31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 819/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 31. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	73,7
	204	91,4
	999	82,6
0707 00 05	052	96,5
0707 00 05	999	96,5
0709 90 70	052	84,5
0709 90 70	999	84,5
0805 10 20	052	50,7
	204	46,9
	220	34,5
	388	53,9
	400	66,7
	624	65,6
	999	53,1
0805 50 10	052	88,7
	388	57,1
	524	56,8
	528	62,6
	624	63,2
	999	65,7
0808 10 80	388	81,5
	400	100,1
	404	68,3
	508	61,0
	512	65,7
	524	62,0
	528	70,5
	720	61,6
	804	98,6
	999	74,4
0809 20 95	220	108,0
	400	545,6
	999	326,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 820/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)	Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)	Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)	Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. maija Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

(EUR/t)

Produkta kods

Galamērķis

laikposms

1. termiņš

2. termiņš

3. termiņš

4. termiņš

5. termiņš

6. termiņš

1001 10 00 9200

—

1001 10 00 9400

A00

—

1001 90 91 9000

—

1001 90 99 9000

C01

– 20,00

—

1002 00 00 9000

A00

—

1003 00 10 9000

—

1003 00 90 9000

C02

– 30,00

—

1004 00 00 9200

—

1004 00 00 9400

C03

– 45,00

—

1005 10 90 9000

—

1005 90 00 9000

A00

—

1007 00 90 9000

—

1008 20 00 9000

—

1101 00 11 9000

—

1101 00 15 9100

C01

– 25,00

—

1101 00 15 9130

C01

– 25,00

—

1101 00 15 9150

C01

– 25,00

—

1101 00 15 9170

C01

– 25,00

—

1101 00 15 9180

C01

– 25,00

—

1101 00 15 9190

—

1101 00 90 9000

—

1102 10 00 9500

A00

—

1102 10 00 9700

A00

—

1102 10 00 9900

—

1103 11 10 9200

A00

—

1103 11 10 9400

A00

—

1103 11 10 9900

—

1103 11 90 9200

A00

—

1103 11 90 9800

—

N.B. Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

C01	:	Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.
C02	:	Alžīrija, Saūda Arābija, Bahreina, Ēgipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kuveita, Libāna, Lībija, Maroka, Mauritānija, Omāna, Katara, Sīrija, Tunisija un Jemena.
C03	:	Visas trešās valstis, izņemot Bulgāriju, Norvēġiju, Rumāniju, Šveici un Lihtenšteinu.

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 821/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)	Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)	Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)	Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)	Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. majā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. maija Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

Produktu kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensāciju summa
1107 10 19 9000	A00	EUR/t	0,00
1107 10 99 9000	A00	EUR/t	0,00
1107 20 00 9000	A00	EUR/t	0,00
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 822/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)	Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. maija Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

(EUR/t)
Produktu kods	Galamērķis	Laika posms 6	1. termiņš 7	2. termiņš 8	3. termiņš 9	4. termiņš 10	5. termiņš 11
1107 10 11 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 19 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 91 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 99 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 20 00 9000	A00	0	0	0	0	0	0

(EUR/t)
Produktu kods	Galamērķis	6. termiņš 12	7. termiņš 1	8. termiņš 2	9. termiņš 3	10. termiņš 4	11. termiņš 5
1107 10 11 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 19 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 91 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 99 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 20 00 9000	A00	0	0	0	0	0	0

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 823/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)	Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)	Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumiem, kas paredzēti starptautisku konvenciju vai citu papildu programmu, kā arī citu Kopienas bezmaksas piegāžu ietvaros, labības un rīsu nozares produktiem piemērojamās kompensācijas ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

(3) OV L 288, 25.10.1974., 1. lpp.

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. maija Regulai, ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

(EUR/t)
Produkta kods	Kompensāciju summa
1001 10 00 9400	0,00
1001 90 99 9000	0,00
1002 00 00 9000	0,00
1003 00 90 9000	0,00
1005 90 00 9000	0,00
1006 30 92 9100	0,00
1006 30 92 9900	0,00
1006 30 94 9100	0,00
1006 30 94 9900	0,00
1006 30 96 9100	0,00
1006 30 96 9900	0,00
1006 30 98 9100	0,00
1006 30 98 9900	0,00
1006 30 65 9900	0,00
1007 00 90 9000	0,00
1101 00 15 9100	10,96
1101 00 15 9130	10,24
1102 10 00 9500	0,00
1102 20 10 9200	59,11
1102 20 10 9400	50,66
1103 11 10 9200	0,00
1103 13 10 9100	76,00
1104 12 90 9100	0,00
NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987, 1 lpp.).

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 824/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko attiecībā uz 2005. gada trešo ceturksni nosaka dažus orientējošus daudzumus un individuālus maksimālos daudzumus atļauju izdošanai par papildu daudzumu attiecībā uz banānu importu jaunajās dalībvalstīs

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 41. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju (1),

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1892/2004 (2) ir pieņemti pārejas posma pasākumi, kas vajadzīgi, lai sekmētu pāreju no kārtības, kāda ir spēkā jaunajās dalībvalstīs pirms to pievienošanās Eiropas Savienībai, uz ievešanas kārtību, kāda ir spēkā tirgu kopīgajā organizācijā banānu jomā 2005. gadā. Lai nodrošinātu tirgus piedāvājumu, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, ievešanas atļauju izdošanas vajadzībām minētajā regulā pagaidu kārtā ir noteikts papildu daudzums. Šis papildu daudzums jāpārvalda ar mehānismiem un instrumentiem, kuri ieviesti ar Komisijas 2001. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 896/2001 (3) ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz banānu importēšanas kārtību Kopienā.

(2)	Regulas (EK) Nr. 896/2001 14. panta 1. un 2. punkts paredz, ka attiecībā uz gada pirmajiem trim ceturkšņiem ievešanas atļauju izdošanas nolūkā var noteikt orientējošus daudzumus un individuālus maksimālos daudzumus.

(3)

Lai izsniegtu atļaujas par 2005. gada trešo ceturksni, šie orientējošie daudzumi un individuālie maksimālie daudzumi jānosaka tādā pašā procentuālajā attiecībā kādā tie ir noteikti A/B un C tarifu kvotu pārvaldībai Komisijas Regulā (EK) Nr. 825/2005 (4), lai nodrošinātu pietiekamus barības krājumus un nepārtrauktu tirdzniecības plūsmu starp ražošanas un tirdzniecības nozarēm.

(4)	Ņemot vērā to, ka šai regulai jāstājas spēkā, iekams ir sācies atļaujas pieteikumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz 2005. gada trešo ceturksni, jāparedz, ka šī regula stājas spēkā nekavējoties.

(5)	Šai regulai jāattiecas uz tiem tirgus dalībniekiem, kas dibināti Kopienā un tiek reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1892/2004 5. un 6. pantu.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Banānu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 896/2001 14. panta 1. punktā minētais orientējošais daudzums banānu ievešanas atļauju izdošanai attiecībā uz 2005. gada trešo ceturksni saskaņā ar papildu daudzumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1892/2004 3. panta 1. punktā, ir noteikts 23 % apmērā no daudzumiem, kuri pieejami attiecīgi tradicionālajiem tirgus dalībniekiem un netradicionālajiem tirgus dalībniekiem, kā noteikts minētās regulas 4. panta 2. punktā.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 896/2001 14. panta 2. punktā minēto maksimālo pieļaujamo daudzumu banānu importa atļaujas pieteikumiem saskaņā ar papildu daudzumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1892/2004 3. panta 1. punktā, attiecībā uz 2005. gada trešo ceturksni nosaka šādā apjomā:

a)	tradicionālajiem tirgus dalībniekiem – 23 % no specifiskā references daudzuma, kas paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1892/2004 5. panta 5. punktu;

b)	netradicionālajiem tirgus dalībniekiem – 23 % no specifiskā piešķīruma, kas paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1892/2004 6. panta 6. punktu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 328, 30.10.2004., 50. lpp.

(3) OV L 126, 8.5.2001., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 838/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 52.lpp.).

(4) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 13 lpp.

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 825/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko nosaka dažus paredzamos daudzumus un individuālās maksimālās robežas atļauju izsniegšanai banānu ievešanai Kopienā saskaņā ar 2005. gada trešā ceturkšņa tarifu kvotām A/B un C

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 896/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz banānu importu Kopienā (2), 14. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja noteikt paredzamo daudzumu, kas izteikts tādā procentuālā daudzumā kā daudzumi, kuri ir pieejami saskaņā ar katru tarifu kvotu A/B un C, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 404/93 18. panta 1. punktā, ievešanas atļauju izsniegšanai par gada pirmajiem trim ceturkšņiem.

(2)

Dati, kas, no vienas puses, attiecas uz 2004. gadā Kopienā realizēto banānu daudzumu un jo īpaši uz faktisko importu, sevišķi trešajā ceturksnī, un, no otras puses, uz piegādes un patēriņa prognozēm Kopienas tirgū tajā pašā trešajā ceturksnī 2005. gadā, liek noteikt paredzamo daudzumu kvotām A/B un C, kuras nodrošina pietiekamu piegādi Kopienai un tirdzniecības plūsmas nepārtrauktību starp ražošanas un tirdzniecības nozarēm.

(3)	Pamatojoties uz minētajiem datiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 896/2001 14. panta 2. punktu, būtu jānosaka maksimālais daudzums, par kuru katrs uzņēmējs var iesniegt atļaujas pieteikumu 2005. gada trešajam ceturksnim.

(4)	Ņemot vērā, ka šī regula jāpiemēro, pirms sākas termiņš atļauju pieteikumu iesniegšanai 2005. gada trešajam ceturksnim, tā stājas spēkā nekavējoties.

(5)

Šās regulas noteikumi tiek izmantoti attiecībā uz uzņēmējiem, kas dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, Komisijas Regula (EK) Nr. 1892/2004 (3) aptur banānu importa Kopienā pagaidu pasākumus 2005. gadā, kas ir saistīti ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas uzņemšanu.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Banānu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 896/2001 14. panta 1. punktā noteiktais paredzamais banānu importa sertifikātu daudzums saskaņā ar tarifu kvotām, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 404/93 18. panta 1. punktā, 2005. gada trešajā ceturksnī ir:

a)	23 % no tradicionālajiem un netradicionālajiem uzņēmējiem, kas ir dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, pieejamā daudzuma saskaņā ar tarifu kvotām A/B;

b)	23 % no tradicionālajiem un netradicionālajiem uzņēmējiem, kas ir dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, pieejamā daudzuma saskaņā ar tarifu kvotu C.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 896/2001 14. panta 2. punktā minētais daudzums, ko var atļaut attiecībā uz banānu importa sertifikātu pieprasījumiem, saskaņā ar tarifu kvotām, kuras noteiktas Regulas (EEK) Nr. 404/93 18. panta 1. punktā, 2005. gada trešajam ceturksnim ir šāds:

a)	23 % no references daudzuma, kas noteikts un paziņots, ievērojot Regulas (EK) Nr. 896/2001 4. un 5. pantu attiecībā uz tradicionālajiem uzņēmējiem, kas ir dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, saskaņā ar tarifu kvotām A/B;

b)	23 % no noteiktā un pasludinātā daudzuma, kas noteikts un paziņots, ievērojot Regulas (EK) Nr. 896/2001 9. panta 3. pantu attiecībā uz netradicionālajiem uzņēmējiem, kas ir dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, saskaņā ar tarifu kvotām A/B;

c)	23 % no references daudzuma, kas noteikts un paziņots, ievērojot Regulas (EK) Nr. 896/2001 4. un 5. pantu attiecībā uz tradicionālajiem uzņēmējiem, kas ir dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, saskaņā ar tarifu kvotu C;

d)	23 % no noteiktā un pasludinātā daudzuma, kas noteikts un paziņots, ievērojot Regulas (EK) Nr. 896/2001 9. panta 3. pantu attiecībā uz netradicionālajiem uzņēmējiem, kas ir dibinājušies Kopienā, kāda tā bija līdz 2004. gada 30. aprīlim, saskaņā ar tarifu kvotu C.

3. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 126, 8.5.2001., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 838/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 52. lpp.).

(3) OV L 328, 30.10.2004., 50. lpp.

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 826/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2659/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem atbalsta piešķiršanai par “Grana Padano”, “Parmigiano Reggiano” un “Provolone” siera privātu uzglabāšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maij a Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. panta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 2659/94 (2) 6. panta 1. punktā ir paredzēti atbalsta apjomi “Grana Padano”, “Parmigiano Reggiano” un “Provolone” siera privātai uzglabāšanai. Ņemot vērā pieejamos finanšu resursus, uzglabāšanas izmaksu izmaiņas un paredzamo tirgus cenas maiņu, šie apjomi ir jāgroza.

(2)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2659/94.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2659/94 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Atbalsta apjoms siera privātai uzglabāšanai ir šāds:

a)	EUR 7,50 par tonnu attiecībā uz nemainīgajām izmaksām;

b)	EUR 0,20 par tonnu par vienu līgumā noteiktās uzglabāšanas dienu attiecībā uz uzglabāšanas izdevumiem;

finansiālie izdevumi – par vienu līgumā noteiktās uzglabāšanas dienu:

—	EUR 0,30 par tonnu “Grana Padano” sieram,

—	EUR 0,40 par tonnu “Parmigiano Reggiano” sieram,

—	EUR 0,25 par tonnu “Provolone” sieram.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā ––

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 284, 1.11.1994., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1231/2004 (OV L 234, 3.7.2004., 4. lpp.).

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 827/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz Kopienas atbalsta piešķiršanu dažu sieru privātai uzglabāšanai 2005./2006. uzglabāšanas gada laikā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 9. pantu paredzēts, ka privātās uzglabāšanas atbalstu var piešķirt ilgi glabājamiem sieriem, kuri ražoti no aitas un/vai kazas piena un kurus nogatavina vismaz sešus mēnešus, ja šo sieru cenu un rezervju tendences uzrāda nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, no kuras var izvairīties vai kuru var samazināt ar sezonālo uzglabāšanu.

(2)

Grūtības, kas rodas dažu ilgi glabājamu sieru un Pecorino Romano, Kefalotyri un Kasseri sieru sezonālās ražošanas dēļ, palielina patēriņa sezonalitāte, kas ir pretēja ražošanai. Turklāt šo sieru fragmentāra ražošana pastiprina minētās sezonalitātes sekas. Tādēļ jāparedz sezonāli uzglabāt daudzumu, kas atbilst starpībai starp vasarā un ziemā saražoto sieru.

(3)	Jāprecizē to sieru veidi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, un maksimālie daudzumi, par kuriem to var piešķirt, kā arī līgumu ilgums atkarībā no reālajām tirgus vajadzībām un attiecīgo sieru uzglabājamības īpašībām.

(4)

Jāprecizē uzglabāšanas līguma saturs, kā arī galvenie pasākumi, kas ļaus nodrošināt to sieru identifikāciju un kontroli, uz kuriem attiecas līgums. Atbalsta summas ir jānosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un noteikto līdzsvaru starp sieriem, par kuriem saņem atbalstu, un citiem tirgū esošajiem sieriem. Ņemot vērā šos nosacījumus, ka arī pieejamos līdzekļus, jāsamazina summas attiecībā uz nemainīgajām izmaksām un noliktavas izmaksām par glabāšanas dienu; finansiālo izdevumu summa ir jāaprēķina, pamatojoties uz procentu likmi 2 %.

(5)	Jāprecizē sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz dokumentāciju, grāmatvedību, kā arī pārbaudes biežumu un kārtību. Šajā sakarā jāparedz, ka dalībvalstis var likt līgumslēdzējam pilnībā vai daļēji apmaksāt pārbaudes izmaksas.

(6)	Šajā Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka piemērošanas noteikumus Kopienas atbalsta piešķiršanai par dažu sieru privātu uzglabāšanu 2005./2006. uzglabāšanas gadā (še turpmāk “atbalsts”), kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 9. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“uzglabājamā partija” ir viena veida siera daudzums — vismaz 2 tonnas, kas attiecīgajā dienā ir ievests attiecīgajā noliktavā;

b)	“diena, kad sākta līgumā noteiktā uzglabāšana” ir nākamā diena pēc ievešanas noliktavā;

c)	“līgumā paredzētās uzglabāšanas pēdējā diena” ir diena pirms izvešanas no noliktavas;

d)	“uzglabāšanas gads” ir laikposms, kurā attiecībā uz sieru piemēro privātas uzglabāšanas shēmu, kāda noteikta regulas pielikumā katram siera veidam.

3. pants

Sieri, par kuriem var piešķirt atbalstu

1. Atbalstu piešķir par dažiem ilgi uzglabājamiem sieriem, sieriem Pecorino Romano, Kefalotyri un Kasseri, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. Sieriem jābūt ražotiem Eiropas Kopienā un jāatbilst šādām prasībām:

a)	sieram jābūt marķētam ar neizdzēšamiem burtiem, norādot uzņēmumu, kurā siers ražots, izgatavošanas dienu un mēnesi, norādes var būt koda veidā;

b)	jābūt izdarītai kvalitātes pārbaudei, sniedzot pietiekamas garantijas, kas ļauj klasificēt sieru pielikumā noteiktajās kategorijās atkarībā no siera nogatavināšanas pakāpes.

4. pants

Uzglabāšanas līgums

1. Līgumi par privātu uzglabāšanu ir jāslēdz starp dalībvalstu intervences iestādēm teritorijā, kurā sieri tiks uzglabāti, un fiziskām vai juridiskām personām, še turpmāk “līgumslēdzējas puses”.

2. Uzglabāšanas līgums tiek sastādīts rakstiski, pamatojoties uz līgumslēgšanas pieprasījumu.

Šis pieprasījums jāiesniedz intervences iestādē vēlākais 30 dienu laikā, skaitot no kravas ievietošanas noliktavā, un tas drīkst attiekties tikai uz tām uzglabājamo sieru partijām, kuru ievietošana noliktavā ir pabeigta. Intervences iestāde iereģistrē pieprasījuma saņemšanas datumu.

Ja pieprasījums nonāk intervences iestādē laikposmā, kas nepārsniedz 10 darba dienas pēc maksimālā termiņa notecēšanas, līgumu var noslēgt atkārtoti, bet atbalsta summa tiek samazināta par 30 %.

3. Uzglabāšanas līgums tiek noslēgts par vienu vai vairākām uzglabājamajām partijām un ietver noteikumus attiecībā uz:

a)	siera daudzumu, uz kuru attiecas līgums;

b)	datumiem attiecībā uz līguma izpildi;

c)	atbalsta apjomu;

d)	noliktavu identifikāciju.

4. Uzglabāšanas līgums jānoslēdz vēlākais 30 dienu laikā, skaitot no līgumslēgšanas pieprasījuma reģistrēšanas dienas.

5. Uz pārbaudēm, jo īpaši 7. pantā minētajām pārbaudēm, attiecas intervences iestādes izstrādātās specifikācijas. Uzglabāšanas līgumā jābūt iekļautai atsaucei uz šīm specifikācijām.

5. pants

Ievešana noliktavā un izvešana no noliktavas

1. Periodi, kuros sieru ieved noliktavā un izved no noliktavas, ir norādīti pielikumā.

2. Izvešanu no noliktavas veic veselās uzglabājamās partijās.

3. Ja pēc pirmajām 60 līgumā paredzētajām uzglabāšanas dienām siera kvalitāte pazeminās vairāk nekā paredzēts normāli uzglabājot produkciju, līgumslēdzējām pusēm var atļaut par saviem līdzekļiem aizvietot vienreiz katru sabojāto uzglabājamo partiju ar citu.

Ja pārbaudēs, ko veic glabāšanas laikā vai laikā, kad notiek izvešana no noliktavas, atklāj bojātus daudzumus, par šiem daudzumiem atbalstu nepiešķir. Turklāt tai partijas daļai, par ko var pretendēt uz atbalstu, jāsver vismaz divas tonnas.

Otrā daļa piemērojama arī tad, ja daļu no partijas izved pirms 1. punktā minētā izvešanas laika sākuma vai pirms 8. panta 2. punktā norādītā minimālā uzglabāšanas laika beigām.

4. Gadījumā, kas minēts 3. punkta pirmajā daļā, lai aprēķinātu atbalsta apjomu aizvietojamajam daudzumam, pirmā līgumā paredzētās uzglabāšanas diena ir līgumā paredzētās uzglabāšanas sākuma diena.

6. pants

Uzglabāšanas nosacījumi

1. Dalībvalstij ir jānodrošina visu to nosacījumu ievērošana, kas dod tiesības saņemt atbalsta maksājumus.

2. Līgumslēdzējs vai — pēc dalībvalsts lūguma vai pilnvarojuma — persona, kura atbild par noliktavu, kompetentajai iestādei, kas atbild par pārbaudēm, dara pieejamus visus dokumentus, pēc kuriem par privātajā glabāšanā nodotiem produktiem var pārbaudīt šādus datus:

a)	īpašumtiesības brīdī, kad novieto uzglabāšanā;

b)	siera izcelsmi un izgatavošanas datumu;

c)	dienu, kad produkcija nodota uzglabāšanā;

d)	noliktavas atrašanās vietu un adresi;

e)	dienu, kad produkciju izved no noliktavas.

3. Līgumslēdzējs vai vajadzības gadījumā atbildīgs noliktavas darbinieks veic noliktavā pieejamo krājumu uzskaiti par katru līgumu norādot:

a)	privātajā glabāšanā esošo produktu partijas numuru;

b)	uzglabāšanas sākuma un beigu datumus;

c)	uzglabājamo sieru skaitu un svaru attiecībā uz katru uzglabājamo partiju atsevišķi;

d)	produktu atrašanās vietu noliktavā.

4. Uzglabājamiem produktiem jābūt viegli identificējamiem, viegli pieejamiem un identificējamiem individuāli pēc līguma. Sieriem, uz ko attiecas līgums, piestiprina īpašu zīmi.

