ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 125

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 18. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 745/2005 (2005. gada 17. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 746/2005 (2005. gada 17. maijs) par A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšanu augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem)

3

 

*

Komisijas Direktīva 2005/34/EK (2005. gada 17. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, iekļaujot kā aktīvās vielas etoksazolu un tepraloksidīmu ( 1 )

5

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 10. maijs), ar ko Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem groza attiecībā uz Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique un Bank of Greece ārējiem revidentiem

8

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2004. gada 8. septembris) par atbalsta shēmu, kuru Beļģija paredz īstenot koordinācijas centru labā (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3348)  ( 1 )

10

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 17. maijs) par ģenealoģijas sertifikātiem un datiem par tīršķirnes vaislas liellopiem, to spermu, olšūnām un embrijiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1436)  ( 1 )

15

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 745/2005

(2005. gada 17. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 17. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

109,7

204

68,9

212

111,6

999

96,7

0707 00 05

052

124,4

999

124,4

0709 90 70

052

97,2

999

97,2

0805 10 20

052

42,9

204

42,0

212

59,6

220

49,1

388

61,4

400

48,6

624

61,5

999

52,2

0805 50 10

052

49,0

382

61,5

388

64,7

528

67,7

624

62,5

999

61,1

0808 10 80

388

86,6

400

125,5

404

85,6

508

66,4

512

63,8

524

57,3

528

66,8

720

78,7

804

110,8

999

82,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 746/2005

(2005. gada 17. maijs)

par A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšanu augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 633/2005 (2) tika atklāts konkurss, nosakot orientējošās kompensācijas likmes un orientējošos daudzumus, par ko var izsniegt A3 sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

Atkarībā no iesniegtajiem piedāvājumiem jānosaka maksimālās kompensācijas likmes un daudzumu piešķīruma procentuālās daļas, atsaucoties uz piedāvājumiem, kas veikti šo maksimālo likmju līmenī.

(3)

Tomātiem, āboliem, citroniem un apelsīniem maksimālā likme, kas vajadzīga, lai izsniegtu atļaujas atbilstīgi orientējošajam daudzumam, ievērojot piedāvāto daudzumu ierobežojumus, ne vairāk kā pusotru reizi pārsniedz orientējošo kompensācijas likmi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem kompensācijas maksimālā likme un piešķīruma procentuālās daļas konkursā, ko atklāja ar Regulu (EK) Nr. 633/2005, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 106, 27.4.2005., 4. lpp.


PIELIKUMS

A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšana augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem)

Produkts

Maksimālā kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Pieprasīto daudzumu piešķīruma procenti maksimālās kompensācijas likmes līmenī

Tomāti

0

100 %

Apelsīni

50

100 %

Citroni

100 %

Āboli

46

100 %


18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/5


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/34/EK

(2005. gada 17. maijs),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, iekļaujot kā aktīvās vielas etoksazolu un tepraloksidīmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Francija 1998. gada 21. aprīlī ir saņēmusi Sumitomo Chemical Agro Europe SA iesniegumu par aktīvās vielas etoksazola iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 1999/43/EK (2) ir apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga tādā nozīmē, ka tā principā uzskatāma par atbilstošu prasībām, kas attiecībā uz datiem un informāciju izvirzītas Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Spānija 1997. gada 11. septembrī ir saņēmusi BASF AG iesniegumu par aktīvās vielas tepraloksidīma iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 98/512/EK (3) ir apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga tādā nozīmē, ka tā principā uzskatāma par atbilstošu prasībām, kas attiecībā uz datiem un informāciju izvirzītas Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā.

(3)

Šo aktīvo vielu iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju piedāvātajiem izmantošanas veidiem. Izraudzītās ziņotājas dalībvalstis iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojuma projektus par šīm vielām 2001. gada 8. oktobrī (etoksazols) un 2002. gada 21. janvārī (tepraloksidīms).

(4)

Dalībvalstis un Komisija Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā ir izskatījušas šos novērtējuma ziņojuma projektus. Pārskats tika pabeigts 2004. gada 3. decembrī Komisijas pārskata ziņojumu veidā par etoksazolu un tepraloksidīmu.

(5)

Izskatot etoksazolu un tepraloksidīmu, netika konstatēti neatbildēti jautājumi vai šaubas, kas radītu vajadzību konsultēties ar Augu zinātnisko komiteju vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

(6)

No veiktajām dažādajām pārbaudēm izriet, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur attiecīgās aktīvās vielas, kopumā varētu atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā, jo īpaši saistībā ar tiem lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut etoksazolu un tepraloksidīmu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs var piešķirt atļaujas šīs aktīvās vielas saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Pēc etoksazola un tepraloksidīma iekļaušanas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā dalībvalstīm ir jāatvēl pietiekams termiņš, lai īstenotu Direktīvas 91/414/EEK noteikumus attiecībā uz šīs vielas saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem, pārskatītu esošās pagaidu atļaujas un vēlākais līdz šā termiņa beigām pārveidotu minētās atļaujas par pastāvīgām atļaujām, izdarītu šajās atļaujās izmaiņas vai atsauktu tās saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 30. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos tiesību aktus no 2005. gada 1. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

1.   Dalībvalstis pārskata atļaujas attiecībā uz katru augu aizsardzības līdzekli, kas satur etoksazolu vai tepraloksidīmu, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kas šīm aktīvajām vielām izvirzīti Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 30. novembrim groza vai atsauc atļaujas saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK.

2.   Attiecībā uz katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur etoksazolu vai tepraloksidīmu kā vienīgo aktīvo vielu vai kā vienu no vairākām aktīvām vielām, kuras visas uzskaitītas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2005. gada 31. maijam, dalībvalstis atkārtoti novērtē minēto augu aizsardzības līdzekli saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā paredzētajiem vienotajiem principiem, pamatojoties uz tādu dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām. Pamatojoties uz šo novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai augu aizsardzības līdzeklis atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā.

