiskas personas ietver ārvalstu banku/finanšu iestāžu filiāles, kas reģistrētas Kipras teritorijā.

CY: Personas un tās partneru tiešā vai netiešā līdzdalība vai balsstiesības bankā nedrīkst pārsniegt 10 %, ja vien nav saņemts iepriekšējs centrālās bankas apstiprinājums.

CY: Turklāt trijās vietējās bankās, kas iekļauti biržas sarakstā, ārvalstnieku tiešā vai netiešā līdzdalība vai kapitāla daļu iegūšana nedrīkst pārsniegt 0,5 % katrai atsevišķai fiziskai personai vai organizācijai un 6 % – kopā.

CY:

Apakšnozares B.1. līdz B.5. un B.6.b) (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumu izsniegšana, finanšu noma, visa veida maksājumu un naudas pārskaitīšana, galvojumi un saistības, un ārvalstu valūtas tirdzniecība):

Jaunām bankām jāievēro šādas prasības:

a)	nepieciešama licence no centrālās bankas, lai varētu veikt banku darbības. Lai licenci piešķirtu, banka var veikt ekonomisko vajadzību testu;

b)	ārvalstu banku filiālēm jābūt reģistrētām Kiprā saskaņā ar Sabiedrību likumu un licencētām saskaņā ar Banku likumu.

Apakšnozare B.6.e) (pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība):

Tikai Kipras biržas dalībnieki (brokeri) var veikt starpniecības darbības ar vērtspapīriem Kiprā. Sabiedrības, kas darbojas kā brokeri, var nodarbināt tikai personas, kas atbilstīgi saņēmušas brokera licenci. Bankas un apdrošināšanas sabiedrības nevar veikt minētas darbības.

Brokeru sabiedrība var tikt reģistrēta kā Kipras biržas dalībnieks tikai tad, ja tā ir bijusi izveidota un reģistrēta saskaņā ar Kipras Sabiedrību likumu.

Apakšnozares B.6. a), c), d) un f) un B.7. līdz B.12.: Nav saistošs.

CY: Bankas, kas nav centrālā banka, valūtas emisijas pakalpojumi, atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi atvasinātajiem produktiem, konsultēšana, starpniecība un cita veida finanšu palīgpakalpojumi, kas attiecas uz šīm darbībām: Nav saistošs

CY: Tikai še turpmāk izklāstītais:

Banku pakalpojumus var sniegt tikai Čehijā reģistrētās bankas vai ārvalstu banku filiāles, kurām Čehijas Valsts banka ir izsniegusi licenci ar Finanšu ministriju piekrišanu.

Piešķirot licenci, ņem vērā kritērijus, ko konsekventi piemēro saistībā ar VVPT. Hipotekārā aizdevuma pakalpojumus var sniegt tikai Čehijā izveidotās bankas.

Bankas var izveidot tikai akciju sabiedrības formā. Lai iegādātos esošo banku akcijas, ir jāsaņem iepriekšējs Čehijas Valsts bankas apstiprinājums.

Vērtspapīrus var laist publiskajā tirdzniecībā, ja attiecīgā atļauja ir bijusi iegūta un vērtspapīru emisijas prospekts apstiprināts.

Atlauju nepiešķir, ja publiskā vērtspapīru tirdzniecība ir pretrunā ieguldītāju interesēm, neatbilst valsts finanšu politikai vai arī nesaskan ar finanšu tirgus prasībām (1).

Vērtspapīru dīleru, biržas mākleru, biržu vai ārpusbiržas tirgus organizētāju, ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu fondu izveidei un darbībai ir jāsaņem atļauja, ko piešķir, pamatojoties uz kvalifikāciju, personāla godīgumu, vadību un materiālajām prasībām.

Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus visa veida maksājumiem pārrauga un pārskata Čehijas Valsts banka, lai nodrošinātu to vienmērīgu darbību un ekonomiskumu.

DK: Finanšu iestādes var iesaistīties vērtspapīru tirdzniecībā Kopenhāgenas biržā tikai ar Dānijā reģistrēto filiāļu starpniecību.

FI: Vismaz pusei dibinātāju, direktoru padomes locekļu, uzraudzības padomes locekļu un delegātu, rīkotājdirektoru, prokūristu un personu, kam ir tiesības parakstīties kredītiestādes vārdā, jābūt Eiropas ekonomikas zonas iedzīvotājiem, ja vien Finanšu ministrija nepiešķir atbrīvojumu. Vismaz vienam no revidentiem jābūt Eiropas ekonomikas zonas iedzīvotājiem.

FI: Brokerim (privātpersonai), kas darbojas atvasināto instrumentu tirgū, jābūt Eiropas ekonomikas zonas iedzīvotājam. Atbrīvojumu no šīs prasības var piešķirt saskaņā ar Finanšu ministrijas paredzētajiem nosacījumiem.

FI: Valsts organizāciju maksājumus (izdevumi) veic Somijas pasta žiro sistēmā, ko uztur Postipankki Ltd. Atbrīvojumus no šīs prasības īpašos gadījumos var piešķirt Finanšu ministrija.

FR: Papildus Francijas kredītiestādēm, Francijas frankos izteikto instrumentu emisijas var vadīt tikai banku, kas nav Francijas bankas, Francijā reģistrētās filiāles (saskaņā ar Francijas tiesību aktiem), kas saņēmušas atļauju, pamatojoties uz pietiekamiem līdzekļiem un saistībām Parīzē, ko piedāvā kandidāts, kas ir ārvalstu bankas Francijā reģistrētā filiāle. Šie nosacījumi attiecas uz vadības bankām, kas veic uzskaiti. Banka, kas nav Francijas banka, bez ierobežojumiem un reģistrēšanas prasības var piedalīties Eirofranka obligāciju emisijas kopīgajā vadībā vai līdzvadībā.

EL: Finanšu iestādes var iesaistīties to vērtspapīru tirdzniecībā, kas iekļauti Atēnu biržas sarakstā, tikai ar Grieķijā reģistrētu biržas sabiedrību starpniecību.

EL: Filiāles izveidei un darbībai minimālais ārvalstu valūtas daudzums ir jāieved, jākonvertē drahmās un jāglabā Grieķijā tik ilgi, kamēr ārvalstu banka turpina savu darbību Grieķijā:

—	ja izveido ne vairāk kā četras (4) filiāles, šī minimālā summa pašlaik ir vienāda ar pusi no minimālā kapitāla, kas nepieciešams kredītiestādei, lai reģistrētos Grieķijā,

—	papildu filiāļu darbībai – minimālajam kapitāla apmērām jābūt vienādam ar minimālo kapitālu, kas nepieciešams, lai kredītiestāde varētu reģistrēties Grieķijā.

HU: Paredzēts izveidot sistēmu attiecībā uz tiešajām filiālēm, tiklīdz VVPT tiks iekļautas attiecīgas saistības, ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus.

HU: Individuāla dalībnieka, kas nav kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, tiešā vai netiešā līdzdalība vai balsstiesības kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 15 %.

HU: Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas ir rezidenti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ārvalstu valūtas maiņas jomā un kas ir uzturējušās Ungārijā vismaz vienu gadu.

HU: Ilgtermiņā valsts īpašumā būs ne mazāk kā 25 % + 1 balss Országos Takarékpénztár és Kereskedelmi Bank Rt.

IE: Kolektīvo ieguldījumu shēmās, kas darbojas kā daļu pārvaldījuma fondi un mainīgā kapitāla sabiedrības (kas nav uzņēmumi, kuri veic kolektīvos ieguldījumus pārvedamos vērtspapīros), uzticības personai/depozitārijam un pārvaldības sabiedrībai jābūt reģistrētai Īrijā vai arī kādā citā Kopienas dalībvalstī. Ieguldījumu komandītsabiedrībā vismaz vienam komplementāram jābūt reģistrētam Īrijā.

IE: Lai kļūtu par biržas dalībnieku Īrijā, organizācijai vai nu (I) jāsaņem atļauja Īrijā, kas prasa, lai tā būtu kapitālsabiedrība vai līgumsabiedrība ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai (II) jāsaņem atļauja jebkurā citā dalībvalstī saskaņā ar EK Ieguldījumu pakalpojumu direktīvu.

IE: Lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu konsultācijas ir jāsaņem vai nu (I) atļauja darboties Īrijā, kuras iegūšanai parasti nepieciešams, lai komersants būtu kapitālsabiedrība, līgumsabiedrība vai individuālais komersants-katrā gadījumā ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā (uzraudzības iestāde var arī piešķirt atļauju trešo valstu organizāciju filiālēm), vai (II) atļauja citā dalībvalstī saskaņā ar EK Ieguldījumu pakalpojumu direktīvu.

IT: To vērtspapīru publisko piedāvājumu (kā noteikts Likuma 216/74 18. pantā), kas nav kapitāla daļas, parāda vērtspapīri (tostarp konvertējamie parāda vērtspapīri), var veikt tikai Itālijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ārvalstu sabiedrības, kas saņēmušas attiecīgo atļauju, valsts iestādes vai pašvaldības uzņēmumi, kuru parakstītais kapitāls nav mazāks par 2 miljardiem liru.

IT: Centralizētā noguldījuma, turēšanas un pārvaldības pakalpojumus var sniegt tikai Itālijas banka attiecībā uz valsts vērtspapīriem vai arī Monte Titoli SpA – attiecībā uz kapitāla daļām, līdzdalības vērtspapīriem un citām parādzīmēm, ko tirgo regulētā tirgū.

IT: Kolektīvo ieguldījumu shēmās, kas nav VKIU, attiecībā uz kuriem Direktīva 85/611/EEK paredz saskaņošanu, uzticības personai/depozitārijam jābūt reģistrētam Itālijā vai arī kādā citā Eiropas Kopienas dalībvalstī, izveidojot filiāli Itālijā. Tikai bankas, apdrošināšanas sabiedrības un vērtspapīru ieguldījumu sabiedrības, kurām juridiskā adrese ir Eiropas Kopienā, var pārvaldīt pensiju fondu līdzekļus. Pārvaldības sabiedrībām (nemainīga kapitāla fondi un nekustamā īpašuma fondi) arī jābūt reģistrētām Itālijā.

IT: Veicot tiešo pārdošanu, starpniekiem jāizmanto tādu finanšu tirgotāju pakalpojumus, kam ir attiecīgā atļauja un kas dzīvo kādā Eiropas Kopienas dalībvalstī.

IT: Vērtspapīru mijieskaitu un norēķinus var veikt tikai oficiālajā mijieskaita sistēmā. Sabiedrībai, kas saņēmusi atļauju no Itālijas bankas ar Consob piekrišanu, var uzticēt veikt mijieskaita darbības līdz pat gala norēķiniem saistībā ar vērtspapīriem.

IT: Ārvalstu starpnieku pārstāvniecības biroji nedrīkst veikt darbības, kas vērstas uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

LV:

Apakšnozare B.7. (piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās): Latvijas banka (centrālā banka) ir valdības finanšu pārstāvis valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju tirgū.

Apakšnozare B.9. (aktīvu pārvaldīšana): Pensiju fondu pārvaldīšanu veic valsts monopols.

LT:

Apakšnozares B.1. līdz B.12.: Vismaz vienam vadītājam jābūt Lietuvas pilsonim.

Apakšnozare B.3. (finanšu noma): Tiesības sniegt finanšu nomas pakalpojumus var tikt rezervētas īpašām finanšu iestādēm (piemēram, bankām vai apdrošināšanas sabiedrībām). Nav ierobežojumu no 2001. gada 1. janvāra, izņemot horizontālo iedaļu “Bankas un citi finanšu pakalpojumi”.

Apakšnozare B.9. (aktīvu pārvaldīšana): Ir jāizveido kā publiskā akciju sabiedrība (AB) vai slēgtā akciju sabiedrība (UAB), kas jādibina slēgtā veidā (visas sākotnēji emitētās akcijas iegādājas sabiedrības dibinātāji). Lai veiktu aktīvu pārvaldīšanu, ir jāizveido specializēta pārvaldības sabiedrība. Tikai sabiedrības, kurām juridiskā adrese ir Lietuvā, drīkst darboties kā aktīvu depozitāriji.

