24.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/1

(1)

Informācijas sabiedrības attīstība un platjoslas lokālo tīklu parādīšanās ietekmēs katra Eiropas Savienības pilsoņa dzīvi, inter alia, sekmējot piekļuvi zināšanām un veicinot jaunus zināšanu apguves veidus, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc jauna satura, lietojumprogrammām un pakalpojumiem.

(2)

Interneta izplatība Kopienā joprojām nozīmīgi pieaug. Interneta piedāvātās iespējas būtu jāizmanto, lai katrai personai un katrai organizācijai Kopienā ļautu izmantot sociālos un saimnieciskos labumus, kas izriet no informācijas un zināšanu apmaiņas. Tagad Eiropā ir radīti visi apstākļi digitalā satura potenciāla izmantošanai.

(3)

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumos ir uzsvērts, ka pāreja uz digitālu, uz zināšanām pamatotu ekonomiku, ko sekmē jaunas preces un pakalpojumi, būs spēcīgs dzinējspēks izaugsmei, konkurencei un darbavietu radīšanai. Tad jo īpaši atzina satura industriju nozīmi papildu vērtību radīšanā, izmantojot un saslēdzot tīklā Eiropas kulturālo daudzveidību.

(4)

Attīstot Lisabonas stratēģiju, eEurope rīcības plāns 2005. gadam aicina izvērst darbības, kas sekmē drošu pakalpojumu, lietojumprogrammu un satura izveidošanu platjoslas lokālajos tīklos, tādējādi nodrošinot labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem, jaunu darba vietu radīšanai un produktivitātes līmeņa celšanai, sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanai, kā arī dodot ikvienam iespēju līdzdarboties globālajā informācijas sabiedrībā.

(5)

Eiropā arvien acīmredzamāks kļūst pieprasījums pēc augstas kvalitātes digitālā satura, kam raksturīga līdzsvarota pieeja un lietotāju tiesību ievērošana un ko izmanto plaša sabiedrība, vai tie būtu parasti sabiedrības locekļi, studenti, zinātnieki, MVU vai citi uzņēmējdarbības lietotāji, vai arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas vēlas paplašināt savas zināšanas, vai “atkārtoti lietotāji”, kas vēlas izmantot digitālā satura resursus, lai radītu pakalpojumus.

(6)

Digitālā satura ieinteresētās puses ir satura piegādātāji (tostarp valsts un privātās organizācijas un iestādes, kas rada un vāc digitālo saturu vai kā īpašumā ir digitālais saturs) un satura lietotāji (tostarp organizācijas un uzņēmumi, kas ir tiešie patērētāji, kuri atkārtoti lieto digitālo saturu un/vai rada tā papildu vērtību). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU līdzdalībai.

(7)

eContent programma (2001.-2004.), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 2001/48/EK (3), deva priekšroku Eiropas digitālā satura attīstīšanai un lietošanai internetā, kā arī Eiropas interneta vietņu valodu daudzveidībai informācijas sabiedrībā. Komisijas 2003. gada 10. oktobra paziņojums par eContent programmas vidējā termiņa novērtēšanu atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir darboties šajā jomā.

(8)

Tehnoloģijas progress dod iespēju radīt papildu vērtību saturam, tajā iekļaujot zināšanas, un uzlabot savstarpēju izmantojamību pakalpojumu līmenī, kas ir būtiski, piekļūstot digitālajam saturam, to lietojot un izplatot. Jo īpaši tas ir svarīgi tām sabiedrisko interešu jomām, uz kurām attiecas šī programma.

(9)

Stabilu uzņēmējdarbības modeļu veicināšana sekmēs šajā programmā uzsākto projektu nepārtrauktību un tādējādi uzlabos apstākļus labākai ekonomiskai atdevei no pakalpojumiem, kas balstās uz piekļuvi digitālajam saturam un tā atkārtotu lietošanu.

(10)

Ir noteikta tiesiskā sistēma, lai rīkotos, atbildot uz izaicinājumiem, ko digitālais saturs rada informācijas sabiedrībā (4)  (5)  (6).

(11)

Dažāda prakse dalībvalstīs turpina radīt tehniskus šķēršļus, kas kavē valsts sektora informācijas plašu pieejamību, lietošanu, atkārtotu lietošanu un izmantošanu Kopienā.

(12)

Ja digitālais saturs ir saistīts ar personas datiem, vajadzētu ievērot Direktīvas 95/46/EK (7) un 2002/58/EK (8), un lietotajām tehnoloģijām vajadzētu respektēt un, ja iespējams, sekmēt privātās dzīves aizsardzību.

