8.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 183/2005

(2005. gada 12. janvāris),

ar ko paredz barības higiēnas prasības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. panta 2. punktu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Lopkopības produktu ražošanai ir svarīga loma Kopienas lauksaimniecības sektorā. Šīs darbības apmierinoši rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no drošas un labas kvalitātes barības izmantošanas.

(2)

Cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība augstā līmenī ir viens no pamatprincipiem tiesību aktos par pārtikas apriti, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3). Minētā regula paredz arī citus kopējus principus un definīcijas, kas izmantojamas valstu un Kopienas tiesību aktos par barības apriti, tostarp mērķi sasniegt barības brīvu apriti Kopienā.

(3)

Padomes Direktīva 95/69/EK (4) paredz nosacījumus un kārtību attiecībā uz noteiktiem dzīvnieku barības nozares uzņēmumiem un starpniekiem, lai ļautu tiem īstenot savu darbību. Pieredze ir apliecinājusi, ka šie nosacījumi un kārtība veido labu pamatu, kas nodrošina barības nekaitīgumu. Tāpat minētā direktīva paredz nosacījumus, lai apstiprinātu uzņēmumus, kas ražo noteiktas vielas, kuras uzskaitītas Padomes Direktīvā 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (5).

(4)

Komisijas Direktīva 98/51/EK (1998. gada 9. jūlijs), ar kuru nosaka konkrētus īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvai 95/69/EK, ar ko paredz noteiktu uzņēmumu un starpnieku, kas darbojas dzīvnieku barības nozarē, apstiprināšanas un reģistrācijas nosacījumus un kārtību (6), paredz konkrētus pasākumus, kas ietver režīmu importam no trešām valstīm.

(5)

Pieredze arī pierādījusi vajadzību nodrošināt, lai visi barības nozares uzņēmumi, tostarp akvakultūras uzņēmumi, darbotos atbilstīgi saskaņotām nekaitīguma prasībām, un vajadzību veikt vispārēju pārskatīšanu, lai ņemtu vērā nepieciešamību nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni cilvēku un dzīvnieku veselības jomā un vides jomā.

(6)

Šajā regulā izklāstīto jauno higiēnas noteikumu galvenais uzdevums ir nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar pārtikas un barības nekaitīgumu, īpaši ņemot vērā sekojošos principus:

a)	sākotnējā atbildība par barības nekaitīgumu joprojām ir barības nozares komersantiem;

b)	nepieciešamība nodrošināt barības nekaitīgumu visā barības apritē, sākot ar primāro barības ražošanu un beidzot ar pārtikai izmantojamo dzīvnieku ēdināšanu;

c)	uz apdraudējuma analīzes un kritisko kontroles punktu (HACCP) principiem balstītās kārtības vispārējai ieviešanai kopā ar labas higiēnas prakses piemērošanu jāpastiprina barības nozares komersantu atbildība;

d)	labas prakses rokasgrāmata ir vērtīgs instruments, lai palīdzētu barības nozares komersantiem ievērot barības higiēnas noteikumus un piemērot HACCP visos barības aprites posmos;

e)	nepieciešamība izstrādāt mikrobioloģiskos kritērijus, pamatojoties uz zinātniski pamatotiem riska kritērijiem;

f)	nepieciešamība nodrošināt, lai importētā barība sasniedz līdzvērtīgu standartu tam, kādu piemēro Kopienā ražotajai barībai.

(7)

Lai nodrošinātu pilnīgu reģistrācijas un apstiprināšanas sistēmas pielietošanu attiecībā uz visiem barības nozares komersantiem un tādējādi garantētu pilnīgu izsekojamību, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie ir vienīgais avots un lieto barību vienīgi no uzņēmumiem, kas ir reģistrēti un/vai apstiprināti saskaņā ar šo regulu.

(8)

Integrēta pieeja ir vajadzīga, lai nodrošinātu barības nekaitīgumu, sākot no barības primārās ražošanas, to ietverot, līdz pat barības laišanai tirgū vai eksportam, to ietverot. Primārā barības ražošana ietver produktus, kam veic tikai vienkāršu fizisku apstrādi, piemēram, tīrīšanu, iepakošanu, uzglabāšanu, dabisku žāvēšanu vai skābēšanu.

(9)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu un subsidiaritātes principu Kopienas noteikumiem nebūtu jāattiecas uz noteiktiem gadījumiem, kad barību ražo pašpatēriņam, un uz noteiktu dzīvnieku ēdināšanu, kā arī uz primārās ražošanas barības tiešām piegādēm mazos daudzumos vietējā līmenī vai uz lolojumdzīvnieku barības mazumtirdzniecību.

(10)

Ar barību saistīti apdraudējumi barības primārās ražošanas līmenī noteikti un atbilstoši jākontrolē, lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu. Tāpēc šīs regulas noteikumu pamatprincipiem jāattiecas uz saimniecībām, kas ražo barību tikai un vienīgi savas ražošanas vajadzībām, kā arī uz saimniecībām, kas barību laiž tirgū. Būtu jāņem vērā tas, ka risks ir mazāks, ja barība tiek ražota un lietota tādu dzīvnieku ēdināšanai, ko izmanto vienīgi pašpatēriņam vai ko neizmanto pārtikas ražošanā. Attiecībā uz barības produktu tirdzniecību mazā daudzumā vietējā tirgū un lolojumdzīvnieku barības mazumtirdzniecību šī regula paredz īpašu režīmu.

(11)	HACCP principu, kas noteikti Codex Alimentarius, piemērošana primārajai barības ražošanai ir starpposma mērķis Eiropas tiesību aktiem par higiēnu. Tomēr labas prakses rokasgrāmatām jau būtu jāveicina atbilstīgu higiēnas prasību piemērošanu.

(12)

Barības nekaitīgums atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tiesību aktos būtu jānosaka minimālās higiēnas prasības. Vajadzētu būt oficiālai kontrolei, lai pārbaudītu to, kā barības nozares komersanti nodrošina ievērošanu. Turklāt barības nozares komersantiem būtu jāveic pasākumi vai jāpieņem procedūras, lai sasniegtu barības drošību augstā līmenī.

(13)	HACCP principi var palīdzēt barības nozares komersantiem sasniegt augstākus standartus barības nekaitīguma jomā. HACCP principi nebūtu jāuzskata par pašregulācijas metodi, un tie neaizstāj oficiālu kontroli.

(14)	HACCP principu īstenošanai ir vajadzīga barības nozares uzņēmuma darbinieku pilnīga sadarbība un mērķtiecība.

(15)

HACCP principiem barības ražošanas jomā būtu jāņem vērā principi, kas ietverti Codex Alimentarius, bet jāpieļauj pietiekama elastība visās situācijās. Dažos barības nozares uzņēmumos nav iespējams noteikt kritiskos kontroles punktus, un dažos gadījumos laba prakse var aizstāt kritisko kontroles punktu uzraudzību. Tāpat prasība noteikt “kritiskās robežas”, kā noteikts Codex Alimentarius, neprasa visos gadījumos noteikt skaitlisku robežu. Prasībai glabāt dokumentus, kā noteikts Codex Alimentarius, ir jābūt elastīgai, lai izvairītos no nevajadzīga sloga īpaši mazajiem uzņēmumiem. Būtu jānodrošina, ka HACCP principi nav jāievēro attiecībā uz darbībām, ko barības nozares uzņēmumi veic primārās ražošanas līmenī, tostarp ar to saistītām darbībām, kā arī attiecībā uz barības sajaukšanu ar papildu barības vielām vienīgi savas saimniecības vajadzībām.

(16)

Tāpat elastība ir nepieciešama, lai pielāgotos tādu barības nozares uzņēmumu vajadzībām, kuri atrodas reģionos, kas izjūt īpašus ģeogrāfiskus ierobežojumus, vai kuriem ir strukturālas prasības. Tomēr šāda elastība nedrīkstētu apdraudēt barības higiēnas mērķus. Vajadzības gadījumā būtu jāpieņem noteikumi par apspriešanu Pastāvīgā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā.

(17)

Sistēma, kad dalībvalstu kompetentās iestādes reģistrē un apstiprina visus barības nozares uzņēmumus, ir lietderīga, lai nodrošinātu izsekojamību no ražotāja līdz gala lietotājam un veicinātu efektīvas oficiālas kontroles īstenošanu. Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot jau pastāvošās sistēmas datu vākšanai par barības nozares uzņēmumiem, lai ieviestu un īstenotu šajā regulā paredzēto sistēmu.

(18)	Ir lietderīgi barības nozares uzņēmumu apstiprināšanas sistēmu uzturēt attiecībā uz darbībām, kuras barības ražošanā var būt augstāka riska faktors. Būtu jāparedz procedūras, lai paplašinātu apstiprināšanas sistēmas pašreizējo darbības jomu, kas noteikta Direktīvā 95/69/EK.

(19)

Lai tas tiktu apstiprināts vai reģistrēts, barības nozares uzņēmumiem būtu jāatbilst vairākiem nosacījumiem, kas saistīti ar to darbību un attiecas uz telpām, iekārtām, darbiniekiem, ražošanu, kvalitātes kontroli, uzglabāšanu un dokumentāciju, lai nodrošinātu gan barības nekaitīgumu, gan produktu izsekojamību. Būtu jāparedz noteikumi, lai diferencētu šos nosacījumus, nodrošinot to piemērotību dažādiem barības nozares uzņēmumu veidiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piešķirt uzņēmumiem nosacītu apstiprinājumu, ja uzņēmumā veiktā pārbaudē konstatē, ka uzņēmums atbilst visām prasībām attiecībā uz infrastruktūru un iekārtām. Tomēr ir lietderīgi arī noteikt maksimālo periodu šādam nosacītam apstiprinājumam.

(20)	Būtu jāparedz noteikumi par reģistrācijas vai apstiprinājuma pagaidu apturēšanu, grozīšanu vai atsaukšanu, ja uzņēmumi maina vai beidz darbību, vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas attiecas uz to darbību.

(21)

Barības un barības sastāvdaļu izsekojamība visā barības apritē ir būtisks elements barības nekaitīguma nodrošināšanai. Regulā (EK) Nr. 178/2002 ir noteikumi, lai nodrošinātu barības un barības sastāvdaļu izsekojamību, un tā paredz procedūru īpašu īstenošanas noteikumu pieņemšanai attiecībā uz konkrētām nozarēm.

(22)

Vairākas viena otrai sekojošas barības krīzes ir pierādījušas, ka neveiksmei jebkurā barības aprites posmā var būt nozīmīgas ekonomiskas sekas. Barības ražošanas raksturīgās iezīmes un sarežģītā barības izplatīšanas ķēde nozīmē to, ka ir grūti barību izņemt no tirgus. Izmaksas, kas rodas novēršot ekonomiskās sekas saistībā ar barības un pārtikas apriti, bieži tiek segtas no valsts līdzekļiem. Šo ekonomisko seku novēršana tā, ka sabiedrībai nerodas lielas izmaksas, būtu efektīvāka, ja uzņēmums, kura darbība rada ekonomisku kaitējumu barības nozarē, būtu finansiāli atbildīgs. Tomēr tādas vispārējas obligātas finansiālās atbildības un finansiālu garantiju sistēmas izveide – piemēram, izmantojot apdrošināšanu – kura attiektos uz visiem barības nozares komersantiem, var nebūt iespējama vai lietderīga. Tāpēc Komisijai sīkāk jāapsver šis jautājums, ņemot vērā pastāvošo tiesību aktu noteikumus par atbildību citās jomās, kā arī pastāvošās sistēmas un praksi dalībvalstīs. Šajā sakarā Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, vajadzības gadījumā to papildinot ar likumdošanas priekšlikumiem.

(23)

Kopienā importētai barībai ir jāatbilst vispārīgajām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr 178/2002, un importa nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālu kontroli, lai nodrošinātu pārliecināšanos par to, vai ir ievēroti tiesību akti par barību un pārtiku, un kā arī dzīvnieku veselības un labturības noteikumi (7). Laikposmā līdz ieviešanas pasākumu pilnīgai īstenošanai, ir lietderīgi importu joprojām atļaut atbilstīgi Direktīvā 98/51/EK paredzētajiem nosacījumiem, lai izvairītos no traucējumiem tirgū.

(24)	Kopienas produktiem, ko eksportē uz trešām valstīm, ir jāatbilst vispārējām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 178/2002.

(25)	Ir lietderīgi paplašināt Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmas darbības jomu, kā tā noteikta Regulā (EK) Nr. 178/2002, lai iekļautu dzīvnieku veselības un vides apdraudējumu saistībā ar barību, kas izmantota tādu dzīvnieku ēdināšanai, kurus neizmanto pārtikas ražošanai.

(26)	Kopienas tiesību aktiem par barības higiēnu būtu jābalstās uz zinātniskiem atzinumiem. Tālab nepieciešamības gadījumā būtu jākonsultējas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

(27)	Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes progresu, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu cieši un efektīvi sadarboties Pastāvīgajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā.

(28)	Šī regula ņem vērā starptautiskās saistības, kas noteiktas PTO Sanitārajā un Fitosanitārajā Līgumā un starptautiskajos pārtikas nekaitīguma standartos, kurus paredz Codex Alimentarius.

(29)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tie tiek īstenoti. Šiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

(30)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(31)	Ir lietderīgi noteikt atliktu datumu šīs regulas piemērošanai, lai barības nozares uzņēmumiem, ko ietekmē šī regula, dotu laiku pielāgoties.

(32)	Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, būtu jāatceļ Direktīvas 95/69/EK un 98/51/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

SATURS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Saturs

Šī regula paredz:

a)	barības higiēnas vispārējos noteikumus;

b)	nosacījumus un kārtību, kas nodrošina barības izsekojamību;

c)	uzņēmumu reģistrācijas un apstiprināšanas nosacījumus un kārtību.

2. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz:

a)	barības nozares komersantu darbību visās pakāpēs, sākot no barības primārās ražošanas, to ietverot, un līdz pat laišanai tirgū, to ietverot;

b)	pārtikas ražošanā izmantoto dzīvnieku ēdināšanu;

c)	barības importu un eksportu no un uz trešām valstīm.

2. Šī regula neattiecas uz:

barības ražošanu mājas apstākļos pašpatēriņam:

i)	pārtiku ražojošiem dzīvniekiem, ko tur patēriņam saimniecībā; un

ii)	dzīvniekiem, kas netiek turēti pārtikas ražošanai;

b)	tādu pārtiku ražojošu dzīvnieku ēdināšanu, ko tur pašpatēriņam saimniecībā, vai darbībām, kas minētas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (9);

c)	tādu dzīvnieku ēdināšanu, kas netiek turēti pārtikas ražošanai;

d)	ražotāja primārās ražošanas barības tiešām piegādēm mazos daudzumos vietējām saimniecībām izmantošanai šajās saimniecībās;

e)	lolojumdzīvnieku barības mazumtirdzniecību.

3. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus un ieteikumus, kas attiecas uz 2. punktā minētajām darbībām. Šādi attiecīgo valstu noteikumi un ieteikumi nodrošina šīs regulas mērķu sasniegšanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto Regulas (EK) Nr. 178/2002 definīcijas, ņemot vērā šādas specifiskas definīcijas:

a)	“barības higiēna” ir pasākumi un nosacījumi, kas nepieciešami, lai kontrolētu apdraudējumu un nodrošinātu barības piemērotību dzīvnieku patēriņam, ņemot vērā tās paredzēto lietojumu;

b)	“barības nozares komersants” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par to, lai šīs personas kontrolē esošajā barības nozares uzņēmumā tiktu ievērotas šīs regulas prasības;

c)	“barības piedevas” ir vielas vai mikroorganismi, kas atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (10);

d)	“uzņēmums” ir barības nozares uzņēmuma jebkura daļa;

e)	“kompetenta iestāde” ir dalībvalsts vai trešās valsts iestāde, kas norīkota veikt oficiālu kontroli;

“barības primārā ražošana” ir lauksaimniecības produktu tāda ražošana – tostarp audzēšana, novākšana, kā arī mājdzīvnieku slaukšana, audzēšana (pirms to nokaušanas) un zvejas darbība – kuras rezultātā iegūst produktus, kuri pēc to novākšanas, iegūšanas vai noķeršanas netiek īpaši apstrādāti, izņemot vienkāršu, fizisku apstrādi.

II NODAĻA

PIENĀKUMI

4. pants

Vispārīgie pienākumi

1. Barības nozares komersanti nodrošina, ka visās ražošanas, apstrādes un izplatīšanas stadijās, ko tie kontrolē, tiek ievēroti Kopienas tiesību akti, ar šiem Kopienas tiesību aktiem saderīgie attiecīgās valsts tiesību akti un labas prakses principi. Tie jo īpaši nodrošina, ka tiek ievērotas atbilstīgas higiēnas prasības, kas noteiktas šajā regulā.

2. Ēdinot pārtiku ražojošus dzīvniekus, lauksaimniekiem jāveic pasākumi un jāparedz kārtība, lai nodrošinātu iespējami zemu barības, dzīvnieku un dzīvnieku produktu bioloģiskās, ķīmiskās un fizikālās piesārņošanas apdraudējumu.

5. pants

Īpašie pienākumi

1. Attiecībā uz darbībām primārās ražošanas līmenī un šādām ar to saistītām darbībām:

a)	transportēšanu, uzglabāšanu un rīkošanos ar primārajiem produktiem ražošanas vietā;

b)	transporta operācijām, lai nogādātu primāros produktus no ražošanas vietas uz uzņēmumu;

c)	barības sajaukšanu savas saimniecības vajadzībām, neizmantojot barības piedevas vai premiksus, izņemot skābbarības piedevas,

barības nozares komersantiem jāievēro I pielikumā paredzētie noteikumi, ja tie ir atbilstīgi veiktajām darbībām.

2. Attiecībā uz darbībām, kas nav minētas 1. punktā, tostarp barības sajaukšanu vienīgi savas saimniecības vajadzībām, ja tiek lietotas barības piedevas vai premiksi, izņemot skābbarības maisījumus, barības nozares komersantiem jāievēro nosacījumi, kas minēti II pielikumā, ja tie attiecas uz veiktajām darbībām.

