31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/1

(1)

Padomes Regulai (EK) Nr. 2340/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko 2003. un 2004. gadam nosaka dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas (2), 2003. gada Pievienošanās aktā nav paredzēti pielāgojumi, lai piešķirtu dziļūdens zivju sugu zvejas iespējas jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ nepieciešams piešķirt šādas zvejas iespējas dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, ņemot vērā zvejas veidus, kas ir līdzīgi 2002. gadā izmantotajiem, lai ļautu šo dalībvalstu zvejniekiem turpināt savu darbu.

(2)

Zvejas iespēju piešķiršana nedrīkstētu izraisīt situāciju, ka nozveja, kas likumīgi iegūta pirms 2004. gada 1. maija, tiek atskaitīta no kvotām saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3) 23. panta 1. punktu, Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (4) 5. pantu vai Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5) 26. pantu.

(3)

Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002, (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļūdens krājumos (6), nosaka maksimālo jaudu un ietilpību zvejas flotei, kura drīkst izkraut ievērojamu dziļūdens sugu daudzumu, kā arī paredz bāzes periodu šo maksimālo parametru ieviešanai, proti, trīs gadus pirms tās stāšanās spēkā. Bāzes periodā šo maksimālo parametru noteikšanai ir nepieciešams ņemt vērā pēdējos gadus, lai ļautu jauno dalībvalstu zvejniekiem turpināt savu darbu.

(4)

Lai varētu piemērot Regulu (EK) Nr. 2340/2002 un Regulu (EK) Nr. 2347/2002 dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, no pievienošanās dienas, šai regulai ir obligāti jāstājas spēkā no 2004. gada 1. maija.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2340/2002 un Regula (EK) Nr. 2347/2002,

1)

Pievieno šādu pantu:

“3.a pants

1.   Nozveju no 2004. gada 1. janvāra līdz 1. maijam, ko ieguvuši kuģi no dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā, atskaita no kvotām, kas minētas I pielikumā.

2.   Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc šīs regulas publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” 1. punktā minētās dalībvalstis paziņo Komisijai par nozvejas apjomiem no 2004. gada 1. janvāra līdz 1. maijam.”,

2)

Pievieno šādu pantu:

“4.a pants

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 23. panta 1. punkts, Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pants un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (7) 26. pants neattiecas uz nozveju, kas iegūta ar to dalībvalstu kuģiem, kuras pievienojās 2004. gadā, pirms 2004. gada 1. maija, pārsniedzot Regulas (EK) Nr. 2340/2002 I pielikumā noteiktās kvotas.”

(7)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp."

(3)

Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/4

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu ir jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un zivsaimniecības resursiem, kā arī ilgtspējīgas zvejas aktivitātes, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir pienākums noteikt zvejas iespējas zvejniecībai vai tās daļai un piešķirt šīs zvejas iespējas saskaņā ar izstrādātiem kritērijiem.

(3)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes jaunākie zinātniskie ieteikumi par noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem liecina, ka šo krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas zvejas principiem un ka šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

(4)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome arī iesaka, ka Atlantijas lielgalvja zvejas intensitāte ICES VII apgabalā ir pārāk liela. Zinātniskie dati papildus liecina par to, ka Atlantijas lielgalvja krājumi VI apgabalā ir ievērojami izsīkuši, un ir precizēti šīs sugas zivju neaizsargātie uzturēšanās apgabali. Tādēļ ir atbilstīgi aizliegt minētajos apgabalos Atlantijas lielgalvja zveju.

(5)

Kopiena ir līgumslēdzēja puse Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības konvencijai, kurā ir ieteikums ierobežot konkrētu dziļūdens zivju sugu zvejas intensitāti. Tādēļ Kopienai būtu jāīsteno šis ieteikums.

(6)

Lai nodrošinātu efektīvu kvotu pārvaldību, būtu jāparedz īpaši nosacījumi zvejas norisei.

(7)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldei (2) ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(8)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zinātniskie ieteikumi par lielāko daļu dziļūdens zivju sugu liecina, ka zvejas intensitāte būtu jāsamazina. Nepastāvot īpašiem pasākumiem, ar ko ierobežo to kuģu darbību, kuri zvejo dziļūdens sugas, ir atbilstīgi pielāgot esošo zvejas intensitāti, pielāgojot zvejas flotes jaudu saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jānosaka, norādot ICES zonas, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991.gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (3) un CECAF zonas (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja), kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995.gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (4).

(10)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987.gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (5), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983.gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (6), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (7), Padomes Regulu (EK) Nr. 88/98 (1997.gada 18. decembris), ar kuru nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (8), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (9), un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (10).

(11)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku dzīvotspēju, ir svarīgi atvērt šās zivsaimniecības 2005. gada 1. janvārī. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums no sešu mēnešu laikposma, kas minēts I punkta 3. apakšpunktā Protokolā par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas Līgumiem,

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu;

c)

papildu nozveju izkraušanas daudzumu, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas paturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu.

a)

Jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

b)

jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

c)

jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Minētās pozīcijas un attiecīgās loksodromas, kā arī kuģu atrašanās vietas mēra saskaņā ar WGS84 standartu.

—

visi uz klāja esošie zvejas rīki tranzīta laikā ir nostiprināti un noglabāti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

—

vidējais ātrums tranzīta laikā nav mazāks par 8 mezgliem.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/13

(1)

Kopienas interesēs ir pilnīgi vai daļēji atlikt kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus vairākiem jauniem produktiem, kas nav iekļauti pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/96 (1996. gada 27. jūnijs), kas uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem (1).

(2)

Vairākus minētajā regulā uzskaitītos produktus, kam Kopiena vairs nav ieinteresēta turpmāk atlikt kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus vai kam ir jāgroza apraksts, lai ņemtu vērā produktu tehnisko attīstību un ekonomiskās tendences tirgū, būtu jāsvītro no pielikuma saraksta.

(3)

Produkti, kuru aprakstos ir jāizdara grozījumi, būtu jāuzskata par jauniem produktiem.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1255/96.

