ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 359

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

47. sējums
2004. gada 4. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2073/2004 (2004. gada 16. novembris) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2074/2004 (2004. gada 29. novembris), ar ko galīgo antidempinga maksājumu piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2004 (2004. gada 3. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

23

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2076/2004 (2004. gada 3. decembris), ar ko pirmo reizi pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu par mēslošanas līdzekļiem (EDDHSA un trīskāršais superfosfāts) ( 1 )

25

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2077/2004 (2004. gada 3. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 attiecībā uz reaģentu izmantošanu

28

 

*

Padomes Direktīva 2004/106/EK (2004. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa piemērošana un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību

30

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2004/828/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 2. novembris) par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un par nolīgumu papildinošā Saprašanās memoranda apstiprināšanu un parakstīšanu

32

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

33

Saprašanās memorands

46

 

*

2004/829/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 29. novembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Spānijas

54

 

 

Komisija

 

*

2004/830/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 18. oktobris) par pārskatīšanas paātrinātu izbeigšanu Padomes Regulai (EK) Nr. 2164/98, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu noteiktu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotiku importam

55

 

*

2004/831/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 3. decembris), ar ko groza Lēmumu 2003/526/EK par kontroles pasākumiem pret klasisko cūku mēri Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā un Slovākijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4506)  ( 1 )

61

 

*

2004/832/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 3. decembris), ar ko apstiprina plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai Ziemeļvogēzos Francijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4538)  ( 1 )

62

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Lēmums 2004/833/KĀDP (2004. gada 2. decembris), ar ko Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP īsteno saistībā ar Eiropas Savienības ieguldījumu ECOWAS atbilstīgi moratorijam attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem

65

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2073/2004

(2004. gada 16. novembris)

par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Krāpšana Eiropas Savienībā rada nopietnas sekas attiecīgo valstu budžetiem un akcīzes preču apritē var radīt konkurences traucējumus. Tāpēc tā ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(2)

Dalībvalstu administratīvajām iestādēm, kas ir atbildīgas par šajā jomā pieņemto pasākumu īstenošanu, cieši jāsadarbojas, lai apkarotu krāpšanu akcīzes nodokļu jomā.

(3)

Tāpēc ļoti svarīgi izstrādāt noteikumus, ar ko saskaņā dalībvalstu administratīvajām iestādēm jāsniedz savstarpēja palīdzība un jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka noteikumus par akcīzes preču apriti un akcīzes nodokļu iekasēšanu piemēro pareizi.

(4)

Savstarpēju palīdzību un administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā reglamentē Padomes Direktīva 77/799/EEK (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām (3). Savstarpēju palīdzību un administratīvu sadarbību PVN jomā reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003 (4).

(5)

Lai gan šis juridiskais instruments ir bijis efektīvs, taču tas vairs nebūs atbilstošs jaunajām prasībām administratīvās sadarbības jomā, kuras rada pieaugošā ekonomiskā integrācija iekšējā tirgū.

(6)

Arī ar Padomes Direktīvu 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (5) ir ieviesti vairāki informācijas apmaiņas instrumenti. To procedūras būtu jāizstrādā kā daļa no vispārējā tiesiskā regulējuma administratīvajai sadarbībai akcīzes nodokļu jomā.

(7)

Tāpat vajadzīgi arī skaidrāki un stingrāki noteikumi par dalībvalstu sadarbību, jo visu attiecīgo pušu tiesības un pienākumi nav pietiekami noteikti.

(8)

Trūkst pietiekami tiešas saziņas starp vietējām vai valsts līmeņa iestādēm, kas darbojas krāpšanas apkarošanas jomā, jo parastā prakse ir tāda, ka informācijas apmaiņa notiek starp centrālajiem koordinācijas birojiem. Tas rada nepietiekamu efektivitāti, nepietiekamu administratīvās sadarbības procedūru izmantošanu un pārlieku kavēšanos informācijas paziņošanā. Tādēļ būtu jāparedz tiešāki kontakti starp administratīvajiem dienestiem, lai uzlabotu un paātrinātu sadarbību.

(9)

Tāpat jāveicina arī ciešāka sadarbība, jo automātiska informācijas apmaiņa vai informācijas apmaiņa, iepriekš nebrīdinot, starp dalībvalstīm notiek reti, izņemot informācijas apmaiņu attiecībā uz aprites pārbaudēm saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 15.a pantu. Lai efektīvi apkarotu krāpšanu, informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju vajadzētu būt intensīvākai un ātrākai.

(10)

Tādēļ vajadzīgs īpašs instruments akcīzes nodokļu jomā, kurā būtu iekļauti Direktīvas 77/799/EEK noteikumi šajā jomā. Šim instrumentam būtu jāpievēršas jomām, kurās dalībvalstu sadarbību var uzlabot, ieviešot un uzlabojot sistēmas informācijas nodošanai attiecībā uz akcīzes preču apriti. Šis instruments neskar to, kā piemēro 1997. gada 18. decembra Konvenciju savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (6).

(11)

Šī regula nedrīkstētu traucēt citus Kopienas pasākumus krāpšanas apkarošanai akcīzes nodokļu jomā.

(12)

Šajā regulā būtu jāiekļauj un jādefinē pasākumi, kas ietverti Direktīvā 92/12/EEK, lai veicinātu dalībvalstu administratīvo sadarbību. Šie pasākumi ietver attiecīgo tirgotāju un telpu reģistru, kā arī aprites pārbaudes sistēmu. Ar šo regulu būtu jāievieš arī sistēma dalībvalstu savstarpējai agrīnai brīdināšanai.

(13)

Šajā regulā ir lietderīgi ierobežot dažas tiesības un pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7), lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās intereses.

(14)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz atbilstīgi Padomes Lēmumam 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, dalībvalstu administratīvās sadarbības vienkāršošanu un stiprināšanu, kam vajadzīga saskaņota pieeja – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētajai rīcībai vajadzīgās vienādības un efektivitātes iemeslu dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(16)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1.   Šī regula paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem administratīvajām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu piemērošanu, jāsadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem tiesību aktiem.

Tālab šī regula paredz noteikumus un procedūras, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas tām varētu palīdzēt pareizi aprēķināt akcīzes nodokļus.

Šī regula paredz arī noteikumus un procedūras dažu veidu informācijas elektroniskai apmaiņai, jo īpaši attiecībā uz akcīzes preču tirdzniecību Kopienā.

2.   Šī regula neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Tāpat tā neskar tādu savstarpējās palīdzības pienākumu izpildi, kuri izriet no citiem juridiskiem instrumentiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

2. pants

Šajā regulā:

1)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

2)

“lūguma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, vai jebkurš koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis, kas kompetentās iestādes vārdā lūdz palīdzību;

3)

“lūguma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, vai jebkurš koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis, kas kompetentās iestādes vārdā saņem palīdzības lūgumu;

4)

“centrālais koordinācijas birojs” ir birojs, kurš norīkots saskaņā ar 3. panta 3. punktu un kuram ir galvenā atbildība par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā;

5)

“koordinācijas dienests” ir jebkurš birojs, kas nav centrālais koordinācijas birojs, ar īpašu teritoriālu kompetenci vai specializētu darbības atbildību, kuru kompetentā iestāde ir saskaņā ar 3. panta 4. punktu norīkojusi veikt tiešu informācijas apmaiņu, pamatojoties uz šo regulu;

6)

“kompetentais ierēdnis” ir jebkurš ierēdnis, kas, pamatojoties uz šo regulu, var veikt tiešu informācijas apmaiņu un ir saskaņā ar 3. panta 5. punktu pilnvarots to darīt;

7)

“akcīzes iestāde” ir jebkura iestāde, kur var veikt kādas no akcīzes noteikumos paredzētajām formalitātēm;

8)

“neregulāra automātiska informācijas apmaiņa” ir iepriekš definētas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja lūguma, ja attiecīgā informācija kļūst pieejama un kad tā kļūst pieejama;

9)

“regulāra automātiska informācijas apmaiņa” ir iepriekš definētas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja lūguma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

10)

“vienreizēja informācijas apmaiņa” ir informācijas neregulāra paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja lūguma;

11)

“datorizēta sistēma” ir datorizēta sistēma akcīzes preču aprites uzraudzībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (9).

12)

“persona” ir:

a)

fiziskā persona;

b)

juridiskā persona; vai,

c)

ja tas paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos, tāda personu apvienība, kas atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības, bet kam nav juridiskās personas tiesiskā statusa;

13)

“elektroniski” nozīmē elektronisku iekārtu izmantošanu datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai) un glabāšanai, kā arī vadu, radio pārraidīšanas, optisko tehnoloģiju vai citu elektromagnētisko līdzekļu izmantošanu;

14)

“identifikācijas numurs” ir šīs regulas 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais numurs;

15)

“PVN identifikācijas numurs” ir numurs, kas paredzēts 22. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (10);

16)

“akcīzes preču aprite Kopienā” ir akcīzes preču aprite starp divām vai vairākām dalībvalstīm saskaņā ar akcīzes nodokļu atlikšanas režīmu Direktīvas 92/12/EEK III sadaļas nozīmē vai tādu akcīzes preču aprite, kuras ir nodotas patēriņam Direktīvas 92/12/EEK 7. līdz 10. panta nozīmē;

17)

“administratīvā izmeklēšana” ir jebkāda kontrole, pārbaudes un citi pasākumi, ko ierēdņi vai kompetentas iestādes veic, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu atbilstīgu piemērošanu;

18)

CCN/CSI tīkls” ir kopējā platforma, kura pamatojas uz kopējo sakaru tīklu (CCN) un kopējo sistēmas saskarni (CSI) un kuru Kopiena izveidojusi, lai nodrošinātu elektronisku visas informācijas nosūtīšanu starp kompetentām muitas un nodokļu iestādēm;

19)

“akcīzes nodokļi” ir nodokļi, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti akcīzes nodokļu jomā, un tie ietver enerģētikas produktu un elektrības nodokļus saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK (11);

20)

AAD” ir Direktīvas 92/12/EEK 18. panta 1. punktā minētais dokuments;

21)

SAAD” ir Direktīvas 92/12/EEK 7. panta 4. punktā minētais dokuments.

3. pants

1.   Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par kompetento iestādi, ko tā ir norīkojusi par iestādi, kura piemēro šo regulu vai nu tieši, vai arī deleģējot pilnvaras.

2.   Katra dalībvalsts norīko centrālo koordinācijas biroju, kam deleģē galveno atbildību par saziņu ar pārējām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā. Dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

3.   Centrālajam koordinācijas birojam ir galvenā atbildība par informācijas apmaiņu attiecībā uz akcīzes preču apriti, un jo īpaši tam ir galvenā atbildība par:

a)

to datu apmaiņu, kurus glabā 22. pantā paredzētajā elektroniskajā reģistrā;

b)

šīs regulas 23. pantā paredzēto agrīnās brīdināšanas sistēmu;

c)

šīs regulas 24. pantā paredzētajiem pārbaudes lūgumiem, ko iesniedz citām dalībvalstīm vai saņem no tām.

4.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde turklāt var norīkot koordinācijas dienestus, kas nav centrālais koordinācijas birojs, lai veiktu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo regulu. Kompetentās iestādes nodrošina, ka šo dienestu sarakstu pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu attiecīgajiem pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem.

5.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar pašas izstrādātiem nosacījumiem turklāt var norīkot kompetentos ierēdņus, kas, pamatojoties uz šo regulu, var veikt tiešu informācijas apmaiņu. To darot, dalībvalsts var ierobežot deleģēšanas apjomu. Centrālais koordinācijas birojs ir atbildīgs par to, ka šo ierēdņu sarakstu pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu attiecīgajiem pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem.

6.   Saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātiem nosacījumiem ierēdņus, kas veic informācijas apmaiņu saskaņā ar 11. un 13. pantu, šo darbību veikšanai uzskata par kompetentajiem ierēdņiem.

7.   Ja koordinācijas dienesti vai kompetentie ierēdņi nosūta vai saņem palīdzības lūgumus vai atbildes uz šādiem palīdzības lūgumiem, tie informē savas dalībvalsts centrālo koordinācijas biroju saskaņā ar šā biroja izstrādātiem nosacījumiem.

8.   Ja koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis saņem palīdzības lūgumu, kas prasa veikt pasākumus ārpus tā kompetencē esošās teritoriālās vai darbības zonas, viņš šādu lūgumu tūlīt pārsūta savas dalībvalsts centrālajam koordinācijas birojam un par to informē lūguma iesniedzēju iestādi. Šādā gadījumā 8. pantā paredzētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc palīdzības lūguma pārsūtīšanas centrālajam koordinācijas birojam.

4. pants

1.   Šajā regulā paredzētais pienākums sniegt palīdzību neattiecas uz tādas informācijas vai dokumentu sniegšanu, ko 1. pantā minētās administratīvās iestādes ir ieguvušas ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās lūguma.

2.   Tomēr, ja kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota paziņot 1. punktā minēto informāciju, to var paziņot kā piederīgu pie šajā regulā paredzētās administratīvās sadarbības. Attiecībā uz ikvienu šādu paziņošanu ir jāsaņem tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, ja šāda atļauja ir vajadzīga saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem.

II NODAĻA

SADARBĪBA PĒC LŪGUMA

1. IEDAĻA

Informācijas un administratīvas izmeklēšanas lūgums

5. pants

1.   Saņemot lūguma iesniedzējas iestādes lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde paziņo 1. pantā minēto informāciju, tostarp jebkādu informāciju, kas attiecas uz kādu konkrētu gadījumu vai konkrētiem gadījumiem.

2.   Lai paziņotu 1. punktā minēto informāciju, lūguma saņēmēja iestāde nodrošina, ka tiek veikta jebkāda administratīva izmeklēšana, kas vajadzīga šādas informācijas iegūšanai.

3.   Šā panta 1. punktā minētais lūgums var ietvert pamatotu lūgumu veikt īpašu administratīvu izmeklēšanu. Ja dalībvalsts uzskata, ka administratīva izmeklēšana nav vajadzīga, tā tūlīt paziņo lūguma iesniedzējai iestādei šāda lēmuma pamatojumu.

4.   Lai iegūtu lūgto informāciju vai veiktu lūgto administratīvo izmeklēšanu, lūguma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes lūguma.

6. pants

Lūgumus sniegt informāciju un veikt administratīvu izmeklēšanu saskaņā ar 5. pantu sūta, ciktāl tas iespējams, izmantojot standarta veidlapu, ko pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Tomēr 24. pantā minētajos apstākļos kā vienkāršotu informācijas lūguma veidlapu izmanto 24. panta 2. punktā paredzēto akcīzes preču aprites pārbaudes standarta dokumentu.

7. pants

1.   Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma tai paziņo visu vajadzīgo informāciju, kas ir tās rīcībā ziņojumu, pārskatu un citu dokumentu formā, vai arī šo dokumentu apliecinātas kopijas vai izrakstus no tiem, kā arī administratīvo izmeklēšanu rezultātus.

2.   Dokumentu oriģināleksemplārus iesniedz vienīgi tad, ja tas nav pretrunā ar tās dalībvalsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, kurā atrodas lūguma saņēmēja iestāde.

2. IEDAĻA

Termiņš informācijas sniegšanai

8. pants

Lūguma saņēmēja iestāde sniedz 5. un 7. pantā minēto informāciju, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, trīs mēnešus pēc lūguma saņemšanas dienas.

9. pants

Konkrētos īpašos gadījumos lūguma iesniedzēja iestāde un lūguma saņēmēja iestāde var vienoties par termiņiem, kas atšķiras no 8. pantā paredzētajiem termiņiem.

10. pants

Ja lūguma saņēmēja iestāde nevar atbildēt uz lūgumu līdz termiņa beigām, tā rakstiski informē lūguma iesniedzēju iestādi par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams, un norāda, kad tā varēs sniegt atbildi.

3. IEDAĻA

Klātbūtne administratīvos birojos un piedalīšanās administratīvā izmeklēšanā

11. pants

1.   Lūguma iesniedzējai iestādei un lūguma saņēmējai iestādei par to vienojoties un ievērojot lūguma saņēmējas iestādes paredzētās procedūras, lūguma iesniedzējas iestādes pilnvarotie ierēdņi nolūkā veikt 1. pantā minētās informācijas apmaiņu var atrasties birojos, kur pienākumus veic tās dalībvalsts administratīvas iestādes, kurā ir lūguma saņēmēja iestāde. Ja lūgtā informācija ir dokumentos, kam lūguma saņēmējas iestādes ierēdņi drīkst piekļūt, lūguma iesniedzējas iestādes ierēdņiem izsniedz to dokumentu kopijas, kuros ir lūgtā informācija.

2.   Lūguma iesniedzējai iestādei un lūguma saņēmējai iestādei par to vienojoties un ievērojot lūguma saņēmējas iestādes paredzētās procedūras, lūguma iesniedzējas iestādes pilnvarotie ierēdņi nolūkā veikt 1. pantā minētās informācijas apmaiņu var piedalīties administratīvajā izmeklēšanā. Administratīvās izmeklēšanas veic tikai lūguma saņēmējas iestādes ierēdņi. Lūguma iesniedzējas iestādes ierēdņi nevar īstenot izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas lūguma saņēmējas iestādes ierēdņiem. Tomēr ar lūguma saņēmējas iestādes ierēdņu starpniecību un vienīgi tāpēc, lai veiktu administratīvu izmeklēšanu, viņiem var būt pieejamas tās pašas telpas un tie paši dokumenti, kas ir pieejami lūguma saņēmējas iestādes ierēdņiem.

3.   Lūguma iesniedzējas iestādes ierēdņiem, kas atrodas citā dalībvalstī saskaņā ar 1. un 2. punktu, vienmēr jāvar uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kas apliecina viņu identitāti un oficiālo statusu.

