22.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/9

KOMISIJAS LĒMUMS

(2003. gada 16. decembris)

par valsts atbalstiem, ko Francija piešķīrusi EDF un elektrības un gāzes rūpniecības nozarei

(izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 4637)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/145/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika uzaicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)	2001. gada 10. jūlija vēstulē Komisija uzaicināja Francijas valsts iestādes tai iesniegt informāciju par dažiem pasākumiem Electricité de France (EDF) atbalstam, kas varētu ietvert valsts atbalsta elementus.

(2)	Laikposmā no 2001. gada jūlija līdz 2002. gada jūnijam notika daudz vēstuļu apmaiņu starp Komisiju un Francijas valsts iestādēm (2). 2002. gada 3. septembrī tika organizēta tehniska tikšanās.

(3)

Ar 2002. gada 16. oktobra vēstuli Komisija Francijas varas institūcijām paziņoja trīs saistītos lēmumus par EDF (3). No vienas puses, saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu, Komisija Francijas varas institūcijām kā mērķtiecīgu pasākumu piedāvāja neierobežotu Valsts garantiju atcelšanu, kuras EDF izmanto visām savām saistībām, ņemot vērā savu valsts iestādes ar rūpnieciska un komerciāla rakstura statusu (VIRK), kas izslēdz jebkuru likumdošanas pielietojumu grūtībās nonākušu uzņēmumu atjaunošanai un likvidēšanai tiesas ceļā. No otras puses, saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu, Komisija uzsāka formālu pārbaudes procedūru par priekšrocībām, kas 1997. gada bilances reorganizācijas laikā izriet no EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšanas par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem vispārīgā apgādes tīkla (VAT) atjaunošanai. Komisija pieprasīja Francijas varas institūcijām sniegt dažas ziņas, kuras formālās pārbaudes procedūras ietvaros nepieciešamas šo nodokļu atvieglojumu izskatīšanai.

(4)

Piezīmēs, kuras tika nodotas Komisijai 2002. gada 11. decembra vēstulē, Francijas varas institūcijas apstrīdēja jebkura Valsts palīdzības elementa esamību VIRK statusā un atteicās īstenot piedāvāto mērķtiecīgo pasākumu. Tāpat Francijas varas institūcijas apstrīdēja, ka EDF 1997. gadā būtu izmantojusi nodokļu atvieglojumus. 2003. gada 12. februārī notika tehniska tikšanās starp Komisiju un Francijas varas institūcijām, lai izskatītu jautājumu par nodokļu atvieglojumiem.

(5)

2003. gada 2. aprīlī, atbildot uz Francijas varas institūciju atteikumu īstenot piedāvāto mērķtiecīgo pasākumu, un saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999 19. panta 2. punktu, kas satur EK Līguma 93. panta piemērošanas nosacījumus (4), Komisija nolēma uzsākt formālu pārbaudes procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā par neierobežotu Valsts garantiju, kuru izmanto EDF, pamatojoties uz to, ka tā nevar bankrotēt (5). Ar 2003. gada 12. jūnija vēstuli Francijas varas institūcijas nodeva Komisijai savas piezīmes par šo formālo pārbaudes procedūru.

(6)

Ar 2003. gada 11. novembra vēstuli, kas papildināta ar 2003. gada 21. novembra un 11. decembra vēstulēm, Francijas varas institūcijas paziņoja Komisijai par elektrības un gāzes rūpniecības (EGR) nozares pensiju sistēmas reformu un iesniedza tai likumdošanas pasākumus, kas paredz EDF pārveidošanu par parastu komerciālu sabiedrību. Tās norāda, ka abas šīs reformas tiks iekļautas vienā likumprojektā. Ar 2003. gada 16. decembra vēstuli Francijas valdība apstiprināja, ka tā piedāvās Parlamentam pasākumus, kas attiecas uz EDF juridiskās formas, kas pašlaik ir valsts iestāde, pārveidošanu, parastā juridiskā formā, lai tos varētu piemērot pirms 2005. gada 1. janvāra.

(7)	2003. gada 17. novembrī starp Komisiju, Francijas varas institūcijām un EDF pārstāvjiem tika organizēta jauna tehniskā tikšanās par nodokļu atvieglojumiem, kurus izmanto EDF. Ar 2003. gada 20. novembra vēstuli Francijas varas institūcijas nosūtīja papildu informāciju arī šajā jautājumā.

II. APLŪKOJAMO PASĀKUMU APRAKSTS

A) Neierobežota Valsts garantija

(8)	EDF ražo, transportē un sadala elektroenerģiju visā Francijas teritorijā. EDF ir viena no vissvarīgākajām grupām Eiropas enerģijas tirgū un saistītajos tirgos. Grupa darbojas arī Ķīnā, Ēģiptē, Argentīnā, Brazīlijā, Meksikā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

(9)

2002. gadā EDF realizētais apgrozījums bija 48,4 miljardi euro; pašlaik grupai ir 32,5 miljoni klientu Francijā un 8,9 miljoni pārējā Eiropas daļā. Tās svarīgākās Eiropas filiāles enerģijas nozarē ir EDF Energy (Lielbritānijā) un EnBW (Vācijā), bet EDF saglabā līdzdalību arī daudzās citās Eiropas sabiedrībās.

(10)	Ar 1946. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 46-628 EDF tika izveidota VIRK statusā. Francijā sabiedrisku tiesību juridiskās personas, kurām pieder VIRK, nav pakļautas kopējām tiesībām, kas attiecas uz grūtībās nonākušu uzņēmumu atjaunošanu un likvidāciju tiesas ceļā.

(11)	Maksātnespējas un bankrota procedūru nepiemērojamība parastām juridiskām personām izriet no fizisko personu īpašuma neaizskaramības vispārīgā principa, ko Francijas jurisprudence atzinusi kopš XIX gadsimta beigām (6).

B) EGR nozares pensiju sistēmas reforma

(12)	Francijas varas institūcijas Komisijai paziņoja par EGR pensiju sistēmas reformu.

(13)

Pašreizējā EGR nozares pensiju sistēma veido speciālu režīmu, kas atšķiras no Sociālās apdrošināšanas vispārējā režīma. Runa ir par uz iemaksām balstītu pensiju sistēmu, kuru finansē no algoto strādnieku iemaksām un nozares uzņēmumu nodokļa (“līdzsvarošanas nodoklis”), kuru nosaka proporcionāli darba algas kopējam apjomam un kura mērķis ir katru gadu līdzsvarot sistēmas pensiju izmaksas. Kaut arī šī pensiju sistēma aptver visu nozari, to vada kopējs dienests, kas piesaistīts EDF un Gaz de France (GDF).

(14)

Francijas varas institūciju paziņotā reforma paredz izveidot nacionālas kompetences sociālās apdrošināšanas līdztiesīgu organizāciju – Elektrības un gāzes rūpniecības nacionālo kasi, kura nav atkarīga no EDF un GDF, kuru dotē personisku tiesību juridiska persona un kura pakļauta sociālās apdrošināšanas Kodeksam. Visi EGR nozares algotie strādnieki un kalpotāji obligāti tiks piesaistīti šai kasei.

(15)

Ekonomiskā plānā reforma izšķir divus nodokļu tipus:

—	nodokļi, saukti par “pamata”, kas atbilst nodokļiem, kurus izmantos parastās pensiju sistēmas (Sociālās apdrošināšanas vispārīgā sistēma un obligātās papildu sistēmas) apmaiņā pret parastu, no saistībām atbrīvotu iemaksu,

—	specifiskie nodokļi EGR nozares sistēmā, kas iziet ārpus nodokļiem, kurus parasti izmanto vispārīgā sistēma un obligātās papildu sistēmas. Tādējādi šie specifiskie nodokļi atbilst starpībai starp speciālās EGR sistēmas piemērotajiem nodokļiem un pamata nodokļiem.

a) Pamata nodokļi

(16)

Attiecībā uz pamata nodokļiem (7) reforma paredz speciālās ERG sistēmas atbalstu vispārīgajai sistēmai (Algotu strādnieku vecuma pensiju nacionālai kasei – VPNK) un obligātajām papildu sistēmām (Vadošo darbinieku pensiju institūciju Ģenerālajai asociācijai – VDPIGA un Privāto pensiju fondu sistēmas asociācijai – PFSA). Šīs sistēmas nozares strādniekiem apmaksās pamata nodokļus apmaiņā pret nozares uzņēmumu apmaksātu, no saistībām atbrīvotu parastu nodokli.

(17)

Sociālās apdrošināšanas organizācijas finansiālās neitralitātes perspektīvā definē šā atbalsta tehniskos noteikumus uzņemšanas sistēmām (8). Šis atbalsts var realizēties saskaņā ar nodokļu rādītāju metodi vai nodokļu attiecību metodi, kuras Francijas sociālās apdrošināšanas organizācijas jau izmantojušas iepriekšējo atbalstu gadījumos (9).

(18)

Savā 2003. gada 11. decembra vēstulē Francijas varas institūcijas paziņo:

“Francijas varas institūcijas apņemas nodrošināt, ka vienošanās, kuras tiks noslēgtas starp elektrības un gāzes rūpniecības nozari un parastām sistēmām (uzņemšanas sistēmām), kā arī jebkurš cits pasākums, kas pieņemts šajā sakarā, visām pusēm un valstij būs finansiāli neitrāls”.

b) Specifiskie nodokļi

(19)	Kas attiecas uz specifiskajiem nodokļiem (10), reforma izšķir nākotnē paredzamos specifiskos nodokļus un bijušos specifiskos nodokļus.

(20)	Nākotnē paredzamie nodokļi, kurus pēc reformas veidos nozares algotie darbinieki, pie nemainīgiem noteikumiem pilnībā paliks uzņēmumu ziņā, lai kāds arī nebūtu to pieaugums, kas saistīts ar darba algas kopējā apjoma palielināšanos.

(21)

Elektrības un gāzes pārvadē un sadalē nodarbināto algoto strādnieku bijušos specifiskos nodokļus turpmāk neapmaksās nozares uzņēmumi, bet ar tarifa nodokli. Katram gala patērētājam tas balstās uz elektrisko vai gāzes tīklu ekspluatācijas tarifa daļu, kura tam pieskaitāma tieši un kura nav atkarīga no reāli patērētās enerģijas. To iekasēs vienība, kas iekļauta elektrības vai gāzes piegādes pakalpojumā gala patērētājam, un to tieši un pilnīgi piešķirs EGR nozares jaunajai pensiju kasei.

(22)

Nozares uzņēmumi turpinās apmaksāt bijušos specifiskos nodokļus algotiem strādniekiem, kuri nodarbināti atšķirīgās no elektrības vai gāzes pārvades un sadales jomās. Šo specifisko pensiju nodokļu finansēšana reformas dienā tiek neatgriezeniski sadalīta starp visiem nozares uzņēmumiem atkarībā no diviem kritērijiem: kopējā darba algas apjoma un nodarbinātības laika, kurā uzņēmumi izmanto ERG statusam pakļauto personālu.

(23)

Cita starpā pasludinātā reforma paredz, ka valsts garantē pensiju izmaksu, kas atbilst visiem bijušajiem specifiskajiem nodokļiem. Šo garantiju pēdējā instancē pieņems Elektrības un gāzes rūpniecības nacionālais fonds, bet ne paši uzņēmumi. To varēs īstenot tikai pēc uzņēmuma maksātnespējas konstatēšanas un iepriekšējas solidaritātes mehānisma starp uzņēmumiem pasludināšanas, kas pakļauts noteiktai augšējai robežai (griestiem).

C) Priekšrocības, kas izriet no EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšanas 1997. gadā par daļu no finanšu uzkrājumiem, kuri veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai

(24)

1987. gadā EDF grozīja savu grāmatvedības uzskaites praksi un piešķirtos fondus ierakstīja VAT bilances postenī “koncesijā nodotie īpašumi”, kam par iemeslu kalpoja vispārīgās apgādes tīkls (VAT), kas ar koncesijas līgumu 1956. gadā tika uzticēts EDF. EDF šiem fondiem piemēroja speciālus grāmatvedības uzskaites noteikumus, kas izstrādāti Francijā koncesijā nodotiem īpašumiem, kuri tās noslēgumā jāatgriež valstij, un no nodokļu atvieglojumiem izveidoja finanšu uzkrājumus VAT atjaunošanai.

(25)	Tomēr 1997. gada 10. novembra Likums Nr. 97-1026 konstatēja, ka EDF tiek uzskatīta par VAT īpašnieci kopš 1956. gada. Tādējādi finanšu uzkrājumi, kas izveidoti no 1987. līdz 1996. gadam, pamatojoties uz koncesijā nodotajiem īpašumiem, bija kļuvuši nepamatoti.

(26)	1997. gadā EDF kontos bija divu veidu uzkrājumi, kuri veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai: vēl neizmantotie finanšu uzkrājumi par 38,5 miljardiem Francijas franku (FRF) un līgumslēdzēja nodokļi, kas atbilst jau realizētajām atjaunošanas operācijām par 18,345 miljardiem FRF.

(27)	Kad šie finanšu uzkrājumi bija kļuvuši nepamatoti, Francijas varas institūcijas, izmantojot ministrijas likumu un lēmumu, reorganizēja EDF bilanci.

(28)

Pirmkārt, 1997. gada 10. novembra Likums Nr. 97-1026 nosaka, ka “1997. gada 1. janvārī VAT koncesijā nodoto īpašumu maiņas vērtība graudā, kas atbrīvota no revalvācijas atšķirībām un figurē EDF bilances pasīvā, ierakstīta rubrikā “kapitālieguldījumi””. Tādējādi tā paredz, ka līgumslēdzēja nodokļiem atbilstošā finanšu uzkrājumu daļa tiek pārgrupēta kapitālieguldījumos, to nepakļaujot uzņēmumu nodoklim.

(29)

Otrkārt, Rūpniecības, Finanšu un Ekonomikas ministra, Budžeta valsts sekretāra un Rūpniecības valsts sekretāra vēstule, kas 1997. gada 22. decembrī nosūtīta EDF (turpmāk “Ekonomikas ministra vēstule”) savā 1. pielikumā saskaņā ar 1997. gada 10. novembra Likuma Nr. 97-1026 4. pantu izskaidro EDF bilances augšdaļas pārstrukturēšanu:

“—

“līgumslēdzēja nodokļu” pārgrupēšana (18 345 563 605 F):

—	koncesijā nodoto VAT īpašumu maiņas vērtības graudā nostiprināšana kapitālieguldījumos līdz 14 119 065 335 F,

—	VAT revalvācijas svārstību 1959. gadā (2 425 MF) un 1976. gadā (neatmaksājamais pamatkapitāls: 97 MF) pārgrupēšana ar rubriku “VAT revalvācijas atšķirības”, kura summa tādējādi pieaug no 1 704 MF līdz 4 145 MF,

—	normatīvo finanšu uzkrājumu pārgrupēšanas, kas attiecas uz 1976. gada neatmaksājamā pamatkapitāla (1 704 MF) revalvāciju, rubrikas summa pieaug no 877 MF līdz 2 581 MF,

—	atjaunošanai paredzēto nepamatoto finanšu uzkrājumu (38 520 943 408 F) pārnešana uz nākošo atskaites periodu, piemērojot Nacionālās grāmatvedības uzskaites padomes 1997. gada 18. jūnija paziņojumu Nr. 97-06, kas attiecas uz grāmatvežu nomaiņu”.

