26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/1

(1)

Pēc termiņa beigu pārskata Padome 2004. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 389/2004 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes silīcija metāla (“silīcijs”) importu. Galīgā maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai, pirms maksājuma nomaksas, bija 49 %.

(2)

Publicējot paziņojumu (3) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija 2004. gada 20. martā paziņoja par daļēja starpposma pārskata uzsākšanu attiecība uz pasākumiem, kurus piemēro, cita starpā, ĶTR izcelsmes silīcija importam, atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam un 22. panta c) punktam.

(3)

Pārskatu sāka pēc Komisijas ierosmes, lai pārbaudītu, vai, ņemot vērā Kopienas intereses, Eiropas Savienības paplašināšana 2004. gada 1. maijā (“paplašināšana”) radīja nepieciešamību pielāgot pasākumus, lai izvairītos no pēkšņas un pārmērīgi negatīvas ietekmes uz ieinteresētajām personām, tostarp lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem.

(4)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas bija izmeklēšanā, kuras rezultātā tika piemēroti spēkā esošie pasākumi, t. i., ĶTR izcelsmes silīcija metāls, ko klasificē ar KN kodu 2804 69 00 (silīcija saturs ir mazāks nekā 99,99 % pēc svara). Tikai muitas nomenklatūras noteiktās pašreizējās klasifikācijas dēļ to vajadzētu saukt par “silīciju”. Silīciju ar augstāku tīrības pakāpi, kas satur ne mazāk kā 99,99 % silīcija pēc svara un ko galvenokārt izmanto elektronisko pusvadītāju ražošanā, klasificē ar atšķirīgu KN kodu, un uz to neattiecas šī procedūra.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja attiecīgajiem zināmajiem importētājiem, lietotājiem un eksportētājiem un to apvienībām, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus to viedokļus un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(6)

Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (CCCMC), Kopienas ražotāju apvienība (Euroalliages), importētāji/tirgotāji, dažu to jauno dalībvalstu iestādes, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā (“ES 10 valstis”), un silīcija lietotāji ES 10 valstīs rakstiski darīja zināmus savus viedokļus. Visām personām, kas noteiktajā termiņā pieprasīja uzklausīšanu un parādīja, ka ir īpaši iemesli, lai tās tiktu uzklausītas, tika piešķirta uzklausīšanas iespēja.

(7)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu spēkā esošo pasākumu piemērotību.

(8)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka saskaņā ar Eurostat datiem silīcija, kas no ĶTR tika ievests ES 10 valstīs, importa apjomu vidējais pieaugums 2001. un 2002. gadā bija aptuveni 13 %. Importa apjomi 2003. gadā pieauga par aptuveni 54 %, pateicoties ievērojamam kāpumam laikposmā no oktobra līdz decembrim.

(9)

Turklāt pārmērīgs importa apjomu pieaugums aptuveni 120 % apmērā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tika konstatēts pirms pašas paplašināšanas, t. i., laikposmā no 2004. gada janvāra līdz aprīlim.

(10)

Izmeklēšanā arī noskaidroja, ka silīcija imports no ĶTR uz ES 10 valstīm samazinājās pēc paplašināšanas. Kritumu varētu izskaidrot ar importa apjomu pārmērīgu pieaugumu pirms paplašināšanas.

(11)

Turklāt statistika par importu uz ES 10 valstīm pēcpaplašināšanas periodā liecina, ka importa no ĶTR apjomu kritums sakrīt ar Norvēģijas un Brazīlijas izcelsmes importa pakāpenisku kāpumu, kā arī ar pārdošanas pieaugumu no piecpadsmit dalībvalstīm, kas veidoja Eiropas Savienību pirms paplašināšanas (ES 15 valstis).

(12)

Silīcija pieprasījums ES 10 valstīs tika noskaidrots, no kopējā importa apjoma atņemot kopējo eksporta apjomu. Jāpiezīmē, ka ES 10 valstīs nav deklarētas silīcija ražošanas.

(13)

Ņemot vērā importa apjomu no ĶTR pārmērīgu pieaugumu pirms paplašināšanas, uzskatīja par nepieciešamu veikt dažas importa apjomu korekcijas 2003. un 2004. gadā, lai noteiktu, kādi būtu normālie importa līmeņi minētajos periodos, ja nebūtu paplašināšanas.

