21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 128/2005 (2) (turpmāk “pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu, t.i., šasijas un hidraulikas, ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00 importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk “ĶTR”).

(2)

Tiek atgādināts, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (turpmāk “IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma novērtējumu aptvēra laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām (turpmāk “aplūkotais laikposms”).

(3)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu ieviešanas tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, kuru izcelsme ir ĶTR, dažas ieinteresētās personas rakstiski pauda savus apsvērumus. Visām personām, kas to pieprasīja, bija iespēja paust savu viedokli mutiski.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo atzinumu saņemšanai. Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos importētāju uzņēmumos: Jungheinrich AG Vācijā un TVH Handling Equipment N.V. Beļģijā.

(5)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kurus ņemot par pamatu, plānoja ieteikt galīgā antidempinga maksājuma ieviešanu un to summu galīgo iekasēšanu, kuras saņemamas, piemērojot pagaidu maksājumu. Tām deva arī laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja izteikt iebildes.

(6)

Ieinteresēto personu iesniegtos mutiskos un rakstiskos apsvērumus izskatīja un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja atzinumus.

(7)

Attiecīgais produkts ir ĶTR izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji, kuri nav pašgājēji un kurus izmanto materiālu pārkraušanai, kas parasti novietoti uz paliktņiem, un to galvenās daļas, t.i., šasija un hidraulika, (turpmāk “attiecīgais produkts”), kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00.

(8)

Dažas ieinteresētās personas atkārtoti iesniedza savus apsvērumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 11. apsvērumā, par šasijas un hidraulikas iekļaušanu “attiecīgā produkta” kategorijā, taču nesniedza papildu informāciju vai pamatojumu. Atbildes uz šiem apsvērumiem jau ir sniegtas pagaidu regulas 12. līdz 14. apsvērumā. Attiecīgās personas neizteica nekādus citus iebildumus par šīm pagaidu regulas daļām.

(9)

Turklāt tās iebilda, ka a) šasija un hidraulika, no vienas puses, un ar roku darbināmie paliktņu autokrāvēji, no otras puses, ir atšķirīgi produkti, un ka šasijai un hidraulikai netika veikts dempinga un kaitējuma novērtējums, tādēļ nevar noteikt antidempinga maksājumu; b) daļu iekļaušana, neievērojot pamatregulas 13. pantā noteikto procedūru, nepamatoti noteiktu maksājumus ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju montētājiem Kopienā, un c) šasija un hidraulika tiek importēta arī tehniskās apkopes vajadzībām un maksājuma noteikšana šasijai un hidraulikai būtu nepamatots sods pašreizējiem lietotājiem.

(10)

Attiecībā uz argumentu, ka šasija un hidraulika ir produkti, kas atšķiras no ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem, un ka šasijai un hidraulikai netika veikts dempinga un kaitējuma novērtējums, šīs izmeklēšanas nolūkā tiek atzīmēts, ka visa veida ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas uzskata par viena veida produktu to iemeslu dēļ, kas noteikti pagaidu regulas 10. apsvērumā, t.i., visiem produktu veidiem ir vienādas fiziskās pamatīpašības un izmantojums. Lai apstrīdētu šos atzinumus, nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi. Kas attiecas uz to, ka šasijai un hidraulikai netika veikta dempinga un kaitējuma aprēķināšana, jāatgādina, ka šīs galvenās daļas atbilst tā “attiecīgā produkta” definīcijai, par kuru atbilstīgi tika noteikts dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei. Jo īpaši attiecībā uz dempinga novērtējumu tika konstatēts, ka izmeklēšanas laikposmā importētie šasiju un hidraulikas daudzumi bija pārāk nelieli, lai tie būtu reprezentatīvi. Tāpēc tika uzskatīts par atbilstīgu noteikt “attiecīgā produkta”dempinga starpību, pamatojoties uz tādiem datiem par ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem, kuri bija reprezentatīvi un ticami.

(11)

Attiecībā uz argumentu, ka galveno daļu iekļaušanu varētu veikt, tikai pamatojoties uz pamatregulas 13. pantu, lai neradītu liekas grūtības ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju montētājiem Kopienā, tiek atzīmēts, ka 13. pants nav saistīts ar “attiecīgā produkta” definīciju. Pamatregulas 13. pants attiecas uz dažādām apiešanas praksēm, ieskaitot to daļu montāžu, kuras neietilpst “attiecīgā produkta” definīcijā, taču tas ir jautājums, kas šeit netiek skatīts. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(12)

Attiecībā uz argumentu, ka šasiju un hidrauliku importē arī tehniskās apkopes vajadzībām un maksājuma noteikšana šasijai un hidraulikai nepamatoti uzliks maksājumus pašreizējiem lietotājiem, tiek atzīmēts, ka izmeklēšanas gaitā neviens lietotājs nav sūdzējies, ka kādam pasākumam būtu tāda ietekme. Turklāt jāpiezīmē, ka no ĶTR importētais šasiju un hidraulikas apjoms IP laikā ir nenozīmīgs salīdzinot ar importēto Ķīnas ražojuma ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju apjomu. Tādēļ ietekme uz ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju tehnisko apkopi būs mazsvarīga, ja tāda vispār būs, un argumentu nevar pieņemt.

(13)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina secinājumus par “attiecīgā produkta” definīciju, kas izklāstīti pagaidu regulas 10. līdz 15. apsvērumā.

(14)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 16. līdz 18. apsvērumu par “līdzīgu produktu”.

(15)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, pieprasīja, lai viņiem piešķirtu TER. Divi no viņiem vienkārši atkārtoja iepriekš iesniegtos argumentus, uz kuriem Komisija jau bija sniegusi atbildes pagaidu regulas 19. līdz 34. apsvērumā.

(16)

Tiek atgādināts, ka vienam no šiem diviem ražotājiem, kuri patiesībā veido divus saistītus uzņēmumus, izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka zināmi pamatlīdzekļi ir iegrāmatoti viena uzņēmuma kontos par vērtību, kas ir ievērojami lielāka nekā to patiesā iepirkuma vērtība. To atzina par 1. SGS (godīga finanšu pārskatu sniegšana) un 16. SGS (īpašumu, ēku un iekārtu atzīšana un novērtēšana) pārkāpumu. Turklāt otram uzņēmumam konstatēja 21. SGS (ārvalstu valūtas darījumu sākotnējā atzīšana un reģistrēšana) un 32. SGS (finanšu instrumentu atklāšana un sniegšana) pārkāpumu. Turklāt uzņēmumu revidenti neiekļāva šos jautājumus finanšu pārskatos, kas vēl jo vairāk pamato atzinumu, ka šīs revīzijas netika veiktas, ievērojot SGS. Nav sniegti jauni pierādījumi, kas varētu grozīt iepriekš minētos atzinumus, tādēļ ar šo apstiprina, ka šis ražotājs eksportētājs neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrā kritērija prasībām.

(17)

Otram ražotājam eksportētājam izmeklēšanā konstatēja, ka aizņēmuma norakstīšana nebija atbilstīgi iegrāmatota uzņēmuma pārskatos, kas tādējādi būtiski ietekmēja uzņēmuma finanšu rezultātus. To atzina par 1. SGS (godīga finanšu pārskatu uzrādīšana) pārkāpumu. Turklāt uzņēmums mainīja grāmatvedības metodi attiecībā uz slikto parādu noteikumiem, nepiemērojot šīs izmaiņas retrospektīvi, kas arī ievērojami ietekmēja finanšu rezultātus. To atzina par 8. SGS (grāmatvedības politikas grozījumi) pārkāpumu. Lai gan revidents uzsvēra slikto parādu noteikumu metodes izmaiņu neatbilstību pat attiecībā uz Ķīnas grāmatvedības standartiem, viņš nesniedza atbildi par aizņēmuma problēmu. Nav sniegti nekādi pierādījumi, kas varētu grozīt iepriekš minētos atzinumus, un tādēļ ar šo apstiprina, ka arī šis ražotājs eksportētājs neizpilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrā kritērija prasības.

(18)

Trešais ražotājs eksportētājs Zhejiang Noblelift Equipment Joint Stock Co. Ltd, kas turpināja pieprasīt TER piešķiršanu pēc pagaidu pasākumu ieviešanas, iesniedza pierādījumus, ka tā izmantotā prakse attiecībā uz ārvalstu valūtas darījumu sākotnējās atzīšanas reģistrēšanu nav ietekmējusi uzņēmuma finanšu rezultātus, lai gan tā atsevišķos gadījumos pilnībā neatbilst 21. SGS. Citas problēmas attiecībā uz atbilstību SGS uzņēmuma kontiem nav konstatētas. Tādēļ uzskatīja par atbilstīgu šajos apstākļos pārskatīt secinājumus attiecībā uz šā ražotāja eksportētāja atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrā kritērija prasībām un tādējādi piešķirt TER. Pārējiem ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 19. līdz 34. apsvērumā.

(19)

Tiek atzīmēts, ka pēc pagaidu pasākumu ieviešanas Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, un tā saistītais importētājs Kopienā iesniedza atsevišķus apsvērumus par pagaidu atzinumiem un pieprasīja piešķirt TER vai atsevišķu režīmu, ja tam nepiešķirtu TER. Šos uzņēmumus informēja, ka ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, t.i., ražotāji eksportētāji, kas nav darījuši par sevi zināmu, nav izteikuši rakstiski savus apsvērumus un nav iesnieguši informāciju noteiktā termiņā, nevar pieprasīt TER vai atsevišķu režīmu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, 5. panta 10. punktu, 9. panta 5. punktu un 18. panta 1. punktu.

