28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/3

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 466/2001 (2) ir noteikts atsevišķu piesārņotāju maksimālais pieļaujamais līmenis pārtikā.

(2)

Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 466/2001 pārskata noteikumus attiecībā uz ohratoksīnu A (OTA) žāvētās vīnogās un attiecībā uz maksimāli pieļaujamā OTA līmeņa noteikšanu negrauzdētai un grauzdētai kafijai, kā arī kafijas produktiem, vīnam, alum, vīnogu sulai, kakao un kakao produktiem un garšvielām, ievērojot veiktos pētījumus un pasākumus, ko piemēro, lai samazinātu OTA klātbūtni šajos produktos.

(3)

Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) savā 1998. gada 17. septembra atzinumā par OTA secināja, ka OTA ir mikotoksīns, kam piemīt kancerogēnas, nefrotoksiskas, teratogēnas, imūntoksiskas un, iespējams, neirotoksiskas īpašības. Komisija arī minēja, ka turpinās pētījumi, lai noskaidrotu mehānismus, kas saistīti ar OTA kancerogēnajām īpašībām. Eiropas pētījumu projektu par OTA kancerogēnuma ierosinātājiem mehānismiem paredzēts pabeigt līdz 2004. gada beigām. Tiklīdz būs pieejami pilnīgi pētījumu rezultāti, Komisija lūgs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) atjaunināt PZK atzinumu, ņemot vērā jaunos pētījumu rezultātus.

(4)

Atbilstīgi Padomes 1993. gada 25. februāra Direktīvai 1993/5/EEK par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē (3) (SCOOP) tika veikts novērtējums attiecībā uz OTA devām, ko Kopienas iedzīvotāji uzņem ar uzturu. Galvenie produkti, ar kuriem OTA nonāk organismā, ir graudaugi un graudaugu izstrādājumi. Vīns, kafija un alus tika identificēti kā nozīmīgi OTA avoti cilvēku organismā. Žāvētas vīnogas un vīnogu sula ievērojamā mērā ir produkti, kas izraisa OTA iedarbību īpašās mazāk aizsargātu patērētāju grupās, piemēram, bērniem.

(5)

Attiecībā uz graudaugiem un graudaugu izstrādājumiem un žāvētām vīnogām maksimāli pieļaujamais OTA līmenis ir noteikts ar Regulu (EK) Nr. 466/2001. OTA līmenis alū tiek netieši kontrolēts tādējādi, ka OTA atrašanās alū saistīta ar tā klātbūtni iesalā, attiecībā uz ko ir noteikts maksimāli pieļaujamais līmenis. Tādēļ nav tiešas nepieciešamības noteikt maksimāli pieļaujamo OTA līmeni alum sabiedrības veselības aizsardzības interesēs, bet šis jautājums ir jāapsver paredzamās pārbaudes ietvaros.

(6)

Sakarā ar to, ka vīns un grauzdēta kafija, kā arī šķīstošā kafija ievērojamā mērā izraisa OTA ietekmi uz cilvēkiem un ka vīnogu sula ievērojamā mērā izraisa OTA ietekmi uz bērniem, ir lietderīgi jau šajā etapā noteikt šiem pārtikas produktiem maksimāli pieļaujamo līmeni sabiedrības veselības aizsardzības interesēs, lai novērstu tādu pārtikas produktu izplatīšanu, kas satur nepieņemami augstu piesārņojumu.

(7)

Bez tam OTA ir konstatēts arī citos žāvētos augļos, kas nav žāvētas vīnogas, kakao un kakao produktos, garšvielās un lakricā. Pēc tam, kad būs pieejams EFSA novērtējums pētījumu rezultātiem par OTA toksiskumu, būs jālemj par to, cik lietderīgi ir noteikt OTA maksimāli pieļaujamo līmeni šajos pārtikas produktos, ieskaitot negrauzdētu kafiju, kā arī pārskatīt esošo maksimāli pieļaujamo līmeni.

(8)

Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 466/2001.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā tekstu “un 2.2.2.” aizstāj ar tekstu “, 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5.”.

2)

Regulas 5. panta 2.a punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2a.   Komisija, balstoties uz jaunāko ohratoksīna (OTA) riska novērtējumu, ko veikusi EFSA, un ņemot vērā novēršanas pasākumus, ko piemēro OTA satura mazināšanai, līdz 2006. gada 30. jūnijam pārskata I pielikuma 2. iedaļas 2.2. sadaļas noteikumus. Šī pārskatīšana jo īpaši attiecas uz maksimāli pieļaujamā OTA līmeņa noteikšanu žāvētām vīnogām un vīnogu sulai un jautājuma apsvēršanu par maksimāli pieļaujamā OTA līmeņa noteikšanu negrauzdētai kafijai, žāvētiem augļiem, kas nav žāvētas vīnogas, alum, kakao un kakao izstrādājumiem, liķiera vīniem, gaļai un gaļas produktiem, garšvielām un lakricai.

Šajā nolūkā dalībvalstis un ieinteresētās personas katru gadu informē Komisiju par pētījumu rezultātiem un par OTA piesārņojuma novēršanas pasākumu piemērošanas gaitu. Komisija šos rezultātus dara pieejamus dalībvalstīm.”

3)

Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/6

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/8

(1)

Atbilstīgi 14. pantam Regulā (EK) Nr. 1785/2003 starpību starp kotējumiem vai cenām pasaules tirgū attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. pantā, un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas nosakāmas, ņemot vērā, pirmkārt, rīsu un šķelto rīsu cenu pašreizējo situāciju Kopienas tirgū un varbūtējās pārmaiņas, kā arī pieejamos krājumus un, otrkārt, cenas, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Minētajā pantā paredzēts arī tas, ka ir svarīgi nodrošināt cenu un tirdzniecības līdzsvaru un dabisku attīstību rīsu tirgū, kā arī ņemt vērā ieplānoto izvedumu saimniecisko aspektu un vajadzību novērst traucējumus Kopienas tirgū atbilstīgi limitiem, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(3)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1361/76 (2) noteikts maksimālais šķelto rīsu daudzums rīsos, kam noteikta eksporta kompensācija, un paredzēti samazinājuma procenti, kas piemērojami šai kompensācijai, kad šķelto rīsu proporcionālā daļa rīsos, ko izved, ir augstāka par šo maksimālo daudzumu.

(4)

The maximum export refund for rend, medium and long A rice was fixed at a relatively low level. Consequently, it is not justified for the moment to fix a common right to refund for rice.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 5. punktā ir definēti īpaši kritēriji, kas ir jāņem vērā rīsu un šķelto rīsu eksporta kompensāciju aprēķinam.

(6)

Sakarā ar situāciju starptautiskajā tirdzniecībā vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos iespējams, ka attiecībā uz atsevišķu produktu veidiem kompensācija ir jādiferencē pēc šo produktu galamērķa.

(7)

Lai ņemtu vērā pieprasījumu attiecībā uz iepakotiem garengraudu rīsiem atsevišķos tirgos, būtu jāparedz, ka nosakāma īpaša kompensācija attiecībā uz konkrēto produktu.

(8)

Kompensācija nosakāma vismaz reizi mēnesī. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(9)

Šos noteikumus piemērojot pašreizējai situācijai rīsu tirgū, un jo īpaši rīsu un šķelto rīsu cenas līmeņiem Kopienā un pasaules tirgū, kompensācija nosakāma atbilstoši daudzumiem, kas norādīti šīs regulas pielikumā.

(10)

Īstenojot no Kopienas saistībām PTO izrietošo daudzumu ierobežojumu pārvaldību, ir jāierobežo tādu izvešanas atļauju izdošana, attiecībā uz ko iepriekš tiek noteikta kompensācija.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/11

(1)

Regulā (EK) Nr. 528/1999 katrai dalībvalstij un katram 12 mēnešu ilgajam ražošanas ciklam, kas sākas 1. maijā, ir noteikts finansēšanas kārtība attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot olīveļļas produkcijas kvalitāti un ietekmi uz vidi.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1807/2004 (3) 2003./2004. tirdzniecības gadam ir noteikta aplēstā olīveļļas produkcija, ietverot aplēsi galda olīvu produkcijai, kas izteikta kā olīveļļas ekvivalents, un tā ir 2 714 450 tonnas. Tas atbilst 343 356 tonnām Grieķijai, 1 591 330 tonnām Spānijai, 3 335 tonnām Francijai, 741 956 tonnām Itālijai un 34 473 tonnām Portugālei. Summa, kas ieturēta no ražošanas atbalsta par šo olīveļļas tirdzniecības gadu, ir pamats finansēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot eļļas kvalitāti ražošanas ciklā, kas sākas 2004. gada 1. maijā.

(3)

Jānosaka finansējuma maksimums pasākumiem, par ko var saņemt atmaksājumu no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas.

(4)

Pasākumiem jau ir salīdzinoši noteiktas minimālās izmaksas, tādējādi kopējā finansējuma maksimums, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 528/1999 3. panta 3. punktā, dažām dalībvalstīm var izrādīties pārāk mazs. Tādēļ šādos gadījumos jānosaka pienācīgi ierobežojumi.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eļļu un tauku komitejas atzinumu,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/12

(1)

Sakarā ar to, ka ir pieņemta Padomes 2004. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1690/2004, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001 attiecībā uz to produktu atpakaļievešanu un pārsūtīšanu, uz kuriem attiecas īpašā piegādes kārtība, jānosaka kārtība kādā piemērojami šie jauni Padomes noteikumi, un attiecīgi jāgroza Komisijas Regula (EK) 20/2002 (4).