(30)

Ekonomikas ministra vēstules 3. pielikums nosaka arī EDF bilances reorganizācijas nodokļu sekas. Pārnesot atjaunošanai paredzēto finanšu uzkrājumu neizmantoto atlikumu uz nākošo atskaites gadu, konstatēta tīrās peļņas aktīva izmaiņa par 38,5 miljardiem FRF, kas pakļauta uzņēmumu nodoklim 41,66 % apmērā, kas piemērojams 1997. gadā.

(31)	Tādējādi vēl neizmantotos finanšu uzkrājumus par 38,5 miljardiem FRF ar nodokli patiesībā aplika Francijas varas institūcijas, kamēr uzņēmumu nodoklim atbilstošā finanšu uzkrājumu daļa ar nodokli aplikta netika.

(32)

Saskaņā ar 1997. gada 10. novembra Likumu Nr. 97-1026 un Ekonomikas ministra vēstuli, revalvācijas svārstības tika pārnestas uz rubriku “kapitāls akciju veidā” bez aplikšanas ar nodokļiem, jo tās atbilda revalvācijas vērtības pieaugumam, kas realizēts, atbrīvojot no nodokļiem vai nodokļu neitralitātes režīma rezultātā, kas izriet no 1959. un 1976. gada revalvācijas likumiem.

(33)

EDF bilances reorganizēšanas ietvaros Francijas varas institūcijas ievēroja Nacionālās grāmatvedības uzskaites padomes 1997. gada 18. jūnija paziņojumu Nr. 97.06 par grāmatvedības uzskaites metožu izmaiņām, vērtējuma izmaiņām, nodokļu opciju izmaiņām un kļūdu labojumiem (turpmāk “Nacionālās grāmatvedības uzskaites padomes paziņojums”), kas konstatē, ka grāmatvedības uzskaites kļūdu labošana, kas pēc sava rakstura attiecas uz bijušajām grāmatvedības uzskaites operācijām, kuras “atspoguļotas finanšu gada grāmatvedības uzskaitē, kura laikā tās tika atklātas”.

(34)

Komisija savā 2002. gada 15. oktobra rīkojumā pieprasīja Francijas varas institūcijām iesniegt visus dokumentus, informāciju un datus, kas nepieciešami šīs palīdzības apjoma novērtēšanai, un jo īpaši visas Francijas Valsts audita komisijas (Revīzijas palātas) konfidenciālo atskaišu kopijas par EDF kopijas. Francijas varas institūcijām pietika ar izvilkumu no šīm atskaitēm iesniegšanu, pamatojot ar to, ka paši izvilkumi bijuši saistīti ar Komisijas pētījumu un ka “Valsts audita komisijas atsevišķi ziņojumi par EDF satur personiskus vai komerciālam noslēpumam pakļautus datus”.

(35)

Komisija konstatē, ka iesniegtie dokumenti ir jūtami “attīrīti”. Tā atgādina, ka nevis dalībvalstij, bet Komisijai tās pētījuma ietvaros jāvērtē šo dokumentu atbilstība. Turklāt komerciālu noslēpumu pastāvēšana nevar kalpot par iemeslu dokumentu iesniegšanas Komisijai atteikumam, jo tai jebkura uzņēmējdarbības noslēpumus saturoša informācija jāizskata konfidenciāli. Kādas dalībvalsts atteikums iesniegt pieprasīto dokumentu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/199913. panta 1. punktu, dod Komisijai tiesības pieņemt lēmumu vienīgi uz pieejamo dokumentu pamata.

III. IEINTERESĒTO TREŠO PERSONU PIEZĪMES

(36)

Ar 2003. gada 6. janvāra vēstuli Neatkarīgo termiskās elektrības neatkarīgo ražotāju nacionālā arodbiedrība (TENRNA) Komisijai nosūtīja piezīmes formālas pārbaudes procedūras ietvaros, kas uzsākta 1997. gadā sakarā ar EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšanu par daļu no finanšu uzkrājumiem, kuri veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai. Saskaņā ar šīm piezīmēm EDF savās darbībās nepielāgojas rūpniecisko un komerciālo sabiedrību izmantotajiem likumiem, pretēji tam, kas noteikts 1946. gada 8. aprīļa Likumā Nr. 46-628.

IV. FRANCIJAS VARAS INSTITŪCIJU PIEZĪMES PAR FORMĀLĀS PĀRBAUDES PROCEDŪRĀM

(37)	Francijas varas institūcijas nosūtīja Komisijai savas piezīmes par divām formālās pārbaudes procedūrām.

A) Neierobežota Valsts garantija

(38)	Francijas varas institūcijas nosūtīja Komisijai savas piezīmes 2003. gada 12. jūnija vēstulē, kurā pirms to papildināšanas tās atkārto savā 2002. gada 11. decembra vēstulē izklāstītos argumentus.

(39)

Savā 2002. gada 11. decembra vēstulē Francijas varas institūcijas plaši atspēkoja palīdzības kvalificēšanu, balstoties uz šādiem argumentiem:

saskaņā ar 1980. gada 16. jūlija Likumu Nr. 80-539, kas attiecas uz pastāvīgi pieaugošām soda naudām, kuras noteiktas administratīvā kārtā, un uz sabiedrisko tiesību juridisku personu sprieduma izpildi, tikai VIRK ir atbildīga par šiem savu īpašumu parādiem. Kredītu nepietiekamības gadījumos VIRK pienākums ir radīt nepieciešamos resursus, vai nu samazinot citiem izdevumiem piešķirtos kredītus, vai palielinot šos resursus. Maksātnespējas gadījumā, aizbildniecības institūcija nosūta VIRK prasību rīkoties. Ja tā paliek bez ievērības, aizbildniecības institūcija administratīvā kārtā izdod rīkojumu par naudas līdzekļu izlietošanu, vajadzības gadījumā atbrīvojot nepieciešamos līdzekļus. Pēc Francijas varas institūciju domām valsts šo parādu atmaksāšanā nepilnvaro VIRK; maksātnespējas gadījumā tā tikai sakārto izdevumus;

b)	palīdzību nosaka nevis VIRK statuss, bet labvēlīgāki kredīta saņemšanas noteikumi. Tomēr Komisija nepierādīja, kā VIRK izņēmuma veida statuss īstenībā ļāva EDF gūt reālas priekšrocības, kas saistītas ar noteiktu aizdevumu vai kādu citu finansiālu saistību, kurā uzņēmums iesaistījies;

Komisijai būtu jāķeras pie visaptveroša VIRK privilēģiju un pakļautības novērtējuma un tai nevajadzētu aprobežoties ar atsevišķu privilēģiju uzsvēršanu. VIRK tiešām tika pakļauta dažiem tādiem statūtu ierobežojumiem kā specialitātes princips un arbitrāžas atrunu aizliegums, kas tai atņem priekšrocības, salīdzinot ar komerciālām sabiedrībām. Bez tam Komisija neņem vērā valsts dienestu saistības, kas izdara spiedienu uz EDF;

d)	ja vārdos neizteikta Valsts garantija bija jākonstatē, tā jebkurā gadījumā bija nepieciešama valsts aparāta orgānu kontinuitātes nodrošināšanai;

e)	Komisijas lēmums Līguma 295. pantam atņem tā efektivitāti un ir pretrunā ar izskatīšanas vienlīdzības principu, ciktāl tas asimilē valsts uzņēmumus un komerciālos uzņēmumus pat tad, ja tie neatrodas līdzīgos apstākļos.

(40)	Savā 2003. gada 12. jūnija vēstulē Francijas varas institūcijas pievieno citus datus, kuri izvērsti tālāk.

(41)

Kas attiecas uz valsts resursiem, Francijas varas institūcijas uzskata par kļūdainu Komisijas 1980. gada 16. jūlija Likuma Nr. 80-539 interpretāciju. Tās atgādina, ka neviens juridisks teksts un neviens jurisdikcijas lēmums ne paredz, ne arī nostiprina automātiskas garantijas EDF atbalstam, un plašākā nozīmē – VIRK. Tās no jauna apliecina, ka parāda apgrūtinājuma nodošana valstij nav ne 1980. gada 16. jūlija Likuma Nr. 80-539 mērķis, ne sekas, un atgādina, ka pat tad, ja Francijā valsts personas atradušās ļoti lielās finansiālās grūtībās, finanšu risinājumi tikuši atrasti bez valsts iejaukšanās. Turklāt tās uzskata, ka valsts aizbildniecības institūcijas iespēju palielināt resursus finansiālās grūtībās nonākušai valsts personai nepietiek pierādīt ne garantijas pastāvēšanu valsts pēdējā instancē, ne valsts resursu esamību Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā.

(42)

Kas attiecas uz selektīvo priekšrocību, Francijas varas institūcijas norāda, ka apspriežamās palīdzības apjoma izvēles elements nav raksturots. No vienas puses tās uzsver, ka 1980. gada 16. jūlija Likuma Nr. 80-539 izveidotais režīms iekļaujas sistēmas vispārīgajā ekonomijā, kas izriet no Francijas likumdošanas vispārējā principa, saskaņā ar kuru valsts personu īpašumi ir neapķīlājami. No otras puses tās uzskata, ka Komisija nav pierādījusi, ka Francijas varas institūciju rīcībā būtu kaut kāda neierobežota vara, lai izvērtētu izdevību administratīvā kārtā izdot rīkojumu par naudas summu, kura, atsaucoties uz jurisdikcijas lēmumu, jāiemaksā valsts kontā.

(43)	Tādējādi Francijas varas institūcijas no jauna apstrīd Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru EDF, pamatojoties uz savu VIRK statusu, bija izmantojusi neierobežotu valsts garantiju, kas ir palīdzība Līguma 87. panta 1. punkta ietvaros.

B) EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšana par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai

(44)	Ar 2002. gada 11. decembra vēstuli Francijas varas institūcijas Komisijai iesniedza savas piezīmes. Tās apstrīd Valsts palīdzības raksturu uzņēmumu nodokļa nemaksāšanas gadījumā 1997. gadā par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai.

(45)

Iesākumā Francijas varas institūcijas apstrīd finanšu uzkrājumu summu VAT atjaunošanai, kuru ierosinājusi Komisija. Francijas varas institūcijas turpina uzskatīt, ka EDF, pat bez dotācijām finanšu uzkrājumiem VAT atjaunošanai, no 1987. līdz 1996. gadam nebija spējīga samaksāt uzņēmumu nodokli ievērojamus zaudējumus nesošo nodokļu raportu dēļ. Turklāt valsts, vienlaikus būdama EDF īpašniece un VAT līgumslēdzēja institūcija, uzskatīja, ka līgumslēdzēja tiesības tai neradīja reāli nomaksājamu parādu. Tātad bilances restrukturācijas laikā 1997. gadā, tās EDF kapitālus akciju veidā aplika ar līgumslēdzēja nodokļiem, lai koriģētu tās nepietiekamus kapitālieguldījumus, bet nepakļaujot tos uzņēmumu nodoklim. Francijas varas institūcijas uzskata, ka 1997. gadā veiktā grāmatvedības uzskaites pārstrukturēšana var tikt interpretēta kā papildu kapitālieguldījums par summu, kas līdzvērtīga daļējai atbrīvošanai no nodokļiem.

(46)

Francijas varas institūcijas arī apstrīd, ka valsts atlīdzība no 1987. līdz 1996. gadam aplūkojamo finanšu uzkrājumu veidošanas rezultātā tikusi nelikumīgi samazināta. Tās norāda, ka pat tad, ja tīrā peļņa būtu lielāka, valsts atlīdzība nebūtu bijusi lielāka, jo šajā periodā atlīdzības līmenis neatbilda uzņēmuma tīrās peļņas iepriekš noteiktajiem peļņas procentiem. Šo absolūtās vērtības līmeni brīvi noteica valsts, un to varēja nenoteikt atkarībā no uzņēmuma finansiālā stāvokļa. Turklāt šī atlīdzība nebija obligāti jāatskaita no katra finanšu gada tīras peļņas. Šajā perspektīvā, ņemot vērā EDF zaudējumus nesošos raportus, Francijas varas institūcijas uzsver, ka valsts no 1987. līdz 1996. gadam galu galā atskaitīja dividendi, kuras līmenis ievērojami pārsniedza parasto komerciālo sabiedrību robežas.

(47)

Bez tam Francijas varas institūcijas uzskata, ka pat tad, ja uzkrājumu veidošana VAT atjaunošanai būtu izskaidrojama ar priekšrocībām, tā būtu jāuzskata par atceltu sakarā ar uzņēmumu nodokļa pieaugumu, kas nomaksāts 1997. gadā. Tās arī uzskata, ka EDF 1987. – 1996. gada periodā EDF valstij kopumā iemaksāja summu, kura pārsniedz uzņēmumu nodokli, kas būtu jāmaksā komerctiesību sabiedrībai, kas neveido uzkrājumus VAT atjaunošanai un kas izmaksāja savam akcionāram dividendi, kas vienāda 37,5 % no tīrās peļņas pēc nodokļu nomaksas.

(48)

Cita starpā, Francijas varas iestādes uzskata, ka, ja nelikumīgas priekšrocības būtu jānodrošina, runa būtu bijusi par pastāvošo palīdzību un ne par jaunu palīdzību sakarā ar desmitgadīgu noilgumu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. pantā, kas uzkrājusies, sākot ar pirmo palīdzības elementu piešķiršanu. Ievērojot, ka Komisijas pirmais informācijas pieprasījums datēts 2001. gada 10. jūlijā, iespējamie palīdzības elementi, kuri piešķirti pirms 1991. gada, būtu bijuši pieprasīti. Francijas varas institūcijas uzskata, ka likumdevēju iejaukšanās 1997. gadā neatstāja nekādu iespaidu uz šā noilguma pārtraukšanu, jo to var iespaidot tikai Komisijas pasākumi. Rezultātā Francijas varas institūcijas uzskata, ka jebkurā gadījumā runa bijusi par pastāvošu palīdzību, jo tā tikusi piešķirta pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas.

