ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 56

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 2. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 354/2005 (2005. gada 1. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 355/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 356/2005 (2005. gada 1. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai

8

 

*

Padomes Direktīva 2005/15/EK (2005. gada 28. februāris), ar kuru groza IV pielikumu Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā

12

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2005/169/EK:Padomes Lēmums (2005. gada 24. februāris), ar kuru groza Padomes 2000. gada 27. marta Lēmumu, ar ko Eiropola direktoru pilnvaro sākt sarunas par nolīgumiem ar trešām valstīm un ar Eiropas Savienību nesaistītām struktūrām

14

 

 

Komisija

 

*

2005/170/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 16. jūnijs) par Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas paziņotajiem atbalstiem cauruļvada būvei propilēna transportam starp Roterdamu, Antverpeni un Rūras apgabalu – C 67/03 (ex N 355/03) – C 68/03 (ex N 400/03) – C 69/03 (ex N 473/03) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2031)  ( 1 )

15

 

*

2005/171/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 23. februāris) par tādu ierobežotu vielu daudzumu piešķiršanu, kas 2004. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam izmantojumam Kopienā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 293)  ( 1 )

25

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas 2004. gada 14. oktobra Direktīvai 2004/104/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par radio traucējumiem (elektromagnētiskā saderība) autotransportā un ar ko izdara grozījumus Padomes Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz autotransporta un tā piekabju tipizāciju (OV L 337, 13.11.2004)

35

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 354/2005

(2005. gada 1. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 1. martsa Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

115,1

204

63,9

212

135,3

624

184,6

999

124,7

0707 00 05

052

174,3

068

113,5

204

132,4

220

230,6

999

162,7

0709 10 00

220

28,9

999

28,9

0709 90 70

052

187,2

204

152,6

999

169,9

0805 10 20

052

50,7

204

49,6

212

51,6

220

39,8

421

41,6

624

56,6

999

48,3

0805 50 10

052

57,9

999

57,9

0808 10 80

388

98,1

400

111,3

404

96,9

512

102,3

524

56,8

528

78,1

720

61,4

999

86,4

0808 20 50

388

77,2

400

92,1

512

48,7

528

65,1

720

45,1

999

65,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 355/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 46. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar starptautiski atzītiem kritērijiem elektronisko densimetriju izmanto spirta tilpumkoncentrācijas vīnā mērīšanai. Savā 2000. gada kopsapulcē Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs (SVVB) ir apstiprinājis šīs metodes jauno aprakstu.

(2)

Šī mērījumu metode ļauj vienkāršāk un precīzāk izmērīt spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju vīnā un izvairīties no domstarpībām, kas varētu rasties mazāk precīzu pārbaudes mehānismu izmantošanas dēļ.

(3)

Tā kā vairs nav nepieciešams atzīt, ka šī metode ir līdzvērtīga tām, kas aprakstītas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2676/90 (2) pielikuma 3. nodaļā, regulas 3. panta 2. punkts jāsvītro. Turklāt minētās regulas pielikuma 3. nodaļā jāiekļauj atjauninātais metodes apraksts un ar to pārbaudāmo parametru eksperimentālās vērtības.

(4)

Tāpēc Regula (EEK) Nr. 2676/90 jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2676/90 groza šādi:

1)

Regulas 3. panta 2. punktu svītro.

2)

Regulas pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 272, 3.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 128/2004 (OV L 19, 27.1.2004., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2676/90 pielikuma 3. nodaļu “Spirta procentuālā tilpumkoncentrācija” groza šādi:

1.

Nodaļas 2. punkta 2.2. apakšpunktu aizstāj ar šo:

“2.2.

Standartmetodes:

Spirta tilpumkoncentrācijas destilātā mērījums ar piknometru

Spirta tilpumkoncentrācijas vīnā mērījums, izmantojot hidrostatiskos svarus

Spirta tilpumkoncentrācijas vīnā mērījums ar elektronisko densimetriju, izmantojot frekvenču oscilatoru”

2.

Pielikuma 4. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu un apakšvirsrakstu:

“4.   STANDARTMETODES

4.–A

Spirta tilpumkoncentrācijas destilātā mērījums, izmantojot piknometru.”

3.

Minētā punkta 4.a punkta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“4.–B   Spirta tilpumkoncentrācijas vīnā mērījums, izmantojot hidrostatiskos svarus”

4.

Pēc 4.–B punkta iekļauj 4.–C punktu šādā redakcijā:

“4.–C   Spirta procentuālās tilpumkoncentrācijas vīnā mērījums ar elektronisko densimetriju, izmantojot frekvenču oscilatoru

1.   Mērījuma metode

1.1.   Nosaukums un ievads

Spirta procentuālā tilpumkoncentrācija (SPT) vīnā jāmēra pirms vīnu pārdošanas galvenokārt tāpēc, lai izpildītu prasības par marķējumu.

Jēdziena “spirta procentuālā tilpumkoncentrācija vīnā” definīcija atrodama šīs nodaļas 1. punktā.

1.2.   Mērķis un pielietošana

Aprakstītā mērījuma metode ir elektroniskā densimetrija, izmantojot frekvenču oscilatoru.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem mērījuma veikšanas temperatūra ir 20 °C.

1.3.   Princips un definīcijas

Metodes princips, pirmkārt, ir destilēt vīnu tilpums tilpumā. Šīs nodaļas 3. punktā aprakstīta destilēšanas metode. Destilēšanas procesā tiek izdalītas negaistošas vielas. Etanola homologus, ieskaitot etanolu un etanola homologus esteros, ieskaita spirta koncentrācijā, jo tie ir atrodami destilātā.

Pēc tam izmēra iegūtā destilāta blīvumu. Šķidruma blīvums pie noteiktas mērījuma temperatūras ir vienāds ar tā masas dalījumu ar tilpumu:

ρ = m/V, attiecībā uz vīnu rezultātu izsakot kā g/ml.

Lai noteiktu blīvumu un spirta tilpumkoncentrāciju ūdens spirta šķīdumam, kā, piemēram, destilātam, kura temperatūra ir zināma, var izmantot mērījumu tabulas. Šī spirta tilpumkoncentrācija atbilst spirta tilpumkoncetrācijai vīnā (destilēts tilpums tilpumā).

Šajā metodē destilāta blīvumu mēra ar elektronisko densimetru, izmantojot frekvenču oscilatoru. Mērīšanas princips ir izmērīt svārstību periodu stobriņam ar paraugu, kas pakļauts elektromagnētiskai ierosai. Tad aprēķina blīvumu: tas izriet no svārstību perioda saskaņā ar šādu formulu:

Formula (1)

ρ

=

parauga blīvums

T

=

inducētās vibrācijas periods

M

=

tukša stobriņa masa

C

=

atsauces konstante

V

=

vibrācijai pakļautā parauga tilpums

Iegūtais vienādojums ir ρ = A T2 – B (2); redzams, ka pastāv lineāra attiecība starp blīvumu un periodu, kāpinātu kvadrātā. Konstantes A un B katram oscilatoram ir atšķirīgas, un tās aprēķina, izmērot periodu šķidrumiem ar zināmu blīvumu.

1.4.   Reaģenti un produkti

1.4.1.   Standartšķidrumi

Densimetra noregulēšanai tiek izmantoti divi standartšķidrumi. Standartšķidrumu blīvumos jāņem vērā mērāmo destilātu blīvumi. Ir ieteicama standartšķidrumu blīvuma atšķirība, kas lielāka nekā 0,01000 g/ml. To blīvums jāzina ar precizitāti, kas mazāka par +/- 0,00005 g/ml, 20,00 °C temperatūrā: +/- 0,05 °C.

Spirta tilpumkoncentrācijas mērīšanai vīnā, izmantojot elektronisko densimetru, standartšķidrumi ir:

sausais gaiss (bez piejaukumiem),

vismaz 3. šķiras ūdens, kas atbilst ISO 3696:1987 definīcijai,

ūdens spirta šķīdums standartblīvumā,

šķīdumi, kuri atbilst valstu standartiem un kuru viskozitāte ir mazāka nekā 2 mm2/s.

1.4.2.   Attīrīšanas un žāvēšanas produkti

mazgāšanas līdzekļi, skābes,

organiskie šķīdinātāji: 96 % etilspirts, tīrs acetons.

1.5.   Mēraparāti

1.5.1.   Elektroniskā densimetrija, izmantojot frekvenču oscilatoru

Elektroniskajā densimetrijā ir šādi elementi:

mērkivete ar mērījumu stobriņu un termostatējamu kameru,

stobriņa oscilācijai un svārstību mērīšanai nepieciešamā sistēma,

pulkstenis,

ciparu displejs un, iespējams, kalkulators.

Densimetru novieto uz pilnīgi stabilas virsmas un novērš jebkādas vibrācijas rašanās iespējas.

1.5.2.   Temperatūras kontrole mērkivetē

Mērstobriņu novieto termostatējumā kamerā. Temperatūras stabilitātei jābūt +/- 0,02 °C robežās vai stabilākai.

Ja densimetrs to pieļauj, jākontrolē mērkivetes temperatūra, jo tai ir liela ietekme uz mērījumu rezultātiem. Blīvums spirta ūdens šķīdumā ar spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju 10 % ir 0,98471 g/ml 20 °C temperatūrā un 0,98447 g/ml 21 °C temperatūrā jeb var teikt, ka tas atšķiras par 0,00024 g/ml.

Mērījuma veikšanas temperatūra ir 20 °C. Mērkivetes temperatūras mērīšanu veic ar termometru, kura rezolūcija ir mazāka nekā 0,01 °C un kas atbilst valstu standartiem. Tādējādi būtu garantēta temperatūras mērījuma precizitāte, ņemot vērā iespējamo mēraparāta kļūdu, kas mazāka nekā +/- 0,07 °C.

1.5.3.   Mēraparātu kalibrēšana

Mēraparātu kalibrēšana jāveic pirms pirmās izmantošanas, tad ik pēc sešiem mēnešiem vai tad, ja mērījumu precizitāte nav apmierinoša. Lai aprēķinātu konstantes A un B, jāizmanto divi standartšķidrumi (skatīt formulu (2) iepriekš). Attiecībā uz praktisko kalibrēšanas veikšanu, skatīt mēraparāta lietošanas instrukciju. Principā kalibrēšanu veic ar sausu gaisu (ņemot vērā atmosfēras spiedienu) un ar ļoti tīru ūdeni (divreiz destilētu un/vai mikrofiltrētu ļoti augstā pretestībā, > 18 MΩ).

1.5.4.   Kalibrēšanas pārbaude

Lai pārbaudītu kalibrēšanas precizitāti, izmēra standartšķidruma blīvumu.

Katru dienu veic gaisa blīvuma mērījumus. Blīvuma starpība starp teorētisko un konstatēto, kas lielāka nekā 0,00008 g/ml, var liecināt, ka stobriņš ir aizsērējis. Tādā gadījumā tas jāiztīra. Pēc iztīrīšanas vēlreiz jāizmēra gaisa blīvums un, ja šis mērījums nav pilnīgi ticams, mēraparāts attiecīgi jāpielāgo.

Ūdens blīvums jāpārbauda arī gadījumā, ja blīvuma starpība starp teorētisko un konstatēto ir lielāka nekā 0,00008 g/ml – mēraparāts jāpielāgo.

Ja ir grūti pārbaudīt kivetes temperatūru, var tieši pārbaudīt blīvumu spirta ūdens šķīdumam ar procentuālo tilpumkoncentrāciju, kas līdzvērtīga analizējamiem destilātiem.

1.5.5.   Pārbaude

Gadījumā, ja starpība starp standartšķidruma teorētisko blīvumu (kas zināms, ņemot vērā iespējamo mēraparāta kļūdu +/- 0,00005 g/ml robežās) un mērījumu ir lielāka nekā 0,00008 g/ml, jāpārbauda kivetes temperatūra.

1.6.   Izlases kārtā ņemtu paraugu atlase un paraugu sagatavošana

(skatīt šīs nodaļas 3. punktu “Destilāta iegūšana”)

1.7.   Procedūra

Pēc tam, kad destilāts ir iegūts, ar densimetriju izmēra tā blīvumu vai spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju.

Jāpārliecinās, vai mērkivetes temperatūra ir stabila. Destilātā densimetra kivetē nedrīkst būt gaisa burbulīši, un tam jābūt ļoti homogēnam. Ja nolūkā pārbaudīt gaisa burbulīšu klātneesamību tiek izmantota apgaismes sistēma, tā pēc šīs pārbaudes veikšanas nekavējoties jāizslēdz, jo spuldzītes radītais siltums ietekmē mērījuma temperatūru.