Pēc tam, kad tas ir konstatēts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

gadījumā, ja etoksazols vai tepraloksidīms augu aizsardzības līdzeklī ir vienīgā aktīvā viela, dalībvalstis pēc vajadzības groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2006. gada 30. novembrim;

b)

gadījumā, ja etoksazols vai tepraloksidīms augu aizsardzības līdzeklī ir viena no vairākām aktīvām vielām, dalībvalstis pēc vajadzības groza vai atsauc atļauju līdz 2006. gada 30. novembrim vai līdz dienai, kas attiecībā uz šādu grozījumu vai atsaukšanu noteikta attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar ko minētā viela vai vielas tika iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, piemērojot vēlāko no šiem datumiem.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2005. gada 1. jūnijā.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 17. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/25/EC (OV L 90, 8.4.2005.,1. lpp.).

(2)  OV L 14, 19.1.1999., 30. lpp.

(3)  OV L 228, 15.8.1998., 35. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādas rindas:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums, identifikācijas numurs

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Termiņš, līdz kuram paliek iekļauts

Specifiski noteikumi

“100

Etoksazols

CAS Nr. 153233-91-1

CIPAC Nr. 623

(RS)-5-tert-butil-2-[2-(2,6-difluorofenil)-4,5-dihidro-1,3-oksazol-4-il] fenetols

≥ 948 g/kg

2005. gada 1. jūnijs

2015. gada 31. maijs

Var atļaut lietot tikai kā akaricīdu.

Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par etoksazolu un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2004. gada 3. decembrī ir pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš ūdens organismu aizsardzībai.

Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.

101

Tepraloksidīms

CAS Nr. 149979-41-9

CIPAC Nr. 608

(EZ)-(RS)-2-{1-[(2E)-3-hloroaliloksiimino]propil}-3-hidroksi-5-perhidropirān-4-ilcikloheks-2-ēn-1-ons

≥ 920 g/kg

2005. gada 1. jūnijs

2015. gada 31. maijs

Var atļaut lietot vienīgi kā herbicīdu.

Lai īstenotu VI pielikumā paredzētos vienotos principus, jāņem vērā pārskata ziņojuma secinājumi par tepraloksidīmu un jo īpaši tā I un II papildinājums, ko 2004. gada 3. decembrī ir pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sauszemes blakussugu posmkāju aizsardzībai.

Vajadzības gadījumā jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi.


(1)  Sīkāka informācija par aktīvo vielu identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/8


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 10. maijs),

ar ko Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem groza attiecībā uz Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique un Bank of Greece ārējiem revidentiem

(2005/377/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem un jo īpaši tā 27.1. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2005. gada 7. aprīļa Ieteikumu ECB/2005/7 un ECB/2005/8 Eiropas Savienības Padomei par Bank of Greece  (1) un Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique  (2) ārējiem revidentiem,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eurosistēmas valstu centrālo banku pārskatu revīziju veic neatkarīgi ārējie revidenti, ko ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique (turpmāk – “NBB/BNB”) pašreizējo ārējo revidentu pilnvaru laiks ir beidzies, un tas netiks pagarināts. Tādēļ ir jāieceļ ārējie revidenti, sākot no 2005. finanšu gada.

(3)

Saskaņā ar saviem publiskā iepirkuma noteikumiem NBB/BNB par jauniem ārējiem revidentiem ir izvēlējusies Ernst & Young Bedrijfsrevisoren/Réviseurs d’Entreprises, un ECB uzskata, ka izvēlētie revidenti atbilst apstiprināšanai vajadzīgajām prasībām.

(4)

ECB Padome ieteica noteikt šo ārējo revidentu pilnvaru laiku uz trim gadiem ar iespēju to vienreiz pagarināt.

(5)

Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem vienu un to pašu ārējo revidentu nevar apstiprināt uz ilgāku laiku kā četriem finanšu gadiem. Tādējādi Charalambos Stathakis, kas ir viens no diviem pašreizējiem ārējiem revidentiem, pilnvaru laiku nevar pagarināt. Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem Bank of Greece var saglabāt Ernst & Young (Hellas) Certified Auditors SA kā savus ārējos revidentus, ja rotācijas kārtībā tiek nomainīts tā vadošais partneris.

(6)

Bank of Greece ir nolēmusi, ka Ernst & Young (Hellas) Certified Auditors SA būs tās vienīgais ārējais revidents 2005. finanšu gadā, un ECB uzskata, ka šī uzņēmējsabiedrība atbilst apstiprināšanai vajadzīgajām prasībām.

(7)

ECB Padome ieteica turpināt šo ārējo revidentu pilnvaru laiku ar iespēju to pagarināt uz vienu gadu.

(8)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un atbilstīgi grozīt Lēmumu 1999/70/EK (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 1999/70/EK 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo par Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique ārējiem revidentiem uz trīs gadu laikposmu, kas sākas 2005. finanšu gadā, apstiprina Ernst & Young Bedrijfsrevisoren/Réviseurs d’Entreprises, un šo pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi.”.

2. pants

Lēmuma 1999/70/EK 1. panta 12. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.   Ar šo par Bank of Greece ārējiem revidentiem 2005. finanšu gadam apstiprina Ernst & Young (Hellas) Certified Auditors SA, un šo pilnvaru laiku var pagarināt uz vienu gadu.”.

3. pants

Šo lēmumu paziņo ECB.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 10. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. KRECKÉ


(1)  OV C 91, 15.4.2005., 4. lpp.

(2)  OV C 91, 15.4.2005., 5. lpp.

(3)  OV L 22, 29.1.1999., 69. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/266/EK (OV L 82, 31.3.2005., 6. lpp.).


Komisija

18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/10


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 8. septembris)

par atbalsta shēmu, kuru Beļģija paredz īstenot koordinācijas centru labā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3348)

(Autentiski ir tikai teksti franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/378/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinot ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi iepriekš minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Padome 1997. gada 1. decembrī pieņēma rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem (2) un lūdza Komisiju izskatīt vai no jauna izskatīt dalībvalstīs spēkā esošos nodokļu režīmus. Komisija 1998. gada 11. novembrī pieņēma paziņojumu par noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz valsts atbalstu pasākumiem, kuri pakļauti uzņēmumu tiešai nodokļu sistēmai (3).

