21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/3

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/9

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 462/2005 (2) ir izsludināts pastāvīgs konkurss par Vācijas intervences aģentūras rīcībā esošo miežu eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 462/2005 5. panta 4. punktā ir norādīta Vācijas intervences aģentūras adrese, kurā jāiesniedz piedāvājumi. Ņemot vērā Vācijas administratīvo dienestu iekšējo reorganizāciju, šī adrese ir jālabo.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/10

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 823/2000 (3) piešķirts vispārējs atbrīvojums laineru kuģniecības konsorcijiem no aizliegumiem, kas ietverti Līguma 81. panta 1. punktā, ievērojot noteiktus nosacījumus.

(2)

Regula (EK) Nr. 823/2000 zaudē spēku 2005. gada 25. aprīlī. Pamatojoties uz Komisijas pieredzi šīs regulas piemērošanā, ir skaidrs, ka pamatojumi konsorciju grupu atbrīvojumam ir aizvien spēkā. Līdz ar to Regulas (EK) Nr. 823/2000 piemērošanu var pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

(3)

Tomēr dažos aspektos Regulas (EK) Nr. 823/2000 noteikumi pilnībā neatbilst nozarē pielietotajai praksei. Tādēļ jāievieš daži nelieli grozījumi Regulā (EK) Nr. 823/2000, lai tā būtu vairāk piemērota paredzētajam nolūkam, līdz kļūst zināmi pārskatītās Padomes 1986. gada 22. decembra Regulas (EEK) Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu (4), iznākumi, kā rezultātā var izrādīties, ka nepieciešami būtiskāki grozījumi.

(4)

Jo īpaši Regulā (EK) Nr. 823/2000 paredzēts, ka konsorciju nolīgumos dalībniecēm uzņēmējsabiedrībām ir jādod tiesības izstāties no konsorcija bez finansiāliem vai citiem sodiem, uz ko attiecas noteikti nosacījumi par paziņošanas termiņu. Prakse liecina, ka nav skaidrs, kā šo noteikumu interpretēt gadījumā, kad konsorcija līguma spēkā stāšanās diena ir agrāk nekā diena, kad pakalpojums tiek faktiski sniegts, piemēram, kad kuģi nav pieejami vai tiek laboti. Tādēļ būtu jāparedz īpaši pasākumi šajā situācijā.

(5)

Ir pamatoti, ka konsorciji meklē nodrošinājumu jauniem ieguldījumiem saistībā ar esošo pakalpojumu. Tādējādi iespēja konsorcija nolīguma pusēm noslēgt nolīgumu, kurā ir saistību neatsaukšanas noteikums, ir jāsniedz arī gadījumos, kad esošā konsorcija nolīguma dalībnieces ir piekritušas veikt būtiskus jaunus ieguldījumus, un ar šo jauno ieguldījumu izmaksas attaisno jaunu saistību neatsaukšanas noteikumu.

(6)

Regulā (EK) Nr. 823/2000 teikts, ka atbrīvojumu piešķir, ja ir izpildīti nosacījumi, iekļaujot to, ka pastāv efektīva cenu konkurence starp dalībniekiem konferencē, kurā darbojas konsorcijs, tādēļ, ka konferences nolīgumā ir skaidri noteiktas konsorcija locekļu pilnvaras, piemērot neatkarīgu cenu veidošanu visām konferences tarifā noteiktajām kravas pārvadājumu likmēm. Komisijas uzmanība tika vērsta uz to, ka neatkarīgu cenu veidošana vairāk nevar tikt uzskatīta par tirgus kopējo vispārpieņemto praksi. Tagad individuāli konfidenciālie līgumi ir kļuvuši nozīmīgi daudzās tirdzniecības nozarēs. Šādi konfidenciālie līgumi var arī radīt efektīvu konkurenci līnijpārvadātāju konferences dalībnieku starpā. Tādējādi individuāli konfidenciālie līgumi ir jāuztver arī kā rādītājs efektīvai cenu konkurencei konferences dalībnieku starpā.

(7)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 823/2000 attiecīgi jāgroza,

1)

Šādu 6. un 7. punktu pievieno 2. pantam:

2)

5. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

3)

8. panta b) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

4)

14. panta 2. punktā datumu “2005. gada 25. aprīlim” aizstāj ar “2010. gada 25. aprīlim”.

21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/12

(1)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. pantu gadījumos, kad Kopienas cenas pārsniedz pasaules cenas, starpību starp šīm cenām var segt ar eksporta kompensāciju, eksportējot olīveļļu uz trešām valstīm.

(2)

Sīki izstrādāti noteikumi olīveļļas eksporta kompensāciju noteikšanai un piešķiršanai noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 616/72 (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 3. punktu kompensācijai ir jābūt vienādai visā Kopienā.

