NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, ar ko izveido sistēmu Islandes Republikas līdzdalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijas

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

ISLANDES REPUBLIKA,

no otras puses,

še turpmāk – “Puses”,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība (ES) var nolemt veikt darbības krīzes pārvarēšanas jomā.

(2)	Eiropas Savienība izlems, vai aicināt trešās valstis piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā. Islandes Republika var pieņemt Eiropas Savienības aicinājumu un piedāvāt savu palīdzību. Tādā gadījumā Eiropas Savienība izšķirsies par to, vai pieņemt Islandes Republikas piedāvāto palīdzību.

(3)	Ja Eiropas Savienība nolemj veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Islandes Republika var izteikt savu nodomu piedalīties operācijā.

(4)	Briseles Eiropadome 2002. gada 24. un 25. oktobrī vienojusies par to, kā īstenot Nicas Eiropadomes 2000. gada 7. līdz 9. decembrī pieņemtos noteikumus par to Eiropas NATO locekļu iesaistīšanos ES vadītajā krīzes pārvarēšanā, kuras nav ES dalībvalstis.

(5)	Nosacījumi Islandes Republikas līdzdalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai līdzdalībai, nevis izstrādājot nosacījumus katrai operācijai atsevišķi.

(6)	Tādam nolīgumam nevajadzētu skart Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju, kā arī nevajadzētu skart to, ka Islandes Republika atsevišķi pieņem katru lēmumu piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā.

(7)	Tādam nolīgumam būtu jāattiecas tikai uz turpmākām ES krīzes pārvarēšanas operācijām, un tam nevajadzētu skart iespējamos spēkā esošos nolīgumus, kas reglamentē Islandes Republikas līdzdalību jau izvērstajā ES krīzes pārvarēšanas operācijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Lēmumi attiecībā uz līdzdalību

1.   Pēc Eiropas Savienības lēmuma aicināt Islandes Republiku piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā un pēc tam, kad Islandes Republika ir nolēmusi piedalīties, Islandes Republika sniedz informāciju par piedāvāto palīdzību Eiropas Savienībai.

2.   Ja Eiropas Savienība nolēmusi veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Islandes Republika ziņos Eiropas Savienībai par jebkuru nodomu piedalīties operācijā un pēc tam sniegs informāciju par jebkuru piedāvāto palīdzību.

3.   Eiropas Savienība Islandes Republikas palīdzību novērtē, apspriežoties ar Islandes Republiku.

4.   Eiropas Savienība Islandes Republikai, cik ātri vien iespējams, sniedz informāciju par iespējamo ieguldījumu operācijas kopējo izmaksu finansēšanā, lai palīdzētu Islandes Republikai izstrādāt savu piedāvājumu.

5.   Eiropas Savienība Islandes Republikai ar vēstuli ziņo par novērtēšanas iznākumu, lai nodrošinātu Islandes Republikas līdzdalību saskaņā ar šo nolīgumu.

2. pants

Sistēma

1.   Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkuriem nepieciešamiem īstenošanas pasākumiem Islandes Republika iesaistās Vienotās rīcības īstenošanā, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka ES veiks krīzes pārvarēšanas operāciju, kā arī jebkuras tādas vienotās rīcības vai lēmuma īstenošanā, kuru Eiropas Savienības Padome pieņem, lai pagarinātu ES krīzes pārvarēšanas operācijas termiņu.

2.   Islandes Republikas ieguldījums ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3. pants

Personāla un bruņoto spēku statuss

1.   To personāla statusu, kuru Islandes Republika norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, un/vai to bruņoto spēku statusu, kurus Islandes Republika nosūta uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, reglamentē nolīgums, kas attiecas uz bruņoto spēku/misijas statusu un ko noslēdz Eiropas Savienība un valsts/valstis, kurā/kurās operāciju veic, ja tāds nolīgums pastāv.

2.   Tā personāla statusu, kuru nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-ās) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un Islandes Republika.

3.   Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, personāls, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek Islandes Republikas jurisdikcijā.

4.   Islandes Republika ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Islandes Republika ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu un jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5.   Islandes Republika apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās arī Islandes Republika, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā pievienots šādas deklarācijas paraugs.

6.   Eiropas Savienības dalībvalstis apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām, kas ir saistītas ar jebkuru Islandes Republikas turpmāku līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā pievienots šādas deklarācijas paraugs.