(2)

Ir jāvienkāršo un jāapvieno visi noteikumi, kas nosaka kārtību attiecībā uz to lauksaimniecības produktu atkārtotu eksportu un pārsūtīšanu, kuriem piemēro īpašos piegādes režīmus.

(3)

Dažu lauksaimniecības produktu eksporta gadījumā ir jāuzrāda izvešanas atļauja. Lai vienkāršotu administratīvas procedūras, ir jāatbrīvo no izvešanas atļaujas uzrādīšanas prasības tie produkti, uz kuriem piemēroja īpašos piegādes režīmus, un kurus atkārtoti eksportēja bez eksporta kompensācijas.

(4)

Jāprecizē kārtība, kāda atgūstama piešķirtā priekšrocība, un sekas attiecībā uz reģistrāciju, gadījumā, kad tirgotājs nepilda uzņemtās saistības īpašā piegādes režīma ietvaros.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar visu attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem,

1)

9. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šo:

“3.   Piesakoties uz 2. punkta pirmajā daļā minēto reģistrāciju, tirgotājsam, kas paredz pārsūtīt vai atkārtoti eksportēt nepārstrādātos vai iepakotos produktus, ievērojot 16. panta noteikumus, jāpaziņo par savu nodomu darboties šajā jomā un attiecīgā gadījumā jānorāda iepakošanas uzņēmuma atrašanās vieta.

4.   Piesakoties uz 2. punkta pirmajā daļā minēto reģistrāciju, pārstrādātājiem, kas paredz eksportēt un/vai nosūtīt pārstrādātos produktus, ievērojot 16. vai 17. panta noteikumus, jāpaziņo par savu nodomu darboties šajā jomā un jānorāda pārstrādes uzņēmuma atrašanās vieta.”

2)

IV nodaļas nosaukumu un 16. un 17. pantu aizstāj ar šo:

“VI NODAĻA

ATKĀRTOTS EKSPORTS UN PĀRSŪTĪŠANA

16. pants

Atkārtots eksports un pārsūtīšana

1.   Šādi noteikumi attiecas uz to produktu atkārtotu eksportu un pārsūtīšanu, kas ir nepārstrādāti un kam piemēroja īpašo piegādes režīmu, vai kas ir iepakoti vai pārstrādāti, un ražoti no produktiem, kuriem piemēroja īpašo piegādes režīmu:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto produktu atkārtota eksporta gadījumā nav jāuzrāda izvešanas atļauja.

3.   Ja regulāras piegādes attālākajiem reģioniem ir apdraudētas sakarā ar nozīmīgu šajā pantā minēto produktu atkārtota eksporta pieaugumu, kompetentās iestādes var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus, lai nodrošinātu attiecīgo nozaru prioritāro vajadzību izpildi. Šie kvantitatīvie ierobežojumi nedrīkst būt diskriminējoši.

17. pants

Tradicionāls atkārtots eksports un atkārtots eksports reģionālās tirdzniecības sistēmā, kā arī pārstrādātu produktu tradicionālā pārsūtīšana

1.   Pārstrādātāji, kas saskaņā ar 9. panta 3. punktu ir paziņojuši par savu nodomu tradicionālo apmaiņas plūsmu un reģionālās tirdzniecības sistēmā eksportēt vai tradicionālo apmaiņas plūsmu sistēmā nosūtīt pārstrādātus produktus, kas satur izejvielas, kurām piemērots īpašais piegādes režīms, drīkst to darīt, ievērojot I, III un V pielikumā izklāstītos ikgadējo daudzumu ierobežojumus. Kompetentās iestādes izsniedz vajadzīgas atļaujas, lai nodrošinātu, ka saistībā ar minētajām darbībām, netiek pārsniegti noteiktie ikgadēji daudzumi.

Attiecībā uz eksportu reģionālās tirdzniecības sistēmā, eksportētājam jāsniedz kompetentajām iestādēm Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (5) 16. pantā paredzētos dokumentus, ievērojot minētās regulas 49. pantā noteiktos termiņus. Gadījumā, kad attiecīgie dokumenti netiek iesniegti noteiktajos termiņos, kompetentās iestādes atgūst priekšrocības, kas tika piešķirtas saskaņā ar īpašo piegādes režīmu.

Uzskata, ka produkti, ko piegādā Francijas Aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeirai vai Kanāriju salām saskaņā ar īpašo piegādes režīmu un izmanto pārtikas piegādēs kuģiem un lidmašīnām, ir patērēti vietējā tirgū.

2.   Kompetentās iestādes atļauj eksportēt vai nosūtīt pārstrādātu produktu daudzumus, kas nav minēti 1. punktā, tikai tad, ja ir apliecināts, ka attiecīgais produkts nesatur saskaņā ar īpašo piegādes režīmu importētas vai ievestas izejvielas.

Kompetentās iestādes veic vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu šā punkta pirmajā daļā minēto apliecinājumu precizitāti, un vajadzības gadījumā atgūst priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar īpašo piegādes režīmu.

3.   Pārstrādes darbībām, kuras, ievērojot I, III un V pielikumā izklāstītus daudzumus, var izraisīt tradicionālo vai reģionālās tirdzniecības eksportu vai tradicionālo nosūtīšanu, mutatis mutandis jāatbilst pārstrādes nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar iekšējās apstrādes režīmu un muitas kontrolētas pārstrādes procedūru, un kas precizēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (6) un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (7), izņemot visus parastos apstrādes veidus.

4.   Šajā pantā minēto produktu atkārtota eksporta gadījumā nav jāuzrāda izvešanas atļauja.

5.   Attiecībā uz šajā pantā minētajiem produktiem eksporta deklarācijas 44. ailē veic vienu no šādiem ierakstiem:

18. pants

Cukurs

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 (8), 10. panta 1. punktā paredzētajā laikposmā minētās regulas 13. pantā minēto C cukuru, ko eksportē saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2760/81 (9) attiecīgajiem noteikumiem un ieved patēriņam Madeirā un Kanāriju salās kā balto cukuru ar KN kodu 1701 un Azoru salās kā jēlcukuru ar KN kodu 1701 12 10, saskaņā ar šīs regulas noteikumiem atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem, nepārsniedzot 3. pantā minētajā prognozētajā piegādes bilancē noteiktos ierobežojumus.”

3)

22. pantā:

4)

Regulas 26. panta 1. punktu aizstāj ar šo:

“1.   Izņemot force majeure vai ārkārtēju klimatisko apstākļu gadījumus, ja tirgotājs nepilda saskaņā ar 9. pantu uzņemtās saistības, kompetentās iestādes, neskarot sodus, kas piemērojami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, rīkojas šādi:

apakšpunktā minētās priekšrocības ir vienādas ar atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem vai atbalsta apjomu, kas ir noteikts atbilstīgi 16. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktam.”

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/16

(1)

2004. gada 29. aprīlī Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (2) paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importu uz Kopienu.

(2)

Procedūra tika uzsākta sakarā ar sūdzību, kuru 2004. gada martā iesniedza četri Kopienas ražotāji, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk kā 60 %, ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu, t.i., šasijas un hidraulikas (“prasības iesniedzēji”) Kopienas kopējās ražošanas nozarē. Sūdzība ietvēra pierādījumus par minētā produkta dempingu un no tā izrietošo būtisko kaitējumu, kas tika uzskatīts par pietiekamu, lai attaisnotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja tos Kopienas ražotājus, kuri ir prasības iesniedzēji, citus Kopienas ražotājus, eksportējošos ražotājus, importētājus un zināmos saistītos lietotājus un ĶTR pārstāvjus. Ņemot vērā ĶTR zināmo eksportējošo ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta pārbaude izlases veidā, lai konstatētu dempingu. Tomēr tikai četri Ķīnas eksportējošie ražotāji sadarbojās izmeklēšanā un tādēļ tika nolemts, ka pārbaude izlases veidā nav nepieciešama. Ieinteresētām pusēm tika dota iespēja rakstiski paust savus apsvērumus un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(4)

Daudzi ĶTR eksportējošie ražotāji, Kopienas ražotāji, importētāji, lietotāji, kā arī importētāju apvienība rakstiski pauda savus apsvērumus. Visas puses, kas to pieprasīja iepriekš minētajā termiņā un norādīja īpašus iemeslus to uzklausīšanai, tika uzklausītas.

(5)

Komisija saņēma informāciju no anketām un pieprasījuma veidlapām par tirgus ekonomikas režīmu un atsevišķu režīmu, kas attiecīgi nosūtītas visām zināmām personām. Saņemtā informācija tika pārbaudīta pēc iespējas un tādā mērā, kā tas tika uzskatīts par nepieciešamu, lai iepriekš konstatētu dempingu, izrietošo kaitējumu un Kopienas intereses. Šai sakarā Komisija saņēma aizpildītas anketas un attiecīgā gadījumā pieprasījuma veidlapas no šādiem uzņēmumiem:

(6)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti visu ĶTR sadarbojošos eksportējošo ražotāju un visu Kopienas ražotāju telpās.

(7)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR eksportējošiem ražotājiem, kuriem nav piešķirts TER, notika pārbaude šāda ražotāja telpās Kanādā, kas tika izmantota kā analoga valsts:

(8)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma novērtējumu aptvēra periodu no 2000. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus izmanto preču un materiālu pārkraušanai, kas parasti novietoti uz paliktņiem. Tie nav pašgājēji, t.i., tie tiek grūsti un vilkti ar cilvēka spēku. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji sastāv no četrām galvenajām daļām: šasijas (kas izgatavota no tērauda), hidraulikas, roktura un riteņiem. Galvenās daļas ir šasija, uz kuras novieto paliktni, un hidraulika, kas mehāniski paceļ kravu.

