30.6.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 989/2005

(2005. gada 27. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 26. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Kopienas interesēs ir daļēji vai pilnīgi atlikt kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus vairākiem tādiem jauniem produktiem, kuri nav minēti pielikumā Regulai (EK) Nr. 1255/96 (1).

(2)

Vairāki produkti, kas norādīti minētajā regulā, būtu jāizņem no pielikumā sniegtā saraksta, jo Kopienas interesēs vairs nav saglabāt kopīgā muitas tarifa atliktos autonomos nodokļus vai arī tāpēc, ka ir jāgroza attiecīgo produktu apraksts, lai ņemtu vērā produktu tehnisko pilnveidošanu un ekonomikas tendences tirgū.

(3)	Produkti, kuru apraksts ir jāizmaina, būtu attiecīgi jāuzskata par jauniem produktiem.

(4)	Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 1255/96.

(5)	Ņemot vērā šīs regulas ekonomisko svarīgumu, ir jābalstās uz steidzamības pamatojumu, kas paredzēts I.3. punktā Protokolā par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem.

(6)	Tā kā šī regula ir jāpiemēro no 2005. gada 1. jūlija, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1255/96 pielikumu ar šo groza šādi:

1)	Iekļauj šīs regulas I pielikumā minētos produktus.

2)	Svītro produktus, kuru kodi ir minēti šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulu piemēro no 2005. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2005. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. LUX

(1) OV L 158, 29.6.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2271/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 13. lpp.).

I PIELIKUMS

KN kods

TARIC

Apraksts

Autonomā nodokļa likme (%)

ex 2903 43 00

1,1,1-trihlorifloretāns

ex 2903 49 10

Hlor-1,1,1-trifluoretāns

ex 2904 20 00

2,2′-dinitrodibenzils

ex 2906 29 00

1-hidroksimetil-4-metil-2,3,5,6-tetrafluorbenzols

ex 2907 29 00

Floroglucinols, hidratēts vai nehidratēts

ex 2909 60 00

Bis-(α,α-dimetilbenzil)peroksīds

ex 2915 39 90

1-feniletilacetāts

ex 2916 39 00

2,6-difluorbenzoskābe

ex 2920 90 10

Dimetilkarbonāts

ex 2920 90 85

Triizooktilfosfīts

ex 2921 42 10

3,5-dihloranilīns

ex 2921 51 19

Toluola diamīns (TDA), kas satur vairāk nekā 78 % un nepārsniedz 82 % 4-metil-m-fenilēndiamīna un 18 % vai vairāk, taču nepārsniedz 22 % 2-metil-m-fenilēndiamīna, un atlikušu darvas saturu, kas nepārsniedz 0,23 %

ex 2924 19 00

Akrilamīds

ex 2924 29 95

3-hidroksi-2′-metoksi-2-naftanilīds

ex 2924 29 95

3-hidroksi-2-naftanilīds

ex 2924 29 95

3-hidroksi-2′-metil-2-naftanilīds

ex 2924 29 95

2′-etoksi-3-hidroksi-2-naftanilīds

ex 2924 29 95

4′-hlor-3-hidroksi-2′,5′-dimetoksi-2-naftanilīds

ex 2926 90 95

Aminoacetonitrila hidrohlorīds

ex 2926 90 95

2-brom-2(brommetil) pentāndinitrils

ex 2932 99 70

1,3:2,4-Bis-O-(3,4-dimetilbenzilidēn)-D-glicīts

ex 2932 99 85

Karbofurāns (ISO)

ex 2933 19 90

3-metil-1-p-tolil-5-pirazolons

ex 2933 39 99

2-hlorpiridīns

ex 2933 59 95

Adenīns

ex 2933 99 90

2,6-dihlorhinoksalīns

ex 2935 00 90

N-(2-(4-amino-N-etil-m-toluidīn)etil)metānsulfonamīda sekvisulfāta monohidrāts

ex 3205 00 00

Alumīnija lakas, kas izgatavotas no krāsvielām, izmantošanai pigmentu ražošanā farmācijas rūpniecībā (1)

ex 3208 90 19

Maisījums, kas pēc svara satur:

—	30–45 % poliamīda sveķu;

—	2–10 % diazonaftohinona;

—	50–65 % γ-butirolaktona

ex 3402 11 90

Dodecil(sulfofenoksi)benzolsulfoskābes un oksi-bis-(dodecilbenzolsulfoskābes) dinātrija sāļu virsmas aktīvo vielu maisījums

ex 3811 90 00

Dinonilnaftilsulfoskābes sāls šķīduma minerāleļļā formā, izmantošanai par piedevu destilācijas degvielai un smēreļļām (1)

ex 3814 00 90

Azeotropi maisījumi, kuros ir nonafluorbutila metilētera un/vai nonafluorbutila etilētera izomēri

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no titāna (IV) hlorīda un magnija hlorīda, kurā pēc svara uz bezeļļas un bezheksānu bāzes ir:

—	4 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % titāna un

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 % magnija

ex 3815 90 90

Baktērijas Rhodococcus rhodocrous J1, kas satur fermentus, suspendētas poliakrilamīdu gelā, izmantošanai par katalizatoru akrilamīda ražošanā, hidratējot akrilnitrilu (1)

ex 3824 90 99

2-Hidroksibenzonitrils, N,N-dimetilformamīda šķīduma formā, ar 2-hidroksibenzonitrila saturu 45 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 55 %

ex 3824 90 99

Tetrametilamonija hidroksīda un virsmas aktīvas vielas preparāts ūdens šķīdumā, kurā ir:

—	2,38 % (+/– 0,01) pēc svara tetrametilamonija hidroksīda un

—	100 līdz 500 ppm virsmas aktīvās vielas

ex 3824 90 99

Preparāts, kurā pēc svara ir 81 %, bet ne vairāk kā 89 % bis-(3,4-epoksi-cikloheksilmetil)-adipāta

ex 3824 90 99

Preparāts, kurā pēc svara ir vai nu 10 %, vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 % litija fluorfosfāta, vai 5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % litija perhlorāta organisko šķīdinātāju maisījumos

ex 3904 69 90

Hlortrifluoretilēna un vinilidēndihlorīda kopolimērs

ex 3906 90 90

Maisījumi, kuros ir metilakrilāta un etilēna kopolimēri un poliēteru-esteru kopolimēri, kuros ir tereftalskābe, granulu vai graudiņu formā

ex 3906 90 90

Akrilskābes esteru ar sililgrupu vienā vai abos polimēra galos neūdens dispersijas polimēri

ex 3908 90 00

Termoplastiskie poliamīda sveķi ar uzliesmošanas temperatūru, kas ir augstāka par 750 °C, kurus izmantos katodstaru lampu detektoru ražošanā (1)

ex 3911 90 99

Divinilbenzola un stirola kopolimēra sfēriskās lodītes, ar vidējo diametru 220 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 575 μm

ex 3926 90 99

ex 3913 90 00

Nātrija hialuronāts

ex 3919 10 69

Atstarojošs slāņains lokšņu materiāls ar regulāru rakstu, kas sastāv no polimetilmetakrilāta plēves un tālāk no akrilpolimēra slāņa, kas satur mikroprizmas, polimetilmetakrilāta plēves, saistvielas slāņa un novelkamas aizsargplēves

ex 3919 90 69

ex 3919 90 31

Polietilēntereftalāta loksne, vienā pusē pārklāta ar antistatisku slāni un izturīgu slāni un otrā pusē ar saistvielas slāni un novelkamu aizsargplēvi, ruļļos, optisko filtru izgatavošanai (1)

ex 3920 20 21

Biaksiāli orientēta polipropilēna plēve ar koekstrudētu polietilēna slāni vienā pusē, ar kopējo biezumu 11,5 μm vai vairāk, taču ne vairāk par 13,5 μm

ex 3920 91 00

Polietilēntereftalāta plēve, arī vienā vai abās pusēs metalizēta, vai slāņaina polietilēntereftalāta plēve, metalizēta tikai no ārpuses, ar šādām īpašībām:

—	redzamās gaismas caurlaidība 50 % vai vairāk;

—	pārklāta vienā vai abās pusēs ar polivinilbutirāla slāni, taču nepārklāta ar saistvielu vai citu materiālu, kas nav polivinilbutirāls;

—	ar kopējo biezumu ne vairāk kā 0,2 mm, neņemot vērā polivinilbutirālu;

izmantošanai siltumatstarojoša vai dekoratīva slāņaina stikla ražošanā (1)

ex 3920 99 59

Vinilspirta kopolimēra plēve, šķīstoša aukstā ūdenī, ar biezumu 34 μm vai vairāk, taču nepārsniedzot 90 μm, ar stiepes izturību pārraušanas brīdī 20 MPa, taču nepārsniedzot 45 MPa, un 250 % vai lielāku pagarinājumu pārraušanas brīdī, taču nepārsniedzot 900 %

ex 3921 90 60

Daudzslāņaina loksne, kurā ir akrila pārklājums un kura ir laminēta ar liela blīvuma polietilēna slāni, ar kopējo biezumu 0,8 mm vai vairāk, taču nepārsniedzot 1,2 mm

ex 3926 90 99

Stiklšķiedras kompozītas plastmasas traversa loksnes atspere izmantošanai spēkratu balstiekārtu ražošanā (1)

ex 3926 90 99

Neizplešama akrilonitrila, metakrilonitrila un izobornila metakrilāta kopolimēra mikrosfēra, kuras diametrs ir 3 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 4,6 μm

ex 6909 19 00

Katalizatoru nesēji, kas sastāv no porainiem keramikas gabaliem no silīcija karbīda un silīcija maisījuma ar cietību mazāk par 9 pēc Mosa skalas, kuru kopējais tilpums nepārsniedz 65 litrus un kuriem uz katru šķērsgriezuma virsmas cm2 galā ir viens vai vairāki slēgti kanāli

ex 7007 19 20

Stikla plate ar diagonāles izmēru 81,28 cm (+/– 1,5 cm) vai vairāk, bet nepārsniedzot 185,42 cm (+/– 1,5 cm), kas sastāv no rūdīta stikla; apgādāta vai nu ar lokšņu stikla foliju un infrasarkanās gaismas absorbētāju foliju, vai uzsmidzinātu vadītāja slāni, kam var būt papildu pretatstarošanas slānis vienā vai abās pusēs, izmantošanai PDP videomonitoru vai televizoru ražošanā (1)

ex 7007 29 00

Stikla plate ar diagonāles izmēru 81,28 cm (+/– 1,5 cm) vai vairāk, bet nepārsniedzot 185,42 cm (+/– 1,5 cm), kas sastāv no 2 salaminētām stikla platēm; apgādāta vai nu ar lokšņu stikla plēvi un infrasarkanās gaismas absorbētāju plēvi, vai uzsmidzinātu vadītāja slāni, kam var būt papildu pretatstarošanas slānis vienā vai abās pusēs, izmantošanai PDP videomonitoru vai televizoru ražošanā (1)

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas soļu motors ar soļa leņķi 18° vai vairāk, apturēšanas momentu 0,5 mNm vai vairāk, ar savienotājuzmavu, kuras ārējie izmēri nepārsniedz 22 × 68 mm, ar divfāžu tinumu un ar jaudu, kas nepārsniedz 5 W

ex 8501 10 99

Bezsuku līdzstrāvas motors, kura iekšējais diametrs nepārsniedz 29 mm un nominālais griešanās ātrums ir no 1 500 (+/– 15 %) līdz 6 800 (+/– 15 %) apgriezieniem minūtē, bet barošanas spriegums ir 2 vai 8 V

ex 8501 10 99

Bezsuku daudzfāžu līdzstrāvas elektromotors ar normālo piedziņas jaudu 31 W (+/– 5 W) kas aprēķināta 600 apgriezieniem minūtē, aprīkots ar elektronisko shēmu, kam ir Hola efekta sensors (elektriskā stūres pastiprinātāja motors)

ex 8505 11 00

Neodīma magnēta diski, kuru diametrs nepārsniedz 90 mm, ar urbumu centrā vai bez tā

ex 8507 80 94

Elektriskais litija-jonu akumulators, kura;

—	garums ir 35 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 45 mm;

—	platums ir 35 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 53 mm;

—	biezums ir 3,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 7 mm;

—	masa ir 15,5 g vai vairāk, bet ne vairāk kā 35 g;

—	nominālā jauda ir 600 mAh vai vairāk, bet ne vairāk kā 780 mAh;