3. Barības nozares komersantiem:

a)	jāievēro specifiski mikrobioloģiskie kritēriji;

b)	jāveic pasākumi un jānosaka kārtība, kas nepieciešama, lai sasniegtu noteiktus mērķus.

Kritēriji un mērķi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā.

4. Lai sekmētu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, barības nozares komersanti var izmantot pamatnostādnes, kas paredzētas III nodaļā.

5. Attiecībā uz produktīvo dzīvnieku ēdināšanu lauksaimnieki ievēro nosacījumus, kas izklāstīti III pielikumā.

6. Barības nozares komersanti un lauksaimnieki iegūst un izmanto barību vienīgi no tādiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti un/vai apstiprināti saskaņā ar šo regulu.

6. pants

Apdraudējuma analīzes un kritisko kontroles punktu (HACCP) sistēma

1. Barības nozares komersanti, kas veic darbības, kuras nav minētas 5. panta 1. punktā, izstrādā, ievieš un uztur pastāvīgu rakstisku procedūru vai procedūras, kas pamatojas uz HACCP principiem.

2. Šā panta 1. punktā minētie principi ir šādi:

a)	identificēt jebkādu apdraudējumu, kas nav jāpieļauj, ir jānovērš vai jāsamazina līdz pieņemamam līmenim;

b)	identificēt kritiskos kontroles punktus procesa stadijā vai stadijās, kur kontrole ir būtiska, lai nepieļautu vai novērstu apdraudējumu vai mazinātu to līdz pieņemamam līmenim;

c)	noteikt tādas kritiskās robežas kritiskajos kontroles punktos, kuras būtu robeža starp pieļaujamo un nepieļaujamo, lai tādējādi nepieļautu, novērstu vai samazinātu identificētos apdraudējumus;

d)	izstrādāt un ieviest efektīvas uzraudzības procedūras kritiskajos kontroles punktos;

e)	paredzēt koriģējošus pasākumus gadījumiem, kad uzraudzības gaitā konstatē, ka kritiskais kontroles punkts neatbilst kontroles prasībām;

f)	izstrādāt procedūras, lai pārbaudītu, vai a) līdz e) apakšpunktā paredzētie pasākumi ir pietiekami un efektīvi. Pārbaudes procedūras īsteno regulāri;

g)	izstrādāt dokumentus un reģistrus atbilstoši barības nozares uzņēmumu specifikai un lielumam, lai dokumentētu, ka a) līdz f) apakšpunktā minētie pasākumi tiek efektīvi piemēroti.

3. Ja tiek izdarītas izmaiņas produktā, procesā vai kādā ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas stadijā, barības nozares komersanti pārskata savas procedūras un veic vajadzīgās izmaiņas.

4. Īstenojot 1. punktā minēto sistēmu, barības nozares komersanti var izmantot labas prakses rokasgrāmatas kopā ar pamatnostādnēm par HACCP izmantošanu, kas izstrādātas saskaņā ar 20. pantu.

5. Pasākumus, lai veicinātu šā panta īstenošanu, tostarp attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, var pieņemt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

Dokumenti attiecībā uz HACCP sistēmu

1. Barības nozares komersanti:

a)	sniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, ka tie ievēro 6. pantu; pierādījumu iesniegšanas formu nosaka kompetentā iestāde;

b)	nodrošina, ka dokumenti, kas apraksta saskaņā ar 6. pantu izstrādātās procedūras, ir pastāvīgi atjaunināti;

2. Kompetentā iestāde, nosakot prasības attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minēto formu, ņem vērā barības nozares uzņēmuma specifiku un lielumu.

3. Sīki izstrādātus pasākumus šā panta īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru. Šādi pasākumi var sekmēt to, kā atsevišķi barības nozares komersanti īsteno HACCP principus, kas izstrādāti saskaņā ar III nodaļu, lai tādējādi izpildītu 6. panta 1. punktā noteiktās prasības.

8. pants

Finansiālās garantijas

1. Lai sagatavotu efektīvu finansiālo garantiju sistēmu barības nozares komersantiem, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2006. gada 8. februārim ziņojumu par finansiālajām garantijām barības nozarē. Papildus analīzei par valstu pastāvošajiem tiesību aktiem, sistēmām un praksi, kas attiecas uz atbildību barības nozarē un saistītajās nozarēs, ziņojumā vajadzības gadījumā ietver arī likumdošanas priekšlikumus šādas reālas un praktiski piemērojamas garantiju sistēmas izveidei Kopienas līmenī. Šādām garantijām jāsniedz nodrošinājums to izmaksu kopapjomam, par kurām no komersantiem varētu prasīt atbildību un kuras ir tiešas sekas tam, ka barību, dzīvniekus vai no tiem ražoto pārtiku izņem no tirgus, apstrādā un/vai iznīcina.

2. Barības nozares komersanti ir atbildīgi par jebkādiem attiecīgo tiesību aktu pārkāpumiem pārtikas nekaitīguma jomā, un komersanti, kā tie definēti 5. panta 2. punktā, iesniedz pierādījumus tam, ka tiem ir segums, ko nodrošina Kopienas tiesību aktos prasītās finansiālās garantijas, kas minētas 1. punktā.

9. pants

Oficiāla kontrole, paziņojumi un reģistrācija

1. Barības nozares komersanti sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos un ar tiem saderīgos valstu tiesību aktos.

2. Barības nozares komersanti:

a)	paziņo atbilstīgajai kompetentajai iestādei par visiem to kontrolē esošiem uzņēmumiem, kas darbojas jebkurā no barības ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas vai izplatīšanas stadijām; paziņošanas formu saistībā ar reģistrāciju nosaka kompetentā iestāde;

b)	sniedz kompetentajai iestādei atjauninātu informāciju par visiem to kontrolē esošiem uzņēmumiem, kā minēts a) apakšpunktā, tostarp paziņo kompetentajai iestādei par jebkādām būtiskām izmaiņām darbībā un pastāvoša uzņēmuma slēgšanu.

3. Kompetentā iestāde uztur uzņēmumu reģistru vai reģistrus.

10. pants

Barības nozares uzņēmumu apstiprināšana

Barības nozares komersanti nodrošina, ka to kontrolē esošos uzņēmumus, uz kuriem attiecas šī regula, ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, ja:

šādi uzņēmumi veic kādu no šīm darbībām:

a)	izgatavo un/vai laiž tirgū barības piedevas, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1831/2003, vai produktus, uz ko attiecas Direktīva 82/471/EEK un kas minēti šīs regulas IV pielikuma 1. nodaļā;

b)	izgatavo un/vai laiž tirgū premiksus, kas gatavoti, izmantojot šīs regulas IV pielikuma 2. nodaļā minētās barības piedevas;

c)	laišanai tirgū izgatavo vai vienīgi savas saimniecības vajadzībām ražo barības maisījumus, kuros izmantotas barības piedevas un premiksi un kuri minēti šīs regulas IV pielikuma 3. nodaļā;

2)	apstiprinājums ir vajadzīgs saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā uzņēmums atrodas; vai

3)	apstiprinājums ir vajadzīgs saskaņā ar regulu, kas pieņemta saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. pants

Prasības

Barības nozares komersanti nedrīkst veikt darbību:

a)	bez 9. pantā paredzētās reģistrācijas; vai

b)	bez apstiprinājuma, ja tas vajadzīgs saskaņā ar 10. pantu.

12. pants

Informācija par apstiprināšanas noteikumiem valstīs

Visas dalībvalstis, kas prasa lai noteikti tās teritorijā esošie uzņēmumi saņemtu apstiprinājumu saskaņā ar 10. panta 2. punktu, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par attiecīgajiem šīs valsts noteikumiem.

13. pants

Uzņēmumu apstiprināšana

1. Kompetentā iestāde apstiprina uzņēmumus tikai pēc tam, kad vizīte uzņēmumā, pirms tas sācis jebkāda veida darbību, ir pierādījusi, ka uzņēmums atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

2. Kompetentā iestāde var piešķirt nosacītu apstiprinājumu, ja vizītes laikā uzņēmumā tiek konstatēts, ka tas atbilst visām infrastruktūras un aprīkojuma prasībām. Tā var piešķirt pilnīgu apstiprinājumu vienīgi tad, ja nākamās vizītes laikā, ko veic trīs mēnešos pēc nosacītā apstiprinājuma piešķiršanas, tiek konstatēts, ka uzņēmums atbilst pārējām prasībām, kas minētas 1. punktā. Ja progress ir acīmredzams, taču uzņēmums joprojām neatbilst visām prasībām, kompetentā iestāde var pagarināt nosacīto apstiprinājumu. Tomēr nosacītā apstiprinājuma termiņš kopumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

14. pants

Reģistrācijas vai apstiprinājuma apturēšana

Kompetentā iestāde uz laiku aptur uzņēmuma reģistrāciju vai apstiprinājumu attiecībā uz vienu vai vairākiem darbības veidiem, ja ir pierādīts, ka uzņēmums vairs neatbilst nosacījumiem, kas attiecas uz šiem darbības veidiem.

Šāda apturēšana ir spēkā līdz laikam, kad uzņēmums atkal atbilst nosacījumiem. Ja atbilstība nosacījumiem netiek nodrošināta viena gada laikā, piemēro 15. pantu.

15. pants

Reģistrācijas vai apstiprinājuma atsaukšana

Kompetentā iestāde atsauc uzņēmuma reģistrāciju vai apstiprinājumu attiecībā uz vienu vai vairākiem darbības veidiem, ja:

a)	uzņēmums pārtrauc vienu vai vairākus darbības veidus;

b)	ir pierādīts, ka uzņēmums viena gada laikā nav izpildījis nosacījumus attiecībā uz vienu vai vairākiem tā darbības veidiem;

c)	tā konstatē nopietnus trūkumus vai ja tai atkārtoti bijis jāaptur ražošana uzņēmumā, un ja barības nozares komersants joprojām nespēj sniegt piemērotas garantijas attiecībā uz turpmāko ražošanu.

16. pants

Grozījumi uzņēmuma reģistrācijā vai apstiprinājumā

Pēc attiecīga lūguma kompetentā iestāde groza uzņēmuma reģistrāciju vai apstiprinājumu, ja uzņēmums ir pierādījis spēju attīstīt darbības papildus tām darbībām, attiecībā uz kurām tas iepriekš reģistrēts vai apstiprināts vai kuras tās aizstāj.

17. pants

Atbrīvojums no vizītēm uzņēmumā

1. Dalībvalstis ir atbrīvotas no pienākuma veikt vizītes uzņēmumos, kā noteikts 13. pantā, attiecībā uz barības nozares uzņēmumiem, kas darbojas vienīgi kā tirgotāji, neglabājot produktus savās telpās.

2. Šādi barības nozares uzņēmumi iesniedz kompetentajai iestādei deklarāciju par to, ka barība, ko tie laiž tirgū, atbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem; deklarācijas formu nosaka kompetentā iestāde.

18. pants

Pārejas pasākumi

1. Uzņēmumi un starpnieki, kas apstiprināti un/vai reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 95/69/EK, drīkst turpināt savu darbību ar nosacījumu, ka tie līdz 2006. gada 1. janvārim iesniedz paziņojumu par to attiecīgajai kompetentajai iestādei, kuras apgabalā atrodas to ražotnes.

2. Uzņēmumi un starpnieki, kam saskaņā ar Direktīvu 95/69/EK nav vajadzīga ne reģistrācija, ne apstiprinājums, bet ir vajadzīga reģistrācija saskaņā ar šo regulu, drīkst turpināt savu darbību ar nosacījumu, ka tie līdz 2006. gada 1. janvārim iesniedz reģistrācijas pieteikumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, kuras teritorijā atrodas to ražotnes.

3. Līdz 2008. gada 1. janvārim pieteikuma iesniedzējam – formā, ko nosaka kompetentā iestāde – jādeklarē, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi.

4. Kompetentās iestādes ņem vērā sistēmas, kas jau pastāv datu vākšanai un prasa, lai paziņojuma vai pieteikuma iesniedzējs nodrošina tikai tādu papildu informāciju, kas pierāda atbilstību šajā regulā paredzētajiem nosacījumu. Jo īpaši kompetentās iestādes var par 2. punktā paredzēto pieteikumu uzskatīt paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantu.

19. pants

Reģistrēto un apstiprināto uzņēmumu saraksts

1. Attiecībā uz katru darbības veidu kompetentā iestāde uzskaita valsts sarakstā vai sarakstos uzņēmumus, ko tā reģistrējusi saskaņā ar 9. pantu.

2. Uzņēmumus, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar 13. pantu, uzskaita valsts sarakstā, piešķirot katram atsevišķu identifikācijas numuru.

3. Dalībvalstis atjaunina 1. un 2. punktā minētos uzņēmumu sarakstus atbilstīgi ar 14., 15. un 16. pantā minētajiem lēmumiem par reģistrācijas vai apstiprinājuma apturēšanu, atsaukšanu vai mainīšanu.

4. Šā panta 2. punktā minēto sarakstu sagatavo saskaņā ar paraugu, kas noteikts V pielikuma I nodaļā.

5. Šā panta 2. punktā minētais identifikācijas numurs ir formā, kas noteikta V pielikuma II nodaļā.

6. Pirmo reizi 2007. gada novembrī un turpmāk, vēlākais, līdz katra gada 30. novembrim Komisija apkopo un dara publiski pieejamu dalībvalstu sarakstu to daļu, kurā ir 2. punktā minētie uzņēmumi. Apkopotajā sarakstā ņem vērā attiecīgā gada laikā veiktās izmaiņas.

7. Šā panta 1. punktā minētos sarakstus dalībvalstis dara publiski pieejamus.

III NODAĻA

LABAS PRAKSES ROKASGRĀMATAS

20. pants

Rokasgrāmatu izstrādāšana, izplatīšana un lietošana

1. Komisija atbalsta Kopienas labas prakses un HACCP principu izmantošanas rokasgrāmatu izstrādāšanu barības nozarē saskaņā ar 22. pantu.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis atbalsta valstu rokasgrāmatu izstrādāšanu saskaņā ar 21. pantu.

2. Kompetentās iestādes atbalsta gan Kopienas, gan valstu rokasgrāmatu izplatīšanu un lietošanu.

3. Tomēr barības nozares komersanti šīs rokasgrāmatas var lietot brīvprātīgi.

21. pants

Valstu rokasgrāmatas

1. Kad valstu labas prakses rokasgrāmatas ir izstrādātas, tās attīsta un izplata barības nozares sektoros:

a)	konsultējoties ar to pušu pārstāvjiem, kuru intereses var tikt būtiski skartas, tādiem kā kompetentās iestādes un lietotāju grupas;

b)	ņemot vērā Codex Alimentarius attiecīgos prakses kodeksus; un

c)	attiecībā uz barības primāro ražošanu – ņemot vērā prasības, kas noteiktas I pielikumā.

2. Dalībvalstis izvērtē valstu rokasgrāmatas, lai nodrošinātu, ka:

a)	tās izstrādātas saskaņā ar 1. punktu;

b)	to saturs ir praktiski izmantojams sektoriem, uz kuriem šīs rokasgrāmatas attiecas;

c)	attiecībā uz sektoriem un/vai barības veidiem, uz kuriem tās attiecas, tās ir izmantojamas kā pamatnostādnes, nodrošinot atbilstību 4., 5. un 6. pantam.

3. Dalībvalstis nosūta valstu rokasgrāmatas Komisijai.

4. Komisija izveido un uztur šādu rokasgrāmatu reģistrācijas sistēmu un dara to pieejamu dalībvalstīm.

22. pants

Kopienas rokasgrāmatas

1. Lai apsvērtu rokasgrāmatu nepieciešamību, piemērošanas jomu un saturu, Komisija apspriežas ar 31. panta 1. punktā minēto Komiteju, pirms tiek izstrādātas Kopienas rokasgrāmatas attiecībā uz labu praksi barības nozarē un HACCP principu izmantošanu.

2. Kad Kopienas rokasgrāmatas ir sagatavotas, Komisija nodrošina, ka tās attīstīta un izplata:

a)	attiecīgie Eiropas barības nozares sektoru pārstāvji un citas ieinteresētās puses, piemēram, patērētāju grupas, vai sadarbībā ar šiem minētajiem;

b)	sadarbībā ar pusēm, kuru intereses var tikt būtiski skartas, tostarp kompetentajām iestādēm.

3. Kopienas rokasgrāmatas izstrādā un izplata, ņemot vērā:

a)	Codex Alimentarius attiecīgos prakses kodeksus; un

b)	attiecībā uz barības primāro ražošanu – I pielikumā noteiktās prasības.

4. Komiteja, kas minēta 31. panta 1. punktā, novērtē Kopienas rokasgrāmatu projektus, lai nodrošinātu, ka:

a)	tās izstrādātas saskaņā ar 2. un 3. punktu;

b)	rokasgrāmatu saturs ir praktisks visai Kopienai sektoros, uz kuriem tās attiecas; un

c)	attiecībā uz sektoriem un/vai barības veidiem, uz kuriem tās attiecas, tās ir izmantojamas kā pamatnostādnes, nodrošinot atbilstību 4., 5. un 6. pantam.

5. Komisija aicina 31. panta 1. punktā minēto Komiteju sadarbībā ar šā panta 2. punktā minētajiem subjektiem periodiski pārskatīt visas Kopienas rokasgrāmatas, kas sagatavotas saskaņā ar šo pantu. Šādas pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, ka rokasgrāmatas joprojām ir praktiskas un ka tajās tiek ņemta vērā tehnoloģiskā un zinātniskā attīstība.