(10)

Konkrētais produkts ir ĶTR izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji, kas nav pašgājēji un kurus izmanto materiālu pārkraušanai, kas parasti novietoti uz paliktņiem, un to galvenās daļas, t.i., šasija un hidraulika, (“attiecīgais produkts”), kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00. Pastāv dažāda veida ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, galvenokārt, atkarībā no celtspējas, dakšu garuma, šasijai izmantotā tērauda veida, hidraulikas veida, riteņu veida un bremzēm. Tomēr visiem atšķirīgajiem autokrāvēju veidiem ir vienādas pamata fiziskās īpašības un izmantošanas veids. Tādēļ šīs izmeklēšanas nolūkā visi esošie veidi tiek uzskatīti par vienu produktu.

(11)

Izmeklēšanas laikā dažas ieinteresētās puses iesniedza apsvērumus par attiecīgā produkta definīciju. Šīs puses pieprasīja, lai šasiju un hidrauliku neiekļautu attiecīgā produkta kategorijā, jo a) šasijas un hidraulikas tirgi atšķiras no ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju tirgus; b) uzņēmumi, kas ražo ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus un šasiju un/vai hidrauliku, ir atšķirīgi, īpaši Ķīnas eksportējošie ražotāji neeksportē šasiju un hidrauliku uz Kopienu, un c) gan šasiju, gan hidrauliku izmanto arī citiem produktiem, ne tikai ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem.

(12)

Attiecībā uz argumentu, ka ir dažādi šasijas un hidraulikas tirgi, tiek atzīmēts, ka Komisijai netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par atsevišķu šo daļu tirgu esamību lietotājiem. Gluži pretēji, visu pušu apsvērumos ir norādīts, ka ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražotāji ražo arī galvenās daļas un atsevišķos gadījumos piegādā tās kā rezerves detaļas saviem autokrāvējiem. Ir ļoti grūti, pat neiespējami, pielāgot viena ražotāja šasiju vai hidrauliku otra ražotāja ar roku darbināmam paliktņu autokrāvējam. Ražotāji parasti piegādātu galvenās daļas pircējiem, kuri iegādājas to ražojumus.

(13)

Attiecībā uz otro argumentu par šasijas un hidraulikas ražotājiem tiek norādīts, ka no eksportējošajiem ražotājiem saņemtā pārbaudītā informācija liecina, ka visi eksportējošie ražotāji, uz kuriem attiecas pašreizējā izmeklēšana, paši ražo šasiju un to vairākums ražo arī hidrauliku. Lai gan iespējams pastāv šo neatkarīgi daļu ražotāji, to produkcija tiek ražota pēc pasūtījuma ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražotājiem, un tādēļ šīs daļas reti tiek pārdotas brīvajā tirgū. Turklāt izmeklēšana ir pierādījusi, ka atsevišķi sadarbojošies eksportējošie ražotāji ir eksportējuši šīs daļas uz Kopienu. Tādēļ oficiāli pierādījumi liecina, ka ir jānoraida arī otrais arguments.

(14)

Attiecībā uz trešo argumentu, ka šasiju un hidrauliku izmanto arī citos izstrādājumos, tiek atzīmēts, ka ieinteresēto pušu kā paraugi reprezentētie ražojumi acīmredzami atšķiras no ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem ne tikai pēc to fiziskajām īpašībām, bet arī pēc to pielietojuma. Pat, ja šiem ražojumiem ir arī hidrauliskas sistēmas un tērauda šasija, to izmērs, forma vai celtspēja atšķiras no tās, ko izmanto ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējos, un tādējādi neietilptu konkrētajā izstrādājumā, kas definēts iepriekš. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un kā izklāstīts iepriekš, ir ļoti maz ticams, ka ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju hidrauliku un/vai šasiju kā tādu varētu izmantot citos ražojumos.

(15)

Tā rezultātā tika analizēti ieinteresēto pušu apsvērumi, bet tie nepamatoja pagaidu secinājuma maiņu par attiecīgo produktu, kā iepriekš izklāstīts 10. apsvērumā.

(16)

Starp attiecīgo produktu un ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, kuras ražo un pārdod analogās valsts – Kanādas - iekšējā tirgū netika atklātas atšķirības. Patiešām šiem ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām ir tādas pašas pamata fiziskās īpašības un pielietojums kā tiem, kurus eksportē uz Kopienu.

(17)

Tāpat netika atklātas atšķirības starp attiecīgo produktu un ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, kuras sūdzības iesniedzēji ražo un pārdod Kopienas tirgū. Abiem ir vienādas fiziskās īpašības un pielietojums.

(18)

Rezultātā ar roku darbināmie paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, ko pārdod Kanādas iekšējā tirgū, kā arī ar roku darbināmie paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, kuras ražo un pārdod Kopienā, tiek uzskatīti par attiecīgajam produktam līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t.i., kad tiek pierādīts, ka tirgus ekonomikas apstākļi dominē attiecībā uz līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu. Skaidrības labad šie kritēriji ir īsumā izklāstīti turpmāk:

(20)

Četri Ķīnas ražotāji pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapu eksportējošiem ražotājiem norādītajos termiņos.

(21)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, un pārbaudīja visu TER pieteikumos sniegto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(22)

Attiecībā uz visiem četriem uzņēmumiem tika noteikts, ka kopumā to lēmumi par cenām un izmaksām tika pieņemti bez būtiskas valsts iejaukšanās 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ka izmaksas un cenas atspoguļoja tirgus vērtības. To ražošanas izmaksas un finansiālais stāvoklis netika pakļauts būtiskiem sagrozījumiem, kas pārnesti no bijušās ārpustirgus ekonomikas sistēmas; spēkā bija likums par bankrotu un īpašuma tiesības, kas garantē juridisku drošību un stabilitāti, un valūtas kursa pārrēķināšana tika veikta pēc tirgus kursa. Tomēr neviens no četriem uzņēmumiem neatbilda 2. kritērijam par neatkarīgi revidētu pārskatu esamību, kas ir saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”). Tika konstatēts, ka uzņēmumi neievēro vienu vai vairākus šādus standartus: 1. SGS, 2. SGS, 8. SGS, 16. SGS, 21. SGS, 32. SGS un 36. SGS. Rezultātā tiks secināts, ka neviens no šiem četriem uzņēmumiem neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem:

(23)

Konkrētajiem eksportējošiem ražotājiem un Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja paust apsvērumus par iepriekš minētajiem konstatējumiem.

(24)

Visi četri eksportējošie ražotāji apgalvoja, ka konstatējums ir nepareizs un ka tiem jāpiešķir TER.

(25)

Viens no eksportējošajiem ražotājiem apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta galvenais mērķis ir noteikt, vai uzņēmumi reaģē uz tirgus signāliem bez valsts iejaukšanās. Pieci kritēriji pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, īpaši 2. kritērijs par grāmatvedības standartiem, tādēļ vienmēr jāinterpretē, ņemot vērā šo galīgo mērķi. Tā kā valsts iejaukšanās netika noteikta, uzņēmumam jāpiešķir TER.

(26)

Tiek atzīmēts, ka pieci kritēriji, kas uzskaitīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, ir neatkarīgi viens no otra un katrs no tiem jāizpilda, lai piešķirtu TER. Valsts iejaukšanās pati par sevi nav minēta kā neatkarīgs kritērijs vai kā tāds, kas varētu būt svarīgāks par pārējiem kritērijiem. Ja TER piešķiršanai pietiktu tas, ka nepastāv valsts iejaukšanās kā tāda, citi kritēriji nebūtu nepieciešami. Turklāt acīmredzamais SGS un ĶTR piemērojamo grāmatvedības noteikumu piemērošanas var uzskatīt arī par valsts iejaukšanās veidu tirgus ekonomikas normālā darbībā.

(27)

Viens no eksportējošiem ražotājiem apgalvoja, ka Komisija nebija pieņēmusi savu lēmumu par TER trīs mēnešu laikā, kas paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Šis eksportējošais ražotājs arī apgalvoja, ka Komisija jau bija saņēmusi un pārbaudījusi tā dempinga anketas atbildi pirms lemšanas par TER prasības priekšrocībām, un tas rada nopietnas šaubas par Komisijas motivāciju noraidīt TER prasību.

(28)

Attiecībā uz argumentu par trīs mēnešu termiņu tiek atzīmēts, ka pašreizējās lietas uzsākšanas posmā sakarā ar iesaistīto eksportējošo ražotāju lielo skaitu bija paredzēts piemērot noteikumus par pārbaudi izlases veidā. Tomēr sadarbības trūkuma dēļ no lielākās eksportējošo ražotāju daļas puses vēlāk tika nolemts, ka pārbaude izlases veidā nav nepieciešama un ka tiks izmeklēti tikai sadarbojošies eksportējošie ražotāji gan attiecībā uz TER, gan dempingu. Šī procedūra aizkavēja izmeklēšanu, pēc kuras praktisku iemeslu dēļ tika nolemts vienlaicīgi veikt pārbaudes uz vietas par TER prasībām un par antidempinga anketām. Turklāt šai ziņā tiek atzīmēts, ka šī termiņa neievērošana nerada nekādas redzamas juridiskas sekas un ka iepriekš minētais eksportētājs nenorādīja uz negatīvu ietekmi sakarā ar TER konstatēšanai nepieciešamo ilgāko periodu. Bez tam visi saņemtās prasības par TER bija nepilnīgas un bija vajadzīgi daudzi būtiski skaidrojumi un papildu informācija, kas aizkavēja izmeklēšanu. Faktiski trīs eksportētāji, ieskaitot eksportētāju, kas izvirzīja attiecīgo argumentu, iesniedza papildu komentārus pēc TER novērtējuma pabeigšanas. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka spēkā esošu TES konstatējumu šajā gadījumā var veikt vai pieņemt arī pēc trīs mēnešu perioda.