(5)

Tā kā šo regulu vajadzētu piemērot no 2005. gada 1. janvāra, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

1)

iekļauj produktus, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;

2)

svītro produktus, kuru kodi ir norādīti šīs regulas II pielikumā.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/18

(1)

Pēc atkārtotas izvērtēšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes kumarīna, uz kuru attiecas KN kods ex 2932 21 00, importam galīgo antidempinga maksājumu EUR 3 479 apmērā par tonnu.

(2)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu 2004. gada 24. februārī saņēma pieprasījumu izmeklēt iespējamo antidempinga pasākumu apiešanu, kuri noteikti ĶTR izcelsmes kumarīna importam (“pieprasījums”). Pieprasījumu vienīgā Kopienas ražotāja vārdā iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“prasītājs”).

(3)

Pieprasījumā bija norādīts, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas ĶTR izcelsmes kumarīna importam, ir bijušas izmaiņas tirdzniecības modelī, par ko liecināja tā paša produkta importa apjoma no Indijas un Taizemes būtiska palielināšanās.

(4)

Uzskatīja, ka šā tirdzniecības modeļa izmaiņu iemesls varēja būt ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšana caur Indiju vai Taizemi. Tika arī uzskatīts, ka šādai praksei nav cita pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma, kā vien antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes kumarīnam.

(5)

Visbeidzot, prasītājs uzskatīja, ka esošo ĶTR izcelsmes kumarīnam piemēroto antidempinga pasākumu koriģējošā iedarbība tiek grauta gan daudzuma, gan cenu ziņā. Ievērojams importa apjoms no Indijas un Taizemes bija aizstājis importu no ĶTR. Turklāt bija pietiekami pierādījumi, ka šo palielināto apjomu pārdeva par cenu, kas bija ievērojami zemāka nekā cena, kas nerada zaudējumus, kas noteikta izmeklēšanā un pēc kuras noteica esošos pasākumus, un ka bija dempings attiecībā uz iepriekš noteikto normālvērtību ĶTR izcelsmes kumarīnam.

(6)

Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2004 (3) (“ierosinājuma regula”), sāka izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes kumarīna importam piemēroto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, sūtot kumarīna importu no Indijas vai Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē, un ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, noteica muitas iestādēm, sākot no 2004. gada 9. aprīļa, reģistrēt no Indijas un Taizemes ievesto kumarīna importu, uz kuru attiecas KN kods ex 2932 21 00 (TARIC kodi 2932210011 un 2932210015), neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē. Komisija informēja ĶTR, Indijas un Taizemes iestādes par izmeklēšanas sākšanu.

(7)

Komisija oficiāli informēja ĶTR, Indijas un Taizemes iestādes, ražotājus/eksportētājus, zināmos iesaistītos Kopienas importētājus, kā arī pieprasītāju par izmeklēšanas sākšanu. Komisija izsūtīja aptaujas anketas ĶTR un Indijas ražotājiem/eksportētājiem (nebija neviena zināma eksportētāja Taizemē), pieprasījumā minētajiem Kopienas importētājiem vai Kopienas importētājiem, kas kļuva zināmi Komisijai izmeklēšanā, kuras gaitā paredzēja pašreizējo pasākumu ieviešanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli rakstveidā un pieprasīt to uzklausīšanu noteiktajā laikā saskaņā ar ierosinājuma regulu. Visas puses tika informētas par to, ka nesadarbošanās gadījumā var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka atzinumi var tikt sniegti, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(8)

Neviens no ĶTR vai Taizemes ražotājiem vai eksportētājiem neiesniedza atbildes uz aptaujas anketām. Atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja Indijā un no viena nesaistīta importētāja Kopienā. Kopiena veica pārbaudi šāda Indijas ražotāja eksportētāja telpās:

(9)

Izmeklēšanas periods ietvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“IP”). Lai noteiktu izmaiņas tirdzniecības modelī, tika savākti dati no 2000. gada līdz IP beigām.

(10)

Neviens no Taizemes kumarīna ražotājiem vai eksportētājiem nepieteicās, kā arī nesadarbojās izmeklēšanas gaitā. Līdz ar to slēdziens par kumarīna eksportu, kas sūtīts no Taizemes uz Kopienu, bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem datiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Sākot izmeklēšanu, Taizemes iestādes tika informētas par sekām nesadarbošanās gadījumā, kā noteikts pamatregulas 18. panta 6. punktā.

(11)

Viens ražotājs eksportētājs no Indijas “Atlas Fine Chemicals Pvt. Ltd”, India (“Atlas”) sadarbojās, pārstāvot IP laikā vairāk nekā 90 % no apjoma un vērtības kopējam kumarīna importam no Indijas.

(12)

“Atlas” aptaujas anketas atbildēs paziņoja, ka neviens no tā saistītajiem uzņēmumiem, tieši vai netieši, nav iesaistīti kumarīna ražošanā un tirdzniecībā. Tomēr pārbaudes vizītē tika atklāts, ka “Atlas” pieder divi saistīti uzņēmumi Indijā: “Monolith Chemicals Pvt. Ltd.” un “Aims Impex Pvt. Ltd.”, kuri ieved ĶTR izcelsmes kumarīnu Indijā un pēc tam ievesto produkciju pārdod “Atlas”.

(13)

Izmeklēšanas gaitā neviens no Ķīnas kumarīna ražotājiem vai eksportētājiem nesadarbojās.

(14)

Šiem uzņēmumiem tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot pamatregulas 18. pantu. Tos arī informēja par sekām nesadarbošanās gadījumā.

(15)

Attiecīgais ražojums, attiecībā uz kuru ir notikusi varbūtējā pasākumu apiešana, kā definēts sākotnējā regulā, ir kumarīns, kas pašreiz atbilst KN kodam ex 2932 21 00. Kumarīns ir bālgans kristālisks pulveris, kam piemīt svaigi pļautas zāles smarža. To galvenokārt izmanto kā aromatizējošu ķīmisku vielu un kā fiksatīvu smaržvielu savienojumu izgatavošanai; šādus savienojumus izmanto mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas preču un smaržvielu izgatavošanā.