6. Saskaņā ar šo pantu sagatavoto Kopienas rokasgrāmatu nosaukumus un īsus kopsavilkumus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

IV NODAĻA

IMPORTS UN EKSPORTS

23. pants

Imports

1. Barības nozares komersanti, kas importē barību no trešām valstīm, nodrošina, ka imports notiek saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	trešā valsts, kas ir nosūtītājvalsts, ir norādīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. pantu sagatavotajā to trešo valstu sarakstā, no kurām ir atļauts barības imports;

b)	nosūtītājuzņēmums ir norādīts sarakstā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. pantu sagatavo un atjaunina trešā valsts un kur norādīti uzņēmumi, no kuriem ir atļauts barības imports;

c)	barība ir ražota vai nu Kopienā, vai arī nosūtītājuzņēmumā vai citā uzņēmumā, kas ietverts b) apakšpunktā minētajā sarakstā; un

barība atbilst:

i)	prasībām, kas noteiktas šajā regulā un jebkurā citā Kopienas tiesību aktā, kas paredz noteikumus attiecībā uz barību; vai

ii)	nosacījumiem, ko Kopiena atzinusi par vismaz līdzvērtīgiem iepriekšminētajiem; vai

iii)	ja starp Kopienu un eksportētājvalsti ir īpašs nolīgums – šādā nolīgumā paredzētajām prasībām.

2. Importa sertifikāta paraugu var pieņemt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru.

24. pants

Starpposma pasākumi

Atkāpjoties no 33. panta un kamēr nav sagatavoti 23. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie saraksti, importa atļaujas turpina piešķirt atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvas 98/51/EK 6. pantā.

25. pants

Eksports

Barībai – tostarp barībai dzīvniekiem, kas nav produktīvie dzīvnieki – kas izgatavota Kopienā laišanai tirgū trešās valstīs, jāatbilst Regulas (EK) Nr. 178/2002 12. pantam.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Īstenošanas pasākumi

Īstenošanas pasākumus var noteikt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru.

27. pants

Grozījumi I, II un III pielikumā

Šīs regulas I, II un III pielikumu var grozīt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru, lai ņemtu vērā:

a)	labas prakses rokasgrāmatu attīstību;

b)	pieredzi, kas gūta, saskaņā ar 6. pantu īstenojot sistēmas, kas pamatojas uz HACCP;

c)	tehnoloģisko attīstību;

d)	zinātniskos ieteikumus, jo īpaši jaunākās riska novērtēšanas metodes;

e)	barības nekaitīguma mērķu noteikšanu; un

f)	to prasību attīstību, kuras attiecas uz konkrētām darbībām.

28. pants

Atkāpes no I, II un III pielikuma

Īpašu iemeslu gadījumā atkāpes no I, II un III pielikuma var piešķirt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru ar nosacījumu, ka šādas atkāpes neietekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu.

29. pants

Ātrās reaģēšanas sistēma

Ja kāda konkrēta barība, tostarp barība dzīvniekiem, kas nav produktīvie dzīvnieki, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi, Regulas (EK) Nr 178/2002 50. pantu piemēro mutatis mutandis.

30. pants

Sodi

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Noteiktajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2007. gada 8. februārim un tūlīt paziņo tai par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas ietekmē šos noteikumus.

31. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, (turpmāk “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

32. pants

Apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi

Komisija apspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi par visiem jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā un kas varētu būtiski ietekmēt sabiedrības veselību, un jo īpaši pirms saskaņā ar 5. pantu 3. punktu tiek izteikti priekšlikumi par kritērijiem un mērķiem.

33. pants

Atcelšana

No 2006. gada 1. janvāra turpmāk norādītās direktīvas ir atceltas, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz transpozīcijas termiņiem:

a)	Padomes Direktīva 95/69/EK;

b)	Komisijas Direktīva 98/51/EK.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2005. gada 12. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā -

priekšsēdētājs

J. P. BORELL FONTELLES

Padomes vārdā -

N. SCHMIT

priekšsēdētājs

(1) OV C 32, 5.2.2004., 97. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 31. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2004. gada 21. decembra Lēmums.

(3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(4) OV L 332, 30.12.1995., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(5) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6) OV L 208, 24.7.1998., 43. lpp.

(7) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. (Kļūdu labojums: OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.).

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. (Kļūdu labojums: OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.).

(10) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

I PIELIKUMS

PRIMĀRĀ RAŽOŠANA

A DAĻA

Regulas 5. panta 1. punktā minētās prasības barības nozares uzņēmumiem primārās ražošanas līmenī

I. Higiēnas noteikumi

1.	Barības nozares komersantiem, kas ir atbildīgi par primāro barības ražošanu, jānodrošina, ka darbība tiek vadīta un veikta tādā veidā, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu apdraudējumu, kas potenciāli var ietekmēt barības nekaitīgumu.

2.	Barības nozares komersantiem jānodrošina, ka, ciktāl tas iespējams, primārie produkti, kas to kontrolē tiek ražoti, gatavoti, attīrīti, iepakoti, uzglabāti un transportēti, ir aizsargāti pret piesārņošanu un sabojāšanu.

Barības nozares komersantiem jāievēro prasības, kas noteiktas 1. un 2. punktā, ievērojot atbilstīgos Kopienas un valstu tiesību aktus, kas attiecas uz apdraudējuma kontroli, tostarp:

i)	pasākumus bīstamu piesārņojumu kontrolei, piemēram, tādu piesārņojumu, kas rodas no gaisa, zemes, ūdens, mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļiem, biocīdiem, veterinārajām zālēm, kā arī atkritumu apsaimniekošanas vai apglabāšanas; un

ii)	pasākumus attiecībā uz augu veselību, dzīvnieku veselību un vidi, kas ietekmē barības nekaitīgumu, tostarp dzīvnieku infekcijas slimību un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju uzraudzības un kontroles programmas.

Atbilstīgos gadījumos barības nozares komersantiem jāveic adekvāti pasākumi, jo īpaši:

a)	jāuztur tīrībā un, ja nepieciešams pēc attīrīšanas pareiziem līdzekļiem jādezinficē telpas, aprīkojums, konteineri, kastes un transporta līdzekļi, kas tiek izmantoti barības ražošanā, gatavošanā, šķirošanā, iepakošanā, uzglabāšanā un transportēšanā;

b)	kur nepieciešams, jānodrošina higiēniski barības ražošanas, transportēšanas un uzglabāšanas apstākļi un barības tīrība;

c)	kad vien nepieciešams, jālieto tīrs ūdens, lai izsargātos no bīstama piesārņojuma;

d)	ciktāl iespējams, jānovērš tas, ka dzīvnieki un kaitēkļi rada bīstamu piesārņojumu;

e)	jāuzglabā un jāapietas ar atkritumiem un bīstamām vielām atsevišķi un atbilstīgi drošības pasākumiem tā, lai izsargātos no bīstama piesārņojuma;

f)	jānodrošina, lai iepakojuma materiāli nekļūst par barības bīstamas piesārņošanas avotu;

g)	jāņem vērā to analīžu rezultāti, kas veiktas primāro produktu paraugiem vai citiem paraugiem, kuri saistīti ar barības nekaitīgumu.

II. Dokumentācija

Barības nozares komersantiem pareizi un par attiecīgu laika periodu jāsaglabā dokumentācija attiecībā uz veiktajiem pasākumiem, lai kontrolētu apdraudējumu, atbilstoši barības nozares uzņēmuma darbības specifikai un lielumam. Barības nozares komersantiem jānodrošina, ka šajā dokumentācijā esošā attiecīgā informācija ir pieejama kompetentajai iestādei.

Barības nozares komersantiem jāreģistrē:

a)	augu aizsardzības produktu un biocīdu lietošana;

b)	ģenētiski modificētu sēklu lietošana;

c)	kaitēkļu vai slimību gadījumi, kas varētu ietekmēt primāro produktu nekaitīgumu;

d)	to analīžu rezultāti, kas veiktas primāro produktu paraugiem vai citiem paraugiem, kuri saistīti ar barības nekaitīgumu;

e)	katras barības izejvielu avoti un daudzums, kā arī katras barības produkcijas saņēmējs un daudzums.

3.	Citas personas, kā piemēram, veterinārārsti, agronomi un fermas tehniskais personāls drīkst palīdzēt barības nozares komersantiem veikt fermas darbību dokumentēšanu.

B DAĻA

Ieteikumi labas prakses rokasgrāmatām

1.	Sastādot valstu un Kopienas rokasgrāmatas, kā tas noteikts šīs regulas III nodaļā, jāietver labas prakses ieteikumi apdraudējuma kontrolei barības primārajā ražošanā.

Labas prakses rokasgrāmatām jāietver atbilstoša informācija par apdraudējumu, kas rodas barības primārajā ražošanā, un darbībām, kas veicamas, lai kontrolētu apdraudējumu, ieskaitot attiecīgus pasākumus, kas noteikti Kopienas un valstu tiesību aktos vai tādās Kopienas un valstu programmās, proti:

a)	tādu indīgu vielu kā mikotoksīnu, smago metālu, radioaktīvo metālu kontrole;

b)	ūdens, organiskā un mākslīgā mēslojuma lietošana;

c)	pareiza un piemērota augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu lietošana un to izsekojamība;

d)	pareiza un piemērota veterināro zāļu un pārtikas piedevu lietošana un to izsekojamība;

e)	barības sastāvdaļu sagatavošana, uzglabāšana un izsekojamība;

f)	pareiza beigtu dzīvnieku iznīcināšana, atkritumu un pakaišu apglabāšana;

g)	aizsardzības pasākumi, lai pasargātu dzīvniekus no infekcijas slimībām, kuras pārnes ar barību, un pienākums par saslimšanas gadījumiem informēt kompetento iestādi;

h)	noteikta kārtība, pasākumi un metodes, lai nodrošinātu, ka barība tiek ražota, gatavota, iepakota, uzglabāta un transportēta, ievērojot atbilstošus higiēnas nosacījumus, ieskaitot efektīvu tīrīšanu un kaitēkļu kontroli;

i)	noteikumi par dokumentāciju.

II PIELIKUMS

REGULAS 5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS PĀRĒJIEM BARĪBAS NOZARES UZŅĒMUMIEM, KAS NENODARBOJAS AR BARĪBAS PRIMĀRO RAŽOŠANU

TELPAS UN APRĪKOJUMS

1.	Barības ražošanas un uzglabāšanas telpām, aprīkojumam, konteineriem, kastēm, transporta līdzekļiem un to tuvākajai apkārtnei jābūt tīriem, un jāievieš efektīvas kaitēkļu kontroles programmas.

Telpu un aprīkojuma izkārtojumam, plānojumam, konstrukcijām un izmēram:

a)	jāsekmē adekvāta tīrīšana un/vai dezinfekcija;

b)	jābūt tādiem, lai samazinātu kļūdas risku un izvairītos no piesārņošanas, piesārņošanas sajaukšanās rezultātā un jebkādām citām nelabvēlīgām ietekmēm uz produktu nekaitīgumu un kvalitāti. Tehnika, kas nonāk saskarē ar barību, pēc slapjiem tīrīšanas darbiem jānožāvē.

Telpas un aprīkojums, kas tiek lietots sajaukšanai un/vai ražošanas darbam atbilstoši un regulāri jāpārbauda saskaņā ar rakstiski noteiktu kārtību, ko iepriekš noteicis produkta ražotājs.

a)	Visiem svariem un mērīšanas ierīcēm, kas tiek lietoti barības ražošanā, jābūt piemērotiem smaguma skalai un daudzumiem, kas tiks mērīti, un tie regulāri jāpārbauda.

b)	Visiem maisītājiem, kas tiek lietoti barības ražošanā, jābūt piemērotiem smagumiem un daudzumiem, kas tiks maisīti, un jābūt spējīgiem saražot piemēroti viendabīgu maisījumu un viendabīgu šķīdumu. Komersantiem jāpierāda maisītāju efektivitāte attiecībā uz viendabīgumu.

4.	Telpās jābūt adekvātam dabiskajam un/vai mākslīgajam apgaismojumam.

5.	Notekūdeņu sistēmām jābūt piemērotām paredzētajam mērķim; tām jābūt projektētām un konstruētām tā, lai izvairītos no barības vielu piesārņojuma apdraudējuma.

6.	Ūdenim, kas tiek lietots barības ražošanai, jābūt dzīvniekiem piemērotā kvalitātē; ūdens cauruļvadiem jābūt inertiem.

7.	No notekūdeņiem, atkritumiem un lietus ūdens jāatbrīvojas tā, lai tiktu garantēts, ka aprīkojums un barības nekaitīgums un kvalitāte netiek ietekmēta. Bojātās preces un putekļi jākontrolē, lai izvairītos no kaitēkļu invāzijas.

8.	Logiem un citiem atvērumiem, ja tas nepieciešams, jābūt nodrošinātiem pret kaitēkļiem. Durvīm jābūt ciešām un aizvērtā stāvoklī, nodrošinātām pret kaitēkļiem.

9.	Kur nepieciešams, griestiem un augšējai armatūrai jābūt projektētiem, konstruētiem un pabeigtiem tā, lai izsargātos no netīrumu uzkrāšanās un mazinātu kondensēšanos, nevēlamu pelējuma sēnīšu rašanos un gružu izplatīšanos, kas var ietekmēt barības nekaitīgumu un kvalitāti.

PERSONĀLS

Barības nozares uzņēmumos jābūt pietiekamam skaitam darbinieku, kam ir attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamās prasmes un kvalifikācija. Organizācijas shēmai, kur noteikta nepieciešamā kvalifikācija (diplomi, profesionālā pieredze) un atbildības jomas vadītāju amatiem, jābūt sastādītai un pieejamai par inspekcijām atbildīgajām kompetentajām institūcijām. Visiem darbiniekiem jābūt skaidri informētiem rakstiskā formā par to pienākumiem un pilnvarām, īpaši gadījumos, kad notiek izmaiņas, lai tādā veidā iegūtu nepieciešamo produktu kvalitāti.

RAŽOŠANA

1.	Par atbildīgo ražošanas jautājumos jāieceļ kvalificēta persona.

2.	Barības nozares komersantiem jānodrošina, ka ražošanas dažādās stadijas tiek veiktas saskaņā ar iepriekš rakstiskā formā noteiktu kārtību un instrukcijām, kuru mērķis ir definēt, pārbaudīt un apgūt ražošanas procesa kritiskos punktus.

3.	Pēc vajadzības jāveic tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nepieļautu vai samazinātu jebkāda veida piesārņojumu un kļūdas. Ražošanas procesa laikā jānodrošina pietiekami daudzas un piemērotas pārbaudes iespējas.

4.	Aizliegtu barību, nevēlamas vielas un citas attiecībā uz cilvēku vai dzīvnieku veselību indīgas vielas jāuzrauga un jāievieš piemērotas kontroles stratēģijas, lai mazinātu apdraudējumu.

5.	Atkritumi un materiāli, kas nav lietojami kā barība, jāizolē un jāidentificē. No materiāliem, kuri satur veterinārās zāles, indes vai citas bīstamas vielas bīstamā daudzumā, piemērotā veidā jāatbrīvojas, un tos nedrīkst lietot kā barību.

6.	Barības nozares komersantiem jāveic adekvāti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu ražotās produkcijas izsekojamību.

KVALITĀTES KONTROLE

1.	Ja nepieciešams, par atbildīgo kvalitātes kontroles jautājumos jāieceļ kvalificēta persona.

2.	Barības nozares uzņēmumiem kvalitātes kontroles sistēmas ietvaros jānodrošina sev pieeja laboratorijai ar atbilstošu personālu un aprīkojumu.

Kvalitātes kontroles plāns jāsastāda rakstiskā formā un jāievieš, ietverot un īpašu uzmanību pievēršot ražošanas procesa kritisko kontroles punktu pārbaudēm, paraugu ņemšanas kārtībai un biežumam, analīžu metodikai un to biežumam, īpašo noteikumu ievērošanai – un tālākajam ceļam noteikto prasību neizpildīšanas gadījumā – sākot no apstrādātajiem izejmateriāliem līdz galaproduktam.

Dokumentācija attiecībā uz galaproduktos izmantotajiem jēlmateriāliem jāglabā pie ražotāja, lai nodrošinātu izsekojamību. Dokumentiem par produktiem, kuru lietošanas termiņš ir derīgs, attiecīgajā periodā jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm. Papildus tam sastāvdaļu un katras saražoto un apgrozībā laisto produktu partijas (nepārtrauktas ražošanas gadījumā) paraugiem jābūt ņemtiem pietiekamā daudzumā saskaņā ar kārtību, ko iepriekš noteicis ražotājs, un tie jāuzglabā, lai nodrošinātu izsekojamību (regulāri, ja ražošana notiek tikai un vienīgi ražotāja paša vajadzībām). Paraugiem jābūt aizzīmogotiem un marķētiem, kas atvieglina identifikāciju; tie jāuzglabā apstākļos, kas nepieļauj jebkāda veida neparedzētas izmaiņas parauga struktūrā vai jebkāda veida piejaukumus. Tie jāglabā kompetentajai iestādei pieejamā vietā periodā, kas atbilst tās barības derīguma termiņam, kas laista tirgū. Attiecībā uz barības vielām dzīvniekiem, kas netiek izmantoti pārtikas ražošanā, barības ražotājam jāglabā vienīgi galaprodukcijas paraugi.

GLABĀŠANA UN TRANSPORTS

1.	Apstrādāta barība jānošķir no neapstrādātām barības sastāvdaļām un barības piedevām, lai izvairītos no piesārņojuma, sajaucoties apstrādātajai barībai; jāizmanto atbilstošs iepakojums.

2.	Barība jāglabā un jātransportē piemērotos konteineros. Tie jāglabā tam paredzētās, piemērotās un īpaši uzturētās vietās, lai nodrošinātu labus glabāšanas apstākļus vietā, kurai drīkst piekļūt tikai personas ar barības nozares komersanta izsniegtu atļauju.

3.	Barība jāglabā un jātransportē tādā veidā, lai tā būtu viegli identificējama, lai izvairītos no pārpratumiem vai piesārņojuma un lai nepieļautu bojāšanos.

4.	Konteineriem un aprīkojumam, kas tiek izmantoti transportam, glabāšanai, nogādāšanai, pārvietošanai un svēršanai, jābūt tīriem. Jāievieš tīrīšanas programmas un jāsamazina šķīdinātāju un dezinfekcijas līdzekļu palieku daudzums.