(20)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 35. līdz 37. apsvērumu par atsevišķu režīmu.

(21)

Kanāda pagaidām ir izvēlēta kā analoga tirgus ekonomikas trešā valsts, lai noteiktu normālu vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER. Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas divi ražotāji eksportētāji un viens importētājs atkārtoti iesniedza savus argumentus pret šo izvēli, kā izklāstīts pagaidu regulas 41. apsvērumā. Taču tie nesniedza nekādus papildu ticamus pierādījumus, kas pamatotu viņu argumentus.

(22)

Turklāt viņi iebilda, ka Kanādas kā analogas tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle nav piemērota, jo Kanādas ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražotājiem ir daudz augstākas izmaksas nekā Ķīnas ražotājiem, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmaksām. Šajā nolūkā viens ražotājs eksportētājs pieprasīja papildus koriģēt ražošanas izmaksu starpības starp viņa izmaksām ĶTR un ražošanas izmaksām Kanādā, kamēr otrs ražotājs eksportētājs iebilda, ka lielās korekcijas, kas jau ir veiktas, norāda uz to, ka Kanādā un Ķīnā ražotie ar roku darbināmie paliktņu autokrāvēji nav salīdzināmi.

(23)

Šajā nolūkā tiek atgādināts, ka izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka Kanādā ir konkurētspējīgs un reprezentatīvs ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju tirgus, ka Ķīnas un Kanādas ražotāju ražotnes un ražošanas metodes ir līdzīgas un ka kopumā Ķīnā un Kanādā ražotos ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējus var salīdzināt, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas nolūkos noteiktajiem kritējiem, kā izklāstīts pagaidu regulas 40., 43. un 44. apsvērumā. Turklāt izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanā nav iesaistīts liels darbaspēks (darbaspēka izmaksas Kanādā nepārsniedz 15 % no kopējām ražošanas izmaksām), tādēļ jebkura darbaspēka izmaksu starpība starp izmaksām Kanādā un ĶTR būtiski neietekmē kopējās ražošanas izmaksas. Tādēļ argumentu, ka izmaksu atšķirības, kas galvenokārt radušās darbaspēka izmaksu dēļ, padara Kanādas kā analogās valsts izvēli par neatbilstīgu, nevar pieņemt.

(24)

Attiecībā uz argumentu, ka Kanādas ražotāji ražo ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus par ievērojami augstākām izmaksām nekā Ķīnas ražotāji un ka normālā vērtība būtu jākoriģē, pamatojoties uz izmaksu starpību starp izmaksām Kanādā un pašu izmaksām ĶTR, būtu jāatzīmē, ka informācija par ražošanas izmaksām, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kurš izteica iebildumu, netika pieņemta, jo netika piešķirts TER. Tas būtiski mazina argumentu par izmaksu salīdzināšanu. Līdz ar to prasība būtu noraidāma.

(25)

Attiecībā uz argumentu, ka lielās korekcijas, kas jau ir noteiktas, norāda uz to, ka Kanādā un Ķīnā ražotie ar roku darbināmie paliktņu autokrāvēji nav salīdzināmi, ir jāatzīmē, ka produktu veidus, kas savā starpā ir salīdzināmi, atlasīja, izmantojot kritērijus, kas uzskatāmi par pamatotiem attiecīgajā nozarē. Produktu veidus salīdzināja, pamatojoties uz konkrētām tehniskām pamatīpašībām, kuras izmanto visi uzņēmēji tirgū, un netika sniegti pierādījumi par to, ka šī salīdzināšanas metode būtu neatbilstīga, kā izklāstīts pagaidu regulas 43. apsvērumā. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(26)

Nav izteikti nekādi citi argumenti attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu analogā valstī un tāpēc ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 38. un 48. apsvērumā.

(27)

Ņemot vērā, ka TER tika piešķirts vienam ražotājam eksportētājam (skatīt 18. apsvērumu), normālā vērtība tika noteikta, kā izklāstīts turpmāk saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punktu.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju pārdošanas apjomi vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem bija reprezentatīvi, t.i., vai šīs pārdošanas kopējais apjoms bija vismaz 5 % no tā attiecīgā kopējā eksporta preču pārdošanas apjoma Kopienā. Tā bija attiecīgā ražotāja eksportētāja gadījumā.

(29)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai ar eksportēto produktu veidu salīdzināmo produktu veidu pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīviem. Šajā nolūkā vispirms identificēja salīdzināmus produktu veidus, ko pārdod vietējā tirgū. Izmeklēšana uzskatīja, ka ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju produktu veidi, kas tiek pārdoti vietējā tirgū, ir vienādi vai tieši salīdzināmi ar veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu, ja tiem ir tāda pati celtspēja, šasijas materiāls, dakšas lielums, hidraulikas un riteņu tips.

(30)

Kāda attiecīgā produktu veida pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja minētā veida kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū, kas pārdots neatkarīgiem pircējiem IP laikā, bija vismaz 5 % no salīdzināmā produktu veida kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu. Tā bija dažu eksportēto produkta veidu gadījumā.

(31)

Vispirms pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja iepriekš minēto produktu veidu pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(32)

To veica, nosakot katra eksportētā produktu veida pārdošanas apjomu īpatsvaru vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem, kas bez zaudējumiem pārdots vietējā tirgū IP laikā:

(33)

Gadījumos, kad bija izpildītas šīs regulas 30. līdz 31. un 32. a) un b) apsvērumā noteiktās prasības, atbilstīgā produktu veida normālajai vērtībai par pamatu ņēma faktisko individuālo pircēju samaksāto vai maksājamo cenu eksportētājvalsts vietējā tirgū IP laikā, kā izklāstīts pamatregulas 2. panta 1. punktā.

(34)

Produktu veidiem, kuri atbilst šīs regulas 32.c) apsvērumā noteiktajiem produktiem, kā arī tie produktu veidi, kuri netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos vietējā tirgū, kā minēts šīs regulas 30. apsvērumā, normālā vērtība bija jāveido kā saliktā vērtība.

(35)

Attiecīgajam ražotājam eksportētājam radušos pārdošanas, vispārējos un administratīvos (“PV&A”) izdevumus un iegūto vidējo svērto peļņu no līdzīga produkta pārdošanas vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē IP laikā pieskaitīja ražošanas izmaksām, lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu.

(36)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas netika iesniegti nekādi apsvērumi par eksporta cenas noteikšanu produktu pārdošanai, kas veikta tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādēļ ar šo apstiprina atzinumus, kas noteikti pagaidu regulas 49. apsvērumā par eksporta cenas noteikšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(37)

Attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem pagaidu eksporta cena tika veidota produktu pārdošanai importētājiem, ar kuriem tiem bija kompensējošas līgumsaistības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, kā izklāstīts pagaidu regulas 49. apsvērumā.

(38)

Viens no ražotājiem eksportētājiem un tā importētājs, kuram tika veidotas noteiktas eksporta cenas, iebilda, ka viņu attiecības nepamatoja eksporta cenu veidošanu un ka eksporta cenu veidošanas pamatā vajadzētu būt faktiskajām cenām, par kurām ražotājs eksportētājs pārdod produktus importētājam. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka šīs eksporta cenas ietekmēja personu vienošanās par to, ka dažas produkta izstrādes izmaksas būtu jāsedz importētājam. Ievērojot to, vidējās eksporta cenas importētājam bija ievērojami augstākas nekā cenas citiem neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādēļ ražotāja eksportētāja cenas importētājam netika ņemtas par pamatu eksporta cenu noteikšanā. Turklāt līdz IP beigām ražotājs eksportētājs un importētājs kļuva saistīti. Parasti šādos apstākļos eksporta cenas tiktu veidotas, izmantojot tālākpārdošanas cenas neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tomēr šajā gadījumā IP laikā notikušo tālākpārdošanas darījumu skaits bija ļoti neliels, un importētājs savlaicīgi nebija norādījis faktiskās darījumu cenas, tāpēc tās nevarēja pārbaudīt. Šajos apstākļos minētie pārdošanas apjomi netika ņemti vērā galīgajā eksporta cenu aprēķināšanā.

(39)

Patiesībā šis ražotājs eksportētājs veica būtisku tiešo pārdošanu neatkarīgiem pircējiem Kopienā, kurus izmantoja, lai noteiktu eksporta cenu, kā izklāstīts šīs regulas 36. apsvērumā.

(40)

Otrs ražotājs eksportētājs, kuram tika veidotas noteiktas eksporta cenas, un attiecīgais importētājs iesniedza apsvērumus par pagaidu atzinumiem, iebilstot, ka starp viņiem nepastāv līgumsaistības vai nolīgumi asociācijas vai kompensējošo līgumsaistību nozīmē, kas noteikta PTO ADN 2. panta 3. punktā un pamatregulas 2. panta 9. punktā. Tādēļ eksporta cenu veidošana, ņemot par pamatu tālākpārdošanas cenas, par kurām importētājs pārdod neatkarīgiem pircējiem, ir nepareiza.