(2)

Beļģijas Karaļa 1982. gada 30. decembra Dekrēts Nr. 187 nosaka atrunu saturošu parastu nodokļu sistēmu licencētiem koordinācijas centriem (še turpmāk “koordinācijas centri” vai “centri”). Saskaņā ar rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem (še turpmāk “Padomes rīcības kodeksa grupa”) H punktu Padomes izveidotās grupas darbu ietvaros tika nospriests, ka šī shēma ir zaudējumus izraisošs nodokļu konkurences pasākums. Attiecībā uz to Komisija 2002. gada 27. februārī uzsāka arī formālu izmeklēšanas procedūru. 2003. gada 17. februārī ar negatīvu Komisijas galīgo Lēmumu 2003/755/EK (4) šo procedūru izbeidza.

(3)

Saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu Beļģija 2002. gada 16. maija vēstulē paziņoja daļu likumprojekta, kas attiecas uz Karaļa dekrēta Nr. 187 grozījumiem, kuru mērķis ir to padarīt atbilstošu kritērijiem, kurus noteikusi Padomes rīcības kodeksa grupa. Tādējādi runa ir par jaunu koordinācijas centru sistēmu, kas paredzēta tā režīma nomaiņai, kurš ir spēkā kopš 1983. gada. Likums, kas groza uzņēmumu režīmu attiecībā uz ienākumu nodokļiem un nosaka iepriekšēja lēmuma sistēmu nodokļu jautājumā (5), tika izsludināts 2002. gada 24. decembrī. Saskaņā ar jau minētā likuma 32. pantu Karaļa dekrēta Nr. 187 grozījumus saturošā 29. panta spēkā stāšanās diena tiks noteikta vēlāk ar Karaļa dekrētu.

(4)

2003. gada 23. aprīlī pēc vairākām vēstuļu apmaiņām un sanāksmēm, kuru mērķis bija iegūt papildu informāciju (6), Komisija izteicās par paziņoto shēmu. Komisijas lēmums padarīja iespējamus dažus shēmas aspektus un ar to tika uzsākta procedūra, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā attiecībā uz trijiem citiem šīs shēmas aspektiem. Atļauja tika dota attiecībā uz: 1) centru iepriekšējas vienošanās principu desmit gadu laikposmam; 2) tādu iepriekšēju lēmumu piešķiršanas principu centriem, kuri derīgi piecus gadus, un 3) iepriekš noteiktas metodes, sauktas par “cost plus” (virsvērtības), izmantošanas principu ar nodokli apliekamās bāzes aprēķināšanai ar nosacījumu, ka šīs metodes pielietošana garantē nodokļu piemērošanu, kas salīdzināma ar to, kura neatkarīgam uzņēmumam tiktu iegūta, piemērojot parastos noteikumus (7). Procedūra tika uzsākta attiecībā uz: 1) specifisku atbrīvošanu no nodokļa ieturēšanas; 2) specifisku atbrīvošanu no kapitāla nodokļa, un 3) centriem piešķirtu neparastu un brīvprātīgu priekšrocību neaplikšanu ar nodokļiem.

(5)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru (še turpmāk “lēmums par uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus attiecībā uz konkrēto pasākumu.

(6)

2003. gada 15. jūlija vēstulē, kuru Beļģijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nodeva 27. jūlijā, Beļģijas valsts iestādes pēc viņu lūguma pagarinātajā noteiktajā termiņā izklāstīja savus apsvērumus.

(7)

Komisija ar 2003. gada 17. oktobra vēstuli nodeva Beļģijai no trešām personām saņemtos apsvērumus. 2003. gada 14. novembra vēstulē Beļģija izklāstīja savus komentārus attiecībā uz šiem apsvērumiem.

(8)

Komisija ar 2003. gada 24. novembra vēstuli nodeva Beļģijas valsts iestādēm savus iepriekšējos komentārus. Pēc četrām tehniskajām sanāksmēm (9), kuras tika organizētas starp Komisijas un Beļģijas finanšu pārvaldes pārstāvjiem, Beļģijas valsts iestādes formulēja jaunus priekšlikumus. Papildu tikšanās starp Beļģijas premjerministru, tās finanšu ministru un par konkurenci atbildīgo komisāru notika 2004. gada 6. maijā.

(9)

Ar 2004. gada 7. jūnija vēstuli Beļģija apstiprināja 6. maijā pieņemto saistību saturu.

II.   SHĒMAS DETALIZĒTS APRAKSTS

1.   Iepriekšējas sarunas

(10)

Kā izriet no procedūras kopsavilkuma I. nodaļas, shēma, kas ir šīs procedūras objekts, tika Komisijai paziņota 2002. gada 16. maijā. Komisija 2003. gada 23. aprīlī daļēji atbalstīja šo shēmu un uzsāka procedūru par trīs atbrīvošanas pasākumiem (summas ieturēšana no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, iemaksu nodoklis, neparastas un labvēlīgas priekšrocības).

(11)

Atsaucoties uz sarunām, kuras notika starp Komisiju un Beļģiju, pēdējā apņēmās atcelt atbrīvošanu no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa, kā to nosaka 2002. gada 24. decembra likums. Turklāt Beļģija uzskata, ka alternatīvie pasākumi, kurus tā grasās veikt summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un iemaksu nodokļa jautājumā, ir vispārīgi pasākumi, kuru piemērošanas sfēra pārsniedz koordinācijas centrus un tādējādi, pamatojoties uz līguma 88. panta 3. paragrāfu, nav jādara zināmi Komisijai. Kas attiecas uz centriem piešķirtajām neparastām un labvēlīgām priekšrocībām, Beļģija apņemas grozīt 2002. gada 24. decembra likumu, lai centriem piešķirtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības būtu pakļautas tādam pašam nodokļu režīmam, kā līdzīgas priekšrocības, kuras izmanto citi Beļģijā izveidotie uzņēmumi.