—	nominālais spriegums ir 3,7 V;

izmantošanai mobilo tālruņu ražošanā (1)

ex 8516 90 00

Nerūsējoša tērauda balstpaliktnis ar karsēšanas stiepli izmantošanai elektrisko gludekļu ražošanā (1)

ex 8516 90 00

Tvaika gludeklis, kas nespēj darboties autonomi, izmantošanai tvaika gludināšanas sistēmu ražošanā (1)

ex 8522 90 98

Optisko disku bloks, kas ietver vismaz optisko ierīci un līdzstrāvas motorus, nav spējīgs veikt dubultā slāņa ierakstus

ex 8522 90 98

Magnētiskā galviņa audiokasešu atskaņošanai, izmantošanai tādu izstrādājumu ražošanā, kas ietilpst pozīcijā 8519 (1)

ex 8529 90 81

LCD moduļi, kas sastāv tikai no viena vai vairākām TFT stikla vai plastmasas šūnām, kuras nav apvienotas ar skārienjūtīga ekrāna aprīkojumu, ar apgaismošanas bloku vai bez tā, ar invertoriem vai bez tiem, un no vienas vai vairākām iespiedshēmas platēm ar elektronisku vadību tikai pikseļu adresācijai

ex 8537 10 99

Vienība, kas sastāv no diviem savienojuma kanāltranzistoriem, kas ietverti dubultā svina aptveres korpusā

ex 8543 89 95

ex 8537 10 99

Vienība, kas sastāv no diviem metāla oksīda pusvadītāju kanāltranzistoriem, kas ietverti dubultā svina aptveres korpusā

ex 8543 89 95

ex 8540 91 00

Krāsu elektronstaru lampas lielgabals ar anoda spriegumu 27,5 kV vai vairāk, bet ne vairāk kā 36 kV

ex 8543 89 95

Optiska elektroniska shēma, ietver vienu vai vairākas gaismas diodes (“LEDs”), ir aprīkota ar integrēto vadīšanas shēmu vai bez tās un vienu fotodiodi ar pastiprinātāju, vai ar integrēto loģisko elementu masīvu shēmu vai bez tās, vai ar vienu vai vairākām gaismas diodēm un vismaz 2 fotodiodēm ar pastiprinātāju, vai ar integrēto loģisko elementu masīvu shēmu vai bez tās, vai citam integrētām shēmām, kas ietvertas korpusā

ex 8548 90 90

Vienība, kas sastāv no divām vai vairāk gaismu izstarojošām diodēm, kuras darbojas tipiskajā viļņu garumā 450 nm vai vairāk, bet nepārsniedzot 600 nm, svina aptveres korpusā ar apļveida atveri, un kā ārējie izmēri bez savienotājelementiem nepārsniedz 4 × 4 mm

ex 8548 90 90

Optiska vienība, kas sastāv vismaz no lāzerdiodes un fotodiodes un kas darbojas tipiskajā viļņu garumā 635 nm vai vairāk, bet nepārsniedzot 815 nm

ex 8548 90 90

LCD moduļi, kas sastāv tikai no vienas vai vairākām TFT stikla vai plastmasas šūnām, kuras nav apvienotas ar skārienjūtīga ekrāna aprīkojumu, ar apgaismošanas bloku vai bez tā, ar invertoriem vai bez tiem, un no vienas vai vairākām iespiedshēmas platēm ar elektronisku vadību tikai pikseļu adresācijai

ex 9405 40 35

Elektriska apgaismošanas vienība no sintētiska materiāla, kas sastāv no 3 luminiscences spuldzēm (RBG), kā diametrs ir 3,0 mm (+/– 0,2 mm) un garums ir 420 mm (+/– 1 mm) vai vairāk, bet nepārsniedzot 600 mm (+/– 1 mm), tādu preču ražošanai, kas ietilpst pozīcijā 8528 (1)

(1) Ierakstam pie šīs apakšpozīcijas jāatbilst spēkā esošo Kopienas noteikumu prasībām (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, no 291. līdz 300. pantu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)).

II PIELIKUMS

KN kods	TARIC
ex 2932 11 00	10
ex 2933 69 80	10
ex 3824 90 99	54
ex 3907 20 99	25
ex 3911 90 99	75
ex 3926 90 99	75
ex 3920 91 00	93
ex 3920 99 59	60
ex 3926 90 99	85
ex 8522 90 98	44
ex 8529 90 81	31
ex 8540 91 00	32
ex 8543 89 95	52
ex 8548 90 90	39
ex 8548 90 90	46

30.6.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 991/2005

(2005. gada 28. jūnijs),

ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (2) ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un jo īpaši tās 173. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 1. punktā paredzētās vienības vērtības ar šo ir noteiktas tādas, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma tabulā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1.jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28 jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Pozīcija

Apraksts

Mērvienības lielums pa 100 kg

Sugas, šķirnes, KN kods

EUR

LTL

SEK

CYP

LVL

GBP

CZK

MTL

DKK

PLN

EEK

SIT

HUF

SKK

1.10

Jaunie kartupeļi

0701 90 50

—

1.30

Sīpoli (izņemot sēklas sīpolus)

0703 10 19

26,36

15,12

789,29

196,36

412,51

6 516,46

91,03

18,35

11,32

106,21

6 312,40

1 010,28

247,86

17,48

1.40

Ķiploki

0703 20 00

129,22

74,11

3 868,72

962,46

2 021,92

31 940,39

446,19

89,95

55,48

520,58

30 940,20

4 951,88

1 214,90

85,68

1.50

Puravi

ex 0703 90 00

62,17

35,65

1 861,25

463,04

972,75

15 366,56

214,66

43,28

26,69

250,45

14 885,36

2 382,35

584,49

41,22

1.60

Ziedkāposti

0704 10 00

—

1.80

Baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

0704 90 10

53,56

30,72

1 603,48

398,91

838,03

13 238,43

184,93

37,28

22,99

215,77

12 823,87

2 052,42

503,54

35,51

1.90

Sparģeļkāposti jeb brokoļi (Brassica oleracea var. italica)

ex 0704 90 90

—

1.100

Ķīnas kāposti

ex 0704 90 90

104,01

59,65

3 113,85

774,67

1 627,40

25 708,15

359,13

72,40

44,65

419,00

24 903,11

3 985,66

977,85

68,96

1.110

Galviņsalāti

0705 11 00

—

1.130

Burkāni

ex 0706 10 00

30,30

17,38

907,12

225,67

474,09

7 489,25

104,62

21,09

13,01

122,06

7 254,73

1 161,10

284,87

20,09

1.140

Redīsi

ex 0706 90 90

52,35

30,02

1 567,25

389,90

819,10

12 939,35

180,75

36,44

22,47

210,89

12 534,16

2 006,05

492,17

34,71

1.160

Zirņi (Pisum sativum)

0708 10 00

498,36

285,81

14 919,78

3 711,76

7 797,58

123 178,68

1 720,72

346,91

213,94

2 007,63

119 321,40

19 097,01

4 685,29

330,41

1.170

Pupiņas:

1.170.1

—	pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) ex 0708 20 00

126,24

72,40

3 779,25

940,21

1 975,16

31 201,75

435,87

87,87

54,19

508,54

30 224,69

4 837,36

1 186,81

83,69

1.170.2

—	pupiņas (Phaseolus spp., vulgaris var. Compressus Savi) ex 0708 20 00

151,09

86,65

4 523,33

1 125,32

2 364,04

37 344,92

521,68

105,17

64,86

608,67

36 175,48

5 789,77

1 420,47

100,17

1.180

Pupas

ex 0708 90 00

—

1.190

Artišoki

0709 10 00

—

1.200

Sparģeļi:

1.200.1

—	zaļie ex 0709 20 00

422,34

242,21

12 644,13

3 145,62

6 608,24

104 390,72

1 458,27

293,99

181,31

1 701,41

101 121,78

16 184,21

3 970,67

280,01

1.200.2

—	pārējie ex 0709 20 00

254,55

145,99

7 620,76

1 895,90

3 982,86

62 917,47

878,92

177,19

109,28

1 025,46

60 947,24

9 754,41

2 393,16

168,77

1.210

Baklažāni

0709 30 00

95,52

54,78

2 859,66

711,43

1 494,55

23 609,51

329,81

66,49

41,01

384,80

22 870,19

3 660,30

898,02

63,33

1.220

Salātu selerijas (Apium graveolens var. dulce)

ex 0709 40 00

124,01

71,12

3 712,59

923,62

1 940,33

30 651,40

428,18

86,32

53,24

499,57

29 691,57

4 752,04

1 165,87

82,22

1.230

Gailenes

0709 59 10

926,44

531,31

27 735,76

6 900,13

14 495,64

228 988,17

3 198,81

644,89

397,72

3 732,16

221 817,53

35 501,18

8 709,93

614,23

1.240

Dārzeņpipari

0709 60 10

116,98

67,09

3 502,26

871,29

1 830,40

28 914,86

403,92

81,43

50,22

471,27

28 009,41

4 482,82

1 099,82

77,56

1.250

Fenhelis

0709 90 50

—

1.270

Veselas svaigas batātes (paredzētas pārtikai)

0714 20 10

115,02

65,96

3 443,47

856,67

1 799,67

28 429,49

397,14

80,07

49,38

463,36

27 539,24

4 407,57

1 081,36

76,26

2.10

Svaigi kastani (Castanea spp.)

ex 0802 40 00

—

2.30

Svaigi ananasi

ex 0804 30 00

62,26

37,42

1 953,66

486,03

1 021,05

16 129,50

225,32

45,43

28,01

262,89

15 624,41

2 500,64

613,51

43,27

2.40

Svaigi avokado

ex 0804 40 00

132,86

76,19

3 977,51

989,53

2 078,78

32 838,59

458,73

92,48

57,04

535,22

31 810,26

5 091,13

1 249,07

88,09

2.50

Svaigas gvajaves un mango

ex 0804 50

—

2.60

Svaigi saldie apelsīni:

2.60.1

—	sarkanie un pussarkanie apelsīni ex 0805 10 20

55,08

31,59

1 648,99

410,24

861,81

13 614,12

190,18

38,34

23,65

221,89

13 187,80

2 110,67

517,83

36,52

2.60.2

—	Navels, Navelines, Navelates, Salustianas, Vernas, Valencia lates, Maltese, Shamoutis, Ovalis, Trovita un Hamlins ex 0805 10 20

52,72

30,23

1 578,32

392,66

824,88

13 030,73

182,03

36,70

22,63

212,38

12 622,68

2 020,22

495,64

34,95

2.60.3

—	pārējie ex 0805 10 20

44,44

25,49

1 330,44

330,99

695,33

10 984,23

153,44

30,93

19,08

179,03

10 640,27

1 702,94

417,80

29,46

2.70

Svaigi mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); svaigi klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi:

2.70.1

—	klementīni ex 0805 20 10

66,82

38,32

2 000,45

497,67

1 045,50

16 515,85

230,72

46,51

28,69

269,18

15 998,66

2 560,53

628,21

44,30

2.70.2

—	Monreale apelsīni un sacumas ex 0805 20 30

56,31

32,29

1 685,77

419,39

881,04

13 917,80

194,42

39,20

24,17

226,84

13 481,97

2 157,75

529,39

37,33

2.70.3

—	mandarīni un vilkingi ex 0805 20 50

67,05

38,45

2 007,21

499,35

1 049,03

16 571,61

231,49

46,67

28,78

270,09

16 052,68

2 569,18

630,33

44,45

2.70.4

—	tanžerīni un pārējie ex 0805 20 70 ex 0805 20 90

72,20

41,41

2 161,61

537,77

1 129,73

17 846,37

249,30

50,26

31,00

290,87

17 287,52

2 766,81

678,81

47,87

2.85

Svaigi laimi (Citrus auranti folia)

0805 50 90

111,16

63,75

3 327,76

827,88

1 739,20

27 474,21

383,80

77,38

47,72

447,79

26 613,87

4 259,46

1 045,02

73,70

2.90

Svaigi greipfrūti:

2.90.1

—	baltie ex 0805 40 00

74,07

42,48

2 217,41

551,65

1 158,89

18 307,07

255,74

51,56

31,80

298,38

17 733,79

2 838,24

696,34

49,11

2.90.2

—	sārtie ex 0805 40 00

82,86

47,52

2 480,63

617,13

1 296,46

20 480,26

286,10

57,68

35,57

333,80

19 838,80

3 175,16

779,00

54,94

2.100

Galda vīnogas

0806 10 10

162,78

93,36

4 873,46

1 212,42

2 547,03

40 235,57

562,06

113,31

69,88

655,78

38 975,61

6 237,92

1 530,42

107,93

2.110

Arbūzi

0807 11 00

38,37

22,01

1 148,72

285,78

600,36

9 483,91

132,48

26,71

16,47

154,57

9 186,93

1 470,34

360,74

25,44

2.120

Melones (izņemot arbūzus):

2.120.1

—	Amarillo, Cuper, Honey Dew (tostarp Cantalene), Onteniente, Piel de Sapo (tostarp Verde Liso), Rochet, Tendral, Futuro ex 0807 19 00

62,97

36,11

1 885,20

469,00

985,27

15 564,29

217,42

43,83

27,03

253,67

15 076,91

2 413,01

592,01

41,75

2.120.2

—	pārējās ex 0807 19 00

81,05

46,48

2 426,51

603,67

1 268,17

20 033,40

279,85

56,42

34,80

326,51

19 406,06

3 105,88

762,00

53,74

2.140

Bumbieri

2.140.1

—	Nashi (Pyrus pyrifolia), Ya (Pyrus Bretscheideri) ex 0808 20 50

—

2.140.2

—	pārējie ex 0808 20 50

—

2.150

Aprikozes

0809 10 00

—

2.160

Ķirši

0809 20 95

0809 20 05

—

2.170

Persiki

0809 30 90

—

2.180

Nektarīni

ex 0809 30 10

—

2.190

Plūmes

0809 40 05

—

2.200

Zemenes

0810 10 00

281,43

161,40

8 425,45

2 096,09

4 403,42

69 561,05

971,72

195,90

120,82

1 133,74

67 382,78

10 784,40

2 645,86

186,59

2.205

Avenes

0810 20 10

304,95

174,89

9 129,59

2 271,27

4 771,43

75 374,49

1 052,93

212,28

130,92

1 228,49

73 014,18

11 685,68

2 866,99

202,18

2.210

Mellenes (Vaccinium myrtillus)

0810 40 30

1 455,44

834,69

43 572,96

10 840,12

22 772,69

359 741,10

5 025,34

1 013,13

624,82

5 863,24

348 476,00

55 772,46

13 683,32

964,96

2.220

Kivi (Actinidia chinensis Planch.)