7. pants

Pārbaudes

1. Kad sierus ieved noliktavā, kompetentās iestādes veic pārbaudes, jo īpaši lai nodrošinātu, ka par uzglabātajiem produktiem var saņemt atbalstu, un lai novērstu jebkuru produktu aizstāšanas iespēju uzglabāšanas laikā pēc līguma.

2. Kompetenta iestāde veic negaidītu pārbaudi, paņemot paraugus no noliktavā esošās produkcijas. Attiecīgajam paraugam jābūt raksturīgam un jāatbilst vismaz 10 % no kopējā daudzuma, kas paredzēts līgumā attiecībā uz privātās uzglabāšanas atbalsta pasākumu.

Bez grāmatvedības pārbaudes, kas norādīta 6. panta 3. punktā, šī pārbaude paredz arī produkcijas svara un rakstura fizisku pārbaudi, kā arī produkcijas identifikāciju. Šīs fiziskās pārbaudes jāveic vismaz 5 % no daudzuma, par ko veic negaidītu pārbaudi.

3. Beidzoties līgumā noteiktās uzglabāšanas laikam, iestāde pārbauda, vai siers ir noliktavā. Tomēr, ja produkcija noliktavā atrodas vēl pēc maksimālā līgumā noteiktā glabāšanas termiņa beigām, šo pārbaudi var veikt brīdi, kad produkciju izved no noliktavas.

Lai veiktu pirmajā daļā minēto pārbaudi, līgumslēdzēja puse informē kompetento iestādi, norādot attiecīgās uzglabājamās partijas, vismaz piecas darba dienas pirms līgumā noteiktā uzglabāšanas termiņa beigām vai pirms sāk veikt produkcijas izvešanu no noliktavas, ja tas notiek uzglabāšanas laikā vai pēc tā.

Dalībvalsts var noteikt īsāku termiņu par piecām darbdienām, kas minētas otrajā daļā.

4. Par pārbaudēm, kas veiktas, ievērojot 1., 2. un 3. punktu, sagatavo ziņojumu, norādot:

a)	pārbaudes dienu;

b)	tās ilgumu;

c)	veiktās darbības.

Ziņojums jāparaksta atbildīgajam inspektoram un jāapstiprina vai nu līgumslēdzējam vai, vajadzības gadījumā, atbildīgam noliktavas darbiniekam, un jāiekļauj maksājumu dokumentos.

5. Tādu pārkāpumu gadījumā, kuri ietekmē vismaz 5 % no pārbaudīto produktu daudzuma, kompetentā iestāde palielina pārbaudāmā parauga apjomu.

Dalībvalstīm par šādiem gadījumiem jāziņo Komisijai četru nedēļu laikā.

6. Dalībvalstis var paredzēt, ka pārbaudes izmaksas pilnībā vai daļēji apmaksā līgumslēdzējs.

8. pants

Atbalsts uzglabāšanai

1. Atbalsta summas ir noteiktas šādi:

a)	7,50 euro par tonnu par nemainīgajām izmaksām;

b)	0,20 euro par tonnu uzglabāšanas dienā saskaņā ar līgumu par uzglabāšanas izmaksām;

par finansiālajiem izdevumiem uzglabāšanas dienā saskaņā ar līgumu:

i)	0,23 euro par vienu ilgi uzglabājamo sieru tonnu;

ii)	0,28 euro par vienu Pecorino Romano siera tonnu;

iii)	0,39 euro par vienu Kefalotyri un Kasseri siera tonnu.

2. Atbalstu nepiešķir, ja līgumā paredzētā uzglabāšana ilgst mazāk nekā sešdesmit dienas. Maksimālais atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst 180 dienu ilgai uzglabāšanai saskaņā ar līgumu.

Ja līgumslēdzējas puses neievēro termiņu, kas noteikts 7. panta 3. punkta otrajā daļā vai, vajadzības gadījumā, trešajā daļā, atbalsts tiek samazināts par 15 % un tiek izmaksāts tikai par to periodu, par kuru līgumslēdzējas puses sniedz pierādījumu par atbilstību kompetentās iestādes prasībām attiecībā uz to, ka sieri ir palikuši līguma paredzētajā uzglabāšanā.

3. Atbalstu samaksā pēc līgumslēdzēja pieteikuma, beidzoties līgumā paredzētajam uzglabāšanas termiņam, 120 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas ar noteikumu, ka ir veiktas pārbaudes, kas minētas 7. panta 3. punktā, un ka ir izpildīti nosacījumi, kas dod tiesības saņemt atbalstu.

Tomēr, ja notiek administratīva izmeklēšana attiecībā uz tiesībām saņemt atbalstu, maksājumu veic tikai pēc tam, kad tika atzītas tiesības uz atbalstu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

PIELIKUMS

Siera kategorijas

Daudzums, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu

Minimālais siera vecums

Periods, kurā produkti ievesti noliktavā

Periods, kura produkti izvesti no noliktavas

Francijas ilgi uzglabājamie sieri:

—	kontrolētais cilmes vietas nosaukums attiecībā uz Beaufort vai Comté siera šķirnēm

—	sarkana etiķete attiecībā uz Emmental grand cru siera škirnēm

—	Emmental vai Gruyère šķirņu klases A un B

16 000 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Vācijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Markenkäse” vai “Klasse fein”Emmentaler/Bergkäse

1 000 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Īrijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Irish long keeping cheese. Emmental, special grade”

900 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Austrijas ilgi uzglabājamie sieri:

“1.	Güteklasse Emmentaler/Bergkäse/Alpkäse”

1 700 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Somijas ilgi uzglabājamie sieri:

“I luokka”

1 700 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Zviedrijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Västerbotten/Prästost/Svecia/Grevé”

1 700 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Polijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Podlaski/Piwny/Ementalski/Ser Corregio/Bursztyn/Wielkopolski”

3 000 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Slovēnijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Ementalec/Zbrinc”

200 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Lietuvas ilgi uzglabājamie sieri:

“Goja/Džiugas”

700 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Latvijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Rigamond, Ementāles tipa un Ekstra klases siers”

500 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Ungārijas ilgi uzglabājamie sieri:

“Pannónia”

300 t

10 dienas

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 31. martam

Pecorino Romano

19 000 t

90 dienas un ražoti pēc 2004. gada 1. oktobra

No 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim

Pirms 2006. gada 31. marta

Kefalotyri un Kasseri, kas ražoti no aitas vai kazas piena vai abu pienu maisījuma

2 500 t

90 dienas un ražoti pēc 2004. gada 30. novembra

No 2005. gada 1. jūnija līdz 30. novembrim

Pirms 2006. gada 31. marta

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/21

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 828/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1555/96 attiecībā uz kontrollīmeni papildnodokļa uzlikšanai par tomātiem, aprikozēm, citroniem, plūmēm, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, bumbieriem un galda vīnogām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 1996. gada 30. jūlija Regulu (EK) Nr. 1555/96 par noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (2) nosaka tās pielikumā uzskaitīto produktu ievešanas uzraudzību. Šo uzraudzību veic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, un saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2002., 2003. un 2004. gadu, ir jāgroza kontrollīmenis papildnodokļa uzlikšanai par tomātiem, aprikozēm, citroniem, plūmēm, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, bumbieriem un galda vīnogām.

(3)	Minēto iemeslu dēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1555/96.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1555/96 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2) OV L 193, 3.8.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 694/2005 (OV L 112, 3.5.2005., 10. lpp.).

(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču nosaukumam ir tikai orientējoša nozīme. Papildnodokļa piemērošanu šajā pielikumā nosaka atbilstīgi tiem KN kodiem, kas ir spēkā šīs regulas pieņemšanas brīdī. Ja pirms KN koda ir apzīmējums “ex”, papildnodokļa piemērošanu nosaka, ņemot vērā gan KN kodu, gan atbilstošo piemērošanas periodu.

Sērijas numurs	KN kods	Preču nosaukums	Piemērošanas periods	Kontrollīmeni s (tonnas)
78.0015	ex 0702 00 00	Tomāti	— no 1. oktobra līdz 31. maijam	603 687
78.0020	ex 0702 00 00	Tomāti	— no 1. jūnija līdz 30. septembrim	531 117
78.0065	ex 0707 00 05	Gurķi	— no 1. maija līdz 31. oktobrim	10 626
78.0075	ex 0707 00 05	Gurķi	— no 1. novembra līdz 30. aprīlim	10 326
78.0085	ex 0709 10 00	Artišoki	— no 1. novembra līdz 30. jūnijam	2 071
78.0100	0709 90 70	Tumšzaļie kabači	— no 1. janvāra līdz 31. decembrim	65 658
78.0110	ex 0805 10 20	Apelsīni	— no 1. decembra līdz 31. maijam	620 166
78.0120	ex 0805 20 10	Klementīni	— no 1. novembra līdz februāra beigām	88 174
78.0130	ex 0805 20 30 ex 0805 20 50 ex 0805 20 70 ex 0805 20 90	Mandarīni (tostarp tangerīni un satsumas); vilkingi un citi līdzīgi citrusa hibrīdi	— no 1. novembra līdz februāra beigām	94 302
78.0155	ex 0805 50 10	Citroni	— no 1. jūnija līdz 31. decembrim	291 598
78.0160	ex 0805 50 10	Citroni	— no 1. janvāra līdz 31. maijam	50 374
78.0170	ex 0806 10 10	Galda vīnogas	— no 21. jūlija līdz 20. novembrim	222 307
78.0175	ex 0808 10 80	Āboli	— no 1. janvāra līdz 31. augustam	730 999
78.0180	ex 0808 10 80	Āboli	— no 1. septembra līdz 31. decembrim	32 266
78.0220	ex 0808 20 50	Bumbieri	— no 1. janvāra līdz 30. aprīlim	239 335
78.0235	ex 0808 20 50	Bumbieri	— no 1. jūlija līdz 31. decembrim	29 158
78.0250	ex 0809 10 00	Aprikozes	— no 1. jūnija līdz 31. jūlijam	127 403
78.0265	ex 0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršuss	— no 21. maija līdz 10. augustam	54 213
78.0270	ex 0809 30	Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni	— no 11. jūnija līdz 30. septembrim	982 366
78.0280	ex 0809 40 05	Plūmes	— no 11. jūnija līdz 30. septembrim	54 605”

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/23

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 829/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar kuru 2005./2006. saimnieciskajam gadam nosaka atbalstu par pārstrādājamiem persikiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulas (EK) Nr. 1535/2003 3. panta 3. punktā, kurā noteikta kārtība, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 saistībā ar atbalsta shēmu produktiem, kurus iegūst, pārstrādājot augļus un dārzeņus (2), ir paredzēta arī Komisijas publikācija par atbalsta daudzumiem, kurus, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2201/96 III pielikumā noteiktās robežvērtības, paredz persikiem.

