12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/3

(1)

3. panta 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 416/2004 (1), kurā noteikti pārejas posma pasākumi saistībā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (še turpmāk – “jaunās dalībvalstis”) pievienošanos Eiropas Savienībai, paredzēta papildu summas izmaksa, ja sliekšņa ievērošanas pārbaudē, ko veic nolūkā noteikt atbalsta apjomu 2005./2006. tirdzniecības gadam, konstatēts, ka Kopienas slieksnis nav pārsniegts.

(2)

Kā noteikts Komisijas 2005. gada 31. janvāra Regulā (EK) Nr. 170/2005, ar ko nosaka atbalstu par pārstrādei paredzētiem tomātiem 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), tomātu daudzums, par kuru jaunajās dalībvalstīs iesniegti atbalsta pieprasījumi 2004./2005. tirdzniecības gadam, atbilst minēto valstu un Kopienas slieksnim attiecībā uz pārstrādei paredzētiem tomātiem, pamatojoties uz daudzumiem, par kuriem 2004./2005. tirdzniecības gadam ir iesniegti pieteikumi.

(3)

Konstatējot, ka jaunās dalībvalstis ir ievērojušas attiecīgos valsts sliekšņus, nav iemesla aizkavēt papildu summas izmaksu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 416/2004 3. pantā, jo aizsargpasākumi vairs nav vajadzīgi. Tādēļ minētā izmaksa ir jāatļauj.

(4)

Tādējādi attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 416/2004.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/5

(1)

Tomātu daudzumi, par kuriem ziņojušas dalībvalstis un uz kuriem attiecas atbalsta pieprasījumi 2004./2005. tirdzniecības gadam saskaņā ar 39. panta 2. punktu Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulā (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem (2), pārsniedz Kopienas noteikto robežvērtību par 1,5 %. Tādēļ jaunajām dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā un kurās nav pārsniegta šīm valstīm noteiktā robežvērtība, vai arī kurās robežvērtība ir pārsniegta mazāk kā par 25 %, 2004./2005. tirdzniecības gada laikā jāizmaksā papildu summa.

(2)

2004./2005. tirdzniecības gadam valstīm noteiktās robežvērtības nav pārsniegtas Čehijas Republikā, Maltā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā. Tādēļ šajās valstīs jāizmaksā pilna papildu summa EUR 8,62 apmērā par tonnu.

(3)

Ražotāji no Kipras par 2004./2005. tirdzniecības gadu nav iesnieguši nevienu atbalsta pieprasījumu attiecībā uz pārstrādei paredzētiem tomātiem. Tādēļ šajā dalībvalstī netiek izmaksāts papildu atbalsts 2004./2005 tirdzniecības gadam,

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/6

(1)

Komisija 2004. gada 13. jūlijā sniedza paziņojumu, kas publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2), par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – ĶTR) izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importu Kopienā.

(2)

Procedūru ierosināja pēc sūdzības saņemšanas, ko 2004. gada 7. jūnijā vairākuma ražotāju vārdā, kas šajā gadījumā ražo vairāk nekā 50 % no Kopienas dažu magnēzija ķieģeļu veidu kopapjoma, iesniedza Eiropas Ugunsizturīgo materiālu ražotāju federācija (P.R.E.) (sūdzības iesniedzējs). Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā produkta dempingu un tā izraisītajiem būtiskajiem zaudējumiem, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam, citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī zināmajām attiecīgajām lietotāju asociācijām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām deva iespēju rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzēji ražotāji, citi sadarbībā iesaistītie Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

(5)

Lai ĶTR ražotājiem eksportētājiem dotu iespēju iesniegt pieprasījumu tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķā režīma (AR) piešķiršanai, ja tie vēlētos to saņemt, Komisija attiecīgajiem zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem nosūtīja tirgus ekonomikas režīma un atsevišķā režīma pieprasījuma veidlapas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu astoņi uzņēmumi pieprasīja TER vai AR gadījumā, ja izmeklēšanā konstatētu, ka tie neatbilst TER nosacījumiem, viens uzņēmums pieprasīja tikai AR.

(6)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šīs izmeklēšanas gaitā iespējama izlases veida pārbaude. Tomēr izlases veida pārbaude nebija vajadzīga, jo ĶTR ražotāju eksportētāju, kas izrādīja vēlmi sadarboties, bija mazāk, nekā domāts.

(7)

Komisija izsūtīja aptaujas lapas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Atbildes iesniedza divi Kopienas ražotāji, kas bija minēti sūdzībā, trīs citi Kopienas ražotāji, deviņi ĶTR ražotāji eksportētāji, viens ar ĶTR eksportētāju saistīts Dienvidkorejas tirgotājs, viens ar ĶTR eksportētāju saistīts tirgotājs no Menas salas, divi ar vienu ĶTR eksportētāju saistīti importētāji no Kopienas, pieci izejmateriālu piegādātāji, trīs nesaistīti importētāji un 16 nesaistīti Kopienas lietotāji (tērauda ražotāji).

(8)

Komisija atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, tā izraisītos zaudējumus un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību to ĶTR ražotāju eksportētāju vajadzībām, kam nevarēja piešķirt TER, šādu uzņēmumu telpās notika pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts datiem:

(10)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu un zaudējumiem attiecās uz laika posmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (izmeklēšanas laika posms jeb IP). Zaudējumu noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laika posma beigām (pārskata laika posms).

(11)

Magnēzija ķieģeļus parasti izmanto tērauda rūpniecībā kā apšuves materiālu tērauda lietuvēs. Parasti produktu ražo saskaņā ar standarta ķīmisko savienojumu specifikāciju, ko maina pēc tiešā lietotāja prasībām. Tādēļ pastāv daudz atsevišķu produkta veidu. Šā iemesla dēļ salīdzināšanas nolūkā tika nolemts produktu klasificēt noteiktās grupās.

(12)

Attiecīgais produkts ir ķīmiski saistīts produkts, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros vismaz 80 % no magnija savienojumiem ir MgO, neatkarīgi no tā, vai tas satur vai nesatur magnezītu (attiecīgais produkts), kura izcelsmes vieta ir Ķīnas Tautas Republika un kuru parasti deklarē ar KN kodiem ex 6815 91 00 un ex 6815 99 10. Tomēr izmeklēšanā noskaidrots, ka attiecīgais produkts ir importēts arī ar KN kodiem ex 6815 10 10, ex 6815 99 90, ex 6902 10 00, ex 6903 90 20, un ex 6903 90 90 (pirms 2004. gada 1. janvāraex 6903 90 20).

(13)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka visi attiecīgā produkta veidi ir definēti iepriekšējā apsvērumā un, kaut arī lielākā daļa faktoru atšķiras, tostarp, piemēram, dažādu izejmateriālu attiecības, piemaisījumi un papildu apstrāde, forma, izmērs, to lietojums ir vienāds.

(14)

Attiecīgajam produktam un magnēzija ķieģeļiem, ko ražo un pārdod ĶTR un ASV vietējā tirgū, nekonstatēja nekādas atšķirības, ASV izmantoja kā analogu valsti, lai noteiktu produkta normālo vērtību attiecībā uz importu no ĶTR. Minētajiem magnēzija ķieģeļiem patiesi ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pielietojums kā tiem, ko no ĶTR eksportē uz Kopienu.

(15)

Nekonstatēja arī nekādas attiecīgā produkta un to magnēzija ķieģeļu atšķirības, ko ražo sūdzības iesniedzējs un ko pārdod Kopienas tirgū. Abiem produktiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums.

(16)

Tāpēc jāsecina, ka visi magnēzija ķieģeļu veidi uzskatāmi par vienu produktu grupu un par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem, kam konstatēta atbilstība pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta 1. līdz 6. punktu. Īsumā un tikai ērtības labad minētie kritēriji kopsavilkuma veidā ir noteikti turpmāk tekstā:

(18)

Astoņi ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un noteiktajā termiņā iesniedza TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem.

(19)

Komisija astoņu ražotāju eksportētāju un to saistīto uzņēmumu telpās, kas iesaistīti attiecīgā produkta ražošanā un/vai tirdzniecībā un atrodas ĶTR, ieguva un pārbaudīja visu TER pieteikumos iesniegto vajadzīgo informāciju.

(20)

Izmeklēšanā atklāja, ka divi no astoņiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem atbilst visiem nosacījumiem, lai iegūtu TER. Divi ĶTR ražotāji eksportētāji, kas ieguva TER, ir:

(21)

Pārējie seši pieprasījumi bija jānoraida. Tabulā ir parādīts, ciktāl seši uzņēmumi, kuriem netika piešķirts TER, atbilst katram no pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(22)

Attiecīgajiem uzņēmumiem un sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja sniegt komentārus par iepriekš minētajiem secinājumiem.

(23)

Visi seši ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka lēmums nav pareizs un ka TER tiem piešķirams šādu iemeslu dēļ:

(24)

Attiecībā uz 1. kritēriju viens uzņēmums iebilda, ka valsts iejaukšanās iespējamība gan pastāv, bet praktiski iejaukšanās nav notikusi. Citi uzņēmumi atsaucās uz 1994. gada VVTT VI pantu un apšaubīja, vai Komisijas lēmums ir saskaņā ar PTO aktiem. Tie iebilda, ka izmeklēšanā atklāts, ka produkta ražošanā un tirdzniecībā nav valsts monopola un ka nav pierādījumu par to, ka ĶTR valdība būtu noteikusi visas magnēzija ķieģeļu vietējās tirdzniecības cenas, tāpēc uzskatāms par pierādītu, ka brīvās konkurences un attiecīgi tirgus ekonomikas nosacījumi dominē produkta ražošanā un tirdzniecībā.