4. IEDAĻA

Vienlaicīga kontrole

12. pants

Ikreiz, kad tāda kontrole varētu būt efektīvāka nekā tikai vienas dalībvalsts veikta kontrole, divas vai vairākas dalībvalstis 1. pantā minētās informācijas apmaiņas nolūkā var vienoties, ka tās katra savā teritorijā veic vienlaicīgu akcīzes nodokļa stāvokļa kontroli attiecībā uz vienu vai vairākām personām, kuras izraisa kopīgu vai papildu ieinteresētību.

13. pants

1.   Dalībvalsts neatkarīgi izraugās personas, attiecībā uz kurām tā ir paredzējusi ierosināt vienlaicīgu kontroli. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par gadījumiem, attiecībā uz kuriem ierosina veikt vienlaicīgu kontroli. Tā pēc iespējas pamato šo izvēli, sniedzot informāciju, kas ir šāda lēmuma pamatā. Tā norāda laikposmu, kad šāda kontrole būtu jāveic.

2.   Attiecīgās dalībvalstis tad nolemj, vai tās vēlas piedalīties vienlaicīgajā kontrolē. Saņemot priekšlikumu veikt vienlaicīgu kontroli, kompetentā iestāde apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu attiecīgajai iestādei.

3.   Katra kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par kontroles uzraudzību un koordinēšanu.

4.   Pēc vienlaicīgas kontroles kompetentās iestādes tūlīt informē pārējo dalībvalstu akcīzes koordinācijas birojus par krāpšanas paņēmieniem, kas konstatēti, veicot vienlaicīgo kontroli, ja uzskata, ka tāda informācija īpaši interesē pārējās dalībvalstis. Kompetentās iestādes var informēt arī Komisiju.

5. IEDAĻA

Lūgums paziņot administratīvos lēmumus un pasākumus

14. pants

Saņemot lūguma iesniedzējas iestādes lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgus paziņojumus tās dalībvalstī, paziņo adresātam par visiem lūguma iesniedzējas dalībvalsts administratīvo iestāžu administratīviem lēmumiem un pasākumiem attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu akcīzes nodokļu jomā, izņemot tos, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas attiecas uz dažiem maksājumiem, nodevām, nodokļiem un citām darbībām (12).

15. pants

Paziņojuma lūgumos, kur norādīts paziņojamā lēmuma vai pasākuma objekts, norāda nosaukumu, adresi un citu būtisku informāciju, lai identificētu lūguma iesniedzēju.

16. pants

Lūguma saņēmēja iestāde tūlīt informē lūguma iesniedzēju iestādi par atbildi uz paziņojuma lūgumu un jo īpaši paziņo dienu, kad lēmumu vai pasākumu paziņo lūguma iesniedzējam, vai arī iemeslu, kādēļ to nevar paziņot. Lūgumu nevar noraidīt, pamatojoties uz tā lēmuma vai pasākuma saturu, par kuru jāpaziņo.

III NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA BEZ IEPRIEKŠĒJA LŪGUMA

17. pants

Neskarot IV nodaļu, katras dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot neregulāru vai regulāru automātisku informācijas apmaiņu, 1. pantā minēto informāciju sūta jebkuras citas attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei šādos gadījumos:

1)

ja otrā dalībvalstī ir noticis akcīzes nodokļu tiesību aktu pārkāpums vai ja ir aizdomas, ka tāds ir noticis;

2)

ja akcīzes nodokļu tiesību aktu pārkāpumam, kas ir noticis vai par ko ir aizdomas, ka tas var būt noticis, vienā dalībvalstī, var būt sekas citā dalībvalstī;

3)

ja pastāv risks, ka otrā dalībvalstī var notikt krāpšana vai akcīzes nodokļu zaudējums.

18. pants

Saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru nosaka:

1)

precīzas kategorijas informācijai, kuras apmaiņu veic;

2)

informācijas apmaiņas biežumu;

3)

praktiskus pasākumus informācijas apmaiņai.

Katra dalībvalsts nosaka, vai tā piedalīsies konkrētas kategorijas informācijas apmaiņā, kā arī to, vai tā veiks regulāru vai neregulāru automātisku informācijas apmaiņu.

19. pants

Kompetentas dalībvalstu iestādes vienmēr var bez iepriekšēja lūguma, veicot vienreizēju informācijas apmaiņu, cita citai nosūtīt 1. pantā minēto informāciju, kas tām ir zināma.

20. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai sekmētu šajā nodaļā paredzētās apmaiņas.

21. pants

Nevar prasīt, lai dalībvalsts, īstenojot šīs nodaļas noteikumus, informācijas vākšanas nolūkā uzliek jaunus pienākumus personām un uzņemas nesamērīgu administratīvo slogu.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN GLABĀŠANA SAISTĪBĀ AR DARĪJUMIEM KOPIENĀ

22. pants

1.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde uztur elektronisku datu bāzi, kurā ir šādi reģistri:

a)

to personu reģistrs, kuras akcīzes nodokļa nolūkā ir licencēti akcīzes preču noliktavu turētāji vai tirgotāji Direktīvas 92/12/EEK 4. panta a) un d) apakšpunkta nozīmē;

b)

to telpu reģistrs, kuras apstiprinātas kā akcīzes preču noliktavas.

2.   Reģistrā ir šāda informācija, ko dara pieejamu pārējām dalībvalstīm:

a)

identifikācijas numurs, ko personai vai telpām piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

personas vai telpu vārds (nosaukums) un adrese;

c)

akcīzes preču kategorijas un kombinētā nomenklatūra ražojumiem, ko drīkst glabāt vai saņemt attiecīgā persona vai ko drīkst glabāt vai saņemt attiecīgajās telpās;

d)

dati par centrālo koordinācijas biroju vai akcīzes iestādi, no kā var iegūt turpmāku informāciju;

e)

licencēta noliktavas turētāja vai tirgotāja licences izdošanas, grozīšanas un, attiecīgos gadījumos, derīguma termiņa beigu datums;

f)

vajadzīgā informācija, lai identificētu personas, kuras uzņēmušās saistības Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 3. punkta nozīmē;

g)

vajadzīgā personas informācija, lai identificētu personas, kas laiku pa laikam ir iesaistītas akcīzes preču apritē, ja šāda informācija ir pieejama.

3.   Katras valsts reģistram jābūt pieejamam pārējo dalībvalstu kompetentām iestādēm vienīgi akcīzes nodokļa sakarā.

4.   Katras dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs vai koordinācijas dienests nodrošina, ka personām, kas iesaistītas akcīzes preču apritē Kopienā, ir tiesības saņemt apstiprinājumu par informāciju, ko glabā saskaņā ar šo pantu.

5.   Šā panta 2. punktā minēto sīki izstrādāto informāciju, sīki izstrādātus pasākumus reģistru ieviešanai un atjaunošanai, saskaņotos standartus identifikācijas numuru ierakstīšanai un tās informācijas vākšanai, kas vajadzīga personu un telpu identificēšanai, kā minēts 2. punktā, un pasākumus, lai reģistrus darītu pieejamus visām dalībvalstīm, kā izklāstīts 3. punktā, nosaka saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

6.   Ja tirgotāju var identificēt tikai pēc PVN identifikācijas numura, šajā nolūkā piemēro Regulas (EK) Nr. 1798/2003 27. pantu.

23. pants

1.   Dalībvalstis ievieš elektronisku agrīnās brīdināšanas sistēmu, izmantojot kuru akcīzes preču nosūtīšanas dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs vai koordinācijas dienests var nosūtīt informāciju vai brīdinājumu preču saņēmējas dalībvalsts koordinācijas birojam, tiklīdz koordinācijas biroja vai koordinācijas dienesta rīcībā ir AAD informācija un vēlākais tad, kad preces tiek nosūtītas. Pirms brīdinājuma nosūtīšanas un, ja to uzskata par vajadzīgu, arī pēc tā saņemšanas kā daļu no informācijas apmaiņas veic riska analīzi, balstoties uz AAD informāciju.

2.   Informāciju, kuras apmaiņu veic, un atbilstīgus pasākumus nosaka saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

24. pants

1.   Saskaņā ar 5. pantu akcīzes preču aprites laikā vai pēc tam dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs var lūgt informāciju citas dalībvalsts centrālajam koordinācijas birojam vai koordinācijas dienestam. Šādas informācijas apmaiņas nolūkā pirms lūguma nosūtīšanas un, ja to uzskata par vajadzīgu, arī pēc tā saņemšanas veic riska analīzi, balstoties uz AAD vai SAAD informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informācijas apmaiņu veic, izmantojot standarta pārbaudes dokumentu par attiecīgo apriti. Dokumenta formu un saturu, kā arī pasākumus informācijas apmaiņai nosaka saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3.   Attiecīgās tās dalībvalsts iestādes, kurā uzņēmējdarbību veic akcīzes preču nosūtītājs, var palīdzēt, izmantojot 2. punktā paredzēto dokumentu, ja šāds preču nosūtītājs nesaņem AAD vai SAAD 3. eksemplāru un ja šāds nosūtītājs ir izmantojis visus viņam pieejamos līdzekļus, lai iegūtu apstiprinājumu tam, ka attiecīgās preces ir muitotas. Ja šādu palīdzību sniedz, tas neatbrīvo preču nosūtītāju no nodokļu saistībām.

Saņēmējas dalībvalsts attiecīgās iestādes pieliek visas pūles, lai izpildītu lūgumus, ko šādas palīdzības sniegšanas gaitā tām iesniedz preču nosūtītāja dalībvalsts attiecīgās iestādes.

25. pants

1.   Ja akcīzes preču aprites uzraudzību un akcīzes preču pārraudzību veic, izmantojot datorsistēmu, katras dalībvalsts kompetentā iestāde informāciju glabā un apstrādā šajā sistēmā.

Informāciju glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kad konkrētā aprite tika uzsākta, lai šādu informāciju varētu izmantot šajā regulā paredzētajām procedūrām.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka sistēmā glabātā informācija tiek atjaunināta un ka tā ir pilnīga un pareiza.

V NODAĻA

SADARBĪBA AR KOMISIJU

26. pants

1.   Dalībvalstis un Komisija pārbauda un izvērtē to, kā darbojas šajā regulā paredzētie administratīvās sadarbības pasākumi. Lai varētu piemērot šo pantu, Komisija apkopo dalībvalstu pieredzi nolūkā uzlabot šo pasākumu darbību. Tāpēc dalībvalstu sniegtajā informācijā neietver individuālus vai personas datus.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visu pieejamo informāciju par to, kā tās piemēro šo regulu, tostarp visus statistikas datus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu tās īstenošanu. Attiecīgos statistikas datus nosaka saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru un paziņo vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir pieejami un ciktāl to paziņošana nerada nepamatotu administratīvu slogu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visu pieejamo informāciju par metodēm vai praksi, kas izmantota vai par ko ir aizdomas, ka tā izmantota, lai pārkāptu tiesību aktus akcīzes nodokļa jomā, un kas atklājusi trūkumus vai nepilnības šajā regulā paredzētajos administratīvās sadarbības pasākumos, ja tiek uzskatīts, ka šāda informācija rada īpašu ieinteresētību citās dalībvalstīs.

4.   Lai izvērtētu šīs administratīvās sadarbības sistēmas efektivitāti, apkarojot nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu nodokļu jomā, dalībvalstis var Komisijai paziņot jebkādu citu 1. pantā minētu informāciju.

5.   Komisija nosūta 2., 3. un 4. punktā minēto informāciju citām iesaistītajām dalībvalstīm.

VI NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

27. pants

1.   Ja kādas dalībvalsts kompetentā iestāde saņem informāciju no kādas trešās valsts, šī iestāde var informāciju nodot citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kam tā varētu radīt ieinteresētību, un katrā ziņā visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas to lūdz, ciktāl to atļauj palīdzības pasākumi ar konkrēto trešo valsti. Šādu informāciju var arī nodot Komisijai, ja tā izraisa ieinteresētību Kopienā.

2.   Ja attiecīgā trešā valsts juridiski apņēmusies sniegt vajadzīgo palīdzību, lai vāktu pierādījumus par tādu darījumu nelikumību, kuri varētu būt pretrunā tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā, tad saskaņā ar šo regulu iegūto informāciju var paziņot šai trešai valstij ar to kompetento iestāžu piekrišanu, kuras ir sniegušas informāciju, un saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par personas datu paziņošanu trešām valstīm.

VII NODAĻA

NOSACĪJUMI PAR INFORMĀCIJAS APMAIŅU

28. pants

Informāciju, kas paziņota atbilstīgi šai regulai, cik vien iespējams, sniedz elektroniski un atbilstīgi pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

29. pants

Palīdzības lūgumi, tostarp paziņošanas lūgumi, un pievienotie dokumenti var būt jebkurā valodā, par ko vienojušās lūguma iesniedzēja iestāde un lūguma saņēmēja iestāde. Tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā ir lūguma saņēmēja iestāde, šiem lūgumiem pievieno tikai īpašos gadījumos, ja lūguma saņēmēja iestāde pamato, kāpēc tulkojums ir vajadzīgs.

30. pants

1.   Vienas dalībvalsts lūguma saņēmēja iestāde sniedz citas dalībvalsts lūguma iesniedzējai iestādei 1. pantā minēto informāciju, ja:

a)

informācijas lūgumu, kurus iesniedzēja iestāde iesniegusi konkrētā laikposmā, skaits un būtība pieprasījuma saņēmējai iestādei nerada nesamērīgu administratīvu slogu;

b)

lūguma iesniedzēja iestāde pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu izmantojusi, lai iegūtu lūgto informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu.

2.   Ja savstarpēja palīdzība rada konkrētas problēmas, kas izraisa pārmērīgi lielas izmaksas, lūguma iesniedzēja iestāde un lūguma saņēmēja iestāde var attiecīgajos gadījumos vienoties par īpašiem atlīdzības pasākumiem.

3.   Šī regula neuzliek pienākumu veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja tiesību akti vai administratīvā prakse tajā dalībvalstī, kam informācija būtu jāsniedz, neļauj kompetentajai iestādei veikt šādu izmeklēšanu, vai arī neļauj vākt vai izmantot šādu informāciju pašas attiecīgās dalībvalsts vajadzībām.

4.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja lūguma iesniedzēja dalībvalsts juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt līdzīgu informāciju.

5.   Informāciju var atteikties sniegt, ja tā izpaustu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu, vai arī komercprocesu, vai ja informācijas izpaušana varētu būt pretrunā ar valsts politiku.

6.   Lūguma saņēmēja iestāde informē lūguma iesniedzēju iestādi par palīdzības atteikuma iemesliem. Statistikas vajadzībām arī Komisiju ik gadu informē par tādu atteikumu iemesliem.

7.   Obligāto robežlielumu, kas ļauj iesniegt palīdzības lūgumu, var noteikt saskaņā ar 34. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

31. pants

1.   Uz informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šo regulu, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura to ir saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

Tādu informāciju var izmantot, lai izstrādātu izvērtējuma bāzi, iekasētu vai administratīvi kontrolētu akcīzes nodokļus, pārraudzītu akcīzes preču apriti, riska analīzei, kā arī izmeklēšanai.

To var izmantot saistībā ar tiesas vai administratīviem procesiem, kas var būt saistīti ar sodiem un kas ierosināti par nodokļu tiesību aktu pārkāpumiem, neskarot vispārējus noteikumus un tiesību normas, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos procesos.

To var arī izmantot, nosakot citus nodokļus, nodevas un maksājumus, uz ko attiecas Direktīvas 76/308/EEK 2. pants.

Personas, ko atbilstīgi akreditējusi Komisijas Drošības akreditācijas iestāde, šai informācijai drīkst piekļūt vienīgi tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs CCN/CSI tīkla nodrošināšanai, uzturēšanai un izvēršanai.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas sniedz informāciju, atļauj to izmantot citiem mērķiem lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī, ja lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību akti ļauj informāciju izmantot līdzīgiem mērķiem.

3.   Ja lūguma iesniedzēja iestāde uzskata, ka informācija, ko tā ir saņēmusi no lūguma saņēmējas iestādes, varētu būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var šai kompetentajai iestādei pārsūtīt attiecīgo informāciju. Tā informē lūguma saņēmēju iestādi, ka ir to darījusi. Lūguma saņēmēja iestāde var darīt zināmu informāciju trešai dalībvalstij, saņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

4.   Dalībvalstis ierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. un 21. pantā paredzētos pienākumus un tiesības, ja tas ir vajadzīgs, lai sargātu minētās direktīvas 13. panta e) punktā minētās intereses.

32. pants

Ziņojumus, pārskatus un visus citus dokumentus vai to apliecinātas kopijas un izrakstus no tiem, ko lūguma saņēmējas iestādes darbinieki ir ieguvuši un paziņojuši lūguma iesniedzējai iestādei saskaņā ar šajā regulā paredzēto palīdzību, lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts kompetentās iestādes var izmantot kā pierādījumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā līdzīgus dokumentus, ko sniegusi cita pēdējās minētās valsts iestāde.

33. pants

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

a)

nodrošinātu 3. pantā minēto kompetento iestāžu sekmīgu iekšējo koordināciju;

b)

nodibinātu tiešu to iestāžu sadarbību, kuras ir pilnvarotas nodrošināt tādu koordināciju;

c)

nodrošinātu šajā regulā paredzētās informācijas apmaiņas sistēmas sekmīgu darbību.

2.   Komisija katras dalībvalsts kompetentajai iestādei tūlīt paziņo visu informāciju, ko tā saņem un ko tā spēj sniegt.

VIII NODAĻA

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

1.   Komisijai palīdz Akcīzes nodokļu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 92/12/EK 24. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

35. pants

1.   Reizi piecos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula.

36. pants

Ja kompetentās iestādes slēdz tādus nolīgumus par divpusējiem jautājumiem, uz ko attiecas šī regula, kuri neattiecas uz atsevišķiem gadījumiem, tās tūlīt informē Komisiju. Komisija par to savukārt informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

37. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 16. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 1. aprīlī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(2)  OV C 112, 30.4.2004., 64. lpp.