(49)

Savā 2003. gada 20. novembra vēstulē Francijas varas institūcijas atgādina savus argumentus gan par revalvācijas atšķirībām, kuras iekļautas līgumslēdzēja nodokļu summā, kas figurē sociālajos kontos, gan par noilguma likuma piemērošanu. Bez tam tās apgalvo, ka uzņēmumu nodokļa likme, kura bija jāpiemēro EDF bilances restrukturācijai, ir 1996. gada nodokļu likme (36,67 %) un ne 1997. gada nodokļu likme (41,66 %). Tās tiešām uzskata, ka šī restrukturācija tika veikta, pamatojoties uz nodokļu deklarāciju, kura iesniegta 1997. gada 23. decembrī pēc 1996. finanšu gada slēgšanas, bet pirms 1997. finanšu gada.

(50)	Tādējādi Francijas varas institūcijas apstrīd Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru EDF 1997. gadā izmantojusi priekšrocības, pateicoties uzņēmumu nodokļa nemaksāšanai par daļu no uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai.

C) Francijas varas institūciju komentāri par ieinteresēto trešo personu piezīmēm

(51)

Ar 2003. gada 21. janvāra vēstuli TENRNA (Termiskās elektrības neatkarīgo ražotāju nacionālā arodbiedrība) piezīmes tika nodotas Francijas varas institūcijām. 2003. gada 21. februāra vēstulē Francijas varas institūcijas šīs piezīmes komentēja, no vienas puses norādot, ka būtiskais TENRNA piezīmēs jāatzīst par nepieņemamu, jo tās neattiecas uz uzsākto formālo pārbaudes procedūru un, no otras puses, ka TENRNA nav Komisijai iesniegusi nevienu jaunu faktu attiecībā uz uzsākto procedūru, tā kā Francijas varas institūcijām nav komentāru, ko tur iekļaut.

V. VALSTS ATBALSTA PASTĀVĒŠANAS NOVĒRTĒJUMS

(52)

Līguma 87. panta 1. punkts (11) noteic, ka “palīdzība, ko piešķīrušas valstis vai ar valsts resursu palīdzību, ciktāl tā veido sakarus starp dalībvalstīm, ir nesaderīga ar Kopējo tirgu, lai kādā formā tā arī nebūtu, kura izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, pabalstot dažus uzņēmumus vai dažas ražotnes”. Lai noteiktu, vai saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu apjoms atbilst Valsts palīdzībai, Komisijai jāķeras pie šādu kritēriju novērtēšanas: pasākuma valstiskā izcelsme un valsts resursu izmantošana, priekšrocību piešķiršana dažiem uzņēmumiem vai dažām nozarēm, kas rada konkurences izkropļojumus, un sakaru izveidošana starp dalībvalstīm.

(53)	Šeit Komisija atgādina faktus, kas jau izklāstīti mērķtiecīga pasākuma priekšlikuma un formālo pārbaudes procedūru uzsākšanas lēmumos (12).

(54)	Šis lēmums iepriekš neparedz Eiropas Atomenerģijas kopienas līguma likumu piemērošanu un ievērošanu.

1. Neierobežota Valsts palīdzība EDF

a) Valsts resursi

(55)	EDF ir saņēmusi VIRK statusa dotāciju no tās izveidošanas brīža saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 46-628 par elektrības un gāzes nozares nacionalizāciju. Kā visas juridiskas personas, EDF nav pakļauta parastām kolektīvām procedūrām.

(56)

Komisijas ziņojums par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu Valsts palīdzībai garantiju formā (13) (turpmāk “ziņojums par Valsts palīdzību garantiju formā”) 2.1.3. punktā nosaka, ka “palīdzība garantiju formā ir […] labvēlīgāki kredīta noteikumi, kādus saņēmuši uzņēmumi, kuru likumīgais statuss izslēdz bankrota vai maksātnespējas procedūras iespēju vai nepārprotami paredz Valsts garantiju vai zudumu segšanu ar Valsts palīdzību”. Tādējādi no brīža, kad vienas no šīm hipotēzēm klātbūtne ir acīmredzama, Valsts palīdzības esamība ir noteikta.

(57)

Komisija uzskata, ka apstāklis, ka EDF nevar pakļaut atjaunošanas vai likvidēšanas tiesas ceļā procedūrai un tātad, bankrotēt, ir līdzvērtīgs vispārīgai garantijai, kas skar visas uzņēmuma saistības. Tāda garantija saskaņā ar tirgus likumiem nevar būt nekādas atlīdzības objekts. Šī garantija, kas ir neierobežota savā nodrošinājumā laikā un apjomā, ir Valsts palīdzība.

(58)

Ievērojot ziņojumu par Valsts palīdzību garantiju formā, pastāv palīdzība Līguma 87. panta 1. punkta statusā pat tad, ja valsts nav spiesta izdarīt maksājumu piešķirtās garantijas ietvaros. Palīdzība tiek piešķirta brīdī, kad garantija ir pieejama, proti, EDF izveidošanas aktā VIRK tiesiskā statusā, kas izslēdz maksātnespējas un bankrota procedūru piemērošanu. Tādējādi neierobežotas Valsts garantijas piešķiršana EDF izriet no likuma.

(59)

Savā mērķtiecīga pasākuma priekšlikuma lēmumā un savā lēmumā uzsākt formālas pārbaudes procedūru, Komisija jau novērtēja neierobežoto garantiju, kuru EDF izmanto no esošās palīdzības. Tiešām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. pantu, esošā palīdzība ir jebkura palīdzība pirms līguma stāšanās spēkā attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr juridisku personu īpašumu nekonfiscējamības vispārīgo principu noteica Francijas jurisprudence XIX gadsimta beigās un EDF statuss, kas datēts 1946. gadā.

(60)

Pretēji Francijas varas institūciju apgalvojumam, 1980. gada 16. jūlija Likumā Nr. 80-539 paredzētā parādu saistību atmaksāšanas procedūra (14) nav salīdzināma ar 1985. gada 25. janvāra Likumu Nr. 85-98 attiecībā uz uzņēmumu atjaunošanu un likvidāciju tiesas ceļā. Saskaņā ar šo pēdējo 1985. gada 25. janvāra Likumu Nr. 85-98, ja komerciāla sabiedrība vairs nav spējīga atdot savus parādus un ja tā nevar būt atjaunošanas pasākuma objekts, tā jānodod likvidācijai tiesas ceļā. Tātad tās aktīvi tiek konfiscēti un pārdoti, un ienākumi no to pārdošanas principā kalpo visu kreditoru prasību apmierināšanai. Tomēr praksē, kad aktīvs ir daudz mazāks nekā pasīvs, izrādās, ka ienākumi no šīs pārdošanas reti ir pietiekami visu kreditoru prasību apmierināšanai. Būt parastas komerciālas sabiedrības kreditoram ir divkārt riskanti: to maksājuma pārtraukšanas gadījumā var ne tikai nodot likvidēšanai tiesas ceļā, bet šī procedūra turklāt negarantē kreditoriem viņu kredītu atmaksāšanu.

(61)

Savukārt VIRK nevar tikt nodotas likvidēšanai tiesas ceļā, un to aktīvi ir nekonfiscējami; tādējādi tos nevar pārdot, lai atmaksātu kreditoriem. Valsts personu parādu atmaksāšana pakļaujas speciālai procedūrai, kas tika izveidota atbilstoši 1980. gada 16. jūlija Likumam, saskaņā ar kuru kredītu nepietiekamības gadījumā viņu/to pienākums ir izveidot nepieciešamos resursus. Parādu saistību gadījumā aizbildniecības institūcija nosūta VIRK prasību rīkoties. Ja tā paliek bez ievērības, aizbildniecības institūcija administratīvā kārtā izdod rīkojumu par naudas līdzekļu izlietošanu. 1980. gada 16. jūlija Likums Nr. 80-539 un tā piemērošanas dekrēts neizslēdz Valsts garantiju pēdējā instancē, jo pēdējā nosaka, ka aizbildniecības institūcija “vajadzības gadījumā atbrīvo nepieciešamos līdzekļus vai nu samazinot citiem izdevumiem piešķirtos kredītus, kuri vēl ir brīvi izmantošanai, vai arī palielinot resursus” (15). Šis teksts neizslēdz iespēju, ka šis resursu pieaugums valsts iejaukšanās rezultātā varētu nākt no ārējiem uzņēmumiem, vismaz, ja nav citu iespējamu risinājumu, sākot ar paša uzņēmuma resursiem.

(62)

Tādējādi VIRK kreditoram nedraud neviens kredītu neatmaksāšanas risks: ne tikai VIRK nevar bankrotēt, bet likums turklāt garantē kredītu atmaksāšanu ar speciālu administratīvu procedūru starpniecību. VIRK piemērojamā procedūra tātad nav salīdzināma ar likvidēšanas tiesas ceļā procedūru, kura piemērojama parastām komerciālām sabiedrībām. 1980. gada 16. jūlija Likums Nr. 80-539 nostiprina neierobežoto Valsts garantiju, kuru izmanto EDF, ņemot vērā to, ka tā nevar bankrotēt.

(63)

Francijas juridiskā doktrīna uzskata, ka juridiskas personas Francijas likumdošanā pilnībā izmanto garantiju valsts pēdējā instancē. Tiešām, sākot no brīža, kad šīs juridiskās personas vada stratēģisko darbību, kura ir svarīga ekonomikai vai nacionālai solidaritātei, valsts nevarēja zaudēt interesi par to likteni, ja tās tika pretstatītas smagai finansiālai situācijai. valsts saistības būtu vēl jo vairāk neapstrīdamas, ja tā īstenotu uzņēmuma darbību noteicošu kontroli, fiksējot, piemēram, tās produkcijas tarifus (16).

(64)	Tāpat nepublicētā paziņojumā Valsts Padome attiecībā uz valsts iestādi uzskatīja, “ka Valsts garantija […] izrietēs no organizācijas valsts iestādes rakstura bez tieša likumdošanas rīkojuma” (17).

(65)	Citiem vārdiem sakot, ja juridisku personu maksātnespējas vai bankrota procedūras nepiemērojamība ir viņu īpašumu nekonfiscējamības neizbēgamas sekas, valsts pienākums uzņemties atbildību par to parādiem līguma, nosacījumu nepildīšanas gadījumā, izriet no paša principa.

(66)	Pretēji Francijas varas institūciju apgalvojumam, 1980. gada 16. jūlija Likums ir selektīvs, ciktāl tas tiek piemērots tikai komerciāliem uzņēmumiem, kuri saņem dotācijas juridiskas personas statusā. Tādējādi Likums nav vispārīgs pasākums.

b) Selektīvā priekšrocība un konkurences izkropļojums

(67)

Pasākums veido Valsts palīdzību, ja tas rada priekšrocības dažiem specifiskiem ienākumu saņēmējiem. Visi pasākumi, kas spēj tieši vai netieši veicināt nozares, uzņēmumus vai produkciju, tiek iekļauti ekonomisko priekšrocību jēdzienā. Tādējādi valsts iejaukšanās valsts uzņēmumu atbalstā var saturēt Valsts palīdzības elementu, ja tās tiek veiktas neparastos apstākļos un attiecīgajam uzņēmumam rada priekšrocības.

(68)

Sākot ar brīdi, kad, pateicoties savam statusam, EDF nevar bankrotēt, tās saistības nepieļauj nekādu maksātnespējas risku. Tādējādi EDF var aizņemties uz procentiem, kas mazāki par tiem, kādus normāli piedāvā parastai komerciālai sabiedrībai, kas var būt atjaunošanas un likvidācijas tiesas ceļā procedūras objekts. Tiešām, uzņēmuma saņemtie kredīta noteikumi mainās atkarībā no tā maksātnespējas riska. Jo lielāks tas ir, jo dārgāki būs šim uzņēmumam piedāvātie kredīta noteikumi. Uzņēmumi, kuri tāpat kā EDF izmantoja obligāciju finansējumu, pieprasa neatkarīgajām novērtējuma aģentūrām regulāri noteikt to maksātnespējas risku. Šādi uzņēmumam piešķirtie novērtējumi nosaka investora pieprasīto atlīdzības summu, lai parakstītos uz viņa obligāciju aizņēmumiem. Ja kāda uzņēmuma novērtējums pieaugoša maksātnespējas riska dēļ samazinās, investori pieprasīs lielāku atlīdzību un obligāciju izlaides cena uzņēmumam palielināsies. Izejot no pretējā, uzņēmums, kurš nav pakļauts bankrota vispārīgajām tiesībām un tādējādi izmanto neierobežotu Valsts palīdzību, nepieļauj nevienu maksātnespējas risku, kas ļauj aizņemties uz izdevīgākiem noteikumiem.

(69)

Visas galvenās novērtēšanas aģentūras neierobežotu Valsts palīdzību uzskata par elementu, kas nosaka EDF maksātnespējas riska novērtējumu. Tādējādi kopš 2001. gada jūnija aģentūra Fitch Ratings EDF piešķir ilgtermiņa novērtējumu AAA un īstermiņa novērtējumu F1+. Ziņojumā tā uzsvēra, ka šie novērtējumi atspoguļo vārdos neizteiktu Valsts garantiju EDF parādam, kā arī tās pašreizējo tiesisko statusu un piebilda, ka bez šīs garantijas EDF ilgtermiņa novērtējums būtu AA+ (18). 2002. gada maijā aģentūra Fitch šos ilgtermiņa un īstermiņa novērtējumus apstiprināja; savukārt grupas patstāvīgā kredīta kvalitātei tā piešķīra novērtējumu AA (19). Tādējādi neierobežota Valsts garantija ļauj EDF saņemt augstāku sava maksātnespējas riska novērtējumu nekā to, kas izrietētu no tās patstāvīgā kredīta kvalitātes vienkāršas analīzes. 2002. gada janvārī aģentūra Moody’s, no savas puses, pazemināja EDF piešķirtā ilgtermiņa novērtējuma Aaa iespēju no “stabila” uz “negatīvu”. Ziņojumā aģentūra šo novērtējuma pārskatīšanu izskaidroja ar arvien lielāku iespējamību, ka EDF kontroles statusu un struktūru aicinās izmainīt vidēja ilguma laikā un norādīja, ka gadījumā, ja EDF zaudēs savu pašreizējo statusu, kas tai ļauj uz vispārīgām tiesībām izvairīties no bankrota, tās ilgtermiņa novērtējums varētu tikt pazemināts par vienu vai divām pakāpēm (20). Neierobežota Valsts garantija neapšaubāmi ļauj EDF saņemt izdevīgākus kredīta noteikumus nekā tos, kas pieejami komerciālai sabiedrībai bez Valsts garantijas.

(70)	Ciktāl EDF ir vienīgais aktīvais uzņēmums, kurš, pateicoties savam statusam, izmanto neierobežotu Valsts garantiju, šīs priekšrocības raksturs ir selektīvs.