(25)

Kā atzinusi Pirmās instances tiesa, atbilstības TER kritērijiem pierādīšanas pienākums ir ražotāja eksportētāja ziņā. Turklāt izmeklēšanas laikā atklāja, ka uzņēmums ir nodibināts saskaņā ar īpašu reģionālo tiesību aktu, kas rada valsts iejaukšanās iespējas, un netika atklāti nekādi šā tiesību akta piemērošanas izņēmumi. Nekādi statūtu grozījumi nespētu mainīt uzņēmuma juridisko statusu. Atklāja, ka vietējā pašvaldības iestāde ir iesaistīta lielāko lēmumu pieņemšanā. Turklāt ne uzņēmuma dibināšanas laikā, ne vēlāk, kad uzņēmumā tika ieguldīts papildu kapitāls, netika veikts neatkarīgs vērtējums, vai ieguldījumi uzņēmumā atbilst taisnīgām tirgus cenām. Turklāt saskaņā ar reģistrācijas apliecību uzņēmumam ir tiesības nodarboties ar kompensācijas tirdzniecību vai bartertirdzniecību, un tas nespēja pierādīt, ka nav to darījis. Saskaņā ar iepriekšminēto Komisija atzina, ka uzņēmums neatbilst 1. kritērijam. Tādēļ un saskaņā ar pamatregulu, kas turklāt atbilst PTO noteiktām Kopienas starptautiskām saistībām, minētie argumenti ir jānoraida.

(26)

Attiecībā uz 2. kritēriju daži uzņēmumi iebilda, ka to grāmatvedības praksē atklātie trūkumi nav būtiski attiecībā uz jautājumu, vai tirgus ekonomikas nosacījumi dominē produkta ražošanā un tirdzniecībā. Turklāt šie uzņēmumi iebilda, ka šādu papildu prasību ieviešana kā pienākums lietot starptautiskos standartus nav saistīta ar tirgus ekonomikas nosacījumu dominanci. Tie iebilda, ka tādējādi netiek pildītas Kopienas saistības, kas izriet no VVTT/PTO, proti, no VVTT VI panta paskaidrojuma, kā arī 2001. gada 10. novembra Lēmuma 15. panta a) punkta ii) apakšpunkta jeb Ķīnas Tautas Republikas pievienošanās protokola.

(27)

Turklāt daži uzņēmumi iebilda, ka, piemērojot pienākumu ievērot starptautiskos grāmatvedības standartus ārzemju eksportētājiem, bet nepiemērojot tos vietējai ražošanas nozarei, Kopiena nepiemēro savus tiesību aktus tirdzniecības jomā objektīvi. Tiek pārmests, ka Kopienas ražošanas nozarei ir labvēlīgāki noteikumi nekā eksportētājiem. Tomēr jāatzīmē, ka izvērtējumu par to, vai uzņēmumi atbilst kritērijiem, lai saņemtu tirgus ekonomikas režīmu, veica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu. Šāds izvērtējums netika veikts par Kopienas ražošanas nozari, tāpēc nevar uzskatīt, ka Komisija analīzē ir neobjektīva. Tādēļ šis arguments šajā gadījumā nav būtisks. Ciktāl tas attiecas uz pirmo prasību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. ievilkumu Komisijai bija jāpārbauda, vai uzņēmuma grāmatvedības pamatuzskaites dokumentu kopums ir kārtībā, vai tajos veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un vai tos pielieto visos gadījumos. Uzņēmumi, par kuriem ir runa, neatbilda šiem attiecīgā kritērija nosacījumiem un neievēroja grāmatvedības uzskaites pamatprincipus. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(28)

Attiecībā uz 3. kritēriju viens uzņēmums iebilda, ka tā pamatlīdzekļi patiesi novērtēti neatkarīgi. Tomēr netika iesniegti pārliecinoši pierādījumi, ka pamatlīdzekļi ir uzskaitīti ar reālo tirgus vērtību, un netika pierādīts, ka visu izdevumu uzskaitē izmantota to tirgus vērtība.

(29)

Papildus pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka tām valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu spēj pierādīt, ka: i) gadījumā, ja uzņēmuma vai kopuzņēmuma īpašumtiesības pilnībā vai daļēji pieder ārvalstu uzņēmumam, eksportētājiem ir kapitāla un peļņas repatriācijas tiesības; ii) to eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti; iii) lielākā akciju daļa pieder privātpersonām, valsts ierēdņu skaits direktoru padomē vai galvenajos vadošajos amatos nav dominējošs vai arī, ja var pierādīt, ka uzņēmums tik un tā ir pietiekami neatkarīgs no valsts ietekmes; iv) valūtas kursa konversija ir saskaņā ar tirgus kursu; v) iejaucoties valstij, pasākumi netiek apieti, ja atsevišķiem eksportētājiem noteiktas atšķirīgas maksājuma likmes.

(30)

Seši ražotāji eksportētāji, kam nepiešķīra TER, gadījumā, ja tiem nepiešķirtu TER, pieprasīja atsevišķu režīmu (AR). Pamatojoties uz pieejamo informāciju, atzina, ka četri no tiem atbilst visām AR prasībām, kas noteiktas pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(31)

Atklāja, ka viens no pārējiem diviem uzņēmumiem daļēji pieder valstij. Turklāt šis uzņēmums bija dibināts saskaņā ar īpašiem ĶTR tiesību aktiem, kas sniedz plašas valsts iejaukšanās iespējas. Uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā lēmumi pieņemti bez valsts iejaukšanās. Šo iemeslu dēļ uzskatīja, ka pastāv būtisks valsts iejaukšanās risks. Turklāt parasti jo īpaši muitas iestādēm ir ļoti grūti noteikt pārdoto magnēzija ķieģeļu ražotāju. Tādēļ tas, ka, eksportējot tādas firmas vārdā, kurai jāmaksā mazāki nodokļi, pastāv pasākumu apiešanas risks, ko vēl vairāk pastiprina fakts, ka iespējama valsts iejaukšanās, uzskatāms par būtisku faktoru. No tā var secināt, ka pamatregulas 9. panta 5. punkta c) un e) apakšpunkta nosacījumi nav izpildīti. Tādēļ nolēma šim uzņēmumam nepiešķirt AR.

(32)

Attiecībā uz otru uzņēmumu sadarbības apjoms un sniegtā informācija nebija pietiekama, lai noteiktu, vai uzņēmums atbilst visiem AR piešķiršanas kritērijiem. Piemēram, uzņēmums nespēja noteiktajā laikā iesniegt ticamu sarakstu, kurā norādīti tā tirdzniecības darījumi Kopienā, tādējādi nebija iespējams veikt nekādus aprēķinus par dempinga starpību.

(33)

Vēl viens ražotājs eksportētājs pieprasīja tikai atsevišķu režīmu. Šis uzņēmums veica tirdzniecības darījumus ar saistītiem uzņēmumiem Kopienā, kā arī ar neatkarīgām personām Kopienā. Uzņēmums nespēja noteiktajā laikā iesniegt pieprasīto informāciju un nebija iespējams noteikt, vai uzņēmums atbilst visiem AR piešķiršanas kritērijiem, tāpēc uzskatīja, ka uzņēmums nesadarbojas.

(34)

Tādēļ secināja, ka AR var piešķirt šiem četriem ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu gadījumā, ja produktu importē no valsts, kurā nav tirgus ekonomikas un TER nav piešķirts, pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteiktajām valstīm normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz analogās valsts cenu vai aprēķināto vērtību.

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paredzēja izmantot Turciju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja ieinteresētas personas izteikt komentārus par šo izvēli.

(37)

Dažas ieinteresētās personas noraidīja šo priekšlikumu. Galvenie argumenti, ko tie minēja pret Turciju, bija šādi:

(38)

Ieinteresētās personas ieteica Indiju un Krieviju kā atbilstošas analogās valstis.

(39)

Komisija meklēja sadarbību arī citās potenciālās analogajās valstīs, piemēram, Krievijā, Indijā, Japānā, Dienvidkorejā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Turcijā, Serbijā un Melnkalnē un Dienvidāfrikā. No 38 uzņēmumiem visā pasaulē, ar kuriem sazinājās, sadarboties piekrita tikai divi ASV uzņēmumi.

(40)

Pieejamās informācijas analīze rādīja, ka ASV ir attiecīgā produkta tirgus konkurence ar vismaz trim ražotājiem, apmēram 30 piegādātājiem, vairāk nekā 15 importētājiem un apmēram 300 lietotājiem. Netika atklātas nekādas atšķirības starp attiecīgo produktu un magnēzija ķieģeļiem, ko ražo un pārdod ĶTR un ASV vietējā tirgū, kā noteikts 14. apsvērumā. Turklāt tika atklāts, ka vairāk nekā 50 % no izejmateriāliem, ko izmanto viens no ASV ražotājiem, ir importēti no ĶTR un ka abās valstīs nav būtisku atšķirību magnēzija ķieģeļu ražošanas procesā.

(41)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika provizoriski secināts, ka Amerikas Savienotās Valstis ir vispiemērotākā un vispamatotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, nosaka, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņem no analogās valsts ražotājiem. Tika atklāts, ka ASV ražotāju darījumi veikti parastā tirdzniecības apritē, tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz visām cenām, kas par produktu veidiem, kuri salīdzināmi ar produktu veidiem, ko ĶTR eksportētāji eksportējuši uz Kopienu, tika maksātas vai bija maksājamas ASV vietējā tirgū.

(43)

Par normālo vērtību noteica svērto vidējo tirdzniecības cenu vietējā tirgū, ko ASV ražotāji, kas piekrita sadarboties, par produktu veidiem ar līdzīgu MGO saturu, noteica nesaistītiem pircējiem. Vajadzības gadījumā veica korekcijas attiecībā uz dažādiem apstrādes veidiem, kas bija veikti dažādiem produkta veidiem.

(44)

Tātad uzņēmumiem, kam nav piešķirts TER, dempinga starpību aprēķina, balstoties uz to iesniegtajiem datiem par vietējiem eksporta pārdošanas apjomiem un par attiecīgā produkta ražošanas izmaksām. Šos datus pārbauda attiecīgo uzņēmumu telpās.