(16)

Kumarīnu var ražot, izmantojot divus dažādus ražošanas procesus: Fenola ceļš, kas ietver Perkina reakciju, un o-Krezola ceļš, kas ietver Rašinga reakciju. Tomēr ar šiem abiem procesiem ražotajam kumarīnam ir tādas pašas pamata fizikālās un ķīmiskās īpašības un tāds pats izmantojums.

(17)

Ņemot par pamatu informāciju, kas izmeklēšanas laikā iegūta no vienīgā Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, un citu Indijas ražotāju un iesaistīto pušu no Taizemes nesadarbošanās dēļ, jāsecina, ka nesaņemot pierādījumus pretējam, ka no ĶTR eksportētajam kumarīnam uz Kopienu un no Indijas un Taizemes sūtītajam kumarīnam uz Kopienu piemīt tās pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un ir tas pats izmantojums. Līdz ar to tos jāuzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(18)

Kā minēts iepriekš, šā tirdzniecības modeļa izmaiņu iemesls acīmredzot bija sūtīšana caur Indiju un Taizemi.

(19)

Tā kā neviena no Taizemes kompānijām nesadarbojās izmeklēšanas gaitā, eksports no Taizemes uz Kopienu bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem datiem. Līdz ar to, lai noteiktu cenas un apjomus importam no Taizemes, tika izmantoti Eurostat dati, kas bija visatbilstošākā pieejamā informācija.

(20)

Kumarīna imports no Taizemes palielinājās no 0 tonnām 2000. gadā līdz 211 tonnām IP laikā. Imports no Taizemes tika uzsākts 2001. gada oktobrī dažus mēnešus pēc pārbaudes sākšanas, kas pabeigta 2002. gadā (“iepriekšējā izmeklēšana”), kad nevarēja izslēgt, ka Padomes Regulā (EK) Nr. 600/96 (1996. gada 25. marts), ar ko uzliek galīgo antodempinga maksājumu tāda kumarīna importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (4), paredzētie pasākumi tiks saglabāti. No Taizemes sūtītā importa daļa attiecībā uz kopējo kumarīna importa apjomu Kopienā pieauga no 0 % 2000. gadā līdz 50 % IP, turpretim ĶTR izcelsmes kumarīna imports Kopienā šajā pašā laikposmā saglabājās nemainīgs - 7 %. Turklāt Ķīnas eksporta statistika KN kodu līmenī parāda, ka kumarīna eksports no ĶTR uz Taizemi šajā pašā laikposmā būtiski pieauga - no 1 tonnas 2000. gadā līdz 270 tonnām IP laikā. Tika konstatēts arī, ka imports no Taizemes zināmā mērā ir kompensējis importa samazinājumu no ĶTR, jo pasākumi sākotnēji tika noteikti ar Regulu (EK) Nr. 600/96.

(21)

Tā kā nav izteikta vēlme sadarboties un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, jāsecina, ka laikposmā no 2000. gada līdz IP notika izmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Taizemi un Kopienu, ko radīja ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšana caur Taizemi.

(22)

No Indijas sūtītā importa daļa attiecībā uz kopējo kumarīna importa apjomu Kopienā pieauga no 11 % 2000. gadā līdz 35 % IP laikā, turpretim ĶTR izcelsmes kumarīna imports Kopienā šajā pašā laikposmā saglabājās nemainīgs – 7 %. Turklāt Ķīnas eksporta statistika KN kodu līmenī norāda, ka šajā pašā laikposmā kumarīna eksports no ĶTR uz Indiju būtiski pieauga - no 88 tonnām 2000. gadā līdz 687 tonnām IP. Tika konstatēts arī, ka imports no Indijas zināmā mērā ir kompensējis importa samazinājumu no ĶTR, jo pasākumi sākotnēji tikai noteikti ar Regulu (EK) Nr. 600/96.

(23)

“Atlas” būtiski un pastāvīgi palielināja eksportu uz Kopienu no 100 2000./2001. finanšu gadā (“FG”) (5) 2000./2001. finanšu gadā (“FG”) (6) līdz 1 957 IP. Tajā pašā laikposmā “Atlas” būtiski palielināja ĶTR izcelsmes kumarīna iepirkumu no 100 2000./2001. FG līdz 1 411 IP. Tādēļ tiek secināts, ka “Atlas” nolēma importēt Ķīnas izcelsmes kumarīnu un pēc nelielas pārveides atkārtoti eksportēt to uz Kopienu, tādējādi būtiski palielinot importa daļu, kas nosūtīta no Indijas uz Kopienu.

(24)

Pieprasījumā minēts viens cits ražotājs Indijā. Attiecībā uz šo uzņēmumu, kas nesadarbojās, un jebkuriem citiem ražotājiem, kas var būt, bet kas ir izvēlējušies nesadarboties, eksporta apjomi un vērtība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jānosaka, balstoties uz pieejamajiem datiem. Līdz ar to, lai noteiktu eksporta cenas un apjomus uzņēmumiem, kas nesadarbojās, tika izmantoti Eurostat dati, kas bija visatbilstošākā pieejamā informācija. Ņemot par pamatu šo informāciju, tika konstatēts, ka imports no uzņēmumiem, kas nesadarbojās, bija nedaudz samazinājies. Turklāt jāņem vērā, ka uzņēmumu, kas nesadarbojās, importa apjoms un vērtība sastādīja tikai 4–7 % (7) no kopējā kumarīna importa apjoma un vērtības no Indijas IP laikā. Ņemot vērā uzņēmumu nevēlēšanos sadarboties un to mazo tirgus daļu, tika konstatēts, ka pieejamā informācija par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, nebija tāda, lai konstatējumu par izmaiņām tirdzniecības modelī atzītu par spēkā neesošu.

(25)

Balstoties uz iepriekšminētajiem faktiem, jāsecina, ka laikposmā no 2000. gada līdz IP notika izmaiņas tirdzniecības modelī starp Indiju, ĶTR un Kopienu, ko radīja tas, ka uzņēmums, kas sadarbojās, pēc nelielas pārveides atkārtoti eksportēja ĶTR izcelsmes kumarīnu caur Indiju, un uzņēmumi, kas nesadarbojās, sūtīja ĶTR izcelsmes kumarīnu caur Indiju.