5.	Jebkāda veida bojājumi jāsamazina un jākontrolē, lai samazinātu kaitēkļu invāziju.

6.	Ja nepieciešams, temperatūras jāuztur iespējami zemas, lai izvairītos no kondensēšanās un bojājumiem.

DOKUMENTĀCIJA

Visiem barības nozares komersantiem, tostarp tiem, kas darbojas tikai un vienīgi kā tirgotāji, nekad neglabājot produktus savās telpās, jāreģistrē ieraksti ar attiecīgiem datiem par pirkumu, ražošanu un pārdošanu, lai nodrošinātu efektīvu izsekojamību no saņemšanas un nogādāšanas, ieskaitot eksportu, līdz gala saņēmējam.

Barības nozares komersantiem, izņemot tos, kas darbojas tikai un vienīgi kā tirgotāji, nekad neglabājot produktus savās telpās, jāglabā šādi dokumenti:

dokumentācija par ražošanas procesu un kontroli.

Barības nozares uzņēmumos jābūt dokumentācijas sistēmai, kas paredzēta ražošanas procesa kritisko kontroles punktu definēšanai un pārvaldībai un jāizveido un jāievieš kvalitātes kontroles plāns. Attiecīgo kontroļu rezultāti jāsaglabā. Dokumentācija jāglabā tā, lai attiecībā uz katru produktu partiju, kas laista tirgū, būtu iespējams izsekot tās ražošanas vēsturi un lai sūdzību gadījumā varētu noteikt atbildību;

dokumentācija saistībā ar izsekojamību, jo īpaši:

attiecībā uz barības piedevām:

—	ražoto barības piedevu specifika un daudzums, attiecīgie ražošanas datumi un, kur tas ir nepieciešams, sērijas vai specifiskās partijas numurs nepārtrauktās ražošanas gadījumā,

—	uzņēmuma nosaukums un adrese, kuram barības piedevas tika nosūtītas, nosūtīto barības piedevu specifika un daudzums un, kur tas nepieciešams, sērijas vai specifiskās partijas numurs nepārtrauktās ražošanas gadījumā,

ii)

attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Direktīva 82/471/EEK:

—	ražoto barības piedevu specifika un daudzums, attiecīgie ražošanas datumi un, kur tas nepieciešams, sērijas vai specifiskās partijas numurs nepārtrauktās ražošanas gadījumā,

—	uzņēmuma vai lietotāja (uzņēmuma vai lauksaimnieka) nosaukums/vārds, uzvārds un adrese, kuram barības piedevas tika nosūtītas, kopā ar nosūtīto barības piedevu specifiku un daudzumu un, kur tas nepieciešams, sērijas vai specifiskās partijas numurs nepārtrauktās ražošanas gadījumā,

iii)

attiecībā uz premiksiem:

—	ražotāja vai piegādātāja nosaukums un adrese, barības piedevu specifika un daudzums, attiecīgie ražošanas datumi un, kur tas nepieciešams, sērijas vai specifiskās partijas numurs nepārtrauktās ražošanas gadījumā,

—	premiksu ražošanas datums un, kur tas nepieciešams, sērijas numurs,

—	uzņēmuma nosaukums un adrese, kuram premikss tika nosūtīts, nosūtīšanas datums, nosūtīto barības piedevu specifika un daudzums un, kur tas nepieciešams, sērijas numurs;

iv)

attiecībā uz barības maisījumiem/barības sastāvdaļām:

—	barības piedevu/maisījuma ražotāja vai piegādātāja nosaukums un adrese, izmantoto barības piedevu specifika un daudzums, kur nepieciešams, sērijas numurs,

—	barības sastāvdaļu un barības maisījuma piegādātāja nosaukums un adrese, piegādes datums,

—	barības maisījuma tips, daudzums un sastāvs,

—	ražoto barības sastāvdaļu vai barības vielu maisījuma specifika un daudzums, kopā ar ražošanas datumu un pircēja (piemēram, lauksaimnieka, cita barības nozares uzņēmuma vadītāja) vārdu, uzvārdu un adresi.

SŪDZĪBAS UN PRODUKTA ATSAUKŠANA

1.	Barības nozares uzņēmuma vadītājiem jāievieš sūdzību reģistrācijas un apstrādes sistēma.

2.	Viņiem nepieciešamības gadījumā jāizveido sistēma, lai varētu operatīvi atsaukt produktus no izplatīšanas tīkla. Viņiem jādefinē rakstiskā formā visu atsaukto produktu galamērķis, un pirms šie produkti ir atpakaļ apritē, tiem jāiziet kvalitātes kontroles novērtējums.

III PIELIKUMS

LABA DZĪVNIEKU ĒDINĀŠANAS PRAKSE

GANĪBAS

Ganīšanu pļavās un kultivētās platībās veic tā, lai mazinātu dzīvnieku izcelsmes pārtikas piesārņojumu, ko rada fizikāli, bioloģiski un ķīmiski apdraudējumi.

Ja nepieciešams, jāievēro atbilstošs miera periods, pirms dzīvniekiem ļauj ganīties pļavās, labībā un labības pārpalikumos, un starp ganīšanas rotāciju, lai mazinātu piesārņojumu ar dabisko mēslojumu, ja šāda potenciāla problēma pastāv, un nodrošinātu, ka tiek ievēroti atturēšanās periodi lauksaimnieciski ķīmisku produktu pielietošanai.

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ STAĻĻIEM UN ĒDINĀŠANAS IEKĀRTĀM

Dzīvnieku novietnei jābūt plānotai tā, lai to var pienācīgi iztīrīt. Dzīvnieku novietnes un ēdināšanas iekārtas jātīra pamatīgi un regulāri, lai izsargātos no uzkrāšanās apdraudējuma. Ķīmiskās vielas, kas tiek izmantotas tīrīšanai un sanācijas pasākumiem, jālieto saskaņā ar instrukcijām un jāuzglabā atsevišķi no barības un ēdināšanas vietām.

Jāizveido kaitēkļu kontroles sistēma, lai kontrolētu kaitēkļu pieeju dzīvnieku novietnei un mazinātu iespēju, ka barība un pakaišu materiāli vai dzīvnieku novietnes tiks piesārņotas.

Ēkas un ēdināšanas iekārtas jāuztur tīras. Jāizveido sistēmas regulārai mēslu, atkritumu un citu iespējamo barības piesārņojuma avotu izvešanai.

Barība un pakaišu materiāls dzīvnieku novietnēs bieži jāmaina un nedrīkst pieļaut, ka tie sapelē.

ĒDINĀŠANA

1. Uzglabāšana

Barība jāuzglabā atsevišķi no ķīmiskajām vielām un citiem dzīvnieku ēdināšanai aizliegtām vielām. Glabāšanas vietas un konteineri jāuztur tīri un sausi un, kur nepieciešams, jāveic piemēroti kaitēkļu kontroles pasākumi. Glabāšanas vietas un konteineri regulāri jātīra, lai izvairītos no nevajadzīga piesārņojuma.

Sēklas jāuzglabā kārtīgi un dzīvniekiem nepieejamā vietā.

Ārstnieciskā barība un parastā barība, kas paredzēta dažādām dzīvnieku kategorijām vai sugām, jāglabā tā, lai mazinātu risku to izēdināt dzīvniekiem, kam tā nav paredzēta.

2. Sadale

Barības sadales sistēmai lauku saimniecībā jānodrošina, ka pareizā barība tiek nosūtīta pareizajam adresātam. Sadales un ēdināšanas laikā ar barību jārīkojas tā, lai tiktu nodrošināts, ka nenotiek tās piesārņojums no piesārņotām uzglabāšanas vietām un aprīkojuma. Parastā barība jāapstrādā atsevišķi no ārstnieciskās barības, lai izsargātos no barības piesārņojuma.

Barības transportēšanas līdzekļi un ēdināšanas iekārta lauku saimniecībā periodiski jātīra, it īpaši, ja tā tiek lietota, lai nogādātu un izdalītu ārstniecisko barību.

BARĪBA UN ŪDENS

Ūdenim, kas tiek izmantots dzirdināšanai vai akvakultūrai, jābūt audzētajiem dzīvniekiem atbilstošā kvalitātē. Ja ir iemesls šaubām par dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu piesārņojumu no ūdens, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērtētu un mazinātu apdraudējumu.

Ēdināšanas un dzirdināšanas iekārtai jābūt paredzētai, konstruētai un novietotai tā, lai barības un ūdens piesārņojuma risks tiktu mazināts. Dzirdināšanas sistēmas jātīra un jāapkopj regulāri, kur tas ir iespējams.

PERSONĀLS

Personai, kas atbildīga par dzīvnieku ēdināšanu un kopšanu, jāpiemīt nepieciešamajām spējām, zināšanām un kompetencei.

IV PIELIKUMS

1. NODAĻA

Barības piedevas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003:

—	Uzturfizioloģiskās piedevas: visas šīs grupas piedevas

—

Zootehniskās piedevas: visas šīs grupas piedevas

—	Tehnoloģiskās piedevas: piedevas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā (“antioksidanti”): tikai tie, kuros ir noteikts maksimālais saturs

—	Organoleptiskās piedevas: piedevas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā (“krāsvielas”): karotenoīdi un ksantofili

Produkti, kas minēti Direktīvā 82/471/EEK:

—	Proteīni, ko iegūst no mikroorganismiem, kuri pieder baktēriju, raugu, aļģu, zemāko sēņu grupām: visi šīs grupas produkti (izņemot apakšgrupu 1.2.1)

—	Aminoskābju ražošanas ar fermentācijas procesu blakusprodukti: visi šīs grupas produkti

2. NODAĻA

Barības piedevas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003:

—

Zootehniskās piedevas: piedevas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 4. punkta d) apakšpunktā (“citas zootehniskās piedevas”)

—	Antibiotikas: visas piedevas

—	Kokcidiostati un histomonostati: visas piedevas

—	Augšanas stimulatori: visas piedevas

—

Uzturfizioloģiskās piedevas:

—	piedevas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā (Vitamīni, provitamīni un ķīmiskas vielas ar līdzīgu efektu): A un D,

—	piedevas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 3. punkta b) apakšpunktā (“saliktas vielas no mikroelementiem”): Cu un Se.

3. NODAĻA

Barības piedevas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003:

Zootehniskās piedevas: piedevas, kas minētas I pielikuma 4. punkta d) apakšpunktā (“citas zootehniskās piedevas”)

—	Antibiotikas: visas piedevas

—	Kokcidiostati un histomonostati: visas piedevas

—	Augšanas stimulatori: visas piedevas.

V PIELIKUMS

I NODAĻA

Apstiprināto barības nozares uzņēmumu saraksts

1	2	3	4	5
Identifikācijas numurs	Darbības veids	Vārds, uzvārds vai nosaukums (1)	Adrese (2)	Piezīmes

II NODAĻA

Identifikācijas numuram jāatbilst šādai struktūrai:

1.	simbols “α”, ja barības nozares uzņēmums ir apstiprināts;

2.	dalībvalsts vai trešās valsts, kurā barības nozares uzņēmums atrodas, ISO kods;

3.	valsts piešķirtais identifikācijas numurs, kas maksimāli sasniedz astoņus burtu vai skaitļu simbolus.

(1) Vārds vai barības nozares uzņēmuma nosaukums.

(2) Barības nozares uzņēmuma adrese.

8.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/23

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 184/2005

(2005. gada 12. janvāris)

par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu, kas sniegts saskaņā ar Līguma 105. panta 4. punktu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līgumu Komisijai jāiesniedz Padomei ziņojumi, lai tā varētu pārraudzīt ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Kopienā, kā arī ekonomikas politiku atbilsmi dažām vispārējām pamatnostādnēm.

(2)	Saskaņā ar Līgumu Komisijai jāiesniedz Padomei priekšlikumi par kopējas tirdzniecības politikas īstenošanu, un Padomei jāpilnvaro Komisija sākt vajadzīgās sarunas.

(3)

Lai īstenotu un pārskatītu tirdzniecības nolīgumus, tostarp Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) (3) un Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs) (4), un lai veiktu pašreizējās un nākotnes sarunas par turpmākiem nolīgumiem, būtu jānodrošina attiecīgas statistikas informācijas pieejamība.

(4)

Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (5) (ESA 95) satur atsauces sistēmu kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un grāmatvedības noteikumiem, lai sastādītu dalībvalstu kontus, ievērojot Kopienas statistikas prasības, tā, lai varētu iegūt savstarpēji salīdzināmus rezultātus starp dalībvalstīm.

(5)

EMS statistikas prasību rīcības plāns, kas sniegts Padomei 2000.gada septembrī, un 3., 4. un 5. progresa ziņojums, ko Padome arī atbalsta, paredz ceturkšņa Eiropas kontus, ko sniedz institucionāls sektors 90 dienu laikā. Savlaicīgā ceturkšņa datu sniegšana par maksājuma bilanci ir priekšnosacījums minēto ceturkšņa Eiropas kontu sagatavošanai.

(6)

Ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (6) izveidoja vienotu sistēmu Kopienas statistikas vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un izvērtēšanai par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Kopienā un noteica raksturlielumus, kās būtu jāsavāc šajā jomā.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2560/2001 (2001. gada 19. decembris) par pārrobežu maksājumiem euro (7) ir bijusi tieša ietekme uz statistikas informācijas vākšanu; šajā regulā paredzētā sliekšņa paaugstināšana būtiski ietekmētu uzņēmumu ziņošanas pienākumu apjomu un dalībvalstu maksājumu bilances statistikas kvalitāti, īpaši tajās dalībvalstīs, kurās informācijas vākšanas sistēmas balstās uz maksājumiem.

(8)

Starptautiskā valūtas fonda rokasgrāmata par maksājumu bilanci, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Pamatnostādne (2003. gada 2. maijs) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas ziņošanu maksājumu bilances un starptautisko ieguldījumu posteņu un starptautisko rezervju matricas jomā (8), Apvienoto Nāciju Organizācijas Rokasgrāmata par starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku un Ārvalstu tiešo ieguldījumu ESAO etalondefinīcija kopumā nosaka vispārējos noteikumus par to, kā jāapkopo statistikas informācija par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(9)

Maksājumu bilances statistikas jomā ECB un Komisija attiecīgi koordinē darbu datu apkopošanas jautājumos. Ar šo regulu jo īpaši nosaka statistikas informāciju, kas Komisijai ir nepieciešama no dalībvalstīm, lai sagatavotu Kopienas statistiku par maksājumu bilanci, starptautisku pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Lai sagatavotu un izplatītu šo Kopienas statistikas informāciju, Komisija un dalībvalstis savstarpēji apspriežas par jautājumiem, kas attiecas uz sniegto datu kvalitāti un to izplatīšanu.

(10)

Saskaņā Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (9), nedrīkst atsaukties uz valstu noteikumiem par statistikas konfidencialitāti, lai aizkavētu konfidenciālu statistikas datu nosūtīšanu Statistikas birojam, ja Kopienas tiesību akts, kas reglamentē Kopienas statistiku, paredz šo datu nosūtīšanu.

(11)	Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (10), noteikts konfidencialitātes režīms, ko piemēro konfidenciālai statistikas informācijai, kura nosūtīta uz ECB.

(12)	Īpašas Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē noteikumi Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (11).

(13)	Skaidri nepieciešams izveidot tādu Kopienas statistiku par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas atbilst kopējiem statistikas kvalitātes standartiem.

(14)

Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, tas ir, izveidot kopējos statistikas kvalitātes standartus, lai apkopotu salīdzināmu statistikas informāciju par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tāpēc to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(15)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, valsts iestādēm, kas atbildīgas par datu vākšanu dalībvalstīs, var būt nepieciešama pieeja administratīvo datu avotiem, piemēram, uzņēmumu reģistriem, ko pārvalda citas valsts iestādes, un citām datu bāzēm, kas satur informāciju par pārrobežu darījumiem un pozīcijām, kas šāda informācija ir vajadzīga Kopienas statistikas apkopošanai.

(16)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12),

IR PIEŅEMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka kopēju sistēmu sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

2. pants

Datu iesniegšana

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) datus par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kā minēts I pielikumā. Dati ir noteikti II pielikumā.

2. Dalībvalstis iesniedz datus Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar I pielikumā norādītajiem termiņiem.

3. pants

Datu avoti

1. Dalībvalstis vāc šajā regulā noteikto informāciju, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par atbilstīgiem un piemērotiem. Tie var ietvert administratīvo datu avotus, tādus kā uzņēmumu reģistri.

2. Fiziskas un juridiskas personas, atbildot uz pieprasījumu sniegt informāciju, ievēro laika ierobežojumus un definīcijas, ko noteikušas valsts iestādes, kuras saskaņā ar šo regulu atbild par datu vākšanu dalībvalstīs.

3. Ja prasītos datus nevar savākt nesamērīgu izmaksu dēļ, var nosūtīt visprecīzākās aplēses (tostarp nulles vērtības).

4. pants

Kvalitātes kritēriji un ziņojumi

1. Dalībvalstis veic visus saprātīgos pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu nosūtīto datu kvalitāti atbilstīgi kopējiem kvalitātes standartiem.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti (še turpmāk - “kvalitātes ziņojums”).

3. Kopējos kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un periodiskumu nosaka saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā aspektus, kas saistīti ar datu vākšanas un apkopošanas izmaksām, un svarīgas izmaiņas attiecībā uz datu vākšanu.

Pārsūtīto datu kvalitāti, balstoties uz kvalitātes ziņojumiem, novērtē Komisija, kam palīdz 11. pantā minētā Maksājumu bilances komiteja. Šo Komisijas novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam informācijai.

4. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai svarīgākās metodoloģiskās vai citas izmaiņas, kas var ietekmēt nosūtītos datus, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo izmaiņu piemērošanas uzsākšanas. Komisija informē Eiropas Parlamentu un citas dalībvalstis par jebkuru šādu paziņojumu.

5. pants

Datu plūsmas

Apkopojamu statistikas informāciju sagrupē nosūtīšanai Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar šādiem datu plūsmu veidiem:

a)	maksājumu bilances euro rādītāji;

b)	maksājumu bilances ceturkšņa statistikas dati;

c)	starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība;

d)	ārvalstu tiešo ieguldījumu (“ĀTI” plūsmas);

e)	ĀTI pozīcijas.