(3)  OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/56/EK (OV L 127, 29.4.2004., 70. lpp.).

(4)  OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp).

(6)  Padomes 1997. gada 18. decembra Akts (OV C 24, 23.1.1998., 1. lpp.).

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9)  OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(10)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(11)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

(12)  OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/11


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2074/2004

(2004. gada 29. novembris),

ar ko galīgo antidempinga maksājumu piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

1997. gada janvārī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 119/97 (2) tika piemērots galīgais antidempinga maksājums par, cita starpā, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “iesaistītā valsts”) izcelsmes noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“GSM”) importam. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, attiecībā uz uzņēmumu World Wide Stationery Mfg (“WWS”), uz ko tika attiecināti īpaši noteikumi, bija 32,5 %, un visiem pārējiem ĶTR uzņēmumiem - 39,4 %. Minētās maksājuma likmes bija piemērojamas visiem GSM, kuru gredzenu skaits nav 17 vai 23 (TARIC kodi: 8305100011, 8305100012 un 8305100019), turpretī, 17 un 23 gredzenu GSM importam (TARIC kodi: 8305100021, 8305100022 un 8305100029) tika piemērota maksājuma likme, kas ir vienāda ar starpību starp minimālo importa cenu (“MIC”) - EUR 325 par 1 000 vienībām - un Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļu nomaksas, ja pēdējā summa bija mazāka nekā MIC.

(2)

2000. gada septembrī, pēc atbilstīgi pamatregulas 12. pantam iesniegtā pieprasījuma saņemšanas par minēto pasākumu antiabsorbcijas pārskatīšanu, maksājuma likmes tiem GSM, kas nav 17 un 23 gredzenu mehānismi (TARIC kodi: 8305100011, 8305100012 un 8305100019), tika pārskatītas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/2000 (3) palielinot tās līdz 51,2 % WWS ražojumiem un līdz 78,8 % visu pārējo ĶTR uzņēmumu ražojumiem.

(3)

No 2002. gada jūnija ir spēkā antidempinga un kompensācijas maksājumi attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes GSM. Minētie pasākumi, kas šobrīd netiek pārskatīti, ir attiecīgi noteikti ar Padomes 2002. gada 4. jūnija Regulu (EK) Nr. 976/2002 un Regulu (EK) Nr. 977/2002 (4).

(4)

Pēc izmeklēšanas, kas tika veikta par iespējamiem Padomes Regulā (EK) Nr. 119/97 noteikto antidempinga pasākumu likumpārkāpumiem, nosūtot GSM no Vjetnamas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1208/2004 (5) antidempinga maksājums tika attiecināts uz ražojumiem, kas nosūtīti no Vjetnamas.

(5)

2004. gada aprīlī tika uzsākta izmeklēšana (6) par Padomes (EK) Regulā Nr. 119/97 noteikto antidempinga maksājumu iespējamu apiešanu, ievedot no Taizemes nosūtītus GSM, neatkarīgi no tā, vai tie deklarēti kā Taizemes izcelsmes ražojumi.

(6)

Abas divos iepriekšējos punktos minētās izmeklēšanas tika veiktas neatkarīgi no pašreizējās izmeklēšanas rezultātiem.

2.   Pieprasījums pārskatīšanai

(7)

Pēc paziņojuma publicēšanas par noteiktu ĶTR izcelsmes GSM importam piemērojamu spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (7) Komisija 2001. gada 23. oktobrī saņēma pieprasījumu par šo pasākumu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Pieprasījumu iesniedza divi Kopienas ražotāji – Koloman Handler AG un Krause Ringbuchtechnik GmbH (“pieteicēji”), kas pārstāv lielāko daļu kopējās Kopienas GSM ražošanas. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu termiņa beigšanās visticamāk izraisīs lielāku ĶTR izcelsmes ražojumu importu par dempinga cenām.

(9)

Pēc apspriešanas ar padomdevēju komiteju Komisija nolēma, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, un uzsāka pārskatīšanu (8).

3.   Izmeklēšana

a)   Procedūra

(10)

Komisija oficiāli ir informējusi ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, kas saskaņā ar pieejamo informāciju ir ieinteresētās puses, eksportētājvalsts pārstāvjus un pieprasījumu pieteikušos Kopienas ražotājus un vienu citu zināmo Kopienas ražotāju par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētām pusēm tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

(11)

Visām pusēm, kas iepriekš minētajā termiņā šādu pieprasījumu bija iesniegušas un kas bija uzrādījušas īpašus noklausīšanās iemeslus, tika piedāvāta iespēja tikt uzklausītām.

(12)

Anketas tika nosūtītas visām pusēm, kas bijušas oficiāli informētas par pārskatīšanas uzsākšanu, un pusēm, kas pieprasīja anketu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu. Bez tam anketa tika nosūtīta arī vienam Indijas (analoga valsts) ražotājam.

(13)

Atbildes uz anketām tika saņemtas atpakaļ no abiem pieprasījuma iesniedzējiem, kas ir Kopienas ražotāji, kā arī no viena iesaistītās valsts ražotāja eksportētāja un no diviem nesaistītiem Kopienas importētājiem.

(14)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām bija dots laiks, kurā tās varēja iesniegt apsvērumus pēc informācijas atklāšanas. Pušu komentāri tika apsvērti, un, ja vajadzīgs, atzinumos tika izdarīti attiecīgi grozījumi.

b)   Ieinteresētās puses un pārbaudes vizītes

(15)

Tika iegūta un pārbaudīta visa informācija, ko uzskatīja par nepieciešamu, par iespējamu dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos un par Kopienas interesēm. Pārbaudes tika veiktas šādos uzņēmumos:

i)

Pieprasījuma pieteicēji Kopienas ražotāji

Krause Ringbuchtechnik GmbH, Espelkampa, Vācija,

SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH (līdz 2001. gada novembrim GSM ražoja Koloman Handler AG), Vīne, Austrija (skatīt 50. apsvērumu);

ii)

Eksportētājvalsts ražotāji

World Wide Stationery Mfg, Honkonga, ĶTR;

iii)

Analogas valsts ražotāji

Tocheunglee Stationery Manufacturing Co, Šenaja, Indija;

iv)

Nesaistīts Kopienas importētājs

Bensons International Systems B.V., Utrehta, Nīderlande.

c)   Izmeklēšanas periods

(16)

Izmeklēšana par iespējamu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). To tendenču izskatīšana, kas ir svarīgas, lai novērtētu dempinga turpināšanos vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 1998. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“apskatāmais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(17)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, par kuru sākotnēji tika veikta izmeklēšana, t.i., noteikti gredzenveida stiprinājuma mehānismi, kas izgatavoti no divām taisnstūrveida tērauda plāksnēm vai stieplēm ar vismaz četriem pusgredzeniem, kas izgatavoti no mehānismiem piestiprinātas tērauda stieples un kurus satur tērauda virsma. Tos var atvērt vai nu atvelkot pusriņķus vienu no otra nost, vai arī ar šim mehānismam piestiprināta neliela tērauda atsperes mehānisma palīdzību. Gredzenu formas ir dažādas, visbiežāk izmantotās ir apaļās vai D-veida. GSM pašlaik tiek klasificēti ar KN kodu ex 8305 10 00 (TARIC kodi 8305100011, 8305100012 un 8305100019 mehānismiem, kas nav ar 17 un 23 gredzeniem, un TARIC kodi 8305100021, 8305100022 un 8305100029 mehānismiem, kuriem ir 17 un 23 riņķi). Uz sviras loka mehānismiem (“SLM”), kas tiek klasificēti ar tādu pašu KN kodu, šī izmeklēšana neattiecas.

(18)

GSM lieto papīra, kartona un ar plastmasu pārklātu mapju, prezentācijas un citu mapju iesiešanai.

(19)

IP laikā Kopienas teritorijā tika pārdots liels skaits dažādu veidu GSM. Atšķirības starp šiem veidiem tika noteiktas, vadoties no pamatnes platuma, mehānisma veida, gredzenu skaita, atvēršanas sistēmas veida, nominālās papīra ietilpības, gredzenu diametra, formas, garuma un izvietojuma. Ņemot vērā to, ka gandrīz visiem GSM veidiem ir vienādas galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, kā arī, zināmā mērā, tie ir savstarpēji aizvietojami, tika konstatēts, ka šīs procedūras mērķiem visi GSM veido vienu vienotu ražojumu.

2.   Līdzīgi ražojumi

(20)

Tika konstatēts, ka analogas valsts (Indija) vietējā tirgū ražotiem un tirgotiem GSM un tiem GSM, kas uz Kopienu tika eksportēti no ĶTR, bija vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietošanas veidi.

(21)

Tika arī konstatēts, ka Kopienas importēto ĶTR izcelsmes GSM un Kopienā nozares ražoto un Kopienas tirgū pārdoto GSM galvenās fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietošanas veidi neatšķiras.

(22)

Tādējādi tika secināts, ka analogas valsts vietējā tirgū ražotie un tirgotie GSM, Kopienas importētie ĶTR izcelsmes GSM un Kopienas nozares ražotie un Kopienas tirgū tirgotie GSM ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai esošo pasākumu termiņa beigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

1.   Iepriekšējas piezīmes

(24)

No sūdzībā minētajiem trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem sadarbojās tikai WWS, kam tika piemērots atsevišķs režīms gan sākotnējās, gan antiabsorbcijas izmeklēšanas procesā. Pārējie divi eksportētāji paziņoja, ka tie uz Kopienu IP laikā nav eksportējuši attiecīgo ražojumu. Tomēr viens no šiem uzņēmumiem visticamāk ir saistīts ar antidempinga maksājumu apiešanu, ievedot GSM no Taizemes, ko izmeklē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (skatīt 42. un 43. apsvērumu).

2.   Dempinga turpināšanās

(25)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem vienīgā uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta tirdzniecības apjoms IP periodā veidoja visu ĶTR izcelsmes importu. Šis apjoms ir vienāds ar 1,9 % no kopējā Kopienas patēriņa pašreizējās izmeklēšanas IP laikā salīdzinājumā ar 45 % no kopējā Kopienas patēriņa sākotnējās izmeklēšanas IP laikā, t.i., no 1994. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 30. septembrim.

a)   Metodoloģija

(26)

Salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu, ir mainījusies tikai analogas valsts izvēle, bet dempinga starpības aprēķina metodes ir palikušas tās pašas.

b)   Analoga valsts

(27)

Tā kā ekonomika ĶTR tiek uzskatīta par pārejas perioda ekonomiku, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas iegūti piemērotajā trešā valstī (“analoga valsts”), kas tika izvēlēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(28)

Sākotnējā izmeklēšanā Malaizija tika izvēlēta kā analoga valsts. Ņemot vērā faktu, ka ražošana Malaizijā ir pārtraukta un, cita starpā, pārcelta uz Indiju, bija jāizvēlas cita reprezentatīva valsts. Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumā tika ierosināts, ka Indija var kļūt par analogu valsti, nosakot normālo vērtību. Šī izvēle netika apstrīdēta. Tika arī konstatēts, ka Indijas izvēles iemesli, t.i., iekšējā tirgus apmērs, tirgus atvērtība un pamatmateriālu pieejamības līmenis, nodrošina normālus konkurences apstākļus. Sadarboties piekrita viens Indijas ražotājs, kura tirdzniecības apjomi vietējā tirgū bija reprezentatīvi. Šis uzņēmums bija saistīts ar Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, tomēr netika atklāti nekādi iemesli, kas liktu domāt, ka šī sadarbība varētu ietekmēt normālās vērtības noteikšanu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Indija tika izraudzīta par normālās vērtības noteikšanai piemērotu analogu valsti.

c)   Normālā vērtība

(29)

Līdzīgu ražojumu iekšzemes tirdzniecība analogā valstī tika atzīta par rentablo un reprezentatīvu IP laikā. Tādējādi normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu, kādu neatkarīgie klienti maksāja vai kāda tiem bija jāmaksā parastās tirdzniecības darījumos analogā valstī, t.i., Indijā.

d)   Eksporta cena

(30)

Tā kā attiecīgais ražojums tika eksportēts neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, t.i., pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

e)   Salīdzinājums

(31)

Pareizas salīdzināšanas nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarīta pielaide, korekciju formā, par starpībām attiecībā uz iekšzemes kravu pārvadājumiem, atlaidēm un atliktajām atlaidēm, maksām par kravas apstrādi un iekraušanu, transporta un kreditēšanas izmaksām, komisijas maksām un apdrošināšanas maksām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(32)

Šajā sakarā tomēr ir jāpiemin, ka pēc antidempinga maksājumu piemērošanas uz Kopienu eksportēto GSM apjomi un daudzveidība stipri samazinājās. Tādēļ analogas valsts tirgu pārdoto līdzīgu ražojumu apjoms IP laikā bija salīdzināms tikai ar 10 % GSM veidu, kurus tiešā veidā eksportēja vienīgais ĶTR ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Turpretī sākotnējās izmeklēšanas procesā salīdzināšana tika veikta, balstoties uz 75 % no kopējā GSM tirdzniecības apjoma. Patiešām, lielākā tiešā eksporta daļa no ĶTR pašreizējā IP laikā attiecās uz “nišām”, piemēram, 17 un 23 gredzenu mehānismiem, kas ir pakļauti MIC.

f)   Dempinga starpība

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu, izmantojot vienu un to pašu tirdzniecības līmeni. Salīdzināšanā dempings netika konstatēts.

g)   Secinājums par dempingu

(34)

Dempings netika konstatēts WWS, kas ir Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Tomēr WWS tiešā eksporta tirdzniecības apjoms uz Kopienu pašreizējā IP laikā bija ievērojami zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais. Tiešo eksportu no Ķīnas, ko veic WWS, galvenokārt veidoja ražojumi no GSM diapazona augšējās daļas, jo īpaši 17 un 23 gredzenu modeļi, uz ko attiecas maksājums MIC formā (skatīt 32. apsvērumu). Faktiski tas nozīmē, ka attiecībā uz šo importu jebkādu antidempinga maksājumu nomaksa ir maz ticama. Šie rezultāti nevar tikt salīdzināti ar to dempinga starpību, kāda tika aprēķināta sākotnējā izmeklēšanā, jo nebija iespējams aprēķināt dempinga starpību tiem GSM modeļiem, kam ir piemērots antidempinga maksājums un kas bija Kopienas tirgū visplašāk tirgotie modeļi, un kas pašreizējās IP laikā no ĶTR netika eksportēti tiešā veidā. Bez tam, attiecībā uz tirdzniecības apjomiem, salīdzināt var tikai līdzīgu ražojumu vietējā tirgus tirdzniecības apjomus un modeļus, kas atbilda 10 % no ĶTR uz Kopienu veiktā tirdzniecības apjoma. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika nolemts, ka nav iespējams skaidri noteikt, vai dempings turpināsies.

3.   Dempinga atkārtošanās

(35)

Apstākļos, kad nav skaidra secinājuma par dempinga turpināšanos, tika izpētīts jautājums par iespējamu dempinga atkārtošanos.

(36)

Šajā nolūkā tika analizēti šādi elementi: a) Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda un ieguldījumi; b) Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, rīcība trešo valstu tirgos; c) tā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma un cenu struktūra, ko uz trešām valstīm veic uzņēmumi, kas nesadarbojās.

a)   Neizmantota jauda un ieguldījumi

(37)

Ir vērts atcerēties, ka ražotāju eksportētāju, izņemot WWS, nesadarbošanās gadījumā, nebija pieejama informācija attiecībā uz ražošanu ĶTR, neizmantotu ražošanas jaudu un Ķīnas iekšzemes tirdzniecības apjomu, izņemot par ražotāju, kas sadarbojās.

(38)

Uzņēmuma, kas sadarbojās, ražošanas jauda palika stabila no 1999. gada līdz IP laikam. Tomēr, tā kā attiecīgā ražojuma ražošana laikposmā no 1999. gada līdz IP laikam samazinājās par 28 %, pastāv iespēja, ka tā ražotāja eksportētāja, kas izmeklēšanā sadarbojās, rīcībā ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda, t.i., viena trešdaļa no tā kopējās ražošanas jaudas. Tātad šis ražotājs ir spējīgs ātri palielināt ražošanas apjomu un to novirzīt uz jebkuru no eksporta tirgiem, tostarp Kopienas tirgu, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku. Ir arī jāpiemin, ka vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, neizmantota ražošanas jauda atbilst aptuveni pusei no Kopienas patēriņa. Ar pietiekamu ticamības pakāpi var arī pieņemt, ka pārējo Ķīnas ražotāju rīcībā ir ievērojama neizmantota jauda, jo kopējā Ķīnas eksporta apjoms ir samazinājies un nav datu, kas apliecinātu Ķīnas ražošanas jaudas samazināšanos.

(39)

Ir atzīmēts, ka uzņēmums, kas sadarbojās, laikposmā no 1999. gada līdz IP laikam turpināja veikt lielus ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai arī apmērā, kas pakāpeniski samazinājās.

b)   Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, rīcība trešo valstu tirgos

(40)

Uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta apjomi uz trešām valstīm (izņemot Kopienu) no 2000. gada līdz IP laikam samazinājās par 8 %. Tā vidējā eksporta cena uz trešām valstīm tanī pat periodā samazinājās par 12 %.

c)   To Ķīnas uzņēmumu, kas nesadarbojas, rīcība (apjomi un cenas)

(41)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojas pašreizējā izmeklēšanā, secinājumi ir jāpamato ar faktiem, kas ir pieejami, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Nesadarbošanās gadījumos tika izmantota ASV un Ķīnas statistika ar mērķi noteikt Ķīnas uz citām valstīm veiktā eksporta apjomus un cenas. Pat ja dati par absolūto Ķīnas eksporta apjomu atšķiras atkarībā no informācijas avota, abas statistikas avoti apliecina, ka GSM eksporta apjomos no Ķīnas no 1999. gada līdz IP laikam bija ievērojams kritums. Pēc Ķīnas statistikas datiem 1999. gadā no Ķīnas eksportēto GSM apjoms pasaules tirgū bija apmēram 662 miljoni vienību, kas samazinājās līdz 523 miljoniem vienību IP laikā. Vidējā eksporta cena tajā pašā periodā saglabājās vairāk vai mazāk stabila, lai arī tā attiecas uz dažādiem ražojuma veidiem ar ļoti atšķirīgām cenām. Kā minēts 38. apsvērumā, informācijas trūkuma dēļ par hipotētisko ražošanas jaudas samazināšanos no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, ir ļoti ticams, ka viņu rīcībā ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku, Kopienas tirgus kļūs par ļoti pievilcīgu mērķi tiem Ķīnas eksportētājiem, kas šādā gadījumā ievērojamā apjomā atsāks savu eksportu uz Kopienas tirgu.