(41)

Šo argumentu nevar pieņemt, jo eksportētāja un importētāja sniegtā informācija bija pretrunīga. Pārbaudes apmeklējuma laikā ražotāja eksportētāja uzņēmumā izmeklētājiem darīja zināmu, ka iemesls, kāpēc eksporta cenas starp pusēm ir daudz augstākas kā parasti, ir tas, ka starp ražotāju eksportētāju un importētāju pastāv īpaša vienošanas vai ir līgums. Turklāt visos eksporta faktūrrēķinos bija atsauces uz šo līgumu. Ražotājs eksportētājs noliedza rakstiska līguma esamību, taču skaidroja, ka konkrētais importētājs bija gatavs maksāt šādas augstākas cenas, lai iegūtu un noturētu ražotāja eksportētāja konkrētu produktu pārdošanas ekskluzivitāti konkrētos tirgos. Arī importētājs noliedza jebkādu īpašu attiecību pastāvēšanu, un pārbaudes apmeklējuma laikā skaidroja, ka ražotājam eksportētājam maksātās cenas ir augstākas, jo attiecīgajiem produktiem ir augsta kvalitāte. Šī prasība nav pamatota ar pierādījumiem un izmeklēšanas atzinumi patiešām bija pretrunā ar to. Tiek uzskatīts, ka šajos apstākļos eksporta cenas bija neuzticamas un tās jākoriģē, jo pastāv kāda veida kompensējošas līgumsaistības, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 9. punktu, vai arī tādēļ, ka pastāv atšķirības fiziskajās īpašībās, kas atspoguļo piedēvēto produkta augsto kvalitāti, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 10. punktu. Ņemot vērā to, ka nav sniegta cita informācija, eksporta cenas tika veidotas pagaidu regulas 49. apsvērumā minētajā kārtībā.

(42)

Tas pats ražotājs eksportētājs un importētājs arī apgalvoja, ka veidotās eksporta cenas aprēķins ir nepareizs, jo aprēķinā izmantotā peļņas norma bija ievērojami augstāka nekā peļņas norma, kas bija izmantota iepriekš tādiem pašiem aprēķiniem citos gadījumos, tādēļ tas nav pamatoti. Šajā nolūkā tiek atzīmēts, ka katru gadījumu izskata atsevišķi un vienas izmeklēšanas atzinumus nevar gluži vienkārši attiecināt uz citu gadījumu. Šajā gadījumā aprēķinā izmantotā peļņas norma bija faktiskā tīrā peļņa no “attiecīgā produkta” pārdošanas, ko uzrādīja vienpadsmit nesaistīti importētāji izmeklēšanas gaitā. Nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas varētu apstrīdēt šos datus. Tādēļ prasība būtu jānoraida.

(43)

Tomēr būtu jāatzīmē, ka pēc pārbaudes apmeklējuma attiecīgā importētāja uzņēmumā veidotās eksporta cenas aprēķins ir pārskatīts, lai ņemtu vērā vajadzīgos labojumus noteiktām tālākpārdošanas cenām un importētāja PV&A izdevumiem.

(44)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens ražotājs eksportētājs pieprasīja dažas eksporta cenas koriģēt, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības līmeņos starp tiešo eksporta pārdošanu uz Kopienu un pārdošanu eksportam uz Kopienu, izmantojot ĶTR tirgotājus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) daļu. Tas iebilda, ka eksporta pārdošana ar Ķīnas tirgotāju starpniecību ietver tālākpārdošanu tirgotājiem, kas parasti nav vajadzīga, tieši eksportējot uz Kopienu. Šajā nolūkā tiek atzīmēts, ka iepriekš minētais pamatregulas pants nosaka, ka atšķirības tirdzniecības līmeņos var koriģēt, ja parādās pastāvīgas un skaidras dažādu tirdzniecības līmeņu atšķirības pārdevēja funkcijās un cenās eksportējošās valsts vietējā tirgū. Šajā gadījumā ražotājs eksportētājs pieprasīja un centās pierādīt vajadzību pēc koriģēšanas, atsaucoties uz tā eksporta pārdošanas apstākļiem, nevis pārdošanu vietējā tirgū. Tas nav pietiekams pamats, lai pieprasītu tirdzniecības līmeņa koriģēšanu. Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka viss konkrētā ražotāja eksportētāja eksports, kā arī pārdošana vietējā tirgū analogā valstī tika veikta tirgotājiem, t.i., nepastāvēja atšķirīgi tirdzniecības līmeņi starp eksporta cenu un normālo vērtību.

(45)

Aprēķinot dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kā izklāstīts pagaidu regulas 53. apsvērumā, vairs neņēma vērā ražotāju eksportētāju, kam piešķirts TER. Nav iesniegti nekādi citi apsvērumi par atzinumiem, kuri noteikti pagaidu regulas 52. un 53. apsvērumā un kurus ar šo apstiprina. Taču ražotājam eksportētājam, kuram piešķīra TER, dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību katram uz Kopienu eksportētā produktu veidam, kas noteikta šīs regulas 28. līdz 35. apsvērumā, ar atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Galīgi noteiktās dempinga starpības pēc iepriekš izklāstītajiem grozījumiem, kas izteiktas kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(46)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas produkciju, kas izklāstīti pagaidu regulas 55. un 56. apsvērumā.

(47)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozari, kas izklāstīti pagaidu regulas 57. apsvērumā.

(48)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par attiecīgā produkta patēriņu Kopienā, kas izklāstīti pagaidu regulas 58. un 59. apsvērumā.

(49)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju importu no ĶTR uz Kopienu, kas izklāstīti pagaidu regulas 60. līdz 64. apsvērumā.

(50)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja Kopienas ražošanas nozares kaitīgo situāciju, norādot, ka aplūkotajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda ir palielinājusies, krājumu izveide pēc 2001. gada netiek uzskatīta par Kopienas ražošanas nozares kaitējuma pazīmi, bet gan par uzlabojuma pazīmi, ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju, kurus pārdeva Kopienas ražotāji, pārdošanas cena un viņu tirgus daļa 2003. gadā un IP laikā saglabājās stabila, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte palielinājās laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam, Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu līmenis ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, norādot, ka tai nav bijušas problēmas piesaistīt kapitālu, un algu stabilitāte jāuzskata par pozitīvu rādītāju.

(51)

Attiecībā uz argumentu, ka Kopienas ražošanas nozares jauda ir palielinājusies un tas nenorāda uz kaitējumu, būtu jāatzīmē, ka, lai arī ražošanas jaudas vispārējais pieaugums aplūkotajā laikposmā bija 3 %, tas samazinājās par gandrīz 2 % laikposmā no 2002. gada līdz IP. Patiesībā ražošanas jauda palielinājās tikai 2001. un 2002. gadā, kad tika veikti ieguldījumi. Šo attīstību nevar uzskatīt par rādītāju, ka Kopienas ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, jo īpaši, ja tajā pašā laikposmā patēriņš palielinājās par 17 %.

(52)

Attiecībā uz argumentu, ka krājumu izveidi pēc 2001. gada nevar uzskatīt par Kopienas ražošanas nozares kaitējuma pazīmi, bet gan par uzlabojuma pazīmi, būtu jāatzīmē, ka papildus skaidrojumam, kas sniegts pagaidu regulas 67. apsvērumā attiecībā uz to, kāpēc šo faktoru neuzskata par īpaši atbilstīgu Kopienas ražošanas nozares stāvokļa rādītāju, būtu jāatgādina, ka kopumā aplūkotajā laikposmā krājumi palielinājās par 14 %. Tas, ka 2001. gadā bija maksimums, nemaina atzinumu par to, ka krājumi būtu vismaz veicinājuši stāvokli, kad Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums.

(53)

Attiecībā uz argumentu, ka ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju, kurus pārdeva Kopienas ražotāji, pārdošanas cena un viņu tirgus daļa 2003. gadā un IP laikā saglabājās stabila, būtu jāatzīmē, ka IP aptver 2003. gada deviņus mēnešus. Būtu jāatzīmē, ka kaitējuma analīze aptver vairāku gadu laikposmu un ka gan Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa, gan pārdošanas cena aplūkotajā laikposmā ievērojami samazinājās. Tas nav apstrīdēts.

(54)

Attiecībā uz argumentu, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes palielinājums laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam neliecina par kaitējumu, būtu jāatzīmē, ka rentabilitāte palielinājās pamatā no 0,28 % 2000. gadā līdz 0,51 % 2001. gadā un pēc tam pastāvīgi samazinājās, sasniedzot – 2,31 % IP laikā. Tas atkal skaidri norāda uz kaitējumu.

(55)

Attiecībā uz argumentu, ka Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu līmenis ir palielinājies vairāk nekā divas reizes un tādējādi tai nav bijušas problēmas piesaistīt kapitālu, tiek atgādināts, ka, kā skaidrots pagaidu regulas 76. apsvērumā, lielākie ieguldījumi tika veikti 2001. un 2002. gadā, lai nomainītu nolietotās ražotnes nolūkā saglabāt Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju. Laikposmā starp 2002. gadu un IP ieguldījumi samazinājās par 40 %, līdztekus samazinoties rentabilitātei, un tas norādīja uz problēmām kapitāla piesaistē. Arī tas skaidri norāda uz kaitējuma stāvokli.