(14)

Šajā ziņā tika konstatēts, ka importa apjomu no ĶTR vidējais pieaugums 2001. un 2002. gadā bija 13 %. Uz šā pamata importa no ĶTR normālais līmenis 2003. un 2004. gadā tika noteikts, pieskaitot 13 % gada pieaugumu iepriekšējo gadu importa apjomiem, kuri, kā varētu gaidīt, būtu normālie importa līmeņi minētajos periodos, ja nebūtu paplašināšanas.

(15)

Izmantojot to pašu metodoloģiju, eksporta no ES 10 valstīm 2004. gada provizoriskais aprēķins tika veikts, pieskaitot 2003. gada kopējam eksporta apjomam normālu kāpumu 80 %, ko atzina par vidējo eksporta apjomu kāpumu 2002. un 2003. gadā.

1. tabula

Silīcija pieprasījums ES 10 valstīs

(16)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka pieprasījums ES 10 valstīs ir aptuveni 6 % no ES 15 valstu pieprasījuma līmeņa, kā tas tika provizoriski aprēķināts ĶTR izcelsmes silīcija importam noteikto antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskata pēdējā izmeklēšanā, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 398/2004.

(17)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka ir pietiekami daudz ĶTR piegādēm alternatīvu potenciālu piegādes avotu, lai apmierinātu pieprasījumu ES 10 valstīs, pat ja ES 15 valstīs piemērojama antidempinga maksājuma attiecināšana arī uz 10 jaunajām dalībvalstīm pilnībā izbeigtu ĶTR importu vai izraisītu ĶTR importa kritumu.

(18)

Potenciāls silīcija piedāvājums aptuveni 18 000 tonnu apjomā ir pieejams no ES 15 valstīm. Šo aprēķinu veica, pamatojoties uz termiņa beigu pārskata pēdējo izmeklēšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro ĶTR izcelsmes silīcija importam. Tika konstatēts, ka 2001. gadā ES 15 valstīs ražotā silīcija apjoms sasniedza 148 000 tonnu. Tajā pašā termiņa beigu pārskata izmeklēšanā tika konstatēts, ka ES 15 valstīs ražošanas jauda bija aptuveni 166 000 tonnu, kas liecina, ka neizmantotā jauda bija aptuveni 18 000 tonnu.

(19)

Turklāt citi potenciāli silīcija piegādes avoti (uz kuriem neattiecas antidempinga maksājumi) ir, cita starpā, Norvēģijā (ar neizmantotu jaudu 18 000 tonnu), Brazīlijā, Kanādā un ASV.

(20)

Kā izklāstīts 11. apsvērumā, tika konstatēts arī, ka pēcpaplašināšanas periodā, t. i., laikposmā no 2004. gada maija līdz novembrim, par kuru Eurostat jau sniedzis ticamus datus, pakāpeniski palielinājās imports no citiem avotiem, īpaši no Norvēģijas un Brazīlijas, kā arī pakāpeniski palielinājās pārdošana no ES 15 valstīm. Pārdošana no ES 15 valstīm pieauga četrkārt, importa apjomi no Norvēģijas – pieckārt un no Brazīlijas – seškārt, salīdzinot ar 2003. gada attiecīgo periodu.

2. tabula

Importa apjomi uz ES 10 valstīm no Norvēģijas, Brazīlijas un pārdošana no ES 15 valstīm

(21)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav nopietna pamata uzskatam, ka būs silīcija deficīts ES 10 valstu tirgū.

(22)

Kā atzinušas dažādas ieinteresētās personas, silīcijs ir starpprodukts, kuru izmanto tikai neliels skaits pārstrādes ražotņu jaunajās dalībvalstīs, jo īpaši sekundāru alumīnija sakausējumu ražošanai.

(23)

Alumīnija ražotāji ES 10 valstīs apliecina, ka sekundāru alumīnija sakausējumu ražošanas procesā patērētā silīcija vidējais īpatsvars svārstās starp 3 % un 13,5 %.

(24)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka silīcija cenas palielināšanai ES 10 valstīs vai cita alternatīva piegādes avota izvēlei, visticamāk, būs maza ietekme uz ES 10 valstu lietotāju ražošanas izmaksām.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minēto silīcija procentuālo patēriņu sekundāru alumīnija sakausējumu ražošanā un to, ka antidempinga maksājums par silīcija importu no ĶTR ir 49 %, ietekme uz sekundāru alumīnija sakausējumu ražotāju izmaksām būtu tikai 1,47 % līdz 6,6 % robežās no sekundāru alumīnija sakausējumu ražošanas kopējām izmaksām.