(26)

Attiecībā uz importu no Taizemes, tā kā nav izteikta vēlme sadarboties, un nav pierādījumu par pretējo, tiek secināts, ka, ņemot vērā importa sākšanu tikai dažus mēnešus pēc iepriekšējās izmeklēšanas ierosināšanas, iespējams, paredzot pašreiz piemēroto antidempinga pasākumu paplašināšanu, izmaiņas tirdzniecības modelī radās drīzāk no antidempinga pasākumu piemērošanas, nevis no kāda cita pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē.

(27)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, “Atlas”, ir importējis kumarīnu, kas ražots o-Krezola ceļā, no ĶTR caur diviem ar to saistītiem Indijas uzņēmumiem. “Atlas” tālāk attīrīja importēto ražojumu, un tālāk attīrīto kumarīnu pēc tam atkārtoti eksportēja uz Kopienu. IP laikā kumarīna apjoms, kas attiecas uz ražošanas procesu, sastādīja 75 % (8) no “Atlas” kopējā produkcijas apjoma. Atlikušais apjoms 25 % (8) apmērā patiešām bija Fenola ceļā Indijā ražotais kumarīns. Tā kā KN kods, ar ko deklarēts no ĶTR importētais kumarīns, un kods, ar ko deklarēts tālāk attīrīts kumarīns, kuru “Atlas” atkārtoti eksportējis uz Kopienu, ir viens un tas pats produkts; tiek secināts, ka abi produkti ir viens un tas pats un tādēļ atkārtoti eksportētais produkts uz Kopienu saglabā tā Ķīnas izcelsmes statusu.

(28)

“Atlas” minēja, ka KN kods ir tikai norādošs elements, lai noteiktu produkta izcelsmi, un ka kumarīna tālākā attīrīšana jāuzskata par pēdējo būtisko apstrādi uzņēmumā, kas aprīkots šim nolūkam, un kā rezultātā notiek jauna produkta ražošana. Tādēļ, pēc “Atlas” domām, uzņēmumā tālāk attīrītajam kumarīnam bija Indijas izcelsme.

(29)

Tika konstatēts, ka tā kumarīna tālākā attīrīšana, kas jau bija derīgs kosmētikas nozarei, nemaina šā kumarīna izcelsmi.

(30)

Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka kumarīna tālākās attīrīšanas izmaksas nebija augstas, un tādēļ secināja, ka šis process sastāvēja tikai no kumarīna nelielas pārveides, lai uzlabotu tā tīrību, nevis no jauna produkta ražošanas. Uz tālāk attīrīto kumarīnu patiešām attiecas attiecīgā produkta definīcija. To “Atlas” neapstrīdēja.

(31)

“Atlas” arī minēja, ka, novērtējot, vai apstrāde bija jāuzskata par būtisku, no ĶTR importētā kumarīna vērtība, kas tika zaudēta tālākās attīrīšanas procesā, jāuzskata par izmaksām, ko radīja attīrīšanas process. Tomēr kumarīna vērtība, kas zaudēta attīrīšanas procesā, rodas brīdī, kad šis kumarīns tiek pirkts. Tādēļ to nevar uzskatīt par izmaksām, ko radījis pats attīrīšanas process.

(32)

Uzņēmums arī piebilda, ka galvenais iemesls ĶTR izcelsmes kumarīna eksportēšanai ir nedrošība sakarā ar iespējamiem streikiem Indijā. Tomēr pat ja streikus kā tādus varēja uzskatīt par iespējamu pamatojumu kompānijas lēmumu pieņemšanai, streiki var ietekmēt abus “Atlas” izmantotos ražošanas procesus, t.i., Indijas kumarīna ražošanu Fenola ceļā un ĶTR izcelsmes kumarīna attīrīšanu o-Krezola ceļā. Līdz ar to streiki netiek uzskatīti par pietiekamu pamatojumu faktam, ka ĶTR izcelsmes kumarīna daļa, ko “Atlas” izmantoja ražošanas procesā, palielinājās no aptuveni 25 % 2000. gadā līdz vairāk nekā 70 % IP (8).

(33)

Tādēļ tiek secināts, ka izmaiņas tirdzniecības modelī radās no antidempinga pasākumiem, nevis kāda cita pietiekama iemesla vai ekonomiska pamatojuma dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(34)

Attiecībā uz Indijas uzņēmumiem, kas nav izrādījušas vēlmi sadarboties, to eksports pēc 2001./2002. FG samazinājās, “Atlas” strauji palielinot tā tirgus daļu, bet, ņemot vērā nelielos daudzumus, tika konstatēts, ka tas neietekmēja izmaiņas tirdzniecības modelī.

(35)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto tirdzniecības plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka izmaiņas Kopienas importa modelī ir saistītas ar antidempinga pasākumu piemērošanu. Līdz 2001. gada oktobrim Kopienas tirgū netika ievestas importa preces, kuru deklarētā izcelsmes vieta ir Taizeme, bet IP tās sasniedza 211 tonnas. Šis apjoms veidoja 30,7 % no Kopienas patēriņa iepriekšējās izmeklēšanas IP laikā.

(36)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka vidējās cenas importa precēm no Taizemes bija pat zemākas par iepriekšējās izmeklēšanas importa preču cenām no ĶTR, un līdz ar to zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Vidējās cenas importa precēm no Taizemes bija arī par 20 % zemākas nekā Ķīnas eksporta preču cenas pašreizējās izmeklēšanas IP.

(37)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības plūsmā kopā ar pārmērīgi zemām eksporta cenām no Taizemes, ir ietekmējušas antidempinga pasākumu koriģējošo iedarbību, ņemot vērā līdzīgo ražojumu cenas un/vai daudzumus.

(38)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto tirdzniecības plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības modelī ir saistītas ar antidempinga pasākumu piemērošanu. Lai gan no Indijas ievestais imports sastādīja tikai 11 % no kopējā kumarīna importa apjoma Kopienā 2000. gadā, tas sasniedza 35 % IP. Šis apjoms veidoja 18–22 % (9) no Kopienas patēriņa iepriekšējās izmeklēšanas IP.