(56)

Attiecībā uz argumentu, ka algu stabilitāte jāuzskata par pozitīvu rādītāju, būtu jāatzīmē, ka šis faktors būtu jāanalizē algu un nodarbinātības attīstības kontekstā. Ražošanas nozares pasliktināšanos var skaidri redzēt darbinieku skaita samazinājumā. Fakts, ka Kopienas ražotāji nevarēja paaugstināt algas līdz ar pieaugošo inflāciju aplūkotajā laikposmā negodīgas konkurences dēļ, jāuzskata par negatīvu faktoru.

(57)

Tādēļ šā ražotāja eksportētāja argumenti, kas analizēti šīs regulas 50. līdz 56. apsvērumā, būtu jānoraida.

(58)

Daži importētāji iebilda, ka Kopienas ražošanas nozare ir piedāvājusi ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējus pārdošanā par daudz zemākām cenām nekā Ķīnas ražojuma ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējus, un tas norāda, ka tai nav nodarīts kaitējums. Šis arguments nav pamatots ar atzinumu par cenu samazinājumu par vairāk nekā 55 %, kā izklāstīts pagaidu regulas 64. apsvērumā, un tādēļ to nevar pieņemt.

(59)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozares situāciju, kas izklāstīti pagaidu regulas 65. līdz 84. apsvērumā.

(60)

Visbeidzot, kā jau izklāstīts pagaidu regulā, visi atbilstīgie kaitējuma rādītāji atklāja negatīvas tendences. Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par secinājumiem par kaitējumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērumā.

(61)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi par ievadu par kaitējuma cēloņsakarību, kā izklāstīts pagaidu regulas 88. apsvērumā, ar šo apstiprina apgalvojumu.

(62)

Viens ražotājs eksportētājs un daži importētāji apgalvoja, ka Eurostat datu par importu izmantošana nav atbilstīga, nosakot attiecīgā produkta importu apjomu un tirgus daļu, jo tam nav atsevišķa KN koda. Viņi iebilda, ka abi attiecīgie KN kodi attiecas arī uz citiem produktiem, no kuriem viens attiecas uz pabeigtu produktu un otrs – uz daļām, tādējādi šādi Eurostat dati nevar sniegt precīzu ainu par ietekmi, ko rada imports par dempinga cenām. Tiek atzīmēts, ka nav sniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka ar KN kodu 8427 90 00, kurš aptver pabeigtu produktu un kuru izmantoja, lai noteiktu par dempinga cenām veikta importa apjomu, būtu klasificēti nozīmīgi kādu citu produktu daudzumi. Patiesībā tās pašas ieinteresētās personas izmantoja Eurostat datus par importu no tiem pašiem KN kodiem, lai pamatotu savu prasību attiecībā uz ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju importa tendencēm no citām trešām valstīm. Uzskata arī, ka, ņemot vērā KN koda šauro definīciju, vairākums produkti, kas ienāk Kopienā šajā pozīcijā, ir attiecīgā produkta imports. Attiecībā uz otru KN kodu 8431 20 00, ko piešķir daļām, kuras izmantojamas vienīgi vai pamatā ar iekārtām, kas iekļautas pozīcijā 8427, tiek atzīmēts, ka importa apjomi, par kuriem attiecībā uz šo kodu ir paziņojis Eurostat, ir nelieli un nav ņemti vērā, nosakot attiecīgā produkta importa apjomu un tirgus daļu. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(63)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par importa par dempinga cenām ietekmi, kas izklāstīti pagaidu regulas 89. līdz 91. apsvērumā.

(64)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība ir nepareizi novērtēta. Tika atklāts, ka eksporta pārdošana ir nokritusies par gandrīz 50 % laikposmā starp 2000. gadu un IP, kas radījis būtisku ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares darbību. Būtu jāatzīmē, ka, pat ja eksports neapšaubāmi ir samazinājies, tas veidoja vidēji tikai 11 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma aplūkotajā laikposmā. Turklāt pretēji pārdošanai Kopienā, kas radīja zaudējumus, eksports joprojām guva nelielu peļņu IP laikā. Tādēļ eksporta samazināšanos nevar uzskatīt par faktoru, kas rada būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Attiecīgi arguments būtu jānoraida un jāapstiprina atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 92. un 93. apsvērumā.

(65)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozares ieguldījumiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 94. apsvērumā.

(66)

Divi ražotāji eksportētāji un daži importētāji apgalvoja, ka pretēji pagaidu regulas 95. apsvēruma atzinumiem valstis, kas nav ĶTR, jo īpaši Brazīlija un Indija, ir izmantojušas priekšrocību, ko dod euro stiprums, lai būtiski palielinātu savu pārdošanas apjomu Kopienas tirgū. Ņemot vērā faktu, ka imports no tādām trešām valstīm kā Brazīlija un Indija veido tikai aptuveni 1 % no Ķīnas attiecīgā produkta importa apjoma, to ietekme uz cēlonību, ja tāda vispār ir, uzskatāma par nenozīmīgu. Tādēļ šī prasība būtu jānoraida.

(67)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par importu no citām trešām valstīm, kas izklāstīti pagaidu regulas 95. un 96. apsvērumā.

(68)

Viens ražotājs eksportētājs un daži importētāji apgalvoja, ka noteiktais cenu samazinājums daļēji ir saistīts ar ASV dolāra vājumu attiecībā pret euro, nevis ar importu par dempinga cenām. Tomēr šīs puses nav sniegušas nekādu pierādījumus, kuri norādītu apjomu importam no ĶTR, par ko izrakstīti rēķini ASV dolāros, kas ļautu vispārīgi novērtēt jebkuru maiņas kursa ietekmi uz cenām. Jebkurā gadījumā, pat ja viss imports no ĶTR būtu veikts, izmantojot ASV dolārus, ko neapstiprināja izmeklēšanas atzinumi, attiecīgā produkta importa cenas būtu samazinājušās par 25 % (ASV dolāra vērtības samazināšanās salīdzinājumā ar euro), nevis par 34 %, kā tika novērots IP laikā. Visbeidzot būtu jāatzīmē, ka, izņemot divus atsevišķus gadījumus ar nepārprotami nenozīmīgiem importa apjomiem, samazinājās imports no visām pārējām valstīm kopumā, neskaitot ĶTR, kuras arī guva labumu no euro vērtības pieauguma. Tas norāda, ka valūtas svārstības nevar uzskatīt par būtisku cēloni par importa cenām veikta dempinga pieaugumam no ĶTR. Tādēļ prasība būtu jānoraida un jāapstiprina atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 98. apsvērumā.

(69)

Viens ražotājs eksportētājs un daži importētāji atkārtoti izteica savu argumentu, ka sūdzību iesniedzēji ir lielie uzņēmumi, kuri darbojas materiālu pārvietošanas jomā, kuriem ar roku darbināmie paliktņu autokrāvēji ir tikai papildprodukts, ko bieži vien izmanto kā pārdošanas instrumentu lielākiem un dārgākiem produktiem. Tā kā nav iesniegti nekādi jauni pierādījumi, ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 99. un 100. apsvērumā, un noraida prasību.

(70)

Viens ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas ražotāji cieš no pašu radīta kaitējuma, koncentrējoties uz nekvalitatīvu produktu ražošanu un ārpakalpojuma izmantošanu daļu ražošanai. Tomēr nav iesniegti nekādi jauni pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tiek atzīmēts, ka šis apgalvojums jau ir pārbaudīts un nepārprotami izskaidrots pagaidu regulas 101. līdz 103. apsvērumā, kurus ar šo apstiprina.

(71)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, kas varētu mainīt pagaidu atzinumus, ar šo apstiprina secinājumu par cēloņsakarību, kas izklāstīts pagaidu regulas 104. un 105. apsvērumā.

(72)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina vispārīgas piezīmes par Kopienas interesēm, kas izklāstītas pagaidu regulas 106. apsvērumā.

(73)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens importētājs apgalvoja, ka agrāk slēgtās ražotnes Kopienā netiks atvērtas no jauna ar jaunām nodarbinātības iespējām antidempinga pasākumu ieviešanas dēļ. Pirmkārt, apgalvojumu nepamatoja ar pierādījumiem. Otrkārt, pat ja neviena no slēgtajām ražotnēm netiktu atvērta, jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudas izmantošana IP laikā bija tikai 46 %. Tas skaidri norāda uz Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas pieauguma potenciālu, ja Kopienas tirgū dominētu godīga konkurence. Tādēļ šī prasība būtu jānoraida.

(74)

Viens ražotājs eksportētājs un daži importētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražotāju darbība, jo īpaši nodarbinātības aspektā, ir nenozīmīga attiecībā uz to kopējo darbību, un tādēļ to interese šādos pasākumos ir ierobežota salīdzinājumā ar citu operatoru darbību tirgū. Vispirms jāatgādina, ka ražotājiem eksportētājiem nav tiesību celt prasības attiecībā uz Kopienas interešu pārbaudi. Tas pats attiecas uz piegādātāju, tirgotāju un lietotāju interesēm, kas apskatītas turpmāk. Tomēr izteiktie argumenti tika pārbaudīti. Šajā nolūkā tiek atgādināts, ka Kopienas ražošanas nozare IP laikā ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanā nodarbināja 434 cilvēkus, turpretim importētāji, kas sadarbojās, nodarbināja 74 cilvēkus. Turklāt tiek atzīmēts, ka daži Kopienas ražotāji paļaujas gandrīz tikai uz ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanu un pārdošanu. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(75)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozares interesēm, kas izklāstītas pagaidu regulas 107. līdz 109. apsvērumā.