MT:

Apakšnozares B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumu izsniegšana): Kredītiestādes un cita veida finanšu iestādes, kuras pieder ārvalstu īpašniekam, var darboties kā filiāle vai vietējais meitas uzņēmums. Piešķirot atļauju, var veikt ekonomisko vajadzību testu.

Apakšnozares B.3. līdz B.12.: Nav saistošs.

PL:

Apakšnozares B.1., B.2., B.4. un B.5. (izņemot Valsts kases galvojumus un saistības): Banku var izveidot tikai akciju sabiedrības vai licencētas filiāles formā. Atļaujas attiecībā uz banku izveidi izsniedz, balstoties uz uzraudzības apsvērumiem. Vismaz vienam bankas izpilddirektoram jābūt Lietuvas pilsonim.

Apakšnozares B.6.e), B.7. (izņemot piedalīšanos Valsts kases instrumentu emisijās), B.9. (tikai portfeļu pārvaldīšanas pakalpojumi) un B.12 (konsultēšana un cita veida finanšu palīgpakalpojumi, kas attiecas tikai uz darbībām Polijā): pēc licences iegūšanas dibināšana var notikt tikai akciju sabiedrības formā vai arī tādas ārvalstu juridiskās personas filiāles formā, kas sniedz vērtspapīru pakalpojumus.

Apakšnozare B.11.: Prasība izmantot publisko telekomunikāciju tīklu vai arī cita atļautā operatora tīklu-attiecībā uz šo pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un/vai patēriņu ārvalstīs.

Visas pārējās apakšnozares: Nav saistošs.

PT: Ārpuskopienas bankas reģistrācijai ir nepieciešama atļauja, ko izsniedz katrā konkrētajā gadījumā Finanšu ministrija. Šādai izveidei jāsekmē valsts banku sistēmas efektivitāte vai arī ievērojami jāveicina Portugāles ekonomikas internacionalizācija.

PT: Riska kapitāla pakalpojumus nedrīkst sniegt tādu riska kapitāla sabiedrību filiāles, kuru galvenais birojs neatrodas kādā no Eiropas Kopienas dalībvalstīm. Brokeru un mākleru pakalpojumus Lisabonas biržā var sniegt brokeru un mākleru sabiedrības, kas reģistrētas Portugālē, vai arī tādu ieguldījumu sabiedrību filiāles, kas saņēmušas atļauju sniegt šādus pakalpojumus gan kādā citā Eiropas Kopienas dalībvalstī, gan savā izcelsmes valstī. Starpnieku un mākleru pakalpojumus Portu atvasināto instrumentu biržā un OTC tirgū nevar sniegt tādu brokeru/mākleru sabiedrību filiāles, kurām nav Eiropas Kopienas izcelsme.

Pensiju fondu pārvaldīšanu drīkst veikt tikai tās sabiedrības, kas reģistrētas Portugālē, un apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas Portugālē un kam ir atļauja veikt dzīvības apdrošināšanu.

SK: Atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos un starpniecība: Nav saistošs.

SK: Banku pakalpojumus drīkst sniegt tikai vietējās bankas vai ārvalstu bankas filiāles, kurām Slovākijas Valsts banka izdevusi atļauju ar Finanšu ministrijas piekrišanu. Lai atļauju izsniegtu, ņem vērā kritērijus, kas saistīti ar kapitāla ieguldījumu (finansiālais spēks), profesionālo kvalifikāciju un paredzēto bankas darbību vadības godīgumu un kompetenci. Bankas ir juridiskas personas, kas reģistrētas Slovākijas Republikā un izveidotas kā akciju sabiedrības vai valsts (valsts īpašumā) finanšu iestādes.

Lai iegādātos akcijas, kas dod tiesības uz dividendēm, esošās komercbankas kapitālā virs noteiktā limita, jāsaņem iepriekšēja Slovākijas Valsts bankas piekrišana. Ieguldījumu pakalpojumus Slovākijas republikā drīkst sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru mākleri, kas izveidoti kā akciju sabiedrība saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. Ārvalstu ieguldījumu sabiedrībai vai ieguldījumu fondam jāiegūst atļauja no Finanšu ministrijas, lai varētu pārdot tās vērtspapīrus vai ieguldījumu sertifikātu vienības Slovākijas Republikas teritorijām saskaņā ar likumu. Parādu vērtspapīru emisijai iekšzemē vai ārvalstīs ir nepieciešama Finanšu ministrijas atļauja.

Vērtspapīrus var emitēt un tirgot tikai pēc Finanšu ministrijas atļaujas iegūšanas, kas izsniegta, lai varētu piedalīties publiskā tirdzniecībā, saskaņā ar Vērtspapīru likumu. Vērtspapīru mākleru, biržas brokeru vai ārpusbiržas tirgus organizētāju darbībām jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas. Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus visa veida maksājumiem reglamentē Slovākijas Valsts banka.

Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus saistībā ar vērtspapīru īpašnieka maiņu tiek dokumentēti Vērtspapīru centrā (Vērtspapīru mijieskaita un norēķinu birojs). Vērtspapīru centrs var veikt tikai pārskaitījumus uz īpašuma kontiem, kas pieder vērtspapīru īpašniekiem. Mijieskaitu un norēķinus naudas izteiksmē veic caur Banku mijieskaita un norēķinu biroju (kurā Slovēnijas Valsts banka ir lielākais akciju turētājs)-Bratislavas biržai (akciju sabiedrība), bet ar Jumbo konta starpniecību-RM-System Slovakia vajadzībām.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: Nav saistošs.

Visas pārējās apakšnozares:

Visa veida banku dibināšanai ir nepieciešama Slovēnijas bankas izsniegtā licence.

Ārvalstnieki var kļūt par bankas akciju/daļu turētājiem vai pirkt papildus akcijas/daļas no bankām tikai ar iepriekšēju Slovēnijas bankas piekrišanu. (Piezīme: šis noteikums tiks atcelts pēc jaunā Banku likuma pieņemšanas).

Saskaņā ar Slovēnijas bankas izsniegto licenci bankām, ārvalstu banku meitas uzņēmumiem un filiālēm var atļaut sniegt visa veida vai arī ierobežotus banku pakalpojumus, atkarībā no kapitāla apjoma.

Izskatot jautājumu par licences izsniegšanu bankai, kurā ārvalstu ieguldītājiem piederētu visas akcijas vai to vairākums, vai jautājumu par piekrišanu banku papildu akciju iegādei, Slovēnijas banka ņem vērā šādus kritērijus (2):

—	ieguldītāju esamība no dažādām valstīm,

—	ārvalstu iestādes, kas atbildīga par banku uzraudzību, viedoklis.

(Piezīme: šis noteikums zaudēs spēku pēc jaunā Banku likuma pieņemšanas)

Nav saistošs attiecībā uz ārvalstu līdzdalību bankās, kuras ir privatizācijas procesā.

Ārvalstu banku filiālēm jābūt reģistrētām Slovēnijas Republikā ar juridiskas personas statusu.

(Piezīme: šis noteikums tiks atcelts pēc jaunā Banku likuma pieņemšanas)

Nav saistošs attiecībā uz visa veida hipotēku bankām un krājaizdevu iestādēm.

Nav saistošs attiecībā uz privāto pensiju fondu izveidošanu (neobligātie pensiju fondi).

Pārvaldības sabiedrības ir komercsabiedrības, kas izveidotas vienīgajam mērķim – pārvaldīt ieguldījumu fondus.

Ārvalstnieki var tieši vai netieši iegūt ne vairāk kā 20 % akciju vai balsstiesību pārvaldības sabiedrībās; lielākai līdzdalībai ir nepieciešama Vērtspapīru tirgus aģentūras piekrišana.

Pilnvarota (privatizācija) ieguldījumu sabiedrība ir ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota vienīgajām mērķim – lai savāktu īpašuma sertifikātus (vaučerus) un iegādātos akcijas, kas emitētas saskaņā ar noteikumiem par īpašumtiesību formas pārveidošanu. Pilnvarota pārvaldības sabiedrība ir izveidota vienīgajām mērķim – lai pārvaldītu pilnvarotas ieguldījumu sabiedrības.

Ārvalstnieki var tiešā vai netieša veidā iegūt ne vairāk kā 10 % kapitāla vai balsstiesību Pilnvarotā (privatizācija) pārvaldības sabiedrībā; lielākai līdzdalībai ir nepieciešams Vērtspapīru tirgus aģentūras apstiprinājums ar Ekonomisko attiecību un attīstības ministrijas piekrišanu.

Ieguldījumu fondu ieguldījumi ārvalstu emitentu vērtspapīros nepārsniedz 10 % no ieguldījumu fondu ieguldījumiem. Šādiem vērtspapīriem jābūt iekļautiem to biržu sarakstos, kuras iepriekš noteikusi Vērtspapīru tirgus aģentūra.

Ārvalstnieki var kļūt par akcionāriem vai dalībniekiem Biržas mākleru sabiedrībā, iegūstot ne vairāk kā 24 % Biržas mākleru sabiedrības kapitāla, ar iepriekšēju Vērtspapīru aģentūras apstiprinājumu. (Piezīme: šis noteikums tiks atcelts pēc jaunā Vērtspapīru tirgus likuma pieņemšanas).

Ārvalstu emitentu vērtspapīrus, kas vēl nav bijuši piedāvāti Slovēnijas Republikas teritorijā, var piedāvāt tikai biržas mākleru sabiedrība vai banka, kam ir licence tāda veida darbībām. Pirms piedāvājuma veikšanas biržas mākleru sabiedrībai vai bankai ir jāsaņem atļauja no Vērtspapīru tirgus aģentūras.

Pieprasījumam par šādu atļauju piedāvāt ārvalstu emitentu vērtspapīrus Slovēnijas Republikā pievieno prospekta projektu un dokumentus, kas liecina par to, ka ārvalstu emitenta vērtspapīru emisijas galvotājs ir banka vai biržas mākleru sabiedrība, izņemot ārvalstu emitenta akciju emisijas gadījumus.

SE: Zviedrijā nereģistrētie uzņēmumi var izveidot komerciālo klātbūtni tikai ar filiāles palīdzību un, banku gadījumā, arī ar pārstāvniecības biroja palīdzību.

SE: Bankas sabiedrības dibinātājam jābūt fiziskai personai, kas ir Eiropas ekonomikas zonas iedzīvotājs, vai ārvalstu bankai. Krājbankas dibinātājam jābūt fiziskai personai, kas ir Eiropas ekonomikas zonas iedzīvotājs.

UK: Starpdīleru brokeriem, kas ir finanšu iestādes, kuras nodarbojas ar valdības parādiem, jābūt reģistrētiem Eiropas ekonomikas zonā un autonomi kapitalizētiem.

4)	Fizisku personu klātbūtne

CY:

Apakšnozare B.6. e) (pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība): Personām, kas darbojas patstāvīgi brokeri vai strādā brokeru sabiedrībā kā brokeri, ir jāatbilst attiecīgajiem licencēšanas kritērijiem.

Apakšnozares B.1. līdz B.12., izņemot B.6. e): Nav saistošs.

CY:

Bankas, kas nav centrālā banka, valūtas emisijas pakalpojumi, atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, konsultēšana, starpniecība un cita veida finanšu pakalpojumi, kas attiecas uz šīm darbībām: Nav saistošs.

Visas pārējās apakšnozares: Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto.

MT:

Apakšnozares B.1., B.2. un B.11. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumu izsniegšana, finansiālās informācijas sniegšana un pārsūtīšana): Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto.

Apakšnozares B.3. līdz B.10. un B.12.: Nav saistošs.

PL:

Apakšnozares B.1., B.2., B.4. un B.5. (izņemot valsts kases galvojumus un norēķinus): Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto un saskaņā ar šādu ierobežojumu: Vismaz vienam bankas izpilddirektoram jābūt pilsonim.