(29)

Attiecībā uz argumentu par anketas pārbaudi tiek atzīmēts, ka pamatregulā nav paredzēts, ka dempinga izmeklēšana sākas tikai pēc TER konstatēšanas. Faktiski pamatregulas 5. panta 10. punkts un 6. panta 2. punkts pieprasa, ka visa svarīgā informācija, ieskaitot aizpildītas dempinga anketas, jāiesniedz 40 dienu laikā no uzsākšanas vai 37 dienu laikā no ikviena parauga izvēles, ja izmanto pārbaudi izlases veidā. Tas visos gadījumos ir pirms TER konstatējuma veikšanas. Komisija pārbauda visas TER prasības vienīgi, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Dempinga izmeklēšanas parasti notiek vienlaikus TER prasību apstrādei.

(30)

Trīs eksportējošie ražotāji apgalvoja, ka tā kā to pārskatus revidēja neatkarīgs grāmatvedības uzņēmums, kuri ir saskaņā ar Ķīnas vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, 2. kritērijam jābūt izpildītam. Tie apgalvoja arī, ka katru dienu netiek pārrēķināta sava ārvalsts valūta renminbos, ir saskaņā ar 21. SGS prasībām. Viņi apgalvoja, ka, tā kā Ķīnas renminbi ir piesaistīts ASV dolāram, nav atšķirības, vai pārrēķini tiek veikti katru gadu vai katru dienu. Bez tam divi eksportējošie ražotāji apgalvoja, ka 21. SGS pieļauj novirzes no pamatnoteikuma, ja valūtas maiņas kursi būtiski nesvārstās.

(31)

Tiek atzīmēts, ka atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem Komisija pārbauda, vai uzņēmumu pārskatu revīzija tiek veikta saskaņā ar SGS. Ķīnas standartu ievērošana vai neievērošana nav izšķiroša individuāla TER novērtēšanas kontekstā. Tomēr tiek atzīmēts, ka attiecībā uz diviem no četriem izmeklētajiem uzņēmumiem revidentu piezīmes to gada pārskatos norādīja, ka pārskati ir sagatavoti, neievērojot Ķīnas grāmatvedības standartus.

(32)

Attiecībā uz salīdzinājumu ar ASV dolāru ir svarīgi divi jautājumi: pirmkārt, pat tad, ja izmeklēto uzņēmumu darījumu lielākā daļa bija ASV dolāros, uzņēmumiem, kuri neievēroja 21. SGS, bija darījumi arī citās valūtās, un šajos gadījumos svārstības varēja būt ievērojamas. Bez tam tiek atzīmēts, ka konkrēto uzņēmumu būtiska eksporta pārdošana notika uz tirgiem, kas nav Kopienas tirgus, un tā kā izmeklēšana attiecas tikai uz Kopienas tirgu, šie darījumi netika pārbaudīti. Otrkārt, nav svarīgi, vai, skatoties uz atsevišķu periodu, tiek atzīmēts retrospektīvi, ka bija nelielas svārstības. Tas nevar būt zināms tā paša perioda, gada vai pat ilgāka laikposma, sākumā, kad konkrētie uzņēmumi noteica valūtu maiņas kursus, kas jāizmanto eksporta pārdošanas iegrāmatošanai savos pārskatos. Tā kā var būt izmaiņas, kuras nebija paredzētas un kurām ir būtiska ietekme uz uzņēmumu cenu noteikšanu un ieņēmumiem, iepriekš noteikts valūtas kurss nevar būt saskaņā ar uzņēmumu praksi, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(33)

Attiecībā uz 21. SGS prasībām tiek atzīmēts, ka 21. SGS nosaka šādi: „Darījums ārvalstu valūtā, to sākotnēji atzīstot pārskata valūtā, jāgrāmato, summai ārvalstu valūtā lietojot valūtas kursu starp pārskata valūtu un ārvalstu valūtu darījuma datumā.” Attiecībā uz šo standartu sniegts arī šāds skaidrojums: „Par valūtas kursu darījuma datumā bieži uzskata tagadnes darījuma kursu. Patiesībā parasti tiek lietots valūtas kurss, kas aptuveni atbilst faktiskajam valūtas kursam darījuma datumā, piemēram, varētu tikt lietots nedēļas vai mēneša vidējais kurss visiem perioda darījumiem katrā ārvalstu valūtā. Ja valūtas kurss nozīmīgi svārstās, nevar paļauties uz lietoto vidējo perioda kursu.”. Tātad 21. SGS izskaidro, ka principā jāizmanto dienas kursi. Nedēļas vai mēneša vidējie kursi ir atļauti tikai kā faktiskā kursa aptuvenie kursi darījuma datumā, ja valūtas kursi būtiski nesvārstās. Tomēr šajā gadījumā uzņēmumi precizēja savu pārskata kursu vienreiz gadā vai pat retāk. Šādu praksi nevar uzskatīt par atbilstošu 21. SGS. Turklāt arī Ķīnas grāmatvedības standarti pieprasa dienas vai mēneša maiņas kursu izmantošanu šādā gadījumā. Tādēļ fakts, ka revidenti nebija komentējuši praksi attiecībā uz iepriekš minētajiem ārvalstu valūtas darījumiem, norāda, ka revīzija nebija veikta saskaņā ar SGS. Tas rada šaubas par grāmatvedības datu ticamību.

(34)

Rezultātā tiek secināts, ka apsvērumi, kuros tiek pieprasīts piešķirt TER, nav pamatoti.

(35)

Papildu pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valsts mēroga maksājums, ja tāds ir, tiek noteikts valstīm, uz kurām attiecas šis pants, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu var pierādīt, ka to eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi tiek brīvi noteikti un ka valūtas kursi atbilst tirgus kursiem, kā arī jebkura valsts iejaukšanās nav tāda, kas ļautu apiet pasākumus, ja eksportētājiem tiek piešķirtas atšķirīgas nodokļu likmes.

(36)

Četri eksportējošie ražotāji, pieprasīja ne tikai TER, bet arī atsevišķu režīmu (“AR”) gadījumā, ja tiem nepiešķir TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka visi četri uzņēmumi atbilda visām AR prasībām, kas izklāstītas pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(37)

Tādēļ tika secināts, ka AR jāpiešķir šādiem četriem ĶTR eksportējošiem ražotājiem:

(38)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam ārpustirgus ekonomikas valstīm un, ja nevarēja piešķirt TER, – pārejas posma valstīm normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz cenu vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

(39)

Paziņojuma par uzsākšanu Komisija pauda savu nodomu izmantot Kanādu kā piemērotu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR un uzaicināja ieinteresētās puses sniegt par to savus apsvērumus.

(40)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka Kanādai ir konkurētspējīgs ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju tirgus, kuru apgādā tirgus vietējā ražošana aptuveni 50 % apmērā un pārējo daļu – imports no trešām valstīm. Ražošanas apjoms Kanādā veido vairāk nekā 5 % no Ķīnas attiecīgā produkta eksporta apjoma uz Kopienu. Tādēļ Kanādas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR.

(41)

Divi eksportējošie ražotāji un importētāju/tirgotāju apvienība iebilda pret priekšlikumu izmantot Kanādu kā analogo valsti. Argumenti pret Kanādas izvēli bija, ka a) Kanādas produkti ir atšķirīgi, jo tie tiek ražoti, izmantojot izturīgākas sastāvdaļas atbilstoši ASV standartiem, nevis Kopienas standartiem; b) Kanādas un Ķīnas tirgi nav salīdzināmi, jo tiem ir atšķirīgs attīstības līmenis un lielums un c) Kanādas ražotājs, kas sadarbojas, ir saistīts ar vienu no Kopienas ražotājiem. Attiecīgie eksportējošie ražotāji ierosināja Malaiziju vai Indiju kā atbilstošas analogās valstis.

(42)

Uzklausot šos apsvērumus, Komisija sazinājās ar tai zināmiem septiņiem Indijas un vienu Malaizijas ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotāju, nosūtot attiecīgo anketu. Tomēr neviens no šiem ražotājiem nesadarbojās izmeklēšanā un Komisijai netika darīta pieejama nekāda informācija par normālo vērtību no šīm abām valstīm. Tādēļ Komisijai nebija iespējams apsvērt kādu no eksportējošo ražotāju piedāvātajām valstīm kā alternatīvas analogās valstis.

(43)

Attiecībā uz pušu apsvērumiem par Kanādas produktu kvalitātes un standartu atšķirībām būtībā tika apgalvots, ka Kanādas autokrāvēju vidējais svars un dakšas platums ir lielāks nekā Ķīnas autokrāvējiem. Tomēr Komisija nekonstatēja vispārēju būtisku atšķirību ne attiecībā uz svaru, ne dakšas platumu starp Kanādas un Ķīnas produktiem. Gan Kanādas, gan Ķīnas produktiem ir atšķirīgas svara kategorijas un dakšas platums, un daudzi produkti bija savstarpēji salīdzināmi. Tiem izstrādājumiem, kuri nebija tieši salīdzināmi, varēja veikt atbilstošas korekcijas, kā izskaidrots tālāk 51. apsvērumā. Vēl viens svarīgs faktors ir autokrāvēja celtspēja. Šai ziņā netika konstatētas vispārējas atšķirības attiecībā uz Ķīnas un Kanādas ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju celtspēju. Tādēļ tika secināts, ka nav būtisku kvalitātes atšķirību starp Kanādas un Ķīnas produktiem.