(4)

Atbilstīgi Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 4. punktam kompensāciju par olīveļļu nosaka, ņemot vērā esošo situāciju un nākotnes perspektīvas attiecībā uz olīveļļas cenām un resursiem Kopienas tirgū, kā arī olīveļļas cenas pasaules tirgū. Tomēr gadījumos, kad situācija pasaules tirgū liedz noteikt visizdevīgākās olīveļļas cenas, var ņemt vērā galveno konkurējošo augu eļļu cenu pasaules tirgū un reģistrēto starpību starp šīm cenām un olīveļļas cenām atsauces laikposmā. Kompensācijas apjoms nedrīkst pārsniegt starpību starp olīveļļas cenām Kopienā un pasaules tirgū, kas, kur nepieciešams, ir koriģēta, lai ņemtu vērā izmaksas, kas ir saistītas ar produktu eksportu pasaules tirgū.

(5)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 3. punkta trešā ievilkuma b) apakšpunktu var izlemt par kompensācijas noteikšanu konkursa kārtībā. Konkursa procedūrai jāattiecas uz kompensācijas apjomu, un tā var attiekties uz konkrētām galamērķa valstīm, daudzumiem, īpašībām un iepakojumu.

(6)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 3. punkta otro ievilkumu kompensācija par olīveļļu var būt dažāda, atkarībā no galamērķa, gadījumos, kad to prasa situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības.

(7)

Kompensācijas ir jānosaka vismaz reizi mēnesī. Vajadzības gadījumā kompensācijas var mainīt šajā laikposmā.

(8)

Piemērojot iepriekš izklāstītos noteikumus pašreizējai situācijai olīveļļas tirgū un jo īpaši olīveļļas cenām Kopienā un trešo valstu tirgos, kompensācija ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

(9)

Eļļas un taukvielu pārvaldības komiteja nav sniegusi savu atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/14

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (2) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību 4. panta 2. punktā un 16. panta 2. punkta noteikts, ka nav atļauts laist tirgū ģenētiski modificētu pārtiku vai barību, ja nav saskaņā ar minēto regulu izsniegtas atļaujas. Tās pašas regulas 4. panta 3. punktā un 16. panta 3. punktā noteikts, ka atļauju ģenētiski modificētai pārtikai un barībai izsniedz tikai tad, ja ir atbilstoši un pietiekami pierādīts, ka tā nelabvēlīgi neietekmē cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ka tā nemaldina patērētāju vai lietotāju un neatšķiras no pārtikas vai barības, kuras aizstāšanai tā ir paredzēta, tādā mērā, ka tās normāla lietošana uzturā cilvēkiem vai dzīvniekiem uzturvielu ziņā būtu neizdevīga.

(2)

Amerikas Savienoto Valstu iestādes (ASV iestādes) 2005. gada 22. martā informēja Komisiju, ka kukurūzas produkti, kuri ir piesārņoti ar tā saukto ģenētiski modificēto kukurūzu “Bt10” (piesārņotie produkti) un kurus nav atļauts laist Kopienas tirgū, iespējams, ir izvesti uz Kopienu no 2001. gada, un to izvešana turpinās. Turklāt šīs iestādes informēja Komisiju, ka minētos produktus nav atļauts laist arī Amerikas Savienoto Valstu tirgū.

(3)

Neskarot dalībvalstu pārbaudes pienākumus, turpmāk pieņemamie pasākumi attiecībā uz piesārņotu produktu ievešanām jāpakļauj visaptverošai un kopīgai pieejai, kas ļautu ātri un efektīvi rīkoties un izvairīties no atšķirībām starp dalībvalstīm, vērtējot situāciju.

(4)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt attiecīgus Kopienas ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas ievesta no trešās valsts, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ja risku nevar pietiekami labi novērst ar pasākumiem, ko veic attiecīgās dalībvalstis.

(5)

Ne Syngenta, ne ASV iestādes nesniedza datus, kas ļautu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (Iestāde) izdarīt ģenētiski modificētās kukurūzas “Bt10” nekaitīguma novērtējumu atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteiktajiem standartiem, kaut gan 2004. gada decembrī uzņēmums Syngenta, kurš izstrādāja ģenētiski modificēto kukurūzu “Bt10”, par piesārņotajiem produktiem ziņoja Savienoto Valstu iestādēm. Saskaņā ar Iestādes sniegto skaidrojumu (3), ja šīs informācijas nav, “Bt10” nekaitīgums vēl jāapstiprina.

(6)

Ņemot vērā tādu datu trūkumu, kas būtu pietiekami ģenētiski modificētās kukurūzas “Bt10” nekaitīguma novērtēšanai, lai sasniegtu augsto veselības aizsardzības līmeni, kuru ir izvēlējusies Kopiena, un riska prezumpciju attiecībā uz produktiem, kas nav atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, kurā ņemts vērā Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. pantā noteiktais piesardzības princips, ir lietderīgi veikt ārkārtas pasākumus, lai novērstu piesārņoto produktu laišanu Kopienas tirgū.