Datu plūsmas aprakstītas I pielikumā.

6. pants

Pārskata periods un periodiskums

Dalībvalstis apkopo datu plūsmas saskaņā ar I pielikumā norādīto pirmo pārskata periodu un periodiskumu.

7. pants

Datu nosūtīšana

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Statistikas birojam) šajā regulā prasītos datus, ievērojot formu un kārtību, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

Konfidenciālu datu nosūtīšana un apmaiņa

1. Neatkarīgi no Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 5. panta 4. punkta noteikumiem, konfidenciālu datu pārsūtīšana starp Statistikas biroju un Eiropas Centrālo banku drīkst notikt gadījumos, kad šī pārsūtīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saskaņotību starp Eiropas Savienības maksājumu bilances rādītājiem un rādītājiem, kas attiecas uz to dalībvalstu ekonomisko teritoriju, kas pieņēmušas vienotu valūtu.

2. Pirmo punktu piemēro ar nosacījumu, ka ECB ievēro Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteiktos principus un rīkojas atbilstīgi tās pašas regulas 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Konfidenciālu datu apmaiņu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 322/97 13. pantā, atļauj starp dalībvalstīm, kur šāda apmaiņa ir vajadzīga, lai nodrošinātu Eiropas Savienības maksājumu bilances rādītāju kvalitāti.

Dalībvalstis, kas saņem konfidenciālu informāciju no citām dalībvalstīm, rīkojas ar to, ievērojot tās konfidencialitāti.

9. pants

Informācijas izplatīšana

Komisija (Statistikas birojs) izplata Kopienas statistikas informāciju, kas apkopota saskaņā ar šo regulu, ievērojot periodiskumu, kas ir līdzīgs I pielikumā noteiktajam.

10. pants

Pielāgošana ekonomikas un tehnikas izmaiņām

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas izmaiņas, nosaka saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šādi pasākumi attiecas uz

a)	definīciju atjaunināšanu (II pielikums);

b)	datu prasību atjaunināšanu, tostarp iesniegšanas termiņiem, kā arī datu plūsmu pārskatīšanu, paplašināšanu un izslēgšanu (I pielikums).

11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Maksājumu bilances komiteja, še turpmāk - “Komiteja”

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. ECB var piedalīties komitejas sanāksmēs novērotājas statusā.

12. pants

Ziņojums par īstenošanu

Līdz 2010. gada 28. februārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

Ar šo ziņojumu, jo īpaši,

a)	raksturo apkopotās statistikas informācijas kvalitāti;

b)	novērtē to ieguvumu un izmaksu attiecību, kas radušies Kopienai, dalībvalstīm un apkopotās statistikas informācijas sniedzējiem un izmantotājiem saistībā ar statistikas apkopošanu;

c)	identificē jomas, kurās būtu vajadzīgi iespējami uzlabojumi un grozījumi, ņemot vērā iegūtos rezultātus;

d)	izskata Komitejas darbības un sniedz ieteikumus par to, vai būtu jāpārskata īstenošanas pasākumu darbības joma.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2005. gada 12. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. P. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

N. SCHMIT

priekšsēdētājs

(1) OV C 296, 6.12.2003., 5. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2004. gada 13. decembra Lēmums.

(3) OV L 336, 23.12.1994., 191. lpp.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 214. lpp.

(5) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).

(6) OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.

(8) OV L 131, 28.5.2003., 20. lpp.

(9) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(10) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(11) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regula grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003.

(12) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

I PIELIKUMS

DATU PLŪSMAS,

kas minētas 5. pantā

1. Maksājumu bilances euro rādītāji

BOP EUR Euro rādītāji	Termiņš: t (1) + 2 mēneši Periodiskums: ceturksnis Pirmais pārskata periods: 2006.g. 1. ceturksnis
	Kredīts	Debets	Neto
Tekošais konts	Ārpus ES	Ārpus ES	Ārpus ES
Pakalpojumi	Ārpus ES	Ārpus ES	Ārpus ES

2. Maksājumu bilances ceturkšņa statistika

BOP Q

Ceturkšņa dati

Termiņš: t + 3 mēneši

Periodiskums: ceturksnis

Pirmais pārskata periods: 2006.g. 1.ceturksnis

Kredīts

Debets

Neto

Tekošais konts

1. līmenis

Preces

1. līmenis

Pakalpojumi

1. līmenis

Pārvadājumi

1. līmenis

Braucieni

1. līmenis

Sakaru pakalpojumi

1. līmenis

Būvniecības pakalpojumi

1. līmenis

Apdrošināšanas pakalpojumi

1. līmenis

Finanšu pakalpojumi

1. līmenis

Datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

1. līmenis

Autoratlīdzība un licences maksas

1. līmenis

Citi komercdarbības pakalpojumi

1. līmenis

Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

1. līmenis

Citur neklasificēti valsts pārvaldes pakalpojumi

1. līmenis

Ienākumi

1. līmenis

Darbinieku atalgojums

1. līmenis

Ieguldījumu ienākumi

—	Tiešie ieguldījumi

1. līmenis

—	Portfeļa ieguldījumi

Ārpus ES

Pasaule

—	Citi ieguldījumi

Ārpus ES

Kārtējie pārvedumi

1. līmenis

Valsts pārvalde

Ārpus ES

Citi sektori

Ārpus ES

II.

Kapitāla konts

Ārpus ES

Tīrie aktīvi

Tīrie pasīvi

Neto

III.

Finanšu konts

Tiešie ieguldījumi

1. līmenis

Ārvalstīs

1. līmenis

—	Pašu kapitāls

1. līmenis

—	Reinvestētie ieņēmumi

1. līmenis

—	Cits kapitāls

1. līmenis

Ekonomikā, par kuru ziņo

1. līmenis

—	Pašu kapitāls

1. līmenis

—	Reinvestētie ieņēmumi

1. līmenis

—	Cits kapitāls

1. līmenis

Portfeļa ieguldījumi

Ārpus ES

Pasaule

Atvasinātie finanšu instrumenti

Pasaule

Citi ieguldījumi

Ārpus ES

3. Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

BOP ITS

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība (ITS)

Termiņš: t + 9 mēneši

Periodiskums: gads

Pirmais pārskata periods: 2006. gads

Kredīts

Debets

Neto

Pakalpojumi kopā

3. līmenis

Pārvadājumi

2. līmenis

Jūras transports

2. līmenis

—

Pasažieri

2. līmenis

—

Kravas

2. līmenis

—

Cits

2. līmenis

Gaisa transports

2. līmenis

—

Pasažieri

2. līmenis

—

Kravas

2. līmenis

—

Cits

2. līmenis

Cits transports

2. līmenis

—

Pasažieri

2. līmenis

—

Kravas

2. līmenis

—

Cits

2. līmenis

Cita transporta paplašinātā klasifikācija

Kosmosa transports

2. līmenis

Dzelzceļa transports

2. līmenis

—

Pasažieri

2. līmenis

—

Kravas

2. līmenis

—

Cits

2. līmenis

Autotransports

2. līmenis

—

Pasažieri

2. līmenis

—

Kravas

2. līmenis

—

Cits

2. līmenis

Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem

2. līmenis

—

Pasažieri

2. līmenis

—

Kravas

2. līmenis

—

Cits

2. līmenis

Cauruļvadu transports un elektroenerģijas pārvade

2. līmenis

Citi transporta papildpakalpojumi un palīgpakalpojumi

2. līmenis

Braucieni

2. līmenis

Darījumu braucieni

2. līmenis

—	Sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumi

2. līmenis

—

Citi

2. līmenis

Personiskie braucieni

2. līmenis

—	Ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumi

2. līmenis

—	Ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumi

2. līmenis

—

Citi

2. līmenis

Sakaru pakalpojumi

2. līmenis

Pasta un kurjeru pakalpojumi

2. līmenis

Telekomunikāciju pakalpojumi

2. līmenis

Būvniecības pakalpojumi

2. līmenis

Būvniecība ārvalstīs

2. līmenis

Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo

2. līmenis

Apdrošināšanas pakalpojumi

2. līmenis

Dzīvības apdrošināšana un pensiju finansēšana

2. līmenis

Kravu apdrošināšana

2. līmenis

Cita veida tiešā apdrošināšana

2. līmenis

Pārapdrošināšana

2. līmenis

Palīgpakalpojumi

2. līmenis

Finanšu pakalpojumi

2. līmenis

Datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

2. līmenis

Datorpakalpojumi

2. līmenis

Informācijas pakalpojumi

2. līmenis

—	Ziņu aģentūru pakalpojumi

2. līmenis

—	Citi informācijas sniegšanas pakalpojumi

2. līmenis

Autoratlīdzība un licences maksas

2. līmenis

Franšīzes un līdzīgas tiesības

2. līmenis

Cita autoratlīdzība un licences maksas

2. līmenis

Citi komercdarbības pakalpojumi

2. līmenis

Tirdzniecības starpniecība un citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi

2. līmenis

—	Tirdzniecības starpniecība

2. līmenis

—	Citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi

2. līmenis

Operatīvās nomas pakalpojumi

2. līmenis

Dažādi komercdarbības, profesionālie un tehniskie pakalpojumi

2. līmenis

—	Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinības un sabiedrisko attiecību pakalpojumi

2. līmenis

—	Juridiskie pakalpojumi

2. līmenis

—	Grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā

2. līmenis

—	Konsultācijas komercdarbības un vadībzinības jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi

2. līmenis

—	Reklāmas pakalpojumi, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi

2. līmenis

—	Zinātniskās izpētes pakalpojumi

2. līmenis

—	Arhitektūras, inženiertehniskie un citi tehniskie pakalpojumi

2. līmenis

—	Lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un apstrādes uz vietas pakalpojumi

2. līmenis

—	Atkritumu pārstrāde un attīrīšana

2. līmenis

—	Lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un citi apstrādes uz vietas pakalpojumi

2. līmenis

—	Citi komercdarbības pakalpojumi

2. līmenis

—	Citur neklasificēti pakalpojumi starp saistītiem uzņēmumiem

2. līmenis

Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

2. līmenis

Audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi

2. līmenis

Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

2. līmenis

—	Izglītības pakalpojumi

2. līmenis

—	Veselības aprūpes pakalpojumi

2. līmenis

—

Citi

2. līmenis

Citur neklasificēti valsts pārvaldes pakalpojumi

2. līmenis

Vēstniecību un konsulātu pakalpojumi

2. līmenis

Militāro vienību un iestāžu pakalpojumi

2. līmenis

Citi valsts pārvaldes pakalpojumi

2. līmenis

Papildposteņi

Darbības audiovizuālajā nozarē

1. līmenis

Pasta pakalpojumi

1. līmenis

Kurjeru pakalpojumi

1. līmenis

4. Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) plūsmas

BOP FDI Tiešo ieguldījumu plūsmas (2)		Termiņš: t + 9 mēneši Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads
A	Ģeogrāfiskais iedalījums
	Postenis	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbības veida iedalījums
	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs
510	Pašu kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
525	Reinvestētie ieņēmumi	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
530	Cits kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
505	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā	Neto	3. līmenis	Netiek prasīts
	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo
560	Pašu kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
575	Reinvestētie ieņēmumi	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
580	Cits kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
555	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā	Neto	3. līmenis	Netiek prasīts
	Tiešo ieguldījumu ienākumi
332	Dividendes	Kredīts, debets, neto	2. līmenis	Netiek prasīts
333	Reinvestētie ieņēmumi un nesadalītā filiāļu peļņa	Kredīts, debets, neto	2. līmenis	Netiek prasīts
334	Ienākumi no parāda	Kredīts, debets, neto	2. līmenis	Netiek prasīts
330	Tiešo ieguldījumu ienākumi: kopā	Kredīts, debets, neto	3. līmenis	Netiek prasīts

BOP FDI Tiešo ieguldījumu plūsmas		Termiņš: t + 21 mēnesis Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads
A	Ģeogrāfiskais iedalījums
	Postenis	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbības veida iedalījums
	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs
510	Pašu kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
525	Reinvestētie ieņēmumi	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
530	Cits kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
505	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā	Neto	3. līmenis	Netiek prasīts
	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo
560	Pašu kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
575	Reinvestētie ieņēmumi	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
580	Cits kapitāls	Neto	2. līmenis	Netiek prasīts
555	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā	Neto	3. līmenis	Netiek prasīts
	Tiešo ieguldījumu ienākumi
332	Dividendes	Kredīts, debets, neto	2. līmenis	Netiek prasīts
333	Reinvestētie ieņēmumi un nesadalītā filiāļu peļņa	Kredīts, debets, neto	2. līmenis	Netiek prasīts
334	Ienākumi no parāda	Kredīts, debets, neto	2. līmenis	Netiek prasīts
330	Tiešo ieguldījumu ienākumi: kopā	Kredīts, debets, neto	3. līmenis	Netiek prasīts
B	Darbības veida iedalījums
	Postenis	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbības veida iedalījums
505	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā	Neto Neto	1. līmenis 2. līmenis	2. līmenis 1. līmenis
555	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā	Neto Neto	1. līmenis 2. līmenis	2. līmenis 1. līmenis
330	Tiešo ieguldījumu ienākumi: kopā	Kredīts, debets, neto Kredīts, debets, neto	1. līmenis 2. līmenis	2. līmenis 1. līmenis

5. Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pozīcijas

BOP POS Tiešo ieguldījumu pozīcijas (3) (4)		Termiņš: t + 9 mēneši Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads
A	Ģeogrāfiskais iedalījums
	Postenis	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbības veida iedalījums
	Tiešo ieguldījumu aktīvi
506	Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi	Tīrās pozīcijas	1. līmenis	Netiek prasīts
530	Cits kapitāls	Tīrās pozīcijas	1. līmenis	Netiek prasīts
505	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: tīrie aktīvi kopā	Tīrās pozīcijas	2. līmenis	Netiek prasīts
	Tiešo ieguldījumu pasīvi
556	Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi	Tīrās pozīcijas	1. līmenis	Netiek prasīts
580	Cits kapitāls	Tīrās pozīcijas	1. līmenis	Netiek prasīts
555	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: tīrie pasīvi kopā	Tīrās pozīcijas	2. līmenis	Netiek prasīts

BOP POS Tiešo ieguldījumu pozīcijas (5)		Termiņš: t + 21 mēnesis Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads
A	Ģeogrāfiskais iedalījums
	Postenis	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbības veida iedalījums
	Tiešo ieguldījumu aktīvi
506	Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi	Tīrās pozīcijas	2. līmenis	Netiek prasīts
530	Cits kapitāls	Tīrās pozīcijas	2. līmenis	Netiek prasīts
505	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: tīrie aktīvi kopā	Tīrās pozīcijas	3. līmenis	Netiek prasīts
	Tiešo ieguldījumu pasīvi
556	Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi	Tīrās pozīcijas	2. līmenis	Netiek prasīts
580	Cits kapitāls	Tīrās pozīcijas	2. līmenis	Netiek prasīts
555	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: tīrie pasīvi kopā	Tīrās pozīcijas	3. līmenis	Netiek prasīts
B	Darbības veida iedalījums
	Postenis	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbības veida iedalījums
505	Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: tīrie aktīvi kopā	Tīrās pozīcijas	1. līmenis 2. līmenis	2. līmenis 1. līmenis
555	Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo:Tīrie pasīvi kopā	Tīrās pozīcijas	1. līmenis 2. līmenis	2. līmenis 1. līmenis

6. Ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi

1. līmenis		2. līmenis
A1	Pasaule (visas organizācijas)	A1	Pasaule (visas organizācijas)
D3	ES-25 (Iekšpus ES-25)	D3	ES-25 (Iekšpus ES-25)
U4	Ārpus euro zonas	U4	Ārpus euro zonas
4A	Eiropas Savienības iestādes	4A	Eiropas Savienības iestādes
D5	Ārpus ES-25	D5	Ārpus ES-25
		IS	Islande
		LI	Lihtenšteina
		NO	Norvēģija
CH	Šveice	CH	Šveice
		BG	Bulgārija
		HR	Horvātija
		RO	Rumānija
		RU	Krievijas Federācija
		TR	Turcija
		EG	Ēģipte
		MA	Maroka
		NG	Nigērija
		ZA	Dienvidāfrika
CA	Kanāda	CA	Kanāda
US	Amerikas Savienotās Valstis	US	Amerikas Savienotās Valstis
		MX	Meksika
		AR	Argentīna
		BR	Brazīlija
		CL	Čīle
		UY	Urugvaja
		VE	Venecuēla
		IL	Izraēla
		CN	Ķīna
		HK	Honkonga
		IN	Indija
		ID	Indonēzija
JP	Japāna	JP	Japāna
		KR	Dienvidkoreja
		MY	Malaizija
		PH	Filipīnas
		SG	Singapūra
		TW	Taivāna
		TH	Taizeme
		AU	Austrālija
		NZ	Jaunzēlande
Z8	Ārpus ES-25, bez valsts norādes	Z8	Ārpus ES-25, bez valsts norādes
C4	Ārzonu finanšu centri (6)	C4	Ārzonu finanšu centri