(44)

Attiecībā uz eksportējošo ražotāju apsvērumiem par Kanādas un Ķīnas tirgu attīstības līmeni un lielumu tiek atzīmēts, ka noteicošais faktors ir tas, vai attiecīgais tirgus ir pietiekami liels, lai būtu reprezentatīvs, salīdzinājumā ar attiecīgā produkta eksporta apjomu uz Kopienu. Kā minēts iepriekš 40. apsvērumā, šajā gadījumā Kanādas tirgus tiek uzskatīts par pietiekami lielu, lai šai ziņā būtu reprezentatīvs. Fakts, ka Ķīnas tirgus kopumā ir lielāks nekā Kanādas tirgus, nav svarīgs Kanādas kā iespējamās analogās valsts piemērotības novērtējumam šajā gadījumā. Attiecībā uz faktu, ka ĶTR tiek uzskatīta par jaunattīstības valsti, turpretim Kanāda ne, tiek atzīmēts, kā minēts iepriekš 43. apsvērumā, ka Kanādas un Ķīnas produktu kvalitāte ir salīdzināma. Pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, kas veiktas gan Ķīnas, gan Kanādas ražotāju telpās, tika secināts, ka nav būtisku atšķirību starp Ķīnas un Kanādas ražotāju ražošanas iekārtām un metodēm. Šo iemeslu dēļ ĶTR kā jaunattīstības valsts statuss nav svarīgs jautājums šai ziņā un nepadara izvēli izmantot Kanādu kā analogo valsti šajā gadījumā par nepamatotu.

(45)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecības starp Kanādas ražotāju, kas sadarbojas, uz Kopienas ražotāju rada nopietnas šaubas par sniegto datu objektivitāti un precizitāti, izmeklēšanas laikā netika atrasts pamats šim apgalvojumam. Komisija pārbaudīja, vai attiecībām ir kāda kropļojoša ietekme uz Kanādas ražotāja cenām, ražošanas izmaksām un rentabilitāti, it īpaši uzņēmuma datu pārbaudē uz vietas. Netika konstatēta šādu izkropļojumu pazīmes. Komisija konstatēja, ka sniegtā informācija ir precīza un ticama un to var izmantot šīs izmeklēšanas nolūkā.

(46)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidām tiek secināts, ka Kanāda ir atbilstoša analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība eksportējošiem ražotājiem, kas sadarbojas, tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, t.i., pamatojoties uz cenām, kas maksātas vai maksājamas Kanādas iekšējā tirgū par salīdzināmu veidu izstrādājumiem, jo tika konstatēts, ka tie izgatavoti parastajā tirdzniecības apritē.

(48)

Rezultātā Kanādas ražotājs, kas sadarbojas, noteica normālo vērtību katram tipam kā vidējo svērto iekšzemes pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem.

(49)

Visa eksporta pārdošana uz Kopienu, ko veica divi eksportējošie ražotāji, tika veikta tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātajām vai maksājamām cenām. Attiecībā uz diviem citiem eksportējošiem ražotājiem daļa no to eksporta pārdošanas uz Kopienu tika veikta importētājiem, ar kuriem eksportētājiem bija kompensējošas līgumsaistības, tādejādi cenas bija neuzticamas. Šajos gadījumos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika veidota, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tika veiktas korekcijas par visām izmaksām, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot pārdošanas, vispārējos un administratīvos izdevumus, un par peļņu. Šim nolūkam izmantotā peļņa bija vidējā peļņa, ko guva attiecīgā produkta nesaistītie importētāji, kas sadarbojas.

(50)

Salīdzinājums starp normālo vērtību un eksporta cenu tika veikts uz piegādes no rūpnīcas bāzes un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā faktoru atšķirības, par kurām tika pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Uz šīs bāzes attiecīgā gadījumā tika ņemtas vērā transporta izmaksu, apdrošināšanas izmaksu, pārvietošanas un iekraušanas izmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un atlaižu atšķirības.

(51)

Attiecībā uz Kanādu kā analogo valsti izmeklēšanā tika konstatēts, ka visos Kanādas ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējos tika izmantotas rokas bremzes, turpretim lielākajā daļā Ķīnas produktu tādu nebija. Tādēļ tika veikta atbilstoša Kanādas cenu korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, lai izlīdzinātu šo starpību. Turklāt daži Kanādas produkti bija arī ar dakšām, kuru augstums bija zemāks nekā Ķīnas produktiem. Tādēļ tika veikta arī atbilstoša korekcija Kanādas cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz šiem produktiem, lai ņemtu vērā šo starpību.

(52)

Četriem eksportējošiem ražotājiem, kuriem piešķirts AR, vidējā svērtā normālā vērtība katram uz Kopienu eksportētam veidam, kas noteikta analogu valstij, tika salīdzināta ar atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kuru eksportējošie ražotāji eksportē uz Kopienu, kā noteikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(53)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika veikts salīdzinājums starp attiecīgā ĶTR izcelsmes produkta kopējo importu, kas uzrādīts Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistikā, un četru eksportējošo ražotāju, kas sadarbojas, eksportētajiem apjomiem. Ņemot vērā to, ka kopējie eksporta apjomi, kā uzrāda eksportējošie ražotāji, kas sadarbojas, bija ievērojami zemāki nekā importa apjoms, kas uzrādīts Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistikā IP laikā, pagaidām tika secināts, ka bija būtiska nesadarbošanās (aptuveni 47 % no attiecīgā produkta kopējā importa Kopienā). Lai izvairītos no tā, ka eksportējošie ražotāji gūst labumu no nesadarbošanās, un tā kā nebija pazīmju, ka ražotāju, kas nesadarbojas, dempinga starpības ir zemākas, valsts mēroga dempinga starpība tika noteikta kā dempinga starpību vidējais aritmētiskais, kas noteiktas lielākajai daļai eksportējošo ražotāju, kas sadarbojas, eksportēto produktu veidu, par kuru tika konstatēts, ka tā ir augstāka nekā visaugstākā individuālā dempinga starpība, kas noteikta eksportējošam ražotājam, kas sadarbojas.

(54)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas, pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(55)

Izmeklēšanā, pamatojoties uz uzņēmumu, kas sadarbojas, iesniegto informāciju, tika konstatēts, ka IP laikā ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējus ražoja:

Var būt daži citi mazie ražotāji ar nenozīmīgiem ražošanas apjomiem, kuri nav sadarbojušies izmeklēšanā.

(56)

Tādējādi pagaidām tiek secināts, ka ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji, ko ražo pieci iepriekš minētie ražotāji, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(57)

Sūdzību iesniedza četri ražotāji - Bolzoni SpA, BT products AB, Franz Kahl GmbH un Pramac Lifters SpA, kuri ir sadarbojušies izmeklēšanā. Kopā šie ražotāji pārstāv vairāk kā 60 % no kopējās Kopienas ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanas. Tādēļ tiek uzskatīts, ka tie veido “Kopienas ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tā arī tiks saukti.

(58)

Kopienas patēriņš tika aprēķināts, izmantojot Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistiku par visu ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju apvienotā apjoma importu Kopienā, un Kopienas ražošanas nozares kopējos pārbaudītos datus un kāda cita Kopienas ražotāja tirdzniecības datus, kurš pārtrauca ražošanu 2004. gadā.

(59)

Ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju Kopienas patēriņš bija aptuveni 493 000 vienības IP laikā. Šis skaitlis ir par 17 % lielāks nekā aplūkotajā perioda sākumā.

(60)

Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, importa apjoms no ĶTR aplūkotajā laikposmā ir būtiski palielinājies, t.i., par 138 %. Importa palielinājums tika īpaši atzīmēts no 2000. gada līdz 2003. gadam, kad tas palielinājās par 51 %.

(61)

Dempinga importa tirgus daļa aplūkotajā laikposmā strauji palielinājās par vairāk kā 100 %. Šī palielinātā tirgus daļa tika pilnīgi ņemta no daļas, kura iepriekš piederēja Kopienas ražošanas nozarei.

(62)

Atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem dempinga importa no ĶTR vidējā cena samazinājās no 2000. gada līdz IP par 34 %. Cenas saglabājās stabilas līdz 2001. gadam, tad tās samazinājās par 12 % 2002. gadā un pat samazinājās vēl par 25 % no 2002. gada līdz 2003. gadam.

(63)

Lai noteiktu cenu samazinājumu, Komisija analizēja cenu datus par IP. Vidējā svērtā neto ražotāja pārdošanas cena, ieskaitot samaksātu piegādi no rūpnīcas, Kopienas ražošanas nozares nesaistītiem klientiem pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas tika salīdzināta ar Ķīnas eksportējošo ražotāju, kas sadarbojas, salīdzināmu tipu vidējo svērto importa cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī, t.i., pārdošanā izplatītājiem. Importa cenas bija CIF līmenī, un tika veikta atbilstoša korekcija, lai iekļautu muitas nodokļus, kurus parasti maksā importējot. Divos gadījumos, kad tika konstatēts, ka importētājiem ir kompensējošas līgumsaistības ar Ķīnas eksportējošiem ražotājiem, tika izmantotas tālākpārdošanas cenas šo importētāju nesaistītajiem klientiem.