(42)

Vēl vairāk, ir svarīgi atzīmēt, ka OLAF veica izmeklēšanu ar mērķi noteikt, vai ievestie GSM, kas deklarēti kā Taizemes izcelsmes GSM, faktiski ir Taizemes izcelsmes GSM, vai, kā tiek apgalvots, faktiski ir ĶTR izcelsmes GSM.

(43)

OLAF un ieinteresēto dalībvalstu veiktās izmeklēšanas rezultātā var secināt, ka minētie GSM nav Taizemes izcelsmes GSM. Turpmākā izmeklēšanā tika pierādīts, ka šo eksporta preču ievērojamai daļai bijusi Ķīnas izcelsme, uz tādējādi tai jāpiemēro antidempinga maksājums.

(44)

Saistībā ar šo ir jāatzīmē, ka caur Taizemi ievestie ražojuma veidi ir Kopienas iekšienē IP laikā visvairāk tirgotie GSM modeļi pretēji 17 un 23 gredzenu modeļiem, kas tika tirgoti tiešā veidā no ĶTR. Tas palīdzēja veikt salīdzināšanu, izmantojot Kopienas tirgū visvairāk tirgotos modeļus. Salīdzināšana pati par sevi tika veikta starp GSM, kas tika eksportēti no Taizemes uz Kopienu, un vairākiem salīdzināmiem ražojuma veidiem, kas tiek tirgoti analogas valsts iekšzemes tirgū. Rezultāti ir jāapsver piesardzīgi, jo, tā kā nav veikta pilna izmeklēšana par GSM importu no Taizemes, aprēķinu var balstīt tikai uz informāciju par FOB Bangkokas piedāvājuma cenām, ko sniedz Kopienas nozare par ražojuma veidiem, ko eksportēja no Taizemes uz Kopienu IP laikā un pēc tā. Tomēr aprēķinā izrādījās, ka no Taizemes uz Kopienu eksportēto GSM cenas bija zemākas par Indijas iekšzemes tirgus cenām, un tādējādi nevar izslēgt, ka šie GSM tika pārdoti Kopienai par dempinga cenām.

d)   Antiabsorbcijas izmeklēšana

(45)

Turklāt ir jāatceras, ka 2000. gada oktobrī pēc sākotnējās izmeklēšanas, kuras rezultātā tika noteikts 32,5 % antidempinga maksājums WWS un 39,4 % antidempinga maksājums visiem pārējiem Ķīnas uzņēmumiem, antiabsorbcijas izmeklēšana izraisīja antidempinga maksājuma likmes palielināšanu līdz 51,2 % WWS un 78,8 % - visiem pārējiem uzņēmumiem.

e)   Trešo valstu piemērotie tirdzniecības aizsardzības pasākumi

(46)

Neviena no trešām valstīm nepiemēro tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret GSM importu no ĶTR.

4.   Slēdziens

(47)

Izmeklēšanā ir atklājies, ka gan ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, gan, visticamāk, arī pārējo divu Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcībā ir ievērojama neizmantota jauda, ņemot vērā viņu eksporta apjoma samazināšanos laikposmā no 1999. gada līdz IP. Bez tam, vienīgā eksporta uzņēmuma, kas sadarbojās, neizmantota ražošanas jauda atbilst aptuveni pusei no Kopienas patēriņa.

(48)

Kopienas patēriņš IP laikā visticamāk bija ap 270 miljoniem vienību, no kurām tikai 5 miljoni tika deklarēti kā Ķīnas izcelsmes GSM. Sākotnējās izmeklēšanas IP laikā (no 1994. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 30. septembrim) Ķīnas ražotāji eksportētāji uz Kopienu eksportēja 126 miljonus vienību. Tādējādi, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotu jaudu, ir ticams, ka, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku, varētu atsākties ievērojama ražojumu daudzuma ievešana no ĶTR Kopienā. Ķīnas uzņēmumi ir spiesti veikt eksportu, ņemot vērā to milzīgo neizmantotu jaudu, un turklāt šis eksports visticamāk būtu veikts par dempinga cenām. Patiešām, lai arī ar sadarbojošos uzņēmumu veiktā salīdzināšana dempingu neuzrādīja, tā tika pamatota uz maza izmēra paraugu, kas nav salīdzināms ar dempinga aprēķiniem sākotnēji veiktās izmeklēšanas gadījumā. No otras puses, viens no Ķīnas uzņēmumiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, GSM Kopienas tirgū ieveda ar saistītā uzņēmuma starpniecību Taizemē. Aprēķini parādīja iespējamību, ka šie ražojumi tika pārdoti par dempinga cenām. Tādējādi nevar izslēgt, ka jau vienu gadu pēc antiabsorbcijas izmeklēšanas dempings turpinās.

(49)

Pamatojoties uz visiem šiem atzinumiem un notikumiem, ir iespējams, ka Ķīnas eksportētāju uz Kopienu veiktā eksporta atsākšanas gadījumā, šā eksporta cenas būs zemākas par normālo vērtību. Tātad ir jāparedz, ka pašreizējo maksājumu izbeigšanas gadījumā dempings no Ķīnas atkārtosies.

D.   KOPIENAS NOZARES DEFINĪCIJA

(50)

IP laikā GSM Kopienā ražoja šādi ražotāji:

Krause Ringbuchtechnik GmbH, Espelkampa, Vācija;

SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH (līdz 2001. gada novembrim GSM tika ražoti uzņēmumā Koloman Handler AG), Vīne, Austrija;

Industria Meccanica Lombarda srl, Offanengo, Itālija.

(51)

Pirmie divi ražotāji ir pieprasījuma pieteicēji un sadarbojās izmeklēšanas laikā. Kopienas ražotāji, kas izmeklēšanā sadarbojās, pārstāv vairāk nekā 90 % no kopējā Kopienā saražoto GSM apjoma IP laikā. Tādējādi tika uzskatīts, ka šie ražotāji pārstāv Kopienas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tekstā tā minēta kā “Kopienas nozare”. Pēc IP beigām šie abi uzņēmumi kļuva par vienas uzņēmumu grupas locekļiem, bet viņu veiktā ražošana Kopienas iekšienē tika saglabāta. Šī uzņēmumu grupa nav saistīta ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

E.   KOPIENAS TIRGUS SITUĀCIJA

1.   Kopienas tirgus patēriņš

(52)

No Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, saņemtās aptaujas anketas tika izmantotas, lai noteiktu Kopienas nozares GSM tirdzniecības apjomu Kopienas tirgū. Tika izmantota arī cita veida pieejamā informācija, lai aprēķinātu tā Kopienas ražotāja tirdzniecības apjomu, kas nav iekļauts Kopienas nozares definīcijā.

(53)

Attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu un to importu, kas ir deklarēts kā Taizemes izcelsmes imports, tika izmantoti Statistikas biroja dati, izņemot datus par importu, kas deklarēts kā ĶTR izcelsmes imports IP laikā un attiecībā uz kuru tika izmantoti dati, kurus sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanā sadarbojās.

(54)

Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes importa apjomu Indijas un Indonēzijas izcelsmes importa apjomu dati, izņemot ar IP saistītos datus, tika iegūti no antidempinga procedūras saistībā ar šīm divām valstīm. Anketās nenorādītā importa apjoms un vai apjoms, par kuru iepriekšējās procedūrās dati nav pieejami, tika aprēķināts, izmantojot Statistikas biroja datus. Lai noteiktu Ungārijas izcelsmes importa apjomu, tika izmantoti viena uzņēmuma, kas sadarbojās, iesūtītie Kopienas ražotāja anketas dati. Lai noteiktu trešo valstu importa apjomu, izņemot Ungāriju un valstis, kas minētas šajā apsvērumā, tika izmantoti Statistikas biroja dati. Ir arī jāatzīmē, ka Statistikas biroja dati, kas izteikti tonnās, bija jāpārveido uz vienībās izteiktiem datiem.

(55)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiešais Kopienas patēriņš šajā periodā samazinājās par 9 %, no 297 miljoniem vienību (skaitļi ir noapaļoti līdz vienam miljonam) 1998. gadā līdz 270 miljoniem vienību IP laikā. 1999. gada un 2000. gada dati attiecīgi bija 306 miljoni un 316 miljoni vienību.

2.   Imports no iesaistītās valsts

a)   Importa apjoms un tirgus daļa

(56)

Imports, kas deklarēts kā ĶTR izcelsmes imports, strauji samazinājās no 44 miljoniem vienību 1998. gadā līdz 24 miljoniem vienību 1999. gadā, līdz 10 miljoniem vienību 2000. gadā un līdz 5 miljoniem vienību IP laikā. Tā importa tirgus daļa, kas deklarēta kā ĶTR izcelsmes imports, katru gadu apskatāmajā periodā samazinājās no 14,8 % 1998. gadā līdz 7,8 % 1999. gadā, līdz 3 % 2000. gadā un līdz 1,9 % IP laikā.

b)   Attiecīgā ražojuma importa cenu palielināšanās

(57)

Vidējā importa, kas deklarēts kā ĶTR izcelsmes imports, cena, no 1998. gada (EUR 141) līdz IP laikam (EUR 278) palielinājās par 96 %. Ķīnas izcelsmes deklarēto importa cenu palielināšanās tendence atspoguļo pieaugošo to dārgāko ražojuma veidu nozīmi, kas pakļauti MIC (GSM ar 17 un 23 gredzeniem), nevis patiesu cenu palielināšanos.

3.   Taizemes izcelsmes deklarētais imports

(58)

Pamatojoties uz OLAF izmeklēšanā iegūto informāciju, iepriekš tika minēts, ka ievērojama Taizemes izcelsmes deklarētā importa daļa faktiski ir Ķīnas izcelsmes imports. Taizemes izcelsmes deklarētais imports palielinājās no viena miljona vienībām 1998. gadā līdz 16 miljoniem vienību 1999. gadā, līdz 17 miljoniem vienību 2000. gadā un līdz 20 miljoniem vienību IP laikā. Taizemes izcelsmes deklarētā importa tirgus daļa apskatāmajā periodā palielinājās katru gadu no 0,3 % 1998. gadā līdz 5,2 % 1999. gadā, līdz 5,3 % 2000. gadā un līdz 7,4 % IP laikā. Vidējā Taizemes izcelsmes deklarētā importa cena tajā pašā periodā samazinājās par 9 % - no EUR 100 līdz EUR 91. Sīkāk izstrādāti dati par Taizemes izcelsmes deklarēto importu ir pieejami attiecībā uz to GSM Eiropas izplatītāja tālākpārdošanas cenām, kas tiek ievesti caur Taizemi. Tika izpētīts, ka šīs tālākpārdošanas cenas bija vidēji par 12 % zemākas nekā Kopienas nozares tirdzniecības cenas.

4.   Kopienas nozares ekonomiskā situācija (9)

a)   Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantošana

(59)

Apskatāmajā periodā Kopienas nozares ražošanas apjomi samazinājās par 17 % no 100 (indeksa rādītājs) 1998. gadā līdz 91 1999. gadā, līdz 89 2000. gadā un līdz 83 IP laikā. Koloman Handler AG pieņemtais lēmums daļu no sava ražošanas apjoma pārcelt uz Ungāriju 2000. gadā izskaidro ražošanas apjoma samazināšanos šajā gadā. IP laikā Koloman Handler AG iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un 2001. gada otrajā pusē tā veiktās ražošanas apjoms strauji samazinājās.

(60)

Kopienas nozares ražošanas jauda apskatāmajā periodā samazinājās par 7 %. 1999. gadā tā palielinājās līdz 107 (indeksa rādītājs) un pēc tam samazinājās līdz 93 2000. gadā saistībā ar Koloman Handler AG lēmumu daļu no savas ražošanas pārcelt uz Ungāriju. IP laikā ražošanas apjomi stabilizējās.

(61)

Jaudas izmantošana samazinājās no virs 80 % 1998. gadā līdz 70–75 % 1999. gadā, bet tad palielinājās līdz 76–80 % 2000. gadā, pēc tam atkal samazinoties līdz 70–75 % IP laikā.

b)   Krājumi

(62)

Kopienas nozares krājumu beigu atlikums apskatāmajā periodā samazinājās par 37 %, samazinoties katrā no šī perioda gadiem. Galvenie faktori, kas veicināja šo samazināšanos, bija Koloman Handler AG ražošanas tempu palēnināšanās pēc tam, kad uzņēmums iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Periods, kurā tiek glabāti krājumi pirms pārdošanas, apskatāmajā periodā tika saīsināts par 10 dienām.

c)   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme

(63)

Kopienas nozares pārdošanas apjomi Kopienas iekšējā tirgū apskatāmajā periodā samazinājās par 8 % no 119 miljoniem vienību 1998. gadā līdz 109 miljoniem vienību IP laikā. Pārdošanas apjomi samazinājās arī 1999. gadā līdz 115 miljoniem vienību un saglabājās gandrīz tai pašā līmenī 2000. gadā.

(64)

Kopienas nozarei piederošā tirgus daļa apskatāmajā periodā nedaudz pieauga no 40,1 % 1998. gadā līdz 40,4 % IP laikā, lai arī 1999. un 2000. gados tā bija ievērojami samazinājusies līdz 37,6 % un 36,2 %.

(65)

Lai arī Kopienas patēriņš apskatāmajā periodā samazinājās par 9 %, Kopienas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 8 %. No otras puses, ĶTR un Taizemes izcelsmes importa kopējais apjoms apskatāmajā periodā samazinājās par 44 %. Tādējādi Kopienas nozare nedaudz palielināja savu tirgus daļu, kamēr ĶTR izcelsmes deklarētā importa daļa tika zaudēta, bet Taizemes izcelsmes deklarētā importa tirgus daļa tika palielināta.

d)   Pārdošanas cenas un izmaksas

(66)

Vidējā svērtā Kopienas nozares GSM pārdošanas cena Kopienas tirgū savstarpēji nesaistītiem klientiem apskatāmajā periodā gadu no gada samazinājās no EUR 206 par tūkstoš vienībām 1998. gadā līdz EUR 190 par tūkstoš vienībām 1999. gadā, līdz EUR 177 par tūkstoš vienībām 2000. gadā un līdz EUR 174 par tūkstoš vienībām IP laikā, t.i., par 16 % periodā. Antidempinga maksājumu piemērošana Indonēzijas izcelsmes ražojumiem tika uzsākta tikai 2002. gada jūnijā, t.i., nevar izslēgt Indonēzijas GSM dempinga iespējamo ietekmi uz cenu attīstību apskatāmajā periodā.

(67)

Galveno izejmateriālu pārdošanas cenas (tērauda loksnes un tērauda stieples) nesamazinājās. No otras puses, vienas vienības darbaspēka izmaksas, kuras veido vairāk nekā divas piektdaļas no kopējām vienas vienības izmaksām, apskatāmajā periodā ievērojami samazinājās.

e)   Rentabilitāte

(68)

Tā kā atsevišķu ziņu, kas neatspoguļo parasto uzņēmējdarbības gaitu (jo īpaši iegādes brīdī uzskaitītās nemateriālās vērtības nolietojums), ietekme bija ievērojami liela, Kopienas nozares rentabilitātes noteikšanas nolūkā saimnieciskās darbības peļņas daļa pirms nemateriālās vērtības nolietojuma atskaitīšanas tika uzskatīta par labāku rādītāju nekā peļņa pirms nodokļu nomaksas. Kopienas nozarē konsekventi tiek reģistrēti slikti saimnieciskās darbības peļņas rādītāji attiecībā pret ieņēmumiem no savstarpēji nesaistītiem Kopienas klientiem. Rentabilitātes rādītāji uzlabojās no 0–3 % 1998. gadā, līdz 3,1 %–6 % 1999. gadā un pēc tam pēkšņi samazinājās līdz no 0 % un – 3 % 2000. gadā, kā arī tie bija zemāki nekā 3 % IP laikā. Šie negatīvie darbības rezultāti noteikti veicināja to, ka divi iesaistītie uzņēmumi tika novesti līdz bankrotam: Koloman Handler AG 2001. gada jūlijā un Krause Ringbuchtechnik GmbH 2002. gada aprīlī (t.i., neilgi pēc IP beigām).

f)   Ieguldījumi un kapitāla piesaistes iespējas

(69)

Ieguldījumu analīzē uzmanība tika vērsta uz ieguldījumiem pamatlīdzekļos, kas veidoja vairāk nekā 90 % no kopējiem ieguldījumiem IP laikā. Ieguldījumi nemateriālajās vērtībās netika ņemti vērā, jo tie neatspoguļo parasto uzņēmējdarbības gaitu vairāku gadu garumā, jo šie ieguldījumi veidojās iegādes rezultātā, kas bija vienreizējs notikums. Ieguldījumi pamatlīdzekļos apskatāmajā periodā samazinājās par 65 %. 1999. gadā tie samazinājās līdz 52 (indeksa rādītājos), līdz 48 2000. gadā un līdz 35 IP laikā.