(13)

Kopienas darbībai, kas veikta saistībā ar informācijas saturu, būtu jāveicina Kopienas daudzvalodu un multikulturālās īpatnības.

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(15)

Komisijai būtu jānodrošina komplementaritāte un sinerģija ar atbilstīgām Kopienas iniciatīvām un programmām, jo īpaši ar tām, kas saistītas ar izglītību un kultūru, un Eiropas Savietojamības sistēmu.

(16)

Šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu, kas budžeta lēmējiestādēm ikgadējās budžeta procedūras vajadzībām ir galvenais atskaites punkts, kā paredzēts 33. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (10).

(17)

Ņemot vērā to, ka piedāvātās rīcības mērķus, proti, uzlabot Eiropā digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starptautiskā rakstura dēļ, un to, ka minētās rīcības Eiropas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

a)

digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšanai Kopienas līmenī;

b)

kvalitātes uzlabošanas un labākās prakses veicināšanai saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm;

c)

digitālajā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšanai.

a)

pieņemot un grozot darba programmu;

b)

nosakot kritērijus un saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus;

c)

izvērtējot priekšlikumu konkursos iesniegtos projektus Kopienas finansējuma saņemšanai, kuros paredzamais Kopienas ieguldījums ir EUR 1 miljons vai lielāks;

d)

visos gadījumos, kad atkāpjas no II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

24.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/9

(1)

Komisijas 1999. gada 11. maija paziņojums “Finanšu tirgu satvara īstenošana: rīcības plāns” nosaka vairākas darbības, kas ir vajadzīgas, lai pabeigtu vienotā finanšu pakalpojumu tirgus izveidi.

(2)

Eiropadome sanāksmē Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā aicināja īstenot minēto rīcības plānu līdz 2005. gadam.

(3)

2000. gada 17. jūlijā Padome izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgu regulēšanai. Viedo komiteja nobeiguma ziņojumā ierosināja ieviest četrpakāpju regulējošo sistēmu, lai padarītu Kopienas vērtspapīru jomu regulējošo aktu izstrādi elastīgāku, efektīvāku un pārskatāmāku.

(4)

Rezolūcijā par efektīvāku vērtspapīru tirgus regulēšanu Eiropas Savienībā Stokholmas Eiropadome 2001. gada 23. - 24. martā apsveica Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu un aicināja īstenot ierosināto četrpakāpju pieeju.

(5)

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2000. gada 6. jūnijā Komisija pieņēma Lēmumus 2001/527/EK (4) un 2001/528/EK (5), ar ko izveido attiecīgi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) un Eiropas Vērtspapīru komiteju (EVK).

(6)

Tā saucamajam Lamfalisī (Lamfalussy) procesam un tā paplašināšanai jābalstās uz demokrātiskas pārskatatbildības un pārskatāmības principiem, ko var pietiekami garantēt vienīgi tad, ja ievēro institucionālo līdzsvaru attiecībā uz īstenošanas pasākumiem;

(7)

Ar šo direktīvu groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana (6), 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (7), 91/675/EEK (1991. gada 19. decembris), ar ko izveido Apdrošināšanas komiteju (8), 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (9), un 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (11), 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (12), 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (13), 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (14), 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (15) un 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos. Šīs direktīvas vienīgais mērķis ir ieviest dažas izmaiņas komiteju organizatoriskajā struktūrā. Neviena no izmaiņām nav paredzēta, lai paplašinātu Komisija pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, ko tai piešķir minētās direktīvas, nedz arī pilnvaras, ko Padomei piešķir Direktīva 93/6/EEK.

(8)

Eiropas Parlaments ar 2002. gada 5. februāra rezolūciju apstiprināja četrpakāpju pieeju vērtspapīru tirgum; apstiprinājuma pamatā bija svinīga deklarācija, ko Komisija izteica Parlamentam tajā pašā dienā, un vēstule, ko 2001. gada 2. oktobrī iekšējā tirgus komisārs nosūtīja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam saistībā ar aizsargpasākumiem Eiropas Parlamenta lomai šajā procesā. Parlaments ar 2002. gada 21. novembra rezolūciju aicināja paplašināt dažu šīs pieejas aspektu piemērošanu arī uz banku un apdrošināšanas nozarēm, ievērojot skaidri izteiktu apņemšanos no Padomes puses garantēt atbilstīgu institucionālo līdzsvaru.

(9)

Saistības, ko Komisija uzņēmusies attiecībā uz vērtspapīru likumdošanu un kas paustas iepriekšminētajā 2002. gada 5. februāra deklarācijā un 2001. gada 2. oktobra vēstulē, būtu jāpapildina ar pietiekamām garantijām pareiza institucionālā līdzsvara nodrošināšanai.