(39)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka vidējās cenas importam no Indijas bija pat zemākas par importa cenām no ĶTR iepriekšējā izmeklēšanā, un līdz ar to zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Vidējās cenas importa precēm no Indijas bija arī par 14 % zemākas nekā Ķīnas eksporta preču cenas pašreizējās izmeklēšanas IP.

(40)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības plūsmā kopā ar pārmērīgi zemām eksporta cenām no Indijas, ir mazinājušas antidempinga pasākumu koriģējošo iedarbību, ņemot vērā līdzīgo ražojumu cenas un daudzumus.

(41)

“Atlas” minēja, ka nav pamatoti salīdzināt Ķīnas eksporta cenas Kopienai 1994. gadā (t.i., izmeklēšanā izmantoto IP, kā rezultātā 1996. gadā ieviesa sākotnējos pasākumus) ar Indijas eksporta cenām tam pašam tirgum šodien, jo starp abiem IP ir pagājuši desmit gadi.

(42)

Tomēr patiesībā Indijas eksporta cenas tika salīdzinātas ar Ķīnas eksporta cenām, kas noteiktas 2002. gadā pabeigtās pārbaudes IP.

(43)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz konkrētās preces eksportu no Taizemes uz Kopienu IP laikā, Eurostat dati tika izmantoti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu jābūt pierādījumiem par dempingu attiecībā uz agrāk noteiktajām tādu pašu vai līdzīgu preču normālvērtībām.

(45)

Lai godīgi salīdzinātu normālvērtību un eksporta cenu, pienācīgu atmaksu korekciju veidā tika noteikta starpība, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t.i., kas sniegti pieprasījumā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšanā ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, tika konstatēts dempings kumarīna importam no Taizemes uz Kopienu. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, bija virs 100 %.

(47)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz konkrētās preces eksportu no Indijas uz Kopienu IP laikā, atbilstīgi pamatregulas 18. pantam tika izmantoti Indijas ražotāja, kas sadarbojās, uzrādītās eksporta cenas, kā arī Eurostat dati par uzņēmumiem, kas nesadarbojās.

(48)

Lai godīgi salīdzinātu normālvērtību un “Atlas” eksporta cenu, pienācīgu atmaksu korekciju veidā tika noteikta starpība, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas, ņemot par pamatu “Atlas” sniegto informāciju, tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, kravas apstrādi un papildu izmaksām, iepakošanu un valūtas konvertējamību.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšanā ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, tika konstatēts dempings kumarīna importam, ko sūtījis “Atlas”. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, bija virs 80 %.

(50)

“Atlas” minēja, ka iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšana ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP laikā bija par pamatu nepareiziem secinājumiem, jo laika starpība starp abu izmeklēšanu IP ir desmit gadi.

(51)

Tomēr Komisija izmantoja datus par vidējo svērto normālvērtību, kas iegūti 2002. gadā pabeigtajā pārbaudē, un tādēļ laika starpība starp abu izmeklēšanu IP ir tikai divi gadi. Tas atbilst pamatregulas 13. panta 1. punkta prasībām.

(52)

Lai godīgi salīdzinātu normālvērtību un eksporta cenu, korekciju veidā tika veikta pienācīga nolīdzināšana attiecībā uz starpību, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas, ņemot par pamatu “Atlas” sniegto informāciju, tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, kravas apstrādi un palīgizmaksām, iepakošanu un valūtas konvertējamību.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšanā ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP laikā, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, tika konstatēts dempings kumarīna importam Kopienā no Indijas uzņēmumiem, kas nesadarbojās. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, bija virs 60 %.

(54)

Ņemot vērā iepriekšminētos datus par pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē, pašreizējie antidempinga pasākumi, kas piemēroti attiecīgajam ražojumam, kura izcelsmes vieta ir ĶTR, būtu jāattiecina uz tādu pašu ražojumu, kurš sūtīts no Indijas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē.

(55)

Paplašinātajam maksājumam būtu jāatbilst sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā noteiktajam maksājumam.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka jebkurus paplašinātos pasākumus piemēro reģistrētajam importam no reģistrācijas datuma, antidempinga maksājumu iekasē par Indijas un Taizemes sūtītā kumarīna importu, kas ievests Kopienā un reģistrēts tā, kā noteikts ierosinājuma regulā. Tomēr, ņemot vērā produkta atvietojamību un šā gadījuma īpašos apstākļus, nebija iespējams droši nodalīt darījumus saistībā ar kumarīnu, kas patiešām ražots Indijā, no darījumiem saistībā ar kumarīnu, kas importēts no Ķīnas, tālāk attīrīts un pēc tam atkārtoti eksportēts uz Kopienu. Rezultātā paplašinātā antidempinga maksājuma retrospektīva iekasēšana par kumarīna importu, kas nosūtīts no Indijas, nav piemērojama kumarīna importam, ko “Atlas” eksportējis reģistrācijas laikposmā.

(57)

Vienīgais ražotājs eksportētājs “Atlas”, kas sadarbojās, iesniedza pieprasījumu par atbrīvojumu no reģistrācijas un paredzētās antidempinga pasākumu paplašināšanas atbilstīgi pamatregulas 13. panta 4. punktam.

(58)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka “Atlas” bija pārkāpis spēkā esošos antidempinga pasākumus ar ĶTR izcelsmes kumarīna atkārtotu eksportu pēc nelielas pārveides. Tika konstatēts arī, ka “Atlas” bija eksportējis uz Kopienu kumarīnu, kas patiešām ražots Indijā Fenola ceļā (sk. 27. apsvērumu). Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 4. punktam fakts, ka “Atlas” bija iesaistīts prakses neievērošanā, liek noraidīt tā atbrīvojuma pieprasījumu.

(59)

Tomēr ņemot vērā produkta atvietojamību un “Atlas” radušās grūtības IP laikā, lai atšķirtu produktus, kas ražoti Indijā Fenola ceļā, un Ķīnas izcelsmes kumarīnu, kas tālāk attīrīts un atkārtoti eksportēts uz Kopienu, izņēmuma kārtā tiek uzskatīts par piemērotu pieņemt “Atlas” apņemšanos, ar ko uzņēmums pārdotu Kopienai kumarīnu, kas patiešām ražots Indijā, nosakot daudzuma ierobežojumu, kurš atbilst šāda produkta daudzumam, kas pārdots Kopienai IP laikā. Saskaņā ar apņemšanos pārdotajam kumarīnam nepiemērotu paplašināto maksājumu.