Ja ar mēraparātu var izmērīt tikai periodu, blīvums jāaprēķina ar konstantēm A un B (skatīt 1.3. punktu). Ja mēraparāts spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju neuzrāda tieši, zinot blīvumu, spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju aprēķina, izmantojot tabulas.

1.8.   Rezultātu izteikšana

Spirta procentuālā tilpumkoncentrācija vīnā ir līdzvērtīga spirta procentuālajai tilpumkoncentrācijai destilātā. To izsaka kā “tilp. %”.

Ja neievēro noteikumus par temperatūru, iegūtais rezultāts jākoriģē, lai iegūtu mērījuma rezultātu 20 °C temperatūrā. Iznākumu izsaka ar diviem skaitļiem aiz komata.

1.9.   Piezīmes

Kivetē ievadītajam tilpumam jābūt pietiekami lielam, lai iepriekš mērītais paraugs neradītu piemaisījumus. Tāpēc jāveic vismaz divi mērījumi. Ja šie mērījumi nedod rezultātu atkārtojamības robežās, nepieciešams trešais mērījums. Parasti divi pēdējie mērījumi ir vienlīdzīgi un pirmo vērtību atmet.

1.10.   Precizitāte

Paraugiem, kur spirta procentuālā tilpumkoncentrācija ir no 4 līdz 18 tilp. %:

Atkārtojamība (r)

=

0,067 (tilp. %)

Reproducējamība (R)

=

0,0454 + 0,0105 × spirta procentuālā tilpumkoncentrācija

2.   Starplaboratoriju pētījumi. Papildinājumu uzticamība un precizitāte

Metodes darbības rādītāji, kas norādīti 1.10. punktā, ir pierādīti starplaboratoriju pārbaudēs, kas atbilst starptautiski atzītām procedūrām, un veikti ar 6 paraugiem 11 laboratorijās.

Šajā pārbaudē iekļautie atkārtojamības un reproducējamības aprēķini ir aprakstīti nodaļā “SPIRTA PROCENTUĀLĀ TILPUMKONCENTRĀCIJA” (4.B.2. punkts) Starptautiskā Vīnogulāju un vīna biroja izdevumā “Recueil International des Méthodes d’Analyses” (2004)”.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 356/2005

(2005. gada 1. marts),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 5. panta c) apakšpunktu un 20.a panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ir vajadzīga zvejas darbību, jo īpaši dažu tehnisku saglabāšanas pasākumu, uzraudzība un pārbaude, norādot inter alia linuma acu izmēru, zvejas laika ierobežojumus un citus pasīvo zvejas rīku rādītājus. Šai nolūkā zvejas rīkiem, kurus izmanto uz zvejas kuģiem, jābūt vienkārši identificējamiem un pārbaudāmiem. Lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām, jāparedz sīki izstrādāti to konkrēto zvejas rīku marķēšanas un identificēšanas noteikumi, kurus izmanto Kopienas ūdeņos.

(2)

Ir piemērota pašreizējās regulas pareizai īstenošanai, jo tādu zvejas rīku izmantošana, kas neatbilst regulā paredzētajiem noteikumiem, kā arī tādu rīku atrašanās uz kuģa, kuri neatbilst konkrētiem regulas noteikumiem, ir aizliegta.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos.

2.   Šī regula neattiecas uz piekrastes dalībvalstu 12 jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijas.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a)

“pasīvais zvejas rīks” ir:

i)

āķu jedas;

ii)

žaunu tīkli, iepinējtīkli, trīssienu tīkli, peldošie žaunu tīkli, kas var būt veidoti no viena vai vairākiem atsevišķiem tīkliem, kas savienoti ar augšējo, apakšējo un savienotājvirvi un var būt aprīkoti ar noenkurojošām, peldošām ierīcēm un navigācijas zīmēm;

b)

“rāmju traļi” ir traļi, kuri tiek vilkti no kuģa sānu izlicēm.

4. pants

Aizliegums

1.   Ir aizliegts izmantot pasīvos zvejas rīkus, stoderes un rāmju traļus, kas nav marķēti un nav identificējami saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

2.   Uz kuģa klāja nedrīkst atrasties:

a)

rāmju traļa kārtis uz kurām nav ārējo reģistrācijas burtu un numuru saskaņā ar regulas 5. pantu;

b)

pasīvais zvejas rīks, uz kura nav marķēšanas zīmes saskaņā ar regulas 7. pantu;

c)

stoderes, kuras nav marķētas saskaņā ar regulas 10. pantu.

II NODAĻA

RĀMJU TRAĻI

5. pants

Atbildība attiecībā uz rāmju traļiem

Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, lai uz katra uz kuģa klāja uzstādīta vai zvejā izmantota rāmju traļa rāmja pastāvīgi būtu redzami tā kuģa ārējie reģistrācijas burti un numuri, kas norādīti uz rāmja vai katra rāmja sliedēm.

III NODAĻA

PASĪVIE ZVEJAS RĪKI

6. pants

Atbildība attiecībā uz pasīvajiem zvejas rīkiem

Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, lai katrs pasīvais zvejas rīks, kas uzstādīts uz klāja vai ko izmanto zvejā, būtu skaidri marķēts un identificējams saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

7. pants

Identifikācijas norādīšana

Uz katra pasīvā zvejas rīka, kuru izmanto zvejai, pastāvīgi jābūt norādītiem tā zvejas kuģa ārējiem reģistrācijas burtiem un numuriem, kuram tie pieder:

a)

uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pasīvā zvejas rīka pirmās augšējās rindas abos galos;

b)

tādiem pasīvajiem zvejas rīkiem, kas ir garāki par vienu jūras jūdzi, uz marķēšanas zīmēm, kas piestiprinātas uz pasīvā zvejas rīka pirmās augšējās rindas vienādos attālumos, kas nav garāki par vienu jūras jūdzi tā, lai neviena no pasīvā zvejas rīka daļām, kas nepārsniedz vienu jūras jūdzi, nebūtu nemarķēta.

8. pants

Marķēšanas zīmes

1.   Katra marķēšanas zīme ir:

a)

izgatavota no izturīga materiāla;

b)

stingri piestiprināta pie zvejas rīka;

c)

vismaz 65 milimetrus plata;

d)

vismaz 75 milimetrus gara.

2.   Uz katras marķēšanas zīmes redzamie burti un numuri nav izdzēšami, izmaināmi vai tie nekļūst nesalasāmi.

IV NODAĻA

STODERES

9. pants

Atbildība attiecībā uz stoderēm

Zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji nodrošina, lai abas gala stoderes un starpposmā izvietotās stoderes, kas atbilstoši pielikuma nosacījumiem būtu piestiprinātas katram pasīvajam zvejas rīkam, kuru izmanto zvejā, un tās uzstāda saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

10. pants

Identifikācijas norādīšana

1.   Uz katras gala stoderes un starpposmā uzstādītās stoderes šādi norāda tā zvejas kuģa ārējās reģistrācijas burtus un numurus, kuram tie pieder:

a)

burtiem un numuriem jābūt virs ūdens līmeņa tā, lai tie būtu skaidri saskatāmi;

b)

krāsā, kas atšķiras no tās virsmas krāsas, uz kuras tie norādīti.

2.   Uz katras stoderes redzamie burti un numuri nav izdzēšami, izmaināmi vai tie nekļūst nesalasāmi.

11. pants

Virves

1.   Virves, kas saista stoderes ar pasīvo zvejas rīku, ir izgatavotas no grimstoša vai svaru nesoša materiāla.

2.   Virves, kas gala stoderes savieno ar katru zvejas rīku, ir piestiprinātas pie minētā rīka galiem.

12. pants

Gala stoderes

1.   Gala stoderes uzstāda tā, lai jebkurā laikā varētu noteikt katra zvejas rīka gala novietojumu.

2.   Katras gala stoderes masts ir vismaz 1,5 metrus virs jūras līmeņa, mērot no peldķermeņa augstākā punkta.

3.   Gala stoderēm jābūt iekrāsotām, taču tās nedrīkst būt sarkanas vai zaļas.

4.   Uz katras gala stoderes ir:

a)

viens vai divi taisnstūrveida karogi, kuru malas ir vismaz 40 cm; ja uz vienas bojas vajadzīgi divi karogi, attālums starp tiem ir vismaz 20 cm; attālums starp ūdens virsmu un pirmo karogu ir vismaz 80 cm; karogi, kas norāda uz viena tīkla gala punktiem, ir vienādā krāsā, kas nedrīkst būt balta, un ir vienāda izmēra;

b)

viena vai divas dzeltenas gaismas, kas mirgo ar piecu sekunžu intervālu (F1 Y5s) un ir redzamas vismaz no divu jūras jūdžu attāluma;

c)

augšējai zīmei jābūt sfēriskai, kas ir vismaz 25 cm diametrā ar vienu vai divām luminiscējošām lentām, kas nav sarkanas vai zaļas, un ir vismaz 6 cm platas. Var izmantot sfērisku radaru – reflektoru kā marķējumu uz stoderes augšējā punkta;

d)

radara reflektori, kas atstarojas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.

13. pants

Gala stoderes nostiprināšana

Gala stoderes pie pasīvā zvejas rīka nostiprina šādi:

a)

stoderi rietumu sektorā (t.i., kompasa pusaplis no dienvidiem caur rietumiem uz ziemeļiem, tos ieskaitot) aprīko ar diviem karogiem, divām svītrainām luminiscējošām lentām, divām gaismām, un tai ir piestiprināta marķēšanas zīme saskaņā ar regulas 8. pantu;

b)

stoderi austrumu sektorā (t.i., kompasa pusaplis no ziemeļiem caur austrumiem uz dienvidiem, tos ieskaitot) aprīko ar vienu karogu, vienu svītrainu lumininiscējošu lentu, vienu gaismu, un tai ir piestiprināta marķēšanas zīme saskaņā ar regulas 8. pantu.

Uz marķēšanas zīmes ir 10. pantā norādītā informācija.

14. pants

Starpposmu stoderes

1.   Starpposmā izvietotās stoderes piestiprina pie pasīvā zvejas rīka, kas ir garāks par 1 jūras jūdzi.

2.   Starpposmā izvietotās stoderes uzstāda ne tālāk kā 1 jūras jūdzi lielā attālumā tā, lai neviena no zvejas rīka daļām, kas pārsniedz 1 jūras jūdzi vai vairāk, nebūtu bez marķējuma.

3.   Starpposmā izvietotajām stoderēm ir tādi paši rādītāji kā gala stoderēm austrumu sektorā, izņemot šādus rādītājus:

a)

karogi ir balti;

b)

katra piektā starpposmā izvietotā stodere ir aprīkota ar radara reflektoru, kas atstarojas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

GALA STODERU UN STARPPOSMĀ IZVIETOTO STODERU RĀDĪTĀJI

Image


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/12


PADOMES DIREKTĪVA 2005/15/EK

(2005. gada 28. februāris),

ar kuru groza IV pielikumu Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 14. panta otrās daļas d) punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2004/102/EK (2), groza II, III, IV un V pielikumu Direktīvai 2000/29/EK, un dalībvalstīm tā jāīsteno līdz 2005. gada 1. martam.

(2)

Direktīvā 2004/102/EK ietverti noteikumi saistībā ar koksni un koksnes produktiem. Pasākumi attiecībā uz paliktņiem, kastēm un kravas stiprinājumiem Kopienas pasākumus pielāgo FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam (ISPM) Nr. 15 “Pamatnostādnes, lai reglamentētu starptautiskajā tirdzniecībā izmantojamus koksnes iepakojuma materiālus”, ko 2002. gada martā pieņēma Ceturtā fitosanitāro jautājumu pagaidu komisija (ICPM).

(3)

Standartā Nr. 15 paredzēts, ka koksnes iepakojumam (tostarp kravas stiprinājumiem) no neapstrādātiem skujkokiem un lapu kokiem būtu jāpiemēro tādi apstiprināti pasākumi kā termiskā apstrāde (56 °C vismaz 30 minūtes) vai fumigācija ar metilbromīdu. Turklāt koksnei vajadzētu būt ar īpašu marķējumu, kas apliecina, ka tā apstrādāta atbilstīgi apstiprinātam pasākumam.

(4)

Standartā arī paredzēts, ka valstis var prasīt, lai importētais koksnes iepakojuma materiāls, kas apstrādāts atbilstīgi apstiprinātam pasākumam, būtu izgatavots no mizotas koksnes un būtu ar “tehniskā pamatojuma” marķējumu.

(5)

Trešās valstis ir lūgušas Kopienu apsvērt alternatīvas metodes tā paša mērķa sasniegšanai. Tādēļ tiek veikti pētījumi par koksnes mizošanas tehniskajiem aspektiem, jo īpaši par to, cik efektīva ir “kaitēkļu riska samazināšana”, mizošanu veicot papildus apstrādes pasākumiem.