(64)

Uz šī pamata provizoriski tika noteikts, vai pastāv cenu samazinājums attiecībā uz importu no ĶTR. Tika konstatēts, ka samazinājuma līmenis, kas izteikts procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas, visiem eksportējošiem ražotājiem ir virs 55 %.

(65)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām, pārbaudot ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, tika ietverti visi ekonomiskie faktori un indeksu novērtējumi, kuri attiecas uz ražošanas nozares stāvokli no 2000. gada (atskaites gads) līdz IP.

(66)

Aplūkotajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošana samazinājās par 33 %. Tā kā ražošanas jauda šai pašā periodā saglabājās vairāk vai mazāk nemainīga, jaudas izmantošana samazinājās līdz ar ražošanu.

(67)

Pārdošanas samazināšanās rezultātā radās vispārējs krājumu līmeņu palielinājums. Tomēr izmeklēšana pierādīja, ka krājumu izveide netiek uzskatīta par īpaši svarīgu Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa rādītāju, jo Kopienas ražotāji parasti ražo pēc konkrētiem pasūtījumiem un tādēļ krājumi parasti ir preces, kas gaida nosūtīšanu pircējiem.

(68)

Lai gan Kopienas patēriņš no 2000. gada līdz IP palielinājās, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms ir ievērojami samazinājies. Rezultātā – kā norādīts iepriekš – tā tirgus daļa strauji samazinājās. Tas jāskata salīdzinājumā ar importa no ĶTR attīstību, kuras tirgus daļa aplūkotajā laikposmā ievērojami palielinājās.

(69)

Kopienas ražošanas nozare no 2000. gada līdz IP zaudēja 34 % no tās tirgus daļas.

(70)

Kopienas ražošanas nozares pašas ražošanas vienību cenas pārdošanai nesaistītiem klientiem Kopienā aplūkotajā laikposmā samazinājās. Samazinājums tika īpaši atzīmēts no 2001. gada līdz 2003. gadam, kad pārdošanas cenas samazinājās par 6 %.

(71)

Tradicionāli šajā tirgū cenas nosaka produkta kvalitāte, tehniskā apkope un ražotāju piedāvātās garantijas. Tomēr aplūkotajā laikposmā šī situācija ir radikāli mainījusies un IP laikā cena ir kļuvusi noteicošais pārdošanas faktors. Kamēr no 2000. gada līdz IP vienības pārdošanas cenas samazinājās par 8 %, vienības ražošanas izmaksas ir palielinājušās, jo it īpaši IP laikā palielinās cena par galveno izejmateriālu – tēraudu, kas veido nozīmīgu ražošanas izmaksu daļu.

(72)

Tā kā Kopienas ražošanas nozares cenas nevarēja mēroties ar ražošanas izmaksu palielinājumiem sakarā ar cenu ierobežošanu saistībā ar importu par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozarei bija rentabilitātes samazinājums.

(73)

Izmeklēšana pierādīja, ka imports par dempinga cenām samazināja Kopienas ražošanas nozares vidējo samazināto pārdošanas cenu par vairāk nekā 59 % IP laikā (sk. 64. apsvērumu iepriekš). Acīmredzami šis samazinājums radīja cenas, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei laikā, kad tās bija jāpalielina, lai segtu palielinātās izmaksas.

(74)

No 2000. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš palielinājās par 17 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi Kopienas tirgū samazinājās par 24 %. Kopienas ražošanas nozare zaudēja 12 procentu punktus tirgus daļas, turpretim, kā redzams iepriekš, dempinga imports tai pašā laikposmā guva 29 procentu punktus tirgus daļas.

(75)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte šajā laikposmā ir strauji samazinājusies, izraisot zaudējumus 2002. gadā, kas pastāvīgi palielinājās 2003. gada un IP laikā.

(76)

Lielākie ieguldījumi tika veikti aplūkotajā laikposmā īpaši 2001. un 2002. gadā. Jāatzīmē, ka Kopienas ražotāji ir vispāratzīti uzņēmumi ar senu tradīciju ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražošanā. Tādēļ bija nepieciešami atjaunošanas ieguldījumi, kas veidoja lielāko ieguldījumu daļu, lai saglabātu konkurētspēju.

(77)

Sakarā ar tirgus apstākļu izmaiņām, konkrētāk, ar pārdošanas cenu samazinājumu, jauni ieguldījumi IP laikā tika lielā mērā atlikti vai atcelti, lai gan Kopienas patēriņa palielinājums pieaug.

(78)

Ienākums no ieguldījuma Kopienas ražošanas nozares tīrās peļņas un tās ieguldījumu atlikušās neto uzskaites vērtības izteiksmē ievēroja rentabilitātes tendenci un aplūkotajā laikposmā samazinājās par 1 063 %.

(79)

Kopienas ražošanas nozares naudas plūsma aplūkotajā laikposmā pasliktinājās par 385 % saskaņā ar rentabilitātes tendenci.

(80)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei aplūkotajā laikposmā kļuva grūtāk piesaistīt kapitālu, it īpaši sakarā ar pieaugošajiem zaudējumiem, kas radušies šī perioda beigās un IP laikā.

(81)

Nodarbinātība līdzīgam produktam aplūkotajā laikposmā ir samazinājusies. Produktivitāte uz vienu darbinieku (noteikta, pamatojoties uz saražoto vienību skaitu, kas dalīts ar darbinieku skaitu) no 2000. gada līdz 2002. gadam samazinājās par 11 % un no 2003. gada līdz IP vēl par 3 %. Tomēr tas ir sakarā ar ražošanas apjoma ātrāku samazinājumu par nodarbinātību. Vidējās darbaspēka izmaksas uz darbinieku, atspoguļojot algas, pat nepaaugstinājās līdz ar inflāciju, bet drīzāk saglabājās stabilas aplūkotajā laikposmā.

(82)

Kopienas ražotāji ir veikuši pasākumus, lai racionalizētu ražošanu, slēdzot rūpnīcas un samazinot darbinieku skaitu. Kopienas ražotāji ir spējuši ierobežot štatu samazināšanu, pārvietojot darbaspēka daļu uz savas komercdarbības rentablākajām operācijām.

(83)

Faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari nevar uzskatīt par niecīgu, ņemot vērā attiecīgā importa apjomu un cenas.

(84)

Turklāt nebija pazīmju, ka Kopienas ražošanas nozare IP laikā atlabtu no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas ietekmes.

(85)

Aplūkotajā laikposmā būtiski palielinājās lēta importa par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR, klātbūtne Kopienas tirgū un visi attiecīgie kaitējuma rādītāji liecināja par negatīvu attīstību Kopienas ražošanas nozarē.

(86)

Daži rādītāji aplūkotajā laikposmā ir ievērojami pasliktinājušies. Tas attiecas uz ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, rentabilitāti un ienākumiem no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

(87)

Ņemot vērā visus faktorus, it īpaši Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos patēriņa palielināšanās laikā un būtiskus finanšu zaudējumus, kas izraisīja ieguldījumu līmeņu samazināšanos IP laikā, pagaidām tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi no būtiska kaitējuma pamatregulas 3. panta 1. punkta un 3. panta 5. punkta nozīmē.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tika pārbaudīti arī zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, kas tajā pašā laikā varēja kaitēt Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiktu piedēvēts importam par dempinga cenām.

(89)

Imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR, aplūkotajā laikposmā palielinājās par 138 %. Šis palielinājums notika ātrāk nekā Kopienas patēriņa palielinājums, kas šī paša laikposmā palielinājās par 17 %. Šis palielinātais imports un patēriņa palielināšanās sakrita ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazināšanās periodu. Importa par dempinga cenām tirgus daļa aplūkotajā laikposmā palielinājās par vairāk nekā 100 %. Šī importa palielinātā tirgus daļa sakrita ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas proporcionālu samazināšanos IP laikā. Tādēļ ir skaidrs, ka imports pārņēma daļu no Kopienas ražošanas nozares zaudētās tirgus daļas.

(90)

Šis palielinātais imports arī būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas un var pamatoti teikt, ka tas izraisīja cenu samazināšanos, kas izraisīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarē. Importa par dempinga cenām zemie cenu līmeņi radīja arī cenu ierobežošanu un Kopienas ražošanas nozare nevarēja paaugstināt savas cenas, lai segtu izmaksu palielinājumus. Pie tam Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt savu jaudas izmantošanu, kā tas varēja pamatoti notikt, ņemot vērā patēriņa palielināšanos, kas tika novērots aplūkotajā laikposmā.

(91)

Tādēļ pagaidām tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās, jo īpaši zaudētās pārdošanas un tirgus daļas, rentabilitātes un ienākumu no ieguldījuma un kapitāla piesaistes spējas izteiksmē, noteicošais faktors bija attiecīgā importa radītais spiediens, kas būtiski palielināja tā apjomu un tirgus daļu un kas tika veikts par zemām dempinga cenām.

(92)

Tiek atzīmēts, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība IP laikā ir samazinājusies. Tomēr eksporta apjoms ārpus Kopienas aplūkotajā laikposmā veidoja tikai 11 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma. Tika konstatēts, ka vidēji eksporta cenas aplūkotajā laikposmā ir zemākas par cenām Kopienā. Tomēr tas galvenokārt ir sakarā ar atšķirīgo produktu kombināciju. Jāatzīmē, ka Ķīnas ražotāju klātbūtne eksporta tirgos ir samazinājusi peļņu par Kopienas ražošanas nozares eksportu. Tomēr pretēji pārdošanai Kopienā eksports joprojām guva mazāku peļņu līdz IP un tādēļ tas nevarēja būtiski veicināt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(93)

Ņemot vērā eksporta pārdošanas mazo ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares vispārējā komercdarbībā, to nevar uzskatīt par faktoru, kas rada būtisku kaitējumu attiecīgajiem uzņēmumiem.