0810 50 00

129,87

74,48

3 888,10

967,29

2 032,05

32 100,41

448,42

90,40

55,75

523,19

31 095,21

4 976,69

1 220,99

86,11

2.230

Granātāboli

ex 0810 90 95

67,40

38,65

2 017,82

502,00

1 054,58

16 659,26

232,72

46,92

28,93

271,52

16 137,58

2 582,77

633,66

44,69

2.240

Hurma (ieskaitot Sharon fruit)

ex 0810 90 95

157,94

90,58

4 728,54

1 176,37

2 471,29

39 039,12

545,35

109,95

67,81

636,28

37 816,63

6 052,43

1 484,91

104,72

2.250

Ličī

ex 0810 90

—

30.6.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 992/2005

(2005. gada 29. jūnijs)

par nobarošanai paredzēto jaunbuļļu importa kvotu atvēršanu un administrēšanas nodrošināšanu (no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas CXL grafikam Kopienai jāatver gada importa tarifu kvota 169 000 nobarošanai paredzētu jaunbuļļu.

(2)

Saskaņā ar VVTT XXIV.6 pantu PTO kontekstā notikušo sarunu rezultātā pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā – “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās, dažas no kurām kopā ar Rumāniju ir bijušas galvenās piegādātājvalstis saistībā ar šo kvotu pēdējos trīs kvotas gados, šīs tarifu kvotas pārvaldīšanai sīki izstrādātu noteikumu veidā ir lietderīgi noteikt, ka laikposmam no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam pieejamais daudzums atbilstoši jāsadala uz visu gadu Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 4. punkta nozīmē.

(3)

Ņemot vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus starp Kopienu un piegādātājvalstīm šīs kvotas ietvaros un nepieciešamību nosargāt tirgus līdzsvaru, pieejamais daudzums ir sadalīts pa četriem ceturkšņiem 2005./2006. kvotu gadam. Tiklīdz notiekošās XXIV.6 sarunas būs beigušās un ratificētas, tiks īstenoti jauni pārvaldības noteikumi. Šiem noteikumiem jāņem vērā šo sarunu rezultāti un jau izmantotie ar šo regulu atvērtās kvotas daudzumi.

(4)	Lai panāktu vienlīdzīgāku pieeju kvotai, nodrošinot komerciāli atbilstīgu dzīvnieku skaitu vienā pieteikumā, katrā importa licences pieteikumā jāņem vērā minimālais un maksimālais dzīvnieku skaits.

(5)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie patiesi importē nozīmīgu apjomu no trešām valstīm. Ievērojot to, kā arī efektīvas pārvaldības nodrošināšanai jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 30. aprīlim būtu importējuši vismaz 100 dzīvniekus, jo sūtījums, kurā ir 100 dzīvnieki, ir uzskatāms par komerciāli rentablu.

(6)	Ja šādi kritēriji ir pārbaudāmi, pieteikumi iesniedzami dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

(7)	Lai nepieļautu spekulāciju, importētājiem, kuri 2005. gada 1. janvārī vairs nenodarbojas ar dzīvu liellopu tirdzniecību, jāliedz kvotas izmantošana, un licences nedrīkst nodot citiem.

(8)	Jāparedz, ka daudzumi, par kuriem var pieprasīt licences pieteikumus, ir sadalāmi pēc pārskata perioda un vajadzības gadījumā pēc tam, kad ir piemērots vienots procentuāls samazinājums.

(9)

Režīms jāpārvalda ar importa licenču palīdzību. Šajā sakarā jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un licencēm, vajadzības gadījumā papildinot Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (2) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3).

(10)

Pieredze rāda, ka pienācīgai kvotas pārvaldībai arī jānosaka, ka licences īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādējādi šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un importēšanā. Šādu aktivitāšu pierādījuma uzrādīšanai tādējādi jābūt galvenajai prasībai attiecībā uz licences drošību.

(11)	Lai nodrošinātu stingru atbilstoši kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nav spēkā pielaide, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā.

(12)	Šīs tarifu kvotas piemērošanai ir nepieciešamas importēto dzīvnieku noteikto galamērķu efektīvas pārbaudes. Tādēļ dzīvnieki jānobaro tajā dalībvalstī, kura ir izsniegusi importa licenci.

(13)	Jāiemaksā drošības nauda, lai nodrošinātu to, ka dzīvnieki noteiktajās ražotnēs tiek nobaroti vismaz 120 dienas. Drošības naudai jānosedz starpība starp kopējā muitas tarifa (KMT) nodevu un samazināto nodevu, ko piemēro dienā, kad attiecīgos dzīvniekus laiž brīvā apgrozībā.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo laika periodam no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam tiek atvērta tarifu kvota 169 000 jaunbuļļu, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90 05 , 0102 90 29 vai 0102 90 49 un kuri paredzēti nobarošanai Kopienā, paredzot, ka tā var tikt samazināta Kopienas un tās PTO partneru sarunās atbilstoši sarunām saskaņā ar VVTT XXIV.6 pantu PTO kontekstā.

Šīs tarifu kvotas kārtas numurs ir 09.4005.

2. Ievedmuitas nodoklis, ko piemēro saskaņā ar 1. punktā minēto tarifu kvotu, ir 16 % procentuālais nodoklis plus EUR 582 par tonnu neto.

Pirmajā daļā noteikto nodokļu likmi piemēro ar noteikumu, ka importētie dzīvnieki tiek nobaroti vismaz 120 dienas dalībvalstī, kura ir izsniegusi importa licenci.

3. Šā panta 1. punktā minētos daudzumus uz šajā punktā minēto laikposmu sadala šādi:

a)	42 250 dzīvu liellopu laikposmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. septembrim;

b)	42 250 dzīvu liellopu laikposmā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 31. decembrim;

c)	42 250 dzīvu liellopu laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. martam;

d)	42 250 dzīvu liellopu laikposmā no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 30. jūnijam.

4. Ja kādā no 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem laikposmiem daudzums, uz kuru attiecas par katru no šiem laikposmiem iesniegtie pieteikumi licences saņemšanai, ir mazāks par attiecīgajā laikposmā pieejamo daudzumu, tad pārējais daudzums par minēto laikposmu tiek pievienots nākamajā laikposmā pieejamam daudzumam.

2. pants

1. Lai pieteikumu iesniedzēji būtu tiesīgi izmantot 1. pantā paredzēto kvotu, viņiem jābūt fiziskām vai juridiskām personām un importa licenču pieteikumu iesniegšanas laikā jāapliecina attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 30. aprīlim viņi ir importējuši vismaz 100 dzīvniekus, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90 .

Pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt reģistrētiem attiecīgās valsts PVN maksātāju reģistrā.

2. Apliecinājumu par importu iesniedz vienīgi kā muitas dokumentu par laišanu brīvā apgrozībā, kuru attiecīgi vizē muitas iestādes un kurā iekļauta norāde uz attiecīgo pieteikuma iesniedzēju kā saņēmēju.

Dalībvalstis var pieņemt pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas, kuras pienācīgi apliecinājusi kompetentā iestāde. Ja šādas kopijas akceptē, dalībvalstis katru šādu pieteikumu norāda paziņojumā atbilstoši 3. panta 5. punktam.

3. Uzņēmēji, kuri 2005. gada 1. janvārī ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu un teļa gaļas nozarē, nav tiesīgi iesniegt pieteikumus.

4. Uzņēmums, kas izveidots, apvienojot uzņēmumus, kuri katrs importē pamatapjomu, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pamatu iesniegumam var izmantot minēto importa pamatapjomu.

3. pants

1. Pieteikumus importa licenču saņemšanai var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

2. Pieteikumi importa licenču saņemšanai par katru 1. panta 3. punktā minēto laikposmu:

a)	attiecas vismaz uz 100 dzīvniekiem;

b)	nedrīkst attiekties uz vairāk kā 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikumi pārsniedz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto daudzumu, pārpalikumu neņem vērā.

3. Pieteikumus importa licenču saņemšanai katrā 1. panta 3. punktā minētajā laikposmā iesniedz pirmajās desmit darbdienās. Tomēr pieteikumu pirmajam periodam iesniedz desmit darbdienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. Pieteikuma iesniedzēji var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par katru 1. panta 3. punktā minēto laikposmu. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk par vienu pieteikumu, visi šā pieteikuma iesniedzēja pieteikumi tiek noraidīti.

5. Pārbaudījušas iesniegtos dokumentus, dalībvalstis vēlākais līdz piektajai darbdienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa nosūta Komisijai sarakstu, kurā norāda pieteikumu iesniedzējus un to adreses, kā arī pieteikumā norādītos daudzumus.

Visus paziņojumus, ieskaitot paziņojumus bez datiem, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot šīs regulas I pielikumā doto veidlapas paraugu gadījumos, ja pieteikumi faktiski ir iesniegti.

4. pants

1. Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisija cik vien drīz iespējams lemj par to, ciktāl pieteikumu prasības var izpildīt.

2. Ja daudzumi, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie pieteikumi, pārsniedz attiecīgajā laikposmā pieejamos daudzumus, Komisija nosaka vienotu procentuālo samazinājumu, kas piemērojams pieteikumā norādītajiem daudzumiem.

Ja, izmantojot pirmajā daļā minēto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 100 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis pieejamo daudzumu nosaka, izlozējot importa tiesības, kuras katra attiecas uz 100 dzīvniekiem. Ja atlikusī partija ir mazāka par 100 dzīvniekiem, to uzskata par vienu partiju.

3. Licences izsniedz cik vien drīz iespējams saskaņā ar Komisijas lēmumu par pieteikumu pieņemšanu.

5. pants

1. Importa licences izsniedz uz tā uzņēmēja vārda, kurš ir iesniedzis pieteikumu.

2. Licences pieteikumos un licencēs norāda šādas ziņas:

a)	8. ailē – izcelsmes valsti;

16. ailē – vienu vai vairākus no šādiem Kombinētās nomenklatūras kodiem:

—	0102 90 05 , 0102 90 29 vai 0102 90 49 ;

c)	20. ailē – kvotas kārtas numuru (09.4005) un vienu no III pielikumā paredzētajām norādēm.

6. pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, importa licences, ko izdod saskaņā ar šo regulu, nevar nodot citiem, un ar tām piešķir tiesības atbilstoši tarifu kvotām tikai tad, ja tās ir izsniegtas ar to pašu vārdu un adresi, kas norādīta saņēmējam muitas deklarācijā izlaišanai brīvā apgrozībā, kas tām ir pievienota.

2. Importa licences nav derīgas pēc 2006. gada 30. jūnija.

3. Drošības nauda attiecībā uz importa licenci ir EUR 15 par dzīvnieku, un pieteikuma iesniedzējs to iemaksā, iesniedzot licences pieteikumu.

4. Izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā.

5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu pilnu kopējo muitas tarifu, kas attiecīgi piemērojams dienā, kad tiek pieņemta muitas deklarācija izlaišanai brīvā apgrozībā, iekasē par visiem ievestajiem daudzumiem, kas pārsniedz importa licencē norādītos.

6. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumiem, drošības naudu atmaksā tikai tad, kad ir iesniegts apliecinājums, ka licences īpašnieks ir komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Šādā apliecinājumā ir vismaz:

faktūrrēķina oriģināls vai apliecināta kopija, ko atļaujas īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī pierādījums maksājumam, ko veicis licences īpašnieks, vai neatsaucams akreditīvs, ko atļaujas īpašnieks atvēris par labu pārdevējam;

b)	pavadzīme vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokuments, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz licences īpašnieka vārda;

c)	IM 4 veidlapas kopija Nr. 8 ar licences īpašnieka vārdu un adresi, kas ir vienīgā norāde 8. ailē.