4. pants

Klasificēta informācija

1.   Islandes Republika veic visus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības reglamentu, kas ietverts Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumā 2001/264/EK (1), un saskaņā ar turpmākajām norādēm, ko sniedz kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris attiecībā uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju vai ES misijas vadītājs attiecībā uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju.

2.   Ja ES un Islandes Republika ir noslēgušas nolīgumu par klasificētās informācijas apmaiņai piemērojamajām drošības procedūrām, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

II IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES CIVILAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

5. pants

Personāls, ko norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju

1.   Islandes Republika nodrošina to, ka personāls, ko tā norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju, veic savus pienākumus atbilstīgi

—	Vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

2.   Islandes Republika laikus informē ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāju un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā.

3.   Kompetentā Islandes Republikas iestāde personālam, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

6. pants

Komandķēde

1.   Islandes Republikas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

4.   Misijas vadītājs vada ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

5.   Islandes Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajiem tiesību instrumentiem.

6.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs ir atbildīgs par ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

7.   Islandes Republika ieceļ Nacionālā Kontingenta Kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu operācijas laikā. NKK ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājam sniedz ziņojumus par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

8.   Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Eiropas Savienība pēc apspriešanās ar Islandes Republiku, ja Islandes Republika joprojām sniedz ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā tās izbeigšanas dienā.

7. pants

Finansiālie aspekti

1.   Islandes Republika uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, ko sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts operācijas darbības budžetā. Tas neskar 8. pantu.

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Islandes Republika gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par misijas statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā nolīguma 3 panta 1. punktā.

8. pants

Iemaksa darbības budžetā

1.   Islandes Republika piedalās ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžeta finansēšanā.

2.   Islandes Republikas iemaksa ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā ir zemākā no šādām divām summām:

a)	tā bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Islandes Republikas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas darbības budžetā; vai

b)	tā darbības budžeta bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Islandes Republikas personāla locekļu skaitam, kuri piedalās operācijā, attiecībā pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta, Islandes Republika nepiedalās Eiropas Savienības dalībvalstu personāla dienas naudas finansēšanā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta, Eiropas Savienība trešās valstis principā atbrīvo no finanšu ieguldījuma konkrētā ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, nodrošina svarīgu ieguldījumu, kas ir būtisks faktors operācijas sekmīgai darbībai; vai

b)	tās trešās valsts, kas piedalās operācijā, NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

5.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs un Islandes Republikas attiecīgais administratīvais dienests noslēdz vienošanos saistībā ar Islandes Republikas iemaksām ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā, paredzot šo maksājumu praktisko kārtību. Šāda vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

III IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES MIITĀRAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

9. pants

Līdzdalība ES militārajās krīzes pārvarēšanas operācijās

1.   Islandes Republika nodrošina, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, veic savus pienākumus atbilstīgi

—	Vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

2.   Islandes Republikas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

3.   Islandes Republika laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām pārmaiņām attiecībā uz savu līdzdalību operācijā.

10. pants

Komandķēde

1.   Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2.   Valsts iestādes nodod savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un taktisko vadību un/vai kontroli ES operācijas komandierim. ES operācijas komandierim ir tiesības savas pilnvaras deleģēt.

3.   Islandes Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

4.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Islandes Republiku drīkst jebkurā laikā pieprasīt Islandes Republikas palīdzības atsaukšanu.

5.   Islandes Republika ieceļ vecāko pārstāvi (VP), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā. VP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

11. pants

Finansiālie aspekti

1.   Neskarot 12. pantu, Islandes Republika uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, ko sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajos tiesību instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (2).

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Islandes Republika gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par bruņoto spēku statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā nolīguma 3. panta 1. punktā.