(71)

Elektrības ražošanas, sadales un enerģētikas pakalpojumu tirgos EDF konkurē ar pārējiem Kopienas operatoriem, kā arī ar citiem aktīviem operatoriem konkurējošos enerģētikas tirgos. Saskaņā ar Eiropas Kopienas Tiesas nemainīgu jurisprudenci (21), jebkura Valsts palīdzība, kas nostiprina viena uzņēmuma stāvokli salīdzinot ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem, rada Kopienas iekšējo sakaru konkurences izkropļojumu.

(72)	Tādējādi neierobežota Valsts garantija rada priekšrocības EDF labā, kuras neapšaubāmi nostiprina tās stāvokli, salīdzinot ar konkurentu stāvokli. Tātad tās rada konkurences izkropļojumu Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā.

2. EGR nozares pensiju sistēmas reforma

a) Izvēles priekšrocība un konkurences izkropļojums

(73)	EGR nozares pensiju sistēmas parasto režīmu atbalstīšana, nerada priekšrocības, kamēr šāda atbalstīšana pieejama jebkurai speciālai pensiju sistēmai, kura to vēlas, un kuras finansiālie, novērtēšanas un kalendārie noteikumi ir finansiāli neitrāli uzņemšanas režīmiem un valstij.

(74)

Līdzīgā gadījumā atbalstīšanas tehniskie noteikumi noskaidrojami pašreizējo sarunu ceļā starp nozari un uzņemšanas režīmiem. Tomēr ar 2003. gada 11. decembra vēstuli Francijas varas institūcijas oficiāli apņēmās “nodrošināt, ka vienošanās, kuras noslēgs starp elektrības un gāzes rūpniecības nozari un parastajiem režīmiem (uzņemšanas režīmiem), kā arī jebkurš cits pasākums šajā sakarībā, visām pusēm un valstij būs finansiāli neitrāli”.

(75)

Komisija uzskata, ka, kamēr šo apņemšanos reāli ievēro, EGR nozares pensiju sistēmas atbalsts parastajiem režīmiem priekšrocības nerada. Ja šāda gadījuma nebūtu, operācija, protams, būtu jāizskata no jauna. Komisija šajā sakarā uzsver, ka Francijas varas institūcijām par operāciju būs oficiāli jāziņo Komisijai, tiklīdz šie galīgie noteikumi neatbildīs šim finansiālās neitralitātes principam.

(76)	Šīs Francijas varas institūciju apņemšanās gaismā Komisija uzskata, ka EGR nozares pensiju sistēmas atbalsts parastiem režīmiem nesatur Valsts palīdzības elementus, ar nosacījumu, ka atbalsts ir finansiāli neitrāls uzņēmumiem, uzņemšanas režīmiem un valstij.

(77)

Savukārt pasludinātā reforma atbrīvo EGR nozares uzņēmumus no vienas, nodokļiem atbilstošas pensiju obligāciju daļas samaksas, kuru uz reformas dienu saņēmuši elektrības un gāzes pārvadē un sadalē nodarbinātie strādnieki. Šie nodokļi reāli tiks finansēti no jau pieminētā tarifu nodokļa. EGR nozares uzņēmumi tādējādi izrādās atbrīvoti no vienas daļas bijušo pensijas nodokļu apmaksas, kas rada priekšrocības EGR nozarei.

(78)	Tādējādi elektrības un gāzes nozare izmanto priekšrocības, kas netika piešķirtas nevienai citai Francijas ekonomikas nozarei un jo īpaši konkurējošām nozarēm (naftas un ogļu). Tātad runa ir par nozares izvēles priekšrocībām.

(79)

Francijas elektrības un gāzes nozare konkurē ar pārējo dalībvalstu identiskām nozarēm. Jebkura Valsts palīdzība, kas Kopienas iekšējās attiecībās nostiprina vienas nozares stāvokli salīdzinājumā ar konkurējošām nozarēm, rada konkurences izkropļojumus. Nozares uzņēmumu daļēja pensiju izdevumu nemaksāšana pagātnē rada priekšrocību Francijas EGR nozarei, kas neapšaubāmi nostiprina tās stāvokli, salīdzinājumā ar pārējo dalībvalstu konkurējošo nozaru stāvokli. Tādējādi šīs priekšrocības rada konkurences izkropļojumus Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā.

(80)

Valsts garantija, kas piešķirta Elektrības un gāzes rūpniecības nacionālajai kasei, kas attiecas uz pensiju izmaksu, kura atbilst visiem bijušajiem specifiskajiem nodokļiem, rada garantiju pēdējā instancē, kas piešķirta nevis uzņēmumiem, bet EGR nozares pensiju sistēmai. Tādējādi Valsts garantija atbalsta sociālās apdrošināšanas organizāciju, kas darbojas saskaņā ar sadales principu un ko finansē no obligātajām iemaksām. Saskaņā ar nemainīgo Justīcijas tiesas jurisprudenci (22), tāda organizācija neveic ekonomisku darbību Līguma interpretācijā. Tādējādi tās izmantotā garantija nerada Līguma 87. panta 1. punktā noteiktās priekšrocības.

b) Valsts resursi

(81)	Francijas varas institūciju pasludinātā EGR nozares pensiju sistēmas reforma iesaista valsts resursus.

(82)

Obligāciju vērtība, kas atbilst pensiju specifiskajiem nodokļiem, kuru uz reformas dienu jau saņēmuši elektrības vai gāzes pārvadē un sadalē nodarbinātie strādnieki, tiks pārskaitīta uz EGR nacionālo kasi un tiks finansēta no Francijas varas institūciju izveidotā tarifa nodokļa. Šī tarifa nodokļa veidotājs ir saikne ar elektrības vai gāzes pārvades un sadales tīklu.

(83)

Šī nodokļa nomaksa ir obligāta. Nodoklis izveidots saskaņā ar likumu, kas nosaka tā radīšanas mehānismu, iekasēšanas noteikumus un rezultāta izmantošanu. Pēc Enerģijas kontroles komisijas paziņojuma, šī nodokļa likmes noteiktas ar ministru kopējo rīkojumu, kuri atbild par budžetu un enerģiju. Šajā gadījumā, ja valsts neņem tiešu dalību nodokļa kontrolē, tā kā to iekasē grupas, kuras izraksta rēķinu par elektrības vai gāzes piegādes pakalpojumiem, un tieši iemaksā jaunajā nozares pensiju kasē, tā nosaka savus iekasēšanas noteikumus un savas darbības rezultātu izmantošanu. Šo iemeslu dēļ resursi, kas iegūti ar tarifa nodokļa palīdzību, ir valsts resursi.

3. EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšana 1997. gadā par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai

a) Selektīvā priekšrocība un konkurences izkropļojums

(84)	Kad 1997. gada 10. novembra Likums Nr. 97-1026 noteica, ka EDF uzskatāma par VAT īpašnieci kopš 1956. gada, nepieciešams pārbaudīt, vai šis likums nenozīmē VAT īpašumtiesību norakstīšanu.

(85)

Saskaņā ar Francijas varas institūciju rīcībā esošo informāciju, EDF var uzskatīt par VAT īpašnieci kopš pirmajiem 1956. gada tipveida noteikumiem. Šis secinājums pamatojas uz šādiem faktiem: dažādu veidu koncesijas līgumu raksturojumi Francijas likumdošanā, EFD oriģinālo koncesijas tiesību īpašie raksturojumi, kas nesaturēja precīzu atpakaļnodošanas noteikumus, attiecīgo aktīvu pirkšanas procedūra, par kuru EDF bija jāsamaksā nodoklis, kas līdzvērtīgs atsavināšanas kompensācijai un VAT uzturēšanas un attīstības finansēšanas noteikumi EDF izdevumos. Līdz ar to Komisija uzskata, ka 1997. gada 10. novembra Likuma Nr. 97-1026 ietvaros veiktā VAT īpašuma “noskaidrošana”, pati par sevi nesatur Valsts palīdzības elementus.

(86)	Turpmāk jānoskaidro, vai no šīs “noskaidrošanas” Likums Nr. 97-1026 izdarījis visus secinājumus par nodokļiem un, ja gadījumā tā nebūtu, EDF nodokļu rakstura priekšrocības nav pastāvējušas.

(87)	1987. - 1996. gada periodā EDF izveidoja finanšu uzkrājumus no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai. Atsaucoties uz 1997. gada Likumu, kas atzīst EDF par VAT īpašnieci kopš 1956. gada, šie uzkrājumi kļuvuši nepamatoti un tādēļ tie jāpārceļ uz citiem bilances posteņiem.

(88)	Ekonomikas ministra vēstule, kas nosaka EDF bilances pārstrukturēšanas finansiālās sekas, parāda, ka neizmantotos uzkrājumus VAT atjaunošanai Francijas varas institūcijas bija pakļāvušas uzņēmumu nodoklim ar procentu likmi 41,66 %, kas piemērojama 1997. gadā.

(89)

Savukārt, saskaņā ar 1997. gada 10. novembra Likuma Nr. 97-1026 4. pantu, daļa šo finanšu uzkrājumu – līgumslēdzēja nodokļi, kas atbilst jau veiktajām atjaunošanas operācijām, nepakļaujot uzņēmumu nodoklim tika pārcelta uz kapitālieguldījumiem 14,119 miljardu FRF līmenī. Francijas varas institūcijas atzīst šīs operācijas nelikumīgo raksturu. Nodokļu Ģenerāldirekcijas 2002. gada 9. aprīļa komentārā, kas nosūtīts Komisijai, Francijas varas institūcijas norāda, ka “VAT līgumslēdzēja nodokļi nozīmē nelikumīgu parādu, kuru kapitāla ieguldīšana nelikumīgi atbrīvojusi no nodokļa” un ka “šī rezerve, kas radusies sakarā ar tās iepriekšēju pievienošanu kapitālam, bija jāpārskaita uzņēmuma pasīvā, kur tā nelikumīgi figurē paša kapitāla kontā, kas tādējādi izraisa tīrā aktīva pozitīvu izmaiņu, kas, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 38-2. pantu, apliekams ar nodokļiem”. Tās konstatē, ka “šādā veidā iegūtās nodokļu priekšrocības [EDF 1997. gada] var tikt novērtētas ar 5,88 miljardiem franku (14,119 × 41,66 %)”, tas ir 888,89 miljoniem euro (23).

(90)

No vienas puses, Komisija konstatē, ka saskaņā ar Nacionālās grāmatvedības uzskaites komisijas paziņojumu kļūdu labojumi jāatspoguļo tā finanšu gada grāmatvedības uzskaitē, kurā tās tika konstatētas. No otras puses, ja neizmantotie finanšu uzkrājumi, kas izveidoti no nodokļu atvieglojumiem par 38,5 miljardiem FRF, tikuši pakļauti uzņēmumu nodoklim ar 1997. gada procentu likmi 41,66 %, Komisija uzskata, ka nepastāv nekādi objektīvi iemesli, lai arī otru uzkrājumu daļu nepakļautu nodokļu atvieglojumam ar to pašu procentu likmi.

(91)

Komisija uzskata, ka līgumslēdzēja saistības būtu jāapliek ar nodokli tajā pašā laikā un ar tādu pašu procentu likmi kā pārējie finanšu uzkrājumi, kas izveidoti no nodokļu atvieglojumiem. Tas nozīmē, ka līgumslēdzēja nodokļu summa 14,119 miljardi FRF būtu jāpievieno neizlietoto finanšu uzkrājumu 38,5 miljardiem FRF, lai tos apliktu ar nodokli ar procentu likmi 41,66 %, kuru Francijas varas institūcijas piemēro EDF bilances pārstrukturēšanai. Pilnībā nemaksājot uzņēmumu nodokli, kas jāmaksā savas bilances restrukturācijas laikā, EDF ieekonomēja 888,89 miljonus euro.

(92)	Komisija uzskata, ka 1997. gadā palīdzība ir izmaksāta sekmīgi, jo šajā laikā 14,119 miljardi FRF bija parāds valstij, kas bilancē ierakstīts kā līgumslēdzēja nodokļi, no kuriem valsts atbrīvojusi ar 1997. gada 10. novembra Likumu Nr. 97-1026.

(93)

Francijas varas institūcijas apgalvo, ka pat bez finanšu uzkrājumiem VAT atjaunošanai, EDF nebūtu bijusi spējīga maksāt uzņēmumu nodokli no 1987. līdz 1996. gadam nepietiekama finanšu raporta dēļ. Komisija uzskata, ka šis arguments nav būtisks, tā kā nodokļu priekšrocības datētas no 1997. gada, un ne agrāk. Bez tam Komisija atzīmē, ka bez šiem finanšu uzkrājumiem nepietiekamie nodokļu raporti no 1987. līdz 1996. gadam būtu pakāpeniski izzuduši un tādējādi EDF nodokļu parāda summa būtu bijusi ievērojami lielāka.

(94)

Francijas varas institūcijas arī uzskata, ja uzkrājumu izveidošanu VAT atjaunošanai izskaidrotu ar priekšrocībām, tās sakarā ar 1997. gadā maksātā uzņēmumu nodokļa palielināšanos būtu jāuzskata par anulētām. Šo argumentu Komisija var tikai noraidīt. Kā tikko pierādīja Komisija, un kā norāda Francijas varas institūcijas savā 2002. gada 9. aprīļa paziņojumā, ja neizmantotie finanšu uzkrājumi būtu normāli aplikti ar nodokli, līgumslēdzēja tiesības tiktu pārgrupētas kapitāla atskaitījumos, nepakļaujot uzņēmumu nodoklim. Tādējādi 1997. gadā EDF maksātais nodoklis ir mazāks nekā normāli maksājamais nodoklis.

(95)

Francijas varas institūcijas turklāt apgalvo, ka 1997. gada grāmatvedības uzskaites reforma ir līdzvērtīga kapitāla papildu atskaitījumam par summu, kas vienāda ar daļēju atbrīvošanu no nodokļa maksāšanas. Tādējādi no viņu puses, tika runāts par investīciju, ne palīdzību. Tās arī apgalvo, ka 1987. – 1996. gada laikā, EDF kopumā pārskaitīja valstij summu, kura lielāka nekā uzņēmumu nodoklis, kas jāmaksā komerctiesību sabiedrībai, kura nebūtu veidojusi finanšu uzkrājumus VAT atjaunošanai un kura būtu izmaksājusi saviem akcionāriem dividendēs 37,5 % no tīrās peļņas pēc nodokļu nomaksas.

(96)

Komisija šos argumentus var tikai noraidīt, atgādinot, ka privāta investora princips var darboties vienīgi finanšu gada ekonomiskās darbības ietvaros un ne finanšu gada regulēšanas pilnvaru ietvaros. Valsts institūcija nevar izmantot argumentu par iespējamu ekonomisko peļņu, kuru tā varētu iegūt kā uzņēmuma īpašniece, lai attaisnotu piešķirto neierobežoto palīdzību no priekšrocībām, kuras ir tās rīcībā kā finanšu institūcijai attiecībā pret šo pašu uzņēmumu.