(70)

Pastāvīgi sliktie rentabilitātes rādītāji atstāja iespaidu uz Kopienas nozares iespējām piesaistīt kapitālu.

g)   Ieguldījumu atdeve

(71)

Tā kā pašu kapitāla rādītājs 2000. gadā kļuva negatīvs un abi Kopienas ražotāji tādēļ iesniedza prasības par maksātnespēju, ieguldījumu atdeves noteikšanā tika izmantoti kopējo aktīvu atdeves (“KAA”) rādītāji. KAA rādītāji 1998. un 1999. gadā stabili atradās robežās starp 0 % un – 5 % 2000. gadā un bija zemāki nekā – 10 % IP laikā.

h)   Naudas plūsma

(72)

Vienkāršotas naudas plūsmas no saimnieciskās darbības analīzes, t.i., saimnieciskās darbības peļņa plus nolietojums (atskaitot nemateriālās vērtības nolietojumu), uzrāda tendenci, kas ir līdzīga tendencei saimnieciskās peļņas daļas gadījumā. Naudas plūsma pieauga no 100 (indeksa rādītājos) 1998. gadā līdz 126 1999. gadā, bet pēc tam strauji samazinājās līdz 62 2000. gadā un tad līdz – 65 IP laikā.

i)   Nodarbinātība, produktivitāte un darba samaksa

(73)

Nodarbinātība (pilna laika vienības) samazinājās katrā no apskatāmā perioda gadiem, no 100 (indeksa rādītajos) 1998. gadā līdz 86 1999. gadā, līdz 82 2000. gadā un līdz 77 IP laikā.

(74)

Produktivitāte, kuru mēra ar tūkstoš vienībām uz vienu darbinieku, apskatāmajā periodā uzlabojās par 8 %, turpretī darbaspēka izmaksas uz vienu saražotās produkcijas vienību, EUR par kg, tajā pašā periodā samazinājās par 12 %.

j)   Faktiskās dempinga starpības lielums

(75)

IP laikā attiecībā uz ĶTR izcelsmes deklarēto importu dempings netika konstatēts, jo par šo importu iegūtie dati attiecas uz nelielu un netipisku GSM sortimentu. Bez tam, pilns dempings attiecībā uz Taizemes izcelsmes deklarēto importu nevarēja tikt noteikts dempinga izmeklēšanas trūkuma dēļ (OLAF izmeklēšana attiecās uz preču izcelsmes noteikšanu, un tā nebija saistīta ar dempinga noteikšanu). Tādējādi secinājumus par faktiskās dempinga starpības lielumu nevar izdarīt.

5.   Secinājums

(76)

Kopienas nozares nestabilā situācija apskatāmajā periodā turpinājās. To demonstrē tās lejupslīdošā rentabilitāte (vai, citiem vārdiem, pēc 1999. gada pieaugošie zaudējumi) par zemāku apgrozījumu pie sarūkošām cenām par vienību.

(77)

Nestabilā situācija Kopienas nozarē IP laikā ir vairāku pagātnes notikumu rezultāts, tādu kā: (i) ĶTR izcelsmes ražojumu dempings līdz pretpasākumu noteikšanai 1997. gada janvārī; (ii) šo pasākumu absorbcija, kā noteikts 2000. gada oktobrī; (iii) Indonēzijas izcelsmes importa dempings līdz antidempinga pasākumu uzsākšanai 2002. gada jūnijā; (iv) likumpārkāpumi ar Taizemes starpniecību (OLAF izmeklēšana). Bez tam, pēc likumpārkāpumu izmeklēšanas beigām ar Padomes Regulu (EK) Nr. 119/97 noteikto antidempinga pasākumu loks tika paplašināts, un antidempinga maksājumi tika piemēroti arī attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes ražojumiem (skatīt 4. apsvērumu). Tas parāda, ka apskatāmajā periodā Kopienas nozare pastāvīgi cieš no dempinga un ka tai nav bijusi iespēja no tā atbrīvoties. Kopienas tirgus patēriņa samazināšanās ir ierobežota un tādējādi pati par sevi neizskaidro Kopienas nozares nestabilo situāciju.

F.   IESPĒJAMĀ KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS

1.   Dempinga importa prognozētā pieauguma ietekme uz Kopienas nozari

(78)

Sākotnējā IP laikā (t.i., periodā no 1994. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 30. septembrim) Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdeva 126 miljonus GSM vienību Kopienas tirgū (WWS apgrozījums atbilst vairāk nekā divām piektdaļām no šī importa). 2001. gadā pašreizējā IP laikā tie pārdeva 5 miljonus GSM vienību, kas tika deklarēti kā ĶTR izcelsmes ražojumi. Fakti, ka ĶTR eksistē ievērojama neizmantota jauda (kamēr Ķīnas eksports uz trešām valstīm apjoma ziņā samazinās) un ka Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcība pastāvīgi rāda, ka tie ir ieinteresēti pārdot ražojumus par dempinga un kaitējošām cenām ar nolūku iegūt tirgus daļu, norāda arī uz iespējamu kaitējoša dempinga atkārtošanos ar ĶTR izcelsmes ražojumu starpniecību, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku.

(79)

Kopiena ir vienīgais tirgus, kurā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vēl būtu iespējams palielināt savu tirgus daļu, jo pārējie tirgi jau ir nodrošināti ar piegādi no Ķīnas ražotājiem vai trešo valstu ražotājiem, kurus kontrolē Ķīnas ražotāji. Kopienas nozares klātbūtne daudzos svarīgos tirgos ārpus Kopienas nav nozīmīga; šajos tirgos gandrīz visi tirgotie GSM tiek ražoti ĶTR vai arī uzņēmumos, kuros kontrole pieder Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Cenu spiediens, kuru nosaka attiecīgais imports, visticamāk ievērojami palielināsies, kā to paredz antiabsorbcijas izmeklēšanas analīze gadījumā, ja pašreizējie pasākumi zaudēs spēku. Ja WWS spēja absorbēt ievērojamu daļu no tā 32,5 % lielā antidempinga maksājuma un ja pārējie Ķīnas uzņēmumi paveica to pašu attiecībā uz tām noteikto 39,4 % lielo maksājumu, tad pastāv liela iespēja, ka antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā tie spēs palielināt Kopienā pārdoto GSM cenu spiedienu samazināšanas virzienā.

(80)

Tiek paturēts prātā, ka vidējā Taizemes izcelsmes deklarētā GSM cena samazinājās apskatāmajā periodā par 9 % un ka Taizemes izcelsmes deklarēto GSM Eiropas izplatītāja vidējās pārdošanas cenas salīdzināšana ar Kopienas nozares vidējo svērto pārdošanas cenu parādīja, ka pirmā bija apmēram par 12 % zemāka nekā pēdējā minētā.

(81)

Par importu no pārējām trešām valstīm: sākot no 2004. gada 1. maija, Ungārija ir Kopienas dalībvalsts. Indijas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju kontrole pieder Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Ja pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu zaudēs spēku, motivācija GSM eksportam no Indijas un Indonēzijas uz Kopienu tiks samazināta, kā arī pastāv iespēja, ka šajā gadījumā ĶTR tiešā importa dempings strauji palielināsies.

(82)

Ņemot vērā jau tā nestabilo Kopienas nozares situāciju, iepriekš minētais ievērojamais Ķīnas eksporta pieaugums par dempinga cenām apvienojumā ar ievērojamu cenu samazināšanos bez šaubām nopietni ietekmēs Kopienas nozari. Patiešām, ņemot vērā arī iepriekšējās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas par GSM, ĶTR izcelsmes GSM antidempinga pasākumu termiņa nepagarināšana visticamāk izraisīs turpmāku Kopienas nozares situācijas būtisku pasliktināšanos.

2.   Secinājumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību

(83)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir ticams, ka antidempinga pasākumu termiņa nepagarināšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes GSM Kopienā izraisīs strauju šīs valsts importa apjomu palielināšanos un ievērojamu pārdošanas cenu samazināšanos. Ir jāatzīmē, ka GSM tirgus ražojumu lielākā daļa ir augsti standartizēta, un konkurence notiek lielā mērā tieši cenu ziņā.

(84)

Šajā kontekstā, ņemot vērā iegūto informāciju par situāciju Kopienas tirgū, ir ticams, ka importa apjomu palielināšanās par zemām dempinga cenām radīs Kopienas nozares cenu svārstības. Tas, savukārt, izraisīs turpmāku Kopienas nozares finanšu situācijas pasliktināšanos. Kopienas nozares visticamāk bankrotēs un tās atlikušās ražotnes tiks slēgtas.

(85)

Pasākumu termiņa beigas nojauks pašu svarīgāko barjeru, kas kalpo, lai aizkavētu Ķīnas ražotājus eksportētājus Kopienas tirgū tirgot ražojumus par kaitējošām cenām.

(86)

Tādējādi jāsecina, ka eksistē ĶTR izcelsmes dempinga importa kaitējuma atkārtošanās iespējamība.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   Ievads

(87)

Tika pārbaudīts, vai neeksistē nepārvarami iemesli tam, kas varētu novest pie slēdziena, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu atjaunošana nav Kopienas interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pasākumu atjaunošanas ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām pusēm un pasākumu termiņa beigu sekas tika apsvērtas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(88)

Lai novērtētu iespējamās pasākumu saglabāšanas ietekmi, visām ieinteresētām pusēm tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli pamatregulas 21. panta 2. punkta noteiktajā kārtībā. Aptaujai pieteicās tikai tie Kopienas ražotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, un divi savstarpēji nesaistītie importētāji. Trīs ražotāji iesniedza dažus komentārus, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem un neiesniedza savus komentārus pamatojošos pierādījumus.

(89)

Pamatregulas 21. panta 7. punkts nosaka, ka informāciju ņem vērā tikai tad, ja tā ir pamatota ar faktiskiem pierādījumiem par tās patiesumu. Šajā kontekstā nevar izdarīt secinājumus no komentāriem, ko iesniedz ražotāji, ierosinot, ka antidempinga maksājumu saglabāšana nav Kopienas interesēs, jo šie komentāri netika pamatoti.

(90)

Attiecībā uz iepriekš noteikto antidempinga pasākumu rezultātiem, notika ĶTR izcelsmes deklarētā importa apjoma strauja samazināšanās, jo īpaši pēc pasākumu pastiprināšanas pēc tam, kad tika atklāti antiabsorbcijas dati apvienojumā un straujš trešo valstu izcelsmes vai deklarētā importa pieaugums.

2.   Kopienas nozares intereses

(91)

Uzņēmumu grupa, kurai pieder pieprasījuma pieteicēji, ir vienīgais GSM ražotājs Kopienā, kam ir ievērojami ražošanas apjomi. Tai jāsastopas ar smagiem apstākļiem, kuros trešo valstu zemās cenas, bieži pat dempinga cenas un subsidētas cenas apdraud Kopienas uzņēmējdarbību. Uzņēmumu grupa pārveidoja savu ražošanu pēc tam, kad tika iesniegts maksātnespējas pieteikums, tomēr ar to nepietika, lai novērstu tālāko bankrota procesu 2003. gada pēdējā ceturksnī. Kopienas nozarē ir centieni izveidot stabilu uzņēmējdarbību, kas spētu sacensties ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pasaules mērogā. Antidempinga maksājumu termiņa nepagarināšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu var nopietni iedragāt šo stratēģiju, jo vēsturiski Ķīnas ražotāji eksportētāji ir parādījuši, ka tie, visticamāk, izdarīs spiedienu uz cenām to samazināšanas virzienā, lai iegūtu tirgus daļu. Paturot prātā, ka antidempinga pasākumu rezultāti tika daļēji apdraudēti, veicot absorbcijas darbību, kā arī ar Indonēzijas dempinga vai subsidētā importa starpniecību iespējamā šādu pasākumu termiņa nepagarināšana visticamāk padarīs Kopienas nozares pārveidošanu neiespējamu.

(92)

Kopienas nozarei ir senas tradīcijas, tomēr ir ļoti ticams, ka tā pārstās eksistēt, ja pašreizējā pārveidošana nebūs veiksmīga. 1998. gada janvārī Robert Krause GmbH & Co. KG iesniedza bankrota pieteikumu. Tā saistību pārņēmējs Krause Ringbuchtechnik GmbH, kura īpašnieks kopš 1998. gada jūnija ir Wilhelm vom Hoffe Drahtwerke GmbH, iesniedza bankrota pieteikumu 2002. gada aprīlī. Pēc pēdējam piederošo aktīvu un personāla pārņemšanas Ringbuchtechnik Produktionsgesellschaft GmbH visticamāk neatsāks ražošanu pēc tā iesniegtā pieteikuma par bankrota procesa uzsākšanu. SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH turpina Koloman Handler AG iesāktās tradīcijas. Vēl viens bankrota gadījums visticamāk izraisīs Kopienas nozares bankrotu. Ja Kopiena pārstās GSM ražošanu, vairāk nekā gadsimta periodā uzkrātās prasmes un atlikušās darba vietas tiks zaudētas.

(93)

Pasākumu atjaunošana visticamāk veicinās Kopienas nozares tirgus daļas palielināšanos, ražojumu vienību ražošanas izmaksu samazināšanos un rentabilitātes pieaugumu. Cenas, iespējams, ievērojami nemainīsies, bet apgrozījuma pieaugums var būt nozīmīgs. Tiek plānots, ka Kopienas nozares pārveidošana stiprinās tās konkurētspēju, dodot iespēju labāk plānot ražojamo GSM veidus, uzlabojot tās pozīciju pārrunās vis-à-vis ar piegādātājiem un atvieglojot realizācijas darbību. Visi šie pasākumi veicinās izmaksu samazināšanos. Kopienas nozares turpināšanās ir iespējama, jo pat pēc vairākiem bankrota gadījumiem tā vēl spēj apgādāt ievērojamu tirgus daļu, jo īpaši ar Ungārijā izvietotās ražotnes palīdzību, kas no 2004. gada 1. maija kļuva par daļu no Kopienas ražotnēm.

(94)

Bensons iegāde, ko veica SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH, kas jau ilgu laiku ir Nīderlandes, Singapūras, Apvienotās Karalistes un ASV izvietoto uzņēmumu GSM pārdevējs, skaidri demonstrē Kopienas nozares vēlmi stiprināt tās pieeju tirgum visā pasaulē un tās pārveidošanas centienu nopietnību.

(95)

Pēc informācijas atklāšanas radās divi galvenie jautājumi. Pirmkārt, Kopienas nozares dominējošā stāvokļa iespējama ļaunprātīga izmantošana. Šajā ziņā Kopiena nav informēta par jebkāda veida pretmonopola procedūru attiecībā uz iesaistītaiem uzņēmumiem.

(96)

Otrkārt, tika apgalvots, ka šobrīd Kopienas nozare ir saistīta ar Ķīnas eksportētāju un ka Bensons, kas kā importētājs pašlaik ir daļa no Kopienas nozares, ir īpašais WWS – Ķīnas eksportētājs, kas arī kontrolē ražošanu Indijā, tirgoto ražojumu izplatītājs.

(97)

Tika atklāts, ka ir noslēgts piegādes līgums starp Bensons un WWS, kas sākotnēji bija paredzēts intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai no WWS uz Bensons un atsevišķu Bensons kapitāla daļu nodošanai WWS. Šī nodošana tomēr nav notikusi. Piegādes līgums neparedz īpašu tiesību nodrošināšanu darījumos starp Bensons un WWS, bet nosaka, ka Bensons tiek dota priekšroka, kļūstot par īpašo izplatītāju, ja zināms piegādātājs pārtrauc savu darbību. Tādējādi apgalvotās attiecības nevar tikt apstiprinātas.

3.   Importētāju intereses

(98)

Vienīgos divus sadarbojošos, savā starpā nesaistītos importētājus 2002. gada augustā iegādājās SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH, tādējādi pēc IP beigām tie kļuva saistīti ar Kopienas nozari. Parasti notikumi pēc IP beigām netiek ņemti vērā. Taču šo importētāju intereses šobrīd ir tādas pašas kā Kopienas nozares intereses, jo tie visi ir saistīti uzņēmumi.

(99)

Neviens cits nesaistīts uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Tas liek domāt, ka, lai arī pasākumi ir spēkā, pārējos nesaistītos importētājus šie pasākumi ievērojami neietekmēja.

4.   Lietotāju intereses

(100)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tas ļauj uzskatīt, ka, lai arī pasākumi ir spēkā, tie lietotāju darbību ievērojami neietekmēja. Antidempinga pasākumu saglabāšanas rezultātā lietotāju stāvoklis visticamāk nepasliktināsies.

(101)

Apskatāmajā periodā daži stiprinājumu ražotāji Kopienā savus ražošanas apjomus samazināja vai slēdza savas rūpnīcas. Atsevišķos gadījumos tie pārcēla vai paplašināja savas ražošanas jaudas Kopienas ārpusē, galvenokārt Austrumeiropas valstīs. Šo lietotāju rīcības iemesli galvenokārt tika pamatoti ar darbaspēka izmaksu pārmaiņām un šo valstu tuvumu Kopienas tirgum un ar šo valstu iespējām 2004. gada 1. maijā kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopienas nozares tirgoto GSM cenas ir samazinājušās, un ir bijuši pieejami zemas cenas GSM Indijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes importa ražotāju sūtījumi, kam apskatāmajā periodā nav piemēroti antidempinga maksājumi.

(102)

Ir jāuzsver, ka, ja Kopienas nozare pārstātu eksistēt, lietotāji kļūtu gandrīz pilnībā atkarīgi no ĶTR izcelsmes importa un/ vai no citu valstu Ķīnas ražotāju meitas uzņēmumu importa. Šajā brīdī Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu motivācija ievērojami palielināt cenas tirgos ārpus ĶTR, kas nopietni apdraudētu lietotāju nozaru konkurētspēju. Kopienas nozare nav ieinteresēta sastapties ar cenu politiku, kas veicinātu Kopienas stiprinājumu ražošanas likvidāciju, jo tad šie ražojumi būs daudz vājākā pozīcijā, konkurējot ārpus Kopienas ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un to meitas uzņēmumiem.