(45)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai viņam ir reprezentatīvs attiecīgā produkta pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdošanas kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par reprezentatīvu tad, ja šādas pārdošanas kopapjoms bija vismaz 5 % no katra ražotāja eksportētāja preču pārdošanas kopapjoma eksportam uz Kopienu.

(46)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, atklāja, ka vienam ražotājam eksportētājam pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū IP laikā bija reprezentatīvos daudzumos. Otra ražotāja eksportētāja attiecīgā produkta pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū IP laikā nebija reprezentatīvos daudzumos.

(47)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdotos magnēzija ķieģeļu veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem produkta veidiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(48)

Par katru veidu, kuru pārdeva vietējā tirgū un kurš bija tieši salīdzināms ar magnēzija ķieģeļu veidu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta veida magnēzija ķieģeļu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par pietiekami reprezentatīvu, ja šā veida pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū izmeklēšanas laika posmā ir 5 % vai vairāk no salīdzināma magnēzija ķieģeļu veida pārdošanas kopapjoma, kas eksportēts uz Kopienu.

(49)

Šajā analīzē atklāja, ka ražotājam eksportētājam ar reprezentatīvu pārdošanas kopapjomu reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija tikai dažiem produkta veidiem.

(50)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai katra magnēzija ķieģeļu veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē, proti, nosakot attiecīgo magnēzija ķieģeļu veidu to rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru, kas veikti ar nesaistītiem pasūtītājiem.

(51)

Vietējās pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja konkrēta veida produkcijas vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas izmaksas katram veidam, kas IP laikā pārdots vietējā tirgū.

(52)

Kā minēts 50. un 51. apsvērumā, tika noteikts neatkarīgiem klientiem vietējā tirgū veiktās attiecīgā produkta rentablās pārdošanas apjoma īpatsvars. Ja tā magnēzija ķieģeļu veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto realizācijas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, veidoja 80 % vai vairāk no minētā veida pārdošanas kopapjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visām attiecīgā veida pārdošanas apjoma cenām vietējā tirgū IP laikā – neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi rentabla vai ne. Ja magnēzija ķieģeļu veida rentablo pārdošanas darījumu apjoms veidoja mazāk nekā 80 % no minētā magnēzija ķieģeļu veida pārdošanas darījumu kopapjoma, vai arī, ja attiecīgā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no attiecīgā veida rentablo pārdošanas darījumu cenām, ar noteikumu, ka šie pārdošanas darījumi veidoja 10 % vai lielāku daļu no minētā magnēzija ķieģeļu veida pārdošanas kopapjoma.

(53)

Ja kāda magnēzija ķieģeļu veida rentablo pārdošanas darījumu apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā veida pārdošanas darījumu kopapjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena vietējā tirgū būtu par pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(54)

No iepriekšminētās analīzes var secināt, ka daži produktu veidi pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(55)

Visiem produktu veidiem, ko vai nu nepārdod reprezentatīvos daudzumos, vai kas netika pārdoti cenas ziņā parastā tirdzniecības apritē, kā noteikts 52. un 53. apsvērumā, konkrētā ražotāja eksportētāja cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību, un bija jāizmanto cita metode.

(56)

Ja nevar izmantot vietējā tirgus cenas konkrētam produkta veidam, ko pārdod ražotājs eksportētājs, tad, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja izmaksām, jāaprēķina saliktā normālā vērtība. Normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķina, eksportēto produkta veidu ražošanas izmaksām pieskaitot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (tālāk tekstā –TVA) izmaksas samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu, ja nepieciešams, tās koriģējot. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA un vietējā tirgū gūtā peļņa ir uzticami dati.

(57)

Faktiskās vietējā tirgus TVA izmaksas tiek uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopapjomu vietējā tirgū var novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomu uz Kopienu. Vietējā tirgus peļņas normu nosaka pēc to produkta veidu pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Tālab piemēroja 45., 48., 52. un 53. apsvērumā noteikto metodiku. Vienam uzņēmumam varēja izmantot viņa paša TVA un peļņas datus, jo tie atbilda iepriekšminētajiem kritērijiem.

(58)

Citam uzņēmumam, kuram nebija pietiekamu pārdošanas apjomu vietējā tirgū, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Atklāja, ka izmaksu struktūra otram uzņēmumam, kuram piešķirts TER un kuram bija reprezentatīvi dažu produkta veidu pārdošanas apjomi, bija tik atšķirīga, ka to nevarēja izmantot par pamatu, lai šajā gadījumā noteiktu normālo vērtību. Tomēr tā uzņēmuma izmaksas, kam nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu vietējā tirgū, bija uzskatāmas par ticamām un normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz uzņēmuma iesniegtajiem datiem, jo tie saskanēja ar citu tā paša produkta eksportētāju un ražotāju datiem izcelsmes valstī.

(59)

Visu to eksportētāju eksporta pārdošanas darījumi Kopienā, kuriem piešķirts TER vai AR, tika veikti ar saistītu Kopienas importētāju, ar saistītu uzņēmumu ārpus Kopienas starpniecību vai ar uzņēmumu starpniecību, kas, lai arī nav saistīti ar minētajiem ražotājiem eksportētājiem, tomēr cieši sadarbojās ar tiem vai kuriem pat bija ekskluzīvs pārdošanas līgums. Gadījumos, kad eksports tika veikts ar saistītu uzņēmumu starpniecību, eksporta cenas aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Visos gadījumos, kad attiecīgo produktu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu veica korekcijas visām izmaksām, kas šim importētājam radās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp TVA izmaksām un samērīgajai peļņas normai. Šajā gadījumā faktiskā peļņas norma, ko bija ieguvuši neatkarīgi importētāji, kas piekrita sadarboties, bija ticama, lai to izmantotu par pamatu.

(61)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu tajā pašā tirdzniecības posmā. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, kas saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(62)

Tāpēc tika veiktas korekcijas atšķirībām transporta izmaksās, apdrošināšanas izmaksās, apstrādē, iekraušanas un ar to saistītās izmaksās, kredīta izmaksās, komisijas maksās un importa maksājumos, ka arī pēcpārdošanas izmaksās (garantijas izmaksās).

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu tiem diviem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts TER, ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā produkta veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstīgu attiecīgā produkta veida vidējo svērto eksporta cenu.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu četriem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts atsevišķs režīms, ikviena uz Kopienu eksportētā produkta veida vidējā svērtā normālā vērtība, kas noteikta analogajai valstij, tika salīdzināta ar attiecīgā uz Kopienu eksportētā produkta veida vidējo svērto eksporta cenu.

(65)

Provizoriskā svērtā vidējā dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas ir šāda:

(66)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības apjomu. Kopējais ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importa apjoms, ko aprēķināja pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem un pēc 80. apsvērumā noteiktās metodikas, tika salīdzināts ar no ĶTR eksportētājiem saņemtajām faktiskajām atbildēm uz aptaujas lapas jautājumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikts, ka sadarbības apjoms ir mazs.

(67)

Tā kā sadarbības apjoms bija mazs, par dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, tika noteikta augstākā aprēķinātā to ražotāju eksportētāju dempinga starpība, kuri piekrita sadarboties, proti, 99,9 % no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas. Tik un tā atklāja, ka valsts vienotā dempinga starpība ir lielāka par atlikušo zaudējumu starpību.

(68)

Šīs izmeklēšanas gaitā atklāja, ka magnēzija ķieģeļus ražo:

(69)

Atklāja, ka divi Kopienas ražotāji, kas piekrita sadarboties, arī importēja attiecīgo produktu no ĶTR: RHI un Refratechnik. Tādēļ pārbaudīja, vai šie uzņēmumi atbilst Kopienas ražošanas nozares definīcijai saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(70)

RHI veic ražošanu Kopienā, bet arī importē attiecīgo produktu no saistīta kopuzņēmuma ĶTR RHI Lioning. Atklāja, ka lielākā daļa no RHI pārdošanas apjomiem IP laikā ir ražoti Kopienā, tikai neliela daļa bija ražota ĶTR. Šī daļa bija tik maza, jo RHI ražošana ĶTR bija lielākoties orientēta uz strauji augošo Āzijas tirgu. Turklāt RHI ir lielākais ražotājs Kopienā, tā vadība, I&A centrs un lielākās ražotnes atrodas Kopienā. Tādēļ konstatēja, ka RHI uzņēmējdarbība saistībā ar attiecīgo produktu pamatā tiek veikta Kopienā.

(71)

Turklāt tika noteikts, kāda ir importa pārdošanas apjomu ietekme uz Kopienas pārdošanas kopapjomu. Konstatēja, ka RHI, pārdodot importēto produkciju, negūst pastāvīgu finansiālu labumu rentabilitātes ziņā. Pie šāda secinājuma nonāca, salīdzinot pārējo Kopienas ražotāju, kas piekrita sadarboties, rentabilitātes rādītājus.

(72)

Ņemot vērā mazo importa daļu un to, ka ar importu visas Kopienas tirdzniecības rentabilitātes ziņā netika gūts pastāvīgs labums, secināja, ka šis uzņēmums nav pasargāts no kaitīgā dempinga negatīvajām sekām. Tādēļ uzskatīja, ka nav pamatojama RHI izslēgšanai no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(73)

Refratechnik arī veic ražošanu Kopienā un importē attiecīgo produktu no ĶTR ražotājiem. Atklāja, ka lielākā daļa Refratechnik pārdošanas apjoma Kopienā IP laikā bija ražota ĶTR. Turklāt vairumā gadījumu uzņēmējdarbības paplašināšana tika veikta, palielinoties importa apjomam no ĶTR. Tādēļ uzskatīja, ka Refratechnik pamatuzņēmējdarbību veic ne tikai Kopienā, bet arī ĶTR.