(97)

Tiešām, ja dalībvalsts bez savas valsts varas funkciju veikšanas spēj darboties kā akcionārs, tā nevar jaukt savas valsts funkcijas valsts varas realizēšanā un valsts akcionāra funkcijas. Atļaujot dalībvalstīm izmantot to valsts varas priekšrocības to investīciju apkalpošanā aktīvos uzņēmumos konkurencei atvērtos tirgos, būtu liegts jebkurš lietderīgs iespaids uz Kopienas noteikumiem valsts palīdzības jautājumā. Bez tam, ja, pateicoties 295. pantam, līgums ir neitrāls attiecībā uz kapitāla īpašumu, valsts uzņēmumiem jābūt pakļautiem tādiem pašiem noteikumiem kā privātajiem uzņēmumiem. Tomēr režīmu vienlīdzība starp valsts un privātiem uzņēmumiem turpmāk nepastāvēs, ja valsts izmantos savas valsts varas priekšrocības uzņēmumu labā, kuros tā ir akcionārs.

(98)

Francijas varas institūcijas apgalvo, ka EDF bilances pārstrukturēšanā jāpiemēro 1996., bet ne 1997. gada uzņēmuma nodokļu likme. Kā norādīts iepriekš, Komisija, no vienas puses, atzīmē, ka Nacionālā grāmatvedības uzskaites padome uzskata, ka grāmatvedības uzskaites kļūdas jālabo finanšu gada laikā, kura laikā tās konstatētas. Tā kā finanšu uzkrājumi VAT atjaunošanai, atsaucoties uz 1997. gada 10. novembra Likumu Nr. 97-1026, kļuvuši nepamatoti, tad 1997. finanšu gada grāmatvedības uzskaites laikā tie jāpārgrupē, tādējādi jāpakļauj uzņēmuma nodokļu likmei, kas piemērojama šim finanšu gadam. No otras puses, Komisija konstatē, ka Francijas varas institūcijas pašas piemērojušas 1997. gada uzņēmuma nodokļu likmi ar nodokli apliktajai uzkrājumu daļai.

(99)

Tādējādi EDF nodokļu nemaksāšana 1997. gadā 888,89 miljonu euro apjomā rada priekšrocības grupai. EDF varēja izmantot summu, kas līdzvērtīga nodokļa nemaksāšanai, lai nostiprinātu savus kapitālus, nepiesaistot ārējos finanšu resursus. Priekšrocība noteikti ir selektīva, jo uzņēmumu nodokļa nemaksāšana par daļu no finanšu uzkrājumiem, veido nodokļu režīma izņēmumu, kuru normāli piemēro šādai operācijai. Faktu, ka priekšrocības EDF tikušas piešķirtas ar 1997. gada 10. novembra Likuma Nr. 97-1026 specifisku likumdošanas protokolu, apstiprina to vienreizējais un ārkārtējais raksturs.

(100)

Tā kā EDF izmanto neierobežotu Valsts garantiju, šī priekšrocība noteikti nostiprina tās stāvokli attiecībā pret konkurentiem. Tādējādi tā rada konkurences izkropļojumu Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā.

b) Valsts resursi

(101)

Palīdzības jēdziens ietver ne tikai tādus pozitīvus finanšu uzkrājumus kā subsīdijas, bet arī jebkuras valsts institūciju iejaukšanās, kas atvieglo izdevumus, kuri parasti smagi gulstas uz uzņēmuma budžetu un kuri līdzīgi iespaido subsīdijas (24). Saskaņā ar nemainīgu jurisprudenci (25), valsts nodokļu neiekasēšana ir līdzvērtīga valsts resursu patēriņam.

(102)

Šī 1997. finanšu gadā maksājamo kopējo uzņēmumu nodokļu neiekasēšana tieši izriet no 1997. gada 10. novembra Likuma Nr. 97-1026 valsts protokola.

(103)

Tādējādi 1997. gadā EDF izmantoja Valsts palīdzību nodokļu atvieglojumu formā 888,89 miljonu euro apmērā.

4. Sakaru izmantošana starp dalībvalstīm

(104)

Kopš izveidošanās 1946. gadā un līdz 1996. gada 19. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 96/92/EK par elektrības iekšējā tirgus vispārīgiem noteikumiem (26) stāšanās spēkā, EDF Francijas tirgū piederēja monopolstāvoklis ar ekskluzīvām tiesībām uz elektroenerģijas pārvadi, sadali, kā arī elektroenerģijas importu un eksportu. Tomēr EDF jau konkurēja ar pārējo dalībvalstu elektroenerģijas ražotājiem pat pirms Direktīvas 96/92/EK stāšanās spēkā. Turklāt saistītajos tirgos, kuros EDF jau bija dažādojusi savu darbību ārpus savām ekskluzīvajām tiesībām (lai tas būtu ģeogrāfiskais, vai nozares viedoklis), pastāvēja brīva konkurence. Tādējādi sakaru rezultāti pastāvēja jau sen pirms Direktīvā 96/92/EK paredzētās liberalizācijas.

(105)

Elektroenerģija bija svarīgu un augošu sakaru starp dalībvalstīm objekts, kuros EDF ņēma aktīvu dalību. Šie sakari, kurus nostiprināja 1990. gada 29. oktobra Padomes Direktīvas Nr. 90/547/EEK pieņemšana par elektroenerģijas pārvadi lielos tīklos (27), tika realizēti uz komerciālo vienošanos pamata starp augstsprieguma elektrisko tīklu dažādiem operatoriem dalībvalstīs. Eiropas ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīs elektroenerģijas imports starp 1980. un 1990. gadu palielinājās vidēji par vairāk nekā 7 % gadā. No 1981. līdz 1989. gadam EDF palielināja savus elektroenerģijas komerciālās bilances pārpalikumus 9 reizes, sasniedzot tīro eksportu 42 TWh, kas veido 10 % no tās kopējās ražošanas. 1985. gadā EDF uz pārējām dalībvalstīm eksportēja jau 19 TWh.

(106)

1997. gada atskaitē EDF norāda, ka tā atrodas “starp visiem pirmajiem elektrības nozares starptautiskajiem operatoriem ar 13 miljardiem FRF, kas ieguldīti ārpus Francijas, un ražošanas bāzi, kuras uzstādītā jauda ir gandrīz 11 % no Francijas bāzes un ar vairāk nekā 8 miljoniem klientu”. Atskaite arī uzsver, ka 1997. gadā EDF“pavairoja un nostiprināja savas investīcijas Eiropā, paplašinot savu klātbūtni Austrijā un Polijā” un, ka tā “eksportēja uz Eiropu vairāk nekā 70 TWh”.

(107)

Uzņēmuma kontrakts 1997. – 2000. gadam, kas parakstīts 1997. gada 8. aprīlī starp valsti un EDF, paredz, ka EDF ziedos aptuveni 14 miljardus FRF savām starptautiskajām investīcijām, kur starp prioritārajiem figurē Eiropas reģioni. Starp 2000. un 2002. gadu EDF iegādājās trešo daļu no Vācijas uzņēmuma EnBW, palielināja savas Britānijas filiāles London Electricity ražošanas un sadales jaudas, pārņēma Itālijas uzņēmuma Fenice tiešu kontroli un izveidoja partnerattiecības ar Fiat uzņēmuma Montedison (kļuvis par Edison) pirkšanai. Tādējādi EDF ieņem svarīgu vietu elektrības nozares sakaros starp dalībvalstīm. 2001. gadā EDF elektroenerģijas eksports pieauga par rekordlielumu 83,9 TWh, kas sekmēja ikgadējo pārdošanu par 2 300 miljoniem euro.

(108)

Pašreiz elektrības tirgus Francijā ir atvērts 34,5 % līmenī ar patērētāju potenciālo elektroenerģijas patēriņa maksimālo vērtību līdz 7 GWh. Šis konkurencei atvērtais tirgus izveidots no aptuveni 3 100 vietām, kas pārstāv lielāku nekā 150 TWh pieprasījumu. Saskaņā ar pēdējiem novērtējumiem, EDF konkurentu daļa šajā tirgū ir 18,5 %. Francijas tirgū dalību ņem 31 Eiropas piegādātājs, kuru elektroenerģijas imports Francijā 2001. gadā bija apmēram 26 TWh. Turklāt, kas attiecas uz elektrības ražošanu Francijā, no šā brīža EDF konkurē ar Ronas Nacionālo Kompāniju (Compagnie Nationale du Rhône), Electrabel filiāli un Elektrības un Siltuma Nacionālo Sabiedrību (Société Nationale d’Electricité et de Thermique), kuras vienu kapitāla daļu tur Spānijas sabiedrība Endesa. Tādējādi Francijas tirgū EDF turpmāk konkurē ar citiem operatoriem.

(109)

Pat pirms Direktīvas 96/92/EK stāšanās spēkā 1999. gada februārī, dažas dalībvalstis jau vienpusēji bija veikušas pasākumus, kuru mērķis bija atvērt savu elektrības tirgu. Apvienotā Karaliste 100 % atvēra savu tirgu lielrūpniecības klientiem 1990. gadā. Zviedrija savu tirgu 100 % atvēra 1996. gadā, Somija sāka atvērt 1995. gadā, lai 100 % sasniegtu 1997. gadā, Vācija to 100 % atvēra 1998. gadā un Nīderlande rūpniecības klientiem to pilnībā atvēra 1998. gadā. Šajos apstākļos, pat pirms Direktīvas noteiktās konkurences atklāšanas dienas, Valsts palīdzība, kas piešķirta uzņēmumiem, kuru rīcībā ir monopols dalībvalstī, kas aktīvi piedalās Kopienas iekšējos sakaros, kā tas ir EDF gadījumā, izkropļoja konkurenci elektrības tirgū Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā.

(110)

EDF konkurēja un turpina konkurēt kā Francijā, tā arī pārējās dalībvalstīs, nozarēs, kas atšķiras no tās pamatnodarbošanās elektrības ražošanā un sadalē, jo tā ir dažādojusi savas aktivitātes ar enerģiju saistītos pakalpojumu tirgos, kuri pilnībā liberalizēti. 1997. gadā SDS filiāle, kuru 100 % uztur EDF, apvienoja savas aktivitātes, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu individuāliem klientiem, uzņēmumiem un vietējām institūcijām. SDS īstenoja savu darbību atkritumu apstrādē, ielu apgaismošanā un citos ar enerģiju saistītos pakalpojumos ar ieguldījumu pārdošanā, kas vienāds ar 685 miljoniem euro 1998. gadā, pret 650 miljoniem euro 1997. gadā. 2000. gadā EDF izveidoja partnerattiecības ar Veolia Environnement, izmantojot sabiedrības Dalkia starpniecību, kura ir Eiropas līdere enerģētikas pakalpojumos uzņēmumiem un kolektīviem. Tā piedāvā enerģētikas tehnoloģijas un uzturēšanas pakalpojumus, apsaimnieko siltuma instalācijas, kas saistītas ar ēku funkcionēšanu un nodrošina siltuma tīklu, enerģijas ražošanas bloku un rūpniecisko šķidrumu ekspluatāciju.

(111)

EDF attīstīja arī savas darbības alternatīvo enerģijas veidu tirgū. Holdinga sabiedrība CHART, kas ir 100 % uzturēta EDF filiāle, 1997. gadā apvienoja savas darbības tādu alternatīvo enerģijas veidu nozarē, kā ģeotermālās enerģijas un vēja ģeneratori. To ieguldījums konsolidētā apgrozījumā bija 70 miljoni euro.

(112)

EDF kā elektrības ražotāja un sadalītāja konkurēja un vēl konkurē ar pārējiem alternatīvo enerģijas veidu avotiem, piemēram, akmeņogles, nafta un gāze, gan nacionālā, gan starptautiskos tirgos. Francijā, piemēram, EDF sekmīgi uzsāka kampaņu, lai veicinātu elektrības izmantošanu apkurē. Tādējādi tā palielināja savu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurentiem, kuri piegādā alternatīvās enerģijas veidus aizvietojošās enerģijas avotus kā nafta vai gāze. Tērauda nozarē elektriskās krāsnis konkurē ar gāzes un naftas krāsnīm.

(113)

Kas attiecas uz gāzes apmaiņas izmantošanu starp dalībvalstīm, jāatzīmē, ka Francija, kurai ir nelielas gāzes rezerves, to vienmēr importējusi lielos daudzumos. Tādējādi gāzes tirgus arī ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/30/EK liberalizācijas objekts, kura attiecas uz dabas gāzes iekšējā tirgus vispārējiem nosacījumiem, kura pieņemta 1998. gada jūnijā un kura jāizsūta katrai dalībvalstij pirms 2000. gada augusta. Dalībvalstīm jānosaka potenciālie klienti, kuriem ir iespēja izvēlēties piegādātāju. Iespējamo klientu noteikšanai jānoved pie nekavējošas gāzes tirgus atvēršanas ar vismaz 20 % nacionālo ikgadējo gāzes patēriņu un 28 % 2003. gadā.

(114)

Francijas parlamentārais ziņojums (28) norāda, ka, saskaņā ar valdības informāciju, potenciālo klientu patēriņš, kuri mainījuši piegādātāju, 2002. gada sākumā bija apmēram 25 % no potenciālo klientu kopējā patēriņa un 5 % no kopējā tirgus un, ka Francijas tirgū bija parādījušies četri jauni operatori.

(115)

Tādējādi šķiet, ka EDF 1997. gadā jau bija sekmīgi iesaistījusies dažos citu dalībvalstu tirgos, un, ka palīdzība, kas izriet no EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšana par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai, spēj ietekmēt tikai sakarus starp dalībvalstīm.

(116)

Arī neierobežota Valsts palīdzība radīja priekšrocības EDF, kas noteikti nostiprina tās stāvokli, salīdzinot ar konkurentiem. Iepriekšējo piezīmju gaismā tā nešaubīgi skar sakarus starp dalībvalstīm EK Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā.

(117)

EGR nozares pensiju sistēmas reforma samazina izdevumus, kurus atbalsta nozares uzņēmumi un tātad rada priekšrocības nozarei. Ņemot vērā Eiropas elektrības un gāzes tirgu pastāvēšanu, priekšrocību piešķiršana nozares uzņēmumiem Francijā noteikti ietekmē sakarus starp dalībvalstīm.

(118)

Tādējādi, kamēr tā atbilst Līguma 87. panta 1. punktā fiksētajiem četriem kritērijiem, EDF izmantotā neierobežotā Valsts garantija, EGR nozares uzņēmumu daļēja bijušo pensiju nemaksāšana un EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšana par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai, ir Valsts palīdzība. Turpmāk jāizskata to saderība attiecībā uz līguma nosacījumiem.

5. Aplūkojamās Valsts palīdzības saderības novērtējums attiecībā uz līgumu

a) Neierobežota Valsts garantija

(119)

EDF izmantotā neierobežotā Valsts garantija ir Valsts palīdzība, kas grupai starptautiskajos finanšu tirgos ļauj saņemt aizņēmumus uz izdevīgākiem noteikumiem.