(2)

Saskaņā ar atbalsta shēmu pārstrādāto persiku daudzums pēdējo triju saimniecisko gadu laikā caurmērā ir bijis mazāks par Kopienas noteikto apjomu. Tātad 2005./2006. saimnieciskajam gadam piemērojamais atbalsta daudzums katrā dalībvalstī ir jānosaka atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2201/96 4. panta 2. punktā paredzētajam daudzumam.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 2. pantu 2005./2006. saimnieciskajam gadam par persikiem nosaka atbalstu 47,70 euro par tonnu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro 2005./2006. saimnieciskajam gadam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).

(2) OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 180/2005 (OV L 30, 3.2.2005., 7. lpp.).

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 830/2005

(2005. gada 30. maijs),

ar kuru piekto reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1763/2004, ar ko nosaka dažus ierobežojošus pasākumus, atbalstot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 11. oktobra Regulu (EK) Nr. 1763/2004, ar ko nosaka dažus ierobežojošus pasākumus, atbalstot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu (1), un jo īpaši tās 10. panta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikumā uzskaitītas personas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Komisijai ir tiesības grozīt šo pielikumu, ņemot vērā Padomes lēmumus, ar ko ievieš Padomes 2004. gada 11. oktobra Kopējo nostāju 2004/694/CFSP par turpmākiem pasākumiem Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgai īstenošanai (2). Padomes 2005. gada 6. jūnija Lēmums 2005/…/CFSP (3) īsteno šo kopējo nostāju. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Benita FERRERO-WALDNER

(1) OV L 315, 14.10.2004., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 607/2005 (OV L 100, 20.4.2005., 17. lpp.; Labojums publicēts OV L 104, 23.4.2005., 46. lpp.).

(2) OV L 315, 14.10.2004., 52. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/316/KĀDP (OV L 100, 20.4.2005., 54. lpp.).

(3) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PIELIKUMS

No Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikuma svītro šādas personas:

1.	Borovnica, Goran. Dzimšanas datums: 15.8.1965. Dzimšanas vieta: Kozarac, Prijedor pašvaldība, Bosnija un Hercegovina. Valstspiederība: Bosnija un Hercegovina.

2.	Pavkovic, Nebojsa. Dzimšanas datums: 10.4.1946. Dzimšanas vieta: Senjski Rudnik, Serbija un Melnkalne. Valstspiederība: Serbija un Melnkalne.

3.	Popovic, Vujadin. Dzimšanas datums: 14.3.1957. Dzimšanas vieta: Sekovici, Bosnija un Hercegovina. Valstspiederība: Serbija un Melnkalne.

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/26

ES UN HORVĀTIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2005

(2005. gada 26. aprīlis),

ar ko pieņem tās reglamentu, tostarp Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglamentu

(2005/404/EK)

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 110. un 111. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2005. gada 1. februārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšsēdētājs

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājs uz 12 mēnešu termiņu pārmaiņus ir Eiropas Savienības Padomes pārstāvis, kas pārstāv Kopienu un tās dalībvalstis, un Horvātijas Republikas (turpmāk “Horvātija”) valdības pārstāvis. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas 2005. gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek ministru līmenī regulāri reizi gadā. Ja Puses par to vienojas, tad pēc vienas vai otras Puses lūguma var sasaukt Stabilizācijas un asociācijas padomes īpašās sanāksmes.

Ja vien Puses nevienojas par ko citu, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek vietā, kur parasti notiek Eiropas Savienības Padomes sanāksmes, un dienā, par ko abas Puses ir vienojušās.

Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes kopīgi sasauc Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri, vienojoties ar priekšsēdētāju.

3. pants

Pārstāvība

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļi var tikt pārstāvēti, ja viņi nevar piedalīties sanāksmē. Ja kāds loceklis vēlas, lai viņu šādi pārstāvētu, viņam jāinformē priekšsēdētājs par sava pārstāvja vārdu pirms sanāksmes, kur viņš tiks šādi pārstāvēts.

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļa pārstāvis īsteno visas attiecīgā locekļa tiesības.

4. pants

Delegācijas

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pavadīt amatpersonas.

Pirms katras sanāksmes priekšsēdētāju informē par katras delegācijas plānoto sastāvu.

Eiropas Investīciju bankas pārstāvis piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs kā novērotājs, ja darba kārtībā ir jautājumi, kas attiecas uz banku.

Stabilizācijas un asociācijas padome var uzaicināt personas, kas nav padomes locekļi, piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

5. pants

Sekretariāts

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta ierēdnis un amatpersona no Horvātijas pārstāvniecības Briselē kopīgi veic Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāru pienākumus.

6. pants

Sarakste

Stabilizācijas un asociācijas padomei adresētus sūtījumus sūta Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam uz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta adresi.

Abi sekretāri nodrošina to, ka sūtījumi tiek nogādāti Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un, vajadzības gadījumā, izsūtīti pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem. Pārsūtāmo saraksti nosūta uz Komisijas Ģenerālsekretariātu, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām un Horvātijas pārstāvniecību Briselē.

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētāja paziņojumus abi sekretāri nosūta adresātiem un, vajadzības gadījumā, pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem uz adresēm, kas norādītas šā panta iepriekšējā daļā.

7. pants

Atklātība

Ja vien netiek izlemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes nav atklātas.

8. pants

Sanāksmju darba kārtība

1. Katrai sanāksmei priekšsēdētājs sagatavo darba kārtības projektu. Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri to nosūta 6. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma.

Darba kārtības projektā iekļauj jautājumus, attiecībā uz kuriem priekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu par iekļaušanu attiecīgajā darba kārtībā ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma, tomēr jautājumus iekļauj darba kārtības projektā vienīgi tad, ja apliecinošie dokumenti nosūtīti sekretāriem ne vēlāk kā darba kārtības nosūtīšanas dienā.

Darba kārtību Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem katras sanāksmes sākumā.

Darba kārtībā var iekļaut papildu jautājumus, kas nav iekļauti darba kārtības projektā, ja abas Puses tam piekrīt.

2. Pēc vienošanās ar abām Pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

9. pants

Protokols

Abi sekretāri sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

Protokolā attiecībā uz katru jautājumu darba kārtībā parasti norāda:

—	dokumentus, kas iesniegti Stabilizācijas un asociācijas padomei,

—	paziņojumus, kuru iekļaušanu protokolā prasījis kāds Stabilizācijas un asociācijas padomes loceklis,

—	pieņemtos lēmumus un sniegtos ieteikumus, paziņojumus, par kuriem panākta vienošanās, un pieņemtos secinājumus.

Protokola projektu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei apstiprināšanai. Pēc apstiprināšanas protokolu paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri. Protokolu nodod glabāšanai arhīvos Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas darbojas kā asociācijas dokumentu depozitārs. Visiem 6. pantā minētajiem adresātiem nosūta apliecinātas kopijas.

10. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, Pusēm savstarpēji vienojoties. Ja Puses par to vienojas, tad laikposmā starp sanāksmēm Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru.

2. Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu, kā tie definēti Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 112. pantā, nosaukumā attiecīgi ir vārds “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts.

Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina abi sekretāri.

Lēmumus un ieteikumus izsūta visiem 6. pantā minētajiem adresātiem.

Katra no Pusēm var lemt par Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

11. pants

Valodas

Stabilizācijas un asociācijas padomes oficiālās valodas ir abu Pušu oficiālās valodas.

Ja vien netiek nolemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padome savās apspriedēs pamatojas uz dokumentiem, kas sagatavoti šajās valodās.

12. pants

Izdevumi

Kopiena un Horvātija katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

Izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu sanāksmēs, dokumentu tulkošanu un pavairošanu, sedz Kopiena, izņemot izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu vai dokumentu tulkošanu horvātu valodā vai no tās; šos izdevumus sedz Horvātija.

Pārējos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, sedz tā Puse, kur notiek sanāksmes.

13. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kas palīdz Stabilizācijas un asociācijas padomei tās pienākumu veikšanā. Tajā ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Horvātijas pārstāvji, no otras puses, parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2. Stabilizācijas un asociācijas komiteja sagatavo Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes un apspriedes, vajadzības gadījumā izpilda Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus, kā arī kopumā nodrošina asociācijas partnerattiecību nepārtrauktību un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pareizu darbību. Komiteja izskata visus jautājumus, ko tai iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padome, kā arī visus citus jautājumus, kas ik dienas var rasties, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tā iesniedz priekšlikumus vai lēmumu/ieteikumu projektus pieņemšanai Stabilizācijas un asociācijas padomē.

3. Gadījumos, kad Stabilizācijas un asociācijas nolīgums paredz pienākumu vai iespēju apspriesties, šādu apspriešanos var veikt Stabilizācijas un asociācijas komitejā. Apspriešanos var turpināt Stabilizācijas un asociācijas padomē, ja tam piekrīt abas Puses.

4. Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments ir pievienots šim lēmumam.

Luksemburgā, 2005. gada 26. aprīlī

Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN

PIELIKUMS

Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments

1. pants

Priekšsēdētājs

Stabilizācijas un asociācijas komitejas priekšsēdētājs uz 12 mēnešu termiņu pārmaiņus ir Eiropas Komisijas pārstāvis, kas pārstāv Kopienu un tās dalībvalstis, un Horvātijas valdības pārstāvis. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas 2005. gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, abām Pusēm vienojoties.

Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko abas Puses ir vienojušās.

Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

3. pants

Delegācijas

Pirms katras sanāksmes priekšsēdētāju informē par katras Puses delegācijas plānoto sastāvu.

4. pants

Sekretariāts

Eiropas Komisijas ierēdnis un Horvātijas valdības amatpersona kopīgi veic Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāru pienākumus.

Visus šajā lēmumā paredzētos Stabilizācijas un asociācijas komitejas priekšsēdētāja paziņojumus vai viņam adresētos paziņojumus nosūta Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāriem un Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un sekretāriem.

5. pants

Atklātība

Ja vien netiek izlemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes nav atklātas.

6. pants

Sanāksmju darba kārtība

1. Katrai sanāksmei priekšsēdētājs sagatavo darba kārtības projektu. Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāri to nosūta 4. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma.

Stabilizācijas un asociācijas komiteja var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

Darba kārtību Stabilizācijas un asociācijas komiteja pieņem katras sanāksmes sākumā. Darba kārtībā var iekļaut papildu jautājumus, kas nav iekļauti darba kārtības projektā, ja abas Puses tam piekrīt.

2. Pēc vienošanās ar abām Pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

7. pants

Protokols

Katrai sanāksmei sagatavo protokolu, un tā pamatā ir priekšsēdētāja apkopots pārskats par secinājumiem, ko izdarījusi Stabilizācijas un asociācijas komiteja.

Pēc protokola apstiprināšanas Stabilizācijas un asociācijas komitejā to paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri, un abas Puses to saglabā. Visiem 4. pantā minētajiem adresātiem nosūta protokola kopijas.

8. pants

Lēmumi un ieteikumi

Īpašos gadījumos, kad Stabilizācijas un asociācijas padome saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 114. pantu ir pilnvarojusi Stabilizācijas un asociācijas komiteju pieņemt lēmumus un sniegt ieteikumus, šo dokumentu nosaukumi ir attiecīgi “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm savstarpēji vienojoties.

Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina abi sekretāri; tos izsūta visiem šā pielikuma 4. pantā minētajiem adresātiem.