(74)

Turklāt tika noteikts, kāda ir importa pārdošanas apjomu ietekme uz Kopienas kopējo pārdošanas apjomu. Atklāja, ka Refratechnik, pretstatā RHI, gūst ievērojamu labumu, pārdodot importēto produkciju.

(75)

Ņemot vērā lielo importa daļu salīdzinājumā ar Kopienas kopējo pārdošanas apjomu, ņemot vērā to, ka uzņēmējdarbība, šķiet, pakāpeniski pārvietojas uz ĶTR, ka arī to, ka Refratechnik acīm redzami gūst labumu no importa par dempinga cenām, uzskata, ka Refratechnik nevar uzskatīt par atbilstošu Kopienas ražošanas nozares definīcijai saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un ir jāuzskata par “citu tirgus operatoru”.

(76)

IP laikā to četru Kopienas ražotāju, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, tostarp RHI, bet neskaitot Refratechnik, ražošanas apjoms bija 233 732 tonnas. Šis apjoms veido 53 % no Kopienas ražošanas kopapjoma, un tādēļ šie uzņēmumi veido Kopienas ražošanas nozari saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu. un 5. panta 4. punktu.

(77)

Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgo produktu magnēzija ķieģeļu ražošanas nozarē neizmanto pašu vajadzībām. Tomēr daži tērauda ražošanas uzņēmumi ražoja magnēzija ķieģeļus pašu vajadzībām. Šis apjoms tomēr bija neliels salīdzinājumā ar apjomiem, ko ražo Kopienas ugunsizturīgo materiālu ražotāji. Šī produkcija ir domāta patēriņam tērauda ražošanas nozarē, un neviens tērauda ražošanas uzņēmums nesadarbojās kā magnēzija ķieģeļu ražotājs (kaut gan daudzi no tiem saņēma aptaujas lapas), tādēļ uzskatīja, ka šai ražošanas apjoma daļai nav ievērojamas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari.

(78)

Tā kā Kopienas ražošanas nozari veido četri uzņēmumi, divi no kuriem veido apmēram 2 % no saražotā apjoma, informācijas konfidencialitātes dēļ turpmāk norādītie dati par Kopienas ražošanas nozari ir indeksēti.

(79)

Patēriņu noteica pēc nozares standarta rādītajiem, ko Kopienas ražošanas nozare uzrādīja normālos ražošanas apstākļos. Šos datus aprēķināja, balstoties uz tērauda ražošanas atskaitēm (avots – Starptautiskais Dzelzs un tērauda institūts (IISI)), izdalot ar vidējo attiecīgā produkta patēriņu uz tonnu saražota tērauda).

(80)

Importa datu avots ir Eiropas Kopienu Statistikas biroja informācija attiecībā uz attiecīgo KN kodu importa apjomiem (6815 91 00, 6815 99 10, 6815 10 10, 6815 99 90, 6902 10 00 un 6903 90 20). No šiem skaitļiem atņēma tos produktus, kas cenas ziņā noteikti nebija attiecīgais produkts. Šo neto apjomu bez atvilkumiem (kas visām valstīm kopā veidoja 73 291 tonnu un ĶTR veidoja 59 831 tonnu) salīdzināja ar sadarboties piekritušo ĶTR ražotāju eksportētāju minētajiem importa apjomiem (apmēram 42 000 tonnu). Ņemot vērā to, ka: i) 13 500 tonnu tika importētas no citām valstīm, kas nav ĶTR; ii) saskaņā ar Kopienas importētāju un lietotāju informāciju importu veica no ĶTR eksportētājiem, kas nesadarbojās; un iii) daudzi ĶTR ražotāji eksportētāji saņēma aptaujas lapu, bet nesadarbojās, uzskatīja, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja skaitlis ir precīzs importa apjomu novērtējums. Turklāt ĶTR preses izdevums tirdzniecības jomā (China Metallurgical News, 2004. gada 4. janvāris) ziņoja, ka 2003. gadā uz Eiropu tika eksportētas 80 000 tonnas, kas nozīmē, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja skaitlis IP laika posmam (59 831) nekādā gadījumā nav pārāk liels.

(81)

Kopienas ražošanas nozares noiets Kopienas tirgū tika noteikts pēc pārbaudītām piecu Kopienas ražotāju, kas piekrita sadarboties (tostarp Refratechnik), aizpildītajām aptaujas lapām. Starpību (proti, patēriņš, no kura atņemts importa apjoms un Kopienas ražošanas nozares noiets) uzskatīja par to Kopienas ražotāju noieta apjomu, kuri nesadarbojās.

(82)

Nākamajā tabulā iekļautie dati par patēriņu liecina, ka attiecīgā produkta pieprasījums Kopienā pārskata laika posmā bija stabils.

(83)

Importa dinamika apjoma un tirgus daļas izteiksmē no attiecīgās valsts ir šāda:

(84)

Lai gan magnēzija ķieģeļu patēriņš pārskata laika posmā bija stabils, vienlaikus imports no attiecīgās valsts palielinājās par 150 %. Tādēļ ĶTR tirgus daļa pārskata laika posmā palielinājās vairāk nekā divas reizes, no 6,0 % līdz 14,9 %.

(85)

Iepriekšējā tabulā parādītas importa cenu pārmaiņas ĶTR. Pārskata laika posmā cenas kritās par 22 %.

(86)

IP laikā Kopienas tirgū tika veikts Kopienas ražotāju un attiecīgo valstu eksportētāju pārdošanas cenu salīdzinājums. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitīti rabati un cenu atlaides. Kopienas ražošanas nozares cenas koriģēja atbilstoši EXW cenām un importa cenas bija CIF pie Kopienas robežas.

(87)

Salīdzinājums pierādīja, ka IP attiecīgais importētais produkts Kopienas tirgū tika pārdots par cenām, kas, izsakot procentos no Kopienas cenām, bija par 16,6 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. No šā cenu dempinga līmeņa un Kopienas ražošanas nozares cenu izmaiņām, kas paskaidrotas tālāk tekstā, ir skaidrs, ka jau ir noticis ievērojams cenu samazinājums.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 2001. gada (pamata gads) līdz IP.

(89)

Turpmāk norādītie Kopienas dati ir četru sadarboties piekritušo Kopienas ražotāju sniegtās informācijas apkopojums.

(90)

Ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika ir šāda:

(91)

Kā norādīts iepriekšējā tabulā, ražošanas apjoms pārskata laika posmā palielinājās par 9 %. Lai samazinātu izmaksas, ražošanas jauda samazinājās par 16 %, tādējādi ražošanas jaudu izmantojums samazinājās par 8 %.

(92)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās.

(93)

Pārskata laika posmā produkcijas krājumi palielinājās par 8 %. Jāpiezīmē, ka Kopienas ražošanas nozare kopumā ražo attiecīgo produktu pēc pasūtījuma. Tādēļ krājumu apjoms, ko Kopienas ražošanas nozare uztur, nav būtisks rādītājs Kopienas ražošanas nozares situācijas novērtējumam.

(94)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(95)

Kopienas ražošanas nozares noieta apjoms un tirgus daļa visā pārskata laika posmā bija stabili. Tomēr to varēja sasniegt, tikai samazinot vidējo pārdošanas cenu par 11 %, kad Kopienas tirgū ienāca imports par dempinga cenu.

(96)

Jāatzīmē, ka šis vidējo cenu samazinājums par 11 % nav pietiekami novērtēts saistībā ar cenu krišanos lielākajos produktu segmentos. Attiecīgo produktu izmanto tērauda rūpniecībā kā apšuves materiālu lielākoties triju veidu tērauda lietuvēs: kausos, konverteros un elektriskā loka krāsnīs. Sākumā ĶTR importu veidoja lielākoties kausu ķieģeļi, kas ir zemas vērtības tirgus segments. Tomēr pārskata laika posmā vērojama tendence ienākt konverteru un elektriskā loka krāšņu segmentā. Konverterus un elektriskā loka krāsnis cenšas izmantot pēc iespējas ilgāk, un, lai palielinātu karsēšanas ciklu skaitu vienam ķieģeļu apšuvuma slānim pirms tā nomaiņas, ir nepieciešami labākas kvalitātes un dārgāki ķieģeļi. Tirdzniecības struktūras analīze pārskata laika posmā rāda, ka Kopienas ražošanas nozare ĶTR importa izraisītā spiediena rezultātā pārstrukturējusies uz mazāka apjoma, bet augstākas vērtības tirgus segmentiem. Ņemot vērā šo faktu, ir skaidrs, kāpēc atsevišķu produktu veidu vidējās cenas ir kritušās par vairāk nekā 11 %. Piemēram, lielākās ķieģeļu grupas vidējā cena (to sastāvā ir 9 % oglekļa un kausētā magnēzija atlikumu) pārskata laika posmā kritās par 19 %.

(97)

Importa apjoma pieauguma dēļ Kopienas ražošanas nozare, neskatoties uz vidējo cenu samazināšanu, nepiedzīvoja uzplaukumu. Tieši pretēji, tā bija spiesta samazināt ražošanas un darbaspēka apjomu.

(98)

Nākamajā tabulā attēlotā rentabilitāte ir Kopienas tirdzniecības ienākums no apgrozījuma (RoT).

(99)

Cenu samazinājuma dēļ rentabilitāte no 2001. līdz 2003. gadam ievērojami samazinājās, vienlaicīgi palielinājās ĶTR importa apjoms par dempinga cenām. IP rentabilitāte nedaudz uzlabojās, lielākoties samazināto izmaksu dēļ. Turklāt peļņas līmenis, lai gan tas IP laikā bija pozitīvs, bija zemāks nekā šī ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Kā redzams, 2001. gadā, kad imports par dempinga cenām joprojām veidoja salīdzinoši nelielu tirgus daļu, peļņas līmenim būtu jābūt augstākam.

(100)

Peļņas no kapitālieguldījuma, naudas plūsmas un ieguldījumu izmaiņas ir norādītas nākamajā tabulā.