(60)

Komisija var pieņemt šo “Atlas” apņemšanos ar Komisijas lēmumu.

(61)

Šajā kontekstā “Atlas” ir apņēmies sniegt Komisijai regulāru un detalizētu informāciju par veikto eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi uzraudzīt apņemšanos.

(62)

Lai turpmāk ļautu Komisijai efektīvi uzraudzīt uzņēmuma apņemšanās izpildi, kad pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā tiek iesniegts attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojums no antidempinga maksājuma ir atkarīgs no faktūrrēķina iesniegšanas, kurā iekļauti vismaz pielikumā uzskaitītie elementi. Šis informācijas apjoms ir nepieciešams arī, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārliecināties, ka sūtījumi atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai ja tas neatbilst muitai iesniegtajam produktam, tā vietā būs veicams atbilstīgas likmes antidempinga maksājums.

Ievērojot to, apņemšanās piedāvājums tādēļ tiek uzskatīts par pieņemamu, un attiecīgais uzņēmums ir informēts par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un saistībām, uz kurām pamatojas akcepts.

(63)

Ja “Atlas” lauž apņemšanos vai ja apņemšanās citādi izrādītos nepiemērota, Komisija var atsaukt savu apstiprinājumu,

a)

dalībvalstu muitas iestādēm iesniegts faktūrrēķins, kurā iekļauti vismaz pielikumā uzskaitītie elementi, pēc deklarācijas iesniegšanas par laišanu brīvā apgrozībā; un

b)

deklarētās un muitai iesniegtās preces precīzi atbilst aprakstam faktūrrēķinā.

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

Office: J-79 05/17

B-1049 Brussels

Fakss (32 2) 295 65 05

Telekss COMEU B 21877.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/28

(1)

10 jaunās dalībvalstis pievienojās 2004. gada 1. maijā;

(2)

turklāt būtu jāņem vērā, ka ir iespējamas jaunas pievienošanās nākotnē;

(3)

Kopienas ir piešķīrušas un garantējušas aizdevumus valstīm, kas pievienojas, vai projektiem, ko īsteno šajās valstīs. Šie aizdevumi un garantijas pašlaik sedz no Garantiju fonda, un tie paliks, attiecīgi, neatmaksāti vai spēkā pēc pievienošanās dienas. No minētās dienas šie aizdevumi un garantijas vairs nebūs Kopienu ārējās darbības, un tāpēc tos būtu jāsedz tieši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, nevis no Garantiju fonda;

(4)

Eiropas Investīciju bankai būtu jāziņo Komisijai par to, kāds pievienošanās dienā ir Komisijas garantēto nepabeigto operāciju kopapjoms jaunajās dalībvalstīs;

(5)

ziņojumā, kuru Komisija ir izstrādājusi saskaņā ar 9. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2728/94 (1994. gada 31. oktobris), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (2), izdarīti secinājumi, ka nav vajadzības grozīt kādus Garantiju fonda parametrus, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības paplašināšanos;

(6)

ņemot vērā informācijas apjomu, kāds ir vajadzīgs gada ziņojumam, kurš paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2728/947. pantā, kā arī sarežģītās procedūras, kas jāveic pirms ziņojuma iesniegšanas, būtu jāpagarina ziņojuma sagatavošanai noteiktais laiks;

(7)

tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2728/94;

(8)

Līgumi šīs regulas pieņemšanai paredz vienīgi tās pilnvaras, kas noteiktas EK līguma 308. pantā un Euratom līguma 203. pantā,

1.

Regulas 1. pantam pievieno šādu daļu:

“Uz visām operācijām, ko veic par labu trešām valstīm vai projektu finansēšanai trešās valstīs, no dienas, kad attiecīgā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, vairs neattiecas šīs regulas piemērošanas joma.”.

2.

Iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Pēc jaunas dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai paredzēto apjomu samazina par summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz 1. panta trešajā daļā minētajām operācijām.

Samazinājuma summas aprēķināšanai 3. panta otrajā daļā minēto procentu likmi, kas ir spēkā pievienošanās dienā, piemēro uz attiecīgo dienu nepabeigto operāciju kopapjomam.

Pārpalikumu atmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu daļas īpašā pozīcijā.”.

3.

Regulas 7. pantā datumu “31. marts” aizstāj ar datumu “31. maijs”.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/30

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/32

(1)

Saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu (2), kas noslēgts Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu ietvaros, Kopiena apņēmusies ievest Spānijā noteiktu daudzumu sorgo.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo ievešanai Spānijā un kukurūzas ievešanai Portugālē (3), ir paredzēti īpaši noteikumi, kas jāievēro, īstenojot šo konkursu.

(3)

Ņemot vērā pašreizējo tirgus pieprasījumu Spānijā, jāuzsāk konkursa procedūra, lai noteiktu sorgo ievedmuitas samazinājumu.

(4)

Padomes 2002. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kurš piemērojams lauksaimniecības produktiem un precēm, kas iegūtas, pārstrādājot Āfrikas, Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstu) izcelsmes lauksaimniecības produktus, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 1706/98 (4), paredz par 60 % samazināt nodokli, ko piemēro, ievedot sorgo 100 000 tonnu apmērā viena kalendārā gada laikā, un piemērot 50 % samazinājumu, ja šī kvota tiek pārsniegta. Ja šo priekšrocību sasummētu ar priekšrocību, kas izriet no konkursa par ievedmuitas samazinājumu, Spānijas labības tirgū varētu rasties traucējumi. Tādēļ šī kumulācija jāizslēdz.

(5)

Šajā Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/34

(1)

Saskaņā ar lauksaimniecības vienošanos (2), kas noslēgta Urugvajas cikla daudzpusējās tirdzniecības sarunās, Kopienai jāieved Portugālē zināms daudzums kukurūzas.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, ar ko nosaka tarifu kvotu piemērošanas nosacījumus kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3) ir izstrādāti īpaši nosacījumi konkursu īstenošanai.