7. pants

1. Importēšanas laikā importētājs pierāda, ka:

a)	rakstiski ir apņēmies viena mēneša laikā informēt dalībvalsts kompetento iestādi par fermu vai fermām, kurās jaunlopi tiks nobaroti;

dalībvalsts kompetentā iestādē ir iemaksājis drošības naudu tādā apjomā, kā noteikts katram atbilstošajam KN kodam II pielikumā. Ievesto dzīvnieku nobarošana šajā dalībvalstī vismaz 120 dienas no dienas, kad ir pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir galvenā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

2. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, 1. punkta b) apakšpunktā minēto drošības naudu atmaksā tikai tad, ja dalībvalsts kompetentai iestādei ir uzrādīti pierādījumi, ka jaunlopi:

a)	ir nobaroti fermā vai fermās, kas norādītas saskaņā ar 1. punktu;

b)	nav nokauti, pirms pagājušas 120 dienas no importēšanas datuma; vai

c)	ir nokauti veselības apsvērumu dēļ, vai ir miruši slimības vai nelaimes gadījuma rezultātā pirms šā termiņa beigām.

Drošības naudu atmaksā uzreiz pēc šādu pierādījumu uzrādīšanas.

Tomēr, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētais termiņš nav ievērots, atmaksājamo drošības naudu samazina par:

—	15 % un par

—	2 % no atlikušās summas par katru dienu, kas ir pārsniegta.

Neatmaksāto summu atsavina un patur kā muitas nodokli.

3. Ja 2. punktā minētie pierādījumi nav uzrādīti 180 dienu laikā no importēšanas datuma, drošības naudu atsavina un patur kā muitas nodokli.

Tomēr, ja šādus pierādījumus neuzrāda 180 dienu laikā, kā noteikts pirmajā daļā, bet uzrāda sešu mēnešu laikā pēc minētā termiņa, atsavināto summu, atņemot 15 % no drošības naudas, atmaksā.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 piemēro atbilstoši šai regulai.

9. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005 gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.4.2004., 67. lpp.).

(2) OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

(3) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1741/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 17. lpp.).

I PIELIKUMS

EK fakss: (32-2) 292 17 34

E-pasts: AGRI-IMP-BOVINE@cec.eu.int

Regulas (EK) Nr. 992/2005 piemērošana

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

DROŠĪBAS NAUDA SUMMA

Vērši nobarošanai (KN kods)	Summa (EUR) par dzīvnieku
0102 90 05	28
0102 90 29	56
0102 90 49	105

III PIELIKUMS

Šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās norādes

—	spāņu valodā	:	“Bovinos machos vivos de peso vivo inferior o igual a 300 kg [Reglamento (CE) no 992/2005]”
—	čehu valodā	:	“Živí býci s živou váhou nepřevyšující 300 kg na kus, na výkrm (Nařízení (ES) č. 992/2005)”
—	dāņu valodā	:	“Levende ungtyre til opfedning, med en levende vægt på ikke over 300 kg pr. dyr (forordning (EF) nr. 992/2005)”
—	vācu valodā	:	“Lebende männliche Rinder mit einem Gewicht von höchstens 300 kg je Tier, zur Mast bestimmt (Verordnung (EG) Nr. 992/2005)”
—	igauņu valodā	:	“Elusad isasveised elusmassiga kuni 300 kg, nuumamiseks (määrus (EÜ) nr 992/2005)”
—	grieķu valodā	:	“Ζώντα βοοειδή με βάρος ζώντος που δεν υπερβαίνει τα 300 kg ανά κεφαλή, προς πάχυνση [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 992/2005]”
—	angļu valodā	:	“Live male bovine animals of a live weight not exceeding 300 kg per head, for fattening (Regulation (EC) No 992/2005)”
—	franču valodā	:	“Bovins mâles vivants d'un poids vif inférieur ou égal à 300 kg par tête, destinés à l'engraissement [Règlement (CE) no 992/2005]”
—	itāļu valodā	:	“Bovini maschi vivi di peso vivo non superiore a 300 kg per capo, destinati all’ingrasso [regolamento (CE) n. 992/2005]”
—	latviešu valodā	:	“Jaunbuļļi nobarošanai, kuru dzīvsvars nepārsniedz 300 kg (Regula (EK) Nr. 992/2005)”
—	lietuviešu valodā	:	“Penėjimui skirti gyvi jaučiai, kurių vieno galvijo gyvasis svoris yra ne didesnis kaip 300 kg (Reglamentas (EB) Nr. 992/2005)”
—	ungāru valodā	:	“Legfeljebb 300 kg egyedi élőtömegű élő hím szarvasmarhaféle, hizlalás céljára (992/2005/EK rendelet)”
—	holandiešu valodā	:	“Levende mannelijke mestrunderen met een gewicht van niet meer dan 300 kg per dier (Verordening (EG) nr. 992/2005)”
—	poļu valodā	:	“Żywe młode byki o żywej wadze nieprzekraczającej 300 kg za sztukę bydła, opasowe (rozporządzenie (WE) nr 992/2005)”
—	portugāļu valodā	:	“Bovinos machos vivos com peso vivo inferior ou igual a 300 kg por cabeça, para engorda [Regulamento (CE) n.o 992/2005]”
—	slovāku valodā	:	“Živé mladé býčky, ktorých živá hmotnosť nepresahuje 300 kg na kus, určené na výkrm (nariadenie (ES) č. 992/2005)”
—	slovēņu valodā	:	“Živo moško govedo za pitanje, katerega živa teža ne presega 300 kg na glavo (Uredba (ES) št. 992/2005)”
—	somu valodā	:	“Lihotettaviksi tarkoitettuja eläviä urospuolisia nautaeläimiä, elopaino enintään 300 kg/eläin (asetus (EY) N:o 992/2005)”
—	zviedru valodā	:	“Levande handjur av nötkreatur som väger högst 300 kg, för gödning (förordning (EG) nr 992/2005)”

30.6.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/23

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 993/2005

(2005. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)	Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)	Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)	Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

(EUR/t)

Produkta kods

Galamērķis

laikposms

1. termiņš

2. termiņš

3. termiņš

4. termiņš

5. termiņš

6. termiņš

1001 10 00 9200

—

1001 10 00 9400

A00

—

1001 90 91 9000

—

1001 90 99 9000

C01

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

—

1002 00 00 9000

A00

—

1003 00 10 9000

—

1003 00 90 9000

C02

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

—

1004 00 00 9200

—

1004 00 00 9400

C03

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

—

1005 10 90 9000

—

1005 90 00 9000

A00

—

1007 00 90 9000

—

1008 20 00 9000

—

1101 00 11 9000

—

1101 00 15 9100

C01

– 0,63

– 1,26

– 1,89

– 2,52

—

1101 00 15 9130

C01

– 0,59

– 1,18

– 1,76

– 2,36

—

1101 00 15 9150

C01

– 0,54

– 1,09

– 1,63

– 2,17

—

1101 00 15 9170

C01

– 0,50

– 1,00

– 1,50

– 2,00

—

1101 00 15 9180

C01

– 0,47

– 0,94

– 1,41

– 1,88

—

1101 00 15 9190

—

1101 00 90 9000

—

1102 10 00 9500

A00

—

1102 10 00 9700

A00

—

1102 10 00 9900

—

1103 11 10 9200

A00

—

1103 11 10 9400

A00

—

1103 11 10 9900

—

1103 11 90 9200

A00

—

1103 11 90 9800

—

N.B. Produktu kodi, kā arī “A ” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

C01	:	Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.
C02	:	Alžīrija, Saūda Arābija, Bahreina, Ēgipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kuveita, Libāna, Lībija, Maroka, Mauritānija, Omāna, Katara, Sīrija, Tunisija un Jemena.
C03	:	Visas trešās valstis, izņemot Bulgāriju, Norvēġiju, Rumāniju, Šveici un Lihtenšteinu.

30.6.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/33

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 998/2005

(2005. gada 29. jūnijs)

par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kurš izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1159/2003, ar ko 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus niedru cukura ievešanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem un groza Regulas (EK) Nr. 1464/95 un (EK) Nr. 779/96 (3), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 , kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10 , kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10 , ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešām valstīm.

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu nedēļā no 2005. gada 20. līdz 24. jūnijam kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā paredzēto kvotu īpašajam preferences cukuram.

(5)	Šajā gadījumā Komisijai jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz importa atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2005. gada 20. līdz 24. jūnijam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu, atļaujas izsniedz, ievērojot šīs regulas pielikumā norādītos daudzumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 162, 1.7.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 568/2005 (OV L 97, 15.4.2005., 9. lpp.).

PIELIKUMS

ĀKK–INDIJAS preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 II sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 20.–24.6.2005	Limits
Barbadosa	100
Beliza	0	Sasniegts
Kongo	100
Fidži	0	Sasniegts
Gajāna	0	Sasniegts
Indija	0	Sasniegts
Ziloņkaula Krasts	100
Jamaika	100
Kenija	100
Madagaskara	100
Malāvija	0	Sasniegts
Maurīcija	0	Sasniegts
Mozambika	0	Sasniegts
Sentkitsa un Nevisa	100
Svazilenda	0	Sasniegts
Tanzānija	100
Trinidāda un Tobago	100
Zambija	100
Zimbabve	0	Sasniegts

2005./2006. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 20.–24.6.2005	Limits
Barbadosa	100
Beliza	100
Kongo	100
Fidži	100
Gajāna	100
Indija	100
Ziloņkaula Krasts	100
Jamaika	100
Kenija	100
Madagaskara	100
Malāvija	100
Maurīcija	100
Mozambika	100
Sentkitsa un Nevisa	100
Svazilenda	100
Tanzānija	100
Trinidāda un Tobago	100
Zambija	100
Zimbabve	100

ĀKK–INDIJAS īpašas preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 III sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 20.–24.6.2005	Limits
Indija	0	Sasniegts
ĀKK	94,9374	Sasniegts

2005./2006. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 20.–24.6.2005	Limits
Indija	100
ĀKK	100

CXL koncesiju cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 IV sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 20.–24.6.2005	Limits
Brazīlija	0	Sasniegts
Kuba	0	Sasniegts
Citas trešās valstis	0	Sasniegts

2005./2006. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 20.–24.6.2005	Limits
Brazīlija	100
Kuba	100
Citas trešās valstis	100	Sasniegts

30.6.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/36

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 22/04/KOL

(2004. gada 25. februāris)

par paziņojumu par jaunu tiešā atbalsta programmu transportam (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1), un jo īpaši tā 61.–63. pantu, kā arī 26. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (2), un jo īpaši tā 24. pantu un 3. protokolu,

ņemot vērā Iestādes pamatnostādnes (3) par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un interpretāciju,

aicinot ieinteresētās puses iesniegt to komentārus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (4),

tā kā:

I. FAKTI

1. Ievads

Ar 2003. gada 26. martu datētā vēstulē no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā (Dok. Nr.: 03-1846 A), pārsūtot ar 2003. gada 25. martu datētu vēstuli no Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas, ar 2003. gada 25. martu datētu vēstuli no Finanšu ministrijas un ar 2003. gada 25. martu datētu vēstuli no Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijas, kuras Iestāde saņēmusi un reģistrējusi 2003. gada 26. martā, Norvēģijas varas iestādes paziņoja par pārejas periodu reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām un par jaunu tiešā atbalsta programmu transportam.

Ar 2003. gada 16. maiju datētā vēstulē (Dok. Nr.: 03-2951 D) Iestāde apstiprināja, ka ir saņēmusi minētās vēstules, un lūdza sniegt papildu informāciju.

Norvēģijas varas iestādes iesniedza papildu informāciju ar 2003. gada 10. jūniju datētā vēstulē (Dok. Nr.: 03-3707 A) no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, pārsūtot vēstuli no Finanšu ministrijas, kas datēta ar 2003. gada 5. jūniju; abas vēstules Iestāde saņēma un reģistrēja 2003. gada 11. jūnijā.

Ar 2003. gada 19. jūniju datētā vēstulē no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā (Dok. Nr.: 03-3976 A), pārsūtot ar 2003. gada 10. jūniju datētu Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas vēstuli, kuras Iestāde saņēmusi un reģistrējusi 2003. gada 20. jūnijā, Norvēģijas varas iestādes iesniedza pētījumu, kurā dokumentētas transporta papildu izmaksas (5).

Ar 2003. gada 16. jūliju datētā vēstulē (Dok. Nr.: 03-4598 D) Iestāde informēja Norvēģijas varas iestādes par savu lēmumu sākt procedūru, kas noteikta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I. daļas 1. panta 2. punktā par valsts atbalstu reģionāli diferencētu sociālās nodrošināšanas iemaksu veidā un tiešo atbalstu transportam (tālāk tekstā “lēmums sākt izpēti”).

Lēmums sākt izpēti tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6). Iestāde aicināja ieinteresētās puses sniegt komentārus par attiecīgajām atbalsta programmām.