(103)

Ja antidempinga maksājumi tiks atjaunoti, tiks nodrošināti arī citi piegādes avoti. Ir vērts atzīmēt, ka pašreizējie antidempinga maksājumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu neradīja GSM importa iztrūkumu Kopienas tirgū.

5.   Iepriekšējas nozares intereses

(104)

Tērauda stiepļu un lokšņu piegādātāji Kopienas nozarei pārdod nelielu daļu no sava saražotā apjoma un, pašus par sevi, tos šīs procedūras rezultāti neietekmē. Neviens no tiem sevi nedarīja zināmu kā ieinteresēto pusi.

6.   Konkurence un tirdzniecības traucēšana

(105)

Par iespējamo antidempinga pasākumu termiņa beigu ietekmi uz konkurenci Kopienā ir jāatzīmē, ka ir tikai daži pasaules mēroga GSM ražotāji, kas lielākoties ir Ķīnas vai Ķīnas kontrolēti ražotāji eksportētāji. Atlikušo dažu ražotāju pazušana, kas nav Ķīnas uzņēmumu kontrolēti ražotāji, tādējādi radīs negatīvu ietekmi uz konkurenci Kopienā.

7.   Secinājums par Kopienas interesēm

(106)

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un apsvērumus, jāsecina, ka neeksistē nepārvarami iemesli pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(107)

Saskaņā ar iepriekš minēto tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 6. punktu ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas attiecībā uz ĶTR izcelsmes GSM importu ir noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 119/97, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/2000.

(108)

Tā iemesla dēļ, ka izmeklēšana aizņēma ilgu laiku, par pareizu tiek uzskatīts noteikt antidempinga maksājumu termiņu uz četriem gadiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu noteikto Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam, kas pašlaik tiek klasificēti ar KN kodu ex 8305 10 00.

Šīs regulas mērķiem gredzenveida stiprinājuma mehānismus veido divas taisnstūra tērauda plāksnes vai stieples ar vismaz četriem pusgredzeniem, kas izgatavoti no tērauda plāksnēm piestiprinātas tērauda stieples un kurus satur tērauda virsma. Tos var atvērt vai nu atvelkot pusgredzenus vienu no otra, vai arī ar šim mehānismam piestiprināta neliela tērauda atsperes mehānisma palīdzību.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(a)

mehānismiem ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi: 8305100021, 8305100022 un 8305100029) maksājuma likme ir vienāda ar starpību starp minimālo importa cenu EUR 325 par 1 000 vienībām un Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļu nomaksas;

(b)

mehānismiem, kas nav ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi: 8305100011, 8305100012 un 8305100019):

 

Maksājuma likme

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika:

World Wide Stationery Mfg, Honkonga, Ķīnas Tautas Republika

51,2 %

8934

visi pārējie uzņēmumi

78,8 %

8900

Ja nav norādīts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šo antidempinga maksājumu piemēro četru gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 29. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. J. BRINKHORST


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 22, 24.1.1997., 1. lpp.

(3)  OV L 250, 5.10.2000., 1. lpp.

(4)  OV L 150, 8.6.2002., 1. un 17. lpp.

(5)  OV L 232, 1.7.2004., 1. lpp.

(6)  OV L 127, 29.4.2004., 67. lpp.

(7)  OV C 122, 25.4.2001., 2. lpp.

(8)  OV C 21, 24.1.2002., 25. lpp.

(9)  Dati ir sniegti indeksa rādītājos (1998 = 100) vai diapazonā gadījumos, kad jāsaglabā konfidencialitāte.


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2075/2004

(2004. gada 3. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 4. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 3. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 3. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

115,6

204

94,9

999

105,3

0707 00 05

052

106,6

204

32,5

999

69,6

0709 90 70

052

97,8

204

71,6

999

84,7

0805 10 10, 0805 10 30, 0805 10 50

388

43,9

999

43,9

0805 20 10

204

68,0

999

68,0

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

67,0

204

57,0

624

95,8

720

30,1

999

62,5

0805 50 10

052

58,9

528

25,5

999

42,2

0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90

052

90,5

388

138,0

400

81,3

404

87,3

512

104,5

720

76,7

804

107,6

999

98,0

0808 20 50

720

66,4

999

66,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2076/2004

(2004. gada 3. decembris),

ar ko pirmo reizi pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu par mēslošanas līdzekļiem (EDDHSA un trīskāršais superfosfāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 31. panta 1. punktu un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 3. pantā noteikts, ka par “EK mēslošanas līdzekli” var apzīmēt mēslošanas līdzekli, kas pieder pie I pielikumā uzskaitīto mēslošanas līdzekļu tipa un atbilst šīs regulas noteikumiem.

(2)

Starp fosfātu mēslošanas līdzekļiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I Pielikuma tabulā A2 ir trīskāršais superfosfāts (TSP), un viens no kritērijiem tā marķēšanai ir “fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 93 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī”.

(3)

Jo lielāka ir TSP šķīdība ūdenī, jo lielāka tā agronomiskā efektivitāte. Iepriekš augsne Eiropas teritorijā vispārēji bija ar zemu fosfora saturu, un liela minimālā 93 % vērtība attiecībā uz šķīdību ūdenī bija pamatota, lai šo trūkumu novērstu.

(4)

Mūsdienās situācija ir mainījusies, jo daudzām augsnēm vairs netrūkst fosfora, un, lai gan joprojām pastāv šādi augsnes apstākļi vai kultūraugi, kam nepieciešams TSP ar vismaz 93 % šķīdību ūdenī, daudzām Eiropas augsnēm un kultūraugiem tikpat efektīvs ir TSP ar 85 % šķīdību ūdenī.

(5)

Tādēļ TSP lietotājiem ir jāļauj izvēlēties starp TSP ar minimālo šķīdību ūdenī 85 % un TSP ar lielāku šķīdību ūdenī, lai pielāgotos vietējās augsnes un kultūraugu prasībām. Tādēļ Regulas (EK) 2003/2003 I pielikuma A2 tabulā ieraksts par TSP attiecīgi jāpielāgo.

(6)

EDDHSA nātrija sāli un tās kondensācijas produktus (EDDHSA) 15 gadus, jo īpaši Spānijā, Francijā un Itālijā, lieto kā organiskos helātus veidojošu aģentu mikroelementiem. Pieredze liecina, ka tas ir iedarbīgs mēslošanas līdzeklis un tas nerada risku videi.

(7)

Ar EDDHSA helatētu dzelzi jo īpaši lieto, lai novērstu dzelzs trūkumu un dzelzs hlorozi. Tā ir ieteicama lielam skaitam augu šķirņu, jo īpaši augļu kokiem, tādiem kā citrusaugi, aprikozes, avokado, plūmes un persiki; to izmanto arī vīnogām, neliela izmēra krūmiem un zemenēm.

(8)

Dzelzs hlorozes un tās simptomu novēršana nodrošina zaļu lapotni, labu augšanu un augļu nogatavošanos ražai.

(9)

Attiecībā uz ietekmi uz augsni un vidi, lai gan EDDHSA ķīmiskās sadalīšanās process augsnē norit relatīvi lēni, tā rezultātā nerodas bīstamas vielas. Tas arī nerada augsnes sāļuma problēmas.

(10)

Tādēļ EDDHSA jāpievieno Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā izklāstītajam sarakstam par atļautajiem helātus veidojošajiem aģentiem mikroelementiem.

(11)

Ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2003/2003.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) 2003/2003 32. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 3 decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza šādi:

a)

A2 tabulā ierakstu 2(c) “Trīskāršais superfosfāts” aizstāj ar šo:

Nr.

Tipa apzīmejums

Dati par ražošanas metodi un galvenām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procents)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi dati par tipa apzīmējumu

Barības vielu saturs, kas jādeklarē

Barības vielu formas un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

“2(c)

Trīskāršais superfosfāts

Produkts, ko iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar fosforskābi un kā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts

38 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 85 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī

Testa paraugs: 3 g

 

Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds”

b)

E.3.1. punktā pievieno šādu ierakstu:

“Etilēndiamīna di-(2-hidroksi 5-sulfofenil)etiķskābe un tās kondensācijas produkti nātrija sāls

EDDHSA

C18H20O12N2S2 + n*(C12H14O8N2S)”


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/28


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2077/2004

(2004. gada 3. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 attiecībā uz reaģentu izmantošanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1), un jo īpaši tās 2. panta piecpadsmitā ievilkuma trešo teikumu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā jaunākos informācijas un tehnikas sasniegumus, par ko Tehnoloģijas un ekonomikas novērtēšanas grupa paziņoja 2002. gada aprīļa Progresa ziņojumā par ierobežojamām vielām, ko izmanto kā ķīmiskos reaģentus (2), Regulas (EK) Nr. 2037/2000 VI pielikums jāgroza atbilstoši Lēmumam X/14 (3) un Lēmumam XV/6 (4), kas pieņemti Monreālas Protokola pušu attiecīgi Desmitajā (1998. gads) un Piecpadsmitajā sanāksmē (2003. gads).

(2)

Jo īpaši ar Lēmumu XV/6 pievieno reaģentu tetrahloroglekli, lai iegūtu ciklodīmu (šķīdinātāju), un svītro noteikumu par hlorfluorogļūdeņraža-113 kā reaģenta izmantošanu vinorelbīna ražošanā (farmaceitisks produkts) un tetrahloroglekļa kā reaģenta izmantošanu tralometrīna ražošanā (insekticīds).

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2037/2000.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2037/2000 VI pielikumu aizstāj ar tekstu, kas grozīts atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 3. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2003 (OV L 265, 16.10.2003., 1. lpp.).

(2)  Tehnoloģijas un ekonomikas novērtēšanas grupas ziņojums, 2002. gada aprīlis, 1. sējums, Progresa ziņojums par reaģentiem.

(3)  Monreālas Protokola pušu Desmitā sanāksme 1998. gadā, Lēmums X/14: Reaģenti.

(4)  Monreālas Protokola pušu Piecpadsmitā sanāksme 2003. gadā, Lēmums XV/6: Ierobežojamo vielu kā reaģentu izmantošanas procesu saraksts.


PIELIKUMS

“VI PIELIKUMS

Procesi, kuros ierobežojamās vielas lieto kā reaģentus, kā minēts 2. panta piecpadsmitajā ievilkumā

a)

Tetrahloroglekļa izmantošana, lai likvidētu slāpekļa trihlorīdu hlora un nātrija sārma ražošanā;

b)

tetrahloroglekļa izmantošana, lai rekuperētu hloru no gāzes, kas rodas, ražojot hloru;

c)

tetrahloroglekļa izmantošana hlorkaučuka ražošanā;

d)

tetrahloroglekļa izmantošana izobutilacetofenona ražošanā (ibuprofēns kā sāpes remdinošs līdzeklis);

e)

tetrahloroglekļa izmantošana polifenilēnftalamīda ražošanā;

f)

hlorfluorogļūdeņraža-11 izmantošana smalku poliolefīna šķiedru lokšņu ražošanā;

g)

hlorfluorogļūdeņraža-12 izmantošana Z-perfluorpoliēteru un bifunkcionālu atvasinājumu perfluorpoliēteru poliperoksīda prekursoru fotoķīmiskajā sintēzē;

h)

hlorfluorogļūdeņraža-113 izmantošana perfluorpoliēteru poliperoksīda starpsavienojumu samazināšanai perfluorpoliēterdiesteru ražošanā;

i)

hlorfluorogļūdeņraža-113 izmantošana perfluorpoliēterdiolu ar lielu funkcionālo grupu skaitu ražošanā;

j)

tetrahloroglekļa izmantošana ciklodīma ražošanā;

k)

halogenētu hlorfluorogļūdeņražu lietošana no a) līdz j) apakšpunktos minētajos procesos, kad tos izmanto, lai aizstātu hlorfluorogļūdeņražus vai tetrahloroglekli.”


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/30


PADOMES DIREKTĪVA 2004/106/EK

(2004. gada 16. novembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa piemērošana un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Nepieciešama ciešāka sadarbība starp Kopienas nodokļu iestādēm un starp šīm nodokļu iestādēm un Komisiju, pamatojoties uz kopējiem principiem, lai efektīvi apkarotu krāpšanos ar akcīzes nodokli.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2004 par administratīvo sadarbību akcīzes nodokļu jomā (3) iekļauj visus noteikumus, kas paredzēti, lai veicinātu administratīvo sadarbību akcīzes nodokļu jomā, kā noteikts Direktīvās 77/799/EEK (4) un 92/12/EEK (5), izņemot savstarpēju palīdzību, ko nosaka Padomes 1976. gada 15. marta Direktīva 76/308/EEK par savstarpēju sadarbību, lai apmierinātu prasības, kas attiecas uz nodevām, nodokļiem, maksājumiem un citiem pasākumiem (6).

(3)

Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/56/EK, ar ko groza Direktīvu 77/799/EEK (7), pieprasa dalībvalstīm pirms 2005. gada 1. janvāra nodrošināt to normatīvo un administratīvo aktu stāšanos spēkā, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Šie noteikumi attiecas uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem. Tā kā Direktīva 77/799/EEK no 2005. gada 1. jūlija neattieksies uz akcīzes nodokļiem atbilstīgi šai direktīvai, nav vajadzības pieprasīt, lai dalībvalstis pieņem noteikumus, kurus pēc neilga laika beigs piemērot. Tādēļ ir nepieciešams ļaut dalībvalstīm nepieņemt noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Direktīvas 2004/56/EK prasības attiecībā uz akcīzes nodokļiem, neskarot pienākumu pieņemt šādus noteikumus attiecībā uz citiem nodokļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 77/799/EK.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 77/799/EEK un Direktīva 92/12/EEK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 77/799/EEK groza šādi.

1)

Nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

2)

1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar jebkādu informāciju, kas ļautu tām izpildīt pareizu ienākuma un kapitāla nodokļa novērtējumu un jebkādu informāciju, kas saistīta ar nodokļu noteikšanu apdrošināšanas prēmijām, kā minēts Padomes 1976. gada 15. marta Direktīv 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas attiecas uz dažiem maksājumiem, nodevām, nodokļiem un citām darbībām (8) 3. panta sestajā ievilkumā.”.

2. pants

Ar šo Direktīvu 92/12/EEK groza šādi.

1)

15.a pantu svītro.

2)

15.b pantu svītro.

3)

19. panta 6. punktu svītro.

3. pants

Direktīvas 77/799/EEK atsauces attiecībā uz akcīzes nodokli uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 2073/2004.

Direktīvas 92/12/EEK atsauces attiecībā uz administratīvo sadarbību akcīzes nodokļa jomā uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 2073/2004.

4. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības pirms 2005. gada 30. jūnija. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2005. gada 1. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī pievieno šādu atsauci to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā veicama šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Atkāpjoties no Direktīvas 2004/56/EK 2. panta, dalībvalstu pienākums nav pieņemt un piemērot noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Direktīvas 2004/56/EK prasības attiecībā uz akcīzes nodokļiem.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 16. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 1. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Atzinums sniegts 2004. gada 31. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(4)  OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/56/EK (OV L 127, 29.4.2004., 70. lpp.).

(5)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(6)  OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumu izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(7)  OV L 127, 29.4.2004., 70. lpp.

(8)  OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/32


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 2. novembris)

par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un par nolīgumu papildinošā Saprašanās memoranda apstiprināšanu un parakstīšanu

(2004/828/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2001. gada 16. oktobrī Padome pilnvaroja Komisiju apspriest ar Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm, Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarīno nolīgumu, kas ļautu šīm valstīm pieņemt līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri jāpiemēro Kopienā, lai nodrošinātu procentu ienākumu no uzkrājumiem efektīvu aplikšanu ar nodokli.

(2)

Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienots Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Andoras Firstisti.

(3)

Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu, nākamajā posmā ir vēlams parakstīt divus dokumentus, kuri parafēti 2004. gada 1. jūlijā un kurus apstiprināja Padome, pieņemot Saprašanās memorandu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (1) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots nosaukt personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu un to papildinošo Saprašanās memorandu, kā arī Eiropas Kopienas vēstules, kas minētas nolīguma 19. panta 2. punktā un Saprašanās memoranda pēdējā daļā.

Saprašanās memoranda tekstu ir apstiprinājusi Padome.

Nolīguma teksts un Saprašanās memoranda teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 2. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. R. BOT


(1)  OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.


NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS KOPIENA

un

ANDORAS FIRSTISTE,

turpmāk tekstā – “Līgumslēdzēja puse” vai “Līgumslēdzējas puses” atkarībā no konteksta,

lai noteiktu līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, turpmāk – “direktīva”, saskaņā ar sadarbību, kas ievēro katras Līgumslēdzējas puses likumīgās intereses, un tādā kontekstā, kurā citas trešās valstis līdzīgā situācijā kā Andoras Firstiste arī piemēros līdzvērtīgus pasākumus tiem, kas minēti direktīvā,

IR NOSLĒGUŠAS ŠĀDU NOLĪGUMU.

1. pants

Mērķis

1.   Sadarbojoties Eiropas Kopienai un Andoras Firstistei, procentu ienākumi no uzkrājumiem, kuri Andoras Firstistē izmaksāti faktiskajiem īpašniekiem – fiziskām personām, kas ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidenti, – tiek pakļauti ieturējuma nodokļa ieturēšanai, ko, ievērojot 7. pantā minētos nosacījumus, 3. pantā noteiktajā kārtībā ietur Andoras Firstistē reģistrētie izmaksātāji.

Šo ieturējuma nodokli iekasē, ja vien netiek piemērota brīvprātīga datu izpaušana, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti 9. pantā. Ienākumi, kas atbilst iekasētajām ieturējuma nodokļa summām saskaņā ar 7. un 9. pantu, tiek sadalīti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Andoras Firstisti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 8. pantā.