Apakšnozares B.6.e), B.7. (izņemot piedalīšanos Valsts kases instrumentu emisijās), B.9. (tikai portfeļu pārvaldīšanas pakalpojumi) un B.12 (konsultēšana un cita veida finanšu palīgpakalpojumi, kas attiecas tikai uz darbībām Polijā): Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto.

Visas pārējās apakšnozares: Nav saistošs.

SK:

Atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, starpniecība: Nav saistošs.

Visas pārējās apakšnozares: Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: Nav saistošs.

Visas pārējās apakšnozares: Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto.

AT, BE, DE, DK, ES, EE, FR, FI, EL, HU, IT, IE, LU, LT, LV, NL, PT, SE, UK:

Nav saistošs, izņemot horizontālajā iedaļā norādīto un saskaņā ar šādiem īpašiem ierobežojumiem:

FR: Sociétés d’investissement à capital fixe: prasība attiecībā uz pilsonību-direktoru padomes priekšsēdētājam, ģenerāldirektoriem un ne mazāk kā divām trešdaļām vadītāju, kā arī, ja vērtspapīru sabiedrībai ir uzraudzības institūcija vai padome, šādas institūcijas locekļiem vai tās ģenerāldirektoram un ne mazāk kā divām trešdaļām uzraudzības padomes locekļu.

EL: Kredītiestādēm jāizraugās vismaz divas personas, kuras ir atbildīgas par iestādes darbībām. Uz šīm personām attiecas dzīvesvietas prasība.

IT: Prasība dzīvesvietai Eiropas Kopienu dalībvalstī – attiecībā uz “promotori di servizi finanziari” (finanšu tirgotājs)

LV: Filiāles vai meitas uzņēmuma vadītājam jābūt Latvijas nodokļu maksātājam (rezidentam).”

(1) CZ: Pašlaik parlamentā tiek diskutēts par attiecīgo tiesību aktu atcelšanu par finanšu tirgus kritērijiem.

(2) Izskatot jautājumu par ierobežotas vai neierobežotas bankas licences izsniegšanu, Slovēnijas banka ņem vērā ne tikai kapitāla apmēru, ber arī šādus kritērijus (gan iekšzemes, gan ārvalstu pieteikuma iesniedzējiem):

—	valsts ekonomikas vajadzības pēc noteiktām banku darbībām,

—	esošais banku reģionālais pārklājums Slovēnijā,

—	faktiskie bankas darbības rezultāti, salīdzinot tos ar esošajā licencē noteikto.

(Piezīme: šo noteikumu atcels pēc jaunā Bankas likuma pieņemšanas).

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

IESTĀDES, KAS IR ATBILDĪGAS PAR FINANŠU PAKALPOJUMIEM

A DAĻA

Kopienā un tās dalībvalstīs

Eiropas Komisija

Tirdzniecības GD

Iekšējā tirgus GD

B-1049 Bruxelles

Austrija

Finanšu ministrija

Directorate Economic Policy and Financial Markets

Himmelpfortgasse 4-8

Postfach 2

A-1015 Wien

Beļģija

Ekonomikas ministrija

Rue de Bréderode 7/Brederodestraat 7

B-1000 Bruxelles/Brussel

Finanšu ministrija

Rue de la Loi 12/Wetstraat 12

B-1000 Bruxelles/Brussel

Kipra

Finanšu ministrija

CY-1439 Λευκωσία

Čehijas Republika

Finanšu ministrija

Letenská 15

CZ-118 10 Praha

Dānija

Ekonomisko lietu ministrija

Slotsholmsgade 10-12

DK-1216 Copenhagen K

Igaunija

Finanšu ministrija

Suur-Ameerika 1

EE-15006 Tallinn

Somija

Finanšu ministrija

PL 28

FI-00023 Helsinki

Francija

Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija

Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie

139, rue de Bercy

F-75572 Paris

Vācija

Finanšu ministrija

Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht

Graurheindorfer Str. 108

D-53117 Bonn

Grieķija

Grieķijas banka

Οδός Πανεπιστημίου 21

GR-10563 Αθήνα

Ungārija

Finanšu ministrija

Pénzügyminisztérium

Postafiók: 481

HU-1369 Budapest

Īrija

Īrijas finanšu pakalpojumu regulētājiestāde

PO Box 9138

College Green

Dublin 2

Ireland

Itālija

Valsts kase

Ministero del Tesoro

Via XX Settembre 97

I-00187 Roma

Latvija

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Kungu iela 1

LV-1050 Rīga

Lietuva

Finanšu ministrija

Vaižganto 8a/2,

LT-01512 Vilnius

Luksemburga

Finanšu ministrija

Ministère des finances

3, rue de la Congrégation

L-2931 Luxembourg

Malta

Finanšu pakalpojumu iestāde

Notabile Road

MT-Attard

Nīderlande

Finanšu ministrija

Directoraat Financieel marktbeleid

Postbus 20201

2500 EE Den Haag

Nederland

Polija

Finanšu ministrija

ul. Świętokrzyska 12

PL-00-916 Warszawa

Portugāle

Finanšu ministrija

Direcção-Geral dos Assuntos Europeus e Relações Internacionais

Av. Infante D. Henrique, 1C-1.o

P-1100-278 Lisboa

Slovākijas Republika

Finanšu ministrija

Štefanovičova 5

SK-817 82 Bratislava

Slovēnija

Ekonomikas ministrija

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Spānija

Valsts kase

Dirección General del Tesoro y Política Financiera

Paseo del Prado 6, 6a Planta

E-28071 Madrid

Zviedrija

Finanšu uzraudzības iestāde

Box 6750

S-113 85 Stockholm

Zviedrijas Centrālā banka

Brunkebergstorg 11

S-103 37 Stockholm

Zviedrijas Patērētāju aģentūra

Rosenlundsgatan 9

S-118 87 Stockholm

Apvienotā Karaliste

Valsts kase

1 Horse Guards Road

London SW1A 2HQ

United Kingdom

B DAĻA

Meksikā, The Secretaria de Hacienda y Credito Publico

Meksika	Unidad de Banca y Ahorro	Insurgentes Sur, 826, piso P.h. Colonia del Valle, Delegación Benito Juárez, C.P.03100 México, D.F.
Meksika	Direccion General de Seguros y Valores	Palacio Nacional, oficina 4068 Plaza de la Constitución, Delegación Cuauhthemoc, C.P.06000 México, D.F.”

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/63

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 30. maijs),

ar ko apstiprina Eiropas Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par jaunu augu šķirņu aizsardzību, kas pārskatīta Ženēvā 1991. gada 19. martā

(2005/523/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un 3. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību (turpmāk tekstā “UPOV konvencija”), kas pieņemta Ženēvā 1991. gada 19. martā, nodrošina ekskluzīvas īpašuma tiesības jaunu augu sugu selekcionāriem, pamatojoties uz kopīgu un skaidri definētu principu kopumu.

(2)	Kopienas kompetence noslēgt nolīgumus vai starptautiskus līgumus vai tiem pievienoties ir ne tikai skaidri izteikta Līgumā, bet var arī izrietēt no citiem Līguma noteikumiem un tiesību aktiem, ko saskaņā ar tiem pieņēmušas Kopienas iestādes.

(3)	UPOV konvencijas saturs arī atbilst šai jomā pieņemtu Kopienas regulu darbības apjomam.

(4)	No tā izriet, ka UPOV konvencijas pieņemšana attiecas gan uz Kopienu, gan tās dalībvalstīm.

(5)	UPOV konvencija būtu jāpieņem Kopienas vārdā, ņemot vērā tās kompetencē esošos jautājumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. UPOV konvencijas pārstrādātais teksts ar šo Kopienas vārdā tiek pieņemts attiecībā uz tās kompetencē esošajiem jautājumiem.

2. UPOV konvencijas pārstrādātais teksts un Eiropas Kopienas deklarācija ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots nozīmēt personu vai personas, kas ir tiesīgas Kopienas vārdā iesniegt pievienošanās dokumentu Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības ģenerālsekretāram.

3. pants

Kopiena brīvprātīgi veic iemaksas par katru attiecīgo budžeta periodu, nodrošinot tādu iemaksu vienību skaitu un tādus nosacījumus, kādi noteikti pielikumā minētajā deklarācijā, un tādās robežās, kādas šim nolūkam noteiktas Kopienas vispārējā budžetā.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. BODEN

1991. GADA AKTS

STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR JAUNU AUGU ŠĶIRŅU AIZSARDZĪBU

(1961. gada 2. decembris),

pārskatīta 1972. gada 10. novembrī, 1978. gada 23. oktobrī un 1991. gada 19. martā Ženēvā

SATURS

I nodaļa:

Definīcijas

1. pants:

Definīcijas

II nodaļa:

Līgumslēdzēju Pušu vispārējās saistības

2. pants:

Līgumslēdzēju Pušu pamatsaistības

3. pants:

Aizsargājamās ģintis un sugas

4. pants:

Režīms

III nodaļa:

Selekcionāra tiesību piešķiršanas nosacījumi

5. pants:

Aizsardzības nosacījumi

6. pants:

Jauninājums

7. pants:

Atšķirīgums

8. pants:

Vienveidība

9. pants:

Stabilitāte

IV nodaļa:

Pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai

10. pants:

Pieteikumu iesniegšana

11. pants:

Pirmtiesības

12. pants:

Pieteikuma izskatīšana

13. pants:

Pagaidu aizsardzība

V nodaļa:

Selekcionāra tiesības

14. pants:

Selekcionāra tiesību darbības joma

15. pants:

Izņēmumi selekcionāra tiesībās

16. pants:

Selekcionāra tiesību beigšanās

17. pants:

Ierobežojumi attiecībā uz selekcionāra tiesību izmantošanu

18. pants:

Pasākumi, kas regulē tirdzniecību

19. pants:

Selekcionāra tiesību ilgums

VI nodaļa:

Šķirnes nosaukums

20. pants:

Šķirnes nosaukums

VII nodaļa:

Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana un anulēšana

21. pants:

Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana

22. pants:

Selekcionāra tiesību anulēšana

VIII nodaļa:

Savienība

23. pants:

Locekļi

24. pants:

Juridiskais statuss un rezidence

25. pants:

Institūcijas

26. pants:

Padome

27. pants:

Savienības Sekretariāts

28. pants:

Valodas

29. pants:

Finanses

IX nodaļa:

Konvencijas īstenošana. Citi līgumi

30. pants:

Konvencijas īstenošana

31. pants:

Attiecības starp Līgumslēdzējām Pusēm un valstīm, kam saistības uzliek agrāk noslēgti dokumenti

32. pants:

Īpaši nolīgumi

X nodaļa:

Nobeiguma noteikumi

33. pants:

Parakstīšana

34. pants:

Ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums. Pievienošanās

35. pants:

Atrunas

36. pants:

Paziņojumi attiecībā uz tiesību aktiem un aizsargātajām ģintīm un sugām. Publicējamā informācija

37. pants:

Spēkā stāšanās. Agrāku dokumentu darbības beigšanās

38. pants:

Konvencijas pārskatīšana

39. pants:

Denonsēšana

40. pants:

Esošo tiesību saglabāšana

41. pants:

Konvencijas oriģināli un oficiālie teksti

42. pants:

Depozitārija funkcijas

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šajā dokumentā:

i)	“šī konvencija” ir Starptautiskās konvencijas par jaunu augu šķirņu aizsardzību pašreizējais (1991. gada) dokuments;

ii)	“1961./1972. gada dokuments” ir 1961. gada 2. decembra Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1972. gada 10. novembra Papildu dokumentu;

iii)	“1978. gada dokuments” ir Starptautiskās konvencijas par jaunu augu šķirņu aizsardzību 1978. gada 23. oktobra dokuments;

iv)

“selekcionārs” ir

—	persona, kas radījusi vai atklājusi un attīstījusi kādu šķirni,

—	persona, kas ir iepriekš minētās personas darba devējs vai kas ir pasūtījusi minētās personas darbu, ja tā paredz attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumi, vai

—	pirmās vai otrās iepriekšminētās personas tiesību pārņēmējs, atkarībā no apstākļiem;

v)	“selekcionāra tiesības” ir šajā konvencijā paredzētās selekcionāra tiesības;

vi)

“šķirne” ir augu apkopojums vienā zemākās pazīstamās kategorijas botāniskajā klasifikācijā; šo apkopojumu, neatkarīgi no tā, vai ir pilnīga atbilstība nosacījumiem selekcionāra tiesību piešķiršanai vai tādas nav, var

—	definēt ar īpašību izpausmi, kas rodas no dotā genotipa vai genotipu kombinācijas,

—	atšķirt no jebkura cita augu apkopojuma ar vismaz vienas no minētajām īpašībām izpausmi un

—	uzskatīt par vienību attiecībā uz tās piemērotību pavairošanai bez izmaiņām;

vii)	“Līgumslēdzēja Puse” ir valsts vai starpvaldību organizācija, kas ir šīs konvencijas puse;

viii)

“teritorija” attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, ja Līgumslēdzēja Puse ir valsts – šīs valsts teritorija, un, ja Līgumslēdzēja Puse ir starpvaldību organizācija – teritorija, kurā piemēro līgumu, ar kuru radīta šī starpvaldību organizācija;

ix)	“iestāde” ir 30. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētā iestāde;

x)	“Savienība” ir Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība, kas izveidota ar 1961. gada dokumentu un tālāk minēta 1972.gada dokumentā, 1978. gada dokumentā un šajā konvencijā;

xi)	“Savienības loceklis” ir 1961./1972.gada dokumenta vai 1978.gada dokumenta puse, vai Līgumslēdzēja Puse.