Oficiālā Norvēģijas varas iestāžu atbilde uz lēmumu sākt izpēti tika saņemta no Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pa faksu, kas datēts ar 2003. gada 17. septembri, pārsūtot ar 2003. gada 17. septembri datētu vēstuli (Dok. Nr.: 03-6381 A) no Finanšu ministrijas. Ar 2003. gada 17. septembri datēto vēstuli no Finanšu ministrijas tika pārsūtīta arī vēstule no Norvēģijas misijas, kas datēta ar 2003. gada 18. septembri un kuru Iestāde saņēma un reģistrēja 2003. gada 19. septembrī (Dok. Nr.: 03-6451 A). Finanšu ministrijas vēstulē cita starpā bija iekļauts plašāks apskats par transporta papildu izmaksām, kas Iestādei tika iesniegts ar vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 19. jūniju.

Iestāde no 10 ieinteresētajām pusēm saņēma komentārus par lēmumu sākt izpēti.

Vēstulēs, kas datētas attiecīgi ar 2003. gada 16. oktobri (Dok. Nr.: 03-7071 D) un 2003. gada 17. oktobri (Dok. Nr.: 03-7135), Iestāde iesniedza Norvēģijas varas iestādēm trešo pušu komentārus.

Ar 2003. gada 21. oktobri datētā faksā Tirdzniecības un rūpniecības ministrija pārsūtīja Finanšu ministrijas atbildi, kas datēta ar 2003. gada 21. oktobri (Dok. Nr.: 03-7243 A), par trešo pušu komentāriem. Ar vēstuli no Norvēģijas misijas, kas datēta ar 2003. gada 23. oktobri un kuru Iestāde saņēma un reģistrēja 2003. gada 24. oktobrī (Dok. Nr.: 03-7360 A), Finanšu ministrijas vēstule tika pārsūtīta arī Iestādei.

Vēstulē no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas datēta ar 2003. gada 22. oktobri, pārsūtot vēstuli no Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijas, kas datēta ar 2003. gada 20. oktobri, kuras Iestāde saņēma un reģistrēja 2003. gada 24. oktobrī (Dok. Nr.: 03-7362 A), Norvēģijas varas iestādes paziņoja, ka tiek paplašināta ģeogrāfiskā zona, kurā var pretendēt uz tiešo atbalstu transportam, par kuru tika paziņots vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 25. martu.

Vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 19. decembri (Dok. Nr.: 03-8952 D), Iestāde lūdza sniegt papildu informāciju un paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz kumulācijas noteikumiem, kas iekļauti izziņotajā programmā.

Faksā, kas datēts ar 2004. gada 21. janvāri, Tirdzniecības un rūpniecības ministrija pārsūtīja ar to pašu dienu datētu vēstuli no Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijas (Notikums Nr.: 187224) ar papildu informāciju. Ar vēstuli no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas datēta ar 2004. gada 23. janvāri un kuru Iestāde saņēma un reģistrēja 2004. gada 26. janvārī (Notikums Nr.: 188041), tā pati vēstule tika pārsūtīta Iestādei.

Pa faksu, kas datēts ar 2004. gada 9. februāri, Tirdzniecības un rūpniecības ministrija pārsūtīja ar to pašu dienu datētu vēstuli no Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijas (Notikums Nr.: 189794). Ar vēstuli no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas datēta ar 2004. gada 11. februāri un kas saņemta un reģistrēta 2004. gada 12. februārī (Notikums Nr.: 191138), tā pati vēstule tika pārsūtīta Iestādei. Ar 9. februāri datētajā vēstulē no Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijas bija aprakstītas nelielas pārmaiņas saistībā ar programmas administrēšanu.

Ar 2003. gada 25. martu datētais paziņojums un lēmums uzsākt izpēti, kas minēti iepriekš, attiecas uz trīs gadu pārejas posmu no 2004. līdz 2007. gadam jautājumā par reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām, kā arī uz jaunas tiešā atbalsta sistēmas transportam ieviešanu. 2003. gada 12. novembrī Iestāde nolēma – ar pozitīvu lēmumu – beigt izpēti par trīs gadu pārejas posmu jautājumā par reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām (Lēmums Nr.: 218/03/KOL) (7).

Līdz ar to šis lēmums ir saistīts ar diviem tiešā atbalsta programmas transportam aspektiem. Pirmkārt, ar paziņojumu, kas datēts ar 2003. gada 25. martu, un tam sekojošo lēmumu sākt izpēti. Otrkārt, ar papildu paziņojumu, kas datēts ar 2003. gada 22. oktobri, par programmas ģeogrāfisko paplašināšanu.

2. 2003. gada 25. martā izziņotās atbalsta programmas apraksts

2.1. Programmas mērķis

Norvēģijas varas iestādes uzsver, ka uzņēmumi, kas atrodas perifērijā un reti apdzīvotos rajonos, transporta papildu izmaksu un ar attālumu saistītu izmaksu dēļ pastāvīgi atrodas neizdevīgākā situācijā nekā uzņēmumi, kas atrodas centrālos rajonos. Norvēģijas varas iestādes norāda, ka jaunās programmas mērķis ir daļēji kompensēt neizdevīgos konkurences apstākļus, kurus transporta papildu izmaksas rada uzņēmumiem, kas atrodas tālu no saviem tirgiem.

2.2. Ierosinātā tiesīgā ģeogrāfiskā zona

Ierosināts, ka uz valsts tiešo atbalstu transportam ir tiesīgas pretendēt šādas filkes/pašvaldības:

—	Tromsa: Hašta, Tromsa, Kvēfjūra, Skonlanne, Bjarkoia, Ībesta, Grātangene, Lavangene, Bardu, Sallangene, Molselva, Sēreisa, Dīreja, Trāneja, Toškene, Berga, Lenvīka un Ballsfjūra,

—	Nūrlanna: visas pašvaldības,

—	Nūrtrennelāga: Lēka, Nēroija, Vīkna, Flātangera, Fosnesa, Overhalla, Heilanndena, Grunga, Namsosa, Namskūgana, Reirvīka, Līerne, Snosa, Innereja, Nāmdālsaida, Verrana, Mosvīka, Verdāle, Leksvīka, Mērokera un Steinhjera.

—	Sertrennelāga: Hemnesa, Snillfjūra, Hītra, Froija, Ērlande, Āgdenesa, Rissa, Bjūgna, Ofjūra, Roana, Osena, Oppdāla, Rennebūena, Meldāla, Rērūsa, Holtolena, Mitregeuldāla, Sēlbe un Tīdāla.

—	Mēreogromsdāla: Kristiansunna, Vānilvena, Sande, Hēreija, Ulsteina, Hāreida, Nurddāla, Stranda, Stūrdāla, Reuma, Nesseta, Midsunda, Sandoija, Eukra, Aide, Āvereja, Frei, Jemnesa, Tingvolla, Sunndāla, Sūrnadāle, Rindāle, Eure, Halsa, Tustna un Smēla.

—	Sognogfjūrane: Gūlene, Sūlunna, Hillesta, Heijangere, Vīka, Bālestranna, Leikangere, Songndāle, Eurlanne, Lerdāle, Ordāle, Lustere, Askvolla, Fjālere, Geulara, Jelstere, Bremangere, Vogseja, Selje, Eida, Hurnindāle, Glopene un Strīna.

Ierosinātā zona, kurā var pretendēt uz tiešo atbalstu transportam, atrodas zonā, kurā var pretendēt uz reģionālo atbalstu, ko Iestāde apstiprināja 1999. gada 17. decembrī (327/99/KOL), izņemot Hēreijas (8 374 iedzīvotāji), Ulsteinas (6 664 iedzīvotāji), Hāreidas (4 780 iedzīvotāji) un Eukras (3 026 iedzīvotāji) pašvaldībās Mēreogromsdālasfilkē. Reģionālā atbalsta zona Norvēģijā aptver 25,2 % no visiem valsts iedzīvotājiem (8), bet ierosinātā jaunās tiešas transporta atbalsta programmas zona, kā paziņots 2003. gada 25. oktobrī, aptver 16,0 % no visiem valsts iedzīvotājiem (721 079 iedzīvotājus).

Norvēģijas varas iestādes norāda, ka zona reģionālajam transporta atbalstam noteikta, balstoties uz Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikumu, ar ko nosaka kritērijus atbalsta piešķiršanai, lai kompensētu transporta papildu izmaksas rajonos ar mazu apdzīvotības blīvumu, t.i., rajonos, kuros ir mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru.

Tromsas, Nūrlannas, Nūrtrennelāgas, kā arī Sognofjūranes filkē apdzīvotības blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru.

Sertrennelāgas, kā arī Mēreogromsdālas filkē apdzīvotības blīvums nav mazs, bet šo filku rajonos, kas ierosināti kā pretendenti uz tiešo atbalstu transportam, ir zems apdzīvotības blīvums (attiecīgi 4,1 un 9,6 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru). Iepriekš minēto divu filku ierosinātajā zonā iekļautajās pašvaldībās ir 179 792 iedzīvotāji.

Norvēģijas varas iestādes paziņojumā norāda, ka pašreizējā netiešā atbalsta programma transportam (ģeogrāfiski diferencēto sociālās nodrošināšanas iemaksu programma) aptver 23,55 % iedzīvotāju, salīdzinot ar 16,01 % jaunajā ierosinātajā zonā, un tas ir saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma piektā ievilkuma pirmo nosacījumu (sk. iedaļu II.3.1 tālāk tekstā) par valsts reģionālo atbalstu.

2.3. Reģionālā tieša atbalsta transportam aprēķināšana

Atbilstīgi paziņojumam atbalstu var sniegt, vienīgi ņemot vērā papildu izmaksas par preču pārvadājumiem valsts iekšienē, kas aprēķinātas, balstoties uz vistiešāko un ekonomiskāko pārvadājuma veidu no ražošanas un pārstrādes vietas uz tuvāko preču tirdzniecības vietu. Gadījumos, kad preces tiek transportētas uz Zviedriju un Somiju, kopējā pārvadājuma attāluma aprēķinā iekļauti arī attālums, kas jāpārvar Zviedrijā un Somijā. Taču atbalsts tiek sniegts vienīgi par transporta izmaksām, kas radušās valsts robežās.

Par pamatu atbalsta aprēķināšanai var būt vienīgi dokumentētas transporta izmaksas. Atbalsta apjomu aprēķina kā procentus no kopējām transporta izmaksām. Transporta izmaksas jānorāda preču pavadzīmē vai līdzvērtīgā dokumentā, kas ir atkarīgs no pārvadājuma attāluma valsts robežās, preču svara un veida, kā no kravas transportēšanas maksas un citām maksām, ko var attiecināt uz izmantoto transportu. Kompensāciju izmaksā, balstoties uz uzņēmumu iesniegumiem, nākamajā gadā pēc tam, kad radušās transporta izmaksas.

Atbalsta intensitāti diferencēs atbilstīgi divām ģeogrāfiskajām transporta zonām un atbilstīgi pārvadājuma attālumam (minimums 350 km). Vislielākā prioritāte atbalsta intensitātes ziņā tiek dota Tromsai, Nūrlannai un Nūrtrennelāgai (1. zona), bet Sertrennelāgai, Mēreogromsdālai, kā arī Sognodfjūranei (2. zona) atbalsta intensitāte ir mazāka. 1. tabulā attēlota atbalsta intensitātes diferencēšana.

1. tabula

Atbalsta intensitāte

(%)
Transportēšanas attālums kilometros	1. zona	2. zona
350 – 700	30 %	20 %
701 –	40 %	30 %

2.4. Transporta papildu izmaksu dokumentācija

Ar 2003. gada 10. jūniju datētā vēstulē Tirdzniecības un rūpniecības ministrija iesniedza Transporta ekonomikas institūta (TEI) (9) pētījumu par transporta papildu izmaksām ierosinātajā transporta atbalsta zonā. Pētījumam pamatā izmantotas intervijas ar 33 uzņēmumiem, kas sadalīti 6 grupās (ģeogrāfiskajās zonās). Izmantojot nejaušas izlases statistikas metodi, 33 uzņēmumi izraudzīti no Norvēģijas Statistikas pārvaldes (10) Centrālā iestāžu un uzņēmumu reģistra (CUR). TEI secina, ka 1. grupai (trīs vistālāk ziemeļos esošās filkes (Tromsa, Nūrlanna un Nūrtrennelāga)) un 2. grupai (filkes Norvēģijas rietumos (Sertrennelāgai, Mēreogromsdālai, kā arī Sognodfjūrane)) vidējās transporta izmaksas cilvēkgadā – kopējie un par transportēšanas attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometrus, – ir ievērojami augstāki par salīdzināmo izmaksu rādītājiem bāzes zonā. Bāzes zona ir ģeogrāfiski diferencēto sociālās nodrošināšanas iemaksu programmas 1. zona (galvenokārt Oslo un tās apkaimes rajoni).

2.5. Programmas ilgums

2004. gada 1. janvāris – 2006. gada 31. decembris.