Lai nodrošinātu, ka šis nolīgums ir līdzvērtīgs direktīvai, šos pasākumus papildina ar 12. pantā izklāstītajiem noteikumiem par informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma un ar 13. pantā aprakstītajām apspriešanās un pārskata procedūrām.

2.   Līgumslēdzējas puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu. Konkrēti, Andoras Firstiste veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā reģistrētie izmaksātāji neatkarīgi no tā aizņēmēja reģistrācijas vietas, pret kuru vērstā parādprasība rada procentus, veic to uzdevumu izpildi, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai, un skaidri paredz noteikumus par procedūrām un soda naudām.

2. pants

Faktiskā īpašnieka definīcija

1.   Šajā nolīgumā “faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, ja vien šī persona nesniedz pierādījumus, ka maksājums nav saņemts vai nodrošināts tieši tās labā, proti, ja:

a)

tā darbojas kā izmaksātājs 4. panta nozīmē vai

b)

tā darbojas saskaņā ar uzdevumu, ko devusi juridiska persona, vienība, kuras peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Eiropas Kopienas dalībvalstī vai Andoras Firstistē; vai

c)

tā darbojas tādas citas fiziskas personas uzdevumā, kas ir faktiskais īpašnieks, un atklāj izmaksātājam šā faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

2.   Ja izmaksātājam ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, varētu nebūt faktiskais īpašnieks, tam jāveic pamatoti pasākumi, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, tas rīkojas attiecībā pret attiecīgo fizisko personu tā, kā pret faktisko īpašnieku.

3. pants

Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts

1.   Izmaksātājs nosaka faktiskā īpašnieka identitāti, ko veido viņa vārds, uzvārds un adrese, saskaņā ar noteikumiem par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanu, ko piemēro Andoras Firstistē.

2.   Izmaksātājs nosaka faktiskā īpašnieka rezidences valsti, pamatojoties uz standartiem, kas atšķiras atkarībā no laika, kad noslēgtas attiecības starp izmaksātāju un procentu faktisko īpašnieku. Saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem uzskata, ka rezidences valsts atrodas valstī, kur ir faktiskā īpašnieka pastāvīgā adrese:

a)

attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas līdz 2004. gada 1. janvārim, izmaksātājs nosaka faktiskā īpašnieka rezidences valsti saskaņā ar Andoras Firstistē spēkā esošajiem noteikumiem par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanu;

b)

attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī attiecībā uz darījumiem, kas šādā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, izmaksātājs nosaka faktiskā īpašnieka rezidences valsti, pamatojoties uz adresi, kas minēta oficiālā personu apliecinošā dokumentā, vai, ja nepieciešams, pamatojoties uz jebkādu citu identitāti apstiprinošu dokumentu, ko uzrāda faktiskais īpašnieks, ievērojot šādu procedūru: fiziskām personām, kuras uzrāda oficiālu personu apliecinošu dokumentu, ko izsniegusi Eiropas Kopienas dalībvalsts, bet kuras paziņo, ka ir trešās valsts rezidenti, rezidences valsti nosaka, izmantojot rezidences apliecību vai dokumentu, kas apstiprina rezidenci, ko izdevusi tās trešās valsts kompetentā iestāde, par kuru fiziskā persona apgalvo, ka ir tās rezidents. Ja nav uzrādīta šāda rezidences apliecība vai rezidenci apstiprinošs dokuments, par rezidences valsti uzskata Eiropas Kopienas dalībvalsti, kas izsniegusi oficiālu personu apliecinošu dokumentu.

4. pants

Izmaksātāja definīcija

Šajā nolīgumā “izmaksātājs” ir jebkura Andoras Firstistē reģistrēta saimnieciskā vienība, kas veic procentu maksājumus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti tieši faktiskā īpašnieka labā, vai nu saimnieciskajai vienībai pašai esot parādniekam, pret kuru ir parādprasība, kas rada procentus, vai arī, ja parādnieks vai faktiskais īpašnieks uzdod saimnieciskajai vienībai maksāt procentus vai nodrošināt, ka tie tiek maksāti.

5. pants

Kompetentās iestādes definīcija

1.   Šajā nolīgumā Līgumslēdzēju pušu “kompetentās iestādes” ir tās, kas norādītas I pielikumā sniegtajā sarakstā.

2.   Trešās valstīs kompetentā iestāde ir tā, kas noteikta divpusēju vai daudzpusēju nodokļu konvenciju vajadzībām, vai, ja tādas nav, tāda cita iestāde, kuras kompetencē ir izsniegt rezidences apliecības nodokļu vajadzībām.

6. pants

Procentu maksājuma definīcija

1.   Šajā nolīgumā “procentu maksājums” ir:

a)

procenti, kurus iemaksā vai ieskaita kontā un kuri attiecas uz visa veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai ne, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm; kavējuma naudas maksājumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem;

b)

procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot a) apakšpunktā minētās parādprasības;

c)

ienākumi, kas rodas no procentu maksājumiem, kurus tieši vai ar direktīvas 4. panta 2. punktā minētās vienības starpniecību izmaksā:

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti Eiropas Kopienas dalībvalstī vai Andoras Firstistē;

ii)

vienības, kas var izmantot direktīvas 4. panta 3. punktā minēto izvēli; un

iii)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus 17. pantā minētās teritorijas;

d)

ienākumi, kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas šādos turpmāk minētos uzņēmumos vai vienībās, ja tie tieši vai netieši ar citu tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai vienību starpniecību, kas norādīti turpmāk, iegulda vairāk nekā 40 % no saviem aktīviem a) apakšpunktā minētajās parādprasībās:

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti Eiropas Kopienas dalībvalstī vai Andoras Firstistē;

ii)

vienības, kas var izmantot direktīvas 4. panta 3. punktā minēto izvēli;

iii)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus 17. pantā minētās teritorijas.

Tomēr Andoras Firstiste var izvēlēties iekļaut d) apakšpunktā minētos ienākumus procentu maksājumu definīcijā tikai tad, ja šādi ienākumi atbilst ieņēmumiem, kas tieši vai netieši gūti no procentu maksājumiem a) un b) apakšpunkta nozīmē.

2.   Attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

3.   Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā punktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %. Ja izmaksātājs nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis faktiskais īpašnieks, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmumiem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirkšanas.

4.   Attiecībā uz 1. punkta b) un d) apakšpunktu Andoras Firstiste var izvēlēties pieprasīt izmaksātājiem tās teritorijā apkopot procentu summu par laikposmu, kas nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādu apkopoto procentu summu par procentu maksājumiem pat tad, ja šajā laikposmā nav notikusi pārdošana, izpirkšana vai atmaksājums.

5.   Ienākumus, kas gūti no vienībām vai uzņēmumiem, kas ir ieguldījuši līdz 15 % no saviem aktīviem 1. punkta a) apakšpunktā minētajās parādprasībās, neuzskata par procentu maksājumiem 1. punkta c) un d) apakšpunkta nozīmē.

6.   1. punkta d) apakšpunktā un 3. punktā minētā procentuālā daļa no 2011. gada 1. janvāra ir 25 %.

7.   Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā, nosaka, atsaucoties uz fonda noteikumos vai attiecīgo uzņēmumu vai vienību dibināšanas dokumentos noteikto ieguldījumu politiku un, ja tādu nav, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

7. pants

Ieturējuma nodoklis

1.   Andoras Firstiste pirmajos trīs gados, skaitot no šā nolīguma piemērošanas, iekasē 15 %, turpmākajos trīs gados 20 %, bet pēc tam 35 % ieturējuma nodokli, ja faktiskais īpašnieks ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

2.   Izmaksātājs iekasē ieturējuma nodokli šādi:

a)

par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā: par samaksāto vai ieskaitīto procentu summu;

b)

par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā: par to procentu vai ienākumu summu, kas norādīti minētajos punktos, vai ar līdzvērtīgas iedarbības nodevu, kura ienākuma saņēmējam jāmaksā par visu ieņēmumu summu, kas gūta, veicot pārdošanu, izpirkšanu vai atmaksāšanu;

c)

par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā: par to ienākumu summu, kas norādīti minētajā punktā;

d)

ja Andoras Firstiste izmanto izvēli, kas minēta 6. panta 4. punktā: par apkopoto procentu summu.

3.   Piemērojot 2. punkta a) un b) apakšpunktu, ieturējuma nodokli ietur proporcionāli par laikposmu, kurā faktiskais īpašnieks ir bijis parādprasības īpašnieks. Ja izmaksātājs nevar noteikt īpašuma laikposmu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, tas rīkojas attiecībā pret faktisko īpašnieku tā, it kā viņš būtu bijis parādprasības īpašnieks visu tās pastāvēšanas laiku, ja vien viņš neuzrāda pierādījumus par tās iegūšanas dienu.

4.   Ieturējuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, samazina par to uzlikto un ieturēto nodokļu summām, kuri nav šajā nolīgumā noteiktais ieturējuma nodoklis, ja tos uzliek tam pašam procentu maksājumam.

5.   Ņemot vērā 10. pantu, ja ieturējuma nodokli iekasē Andoras Firstistē reģistrēts maksājuma pārstāvis, tas neliedz Eiropas Kopienas dalībvalstij, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts, uzlikt ieturējuma nodokli saskaņā ar savu tiesību aktu noteikumiem.

Gadījumā, ja nodokļu maksātājs Andoras Firstistē reģistrēta izmaksātāja izmaksātu procentu ienākumu deklarē tās Eiropas Kopienas dalībvalsts nodokļu administrācijai, kura ir viņa rezidences valsts, tad šis ienākums ir apliekams ar nodokli pēc tādām pašām likmēm kā šajā dalībvalstī gūtais procentu ienākums.

8. pants

Ieņēmumu sadale

1.   Andoras Firstiste patur 25 % no ieņēmumiem, kas iekasēti kā 7. pantā minētais ieturējuma nodoklis un pārskaita 75 % procentus no ieņēmumiem Eiropas Kopienas dalībvalstij, kas ir procentu faktiskā īpašnieka rezidences valsts.

2.   Šādus pārskaitījumus veic ar vienu operāciju katrai dalībvalstij par katru kalendāro gadu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām, kura laikā veikta nodokļa ieturēšana.

Andoras Firstiste veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumu sadales sistēmas pareizu darbību.

9. pants

Brīvprātīga informācijas sniegšana

1.   Andoras Firstiste paredz procedūru, kas ļauj faktiskajiem īpašniekiem izvairīties no 7. pantā minētā ieturējuma nodokļa iekasēšanas, ja faktiskais īpašnieks uzrāda savam izmaksātājam apliecību, ko kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir viņa rezidences valsts, viņam izsniegusi saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Pēc faktiskā īpašnieka pieprasījuma kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu vajadzībām, izsniedz apliecību, kurā norāda:

a)

faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu, adresi un nodokļu identifikācijas numuru vai, ja tāda nav, faktiskā īpašnieka dzimšanas laiku un vietu;

b)

izmaksātāja vārdu vai nosaukumu un adresi;

c)

faktiskā īpašnieka konta numuru vai, ja tāda nav, vērtspapīra identifikāciju.

Šādas apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par trīs gadiem. To izsniedz ikvienam faktiskajam īpašniekam, kas to pieprasa, divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas.

10. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1.   Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu nodrošina, ka tiek novērsta nodokļu dubultā uzlikšana, kas var notikt, piemērojot 7. pantā minēto ieturējuma nodokli.

2.   Ja procentiem, ko saņēmis faktiskais īpašnieks, bijis piemērots 7. pantā minētais ieturējuma nodoklis Andoras Firstistē, tad Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, atbilstīgi saviem tiesību aktiem piešķir viņam maksājamā nodokļa samazinājumu, kas ir vienāds ar ieturētā nodokļa summu. Ja šī summa pārsniedz nodokļa summu, kāda jāmaksā saskaņā ar tās tiesību aktiem, dalībvalsts, kas ir rezidences valsts nodokļu vajadzībām, atmaksā faktiskajam īpašniekam summu, par kādu ieturētā nodokļa summa pārsniedz maksājamā nodokļa summu.

3.   Ja papildus 7. pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajiem procentiem bijis piemērots jebkāda cita veida ieturējuma nodoklis un Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu vajadzībām, piešķir maksājamā nodokļa samazinājumu par šādu ieturējuma nodokli saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, maksājamā nodokļa samazinājumu par šādu citu ieturējuma nodokli piemēro pirms 2. punktā noteiktās procedūras piemērošanas.

4.   Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, var aizstāt 2. un 3. punktā minēto maksājamā nodokļa samazinājuma mehānismu ar 7. pantā minētā ieturējuma nodokļa atmaksājumu.

11. pants

Tirgojami parāda vērtspapīri

1.   Sākot no šā nolīguma piemērošanas datuma vai tik ilgi, kamēr Andoras Firstiste piemēro 7. pantā paredzēto ieturējuma nodokli un vismaz viena Eiropas Kopienas dalībvalsts piemēro līdzīgu ieturējuma nodokli, bet vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim, vietējās un starptautiskās obligācijas un citus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001. gada 1. martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes Direktīvas 80/390/EEK nozīmē vai atbildīgās iestādes Andoras Firstistē, vai arī atbildīgās iestādes trešās valstīs, neuzskata par parādprasībām 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja nenotiek turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas 2002. gada 1. martā vai vēlāk.

2.   Tomēr tik ilgi, kamēr vismaz viena Eiropas Kopienas dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot pēc 2010. gada 31. decembra attiecībā pret tirgojamiem parāda vērtspapīriem:

kas ietver bruto maksājumu un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas, un

ja izmaksātājs, kas noteikts 4. pantā, ir reģistrēts Andoras Firstistē, un

šis izmaksātājs maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti kāda faktiskā īpašnieka labā, kurš ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

Ja visas Eiropas Kopienas dalībvalstis pārtrauc piemērot līdzīgus noteikumus, šo pantu turpina piemērot attiecībā pret tirgojamiem parāda vērtspapīriem:

kas ietver bruto maksājumu un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas, un

ja emitenta izmaksātājs ir reģistrēts Andoras Firstistē, un

šis izmaksātājs maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti kāda faktiskā īpašnieka labā, kurš ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

Ja valdība vai saistīta vienība, kura darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu, 2002. gada 1. martā vai vēlāk veic iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, tad visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002. gada 1. martā vai vēlāk veic kāds cits emitents, uz kuru neattiecas iepriekšējais teikums, tad šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

3.   Šis pants neliedz Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Andoras Firstistei uzlikt nodokļus ienākumiem no 1. punktā minētajiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem.

12. pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1.   Andoras Firstistes un Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par ienākumiem, kas noteikti šajā nolīgumā, un par darbībām, kas veido nodokļu krāpšanas noziegumu, pamatojoties uz valsts, kurai lūdz informāciju, likumu vai līdzvērtīgu likumpārkāpumu. Ar “līdzvērtīgu likumpārkāpumu” tiek saprasts likumpārkāpums, kas, pamatojoties uz valsts, kurai lūdz informāciju, likumu, attiecas uz tādas pašas smaguma pakāpes pārkāpumu kā darbības, kas veido nodokļu krāpšanas noziegumu.

Kamēr Andoras Firstiste iekšējā likumdošanā nav ieviesusi nodokļu krāpšanas nozieguma koncepciju, ja tā ir valsts, kurai lūdz informāciju, tā iepriekšminētā vajadzībām apņemas uzskatīt par nodokļu krāpšanu darbības, kas maldināšanas dēļ kaitē tās valsts nodokļu administrācijas iespējām iekasēt nodokļus, kura lūdz informāciju, un veido nodokļu krāpšanas noziegumu saskaņā ar Andoras Firstistes likumu par krāpšanas noziegumu.

Atbildot uz pienācīgi pamatotu prasību, valsts, kurai lūdz informāciju, sniedz informāciju, kas attiecas uz šajā pantā iepriekš minētiem jautājumiem, kuri valstī, kas lūdz informāciju, ir vai varētu būt pakļauti kriminālizmeklēšanai vai citai izmeklēšanai.

2.   Lai noteiktu, vai atbildot uz pieprasījumu var sniegt pieprasīto informāciju, valsts, kurai lūdz informāciju, piemēro noilguma noteikumus saskaņā ar tās valsts, kura lūdz informāciju, nevis tās valsts, kurai lūdz informāciju, likumiem.

3.   Valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, to sniedz, ja valstij, kura lūdz sniegt informāciju, ir pamatotas aizdomas par darbībām, kas veido nodokļu krāpšanas noziegumu vai līdzvērtīgu likumpārkāpumu. Ja valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, ir Andoras Firstiste, tās tiesu iestādēm divu mēnešu laikā jāizvērtē, vai lūgums sniegt informāciju ir akceptējams saistībā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.   Valsts, kura lūdz informāciju, aizdomām, ka izdarīts pārkāpums, par pamatu var būt:

a)

apliecināti un neapliecināti dokumenti, kas ietver grāmatvedības grāmatas vai dokumentus vai dokumentus, kas attiecas uz bankas rēķiniem;

b)

nodokļu maksātāju liecības;

c)

informācija, ko sniedzis ziņotājs vai cita trešā persona, kas darbojas neatkarīgi, vai citādi šķiet uzticama; vai

d)

netieši pierādījumi.

5.   Jebkuru informāciju, kas sniegta šādā veidā, uzskata par konfidenciālu, un to var atklāt vienīgi tām Līgumslēdzējas puses personām vai kompetentām iestādēm, kuru kompetencē ir 1. pantā minētā nodokļu uzlikšana procentu maksājumiem, vai nu saistībā ar 7. un 8. pantā minēto ieturējuma nodokli un no tā gūtajiem ieņēmumiem, vai saistībā ar brīvprātīgas informācijas sniegšanas kārtību, kas paredzēta 9. pantā. Šīs personas vai iestādes var atklāt saņemto informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas lēmumos par šādu nodokļu iekasēšanu.

Informāciju var nodot kādai citai personai vai iestādei tikai ar rakstisku un iepriekšēju tās puses kompetentās iestādes piekrišanu, kas sniedz šo informāciju.