(120)

Līguma 87. panta 1. punkts nosaka, ka palīdzība, kas atbilst tā noteiktajiem kritērijiem, principā ir nesaderīga ar Kopējo tirgu. Izņēmumi no šīs nesaderības, kas paredzēti Līguma 87. panta 2. punktā, šajā gadījumā nav piemērojami palīdzības rakstura dēļ, kas nav paredzēta minētajā punktā uzskaitīto mērķu sasniegšanai.

(121)

Attiecīgais palīdzības apjoms arī neatbilst noteikumiem, kuri 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā noteikti palīdzībai, kas paredzēta atsevišķu reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai, vēl jo vairāk, ka tā atbilst palīdzībai, kas paredzēta darbībai. Tā reāli nav pakļauta investīcijām vai darba vietu radīšanai, kā to paredz vadlīnijas, kas attiecas uz Valsts palīdzību reģionālam galamērķim (29).

(122)

Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts paredz arī izņēmumu palīdzībai, kas domāta, lai atvieglotu dažu darbību attīstību, ja tā nepasliktina sakaru noteikumus pretēji kopējām interesēm. Šajā gadījumā iespējamās palīdzības apjoms neietilpst šajā izņēmumā.

(123)

Kas attiecas uz izņēmumiem, kas paredzēti Līguma 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā, šajā gadījumā mērķtiecīgais pasākums nav domāts kopējo interešu projekta realizēšanas veicināšanai, ne nopietnu Francijas ekonomikas satricinājumu novēršanai, ne kultūras un īpašuma saglabāšanas sekmēšanai.

(124)

Tādējādi Līguma 87. panta 2. un 3. punktā izklāstītie saderības nosacījumi nav izpildīti.

(125)

Francijas varas institūcijas uzskata, ka Komisija savā EDF statusa novērtējumā nav ņēmusi vērā tādus tam uzliktos ierobežojumus kā specialitātes princips un arbitrāžas atrunu aizliegums. Runa ir par Francijas administratīvo tiesību rīkojumiem, kas ir pilnībā neatkarīgi no Valsts palīdzības jautājuma. Tās bija Francijas varas institūcijas, kas šo statusu nolēma piešķirt EDF. Tas izriet no Parlamenta pieņemtā likuma; tādējādi to tādā pašā ceļā var mainīt jebkurā brīdī. Tomēr Komisija konstatē, ka šis specialitātes princips nav bijis par šķērsli zināmai EDF darbību dažādošanai.

(126)

Saskaņā ar Līguma 86. panta 2. punktu, uzņēmumi, kas atbildīgi par vispārējo ekonomisko interešu dienesta vadību, pakļauti Līguma noteikumiem, it īpaši attiecībā uz konkurences noteikumiem tādās robežās, ka šo noteikumu piemērošana pēc likuma vai faktiski netraucē īpašā uzdevuma izpildi, kas tiem uzdots.

(127)

Komisija neapstrīd, ka valsts dienesta pienākumi uzlikti EDF. Šajā sakarā, saskaņā ar Līguma 86. pantu, EDF varētu saņemt finansiālu kompensāciju vai izmantot dažas nesamērīgas vispārējo tiesību priekšrocības. Taču šiem finanšu pasākumiem vai priekšrocībām jābūt samērīgām ar to, kas nepieciešams papildu izmaksu kompensēšanai, kuras šos valsts dienestu uzdevumus uzliek EDF. Tomēr EDF izmantotā Valsts garantija, kamēr tā sedz visas EDF darbības un ir neierobežota laikā, šķiet neproporcionāla. Tādējādi Komisija uzskata, ka garantija rada neatbilstošu konkurences izkropļojumu.

(128)

Francijas varas institūcijas neatsaucās uz Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu, bet tās uzsvēra faktu, ka EDF veic valsts dienestu uzdevumus. Tomēr Francijas varas institūcijas detalizēti nenorādīja ne EDF valsts dienestu specifiskos pienākumus, ne to izmaksas. Tādējādi nav iespējams pārbaudīt, vai valsts saistību paplašināšana attiecībā uz EDF atbilst vai neatbilst valsts dienestu pienākumu izmaksām. Šajā sakarībā Komisija atgādina grūtības vispārīgās garantijas vērtību pareizā novērtēšanā, kura nav noteikta savā apmērā un nav ierobežota laikā.

(129)

Ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, Komisija uzskata, ka Altmark spriedumā (30) formulēto noteikumu un Līguma 86. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana šajā gadījumā nav iespējama.

(130)

Francijas varas institūcijas uzskata, ka Komisijas darbība no Līguma 295. panta gūst pozitīvu rezultātu. Pierādījumam tās citē Ģenerāladvokāta secinājumus lietās C-367/98, C-483/99 un C-503/99, kas attiecas uz “specifiskām darbībām” (golden shares). Tomēr Justīcijas Tiesa savos spriedumos nesekoja šai Līguma 295. panta interpretācijai (31). Saskaņā ar šo pantu Kopiena ir neitrāla attiecībā uz īpašuma režīmu dalībvalstīs. Neviens līguma rīkojums nerada šķēršļus tam, ka valsts pilnīgi vai daļēji pārvalda uzņēmumus. Bet konkurences likumi jāpiemēro vienādi kā privātiem, tā valsts uzņēmumiem. Tiešām, saskaņā ar Justīcijas Tiesas nemainīgu jurisprudenci, 295. pants nespiež dalībvalstīs pastāvošiem īpašuma režīmiem izvairīties no Līguma pamatnoteikumiem (32).

(131)

Šo jurisprudenci apstiprināja Eiropas Kopienu pirmās instances tiesas 2003. gada 6. martaWest LB spriedums (33). Saskaņā ar šo spriedumu, varētu uzskatīt, ka Līguma 295. pants vienīgi ierobežo Valsts palīdzības jēdziena pieejamību Līguma 87. panta 1. punkta interpretācijā. Konkurences noteikumu piemērošanas sekas uzņēmumiem neatkarīgi no īpašuma režīma, kuram tie pakļauti, nav ierobežot Līguma 295. panta aizsardzības sfēru un panākt, ka dalībvalstīm praktiski nav nekādas rīcības brīvības savu valsts dienestu pārvaldē, tām piederošās līdzdalības saglabāšanā šajos dienestos, kā arī nosacījumu ievērošanā, kuri atšķiras no tikai peļņu nesošiem apsvērumiem. Pieņemot, ka šīs argumentācijas intereses varētu nesaskanēt ar konkurences noteikumu piemērošanu, tās ievērotas Līguma 86. panta 2. punktā, ciktāl šis rīkojums paredz, ka uzņēmumi, kuri atbild par vispārējo ekonomisko interešu dienestu vadību, var izvairīties no konkurences noteikumu piemērošanas, ja pēdējie pēc likuma vai faktiski traucē īpaša uzdevuma izpildi, kas šiem uzņēmumiem bija uzdota.

(132)

Šajā gadījumā valsts EDF kapitāla turēšana absolūti netiek apšaubīta: neierobežota Valsts garantija nav saistīta ar EDF īpašuma statusu, bet ar tā juridisko statusu. Ja šajā statusā pēc savas būtības uzņem elementus, kas rada konkurences izkropļojumus, pats statuss jāpakļauj Valsts palīdzības nosacījumu pārskatīšanai. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties uzņēmumu juridisko statusu, bet tām savā izvēlē jāievēro līguma nosacījumi. Šajā ziņā Komisijas darbība ir atbilstoša režīma vienlīdzības principam.

(133)

Komisija nekādā veidā neapšauba EDF kapitāla valstisko raksturu, ne apstrīd VIRK statusu kā tādu. Komisija vienīgi izskata atjaunošanas un likvidēšanas tiesas ceļā atcelšanas sekas, kā arī valsts lomu jebkuru EDF parādu, tai skaitā to, kuri saistīti ar darbībām, kas nav pakļautas tās valsts dienesta pienākumiem, garanta pēdējās instances statusā.

(134)

Tādējādi EDF izmantotā neierobežotā Valsts garantija ir Valsts palīdzība, kas nav saderīga ar līguma nosacījumiem. Savā lēmumā par mērķtiecīga pasākuma priekšlikumu, kas pieņemts 2002. gada oktobrī, Komisija jau pieprasīja šīs garantijas atcelšanu.

(135)

Savā 2003. gada 11. novembra vēstulē Francijas varas institūcijas Komisijai nosūtīja šādu likumdošanas rīkojuma projektu: “Nacionālās valsts iestādes Electricité de France un Gaz de France tiek pārveidotas (…) anonīmā sabiedrībā, kuru pārvalda (…) ar rīkojumiem, kas piemērojami komerciālām firmām”. Francijas varas institūcijas precizē, ka EDF pārveidošanas anonīmā sabiedrībā sekas būs tās pakļaušana vispārējām tiesībām, kas piemērojamas atjaunojamiem vai tiesas ceļā likvidējamiem uzņēmumiem. Komisija uzskata, ka EDF pakļaušanas vispārējām bankrota tiesībām sekas būs neierobežotas Valsts garantijas, kuru tā izmantoja atcelšana.

(136)

2003. gada 16. decembra vēstulē Francijas Valdība apstiprināja, ka tā “piedāvās Parlamentam rīkojumus, kas attiecas uz EDF juridiskā statusa pārveidošanu, kura pašlaik ir valsts iestāde, parastā juridiskā statusā, lai tā piemērošana būtu iespējama pirms 2005. gada 1. janvāra”. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija uzskata, ka neierobežotā Valsts garantija, kuru izmantoja EDF, reāli jāatceļ pirms 2005. gada 1. janvāra. Ņemot vērā likumdošanas un normatīvos grozījumus, šāds termiņš ir pietiekošs un racionāls.

b) EGR nozares pensiju sistēmas reforma

(137)

Komisija konstatē, ka EGR nozares pašreizējā pensiju sistēma faktiski rada barjeru iekļūšanai Francijas elektrības un gāzes tirgos. Saskaņā ar pašreiz pielietojamās sistēmas noteikumiem katram jaunpienācējam, uzņēmumi nemaksā saistību dzēšanas nodokli, bet katru gadu piedalās visas nozares pensiju apmaksā proporcionāli tās darba algas apjomam. Sākot ar šo brīdi, jaunpienācēja nodokļu līmenis nav atkarīgs no iepriekš fiksētas likmes, bet katru gadu tiek noteikts atkarībā no nozares pensiju sistēmas līdzsvara vajadzībām. Tomēr šis līdzsvara līmenis atbilst tādiem parametriem kā nozares darba algas apjoms un tās demogrāfiskā struktūra, kas noteikti pirms to ienākšanas tirgū un bez jebkāda sakara ar to pensiju saistībām.

(138)

Tā kā elektrības un gāzes rūpniecība ir augsti kapitalizēta, iespējams, ka jebkurš jaunpienācējs tirgū vai nu kotējas biržā, vai vēršas pie valsts uzkrājumiem. Tomēr, sākot ar grāmatvedības uzskaites normu IAS stāšanos spēkā, šiem uzņēmumiem savos kontos jāuzkrāj nozares pensiju saistību rezerves pirms to iesaistīšanās tirgū, kuras uz tiem attiecināmas proporcionāli to pašreizējam darba algas apjomam. Šis uzkrājums ir papildu izmaksa, salīdzinot ar izmaksām, kuras uzņēmušies uzņēmumi, kas pakļauti sociālās apdrošināšanas vispārīgām tiesībām, kuras finansē pensiju sistēmas ar saistību dzēšanas nodokļu palīdzību un kurām tādējādi nav jārada šo saistību rezerves. Iziešana izteikti kapitālistiskā tirgū ar lielām fiksētu likmju izmaksām ir tāds kapitālieguldījums, ka jebkurš papildu nodoklis var izrādīties par galveno šķērsli.

(139)

Neierobežotas Valsts garantijas atcelšana, kuru izmanto EDF un GDF un tādējādi to pakļaušana bankrota vispārējām tiesībām bez paralēlas nozares pensiju sistēmas reformas, uzlika pienākumu visiem nozares uzņēmumiem, ieskaitot jaunpienācējus, pārskatīt divu nozīmīgu operatoru pensiju saistības to bankrota gadījumā. Ņemot vērā ieguldītās summas, šo risku nevar uzņemties pārējie nozares uzņēmumi. Tādējādi šāda riska pārnešana uz nozares uzņēmumiem ir šķērslis konkurentu iekļūšanai Francijas tirgos.

(140)

Tādējādi pašreizējā EGR nozares pensiju sistēma rada šķēršļus iekļūšanai Francijas elektrības un gāzes tirgos. Francijas varas institūciju pasludinātā reforma šos šķēršļus ļauj pārvarēt. No vienas puses reforma aizstāj šos šķēršļus parasto režīmu saistību dzēšanas nodokļus (pamata režīms un obligātie papildu režīmi) ar līdzsvarošanas nodokli, kuru maksā nozares uzņēmumi. No otras puses, tā samazina pirms reformas saņemto pensiju specifisko nodokļu apjomu, kas pārsniedz parasto pabalstu summu un kas jāfinansē visiem nozares uzņēmumiem. Reformas dienā pensiju specifiskie nodokļi, kas paliek uzņēmumu atbildībā, tiek galīgi sadalīti to starpā, atkarībā no diviem kritērijiem: darba algas apjoma un EGR statusam pakļauto uzņēmumu personāla darba laika. Tādējādi uzņēmumu nodoklis ir proporcionāls to dalības stāžam elektrības un gāzes tirgos. Svarīgu operatoru bankrota gadījumā nozares uzņēmumi savā atbildībā ņems tikai specifiskos nodokļus limita robežās, ņemot vērā savas pensiju saistības, lai neapdraudētu to dzīvotspēju.

(141)

Tā kā pašreizējā sistēma ir tuvu atcelšanai, Komisija neuzskata par vajadzīgu izskatīt tās saderību ar līguma nosacījumiem. Šis līgums aprobežojas tikai ar jaunās sistēmas saderības izskatīšanu ar Kopienas likumiem attiecībā uz Valsts palīdzību.

(142)

Kas attiecas uz tarifa nodokli, kas izveidots Elektrības un gāzes rūpniecības nacionālās kases atbalstam, lai finansētu daļu no pensijas nodokļiem, kuru pirms reformas pieņēmuši elektrības un gāzes pārvadē un sadalē nodarbinātie strādnieki, nepieciešams atzīmēt, ka tā izraisošo faktoru radījusi patērētāju piesaistīšana elektrības vai gāzes pārvades un sadales tīkliem. Tarifa nodoklis katram gala patērētājam balstās uz vienu tīklu ekspluatācijas tarifa daļu, kas nav atkarīga no reāli patērētās enerģijas un ko sauc par “fiksētu”. Tādējādi to maksā gala patērētājs pat tad, ja viņš reāli vispār neizmantotu enerģiju. Tātad nodokļa maksāšana nav saistīta ar elektrības vai gāzes patēriņa apjomu. No tā izriet, ka Elektrības un gāzes rūpniecības nacionālo kasi ar šā nodokļa starpniecību nefinansē no pārējām dalībvalstīm importētā elektrība vai gāze. Tādējādi šā finansējuma mehānisms nenostiprina palīdzības ietekmi uz konkurenci un sakarus starp dalībvalstīm, jo tas neiespaido importēto produkciju. Līdz ar to tas nerada šķēršļus iekļūšanai Francijas elektrības un gāzes tirgos.