2.6. Budžets

Gada budžetu lēš aptuveni 200 miljonu Norvēģijas kronu apmērā (aptuveni 24,5 miljoni EUR).

2.7. Kumulācija

Nosakot maksimālo atbalsta intensitāti kā procentus no kopējām transporta izmaksām (skat. 1. tabulu iepriekš tekstā), Norvēģijas varas iestādes norāda, ka tās raudzīsies, lai uzņēmumiem netiktu piešķirtas pārmērīgas kompensācijas. Ja uzņēmumi vienlaikus gūst labumu, veicot mazākas sociālās nodrošināšanas iemaksas, ieguvums no šīm pazeminātajām izmaksām tiks atskaitīts no transporta atbalsta piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar 1. tabulu. Turklāt no jaunās atbalsta programmas transportam un samazinātajām sociālās nodrošināšanas iemaksām kopā uzņēmumi nesaņems lielāku atbalstu transportam kā apjomu, kas līdzvērtīgs tam, kuru tie būtu saņēmuši ar pašreizējo sociālās nodrošināšanas iemaksu diferencēšanu.

2.8. Programmā neiekļautās nozares un jutīgās nozares, uz kurām attiecas īpašas paziņošanas prasības

Atbilstīgi paziņojumam tiešo atbalstu transportam nevar saņemt par šādu saimniecisko darbību:

programma neattiecas uz tādu nozaru produkcijas transportēšanu vai pārvadi un/vai tādu uzņēmumu produkcijas transportēšanu vai pārvadi, kuriem nav alternatīvas atrašanās vietas:

—	elektroenerģijas ražošana un sadale,

—	jēlnaftas un dabasgāzes ieguve,

—	pakalpojumu veikšana, kas saistīta ar naftas un gāzes ieguvi, izņemot izpēti,

—	metālu rūdu ieguve,

—	rūpniecisko minerālu nefelīna sienīta un olivīna ieguve;

rūpniecības nozares, uz kurām attiecas īpaši nozares noteikumi;

Šādas nozares nevar saņemt reģionālo atbalstu transportam īpašu nozares noteikumu dēļ:

—	uzņēmumi, uz kuriem attiecas Akts, uz kuru atsaucas EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā (par atbalstu tērauda rūpniecībai un par atbalstu kuģubūvei);

c)	saimnieciskā darbība lauksaimniecības/mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, uz kurām attieksies pašreizējā diferencēto likmju sociālās nodrošināšanas iemaksu sistēma.

Saskaņā ar paziņojumu, lai piešķirtu tiešo atbalstu transportam uzņēmumiem, kas darbojas autotransporta rūpniecībā vai sintētisko šķiedru rūpniecībā, par to jāpaziņo iepriekš un jāsaņem Iestādes piekrišana saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm.

2.9. Lēmums sākt izpēti

Iestāde 2003. gada 16. jūlija lēmumā par izpētes sākšanu paudusi šaubas par diviem jautājumiem saistībā ar tiešo atbalsta programmu.

Pirmkārt, Iestāde norādīja, ka četras pašvaldības, kas paziņojumā ierosinātas kā pretendentes uz tiešo atbalstu transportam, atrodas ārpus apstiprinātās reģionālā atbalsta kartes (Hēreja, Ulsteina, Hāreida un Eukra). Tā kā Norvēģijas varas iestādes nav paziņojušas par izmaiņām atbalsta zonu kartē, Iestāde uzskatīja, ka tiešais atbalsts transportam šīm četrām pašvaldībām nav savietojams ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu.

Otrkārt, Iestāde uzskatīja, ka dokumenti, kurus iesniegušas Norvēģijas varas iestādes, nesniedz pietiekamus pierādījumus, ka ģeogrāfiskajos rajonos, kas ierosināti kā pretendenti uz tiešo atbalstu transportam Norvēģijas dienvidos (Sognogfjūrane, Mēreogromsdāla, kā arī Sertrennelāga), pastāv transporta papildu izmaksas.

2.10. Norvēģijas komentāri par lēmumu sākt izpēti

Ar 2003. gada 17. septembri datētā vēstulē no Finanšu ministrijas Norvēģijas varas iestādes iesniedza komentārus par Iestādes lēmumu sākt izpēti. Norvēģijas varas iestādes informēja, ka, lai garantētu iepriekš iesniegto dokumentu par transporta papildu izmaksām derīgumu izziņotajā transporta atbalsta zonā, tās veikušas plašāku pētījumu salīdzinājumā ar pētījumu, kas tika iesniegts vēstulē, kura datēta ar 2003. gada 19. jūniju (pievienots komentāriem). Pētījumā apstiprināti iepriekšējā pētījuma rezultāti, norāda Norvēģijas varas iestādes.

Paplašinātais pētījums (11) aptver 39 uzņēmumus, to skaitā firmas, kas neatrodas zonā, kas ierosināta jaunā valsts atbalsta transportam saņemšanai. Transporta izmaksas ģeogrāfiski diferencēto sociālās nodrošināšanas iemaksu programmas 1. zonā ir noteiktas kā transporta raksturīgās izmaksas salīdzinājumā ar transporta papildu izmaksām rajonos, kas ierosināti tiešā transporta atbalsta saņemšanai. Atbilstīgi Norvēģijas varas iestāžu informācijai, pētījuma secinājumi apstiprina, ka uzņēmumiem Tromsā, Nūrlannā, Nūrtrennelāgā, Sertrennelāgā, Mēreogromsdālā, kā arī Sognogfjūranē vidējās transporta izmaksas – gan kopējie, gan par attālumiem, kas pārsniedz 350 km, – ir ievērojami lielākas nekā uzņēmumiem references zonā. Transporta izmaksas Tromsā, Nūrlannā un Nūrtrennelāgā par pārvadājumu attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometrus, ir par 220 % lielākas nekā references zonā. Transporta izmaksas Sertrennelāgā, Mēreogromsdāl, kā arī Sognogfjūranē par pārvadājumu attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometrus, ir par 143 % lielākas nekā references zonā.

2.11. Ieinteresēto pušu komentāri par lēmumu sākt izpēti

Desmit Norvēģijas uzņēmumi un iestādes iesniedza komentārus par lēmumu sākt izpēti. Komentāru lielākā daļa attiecās uz ģeogrāfiski diferencētu sociālās nodrošināšanas iemaksu programmu (pārejas posmu). Ieinteresētās puses, kas komentēja tiešo transporta atbalsta programmu, cita starpā minēja, ka nezina, kā transporta atbalsta programma darbosies un kāda būs programmas ietekme. Dažos komentāros arī apgalvots, ka jaunā transporta atbalsta programma tikai nedaudz samazinās transporta papildu izmaksas uzņēmumos, kas atrodas Norvēģijas perifērijas rajonos.

Ar 2003. gada 23. oktobri datētā vēstulē no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, pārsūtot ar 2003. gada 21. oktobri datētu vēstuli no Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas un ar 2003. gada 21. oktobri datētu vēstuli no Finanšu ministrijas, kuras Iestāde saņēmusi un reģistrējusi 24. oktobrī (Dok. Nr.: 03-7360 A), Norvēģijas varas iestādes īsi komentēja trešo pušu komentārus. Norvēģijas varas iestādes uzsvēra, ka trešo pušu komentāros minētie apsvērumi un skaitļi pamato argumentus, ar kuriem Iestāde iepazīstināta jau iepriekš. Norvēģijas varas iestādes arī norāda, ka neviena trešā puse nav izteikusi nekādus iebildumus pret izziņoto tiešo atbalsta programmu transportam.

3. 2003. gada 22. oktobra paziņojuma apraksts

3.1. Ģeogrāfiskā aptvēruma paplašināšana

Norvēģijas varas iestādes 2003. gada 22. oktobrī paziņoja par 2003. gada 25. martā izziņotās programmas ģeogrāfiskā aptvēruma paplašināšanu. Tika ierosināts, ka uz valsts tiešo atbalstu transportam var pretendēt arī šīs 13 pašvaldības:

Hedmarkas filkē: Rēndālena, Engerdāla, Tolga, Tīnnseta, Alvdāla, Folldāla un Ūsa,

Oplannas filkē: Dovrena, Lesjana, Lūma, Šokena, Vogona un Sēla.

Kopējais iedzīvotāju skaits šajās 13 pašvaldībās ir 37 271 cilvēks. Gan Hedmarkā, gan Oplannā apdzīvotības blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Apdzīvotības blīvums tiešajam transporta atbalstam ierosinātajā zonā Hedmarkā ir 1,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, bet ierosinātajā zonā Oplannā tas ir 2,0 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru.

3.2. Grozītais pamatojums iekļaut pašvaldības no filkēm, kurās apdzīvotības blīvums nav mazs (Mēreogromsdāla, kā arī Sertrennelāga)

Paziņojumā, kas datēts ar 2003. gada 22. oktobri, Norvēģijas varas iestādes grozīja savu pamatojumu iekļaut tiešā transporta atbalsta programmā ierosinātajās zonās pašvaldības no filkēm, kurās apdzīvotības blīvums nav mazs (sk. I.2.2. punktu iepriekš tekstā).

Norvēģijas varas iestādes tagad norāda, ka ir pamatoti iekļaut Sertrennelāgas, kā arī Mēreogromsdālas pašvaldības saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikumu, jo Sertrennelāgas un Mēreogromsdālas tiešajam transporta atbalstam ierosinātajā zonā ir 179 792 iedzīvotāji, tajā pašā laikā citās filkēs (12) ar mazu apdzīvotības blīvumu reģionālā atbalsta kartes ietvaros, bet ārpus ierosinātās transporta atbalsta zonas, ir 172 322 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits tiešajam transporta atbalstam ierosinātajā zonā Sertrennelāgā, kā arī Mēreogromsdālā (filkēs, kur apdzīvotības blīvums pārsniedz 12,5 iedzīvotājus uz kvadrātkilometru) tādējādi ir tikai nedaudz lielāks (7 470 iedzīvotāji) nekā iedzīvotāju skaits reģionālā atbalsta zonā, bet ārpus ierosinātās tiešā transporta atbalsta zonas filkēs ar mazu apdzīvotības blīvumu. Norvēģijas varas iestādes uzskata, ka Iestāde ir pilnvarota pēc saviem ieskatiem palielināt to iedzīvotāju skaitu, uz kuriem attiecas programma.

3.3. Transporta izmaksu papildu dokumentācija

Kā daļu no 2003. gada 22. oktobra grozītā paziņojuma Norvēģijas varas iestādes iesniedza jaunu pētījumu par uzņēmumiem izziņotajās pašvaldībās Hedmarkā un Oplannā. Pētījumā izmantota tāda pati metode kā pirmajā pētījumā (sk. 2.4. punktu iepriekš tekstā).

Pētījums (13) – arī veikts TEI – aptver 13 uzņēmumus 13 pašvaldībās Hedmarkas un Oplannas filku ziemeļu daļā. Engerdāles pašvaldība pētījumā nav apskatīta, bet tā ir iekļauta papildu paziņojumā. Atbilstīgi Norvēģijas varas iestāžu informācijai pētījums apstiprina, ka uzņēmumiem šajās 12 pašvaldībās vidējās transporta izmaksas – gan kopējās, gan par attālumiem, kas pārsniedz 350 km, – ir ievērojami lielākas nekā uzņēmumiem references zonā. References zona ir tā pati, kas pirmajā pētījumā. Pētījumā konstatēts, ka transporta izmaksas šajās 12 pašvaldībās pārvadājumu attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometrus, ir par 120 % lielāki nekā references zonā.

II. NOVĒRTĒŠANA

1. Atbalsta pastāvēšana

EEZ līguma 61. panta 1. punktā teikts:

“Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts, vai jebkādā veidā sniedz no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

Izziņotais atbalsts tiek finansēts no valsts līdzekļiem un nostādīs izdevīgākā situācijā noteiktus uzņēmumus EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Uzņēmumi, kas saņems atbalstu, ir konkurenti vai potenciāli konkurenti līdzīgiem uzņēmumiem Norvēģijā un citās EEZ valstīs. Tā kā ierosinātais atbalsts kropļo vai draud izkropļot konkurenci un ietekmē tirdzniecību EEZ, šī programma ir valsts palīdzība EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

2. Prasība paziņot

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā teikts: “EBTA Uzraudzības iestāde jāinformē savlaicīgi par plāniem piešķirt vai izmainīt atbalstu, lai tā varētu iesniegt komentārus.” Atbalsts, kas piešķirts bez paziņojuma, vai atbalsts, par kuru tiek paziņots pārāk vēlu, t.i., paziņots pēc tam, kad tas ir “īstenots”, tiek uzskatīts par nelikumīgu atbalstu.