II NODAĻA

PUŠU VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS

2. pants

Līgumslēdzēju Pušu pamatsaistības

Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir un aizsargā selekcionāru tiesības.

3. pants

Aizsargājamās ģintis un sugas

1. [Valstis, kas jau ir Savienības dalībvalstis] Katra Līgumslēdzēja Puse, kura uzņemas saistības, ko uzliek 1961./1972. gada dokuments vai 1978. gada dokuments, piemēro šīs konvencijas noteikumus

i)	brīdī, kad šī konvencija tai uzliek saistības – visām ģintīm un sugām, attiecībā uz kurām tā minētajā brīdī piemēro 1961./1972.gada dokumenta vai 1978. gada dokumenta noteikumus un

ii)	vēlākais desmit gadus pēc minētā brīža – visām ģintīm un sugām.

2. [Jauni Savienības locekļi] Katra puse, kura neuzņemas saistības, ko uzliek 1961./1972.gada dokuments vai 1978. gada dokuments, piemēro šīs konvencijas noteikumus

i)	brīdī, kad šī konvencija tai uzliek saistības – vismaz 15 augu ģintīm un sugām un

ii)	vēlākais desmit gadus pēc minētā brīža – visām ģintīm un sugām.

4. pants

Režīms

1. [Režīms] Neskarot šajā konvencijā norādītās tiesības, uz Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kā arī fiziskām personām, kas ir Līgumslēdzējas Puses pastāvīgie iedzīvotāji, un juridiskām personām, kuru reģistrēti biroji atrodas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ciktāl tas ir saistībā ar selekcionāru tiesību piešķiršanu un aizsardzību, citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā attiecas tas pats režīms, kādu šo citu Līgumslēdzēju Pušu likumi piešķir vai kopš šā brīža var piešķirt šo valstu pilsoņiem ar noteikumu, ka minētie pilsoņi, fiziskās personas vai juridiskās personas atbilst nosacījumiem un formalitātēm, kas uzliktas minētās citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

2. [“Valstij piederīgas personas”] Iepriekšējā punktā “pilsoņi”, ja Līgumslēdzēja Puse ir valsts, ir šīs valsts pilsoņi, un, ja Līgumslēdzēja Puse ir starpvaldību organizācija – to valstu pilsoņi, kuras ir šīs organizācijas locekles.

III NODAĻA

NOSACĪJUMI SELEKCIONĀRA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAI

5. pants

Aizsardzības nosacījumi

1. [Izpildāmie kritēriji] Selekcionāra tiesības piešķir, ja šķirne ir

jauna;

ii)	atšķirīga;

iii)	vienveidīga un

iv)

stabila.

2. [Citi nosacījumi] Selekcionāra tiesību piešķiršana nav atkarīga no vēl citiem vai citādiem nosacījumiem, ja vien šķirni nosauc saskaņā ar 20. panta noteikumiem, ja pieteikuma iesniedzējs izpilda visas formalitātes, ko paredz tās Līgumslēdzējas Puses likumi, ar kuras atļauju pieteikums ir iesniegts, un ja pieteikuma iesniedzējs veic visus nepieciešamos maksājumus.

6. pants

Jauninājums

1. [Kritēriji] Šķirni uzskata par jaunu, ja pieteikuma par selekcionāra tiesību piešķiršanu iesniegšanas brīdī šķirnes pavairošanas materiāls vai iegūtais materiāls ar selekcionāra ziņu vai piekrišanu nav pārdots vai citādi nodots citiem šķirnes izmantošanai

i)	tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā pieteikums iesniegts – vairāk nekā vienu gadu pirms šī datuma; un

ii)	teritorijā, kas nav tās Līgumslēdzējas Puses teritorija, kurā pieteikums iesniegts – vairāk nekā četrus gadus, vai, attiecībā uz kokiem vai vīnogulājiem, vairāk nekā sešus gadus pirms minētā datuma.

2. [Nesen radītas šķirnes] Ja Līgumslēdzēja Puse piemēro šo konvenciju auga ģintij vai sugai, kam tā iepriekš šo konvenciju vai agrāk pieņemtu dokumentu nav piemērojusi, tā var uzskatīt, ka šķirne ir radīta nesen, un tā eksistē šādas aizsardzības piemērošanas brīdī, atbilstot 1. punktā definētajam jauninājuma nosacījumam, pat ja minētajā punktā aprakstītā pārdošana vai nodošana citiem ir notikusi pirms minētajā punktā definētajiem laika ierobežojumiem.

3. [“Teritorija” dažos gadījumos] 1. punkta nolūkiem visas Līgumslēdzējas Puses, kuras ir vienas un tās pašas starpvaldību organizācijas dalībvalstis, ja minētās organizācijas noteikumi to pieprasa, var darboties kopīgi, lai pielīdzinātu minētās organizācijas dalībvalstu teritorijās pieņemtos dokumentus to teritorijās pieņemtajiem dokumentiem, un tādā gadījumā attiecīgi informē ģenerālsekretāru.

7. pants

Atšķirīgums

Šķirni uzskata par atšķirīgu, ja tā ir skaidri atšķirama no jebkuras citas šķirnes, kuras eksistence pieteikuma iesniegšanas brīdī ir vispārzināma. Jo īpaši tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniegšana par selekcionāra tiesību piešķiršanu vai par citas šķirnes ierakstīšanu oficiālajā šķirņu reģistrā jebkurā valstī padara šo citu šķirni par vispārzināmu faktu no pieteikuma brīža, ar nosacījumu, ka pieteikuma rezultātā piešķir selekcionāra tiesības vai minēto citu šķirni ieraksta oficiālajā šķirņu reģistrā, atkarībā no apstākļiem.

8. pants

Vienveidība

Šķirni uzskata par vienveidīgu, ja, ņemot vērā izmaiņas, ko varētu sagaidīt no tās pavairošanas īpašajām iezīmēm, tā ir pietiekami vienveidīga tās būtiskajās īpašībās.

9. pants

Stabilitāte

Šķirni uzskata par stabilu, ja tās būtiskās īpašības paliek nemainīgas pēc atkārtotas pavairošanas vai, īpaša pavairošanas cikla gadījumā, katra šāda cikla beigās.

IV NODAĻA

PIETEIKUMS SELEKCIONĀRA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAI

10. pants

Pieteikumu iesniegšana

1. [Pirmā pieteikuma vieta] Selekcionārs var izvēlēties to Līgumslēdzēju Pusi, kuras iestādē viņš vēlētos iesniegt savu pirmo pieteikumu selekcionāra tiesību piešķiršanai.

2. [Turpmāko pieteikumu iesniegšanas laiks] Selekcionārs var vērsties pie citu Līgumslēdzēju Pušu iestādēm pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas, negaidot, kamēr tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kurai viņš iesniedzis pirmo pieteikumu, tās viņam piešķir.

3. [Aizsardzības neatkarība] Līgumslēdzējas Puses nevar atteikt selekcionāra tiesību piešķiršanu vai ierobežot to ilgumu, pamatojoties uz to, ka kādā citā valstī vai starpvaldību organizācijā nav iesniegts pieteikums uz šīs pašas šķirnes aizsardzību, šāds pieteikums ir atteikts vai ir beidzies tā derīguma termiņš.

11. pants

Pirmtiesības

1. [Tiesības; to ilgums] Selekcionārs, kurš pienācīgi iesniedzis pieteikumu par šķirnes aizsardzību vienā no Līgumslēdzējām Pusēm (“pirmo pieteikumu”), attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu par selekcionāra tiesību aizsardzību par to pašu šķirni jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses iestādei (“turpmākais pieteikums”) bauda pirmtiesības 12 mēnešu ilgā laikā. Šo laika periodu aprēķina no pirmā pieteikuma iesniegšanas brīža. Minētajā periodā neietver iesniegšanas datumu.

2. [Tiesību pieprasījums] Lai varētu izmantot pirmtiesības, selekcionārs turpmākajā pieteikumā pieprasa pirmā pieteikuma pirmtiesības. Iestāde, kurai turpmākais pieteikums iesniegts, var pieprasīt selekcionāram ne mazāk kā trīs mēnešu laikā no turpmākā pieteikuma sniegt to dokumentu kopijas, kas sastāda pirmo pieteikumu un attiecībā uz kuriem iestāde, kurai tie iesniegti, ir apstiprinājusi, ka noraksts ir pareizs, kā arī paraugus vai citus pierādījumus, ka šķirne, uz kuru attiecas abi pieteikumi, ir viena un tā pati šķirne.

3. [Dokumenti un materiāli] Selekcionāram pēc pirmtiesību perioda beigām ir divi gadi, vai, ja pirmais pieteikums ir noraidīts vai atsaukts, pietiekams laiks pēc šā noraidījuma vai atsaukuma, lai sniegtu tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kurā viņš iesniedzis turpmāko pieteikumu, visu 12. pantā paredzētajai izskatīšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus vai materiālu, kā nosaka attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumi.

4. [Darbības šajā periodā] Darbības, kas norisinājušās 1. punktā paredzētajā laikā, piemēram, cita pieteikuma iesniegšana vai pirmajā pieteikumā minētās šķirnes publikācija vai izmantošana, nav pamats sekojošā pieteikuma noraidīšanai. Šādas darbības arī nerada nekādas trešās puses tiesības.

12. pants

Pieteikuma izskatīšana

Lēmumam par selekcionāra tiesību piešķiršanu nepieciešama izskatīšana attiecībā uz atbilstību 5. līdz 9. panta nosacījumiem. Izskatīšanas laikā iestāde var audzēt šķirni vai veikt citus vajadzīgos izmēģinājumus, uzdot audzēt šķirni vai uzdot veikt citus nepieciešamos izmēģinājumus, vai ņemt vērā jau veiktu audzēšanas izmēģinājumu vai citu pārbaužu rezultātus. Izskatīšanas nolūkiem iestāde var pieprasīt selekcionāram sniegt visu nepieciešamo informāciju, dokumentus vai materiālu.

13. pants

Pagaidu aizsardzība

Katra Līgumslēdzēja Puse paredz pasākumus selekcionāra interešu aizsardzībai laikā starp pieteikuma par selekcionāra tiesību piešķiršanu iesniegšanu vai publicēšanu un šo tiesību piešķiršanu. Šo pasākumu rezultātā selekcionāra tiesību īpašniekam vismaz pienākas taisnīga atlīdzība no jebkuras personas, kura minētajā laika periodā veikusi darbības, kurām pēc tiesību piešķiršanas nepieciešama selekcionāra atļauja, kā paredzēts 14. pantā. Līgumslēdzēja Puse var paredzēt, ka minētie pasākumi piemērojami tikai attiecībā uz personām, kurām selekcionārs ir paziņojis par pieteikuma iesniegšanu.