(143)

Turklāt jāatzīmē, ka pirms reformas ieviestie specifiskie pensiju nodokļi ir bijušie nodokļi, kas saistīti ar iepriekšējo monopolstāvokli. EGR nozares uzņēmumu maksātie specifiskie pensiju nodokļi neradīja grūtības, kamēr šie uzņēmumi attīstījās monopolistiski. Protams, salīdzinot ar citu nozaru uzņēmumiem, tie uzņēmās lielākus pensiju izdevumus, bet tie tika aizsargāti no jebkuras konkurences nozares ietvaros. Bez tam grāmatvedības uzskaites normas tiem nenoteica savos kontos uzkrāt specifisko nodokļu summas, kuras tiem jāmaksā saviem strādniekiem. Kas attiecas uz strādniekiem, viņi bija nodrošināti saņemt savu specifisko pensijas nodokļu maksājumus, kamēr šos nodokļus administrēja EDF-GDF pensiju dienests, kas izmantoja neierobežotu Valsts garantiju. Kopš elektrības un gāzes tirgu atvēršanas konkurencei, elektrības un gāzes uzņēmumiem šie specifiskie nodokļi kļuva par apgrūtinājumu, kas skar to konkurences spēju. No vienas puses, specifiskie nodokļi šiem uzņēmumiem ir sociālo vajadzību papildu izdevumi, kas neiespaido to konkurentus. No otras puses, sākot ar IAS normu stāšanos spēkā, uzņēmumiem savos kontos būs jāuzkrāj specifisko nodokļu summa, kuru saņēmuši to strādnieki. 2003. gada 1. janvārī šie specifiskie pensijas nodokļi ir […]. Specifisko pensijas nodokļu maksāšana, kas uzņēmumiem nebija nepārvarams apgrūtinājums, kamēr uzņēmumi bija aizsargāti pret jebkuru konkurenci nozares ietvaros, kas šodien ir šo uzņēmumu galvenās grūtības kopš tie konkurē ar pārējiem elektrības vai gāzes uzņēmumiem.

(144)

Šie EGR strādnieku specifiskie pensiju nodokļi izriet no Elektrības un gāzes rūpniecības personāla nacionālo statūtu 24. panta un to pielikuma Nr. 3, kas attiecas uz invaliditātes, vecuma un miršanas pabalstiem. Šie teksti nav mainīti kopš 1997. gada.

(145)

Pasludinātā reforma paredz, ka nozares uzņēmumi nemaksās specifiskos nodokļus, ko reformas dienā pieņēmuši elektrības un gāzes pārvadē, un sadalē nodarbinātie strādnieki. Tā ir proporcionāla tam, kas ir pilnīgi nepieciešams, jo uzņēmumi no bijušo specifisko pensijas nodokļu maksāšanas atslogoti tikai daļēji. Tiešām, ja visu bijušo specifisko pensijas nodokļu apjoms nozarei pieaug līdz […], uzņēmumi atbrīvoti tikai no specifisko pensijas nodokļu maksāšanas, ko pirms reformas pieņēmuši elektrības un gāzes pārvadē, un sadalē nodarbinātie strādnieki, kuru summa 2003. gada 1. janvārī ir […]. Tādējādi […] paliek nozares uzņēmumu ziņā. Līdz ar to Francijas varas institūciju pasludinātā pensiju sistēmas reforma neatbrīvo nozares uzņēmumus no visiem bijušajiem specifiskajiem pensijas nodokļiem, bet tikai no vienas to daļas.

(146)

Jebkurš tirgus, kas darbojas monopolistiskā sistēmā, veidojas specifiski un tādējādi nav piemērots tūlītējai konkurentspējīgai darbībai tā atklāšanas brīdī. Līdz ar to tādas nozares liberalizācijai nepieciešama tās reorganizācija, lai ļautu panākt vēlamo konkurentspējīgo darbību. Plānojot reorganizēt šo nozari, valsts piešķirtā palīdzība ir nepieciešama un atbilstoša. Tikai elektrības un gāzes pārvades, un sadales funkcijas, kuras parasti realizē monopolistiskā sistēmā, izmantos palīdzību, kamēr pārējie reformas aspekti nesatur valsts palīdzības elementus. Tādējādi palīdzību var uzskatīt par saderīgu ar Kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta interpretācijā, jo tā pieļauj aplūkojamās darbības attīstību un nepasliktina sakarus pretēji kopējām interesēm.

(147)

Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā stāvoklis pēc savas būtības pārāk neatšķiras no “neizdevušos izdevumu” stāvokļa enerģijas nozarē. Runa tiešām ir par palīdzību, kuras mērķis ir atvieglot pāreju uz konkurētspējīgu enerģijas nozari. Metodoloģija, kuru Komisija pieņēmusi šāda veida palīdzības izskatīšanai, protams, neļauj aptvert šo pensijas sistēmas reformu. Tomēr šajā gadījumā Komisija uzskata par piemērotu pielīdzināt šo palīdzību neveiksmīgu izdevumu kompensācijai un sekos šai pieejai, analizējot līdzīgus gadījumus.

(148)

EGR nozares pensijas sistēmas reforma, likvidējot šķēršļus iekļūšanai Francijas elektrības un gāzes tirgos, ļauj palielināt konkurenci šajos tirgos. Bez tam šī speciālā režīma reforma iekļaujas vispārējā dalībvalstu pensiju sistēmu reformā, ko vienlaikus atzīst Padome un Komisija (34).

c) Priekšrocības, kas izriet no EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšanas 1997. gadā par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas veidojušies no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai

(149)

Līguma 87. panta 1. punkts nosaka, ka palīdzība, kas atbilst to veidojošajiem noteikumiem, principā ir nesavienojama ar Kopējo tirgu. Izņēmumi no šīs nesavienojamības, kas paredzēti Līguma 87. panta 2. punktā, šajā gadījumā nav pielietojami palīdzības rakstura dēļ, kura nav paredzēta minētajā punktā uzskaitīto mērķu sasniegšanai.

(150)

Aplūkojamais palīdzības apjoms neatbilst arī 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumiem par palīdzību, kas paredzēta dažu reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai, vēl jo vairāk, ka tā atbilst darbībai domātai palīdzībai. Tā nav pakļauta investīcijām vai darba vietu izveidošanai, kā paredz Valsts palīdzības vadlīnijas reģionāliem galamērķiem.

(151)

Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts paredz arī izņēmumu palīdzībai, kas domāta dažu aktivitāšu attīstības veicināšanai, ja tās nepasliktina sakaru noteikumus pretēji kopējām interesēm. Šajā gadījumā aplūkojamais palīdzības apjoms neietilpst šajā izņēmumā no atļaujas atkāpties no līguma prasībām. Nevar uzskatīt, ka šis izņēmums, kas pielietojams nodokļu tiesībām un kuru izmanto tikai viens uzņēmums, būtu paredzēts darbības attīstības atvieglošanai. Tā vienīgais mērķis ir reāli palīdzēt uzņēmumam, samazinot operatīvās izmaksas.

(152)

Attiecībā uz Līguma 87. panta 2. un 3. punkta b) un d) apakšpunktu, šajā gadījumā aplūkojamais palīdzības apjoms nav paredzēts kopējo interešu projekta realizācijas veicināšanai, ne smagu Francijas ekonomikas satricinājumu novēršanai, ne kultūras un īpašuma saglabāšanas sekmēšanai.

(153)

Tādējādi saderības kritēriji, kas izklāstīti Līguma 87. panta 2. un 3. punktā, nav izpildīti. Turklāt, kas attiecas uz valsts dienesta izmaksu kompensēšanu, būtu jāievēro tāda pati piezīme kā EDF izmantotās neierobežotās Valsts garantijas gadījumā: Francijas varas institūcijas nav atsaukušās uz Līguma 86. panta 2. punktu attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, bet tās uzsvērušas faktu, ka EDF veic valsts dienesta uzdevumus. Tomēr Francijas varas institūcijas nav iesniegušas nevienu šo uzdevumu izmaksu novērtējumu. Tādējādi Komisija nevar noteikt, vai aplūkojamās nodokļu priekšrocības kompensē iespējamās papildizmaksas, kas saistītas ar EDF uzliktajiem valsts dienesta uzdevumiem (35), vai nekompensē tās.

(154)

Pamatojoties uz iepriekšējiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka aplūkotā palīdzība paredzēta darbībai, kuras rezultātā nostiprinājās EDF konkurences stāvoklis attiecībā pret tās konkurentiem. Tādējādi tā ir nesaderīga ar Kopējo tirgu.

(155)

Nobeigumā Komisija uzskata, ka, pretēji Francijas varas institūciju apgalvojumam, prasības noilguma likums šajā gadījumā nav piemērojams. EDF no 1987. līdz 1996. gadam, protams, radīja finanšu uzkrājumus no nodokļu atvieglojumiem. No vienas puses, nepieciešams atzīmēt, ka pēc Grāmatvedības uzskaites nacionālās padomes domām, kļūdu labojumiem, kas pēc sava rakstura attiecas uz bijušajām grāmatvedības uzskaites operācijām, jābūt atspoguļotiem grāmatvedības uzskaitē finanšu gada kopsavilkumā, kura laikā tās tika konstatētas un, no otras puses, ka likums, kas nosaka, ka līgumslēdzēja tiesības 1997. gada 10. novembrī pārgrupētas kapitālieguldījumos bez pakļaušanas uzņēmumu nodoklim. Tādējādi nodokļu atvieglojumi datēti 1997. gadā, un prasības noilgums nav piemērojams jaunai palīdzībai, kas izmaksāta šajā termiņā.

VI. SECINĀJUMI

(156)

Šis lēmums tika noteikts, pamatojoties uz informāciju, ko izskatīšanai iesniedza Francijas valsts iestādes. Ir jāatzīmē, ka neskatoties uz 2002. gada oktobrī nosūtīto rīkojumu iesniegt informāciju, Francijas valsts iestādes turpināja atteikties pilnībā nodot Komisijai dažus pieprasītos dokumentus. Tās iesniedza tikai izrakstus no Valsts kontroles ziņojumiem, kuri bija minēti rīkojumā.

(157)

Komisija vispirms konstatē, ka neierobežotais valsts nodrošinājums, kuru izmantoja EDF, jāatceļ ar no tā izrietošās uzņēmuma pakļaušanas kopējo procedūru kopējām tiesībām.

(158)

Komisija komentē Francijas valsts iestāžu saistības nodrošināt EGR nozares pensiju sistēmas atbalstu parastiem režīmiem, uzņemšanas režīmiem un valstij. Komisija uzskata, ka konkrētais atbalsts nesatur valsts atbalsta elementus, kamēr šī saistība tiks ievērota.

(159)

Komisija tālāk konstatē, ka elektrības un gāzes pārvadē un sadalē iesaistīto strādnieku specifiskie pensiju nodokļi, kas pieņemti reformas dienā, turpmāk/vairs nefinansēs nozares uzņēmumi, bet tarifa nodokļi. Nozares uzņēmumu bijušo specifisko nodokļu daļēja nemaksāšana veido valsts atbalstu, kas saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

(160)

Nobeigumā Komisija konstatē, ka EDF uzņēmumu nodokļa nemaksāšana 1997. gadā par daļu no finanšu rezervēm, kas izveidotas no nodokļu atvieglojumiem VAT atjaunošanai veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Šī nodokļu atbalsta summa ir 888,89 miljoni euro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Neierobežotais valsts atbalsts, ko Francija piešķīrusi uzņēmumam Electricité de France (EDF), ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu un tas jāatceļ pirms 2005. gada 1. janvāra.

2. pants

Francijas Elektrības un gāzes rūpniecības nozares pensiju sistēmas balstīšanās uz parastiem režīmiem nav atbalsts, kas paredzēts Līguma 87. panta 1. punktā, kamēr šī balstīšanās uzņēmumiem, uzņemšanas režīmiem un valstij ir finansiāli neitrāla.

Elektrības un gāzes rūpniecības nozares uzņēmumu specifisko nodokļu nemaksāšana, kurus reformas dienā pieņēmuši elektrības un gāzes pārvadē un sadalē nodarbinātie strādnieki, un to finansēšana ar tarifu iemaksām ir atbalsts, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Nodrošinājums, ko Francija piešķīrusi Elektrības un gāzes rūpniecības valsts kasei par minētajiem pieņemtiem specifiskajiem nodokļiem, nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

3. pants

EDF uzņēmuma nodokļa nemaksāšana 1997. gadā par daļu no finanšu uzkrājumiem, kas izveidoti no nodokļu atvieglojumiem Vispārējā piegādes tīkla atjaunošanai, kas atbilst līgumslēdzēja nodokļiem 14,119 miljardiem franku apjomā, kuri pārgrupēti kapitālieguldījumos, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Uzņēmumu nodokļa nemaksāšanā ietvertā atbalsta daļa ir 888,89 miljoni euro.

4. pants

Francija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no EDF atgūtu atbalstu, kas minēts 3. pantā un jau nelikumīgi nodots tā rīcībā.

Atgūšana notiek nekavējoties, saskaņā ar valsts likumdošanas procedūrām, ar nosacījumu, ka tā atļauj tūlītēju un efektīvu šā lēmuma izpildi. Atgūstamajā atbalstā ir arī iekļauti procenti, ko aprēķina no dienas, kad atbalsts nodots EDF rīcībā, līdz tā reālai atgūšanai. Procentus rēķina, pamatojoties uz bāzes likmi, kuru izmanto subsīdiju ekvivalenta aprēķinam reģionālā atbalsta ietvaros un uz bāzes, kas izveidota saskaņā ar Komisijas ziņojumu par procentu likmēm, kuras pielietojamas nelikumīga atbalsta atgūšanas gadījumā (36).

5. pants

Francija divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas informē Komisiju par pasākumiem, kurus tā veikusi, lai to izpildītu.

Šo informāciju paziņo Komisijai, izmantojot pielikumā esošo veidlapu.

6. pants

Šis lēmums adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2003. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā ––

Komisijas loceklis

Mario MONTI

(1) OV C 280, 16.11.2002., 8. lpp. un OV C 164, 15.7.2003., 7. lpp.

(2) Sk. OV C 280, 16.11.2002., 8. lpp.