(101)

Jāatzīmē, ka iepriekšējā tabulā sniegtie peļņas no kapitāla ieguldījuma dati lielā mērā atbilst rentabilitātes (ienākuma no apgrozījuma) datiem. Arī naudas plūsmas izmaiņās vērojama tā pati tendence, proti, samazinājums laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam un neliels uzlabojums IP laikā. Peļņas no kapitālieguldījumiem un naudas plūsmas samazinājums izskaidrojams ar to, ka vidējās pārdošanas cenas krītas straujāk nekā vidējās pārdoto produktu izmaksas.

(102)

Kopienas ražošanas nozare palielināja ieguldījumu apjomu. Tie bija ieguldījumi esošo ražotņu un iekārtu nomaiņā, nevis jaunu ražotņu izveidē.

(103)

Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu vai nu no neatkarīgiem finanšu pakalpojumu piegādātājiem, vai no mātesuzņēmumiem, pārskata laika posmā tomēr ievērojami neizmainījās, jo šie uzņēmumi ir lielu uzņēmumu grupu sastāvā. Tādēļ to spēja piesaistīt kapitālu lielākoties tiek vērtēta, pamatojoties uz grupas finanšu drošumu un nevis uz attiecīgās uzņēmējdarbības nozares stāvokli. Tādēļ šis faktors nešķiet būtisks šai izmeklēšanai.

(104)

Kā redzams iepriekš, Kopienas ražošanas nozare laikā no 2001. gada līdz IP samazināja darbinieku skaitu. Pieaugums laikā no 2003. gada līdz IP izskaidrojams ar ražošanas pieaugumu. Ražošanas apjoms šajā laika posmā lielākoties bija stabils.

(105)

Algas 2002. gada ievērojami samazinājās, bet līdz IP bija nemainīgas. Tā iemesls bija tajā gadā veiktā pārstrukturēšanas programma, kā rāda iepriekšminētās tendences ražošanas un nodarbinātības jomā.

(106)

Dempinga starpības ir uzskaitītas iepriekš dempinga sadaļā. Ir skaidrs, ka noteiktās dempinga starpības ir lielākas par minimālajām. Turklāt, ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(107)

Nevar uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozare atlabst no iepriekšēja dempinga ietekmes un no subsidēšanas, jo iepriekš nav veikta attiecīga izmeklēšana.

(108)

Jāatgādina, ka, lai gan pārdošanas apjomi un Kopienas tirgus daļa bija diezgan stabili, vidējās cenas Kopienas ražošanas nozarē pārskata laika posmā pazeminājās par 11 %, neņemot vērā izmaiņas produkcijas sortimentā, tajā parādoties produktu veidiem ar lielāku vērtību. Neatkarīgi no izmaksu samazināšanās, peļņas līmenis ievērojami pazeminājās, kā rezultātā IP peļņa bija par 55 % zemāka nekā 2001. gadā un arī ievērojami zemāka nekā peļņas līmenis, kurš būtu gaidāms, ja nebūtu importa par dempinga cenu.

(109)

Kopienas ražošanas nozares lejupslīdi pārskata laika posmā apstiprina arī ražošanas apjoma un ražošanas jaudas samazināšanās, algu un nodarbinātības līmeņa, peļņas no kapitālieguldījuma, naudas plūsmas samazināšanās, kā arī tas, ka nozare nepiedzīvoja uzplaukumu, pat neskatoties uz vidējo cenu samazināšanu par 11 %.

(110)

Iepriekš minētās negatīvās tendences vērojamas laikā, kad darba ražīgums bija diezgan vienmērīgs, ieguldījumu apjoms pieauga un jaudas izmantojumā bija vērojami uzlabojumi. Izmaiņas attiecībā uz krājumiem un spēju piesaistīt kapitālu iepriekš minēto iemeslu dēļ netika uzskatītas par būtiskām.

(111)

Ņemot vērā visus šos rādītājus, var provizoriski secināt, ka IP Kopienas ražošanas nozare cieta materiālus zaudējumus pamatregulas 3. panta izpratnē.

(112)

Turklāt pārbaudīja, vai nav cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām no ĶTR un zaudējumiem, kurus cieta Kopienas ražošanas nozare. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt zaudējumus, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiek attiecināti uz importu par dempinga cenām.

(113)

Jāatgādina, ka importa apjomi no ĶTR palielinājās apmēram par 150 % un to tirgus daļa pārskata laika posmā palielinājās par 118 %. Turklāt, kā tika paskaidrots 85. apsvērumā, ĶTR importa cenas samazinājās par 22 % un bija vērojams pārlieku liels cenu samazinājums (skatīt 87. apsvērumu). Kopienas ražošanas nozare, reaģējot uz šiem importiem, saglabāja pārdošanas apjomu (lai saglabātu apjomradītus ietaupījumus), bet tai nācās ievērojami samazināt cenas. Cenu samazinājums inter alia radīja rentabilitātes kritumu par 55 %. Šāda rentabilitāte ir krietni zemāka par šajā nozarē plānoto un nav ilgāk pieļaujama.

(114)

Maz ticams, ka trešo valstu, piemēram, Korejas Republikas un Brazīlijas, izcelsmes imports būtu ietekmējis Kopienas ražošanas nozares zaudējumus. Trešo valstu importa tirgus daļa IP bija tikai apmēram 3 %. Turklāt visu svarīgāko trešo valstu importa vidējās cenas, proti, Korejas Republikas un Brazīlijas (tās ir valstis, no kurām nāk lielākā daļa importa, kas nav ĶTR imports), bija par 25 % un 47 % augstākas nekā ĶTR izcelsmes importa vidējās cenas. Tādēļ, ņemot vērā to tirgus daļu un to salīdzinoši augsto cenu līmeni, var secināt, ka to ietekme uz zaudējumiem, ja tāda vispār pastāv, varētu būt minimāla.

(115)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka jaudas pārpalikums Kopienas ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozarē ir licis Kopienas ražošanas nozarei konkurēt, samazinot cenas līdz zaudējumus radošam līmenim. Tomēr izmeklēšanā noteiktie jaudas izlietojuma līmeņi, kas indeksētā veidā parādīti 90. apsvērumā, pārskata laika posmā neuzrāda pārpalikumu. Tieši otrādi, redzams, ka jaudas līmenis bija līdzīgs līmeņiem tērauda ražošanas nozarē un citās nozarēs. Lai gan ir skaidrs, ka jaudas samazinājās un cenas kritās, tam par iemeslu lielākoties bija ĶTR importa par dempinga cenām pieaugums. Turklāt Komisija norāda, ka 90. gadu beigās notika plaša Kopienas ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozares pārstrukturēšana.

(116)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tehniskais progress, kā rezultātā bija iespējams ražot ķieģeļus ar ilgāku lietošanas ilgumu, kas savukārt padarīja tērauda ražošanas procesu efektīvāku, bija par iemeslu zaudējumiem, ko cieta Kopienas ražošanas nozare. Izmeklēšanas laikā vairāki tērauda ražotāji paskaidroja, ka tehniskā progresa rezultātā magnēzija ķieģeļu izlietojums uz tonnu saražotā tērauda ir samazinājies.

Saskaņā ar iepriekšējo tabulu magnēzija ķieģeļu izlietojums tērauda ražošanā bija tikai apmēram 2 %. Šīs nelielās daļas samazinājums nespētu būt par iemeslu pārdošanas cenu samazinājumam un rentabilitātes kritumam, kā tas jau paskaidrots iepriekš sadaļā par zaudējumiem. Tādēļ uzskatāms, ka ķieģeļu labākas tehniskās kvalitātes ietekme nevar kalpot par būtisku iemeslu zaudējumiem, ko cietusi Kopienas ražošanas nozare.

(117)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka daži tērauda ražotāji turpina paši ražot noteiktus magnēzija ķieģeļu daudzumus. Tomēr nebija nekādu pazīmju, ka šai praksei pārskata laika posmā būtu tendence izplatīties. Turklāt, tā kā neviens tērauda ražošanas uzņēmums nesadarbojās kā magnēzija ķieģeļu ražotājs, ir skaidrs, ka šai ražošanas nozarei nebija ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

(118)

Vēl viens faktors, kas varētu būt par iemeslu zaudējumiem, ir dolāra pret euro valūtas kursa svārstības. Šis faktors ir īpaši svarīgs, jo ĶTR renminbi jau vairākus gadus ir piesaistīts dolāram un ir minēts, ka dolāra/euro kursa svārstības ir ĶTR ražotājiem padarījušas eksportu uz Kopienu ļoti izdevīgu.

(119)

Tomēr dolāra kursa krišanās attiecībā pret euro ne vienmēr ir atbilstošs importa apjoma pieaugumam. Kursa kritums sākās 2002. gada jūnijā, kaut gan būtisks importa pieaugums bija vērojams jau 2001. gadā. Turklāt jāsaka, ka pārskata laika posmā ievērojami palielinājušās kravas vedmaksas likmes no ĶTR uz Kopienu. Ja ĶTR importa apjoms būtu palielinājies tikai tā iemesla dēļ, ka valūtas kursa svārstības radījušas labākus tirgus nosacījumus, tad gadījumā, ja šādas valūtas svārstības būtu kompensētas ar paaugstinātām kravu vedmaksas likmēm, importa apjomam būtu jāsamazinās vai vismaz jāsaglabājas nemainīgam. Lai gan šāda kompensācija patiesi notika (pārskata laika posma pēdējo 15 mēnešu laikā vedmaksas likmes palielinājās par apmēram 25 % (avots: P&O Nedlloyd), tomēr, neskatoties uz to, importa apjoms turpināja pieaugt.

(120)

Tādēļ provizoriski var secināt, ka valūtas svārstības gandrīz nav ietekmējušas Kopienas ražošanas nozares zaudējumus.