(6)

Gaidot minēto pētījumu rezultātus, ir lietderīgi pagaidām nepiemērot prasību lietot mizotu koksni.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2000/29/EK.

(8)

Pastāvīgā augu veselības komiteja nav sniegusi atzinumu termiņā, ko noteicis tās priekšsēdētājs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2000/29/EK groza šādi:

1)

Direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktā labās slejas beigās pievieno šādu daļu:

“Pirmo ievilkumu, kurā noteikts, ka koksnes iepakojuma materiāliem jābūt izgatavotiem no mizota apaļkoka, piemēro tikai no 2006. gada 1. marta.”.

2)

Direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 8. punktā labās slejas beigās pievieno šādu daļu:

“Pirmo rindu a) punktā, kurā noteikts, ka koksnes iepakojuma materiāliem jābūt izgatavotiem no mizota apaļkoka, piemēro tikai no 2006. gada 1. marta.”.

2. pants

1.   Dalībvalstis līdz 2005. gada 28. februārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus kopā ar tabulu, kurā atspoguļota minēto aktu atbilstība šai direktīvai.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2005. gada 1. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

ī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. BODEN


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/102/EK (OV L 309, 6.10.2004., 9. lpp.).

(2)  OV L 309, 6.10.2004., 9. lpp.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/14


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 24. februāris),

ar kuru groza Padomes 2000. gada 27. marta Lēmumu, ar ko Eiropola direktoru pilnvaro sākt sarunas par nolīgumiem ar trešām valstīm un ar Eiropas Savienību nesaistītām struktūrām

(2005/169/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 42. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu un 18. pantu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) (1),

ņemot vērā Padomes Aktu (1998. gada 3. novembris), ar ko paredz noteikumus, kuri reglamentē Eiropola ārējās attiecības ar trešām valstīm un ar Eiropas Savienību nesaistītām organizācijām (2), un jo īpaši minētā akta 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Aktu (1998. gada 3. novembris), ar ko paredz noteikumus par informācijas saņemšanu Eiropolā no trešām personām (3), un jo īpaši minētā akta 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Aktu (1999. gada 12. marts), ar ko pieņem noteikumus, kuri attiecas uz personas datu nosūtīšanu no Eiropola uz trešām valstīm un citām organizācijām (4), un jo īpaši minētā akta 2. un 3. pantu,

tā kā:

(1)

Operatīvas prasības un vajadzība efektīvi apkarot noziedzību tās organizētās formās, izmantojot Eiropolu, prasa, lai Izraēlu pievienotu to trešo valstu sarakstam, ar kurām Eiropola direktors ir pilnvarots sākt sarunas.

(2)

Tādēļ būtu jāgroza Padomes 2000. gada 27. marta Lēmums (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes 2000. gada 27. marta Lēmumu ar šo groza šādi:

 

lēmuma 2. panta 1. punktā aiz virsraksta “Trešās valstis” alfabētiskā secībā sarakstam pievieno šo valsti:

“—

Izraēla”.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2005. gada 24. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

(2)  OV C 26, 30.1.1999., 19. lpp.

(3)  OV C 26, 30.1.1999., 17. lpp.

(4)  OV C 88, 30.3.1999., 1. lpp.

(5)  OV C 106, 13.4.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 2. decembra Lēmumu (OV C 317, 22.12.2004., 1. lpp.).


Komisija

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/15


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 16. jūnijs)

par Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas paziņotajiem atbalstiem cauruļvada būvei propilēna transportam starp Roterdamu, Antverpeni un Rūras apgabalu

C 67/03 (ex N 355/03) – C 68/03 (ex N 400/03) – C 69/03 (ex N 473/03)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2031)

(Autentisks ir vienīgi teksts franču, nīderlandiešu un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/170/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās puses ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (1), un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Kopš 2002. gada rudens Komisija ir neoficiāli kontaktējusies ar Vācijas un Nīderlandes varasiestādēm par valsts atbalstiem propilēna cauruļvada būves projekta Vācijas un Nīderlandes daļām. Komisija rakstīja Vācijai 2002. gada 13. februārī, un tā atbildēja 2003. gada 27. martā. Pēc tam Komisija tāpat ir neoficiāli kontaktējusies arī ar Beļģijas varasiestādēm. Eiropas Naftas ķīmijas ražotāju asociācija (ENRA) iesniedza ziņojumu par atbalstu šim projektam ar vēstuli 2003. gada 15. maijā. Ar 2003. gada 24. jūlija, 2003. gada 4. septembra un 2003. gada 16. oktobra vēstulēm Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas varasiestādes paziņoja par atbalstu savām projekta daļām. Šīs lietas tika reģistrētas attiecīgi ar numuriem N 355/03, N 400/03 un N 473/03.

(2)

2003. gada 27. augusta vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju Vācijai, Vācija uz to atbildēja ar vēstulēm 2003. gada 6., 15. un 28. oktobrī.

(3)

Ar 2003. gada 11. novembra Lēmumu K(2003) 4080 Komisija attiecībā uz paziņotajiem pasākumiem uzsāka procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā. Tajā pašā dienā tā nosūtīja šo lēmumu Vācijai, Nīderlandei un Beļģijai: procedūras tika reģistrētas attiecīgi ar numuriem C 67/03, C 68/03 un C 69/03. Vācija, Nīderlande un Beļģija iesniedza savus apsvērumus par šo lēmumu 2003. gada 12., 18. un 22. decembra vēstulēs. Komisija pieprasīja papildu informāciju 2004. gada 23. janvāra vēstulēs, uz kurām attiecīgās dalībvalstis atbildēja ar 2004. gada 20. februāra, 27. februāra un 2. marta vēstulēm.

(4)

Komisijas Lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Trīs ieinteresētās puses nosūtīja Komisijai novērojumus, ko tā nodeva Vācijai, Nīderlandei un Beļģijai. Ar 2004. gada 5., 29. un 11. marta vēstulēm minētās valstis komentēja šos novērojumus. Visbeidzot tās nosūtīja papildu informāciju ar 2004. gada 25. maija un 4. jūnija vēstulēm.

2.   APSPRIEŽAMO PASĀKUMU DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1.   Vispārēja informācija un atbalsta saņēmējs

2.1.1.   Propilēns un tā pārvadāšana

(5)

Propilēns, naftas blakusprodukts, tiek izmantots polimēru ražošanai, kas savukārt kalpo plastmasas izgatavošanai. Rietumeiropā apmēram 70 % no visa propilēna apjoma ir etilēna ražošanas blakusprodukti. Tādējādi ražošanas vienību lokalizāciju bieži nosaka etilēna noieta tirgi. Tiek vērtēts, ka Rietumeiropas tirgus vispārējais lielums bija ap 14,7 miljoniem tonnu 2001. gadā, no kurām puse tika izmantota reģionā, kuru apkalpos cauruļvads. Propilēna tirgus nākotnes pieauguma aprēķini svārstās no 3,7 līdz 4,0 % nākamajiem gadiem. Etilēnam raksturīgs ievērojami mazāks pieaugums, apmēram 2 %.

(6)

Pašlaik apmēram 550 šalandas (1 500 tonnas katra) un 4 800 cisternvagoni (50 tonnas katrs), kas pārvadā propilēnu, ik gadus ierodas trīsstūrī Roterdama-Antverpene-Ķelne. Tiek gaidīts, ka šajā reģionā 2010. gadā pietrūks apmēram 1,7 miljoni tonnu propilēna. Ķīmiskās rūpniecības strukturālās attīstības rezultātā cauruļvadam būtu jāpārvadā 2,5 miljoni tonnu.

(7)

Tajā, kas attiecas vienīgi uz transportu no Roterdamas uz Limburgas dienvidiem un Rūras apgabalu, skaitļi ir nedaudz atšķirīgi. 1997. gadā pārvadātā propilēna apjoms bija 93,4 miljoni tonnu uz kilometru, no kurām apmēram 4 miljoni tika pārvadātas pa dzelzceļu un apmēram 89,4 miljoni šalandās. 2010. gadā kopējam apjomam apmēram 1,5 miljoniem tonnu gadā būtu jātiek pārvadātiem uz Rūras apgabalu, un tas nozīmētu 750 šalandas gadā. Kopējais pārvadātais apjoms no Roterdamas uz Limburgas dienvidiem būtu apmēram 180 000 tonnas gadā jeb 900 cisternvagoni un 70 šalandas gadā.

2.1.2.   Atbalsta saņēmējs

(8)

Atbalsta saņēmējs būs European Pipeline Company BV (EPC), ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu konsorcijs. Tā priekštecis ir European Pipeline Development Company (EPDC). Tā akcionāri ir BASF AG, Celanese Chemical Europe GmbH, Shell Nederland Chemie BV, DSM NV, Rütgers Chemicals AG, Sasol Germany GmbH, Veba Oil Refining & Petrochemicals GmbH, Westgas GmbH un SABIC Europe. Šis konsorcijs ir Nīderlandes aktīvu, 100 % Beļģijas aktīvu pārvaldības sabiedrības EPDC Flanders NV un 49,9 % Vācijas aktīvu pārvaldības sabiedrības Propylenpipeline Ruhr GmbH (PRG) turētājs (3). Sabiedrībai Landesentwicklungsgesellschaft Nordrhein-Westfalen (LEG) (4) pieder atlikušais 50,1 %, taču tā nav pakļauta nekādām finansiālām saistībām ārpus savas dalības sabiedrības kapitālā. EPC un Beļģijas un Vācijas aktīvu pārvaldības sabiedrības kopā ir nodibinājušas kopēju uzņēmumu “European Pipeline Administration Company” (EPAC), kam būs uzdota visa cauruļvada pārvaldība.

2.1.3.   Cauruļvada projekts

(9)

Paziņojumos ir runa par cauruļvadu, kam ir jānodrošina propilēna pārvadāšana no Roterdamas uz Oberhauzenu Rūras apgabalā caur Antverpeni, Tessenderlo, Geleen un Ķelni. Tīkla garums būs apmēram 520 km. Tā ceļš, kas sastāv no deviņiem posmiem, cik iespējams, turpinās pastāvošos etilēna pārvadāšanas maršrutus. Vācijas pieteikums skar tikai posmu starp Oberhauzenu caur Ķelni un Nīderlandes robežu (“Pilot 2”), kur tas pievienojas citam posmam Rūras ziemeļu apgabalā (“Pilot 1”). Bez investīcijas cauruļvadam vēl tiks uzbūvētas jaunas ietilpības noliktavas Nīderlandes un Beļģijas ostās un Duisburgā, Vācijā. Saskaņā ar 1985. gada 27. jūnija Padomes Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (5), atbalsta saņēmējs izstrādās novērtējumu par visa cauruļvada ietekmi uz vidi.

(10)

Kopējās investīcijas izmaksas sasniedz 148,5 miljonus EUR, kā tas parādīts 1. tabulā (6):

1. tabula:

Kopējās investīcijas izmaksas

(miljonos EUR)

Posms

Investīcijas summa

Vācija, “Pilot 2”

67,134

Nīderlande

26,0

Beļģija

55,4

Kopā

148,5

(11)

Cauruļvads tiek apsaimniekots saskaņā ar principu, kas atļauj “trešo pušu pieeju tīklam” (“open access/common carrier”), un ar “nelielas peļņas” principu. Visi ieinteresētie ražotāji vai lietotāji var izmantot cauruļvadu bez diskriminācijas. Tā kapacitātei būtu jābūt pietiekamai, lai atbilstu nākamajos divdesmit gados gaidāmajam pieaugumam. Ekspluatācijas maksa par transportu būs vienāda visiem lietotājiem, vai tie būtu akcionāri, vai nē. Tā tiks noteikta atkarībā no šķērsoto posmu skaita.

(12)

Maksa tiks noteikta pārskatāmā veidā, tādā līmenī, kas salīdzināms ar dzelzceļa un ūdensceļa transportā lietotajām maksām. Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam […] (7). Nebūs daudzuma atlaides. Lai noturētu atbilstošas maksas, tiks veikts pētījums par šiem transporta veidiem ik pēc diviem gadiem.

(13)

Attiecībā uz darbu un pakalpojumu pirkumiem EPAC un PRG ir jāseko pirkumu procedūrām, ko nosaka likumdošana par valsts pirkumiem Kopienas un nacionālajā līmenī.

2.1.4.   Atbalsts

(14)

Vācija grasās piešķirt tiešo subsīdiju 80 % apmērā no aprēķinātā deficīta salīdzinājumā ar normālu rentabilitāti (“unrentierlichen investiven Kosten”) cauruļvada Vācijas posmam (“Pilot 2”), nepārsniedzot 50 % no kopējām investīcijas izmaksām. Pieļaujamās izmaksas ir investīcijas izmaksas, kas ietver plānošanu, celtniecību un pirmo piepildīšanu, pēc pirmajos piecpadsmit gados iespējamo cenas kāpumu atvilkuma, pamatojoties uz pašreiz novērtēto naudas līdzekļu plūsmu analīzi. Finansiālais atbalsts sasniegtu EUR 18 682 000. Saskaņā ar aprēķiniem, ko iesniegušas Vācijas varasiestādes, šis finansiālais atbalsts ļauj sasniegt iekšējā ienesīguma līmeni (IIL) 5,6 % 25 gados.