(94)

Tika novērots, ka aplūkotajā laikposmā tika veikti lieli un būtiski ieguldījumi. 2001. un 2002. gadā veiktie lielie ieguldījumi tika plānoti jau 1999. gadā, kas ir pirms Ķīnas liela mēroga ienākšanas Kopienas tirgū, un dempinga importa neesamības gadījumā parasti tiktu uzskatīti par pamatotiem lēmumiem. Turklāt ieguldījumu lielāko daļu veidoja atjaunošanas ieguldījumi.

(95)

Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm šis imports nevar radīt būtisku kaitējumu, jo no citiem avotiem (neskaitot ĶTR) nāk mazāks importa daudzums. Imports no citām valstīm veido tikai 11 % no kopējā importa, un to tirgus daļa, kas kopš 2000. gada ir samazinājusies, IP laikā bija tikai 4 %.

(96)

Izmeklēšana ir arī pierādījusi, ka Kopienas paplašināšanās nav izmainījusi šos konstatējumus, kas veikti, pamatojoties uz piecpadsmit vecajām dalībvalstīm. Jaunajās dalībvalstīs nav nozīmīgas ražošanas, jo ir tikai daži nelieli ražotāji Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Slovēnijā.

(97)

Atsevišķas ieinteresētās puses apgalvoja, ka kaitējums Kopienas ražošanas nozarei bija Ķīnas ražotājiem atvieglotā EUR/USD maiņas kursa sekas.

(98)

Attiecīgā produkta konkrētajā gadījumā imports no citām valstīm (neskaitot ĶTR) ir guvuši labumu arī no euro vērtības pieauguma. Tomēr tā apjomi aplūkotajā laikposmā samazinājās, turpretim imports no ĶTR tā paša laikposmā ir palielinājies par 138 %. Lai gan prima facie nevar izslēgt, ka euro vērtības pieaugums vis-à-vis USD varēja veicināt attiecīgā produkta importu no ĶTR, fakts, ka valūtas svārstības neietekmēja importu no citām valstīm, norāda, ka to nevar uzskatīt par cēloņfaktoru dempinga importa pieplūdumam no ĶTR.

(99)

Atsevišķas ieinteresētās puses arī apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare piedāvāja produktus dažiem lielākajiem klientiem par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā no ĶTR importēto ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju cenas. Pēc viņu teiktā iemesls tam ir tāds, ka ar roku darbināmos paliktņu autokrāvējus izmanto kā “pārdošanas instrumentu” lielākiem un dārgākiem pārvietošanas materiāliem. Tas varēja radīt Kopienas ražošanas nozares apgalvoto kaitējumu.

(100)

Tiek atzīmēts, ka ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju patiešām bieži izmanto kā “pārdošanas instrumentu”, lai pārliecinātu pircējus pirkt ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un/vai citu dārgāku materiālu pārvietošanas iekārtu paketi. Tomēr nav norādes, ka tie būtu ievērojamos daudzumos vai par īpaši zemām cenām.

(101)

Kopienas importētāji ir apgalvojuši, ka kaitējums Kopienas ražošanas nozarei radīts, inter alia, ievedot Kopienas tirgū nekvalitatīvus produktus un ārpakalpojuma izmantošana daļu ražošanai.

(102)

Faktiski izmeklēšanā tika konstatēts, ka daži Kopienas ražotāji ir ieveduši kvalitātes ziņā sliktākus jaunus modeļus par zemāku cenu salīdzinājumā ar to standarta modeļiem. Tomēr viņi apgalvo, ka tā ir reakcija uz šo produktu importa par dempinga cenām lielo ieplūdi no ĶTR, nevis parasta tirgus attīstība.

(103)

To pašu iemeslu Kopienas ražotāji norāda attiecībā uz to, kādēļ viņi ir izmantojuši ārpakalpojumu saistībā ar atsevišķu daļu piegādi. Viņi jūtas spiesti palielināt peļņu un samazināt zaudējumus, kamēr turpinās Ķīnas dempings.

(104)

Izmeklēšana ir pierādījusi, ka lieli importa par dempinga cenām daudzumi ir likuši Kopienas ražošanas nozares cenām ievērojami samazināties, jo šī ražošanas nozare ir nesekmīgi cīnījusies, lai saglabātu tirgus daļu un apmierinošu jaudas izmantošanu galvenokārt sakarā ar Ķīnas cenu pārlieku samazinājumu un cenu ierobežošanu. Tai pašā laikposmā importa apjoms no ĶTR un tā tirgus daļa ir turpinājusi strauji palielināties. Komisija ir pagaidām secinājusi, ka Ķīnas imports ir galvenais, ja ne vienīgais, šī Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(105)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, kur ir pienācīgi atšķirtas un atdalītas visu zināmo faktoru ietekmes, ja vispār, uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli no dempinga importa kaitīgajām ietekmēm, pagaidām tiek secināts, ka šie citi faktori būtiskā mērā neveicināja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tādēļ pagaidām tiek secināts, ka būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ko pierāda visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanās, un jo īpaši tās zaudējumus nesošais stāvoklis, negatīvā peļņa no pārdošanas un kapitāla ieguldījumiem un kapitāla piesaistes grūtības, radīja ĶTR izcelsmes dempinga imports.

(106)

Komisija pārbaudīja, vai, papildus pagaidu secinājumam par esošu dempingu, kas nodara kaitējumu, bija pamatoti iemesli, kas varēja vest pie secinājuma, ka šajā konkrētajā gadījumā Kopienas interesēs nav pieņemt pasākumus. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu tika apsvērta iespējamo pasākumu ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām pusēm un arī pasākumu neveikšanas sekas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(107)

Kopienas ražošanas nozari iepriekš veidoja daudzi mazi un lieli ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotāji. Izmeklēšana pierādīja, ka vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši ražošanu pirms aplūkotā perioda, tā laikā vai uzreiz pēc tā. Vairāki no šiem bijušajiem ražotājiem ir izmainījuši savu pamatdarbību un tagad darbojas kā attiecīgā produkta importētāji/tirgotāji. Četriem uzņēmumiem, kas veido Kopienas ražošanas nozari, arī bija jāveic radikāli pārstrukturēšanas pasākumi, piemēram, ražotņu slēgšana un nozīmīgāko štatu samazināšanas politiku īstenošana 2003. gadā un IP laikā.

(108)

Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas gaidāms, ka Kopienas tirgū palielināsies gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi, gan pārdošanas cenas. Tas uzlabos Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti un mazinās turpmāko slēgšanu draudus. Papildus tam paredzams arī, ka dažas ražotnes, kuras bija jāslēdz, var atvērt no jauna ar jaunām nodarbinātības iespējām.

(109)

No otras puses, ja antidempinga pasākumi netiek ieviesti, ir iespējams, ka saglabāsies negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē. Kopienas ražošanas nozare, iespējams, turpinās zaudēt tirgus daļu un zaudējumi turpinās palielināties īstermiņā. Ilgtermiņā ražošana Kopienā tiktu pārtraukta.

(110)

Kopienas ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju piegādātāji nav izteikuši protestu šajā izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem. Tomēr ir skaidrs, ka, ja pasākumi netiks ieviesti, vairāki piegādātāji tiktu nopietni ietekmēti un, iespējams, to darbība būtu jāpārtrauc. Iemesls tam ir tas, ka šo nelielo hidraulikas ražošanas nozares daļu piegādātāju vai riteņu piegādātāju pastāvēšana ir atkarīga no daļu pārdošanas Kopienas ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražotājiem.

(111)

Daudzi nesaistīti importētāji/tirgotāji atbildēja uz anketu atvēlētajā laikā un sadarbojās izmeklēšanā. Viņi visi iebilda pret pasākumu ieviešanu.

(112)

Importētāji/tirgotāji, kas izteica protestu šajā gadījumā, ļoti atšķiras gan atkarībā no to lieluma, gan ar roku darbināmo autokrāvēju komercdarbības nozīmes viņu darbībā. Ir pareizi, ka nedaudzi importētāji/tirgotāji ir ievērojami atkarīgi no ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju komercdarbības, kas var veidot līdz 95 % no viņu apgrozījuma. Tomēr lielākajai daļai importētāju un tirgotāju izmeklēšana pierādīja, ka ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju pārdošana veido mazāk nekā 3 % no viņu kopējā apgrozījuma. Ja tiktu ieviesti antidempinga pasākumi, nebūtu iespējams, ka šie tirgotāji tiktu nopietni ietekmēti, jo ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju uzņēmējdarbība nav viņu pamatdarbība un viņiem var vienkārši mainīt savu produktu sortimentu. Turklāt daudzi no šiem importētājiem/tirgotājiem ir vai ir bijuši Kopienas ražošanas nozares pircēji un nepieciešamības gadījumā var mainīt savu uzņēmējdarbību, ja pasākumi tiktu ieviesti.