Katra no pusēm var lemt par Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

9. pants

Izdevumi

Kopiena un Horvātija katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

10. pants

Apakškomitejas un īpašas grupas

Stabilizācijas un asociācijas komiteja var izveidot apakškomitejas vai īpašas grupas darbam Stabilizācijas un asociācijas komitejas pakļautībā; tās atskaitās Stabilizācijas un asociācijas komitejai pēc katras savas sanāksmes. Stabilizācijas un asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu likvidēt kādu no esošajām apakškomitejām vai grupām, pieņemt vai grozīt to statūtus vai izveidot vēl citas apakškomitejas vai grupas, kas palīdzētu veikt tās pienākumus. Šīs apakškomitejas un grupas nav pilnvarotas pieņemt lēmumus.

31.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/31

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 4. maijs),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina pielikumu grozījumus Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumā par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1369)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/405/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 16. marta Lēmumu 98/258/EK par Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu vienošanās noslēgšanu par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (1), un jo īpaši tā 4. panta trešo punktu,

tā kā:

(1)	Kopienas standarta Enterobacteriaceae un kopējā dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanas metode gaļā ir atzīta par līdzvērtīgu ASV Escherichia coli noteikšanas metodei.

(2)	Kopiena un ASV ir veikušas sarunas par papildu pārbaudes pamatnostādņu komplektu, ieskaitot dzīvnieku veselības pētījuma pamatnostādnes. Šo sarunu rezultātā radās minēto pamatnostādņu teksts, par kuru abas puses ir vienojušās.

(3)

Nolīguma Apvienotā pārvaldības komiteja (“Komiteja”) nāca klajā ar ieteikumiem attiecībā uz līdzvērtīguma noteikšanu starp šīm divām noteikšanas metodēm un attiecībā uz papildu pārbaudes pamatnostādņu pieņemšanu. Šo ieteikumu rezultātā ir atbilstīgi grozīt nolīguma V un VI pielikumu un 1. zemsvītras piezīmi.

(4)	Minētie grozījumi ir jāapstiprina Kopienas vārdā.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināti nolīguma V pielikuma 6. punkta, VI pielikuma un 1. zemsvītras piezīmes grozījumi atbilstoši ieteikumiem, uz ko norāda Apvienotā pārvaldības komiteja, kura izveidota saskaņā ar 14. pantu Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumā par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Nolīguma teksts vēstuļu apmaiņas formā, ieskaitot nolīguma V pielikuma 6. punkta, 1. zemsvītras piezīmes un VI pielikuma grozījumus, ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektors ir pilnvarots parakstīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas būtu saistošs Kopienai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājis mēnesis, kopš Amerikas Savienotās Valstis rakstveidā paziņojušas Komisijai, ka ir izpildītas 1. pantā minēto grozījumu apstiprināšanas iekšējās procedūras.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 118, 21.4.1998, 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2003/833/EK (OV L 316, 29.11.2003., 20. lpp.).

NOLĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS FORMĀ

par grozījumiem pielikumos Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumam par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem

Briselē, 2004. gada 7. oktobrī

Kungs,

atsaucoties uz Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, man ir gods ierosināt nolīguma pielikumus grozīt šādi:

kā ieteikusi Apvienotā pārvaldības komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 14. panta 1. punktu, aizstāt nolīguma V pielikuma 6. punkta un 1. zemsvītras piezīmes tekstus ar šīs vēstules A papildinājuma tekstu un aizstāt nolīguma VI pielikuma tekstu ar šīs vēstules B papildinājuma tekstu.

Es būšu pateicīgs, ja apliecināsiet, ka Amerikas Savienotās Valstis piekrīt šādi grozīt nolīguma V pielikuma 6. punktu, 1. zemsvītras piezīmi un VI pielikumu.

Lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

(1)

Eiropas Kopienas vārdā —

Jaana HUSU-KALLIO

Briselē, 2005. gada 6. aprīlī

Kungs,

man ir gods atbildēt uz jūsu 2004. gada 7. oktobra vēstuli attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem A papildinājumā, ar ko aizstājams V pielikuma 6. punkts, 1. zemsvītras piezīme, un B papildinājumā, ar ko aizstājams VI pielikums Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu 1999. gada 20. jūlija nolīgumam par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Saistībā ar to man ir gods apliecināt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir pieņemami ierosinātie grozījumi, ko ieteikusi Apvienotā pārvaldības komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 14. panta 1. punktu; grozījumu kopija pievienota šai vēstulei.

Lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

(2)

Amerikas Savienoto Valstu kompetentās iestādes vārdā —

Norval E. FRANCIS

(1)

Vēstulei pievienots: A papildinājums, ar ko aizstājams nolīguma V pielikuma 6. punkts un 1. zemsvītras piezīme, un B papildinājums, ar ko aizstājams nolīguma VI pielikums.

(2)

Vēstulei pievienots: A papildinājums, ar ko aizstājams nolīguma V pielikuma 6. punkts un 1. zemsvītras piezīme, un B papildinājums, ar ko aizstājams nolīguma VI pielikums.

A PAPILDINĀJUMS

“V PIELIKUMS

—	Izstrādājums

—

Suga

—	Dzīvnieku vai sabiedrības veselība

Izvedumi no Eiropas Kopienas uz Amerikas Savienotajām Valstīm

Izvedumi no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Eiropas Kopienu

Tirdzniecības nosacījumi

Līdzvērtīgums

Īpaši nosacījumi

Rīcība

Tirdzniecības nosacījumi

Līdzvērtīgums

Īpaši nosacījumi

Rīcība

EK standarti

ASV standarti

EK standarti

Svaiga gaļa

Dzīvnieku veselība

—	Atgremotāji

64/432

72/461

72/462

9 CFR 94

Jā 2

Papildus sertificē liellopus no GSE skartajām valstīm

ASV pārskata noteikumus par GSE attiecībā uz reģioniem, kur šī slimība bieži/reti sastopama

9 CFR 53

(eksotiskas slimības uzliesmojuma gadījumā)

72/462

82/426

Jā 2

Trīs mēnešus ilga uzturēšanās

Saimniecības, kurās audzē aitas un kazas, ir brīvas no brucelozes

—	Zirgu dzimta

64/432

72/461

72/462

9 CFR 94

Jā 1

9 CFR 53

72/462

82/426

Jā 2

Trīs mēnešus ilga uzturēšanās

—	Cūku dzimtas dzīvnieki

64/432

72/461

72/462

9 CFR 94

Jā 1

9 CFR 53

72/462

82/426

Jā 2

Trīs mēnešus ilga uzturēšanās

Saimniecības ir brīvas no brucelozes

Sabiedrības veselība

Atgremotāji (8)

Zirgi

Cūkas

Aitas

Kazas

Atgremotāji (8)

Zirgi

Cūkas

Aitas

Kazas

(turp.)

64/433

96/22

96/23

9 CFR

301–381, 416, 417

Jā 3

Uzņēmumu saraksti saskaņā ar 7. zemsvītras piezīmi un attiecīgo 1. zemsvītras piezīmes noteikumu izpilde

Enterobacteriaceae un kopējā dzīvotspējīgu šūnu skaita testēšana veikta atbilstīgi 2001. gada 8. jūnija Lēmumam 2001/471/EK, izņemot to, ka:

—	nejauša paraugu ņemšana ir jāveic visā kaušanas periodā

—	Lēmumā 2001/471/EK minētās četras paraugu savākšanas vietas liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem nevar mainīt pret citām

Līdzvērtīgumu (Jā 2) atzīst pēc tam, kad ASV ir pabeigušas veterināro piegāžu sistēmas pārbaudes.

Šo procesu pabeidz 12 mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

9 CFR

301–381, 416, 417

72/462

93/158

96/22

96/23

Jā 3

Uzņēmumu saraksti saskaņā ar 7. zemsvītras piezīmi un attiecīgo 2., 3., 4. un 5. zemsvītras piezīmes noteikumu izpilde

EK izvērtē ASV atlieku programmu, un ASV iesniedz papildu informāciju, lai noteiktu, vai ir ievērots EK noteiktais aizsardzības līmenis. Šo izvērtējumu pabeidz sešos mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas

EK izvērtē ASV ūdens kvalitātes standartus, lai noteiktu, vai ir ievērots EK noteiktais aizsardzības līmenis. Šo izvērtējumu pabeidz sešos mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas

Pēc attiecīga ASV lūguma iesniegšanas EK izvērtē vajadzību turpināt trihīnu noteikšanu zirga gaļā

Attiecībā uz 5. zemsvītras piezīmes e) punktu pēc cūku siržu iegriešanas veikto pārbaužu rezultātus kopā izvērtē pēc 12 mēnešiem, lai noteiktu, vai 5. zemsvītras piezīmes e) punkta noteikumi ir jāgroza

Līdzvērtīgumu (Jā 2) atzīst pēc tam, kad EK ir pabeigusi īpašo nosacījumu piemērošanas pārbaudi. Šo procesu pabeidz 12 mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas”

1. ZEMSVĪTRAS PIEZĪME

“(1)

Patogēnu koncentrācijas samazināšana: riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) sistēmas; galīgie noteikumi bija publicēti 61. federālajā reģistrā (38806–38989), un ar tiem groza dažādus noteikumus CFR 304., 310., 320., 327., 381., 416. un 417. daļā.

Jāpiemēro standartizētas sanitārijas operatīvās procedūras (SSOPs).

Pirms ieviešanas ASV un EK jau laikus apspriež šo noteikumu piemērošanas posmus, lai noteiktu to, vai jāparedz vēl kādi īpaši nosacījumi.”

B PAPILDINĀJUMS

“VI PIELIKUMS

PĀRBAUDES PAMATNOSTĀDNES

Ja kāda no attiecīgajām starptautiskajām standartizācijas organizācijām pieņem standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus attiecībā uz pārbaužu veikšanu, tad puses pārskata šo pielikumu un veic vajadzīgos labojumus.

Vispārīgi noteikumi

1. Definīcijas

Šajā pielikumā izmantoto terminu definīcijas ir šādas:

1.1.	Pārbaude: veikuma novērtējums.

1.2.	Pārbaudāmais: eksportētāja puse, uz kuras īstenoto izpildes un kontroles programmu attiecas pārbaude.

1.3.	Pārbaudes veicējs: importētāja puse, kas veic pārbaudi.

1.4.	Uzņēmums: dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmums.

1.5.	Objekts: vieta, kurā varētu apstrādāt dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus, bet kas nav ne pārstrādes uzņēmums, ne mazumtirdzniecības telpas.

1.6.	Dzīvnieku veselības pētījums: vietas apmeklējums, kas veikts, lai savāktu vai pārbaudītu informāciju attiecībā uz atsevišķa reģiona statusu vai nosacījumiem saistībā ar vienu vai vairākām III pielikumā minētajām dzīvnieku slimībām.