(15)

Nīderlande grasās piešķirt subsīdiju EUR 4 000 000 apmērā. Šī summa būtu nepieciešama, lai paceltu projekta Nīderlandes daļas rentabilitāti rūpnieciskajiem partneriem pieņemamā līmenī. Vācijas un Nīderlandes finansiālais atbalsts ir pasākumi ad hoc, kas nav pakļauti konkrētai kārtībai.

(16)

Beļģija grasās piešķirt tiešo subsīdiju EUR 2 919 480 apmērā un atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa atvilkuma uz pieciem gadiem, šī priekšrocība ir novērtēta uz EUR 766 000. Kopējās investīcijas izmaksas Beļģijā būtu EUR 55 400 000, no kurām EUR 40 885 000 Beļģijas varasiestādes ir atzinušas par pieļaujamām izmaksām. Tika atskaitīta EUR 16 556 000 liela summa par apsaimniekošanas ienākumiem (8), kā rezultātā pieļaujamā summa paliek EUR 24 329 000. Beļģijas varasiestādes uzskata, ka uz atbalstu attiecas valsts atbalstu shēma, ko apstiprinājusi Komisija (9). Šī shēma paredz 12 % lielu atbalstu šāda veida investīcijām, kas atbilst EUR 2 919 480 lielam atbalstam. Izmaksas, kas nevar gūt atbalstu šīs shēmas ietvaros, ir vispārēju pētījumu, zemes gabalu pirkšanas un komisijas maksas.

(17)

Par Beļģijas atbalstu tika paziņots, lai panāktu juridisku drošību un lai iesniegtu Komisijai investīciju projekta kopuma tabulu ar piešķirtā atbalsta kopējo summu.

(18)

Šīs trīs dalībvalstis ir pakļāvušas savus atbalstus “brīvas piekļuves” un “nediskriminācijas” principu ievērošanai uz 25 gadiem jeb uz cauruļvada ekonomiskās pastāvēšanas laikposmu. Šo principu ievērošana ir noteikta EPMC statūtos; pēc minētā 25 gadu laikposma statūti šajā punktā var tikt grozīti tikai ar visu dalībnieku vienbalsīgu lēmumu.

(19)

Tiek izskatīts EIB aizdevums par summu līdz 30 % no kopējām projekta izmaksām. Akcionāri ieguldītu EUR 8 000 000 no pašu kapitāliem, pārējo finansējumu nodrošinot bankām. Tajā pašā laikā akcionāriem ir jāpacieš zaudējumi pirmajos gados, proti, apmēram EUR 38 000 000 līdz 2008. gadam, kas būtībā sasniegtu apmēram EUR 18 000 000 pēc procentu un nodokļu nomaksas.

2.1.5.   Plašāks Eiropas naftas vadu tīkls olefīniem

(20)

ENRA ir iesniegusi Komisijai ziņojumu par plašāku naftas vadu tīklu olefīniem, kura sastāvdaļa ir arī apspriežamais cauruļvada projekts (10). Pašlaik Eiropā var saskaitīt piecas atšķirīgas sistēmas etilēnam, kas nav savstarpēji savienotas, lai veidotu pilnīgu tīklu, un kas aptver tikai apmēram 50 % no kopējās kapacitātes. Attiecībā uz propilēnu pastāv vairākas atsevišķas sistēmas ap Beniluksu. Vienotajam olefīnu tīklam būtu jāsavieno šīs dažādās sistēmas un jāattīsta tās. Ziņojums iepazīstina ar vairākām kartēm, kurās parādīti dažādi cauruļvadu būves projekti, kas jau tiek īstenoti vai ir projekta līmenī un kam vajadzētu ļaut īstenot tīklu tā kopumā.

2.2.   Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas varasiestāžu izvirzītie atbalsta pamatojumi

(21)

Projektu var pamatot ar vidi, transporta drošību un rūpniecības politiku saistīti apsvērumi.

2.2.1.   Vides priekšrocības

(22)

Propilēna pārvadāšanai būtu ievērojami jāattīstās, un šis fenomens saasinātu spiedienu uz pārvadāšanas kapacitāti ar kuģiem un kravas automašīnām. Cauruļvada mērķis ir atvieglot šo slodzi un novērst šķēršļus, kas traucē kustību. Tas izteikti mazinātu sastrēgumus uz ceļiem.

(23)

Gaidāmā izplūdes gāzu atšķirība starp tradicionālajiem transporta veidiem un pārvadājumiem pa cauruļvadu ir tāda, kā parādīts 2. tabulā.

2. tabula:

Izplūdes gāzes

 

Vienības

Dzelzceļš

Šalandas

Kopā

Cauruļvads

Starpība

Kravas

Tekm

7 100 000

158 200 000

165 300 000

165 300 000

 

CO2

kg/tekm

312

6 960

7 237

4 496

2 741

NOx

kg/tekm

199

124

126

5,12

121

CO

kg/tekm

0,14

6,33

6,47

0,5

5,97

VOC

kg/tekm

0,07

6,33

6,4

0,17

6,23

SO2

kg/tekm

0,14

9,49

9,63

2,15

7,48

(24)

Citi izplūdes gāzu samazinājumi izrietētu no tā, ka cauruļvads ļautu īstenot jaunas investīcijas atrašanās vietās, kas prasītu mazāk olefīnu pārvadāšanas darbību.

2.2.2.   Transporta drošība un sastrēgumi

(25)

Cauruļvads ļautu jūtami uzlabot transporta drošību. Propilēns pieder pie visaugstākā riska kategorijas. Bez cauruļvada tirgus pieaugums izraisītu arī citu propilēna pārvadāšanas veidu pieaugumu, kā arī drošības un sastrēgumu problēmas, kas ar to saistītas.

(26)

Nīderlandē ir satraukums īpaši par pārvadājumiem ar šalandām un pa dzelzceļu. Dzelzceļa transporta attīstība saasina drošības problēmas visa ceļa garumā un propilēna pārkraušanas vietās. Tas nozīmē, ka cauruļvads ļautu samazināt šo risku, konkrēti pateicoties tam, ka tiktu samazināts nepieciešamo manevru skaits stacijās un propilēna pārkraušanas vietās. Viena no zonām, kur riski ir visaugstākie dzelzceļa savienojumā starp Roterdamu un Geleen, būtu Venlo stacija. Lai atrisinātu šo problēmu, būtu jāieplāno pārcelšana, kas izmaksātu aptuveni EUR 134 000 000. Taču cauruļvads šo pārcelšanu dara mazāk nepieciešamu.

(27)

Nīderlande ir novērtējusi šīs subsīdijas tūlītējo sociālo ienesīgumu (satiksmes drošība, izplūdes gāzu un trokšņa samazinājums) uz 12 %.

2.2.3.   Rūpniecības politika un ar nodarbinātību saistītie apsvērumi

(28)

Cauruļvadam būtu piedēvējama stratēģiska nozīme ķīmiskās rūpniecības dzīvotspējā attiecīgajā reģionā. 1998. gadā veikts pētījums uzrādīja atbilstošu infrastruktūru trūkumu kā būtiskāko faktoru, kas traucē konkurences spējai. Situācija ir atšķirīga Savienotajās Valstīs, kur pastāv ļoti attīstīts tīkls. Cauruļvads ļoti būtiski samazinātu pārvadāšanas operācijas, jo tas kalpo par “uzglabāšanas vietu” ar tiešu un tuvu pieeju visiem lietotājiem. Tas arīdzan samazinātu klientu neskaidrības apgādes ar propilēnu jomā, tā ir problēma, kas saistīta ar ražošanas traucējumiem tvaika krekinga iekārtās.

(29)

1999. gadā ķīmisko izejvielu rūpniecība veidoja 5 233 darbavietas Emscher-Lippe apgabalā, Vācijā. Apmēram 1 906 darbavietas bija ļoti būtiski atkarīgas no produktiem uz propilēna bāzes (1 506 izejvielu rūpniecībā un 400 plastmasas pārstrādē). Bez cauruļvada propilēna pārvadāšanai šī reģiona potenciāls tiktu izmantots tikai maksimāli par 50 %. Kāda ekspertīze ir ļāvusi novērtēt darbavietu daudzumu Emscher-Lippe apgabalā ar cauruļvadu un bez tā. Attiecībā uz izejmateriālu ražošanu projekts radītu 658 darbavietas līdz 2010. gadam bez pavairošanas ietekmes. Attiecībā uz integrēto ķīmisko rūpniecību būtu jārunā par 2 697 darbavietām. Galējos skaitļos nodarbinātība katrā gadījumā samazinātos, taču lēnākā ritmā, pateicoties cauruļvadam.

(30)

2002. gadā apmēram 9 740 cilvēki bija nodarbināti ķīmiskajā rūpniecībā Limburgas dienvidos. No 500 līdz 550 no viņiem strādā propilēna ražošanā, kā arī polipropilēna blakusproduktu ražošanā un pārstrādē Limburgas dienvidos.

3.   LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTĀ PAREDZĒTĀS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(31)

Savā lēmumā uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija paskaidroja, kādu iemeslu dēļ apspriežamajiem pasākumiem ir jātiek uzskatītiem par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un izteica zināmas aizdomas attiecībā uz to saderību ar minēto līgumu. Šis atbalsts būtībā neatbilst ne Kopienas nosacījumiem atbalstiem vides aizsardzībai (11) (“nosacījumi vides atbalstiem”), ne vadlīnijām par valsts atbalstiem reģionāliem mērķiem (12) (“nosacījumi reģionālajiem atbalstiem”), ne citām Komisijas noteiktām vadlīnijām vai nosacījumiem. Tāpat apspriežamā lieta atšķiras no citiem atbalstiem transporta infrastruktūras projektiem, kas ir saņēmuši Komisijas atļauju. Tajā, kas attiecas uz vispārējiem kritērijiem, kas tikuši piemēroti, lai novērtētu valsts atbalstus, Komisija ir novērojusi, ka kopējās summas nepieciešamība un atbalstu proporcionalitāte nav bijušas skaidras. Daži pastāvoši cauruļvadi ir tikuši pilnībā finansēti no privātiem līdzekļiem. Turklāt atbalsta intensitātes dažādās projekta daļās ir atšķirīgas, proti, konkrēti Vācijas daļā intensitāte ir relatīvi augstāka. Daži faktiski jautājumi radās par pieņēmumiem, kas likti rentabilitātes aprēķinu pamatā. Visbeidzot Komisija ir uzdevusi jautājumu, vai neradīsies konkurenci traucējošs kropļojums, konkrēti starp tiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem, kas tieši piedalās šajā projektā, un citiem ķīmiskās rūpniecības un saistītu nozaru uzņēmumiem, un starp apspriežamā reģiona ķīmisko rūpniecību un to pašu rūpniecību citos Kopienas reģionos.

4.   IEINTERESĒTO PUŠU NOVĒROJUMI

(32)

Komisija ir saņēmusi Deutsche Bahn un divu ķīmiskās rūpniecības konkurentu novērojumus.

(33)

Deutsche Bahn apstiprināja Komisijas analīzi un uzskata, ka atbalsts negatīvi ietekmē uzņēmuma intereses, jo pārvadāšana pa cauruļvadu aizstās dzelzceļa transportu un tas izraisīs zaudējumu apgrozījumā par apmēram EUR 13 000 000 gadā. Jauns apgrozījuma zaudējums rastos tik lielā mērā, cik propilēna ražotāji, kas atrodas Vācijas dienvidos, varētu nolemt lauzt piegādes līgumus ar Rūras apgabala lietotājiem. Deutsche Bahn ir devis vairākus piemērus par zaudējumiem apgrozījumā, ko radījusi cauruļvadu celtniecība.