(3) OV C 280, 16.11.2002., 8. lpp.

(4) OV L 83, 27.3.1999, 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(5) OV C 164, 15.7.2003, 7. lpp.

(6) Konfliktu tiesa, Gignac kanāla arodbiedrības asociācija, 1899.(?) gada 9. decembrī, Krājums, 731. lpp.; Kasācijas tiesa, JB 1., Ģeoloģijas un kalnraktuvju pētnieciskais birojs “BRGM Société Lloyd Continental”, 1987. gada 21. decembrī, Juridiskais Biļetens I, Nr. 348; Parīzes Apelācijas tiesa, Sté PDG un Biļetens, 1991. gada 15. februārī, Nr. 9021744, DA 1991, Nr. 184.

(7) EGR nozarē finansējamo nodokļu pašreizējā masa pieaug par […] (Konfidenciāla informācija). Finansējamo pensiju saistību apjoms atbilst pašreizējai vērtībai ar reālo procentu likmi 3 % no iekasētajiem nodokļiem uz reformas dienu. Norādītās summas atbilst stāvoklim uz 2003. gada 1. janvāri; tādējādi tās tiks noregulētas ar maržu (uzcenojumu, atlikumu) atkarībā no iekasētajiem nodokļiem un finanšu uzkrājumiem, kas pārskaitīti līdz reformas īstenošanas dienai.

(8) Grāmatvedības uzskaites nacionālā padome 2003. gada 1. janvārī pieņēma Rekomendāciju Nr. 2003-R.01, kas attiecas uz grāmatvedības uzskaites un pensiju saistību un asimilēto priekšrocību novērtēšanas noteikumiem, kas jo īpaši precizē novērtēšanas nosacījumus šajā jautājumā. Runājot par piemērojamo diskonta koeficientu, tas jānosaka attiecībā pret tirgus (procentu) likmi slēgšanas dienā, kas pamatojas uz pirmās kategorijas uzņēmumu ilgtermiņa obligācijām, kas saistītas ar saistību termiņu un iztrūkumu attiecībā pret Valsts obligāciju ilgtermiņa likmi. Šajā gadījumā reāla 3 % diskonta koeficienta izmantošana atrodas iespējamo vērtību amplitūdas apakšējā daļā.

(9) DANK (Dzīvības apdrošināšanas nacionālā kase) pašlaik spēkā esošā metodoloģija ir tāda, ka novērtēšanas dienā salīdzina attiecību starp pašreizējo iespējamo jau iekasēto nodokļu vērtību un apmaksas iespējām gada laikā, kuru regulē maksātāju vidējais vecums, integrētais režīms un uzņemšanas režīms. Ja gadījumā EGR nodokļu attiecība ir lielāka nekā pamata/bāzes sistēmas/režīma attiecība, rēķina ievedmuitu, kura ir vienāda ar summu, kuras atvilkšana no pašreizējās EGR sistēmas nodokļu vērtības, ļauj vienādot DANK sistēmas nodokļu rādītāju operācijas ar kompleksa DANK+EGR nodokļu rādītāju pēc operācijas.

AGIRC un ARRCO organizāciju pašreiz spēkā esošās metodoloģijas būtība ir salīdzināt nodokļu attiecības finanšu uzkrājumi/ iemaksas, kas plānotas uz 25 gadiem un EGR, no otras puses. Nodokļu pieaugums var būt minimāls vai maksimāls. Minimālā pieauguma gadījumā, ja integrētās sistēmas nodokļu attiecība ir nelabvēlīgāka nekā uzņemšanas režīma attiecība, tiek realizēts finanšu uzkrājumu, kas piesaistīti pārskaitītajiem iepriekšējiem pamatnodokļiem, atvieglojums. Šāds atvieglojums automātiski palielina iepriekšējos nodokļus, kurus saglabājis uzņēmums. Tādējādi uzņēmumi saglabās atbildību par daļas no finanšu uzkrājumiem apmaksāšanu, kuri piesaistīti iepriekšējiem pamatnodokļiem, kuri nav pārskaitīti parastās sistēmās. Maksimālā pieauguma gadījumā, pat ja integrētā režīma nodokļu attiecība ir nelabvēlīgāka nekā uzņemšanas režīma attiecība, visi pamatnodokļi tiek palielināti, bet tad integrētajam režīmam jāsamaksā atlikums, lai nodrošinātu atbalstīšanas finansiālo neitralitāti.

Šajā gadījumā, ja nodokļu pieaugums notiek saskaņā ar “maksimālo” variantu, šā atlikuma novērtējums parastos režīmos atrodas diapazonā (dakšā) […].

(10) EGR nozares apmaksājamo specifisko nodokļu pašreizējais apjoms pieaug par […].

(11) Atsauce uz Līguma 87. panta 1. punktu jāsaprot arī kā atsauce uz Eiropas Ekonomikas zonas līguma 61. pantu.

(12) Sk. piezīmi 1. lappuses apakšā.

(13) OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.

(14) 1980. gada 16. jūlija Likuma 1. panta II daļa.

(15) Dekrēts par likuma piemērošanas kārtību Nr. 81-501, 1981. gada 12. maijā, 3-1. panta ceturtā rindkopa.

(16) Skat., piemēram, J. RIVERO, Encyclopédie Juridique Dalloz, Administratīvās tiesības, Nacionalizēto uzņēmumu režīms, 1959.: “78. punkts (…) Pēdējā īpatnība, kas nav ierakstīta tekstos, bet izriet no pieredzes: nepieciešamības gadījumā uzņēmums, kā uz pēdējo resursu, var rēķināties ar Valsts kredītiem, kura nevar zaudēt interesi par nacionālās ekonomikas būtiskiem elementiem un kolektīvā īpašuma, kad šie kredīti principā ar atmaksājami. (…) 81. punkts. Teksti neparedzēja iztrūkuma iespējamību. Bet no pirmā acu uzmetiena šķiet ir skaidrs, ka tas nevarētu uzņēmumu novest līdz bankrotam: šajā ziņā parasta atkāpšanās ir neizbēgama; praktiski valsts, kas bieži ir atbildīga par iztrūkumu, kamēr tā paliek cenu un darba algu noteicēja, ir aicināta to segt ar kredītiem.”

(17) Sk. Valsts Padomes 1995. gada atskaiti, 219. lpp.

(18) Avots: Reuters News Service, Reuters French Language News, 22/06/2001.

(19) Avots: Reuters News Service, Reuters French Language News, 27/05/2002.

(20) Avoti: Moody’s Investors Service Press Release, 30/01/2002; Reuters News Service, Reuters French Language News, 30/01/2002.

(21) Tiesas dekrēti : Philip Morris, 1980. gada 17. septembrī, lieta 730/79, Krājuma 2671. lpp. un Francijas Republika c/ Komisija, 1987. gada 11. novembrī, lieta 259/85, Krājuma 4393. lpp.

(22) Poucet et Pistre tiesas dekrēts, C-159/91 un C-160/91, 1993. gada 17. februārī, Krājuma I-637. lpp.

(23) Konversija veikta, izmantojot franka-euro 1997. gada 22. decembra maiņas kursu.

(24) Spriedumi: Gezamenlijke Steenkolenmijnen tiesa c/ Haute Autorité, 1961. gada 23. februārī, lieta 30/59, Krājums, 3. lpp.; Banco de Crédito Industrial, 1994. gada 15. martā, lieta C-387/92, Krājums, I-877. lpp.; SFEI, 1996. gada 11. jūlijā, lieta C-39/94, I-3547. lpp.; Francija c/ Komisija, 1996. gada 26. septembrī, lieta C-241/94, Krājums, I-4551. lpp.; FFSA Tiesas spriedums c/ Komisija, 1997. gada 20. (27.?) februārī, lieta T-106/95, Krājums, I-911. lpp.

(25) Skat. īpaši: Tiesas spriedums, Ladbroke/Komisija, 1998. gada 27. janvārī, lieta T-67/94, Krājums, II-1. lpp., 109. punkts.

(26) OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(27) OV L 313, 13.11.1990., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(28) M. Ponjatovska (M. Poniatowski) ziņojums, kas Senāta Ekonomisko lietu komisijas vārdā izdarīts 2002. gadā par likumprojektu, kas attiecas uz enerģētikas tirgiem.

(29) OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp. (grozījums OV C 258, 9.9.2000., 5. lpp.).

(30) Tiesas spriedums, Altmark Trans GmbH e.a., 2003. gada 24. jūlijā, lieta C-280/00, Krājumā vēl nav publicēts.

(31) Tiesas spriedumi Komisija c/ Portugāles Republika, 2002. gada 4. jūnijā, lieta C-367/98, Krājuma I-4731. lpp., Komisija c/ Francijas Republika, 2002. gada 4. jūnijā, lieta C-483/99, Krājuma I-4781. lpp., Komisija c/ Beļģijas Karaliste, 2002. gada 4. jūnijā, lieta C-503/99, Krājuma I-4809. lpp.

(32) Tiesas spriedums Komisija c/ Francijas Republika, 2002. gada 4. jūnijā, lieta C-483/99, Krājuma I-4781. lpp., 44. punkts. Sk. arī Fearon tiesas spriedumus, 1984. gada 6. novembrī, lieta 182/83, Krājuma 3677. lpp.; Itālijas Republika c/ Komisija, 1991. gada 21. martā, lieta C-305/89, Krājuma I-1603. lpp.; Konle, 1999. gada 1. jūnijā, lieta C-302/97, Krājuma I-3099. lpp.

(33) Tiesas spriedums, Westdeutsche Landesbank Girozentrale and Land Nordrhein-Westfalen c/ Komisija, 2003. gada 6. martā, lieta T-228/99 un 233/99, Krājumā vēl nav publicēts.

(34) Sk. īpaši Komisijas un Padomes kopējo atskaiti par perspektīvām un atbilstošām pensijām, 2003. gada 18. marts.

(35) Altmark spriedumā formulēto noteikumu ievērošanas izskatīšana, kuri ļauj izvairīties no Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas apgabala, kā arī Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanas noteikumu izskatīšana, šajā gadījumā nav iespējama.

(36) OV C 110, 8.5.2003., 21. lpp.

PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS VEIDLAPA

par Komisijas lēmuma 2005/145/EK izpildi attiecībā uz EDF

Attiecībā uz lēmuma 1. pantu:

Norādīt datumu, kurā notikusi EDF statusa maiņa un pievienot dokumentu kopijas, kas pierāda statusa maiņu.

Attiecībā uz lēmuma 3. pantu:

1.	Kā tiks aprēķināti procenti no atgūstamās palīdzības summas (1)?

2.	Kādi pasākumi, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu, paredzēti tūlītējai un efektīvai palīdzības atgūšanai?

3.	Kādi pasākumi jau veikti tūlītējai un efektīvai palīdzības atmaksas saņemšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu?

4.	Kāds termiņš paredzēts visas atbalsta atgūšanai?

5.	Citi komentāri?

(1) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu par procentu likmēm, kas piemērojamas nelikumīga atbalsta atgūšanas gadījumā (OV C 110, 8.5.2003., 21. lpp.), bāzes procenti tiks piemēroti kompleksi. Procentu aprēķins, kas veikts uz gada bāzes, atbilst šādai formulai: procenti = [kapitāls (1 + procentu likme) gadu skaits] – kapitāls.

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 289/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98, attiecinot tralēšanas aizliegumu uz Polijas ūdeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 290/2005 (2005. gada 21. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	2
		Komisijas Regula (EK) Nr. 291/2005 (2005. gada 21. februāris), ar kuru noteiktas eksporta kompensācijas atbilstoši sistēmām A1 un B augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)	4
		Komisijas Regula (EK) Nr. 292/2005 (2005. gada 21. februāris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1210/2004 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2004./2005. saimnieciskajā gadā	7

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	122,6
	204	77,2
	212	167,7
	624	239,8
	628	104,0
	999	142,3
0707 00 05	052	154,8
	068	103,0
	204	118,9
	999	125,6
0709 10 00	220	39,4
0709 10 00	999	39,4
0709 90 70	052	167,1
	204	209,9
	999	188,5
0805 10 20	052	54,0
	204	47,7
	212	50,1
	220	38,9
	421	30,9
	448	35,8
	624	65,1
	999	46,1
0805 20 10	204	87,4
	624	84,0
	999	85,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	052	41,3
	204	93,3
	220	35,5
	400	75,9
	464	134,9
	528	96,4
	624	76,0
	662	49,1
	999	75,3
0805 50 10	052	52,5
0805 50 10	999	52,5
0808 10 80	400	116,7
	404	104,6
	508	80,2
	512	110,8
	528	80,4
	720	50,5
	999	90,5
0808 20 50	388	73,4
	400	92,1
	528	72,1
	999	79,2

Produkta kods (1)	Galamērķis (2)	Sistēma A1 Kompensācijas pieprasīšanas periods: 9.3.2005.–6.5.2005.		Sistēma B Atļauju pieteikumu iesniegšanas periods: 16.3.2005.–13.5.2005.
Produkta kods (1)	Galamērķis (2)	Kompensācijas likme (EUR/t tīrsvara)	Paredzētie daudzumi (t)	Orientējošā kompensācijas likme (EUR/t tīrsvara)	Paredzētie daudzumi (t)
0702 00 00 9100	F08	30		30	15 295
0805 10 20 9100	A00	35		35	66 667
0805 50 10 9100	A00	55		55	33 333
0808 10 80 9100	F09	37		37	95 409

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	20,00	6,30
1701 11 90 (1)	20,00	11,95
1701 12 10 (1)	20,00	6,11
1701 12 90 (1)	20,00	11,43
1701 91 00 (2)	19,95	16,44
1701 99 10 (2)	19,95	10,99
1701 99 90 (2)	19,95	10,99
1702 90 99 (3)	0,20	0,44

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 49

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 22. februāris

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	2005/145/EK:Komisijas Lēmums (2003. gada 16. decembris) par valsts atbalstiem, ko Francija piešķīrusi EDF un elektrības un gāzes rūpniecības nozarei (izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 4637) ( 1 )	9

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
*	Padomes Kopējā nostāja 2005/146/KĀDP (2005. gada 21. februāris), ar kuru pagarina Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi	30
*	Padomes Kopējā nostāja 2005/147/KĀDP (2005. gada 21. februāris), ar ko pagarina un groza Kopējo nostāju 2004/179/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību	31
*	Padomes Lēmums 2005/148/KĀDP (2005 gada 21. februāris), kas attiecas uz Kopējās nostājas 2004/694/KĀDP par turpmākiem pasākumiem, lai atbalstītu sekmīgu Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) mandāta īstenošanu, izpildi	34
*	Padomes Kopējā nostāja 2005/149/KĀDP (2005. gada 21. februāris), ar ko groza Kopējo nostāju 2004/423/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošos pasākumus pret Birmu/Mjanmu	37


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