V NODAĻA

SELEKCIONĀRA TIESĪBAS

14. pants

Selekcionāra tiesību darbības joma

1. [Darbības attiecībā uz pavairošanas materiālu]

Ievērojot 15. un 16. pantu, selekcionāra atļauja nepieciešama šādām darbībām attiecībā uz aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu:

i)	radīšana vai atražošana (pavairošana);

ii)	uzlabošana pavairošanas nolūkiem;

iii)	piedāvāšana pārdošanai;

iv)	pārdošana vai citāda tirdzniecība;,

v)	eksportēšana;

vi)	importēšana;

vii)	uzkrāšana kādam no i) līdz vi) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

b)	Selekcionārs var ieviest nosacījumus un ierobežojumus atļaujas sniegšanai.

2. [Darbības attiecībā uz iegūto materiālu] Ievērojot 15. un 16. pantu, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vii) ievilkumā minētajām darbībām attiecībā uz iegūto materiālu, ieskaitot veselus augus un augu daļas, kas iegūtas, bez atļaujas izmantojot aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja, ja vien selekcionāram nav bijusi pietiekama iespēja izmantot savas tiesības saistībā ar minēto pavairošanas materiālu.

3. [Darbības attiecībā uz noteiktiem produktiem] Katra Līgumslēdzēja Puse var paredzēt, ka, ievērojot 15. un 16. pantu, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vii) ievilkumā minētajām darbībām attiecībā uz produktiem, kuri radīti tieši no materiāla, kas iegūts no aizsargātās šķirnes, atbilstīgi 2. punkta noteikumiem bez atļaujas izmantojot minēto iegūto materiālu, obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja, ja vien selekcionāram nav bijusi pietiekama iespēja izmantot savas tiesības saistībā ar minēto iegūto materiālu.

4. [Iespējamās papildu darbības] Katra Līgumslēdzēja Puse var paredzēt, ka, ievērojot 15. un 16. pantu, darbībām, kas nav minētas 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vii) ievilkumā, arī ir obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja.

5. [Pamatā atvasinātas šķirnes un dažas citas šķirnes]

Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro arī attiecībā uz

i)	šķirnēm, kuras pamatā ir atvasinātas no aizsargātās šķirnes, ja aizsargātā šķirne pati nav pamatā atvasināta šķirne;

ii)	šķirnēm, kuras saskaņā ar 7. pantu skaidri neatšķiras no aizsargātās šķirnes; un

iii)	šķirnēm, kuru ražošanai obligāti vajadzīga aizsargātās šķirnes atkārtota izmantošana.

Šā punkta a) apakšpunkta i) ievilkumā šķirni uzskata par pamatā atvasinātu no citas šķirnes (“sākotnējās šķirnes”), ja

i)	tā pārsvarā atvasināta no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir pārsvarā atvasināta no sākotnējās šķirnes, saglabājot tās būtisko īpašību izpausmi, kas rodas no sākotnējās šķirnes genotipa vai genotipu kombinācijas;

ii)	tā skaidri atšķiras no sākotnējās šķirnes un

iii)	izņemot atšķirības, kas rodas atvasināšanas darbību rezultātā, tā atbilst sākotnējai šķirnei tās būtisko īpašību izpausmē, kas rodas no sākotnējās šķirnes genotipa vai genotipu kombinācijas.

c)	Pamatā atvasinātas šķirnes var iegūt, piemēram, selekcionējot dabīgu vai radītu mutantu vai klonēta organisma variantu, selekcionējot variantu, kas ir atšķirīgs no sākotnējās šķirnes augiem, krustojot pirmās paaudzes hibrīdu ar tā vecākiem vai transformējot ar gēnu inženieriju.

15. pants

Izņēmumi selekcionāra tiesībās

1. [Obligātie izņēmumi] Selekcionāra tiesības neattiecas uz

i)	privāti veiktām darbībām un darbībām nekomerciāliem nolūkiem;

ii)	darbībām, kas veiktas eksperimentālos nolūkos un

iii)	darbībām, kas veiktas ar nolūku radīt citas šķirnes un, izņemot 14. panta 5. punkta piemērošanas gadījumus, 14. panta 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām attiecībā uz citām šķirnēm.

2. [Izvēles izņēmums] Neraugoties uz 14. pantu, katra Līgumslēdzēja Puse saprātīgās robežās, ievērojot selekcionāra likumīgo interešu aizstāvību, var ierobežot selekcionāra tiesības attiecībā uz jebkuru šķirni, lai atļautu lauksaimniekiem to saimniecībās pavairošanas nolūkos izmantot ražas produktu, ko tie ieguvuši, iestādot savās saimniecībās aizsargāto šķirni vai šķirni, uz ko attiecas 14. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) ievilkums.

16. pants

Selekcionāra tiesību beigšanās

1. [Tiesību beigšanās] Selekcionāra tiesības neattiecas uz darbībām saistībā ar aizsargātās šķirnes vai 14.panta 5.punkta noteikumu aptvertas šķirnes materiālu, ko selekcionārs ir pārdevis vai citādi laidis tirdzniecībā vai kas pārdota vai laista tirdzniecībā ar selekcionāra piekrišanu attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vai saistībā ar materiālu, kas atvasināts no minētā materiāla, ja vien šīs darbības

i)	neietver tālāku attiecīgās šķirnes pavairošanu vai

ii)	neietver šķirnes materiāla eksportu, kas atļauj šķirnes pavairošanu valstī, kurā neaizsargā auga ģints vai sugas šķirnes, pie kurām šī šķirne pieder, izņemot gadījumus, kad eksportētais materiāls ir paredzēts galīgajam patēriņam.

2. [“Materiāla” jēdziens] Šā panta 1. punktā “materiāls” attiecībā uz šķirni ir

i)	jebkāda veida pavairošanas materiāls;

ii)	iegūtais materiāls, ieskaitot veselus augus un augu daļas, un

iii)	jebkāds produkts, kas ražots tieši no iegūtā materiāla.

3. [“Teritorija” noteiktos gadījumos] Šā panta 1. punktā visas Līgumslēdzējas Puses, kas ir vienas un tās pašas starpvaldību organizācijas dalībnieces, ja minētās organizācijas noteikumi to pieprasa, var darboties kopīgi, lai pielīdzinātu minētās organizācijas dalībvalstu teritorijās pieņemtos dokumentus to teritorijās pieņemtajiem dokumentiem, un tādā gadījumā attiecīgi informē ģenerālsekretāru.

17. pants

Ierobežojumi attiecībā uz selekcionāra tiesību izmantošanu

1. [Valsts intereses] Izņemot gadījumus, kad šī konvencija to īpaši paredz, Līgumslēdzējas Puses nedrīkst ierobežot selekcionāra tiesību brīvu izmantošanu citu iemeslu, kā tikai valsts interešu dēļ.

2. [Taisnīga atlīdzība] Ja šāda ierobežojuma dēļ trešā puse gūst tiesības veikt kādu darbību, kam obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka selekcionārs saņem taisnīgu atlīdzību.

18. pants

Pasākumi, kas regulē tirdzniecību

Selekcionāra tiesības ir neatkarīgas no jebkādiem pasākumiem, ko Līgumslēdzēja Puse veic, lai savā teritorijā regulētu šķirņu materiāla ražošanu, sertifikāciju un tirdzniecību vai šā materiāla importu vai eksportu. Jebkurā gadījumā šie pasākumi neietekmē šīs konvencijas noteikumu piemērošanu.

19. pants

Selekcionāra tiesību ilgums

1. [Aizsardzības ilgums] Selekcionāra tiesības piešķir uz noteiktu laika periodu.

2. [Minimālais ilgums] Minētais laika periods nav īsāks par 20 gadiem kopš selekcionāra tiesību piešķiršanas brīža. Attiecībā uz kokiem un vīnogulājiem minētais laika periods nav īsāks par 25 gadiem kopš minētā brīža.

VI NODAĻA

ŠĶIRNES NOSAUKUMS

20. pants

Šķirnes nosaukums

1. [Šķirņu apzīmēšana pēc nosaukuma, nosaukuma lietošana]

a)	Šķirni apzīmē pēc nosaukuma, kas būs tās vispārējais apzīmējums.

b)	Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, ka, ievērojot 4) punktu, nekādas tiesības attiecībā uz apzīmējumu, kas reģistrēts kā šķirnes nosaukums, nekavē brīvu šā nosaukuma lietošanu saistībā ar šķirni pat pēc selekcionāra tiesību beigšanās.

2. [Nosaukuma īpašības] Nosaukumam jāļauj atpazīt šķirni. Tas nevar sastāvēt vienīgi no cipariem, izņemot gadījumu, kad tāda ir pieņemtā prakse attiecībā uz šķirņu apzīmēšanu. Nosaukums nedrīkst maldināt vai radīt šaubas par šķirnes īpašībām, vērtību vai identitāti, vai arī attiecībā uz selekcionāra identitāti. Jo īpaši tam jāatšķiras no visiem nosaukumiem, kas jebkuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā apzīmē esošu tās pašas augu sugas šķirni vai tuvu radniecisku šķirni.

3. [Nosaukuma reģistrācija] Šķirnes nosaukumu selekcionārs iesniedz iestādei. Ja atklājas, ka nosaukums neatbilst 2. punkta noteikumiem, iestāde atsakās to reģistrēt un noteiktā laikā lūdz selekcionāram ieteikt citu nosaukumu. Iestāde nosaukumu reģistrē tajā pašā laikā, kad piešķir selekcionāra tiesības.

4. [Trešo personu pirmtiesības] Trešo personu pirmtiesības netiek skartas. Ja pirmtiesību dēļ šķirnes nosaukumu ir aizliegts izmantot personai, kuras pienākums atbilstoši 7. punkta nosacījumiem ir to izmantot, iestāde lūdz selekcionāram iesniegt citu šķirnes nosaukumu.

5. [Viens un tas pats nosaukums visu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās] Šķirne jāiesniedz visām Līgumslēdzējām Pusēm ar vienu un to pašu nosaukumu. Katras Līgumslēdzējas Puses iestāde reģistrē iesniegto nosaukumu, ja vien tā neuzskata nosaukumu par nepiemērotu tās teritorijā. Šādā gadījumā tā lūdz selekcionāram iesniegt citu nosaukumu.

6. [Informācijas apmaiņa starp Līgumslēdzēju Pušu iestādēm] Līgumslēdzējas Puses iestāde nodrošina to, ka par šķirņu nosaukumu jautājumiem ir informētas visu pārējo Līgumslēdzēju Pušu iestādes, jo īpaši attiecībā uz nosaukumu iesniegšanu, reģistrāciju un anulēšanu. Jebkura iestāde var darīt zināmas tai iestādei, kura paziņojusi par šo nosaukumu, savas piezīmes attiecībā uz nosaukuma reģistrāciju, ja tādas ir.

7. [Pienākums izmantot nosaukumu] Jebkurai personai, kas kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā piedāvā pārdošanai vai tirdzniecībai minētajā teritorijā aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu, ir pienākums izmantot šīs šķirnes nosaukumu pat pēc selekcionāra tiesību beigšanās attiecībā uz šo šķirni, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 4.punkta nosacījumiem to darīt aizliedz pirmtiesības.

8. [Saistībā ar nosaukumiem izmantotās norādes] Ja šķirni piedāvā pārdošanai vai tirdzniecībai, ar reģistrēto šķirnes nosaukumu ir atļauts saistīt fabrikas zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citu līdzīgu norādi. Ja šāda norāde tiek šādi saistīta, nosaukumam tomēr jābūt viegli atpazīstamam.