(3)

Ņemot vērā Portugāles tirgus pašreizējās vajadzības, jāatver konkurss par kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

(4)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/35

(1)

Saskaņā ar lauksaimniecības vienošanos (2), kas noslēgta Urugvajas cikla daudzpusējās tirdzniecības sarunās, Kopienai jāieved Spānijā zināms daudzums kukurūzas.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, ar ko nosaka tarifu kvotu piemērošanas nosacījumus kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3) ir izstrādāti īpaši nosacījumi konkursu īstenošanai.

(3)

Ņemot vērā Spānijas tirgus pašreizējās vajadzības, jāatver konkurss par kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

(4)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/36

(1)

Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (3), 26. panta 1. punkts ietver dažus noteikumus, kas nav tieši piemērojami saņēmējvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1268/1999. Tāpēc 26. pants turpmāk nevar attiekties uz 3. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2759/1999 (4). Tāpēc Regulas (EK) Nr. 2759/1999 3. panta 1. punktā jāiekļauj īpaši noteikumi, lai ņemtu vērā situāciju attiecībā uz kandidātvalstīm.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1268/1999 8. pants attiecas uz Kopienas ieguldījumu likmi un atbalsta intensitāti. Šā panta 2. punkts palielina valsts atbalsta maksimālo apjomu attiecībā uz ieguldījumiem lauku saimniecībās, cita starpā, arī ieguldījumiem, ko veic jaunie lauksaimnieki, un/vai ieguldījumiem kalnu rajonos. Šie termini ir jādefinē, ievērojot principus, ko piemēro dalībvalstīm.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 2759/1999 ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atbalstu var piešķirt ieguldījumiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 25. pantā un saistīti ar to lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošanu, kuri iekļauti līguma I pielikumā. Lauksaimniecības produktu izcelsmes valstij jābūt kādai no Kopienas kandidātvalstīm, bet tas neattiecas uz zivsaimniecības produktiem. Šo atbalstu nevar piešķirt ieguldījumiem, kas saistīti ar mazumtirdzniecību.

Atbalstu piešķir tām personām, kas tieši atbildīgas par ieguldījumu finansēšanu uzņēmumos, kuri atbilst šīs regulas 2. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Tomēr, ja ar acquis communautaire saistītie obligātie standarti attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labklājību pieņemti īsi pirms pieteikuma iesniegšanas, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgā saimniecība nodrošina atbilstību jaunajiem nosacījumiem līdz ieguldījuma īstenošanas beigām.”

2)

Regulas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Regulas (EK) Nr. 1268/1999 8. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā ir spēkā šādas definīcijas:

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/38

(1)

Padome ar savu 2004. gada 22. decembra Lēmumu (2) ir noslēgusi nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīnas pārvaldes labā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Palestīniešu pārvaldes starpposma asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšanu. Šo jauno nolīgumu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(2)

Jaunajā protokolā Nr. 1 par kārtību, kas piemērojama Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes lauksaimniecības produktu ievedumiem Kopienā, turpmāk – “jaunais protokols Nr. 1”, ir paredzētas jaunas tarifa koncesijas un izmaiņas spēkā esošajās koncesijās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 747/2001, dažas no kurām ietilpst Kopienas tarifu kvotās un salīdzināmajos daudzumos.

(3)

Lai ieviestu jaunajā protokolā Nr. 1 noteiktās tarifa koncesijas, jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 747/2001.

(4)

Lai aprēķinātu tarifu kvotas un salīdzināmos daudzumus pirmajam piemērošanas gadam, jānosaka, ka tad, kad kvotas vai salīdzināmā daudzuma periods sākas pirms datuma, no kura piemēro jauno nolīgumu, tarifu kvotas apjoms un salīdzināmais daudzums jāsamazina proporcionāli tai perioda daļai, kas jau ir pagājusi pirms šā datuma.

(5)

Lai atvieglotu atsevišķu Regulā (EK) Nr. 747/2001 noteikto esošo tarifu kvotu un salīdzināmo daudzumu administrēšanu, šo kvotu ietvaros ievestie daudzumi un salīdzināmie daudzumi jāņem vērā atrēķināšanai par pasākumiem, kas uzsākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 747/2001, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu.

(6)

Saskaņā ar jauno protokolu Nr. 1 divreiz jāpalielina tarifa kvotas apjomi atsevišķiem produktiem.

(7)

Tā kā šajā regulā paredzētie noteikumi jāpiemēro no jaunā nolīguma piemērošanas dienas, ir lietderīgi, lai šī regula stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/42

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/45

(1)

Saskaņā ar Amsterdamas līgumu Eiropas Kopiena ieguva pilnvaras noteikt pasākumus vīzu, patvēruma, imigrācijas un citās politikas jomās, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk “Līgums”) trešās daļas IV sadaļā.

(2)

Saskaņā ar Līguma 67. pantu, kā ieviests ar Amsterdamas līgumu, lielākā daļa no šiem pasākumiem Padomei bija jāpieņem vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

(3)

Saskaņā ar minētā 67. panta 2. punkta otro ievilkumu pēc tam, kad pagājuši pieci pārejas posma gadi pēc Amsterdamas līguma spēkā stāšanās, Padome vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu, lai nodrošinātu to, ka uz visām Līguma IV sadaļas jomām vai daļu no tām attiecina Līguma 251. pantā minēto procedūru.

(4)

Saskaņā ar Līguma 67. panta 5. punktu, ko ieviesa ar Nicas Līgumu, Padome saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru paredz ar patvērumu saistītus pasākumus, kas minēti 63. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka Padome vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ir pieņēmusi Kopienas tiesību aktus, kuros definēti kopīgi noteikumi un pamatprincipi, kas reglamentē šos jautājumus, kā arī pasākumus tiesu iestāžu sadarbībai civillietās, kā noteikts 65. pantā, izņemot attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar ģimenes tiesībām; minētos noteikumus šis lēmums neskar.

(5)

Turklāt saskaņā ar Protokolu par Līguma 67. pantu, ko ar Nicas Līgumu pievienoja EK līgumam, no 2004. gada 1. maija Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, lēmumus par to pasākumu noteikšanu, kas minēti Līguma 66. pantā, pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu; minēto protokolu šis lēmums neskar.