(26)

Dažas ieinteresētās puses norādīja, ka, attiecinot antidempinga pasākumus uz importu uz ES 10 valstīm, tika meklēti alternatīvi silīcija piegādes avoti, bet šādi alternatīvi avoti nozīmēja silīcija cenu kāpumu par aptuveni 34 %. Šajā sakarā tika konstatēts, ka ietekme uz sekundāru alumīnija sakausējumu ražotāju izmaksām būtu pat mazāka un iekļautos 1 % līdz 4,6 % robežās no sekundāru alumīnija sakausējumu ražošanas kopējām izmaksām.

(27)

Daži importētāji un lietotāji apgalvoja, ka ES 10 valstu tirgū būs silīcija piedāvājuma trūkums. Tomēr, kā izklāstīts 11., 19. un 20. apsvērumā, pēc paplašināšanas importa apjomi no ĶTR uz ES 10 valstīm pakāpeniski tika aizstāti ar ES 15 valstu, Norvēģijas un Brazīlijas izcelsmes silīciju. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka ES 10 valstu tirgū būs silīcija deficīts.

(28)

Viens no lietotājiem ES 10 valstīs, kā arī Slovākijas un Slovēnijas iestādes apgalvoja, ka citas izcelsmes silīcijs pēc kvalitātes atšķiras no ĶTR izcelsmes silīcija. Šajā ziņā tiek atzīmēts, ka Regulā (EK) Nr. 389/2004, noslēdzot antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatu attiecībā uz ĶTR izcelsmes silīcija importu, norādīts, ka ĶTR ražotajam un uz Kopienu eksportētajam silīcijam, kā arī Norvēģijā ražotajam un Kopienas ražotāju Kopienā ražotajam silīcijam ir vienas un tas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatpielietojums. Tādēļ tie pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem. Tika norādīts, ka nav jāveic nekāda pielāgošana attiecībā uz ražojuma kvalitāti. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka ar iepriekš nosaukto valstu importu aizstātais Ķīnas imports uz ES 10 valstīm atšķirtos pēc kvalitātes. Bez tam importa no citām valstīm kāpums, kā izklāstīts šīs regulas 11., 19 un 20. apsvērumā, liecina, ka ražojumi ir savstarpēji aizstājami.

(29)

Tas pats lietotājs arī apgalvoja, ka ietekme uz sekundāru alumīnija sakausējumu ražotāju izmaksām nav nenozīmīga, ņemot vērā zemās peļņas normas šajā nozarē. Šajā sakarā tiek atgādināts 25. un 26. apsvērumā izteiktais secinājums, ka antidempinga pasākumu attiecināšanai būs ierobežota ietekme uz silīcija metāla lietotājiem ES 10 valstīs ar sekundāru alumīnija sakausējumu ražošanas kopējo izmaksu maksimālo kāpumu 6,6 %. Tomēr tas nebija pārliecinošs iemesls, lai grozītu spēkā esošos pasākumus, ieviešot pārejas režīmu. Patiešām šī ietekme nebija būtiski atšķirīga no tās ietekmes ES 15 valstīs, kas tika lēsta izmeklēšanā, uz kuras pamata noteica galīgos pasākumus 2004. gadā un konstatēja, ka spēkā esošajiem pasākumiem nebūs būtiskas ietekmes uz lietotājiem.

(30)

Ņemot vērā maksājuma ierobežoto ietekmi uz alumīnija sakausējumu ražošanas izmaksām ES 10 valstīs un alternatīvu piegādes avotu uz ES 10 valstīm esību, tiek secināts, ka ES 15 valstīs spēkā esošo pasākumu attiecināšana arī uz 10 ES valstīm, visticamāk, neizraisīs pēkšņu un pārmērīgi negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām, tostarp lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem. Tāpēc nav pamata ieviest pārejas režīmu,

26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/6

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/8

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10, ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešajām valstīm.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu no 2005. gada 16. līdz 20. maijam kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par apjomu, kas kopā pārsniedz piegādes saistību apjomu attiecīgajai valstij, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantu ĀKK un Indijas preferences cukuram.