VII NODAĻA

SELEKCIONĀRA TIESĪBU SPĒKA ZAUDĒŠANA UN ANULĒŠANA

21. pants

Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana

1. [Spēka zaudēšanas iemesli] Katra Līgumslēdzēja Puse paziņo tās piešķirtās selekcionāra tiesības par spēku zaudējušām, ja konstatē,

i)	ka selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti 6. vai 7. panta nosacījumi;

ii)	ka, gadījumā, ja selekcionāra tiesību piešķiršana bijusi galvenokārt balstīta uz selekcionāra iesniegto informāciju un dokumentiem, selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti 8. vai 9. panta nosacījumi, vai

iii)	ka selekcionāra tiesības ir piešķirtas personai, kam uz tām nav tiesību, ja vien tās nav nodotas personai, kam uz tām ir tiesības.

2. [Citu iemeslu izslēgšana] Selekcionāra tiesības nevar paziņot par spēku zaudējušām neviena cita iemesla, kā tikai 1. punktā minēto iemeslu dēļ.

22. pants

Selekcionāra tiesību anulēšana

1. [Anulēšanas iemesli]

a)	Katra Līgumslēdzēja Puse var anulēt tās piešķirtās selekcionāra tiesības, ja konstatē, ka vairs nav izpildīti 8. vai 9. panta nosacījumi.

Katra Līgumslēdzēja Puse turklāt var anulēt tās piešķirtās selekcionāra tiesības, ja noteiktā laika periodā pēc tam, kad tas pieprasīts,

i)	selekcionārs nesniedz iestādei informāciju, dokumentus vai materiālu, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu šķirnes saglabāšanās pārbaudei;

ii)	selekcionārs neveic visus maksājumus, kas varētu būt vajadzīgi viņa tiesību saglabāšanai, vai

iii)	selekcionārs neiesaka citu piemērotu nosaukumu, ja pēc tiesību piešķiršanas šķirnes nosaukumu anulē.

2. [Citu iemeslu izslēgšana] Selekcionāra tiesības nevar anulēt neviena cita iemesla, kā tikai 1. punktā minēto iemeslu dēļ.

VIII NODAĻA

SAVIENĪBA

23. pants

Locekļi

Līgumslēdzējas Puses ir Savienības locekļi.

24. pants

Juridiskais statuss un rezidence

1. [Juridiskā persona] Savienība ir juridiska persona.

2. [Juridiskais statuss] Savienībai katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tajā piemērojamajiem likumiem ir tāds juridiskais statuss, kas būtu vajadzīgs Savienības mērķu sasniegšanai un tās funkciju veikšanai.

3. [Rezidence] Savienības rezidence un tās pastāvīgās iestādes atrodas Ženēvā.

4. [Līgums par galveno mītni] Savienībai ar Šveices konfederāciju ir mītnes nolīgums.

25. pants

Iestādes

Savienības pastāvīgās iestādes ir Padome un Savienības Sekretariāts.

26. pants

Padome

1. [Sastāvs] Padome sastāv no Savienības locekļu pārstāvjiem. Katrs Savienības loceklis ieceļ vienu pārstāvi Padomē un vienu vietnieku. Pārstāvjus vai vietniekus var pavadīt palīgi vai padomnieki.

2. [Amatpersonas] Padome no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Tā var ievēlēt vēl citus vietniekus. Pirmais vietnieks ieņem priekšsēdētāja vietu, ja tas nespēj pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja amata termiņš ir trīs gadi.

3. [Sēdes] Padomi sasauc tās priekšsēdētājs. Parastās Padomes sēdes notiek reizi gadā. Priekšsēdētājs var papildus sasaukt Padomi pēc saviem ieskatiem; priekšsēdētājs sasauc Padomi trīs mēnešu laikā, ja to pieprasa viena trešdaļa Savienības locekļu.

4. [Novērotāji] Valstis, kas nav Savienības locekles, iespējams uzaicināt uz Padomes sēdēm kā novērotājus. Uz Padomes sēdēm var uzaicināt arī citus novērotājus, kā arī ekspertus.

5. [Uzdevumi] Padomes uzdevumi ir:

i)	izpētīt piemērotus pasākumus Savienības interešu nodrošināšanai un tās attīstības veicināšanai;

ii)	pieņemt tās reglamentu;

iii)	iecelt ģenerālsekretāru un, ja tā uzskata par vajadzīgu, ģenerālsekretāra vietnieku un noteikt to iecelšanas nosacījumus;

iv)	izskatīt Savienības darbības gada pārskatu un noteikt programmu tās tālākam darbam;

v)	dot ģenerālsekretāram visus vajadzīgos norādījumus Savienības uzdevumu izpildīšanai;

vi)	pieņemt Savienības administratīvos un finansu nolikumus;

vii)	izskatīt un apstiprināt Savienības budžetu un noteikt katra Savienības locekļa iemaksas;

viii)

izskatīt un apstiprināt ģenerālsekretāra iesniegtās atskaites;

ix)	noteikt 38. pantā minēto konferenču laiku un vietu un veikt visus vajadzīgos pasākumus to sagatavošanai; un

x)	vispārīgi – pieņemt visus vajadzīgos lēmumus, lai nodrošinātu efektīvu Savienības darbību.

6. [Balsis]

a)	Katram Savienības loceklim, kas ir valsts, ir viena balss Padomē.

Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas ir starpvaldību organizācija, var par tās kompetencē esošiem jautājumiem izmantot to savu dalībvalstu balsstiesības, kas ir Savienības locekles. Šāda starpvaldību organizācija neizmanto savu dalībvalstu balsstiesības, ja šīs dalībvalstis pašas izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

7. [Vairākums] Jebkura lēmuma pieņemšanai Padomē vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, ar noteikumu, ka jebkuram Padomes lēmumam atbilstīgi 5.punkta ii), vi) un vii) apakšpunktam, kā arī 28.panta 3.punktam, 29.panta 5.punkta b) apakšpunktam un 38.panta 1.punktam nepieciešamas trīs ceturtdaļas balsu. Atturēšanos neuzskata par balsi.

27. pants

Savienības Sekretariāts

1. [Sekretariāta uzdevumi un vadība] Savienības Sekretariāts veic visus pienākumus un uzdevumus, ko tam uzdevusi Padome. To vada ģenerālsekretārs.

2. [Ģenerālsekretāra pienākumi] Ģenerālsekretārs atskaitās Padomei; viņš ir atbildīgs par Padomes lēmumu izpildi. Ģenerālsekretārs iesniedz Padomē apstiprināšanai Savienības budžetu un ir atbildīgs par tā īstenošanu. Ģenerālsekretārs ziņo Padomei par tā administrāciju un Savienības veiktajiem pasākumiem un finansiālo stāvokli.

3. [Personāls] Ievērojot 26. panta 5. punkta iii) apakšpunkta noteikumus, Savienības Sekretariāta efektīvai uzdevumu veikšanai nepieciešamā personāla iecelšanas un nodarbināšanas nosacījumus nosaka administratīvajos un finansu nolikumos.

28. pants

Valodas

1. [Sekretariāta valodas] Savienības Sekretariāts, pildot tā pienākumus, lieto angļu, franču, vācu un spāņu valodu.

2. [Valodas noteiktās sēdēs] Padomes un pārskata konferenču sēdes notiek minētajās četrās valodās.

3. [Citas valodas] Padome var nolemt lietot vēl citas valodas.

29. pants

Finanses

1. [Ienākumi] Savienības izdevumus sedz no

i)	Savienības dalībvalstu ikgadējām iemaksām,

ii)	saņemtajiem maksājumiem par sniegtajiem pakalpojumiem,

iii)	dažādiem ieņēmumiem.

2. [Iemaksas: vienības]

a)	Katras Savienības dalībvalsts daļu kopējā ikgadējo iemaksu summā nosaka saistībā ar kopējiem no Savienības dalībvalstu iemaksām sedzamajiem izdevumiem un tai piemērojamo iemaksas vienību skaitu atbilstīgi 3.punktam. Minēto daļu aprēķina atbilstīgi 4.punktam.

b)	Iemaksu vienību skaitu izsaka veselos skaitļos vai daļskaitļos, ar noteikumu, ka daļa nav mazāka par vienu piektdaļu.

3. [Iemaksas: katra locekļa daļa]

a)	Katram Savienības loceklim, kas ir 1961./1972. gada dokumenta vai 1978. gada dokumenta puse, piemērojamais iemaksas vienību skaits dienā, kad tam saistības uzliek šī konvencija, ir tāds pats, kā tam tieši pirms minētās dienas piemērojamais skaits.

b)	Jebkura cita Savienības dalībvalsts, pievienojoties Savienībai, ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā norāda tai piemērojamo iemaksas vienību skaitu.

Jebkura Savienības dalībvalsts jebkurā laikā var ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā norādīt iemaksas vienību skaitu, kas ir atšķirīgs no skaita, kurš tai piemērojams atbilstīgi a) vai b) apakšpunktam. Ja šāda deklarācija iesniegta kalendārā gada pirmajos sešos mēnešos, tā stājas spēkā nākamā kalendārā gada sākumā; citādi tā stājas spēkā otrā kalendārā gada sākumā pēc tā gada, kad deklarācija iesniegta.

4. [Iemaksas: daļu aprēķināšana]

a)	Katram budžeta periodam summu, kas atbilst vienai iemaksas vienībai, iegūst, dalot kopējo šajā periodā no Savienības dalībvalstu iemaksām apmaksājamo izdevumu summu ar kopējo vienību skaitu, kas piemērojams šīm Savienības dalībvalstīm.

b)	Katras Savienības dalībvalsts iemaksas summu iegūst, reizinot summu, kas atbilst vienai iemaksas vienībai, ar šai Savienības dalībvalstij piemērojamo iemaksas vienību skaitu.

5. [Iemaksu parādi]

Savienības dalībvalsts, kam ir parādi attiecībā uz tās iemaksām, ievērojot b) apakšpunktu, nevar izmantot savas balsstiesības Padomē, ja parāda summa ir vienāda ar summu, kas tai būtu jāiemaksā pilnā iepriekšējā gadā, vai ir lielāka par to. Balsstiesību atlikšana neatbrīvo šo Savienības dalībvalsti no tās saistībām atbilstīgi šai konvencijai un neatņem tai nekādas citas tajā noteiktas tiesības.

b)	Padome var atļaut minētajai Savienības dalībvalstij turpināt izmantot savas balsstiesības, ja un ciktāl Padome atzīst, ka kavēšanās ar iemaksu saistīta ar ārkārtējiem un nenovēršamiem apstākļiem.

6. [Atskaišu revīzija] Savienības atskaišu revīziju veic viena Savienības dalībvalsts, kā paredzēts administratīvajos un finanšu nolikumos. Šo Savienības dalībvalsti ar tās piekrišanu ieceļ Padome.

7. [Starpvaldību organizāciju iemaksas] Līgumslēdzējai Pusei, kas ir starpvaldību organizācija, nav obligāti jāizdara iemaksas. Ja tā tomēr izvēlas iemaksas izdarīt, attiecīgi piemēro 1. līdz 4. punkta noteikumus.

IX NODAĻA

KONVENCIJAS ĪSTENOŠANA. CITI LĪGUMI

30. pants

Konvencijas īstenošana

1. [Īstenošanas pasākumi] Katra Līgumslēdzēja Puse pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo konvenciju. Tā jo īpaši

i)	paredz piemērotus juridiskos līdzekļus efektīvai selekcionāru tiesību realizēšanai;

ii)	uztur iestādi, kuras uzdevums ir piešķirt selekcionāru tiesības, vai arī uztic šo uzdevumu citas Līgumslēdzējas Puses uzturētai iestādei;

iii)

nodrošina sabiedrības informētību, regulāri publicējot informāciju attiecībā uz

—	pieteikumiem selekcionāru tiesību piešķiršanai un to piešķiršanu, un

—	iesniegtajiem un apstiprinātajiem nosaukumiem.

2. [Likumu atbilstība] Tiek saprasts, ka, atkarībā no apstākļiem, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu, katrai valstij vai starpvaldību organizācijai atbilstīgi tās likumiem jāspēj īstenot šīs konvencijas noteikumus.

31. pants

Attiecības starp Līgumslēdzējām Pusēm un valstīm, kam saistības uzliek agrāk noslēgti dokumenti

1. [Attiecības starp valstīm, kam šī konvencija uzliek saistības] Starp valstīm, kam saistības uzliek gan šī konvencija, gan arī agrāks konvencijas dokuments, piemēro tikai šo konvenciju.