(12)

Šī lēmuma detalizētāka apraksta vajadzībām Komisija aprobežosies ar 2002. gada 24. decembra likumā ietilpstošo sākuma pasākumu apkopošanu un atsaukšanos uz lēmumu par procedūras uzsākšanu. Kas attiecas uz Beļģijas plānotajiem alternatīvajiem pasākumiem, aprakstīs vienīgi tos pasākumus, kuru mērķis ir adaptēt koordinācijas centru režīmu neparastu un labvēlīgu priekšrocību ievērošanas jautājumā. Tādējādi plānotie pasākumi summas ieturēšanai no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un iemaksu nodokļa jautājumā, kuru ietekme ir vispārīgāka, nav koordinācijas centru režīma grozīšana. Nebūdami paziņoti, šie pasākumi šī lēmuma ietvaros nav ne sīkāk aprakstīti, ne novērtēti.

2.   Koordinācijas centru sistēma pēc 2002. gada 24. decembra likuma

(13)

Paziņotā režīma likumīgais pamats ir 1982. gada 30. decembra Karaļa dekrēts Nr. 187, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2002. gada 24. decembra likuma 29. pantu (10). Režīma priekšrocības piešķirtas vienīgi ar Karaļa dekrētu iepriekš un individuāli licencētiem centriem. Lai saņemtu šo licenci, centram jābūt daudznacionālas grupas sastāvdaļai, kas turklāt atbilst lieluma kritērijiem. Koordinācijas centrs var veikt vienīgi noteiktas darbības, un tās jāveic vienīgi grupas locekļu labā. Licence vai tās atjaunošana centram tiek piešķirta pēc pieprasījuma un uz desmit gadiem. Licenci likumīgi anulē, tiklīdz centrs vairs nepilda licencēšanas noteikumus.

(14)

Pārkāpjot parastu nodokļu režīmu (11), grozītais Karaļa dekrēts Nr. 187 nosaka, ka, saskaņā ar cost plus metodi, licencēto centru ar nodokli apliekamie ienākumi ir noteikti iepriekš un atbilst izdevumu un darbības izmaksu summas procentiem. Neparastas vai labvēlīgas priekšrocības (12), kuras centram piešķīruši grupas locekļi, netiek pievienotas ar nodokli apliekamajai bāzei, kas noteikta saskaņā ar cost plus metodi. Alternatīva bāze, kas tieši satur neparastas un labvēlīgas priekšrocības, lai ierobežotu netaisnīgu ienākumu pārvedumus uz Beļģijas koordinācijas centru, tomēr tiek aprēķināta. Centru peļņu apliek ar pilnu uzņēmuma nodokļa likmi. Cost plus metodes praktisku pielietošanu katram centram veic individuāli saskaņā ar noteikumiem, kurus fiksē iepriekšējs individuāls lēmums, ko izdod Valsts federālais finanšu dienests. Ar iepriekšēju lēmumu jāsaprot juridisks akts, ar kuru Valsts federālais finanšu dienests atbilstoši spēkā esošajiem nosacījumiem nosaka, kādā veidā likumu, kas vēl nav iespaidojis nodokļu plānu, piemēros īpašai situācijai vai operācijai, kuru aprakstījis nodokļu maksātājs. Tas ir spēkā piecus gadus un publicēts anonīmi. Iepriekšējs lēmums piesaista nodokļu pārvaldi turpmākajam. Tas nevar panākt atbrīvošanu no nodokļa vai tā samazināšanu. Iepriekšējo lēmumu režīmu organizē 2002. gada 24. decembra likuma 20. līdz 28. pants.

(15)

Bez jau aprakstītā iepriekšējā aprēķina, paziņotie nosacījumi paredzēja arī šādas atbrīvošanas: 1) summa, kuru ietur no sabiedrības, kas netiek aplikta ar nodokli, nav radusies sakarā ar dividendēm, ienākumiem no parādiem vai aizdevumiem vai no nemateriālas kustamās mantas koncesijas ieņēmumiem, kuru debitors ir centrs; 2) iemaksu nodoklis un centra statūtu kapitāla palielināšanās tiek atbrīvoti no proporcionālas reģistrācijas nodevas (“iemaksu nodoklis”).

III.   IEMESLI, KURI DAĻĒJI NOVEDUŠI PIE APSTIPRINĀŠANAS UN DAĻĒJI PIE FORMĀLAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS

1.   Apstiprināšana

(16)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija atzina principus, saskaņā ar kuriem iepriekšējie lēmumi par cost plus režīmu būtu jāatgriež. Komisija uzskatīja, ka 2002. gada 24. decembra likumā noteiktais vispārīgais režīms pats par sevi nevar būt iegansts valsts palīdzības piešķiršanai.

2.   Procedūras uzsākšana

(17)

Citiem vārdiem runājot, Komisija uzsāka procedūru attiecībā uz koordinācijas centru jaunā režīma trīs citiem elementiem. Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka ar atbrīvošanu no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, kas iziet ārpus atbrīvošanas, kura pieejama jebkuram uzņēmumam, pamatojoties uz kopējo nodokļu režīmu, specifiskas priekšrocības šķiet piešķirtas koordinācijas centriem un grupām, kurām tie pieder. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka specifiska atbrīvošana no proporcionāla iemaksas nodokļa koordinācijas centriem šķiet tiem devusi ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri tam pakļauti tādos pašos apstākļos. Treškārt, Komisija uzskatīja, ka neparastu un labvēlīgu priekšrocību ignorēšana, kuras koordinācijas centriem tiktu piešķirtas ar nodokli apliekamās bāzes aprēķinā, neskaitot rezultātu, kas iegūts, pielietojot cost plus metodi, šķiet tiem piešķīrusi specifisku priekšrocību salīdzinājumā ar sabiedrībām, kurām ar nodokli apliekamā bāze aprēķināta saskaņā ar tradicionālo analītisko metodi (ienākumi mīnus izdevumi).

(18)

Vārdu sakot, Komisija uzskatīja, ka šīs specifiskās priekšrocības nešķiet pamatotas ar Beļģijas nodokļu sistēmas raksturu vai ekonomiku, un izraisa konkurences izkropļošanu un Kopienas iekšējo sakaru nedabiskumu. Līdz ar to šķiet, ka iepriekšminētie pasākumi ir palīdzība līguma 87. panta 1. punkta ietvaros. Turklāt 87. panta 2. un 3. punktā vizēto izņēmumu piemērošanas trūkuma dēļ Komisija secināja, ka šāda palīdzība šķiet nesaderīga ar Kopējo tirgu.