(10)

2002. gada 3. decembrī Padome aicināja Komisiju īstenot pasākumus attiecībā uz pārējām finanšu pakalpojumu nozarēm, pamatojoties uz Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu.

(11)

Arī attiecībā uz četrpakāpju pieejas paplašināšanu nepieciešami aizsargpasākumi, jo ES iestādes vēl nevar izmantot Lamfalisī četrpakāpju pieejas plašu praktisko pieredzi. Turklāt Starptautiskās Lamfalisī procesa monitoringa grupas pirmajā un otrajā starpposma ziņojumā izteiktas dažas piezīmes un kritika saistībā ar procesa darbību.

(12)

Lamfalisī procesa pamatmērķi ir tiesību aktu pieņemšanas ātrums un tiesību aktu kvalitāte. Lamfalisī procesa panākumi vairāk atkarīgi no institucionālo partneru politiskas gribas izveidot piemērotu sistēmu tiesību aktu pieņemšanai, nevis no attiecīgo tehnisko deleģēto noteikumu izstrādes paātrināšanas. Turklāt pārmērīga deleģēto noteikumu izstrādes ātruma uzsvēršana varētu radīt būtiskas problēmas attiecībā uz šo noteikumu kvalitāti.

(13)

Lamfalisī procesa paplašināšana neskar iespējamos lēmumus attiecībā uz pārraudzības organizāciju Eiropas līmenī.

(14)

Padomdevējas komitejas banku jautājumos (PKB), ko izveidoja ar Direktīvu 2000/12/EK, loma attiecībā uz banku sektoru būtu jāpielāgo.

(15)

Lai atspoguļotu šo pielāgoto lomu, PKB būtu jānomaina ar “Eiropas Banku Komiteju”.

(16)

Pasākumi, kas nepieciešami Direktīvas 2000/12/EK īstenošanai, ir vispārējas jomas pasākumi un būtu jāpieņem saskaņā ar 5. pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(17)

Pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem nevajadzētu radīt izmaiņas direktīvas galvenajos noteikumos.

(18)

Eiropas Parlamenta rīcībā vajadzētu būt trīs mēnešiem no īstenošanas pasākumu projekta pirmās iesniegšanas reizes, lai tas varētu to izskatīt un sniegt savu atzinumu. Tomēr ārkārtējos un attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var samazināt. Ja minētā termiņa laikā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisija pārskatīs pasākumu projektu.

(19)

Izmantojot savas īstenošanas pilnvaras, Komisijai būtu jāievēro šādi principi: vajadzība nodrošināt, ka tiek saglabāta ieguldītāju uzticība finanšu tirgiem, sekmējot augstus pārskatāmības standartus minētajos tirgos; vajadzība nodrošināt, ka ieguldītājiem pieejams plašs konkurējošu instrumentu klāsts, kā arī viņu stāvoklim piemērota informācija un aizsardzība; vajadzība nodrošināt, ka neatkarīgās pārvaldes iestādes konsekventi izpilda noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret finanšu noziegumiem; vajadzība nodrošināt augsta līmeņa pārskatāmību un visu tirgus dalībnieku, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes apspriešanos; vajadzība veicināt jauninājumus finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka tie ir dinamiski un efektīvi; vajadzība nodrošināt tirgus integritāti, cieši un aktīvi uzraugot finanšu jauninājumus; kapitāla vērtība samazināšanas svarīgums un kapitāla pieejamības pieaugums; ilgtermiņa stabilitāte cenās un priekšrocībās, ko var izmantot tirgus dalībnieki (tostarp mazie un vidējie uzņēmumi un mazie ieguldītāji) saistībā ar jebkādiem īstenošanas pasākumiem; vajadzība veicināt ES finanšu tirgu starptautisko konkurētspēju, neskarot ļoti nepieciešamo starptautiskās sadarbības paplašināšanu; vajadzība panākt līdzvērtīgus nosacījumus visu tirgus dalībnieku darbībai, ieviešot ES noteikumus ikreiz, kad tas ir lietderīgi; vajadzība respektēt atšķirības valstu tirgos, ja vien tās nepamatoti neapdraud vienotā tirgus vienotību, un vajadzība nodrošināt saskanību ar citiem Kopienas tiesību aktiem šajā jomā, jo informācijas traucējumi un pārskatāmības trūkums var apdraudēt tirgu darbību un visupirms kaitēt patērētājiem un mazajiem ieguldītājiem.

(20)

Daži spēkā esoši noteikumi pat tehniskiem grozījumiem Direktīvā 2000/12/EK jāsaskaņo ar Lēmumu 1999/468/EK.