2. [Iespējamās attiecības ar valstīm, kam šī konvencija neuzliek saistības] Jebkura Savienības dalībvalsts, kam šī konvencija neuzliek saistības, var ģenerālsekretāram adresētā paziņojumā darīt zināmu, ka tās attiecībās ar katru Savienības locekli, kam saistības uzliek tikai šī konvencija, tā piemēros pēdējo dokumentu, kas tai uzliek saistības. Vienu mēnesi pēc šāda paziņojuma un līdz brīdim, kad šādu paziņojumu izdarījušajai Savienības dalībvalstij uzliek saistības šī konvencija, minētais Savienības loceklis piemēro pēdējo dokumentu, kas tam uzliek saistības attiecībās ar katru no Savienības locekļiem, kam saistības uzliek tikai šī konvencija, kamēr šie locekļi attiecībās ar pirmo minēto locekli piemēro šo konvenciju.

32. pants

Īpaši līgumi

Savienības locekļi patur tiesības savā starpā slēgt īpašus līgumus šķirņu aizsardzībai, ciktāl šādi līgumi nav pretrunā ar šīs konvencijas noteikumiem.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Parakstīšana

Šī konvencija ir atklāta parakstīšanai katrai valstij, kas tās pieņemšanas brīdī ir Savienības locekle. Tā paliek atklāta parakstīšanai līdz 1992. gada 31. martam.

34. pants

Ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums. Pievienošanās

1. [Valstis un noteiktas starpvaldību organizācijas]

a)	Par šīs konvencijas pusi var kļūt jebkura valsts, kā paredzēts šajā pantā.

Par šīs konvencijas pusi var kļūt jebkura starpvaldību organizācija, kā paredzēts šajā pantā, ja

i)	tās kompetencē ir jautājumi, ko regulē šī konvencija;

ii)	tai ir savi likumi, kas paredz selekcionāru tiesību piešķiršanu un aizsardzību un kas uzliek saistības visās tās dalībvalstīs un un

iii)	tā saskaņā ar tās iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota pievienoties šai konvencijai.

2. [Pievienošanās dokuments] Jebkura valsts, kas ir parakstījusi šo konvenciju, kļūst par šīs konvencijas pusi, iesniedzot šīs konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu. Jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo konvenciju, un jebkura starpvaldību organizācija kļūst par šīs konvencijas pusi, iesniedzot dokumentu par pievienošanos šai konvencijai. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentus iesniedz ģenerālsekretāram.

3. [Padomes atzinums] Jebkura valsts, kas nav Savienības dalībvalsts, un jebkura starpvaldību organizācija pirms tās pievienošanās dokumenta iesniegšanas lūdz Padomei sniegt atzinumu par tās likumu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem. Ja lēmums, kurā ir atzinums, ir pozitīvs, var iesniegt pievienošanās instrumentu.

35. pants

Atrunas

1. [Princips] Ņemot vērā 2. punktu, nav atļautas nekādas atrunas no šīs konvencijas.

2. [Iespējamais izņēmums]

Neraugoties uz 3. panta 1. punkta noteikumiem, jebkurai valstij, kas brīdī, kad tā kļūst par šīs konvencijas pusi, ir 1978. gada dokumenta puse, un kas attiecībā uz viendzimuma kārtā pavairotām šķirnēm paredz aizsardzību ar rūpnieciskajām īpašumtiesībām, kas nav selekcionāra tiesības, ir tiesības turpināt to darīt, minētajām šķirnēm šo konvenciju nepiemērojot.

b)	Jebkura valsts, kas šīs tiesības izmanto, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumenta iesniegšanas brīdī attiecīgi dara to zināmu ģenerālsekretāram. Šī valsts jebkurā laikā var anulēt minēto paziņojumu.

36. pants

Paziņojumi attiecībā uz tiesību aktiem un aizsargātajām ģintīm un sugām. Publicējamā informācija

1. [Sākotnējie paziņojumi] Deponējot šīs Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu vai pievienošanās dokumentu šai Konvencijai, atkarībā no situācijas, katra valsts vai starpvaldību organizācija informē Ģenerālsekretāru par:

i)	tās tiesību aktiem, kas regulē selekcionāru tiesības, un

ii)	to augu ģinšu un sugu sarakstu, kam dienā, kad šī Konvencija kļūs tai saistoša, tā piemēros šīs Konvencijas noteikumus.

2. [Paziņojumi par grozījumiem] Katra Līgumslēdzēja Puse nekavējoties informē Ģenerālsekretāru par:

i)	jebkuriem grozījumiem tiesību aktos, kas regulē selekcionāru tiesības, un

ii)	jebkuru šīs Konvencijas piemērošanas attiecināšanu uz papildu augu ģintīm un sugām.

3. [Šīs informācijas publicēšana] Ģenerālsekretārs, pamatojoties uz paziņojumiem, kas saņemti no katras attiecīgās Līgumslēdzējas Puses, publicē informāciju par:

i)	tiesību aktiem, kas regulē selekcionāru tiesības, un jebkuriem grozījumiem minētajos tiesību aktos, un

ii)	to augu ģinšu un sugu sarakstu, kas minēts 1. punkta ii) apakšpunktā, un jebkuriem paplašinājumiem, kas minēti 2. punkta ii) apakšpunktā.

37. pants

Spēkā stāšanās. Agrāku dokumentu darbības izbeigšanās

1. [Sākotnējā spēkā stāšanās] Šī Konvencija stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad piecas valstis ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentus vai pievienošanās dokumentus, atkarībā no situācijas, ar noteikumu, ka vismaz trīs no minētajiem dokumentiem ir deponējušas valstis, kas ir 1961./1972. gada akta vai 1978. gada akta puses.

2. [Turpmāka spēkā stāšanās] Jebkurai valstij, uz kuru neattiecas 1. punkts, vai jebkurai starpvaldību organizācijai šī Konvencija kļūst saistoša vienu mēnesi pēc tam, kad tā ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu vai pievienošanās dokumentu, atkarībā no situācijas.

3. [1978. gada akta darbības beigšanās] Nevienu pievienošanās dokumentu 1978. gada aktam nedrīkst deponēt pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās saskaņā ar 1. punktu, izņemot, ka jebkura valsts, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju (Organizācijas) Ģenerālās Asamblejas izveidoto praksi tiek uzskatīta par jaunattīstības valsti, drīkst deponēt tādu dokumentu līdz 1995. gada 31. decembrim, un jebkura cita valsts drīkst deponēt tādu dokumentu līdz 1993. gada 31. decembrim, pat ja šī Konvencija stājas spēkā pirms minētā datuma.

38. pants

Konvencijas pārskatīšana

1. [Konference] Šo Konvenciju var pārskatīt Savienības locekļu konference. Par šādas konferences sasaukšanu lemj Padome.

2. [Kvorums un balsu vairākums] Konferences protokoli (lēmumi) ir spēkā esoši tikai tad, ja tajā ir pārstāvēta vismaz puse Savienības dalībvalstu. Jebkura pārstrādāta varianta pieņemšanai vajag, lai konferencē piedalītos un balsotu vairākums – trīs ceturtdaļas Savienības dalībvalstu.

39. pants

Denonsēšana

1. [Paziņojumi] Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju ar paziņojumu, kas adresēts Ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo visiem Savienības locekļiem par minētā paziņojuma saņemšanu.

2. [Agrāk pieņemti dokumenti] Paziņojumu par šīs konvencijas denonsēšanu uzskata arī par jebkura agrāk pieņemta dokumenta denonsēšanu, kurš uzliek saistības Līgumslēdzējai Pusei, kas denonsē šo konvenciju.

3. [Spēkā stāšanās datums] Denonsēšana stājas spēkā tā kalendārā gada beigās, kurš seko gadam, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

4. [Iegūtās tiesības] Denonsēšana neskar tiesības, kas iegūtas attiecībā uz šķirni atbilstīgi šai konvencijai vai kādam agrākam dokumentam pirms denonsēšanas spēkā stāšanās dienas.

40. pants

Esošo tiesību saglabāšana

Šī konvencija neierobežo esošās selekcionāru tiesības atbilstoši Līgumslēdzēju Pušu likumiem vai saistībā ar kādu agrāku dokumentu vai kādu līgumu, kas nav šī konvencija un kas noslēgts starp Savienības locekļiem.

41. pants

Konvencijas oriģināli un oficiālie teksti

1. [Oriģināls] Konvenciju paraksta vienā oriģinālā eksemplārā angļu, franču un vācu valodā. Nesaskaņu gadījumā starp dažādajiem tekstiem franču tekstam ir galvenā nozīme. Oriģinālu iesniedz ģenerālsekretāram.

2. [Oficiālie teksti] Ģenerālsekretārs pēc konsultācijām ar ieinteresētajām valdībām izveido šīs konvencijas oficiālus tekstus arābu, holandiešu, itāļu, japāņu un spāņu valodā, kā arī citās Padomes noteiktās valodās.

42. pants

Depozitārija funkcijas

1. [Kopiju nosūtīšana] Ģenerālsekretārs nosūta šīs konvencijas apstiprinātas kopijas visām valstīm un starpvaldību organizācijām, kas bijušas pārstāvētas diplomātiskajā konferencē, kurā šī konvencija tika pieņemta, un jebkurai citai valstij vai starpvaldību organizācijai pēc tās lūguma.

2. [Reģistrācija] Ģenerālsekretārs reģistrē šo konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/78

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 2. jūnijs)

par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās

(2005/524/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 13., 71., 80., 95., 127., 137., 149., 150., 151., 152., 153., 157., 166., 175., 280. un 308. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu, 3. punkta otro daļu un 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)(2)(3)(4)(5)(6)(7)(8)(9)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos pieņēma “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmas tiks atvērtas Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP) iesaistītajām valstīm atbilstīgi principiem, kas noteikti attiecībā uz kandidātvalstu dalību.Savā ziņojumā “Sagatavoties Rietumbalkānu valstu dalībai Kopienas programmās un aģentūrās” Komisija ir ieteikusi noslēgt ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumus, kas noteiktu vispārējos principus to dalībai Kopienas programmās.Saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīlī pieņemtajām sarunu pamatnostādnēm Komisija Kopienas vārdā apsprieda ar Albānijas Republiku pamatnolīgumu par vispārējiem principiem Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās.Minētais nolīgums tika parakstīts Kopienas vārdā 2004. gada 22. novembrī Briselē, ievērojot tā noslēgšanu nākotnē.Attiecībā uz dažām programmām, uz ko attiecas nolīgums, Līgums paredz tikai pilnvaras, kuras minētas 308. pantā.Komisijai Kopienas vārdā būtu jānosaka kārtība un nosacījumi attiecībā uz Albānijas Republikas dalību Kopienas programmās, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā īpašai komitejai, ko izveido Padome, būtu jāpalīdz Komisijai.Albānija var lūgt finansiālu palīdzību dalībai Kopienas programmās, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (2) vai uz jebkuru citu līdzīgu regulu, ar kuru paredz Kopienas ārējo palīdzību Albānijai un kura var tikt pieņemta vēlāk.Nolīguma piemērošana būtu regulāri jāpārskata.Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (3).

2. pants

1. Komisija ir tiesīga Kopienas vārdā paredzēt konkrētus noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz Albānijas dalību jebkurā konkrētā Kopienas programmā, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā Komisijai palīdz īpaša komiteja, ko izveido Padome.

2. Ja Albānija lūdz ārēju palīdzību, piemēro procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2666/2000 vai jebkurā citā līdzīgā regulā, ar kuru paredz Kopienas ārēju palīdzību Albānijai un kura var tikt pieņemta vēlāk.

3. pants

Vēlākais trīs gadus pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija pārskata nolīguma īstenošanu un sniedz Padomei ziņojumu par to. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno piemērotus priekšlikumus.

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 10. pantā paredzētos paziņojumus.