IV.   BEĻĢIJAS VARAS INSTITŪCIJU KOMENTĀRI UN ALTERNATĪVIE PRIEKŠLIKUMI

(19)

Atsaucoties uz procedūras uzsākšanas lēmumu, Beļģija precizēja interpretāciju, kuru tā sniedza Komisijas atļaujai, kas attiecas uz cost plus metodi, un apņēmās adaptēt summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, iemaksu nodokļa un saņemto neparasto un labvēlīgo priekšrocību režīmu.

1.   Summas ieturēšana no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli

(20)

Beļģija apņemas atcelt specifisko raksturu 2002. gada 24. decembra likumā koordinācijas centriem noteiktajai atbrīvošanai no summas ieturēšanas no sabiedrībām, kuras netiek apliktas ar nodokli. Beļģija paziņoja savu nodomu aizvietot šo specifisko atbrīvošanu ar vispārēja nozīmīguma pasākumu, kas ļautu saglabāt centriem piešķirto atbrīvošanu, visu to attiecinot uz pārējām Beļģijā izveidotām sabiedrībām.

2.   Iemaksu nodoklis

(21)

Beļģija apņemas atcelt specifisko raksturu 2002. gada 24. decembra likumā koordinācijas centriem noteiktajai atbrīvošanai no iemaksu nodokļa. Beļģija paziņoja savu nodomu aizvietot šo specifisko atbrīvošanu ar iemaksu nodokļa likmes vispārējas samazināšanas pasākumu.

3.   Neparastas un labvēlīgas priekšrocības

(22)

Beļģija apņemas adaptēt koordinācijas centru režīmu, lai centriem piešķirtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības būtu pakļautas tam pašam nodokļu režīmam, kā līdzīgas priekšrocības, kuras saņem pārējie Beļģijā izveidotie uzņēmumi. Pašreizējā likumdošanas stāvoklī visas saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības pievienos ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kas noteikti ar cost plus metodi. Alternatīvā nodokļu piemērošanas bāze, kas tieši balstīta uz šīm neparastajām un labvēlīgajām priekšrocībām (skatīt procedūras uzsākšanas lēmuma 15. punktu), tiks atmesta.

V.   TREŠO IEINTERESĒTO KOMENTĀRI

(23)

Trīs asociācijas vai federācijas iesniedza savus komentārus to uzņēmumu vārdā, kurus tās pārstāv: runa ir par Beļģijas uzņēmumu federāciju (BUF), Amerikas tirdzniecības palātu (AmTP) un Koordinācijas centru, sadales, pakalpojumu un izsaukumu centru federāciju (Forums 187).

(24)

Bez šīm trijām asociācijām 53 centri vai grupas, kurām ir koordināciju centri, iepazīstināja Komisiju ar komentāriem individuāli. Šie centri galvenokārt apraksta paši savu situāciju, un par pārējo atsaucas uz Foruma 187 piezīmēm.

(25)

Piezīmes iesniegušie trešie uzskata, ka vizētie pasākumi, kas ir koordinācijas centru jaunā režīma sastāvdaļa, neatbilst nevienam no četriem kritērijiem, kuri ļauj novērtēt palīdzības pasākumu, un pārsvarā noved pie komentāriem, kas jau formulēti procedūras C 15/2002 ietvaros, kura izbeigta ar Lēmumu 2003/755/EK. Rezumējot viņi uzskata, ka režīms nepiešķir selektīvu priekšrocību, kas var kaitēt konkurencei, jo visām daudznacionālajām grupām, tātad visiem to konkurentiem, ir iespēja izveidot Beļģijas koordinācijas centru vai ekvivalentu struktūru citā valstī un tādējādi izmantot salīdzināmus nosacījumus.

(26)

Tā kā Beļģija nolēmusi atcelt atbrīvošanu no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa, kas ierakstīta 2002. gada 24. decembra likumā un kas ir šīs procedūras objekts, Komisija uzskata par nelietderīgu detalizētāk izklāstīt argumentus, kurus šajā sakarībā iesnieguši trešie.

(27)

Kas attiecas uz neparastu un labvēlīgu priekšrocību režīmu, ieinteresētie trešie uzskata, ka būtu normāli, ja šīs priekšrocības netiktu ņemtas vērā cost plus metodē, jo runa nav par izmaksām; ka runa ir par koordinācijas centru režīma mazsvarīgu elementu; ka runa ir par teorētisku priekšrocību, kuru potenciāli neizmanto nevienā koordinācijas centrā; ka starp Beļģiju un tās galvenajiem tirdznieciskajiem partneriem noslēgto profilaktisko starptautisko konvenciju divkāršās aplikšanas ar nodokļiem mehānisms beidzot sakārtos iespējamo priekšrocību jautājumu.

VI.   PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

1.   Komentārs par Beļģijas varas institūciju interpretāciju attiecībā uz Komisijas lēmumu, kas atļauj cost plus metodes izmantošanu

(28)

Beļģija vēlējās sniegt savu interpretāciju tai procedūras uzsākšanas lēmuma daļai, kura atļauj cost plus metodes izmantošanu. Beļģijas varas institūciju interpretācijas jautājumā Komisija tām atbildēs vēstulē, kuru drīzumā nosūtīs.

(29)

Šis lēmums skar tikai tos pasākumus, kurus Komisija apšaubīja procedūras uzsākšanas lēmumā; līdz ar to tas neskar cost plus metodi. Tādējādi Komisija atsaucas uz procedūras uzsākšanas lēmumu šajā jautājumā, atgādinot, ka šī atļauja paredz lēmumā aprakstīto principu un noteikumu ievērošanu.

2.   Palīdzības raksturs

(30)

Pasākums uzskatāms par palīdzību, ja tas kumulatīvi atbilst četriem līguma 87. panta 1. paragrāfā definētajiem kritērijiem, proti: 1) pasākumam jāsniedz priekšrocība, kura atvieglo uzņēmuma budžetu, kas cieš no smagas nodokļu nastas; 2) šī priekšrocība jāpiešķir no valsts resursiem; 3) tā skar konkurenci un sakarus starp dalībvalstīm, un 4) tiek piešķirta selektīvi vai specifiski, proti, protežējot noteiktus uzņēmumus vai noteiktas ražotnes.