2. Vispārīgi principi

2.1. Pārbaudes veicējam un pārbaudāmajam, veicot pārbaudes, jāsadarbojas atbilstīgi šā pielikuma noteikumiem. Pārbaudes grupas sastāvā jābūt gan pārbaudes veicēja, gan pārbaudāmā pārstāvjiem, un pārbaudāmajam jānorīko personāls, kas atbild par pārbaudes atvieglošanu. Lai pārbaudītu specializētās sistēmas un programmas, var būt vajadzīgas īpašas profesionālas prasmes.

Informāciju vāc no intervijām, dokumentu un uzskaites datu pārskatiem un vietas apmeklējumiem. Ir ietvertas kontroles pārmaiņas kopš nolīguma pieņemšanas vai kopš iepriekšējās pārbaudes. Informāciju var pārbaudīt no aptaujām un citu avotu pārbaudēm; tie var ietvert fizisku apskati, mērījumus, paraugu ņemšanu un uzskaites datus. Pārbaudes gaitā iegūto informāciju dokumentē.

2.2. Jāpārbauda pārbaudāmā īstenoto izpildes un kontroles programmu efektivitāte, nevis jābrāķē atsevišķi dzīvnieki, pārtikas sūtījumi vai uzņēmumi. Ir atbilstīgi jānovērtē pārbaudāmā nolīgumā ietvertā izpildes un kontroles programma.

2.2.1. Visu veikto pārbaužu novērtējuma pamatu saskaņā ar nolīgumu paredz vai nu eksportētājas puses standarti, vai eksportētājas puses un importētājas puses standartu kombinācija, un jebkādi īpaši nosacījumi, kas ir atbilstīgi tieši šai pārbaudei. Šādi standarti un atbilstīgi īpaši nosacījumi ir aprakstīti V pielikumā un paredzēti 6. pantā.

2.2.2. Ir atzīts, ka pārbaudes uz vietas, lai noteiktu sākotnējo līdzvērtīgumu, parasti veiks, izmantojot tikai eksportētājas valsts standartus, kamēr turpmākās veiktās pārbaudes uz vietas ar mērķi pārbaudīt iepriekš izveidotā līdzvērtīguma nosacījuma nodrošināšanu veiks, izmantojot eksportētājas puses standartus, tādus atbilstošus importētājas puses standartus, kuri nav atzīti par līdzvērtīgiem un kuriem ir nepieciešama atbilstība, un jebkādus V pielikumā minētos īpašos saskaņotos nosacījumus.

2.3. Pārbaudāmajam jāizmanto dokumentēta programma, lai pārbaudes veicējam pierādītu, ka standarti tiek ievēroti vienmēr.

2.4. Pārbaužu biežumam jābūt atkarīgam no eksportētājas puses veikuma, īstenojot attiecīgo izpildes un kontroles programmu. Ja sniegums ir vājš, pārbaudes jāveic biežāk, piemēram, lai nodrošinātu neapmierinošā veikuma uzlabošanu.

2.4.1. Informācijā, kas jāizmanto pārbaužu biežumu izveidē, cita starpā var ietvert:

—	epidemioloģisko analīzi,

—	iepriekšējo pārbaužu rezultātus,

—	veterināro pārbaužu rezultātus uz robežas (ieskaitot rezultātus no importa sūtījumu paraugu savākšanas un analīzes),

—	periodu no iepriekšējās pārbaudes,

—	tirdzniecības apjomu,

—	sabiedrības veselības uzraudzības rezultātus,

—	to dzīvnieku slimību sarakstu, no kurām uzņēmums ir brīvs,

—	un vides un ģeogrāfiskos faktorus.

2.5. Pārbaudes jāveic un ar tām pamatotie lēmumi jāpieņem pārredzami un konsekventi.

Pārbaudes veicējam ir:

2.5.1.

jānodrošina, ka pārbaudes slēdzieni balstās uz objektīvu pierādījumu vai datiem un novērojumiem, ko var pārbaudīt kā precīzus un drošus;

2.5.2.

jābūt brīvam no jebkādas pretrunīgas intereses vai neatbilstīgas ietekmes;

2.5.3.

jānodrošina, ka pārbaudes procedūras veic ar mērķi:

—	pārbaudīt, vai eksportētāja puse nodrošina iepriekš atzītos līdzvērtīguma nosacījumus, un

—	norādīt pārbaudāmajam tās zonas, kur var ieviest uzlabojumus, lai sekmētu pārbaudāmā dokumentētās kontroles programmas veikumu tā, ka tā var nodrošināt sākotnēji vai turpināt nodrošināt nepieciešamo līdzvērtīguma nosacījumu, lai atbilstu importētājas puses atbilstīgajam aizsardzības līmenim;

2.5.4.

jānodrošina, ka visus pārbaudes laikā saņemtos dokumentus un uzskaites datus saglabā un nodrošina pēc abu pušu vienošanās un saskaņā ar katras puses piemērotajiem tiesību aktiem un regulām;

2.5.5.

jānodrošina, ka komercnoslēpumu ievēro saskaņā ar katras puses piemērotajiem tiesību aktiem un regulām.

Pārbaudāmajam ir:

2.5.6.

savlaicīgi jānodrošina informācija pārbaudes jomas ietvaros, ko pieprasa pārbaudes veicējs pārbaudes laikā vai 20 darba dienās pēc tās, lai garantētu pārbaudes mērķu sasniegšanu;

2.5.7.

jāsadarbojas ar un jāpalīdz pārbaudes veicējam viņa/viņas pienākumu veikšanā tā, lai sasniegtu pārbaudes mērķus. Tas ietver:

—	pārbaudē iesaistītā personāla informēšanu par tās mērķiem,

—	piemērota kvalificēta personāla iecelšanu pārbaudes grupas pavadīšanai,

—	nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu pārbaudes grupai, lai garantētu efektīvu un produktīvu pārbaudes procesu,

—	pēc pārbaudes veicēja pieprasījuma piekļūšanas nodrošināšanu nepieciešamajiem objektiem un dokumentiem pārbaudes veikšanai.

2.6. Dzīvnieku veselības pētījums

Dzīvnieku veselības pētījumu veic, lai savāktu atbilstošu epidemioloģisko un citu informāciju par atsevišķa reģiona (vai nu dalībvalsts/valsts, dalībvalsts/valsts daļas vai vairāk nekā vienas dalībvalsts/valsts daļas) slimību statusu. Dzīvnieku veselības pētījumu var veikt viena puse (šeit saukta par “importētāju pusi”), lai atbalstītu sākotnējo otras puses veikto (šeit saukta par “eksportētāju pusi”) reģiona slimības statusa noteikšanu (t. i., pirmreizēja atzīšana, ka tas ir brīvs no norādītās slimības) vai pēc slimības uzliesmojuma.

DARBA PAMATNOSTĀDNES

Sagatavošanās pārbaudēm

3. Iepriekšēja sagatavošanās

3.1. Pārbaudes programmas sagatavošana

Lai garantētu pārbaužu adekvātu sagatavošanu un visefektīvāko veikšanu, pusēm ir:

—

jāizstrādā iepriekšēja pārbaudes programma, ietverot, kur vajadzīgs, divpadsmit mēnešu periodu, pienācīgi ņemot vērā, cita starpā, nolīguma VI pielikuma 2.4. punktā aprakstīto analīzi un nolīguma V pielikumā noteikto rīcību; šī norādošā programma ir jāpārskata katru sesto mēnesi, lai izveidotu tādu pārbaudes programmu, kas turpinās,

—	jāapstiprina pēc iespējas agrāk, labāk 60 dienas iepriekš, nodomu veikt plānotajā programmā paredzētās pārbaudes,

—	jāpaziņo pārbaudāmajam pēc iespējas agrāk par jebkādām sagaidāmajām izmaiņām plānotajā programmā,

—	jāapmainās ar informāciju par paredzamo pārbaužu programmām, ko veiks ārpus nolīguma darbības sfēras, kā var būt nepieciešami un atbilstīgi, lai atvieglotu 6.3. punkta noteikumus.

3.2. Pārbaudes ierosināšana

Tālākminētais parasti veidos pārbaužu ierosināšanas pamatu:

—	pārbaudes noteiktas plānotajā programmā,

—	pārbaudes pēc pārbaudāmā uzaicinājuma,

—	pārbaudes pēc pamatota abu nolīguma pušu lūguma, kā, piemēram, pārbaudes, kas veiktas nopietnu abu pušu bažu gadījumā attiecībā uz tikko identificētiem vai jauniem sabiedrības vai dzīvnieku veselības riskiem.

Visos gadījumos pārbaudes veicējam pārbaudāmajam ir jānodrošina savlaicīga informācija par paredzēto pārbaudi, lai dotu iespēju veikt nepieciešamos pasākumus pārbaudes apmierinošai pabeigšanai. Šā paziņojuma savlaicīgumam ir jāatspoguļo steidzamība saistībā ar sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tā veikumu.

Pārbaudes veicēja paziņojums pārbaudāmajam

3.3. Pirmspārbaudes darbības

3.3.1. Pārbaudes plāna sagatavošana

Apspriežoties ar pārbaudāmo, pārbaudes veicējam jāizstrādā pārbaudes plāns. Pārbaudes plānu pārbaudes veicējs iesniedz pārbaudāmajam savlaicīgi pirms pārbaudes, lai dotu laiku pārbaudāmajam nodrošināt informāciju, vēlams 60 dienas pirms paredzētās pārbaudes sākuma dienas. Pārbaudi plāno tā, lai tā būtu elastīga, pieļaujot pārmaiņas tās programmā, balstoties uz iepriekš vai pārbaudes laikā savākto informāciju.

Plānā ir jāietver:

—	pārbaudes priekšmets, apjoms un joma,

—	pārbaudes mērķi,

—

atbilstīgo V pielikumā minēto standartu identifikācija, saskaņā ar kuriem veiks pārbaudi. Attiecīgi tie ir eksportētājas puses standarti, kad pārbaudi veic kā sākotnējo pārbaudāmā kontroles programmas veikuma izvērtējumu uz vietas kā noteikšanas daļu attiecībā uz to, vai pastāv līdzvērtīguma nosacījums, vai eksportētājas puses standartu un importētājas puses standartu kombinācija, kurus grozīja atbilstīgi īpašie V pielikumā minētie nosacījumi, kad veic turpmāku pārbaudi, lai pārbaudītu iepriekšnoteikto līdzvērtīguma nosacījumu,

—	pārbaudes diena un vieta, kā arī apmeklējamo uzņēmumu vai objektu veidi, lai varētu izraudzīties piemērotākos pārbaudes grupas dalībniekus,

—	darba grafiks līdz nobeiguma ziņojuma iesniegšanai un to ieskaitot,

—	pārbaudes un ziņojuma sagatavošanas valoda vai valodas,

—	pārbaudes grupas personālsastāvs, norādot vadītāju,

—	attiecīgā gadījumā – tikšanās ar amatpersonām un uzņēmumu vai objektu apmeklējumu, tostarp nepieteiktu apmeklējumu grafiki,

—	noteikumi attiecībā uz komercnoslēpuma ievērošanu un interešu konflikta novēršanu.