(21)

Lai nodrošinātu institucionālu un juridisku konsekvenci, ņemot vērā pieeju citās Kopienas nozarēs, ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK (17) nodibina Eiropas Banku komiteju kā padomdevēju, lai palīdzētu Komisijai attiecībā uz Kopienas banku likumdošanas attīstību; tādēļ Direktīvā 2000/12/EK būtu jāsvītro atsauces uz PKB padomdevējas funkcijām.

(22)

Attiecībā uz kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes novērošanai paredzēto koeficientu pārraudzību, PKB kompetence vairs nav nepieciešama, ņemot vērā kapitāla pietiekamības noteikumu un mehānismu attīstības saskaņošanu, kurus kredītiestādes izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu savu likviditātes risku.

(23)

Turklāt būtiskais progress, kas panākts sadarbībā un informācijas apmaiņā starp uzraudzības iestādēm, jo īpaši ar Sapratnes memorandiem, ir padarījis lieku Komisijas pārraudzību attiecībā uz atsevišķiem uzraudzības lēmumiem un sistemātisku ziņošanu par tiem PKB.

(24)

Eiropas Banku komitejas izveidei nevajadzētu izslēgt citas sadarbības formas starp dažādām iestādēm, kas iesaistītas kredītiestāžu darbības regulēšanā un uzraudzībā, jo īpaši sadarbību ar Eiropas Banku uzraugu komitejas starpniecību, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/5/EK (18).

(25)

Apdrošināšanas komitejai (AK), ko izveidoja ar Direktīvu 91/675/EEK, jāpalīdz Komisijai, īstenojot tās izpildes pilnvaras, ko tai piešķir apdrošināšanas jomā pieņemtās direktīvas, un jo īpaši jāveic tehniskie grozījumi, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā pārmaiņas apdrošināšanas nozarē; šādus pasākumus pieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK.

(26)

Saskaņā ar Direktīvu 91/675/EEK, AK jāizskata arī visi jautājumi, kas saistīti ar Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz apdrošināšanas nozari, un jo īpaši jādod padomi Komisijai attiecībā uz priekšlikumiem par tiesību aktiem, kurus Komisija paredz iesniegt Eiropas Parlamentā un Padomē.

(27)

Lai izveidotu iekšējo tirgu, kurā apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir pienācīgi aizsargāti, uz apdrošināšanas un fondēto pensiju uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū saskaņā ar uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvības principiem, attiecināmi īpaši Kopienas tiesību akti. Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un uzturētu finanšu stabilitāti, šiem tiesību aktiem vajadzētu būt ātri pielāgojamiem tirgus pārmaiņām, kas skar minētās nozares, jo īpaši attiecībā uz finanšu un tehniskiem aspektiem.

(28)

Tādēļ būtu jāpielāgo AK loma, un šī komiteja attiecīgi būtu jāpārdēvē par “Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju”. Tomēr fondēto pensiju jomā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai nevajadzētu izskatīt darba un sociālo tiesību aspektus, piemēram, pensiju plānu organizāciju, jo īpaši obligātu dalību un darba koplīgumu rezultātus.

(29)

Pasākumi, kas nepieciešami tiesību aktu īstenošanai, uz kuriem attiecas Direktīva 91/675/EK, ir vispārējas jomas pasākumi un būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu.

(30)

Lai nodrošinātu institucionālu un juridisku konsekvenci, ņemot vērā pieeju citās Kopienas nozarēs, ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK (19) nodibināja Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju kā padomdevēju Komisijai apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā. Tādēļ Direktīvā 91/675/EEK būtu jāsvītro atsauces uz AK padomdevējas funkcijām.

(31)

Ar Direktīvu 85/611/EEK izveidoja PVKIU kontaktkomiteju, lai palīdzētu Komisijai, veicinot šīs direktīvas saskaņotu ieviešanu, regulāri apspriežoties, sekmējot apspriedes starp dalībvalstīm un, ja nepieciešams, dodot padomus Komisijai par grozījumiem, kas jāizdara minētajā direktīvā.

(32)

PVKIU kontaktkomiteja darbojas arī kā “komitoloģijas” komiteja Lēmuma 1999/468/EK nozīmē, lai palīdzētu Komisijai saistībā ar tehniskiem grozījumiem, kas jāizdara Direktīvā 85/611/EEK.

(33)

2002. gada 3. decembrī Padome aicināja Komisiju rīkoties, lai Eiropas Vērtspapīru komitejai, inter alia, nodotu padomdevējas funkciju, kas piešķirta PVKIU kontaktkomitejai, attiecībā uz Komisiju, tai īstenojot savas īstenošanas pilnvaras.