(31)

Formālās pārbaudes procedūras beigās un ņemot vērā jau procedūras uzsākšanas lēmumā izvērstos argumentus, Komisija uzskata, ka šaubas, kas procedūras uzsākšanas stadijā radušās par 2002. gada 24. decembra likumā paziņotajiem pasākumiem, nav bijis iespējams izteikt, un ka šie pasākumi ir palīdzība līguma 87. panta 1. punkta ietvaros. Patiesībā runa ir par priekšrocībām (nodokļu atvieglojumi), kas selektīvi piešķirtas vienīgi dažiem uzņēmumiem (licencētie koordinācijas centri vai grupas, kurām ir šāds centrs) no valsts resursiem (atteikšanās no nodokļu ieņēmumiem) un kuras iespaido konkurenci un Kopienas iekšējos sakarus (ņemot vērā to, ka daži centri vai dažas grupas, kurām tie pieder, un kuri pēc definīcijas veic starptautisku darbību, darbojas vai var darboties nozarēs, kuras ir sakaru starp dalībvalstīm objekts).

(32)

Pa to laiku Beļģija apņēmās koordinācijas centriem atcelt specifiskus nosacījumus un tos aizvietot ar alternatīviem pasākumiem, kas iziet ārpus paziņotā režīma grozīšanas. Komisija uzskata, ka nav nepieciešams detalizēti pamatot tās sākotnēji paziņoto pasākumu novērtējumu. Šajā lēmumā novērtēti vienīgi režīmam piedāvātie grozījumi.

(33)

Atbrīvošana no summas ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa tiks izslēgta no 2002. gada 24. decembra likuma (skatīt šī lēmuma 20. un 21. apsvērumu) un aizvietota ar atbrīvošanas vai samazināšanas pasākumiem, kurus Beļģijas varas institūcijas uzskata par galvenajiem. Šajos apstākļos licencētiem koordinācijas centriem vairs netiek piešķirta neviena specifiska ekonomiska priekšrocība, un palīdzība šiem centriem līguma 87. panta 1. punkta ietvaros vairs nepastāv.

(34)

2002. gada 24. decembra likuma grozīšanas – skatīt šī lēmuma 22. apsvērumu – rezultāts būs pakļaut aplikšanai ar nodokli visas koordinācijas centra saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības tādā pašā veidā, kā tās tiek pakļautas aplikšanai ar nodokli tad, kad tās saņem parastam režīmam pakļauts uzņēmums. Pašreizējā vispārējā nodokļu tiesību stāvoklī tas nosaka, ka visas neparastās un labvēlīgās priekšrocības būs jāpievieno summai, kas noteikta ar cost plus metodi. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka attiecībā uz saņemto neparasto un labvēlīgo priekšrocību nodokļu režīmu, licencētiem koordinācijas centriem vairs netiek piešķirta neviena specifiska ekonomiska priekšrocība. Līdz ar to vairs nepastāv palīdzība līguma 87. panta 1. punkta ietvaros.

(35)

Beļģija paziņoja, ka bez tam tā varētu pieņemt jaunus likumīgus noteikumus, kuru mērķis būtu dažos gadījumos ļaut atbrīvot no aplikšanas ar nodokli ienākumus, kuri radušies no neparastām un labvēlīgām priekšrocībām. Komisija pievērš Beļģijas uzmanību nepieciešamībai noteikt šīs atbrīvošanas noteikumus tādā veidā, lai tā specifiski neprotežētu atsevišķus uzņēmumus vai ražotnes vai – vajadzības gadījumā – pienākumam paziņot šādus pasākumus, ja tie izrādītos palīdzība.

VII.   SECINĀJUMI

(36)

Beļģija apņēmās atcelt atbrīvošanu no summas atskaitīšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un no iemaksu nodokļa, kuru, balstoties uz Karaļa dekrētu Nr. 187, licencēto koordinācijas centru labā nosaka 2002. gada 24. decembra likuma 29. pants, un to aizvietot ar vispārīgiem atbrīvošanas vai samazināšanas pasākumiem, kuri neprotežē centrus attiecībā uz pārējiem Beļģijā izveidotiem uzņēmumiem.

(37)

Beļģija apņēmās arī adaptēt savas likuma un/vai administratīvās normas tā, lai pakļautu aplikšanai ar nodokli visas koordinācijas centra saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības tādā pašā veidā, kādā tās pakļauj aplikšanai ar nodokli tad, kad tās saņem parastam režīmam pakļauts uzņēmums.

(38)

Koordinācijas centriem piešķirto specifisko priekšrocību attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem, un tādējādi palīdzības piešķiršanas šo centru labā līguma 87. panta ietvaros atcelšana būs šo grozījumu rezultāts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2002. gada 24. decembra likuma, ar kuru groza uzņēmumu sistēmu ienākumu nodokļa jautājumā un izveido iepriekšēja lēmuma sistēmu nodokļu jautājumā, 29. pantā paredzētie pasākumi nav atbalsts saskaņa ar Līguma 87. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka Beļģija ievēro šādas saistības:

a)

atcelt atbrīvojumu no summu ieturēšanas no sabiedrības, kura netiek aplikta ar nodokli, un iemaksu nodokļa atcelšana licencēto koordinācijas centru labā;

b)

licencēto koordinācijas centru režīma grozīšana, pakļaujot aplikšanai ar nodokli visas koordinācijas centra saņemtās neparastās un labvēlīgās priekšrocības tādā pašā veidā, kā tad, kad tās saņem cits Beļģijā izveidots un parastam režīmam pakļauts uzņēmums.

2. pants

Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas Beļģija informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai to izpildītu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2004. gada 8. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 209, 4.9.2003., 2. lpp.

(2)  OV C 2, 6.1.1998., 1. lpp.

(3)  OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp.

(4)  OV L 282, 30.10.2003., 25. lpp.