12. pants

Iemaksa kopējo izmaksu finansējumā

1.   Islandes Republika piedalās ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2.   Islandes Republikas iemaksa kopējo izmaksu finansējumā ir zemākā no šādām divām summām:

a)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Islandes Republikas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras piedalās operācijas kopējo izmaksu finansējumā; vai

b)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Islandes Republikas personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

Aprēķinot 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu, ja Islandes Republika nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaitu attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Citādi izmanto visu personāla locekļu, kurus nosūta Islandes Republika, skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta, Eiropas Savienība trešās valstis principā atbrīvo no iemaksām kopējo izmaksu finansējumā konkrētā ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, nodrošina svarīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski faktori operācijas sekmīgai darbībai; vai

b)	tās trešās valsts NKI uz vienu iedzīvotāju, kas piedalās operācijā, nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

4.   Islandes Republikas kompetentās administratīvās iestādes noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus. Šī vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

IV IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Nolīguma īstenošanas pasākumi

Neskarot 8. panta 5. punktā un 12. panta 4. punktā minētos noteikumus, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs, Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās un Islandes Republikas kompetentās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

Noteikumu neievērošana

Ja kāda no Pusēm neievēro tās saistības, kas noteiktas iepriekš minētajos pantos, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

15. pants

Domstarpību izšķiršana

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskajiem līdzekļiem.

16. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2.   Šo nolīgumu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

3.   Šo nolīgumu pārskata ne vēlāk kā 2008. gada 1. jūnijā un pēc tam vismaz reizi trijos gados.

4.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

5.   Šo nolīgumu jebkāda no Pusēm var denonsēt, rakstiski paziņojot par denonsēšanu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.

---

(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ar ko izveido sistēmu Norvēģijas Karalistes līdzdalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

no otras puses,

še turpmāk – “Puses”,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība (ES) var nolemt veikt darbības krīzes pārvarēšanas jomā.

(2)	Eiropas Savienība izlems, vai aicināt trešās valstis piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā. Norvēģijas Karaliste var pieņemt Eiropas Savienības aicinājumu un piedāvāt savu palīdzību. Tādā gadījumā Eiropas Savienība izšķirsies par to, vai pieņemt Norvēģijas Karalistes piedāvāto palīdzību.

(3)	Ja Eiropas Savienība nolemj veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Norvēģijas Karaliste var izteikt savu nodomu piedalīties operācijā.

(4)	Briseles Eiropadome 2002. gada 24. un 25. oktobrī vienojusies par to, kā īstenot Nicas Eiropadomes 2000. gada 7. līdz 9. decembrī pieņemtos noteikumus par to Eiropas NATO locekļu iesaistīšanos ES vadītajā krīzes pārvarēšanā, kuras nav ES dalībvalstis.

(5)	Nosacījumi Norvēģijas Karalistes līdzdalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai līdzdalībai, nevis izstrādājot nosacījumus katrai operācijai atsevišķi.

(6)	Tādam nolīgumam nevajadzētu skart Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju, kā arī nevajadzētu skart to, ka Norvēģijas Karaliste atsevišķi pieņem katru lēmumu piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā.

(7)	Tādam nolīgumam būtu jāattiecas tikai uz turpmākām ES krīzes pārvarēšanas operācijām, un tam nevajadzētu skart iespējamos spēkā esošos nolīgumus, kas reglamentē Norvēģijas Karalistes līdzdalību jau izvērstajā ES krīzes pārvarēšanas operācijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Lēmumi attiecībā uz līdzdalību

1.   Pēc Eiropas Savienības lēmuma aicināt Norvēģijas Karalisti piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā un pēc tam, kad Norvēģijas Karaliste ir nolēmusi piedalīties, Norvēģijas Karaliste sniedz informāciju par piedāvāto palīdzību Eiropas Savienībai.

2.   Ja Eiropas Savienība nolēmusi veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Norvēģijas Karaliste ziņos Eiropas Savienībai par jebkuru nodomu piedalīties operācijā un pēc tam sniegs informāciju par jebkuru piedāvāto palīdzību.

3.   Eiropas Savienība Norvēģijas Karalistes palīdzību novērtē, apspriežoties ar Norvēģijas Karalisti.

4.   Eiropas Savienība Norvēģijas Karalistei, cik ātri vien iespējams, sniedz informāciju par iespējamo ieguldījumu operācijas kopējo izmaksu finansēšanā, lai palīdzētu Norvēģijas Karalistei izstrādāt savu piedāvājumu.

5.   Eiropas Savienība Norvēģijas Karalistei ar vēstuli ziņo par novērtēšanas iznākumu, lai nodrošinātu Norvēģijas Karalistes līdzdalību saskaņā ar šo nolīgumu.