(34)

Pirmais konkurents paziņo, ka atbalsta olefīnu pārvadāšanas cauruļvada infrastruktūras attīstību Eiropā, taču nav pārliecināts, ka apspriežamā projekta gadījumā tam piešķirtais atbalsts ir pamatots. Pirmkārt, pa cauruļvadu tiks pārvadāti tikai polimēra kvalitātes produkti un nevis ķīmiskas kvalitātes vai pārstrādes kvalitātes produkti, kuros ir mazāks propilēna sastāvs. Polimēra kvalitātes produkti veido tikai 60 % no tirgus. Lai piekļūtu jaunajam cauruļvadam, ķīmiskas kvalitātes produktu ražotājiem būs jāiegulda būtiskas investīcijas, lai to produkti sasniegtu polimēra kvalitātes līmeni. Otrkārt, propilēna pārvadāšanas cauruļvadu tīkla trūkums Eiropā nevar attaisnot zemo ķīmiskās rūpniecības konkurences spēju, jo ekspluatācijas maksas būs tādas pašas kā citiem transporta veidiem. Cauruļvads konkurēs ar šiem pēdējiem, un finansiālais atbalsts kropļos konkurenci ar uzņēmumiem, kas jau tagad īsteno nozīmīgas investīcijas, izvēloties atrašanās vietas, molus u.c. Treškārt, pārvadāšana ar kravas laivām un pa dzelzceļu ir pierādījusi savas priekšrocības attiecībā uz vidi. Ceturtkārt, cauruļvads var būt par iemeslu investīciju pārvietošanai no Beniluksa valstu piekrastes rajoniem, piemēram, uz Vāciju.

(35)

Otrais konkurents piekrīt principam, saskaņā ar kuru vieglo ogļūdeņražu pārvadāšana pa cauruļvadu ir izdevīga efektivitātes un drošības ziņā un ka laba infrastruktūra veicina investīcijas un nodarbinātību ar šo cauruļvadu saistītajos reģionos. Tomēr tas liek pievērst uzmanību tam, ka pašreizējais propilēna daudzums, kas tiek transportēts no rietumiem uz austrumiem, nav pietiekams iemesls, lai investētu šajā cauruļvada būves projektā. Lai attaisnotu atbalstu, būtu nepieciešami papildu apjomi abās pusēs: propilēna patēriņš Nīderlandes Limburgā un Vācijas cauruļvada pusē un propilēna ražošana piekrastes reģionā. Turpretī SABIC ir paziņojis par krekinga uzņēmuma attīstību Nīderlandes Limburgā, kas liktu samazināties tam propilēna daudzumam, kas tiek transportēts no Antverpenes-Roterdamas-Amsterdamas (ARA) apgabala uz cauruļvada austrumu daļu. Bez investīcijām propilēna ražošanā ARA apgabalā cauruļvads paliktu nepietiekami izmantots.

5.   VĀCIJAS, NĪDERLANDES UN BEĻĢIJAS NOVĒROJUMI

5.1.   Trīs dalībvalstu kopīgie novērojumi

(36)

Visas trīs dalībvalstis apstiprina projekta nozīmīgumu vides, transporta drošības, kā arī rūpniecības aspektā. Tās uzsver, ka cauruļvads tiks lietots pēc “brīvas piekļuves”, nediskriminācijas un “kopīga transporta” principiem.

(37)

Nebija iespējams līdzekļu saņēmēju izvēli izdarīt konkursa veidā, jo dažas naftas ķīmijas sabiedrības tieši piedalījās projektā kā jau pastāvošu cauruļvadu daļu īpašnieces. Starp citu, šī procedūra arī nebūtu bijusi ekonomiski izdevīga. Šajā gadījumā konkurences kropļojumi ir izslēgti, jo jebkura sabiedrība var pievienoties konsorcijam.

5.2.   Vācijas novērojumi

(38)

Vācija uzstāj uz to, ka sabiedrisks atbalsts nenozīmē valsts atbalstu, jo tas nerada selektīvas priekšrocības. Cauruļvads, tāpat kā citi līdzīgi projekti, ir jāuzskata par transporta infrastruktūru, kas atbilst iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (13). Projekts tika uzsākts ekoloģijas un rūpniecības politikas iemeslu dēļ, un finansiālais atbalsts nav vienkārša reakcija uz privātu iniciatīvu. Tāpat, pieņemot lēmumu par projekta atbalstīšanu, ir ņemts vērā fakts, ka arī citi transporta veidi, kā ūdensceļš un dzelzceļš, tiek finansēti no valsts varasiestāžu puses.

(39)

Vācija cita starpā uzskata, ka projekts cenšas organizēt propilēna pārvadāšanu ar atšķirīgiem noteikumiem. No tā izriet, ka izvērtējamais pasākums attiecas uz Līguma 73. panta piemērošanas lauku.

(40)

Atbalsta dotais iekšējais ienesīgums Vācijā ir 5,6 %. Lielāks ienesīgums nav iespējams: ja ieņēmumi pārsniegtu prognozes pirmo 15 gadu laikā, tad attiecīga summa tiktu atgūta no līdzekļu saņēmēja. Vācija uzsver, ka uzņēmumi, kas tieši piedalās projektā, negūst neproporcionālas priekšrocības, jo jebkuram potenciālajam lietotājam būs pieeja iekārtai ar nediskriminējošiem nosacījumiem. Bez tam pat tādi uzņēmumi, kas darbojas citās ekonomikas nozarēs, var iesaistīties konsorcijā. Cauruļvads paliek uzņēmuma īpašumā pēc piecpadsmit gadiem, taču uzņēmums no tā negūst nekādu priekšrocību.

(41)

Tā kā šis cauruļvads ir Eiropas mēroga tīkla daļa, nebūs konkurences kropļojumu citu Kopienas reģionu ķīmiskajā rūpniecībā.

5.3.   Nīderlandes novērojumi

(42)

Nīderlande liek pievērst uzmanību tam, ka deviņdesmitajos gados nozare, kas ražoja etilēnu un propilēnu Eiropas ziemeļrietumos un bija izteikta eksportētāja, spēcīgās konkurences dēļ konkrēti no Āzijas valstu puses kļuva par izteiktu importētāju. Eiropas ziemeļrietumu etilēna un propilēna tirgus pašlaik ir slēgts tirgus neatkarīgu transporta, uzglabāšanas un pārkraušanas iekārtu trūkuma dēļ. Atbalstu saņēmušais projekts varētu likt šim sektoram atvērt tirgu. Nīderlande ir iesniegusi karti, kurā ir doti tie piekrastes teritoriju piemēri visā Eiropā, kam strukturāli vai īslaicīgi ir iespējams piegādāt propilēnu cauruļvadam.

(43)

Nīderlande atgādina savus aprēķinus par to, ka subsīdijas ienesīguma līmenis sabiedrībai ir 12 %. Vēl bez projekta iekšējā ienesīguma līmeņa aprēķina (6,19 %) Nīderlande liek pievērst uzmanību tam, ka arī konkurējošo transporta veidu ienesīguma līmenis ir zems, jo atrodas robežās no 1 līdz 8 % atkarībā no attiecīgā transporta veida. Nīderlande arī uzskata, ka finansiālais atbalsts varētu tikt uzskatīts par saderīgu, balstoties uz Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo ir runa par nozīmīgu projektu visas Eiropas kopīgās interesēs.

5.4.   Beļģijas novērojumi

(44)

Beļģija vispārējiem novērojumiem pievieno to, ka atbalsts, par ko tā ir paziņojusi, atbilst Komisijas pieņemtajai shēmai, un ka Komisijas pozīcija, saskaņā ar kuru šis atbalsts neatbilstu nosacījumiem atbalstiem videi, nav saskaņā ar Komisijas iepriekšējo novērtējumu par Beļģijas atbalstu shēmu.

5.5.   Komentāri par ieinteresēto pušu novērojumiem

(45)

Komentāros, kas attiecas uz Deutsche Bahn novērojumiem, visas trīs dalībvalstis uzsver, ka subsīdija tiks izmantota vienīgi cauruļvadu infrastruktūrai un nevis pašam transportam un ka ekspluatācijas maksas tiks noteiktas, ņemot vērā ekspluatācijas maksas konkurējošajiem transporta veidiem. Šīs ekspluatācijas maksas būs pārredzamas un nediskriminējošas. Propilēna lietotāji, kas jau būtu investējuši jūrasceļa vai dzelzceļa transporta infrastruktūrā, nav nostādīti neizdevīgā situācijā, jo cauruļvada lietotāji paši uzņemas saistības par pievienošanos cauruļvadam. Bez tam lielākā daļa investīciju, kas nepieciešamas jūrasceļa vai dzelzceļa transportam, neattiecas tieši uz propilēna lietošanu, bet var kalpot arī citu sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai. Visbeidzot Deutsche Bahn ir iespēja pievienoties EPDC. Cauruļvada projekta izdošanās var būt svarīga Deutsche Bahn, jo tā paver iespējas propilēna transportam valsts iekšienē.

(46)

Komentāros, kas attiecas uz pirmā konkurenta novērojumiem, visas trīs dalībvalstis liek pievērst uzmanību tam, ka polimēra kvalitātes propilēns ir vienīgais, kas derīgs visu veidu lietošanai. Pārstrādes kvalitāte tiek ļoti reti izmantota ķīmijā, ņemot vērā augsto propāna līmeni, kas izdalās procesā un kas ir jāattīra; turklāt pastāv maz ķīmiskas un pārstrādes kvalitātes produktu ražotāju. Ir novērojama tendence, ka jaunajos ķīmiskās ražošanas procesos polimēra kvalitātes propilēna izmantošana pieaug. Kvalitātes jautājums ir bijis par pamatu padziļinātām diskusijām, pateicoties Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Ekonomikas ministrijas nodibinātajai Task Force. Patiesībā cauruļvads atver vienotu Eiropas propilēna tirgu.

(47)

Komentāros, kas attiecas uz otrā konkurenta novērojumiem, visas trīs dalībvalstis atklāj, ka visas gaidītās vērtības gan no dalībnieku, gan no neatkarīgo ekspertu puses uzrāda neproporcionālu propilēna pieprasījuma pieaugumu nākamajās desmitgadēs. Tādējādi problēma drīzāk ir tāda, kā izvairīties no nosprostojumiem pašreizējo transporta veidu kapacitātē. Propilēns, kas ražots ar krekinga iekārtām, attiecībā uz kurām SABIC ir paziņojis par nodomu investēt, ir ticis iekļauts cauruļvada rentabilitātes aprēķinos. Šī investīcija pašlaik tiek plānota, taču tā neietekmēs cauruļvada ekonomiku. Patiesībā, ja SABIC īstenos savu projektu, Geleen teritorijai šis cauruļvads būs vēl vairāk nepieciešams, lai nodrošinātu darbības elastīgumu neparedzētu darbības traucējumu gadījumā ražošanas vai patēriņa procesā. Vēl vairāk, krekinga iekārtas pašlaik kļūst arvien izplatītākas Terneuzen; to lietošana ir iesākta 2002. gadā, un tās piegādā patērētājiem 300 kilotonnas no Antverpenes līdz Roterdamai. Cauruļvads paver pilnīgi jaunas investīciju perspektīvas propilēna lietotājiem, lai kāda būtu piegādātāju atrašanās vieta. Bez tam pašreizējie cauruļvadi pieder tikai mazam skaitam lielo uzņēmumu.

6.   NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Valsts atbalsta esamība Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(48)

Sabiedrisku finansējumu transporta infrastruktūru būvēm vai pārvaldībai nav vienmēr jāuzskata par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tajā pašā laikā, ja infrastruktūras pārvaldības organizācija veic kādu ekonomisko darbību, atbalsts tā saņēmējam varētu piešķirt konkurences priekšrocību. Šajā gadījumā gan EPC, gan tā akcionāri veic ekonomiskas darbības. Šajā ziņā šis darījums ir ļoti tuvs darījumam, kas saistīts ar naftas vadu lidmašīnu degvielai Atēnās (14). Valsts subsīdija atļauj konsorcijam celt un izmantot iekārtu 25 gadus, neuzņemoties visu izmaksu kopumu. Ir jāievēro turpmākais:

a)

Apspriežamās valstis nav izmantojušas atvērtus konkursus cauruļvada būvei un izmantošanai. Attiecīgās varasiestādes ir aprobežojušās ar to, ka atbildējušas privātai iniciatīvai.

b)

Cauruļvads atmaksājas 25 gados, un nosacījumi, kas noteikti finansiāla atbalsta piešķiršanai, ir piemērojami uz 15 vai 25 gadiem, taču galu galā cauruļvads paliks aktīvu pārvaldības sabiedrību īpašumā.

c)

Līdzdalība cauruļvada sabiedrībā principā ir atvērta visām sabiedrībām, taču praktiski vienīgi propilēna un etilēna ražotāji tajā piedalās tieši.

d)

Sabiedrībai ir jāfunkcionē pēc “nelielas peļņas principa”. Atbalsts patiesībā ļauj sasniegt iekšējā ienesīguma līmeni 5,6 % Vācijas daļā. Taču tarifu struktūrai ir jāseko ekspluatācijas maksu attīstībai, ko piemērojuši konkurējošie transporta veidi. Tādējādi nevar izslēgt augstāku ienesīguma līmeni.