(5)  Beļģijas Monitors, 31.12.2002., (2. izd.), 58 817. lpp.

(6)  Sīkāk skatīt procedūras uzsākšanas lēmuma 1. lappuses zemsvītras piezīmi.

(7)  Sīkāk par apsvērumiem, uz kuriem balstās šī piekrišana, skatīt procedūras uzsākšanas lēmuma 1. lappuses zemsvītras piezīmi.

(8)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(9)  2004. gada 14. janvārī, 2., 6. un 23. februārī.

(10)  Atgādinājumam – šī panta stāšanās spēkā tiks noteikta vēlāk ar Karaļa dekrētu.

(11)  Šī izteiksme skar noteikumu kopumu, kuri galvenokārt piemērojami uzņēmuma nodokļa aprēķinam Beļģijā izveidotām sabiedrībām, kuras ir rezidentes, vai tādas nav.

(12)  Neparastas vai labvēlīgas priekšrocības jēdziens, kas lietots 1992. gada Ienākumu nodokļu kodeksa 26. pantā, ir precizēts 1992. gada Ienākumu nodokļu kodeksa komentāros Nr. 26/16 (Kom.IR 1992).


18.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/15


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 17. maijs)

par ģenealoģijas sertifikātiem un datiem par tīršķirnes vaislas liellopiem, to spermu, olšūnām un embrijiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1436)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/379/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1977. gada 25. jūlija Direktīvu 77/504/EEK par liellopu sugas tīršķirnes vaisliniekiem (1), jo īpaši tās 6. panta 1. punkta piekto ievilkumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 77/504/EEK dalībvalstis var prasīt, lai tīršķirnes vaislas liellopiem, to spermai, olšūnām un embrijiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā pievienotu ģenealoģijas sertifikātu, ko izdevusi atzīta šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija vai apvienība (“ģenealoģijas sertifikāts”). Direktīva arī nosaka, ka ģenealoģijas sertifikātos iekļaujamie dati jāsaskaņo.

(2)

Ģenealoģijas sertifikātu paraugi un dati, kas jāiekļauj vai nu šādos paraugos, vai tiem līdzīgos dokumentos, šobrīd noteikti ar Komisijas Lēmumu 86/404/EEK (2) – tīršķirnes vaislas liellopiem, ar Komisijas Lēmumu 88/124/EEK (3) – spermai un embrijiem, un ar Komisijas Lēmumu 96/80/EK (4) – olšūnām. Kopienas tiesību aktu skaidrības un racionalitātes labad Lēmumi 86/404/EEK, 88/124/EEK un 96/80/EK jāatceļ un jāaizstāj ar vienu lēmumu.

(3)

Noteikumi par liellopu identifikāciju ir izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (5).

(4)

Padomes 1987. gada 18. jūnija Direktīvā 87/328/EEK par tīršķirnes vaislas liellopu atzīšanu par derīgiem vairošanai (6) ir pieņemti īpaši noteikumi par tīršķirnes buļļu oficiālu pārbaudi.

(5)

Ar ģenealoģijas sertifikātiem jānodrošina obligāta informācija dzīvnieka vai tā vaislas materiāla pircējam, kas atbilst Lēmumos 86/4004/EEK, 88/124/EEK un 96/80/EK prasītajiem datiem. Balstoties uz pieredzi, kas gūta ar informācijas tehnoloģiju attīstību, un ņemot vērā to, ka ir publiski pieejami konkrēti ģenētiskās novērtēšanas rezultāti, šķiet, ka ieteikums par saskaņotu sertifikāta paraugu vairs nav nepieciešams un ka dažos gadījumos konkrētus datus pietiekamā apjomā var sniegt ar norādi uz publiski pieejamiem materiāliem.

(6)

Ģenealoģijas sertifikātus vai apstiprinājumus par tiem līdzvērtīgiem dokumentiem izdod iestādes, kas ir atzītas saskaņā ar Komisijas 1984. gada 27. aprīļa Lēmumu 84/247/EEK, ar ko nosaka kritērijus to šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un apvienību atzīšanai, kuras uztur vai veido ciltsgrāmatas tīršķirnes liellopu vaisliniekiem (7). Tomēr šķiet lietderīgi, ka ģenealoģijas sertifikātus spermai var izsniegt arī tās savākšanas un uzglabāšanas centri, kas ir atzīti saskaņā ar Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīvu 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (8), un ka embriju ģenealoģijas sertifikātus var izsniegt arī embriju ieguves brigādes, kas ir atzītas saskaņā ar Padomes 1989. gada Direktīvu 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (9).

(7)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās zootehnikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šis lēmums nosaka datus, kuriem jābūt vai nu ģenealoģijas sertifikātos, vai dokumentos, kas Kopienas iekšējā tirdzniecībā pievienoti tīršķirnes vaislas liellopiem, to spermai, olšūnām un embrijiem. Atbilstoši šim lēmumam ģenealoģijas sertifikātus izdod atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas vai apvienības (turpmāk – “šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas”), kas oficiāli atzītas saskaņā ar Lēmumu 84/247/EEK. Spermas savākšanas vai uzglabāšanas centri, kas ir atzīti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, arī var izdot spermas ģenealoģijas sertifikātus, un embriju ieguves brigādes, kas ir atzītas saskaņā ar Direktīvu 89/556/EEK, var izdot embriju ģenealoģijas sertifikātus, pamatojoties uz datiem, ko noteikusi šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu.

2. pants

1.   Dzīvnieku ģenealoģijas sertifikātos ir šādi dati:

a)

virsraksts ir šāds: “Ģenealoģijas sertifikāts, kas izdots saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/379/EK Kopienas iekšējai tirdzniecībai”;

b)

saskaņā ar Lēmumu 84/247/EEK oficiāli atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas nosaukums, kas sertifikātu izdevusi;

c)

ciltsgrāmatas nosaukums;

d)

šķirne;

e)

dzimums;

f)

reģistrācijas numurs ciltsgrāmatā;

g)

sertifikāta izdošanas diena;

h)

identifikācijas sistēma;

i)

identifikācijas numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000;

j)

dzimšanas datums;

k)

audzētāja vārds un adrese;

l)

īpašnieka vārds un adrese;

m)

ģenealoģija:

Tēvs

Tēvatēvs

Tēvamāte

Ciltsgrāmatas nr.