2. pants

Sistēma

1.   Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkuriem nepieciešamiem īstenošanas pasākumiem Norvēģijas Karaliste iesaistās Vienotās rīcības īstenošanā, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka ES veiks krīzes pārvarēšanas operāciju, kā arī jebkuras tādas vienotās rīcības vai lēmuma īstenošanā, kuru Eiropas Savienības Padome pieņem, lai pagarinātu ES krīzes pārvarēšanas operācijas termiņu.

2.   Norvēģijas Karalistes ieguldījums ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3. pants

Personāla un bruņoto spēku statuss

1.   To personāla statusu, kuru Norvēģijas Karaliste norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, un/vai to bruņoto spēku statusu, kurus Norvēģijas Karaliste nosūta uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, reglamentē nolīgums, kas attiecas uz bruņoto spēku/misijas statusu un ko noslēdz Eiropas Savienība un valsts/valstis, kurā/kurās operāciju veic, ja tāds nolīgums pastāv.

2.   Tā personāla statusu, kuru nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-ās) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un Norvēģijas Karaliste.

3.   Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, personāls, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek Norvēģijas Karalistes jurisdikcijā.

4.   Norvēģijas Karaliste ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Norvēģijas Karaliste ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, un jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5.   Norvēģijas Karaliste apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās arī Norvēģijas Karaliste, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā pievienots šādas deklarācijas paraugs.

6.   Eiropas Savienības dalībvalstis apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām, kas saistītas ar jebkuru Norvēģijas Karalistes turpmāku līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā pievienots šādas deklarācijas paraugs.

4. pants

Klasificēta informācija

1.   Norvēģijas Karaliste veic visus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības reglamentu, kas ietverts Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumā 2001/264/EK (1), un saskaņā ar turpmākajām norādēm, ko sniedz kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris attiecībā uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju vai ES misijas vadītājs attiecībā uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju.

2.   Ja ES un Norvēģijas Karaliste ir noslēgušas nolīgumu par klasificētās informācijas apmaiņai piemērojamajām drošības procedūrām, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

II IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES CIVILAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

5. pants

Personāls, ko norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju

1.   Norvēģijas Karaliste nodrošina to, ka personāls, ko tā norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju, veic savus pienākumus atbilstīgi

—	Vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

2.   Norvēģijas Karaliste laikus informē ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāju un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā.

3.   Kompetentā Norvēģijas Karalistes iestāde personālam, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

6. pants

Komandķēde

1.   Norvēģijas Karalistes norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

4.   Misijas vadītājs vada ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

5.   Norvēģijas Karalistei ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajiem tiesību instrumentiem.

6.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs ir atbildīgs par ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

7.   Norvēģijas Karaliste ieceļ Nacionālā Kontingenta Kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu operācijas laikā. NKK ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājam sniedz ziņojumus par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

8.   Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Eiropas Savienība pēc apspriešanās ar Norvēģijas Karalisti, ja Norvēģijas Karaliste joprojām sniedz ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā tās izbeigšanas dienā.

7. pants

Finansiālie aspekti

1.   Norvēģijas Karaliste uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, ko sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts operācijas darbības budžetā. Tas neskar 8. pantu.

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Norvēģijas Karaliste gadījumos, ja konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par misijas statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā nolīguma 3 panta 1. punktā.

8. pants

Iemaksa darbības budžetā

1.   Norvēģijas Karaliste piedalās ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžeta finansēšanā.

2.   Norvēģijas Karalistes iemaksa ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā ir zemākā no šādām divām summām:

a)	tā bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Norvēģijas Karalistes NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas darbības budžetā; vai

b)	tā darbības budžeta bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Norvēģijas Karalistes personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībā pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Norvēģijas Karaliste nepiedalās Eiropas Savienības dalībvalstu personāla dienas naudas finansēšanā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta, Eiropas Savienība trešās valstis principā atbrīvo no finanšu ieguldījuma konkrētā ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, nodrošina svarīgu ieguldījumu, kas ir būtisks faktors operācijas sekmīgai darbībai, vai

b)	tās trešās valsts, kas piedalās operācijā, NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

5.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs un Norvēģijas Karalistes attiecīgais administratīvais dienests noslēdz vienošanos saistībā ar Norvēģijas Karalistes iemaksām ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā, paredzot šo maksājumu praktisko kārtību. Šāda vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

III IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES MILITĀRAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

9. pants

Līdzdalība ES militārajās krīzes pārvarēšanas operācijās

1.   Norvēģijas Karaliste nodrošina to, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, veic savus pienākumus atbilstīgi

—	Vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

2.   Norvēģijas Karalistes norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

3.   Norvēģijas Karaliste laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām pārmaiņām attiecībā uz savu līdzdalību operācijā.