(7)

Saskaņā ar vispārīgajām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 178/2002, uzņēmēji, kuri iesaistīti pārtikas un barības apritē, ir galvenās personas, kas ir juridiski atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināts, ka pārtika un barība uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, atbilstu pārtikas aprites tiesību aktu prasībām un lai tiktu pārbaudīts, vai minētās prasības ir izpildītas. Tādēļ pienākumu pierādīt, ka tirgū netiek laisti piesārņoti produkti, jāuztic tirgus dalībniekam, kas sācis tos laist tirgū. Tādēļ ar ārkārtas pasākumiem jāprasa, lai Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes specifisku produktu sūtījumus drīkstētu laist tirgū tikai tad, ja ir analīzes protokols, kurā ir pieradīts, ka produkts nav piesārņots ar ģenētiski modificēto kukurūzu “Bt10”. Analīzes protokolam jābūt akreditētas laboratorijas izdotam saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem.

(8)

Lai atvieglotu kontroli, visa ģenētiski modificētā pārtika un barība, ko laiž tirgū, jāpakļauj atzītai noteikšanas metodei. Syngenta tika lūgts nodrošināt metodi, ar ko, mainot apstākļus, varētu noteikt ģenētiski modificēto kukurūzu “Bt10”, kā arī nodrošināt kontrolparaugus. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. pantā minētajai Kopienas references laboratorijai (KRL) lūdza apstiprināt šim produktam noteikšanas metodi, vadoties pēc Syngenta sniegtajiem datiem. Syngenta darīja pieejamu noteikšanas metodi, un to var atrast pēc šādas adreses: http://gmo-crl.jrc.it

(9)

Ņemot vērā, ka šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem jābūt samērīgiem un tādiem, kas neierobežo vairāk kā vajadzīgs, tiem jāattiecas tikai uz produktiem, kurus var uzskatīt par piesārņotiem ar ģenētiski modificētu kukurūzu “Bt10”. Saskaņā ar ASV iestāžu sniegto informāciju ģenētiski modificētas kukurūzas graudi un no tiem iegūti produkti netiek ievesti Kopienā no Amerikas Savienotajām Valstīm, izņemot kukurūzas lipekļa barību un barībai izmantojamās drabiņas. Tādēļ uz šiem produktiem jāattiecina minētie pasākumi.

(10)

Neskatoties uz Komisijas lūgumiem, ASV iestādes nevarēja garantēt, ka “Bt10” nebūs kukurūzas lipekļa barībā un drabiņās, kas satur vai ir ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem un kas ievestas Kopienā, ņemot vērā to, ka Amerikas Savienotajās Valstīs attiecībā uz šiem produktiem nepiemēro nošķiršanas un izsekojamības pasākumus.

(11)

Attiecībā uz pārtikas produktiem saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju Kopienā pārtikas ražošanai neizmanto ģenētiski modificētu kukurūzu, kas ievesta no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tomēr dalībvalstīm jāuzrauga, vai pārtikas produkti no ģenētiski modificētas kukurūzas ir pieejami tirgū un vai tie ir piesārņoti ar “Bt10”. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija lems, vai vajadzīgi attiecīgi pasākumi.

(12)

Pēc 6 mēnešiem pasākumi jānovērtē, lai noteiktu, vai tie vēl ir vajadzīgi.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

—

kukurūzas lipekļa barībai, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu ar KN kodu 2309 90 20 vai ko no tās ražo,

—

drabiņām, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu ar KN kodu 2303 30 00 vai ko no tās ražo.

21.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/17

(1)

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, turpmāk – “jaunās dalībvalstis”, 2004. gada 1. maijā pievienojās Eiropas Savienībai.

(2)

Uz tirdzniecību starp jaunajām dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju, turpmāk – “Šveice”, pēc pievienošanās attiecas šis nolīgums, un starp Šveici un attiecīgajām jaunajām dalībvalstīm noslēgto tirdzniecības nolīgumu piemērošana ir pārtraukta.

(3)

Pēc jauno dalībvalstu pievienošanās preces, kuru izcelsme ir minētajās valstīs un kuras ieved Šveicē, saskaņā ar Nolīgumu jāuzskata par Kopienas izcelsmes precēm.

(4)

Sakarā ar jauno dalībvalstu pievienošanos, 3. protokola tekstā ir vajadzīgi daži tehniski grozījumi, kā arī nepieciešami pārejas posma pasākumi, lai nodrošinātu pārejas procesu un garantētu tiesisko drošību.

(5)

2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 5. iedaļā ir paredzēti līdzīgi pārejas posma pasākumi un procedūras,

1)

Protokola 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā svītro atsauci uz jaunajām dalībvalstīm.

2)

Protokola 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Preču pārvadājumu apliecības EUR.1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

3)

Protokola 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šādi izsniegtā dublikātā jābūt vārdam:

4)

Protokola IV pielikumu aizstāj ar šādu:

a)

šādas izcelsmes iegūšana piešķir tarifa preferenču režīmu, pamatojoties uz Nolīgumā ietvertajiem preferenciālajiem tarifa pasākumiem;

b)

izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti bija izsniegti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās dienas;

c)

izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā pēc pievienošanās dienas.

a)

šāds noteikums ir paredzēts arī Šveices un Kopienas nolīgumā, kas noslēgts pirms pievienošanās dienas, un

b)

atzītie eksportētāji piemēro saskaņā ar minēto nolīgumu spēkā esošos izcelsmes noteikumus.