(76)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka protesta trūkums no Kopienas piegādātājiem ir rādītājs, ka imports no ĶTR negatīvi neietekmēja to uzņēmējdarbību. Šo apgalvojumu nevar pieņemt. Kopienas ražošanas industrija paļaujas uz Kopienas piegādātājiem attiecībā uz ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju konkrētām daļām un nav pamatoti pieņemt, ka nepastāv negatīva ietekme uz viņu uzņēmējdarbību. Turpmākā Kopienas ražotņu slēgšana varētu vēl vairāk ietekmēt viņu uzņēmējdarbību. Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas piegādātāju interesēm, kas izklāstīti pagaidu regulas 110. apsvērumā.

(77)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izmeklēšana neņēma vērā mazo importētāju intereses, kuri pārsvarā koncentrē savu darbību uz ar roku darbināmajiem paliktņu autokrāvējiem. Būtu jāatzīmē, ka iesniegumi no importētājiem, kuri sevi pieteica noteiktā termiņā un sniedza pietiekamu informāciju, tika pilnībā ņemti vērā šajā izmeklēšanā. Starp nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojas, bija uzņēmumi ar diviem un trīs darbiniekiem. Turklāt tiek atzīmēts, ka importētāji, kas sadarbojas, uzrādīja ļoti labu rentabilitāti savai ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju uzņēmējdarbībai (tīrā peļņa līdz 50 % no apgrozījuma). Tādēļ ir pamatoti uzskatīt, ka antidempinga pasākumu ieviešanas ietekme uz viņu uzņēmējdarbību būs salīdzinoši maza. Attiecīgi prasība būtu jānoraida un jāapstiprina atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 111. un 114. apsvērumā.

(78)

Divi ražotāji eksportētāji un daži importētāji apgalvoja, ka Ķīnā ražoto ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju cenu pieaugumam pēc pasākumu ieviešanas ir tūlītēja un nesamērīga ietekme uz simtiem tūkstošiem veikalu, lielveikalu un rūpnīcu, kas izmanto ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējus Kopienā. Tomēr tiek atzīmēts, ka neviens šāds Kopienas ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju lietotājs nav iesniedzis nekādus apsvērumus par pagaidu regulā izklāstītajiem atzinumiem. Tā kā šim apgalvojumam nav sniegts nekāds pamatojums, tas būtu jānoraida.

(79)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu atzinumus par Kopienas lietotāju interesēm, kas izklāstītas pagaidu regulas 115. un 116. apsvērumā.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina secinājumus par Kopienas interesēm, kas izdarīti pagaidu regulas 117. līdz 119. apsvērumā.

(81)

Ņemot vērā, ka nav saņemti nekādi pamatoti apsvērumi, ar šo apstiprina metodes, kuras izmanto kaitējuma likvidēšanas līmeņa noteikšanai, kā izklāstīts pagaidu regulas 120. līdz 123. apsvērumā.

(82)

Pamatojoties uz šīm metodēm, ir aprēķināts kaitējuma likvidēšanas līmenis ar mērķi noteikt galīgi ieviešamo pasākumu līmeni.

(83)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī, jo visiem konkrētajiem ražotājiem eksportētājiem konstatētais kaitējuma likvidēšanas līmenis tika konstatēts augstāks par dempinga starpību.

(84)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likmes ir šādas:

(85)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmuma antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas atzinumiem. Tādēļ tās atspoguļo šajā izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Jebkura cita uzņēmuma ražotie produkti, kuri nav konkrēti minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā ar tā nosaukumu un adresi, ietverot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm un pakļaujami maksājuma likmei, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(86)

Jebkura prasība piemērot minētās individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveides) būtu jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši jebkuras izmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošanu, kas saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šo ražošanas un pārdošanas uzņēmumu izmaiņām. Attiecīgā gadījumā izdarīs attiecīgu grozījumu regulā, papildinot uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājuma likmēm.

(87)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējuma līmeni, uzskata, ka summas, kas paredzētas ar pagaidu regulas uzlikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē tādā mērā, ko galīgi uzliek šī regula. Ja šis galīgais maksājums ir lielāks par pagaidu maksājumu, galīgi iekasē tikai to summu, kas paredzēta pagaidu maksājuma līmenī.

(88)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas divi ražotāji eksportētāji izteica vēlmi uzņemties saistības saskaņā ar pamatregulas 8. pantu. Ir izpētīta iespēja piemērot tādu aizsardzības līdzekli kā cenu saistības. Tomēr jāatzīmē, ka viens no šiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās, tādēļ ņemot vērā to, ka TER vai atsevišķais režīms netika piešķirts (skatīt 19. apsvērumu iepriekš), minimālās cenas nevarēja noteikt. Turklāt tika noteikts, ka ir liels skaits (simtiem) attiecīgā produkta veidu, kas regulāri tiek modernizēti vai kā citādi izmainīti. Bez tam ražotāji eksportētāji arī tieši vai ar saistīto importētāju palīdzību pārdeva citus produktus tiem pašiem pircējiem. Šādos apstākļos cenu saistību uzraudzīšana būtu praktiski neiespējama. Tādēļ tika uzskatīts, ka saistību pieņemšana šajā konkrētajā izmeklēšanā nav lietderīga un šādi piedāvājumi ir noraidāmi. Ražotāji eksportētāji tika attiecīgi informēti un viņiem tika dota iespēja sniegt apsvērumus. Viņu apsvērumi nav mainījuši iepriekš minēto secinājumu,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/15

(1)

Komisija 2005. gada 29. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 145/2005 (2005. gada 28. janvāris), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam (2) (turpmāk – “pagaidu regula”), piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu bārija karbonāta importam Kopienā no Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – “ĶTR”).

(2)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika piemēroti minētie antidempinga pagaidu pasākumi, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu atzinumu. Ieinteresētās personas neiesniedza prasību tikt uzklausītām.

(3)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajam atzinumam. Pārbaudes tika veiktas šādu uzņēmumu telpās:

(4)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu noteiktam bārija karbonāta importam no ĶTR un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām personām arī atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt viedokli attiecībā uz sniegtajiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem.

(5)

Tika izvērtētas ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi laboti.

(6)

Tā kā par pagaidu regulas 11. līdz 12. apsvērumā noteikto “attiecīgo ražojumu” un “līdzīgo ražojumu” netika saņemti jauni apsvērumi, ar šo apstiprina minēto apsvērumu saturu.

(7)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13. līdz 23. apsvēruma saturu attiecībā uz atsevišķu režīmu.

(8)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina regulas projekta 24. līdz 29. apsvēruma saturu attiecībā uz atsevišķu režīmu.

(9)

Attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju, nosakot, vai pārdošana vietējā tirgū tika veikta ierastajā tirdzniecības kārtībā, un nosakot noteiktu produktu kategoriju standarta vērtību, tika izmantotas neadekvātas finansēšanas izmaksas, lai aprēķinātu pagaidu dempinga starpību. Tāpēc, aprēķinot galīgo dempinga starpību, tika veiktas nepieciešamās korekcijas.

(10)

Citiem ražotājiem eksportētājiem atkritumu pārdošanas vērtību pagaidām atskaitīja no ražošanas izmaksām. Tomēr pēc attiecīgās informācijas pārskatīšanas nebija skaidrs, vai attiecībā uz atkritumiem runa ir par atskaitāmu daudzumu. Šajā saistībā un balstoties uz pieejamo informāciju, izrādījās, ka “atkritumiem” faktiski bija ievērojama atsevišķa komerciālā vērtība. Turklāt nav saglabāti nekādi krājumi, tādēļ nav iespējams pienācīgi noteikt attiecīgo ražojumu daudzumu. Visbeidzot pat gadījumā, ja šis daudzums bija jāietur, uzņēmums visu summu attiecināja uz noteikto produktu, lai gan tas arī ietekmēja pārējos šā uzņēmuma ražotos produktus. Tāpēc noslēguma posmā atvieglojumi atkritumiem bija mainīti. Tam pašam ražotājam eksportētājam koriģēja blakus produktu vērtību.

(11)

Attiecīgais ražotājs eksportētājs apstrīdēja minēto pieeju un apgalvoja, ka atkritumi sārņu un kaļķu veidā ir atbrīvoti sadarbībā ar tuvējo rūpnīcu tādā veidā, kas samazināja to kopējās izmaksas. Jāpiezīmē, ka minētais ražotājs aptaujā arī apgalvoja, ka tirdzniecību uzskata par “blakusproduktu” tirdzniecību. Šajā saistībā tika atkārtots, ka pārdotā attiecīgā produkta daudzumu nevar noteikt izmeklēšanā. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka tirdzniecībā ar tuvējo rūpnīcu pārdeva vienīgi H2S blakusproduktus. Tādēļ tika uzskatīts, ka iesniegta pretrunīga informācija, kuru nevar precizēt pēc galīgās paziņošanas. Otrkārt, šis ražotājs apgalvoja, ka H2S blakusproduktu vērtībai, kas ieturēta no ražošanas izmaksām, vajadzētu būt augstākai. Taču izmeklēšanas gaitā savāktie pierādījumi parāda, ka apgalvojumi bija pārspīlēti un tādēļ tie jānoraida.