10. pants

Komandķēde

1.   Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2.   Valsts iestādes nodod savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un taktisko vadību un/vai kontroli ES operācijas komandierim. ES operācijas komandierim ir tiesības savas pilnvaras deleģēt.

3.   Norvēģijas Karalistei ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

4.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Norvēģijas Karalisti drīkst jebkurā laikā pieprasīt Norvēģijas Karalistes palīdzības atsaukšanu.

5.   Norvēģijas Karaliste ieceļ vecāko militāro pārstāvi (VMP), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

11. pants

Finansiālie aspekti

1.   Neskarot 12. pantu, Norvēģijas Karaliste uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, ko sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajos tiesību instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (2).

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-s) veic operāciju, Norvēģijas Karaliste gadījumos, ja konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par bruņoto spēku statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā nolīguma 3. panta 1. punktā.

12. pants

Iemaksa kopējo izmaksu finansējumā

1.   Norvēģijas Karaliste piedalās ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2.   Norvēģijas Karalistes iemaksa kopējo izmaksu finansējumā ir zemākā no šādām divām summām:

a)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Norvēģijas Karalistes NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras piedalās operācijas kopējo izmaksu finansējumā; vai

b)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Norvēģijas Karalistes personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

Aprēķinot 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu, ja Norvēģijas Karaliste nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaitu attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Citādi izmanto visu personāla locekļu, kurus nosūta Norvēģijas Karaliste, skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta Eiropas Savienība trešās valstis principā atbrīvo no iemaksām kopējo izmaksu finansējumā konkrētā ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, nodrošina svarīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski faktori operācijas sekmīgai darbībai, vai

b)	tās trešās valsts NKI uz vienu iedzīvotāju, kas piedalās operācijā, nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

4.   Norvēģijas Karalistes kompetentās administratīvās iestādes noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus. Šī vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

IV IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Nolīguma īstenošanas pasākumi

Neskarot 8. panta 5. punktā un 12. panta 4. punktā minētos noteikumus, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs, Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās un Norvēģijas Karalistes kompetentās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

Noteikumu neievērošana

Ja kāda no Pusēm neievēro tās saistības, kas noteiktas iepriekš minētajos pantos, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

15. pants

Domstarpību izšķiršana

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskajiem līdzekļiem.

16. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2.   Šo nolīgumu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

3.   Šo nolīgumu pārskata ne vēlāk kā 2008. gada 1. jūnijā un pēc tam vismaz reizi trijos gados.

4.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

5.   Šo nolīgumu jebkāda no Pusēm var denonsēt, rakstiski paziņojot par denonsēšanu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.

---

(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Rumāniju, ar ko izveido sistēmu Rumānijas līdzdalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

RUMĀNIJA,

no otras puses,

še turpmāk - “Puses”,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība (ES) var nolemt veikt darbības krīzes pārvarēšanas jomā.

(2)	Eiropas Savienība izlems, vai aicināt trešās valstis piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā. Rumānija var pieņemt Eiropas Savienības aicinājumu un piedāvāt savu palīdzību. Tādā gadījumā Eiropas Savienība izšķirsies par to, vai pieņemt Rumānijas piedāvāto palīdzību.

(3)	Ja Eiropas Savienība nolemj veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Rumānija var izteikt savu nodomu piedalīties operācijā.

(4)	Briseles Eiropadome 2002. gada 24. un 25. oktobrī ir vienojusies par to, kā īstenot Nīcas Eiropadomes 2000. gada 7. līdz 9. decembrī pieņemtos noteikumus par to Eiropas NATO locekļu iesaistīšanos ES vadītajā krīzes pārvarēšanā, kuras nav ES dalībvalstis.

(5)	Nosacījumi Rumānijas līdzdalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai līdzdalībai, nevis izstrādājot nosacījumus katrai operācijai atsevišķi.

(6)	Tādam nolīgumam nevajadzētu skart Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju, kā arī nevajadzētu skart to, ka Rumānija atsevišķi pieņem katru lēmumu piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā.