(49)

Šo iemeslu dēļ pastāv selektīva priekšrocība EPC salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas būtu varējuši iesaistīties šajā projektā, un salīdzinājumā ar konkurentiem, kas piedāvā aizstājēja transporta pakalpojumus. Tātad šajā gadījumā ir runa par privātu iniciatīvu, ko subsidējusi valsts. Nav šaubu, ka finansiālais atbalsts ietekmēs attiecības starp dalībvalstīm. Atbalsta ieguvēji ir lieli ķīmiskie uzņēmumi, kas visi aktīvi darbojas pasaules tirgū. Turklāt projekts attiecas uz transporta darbību starp trīs ieinteresētajām dalībvalstīm.

(50)

Vācija, Nīderlande un Beļģija ievēroja prasību paziņot par atbalstu, kas izriet no Līguma 88. panta 3. punkta. Komisija atzīmē, ka kopējās investīcijas izmaksas ir lielākas par EUR 25 000 000 un atbalsta kopums pārsniedz bruto subsīdijas-ekvivalentu par EUR 5 000 000. Tādējādi, pat ja uz Beļģijas piešķirto atbalstu attiecas apstiprinātā shēma atbalstu saņemšanai, ir jāpiemēro prasība paziņot par atbalstu, kas paredzēta 76. punktā par nosacījumiem atbalstiem videi.

6.2.   Apspriežamā atbalsta saderība

(51)

Atbalsts ir piešķirts, lai veicinātu kādu transporta darbību. Propilēna transports pa cauruļvadu nevar tikt uzskatīts par šī produkta ražošanas procesa adaptāciju; tas ir atšķirīgs pakalpojums. Patiesībā ir jākonstatē, ka cauruļvadu būvēs jaunas juridiskas personas, kas veidotas vienīgi ar mērķi piegādāt propilēna transporta pakalpojumus. Lai arī EPC akcionāri ražo un pārstrādā propilēnu, jaunā darbība vispirms dod papildu konkurenci transporta tirgum.

(52)

Tomēr noteikumi, kas nosaka valsts atbalstu saderību transportiem veltītajā Līguma daļā, nav piemērojami. Līguma 73. panta nozīmē ar Līgumu ir saderīgi tādi atbalsti, kas atbild transportu koordinācijas vajadzībām. Līguma 80. pants tomēr ienes vienu ierobežojumu minētās daļas nosacījumos, precizējot, ka “Šīs sadaļas nosacījumi attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.” Tādējādi 73. pants nav piemērojams apspriežamajai investīcijai.

(53)

Par spīti dažādajām atbalsta labvēlīgajām sekām, neviens no noteikumiem, kas nosaka valsts finansiālu atbalstu saderību, ko Komisija ir izstrādājusi, pamatojoties uz 87. panta 2. un 3. pantu, nav piemērojams. Tikai viena ierobežota investīcijas daļa atrodas valsts pabalstu saņemošos reģionos, un attiecīgās varasiestādes nav prasījušas atļauju, atsaucoties uz vadlīnijām par valsts atbalstiem reģionāliem mērķiem. Arī nosacījumi atbalstiem videi nav piemērojami šajā gadījumā. Transports pa cauruļvadu rada mazāku piesārņojumu nekā citi transporta veidi, ko izmanto konkurenti, pat ja runa ir par transportu pa dzelzceļu vai jūrasceļu. Tādējādi tiks panākts jūtams piesārņojuma samazinājums. Principā Komisija tomēr nedod atļauju atbalstiem investīcijām, kas izraisa tā piesārņojuma samazināšanos, ko rada atbalsta saņēmēja konkurenti. Tā drīzāk uzskata valsts atbalstus par saderīgiem zināmos apstākļos, ja atbalsta saņēmējs samazina paša radīto piesārņojumu.

(54)

Šī iemesla dēļ Komisija ir novērtējusi šo pasākumu, tieši pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo punktu par saderīgiem ar vienoto tirgu par tikt uzskatīti tādi atbalsti, kuru mērķis ir atvieglot zināmu darbību vai zināmu ekonomisko reģionu attīstību, ja tie nepasliktina attiecību nosacījumus tādā mērā, kas pretrunā ar kopīgajām interesēm. Tāda cauruļvada izmantošana, kurš atņem daļu pasūtījuma pārvadāšanai pa dzelzceļu, autoceļu vai jūrasceļu, ir ekonomiska darbība.

(55)

Transporta infrastruktūru jomā Komisija jau ir pieļāvusi, ka atbalsti tiek piešķirti, ja tirgus nedeva sabiedrībai nepieciešamo sabiedriskā transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu ilgstošu kustību (15). Attiecībā uz iekārtām, kas ar nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejamas visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem, tā ir pieļāvusi atbalsta intensitāti līdz 50 % no projekta kopējām izmaksām. Transports pa cauruļvadu, sekojot 38. preambulā minēto transporta infrastruktūras projektu paraugam, samazina izplūdes gāzes un ir drošāks par citiem transporta veidiem. Tas dos ieguldījumu arī sastrēgumu mazināšanā. Turklāt Komisija piekrīt Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas varasiestādēm, atzīmējot, ka bez projekta priekšrocībām vides aspektā un rūpniecības aspektā, tam ir arī stratēģisks nozīmīgums apspriežamā reģiona ķīmiskajā rūpniecībā. Projekts nestu labumu arī propilēna ražotājiem no citiem Kopienas reģioniem, kuros propilēna piedāvājumam ir pārpalikumi, jo projekts atvieglo viņu produkta pārdošanu. Neviens konkurents no citiem kopējā tirgus reģioniem procedūras ietvaros nav noliedzis, ka pastāv šīs labvēlīgās sekas.

(56)

Konkurences kropļojumi propilēna tirgū ir ierobežoti, pateicoties visu konkurentu brīvai piekļuvei cauruļvadam. Šī principa ievērošana tiek garantēta uz 25 gadiem, kas ir cauruļvada amortizācijas laikposms, un tā kapacitātei normāli vajadzētu būt pietiekamai, lai izvairītos no kustības šķēršļiem nākamajos 20 gados.

(57)

Paziņotie atbalsti var tikt uzskatīti par nepieciešamiem un mērķiem atbilstošiem. Ja to nebūtu, investīciju ienesīgums būtu pārāk neliels un projekts netiktu realizēts. No pārējā nākas atzīt, ka subsīdija ir ierobežota līdz līmenim, kas pieļauj tikai normālu iekšējā ienesīguma līmeni (IIL), kas atbilst investīcijām apspriežamajiem uzņēmumiem. Šajā gadījumā IIL būtu vajadzējis aprēķināt visam projekta kopumam (iekļaujot “Pilot 1”) un nevis tā atsevišķiem posmiem, jo tie ir savstarpēji nesaraujami saistīti un būtu neloģiski ieguldīt investīcijas vienā, nedarot to pārējos posmos. Ja cauruļvads būtu izbūvēts tikai daļēji, paredzētā propilēna plūsma būtu mazāka, kas dotu zemāku IIL un samazinātu priekšrocības vides, drošības un rūpniecības aspektā. Aprēķini projekta kopumam uzrāda IIL 6,19 % līmenī uz 25 gadiem, taču šis līmenis būtu tikai 2,75 %, ja aprēķini būtu veikti uz 15 gadiem. Ja subsīdiju nebūtu, šis līmenis būtu 3,80 % un – 0,24 %. Pieņēmumi, uz kuriem balstās šie aprēķini, ir reālistiski un pamatoti, pat ņemot vērā ieinteresēto pušu novērojumus par šo punktu. Pat 6,19 % līmenis var tikt uzskatīts kā vienāds vai zemāks par normālu ienesīguma līmeni šāda tipa projektiem. IIL pēc citu ķīmisko un naftas cauruļvadu sistēmu nodokļa Eiropā atrodas robežās no 9 līdz 13 % uz 25 gadiem. Atbilstošām sistēmām Amerikas Savienotajās Valstīs ir mazliet augstāks IIL, proti, robežās no 11 līdz 15 %. Ienesīguma līmeņi elektrostacijām un citām šāda veida iekārtām atrodas robežās no 10 līdz 13 % īsākiem laikposmiem, piemēram, uz 15 gadiem. Attiecībā uz jaunajām ķīmiskajām iekārtām ķīmiskā rūpniecība sagaida ienesīguma līmeni, kas augstāks par 15 %, kamēr pašlaik šo iekārtu ienesīguma līmenis mēdz būt zemāks (9 līdz 15 %) atkarībā no iekārtu veida un nodokļu kārtības. Turklāt aprēķinātais IIL pārsniedz vidējos ienesīguma rādītājus dzelzceļa transportam (1 līdz 3 %) un autoceļa transportam (3 līdz 4 %), taču ir salīdzināms ar rādītājiem ķīmisko produktu pārvadājumiem pa ūdensceļu (7 līdz 8 %).

(58)

Konkurences kropļojumi starp uzņēmumiem, kas tieši piedalās projektā, citiem ķīmiskās rūpniecības un citu saistītu sektoru uzņēmumiem ir ierobežoti. Vispirms cauruļvadu izmantos liels skaits uzņēmumu un ne tikai tie, kas piedalās konsorcijā. Liels daudzums propilēna tiks izmantots iekļautajās ķīmiskās rūpniecības vietās, kur radušies produkti tiek nekavējoties ievadīti citos ražošanas procesos, ko veic citi uzņēmumi, tostarp arī MVU. Otrkārt, jebkurš uzņēmums drīkst iesaistīties konsorcijā ar nediskriminējošiem nosacījumiem. Tas, ka iesaistītie uzņēmumi ir pakļauti vieniem nosacījumiem, arī norāda, ka nav būtiskas priekšrocības kādam vienam vai vairākiem sektora uzņēmumiem. Ņemot vērā nelielās peļņas principu un principu, saskaņā ar kuru ekspluatācijas maksas ir noteiktas tādā līmenī, lai ļautu tikai izturēt konkurenci ar citiem transporta veidiem, priekšrocība, ko gūst nozare, izpaužas drīzāk lielākā elastībā un tūlītējā iespējā iegūt propilēnu nekā finansiālā priekšrocībā.

(59)

Ir taisnība, ka tāda propilēna ražotāji, kura tīrības līmenis ir zemāks par polimēra kvalitāti, iespējams, negūs lielu izdevīgumu no cauruļvada. Tomēr ikviena norma kaut kādā mērā ierobežo cauruļvada lietošanu, un izvēlētā norma nodrošina visplašāko izmantošanu. Zināmā mērā cauruļvads var vājināt konkurenci ražotāju starpā propilēna kvalitātes ziņā, tomēr šīm sekām būtu jātiek ierobežotām, jo tehnisku iemeslu dēļ lielākajai daļai ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būs nepieciešams polimēra un ne zemākas kvalitātes propilēns. Katrā ziņā cauruļvads nekavē citas kvalitātes propilēna transportu pa dzelzceļu un jūrasceļu. Pozitīvais iespaids uz konkurenci, kas šķiet vissvarīgākais, radīsies no lielākas apgādes elastības un no normalizācijas polimēra kvalitātes ziņā, kas atvieglos to lietotāju uzdevumu, kuri vēlas mainīt piegādātāju.

(60)

Saskaņā ar Kopienas nosacījumiem par atbalstiem videi 29. punktu Komisija var atļaut finansiālu atbalstu investīcijām, kas ļauj uzņēmumiem pārsniegt Kopienas normas, kas piemērojamas konkurencei, maksimāli par 30 % bruto no pieļaujamajām investīciju izmaksām. Lai gan apspriežamās investīcijas nav pakļautas minētajiem nosacījumiem, Komisija izsaka novērojumu, ka nav tādu Kopienas normu, kas piespiež iesaistītos uzņēmumus īstenot šo investīciju. Kopējais finansiālā atbalsta līmenis, ņemot vērā arī to, kas ir piešķirts “Pilot 1”, ir zemāks par 30 %. Turpretī zināms skaits elementu atšķir apspriežamo projektu no tām transporta infrastruktūrām, kas minētas 38. preambulā, un izskaidro, kāpēc lielāka intensitāte šajā gadījumā nebūtu pieļaujama. Šie iepriekšējie lēmumi attiecās, piemēram, uz projektiem, kas saistīti ar dzelzceļa un jūrasceļa transporta infrastruktūrām, kam bija jāaizvieto pārvadāšana ar lielas kravnesības automašīnām, un nevis ar pārvadāšanu pa cauruļvadu, kam bija jāaizvieto transports pa dzelzceļu vai jūrasceļu. Cita starpā cauruļvads ir liela attāluma transporta infrastruktūra, un nepietiek tikai ar iekārtām kādā noteiktā vietā vai kādā ierobežotā ceļa daļā. Tāpat ir jāatzīmē, ka šī infrastruktūra var tikt izmantota vienīgi propilēna transportam un nevis kādu citu produktu pārvadāšanai. Bez tam cauruļvada pārvaldnieki būs arī nozīmīgi tā lietotāji. Cita starpā, tā kā priekšrocība neizriet vispirms no transporta izmaksu samazinājuma, bet no elastīgākas apgādes, tie jebkādā gadījumā būs nozīmīgi ieguvēji. Visu šo iemeslu dēļ viss atbalsta apjoms šķiet atbilstīgs.