(113)

Importētāji arī izvirzīja argumentu, ka Kopienas ražošana nav pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu un ka tādēļ ir nepieciešams importēt. Tāpat viņi apgalvoja, ka Kopienas ražotāji nevar nodrošināt tādu pašu kvalitāti un elastību, ja runa ir par attiecīgā produkta piegādi. Ir skaidrs, ka Kopienas ražošana nevar apmierināt patēriņa vajadzības Kopienā, bet Kopienā ir ļoti būtiska neizmantota jauda un citi importa avoti, kas varētu aizpildīt trūkumu. Turklāt antidempinga pasākumu mērķis nav likvidēt importu par dempinga cenām, bet nodrošināt, ka tas nonāk Kopienā par godīgām cenām.

(114)

Tādēļ pagaidām tiek secināts, ka, ja tiktu noteikti kādi pasākumi, tie būtiski neietekmētu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju nesaistītu importētāju un tirgotāju stāvokli Kopienā.

(115)

Lielākie ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju lietotāji ir noliktavas, lielveikali, transporta un pārkraušanas uzņēmumi. Atbildes uz attiecīgo anketu tika saņemtas no diviem lietotājiem. Šie lietotāji bija neitrāli attiecībā uz pasākumu ieviešanu. Turklāt netika iesniegts neviens faktors par antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz viņu komercdarbību. Jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem ir mazāka nozīme viņu komercdarbībā.

(116)

Lietotāju turpmāka nesadarbošanās šajā lietā pagaidām liek secināt, ka antidempinga pasākumiem nebūs ievērojama ietekme uz lietotāju stāvokli Kopienā.

(117)

Jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares zaudējumus nodarošais stāvoklis ir radies no tās grūtībām konkurēt ar importu par dempinga cenām, kuras ir nepatiesi zemas.

(118)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu ieviešana atjaunos godīgu konkurenci tirgū. Kopienas ražošanas nozarei tad vismaz vajadzētu spēt palielināt apjomu un, iespējams, ierobežotā apmērā – pārdošanas cenas, tādējādi radot nepieciešamo peļņas līmeni, lai attaisnotu nepārtrauktus ieguldījumus tās ražošanas iekārtās. Ja pasākumus neieviestu, tad Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta, kuras izzušana savukārt samazinātu piedāvājumu un konkurenci lietotājiem.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidām tiek secināts, ka antidempinga pagaidu pasākumu ieviešana nebūtu pret Kopienas interesēm.

(120)

Ņemot vērā izdarītos provizoriskos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāievieš pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām tālāko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(121)

Lai noteiktu pagaidu pasākumu līmeni, vērā ņem gan konstatēto dempinga starpību, gan nepieciešamo maksājuma summu, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(122)

Pietiekamā līmenī jāievieš pagaidu pasākumi, lai likvidētu šī importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot nepieciešamā maksājuma summu, lai likvidētu kaitējumu nodarošā dempinga ietekmi, tika ņemts vērā, ka pasākumiem jāļauj Kopienas ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt kopumā peļņu pirms nodokļu nomaksāšanas, kuru varētu pamatoti gūt šāda veida ražošanas nozare par līdzīga produkta pārdošanu Kopienā parastos konkurences apstākļos, t.i., ja nepastāv imports par dempinga cenām. Šim aprēķinam izmantotā peļņas norma pirms nodokļiem bija 5 % no apgrozījuma, jo tika pierādīts, ka tas ir peļņas līmenis, kuru varētu pamatoti sagaidīt kaitējumu nodarošā dempinga neesamības gadījumā, jo tas bija Kopienas ražošanas nozares peļņas līmenis, pirms Ķīnas imports Kopienā sāka būtiski palielināties aplūkotajā laikposmā. Uz šīs bāzes tika aprēķināta līdzīgā produkta cena, kas Kopienas ražošanas nozarei nerada kaitējumu. Šāda cena tika iegūta, pieskaitot ražošanas izmaksām iepriekš minēto peļņas normu 5 % apmērā.

(123)

Tad tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, pamatojoties uz vidējās svērtās importa cenas, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinājumu ar produktu vidējo cenu, kas nerada kaitējumu, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Jebkura starpība, kas rodas no šī salīdzinājuma, tad tika izteikta kā procenti no vidējās importa CIF vērtības. Šīs starpības visos gadījumos bija lielākas par konstatēto dempinga starpību.

(124)

Tā kā kaitējuma likvidēšanas līmenis ir augstāks par noteikto dempinga starpību, pagaidu pasākumi jābalsta uz dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Antidempinga pagaidu maksājuma likmei ĶTR jābūt šādai:

(125)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas rezultātiem. Tādēļ tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojamas “visiem pārējiem uzņēmumiem”), tādējādi ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Jebkura cita uzņēmuma ražotie importētie produkti, kuri nav konkrēti minēti šīs regulas rezulatīvajā daļā ar tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm un pakļaujami maksājuma likmei, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(126)

Jebkura prasība, kas pieprasa šo individuālo uzņēmuma antidempinga maksājuma likmju piemērošanu (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai pārdošanas uzņēmumu nodibināšanas), nekavējoties jāadresē Komisijai (3) ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši jebkuras izmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošana, kas saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šo ražošanas un pārdošanas uzņēmumu izmaiņām. Komisija attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju izdarīs attiecīgu grozījumu regulā, papildinot uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājuma likmēm.

(127)

Pareizas administrēšanas interesēs jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās puses, kuras paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā informēja par sevi, var paust rakstiski savus apsvērumus un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka konstatējumi par maksājumu noteikšanu, kas izdarīti šīs regulas nolūkā, ir provizoriski un tos, iespējams, būs jāpārskata, galīga maksājuma nolūkā,

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

J-79 5/17

Rue de la Loi/Wetstraat 200

B-1049 Brussels

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/37

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šās regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Komisijas 1998. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 955/98 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (3)“zemfrekvences ierīce” tika klasificēta kā tā saucamā “mājas kinozāle” ar KN kodu 8543 89 95. Tā kā šāda klasifikācija neatbilst klasifikācijai, kas minēta šīs regulas pielikumā, tā ir jāuzskata par nepareizu.

(6)

Regula (EK) Nr. 955/98 ir attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/41

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pielikumā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas nosauktas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likmi par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka katru mēnesi.

(4)

Saistības, kas noslēgtas par kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 3. un 5. punktu jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1722/93 (5), ko piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā.

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Taču Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokols paredz, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu alkoholisko dzērienu, ko iegūst no labības, ražošanā. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā.

(8)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1676/2004, ar ko pieņem autonomus pārejas pasākumus attiecībā uz dažu Bulgārijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu un dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Bulgāriju (6), kas stājas spēkā no 2004. gada 1. oktobra, eksporta kompensācijas nepiešķir par Līguma I pielikumā neuzskaitītiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē uz Bulgāriju.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav siegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/45

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp minētās regulas 1. panta a), b), c), d), e) un g) punktā minēto produktu pasaules tirgus cenām un cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensācijām.

(2)

Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1255/1999 II pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punkta pirmo daļu katru mēnesi jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(4)

Taču gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šī riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, taču nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana, ko piemēro, iepriekš nosakot kompensāciju likmes šiem produktiem, ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 3. punkts paredz, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, palīdzība vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro minētās regulas A pielikumā uzskaitītajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 12. panta 1. punkts paredz atbalstu par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns vai kazeināts atbilst zināmiem standartiem.

(7)

Komisijas 1997. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un palīdzības piešķiršanu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu lietošanai miltu konditorejas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (3), atļauj rūpniecībai, kas ražo noteiktas preces, sviestu un krējumu piedāvāt par pazeminātām cenām.

(8)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1676/2004, ar ko pieņem autonomus pārejas pasākumus attiecībā uz dažu Bulgārijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu un dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Bulgāriju (4), kas stājas spēkā no 2004. gada 1. oktobra, eksporta kompensācijas nepienākas par Līguma I pielikumā neuzskaitītiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē uz Bulgāriju.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/48

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2004./2005. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1210/2004 (3). Šīs cenas un nodokli pēdējo reizi grozīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 17/2005 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/50

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav siegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/53

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minēto regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1517/95, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1784/2003 piemērošanai attiecībā uz importa un eksporta režīmu dzīvnieku barības maisījumiem uz labības bāzes un groza Regulu (EK) Nr. 1162/95 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju režīma piemērošanai labības un rīsu nozarē (2), 2. pantā ir izstrādāti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs kompensācijas.

(3)

Šaja aprēķinā jāņem vērā arī labības produktu sastāvs. Vienkāršošanas nolūkā kompensācija jāizmaksā par divām “labības produktu” kategorijām, tas ir, kukurūzu, t.i., graudaugu, kas tiek visplašāk izmantoti eksportētu kombinēto pārtikas produktu un produktu uz kukurūzas bāzes ražošanai, no vienas puses, kā arī par “citiem graudaugiem”, no otras puses, kas ir iekļaujami labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes. Kompensācija jāpiešķir par labības produktu daudzumu, ko satur dzīvniekiem paredzētie barības maisījumi.

(4)

Turklāt kompensācijas noteikšanā jāņem vērā arī iespējas šo produktu pārdošanai pasaules tirgū, nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū un eksporta ekonomiskais aspekts.

(5)

Pašreizējā situācija labības tirgū, un jo īpaši apgādes perspektīvas, liek šobrīd atcelt eksporta kompensācijas.

(6)

Labības pārvaldības komiteja nav siegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/55

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (3), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstāklus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā deferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

0,00 EUR/t kukurūzas, kviešu, miešu, auzu, rīsu cietei;

b)

0,00 EUR/t kartupeļu cietei.

28.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/56

(1)

Komisijas 2004. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2) paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. marta Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas ir jānosaka maksimālā kompensācija konkursa periodam, kas beidzas 2005. gada 25. janvārī.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,