3. līmenis
7Z	Starptautiskās organizācijas, kas nav Eiropas Savienības iestādes
AD	Andora
AE	Apvienotie Arābu Emirāti
AF	Afganistāna
AG	Antigva un Barbuda
AI	Angilja
AL	Albānija
AM	Armēnija
AN	Antiļas (Nīderlande)
AO	Angola
AQ	Antarktīda
AR	Argentīna
AS	Amerikāņu Samoa
AT	Austrija
AU	Austrālija
AW	Aruba
AZ	Azerbaidžāna
BA	Bosnija un Hercegovina
BB	Barbadosa
BD	Bangladeša
BE	Beļģija
BF	Burkinafaso
BG	Bulgārija
BH	Bahreina
BI	Burundi
BJ	Benina
BM	Bermudu salas, Bermudas
BN	Bruneja
BO	Bolīvija
BR	Brazīlija
BS	Bahamu salas, Bahamas
BT	Butāna
BV	Buvē sala
BW	Botsvāna
BY	Baltkrievija
BZ	Beliza
CA	Kanāda
CC	Kokosu (Kilinga) salas
CD	Kongo Demokrātiskā Republika
CF	Centrālāfrikas Republika
CG	Kongo
CH	Šveice
CI	Kotdivuāra
CK	Kuka salas
CL	Čīle
CM	Kamerūna
CN	Ķīna
CO	Kolumbija
CR	Kostarika
CS	Serbija un Melnkalne
CU	Kuba
CV	Kaboverde
CX	Ziemsvētku sala
CY	Kipra
CZ	Čehija
DE	Vācija
DJ	Džibutija
DK	Dānija
DM	Dominika
DO	Dominikānas Republika
DZ	Alžīrija
EC	Ekvadora
EE	Igaunija
EG	Ēģipte
ER	Eritreja
ES	Spānija
ET	Etiopija
FI	Somija
FJ	Fidži
FK	Folklenda (Malvinu) salas
FM	Mikronēzijas Valstu Federācija
FO	Farēru (Fēru) salas
FR	Francija
GA	Gabona
GB	Apvienotā Karaliste
GD	Grenāda
GE	Gruzija
GG	Gērnsija (Valsts kods nav ietverts ISO 3166-1, īpaši rezervēts kods)
GH	Gana
GI	Gibraltārs
GL	Grenlande
GM	Gambija
GN	Gvineja
GQ	Ekvatoriālā Gvineja
GR	Grieķija
GS	Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas
GT	Gvatemala
GU	Guama
GW	Gvineja-Bisava
GY	Gajāna
HK	Honkonga
HM	Hērda un Makdonalda salas
HN	Hondurasa
HR	Horvātija
HT	Haiti
HU	Ungārija
ID	Indonēzija
IE	Īrija
IL	Izraēla
IM	Menas sala (Valsts kods nav ietverts ISO 3166-1, īpaši rezervēts kods)
IN	Indija
IO	Britu Indijas okeāna teritorija
IQ	Irāka
IR	Irāna
IS	Islande
IT	Itālija
JE	Džersija (Valsts kods nav ietverts ISO 3166-1, īpaši rezervēts kods)
JM	Jamaika
JO	Jordānija
JP	Japāna
KE	Kenija
KG	Kirgizstāna
KH	Kambodža
KI	Kiribati
KM	Komoru salas
KN	Sentkitsa un Nevisa
KP	Korejas Tautas Demokrātiskā Republika
KR	Korejas Republika (Dienvidkoreja)
KW	Kuveita
KY	Kaimanu salas
KZ	Kazahstāna
LA	Laosa
LB	Libāna
LC	Sentlūsija
LI	Lihtenšteina
LK	Šrilanka
LR	Libērija
LS	Lesoto
LT	Lietuva
LU	Luksemburga
LV	Latvija
LY	Lībija
MA	Maroka
MD	Moldova
MG	Madagaskara
MH	Māršala salas
MK (7)	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika
ML	Mali
MM	Mjanma
MN	Mongolija
MO	Makao
MP	Ziemeļu Marianas
MQ	Martinika
MR	Mauritānija
MS	Montserrata
MT	Malta
MU	Maurīcija
MV	Maldīvija
MW	Malāvija
MX	Meksika
MY	Malaizija
MZ	Mozambika
NA	Namībija
NC	Jaunkaledonija
NE	Nigēra
NF	Norfolka
NG	Nigērija
NI	Nikaragva
NL	Nīderlande
NO	Norvēģija
NP	Nepāla
NR	Nauru
NU	Niue
NZ	Jaunzēlande
OM	Omāna
PA	Panama
PE	Peru
PF	Franču Polinēzija
PG	Papua-Jaungvineja
PH	Filipīnas
PK	Pakistāna
PL	Polija
PN	Pitkērna
PR	Puertoriko
PS	Palestīnas Autonomija
PT	Portugāle
PW	Palau
PY	Paragvaja
QA	Katara
RO	Rumānija
RU	Krievija
RW	Ruanda
SA	Saūda Arābija
SB	Zālamana salas
SC	Seišelu salas
SD	Sudāna
SE	Zviedrija
SG	Singapūra
SH	Svētās Helēnas sala
SI	Slovēnija
SK	Slovākija
SL	Sjerraleone
SM	Sanmarīno
SN	Senegāla
SO	Somālija
SR	Surinama
ST	Santome un Prinsipi
SV	Salvadora
SY	Sīrija
SZ	Svazilenda
TC	Tērksas un Kaikosas
TD	Čada
TG	Togo
TH	Taizeme
TJ	Tadžikistāna
TK	Tokelau
TL	Austrumtimora
TM	Turkmenistāna
TN	Tunisija
TO	Tonga
TR	Turcija
TT	Trinidāda un Tobāgo
TV	Tuvalu
TW	Taivāna
TZ	Tanzānija
UA	Ukraina
UG	Uganda
UM	ASV mazās aizjūras teritorijas
US	Amerikas Savienotās Valstis
UY	Urugvaja
UZ	Uzbekistāna
VA	Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts)
VC	Sentvinsenta un Grenadīnas
VE	Venecuēla
VG	Britu Virdžīnas
VI	Amerikāņu Virdžīnas
VN	Vjetnama
VU	Vanuatu
WF	Volisa un Futuna
WS	Rietumsamoa
YE	Jemena
YT	Majota
ZA	Dienvidāfrika
ZM	Zambija
ZW	Zimbabve

7. Darbības veida iedalījuma līmeņi

1. līmenis	2. līmenis
		NACE Rev.1.
	LAUKSAIMNIECĪBA UN ZVEJA	A un B iedaļa
DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES RŪPNIECĪBA	DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES RŪPNIECĪBA	C iedaļa
	to skaitā:
	Naftas un gāzes ieguve	11. nodaļa
RAŽOŠANA	RAŽOŠANA	D iedaļa
	Pārtikas produkti	DA apakšiedaļa
	Tekstilmateriāli un apģērbs	DB apakšiedaļa
	Kokmateriāli, izdevējdarbība un iespiešana	DD un DE apakšiedaļa
	KOPĀ - tekstilmateriāli + ar kokmateriāliem saistītās darbības
	Rafinētie naftas produkti un cita apstrāde	23. nodaļa
	Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana	24. nodaļa
	Gumijas un plastmasas izstrādājumi	25. nodaļa
Naftas, ķīmijas, gumijas un plastmasas produkti	KOPĀ - naftas, ķīmijas, gumijas un plastmasas produkti
	Metāla izstrādājumi	DJ apakšiedaļa
	Mehāniskie izstrādājumi	29. nodaļa
	KOPĀ - metāla un mehāniskie izstrādājumi
	Biroja iekārtas un datori	30. nodaļa
	Radio, televīzijas un sakaru iekārtas	32. nodaļa
Biroja iekārtas, datori, radio, televīzijas un sakaru iekārtas.	KOPĀ - biroja iekārtas, datori, radio, televīzijas un sakaru iekārtas
	Mehāniskie transportlīdzekļi	34. nodaļa
	Citi transportlīdzekļi	35. nodaļa
Mehāniskie transportlīdzekļi, citi transportlīdzekļi	KOPĀ - mehāniskie transportlīdzekļi + citi transportlīdzekļi
	Citur neklasificēta ražošana
ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS	ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS	E iedaļa
BŪVNIECĪBA	BŪVNIECĪBA	F iedaļa
KOPĀ PAKALPOJUMI	KOPĀ PAKALPOJUMI
TIRDZNIECĪBA UN REMONTS	TIRDZNIECĪBA UN REMONTS	G iedaļa
	Mehānisko transportlīdzekļu un motociklu tirdzniecība, apkope un remonts; dzinēju degvielas mazumtirdzniecība	50. nodaļa
	Vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība, kas nav mehānisko transportlīdzekļu un motociklu vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība	51. nodaļa
	Mazumtirdzniecība, kas nav mehānisko transportlīdzekļu un motociklu mazumtirdzniecība; personisko un mājsaimniecības priekšmetu remonts	52. nodaļa
VIESNĪCAS UN RESTORĀNI	VIESNĪCAS UN RESTORĀNI	H iedaļa
TRANSPORTS, GLABĀŠANA UN SAKARI	TRANSPORTS, GLABĀŠANA UN SAKARI	I iedaļa
	Transports un glabāšana	60., 61., 62. un 63. nodaļa
	Sauszemes transports; cauruļvadu transports	60. nodaļa
	Ūdens satiksme	61. nodaļa
	Gaisa satiksme	62. nodaļa
	Transporta atbalsta un palīgdarbības; ceļojumu aģentūru darbības	63. nodaļa
	Pasts un telekomunikācijas	64. nodaļa
	Pasta un kurjera darbības	641. grupa
	Telekomunikācijas	642. grupa
FINANŠU STARPNIECĪBA	FINANŠU STARPNIECĪBA	J iedaļa
	Finanšu starpniecība, izņemot apdrošināšanu un pensiju fondus	65. nodaļa
	Apdrošināšana un pensiju fondi, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu	66. nodaļa
	Palīgdarbības finanšu starpniecības jomā	67. nodaļa
	DARBĪBAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU	K iedaļa, 70. nodaļa
	MAŠĪNU UN IEKĀRTU BEZ OPERATORA, KĀ ARĪ PERSONISKU UN MĀJSAIMNIECĪBAS PRIEKŠMETU NOMA	K iedaļa, 71. nodaļa
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS UN AR TO SAISTĪTAS DARBĪBAS	INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS UN AR TO SAISTĪTAS DARBĪBAS	K iedaļa, 72. nodaļa
ZINĀTNISKĀ IZPĒTE	ZINĀTNISKĀ IZPĒTE	K iedaļa, 73. nodaļa
CITA KOMERCDARBĪBA	CITA KOMERCDARBĪBA	K iedaļa, 74. nodaļa
	Juridiskās un grāmatvedības konsultācijas, tirgus izpēte	741. grupa
	Juridiskās darbības	7411. klase
	Grāmatvedības un revīzijas darbības; konsultācijas nodokļu jomā	7412. klase
	Tirgus un sabiedriskās domas izpēte	7413. klase
	Konsultācijas uzņēmējdarbības un vadības jomā	7414. un 7415. klase
	Arhitektūras un inženierbūvniecības darbības un saistītas tehniskas konsultācijas	742. grupa
	Reklāma	744. grupa
	Citur neklasificēta komercdarbība	743., 745., 746., 747. un 748. grupa
	IZGLĪTĪBA	M iedaļa
	VESELĪBAS AIZSARDZĪBA UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA	N iedaļa
	NOTEKŪDEŅU UN ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA	O iedaļa, 90. nodaļa
	APVIENĪBU DARBĪBAS, CITUR NEKLASIFICĒTAS	O iedaļa, 91. nodaļa
DARBĪBAS ATPŪTAS INDUSTRIJAS, KULTŪRAS UN SPORTA JOMĀ	DARBĪBAS ATPŪTAS INDUSTRIJAS, KULTŪRAS UN SPORTA JOMĀ	O iedaļa, 92. nodaļa
	Kinematogrāfijas, radio, televīzijas darbības un citas izklaides industrijas darbības	921., 922. un 923. grupa
	Ziņu aģentūru darbība	924. grupa
	Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība	925. grupa
	Sporta nodarbības un citas darbības atpūtas industrijas jomā	926. un 927. grupa
	CITAS DARBĪBAS SADZĪVES PAKALPOJUMU JOMĀ	O iedaļa, 93. nodaļa
	Neklasificēta darbība

(1) t = pārskata periods (gads vai ceturksnis)

(2) Tikai ģeogrāfiskais iedalījums.

(3) Tikai ģeogrāfiskais iedalījums

(4) ĀTI pozīcijas uz 31.12.2005. tiks iesniegtas 2007. gada septembrī saskaņā ar esošo neformālo vienošanos.

(5) Koriģētie dati par ĀTI pozīcijām uz 31.12.2005. tiks iesniegti 2007. gada septembrī saskaņā ar šo regulu.

(6) Attiecas tikai uz ĀTI.

(7) Pagaidu kods, kas neietekmē galīgo valsts nosaukumu, kas tiks piešķirts pēc to sarunu noslēgšanas, kuras pašlaik notiek Apvienotajās Nācijās.

II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS,

kas minētas 10. pantā

PRECES (kods 100)

Maksājumu bilances tekošā konta postenis “Preces” ietver kustamas preces, kurām mainās īpašnieks (starp rezidentiem un nerezidentiem). Šīs preces jāvērtē tirgus vērtībā FOB cenās. Izņēmumi attiecībā uz īpašnieka maiņas noteikumu (darījumi ar šiem priekšmetiem tiek iekļauti preču iedaļā) ietver preces, uz ko attiecas finanšu noma, preces, ko mātesuzņēmums nodod savai filiālei vai otrādi, un dažas pārstrādei paredzētās preces. ES robežās veiktā preču tirdzniecība: partnervalsti nosaka saskaņā ar preču nosūtīšanas principu. Šajā kategorijā ietvertas vispārējās nozīmes preces, preces pārstrādei, preču remonts, pārvadātāju ostās iegādātās preces un nemonetārais zelts.

PAKALPOJUMI (kods 200)

Pārvadājumi (kods 205)

Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, ko vienas valsts rezidenti sniedz citas valsts rezidentiem un kas ietver pasažieru pārvadājumus, preču (kravas) pārvadājumus, transportlīdzekļu nomu ar to apkalpi (fraktēšanu) un saistītus papildpakalpojumus un palīgpakalpojumus.

Jūras transports (kods 206)

Ietver visus jūras transporta pakalpojumus. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa jūru (kods 207), kravu pārvadājumi pa jūru (kods 208) un citi jūras transporta pakalpojumi (kods 209).

Gaisa transports (kods 210)

Ietver visus gaisa transporta pakalpojumus. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa gaisu (kods 211), kravu pārvadājumi pa gaisu (kods 212) un citi gaisa transporta pakalpojumi (kods 213).

Citi pārvadājumi (kods 214)

Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas netiek veikti pa jūru vai gaisu. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi ar citu transportu (kods 215), kravu pārvadājumi ar citu transportu (kods 216) un citi cita transporta pakalpojumi (kods 217).

Citu pārvadājumu (kods 214) plašāka klasifikācija ir šāda:

Kosmosa transports (kods 218)

Ietver pavadoņu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc pavadoņu īpašnieku pasūtījuma (tādi kā telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, tādas kā preču un cilvēku transportēšana zinātnisku eksperimentu dēļ. Šajā kategorijā ietilpst arī kosmosa pasažieru transports un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļa komandā.

Dzelzceļa transports (kods 219)

Ietver pārvadājumus ar vilcieniem. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu (kods 220), kravu pārvadājumi pa dzelzceļu (kods 221) un citi dzelzceļa transporta pakalpojumi (kods 222).

Autotransports (kods 223)

Ietver pārvadājumus ar kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un autobusiem. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi ar autotransportu (kods 224), kravu pārvadājumi ar autotransportu (kods 225) un citi autotransporta pakalpojumi (kods 226).

Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem (kods 227)

Ietver starptautiskos pārvadājumus pa upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem (kods 228), kravu pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem (kods 229) un citi iekšējo ūdensceļu transporta pakalpojumi (kods 230).

Cauruļvadu transports un elektroenerģijas pārvade (kods 231)

Ietver starptautiskos preču pārvadājumus pa cauruļvadiem. Šajā kategorijā iekļautas arī maksas par elektroenerģijas pārvadi, ja tā tiek veikta atsevišķi no ražošanas un izplatīšanas procesa. Pati apgāde ar elektroenerģiju te neietilpst, tāpat kā apgāde ar naftu un saistītiem produktiem, ūdeni un citām precēm, ko piegādā pa cauruļvadiem. Nav iekļauti arī elektroenerģijas, ūdens, gāzes un citu naftas produktu izplatīšanas pakalpojumi (tie ir iekļauti kategorijā citi komercdarbības pakalpojumi (kods 284)).

Citi transporta papildpakalpojumi un palīgpakalpojumi (kods 232)

Citi transporta papildpakalpojumi un palīgpakalpojumi ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kurus nevar klasificēt kādā no minētajām pārvadājumu pakalpojumu kategorijām.

Braucieni (kods 236)

Braucieni ietver galvenokārt preces un pakalpojumus, ko ceļotāji iegādājušies valstī, kurā tie uzturējušies mazāk par vienu gadu. Preces un pakalpojumus pērk ceļotājs, vai tos pērk viņa vārdā vai sniedz ceļotājam bez samaksas (t.i., sniedz kā dāvanu) lietošanai vai atdošanai citam. Neiekļauj ceļotāju pārvadājumus valstī, kurā tie uzturas, ja šādus pārvadājumu pakalpojumus sniedz pārvadātāji, kas nav konkrētās uzturēšanās valsts rezidenti, kā arī neiekļauj ceļotāju starptautiskos pārvadājumus, jo abus iepriekš minētos pakalpojumus iekļauj pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kategorijā. Neiekļauj arī preces, ko ceļotājs iegādājies tālākai pārdošanai ceļotāja valstī vai citā valstī. Braucienu kategorija ir iedalīta divās apakškategorijās: darījumu braucieni (kods 237) un personiskie braucieni (kods 240).

Darījumu braucieni (kods 237)

Darījumu braucieni ietver preču un pakalpojumu pirkšanu, ko veic darījumu ceļotājs. Iekļauta ir arī preču un pakalpojumu pirkšana personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi darba ņēmēji, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents. Darījumu braucienu kategoriju iedala sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumos (kods 238) un citos darījumu braucienos (kods 239).

Sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumi (kods 238)

Ietver preču un pakalpojumu pirkšanu personīgai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu vai citi darba ņēmēji, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents.

Citi darījumu braucieni (kods 239)

Ietver visus darījumu braucienus (kods 237), kas nav iekļauti kategorijā sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumi (kods 238).