(61)

Cauruļvads kropļos konkurenci tajā, kas attiecas uz ūdensceļu un dzelzceļu, kā to apgalvo Deutsche Bahn. Komisija atzīmē, ka šis kropļojums šķiet raksturīgs apspriežamā projekta veidam, taču ir pieļāvusi šāda veida kropļojumus citos darījumos, kas skāra transporta infrastruktūras, jo tā uzskatīja, ka šo projektu priekšrocības ir lielākas par kropļojumiem. Ņemot vērā visus izskatītos argumentus, Komisija uzskata, ka konkurences kropļošanas līmenis ir pieņemams, apzinoties projekta priekšrocības, un tādējādi secina, ka kropļojums, kas radies paziņotā atbalsta dēļ, nav arī nelikumīgs.

7.   SECINĀJUMS

(62)

Atbalsti EUR 3 685 480, EUR 4 000 000 un EUR 18 682 000 apmērā, par kuriem ir paziņojušas attiecīgi Beļģija, Nīderlande un Vācija par labu cauruļvada būvei propilēna transportam no Roterdamas uz Rūras apgabalu caur Antverpeni, ir valsts atbalsti Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(63)

Šie atbalsti ir saderīgi ar kopējo tirgu, ņemot vērā šādus elementus: izplūdes gāzu un sastrēgumu samazināšana, kā arī pieaugusī drošība, ko sniedz projekts; projekta nozīmīgums ķīmiskajai rūpniecībai ieinteresētajos reģionos; konkurences kropļojumu ierobežošana, ievērojot nelielas peļņas principu un trešo pušu piekļuves principu tīklam (“open access/common carrier”), kā arī nediskriminācijas principu un to, ka atbalsts ir ierobežots līdz līmenim, kas neļauj sasniegt augstāku iekšējā ienesīguma līmeni par normālo,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsti, par kuriem ir paziņojušas Beļģija, Nīderlande un Vācija, par summām attiecīgi EUR 3 685 480, EUR 4 000 000 un EUR 18 682 000 apmērā par labu cauruļvada būvei propilēna transportam starp Roterdamu, Antverpeni un Rūras apgabalu, ir saderīgi ar kopējo tirgu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Nīderlandes Karalistei un Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2004. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 315, 24.12.2003., 7. lpp.

(2)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Aktīvi pieder sabiedrībām ar ierobežotu atbildību EPDC NL CV, EPDC BE CV un PRG GmbH & CoKG, kuru attiecīgie akcionāri ir EPDC NL BV, EPDC BE BV un PRG GmbH.

(4)  Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajai zemei pieder 68,15 % LEG daļu, WestLB pieder 22,25 % daļu, un atlikušās daļas pieder privātiem akcionāriem.

(5)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

(6)  “Pilot 1” investīcijas izmaksas būs 50,5 miljoni EUR, kurām projekts saņems finansiālo atbalstu apmēram 25 miljonu EUR apmērā.

(7)  Konfidenciāla informācija.

(8)  Ir jāatzīmē, ka šos apsaimniekošanas ienākumus veido neto peļņa, no kuras atņemta amortizācija un procenti par investīcijām.

(9)  Dekrēts par ekonomisko attīstību flāmu reģionā, N 40/99 (OV C 284, 7.10.2000.) un N 223/93 (OV C 282, 20.10.1993.).

(10)  The Development of a European Olefins Pipelines Network and Its Benefits (Eiropas olefīnu pārvadāšanas naftas vadu tīkla attīstība un tā priekšrocības), 2003. gada maijs. http://www.petrochemistry.net/ templates/shwPressroom.asp? TID=4&SNID=16

(11)  OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.

(12)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(13)  Tai skaitā N 517/98 UK, Subsīdijas Eiropas dzelzceļa pārvadājumu terminālam Dienvidvelsā, Apvienotajā Karalistē (OV C 81, 24.3.1999., 8. lpp.), N 121/99 AT, Atbalsts kombinētajam transportam (OV C 245, 28.8.1999., 2. lpp.), N 208/00 NL, Kārtība, kādā piešķirams finansiāls atbalsts sabiedriskajiem sauszemes termināliem (OV C 315, 4.11.2000., 22. lpp.), un N 649/01 UK, Subsīdija frakta iekārtām, Rosyth ostas projekts (OV C 45, 19.2.2002., 2. lpp.).

(14)  Lieta N 527/2002. Ir runa par 35 % investīciju naftas vadam, pa kuru no jūras uz Atēnu starptautisko lidostu tiek transportēta petroleja. Šis naftas vads pieder sabiedriskajam sektoram, bet to apsaimnieko konsorcijs, kurā apvienojušās lidosta Olympic Airways un trīs naftas rūpniecības sabiedrības. Komisija šo atbalstu uzskatīja par saderīgu ar noteikumiem reģionālajiem finansiālajiem atbalstiem (OV C 148, 25.06.2003.).

(15)  N 649/01 UK, Freight Facilities Grant scheme, skat. 12. zemsvītras piezīmi.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/25


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 23. februāris)

par tādu ierobežotu vielu daudzumu piešķiršanu, kas 2004. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam izmantojumam Kopienā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 293)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, čehu, dāņu, franču, holandiešu, igauņu, itāļu, portugāļu, slovēņu, spāņu, somu un vācu valodās)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/171/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Kopiena jau pakāpeniski ir pārtraukusi hlorfluorogļūdeņražu, citu perhalogenētu hlorfluorogļūdeņražu, halogēnogļūdeņražu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, bromfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna ražošanu un patērēšanu.

(2)

Komisijai katru gadu jānosaka šo ierobežoto vielu būtiskām vajadzībām paredzētais izmantojums, daudzumi, kurus var izmantot, un uzņēmumi, kuri tos var izmantot.

(3)

Lēmumā IV/25, ko pieņēmušas Puses, kas parakstījušas Monreālas protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni, turpmāk “Monreālas protokols”, ir izklāstīti kritēriji, kurus Komisija izmanto būtiskām vajadzībām paredzēta izmantojuma noteikšanai, un katrai Pusei atļauj ražošanu un patērēšanu, kas vajadzīga, lai ievērotu būtiskām vajadzībām paredzēto ierobežoto vielu izmantojumu.

(4)

Ar Lēmumu XV/8, ko pieņēmušas Monreālas protokola Puses, atļauj tādu ražošanu un patērēšanu, kas vajadzīga, lai ievērotu Monreālas protokola A, B un C pielikumā minēto ierobežoto vielu (II un III grupas vielas) būtiskām vajadzībām paredzēto izmantojumu attiecībā uz laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, kā minēts Pušu septītās sanāksmes ziņojuma IV pielikumā, saskaņā ar Pušu sestās sanāksmes ziņojuma II pielikumā, Monreālas protokola Pušu Lēmumā VII/11 un Lēmumā XI/15 izklāstītajiem nosacījumiem.

(5)

Ievērojot 3. punktu Lēmumā XII/2, ko divpadsmitajā sanāksmē ir pieņēmušas Puses, kas parakstījušas Monreālas protokolu par pasākumiem, lai sekmētu pāreju uz hlorfluorogļūdeņraža brīviem dozējošajiem inhalatoriem (DI), Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Zviedrija un Vācija ir paziņojušas ANO Vides programmai (2), ka hlorfluorogļūdeņraži (HCFC) vairs nav būtiski konkrētu īsu periodu darbojošos beta-agonistu HCFC-DI ražošanai. Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. panta 4. punkta i) apakšpunkta b) ievilkums ļauj hlorfluorogļūdeņražus izmantot un laist tirgū tikai tad, ja tie ir uzskatāmi par būtiskiem saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Nosakot šo nebūtiskumu, ir samazinājies pieprasījums pēc hlorfluorogļūdeņražiem Kopienā. Turklāt 4. panta 6. punkts atļauj HCFC-DI produktus ievest un laist tirgū tikai tad, ja šajos produktos esošie hlorfluorogļūdeņraži ir uzskatāmi par būtiskiem saskaņā ar 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(6)

Komisija 2003. gada 11. jūlijā ir publicējusi paziņojumu (3) tiem Kopienas uzņēmumiem (15), kuri pieprasa, lai Komisija ierobežotu vielu izmantojumu uzskatītu par būtiskām vajadzībām paredzētu izmantojumu Kopienā 2004. gadā, un 2004. gada 11. maijā vēl vienu paziņojumu 10 jauno dalībvalstu uzņēmumiem (4), un ir saņēmusi deklarācijas par plānoto būtiskām vajadzībām paredzēto ierobežoto vielu izmantojumu 2004. gadā.

(7)

Komisijas 2004. gada 28. janvāra Lēmums 2004/209/EK par tādu ierobežotu vielu daudzumu piešķiršanu, kuras 2004. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam izmantojumam Kopienā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (5), ir jāgroza, lai no 2004. gada 1. maija ņemtu vērā tādu konkrētu ozonu noārdošu vielu daudzumu iekļaušanu, kāds vajadzīgs būtiskām vajadzībām paredzētam izmantojumam desmit jaunajās dalībvalstīs.

(8)

Tādēļ juridiskas skaidrības un caurskatāmības labad Lēmums 2004/209/EK ir jāaizstāj.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārvaldības komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   To ierobežoto I grupas vielu daudzums (hlorfluorogļūdeņraži 11, 12, 113, 114 un 115) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām medicīnā Kopienā, ir 1 428 533,000 ONP (ozona noārdīšanās potenciāls) kilogrami.

2.   To ierobežoto I grupas (hlorfluorogļūdeņraži 11, 12, 113, 114 un 115) un II grupas (citi perhalogenēti hlorfluorogļūdeņraži) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuru 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 73 336,765 ONP kilogrami.

3.   To ierobežoto III grupas (halogēnogļūdeņraži) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuru 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 19 268,700 ONP kilogrami.

4.   To ierobežoto IV grupas (tetrahlorogleklis) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuru 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 141 834,000 ONP kilogrami.

5.   To ierobežoto V grupas (1,1,1-trihloretāns) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuru 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 529,300 ONP kilogrami.

6.   To ierobežoto VII grupas (bromfluorogļūdeņraži) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuru 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 3,070 ONP kilogrami.

7.   To ierobežoto IX grupas (bromhlormetāns) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuru 2004. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 13,248 ONP kilogrami.

2. pants

I pielikumā minētos hlorfluorogļūdeņradi saturošos dozējošos inhalatorus (HCFC-DI) nelaiž tirgos, kuros HCFC attiecībā uz šiem produktiem ir noteikts par nebūtisku.

3. pants

Laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir spēkā šādi noteikumi:

1)

Kvotas, kas paredzētas hlorfluorogļūdeņražu 11, 12, 113, 114 un 115 būtiskai izmantošanai medicīnā, piešķir II pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

2)

Kvotas, kas paredzētas hlorfluorogļūdeņražu 11, 12, 113, 114 un 115 un citu perhalogenētu hlorfluorogļūdeņražu būtiskai izmantošanai laboratorijās, piešķir III pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

3)

Kvotas, kas paredzētas halogēnogļūdeņražu būtiskai izmantošanai laboratorijās, piešķir IV pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

4)

Kvotas, kas paredzētas tetrahloroglekļa būtiskai izmantošanai laboratorijās, piešķir V pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

5)

Kvotas, kas paredzētas 1,1,1-trihloretāna būtiskai izmantošanai laboratorijās, piešķir VI pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

6)

Kvotas, kas paredzētas bromfluorogļūdeņražu būtiskai izmantošanai laboratorijās, piešķir VII pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

7)

Kvotas, kas paredzētas bromhlormetāna būtiskai izmantošanai laboratorijās, piešķir VIII pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

8)

Kvotas, kas paredzētas hlorfluorogļūdeņražu 11, 12, 113, 114 un 115 un citu perhalogenētu hlorfluorogļūdeņražu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, bromfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna būtiskai izmantošanai, ir noteiktas IX pielikumā.

4. pants

Lēmums 2004/209/EK ir atcelts.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

 

3M Health Care Ltd

3M House Morley Street

Loughborough

Leicestershire LE11 1EP

United Kingdom

 

Aventis

London Road, Holmes Chapel

Cheshire CW4 8BE

United Kingdom

 

Bespak PLC

North Lynn Industrial Estate

King's Lynn

Norfolk PE30 2JJ

United Kingdom

 

Boehringer Ingelheim GmbH

Binger Strasse 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

 

Chiesi Farmaceutici SpA.