Luksemburgā, 2005. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. FRIEDEN

(1) Piekrišana sniegta 2005. gada 10. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 2 lpp.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/80

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 2. jūnijs)

par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās

(2005/525/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)(2)(3)(4)(5)(6)(7)(8)(9)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos pieņēma “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmas tiks atvērtas Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP) iesaistītajām valstīm atbilstīgi principiem, kas noteikti attiecībā uz kandidātvalstu dalību.Savā ziņojumā “Sagatavoties Rietumbalkānu valstu dalībai Kopienas programmās un aģentūrās” Komisija ir ieteikusi noslēgt ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumus, kas noteiktu vispārējos principus to dalībai Kopienas programmās.Saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīlī pieņemtajām sarunu pamatnostādnēm Komisija Kopienas vārdā apsprieda ar Bosniju un Hercegovinu pamatnolīgumu par vispārējiem principiem Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās.Minētais nolīgums tika parakstīts Kopienas vārdā 2004. gada 22. novembrī Briselē, ievērojot tā noslēgšanu nākotnē.Attiecībā uz dažām programmām, uz ko attiecas nolīgums, Līgums paredz tikai pilnvaras, kuras minētas 308. pantā.Komisijai Kopienas vārdā būtu jānosaka kārtība un nosacījumi attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas dalību Kopienas programmās, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā īpašai komitejai, ko izveido Padome, būtu jāpalīdz Komisijai.Bosnija un Hercegovina var lūgt finansiālu palīdzību dalībai Kopienas programmās, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (2) vai uz jebkuru citu līdzīgu regulu, ar kuru paredz Kopienas ārējo palīdzību Bosnijai un Hercegovinai un kura var tikt pieņemta vēlāk.Nolīguma piemērošana būtu regulāri jāpārskata;Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (3).

2. pants

1. Komisija ir tiesīga Kopienas vārdā paredzēt konkrētus noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz Bosnijas un Hercegovinas dalību jebkurā konkrētā Kopienas programmā, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā Komisijai palīdz īpaša komiteja, ko izveido Padome.

2. Ja Bosnija un Hercegovina lūdz ārēju palīdzību, piemēro procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2666/2000 vai jebkurā citā līdzīgā regulā, ar kuru paredz Kopienas ārēju palīdzību Bosnijai un Hercegovinai un kura var tikt pieņemta vēlāk.

3. pants

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 10. pantā paredzētos paziņojumus.

Luksemburgā, 2005. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. FRIEDEN

(1) Piekrišana sniegta 2005. gada 10. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 5. lpp.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/82

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 2. jūnijs)

par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās

(2005/526/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)(2)(3)(4)(5)(6)(7)(8)(9)(10)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos pieņēma “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmas tiks atvērtas Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP) iesaistītajām valstīm atbilstīgi principiem, kas noteikti attiecībā uz kandidātvalstu dalību.Savā ziņojumā “Sagatavoties Rietumbalkānu valstu dalībai Kopienas programmās un aģentūrās” Komisija ir ieteikusi noslēgt ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumus, kas noteiktu vispārējos principus to dalībai Kopienas programmās.Saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīlī pieņemtajām sarunu pamatnostādnēm Komisija Kopienas vārdā apsprieda ar Horvātiju pamatnolīgumu par vispārējiem principiem tās dalībai Kopienas programmās.Minētais nolīgums tika parakstīts Kopienas vārdā 2004. gada 22. novembrī Briselē, ievērojot tā noslēgšanu nākotnē.Attiecībā uz dažām programmām, uz ko attiecas nolīgums, Līgums paredz tikai pilnvaras, kuras minētas 308. pantā.Komisijai Kopienas vārdā būtu jānosaka kārtība un nosacījumi attiecībā uz Horvātijas dalību Kopienas programmās, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā īpašai komitejai, ko izveido Padome, būtu jāpalīdz Komisijai.Horvātija var lūgt finansiālu palīdzību dalībai Kopienas programmās, pamatojoties uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (2) vai uz jebkuru citu līdzīgu regulu, ar kuru paredz Kopienas ārējo palīdzību Horvātijai un kura var tikt pieņemta vēlāk.Pamatnolīgums tiks pievienots protokola veidā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātiju, no otras puses, kas stājās spēkā 2005. gada 1. februārī, un kļūs par tā sastāvdaļu.Nolīguma piemērošana būtu regulāri jāpārskata.Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (3).

2. pants

1. Komisija ir tiesīga Kopienas vārdā paredzēt konkrētus noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz Horvātijas Republikas dalību jebkurā konkrētā Kopienas programmā, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā Komisijai palīdz īpaša komiteja, ko izveido Padome.

2. Ja Horvātijas Republika lūdz ārēju palīdzību, piemēro procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 3906/89 vai jebkurā citā līdzīgā regulā, ar kuru paredz Kopienas ārēju palīdzību Horvātijas Republikai un kura var tikt pieņemta vēlāk.

3. pants

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 10. pantā paredzētos paziņojumus.

Luksemburgā, 2005. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. FRIEDEN

(1) Piekrišana sniegta 2005. gada 10. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004 (OV L 389, 30.12.2004., 1. lpp.).

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/84

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 2. jūnijs)

par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās

(2005/527/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)(2)(3)(4)(5)(6)(7)(8)(9)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos pieņēma “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmas tiks atvērtas Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP) iesaistītajām valstīm atbilstīgi principiem, kas noteikti attiecībā uz kandidātvalstu dalību.Savā ziņojumā “Sagatavoties Rietumbalkānu valstu dalībai Kopienas programmās un aģentūrās” Komisija ir ieteikusi noslēgt ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumus, kas noteiktu vispārējos principus to dalībai Kopienas programmās.Saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīlī pieņemtajām sarunu pamatnostādnēm Komisija Kopienas vārdā apsprieda ar Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumu par vispārējiem principiem Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās.Minētais nolīgums tika parakstīts Kopienas vārdā 2004. gada 22. novembrī Briselē, ievērojot tā noslēgšanu nākotnē.Attiecībā uz dažām programmām, uz ko attiecas nolīgums, Līgums paredz tikai pilnvaras, kuras minētas 308. pantā.Komisijai Kopienas vārdā būtu jānosaka kārtība un nosacījumi attiecībā uz Serbijas un Melnkalnes dalību Kopienas programmās, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā īpašai komitejai, ko izveido Padome, būtu jāpalīdz Komisijai.Serbija un Melnkalne var lūgt finansiālu palīdzību dalībai Kopienas programmās, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (2) vai uz jebkuru citu līdzīgu regulu, ar kuru paredz Kopienas ārējo palīdzību Serbijai un Melnkalnei un kura var tikt pieņemta vēlāk.Nolīguma piemērošana būtu regulāri jāpārskata.Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (3).

2. pants

1. Komisija ir tiesīga Kopienas vārdā paredzēt konkrētus noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz Serbijas un Melnkalnes dalību jebkurā konkrētā Kopienas programmā, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā Komisijai palīdz īpaša komiteja, ko izveido Padome.

2. Ja Serbija un Melnkalne lūdz ārēju palīdzību, piemēro procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2666/2000 vai jebkurā citā līdzīgā regulā, ar kuru paredz Kopienas ārēju palīdzību Serbijai un Melnkalnei un kura var tikt pieņemta vēlāk.

3. pants

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 10. pantā paredzētos paziņojumus.

Luksemburgā, 2005. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. FRIEDEN

(1) Piekrišana sniegta 2005. gada 10. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 14. lpp.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/86

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 2. jūnijs)

par protokola noslēgšanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās

(2005/528/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)(2)(3)(4)(5)(6)(7)(8)(9)

Eiropadome 2003. gada jūnijā Salonikos pieņēma “Saloniku Programmu Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmas tiks atvērtas Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP) iesaistītajām valstīm atbilstīgi principiem, kas noteikti attiecībā uz kandidātvalstu dalību.Savā ziņojumā “Sagatavoties Rietumbalkānu valstu dalībai Kopienas programmās un aģentūrās” Komisija ir ieteikusi noslēgt ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju un Melnkalni pamatnolīgumus, kas noteiktu vispārējos principus to dalībai Kopienas programmās.Saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīlī pieņemtajām sarunu pamatnostādnēm Komisija Kopienas vārdā apsprieda ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar pamatnolīgumu, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās.Minētais nolīgums tika parakstīts Kopienas vārdā 2004. gada 22. novembrī Briselē, ievērojot tā noslēgšanu nākotnē.Attiecībā uz dažām programmām, uz ko attiecas nolīgums, Līgums paredz tikai pilnvaras, kuras minētas 308. pantā.Komisijai Kopienas vārdā būtu jānosaka kārtība un nosacījumi attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību Kopienas programmās, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā īpašai komitejai, ko izveido Padome, būtu jāpalīdz Komisijai.Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika var lūgt finansiālu palīdzību dalībai Kopienas programmās, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (2) vai uz jebkuru citu līdzīgu regulu, ar kuru paredz Kopienas ārējo palīdzību Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un kura var tikt pieņemta vēlāk.Nolīguma piemērošana būtu regulāri jāpārskata.Protokols kļūs par sastāvdaļu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, kas stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī.

(10)	Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (3).

2. pants

1. Komisija ir tiesīga Kopienas vārdā paredzēt konkrētus noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību jebkurā konkrētā Kopienas programmā, tostarp finansiālo iemaksu. Šajā nolūkā Komisijai palīdz īpaša komiteja, ko izveido Padome.

2. Ja Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika lūdz ārēju palīdzību, piemēro procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2666/2000 vai jebkurā citā līdzīgā regulā, ar kuru paredz Kopienas ārēju palīdzību Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un kura var tikt pieņemta vēlāk.

3. pants

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 10. pantā paredzētos paziņojumus.

Luksemburgā, 2005. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. FRIEDEN

(1) Piekrišana sniegta 2005. gada 10. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).

(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/88

Informācija par dienu, kad stājas spēkā ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 4/2004 par labojumu Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2001

Tā kā līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par to procedūru pabeigšanu, kas ir vajadzīgas, lai stātos spēkā ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 4/2004, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2004. gada 13. decembra sanāksmē, lēmums stāsies spēkā 2005. gada 18. maijā saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu.

22.7.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/88

Informācija par dienu, kad stājas spēkā protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, par vispārīgu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par vispārīgiem principiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās

Protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, par vispārīgu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par vispārīgiem principiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās (1), kas parakstīts Briselē, 2004. gada 22. novembrī, stājās spēkā 2005. gada 29. jūnijā saskaņā ar nolīguma 10. pantu.

(1) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 192

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 22. jūlijs

Saturs		II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta	Lappuse
		Padome
	*	Padomes Lēmums (2004. gada 22. novembris) par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās	1
		Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās	2
	*	Padomes Lēmums (2004. gada 22. novembris) par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās	8
		Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās	9
	*	Padomes Lēmums (2004. gada 22. novembris) par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās	15
		Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās	16
	*	Padomes Lēmums (2004. gada 22. novembris) par protokola parakstīšanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās	22
		Protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās	23
	*	Padomes Lēmums (2004. gada 22. novembris) par Pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās	28
		Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus serbijas un Melnkalnes Dalībai Kopienas programmās	29
	*	ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 4/2004 (2005. gada 18. maijs) par grozījumiem Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2001	35
	*	Padomes Lēmums (2005. gada 30. maijs), ar ko apstiprina Eiropas Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par jaunu augu šķirņu aizsardzību, kas pārskatīta Ženēvā 1991. gada 19. martā	63
	*	Padomes Lēmums (2005. gada 2. jūnijs) par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās	78
	*	Padomes Lēmums (2005. gada 2. jūnijs) par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās	80
	*	Padomes Lēmums (2005. gada 2. jūnijs) par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās	82
	*	Padomes Lēmums (2005. gada 2. jūnijs) par Pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās	84
	*	Padomes Lēmums (2005. gada 2. jūnijs) par protokola noslēgšanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, saistībā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās	86
	*	Informācija par dienu, kad stājas spēkā ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 4/2004 par labojumu Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2001	88
	*	Informācija par dienu, kad stājas spēkā protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, par vispārīgu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par vispārīgiem principiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās	88