Ciltsgrāmatas nr.

Ciltsgrāmatas nr.

Māte

Mātestēvs

Mātesmāte

Ciltsgrāmatas nr.

Ciltsgrāmatas nr.

Ciltsgrāmatas nr.

n)

visi pieejamie ražības pārbaužu rezultāti un jaunākie ģenētiskās novērtēšanas rezultāti, ieskaitot ģenētiskās īpatnības un ģenētiskos defektus gan pašam dzīvniekam, gan tā vecākiem un vecvecākiem, kā to paredz attiecīgā kategorija un konkrētā dzīvnieka audzēšanas programma. Ja ģenētiskās novērtēšanas rezultāti ir publiski pieejami internetā, ir pietiekami norādīt tīmekļa vietni, kur atrodami šie rezultāti;

o)

grūsnām govīm jānorāda apsēklošanas vai pārošanas diena un vaislas buļļa identifikācija;

p)

parakstītāja vārds un amats, sertifikāta izdošanas datums un vieta, un tās personas paraksts, kuru pilnvarojusi šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas izdod sertifikātu.

2.   Tomēr šie dati var būt citos dzīvnieka pavaddokumentos, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas ved ciltsgrāmatu, apliecina dokumentus ar šādu teikumu: “Parakstītājs apliecina, ka Komisijas Lēmuma 2005/379/EK 2. pantā prasītie dati ir iekļauti pievienotajos dokumentos: … ”, sniedzot pilnīgu attiecīgo pielikumu sarakstu.

3. pants

1.   Spermas ģenealoģijas sertifikātos ir šādi dati:

a)

visi 2. pantā minētie dati attiecībā uz bulli, kas devis spermu, kā arī tā asins grupa vai pārbaudes rezultāti, kuri dod līdzvērtīgas zinātniskas ģenealoģijas apliecinājuma garantijas;

b)

informācija, kas ļauj identificēt spermu, tās ņemšanas diena, kā arī spermas savākšanas centra vai spermas uzglabāšanas centra un saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

spermai, kas paredzēta tīršķirnes buļļu oficiālai pārbaudei, jānorāda nosaukums un adrese atzītai organizācijai vai asociācijai, kas atbild par pārbaudes veikšanu saskaņā ar Direktīvu 87/328/EEK;

d)

parakstītāja vārds un amats, sertifikāta izdošanas datums un vieta, un tās personas paraksts, kuru pilnvarojusi šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas izdod sertifikātu.

2.   Tomēr šie dati var būt citos spermas pavaddokumentos, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas ved ciltsgrāmatu, apstiprina dokumentus ar šādu teikumu: “Parakstītājs apliecina, ka Komisijas Lēmuma 2005/379/EK 3. pantā prasītie dati ir iekļauti pievienotajos dokumentos: … ”, sniedzot pilnīgu attiecīgo pielikumu sarakstu.

4. pants

1.   Olšūnu ģenealoģijas sertifikātos ir šādi dati:

a)

visi 2. pantā minētie dati attiecībā uz donorgovi, kas devusi olšūnas, kā arī tās asins grupa vai pārbaudes rezultāti, kuri dod līdzvērtīgas zinātniskas ģenealoģijas apliecinājuma garantijas;

b)

informācija, kas ļauj identificēt olšūnu, tās ņemšanas diena, kā arī olšūnu savākšanas brigādes un saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

ja vienā pajetē ir vairāk nekā viena olšūna, skaidri jānorāda olšūnu skaits, turklāt tām jābūt vienas un tās pašas mātes olšūnām;

d)

parakstītāja vārds un amats, sertifikāta izdošanas datums un vieta, un tās personas paraksts, kuru pilnvarojusi šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas izdod sertifikātu.

2.   Tomēr šie dati var būt citos olšūnu pavaddokumentos, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas ved ciltsgrāmatu, apstiprina dokumentus ar šādu teikumu: “Parakstītājs apliecina, ka Komisijas Lēmuma 2005/379/EK 4. pantā prasītie dati ir iekļauti pievienotajos dokumentos: … ”, sniedzot pilnīgu attiecīgo pielikumu sarakstu.

5. pants

1.   Embriju ģenealoģijas sertifikātos ir šādi dati:

a)

visi 2. pantā minētie dati attiecībā uz donorgovi un vaislas bulli, kā arī abu asins grupa vai pārbaudes rezultāti, kuri dod līdzvērtīgas zinātniskas ģenealoģijas apliecinājuma garantijas;

b)

informācija, kas ļauj identificēt embriju, tā ieguves diena, kā arī embriju ieguves brigādes un saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

ja vienā pajetē ir vairāk nekā viens embrijs, skaidri jānorāda embriju skaits, turklāt tiem visiem jābūt vieniem un tiem pašiem vecākiem;

d)

parakstītāja vārds un amats, sertifikāta izdošanas datums un vieta, un tās personas paraksts, kuru pilnvarojusi šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas izdod sertifikātu.

2.   Tomēr šie dati var būt citos embriju pavaddokumentos, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas ved ciltsgrāmatu, apstiprina dokumentus ar šādu teikumu: “Parakstītājs apliecina, ka Komisijas Lēmuma 2005/379/EK 5. pantā prasītie dati ir iekļauti pievienotajos dokumentos: … ”, sniedzot pilnīgu attiecīgo pielikumu sarakstu.

6. pants

Lēmumus 86/404/EEK, 88/124/EEK un 96/80/EK atceļ.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 17. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(2)  OV L 233, 20.8.1986., 19. lpp.

(3)  OV L 62, 8.3.1988., 32. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2002/8/EK (OV L 3, 5.1.2002., 53. lpp.).

(4)  OV L 19, 25.1.1996., 50. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2002/8/EK.

(5)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(6)  OV L 167, 26.6.1987., 54. lpp.

(7)  OV L 125, 12.5.1984., 58. lpp.

(8)  OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/101/EK (OV L 30, 4.2.2004., 15. lpp.).

(9)  OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).