(5)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/11

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 291/2005 (3) noteikti orientējošie daudzumi, attiecībā uz ko var piešķirt B sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

B sistēmas atļaujām, kas laikā no 2005. gada 16. marta līdz 13. maijam pieprasītas attiecībā uz tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem, galīgā kompensācijas likme jānosaka orientējošās likmes līmenī un jānosaka piešķīruma procentuālās daļas pieprasītajiem daudzumiem,

26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/13

(1)

Ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1858/93 (2) 7. pantu ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EEK) Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz avansa pieprasījumu iesniegšanu, kā arī attiecībā uz tās kompensācijas atlikuma izmaksas pieprasījumu, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pantā un ar ko kompensē realizācijas ienākumu zudumus banānu nozarē. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un gada beigās laikus saņemtu visus datus un informāciju, jo īpaši to, kas vajadzīga atbalsta noteikšanai, ir jāparedz sankcijas par termiņa kavējumiem attiecībā uz atbalsta atlikuma izmaksas pieprasījuma iesniegšanu.

(2)

Turklāt jāprecizē tas, kādi apliecinoši dokumenti jāpievieno izmaksas pieprasījumam, un jānorāda, ka dokumentos jābūt pierādījumam par to, ka preces ir pārdotas, un jo īpaši par to, ka pircējs tās ir pieņēmis.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 1858/93.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Banānu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Minētā panta 2. punkta b) apakšpunkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja atbalsta atlikuma izmaksas pieprasījumu iesniedz vēlāk par b) apakšpunkta pirmajā daļā minēto datumu, atlikuma summu, kuru ražotājs būtu tiesīgs saņemt, ja laicīgi iesniegtu pieprasījumu, katru darbdienu samazina par 1 %. Pieprasījumu nepieņem, ja kavējums pārsniedz piecpadsmit dienas.

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var pieņemt atlikuma izmaksas pieprasījumu, kas iesniegts pēc b) apakšpunkta pirmajā daļā minētā datuma, ja vien termiņa kavējums netraucē veikt 10. panta 1. punktā paredzētās pārbaudes. Šādos gadījumos nepiemēro iepriekšējās daļas noteikumus.”

2)

Minētā panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Pieprasījumam jāpievieno šādi dokumenti:

Iesniegtajos dokumentos jābūt pierādījumam par to, ka pircējs ir pieņēmis preci.

3)

Pievieno šādu 4.a punktu:

“4.a   Nepieņem pieprasījumus, kuros nav iekļauti 3. punktā minētie dati un kuriem nav pievienoti 4. punktā minētie apliecinošie dokumenti un pierādījumi.”

26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/15

(1)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 2. panta 1. punkts paredz, ka minētās regulas 1. pantā uzskaitītajiem produktiem vai šo produktu grupām var noteikt kopējus tirdzniecības standartus.

(2)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 IV pielikumā norādītas konkrētas sugas, uz kurām attiecas intervences mehānismi. 2003. gada Pievienošanās akts paredzēja brētliņas iekļaut šajā pielikumā.

(3)

Kopēju tirdzniecības standartu noteikšana, kas saskaņoti visā Kopienā, ir sevišķi nozīmīga to intervences mehānismu pienācīgai darbībai, kuri izklāstīti Regulā (EK) Nr. 104/2000.

(4)

Padomes 1996. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 2406/96, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem (2), nenosaka standartus attiecībā uz brētliņām. Minētā regula jāgroza, lai attiecinātu to uz brētliņām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. panta 1. punktu papildina ar šādu ievilkumu:

2)

Regulas I un II pielikumu groza šādi;

26.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/17

(1)

Pašreizējā Eiropas Savienības Militārā štāba (EUMS) organizācija un struktūra neatbilst vairākiem jauniem tā uzdevumiem.

(2)

Turklāt attiecībā uz autonomu militāru operāciju veikšanu Padome noteiktos apstākļos pēc ES Militārās komitejas ieteikuma var nolemt izmantot EUMS kolektīvās spējas, jo īpaši gadījumos, kad nepieciešama civili militāra reakcija un kad nav noteikts nacionālais štābs.

(3)

Tādēļ ir nepieciešams mainīt EUMS kompetenci un struktūru.

(4)

2005. gada 12. aprīlī Politikas un drošības komiteja ieteica mainīt EUMS kompetenci un struktūru.

(5)

Tādēļ būtu jāgroza Lēmums 2001/80/KĀDP (1),

1)

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Eiropas Savienības Militārā štāba kompetence un struktūra ir noteikta šā lēmuma pielikumā.”.

2)

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Uz Eiropas Savienības Militārā štāba locekļiem attiecas noteikumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2003/479/EK (2003. gada 16. jūnijs) par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Padomes Ģenerālsekretariātu (2).

3)

Lēmuma 2001/80/KĀDP pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.