Ar vēstulēm no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas datētas ar 2003. gada 26. martu (Dok. Nr.: 03-1846 A), 2003. gada 10. jūniju (Dok. Nr.: 03-3707 A), 2003. gada 22. oktobri (Dok. Nr.: 03-7362 A), 2004. gada 23. janvāri (Notikums Nr.: 188041) un 2004. gada 11. februāri (Notikums Nr.: 191138), Norvēģijas varas iestādes atbilstīgi Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam ir izpildījušas savu pienākumu paziņot par atbalsta pasākumu pirms tā īstenošanas.

3. Atbilstošs tiesiskais pamats

Savos paziņojumos Norvēģijas varas iestādes piešķirto atbalstu apzīmēja kā atbalstu transportam, kas piešķirts saskaņā ar ierosināto programmu.

Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 4. panta 27. punktā teikts: “Rajonos ar mazu apdzīvotības blīvumu, kas pretendē uz atbrīvojumu atbilstīgi 61. panta 3. punkta a) apakšpunktam vai atbilstīgi 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam, balstoties uz apdzīvotības blīvuma pārbaudi, uz kuru atsaucas 25. nodaļas 3. panta 17. punkts, atbalstu, kura mērķis ir daļēji kompensēt transporta papildu izmaksas (14), var atļaut īpašos apstākļos. EBTA valsts ziņā ir pierādīt, ka pastāv šādas papildu izmaksas, un jānosaka to apmērs.”

Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 3. panta 17. punkts zemu apdzīvotības blīvumu definē kā mazāku par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru.

Attiecībā uz īpašajiem nosacījumiem rajoniem, kas pretendē uz 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto izņēmumu saskaņā ar apdzīvotības blīvuma kritēriju, Pamatntādņu 25. nodaļas 4. panta 27. punkts atsaucas uz XI pielikumu, kurā izklāstīti nosacījumi, kādi jāievēro, lai atbalstam piemērotu atbrīvojumu. Nosacījumi ir šādi:

“—	Atbalsts drīkst būt tikai transporta papildu izmaksu kompensācija. Attiecīgajai EBTA valstij būs jāpierāda, ka kompensācija vajadzīga objektīvu iemeslu dēļ. Kompensācija nedrīkst būt pārmērīgi liela. Būs jāņem vērā citas palīdzības programmas transportam.

—	Palīdzību var sniegt, tikai ņemot vērā preču transportēšanas papildu izmaksas attiecīgās valsts robežās. Nedrīkst pieļaut, ka šis atbalsts kļūst par atbalstu eksportam.

—

Atbalsta apjomam jābūt iepriekš objektīvi nosakāmam, par pamata rādītāju izmantojot atbalsta summu par viena kilometra koeficientu vai atbalsta summu par vienu kilometru un atbalsta summu par vienas svara vienības koeficientu, un jāizstrādā gada ziņojums, kas cita starpā parāda rādītāja vai rādītāju darbību.

—	Papildu izmaksu aplēsei par pamatu jāņem visekonomiskākais transporta veids un īsākais ceļš no ražošanas vai pārstrādes vietas uz pārdošanas punktiem.

—

Atbalstu var sniegt tikai uzņēmumiem, kas atrodas zonās, kurās var pretendēt uz reģionālo atbalstu, balstoties uz jauno apdzīvotības blīvuma pārbaudi. Šādus rajonus pamatā veidos NUTS III ģeogrāfiskie reģioni ar apdzīvotības blīvumu, kas ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Tomēr, izraugoties rajonus, pieļaujama zināma elastība, ievērojot šādus ierobežojumus:

—	piemērojot elastīgu pieeju, izvēloties rajonus, nedrīkst palielināt iedzīvotāju skaitu, uz kuriem attiecas transporta atbalsts;

—	NUTS III teritorijās, kas var pretendēt uz elastīgu pieeju, apdzīvotības blīvumam jābūt mazākam par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

—	tiem jārobežojas ar NUTS III reģioniem, kuros ir mazs apdzīvotības blīvums;

—	iedzīvotāju skaitam tajos jāsaglabājas mazam, salīdzinot ar kopējo transporta atbalsta aptvērumu.

—	Atbalstu nevar piešķirt par tādu uzņēmumu produkcijas transportēšanu vai pārvadi, kuriem nav alternatīvas atrašanās vietas (rūpniecības ieguves, hidroelektrostaciju produkcija u.c.).

—	Par transporta atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem un nozarēm, kuras EBTA Uzraudzības padome atzīst par jutīgiem (transportlīdzekļu, sintētisko šķiedru, tērauda rūpniecība un kuģubūve), vienmēr jāpaziņo iepriekš un uz to attiecas spēkā esošās nozares pamatnostādnes.”

Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 5. panta 5. punktā par EBTA valstu reģionālā atbalsta kartēm teikts: “Kamēr karte ir spēkā, EBTA valstis var lūgt to koriģēt, ja ir pierādīts, ka ievērojami mainījušies sociāli ekonomiskie apstākļi. Šādas pārmaiņas var būt saistītas ar intensitātes likmēm un reģioniem, kas var pretendēt uz atbalstu, ar noteikumu, ka jaunu reģionu iespējamu iekļaušanu kompensē, izslēdzot reģionus ar tādu pašu iedzīvotāju skaitu. Koriģētās kartes derīguma termiņš beidzas tajā dienā, kas jau ir noteikta par sākotnējās kartes beigu termiņu.”

Iestāde ir izskatījusi divus paziņojumus, kas datēti attiecīgi ar 2003. gada 25. martu un 2003. gada 22. oktobri, sakarā ar EEZ 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un atbilstošajām nodaļām Valsts atbalsta pamatnostādnēs par iepriekš minēto valsts reģionālo atbalstu.

4. Ar 2003. gada 25. martu datētais paziņojums

Izvērtējot ar 2003. gada 25. martu datēto paziņojumu, kas bija 2003. gada 16. jūlija lēmuma sākt izpēti priekšmets, novērojums.

a) Atbalsts ir ierobežots reģioniem ar mazu apdzīvotības blīvumu, kas atbilst 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta statusam, izņemot četras pašvaldības (Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 4. panta 27. punkts un 25. nodaļas 5. panta 5. punkts un XI pielikuma piektais ievilkums)

Norvēģijas varas iestādes ir izziņojušas četras pašvaldības ārpus pašreizējās reģionālā atbalsta kartes (Hēreija, Ulsteina, Hāreida un Eukra).

Iestādes apstiprinājumā atbalstīto teritoriju kartei Norvēģijā 1999. gadā (327/99/COL) ietverts apstiprinājums atbalsta sniegšanai uzņēmumiem, kas atrodas zonās, kuras ietilpst reģionālā atbalsta kartē saskaņā ar apstiprinātām reģionālā atbalsta programmām. No tā izriet, ka reģionālo atbalstu (piemēram, tiešais atbalsts transportam) nevar piešķirt ārpus apstiprinātās atbalstīto zonu kartes.

Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 5. panta 5. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu izslēgt no apstiprinātās reģionālā atbalsta kartes tajā esošos reģionus, lai iekļautu jaunus reģionus. Tā kā Norvēģijas varas iestādes nav paziņojušas par atbalstāmo zonu kartes koriģēšanu atbilstīgi Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 5. panta 5. punktam, reģionālais atbalsts (tiešais atbalsts transportam) četrām pašvaldībām, kas neietilpst reģionālā atbalsta kartē (Hēreija, Ulsteina, Hāreida un Eukra, kuras atrodas Mēreogromsdālas filkē), nav saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu. Tātad Norvēģijas varas iestādes nevar īstenot izziņoto palīdzības programmu šīm četrām pašvaldībām.

Ar 2003. gada 25. martu datētais paziņojums aptver 721 079 iedzīvotājus jeb 16,0 % no kopējā Norvēģijas iedzīvotāju skaita. Hēreijas, Ulsteinas, Hāreidas un Eukras kopējais iedzīvotāju skaits ir 22 844 cilvēki. Bez šīm četrām pašvaldībām iedzīvotāju aptvērums ir 698 235 iedzīvotāji jeb 15,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Ar 2003. gada 25. martu datētajā paziņojumā iedzīvotāju aptvērums Sertrennelāgā un Mēreogromsdālā (filkēs, kurās apdzīvotības blīvums nav mazs) bija 179 792 iedzīvotāji. Bez četrām pašvaldībām – Hēreijas, Ulsteinas, Hāreidas un Eukras – šajās filkēs programma aptver 156 948 (15) iedzīvotājus, kas ir mazāks iedzīvotāju skaits nekā reģionālā atbalsta kartē filkēs ar mazu apdzīvotības blīvumu, kuras nav ierosinātas kā pretendentes uz tiešo atbalstu transportam (Hedmarka, Oplanna, Tēlemarka un Eustagdera). Kopējais iedzīvotāju skaits reģionālā atbalsta kartē šajās četrās filkēs ir 209 593 iedzīvotāji.

Tajos Sertrennelāgas, kā arī Mēreogromsdālas rajonos, kas ierosināti kā pretendenti uz tiešo atbalstu transportam, apdzīvotības blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Tās atrodas blakus filkēm, kuras atbilst maza apdzīvotības blīvuma kritērijam (Nūrtrennelāga un filkes uz ziemeļiem). Iedzīvotāju aptvērums Sertrennelāgā, kā arī Mēreogromsdālā (156 948 iedzīvotāji) veido 22,5 % no ierosinātās programmas kopējā iedzīvotāju aptvēruma (698 235 iedzīvotāji).

Kas attiecas uz pārējām izziņotajām zonām, tās visas ir zonas ar mazu apdzīvotības blīvumu atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam. XI pielikuma 25. nodaļas 4. panta 27. punkta un piektā ievilkuma nosacījumi ir izpildīti.

b) Norvēģijas varas iestādes ir pierādījušas, ka transporta papildu izmaksas pastāv, un ir noteikušas to apjomu (Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 4. panta 27. punkts)

Lai dokumentētu transporta papildu izmaksas, Norvēģijas varas iestādes ir iesniegušas divus pētījumus. Pirmo pētījumu iesniedza ar vēstuli no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas datēta ar 2003. gada 19. jūniju, otro pētījumu, kas ir pirmā paplašinājums, iesniedza ar vēstuli no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā, kas datēta ar 2003. gada 18. septembri. Abos pētījumos paraugi ņemti izlases veidā; atbilstoši atzītām statistikas metodēm izraudzīti vairāki uzņēmumi. Tika apkopotas izraudzīto uzņēmumu transporta izmaksas.

Lēmumā sākt izpēti (datēts ar 2003. gada 16. jūliju) Iestāde izteica šaubas par Norvēģijas varas iestāžu iesniegto dokumentāciju (pirmais pētījums). Iestāde pauda uzskatu, ka pētījums nesniedz pietiekamus pierādījumus, ka pastāv papildu transporta izmaksas Norvēģijas dienvidu rajonos, kas ierosināti kā pretendenti uz tiešo atbalstu transportam (Sognogfjūrane, Mēreogromsdāla, kā arī Sertrennelāga).

Otrajā pētījumā uzņēmumu skaits tika palielināts. Tagad pētījuma rezultāti apliecina, ka uzņēmumiem, kas atrodas ierosinātajā tiešā atbalsta zonā transportam, ir transporta papildu izmaksas. Uzņēmumiem Tromsā, Nūrlannā, Nūrtrennelāgā, Sertrennelāgā, Mēreogromsdālā, kā arī Sognogfjūranē vidējās transporta izmaksas – gan kopējās, gan par attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometru, – ir ievērojami lielākas nekā uzņēmumiem references zonā. Uzņēmumiem Tromsā, Nūrlannā un Nūrtrennelāgā transporta izmaksas ir par 220 % lielākas nekā uzņēmumiem references zonā par pārvadājumu attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometru. Uzņēmumiem Sertrennelāgā, Mēreogromsdālā, kā arī Sognogfjūranē transporta izmaksas ir par 143 % lielākas nekā uzņēmumiem references zonā par pārvadājumu attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometru.

Iestāde atzīst, ka Norvēģijas varas iestādes ir pierādījušas transporta papildu izmaksu esamību un ka tādējādi ir izpildīts Valsts atbalsta pamatnostādņu 25. nodaļas 4. panta 27. punkta nosacījums.

c) Atbalsts ir tikai transporta papildu izmaksu kompensācija (Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma pirmais ievilkums)

Atbalsta intensitāte, kas iepriekš tekstā atainota I.2.3. punkta 1. tabulā, nodrošina, ka uzņēmumi var saņemt atbalstu līdz, augstākais, 40 % no transporta izmaksām (par pārvadājumu attālumiem, kas lielāki par 701 kilometru). Uz atbalstu var pretendēt vienīgi, ja transportēšana notiek tālāk par 350 kilometriem. Iestāde uzskata, ka tas ir saskaņā ar Norvēģijas varas iestāžu iesniegto pētījumu rezultātiem (sk. 3.3. punktu iepriekš tekstā), un atzīst, ka programmas ietvaros netiek piešķirts atbalsts, kas būtu lielāks nekā nepieciešams, lai kompensētu šīs transporta papildu izmaksas.