3.3.2. Nolīgums ar pārbaudāmo par plānu un dienām

Ja pārbaudāmais iebilst pret jebkādiem noteikumiem, kas izklāstīti pārbaudes plānā, par šādiem iebildumiem nekavējoties ir jāpaziņo pārbaudes veicējam, parasti 10 darba dienu laikā pēc pārbaudes plāna saņemšanas. Iebildumus pārbaudes veicējs un pārbaudāmais risina savstarpēji vienojoties. Par pārbaudes plānā ierosināto(-ajiem) grozījumu(-iem), kas rodas pirms pārbaudes vai pārbaudes laikā iegūtās informācijas rezultātā, ierosinātājai pusei pēc iespējas agrāk ir jāpaziņo otrai pusei.

3.3.3. Nepieciešamās informācijas iegūšana no pārbaudāmā

Pirms pārbaudes pārbaudes veicējs drīkst pieprasīt no pārbaudāmā dokumentus, kas ir svarīgi tās sagatavošanā un izpildē. Šādi dokumenti var ietvert, piemēram:

—	tiesību aktus un attiecīgos tehniskos standartus un specifikācijas,

—	pārbaudāmā vadības struktūru,

—	pārbaudāmā reglamentējošās funkcijas un pilnvaras un jebkādu izpildes darbību rezultātus,

—	pārbaudāmā izmantotās apstiprināšanas procedūras,

—	ziņas par kontroles programmām, ieskaitot darba dokumentu, rokasgrāmatu un līdzīgu darbības pamatnostādņu kopijas.

Pārbaudes veicējs drīkst pieprasīt skaidrojumu no pārbaudāmā par jebkādu iesniegto dokumentu.

Pārbaudes veikšana

4. Atklāšanas sēde

Pārbaudāmajam un pārbaudes veicējam ir jāsatiekas atklāšanas sēdē vietā, par kuru abas puses ir vienojušās iepriekš. Ja ir nepieciešams un atbilstīgi noskaidrot jautājumus attiecībā uz pārbaudi, atklāšanas sēde var notikt Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, Eiropas Komisijas grupu veiktajām pārbaudēm, vai Briselē, Beļģijā, vai Greindžā, Īrijā, ASV grupu veiktajām pārbaudēm. Citos gadījumos atklāšanas sēdes var notikt attiecīgās vietās, kā, piemēram, ES dalībvalstu galvaspilsētās vai ASV pilsētās, kā var būt praktiski un ērti atsevišķai pārbaudei. Lai kad arī notiktu atklāšanas sēde, tā ir jāvada atbilstīgam pārbaudāmā kompetentas(-u) iestādes(-žu) pārstāvim. Atklāšanas sēdes mērķis ir:

—	iepazīstināt pārbaudes grupu ar pārbaudāmo,

—	apstiprināt pārbaudes priekšmetu, apjomu, jomu, pārbaudes standartus un mērķus,

—	ieskicēt pārbaudē izmantojamās darba metodes un procedūras,

—	apstiprināt oficiālās sazināšanās saiknes starp pārbaudes grupu un pārbaudāmo pārbaudes gaitā, ieskaitot to oficiālo pakalpojumu pārstāvju nozīmēšanu, kuri pavadīs pārbaudes grupu katra apmeklējuma laikā,

—	apstiprināt apmeklējamos pārvaldāmos un nepārvaldāmos objektus,

—	apstiprināt atbilstīgu pārbaudes grupas dalībnieku skaitu un lomas, kuri piedalīsies vai novēros vietu apmeklējumus ražošanas uzņēmumos vai objektos,

—	apstiprināt noslēguma sanāksmes laiku, dienu un vietu un jebkādas starpsanāksmes ar pārbaudāmo,

—	apstiprināt ceļošanas un apmešanās kārtību,

—	apstiprināt, ka būs pieejami pārbaudes grupai nepieciešamie resursi un objekti,

—	apstiprināt izmantojamās ziņošanas metodes,

—	lūgt jebkādu papilddokumentāciju, kas noteikta pirmspārbaudes posmā kā nepieciešama pārbaudes veikšanai,

—	atbildēt uz jebkādiem pārbaudāmā jautājumiem attiecībā uz pārbaudes procesu.

5. Dokumentu izskatīšana

5.1. Izskatāmie dokumenti var būt, piemēram, šādi:

—	dokumentācija par atbilstības programmām,

—	inspekcijas un iekšējās revīzijas ziņojumi,

—	dokumentācija par uzlabošanas pasākumiem un sankcijām,

—	dokumentācija par veiktajiem atbilstības pasākumiem,

—	paraugu ņemšanas plāni un iegūtie rezultāti,

—	ar verifikāciju saistītā dokumentācija,

—	pārbaudāmā ievērotās reglamentējošās procedūras.

5.2. Ja pārbaude notiek pēc līdzvērtīguma noteikšanas, tad veicamajos dokumentu pārskatos var iekļaut arī to attiecīgo izmaiņu pārskatu, kas kopš līdzvērtīguma noteikšanas vai kopš iepriekšējās pārbaudes izdarītas inspekcijas un sertifikācijas sistēmā.

5.3. Dokumentu izskatīšanas procesā pārbaudāmajam pilnībā jāsadarbojas ar pārbaudes veicēju un jāpalīdz nodrošināt to, lai pārbaudes veicējam būtu pieejami pieprasītie dokumenti un uzskaites dati.

6. Pārbaude uz vietas

6.1. Pārbaudes veicējam lemjot par pārbaudes veikšanas uz vietas veidu un apjomu, jāņem vērā tādi faktori kā attiecīgā zona, atbilstības vēsture eksportētājas valsts vai nozares prasībām, kā noteikts iepriekšējās pārbaudēs un/vai veterinārajās apskatēs uz robežas (ieskaitot paraugu ņemšanas rezultātus un ievešanas sūtījumu analīzi), saražoto un ievesto vai izvesto produktu daudzums, izmaiņas infrastruktūrā un valstu inspekcijas un sertifikācijas sistēmu veids un darbība.

6.2. Pārbaude uz vietas var ietvert apmeklējumus ražošanas uzņēmumos un objektos, pārtikas apstrādes vai uzglabāšanas zonās un kontroles laboratorijās, lai pārbaudītu 5.1. punktā minētajos dokumentos ietvertās informācijas precizitāti.

6.3. Pārbaudes uzņēmumos vai objektos norisinās tā, ka pārbaudāmais pats pārbauda konkrēto uzņēmumu vai objektu, ievērojot parasto kārtību, bet pārbaudes veicējs visbiežāk piedalās kā novērotājs, kaut arī viņš vajadzības gadījumā drīkst bez ierobežojumiem pārbaudīt citus darbības aspektus. Laika limita dēļ pārbaudes veicējs drīkst izlemt neveikt pilnu, visaptverošu pārbaudāmā apskati, bet drīkst tā vietā pārbaudīt atsevišķas inspekcijas prakses ar interviju palīdzību ārpus objekta ar pārbaudāmā personāla palīdzību.

6.4. Veicot pārbaudes uz vietas, pārbaudāmais pilnībā sadarbojas ar pārbaudes veicēju un atvieglina viņam iekļūšanu uzņēmumos un objektos, kuros jāveic attiecīgā pārbaude uz vietas.

6.5. Ja apskatē uz vietas atklāj nopietnu potenciālu vai faktisku risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, pārbaudes veicējam ir nekavējoties jāinformē pārbaudāmais par šādu novērtējumu, kuram ir jāveic atbilstīga darbība, lai novērstu atklāto un apstiprināto risku.

7. Izpildes pārbaude

Lai pārliecinātos par sākotnējā pārbaudē atklāto trūkumu labošanu, var veikt izpildes pārbaudi.

8. Darba dokumenti

Darba dokumenti var ietvert sarakstus ar izvērtējamiem elementiem, kas var būt, piemēram:

—	tiesību akti,

—	inspekcijas un sertifikācijas dienestu struktūra un darbība,

—	uzņēmumu un objektu struktūra, iekārtojums, darbība un darba procedūras,

—	veselības statistika, paraugu ņemšanas plāni un rezultāti,

—	rīcība un procedūras atbilstības nodrošināšanai,

—	ziņošanas un sūdzību iesniegšanas procedūras,

—	mācību programmas.

8.1. Apliecinoši dokumenti

Cik vien iespējams, dokumenti, kas apliecina pārbaudes atklājumus, secinājumus un ieteikumus, ir standartizēti, lai pārbaudes veikums un iepazīstināšana ar tās atklājumiem ir vienveidīga, pārredzama un droša. Apliecinošie dokumenti var ietvert jebkādas atgādnes vai dokumentus vai citus izvērtējamus informācijas elementus.

9. Noslēguma sanāksme

Tāpat kā atklāšanas sēde, noslēguma sanāksme var notikt vietā, kas ir abpusēji ērta gan pārbaudāmajam, gan pārbaudes veicējam. Noslēguma sanāksmi arī vada atbilstīgs pārbaudāmā kompetentas(-u) iestādes(-žu) pārstāvis.

Noslēguma sanāksmes mērķis ir:

—	vēlreiz apstiprināt pārbaudes priekšmetu, apjomu, jomu, pārbaudes standartus un mērķus,

—	atgādināt pārbaudāmajam, ka pārbaude balstās uz sistēmas kontroles paraugu ņemšanu un nenozīmē visu sistēmas trūkumu atspoguļošanu,

—	nodrošināt pārbaudāmo ar pārbaudes veicēja iepriekšējiem atklājumiem un/vai vispārīgu pārbaudes veicēja atklājumu pārskatu,

—	parādīt būtiskus trūkumus, kas atklāti līdz ar šādu trūkumu objektīviem pierādījumiem,

—	piedāvāt jebkādus nepieciešamos papildu skaidrojumus, lai pārbaudāmais saprot būtisko trūkumu raksturu,

—	apstiprināt, ka pilnu pārbaudes pārskatu sniegs pārbaudes ziņojuma formā un ka pārbaudāmajam būs iespēja komentēt ziņojumu,

—	ļaut pārbaudāmajam komentēt pārbaudes atklājumus vai pieprasīt jebkādu punktu skaidrojumu.

Darbības pēc pārbaudes

10. Pārbaudes ziņojums

Pārbaudes ziņojumam ir jāsniedz līdzsvarots pārbaudes atklājumu apraksts un jāietver secinājumi un ieteikumi, kas precīzi atspoguļo šos atklājumus. Tajā parasti ir jāietver tālākminētais:

—	pārbaudes priekšmets, apjoms, joma, pārbaudes standarti un mērķi,

—	detalizēts pārbaudes plāns,

—	norāde par atsauces dokumentiem, saskaņā ar kuriem veica pārbaudi,

—	pārbaudes veicēja atklājumu izvērtējums attiecībā uz pārbaudes priekšmeta standartiem,

—	joma(-as), kurās ir domstarpības starp pārbaudes veicēju un pārbaudāmo,

—	pārbaudes veicēja ieteikumi, kā uzlabot būtiskos trūkumus,

—	reakcija uz iepazīstināšanu ar atklājumiem, ieskaitot jebkādus ieteiktos pasākumus, lai novērstu atklātos trūkumus.