(121)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka zaudējumi bija pašradīti, jo Kopienas ražošanas nozare arī pati importēja attiecīgo produktu no ĶTR. Jāatgādina, ka RHI, kas ir Kopienas ražotājs, IP laikā no ĶTR importēja 5 % no tā Kopienas pārdošanas kopapjoma. Turklāt importa daļas un šī importa cenu atšķirība salīdzinājumā ar Kopienas pārdošanas cenām ir salīdzinoši neliela un tai nevarētu būt ievērojama ietekme uz tirgu.

(122)

IP apmēram 27 % Kopienas ražošanas nozares apjoma tika eksportēts ārpus Kopienas. Pārskata laika posmā eksporta apjoms tikai nedaudz samazinājās. Tomēr šī eksporta rentabilitāte bija lielāka nekā pārdošanas apjomi Kopienas tirgū un nevar teikt, ka tai būtu negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares zaudējumiem.

(123)

Jāatgādina, ka šajā gadījumā ar zaudējumiem saprot lielākoties cenu samazināšanos, kas izraisa rentabilitātes krišanos. Ņemot vēra to, ka strauji pieaugošā ĶTR importa apjoma cenas ir ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, nav nekādu pierādījumu, ka iepriekš minētie pārējie faktori būtu nopietns iemesls, kas radītu Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus. Izmeklēšanas laikā netika atklāti nekādi citi faktori, kas būtu izraisījuši Kopienas ražotājiem nodarītos materiālos zaudējumus.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi par visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, var provizoriski secināt, ka pastāv cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

(125)

Tika pārbaudīts, vai pastāv neapgāžami pierādījumi, kas liktu secināt, ka antidempinga maksājumu ieviešana attiecībā uz attiecīgās valsts importu nav Kopienas interesēs. Komisija izsūtīja aptaujas lapas gan importētājiem, gan attiecīgās produkcijas lietotājiem rūpniecībā un piegādātājiem. Atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem saņēma no 14 lietotājiem, pieciem piegādātājiem un trim nesaistītiem importētājiem.

(126)

Pamatoties uz sadarbībā iesaistīto personu sniegto informāciju, tika izdarīti turpmāk noteiktie secinājumi.

(127)

Jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozari veido četri ražotāji, kas nodarbina apmēram 800 darbiniekus, ražo un pārdod attiecīgo produktu. Jāatzīmē, ka pārskata laika posmā šo Kopienas ražotāju ekonomiskie rādītāji liecināja par finanšu rādītāju pasliktināšanos. Neskatoties uz vieglu uzlabojumu IP, Kopienas ražošanas nozare ĶTR importa par dempinga cenām ietekmē nespēja sasniegt atbilstošu finanšu situāciju.

(128)

Ja pasākumus neieviestu, ir skaidrs, ka Kopienas ražotnes tiktu pakāpeniski slēgtas un tērauda ražošanas uzņēmumiem būtu vēl vairāk jāpaļaujas uz ĶTR produkciju. Pasaulē pašreiz ir tikai dažas ražotnes un izejmateriāli (jo īpaši magnēzijs) lielākoties atrodas ĶTR. Tas nozīmē, ka trešās valstīs nav ievērojamu izejmateriālu avotu. No otras puses, pamatojoties uz iepriekš noteikto, Kopienas ražošanas nozare acīm redzami gūtu labumu no antidempinga maksājuma ieviešanas.

(129)

Tādēļ provizoriski var secināt, ka antidempinga pasākumi tādējādi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(130)

Četri uzņēmumi aizpildīja nesaistītu importētāju aptaujas lapu, lai gan tikai divi no tiem importēja attiecīgo produktu IP. Importētāji, kas piekrita sadarboties, iebilda pret pasākumu ieviešanu un apgalvoja, ka Kopienā ir tikai dažas lielas ugunsizturīgo materiālu ražotnes un ka ķieģeļu imports no Ķīnas veicinājis konkurenci Kopienas tirgū. Ja ieviestu pasākumus un paaugstinātu cenas, ĶTR uzņēmumi samazinātu pārdošanas apjomus uz Kopienu un importētāji ciestu zaudējumus, jo samazinātos pārdošanas apjoms un rentabilitāte.

(131)

Viens importētājs iebilda, ka tam, iespējams, nāksies slēgt savu ražotni, kurā strādā astoņi darbinieki, jo attiecīgā produkta ražošana veido lielāko daļu no tā uzņēmējdarbības. Tomēr antidempinga pasākumu mērķis nav ne importa aizliegšana, ne Kopienas importētāju darbības kavēšana. Tā kā ierosinātie pasākumi ietekmē tikai nelielu daļu no Kopienas tērauda ražošanas nozares kopējām izmaksām un jau pastāv Kopienas lietotāju un ĶTR ražotāju eksportētāju uzņēmējdarbības sakari, kas balstās uz produkta īpašām tehniskām prasībām, visdrīzāk importētāju tradicionālā uzņēmējdarbība turpināsies pat tad, ja tiks ieviesti antidempinga pasākumi pret importu par dempinga cenām.

(132)

Turklāt atklāja, ka otram importētājam pasākumu ieviešana neradītu būtiskas sekas, jo attiecīgais produkts veido mazāk nekā 1 % no tā uzņēmuma kopējā apgrozījuma.

(133)

Piegādātāji, kuri sadarbojās izmeklēšanā, atbalstīja procedūru. Divi uzņēmumi, kas Kopienas ražošanas nozarei piegādā galveno izejmateriālu magnēzija ķieģeļu ražošanai, dedzināto magnēziju, iebilda, ka tiem pirms dažiem gadiem bija jāpārtrauc piegādes ugunsizturīgo materiālu nozarei, jo tirgū ienāca ĶTR izejmateriāli un vēlāk ĶTR magnēzija ķieģeļi.

(134)

14 lietotāji uzņēmumi, proti, tērauda ražotāji, iesniedza aizpildītās aptaujas lapas, un vēl viens uzņēmums Wirtschaftsvereinigung Stahl (Vācijas Tērauda ražotāju asociācija) izteica savu viedokli. Vēl viens lietotājs izteica atbalstu Kopienas ražošanas nozares sūdzībai, bet visi pārējie tērauda uzņēmumi iebilda pret antidempinga pasākumu ieviešanu. Kopumā lietotāju uzņēmumi veido apmēram 38 % no Kopienas magnēzija ķieģeļu patēriņa.

(135)

Ugunsizturīgie materiāli tērauda ražošanas nozarei ir stratēģiski svarīga izejviela. Viss tērauds, ko tie ražo, tiek apstrādāts konverteros, elektriskā loka krāsnīs un kausos, kuru apšuvumam izmantoti magnēzija ķieģeļi. Tādēļ ugunsizturīgo materiālu sliktās kvalitātes sekas varētu būt netieša ietekme uz materiāliem zaudējumiem, ražošanas apstādināšanu, remontiem un drošību. Tādēļ šim produktam būtiski svarīgi faktori ir laba kvalitāte, proti, izturīgi ķieģeļi, un tehniskais nodrošinājums. Šo augsto tehnisko prasību dēļ izveidot ilgstošas attiecības ar piegādātājiem prasa ilgu laiku, lielas investīcijas un izpēti. Arī viena ĶTR ražotāja nomaiņa ar citu varētu būt sarežģīta. Tērauda ražotāji apgalvo, ka tie kopā ar ĶTR ražotājiem un to importētājiem Kopienā pēdējo divu gadu laikā ir guvuši ievērojamus panākumus, jo īpaši uzlabojot efektivitāti un ieviešot jauninājumus.

(136)

Uzņēmumi, kas iebilda, izteica bažas, ka varētu rasties augstas kvalitātes ķieģeļu ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu trūkuma risks. Tie baidās, ka, ieviešot pasākumus, ĶTR ražotāji varētu pazust no Kopienas tirgus. Turklāt lielākās magnezīta, kas ir magnēzija ķieģeļu galvenā izejviela, rezerves atrodas ĶTR. Tādēļ tērauda ražošanas nozare nevēlas sabojāt savas attiecības ar ĶTR izejmateriālu piegadītājiem.

(137)

Ka jau minēts, antidempinga pasākumu mērķis nav ne importa aizliegšana, ne tērauda ražotāju darbības kavēšana. Tātad imports, kas nerada zaudējumus, joprojām varētu ienākt Kopienas tirgū. Tādēļ arī jau nodibinātās attiecības ar ĶTR eksportētajiem varētu turpināties pat tad, ja tiktu ieviesti antidempinga pasākumi pret importu par dempinga cenām. To apstiprina fakts, ka attiecīgais produkts veido tikai nelielu daļu no tērauda ražotāju ražošanas izmaksām, tātad pasākumi, kas ietekmē to lietotāju izmaksas, būtu maznozīmīgi (skatīt 143. apsvērumu).

(138)

Turklāt jāuzsver attiecīgā produkta stratēģiskā nozīme tērauda ražošanas nozarē. Ja pasākumus neieviesīs, pastāv risks, ka attiecīgā produkta ražošana ilgtermiņā tiktu pārvietota uz ĶTR. Ņemot vērā svarīgu ražotāju trūkumu citās trešās valstīs, šāda atkarība no ĶTR importiem Kopienas tērauda ražošanas nozarei noteikti nav izdevīga.

(139)

Turklāt nav pamatotu pierādījumu, ka varētu pasliktināties to tērauda ražotāju izejmateriāla iegādes iespējas, kuri ražo magnēzija ķieģeļus savām vajadzībām.

(140)

Lietotāju nozare iebilda, ka pasākumi pastiprinātu tādu tirgus struktūru, kurā ir tikai daži nozīmīgi ražotāji. Lietotāji iebilda, ka šāda situācija, kad trūkst konkurences, radās 90. gados ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozares uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas dēļ.