Lai garantētu, ka uzņēmumi nesaņem pārmērīgas kompensācijas, jebkurš ieguvums no samazinātās sociālās nodrošināšanas iemaksu likmes tiks atrēķināts no piešķīruma transporta atbalstam, kas aprēķināts atbilstīgi iepriekš tekstā I.2.3. punktā attēlotajai 1. tabulai.

Tādējādi Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma pirmā ievilkuma nosacījums ir izpildīts.

d) Atbalstu sniedz tikai par preču pārvadājumiem attiecīgās valsts robežās (Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma otrais ievilkums)

Programmas ietvaros atbalstu var sniegt vienīgi par transporta papildu izmaksām, pārvadājot preces valsts robežās, kas aprēķināti, par pamatu izmantojot vistiešāko un ekonomiskāko transporta veidu no ražošanas un pārstrādes vietas uz preču tirdzniecības punktu. Pārvadājot preces, kuru galamērķis ir Somija un Zviedrija, kopējā pārvadājuma attāluma aprēķinā ietilpst arī attālumi Somijā un Zviedrijā, bet atbalstu sniedz tikai par transporta izmaksām, kas radušās valsts robežās.

Tādējādi Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma otrā ievilkuma nosacījums ir izpildīts.

e) Atbalsta apjoms ir iepriekš objektīvi nosakāms, kā pamata rādītāju izmantojot atbalsta summu par vienu kilometru un atbalsta summu par vienu svara vienību; papildizmaksu aplēsei par pamatu izmanto visekonomiskāko transporta veidu un īsāko ceļu (Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma ceturtais ievilkums)

Ierosinātā programma atbilst minētajām prasībām šādi:

—	atbalstu aprēķina kā procentus no transporta izmaksām (sk. 1. tabulu iepriekš tekstā I.2.3. punktā),

—	transporta izmaksas ir pamatotas izmaksas, kas sīki aprakstītas preču pavadzīmē vai līdzvērtīgā dokumentā un kas ir atkarīgi no transportēšanas attāluma valsts robežās, no preču svara un veida, kravas transportēšanas maksas un citām maksām, ko var saistīt ar izmantoto transportu,

—	transporta izmaksas jāaprēķina, par pamatu izmantojot visekonomiskāko transporta veidu un īsāko ceļu starp ražošanas vietu uz tirdzniecības punktu.

Tādējādi Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma trešā un ceturtā ievilkuma nosacījumi ir izpildīti.

f) Ir izpildītas nozarei specifiskās vienošanās (Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma sestais un septītais ievilkums)

—

Programma neattiecas uz tādu uzņēmumu produkcijas transportēšanu vai pārvadi, kuriem nav alternatīvas atrašanās vietas: elektroenerģijas ražošana un sadale, jēlnaftas un dabasgāzes ieguve, pakalpojumu veikšana, kas saistīta ar naftas un gāzes ieguvi, izņemot izpēti, metālu rūdu ieguve, rūpniecisko minerālu nefelīna sienīta un olivīna ieguve.

—	Programma neattiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Akts, uz kuru atsaucas EEZ līguma XV pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā (par atbalstu tērauda rūpniecībai un par atbalstu kuģubūvei).

—	Programma neattiecas uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, uz kurām arī turpmāk attieksies pašreizējā diferencēto likmju sociālās nodrošināšanas iemaksu sistēma.

Tādējādi Valsts atbalsta pamatnostādņu XI pielikuma sestā un septītā ievilkuma nosacījumi ir izpildīti.

5. Ar 2003. gada 22. oktobri datētais grozītais paziņojums

Ar 2003. gada 22. oktobri datētā vēstulē no Norvēģijas misijas Eiropas Savienībā Norvēģijas varas iestādes paziņoja par 2003. gada 25. martā izziņotās programmas ģeogrāfisku paplašināšanu (sk. I.3.1. punktu iepriekš tekstā).

Lai dokumentētu transporta papildu izmaksas, Norvēģijas varas iestādes iesniedza pētījumu, kurā dokumentētas transporta papildu izmaksas 13 atbalsta saņemšanai ierosinātajās pašvaldībās Hedmarkā un Oplannā. Pētījumā konstatēts, ka uzņēmumiem šajās 13 pašvaldībās transporta izmaksas – gan kopējās, gan par attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometrus, – vidēji ir ievērojami lielākas nekā transporta izmaksas uzņēmumiem references zonā (120 % transportēšanas attālumiem, kas pārsniedz 350 kilometrus).

Iestādes atzīst, ka pētījums pierāda, ka izziņotajās 13 pašvaldībās pastāv transporta papildu izmaksas.

Iestāde norāda, ka programmas ģeogrāfiskā aptvēruma paplašināšanas dēļ programmas iedzīvotāju aptvērums pieaudzis līdz 735 506 iedzīvotājiem (16) jeb 16,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita (neskaitot Hēreijas, Ulsteinas, Hāreidas un Eukras pašvaldības).

Iestāde arī norāda, ka apdzīvotības blīvums ierosinātajos rajonos Hedmarkā un Oplannā ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru.

Turklāt iedzīvotāju skaits reģionālā atbalsta kartes zonā filkēs ar zemu apdzīvotības blīvumu, kuras nav ierosinātas kā pretendentes uz tiešo atbalstu transportam, ir 172 322 iedzīvotāji (17), un tas ir lielāks nekā Mēreogrumsdāles, kā arī Sertrennelāgas (filkes, kurās apdzīvotības blīvums nav mazs) rajonos, kuri ir ierosināti kā pretendenti uz tiešo atbalstu transportam.

Attiecībā uz 2003. gada 22. oktobra paziņojumu Iestāde konstatē, ka apdzīvotības blīvums minētajās 13 pašvaldībās ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru un ka tās ietilpst pašreizējā reģionālā atbalsta kartē. Minēto 13 pašvaldību iekļaušanas dēļ iedzīvotāju aptvērums Mēreogrumsdāles, kā arī Sertrennelāgas filkēs, kurās apdzīvotības blīvums nav mazs (156 948 iedzīvotāji), nekļūst lielāks par iedzīvotāju aptvērumu filkēs ar mazu apdzīvotības blīvumu – Hedmarkā, Oplannā, Tēlemarkā un Eustagderā – kuras nav ierosinātas kā pretendentes uz tiešo atbalstu transportam (172 322 iedzīvotāji). Norvēģijas varas iestādes arī ir pierādījušas, ka minētajās 13 pašvaldībās pastāv transporta papildu izmaksas. Attiecībā uz pārējām prasībām, kas jāizpilda, Iestāde atsaucas uz novērtējumu iepriekš tekstā minētajā 4. punktā, kas tāpat būs spēkā, kad programmā iekļaus minētās 13 pašvaldības.

6. Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Iestāde nolemj, ka tiešais atbalsts transportam četrām pašvaldībām – Hēreijai, Ulsteinai, Hāreidai un Eukrai – nav saderīgs ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu, un atbalsta programma šīm četrām pašvaldībām netiks īstenota. Citādi izziņotā tiešā atbalsta programma transportam ir saderīga ar EEZ līgumu.

Norvēģijas varas iestādēm tiek atgādināts, ka tām ir pienākums informēt Iestādi par jebkādiem plāniem grozīt vai paplašināt programmu. Norvēģijas varas iestādēm arī tiek lūgts iesniegt gada ziņojumu, sniedzot sīku informāciju par programmas īstenošanu un jo īpaši par rādītāju atbalsta summu uz kilometru vai rādītāju atbalsta summu uz kilometru un atbalsta summu uz svara vienību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	Tiešais atbalsts transportam četrām pašvaldībām – Hēreijai, Ulsteinai, Hāreidai un Eukrai – nav saderīgs ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu. Atbalsta programma šīm četrām pašvaldībām netiks īstenota.

2.	Tiešā transporta atbalsta programma, par kuru Norvēģijas varas iestādes paziņoja 2003. gada 25. martā un 2003. gada 22. oktobrī, izņemot tiešo transporta atbalstu četrām pašvaldībām, kas minētas iepriekš tekstā 1. punktā, ir saderīgas ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

3.	Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

4.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

Briselē, 2004. gada 25. februārī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā ––

priekšsēdētājs

Hannes HAFSTEIN

Kolēģijas loceklis

Einar M. BULL

(1) Tālāk tekstā “EEZ līgums”.

(2) Tālāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”.

(3) Procedūras noteikumi un pamatprasības valsts atbalsta jomā (Valsts atbalsta pamatnostādnes), ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī. Publicētas OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp. Pamatnostādnēs pēdējie grozījumi izdarīti 2004. gada 18. februārī (vēl nav publicēti).

(4) 2003. gada 16. jūlija Lēmums Nr. 141/03/KOL. (OV C 216, 11.9.2003., 3. lpp. un EEZ līguma 45. pielikums, 11.9.2003., 1. lpp.).

(5) Transporta ekonomikas institūts (TØI). Arbeidsdokument av 4.6.2003.U-2899. TR1180/2003.

(6) Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(7) OV L 145, 9.6.2005., 25. lpp.

(8) Šajā lēmumā izmantoti 2002. gada 1. janvāra dati par iedzīvotāju skaitu. Kopējais Norvēģijas iedzīvotāju skaits uz 2002. gada 1. janvāri bija 4 503 436 cilvēki.

(9) Interju av industribedrifter i aktuelle transportstøttesoner og i referansesoner. Arbeidsdokument av 4.6.2003.

(10) “ Statistisk sentralbyrås bedrifts- og foretaksregister ”.

(11) “ Arbeidsdokument av 4.6.2003 (rev.1.9.2003-U-2899-TR1180/2003)”.

(12) Iedzīvotāju skaits filkēs ar mazu apdzīvotības blīvumu Eustagderā, Tēlemarkā, Hedmarkā un Oplannā.

(13) “ Arbeitsdokument av 22.09.2003-U-2929-TR1194/2003”.

(14) Transporta papildu izmaksas ir papildu izmaksas, kas radušās, pārvietojot preces attiecīgās valsts robežās. Nekādos apstākļos šāds atbalsts nevar būt eksporta atbalsts un tas nedrīkst būt pasākums, kuram ir līdzvērtīga ietekme kā kvantitīvajiem importa ierobežojumiem EEZ līguma 11. panta nozīmē.

(15) 179 792 – 22 844 = 156 948.

(16) 698 235 + 37 271 = 735 506.

(17) 209 593 – 37 271 = 172 322.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 168

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. gadagājums 2005. gada 30. jūnijs

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 989/2005 (2005. gada 27. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 990/2005 (2005. gada 29. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	8
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 991/2005 (2005. gada 28. jūnijs), ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 992/2005 (2005. gada 29. jūnijs) par nobarošanai paredzēto jaunbuļļu importa kvotu atvēršanu un administrēšanas nodrošināšanu (no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam)	16
		Komisijas Regula (EK) Nr. 993/2005 (2005. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību	23
		Komisijas Regula (EK) Nr. 994/2005 (2005. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas	25
		Komisijas Regula (EK) Nr. 995/2005 (2005. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju	27
		Komisijas Regula (EK) Nr. 996/2005 (2005. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos	29
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 997/2005 (2005. gada 29. jūnijs) par reālas olīveļļas produkciju, kā arī vienotās palīdzības ražošanā kompensācijas noteikšanu 2003./2004. gada tirdzniecības kampaņai.	31
		Komisijas Regula (EK) Nr. 998/2005 (2005. gada 29. jūnijs) par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem	33

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA
	EBTA Uzraudzības Iestāde
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 22/04/KOL (2004. gada 25. februāris) par paziņojumu par jaunu tiešā atbalsta programmu transportam (Norvēģija)	36
	EBTA valstu pastāvīgā komiteja
*	EBTA valstu pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 5/2004/PK (2004. gada 23. septembris), ar ko ievieš izmaksu dalīšanas principu EEZ finanšu mehānismā	48

Pieteikuma iesniedzēja numurs (1) (2)	Pieteikuma iesniedzējs (nosaukums un adrese)	Daudzums (dzīvnieki)

Kopā

Produktu kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensāciju summa
1107 10 19 9000	A00	EUR/t	0,00
1107 10 99 9000	A00	EUR/t	0,00
1107 20 00 9000	A00	EUR/t	0,00
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A ” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	43,1
0702 00 00	999	43,1
0707 00 05	052	88,2
0707 00 05	999	88,2
0709 90 70	052	86,5
0709 90 70	999	86,5
0805 50 10	382	71,1
	388	65,3
	528	27,6
	624	71,1
	999	58,8
0808 10 80	388	91,8
	400	91,3
	508	76,0
	512	70,4
	524	62,4
	528	73,8
	720	51,4
	804	92,4
	999	76,2
0809 10 00	052	167,5
0809 10 00	999	167,5
0809 20 95	052	272,9
	068	218,2
	400	325,6
	999	272,2
0809 30 10 , 0809 30 90	052	157,0
0809 30 10 , 0809 30 90	999	157,0
0809 40 05	624	121,8
0809 40 05	999	121,8