(12)

Papildus izdarītajai koriģēšanai, kā tas noteikts šīs regulas 9. un 10. apsvērumā un ja nav turpmākie komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 43. līdz 59. apsvēruma saturu attiecībā uz normālo vērtību.

(13)

Viena uzņēmējsabiedrība iebilda pret Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izmantošanu kā analogo valsti pagaidu regulas 12. apsvēruma nozīmē. Ieinteresētā persona nepamatoja savu prasību, kā arī nesniedza nekādus pierādījumus, taču diezgan vispārīgi norādīja uz iespējamo konkurences trūkumu ASV tirgū tur spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ. Taču ir norādīts, ka pagaidu atzinuma vajadzībām konkurences līmenis ASV vietējā tirgū tika pārbaudīts. Kā minēts pagaidu regulas 37. apsvērumā, tika konstatēts, ka konkurences līmenis ASV tirgū tiešām ir pietiekošs.

(14)

Viens nesaistītais importētājs iebilda pret ASV izmantošanu kā analogo valsti, jo ASV ražotājs, kura dati tika izmantoti normālās vērtības noteikšanai, bija saistīts ar Kopienas ražotāju. Jāpiezīmē, ka izmeklēšanas laikposmā (“IP”) šādas attiecības nepastāvēja. Turklāt importētājs nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus, ka šīs attiecības, kuras sākās tikai pēc IP, ietekmēja ASV vietējās izmaksas vai cenas IP laikā. Nesaistītā importētāja iebildumi tādēļ tika noraidīti.

(15)

Minēto iemeslu dēļ ASV kā analogās valsts izvēle ir apstiprināta.

(16)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60. apsvēruma saturu attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu.

(17)

Ražotāji eksportētāji norādīja, ka, aprēķinot dempinga pagaidu starpību, okeāna pārvadājuma frakts un apdrošināšanas izmaksas bija kļūdaini atskaitītas no eksporta preču pārdošanas darījumiem, kuru pamatā bija franko uz kuģa klāja (FOB) un cena un frakts (CFR), tomēr šo darījumu pārdošanas cena neietvēra šādas izmaksas. Eksporta pārdošanas darījumi tika attiecīgi koriģēti.

(18)

Turklāt tika konstatēts, ka viens ražotājs eksportētājs nepaziņoja tirgotājiem par attiecīgā eksporta pārdošanas komisijas maksu Kopienā. Eksporta cenas tika attiecīgi koriģētas.

(19)

Papildus korekcijām, kas izdarītas saskaņā šīs regulas 9., 10. un 18. apsvērumu, un tā kā nav komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 61. līdz 66. apsvēruma saturu attiecībā uz normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu.

(20)

Ņemot vērā iepriekšminētās korekcijas, galīgi noteiktās dempinga starpības, izteiktas procentos no cenas, apdrošināšanas un frakta (CIF) Kopienas robežpiegādes cenas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(21)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72. līdz 74. apsvēruma saturu attiecībā uz līdzīgu produktu.

(22)

Pēc pagaidu secinājumiem viens ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares noteiktās cenas tās produktiem ir augstākas tādēļ, ka tās produkti ir ķīmiski aktīvāki. Prasību koriģēt cenas Kopienas ražošanas nozarē atšķirīgas ķīmiskās aktivitātes dēļ pagaidām atcēla, kā norādīts pagaidu regulas 80. apsvērumā.

(23)

Lai gan prasība nebija pietiekoši pamatota ar jaunu informāciju, jautājumu izskatīja, jo ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atšķirīgu ķīmisko aktivitāti, kas esot iespējama īpašība visās bārija karbonāta produktu grupās, nedrīkst novērtēt vienīgi attiecībā uz produktu grupām ar visaugstāko ķīmisko aktivitāti, kuras pārdod Kopienas ražošanas nozarē, kā tas tika darīts pagaidu posmā.

(24)

Tā kā ķīmiskā aktivitāte ir bārija karbonāta īpašība, kas nav uzrādīta ražotāju produkcijas specifikācijas lapās, bet var būt noteikta, balstoties uz daļiņu lielumu un “attiecīgā produkta” blīvumu, dažādās galapatēriņa nozarēs, saņemot produktus, ir pieņemts veikts pārbaudes testus, lai pārbaudītu to īpašības. Tas, ka tiešie patērētāji tādās nozarēs kā ķieģeļu un flīžu ražošana, kur ķīmiskā aktivitāte ir būtiska, palielina bārija karbonāta daudzumu, kas tiem parasti ir nepieciešams ražošanas procesam, kad tie izmanto no ĶTR importētos produktus, pretēji gadījumam, ja produkts izgatavots Kopienas ražošanas nozarē, norāda uz to, ka tiešie patērētāji uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares bārija karbonātam ir augstāka ķīmiskā aktivitāte. Turklāt Kopienas tirgū pārdoto produktu turpmākā analīze parādīja, ka papildus produktu grupām ar vislielāko ķīmisko aktivitāti, kas atbilst mazāk nekā 5 % no to pārdošanas apjomiem EK, kā noteikts pagaidu regulas 80. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare patiesībā pārdeva papildu produktu grupas ar ievērojami augstu ķīmisko aktivitāti, kas ir vēl apmēram 20 % no to kopējā pārdošanas apjoma Kopienā. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas bilance ir aprēķināta, ņemot vērā pārdotās produktu grupas ar zemāku ķīmisko aktivitāti. Tāpēc tika secināts, ka, ievērojot šos apstākļus un pretēji pagaidu regulas 80. apsvēruma saturam, koriģēšana atšķirīgas ķīmiskās aktivitātes dēļ ir pamatota.

(25)

Lai izpētītu pārlieku lielu cenu samazinājumu, pārdošanas cena Kopienas ražošanas nozares bārija karbonāta produktu grupām ar augstu ķīmisko aktivitāti tika samazināta par 14 %. Šīs koriģēšanas pamatā bija cenu atšķirības starp produktu grupām ar augstāku un zemāku ķīmisko aktivitāti, kuras pārdevusi Kopienas ražošanas nozare. Salīdzināšana parādīja – IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā ĶTR izcelsmes produkta cenas, izsakot procentos, bija no 20 % līdz 26 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(26)

Papildus korekcijām, kas noteiktas šīs regulas 25. apsvērumā, un tā kā nav citu komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 75. līdz 81. apsvēruma saturu attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm.

(27)

Viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, norādīja, ka pagaidu regulas 84. līdz 94. apsvērumā analizētie ekonomiskie rādītāji neuzrāda būtisku kaitējumu. Taču netika sniegta jauna svarīga informācija vai pierādījumi, kā rezultātā būtu atkārtoti jāvērtē šie rādītāji un attiecīgi jāmaina pagaidu posmā izdarītie secinājumi.

(28)

Šis apgalvojums tika izklāstīts pēc galīgās atklāšanas, jo īpaši attiecībā uz produkta attīstību, jaudas izmantojumu, tirgus daļu, krājumiem un nodarbinātību. Kā jau tas izskaidrots pagaidu regulas 84. līdz 88. apsvērumā, rādītāji skaidri norāda negatīvu attīstību, kas liecina par Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(29)

Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 87. apsvēruma saturu attiecībā uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē un secinājumus par kaitējumu.

(30)

Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 100. apsvēruma saturu.

(31)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, atkārtoti norādīja, ka kaitējumu varēja radīt arī imports no citām trešām valstīm, kurš ievērojami palielinājās izmeklēšanas laikposmā, jo īpaši imports no Indijas un Brazīlijas. Ņemot vērā nelielo importa apjomu attiecībā uz Indiju, to nevar uzskatīt par atbilstošu piegādes avotu 2000. līdz 2003. gada analīzes laikposmā. Faktiski Indijas importa tirgus daļa izmeklēšanas laikposmā bija mazāka par 1 % un pirms tam praktiski neeksistēja. Ciktāl tas attiecas uz Brazīliju, importa apjoms bija ierobežots, gan salīdzinot ar importu no ĶTR, gan kopējo importu visa attiecīgajā laikposmā. Tāpēc tika secināts, ka šis imports nav izjaucis cēloņsakarību, kā tas norādīts pagaidu regulas 103. apsvērumā.