10.1. Ir jāievēro komercnoslēpums, sagatavojot un tālāk izdalot pārbaudes ziņojumu. Pirms pārbaudes katra puse informēs otru par tās tiesību aktiem un procedūrām, lai aizsargātu slepenu komercinformāciju un citu informāciju, ko viena vai abas puses var uzskatīt par slepenu. Katra puse pilnīgi ievēros pati savas slepenas informācijas aizsardzības prasības. Ja pastāv būtiskas atšķirības starp pusēm par aizsargājamās informācijas raksturu, puses atklās savas atšķirības pirms pārbaudes un vienosies par atbilstīgajām procedūrām, kas jāievēro.

10.2. Ziņojuma projekti ir jāsūta pārbaudāmajam nolīgumā minētajā laika posmā. Pārbaudāmais drīkst iesniegt komentārus 60 dienu laikā, un viņam ir jāapraksta jebkādi uzlabošanas pasākumi, kas būs vai ir veikti, lai sākotnēji nodrošinātu līdzvērtīgumu vai turpinātu nodrošināt līdzvērtīgumu, ieskaitot pabeigšanas gala termiņu.

10.3. Nobeiguma ziņojuma teksta grozījumi, atbildot uz kompetentas iestādes komentāriem, ir ierobežoti līdz faktisko trūkumu novēršanai. Tomēr citus pārbaudāmā komentārus var atsevišķi norādīt ziņojumā, ja tie kalpo ziņojuma satura skaidrošanai. Jebkādā gadījumā pārbaudāmā komentāri ir pievienojami nobeiguma ziņojumam.

11. Uzlabošanas pasākumu izpilde

Nepieciešamā uzlabošanas pasākumu pārbaude līdzvērtīguma nodrošināšanā atšķirsies saskaņā ar sākotnējo trūkumu raksturu. Pārbaudāmā izlabošanas pasākumu pārbaude var ietvert tālākminēto:

—	pārbaudāmā sniegto garantiju pārskatu,

—	pārbaudāmā iesniegtās dokumentācijas pārskatu,

—	izpildes pārbaudes,

—	noteikto uzlabošanas pasākumu pārskatu turpmākajā pārbaudē.

Izpildes pārbaudes process ir līdzīgs parastajai pārbaudei, tomēr lielāku uzmanību veltot tam, vai pārbaudāmais veltījis pietiekamas pūles atklāto trūkumu novēršanai. Izpildes ziņojumu par uzlabošanas pasākumiem sagatavo un izdala līdzīgi kā sākotnējo pārbaudes ziņojumu.

Dzīvnieku veselības pētījums

12. Dzīvnieku veselības pētījums

12.1. Vispārīgie principi

Visām dzīvnieku veselības pētījumā iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas, veicot pētījumu atvērtā un pārskatāmā veidā, lai visas nepieciešamās procedūras pabeigtu pēc iespējas ātrāk.

12.2. Procedūras

12.2.1. Dzīvnieku veselības pētījuma programmas izveide un dzīvnieku veselības pētījuma ierosināšana

Vairumā gadījumos šo pētījumu veiks pēc eksportētājas puses lūguma. Dzīvnieku veselības pētījumam ir jānodrošina būtiska informācija par slimību risku saistībā ar norādīto izstrādājumu eksportu no minētā reģiona. Importētāja puse savlaicīgi atzīst šādu lūgumu un nozīmē kontaktpersonu ciešam darbam ar eksportētājas puses pārstāvjiem. Nepieciešamos vietu apmeklējumus būs ātri jāplāno ar visu pušu iesaistīšanos.

Vienas no III pielikumā minēto slimību uzliesmojuma gadījumā un ja ir pieņemti drošības vai reģionalizācijas pasākumi, importētāja puse drīkst pieprasīt, lai dzīvnieku veselības pētījums notiek, pirms var atjaunot tirdzniecību ar skartajiem produktiem. Lai samazinātu tirdzniecības pārtraukumu un atvieglotu atzīšanu par slimības neesamību vai identifikāciju, vai atbilstīga riska novēršanas pasākumiem, atbilstīgi abu importētājas un eksportētājas puses pārstāvji strādās, lai pētījumu izplānotu pēc iespējas ātrāk. Ja apmeklējuma laika noteikšana būs atkarīga no tā, kā attīstīsies uzliesmojuma pakļaušana kontrolei, abām pusēm ir jāiesaistās diskusijās pēc iespējas agrāk.

12.2.2. Darbības pirms apmeklējuma

Importētāja puse noteiks apmeklējamos reģionus kā daļu no vietas apmeklējuma, kā arī ietverto objektu veidus, tieši sazinoties ar eksportētāju pusi. Abām pusēm ir savstarpēji jākonsultējas, lai kopīgi sagatavotu pētījuma plānu, kurā ietilpst šādi punkti:

—	ierosinātās vietas apmeklējuma dienas,

—	apmeklējamais(-ie) rajons(-i) un iegūstamie informācijas veidi,

—	pētījuma grupas dalībnieku vārdi, ieskaitot pētījuma grupas vadītāju,

—	sanāksmju ar amatpersonām un saimniecību vai citu vietu apmeklējumu grafiks,

—

īpaši dokumenti, ko pieprasīs kā pētījuma daļu, piemēram, piemērojamie slimību apkarošanas un kontroles tiesību akti, uzraudzības un kontroles dati, ziņojumi par izcelsmi un izsekojamību, vakcinācijas uzskaites dati, ja tā ir veikta, epidemioloģiskie dati attiecībā uz minēto uzliesmojumu vai pēdējiem uzliesmojumiem, laboratorijas ziņojumi utt.,

—	eksportētājas puses attiecīgo kontaktpersonu vārdi (tie ietver pārstāvjus no visu iesaistīto dalībvalstu/valstu attiecīgajiem dienestiem), kā arī atbildīgās abu pušu reglamentējošās iestādes.

Pētījuma plānu pabeidz pirms pētījuma grupas aizbraukšanas un nosūta visām dzīvnieku veselības pētījumā iesaistītajām pusēm.

12.2.3. Pētījuma veikšana

12.2.3.1. Atklāšanas sēde

Visu pušu pārstāvjiem klātesot, notiek atklāšanas sēde. Šajā sēdē puse, kas veic pētījumu, pārskatīs pētījuma plānu un apstiprinās, ka ir veikti nepieciešamie pasākumi pētījuma veikšanai.

Atklāšanas sēdes vietu noteiks kā pētījuma plāna daļu, un tā drīkst attiecīgā gadījumā būt attiecīgo reglamentējošo iestāžu pārstāvju telpās.

Šīs atklāšanas sēdes mērķis ir:

—	iepazīstināt pētījuma grupu ar eksportētājas puses pārstāvjiem,

—	ieskicēt pētījuma pamata zonas un procedūras, kuras ir jāievēro,

—	apstiprināt oficiālās sazināšanās saiknes starp pētījuma grupu un eksportētājas puses pārstāvjiem,

—	apstiprināt grafiku un apmeklējamās vietas,

—	apstiprināt noslēguma sanāksmes dienu, laiku un vietu,

—	apstiprināt ceļošanas un uzturēšanās kārtību,

—	apstiprināt, kādā veidā pētījuma grupai tiks nodrošināta piekļūšana nepieciešamajiem resursiem un dokumentiem,

—	atbildēt uz jebkādiem eksportētājas puses pārstāvju jautājumiem attiecībā uz pētījumu.

12.2.3.2. Pētījuma protokolēšana

Amatpersonas, kas veic pētījumu, glabās rakstiskus pierakstus par saviem atklājumiem kopā ar uzņemšanas puses pārstāvju piegādātajiem dokumentiem. Ziņojums ietvers apmeklētās vietas, ieskaitot saimniecības un intervēto amatpersonu vārdus un amatus kā pētījuma daļu.

12.2.3.3. Noslēguma sanāksme

Noslēguma sanāksme notiek, piedaloties abu pušu pārstāvjiem. Sanāksmes vietu noteiks kā pētījuma plāna daļu, un tā drīkst attiecīgā gadījumā atrasties attiecīgo reglamentējošo iestāžu amatpersonu telpās.

Sanāksmes mērķis ir:

—	izskatīt pētījuma galvenos punktus un procedūras, kas jāievēro,

—	nodrošināt iespēju eksportētājas puses pārstāvjiem noskaidrot jebkādus jautājumus par izpēti vai sagādātajiem dokumentiem,

—	norādīt jebkādu izvērtējuma pabeigšanai nepieciešamo papildinformāciju,

—	atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par izvērtējumu un turpmākajām darbībām,

—	sastādīt norādošu sarakstu dzīvnieku veselības pētījuma izvērtējuma un/vai ziņojuma nodrošināšanai eksportētājai pusei.

12.2.4. Izvērtējums

Izvērtējumam ir jābūt zinātniski pamatotam, pārredzamam un saskaņā ar svarīgiem starptautiskiem standartiem un līdzīgiem izvērtējumiem, ko sniegusi importētāja puse.

Atkarībā no importētājas puses procedūrām vērtējumu un/vai ziņojumu var nodot atklātībā. Eksportētājas valsts vērtējuma un ziņojuma komentārus pārvaldīs saskaņā ar spēkā esošām importētājas puses reglamentējošām prasībām.”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 137

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 31. maijs

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 819/2005 (2005. gada 30. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 820/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 821/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 822/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 823/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos	9
		Komisijas Regula (EK) Nr. 824/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko attiecībā uz 2005. gada trešo ceturksni nosaka dažus orientējošus daudzumus un individuālus maksimālos daudzumus atļauju izdošanai par papildu daudzumu attiecībā uz banānu importu jaunajās dalībvalstīs	11
		Komisijas Regula (EK) Nr. 825/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka dažus paredzamos daudzumus un individuālās maksimālās robežas atļauju izsniegšanai banānu ievešanai Kopienā saskaņā ar 2005. gada trešā ceturkšņa tarifu kvotām A/B un C	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 826/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2659/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem atbalsta piešķiršanai par Grana Padano, Parmigiano Reggiano un Provolone siera privātu uzglabāšanu	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 827/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz Kopienas atbalsta piešķiršanu dažu sieru privātai uzglabāšanai 2005./2006. uzglabāšanas gada laikā	16
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 828/2005 (2005. gada 30. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1555/96 attiecībā uz kontrollīmeni papildnodokļa uzlikšanai par tomātiem, aprikozēm, citroniem, plūmēm, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, bumbieriem un galda vīnogām	21
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 829/2005 (2005. gada 30. maijs), ar kuru 2005./2006. saimnieciskajam gadam nosaka atbalstu par pārstrādājamiem persikiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96	23
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 830/2005 (2005. gada 30. maijs), ar kuru piekto reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1763/2004, ar ko nosaka dažus ierobežojošus pasākumus, atbalstot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu	24

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	ES un Horvātijas Stabilizācijas un asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko pieņem tās reglamentu, tostarp Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglamentu	26
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 4. maijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina pielikumu grozījumus Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumā par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1369) ( 1 )	31
	Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā par grozījumiem pielikumos Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumam par sanitārajiem pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem	33


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