(7)	Tādam nolīgumam būtu jāattiecas tikai uz turpmākām ES krīzes pārvarēšanas operācijām, un tam nevajadzētu skart iespējamos spēkā esošos nolīgumus, kas reglamentē Rumānijas līdzdalību jau izvērstajā ES krīzes pārvarēšanas operācijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR turpmāko.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Lēmumi attiecībā uz līdzdalību

1.   Pēc Eiropas Savienības lēmuma aicināt Rumāniju piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā un pēc tam, kad Rumānija ir nolēmusi piedalīties, Rumānija sniedz informāciju par piedāvāto palīdzību Eiropas Savienībai.

2.   Ja Eiropas Savienība ir nolēmusi veikt militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, izmantojot NATO līdzekļus un militārās spējas, Rumānija ziņos Eiropas Savienībai par jebkuru nodomu piedalīties operācijā un pēc tam sniegs informāciju par jebkuru piedāvāto palīdzību.

3.   Eiropas Savienība Rumānijas palīdzību novērtē, apspriežoties ar Rumāniju.

4.   Eiropas Savienība Rumānijai, cik ātri vien iespējams, sniedz informāciju par iespējamo ieguldījumu operācijas kopējo izmaksu finansēšanā, lai palīdzētu Rumānijai izstrādāt savu piedāvājumu.

5.   Eiropas Savienība Rumānijai ar vēstuli ziņo par novērtēšanas iznākumu, lai nodrošinātu Rumānijas līdzdalību saskaņā ar šo nolīgumu.

2. pants

Sistēma

1.   Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkuriem nepieciešamiem īstenošanas pasākumiem Rumānija iesaistās Vienotās rīcības īstenošanā, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka ES veiks krīzes pārvarēšanas operāciju, kā arī jebkuras tādas vienotās rīcības vai lēmuma īstenošanā, kuru Eiropas Savienības Padome pieņem, lai pagarinātu ES krīzes pārvarēšanas operācijas termiņu.

2.   Rumānijas ieguldījums ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3. pants

Personāla un bruņoto spēku statuss

1.   To personāla statusu, kuru Rumānija norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, un/vai to bruņoto spēku statusu, kurus Rumānija nosūta uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju, reglamentē nolīgums, kas attiecas uz bruņoto spēku/misijas statusu un ko noslēdz Eiropas Savienība un valsts/valstis, kurā/kurās operāciju veic, ja tāds nolīgums pastāv.

2.   Tā personāla statusu, kuru nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-ās) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un Rumānija.

3.   Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, personāls, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek Rumānijas jurisdikcijā.

4.   Rumānija ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Rumānija ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, un jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5.   Rumānija apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās arī Rumānija, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā pievienots šādas deklarācijas paraugs.

6.   Eiropas Savienības dalībvalstis apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām, kas saistītas ar jebkuru Rumānijas turpmāku līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt līdz ar šā nolīguma parakstīšanu. Šā nolīguma pielikumā pievienots šādas deklarācijas paraugs.

4. pants

Klasificēta informācija

1.   Rumānija veic visus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības reglamentu, kas ietverts Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumā 2001/264/EK (1), un saskaņā ar turpmākajām norādēm, ko sniedz kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris attiecībā uz ES militāro krīzes pārvarēšanas operāciju vai ES misijas vadītājs attiecībā uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju.

2.   Ja ES un Rumānija noslēgušas nolīgumu par klasificētās informācijas apmaiņai piemērojamajām drošības procedūrām, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

II IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES CIVILAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

5. pants

Personāls, ko norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju

1.   Rumānija nodrošina to, ka personāls, ko tā norīko uz ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju, veic savus pienākumus atbilstīgi

—	Vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

2.   Rumānija laikus informē ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāju un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā.

3.   Kompetentā Rumānijas iestāde personālam, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

6. pants

Komandķēde

1.   Rumānijas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

4.   Misijas vadītājs vada ES civilo krīzes pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

5.   Rumānijai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajiem tiesību instrumentiem.

6.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs ir atbildīgs par ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

7.   Rumānija ieceļ Nacionālā Kontingenta Kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu operācijas laikā. NKK ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājam sniedz ziņojumus par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

8.   Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Eiropas Savienība pēc apspriešanās ar Rumāniju, ja Rumānija joprojām sniedz ieguldījumu ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā tās izbeigšanas dienā.