(32)

Viens eksportētājs un virkne importētāju un izmantotāju iebilda, ka Kopienas ražošanas nozare bija dominējošā stāvoklī Kopienas bārija karbonāta tirgū un ka šis iemesls ļāva nozarei paaugstināt cenas Kopienā. Eksportētājs uzsvēra faktu, ka par grupu, kurā ir vienīgais Kopienas ražotājs, agrāk ir notikusi izmeklēšana attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

(33)

Pirmkārt, ir jāpiebilst, ka no 2000. gada līdz 2003. gadam Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa vidēji bija 10 procentu punktiem lielāka nekā Ķīnas ražotāju eksportētāju, taču izmeklēšanas laikposmā tā bija salīdzināma ar importu no ĶTR. Tādēļ nevar secināt, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā laikposmā bija dominējošā stāvoklī, ņemot vērā tās tirgus daļas samazinājumu attiecībā pret importu no ĶTR un vienādas tirgus daļas importu no ĶTR IP laikā. Jebkurā gadījumā neviena no ieinteresētajām personām nesniedza pierādījumus, lai pamatotu Komisijas ražošanas nozares iespējamo ļaunprātīgo dominējošā stāvokļa izmantošanu attiecībā uz “līdzīgu produktu”. Pat gadījumos, kuros uzņēmums ir vienīgais ražotājs attiecīgajā tirgū, šis vienīgais fakts nevar tikt ņemts kā rādītājs, ka šis ražotājs ir ļaunprātīgi izmantojis savu tirgus pozīciju, mākslīgi palielinot cenas šajā tirgū. Turklāt, ja Kopienas ražošanas nozare tiešām bija dominējošā stāvoklī, turklāt ļaunprātīgi izmantoja to, būtu grūti saprotams, kā Kopienas ražošanas cenas varēja samazināties par 7 %, kā norādīts pagaidu regulas 86. apsvērumā, kamēr Ķīnas eksportētāji tik ievērojami palielināja savu tirgus daļu. Turklāt to, ka Kopienas ražotāji ļaunprātīgi izmantojuši iespējamo dominējošo stāvokli, nevar secināt, balstoties vienīgi uz tādu izmeklēšanu, kas neattiecas uz līdzīgu produktu, vai agrāku izmeklēšanu attiecībā uz kādu tās pašas grupas uzņēmumu. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(34)

Attiecībā uz informāciju, kas iekļauta pagaidu regulas 110. un 111. apsvērumā, vairāki patērētāji un importētāji iebilda, ka ar galīgo pasākumu piemērošanu sodītu tos ķieģeļu un flīžu ražotājus, kuri labprātāk izmanto ūdenī suspendētā bārija karbonātu (ūdens maisījums) nekā bārija karbonātu pulvera formā, ko piedāvā Kopienas ražošanas nozare. Minētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nepārdod ūdens maisījumu un atsakās piegādāt bārija karbonāta pulveri importētājiem, kuri ražo ūdens maisījumu. Pretēji šim apgalvojumam tika apstiprināts, ka Kopienas ražošanas nozare piegādāja bārija karbonātu vismaz vienam importētājam, kurš no tā ražoja ūdens maisījumu. Tādējādi ir alternatīvi piegādes avoti ūdens maisījumam, kurš ražots no Kopienas ražošanas nozares bārija karbonāta. Turklāt, kā minēts šīs regulas 43. apsvērumā, antidempinga pasākumu piemērošanas mērķis nav apturēt ĶTR produktu iekļūšanu Kopienas tirgū, bet drīzāk atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saglabāt Kopienā alternatīvus piegādes avotus.

(35)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā nav jebkādu lietotāju vai importētāju pamatotu pierādījumu, lai pamatotu to preferences ūdens maisījumam vai bārija karbonātam, kas importēts no ĶTR, Kopienas ražošanas nozares piedāvātajam konkurējošajam produktam, iebildums ir noraidīts.

(36)

Pamatojoties uz iepriekšējiem apsvērumiem un citiem elementiem, kas iekļauti pagaidu regulas 98. līdz 111. apsvērumā, tika nolemts, ka imports no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(37)

Divas asociācijas, kas pārstāv tiešos patērētājus, daži importētāji un paši tiešie patērētāji izklāstīja savu viedokli par to, ka jebkādu pasākumu ieviešana samazinās vispārējo konkurenci Kopienas tirgū tieši šim produktam un tādēļ neizbēgami izraisītu cenu pieaugumu, kas samazinās to konkurētspējas līmeni. Šīs ieinteresētās personas nesniedz nekādus papildu pierādījumus, lai pamatotu savu prasību.

(38)

Turklāt divdesmit patērētāji, kuri nav sevi pieteikuši Komisijai pirms pagaidu pasākumu ieviešanas, iesniedza lūgumu pret galīgo antidempinga maksājumu ieviešanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli, lai pamatotu savas prasības, taču tās to neizdarīja. Tomēr to argumenti tika tālāk pārbaudīti, izskatot datus, kurus jau pirms pagaidu pasākumu piemērošanas iesniedza viens importētājs, kurš sadarbojās, un divi patērētāji, kuri sadarbojās.

(39)

Patiešām, pēc papildu pārbaudes vizītēm uzņēmējsabiedrībā, kas darbojas keramikas (frite) nozarē, un vēl vienā, kas darbojas ķieģeļu un flīžu nozarē (abas uzņēmējsabiedrības kopā pārstāv vairāk nekā 20 % bārija karbonāta importa no ĶTR saskaņā ar informāciju, ko sniedza lietotāji, kuri sadarbojas), ir noskaidrots, kā minēts pagaidu regulas 127. apsvērumā, ka bārija karbonāta daļa lietotāju kopējās ražošanas izmaksās vidēji ir zem 8 %.

(40)

Saskaņā ar pagaidu regulas 128. apsvēruma konstatējumiem tika secināts, ka, ņemot vērā pasākumu apjomu un to, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti no eksportētājiem, kam nepiemēro muitas nodevas, līdzīga produkta cenas jebkāda pieauguma ietekme uz patērētājiem šķiet minimāla.

(41)

Līdz to galīgai paziņošanai divas lietotāju asociācijas un viens eksportējošs ražotājs apgalvoja, ka galīgo pasākumu iespējamā ietekme uz lietotājiem būtu lielāka, nekā minēts šīs regulas 39. un 40. apsvērumā. Šajā sakarā jāatzīmē, ka secinājumi pamatojas uz pārbaudītiem lietotāju, kuri sadarbojas, datiem. Minētās prasības balstījās uz informāciju no uzņēmējsabiedrībām, kuras nesadarbojās izmeklēšanā un kuras nevar pārbaudīt. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(42)

Iepriekš minētais eksportētājs ražotājs apgalvoja, ka pētījumiem tika izmantoti tikai daži lietotāji, kas nepārstāv visu tirgu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka pārbaudīto lietotāju skaits gan pagaidu, gan galīgajā fāzē pārstāv vairāk nekā 90 % bārija karbonāta importa no ĶTR, ko IP veikuši patērētāji, kuri sadarbojas. Tādēļ atzinumu pamatotība tiek uzskatīta par atbilstošu un prasība tika noraidīta.

(43)

Turklāt jāatgādina, ka antidempinga pasākuma mērķis nav apturēt ĶTR produktu importu Kopienā, bet gan atjaunot taisnīgus konkurences apstākļus, ko bija izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Tādējādi pasākumi nodrošinās vienīgā Kopienas ražotāja darbības turpināšanu un veicinās vispārēju konkurētspēju Kopienas tirgū.

(44)

Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija un argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 114. līdz 132. apsvēruma saturu.

(45)

Pēc pagaidu atzinumu izziņošanas kāds eksportētājs apgalvoja, ka peļņas lielums 7,2 % apmērā, kas atbilst peļņai, kādu varētu gūt Kopienas ražošanas nozare bez kaitējoša dempinga no ĶTR, nav reāls, jo, ņemot vērā vienīgā Kopienas ražotāja dominējošo stāvokli, tā peļņa kādreiz bijusi mākslīgi augsta.

(46)

Kā jau minēts šīs regulas 33. apsvērumā, fakts, ka noteiktā laika posmā ir bijis tikai viens Kopienas ražotājs, nenozīmē, ka šim ražotājam ir dominējošs stāvoklis tirgū un ka tas to ļaunprātīgi izmantotu, piemēram, lai no savas darbības gūtu nenormāli augstu peļņas normu. Kā izskaidrots pagaidu regulas 135. apsvērumā, peļņas norma 7,2 % apmērā tika aprēķināta kā “līdzīga produkta” vidējā peļņas norma no 1996. līdz 1998. gadam. Tika ņemti vērā Kopienas ražošanas nozares peļņas līmeņi, kad tā necieta no kaitējoša dempinga, proti, pirms kaitējuma novērtējuma analīzes laikposma. Tā kā minētais eksportētājs nav sniedzis pierādījumus, kas atklātu, ka augstāk minētā peļņa būtu uzskatāma par pārāk augstu, prasība tiek noraidīta un ar šo apstiprina pagaidu regulas 135. apsvēruma saturu attiecībā uz zaudējuma apmēra aprēķināšanu.

(47)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ĶTR izcelsmes importam jāpiemēro galīgas antidempinga maksājuma zemāko dempinga un kaitējuma līmeņu apmērā saskaņā ar “mazāka nodokļa” noteikumu. Šajā gadījumā individuālas nodevu likmes, kā arī vispārējs valsts maksājums attiecīgi jānosaka atklāto dempinga līmeņu apmērā.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likmes ir šādas:

(48)

Attiecībā uz pasākumu formu nav saņemti komentāri, un tādēļ ar šo apstiprina nodevas piemērošanu kā noteiktu summu par tonnu, kā norādīts pagaidu regulas 138. apsvērumā.

(49)

Pēc galīgo secinājumu izziņošanas divi eksportētāji ražotāji izrādīja interesi par cenu saistību piedāvāšanu. Tomēr attiecībā uz vienu, kuram nepiešķīra ne TER, ne AR, Komisijas prakse neparedz šādos gadījumos pieņemt cenu saistības, jo uz dempingu nevar attiecināt individuālu noteikšanu. Uz šā pamata piedāvājumu nevarēja izskatīt. Otrs eksportētājs, kuram piešķīra TER, atsauca savu piedāvājumu.

(50)

Ņemot vērā dempinga starpības apjomu, kas konstatēts ĶTR ražotājiem eksportētājiem, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskata par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts pagaidu regulā, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā pagaidu nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apjomu.