Personiskie braucieni (kods 240)

Personiskie braucieni ietver preces un pakalpojumus, ko pērk ceļotāji, kas dodas uz ārvalstīm ar mērķi, kas nav saistīts ar darījumiem, tādu kā brīvdienas, dalība atpūtas un kultūras darbībās, draugu un radinieku apciemošana, svētceļojums, kā arī izglītības iegūšana vai veselības uzlabošana. Personisko braucienu (kods 240) kategoriju iedala trijās apakškategorijās: ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumi (kods 241), ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumi (kods 242) un citi personiskie braucieni (kods 243).

Ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumi (kods 241)

Šie ir kopējie to cilvēku izdevumi, kas ceļo veselības uzlabošanas nolūkos.

Ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumi (kods 242)

Šie ir kopējie studentu izdevumi.

Citi personiskie braucieni (kods 243)

Ietver visus personiskos braucienus (kods 240), kas nav iekļauti ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumos (kods 241) vai ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumos (kods 242).

Citi pakalpojumi (kods 981)

Visi pakalpojumi (kods 200), kas nav iekļauti kategorijā pārvadājumi (kods 205) vai braucieni (kods 236).

Sakaru pakalpojumi (kods 245)

Ietver pasta un kurjeru pakalpojumus (kods 246) un telekomunikāciju pakalpojumus (kods 247).

Pasta un kurjeru pakalpojumi (kods 246)

Ietver pasta pakalpojumus (kods 958) un kurjeru pakalpojumus (kods 959).

Pasta pakalpojumi (kods 958)

Šī kategorija ietver poste restante pakalpojumus, telegrammu sūtīšanas pakalpojumus un pasta nodaļu pakalpojumus, tādus kā pastmarku pārdošana, naudas pārvedumu izpilde utt. Pasta pakalpojumus bieži, bet ne vienmēr sniedz valsts pasta pārvaldes. Uz pasta pakalpojumiem attiecas starptautiskās vienošanās, un darījumi starp dažādu valstu operatoriem ir jāuzrāda pēc bruto principa.

Kurjeru pakalpojumi (kods 959)

Kurjeru pakalpojumi ietver eksprespiegādi un piegādi mājās. Kurjeri drīkst izmantot savā īpašumā esošu, kopīgu privātu vai publisku transportu, lai sniegtu šos pakalpojumus. Iekļauti ir eksprespiegādes pakalpojumi, kas var ietvert, piemēram, sūtījuma savākšanu pēc pieprasījuma vai piegādi noteiktā laikā.

Telekomunikāciju pakalpojumi (kods 247)

Ietver skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidīšanu ar telefona, teleksa, telegrāfa, radio un televīzijas kabeļu palīdzību un raidīšanas, satelīta, elektroniskā pasta un faksa pakalpojumus, tostarp datu pārraides tīklu pakalpojumus, telekonferences un atbalsta pakalpojumus. Šajā kategorijā netiek ietverta pārraidītās informācijas vērtība. Iekļauti ir arī mobilā telefona pakalpojumi, interneta pamata pakalpojumi un tiešsaistes pakalpojumi, tostarp pieejas internetam nodrošināšana.

Būvniecības pakalpojumi (kods 249)

Ietver būvniecību ārvalstīs (kods 250) un būvniecību ekonomikā, par kuru ziņo (kods 251).

Būvniecība ārvalstīs (kods 250)

Ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentiem sniedz uzņēmumi, kas ir rezidenti ziņotājā valstī (kredīts), un preces un pakalpojumus, ko šie uzņēmumi pērk uzņēmējā valstī (debets).

Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo(kods 251)

Ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentu būvniecības uzņēmumi sniedz ziņotājas valsts rezidentiem (debets), un preces un pakalpojumus, ko šie nerezidentu uzņēmumi pērk ziņotājā valstī (kredīts).

Apdrošināšanas pakalpojumi (kods 253)

Šī kategorija attiecas uz dažāda veida apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu nerezidentiem, ko veic rezidentu apdrošināšanas uzņēmumi, un otrādi. Šos pakalpojumus drīzāk aplēš vai novērtē, ņemot vērā maksas par pakalpojumiem, kas iekļautas kopējās apdrošināšanas prēmijās, nevis kopējās apdrošināšanas prēmijas. Šie pakalpojumi ietver dzīvības apdrošināšanu un pensiju finansēšanu (kods 254), kravu apdrošināšanu (kods 255), cita veida tiešo apdrošināšanu (kods 256), pārapdrošināšanu (kods 257) un palīgpakalpojumus (kods 258).

Dzīvības apdrošināšana un pensiju finansēšana (kods 254)

Dzīvības apdrošinājuma ņēmēji (gan ar peļņu, gan bez peļņas) veic regulārus maksājumus apdrošinātājiem (var būt arī tikai viens maksājums), kā rezultātā apdrošinātājs garantē maksāt apdrošinājuma ņēmējam minimālo nolīgto summu vai gada maksu noteiktajā datumā vai apdrošinājuma ņēmēja nāves gadījumā, ja tas notiek pirms noteiktā datuma. Termiņa dzīvības apdrošināšana, kur pabalsts tiek izsniegts tikai nāves gadījumā, ir tiešās apdrošināšanas veids, kas netiek ietverts šajā kategorijā un attiecas uz cita veida tiešās apdrošināšanas kategoriju (kods 256).

Pensiju fondi ir īpaši fondi, kas izveidoti tā, lai nodrošinātu ienākumus noteiktām nodarbināto grupām, aizejot pensijā. Tos izveido un pārvalda privātā sektora vai valsts darba devēji vai kopīgi darba devēji un to nodarbinātie. Tos finansē no darba devēju un/vai nodarbināto iemaksām un ieguldījumu ienākumiem, kas iegūti no fondu aktīviem, un tie arī iesaistās finanšu darījumos uz sava rēķina. Tie neietver sociālā nodrošinājuma shēmas, kas aptver lielas sabiedrības daļas un ko piemēro, kontrolē vai finansē valdība. Pensiju fonda pārvaldes pakalpojumi ir iekļauti šajā kategorijā. Pensiju fondu kategorijā “prēmijas” tiek sauktas par “iemaksām” un “prasības” tiek sauktas par “apdrošinājuma summām”.

Kravu apdrošināšana (kods 255)

Kravu apdrošināšanas pakalpojumi ietver apdrošināšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti, veicot preču importu vai eksportu, un ir saskaņā ar preču novērtēšanu FOB cenās un kravu pārvadājumu novērtēšanu.

Cita veida tiešā apdrošināšana (kods 256)

Citi tiešās apdrošināšanas veidi ietver visus citus apdrošināšanas pret zaudējumiem veidus. Ietverta ir termiņa dzīvības apdrošināšana; apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un veselības apdrošināšana (ja vien tās nav paredzētas kā valdības sociālā nodrošinājuma shēmas sastāvdaļas); jūras, aviācijas un citu transporta veidu apdrošināšana; īpašuma apdrošināšana pret ugunsgrēka un citu nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem; finanšu zaudējumu apdrošināšana; vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un citi apdrošināšanas veidi, tādi kā ceļojumu apdrošināšana un apdrošināšana, kas saistīta ar aizdevumiem un kredītkartēm.

Pārapdrošināšana (kods 257)

Pārapdrošināšana ir apdrošināšanas riska sadalīšana daļās, jo īpaši, nododot to specializētiem operatoriem par samērīgu daļu no prēmijas. Pārapdrošināšanas darījumi var attiekties uz dažādu veidu riskiem.

Palīgpakalpojumi (kods 258)

Ietver darījumus, kas cieši saistīti ar apdrošināšanu un pensiju finansēšanu. Šajā kategorijā ietilpst komisijas nauda, apdrošināšanas brokeru un aģentu pakalpojumi, apdrošināšanas un pensiju konsultācijas pakalpojumi, novērtēšanas un saskaņošanas pakalpojumi, aktuāru pakalpojumi, glābšanas pārvaldības pakalpojumi un kompensāciju izmaksas un piedziņas regulēšanas un pārraudzības pakalpojumi.

Finanšu pakalpojumi (kods 260)

Finanšu pakalpojumi ietver finanšu starpniecības pakalpojumus un palīgpakalpojumus, izņemot dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu un pensiju fondu pakalpojumus (kas iekļauti dzīvības apdrošināšanas un pensiju finansēšanas kategorijā) un citu apdrošināšanas veidu pakalpojumus, kas notiek starp rezidentiem un nerezidentiem. Šādus pakalpojumus var sniegt bankas, fondu biržas, faktūrkreditēšanas uzņēmumi, kredītkaršu uzņēmumi un citi uzņēmumi. Šajā kategorijā iekļauti pakalpojumi, kas saistīti ar darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī citi pakalpojumi, kas saistīti ar finanšu darbību, tādi kā konsultācijas, atbildīgās glabāšanas un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.

Datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi (kods 262)

Ietver datorpakalpojumus (kods 263) un informācijas pakalpojumus (kods 264).

Datorpakalpojumi (kods 263)

Šī kategorija ietver ar datortehniku un programmatūru saistītus pakalpojumus un datu apstrādes pakalpojumus. Iekļauti ir arī datortehnikas un programmatūras konsultāciju un uzstādīšanas pakalpojumi; datoru un perifērijas iekārtu apkope un remonts; darbības atjaunošana pēc avārijas, padoma sniegšana un palīdzība jautājumos, kas saistīti ar datora resursu pārvaldi; gatavo sistēmu (t.sk. tīmekļa vietņu izstrādāšanu un dizainu) analīze, dizains un programmēšana, un tehniskās konsultācijas par programmatūru; pielāgotas programmatūras izstrāde, ražošana, piegādāšana un dokumentēšana, ieskaitot operētājsistēmas, kas izveidotas pēc konkrētu lietotāju pasūtījuma; sistēmas apkopes un citi atbalsta pakalpojumi, tādi kā apmācība, kas sniegta, veicot konsultācijas; datu apstrādes pakalpojumi, tādi kā datu ievadīšana, tabulācija un apstrāde uz laikdalības pamata; tīmekļa vietņu izvietošanas pakalpojumi (t.i., servera vietas nodrošināšana internetā, lai izvietotu klientu tīmekļa vietnes); un datoru iekārtu vadība.

Informācijas pakalpojumi (kods 264)

Ietver ziņu aģentūru pakalpojumus (kods 889) un citus informācijas sniegšanas pakalpojumus (kods 890).

Ziņu aģentūru pakalpojumi (kods 889)

Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un rakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.

Citi informācijas sniegšanas pakalpojumi (kods 890)

Ietver ar datu bāzēm saistītus pakalpojumus – datu bāzes koncepcijas izstrādi, datu glabāšanu un datu un datu bāzu (tostarp izziņu krājumu un adresātu sarakstu) izplatīšanu – gan tiešsaistē, gan ar magnētiskajiem, optiskajiem vai drukātajiem līdzekļiem; un interneta meklētājportālus (meklētājprogrammas, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdu). Šajā kategorijā ietilpst arī laikrakstu un periodisku izdevumu nelielu daudzumu tieša abonēšana gan ar e-pasta, gan elektroniskās informācijas pārraides vai citu līdzekļu palīdzību.

Autoratlīdzība un licences maksas (kods 266)

Ietver franšīzes un līdzīgas tiesības (kods 891) un citu autoratlīdzību un licences maksas (kods 892).

Franšīzes un līdzīgas tiesības(kods 891)

Šī kategorija ietver starptautisku franšīzes maksājumu veikšanu un saņemšanu un autoratlīdzības maksājumu veikšanu un saņemšanu par reģistrētu preču zīmju izmantošanu.

Cita autoratlīdzība un licences maksas (kods 892)

Šī kategorija ietver starptautisku maksājumu veikšanu un saņemšanu par nemateriālu, neražotu, nefinanšu aktīvu un īpašumtiesību (tādu kā patentu, autortiesību, rūpniecisko procesu un dizainu) atļauto izmantošanu, kā arī par izgatavoto oriģinālu vai prototipu (manuskripti, programmatūras, filmu un skaņu ieraksti) izmantošanu, slēdzot licences līgumu.

Citi komercdarbības pakalpojumi (kods 268)

Ietver tirdzniecības starpniecību un citus ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus (kods 269), operatīvās nomas pakalpojumus (kods 272) un dažādus komercdarbības, profesionālos un tehniskos pakalpojumus (kods 273).

Tirdzniecības starpniecība un citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (kods 269)

Ietver tirdzniecības starpniecību (kods 270) un citus ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus (kods 271)

Tirdzniecības starpniecība (kods 270)

Tirdzniecības starpniecība ir preces pirkšana, ko veic ziņotājas valsts rezidents no nerezidenta, un tālāka preces pārdošana citam nerezidentam, šī procesa laikā preci neievedot ziņotājā valstī un neizvedot no tās.

Citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (kods 271)

Ietver komisijas maksas par preču un pakalpojumu pārdošanas darījumiem, kas notiek starp a) rezidentiem tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem un dīleriem, tirdzniecības aģentiem un b) nerezidentiem.

Operatīvās nomas pakalpojumi (kods 272)

Ietver rezidenta/nerezidenta veiktu kuģu, lidaparātu un transporta iekārtu, tādu kā dzelzceļa vagoni, konteineri un takelāžas, nomu (īri) un fraktēšanu bez to operatoriem un apkalpes.

Dažādi komercdarbības, profesionālie un tehniskie pakalpojumi (kods 273)

Ietver juridiskos, grāmatvedības, vadībzinības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus (kods 274), reklāmas pakalpojumus, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus (kods 278), zinātniskās izpētes pakalpojumus (kods 279), arhitektūras, inženiertehniskos un citus tehniskos pakalpojumus (kods 280), lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un apstrādes uz vietas pakalpojumus (kods 281), citus komercdarbības pakalpojumus (kods 284) un citur neklasificētus pakalpojumus starp saistītiem uzņēmumiem (kods 285).

Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinības un sabiedrisko attiecību pakalpojumi (kods 274)

Ietver juridiskos pakalpojumus (kods 275), grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumus, konsultācijas nodokļu jomā (kods 276) un konsultācijas komercdarbības un vadībzinības jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumus (kods 277).

Juridiskie pakalpojumi (kods 275)

Ietver juridiskā padomdevēja un pārstāvības pakalpojumus jebkurā juridiskā, tiesvedības un ar tiesību aktiem noteiktajā procedūrā; juridisku dokumentu sagatavošanas pakalpojumus; sertificēšanas konsultācijas; glabāšanas un izlīgšanas pakalpojumus.

Grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā (kods 276)

Šī kategorija ietver komerciālo darījumu ierakstu veikšanu uzņēmumiem un citiem, grāmatvedības ierakstu un finanšu pārskatu pārbaudi, uzņēmējdarbības nodokļu plānošanu, konsultācijas par nodokļiem un nodokļu pārskatu sagatavošanu.

Konsultācijas komercdarbības un vadībzinības jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi (kods 277)

Ietver konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmumiem attiecībā uz to uzņēmējdarbības politiku un stratēģiju, organizācijas plānošanu, tās struktūras izveidi un kontroli. Šajā kategorijā ietilpst vadības audits, tirgus, cilvēkresursu, ražošanas un projektu vadības konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumi, kas saistīti ar klienta tēla pilnveidošanu un tā attiecībām ar citām organizācijām un sabiedrību.

Reklāmas pakalpojumi, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi (kods 278)

Pakalpojumu sniegšana, kas tiek veikta starp rezidentiem un nerezidentiem, ietver reklāmas izstrādi, dizaina un tirgvedības pakalpojumus, ko veic reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; gadatirgu sniegtos izstāžu pakalpojumus; produkcijas popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; telemārketingu; un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.

Zinātniskās izpētes pakalpojumi (kods 279)

Ietver tos pakalpojumus, kuru sniegšana tiek veikta starp rezidentiem un nerezidentiem un kas attiecas uz fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālu izstrādi.

Arhitektūras, inženiertehniskie un citi tehniskie pakalpojumi (kods 280)

Ietver darījumus, kas tiek veikti starp rezidentiem un nerezidentiem un kas ir saistīti ar pilsētbūvniecības un citu projektu izstrādi, dambju, tiltu, lidostu, pabeigtu projektu un citu projektu plānošanu, izstrādi un uzraudzību; zemes mērīšanu, kartogrāfijas pakalpojumus, produktu testēšanu un sertificēšanu; un tehnisko inspekciju veikšanu.

Lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un apstrādes uz vietas pakalpojumi (kods 281)

Ietver atkritumu pārstrādi un attīrīšanu (kods 282) un lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un citus apstrādes uz vietas pakalpojumus (kods 283).

Atkritumu pārstrāde un attīrīšana (kods 282)

Ietver radioaktīvo un citu atkritumu pārstrādi; piesārņotas augsnes noņemšanu; attīrīšanu no piesārņojuma, ieskaitot naftas izplūdi; ieguves vietu atjaunošanu; un attīrīšanas un sanitārijas pakalpojumus. Iekļauti ir arī citi pakalpojumi, kas attiecas uz apkārtējās vides attīrīšanu un atjaunošanu.

Lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un citi apstrādes uz vietas pakalpojumi (kods 283)

Šī kategorija ietver:

lauksaimniecības pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības darbiem, tādus kā lauksaimniecības tehnikas nodrošināšana ar brigādi, labības novākšana, augkopības kultūru apstrāde, aizsardzība pret kaitēkļiem, dzīvnieku uzturēšana, dzīvnieku kopšana un audzēšana. Medniecības, slazdošanas, mežniecības, mežistrādes un zvejniecības pakalpojumi arī ietilpst šajā kategorijā;

ieguves rūpniecības pakalpojumus, kas tiek nodrošināti naftas un gāzes atradnes vietās, ieskaitot urbšanas, urbjtorņa būvēšanas, remonta un demontāžas pakalpojumus, kā arī naftas un gāzes dziļurbumu bloka cementēšanas pakalpojumus. Pakalpojumi, kas ir saistīti ar derīgo izrakteņu izlūkošanu un izpēti, kā arī tehniskie pētījumi ieguves rūpniecībā un ģeoloģiskā izpēte ir arī iekļauta šajā kategorijā;

citi apstrādes uz vietas pakalpojumi, kas ietver apstrādi uz vietas vai darbus, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir importētas, nemainoties īpašniekam, apstrādātas, bet ne atkārtoti eksportētas uz valsti, no kuras šīs preces tika nosūtītas (bet gan pārdotas apstrādātājā valstī vai pārdotas trešajai valstij), vai otrādi.