Via Palermo 26/A

I-43100 Parma

 

GlaxoSmithKline

Speke Boulevard

Speke

Liverpool L24 9JD

United Kingdom

 

IG Sprühtechnik GmbH

Im Hemmet 1

D-79664 Wehr

 

Inyx Pharmaceuticals Ltd

Astmoor Industrial Estate

9 Arkwright Road Runcorn

Cheshire WA7 1NU

United Kingdom

 

IVAX Ltd

Unit 301 Industrial Park

Waterford

Ireland

 

Jaba Farmaceutica SA

Rua da Tapada Grande, 2

P-2710-089, Abrunheira Sintra

 

Laboratorio Aldo Union SA

Baronesa de Maldá 73

Espluges de Llobregat

E-08950 Barcelona

 

Otsuka Pharmaceuticals(E)

Provenca, 388

E-08025 Barcelona

 

SICOR SpA

Via Terrazzano 77

I-20017 RHO Milano

 

Schering-Plough Labo NV

Industriepark 30

B-2220 Heist Op Den Berg

 

Valvole Aerosol Research Italiana

(VARI) Spa – LINDAL Group Italia

Via del Pino, 10

Olginate (LC)

I-23854 Italia

 

Valeas SpA Pharmaceuticals

Via Vallisneri, 10

I-20133 Milano

 

Valois SA

50 avenue de l’Europe

F-78160 Marly-Le-Roi

 

Acros Organics bvba

Janssen Pharmaceuticalaan 3a

B-2440 Geel

 

Airbus France

316 route de Bayonne

F-31300 Toulouse

 

Agfa- Gevaert NV

Septestraat 27

B-2640 Mortsel

 

Bie & Berntsen

Sandbaekvej 7

DK-2610 Roedovre

 

Biosolove BV

Waalreseweg 17

5554 HA Valkenswaard

The Netherlands

 

Butterworth Laboratories Ltd

54 Waldegrave Road, Teddington

Middlesex TW11 8NY

United Kingdom

 

Carl Roth GmbH

Schoemperlenstr. 1-5

D-76185 Karlsruhe

 

Elcom Group

Okružní 988

CZ-735 14 Orlová – Lutyně

 

Environnement SA

111 Bld Robespierre

BP 4513

F-78304 Poissy

 

Fisher Scientific

Bishop Meadow Road

Loughborough LE11 5RG

United Kingdom

 

Health Protection Inspectorate-Laboratories

Paldiski mnt 81

EE-10617 Tallinn

 

Honeywell Specialty Chemicals

Wunstorfer Strasse 40

Postfach 100262

D-30918 Seelze

 

Institut scientifique de service public (ISSeP)

Rue du Chéra 200

B-4000 Liège

 

Institut E. Malvoz (B)

Quai du Barbou, 4

B-4000 Liège

 

Ineos Fluor Ltd

PO Box 13, The Heath

Runcorn Cheshire WA7 4QF

United Kingdom

 

Katholieke Universiteit Leuven

Krakenstraat 3

B-3000 Leuven

 

Laboratoires sérobiologiques

3 rue de Seichamps

F-54425 Pulnoy

 

LGC Promochem GmbH

Mercatorstr. 51

D-46485 Wesel

 

Mallinckrodt Baker BV

Teugseweg 20

7418 AM Deventer

The Netherlands

 

Merck KgaA

Frankfurter Strasse 250

D-64271 Darmstadt

 

Mikro+Polo d.o.o.

Lackova 78

SLO-2000 Maribor

 

Panreac Quimica SA

Riera de Sant Cugat 1

E-08110 Montcada I Reixac (Barcelona)

 

Rohs Chemie GmbH

Berliner Str. 54

D-53819 Neunkirchen-Seelsheid

 

Sanolabor d.d.

Leskoškova 4

SLO-Ljubljana

 

SDS Solvants, Documentation, Synthèses SA

Z.I. de Valdonne, BP 4

F-13124 Peypin

 

Sigma Aldrich Chemie GmbH

Riedstrasse 2

D-89555 Steinheim

 

Sigma Aldrich Chimie SARL

80 rue de Luzais

L'Isle-d'Abeau Chesnes

F-38297 St-Quentin-Fallavier

 

Sigma Aldrich Company Ltd

The Old Brickyard

New Road Gillingham SP8 4XT

United Kingdom

 

Sigma Aldrich Laborchemikalien

Wunstorfer Strasse 40, Postfach 100262

D-30918 Seelze

 

VWR I.S.A.S.

201 rue Carnot

F-94126 Fontenay-sous-bois

 

University Of Technology Vienna

Institut of Industrial Electronics and Material Science

Gusshausstrasse 27-29

A-1040 Wien

 

YA-Kemia Oy – Sigma-Aldrich Finland

Teerisuonkuja 4

FI-00700 Helsinki

Briselē, 2005. gada 23. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2077/2004 (OV L 359, 4.12.2004., 28. lpp.).

(2)  www.unep.org/ozone/dec12-2-3.shtml

(3)  OV C 162, 11.7.2003., 19. lpp.

(4)  OV C 133, 11.5.2004., 12. lpp.

(5)  OV L 66, 4.3.2004., 36. lpp.


I PIELIKUMS

Ievērojot 3. punktu Lēmumā XII/2, ko divpadsmitajā sanāksmē pieņēmušas Puses, kas parakstījušas Monreālas protokolu par pasākumiem, lai sekmētu pāreju uz no hlorfluorogļūdeņraža brīviem dozējošajiem inhalatoriem (DI), šādas Puses ir noteikušas, ka ar no HCFC brīvu dozējošo inhalatoru esamību HCFC vairs nav kvalificējami kā “būtiski” saskaņā ar protokolu, ja tos kombinē ar šādiem produktiem:

Produkts

Valsts

Salbutamols

Terbutaline

Fenoterols

Orciprenalīns

Reproterols

Karbuterols

Heksoprenalīns

Pirbuterols

Klenbuterols

Bitolterols

Prokaterols

Beklometazons

Deksametazons

Flunizolīds

Flutikazons

Budezonīds

Triamcinolons

Ipratropija bromīds

Oxkstropija bromīds

Austrija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Beļģija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Čehija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Dānija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Somija

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Francija

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vācija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Grieķija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Īrija

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Luksemburga

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Portugāle

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Nīderlande

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Norvēģija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Zviedrija

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apvienotā Karaliste

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: www.unep.org/ozone/dec12-2-3.pdf


II PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS MEDICĪNĀ

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām I grupas vielām, kuras var izmantot dozējošu inhalatoru (DI) ražošanā astmas un citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību ārstēšanai, ir piešķirtas:

 

3M (UK)

 

Aventis (UK)

 

Bespak (UK)

 

Boehringer Ingelheim (DE)

 

Chiesi (IT)

 

Glaxo Smith Kline (UK)

 

IG Sprühtechnik (DE)

 

Inyx Pharmaceuticals (UK)

 

IVAX (IE)

 

Jaba Farmaceutica (PT)

 

Lab. Aldo-Union (ES)

 

Otsuka Pharmaceuticals (ES)

 

Sicor (IT)

 

Schering-Plough (BE)

 

V.A.R.I. (IT)

 

Valeas (IT)

 

Valois (FR)


III PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS LABORATORIJĀS

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām I un II grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

 

Agfa-Gevaert (BE)

 

Bie & Berntsen (DK)

 

Butterworth Laboratories (UK)

 

Biosolve (NL)

 

Carl Roth (DE)

 

Elcom Group (CZ)

 

Environnement SA (FR)

 

Honeywell Specialty Chemicals (DE)

 

Ineos Fluor (UK)

 

Katholieke Universiteit Leuven (BE)

 

LGC Promochem (DE)

 

Mallinckrodt Baker (NL)

 

Merck KGaA (DE)

 

Mikro + Polo (SI)

 

Panreac Química (ES)

 

SDS Solvants (FR)

 

Sanolabor (SI)

 

Sigma Aldrich Chemie (DE)

 

Sigma Aldrich Chimie (FR)

 

Sigma Aldrich Company (UK)

 

University Of Technology Vienna (AT)

 

Ya Kemia Oy – Sigma Aldrich (FI)


IV PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS LABORATORIJĀS

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām III grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

 

Airbus France (FR)

 

Butterworth Laboratories (UK)

 

Ineos Fluor (UK)

 

Sigma Aldrich Chimie (FR)

 

Sigma Aldrich Company (UK)


V PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS LABORATORIJĀS

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām IV grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

 

Acros Organics (BE)

 

Agfa-Gevaert (BE)

 

Bie & Berntsen (DK)

 

Biosolve (NL)

 

Butterworth Laboratories (UK)

 

Fisher Scientific (UK)

 

Health Protection Inspectorate-Laboratories (EE)

 

Institut E. Malvoz (BE)

 

Institut Scientifique de Service Public (ISSeP) (BE)

 

Katholieke Universiteit Leuven (BE)

 

Laboratoires Sérologiques (FR)

 

Mallinckrodt Baker (NL)

 

Merck KGaA (DE)

 

Mikro + Polo (SI)

 

Panreac Química (ES)

 

Rohs Chemie (DE)

 

SDS Solvants (FR)

 

Sanolabor d.d. (SI)

 

Sigma Aldrich Chemie (DE)

 

Sigma Aldrich Chimie (FR)

 

Sigma Aldrich Company (UK)

 

Sigma Aldrich Laborchemikalien (DE)

 

VWR I.S.A.S. (FR)

 

YA-Kemia Oy (FI)


VI PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS LABORATORIJĀS

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām V grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

 

Acros Organics (BE)

 

Agfa-Gevaert (BE)

 

Bie & Berntsen (DK)

 

Katholieke Universiteit Leuven (BE)

 

Mallinckrodt Baker (NL)

 

Mikro + Polo (SI)

 

Panreac Química (ES)

 

Sanolabor d.d. (SI)

 

Sigma Aldrich Chemie (DE)

 

Sigma Aldrich Chimie (FR)

 

Sigma Aldrich Company (UK)


VII PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS LABORATORIJĀS

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām VII grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

 

Acros Organics (BE)

 

Ineos Fluor (UK)

 

Sigma Aldrich Chimie (FR)

 

Sigma Aldrich Company (UK)


VIII PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS IZMANTOJUMS LABORATORIJĀS

Kvotas, kas paredzētas ierobežotām IX grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriskām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

 

Ineos Fluor (UK)

 

Sigma Aldrich Chemie (DE)

 

Sigma Aldrich Chimie (FR)


IX PIELIKUMS

(Šo pielikumu nepublicē, jo tajā ir ietverta konfidenciāla komercinformācija.)


Labojums

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/35


Labojums Komisijas 2004. gada 14. oktobra Direktīvai 2004/104/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par radio traucējumiem (elektromagnētiskā saderība) autotransportā un ar ko izdara grozījumus Padomes Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz autotransporta un tā piekabju tipizāciju

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 337, 2004. gada 13. novembris )

1.

Svītro direktīvas numuru un tam sekojošo defisi I pielikuma grafiku nosaukumos:

2. pielikumā (28. lappusē),

3. pielikumā (29. lappusē),

4. pielikumā (30. lappusē),

5. pielikumā (31. lappusē),

6. pielikumā (32. lappusē),

7. pielikumā (33. lappusē).

2.

35. lappusē, IIA pielikumā, virsrakstā:

tekstu:

“Komisijas Direktīva 2004/78/EK”

lasīt kā:

“Direktīva 2004/104/EK”.

3.

38. lappusē, IIB pielikumā, virsrakstā:

tekstu:

“Komisijas Direktīva 95/54/EK”

lasīt kā:

“Direktīva 2004/104/EK”.

4.

40. lappusē, IIIA pielikumā, virsrakstā:

tekstu:

“Komisijas Direktīva 95/54/EK”

lasīt kā:

“Direktīva 2004/104/EK”.

5.

42. lappusē, IIIB pielikumā, virsrakstā:

tekstu:

“Komisijas Direktīva 95/54/EK”

lasīt kā:

“Direktīva 2004/104/EK”.

6.

43. lappusē, IIIC pielikumā, 6. punktā:

tekstu:

“Direktīva 2004/XX/EK”,

lasīt kā:

“Direktīva 2004/104/EK”.

7.

45. lappusē iekļauj šādu punktu:

“1.3.

Sākotnējā soļa laikā izstarojuma līmeņus FM frekvenču joslā (76 līdz 108 MHz) mēra autotransporta radio antenas translācijā ar vidusmēra detektoru. Ja I pielikuma 6.3.2.4. punktā noteiktais līmenis nav pārsniegts, tad autotransportu uzskata par tādu, kas atbilst šā pielikuma prasībām attiecībā uz šo frekvenču joslu, un pilna pārbaude netiek veikta.”