(51)

Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas atzinumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šīs regulas 1. pantā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(52)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrvienībās. Vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem.

(53)

“Attiecīgais produkts” ir aizvietojams, kā paskaidrots iepriekš, un nav marķēts ar zīmolu. Atsevišķo maksājumu likmju atšķirības ir ievērojamas, un ir vairāki eksportētāji ražotāji. Visi šie elementi var veicināt mēģinājumus pārkārtot eksporta plūsmas caur citiem kanāliem, izmantojot eksportētājus, kuri izmanto zemākas nodokļu likmes.

(54)

Rezultātā, ja kādas uzņēmējsabiedrības, kurai piemērotas zemākas atsevišķā maksājuma likmes, eksports pieaug pēc apjoma par vairāk nekā 30 %, atsevišķus pasākumus var uzskatīt par tādiem, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret atklāto kaitējošo dempingu. Līdz ar to, un ja izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi, var uzsākt izmeklēšanu, lai attiecīgi koriģētu šo pasākumu formu un apjomu,

a)

nodrošinātās summas, kuras pārsniedz galīgā antidempinga maksājumu likmi, atbrīvo;

b)

ja galīgie maksājumi ir augstāki nekā pagaidu maksājumi, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājuma līmenī.

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/24

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/26

(1)

Komisijas 1995. gada 31. maija Regulā (EK) Nr. 1238/95, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 piemērošanai attiecībā uz maksām, kuras maksājamas Kopienas Augu šķirņu birojam (2), noteiktas maksas, kas maksājamas Kopienas Augu šķirņu birojam (“Birojs”), un šo maksu apjoms.

(2)

Gaidāms, ka vismaz līdz 2005. gada beigām Biroja finanšu rezerves pārsniegs summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību. Ikgadējā maksa, kas Kopienas augu šķirņu tiesību īpašniekiem jāmaksā par 2006. un 2007. gadu, un maksas, kas attiecas uz tehnisko izskatīšanu, par 2006. gadu tādēļ nav jāpalielina, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1238/95.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1238/95 noteikums par kopiju izsniegšanu jāgroza, lai ņemtu vērā ar Regulu (EK) Nr. 1002/2005 izdarīto grozījumu Komisijas 1995. gada 31. maija Regulā (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas augu šķirņu birojā (3).

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1238/95.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu šķirņu tiesību komitejas atzinumu,

1)

Regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Birojs iekasē no Kopienas augu šķirņu tiesību īpašnieka (turpmāk – “īpašnieks”) maksu par katru gadu, kamēr ir spēkā Kopienas augu šķirņu tiesības (ikgadējā maksa) EUR 300 apmērā par 2003. – 2007. gadu un EUR 435 apmērā par 2008. un turpmākajiem gadiem.”

2)

Regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

3)

Regulas I pielikuma tabulu groza šādi:

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/28

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2005. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju 2005. gadam piešķirtās kvotas šīs regulas pielikumā minēto krājumu nozvejai, ko veic kuģi, kuri peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir izsmeltas.

(3)

Tādēļ jāaizliedz zvejot šos krājumus, kā arī turēt uz kuģa klāja, pārkraut un izkraut krastā,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/30

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 990/2005 (3) jo īpaši ir noteiktas standarta ievešanas vērtības citronu iekļuves cenas noteikšanai.

(2)

Veicot pārbaudi, Regulas (EK) Nr. 990/2005 pielikumā tika konstatēta kļūda attiecībā uz Argentīnas izcelsmes citroniem. Tādēļ minētā regula ir jālabo.

(3)

Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja kādam noteiktas izcelsmes produktam nav spēkā standarta ievešanas vērtība, tad piemēro spēkā esošās vidējās standarta ievešanas vērtības dotajam produktam. Tādēļ, ja tiek labota viena no standarta ievešanas vērtībām, uz kuras pamata aprēķina vidējo standarta ievešanas vērtību, tad arī šī vidējā standarta vērtība ir jāpārrēķina.

(4)

Labotās standarta ievešanas vērtības piemērošanu pieprasa ieinteresētā persona, lai šī persona neciestu zaudējumus ar atpakaļejošu datumu,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/32

(1)

Regulas (EEK) Nr. 1713/93 1. panta 1. punkts nosaka, ka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 4. pantā minētās cukurbiešu minimālās cenas, šīs regulas 15. un 16. pantā attiecīgi minētās ražošanas nodevas un papildnodevu konvertē valsts valūtās, izmantojot īpašo lauksaimniecības konversijas kursu, kas ir vienāds ar attiecīgajā tirdzniecības gadā piemērojamo vidējo lauksaimniecības konversijas kursu, kuru aprēķina pro rata temporis.

(2)

Kopš 1999. gada 1. janvāra saskaņā ar Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (3), konversijas kursa noteikšana jāattiecina tikai uz īpašo lauksaimniecības konversijas kursu starp eiro un vienoto valūtu nepieņēmušo dalībvalstu valūtām.

(3)

2004./2005. tirdzniecības gadam jānosaka īpašais lauksaimniecības konversijas kurss cukurbiešu minimālajām cenām, ražošanas nodevām un papildnodevai dažādās valsts valūtās,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/34

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/35

(1)

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) 2004. gada 1. maijā ir pievienojušās Eiropas Savienībai.

(2)

Konvencijā lietoto valodu norāžu tulkojumus čehu, igauņu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodā būtu jāiekļauj konvencijā atbilstīgā kārtībā.

(3)

Lai ņemtu vērā visus gadījumus, kas attiecas uz galvojumiem un atbrīvojumiem no galvojuma, kopējo situāciju skaits ir jāietver vienotā kodifikācijā, un, ņemot vērā situāciju lielo skaitu, kodifikācijai ir jābūt alfanumerālai.

(4)

Galvojuma kodos ievieš alfanumerālo kodifikāciju, ir jāmaina dati, kas attiecas uz jauno datorizēto tranzīta sistēmu.

(5)

Šā lēmuma piemērošanai vajadzētu būt saistītai ar dienu, kad jaunās dalībvalstis pievienojas Eiropas Savienībai.

(6)

Lai atļautu lietot galvojumu veidlapas, kas iespiestas saskaņā ar kritērijiem, kas bija spēkā pirms jauno dalībvalstu iestāšanās dienas Eiropas Savienībā, būtu jānosaka pārejas periods, kura laikā var lietot iespiesto veidlapu ar dažiem pielāgojumiem.

(7)

Šī konvencija būtu attiecīgi jāgroza,

1)

I papildinājumu groza atbilstīgi šā lēmuma A pielikumam;

2)

II papildinājumu groza atbilstīgi šā lēmuma B pielikumam;

3)

III papildinājumu groza atbilstīgi šā lēmuma C pielikumam.

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/59

(1)

Transporta līdzekļa identifikācijas dati un valstspiederība izbraucot ir obligāta informācija, kas jānorāda tranzīta deklarācijas 18. ailē.

(2)

Konteineru termināļos ar lielu pārvadājumu apjomu var gadīties, ka brīdī, kad tiek kārtotas tranzīta formalitātes, nav zināmi transportēšanā izmantojamā autotransporta līdzekļa dati. Tomēr ir pieejami tā konteinera identifikācijas dati, kurā saskaņā ar tranzīta deklarāciju preces tiks pārvadātas, un šie dati jau ir norādīti tranzīta deklarācijas 31. ailē.

(3)

Ņemot vērā šos apstākļus un pamatojoties uz to, ka preces iespējams kontrolēt, būtu jāpieļauj zināma atkāpšanās no pieņemtās kārtības, ļaujot neaizpildīt tranzīta deklarācijas 18. aili, ciktāl var nodrošināt, ka atbilstīgā informācija tiks vēlāk norādīta attiecīgajā ailē.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza konvencija,

21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/61

(1)

Konvencijas III papildinājuma D2 pielikumā ir iepakojumu kodu saraksts, kura pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1994. gada 1. augusta Ieteikums Nr. 21/rev 1 (turpmāk Ieteikums).

(2)

Ieteikuma V pielikums ar iepakojumu kodu sarakstu kopš tā ieviešanas vairākkārt ir pārskatīts, lai labāk atbilstu tirdzniecības un pārvadāšanas prakses attīstības prasībām.

(3)

Ieteikuma pēdējā pārskatītā versija (4. pārskatītā versija) tika publicēta 2002. gada maijā.

(4)

Lai uzņēmēji varētu izmantot jaunāko informāciju un tādējādi, cik vien iespējams, saskaņot komercdarbības un administratīvo praksi valstīs, kurās piemēro Konvenciju, ir svarīgi nodrošināt, lai iepakojumu kodi, kurus izmanto iepakojumu veidu norādīšanai tranzīta deklarācijā, atbilstu Ieteikuma V pielikuma pēdējai versijai.

(5)

Konvencijas III papildinājuma D2 pielikumā ir iekļauta atsauce uz ISO divburtu valsts kodiem saskaņā ar 1996. gada 1. janvāra ISO-3166, kas vairākkārt atjaunināts, un tāpēc būtu jānodrošina, ka tranzīta deklarācijā izmantotais valsts kodu saraksts atbilst jaunākajai pieejamajai ISO-3166 redakcijai.

(6)

Tālab attiecīgie noteikumi būtu atbilstīgi jāgroza,