Citi komercdarbības pakalpojumi (kods 284)

Ietver pakalpojumus starp rezidentiem un nerezidentiem, tādus kā personāla izvietošana, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumi, rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi, fotografēšanas pakalpojumi, ēku uzkopšanas pakalpojumi, ar nekustamo īpašumu saistītie pakalpojumi, kas sniegti uzņēmumiem, un jebkuri citi komercdarbības pakalpojumi, kurus nevar klasificēt nevienā no minētajām komercdarbības pakalpojumu kategorijām.

Citur neklasificēti pakalpojumi starp saistītiem uzņēmumiem (kods 285)

Šī ir citur neklasificēta kategorija. Tā ietver maksājumus, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem par pakalpojumiem, kurus nevar konkrēti klasificēt kā piederīgus citām pakalpojumu kategorijām. Tajā ietverti maksājumi, ko filiāles, meitas uzņēmumi un asociētie uzņēmumi veic mātes uzņēmumam vai citam saistītam uzņēmumam, lai segtu filiāļu, meitas uzņēmumu un asociēto uzņēmumu vispārējās vadības izmaksas (plānošanai, organizēšanai un kontrolei), kā arī izdevumu atlīdzināšana, ko tiešā veidā veic mātes uzņēmums. Šajā kategorijā arī ir iekļauti tādi darījumi starp mātes uzņēmumu un tās filiālēm, meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas saistīti ar papildu izdevumu segšanu.

Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 287)

Ietver audiovizuālos un ar tiem saistītus pakalpojumus (kods 288) un citus individuālus, kultūras un atpūtas pakalpojumus (kods 289).

Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi (kods 288)

Šajā kategorijā ietverti pakalpojumi un ar tiem saistītās maksas, kas attiecas uz kinofilmu (uz kino- vai videolentes), radio un televīzijas programmu (tiešā ētera vai ierakstītu) un muzikālo ierakstu veidošanu. Ietverti arī maksājumi par nomu; maksājumi, ko saņem rezidentu aktieri, producenti u.c. par darbu ārvalstīs (vai nerezidenti par veikto darbu ziņotājā valstī); maksājumi par izplatīšanas tiesībām, kas pārdotas plašsaziņas līdzekļiem rādīšanai ierobežotā daudzumā noteiktos reģionos, un par pieeju kodētajiem televīzijas kanāliem (tādiem kā kabeļtelevīzijai). Iekļautas ir arī maksas aktieriem, režisoriem un producentiem, kas iesaistīti izrāžu un mūziklu, sporta pasākumu, cirku un citu līdzīgu pasākumu organizēšanā, un maksājumi par izplatīšanas tiesībām (televīzijā, radio un kino) par šīm darbībām.

Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 289)

Šajā kategorijā ietilpst izglītības pakalpojumi (kods 895), veselības aprūpes pakalpojumi (kods 896) un citi citur neklasificēti individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 897).

Izglītības pakalpojumi (kods 895)

Ietver pakalpojumus, kas tiek nodrošināti starp rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar izglītības iegūšanu, tādus kā tālmācības kursi un apmācība izmantojot televīziju vai internetu, kā arī pasniedzēju nodrošināta apmācība, kad pakalpojumi tiek sniegti tieši uzņēmējā valstī.

Veselības aprūpes pakalpojumi (kods 896)

Ietver pakalpojumus, ko nodrošina ārsti, medicīnas māsas un vidējais medicīniskais personāls un līdzīgs personāls, kā arī laboratoriju un līdzīgus pakalpojumus, kas var tikt sniegti gan no attāluma, gan uz vietas. Šajā kategorijā neietilpst visi ceļotāju izdevumi ar izglītības iegūšanu un ar veselības uzlabošanu saistītu braucienu laikā (tie ietilpst braucienu kategorijā).

Citi citur neklasificēti individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 897)

Šī ir citur neklasificēta kategorija, kurā ietilpst citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 289), kas neietilpst izglītības pakalpojumos (kods 895) un veselības aprūpes pakalpojumos (kods 896).

Citur neklasificēti valsts pārvaldes pakalpojumi (kods 291)

Šī ir citur neklasificēta kategorija, kurā ietilpst valsts iestāžu darījumi (ieskaitot starptautisko organizāciju darījumus), kas nav ietverti citās paplašinātās maksājumu bilances pakalpojumu (EBOPS) klasifikācijas kategorijās. Iekļauti ir visi darījumi (gan ar precēm, gan pakalpojumiem) starp vēstniecībām, konsulātiem, militārām vienībām un aizsardzības iestādēm un to valstu rezidentiem, kurās atrodas šīs vēstniecības, konsulāti, militārās vienības un aizsardzības iestādes, un visi darījumi ar citām valstīm. Šajā kategorijā neietilpst darījumi ar to valstu rezidentiem, ko pārstāv šīs vēstniecības, konsulāti, militāras vienības un aizsardzības iestādes, un darījumi šo vēstniecību un konsulātu veikalos un pasta nodaļās.

Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: vēstniecību un konsulātu pakalpojumi (kods 292), militāru vienību un iestāžu pakalpojumi (kods 293) un citi valsts pārvaldes pakalpojumi (kods 294).

IENĀKUMI (kods 300)

Šī kategorija ietver divu veidu darījumus starp rezidentiem un nerezidentiem: i) atlīdzību darbiniekiem, ko maksā nerezidentiem darba ņēmējiem (piem., pārrobežu, sezonas vai citiem īstermiņa darba ņēmējiem), un ii) ieguldījumu ienākumu maksājumu saņemšanu un veikšanu par ārējiem finanšu aktīviem un pasīviem.

Darbinieku atalgojums (kods 310)

Darbinieku atalgojums ietver algu un citus labumus naudā vai natūrā, ko personas nopelnījušas valstīs, kurās tās nav rezidenti, par darbu, kas veikts par labu šīs valsts rezidentiem (un par ko tiem maksā rezidenti). Šajā kategorijā ietilpst iemaksas, ko veic darba devēji darbinieku vārdā sociālā nodrošinājuma shēmās vai privātos apdrošināšanas vai pensiju fondos (gan fondētos, gan nefondētos), lai darbiniekiem nodrošinātu pabalstus.

Ieguldījumu ienākumi (kods 320)

Ieguldījumu ienākumi ir ienākumi, kas radušies no ārējo finanšu aktīvu īpašumtiesībām un ko maksā vienas valsts rezidenti citas valsts rezidentiem. Ieguldījumu ienākumi ietver procentus, dividendes, filiāļu peļņas pārvedumus un tiešo ieguldītāju daļu tiešo ieguldījumu uzņēmumu nesadalītajos ieņēmumos. Ieguldījumu ienākumi jāklasificē, ievērojot tiešo ieguldījumu, portfeļa ieguldījumu un citu ieguldījumu kategorijas.

Tiešo ieguldījumu ienākumi (kods 330)

Tiešo ieguldījumu ienākumi, t.i., ienākumi no pašu kapitāla un ienākumi no parāda ietver ienākumus, kas uzkrājušies tiešajam ieguldītājam, kurš ir rezidents vienā valstī, no tā īpašumā esošā tiešo ieguldījumu kapitāla citas valsts uzņēmumā. Tiešo ieguldījumu ienākumi tiek atspoguļoti pēc neto principa par tiešajiem ieguldījumiem gan ārvalstīs, gan ziņotājā valstī (t.i., saņemtie ienākumi no pašu kapitāla un saņemtie ienākumi no parāda, no kuriem attiecīgi atskatīti maksājumi par ienākumiem no pašu kapitāla un maksājumi par ienākumiem no parāda). Ienākumus no pašu kapitāla iedala i) sadalītajos ienākumos (dividendes un sadalītā filiāļu peļņa) un ii) reinvestētajos ieņēmumos un nesadalītajā filiāļu peļņā. Ienākumi no parāda sastāv no procentiem, ko maksā par savstarpējiem parādiem, tiešajiem ieguldītājiem ārvalstu asociētie uzņēmumi vai otrādi. Ienākumus par priekšrocību akcijām bez balsstiesībām uzskata par procentu ienākumiem, nevis par ienākumiem no dividendēm, un tos ietver ienākumos no parāda.

Dividendes un sadalītā filiāļu peļņa (kods 332)

Dividendes, ieskaitot akcijās izmaksājamās dividendes, ir to ieņēmumu sadalīšana, kas piešķirti par akcijām vai citām dalības formām kapitālsabiedrību, kooperatīvu un valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Sadalītie ienākumi var būt dividendes par tiešajiem ieguldītājiem piederošajām parastajām un priekšrocību akcijām asociētajos uzņēmumos ārvalstīs vai otrādi.

Reinvestētie ieņēmumi un nesadalītā filiāļu peļņa (kods 333)

Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu – proporcionāli to rīcībā esošajam pašu kapitālam – i) ieņēmumos, ko ārvalstu meitas uzņēmumi un asociētie uzņēmumi nesadala dividenžu veidā, un ii) ieņēmumos, ko filiāles un citi uzņēmumi bez kapitāla daļām nepārskaita tiešajiem ieguldītājiem. (Ja šī ieņēmumu daļa nav identificēta, visi filiāļu ieņēmumi parasti jāsadala).

Ienākumi no parāda (kods 334)

Ienākumi no parāda ietver procentus, ko par savstarpējiem parādiem maksā tiešie ieguldītāji asociētajiem uzņēmumiem ārvalstīs vai otrādi. Ienākumus par priekšrocību akcijām bez balsstiesībām uzskata par procentu ienākumiem, nevis dividenžu ienākumiem, un tos ietver ienākumos no parāda.

Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi ārvalstīs (kods 506)

Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu (proporcionāli to tiešajai dalībai pašu kapitālā) ieņēmumos, ko meitas uzņēmumi vai asociētie uzņēmumi nav sadalījuši dividendēs, un filiāļu ieņēmumos, kas nav pārskaitīti tiešajam ieguldītājam.

Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi ekonomikā, par kuru ziņo (kods 556)

Portfeļa ieguldījumu ienākumi (kods 339)

Portfeļa ieguldījumu ienākumi ietver ienākumu darījumus starp rezidentiem un nerezidentiem un rodas no akciju, obligāciju, parādzīmju un naudas tirgus instrumentu turēšanas. Šī kategorija tiek iedalīta ienākumos no līdzdalības vērtspapīriem (dividendes) un ienākumos no parāda (procenti).

Citi ieguldījumu ienākumi (kods 370)

Citi ieguldījumu ienākumi attiecīgi ietver saņemtos un maksātos procentus par visām citām rezidentu prasībām (aktīviem) un saistībām pret nerezidentiem. Šajā kategorijā ietilpst arī paredzētie ienākumi mājsaimniecībām no neto pašu kapitāla dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos un pensiju fondos. Procenti par aktīviem ietver procentus par ilgtermiņa un īstermiņa kredītiem, par noguldījumiem, par citām komerciālām un finanšu prasījumiem un par valsts kreditoru pozīciju SVF. Procenti par saistībām ietver procentus par kredītiem, par noguldījumiem un citiem prasījumiem, kā arī procentus par SVF kredītu un aizdevumu izmantošanu. Iekļauti ir arī procenti, kas tiek maksāti SVF par fonda SDR turējumiem Vispārējo resursu kontā.

Kārtējie pārvedumi (kods 379)

Kārtējie pārvedumi ir kompensējošs postenis vienpusējiem darījumiem, kuros viena saimnieciskā vienība nodod reālus līdzekļus vai finanšu līdzekļus citai vienībai, nesaņemot pretī nekādus reālos līdzekļus vai finanšu līdzekļus. Šie resursi tiek patērēti nekavējoties vai drīz pēc pārveduma veikšanas. Kārtējie pārvedumi ir visi pārvedumi, kas nav kapitāla pārvedumi. Kārtējie pārvedumi tiek klasificēti valsts pārvaldes kārtējos pārvedumos un citu sektoru kārtējos pārvedumos ievērojot ziņotājas valsts sektoru.

Valsts pārvaldes kārtējie pārvedumi (kods 380)

Valsts pārvaldes pārvedumi attiecas uz kārtējo starptautisko sadarbību un ietver kārtējos pārvedumus naudā vai natūrā starp dažādu valstu valdībām vai starp valdībām un starptautiskām organizācijām.

Citi sektori (kods 390)

Kārtējie pārvedumi starp citiem sektoriem un nerezidentiem ietver tos pārvedumus, kas notiek starp fiziskām personām, starp nevalstiskām iestādēm vai organizācijām (vai starp šīm divām grupām), vai starp nerezidentu valsts iestādēm un fiziskām personām vai nevalstiskām iestādēm.

Kapitāla konts (kods 994)

Kapitāla konts ietver visus darījumus, kas saistīti ar kapitāla pārvedumu saņemšanu vai veikšanu un neražotu un nefinanšu aktīvu iegūšanu/nodošanu.

Finanšu konts (kods 995)

Finanšu konts ietver visus darījumus, kas saistīti ar valsts ārējo finanšu aktīvu un pasīvu īpašumtiesību maiņu. Šādas izmaiņas ietver prasību radīšanu un likvidēšanu pret pārējo pasauli vai otrādi. Visas sastāvdaļas ir klasificētas pēc ieguldījumu veida vai funkcionālā iedalījuma (tiešie ieguldījumi, portfeļa ieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti, citi ieguldījumi, rezerves aktīvi).

TIEŠIE IEGULDĪJUMI (kods 500)

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir starptautisko ieguldījumu kategorija, kas atspoguļo vienas valsts rezidenta mērķi (tiešais ieguldītājs) iegūt ilglaicīgu interesi uzņēmumā, kas ir rezidents valstī, kas nav ieguldītāja valsts (tiešo ieguldījumu uzņēmums). “Ilglaicīga interese” nozīmē ilgtermiņa attiecību pastāvēšanu starp tiešo ieguldītāju un uzņēmumu un būtisku ieguldītāja ietekmi tiešo ieguldījumu uzņēmuma vadībā. Tiešie ieguldījumi ietver sākotnējos darījumus starp diviem subjektiem, tas ir, darījumus, kas nodrošina tiešo ieguldījumu attiecību izveidošanos, un visus tālākos darījumus starp tiem un starp citiem saistītiem uzņēmumiem – gan kapitālsabiedrībām, gan uzņēmumiem bez kapitāldaļām.

Tiešie ieguldījumi ārvalstīs (kods 505)

Tiešie ieguldījumi ir klasificēti galvenokārt pēc to virziena – rezidentu tiešie ieguldījumi ārvalstīs un nerezidentu tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo.

Pašu kapitāls (kods 510)

Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Pašu kapitāls ietver arī darījumus, kad tiešo ieguldījumu uzņēmums iegūst akcijas vai daļas tiešā ieguldītāja uzņēmumā.

Reinvestētie ieņēmumi (kods 525)

Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu (proporcionāli to tiešajai dalībai pašu kapitālā) ieņēmumos, ko meitas uzņēmumi vai asociētie uzņēmumi nav sadalījuši dividendēs, un filiāļu ieņēmumos, kas nav pārskaitīti tiešajam ieguldītājam. Šos reinvestētos ieņēmumus atspoguļo ienākumos, vienlaikus veicot kompensējošu darījuma ierakstu finanšu kontā.

Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (kods 530)

Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (savstarpējo parādu darījumi) ietver naudas līdzekļu aizņemšanos un aizdošanu – tostarp parāda vērtspapīrus, piegādātāja kredītus un priekšrocību akcijas bez balsstiesībām (kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem) – starp tiešajiem ieguldītājiem un filiālēm, meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem. Tiešo ieguldījumu uzņēmuma parādu prasības pret tiešo ieguldītāju arī atspoguļo kā tiešo ieguldījumu kapitālu.

Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo(kods 555)

Tiešos ieguldījumus klasificē galvenokārt pēc to virziena – rezidentu tiešie ieguldījumi ārvalstīs un nerezidentu tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo.

Pašu kapitāls (kods 560)

Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Pašu kapitāls ietver arī darījumus, kad tiešo ieguldījumu uzņēmums iegūst akcijas vai daļas tiešā ieguldītāja uzņēmumā.

Reinvestētie ieņēmumi (kods 575)

Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (kods 580)

Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (savstarpējo parādu darījumi) ietver naudas līdzekļu aizņemšanos un aizdošanu – tostarp parāda vērtspapīrus, piegādātāju kredītus un priekšrocību akcijas bez balsstiesībām (kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem) – starp tiešajiem ieguldītājiem un filiālēm, meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem. Tiešo ieguldījumu uzņēmuma parādu prasības pret tiešo ieguldītāju arī atspoguļo kā tiešo ieguldījumu kapitālu.

PORTFEĻA IEGULDĪJUMI (kods 600)

Portfeļa ieguldījumi ietver darījumus ar līdzdalības vērtspapīriem un parāda vērtspapīriem. Parāda vērtspapīrus iedala obligācijās un parādzīmēs un naudas tirgus instrumentos, un atvasinātajos finanšu instrumentos, kad atvasinātie instrumenti rada finanšu prasības un saistības, ja vien tie nav klasificēti kā tiešie ieguldījumi vai rezerves aktīvi.

Atvasinātie finanšu instrumenti (kods 910)

Atvasināto finanšu instrumentu līgums ir finanšu instruments, kas ir piesaistīts citam noteiktam finanšu instrumentam vai rādītājam, vai precei un ar kura palīdzību noteiktus finanšu riskus (tādus kā procentu likmju riski, ārvalstu valūtas kursu riski, pašu kapitāla un preču cenu riski, kredītu riski utt.) var pilntiesīgi tirgot finanšu tirgos.

CITI IEGULDĪJUMI (kods 700)

Citi ieguldījumi ir citur neklasificēta kategorija, kurā ietilpst visi finanšu darījumi, kas nav ietverti tiešajos ieguldījumos, portfeļa ieguldījumos, atvasinātajos finanšu instrumentos vai rezerves aktīvos.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 35

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 8. februāris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