(141)

IP Kopienas lielākajam ražotājam bija 30 % liela tirgus daļa, kas nav pietiekami liela, lai tas kontrolētu tirgu un dominētu tajā. To vēl pastiprina fakts, ka ĶTR imports ir šo tirgus daļu samazinājis. Kā paskaidrots iepriekš, iespējams, pēc pasākumu ieviešanas šis imports turpināsies. Turklāt magnēzija ķieģeļus Kopienā ražo arī vairāki nelieli uzņēmumi, tostarp daži tērauda uzņēmumi, un izmeklēšanas laikā netika sniegti pierādījumi tam, ka lielajiem Kopienas ražotājiem tirgū ir dominējošs stāvoklis. Tā kā nav pierādījumu par pret konkurenci vērstu rīcību, pieņēmums ir nepamatots.

(142)

Tērauda ražošanas nozare turklāt iebilda, ka magnēzija ķieģeļu antidempinga pasākumi radītu papildu izmaksas tērauda tirgū, kurš strauji reaģē uz cenu izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz konkurenci ar tērauda ražotājiem ārpus Kopienas. Tādēļ antidempinga pasākumi ietekmētu tērauda ražošanas nozares konkurētspēju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī citu tērauda nozares izejmateriālu tirgū jau valda liela spriedze.

(143)

Tomēr lietotāju ražošanas nozares aizpildītās aptaujas lapas rāda, ka magnēzija ķieģeļu izmaksas ir mazākas nekā 1 % no kopējām izmaksām. Tādēļ ierosinātajiem antidempinga pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes uz kopējām tērauda ražošanas procesa izmaksām. Turklāt jaunākās izmaiņas tērauda ražošanas nozarē skaidri norāda uz pārdošanas cenu un rentabilitātes uzlabojumiem, kas nozīmē, ka magnēzija ķieģeļu nozīme kopējā pārdošanas apgrozījumā vēl vairāk samazinās.

(144)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet maz ticams, ka antidempinga pasākumu ieviešana radītu piedāvājuma trūkumu vai likvidētu konkurenci Kopienas tirgū, jo, visdrīzāk, ĶTR magnēzija ķieģeļu tirgus daļa joprojām saglabāsies nemainīga. Attiecībā uz izmaksu palielināšanos atklāja, ka tās nebūtu būtiskas un nespētu būtiski ietekmēt tērauda ražošanas nozari. Tādēļ provizoriski secina, ka lietotāju intereses neaizkavē pasākumu ieviešanu.

(145)

Pret attiecīgo valstu magnēzija ķieģeļu importu vērstu pasākumu ieviešana acīmredzami ir Kopienas ražotāju interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un magnēzija ķieģeļu produkciju izmantojošajiem uzņēmumiem ir sagaidāms, ka pasākumu ietekme uz magnēzija ķieģeļu cenām būs niecīga. Cenu samazinājums, kā arī rentabilitātes kritums, ko cietīs Kopienas ražošanas nozare, noteikti būs lielāks nekā tirgus daļas samazinājums.

(146)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga maksājumus magnēzija ķieģeļu importam no ĶTR.

(147)

Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, pasākumi jāievieš, lai novērstu turpmāko kaitējumu, ko Kopienas ražotājiem rada imports par dempinga cenām.

(148)

Pasākumi ir jāievieš tādā mērā, kāds ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko rada attiecīgās produkcijas imports, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, ko varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja aprēķinos, ir 8 % no apgrozījuma, pamatojoties uz peļņas līmeņa datiem pirms dempinga importu klātbūtnes. Balstoties uz šo likmi, tika aprēķināta līdzīga produkta cena, kas neradītu kaitējumu Kopienas ražotājiem. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 8 % apmērā.

(149)

Pēc tam tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu ar vidējo kaitējumu neradošo cenu. Importa cenas koriģēja par 10 % trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, Kopienas ražotnes atrodas netālu no tērauda ražotnes, turpretī transporta un apdrošināšanas izmaksas no Kopienas importu ievešanas ostām parasti ir lielākas. Otrkārt, Kopienas ražošanas nozare pārdošanas cenā, ko tā piedāvā tērauda ražotnēm, ir iekļāvusi tehniskā nodrošinājuma izdevumus, turpretī eksportētāji to parasti nedara. Treškārt, visa Kopienas ražošanas nozares tirdzniecība tika veikta ar tiešajiem lietotājiem, turpretī importa darījumi parasti notiek ar starpniekiem, kuriem rodas papildu izmaksas.

(150)

Pēc tam iegūto starpību izsaka procentos no vidējās CIF importa vērtības. Šis salīdzinājums tika veikts, izmantojot 11. apsvērumā minētās PKN kodu grupas.

(151)

Provizoriskās vidējās svērtās zaudējumu starpības uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts ne AR, ne TER, ir šādas:

(152)

Lai aprēķinātu valsts zaudējumu novēršanas pakāpi visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāņem vērā, ka sadarbības apjoms bija mazs. Tādēļ starpību aprēķināja, pamatojoties uz to eksportētāju datiem, kam nebija piešķirts ne TER, ne AR un kuri piekrita sadarboties. Tā kā zaudējumu novēršanas pakāpe bija zemāka nekā iepriekš minēto uzņēmumu lielākā zaudējumu starpība, kā arī, neatbalstot nesadarbošanos, par valsts zaudējumu novēršanas pakāpi noteica šo iepriekšminēto uzņēmumu lielāko starpību – 66,1 %.

(153)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jāievieš pagaidu antidempinga maksājumi attiecīgā produkta ĶTR izcelsmes importam. Antidempinga maksājumi jānosaka zemākās dempinga starpības un zemākā zaudējumu apmēra līmenī saskaņā ar noteikumu par mazākā maksājuma piemērošanu. Tā kā sadarbības apjoms bija mazs, par atlikušo starpību ražotājiem eksportētājiem, kas piekrita sadarboties, jānosaka augstāko aprēķināto starpību, proti, 66,1 % no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas. Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā izmeklēšanā. Līdz ar to šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās vienības. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav tieši minēti šīs regulas lēmumu daļā, tostarp ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecas nodokļu likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(154)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomu vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomu, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiek izdarīti grozījumi, iekļaujot sarakstā uzņēmumus, kuriem piešķirtas atsevišķas maksājumu likmes.

(155)

Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi:

(156)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka atzinumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B

Office J-79 5/16

B-1049 Brussels

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/31

—

3 711 dzīvnieki kārtas numuram 09.0001,

—

3 712 dzīvnieki kārtas numuram 09.0003.

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/32

(1)

Regulas (EEK) Nr. 4088/87 2. panta 2. punkts un 3. pants nosaka, ka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm nosaka ik pēc piecpadsmit dienām un piemēro pa divu nedēļu periodiem. Saskaņā ar 1. pantu Komisijas 1988. gada 17. marta Regulā (EEK) Nr. 700/88 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem režīmam, kas piemērojams tad, kad Kopienā tiek ievesti atsevišķu veidu ziedkopības produkti ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā (2), šīs cenas nosaka divu nedēļu periodiem, pamatojoties uz dalībvalstu piegādātiem svērtiem datiem.

(2)

Šīs cenas jānosaka nekavējoties, lai būtu iespējams noteikt piemērojamos muitu tarifus.

(3)

Pēc Kipras iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā šai valstij nav jānosaka ievešanas cenas.

(4)

Tāpat nav jānosaka ievešanas cenas attiecībā uz Izraēlu, Maroku, Jordāniju, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā, ņemot vērā nolīgumus, pieņemtus ar 2003. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2003/917/EK par Nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Izraēlas asociācijas līguma 1. un 2. protokola aizstāšanu (3), 2003. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2003/914/EK par Eiropas Kopienas un Marokas Karalistes nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Marokas Asociācijas līguma 1. un 3. protokola aizstāšanu (4), 2004. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2005/4/EK par nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PLO), kas darbojas Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vārdā, par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Palestīniešu pašpārvaldes pagaidu asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšanu (5).

(5)

Komisijai jāpieņem šie pasākumi laikposmā starp Dzīvo augu un ziedkopības produktu pārvaldības komitejas sanāksmēm,

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/34

(1)

V pielikumā Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības un dzīvnieku veselību tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (“Nolīgums”), ir paredzēti sabiedrības veselības aizsardzības un veterinārie pasākumi, kuri jāievēro attiecībā uz dažu dzīvnieku un to produktu ievešanu Kopienā, kas atzīstami par līdzvērtīgiem.

(2)

Nolīguma VII pielikumā ir paredzēti vienkāršoti veterinārās un/vai sabiedrības veselības apliecinājumi, kas iekļaujami veselības sertifikāta paraugā dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanai Kopienā, attiecīgā uz kuriem ir atzīts pasākumu līdzvērtīgums (Jā-1).

(3)

Attiecībā uz liellopu spermu ir atzīts līdzvērtīgums saistībā ar dzīvnieku veselības prasībām, balstoties Direktīvu 88/407/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2003/43/EK (5), un tādēļ ir jānosaka vienkāršots veselības sertifikāta paraugs liellopu spermai.

(4)

Ir jāprecizē, ka dzīvnieku veselības sertifikātu paraugi, kas noteikti 2004. gada 6. septembra Komisijas Lēmumā 2004/639/EK, ar ko paredz liellopu sugas mājdzīvnieku spermas importa nosacījumus (6), jāizmanto, neierobežojot īpašas sertifikācijas prasības, kas balstās uz līdzvērtīguma nolīgumiem starp Kopienu un trešām valstīm. Attiecīgi ir jāgroza Lēmums 2004/639/EK.