(6)

Papildus tam, kas izriet no Nicas Līguma, apstiprinot “Hāgas Programmu”: “Brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā”, Eiropadome savā 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē lūdza Padomi vēlākais 2005. gada 1. aprīlī pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Līguma 67. panta 2. punktu, lai panāktu, ka Padomei jādarbojas saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru, kad tā saskaņā ar Tiesas praksi, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktu juridisko pamatu, nosaka pasākumus, kas minēti Līguma 62. panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā.

(7)

Tomēr Eiropadome uzskatīja, ka līdz Līguma par Konstitūciju Eiropai spēkā stāšanās dienai Padomei, nosakot Līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 4. pantā minētos pasākumus jomā, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm un to starpā, vajadzētu turpināt pieņemt lēmumus vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

(8)

Pāreja uz koplēmuma procedūru, lai noteiktu Līguma 62. panta 1. punktā minētos pasākumus, neskar prasību Padomei rīkoties vienprātīgi, pieņemot lēmumus, kas minēti 3. panta 2. punktā 2003. gada Pievienošanās līgumā, 15. panta 1. punktā Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (1), 4. pantā Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, un jebkurā turpmākā pievienošanās līgumā.

(9)

Pāreja uz koplēmuma procedūrām, lai noteiktu Līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus, neskar dalībvalstu kompetenci par to ģeogrāfisko robežu noteikšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(10)

Veicināšanas pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijās, Padome varētu pieņemt, rīkojoties saskaņā ar atbilstošo Līgumā paredzēto juridisko pamatu.

(11)

Līdz ar pāreju uz koplēmuma procedūrām, lai noteiktu Līguma 62. panta 2. un 3. punktā minētos pasākumus, regulas, ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā un robežkontroles un uzraudzības veikšanā, būtu jāgroza tā, lai šajos gadījumos Padomei būtu jālemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(13)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šī lēmuma pieņemšanā un piemērošanā,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/47

(1)

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un Eiropas Kopienu Komisija kopā ar citiem Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta dalībniekiem 1999. gada 10. jūnijā nolēma izveidot Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktu, še turpmāk – “Stabilitātes pakts”.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1080/2000 1.a pantā ir paredzēts, ka īpašo koordinatoru ieceļ katru gadu.

(3)

Līdz ar īpašā koordinatora iecelšanu jānosaka tā pilnvaras. Pieredze rāda, ka ir piemērotas tās pilnvaras, kas noteiktas Padomes Lēmumā 2003/910 (2003. gada 22. decembris) par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu (2) 2004. gadam.

(4)

Vajadzētu precīzi noteikt atbildības jomas, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz koordināciju un ziņošanu,

a)

veicināt Stabilitātes pakta mērķu sasniegšanu atsevišķās valstīs un to starpā, ja Stabilitātes paktam ir pievienotā vērtība;

b)

vadīt Dienvidaustrumeiropas reģionālo grupu;

c)

uzturēt ciešu kontaktu ar visiem Stabilitātes pakta dalībniekiem un veicinātājām valstīm, organizācijām un iestādēm, kā arī ar attiecīgajām reģionālajām iniciatīvām un organizācijām ar nolūku veicināt reģionālo sadarbību un sekmēt reģionālo pašpārvaldi;

d)

cieši sadarboties ar visām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu iestādēm, lai veicinātu Eiropas Savienības lomu Stabilitātes paktā saskaņā ar Stabilitātes pakta dokumenta 18., 19. un 20. punktu un nodrošinātu komplementaritāti starp Stabilitātes pakta darbību un Stabilizācijas un asociācijas procesu;

e)

pēc vajadzības periodiski un kolektīvi tikties ar darba grupu priekšsēdētājiem, lai nodrošinātu vispārēju stratēģisku koordināciju un sekretariātu Dienvidaustrumeiropas reģionālajai grupai un tās instrumentiem;

f)

strādāt, pamatojoties uz to Stabilitātes pakta prioritāro pasākumu sarakstu, par kuriem vienojas iepriekš, apspriežoties ar Stabilitātes pakta dalībniekiem, lai īstenotu tos 2004. gadā, un pastāvīgi uzraudzīt Stabilitātes pakta darba metodes un struktūru, nodrošinot resursu saskaņotu un efektīvu izmantošanu.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/49

(1)

Ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1785/2004 (2), ievērojot iepriekšējo Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, pēdējo reizi tika noteikti korekcijas koeficienti, kuri no 2004. gada 1. janvāra jāpiemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu atalgojumam, ko maksā tās valsts valūtā, kurā šī persona strādā.

(2)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2004. gada 1. februāra, 1. marta, 1. aprīļa, 1. maija un 1. jūnija jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas vai pielāgošanas reizē,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/51

(1)

Dalībvalstis Komisijai ir nosūtījušas savas zivsaimniecības kontroles programmas laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim kopā ar pieteikumiem par Kopienas finanšu ieguldījumu, lai segtu tos izdevumus, kas radīsies šo programmu izpildē.

(2)

Pieteikumiem attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti Lēmuma 2004/465/EK 4. pantā, var piešķirt Kopienas finansējumu.

(3)

Ir lietderīgi noteikt Kopienas ieguldījuma maksimālos daudzumus attaisnoto izdevumu segšanai 2004. gadā katram dalībvalstij piešķirtajam atbalstam, kas sniegts attiecībā uz Lēmuma 2004/465/EK 4. pantā minētajiem pasākumiem, kā arī Kopienas ieguldījumu likmes šādiem pasākumiem un nosacījumus, ar kādiem Kopiena atlīdzina nacionālos izdevumus.

(4)

Saskaņā ar 8. pantu Lēmumā 2004/465/EK dalībvalstis uzņemas izdevumu saistības divpadsmit mēnešos pēc tā gada beigām, kurā tā tika informēta par minēto lēmumu. Dalībvalstīm arī jāievēro šā lēmuma noteikumi attiecībā uz projektu uzsākšanu un prasību atmaksāt izdevumus iesniegšanu.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

—

50 % no attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies 2004. gada 1. maija pievienošanās dalībvalstīm,

—

25 % no attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies citām dalībvalstīm.