(34)

Lai pilnībā īstenotu modeli, kas paredzēts jaunākajās vērtspapīru jomas direktīvās, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (20) — kas piešķir EVK padomdevējas funkciju attiecībā uz Komisiju tās regulējošo pilnvaru īstenošanā, vienlaikus ar Lēmumu 2001/528/EK reglamentējot citu EVK darba aspektu organizāciju, — ir nepieciešams svītrot noteikumus, kuri saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 53. pantu nosaka pašreizējās PVKIU kontaktkomitejas darba organizāciju un funkcijas, tajās neietverot tās “komitoloģijas” pilnvaras.

(35)

Tādēļ EVK kompetences būtu īpaši jāpadara plašākas par tām, kas tai jau piešķirtas ar Direktīvu 2003/6/EK, lai tās attiektos uz funkcijām, kas pašlaik noteiktas Direktīvā 85/611/EEK. Pasākumi, kas nepieciešami pēdējās minētās direktīvas īstenošanai, ir vispārējas jomas pasākumi un būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu.

(36)

Tādēļ attiecīgi nepieciešams grozīt Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK, 93/6/EEK, 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK,

1)

2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2)

2. panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav tādas kredītiestādes, kuras izveidotas reģionos, kas nesen atgūti no jūras, vai kuras radušās, daloties vai apvienojoties iestādēm, kas ir atkarīgas no galvenās struktūras vai tai pakļautas, Komisija saskaņā ar 60. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var noteikt papildu noteikumus otrās daļas piemērošanai, tostarp pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu atsaukumu, ja tā atzīst, ka jaunu tādu iestāžu piesaistīšana, kurām otrajā daļā noteiktie pasākumi rada priekšrocības, var negatīvi ietekmēt konkurenci.”;

3)

4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. Pants

Atļauja

Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes pirms savu darbību sākšanas iegūtu atļauju. Tās nosaka prasības šādām atļaujām saskaņā ar 5. un 9. pantu un paziņo par tām Komisijai.”;

4)

22. panta 9. punktā svītro otro teikumu;

5)

22. panta 10. punktā svītro otro teikumu;

6)

23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

7)

24. panta 2. punktā vārdus “Banku padomdevēju komiteja” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Banku komiteja”;

8)

25. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

9)

49. panta 2. punkta trešā teikumā vārdus “Banku padomdevēju komiteja” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Banku komiteja”;

10)

52. panta 9. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Kompetentā iestāde nosūta šādu informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”;

11)

56.a panta 2. punkta pirmajā teikumā vārdus “Banku padomdevēju komiteja var” aizstāj ar vārdiem “Komisija var lūgt Eiropas Banku komiteju”;

12)

VI sadaļu svītro;

13)

60. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

14)

64. panta 2. un 6. punktā vārdus “un Banku padomdevēju komiteja” svītro.

1)

46. panta 9. punkta pirmajā teikumā vārdus “Komisija iesniedz Apdrošināšanas komitejai ziņojumu, kurā apkopots” aizstāj ar vārdiem “Komisija informē Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju par”;

2)

58. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“58. Pants

Informācija no dalībvalstīm Komisijai

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes:

Ja a) apakšpunktā minētā atļauja ir piešķirta tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību reglamentē trešo valstu tiesību akti, grupas struktūru uzrāda paziņojumā, ko kompetentās iestādes adresē Komisijai un citām kompetentām iestādēm.”;

3)

65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

1)

6.c pantu groza šādi:

2)

14. panta 6. punktā svītro otro daļu;

3)

21. panta 4. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādu informāciju apspriež Eiropas Vērtspapīru komitejā.”;

4)

22. panta 4. punkta trešajā daļā ceturto teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādus ziņojumus var apspriest Eiropas Vērtspapīru komitejā.”;

5)

X iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“Eiropas Vērtspapīru komiteja”;

6)

53. pantu svītro.

7)

53.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“53.a Pants

8)

Iekļauj šādu pantu:

“53.b Pants

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas (27) Lēmumu 2001/528/EK (še turpmāk — “Komiteja”).

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK (28) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

1)

108. pantu svītro;

2)

109. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“109. Pants

1.   Lai pielāgotu, ņemot vērā ekonomiskās situācijas prasības, 43. panta 1. punktā noteikto paredzamās tirgus kapitalizācijas minimālo daudzumu, Komisija iesniedz Eiropas Vērtspapīru komitejai, kas izveidota ar Komisijas 2001. gada 6. jūnija Lēmumu 2001/528/EK (29), veicamo pasākumu projektu.

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanai (30), 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.