7. pants

Finansiālie aspekti

1.   Rumānija uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, ko sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts operācijas darbības budžetā. Tas neskar 8. pantu.

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Rumānija gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par misijas statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā nolīguma 3 panta 1. punktā.

8. pants

Iemaksa darbības budžetā

1.   Rumānija piedalās ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžeta finansēšanā.

2.   Rumānijas iemaksa ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā ir zemākā no šādām divām summām:

a)	tā bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Rumānijas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas darbības budžetā; vai

b)	tā darbības budžeta bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Rumānijas personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta, Rumānija nepiedalās Eiropas Savienības dalībvalstu personāla dienas naudas finansēšanā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta, Eiropas Savienība trešās valstis principā atbrīvo no finanšu ieguldījuma konkrētā ES civilajā krīzes pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, nodrošina svarīgu ieguldījumu, kas ir būtisks faktors operācijas sekmīgai darbībai, vai

b)	tās trešās valsts, kas piedalās operācijā, NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

5.   ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs un Rumānijas attiecīgais administratīvais dienests noslēdz vienošanos saistībā ar Rumānijas iemaksām ES civilās krīzes pārvarēšanas operācijas darbības budžetā, paredzot šo maksājumu praktisko kārtību. Šāda vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

III IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR LĪDZDALĪBU ES MILITāRAJĀS KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

9. pants

Līdzdalība ES militārajās krīzes pārvarēšanas operācijās

1.   Rumānija nodrošina to, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, veic savus pienākumus atbilstīgi

—	Vienotajai rīcībai un tās vēlākajiem grozījumiem, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

2.   Rumānijas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas interesēs.

3.   Rumānija laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām pārmaiņām attiecībā uz savu līdzdalību operācijā.

10. pants

Komandķēde

1.   Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2.   Valsts iestādes nodod savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un taktisko vadību un/vai kontroli ES operācijas komandierim. ES operācijas komandierim ir tiesības savas pilnvaras deleģēt.

3.   Rumānijai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

4.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Rumāniju drīkst jebkurā laikā pieprasīt Rumānijas palīdzības atsaukšanu.

5.   Rumānija ieceļ vecāko militāro pārstāvi (VMP), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

11. pants

Finansiālie aspekti

1.   Neskarot 12. pantu, Rumānija uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā un kas nav izmaksas, ko sedz no kopīgā finansējuma, kā paredzēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajos tiesību instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (2).

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Rumānija gadījumos, ja konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par bruņoto spēku statusu, ja tas ir pieejams, kā minēts šā nolīguma 3. panta 1. punktā.

12. pants

Iemaksa kopējo izmaksu finansējumā

1.   Rumānija piedalās ES militārās krīzes pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2.   Rumānijas iemaksa kopējo izmaksu finansējumā ir zemākā no šādām divām summām:

a)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst Rumānijas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras piedalās operācijas kopējo izmaksu finansējumā; vai

b)	kopējo izmaksu bāzes finansējuma daļa, kas atbilst to Rumānijas personāla locekļu skaita, kuri piedalās operācijā, attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

Aprēķinot 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu, ja Rumānija nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaitu attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Citādi izmanto visu personāla locekļu, kurus nosūta Rumānija, skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta, Eiropas Savienība trešās valstis principā atbrīvo no iemaksām kopējo izmaksu finansējumā konkrētā ES militārajā krīzes pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka trešā valsts, kas piedalās operācijā, nodrošina svarīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski faktori operācijas sekmīgai darbībai, vai

b)	tās trešās valsts NKI uz vienu iedzīvotāju, kas piedalās operācijā, nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

4.   Rumānijas kompetentās administratīvās iestādes noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Lēmumā 2004/197/KĀDP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus. Šī vienošanās inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	iemaksas maksāšanas kārtību;

c)	revīzijas procedūru.

IV IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Nolīguma īstenošanas pasākumi

Neskarot 8. panta 5. punktā un 12. panta 4. punktā minētos noteikumus, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs, Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās un Rumānijas kompetentās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

Noteikumu neievērošana

Ja kāda no Pusēm neievēro tās saistības, kas noteiktas iepriekš minētajos pantos, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

15. pants

Domstarpību izšķiršana

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskajiem līdzekļiem.

16. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

3.   Šo nolīgumu jebkāda no Pusēm var denonsēt, rakstiski paziņojot par denonsēšanu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.

---

(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.