(5)

Attiecībā uz cūkgaļu ir atzīts līdzvērtīgums saistībā ar sabiedrības veselības aizsardzības prasībām, bet ne ar dzīvnieku veselības prasībām. Tādēļ vienkāršošanai, kas balstās uz cūkgaļai paredzēto sertifikātu paraugu līdzvērtīgumu, jāattiecas vienīgi uz sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

(6)

Padomes 1993. gada 22. decembra Direktīvā 93/119/EK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (7) ir noteikta prasība par to, ka oficiālie veselības sertifikāti gaļai, ko ieved no trešām valstīm, jāpapildina ar apliecinājumu, ka attiecīgie šajā direktīvā minētie dzīvnieki ir nokauti apstākļos, kuros garantēta humāna apiešanās, kas ir vismaz līdzvērtīga minētās direktīvas noteikumiem. Šāds apliecinājums ir jāiekļauj sertifikāta paraugā svaigai cūkgaļai, kas noteikts šajā lēmumā.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/40

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/42

(1)

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt skaidrus, proporcionālus un nediskriminējošus nosacījumus elektrokomunikāciju sistēmu izmantošanai un likvidēt visus nepamatotus regulējošos šķēršļus. Elektrolīniju komunikāciju sistēmas ietver gan iekārtas, gan tīklus.

(2)

Eiropas Savienības elektroniskās komunikācijas reglamentējošo noteikumu mērķis ir izveidot apstākļus konkurētspējīgai elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanai un garantēt, ka lietotāji gūst maksimālu ieguvumu izvēles, cenu un kvalitātes ziņā. Valsts pārvaldes iestāžu mērķis ir veicināt konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu, tostarp elektrolīniju komunikāciju tīklu, nodrošināšanā. Tāpēc ir jālikvidē nepamatoti regulējošie šķēršļi, jo īpaši attiecībā uz energouzņēmumiem, kas tiem liedz izmantot un darbināt elektronisko komunikāciju tīklus pa savām elektrolīnijām.

(3)

Uz elektrolīniju komunikāciju sistēmu izmantošanu attiecas tikai vispārējās atļaujas saņemšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (2). Vajadzības gadījumā tas var ietvert saistības, kas noteiktas Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvā 89/336/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko saderību (3) (EMS direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (4) (Termināla direktīva), Pamatdirektīvā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (5), piemēram, attiecībā uz komunikācijām ārkārtas situācijās un tīkla integritāti. Lai izvairītos no diskriminācijas, šķērssubsidēšanas un konkurences izkropļojumiem, var noteikt saistības arī attiecībā uz dažiem uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (6), lai atdalītu konsolidēto grāmatvedības uzskaiti par darbībām, kas nav saistītas ar elektroenerģiju, tādām kā elektrolīniju komunikācijas.

(4)

Elektrolīniju komunikāciju tīkli ir kabeļu tīkli un tādējādi ir vadītās pārraides tīkli. Tajos pārraidei neizmanto radio frekvences, kā tās definētas Atļauju izsniegšanas direktīvas B pielikumā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumā 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (lēmums par radiofrekvenču spektru) (7).

(5)

Uz elektrolīniju komunikāciju sistēmām attiecas EMS direktīva. Termins “iekārta”, kā tas definēts EMS direktīvā, nozīmē visas elektriskās un elektroniskās ierīces kopā ar aparātiem un instalācijām, kurās ir elektriskas un/vai elektroniskas daļas. Elektrolīniju komunikāciju sistēmas uzskata par fiksētajām instalācijām, un tās ir atļauts ekspluatēt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šai direktīvai.

(6)

Iespējams, ka elektrolīniju komunikāciju sistēmās ietilpstošos kabeļus jau izmanto citām vajadzībām, un tīklos var notikt pastāvīgas izmaiņas. Šāda situācija kopā ar kabeļu sistēmu nevēlamā starojuma īpatnībām nozīmē, ka nav lietderīgi veikt mērījumus visai sistēmai kopumā, un ir piemēroti izmantot ex-post modeli, lai nodrošinātu traucējumu pārvaldību starp kabeļu sistēmām un radio sistēmām saskaņā ar EMS direktīvu. Tāpēc tīkls, kas veidots no iekārtām, kuras atbilst EMS direktīvai, un ko izmanto paredzētajam mērķim, kas ir ierīkots un tiek ekspluatēts saskaņā ar labu inženiertehnisko praksi, kura vērsta uz EMS direktīvas pamatprasību izpildi, būtu jāuzskata par tādu, kas atbilst EMS direktīvas prasībām. Dokumentētas labas inženiertehniskās prakses metodes ietver in-situ mērķmērījumus, kas pierāda, ka ir izpildīti EMS direktīvas mērķi attiecībā uz nevēlamo starojumu, jo īpaši situācijās, kad traucējumu iespējamība ir lielāka.

(7)

Šāda pieeja neliedz dalībvalstīm veikt īpašus drošības pasākumus attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas uzsākšanu un izmantošanu, lai aizsargātu publiskos telekomunikāciju tīklus un uztveršanas vai pārraidīšanas stacijas, ko izmanto drošības nolūkos skaidri definēta spektra situācijās saskaņā ar EMS direktīvas 6. pantu.

(8)

Ja iesaistītās personas nevar atrisināt elektrolīniju komunikāciju sistēmas radītos traucējumus, kompetentajām iestādēm ir jāpieprasa pierādījumi par attiecīgās sistēmas atbilstību un vajadzības gadījumā jāierosina papildu novērtējuma veikšana. Šādai novērtēšanai ir jāietver pārbaude par sistēmas atbilstību saskaņā ar EMS direktīvu. Ja tiek atklāta neatbilstība, kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro proporcionāli, nediskriminējoši un pārredzami izpildes pasākumi, lai nodrošinātu sistēmas atbilstību.

(9)

Ja sistēmu uzskata par atbilstošu, bet tā tomēr rada kaitīgus traucējumus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāveic īpaši pasākumi saskaņā ar EMS direktīvas 6. pantu, lai novērstu šādus traucējumus. Pieņemtajiem pasākumiem ir jābūt proporcionāliem, nediskriminējošiem un pārredzamiem. Vērtējot pasākumu proporcionalitāti, dalībvalstīm ir jāņem vērā attiecīgo pakalpojumu ekonomiskie un sociālie aspekti. Dalībvalstis var ņemt vērā arī moderno elektrolīniju komunikāciju iekārtu tehniskās iespējas, kas ļautu savlaicīgi atrisināt traucējumu problēmas, samazinot starojumu konkrētajās traucējošajās frekvencēs un vietās, izmantojot tā saukto “ierobošanu”.

(10)

Lai nodrošinātu izpildes pasākumu vai EMS direktīvas 6. pantā paredzēto īpašo pasākumu vienādu piemērošanu, kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju savā starpā un ar Komisiju.

(11)

Šāda pieeja kopā ar regulāriem un sīkiem ziņojumiem par traucējumiem ļaus turpmāk apkopot pārbaužu rezultātus un pieredzi par elektrolīniju komunikāciju tīklu darbības izvēršanu, jo īpaši, lai aizsargātu radio spektra izmantošanu. Ziņojumu iesniegšanas biežumam sākotnēji jābūt reizi pusgadā, taču to var mainīt atkarībā no iegūtajiem rezultātiem.

(12)

Komisija 2001. gadā aicināja Eiropas Standartizācijas organizācijas (ESO) izstrādāt saskaņotus Eiropas standartus kabeļu tīkliem, lai ietvertu digitālo abonentu līniju (DSL), koaksiālo kabeļu, Ethernet un elektrolīniju komunikāciju tīklus (8). Taču ESO darbs vēl nav pabeigts. Lai atvieglotu saskaņotu Eiropas kabeļu tīklu un iekārtu standartu izstrādi, valstu iestādēm ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem jāuzrauga situācijas attīstība.

(13)

Ir notikusi apspriešanās ar Komunikāciju komiteju saskaņā ar kārtību, kas minēta Pamatdirektīvas 22. panta 2. punktā,

1)

Dalībvalstīm ir jāpiemēro šādi nosacījumi un principi attiecībā uz publiski pieejamo platjoslas elektrolīniju komunikāciju sistēmu nodrošināšanu.

2)

Neierobežojot 3. līdz 5. punkta nosacījumus, dalībvalstīm jālikvidē visi nepamatoti regulējoši šķēršļi, jo īpaši no energouzņēmumu puses, attiecībā uz platjoslas elektrolīniju komunikāciju sistēmu izmantošanu un elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, izmantojot šādas sistēmas.

3)

Līdz brīdim, kamēr tiks saskaņoti standarti, kas izmantojami, lai noteiktu elektrolīniju komunikāciju sistēmu atbilstību saskaņā ar Direktīvu 89/336/EEK, dalībvalstīm par šai direktīvai atbilstošām ir jāuzskata tādas elektrolīniju komunikāciju sistēmas, kas:

Dokumentācijai par labas inženiertehniskas prakses metodēm ir jāatrodas attiecīgo valstu iestāžu rīcībā pārbaudes nolūkā visu laiku, kamēr sistēmu ekspluatē.

4)

Gadījumos, kad atklāj, ka elektrolīniju komunikāciju sistēma rada kaitīgus traucējumus, ko iesaistītās personas nevar atrisināt, dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpieprasa pierādījumi par sistēmas atbilstību un vajadzības gadījumā jāierosina novērtēšana.

5)

Ja novērtēšanas rezultātā atklāj elektrolīniju komunikāciju sistēmas neatbilstību, kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro proporcionāli, nediskriminējoši un pārredzami izpildes pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību.

6)

Ja sistēma ir atbilstīga un tomēr rada kaitīgus traucējumus, dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāapsver iespēja veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 89/336/EEK 6. pantu proporcionālā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā.

7)

Dalībvalstīm ir jāsniedz regulāri ziņojumi Komunikāciju komitejai par elektrolīniju komunikāciju sistēmu izmantošanu un darbību savā teritorijā. Šādos ziņojumos ir jāietver visa attiecīgā informācija par traucējumu līmeņiem (ieskaitot mērījumu datus, attiecīgos ievadīto signālu līmeņus un citu informāciju, kas ir noderīga saskaņota Eiropas standarta izstrādei), traucējumu problēmām un visiem izpildes pasākumiem, kas saistīti ar elektrolīniju komunikāciju sistēmām. Pirmais šāds ziņojums ir jāiesniedz 2005. gada 31. decembrī.

8)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

12.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/45