6.   Andoras Firstiste piekrīt sākt divpusējas sarunas ar katru no dalībvalstīm, kas to vēlas, lai noteiktu individuālas kategorijas gadījumiem, kad pastāv atbilstība “līdzvērtīga likumpārkāpuma” kritērijam saskaņā ar šīs valsts piemēroto procedūru.

13. pants

Apspriešanās un pārskatīšana

1.   Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas vismaz ik pēc trim gadiem vai pēc vienas vai otras puses pieprasījuma, lai pārbaudītu un – ja tās uzskata par vajadzīgu – lai uzlabotu šā nolīguma tehnisku darbību, kā arī lai novērtētu starptautiskās izmaiņas. Apspriedes notiek viena mēneša laikā pēc pieprasījuma vai – steidzamības gadījumā – pēc iespējas ātrāk.

Pamatojoties uz šādu novērtējumu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai nolīgumā ir jāveic grozījumi saistībā ar starptautiskām izmaiņām.

2.   Tiklīdz Līgumslēdzējas puses ir ieguvušas pietiekamu pieredzi, pilnībā īstenojot nolīguma 7. panta 1. punktu, tās savstarpēji apspriežas, lai izskatītu vajadzību veikt grozījumus nolīgumā saistībā ar starptautiskām izmaiņām.

3.   Iepriekš 1. un 2. punktā minētās apspriešanās nolūkā Līgumslēdzējas puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pienācīgu darbību. Tas ietver arī jebkuru atbilstīgu vienošanos starp vienu no Līgumslēdzējām pusēm un kādu trešo valsti.

4.   Ja starp Andoras Firstistes kompetentajām iestādēm un vienu vai vairākām dalībvalstu kompetentām iestādēm rodas nesaskaņas, saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, kas attiecas uz tā interpretāciju un piemērošanu, šīs iestādes nesaskaņas cenšas atrisināt vienošanās ceļā. Tās nekavējoties informē Eiropas Kopienu Komisiju, kā arī pārējo Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes par apspriešanās iznākumu. Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras kompetentās iestādes lūguma attiecībā uz interpretāciju.

14. pants

Piemērošana

1.   Šā nolīguma piemērošanu nosaka tādu pasākumu pieņemšana un īstenošana no dalībvalstīm atkarīgo vai asociēto teritoriju puses, kas minētas Padomes (Ekonomikas un finanšu padome) ziņojumā Eiropadomes 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Santamarija da Feirā, kā arī no Amerikas Savienoto Valstu, Monako, Lihtenšteinas, Šveices un Sanmarīno puses, kas ir attiecīgi identiski vai līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti direktīvā vai šajā nolīgumā, un paredzot tādus pašus ieviešanas datumus.

2.   Līgumslēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, vismaz sešus mēnešus pirms 6. punktā minētā datuma izlemj, vai ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgo pasākumu spēkā stāšanās datumiem trešās valstīs un attiecīgajās atkarīgajās vai asociētajās teritorijās. Ja Līgumslēdzējas puses nepieņem lēmumu, ka nosacījumi ir izpildīti, tās vienojas par jaunu datumu, piemērojot 6. punktu.

3.   Neatkarīgi no tās institucionālās kārtības Andoras Firstiste īsteno šo nolīgumu 6. punktā paredzētajā datumā un dara šo pasākumu zināmu Eiropas Kopienai.

4.   Nolīguma vai atsevišķu tā daļu piemērošanu Līgumslēdzēja puse var apturēt, par to nekavējoties brīdinot otru Līgumslēdzēju pusi, ja direktīva vai tās attiecīgā daļa saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesībām īslaicīgi vai pastāvīgi netiek piemērota vai ja kāda Eiropas Kopienas dalībvalsts pārtrauc piemērot direktīvas īstenošanas tiesību aktus.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse var arī apturēt šā nolīguma īstenošanu, brīdinot otru Līgumslēdzēju pusi, ja kāda no iepriekšminētajām piecām trešām valstīm (Amerikas Savienotās Valstis, Monako, Lihtenšteina, Šveice un Sanmarīno) vai kāda no 1. punktā minētajām Eiropas Kopienas dalībvalstu atkarīgām vai asociētām teritorijām pārtrauc piemērot pasākumus, kas ir līdzvērtīgi vai identiski tiem, kuri ir noteikti direktīvā. Īstenošanas pārtraukšana notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc brīdinājuma. Nolīgumu sāk atkal piemērot, tiklīdz pasākumi tiek atjaunoti.

6.   Līgumslēdzējas puses pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai īstenotu šo nolīgumu ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. jūlijam.

15. pants

Parakstīšana, stāšanās spēkā un darbības izbeigšana

1.   Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma.

2.   Viena vai otra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, par to informējot otru Līgumslēdzēju pusi. Šādā gadījumā nolīgums vairs nav piemērojams 12 mēnešus pēc minētā paziņojuma.

16. pants

Prasības un beidzamais maksājums

1.   Šā nolīguma izbeigšana vai pilnīga vai daļēja apturēšana neietekmē fizisku personu iesniegtās prasības.

2.   Šādā gadījumā Andoras Firstiste veic galīgo aprēķinu, pirms beidzas šā nolīguma piemērošana, un veic beidzamo maksājumu Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

17. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kur tiek piemērots Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajā līgumā, no vienas puses, un Andoras Firstistes teritorijā, no otras puses.

18. pants

Pielikumi

1.   Divi pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļas.

2.   I pielikumā esošo kompetento iestāžu sarakstu var mainīt, vienkārši informējot otru Līgumslēdzēju pusi: Andoras Firstiste informē par minētā pielikuma a) punktā minēto iestādi, un Eiropas Kopiena – par citām iestādēm.

II pielikumā minēto saistīto vienību sarakstu var mainīt pēc kopējas vienošanās.

19. pants

Valodas

1.   Šis nolīgums sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, katalāņu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, ungāru, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Maltiešu valodas versijas īstenumu apliecinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts arī būs autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Hecho en Bruselas, el quince de noviembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne patnáctého listopadu dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den femtende november to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am fünfzehnten November zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta novembrikuu viieteistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα πέντε Νοεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the fifteenth day of November in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le quinze novembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addì quindici novembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada piecpadsmitajā novembrī.

Pasirašyta du tūkstančiai ketvirtų metų lapkričio penkioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év november havának tizenötödik napján.

Magħmul fi Brussel fil-ħmistax il-jum ta' Novembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de vijftiende november tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli w dniu piętnastego października roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em quinze de Novembro de dois mil e quatro.

V Bruseli pätnásteho novembra dvetisícštyri.

V Bruslju, petnajstega novembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä viidentenätoista päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den femtonde november tjugohundrafyra.

Fet a Brussel les el dia quinze de novembre de l'any dos mil quatre.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Per la Comunitat Europea

Image

Pel Principat d’Andorra

Image

I PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

Šajā nolīgumā kompetentās iestādes ir:

a)

Andoras Firstistē: El Ministre eucarregat de les Finances vai pilnvarotais pārstāvis; 3. panta piemērošanai kompetentā iestāde ir el Ministre eucarregat de l’Interior vai pilnvarotais pārstāvis;

b)

Beļģijas Karalistē: De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarotais pārstāvis;

c)

Čehijas Republikā: Ministr financí vai pilnvarotais pārstāvis;

d)

Dānijas Karalistē: Skatteministeren vai pilnvarotais pārstāvis;

e)

Vācijas Federatīvajā Republikā: Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarotais pārstāvis;

f)

Igaunijas Republikā: Rahandusminister vai pilnvarotais pārstāvis;

g)

Grieķijas Republikā: Ο Υπουργός Οικονομίας και Οικονομικών vai pilnvarotais pārstāvis;

h)

Spānijas Karalistē: El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarotais pārstāvis;

i)

Francijas Republikā: Le Ministre chargé du budget vai pilnvarotais pārstāvis;

j)

Īrijā: The Revenue Commissioners vai pilnvarotais pārstāvis;

k)

Itālijas Republikā: Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarotais pārstāvis;

l)

Kipras Republikā: Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarotais pārstāvis;

m)

Latvijas Republikā: Finanšu ministrs vai pilnvarotais pārstāvis;

n)

Lietuvas Republikā: Finansų ministras vai pilnvarotais pārstāvis;

o)

Luksemburgas Lielhercogistē: Le Ministre des Finances vai pilnvarotais pārstāvis; tomēr, lai piemērotu 12. pantu, kompetentā iestāde ir le Procureur Général d'État luxembourgeois;

p)

Ungārijas Republikā: A pénzügyminiszter vai pilnvarotais pārstāvis;

q)

Maltas Republikā: Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarotais pārstāvis;

r)

Nīderlandes Karalistē: De Minister van Financiën vai pilnvarotais pārstāvis;

s)

Austrijas Republikā: Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarotais pārstāvis;

t)

Polijas Republikā: Minister Finansów vai pilnvarotais pārstāvis;

u)

Portugāles Republikā: O Ministro das Finanças vai pilnvarotais pārstāvis;

v)

Slovēnijas Republikā: Minister za financií vai pilnvarotais pārstāvis;

w)

Slovākijas Republikā: Minister financií vai pilnvarotais pārstāvis;

x)

Somijas Republikā: Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarotais pārstāvis;

y)

Zviedrijas Karalistē: Chefen för Finansdepartementet vai pilnvarotais pārstāvis;

z)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām Lielbritānija ir atbildīga: the Commissioners of Inland Revenue vai pilnvarotais pārstāvis, kā arī Gibraltāra kompetentā iestāde, kuru Lielbritānija nosaka saskaņā ar Saskaņotiem pasākumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā ES un EK dokumentus un atbilstīgos līgumus, kas paziņoti ES dalībvalstīm un institūcijām 2000. gada 19. aprīlī, un kuru kopiju Andoras Firstistei nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs un kurus piemēros šim nolīgumam.

II PIELIKUMS

SAISTĪTO VIENĪBU SARAKSTS

Piemērojot šā nolīguma 11. pantu, šādas turpmāk norādītas vienības uzskata par “saistītām vienībām, kuras darbojas kā valsts iestādes vai kuru loma ir atzīta ar starptautisku līgumu”.

VIENĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ:

 

Beļģija

Région flamande (Vlaams Gewest)

Région wallonne

Région bruxelloise (Brussels Gewest)

Communauté française

Communauté flamande (Vlaamse Gemeenschap)

Communauté germanophone (Deutschsprachige Gemeinschaft)

 

Spānija

Xunta de Galicia (Galīcijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Andalucía (Andalūzijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Extremadura (Estremadūras reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas un Lamančas reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-León (Kastīlijas un Leonas reģiona izpildiestāde)

Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība)

Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība)

Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība)

Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība)

Diputación General de Aragón (Aragonas reģiona padome)

Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība)

Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība)

Gobierno de Madrid (Madrides reģiona pašvaldība)

Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome)

Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Biskajas reģiona padome)

Diputación Foral de Alava (Alavas reģiona padome)

Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu iestāde)

Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu iestāde)

 

Grieķija

Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)

Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)

Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

 

Francija

La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES)

L'Agence française de développement (AFD)

Réseau Ferré de France (RFF)

Caisse Nationale des Autoroutes (CNA)

Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP)

Charbonnages de France (CDF)

Entreprise minière et chimique (EMC)

 

Itālija

Reģioni

Provinces

Kopienas

Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

 

Latvija

Pašvaldības

 

Polija

gminy (municipalitātes)

powiaty (rajoni)

województwa (provinces)

związki gmin (komūnu asociācijas)

związki powiatów (rajonu asociācijas)

związki województw (provinču asociācijas)

miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava)

Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra)

 

Portugāle

Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

Municipalitātes

 

Slovākija

mestá a obce (municipalitātes)

Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas Dzelzceļa sabiedrība)

Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts Autoceļu fonds)

Slovenské elektrárne (Slovākijas Elektrostacijas)

Vodohospodárska výstavba (Racionālas ūdens izmantošanas sabiedrība)

STARPTAUTISKĀS VIENĪBAS:

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Eiropas Investīciju banka

Āzijas Attīstības banka

Āfrikas Attīstības banka

Pasaules Banka/SRAB/SVF

Starptautiskā Finanšu sabiedrība

Amerikas Attīstības banka

Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

Eiropas Atomenerģijas kopiena

Eiropas Kopiena

Andu Attīstības sabiedrība

Eurofima

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

Ziemeļvalstu Investīciju banka

Karību jūras baseina valstu attīstības banka

11. pants neskar starptautiskās saistības, kādas Līgumslēdzējas puses var būt noslēgušas attiecībā uz iepriekšminētajām starptautiskajām vienībām.

VIENĪBAS TREŠĀS VALSTĪS

Vienības, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1.

Vienību uzskata par valsts iestādi saskaņā ar valsts kritērijiem.

2.

Šī valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu, galvenokārt ārpustirgus preces un ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti Kopienai, un ko efektīvi kontrolē valsts pārvaldes iestādes.

3.

Šī valsts iestāde ir liels un regulārs parāda vērtspapīru emitents.

4.

Attiecīgā valsts var garantēt, ka šī valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.


SAPRAŠANĀS MEMORANDS

starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

un

ANDORAS FIRSTISTE

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO.

Noslēdzot nolīgumu, kas nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk –“direktīva”), Eiropas Kopiena, tās dalībvalstis un Andoras Firstiste ir parakstījušas šo Saprašanās memorandu, kurš papildina šo nolīgumu.

1.

Šā Saprašanās memoranda parakstītāji uzskata, ka iepriekšminētais nolīgums starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti un šis Saprašanās memorands ir pieņemams nolīgums, kas aizsargā pušu likumīgās intereses. Tādējādi tās labā ticībā piemēro pieņemtos pasākumus un atturas ar vienpusēju rīcību kaitēt šim nolīgumam bez pamatota iemesla. Ja konstatēta būtiska atšķirība 2003. gada 3. jūnijā pieņemtās direktīvas un nolīguma piemērošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 4. un 6. pantu, Līgumslēdzējas puses nekavējoties savstarpēji apspriežas saskaņā ar nolīguma 13. panta 4. punktu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti līdzvērtīgi pasākumi tiem, kuri paredzēti nolīgumā.

2.

Iepriekšminētajā direktīvā paredzētajā pārejas laikā Eiropas Kopiena apņemas sākt diskusijas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai nodrošinātu, ka šīs jurisdikcijas piemēro līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri paredzēti direktīvā.

3.

Lai piemērotu iepriekšminētā nolīguma 12. pantu, Andoras Firstiste nolīguma piemērošanas pirmajā gadā apņemas ieviest savos tiesību aktos nodokļu krāpšanas nozieguma koncepciju, kas ietver vismaz kļūdainu, viltotu un attiecībā uz to saturu par nederīgiem atzītu dokumentu izmantošanu, lai maldinātu nodokļu administrāciju attiecībā uz ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokļiem. Šā Saprašanās memoranda parakstītāji pieņem zināšanai, ka šī nodokļu krāpšanas definīcija attiecas vienīgi uz ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli saskaņā ar šo nolīgumu, un tā neskar attīstību un/vai lēmumus saistībā ar nodokļu krāpšanu citos nosacījumos un citā kontekstā.

4.

Andoras Firstiste un jebkura Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas to vēlas, sāk divpusējas sarunas, lai precizētu informācijas apmaiņas administratīvo procedūru.

5.

Šā Saprašanās memoranda parakstītāji svinīgi paziņo, ka nolīguma par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli parakstīšana un sarunu uzsākšana par monetāro nolīgumu ietver būtiskus soļus sadarbības nostiprināšanā starp Firstisti un Eiropas Savienību.

Šādā padziļinātā kontekstā, kā arī divpusējās sarunās, ko paredz 4. punkts, Andoras Firstiste un katra Eiropas Kopienas dalībvalsts sāk apspriedes, lai paplašinātu fiskālo un ekonomisko sadarbību. Šīs apspriedes norisinās sadarbības gaisotnē, kas ņem vērā izlīdzinājumu fiskālajā jomā, kuru sasniegusi Andoras Firstiste, un ko nostiprina ar šā nolīguma parakstīšanu. Konkrēti, šo apspriežu rezultātā varētu īstenot:

ekonomiskās sadarbības divpusējās programmas, lai veicinātu Andoras ekonomikas integrāciju Eiropas ekonomikā,

divpusēju sadarbību nodokļu jomā, kas paredz izvērtēt nosacījumus, kādos varētu tikt atcelti vai samazināti nodokļi, ko dalībvalstis ietur no ienākumiem par pakalpojumu sniegšanu un finanšu pakalpojumiem.

Saprašanās memorands sastādīts Briselë, 2004. gada 15. novembrī, divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, igauņu, franču, grieķu, holandiešu itāliešu, katalāņu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, somu, ungāru, slovāku, slovēņu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Maltiešu valodas nolīguma versijas autentiskumu apliecina parakstītāji, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts būs vienlīdz autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Image

Za Českou republiku

Image

På Kongeriget Danmarks vegne

Image

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image

Eesti Vabariigi nimel

Image

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image

Por el Reino de España

Image

Pour la République française

Image

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image

Per la Repubblica italiana

Image

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Image

Latvijas Republikas vārdā

Image

Lietuvos Respublikos vardu

Image

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image

A Magyar Köztársaság részéről

Image

Għar-Repubblika ta' Malta

Image

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image

Für die Republik Österreich

Image

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Image

Pela República Portuguesa

Image

Za Republiko Slovenijo

Image

Za Slovenskú republiku

Image

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

Image

För Konungariket Sverige

Image

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Pel Principat d’Andorra

Image


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/54


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 29. novembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Spānijas

(2004/829/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko iecēla Reģionu komitejas locekļus un komitejas locekļu aizstājējus (1).

(2)

Alejandro FONT de MORA y TURÓN kunga pilnvaru laikam beidzoties, par ko Padomei paziņoja 2004. gada 26. oktobrī, ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Gema AMOR PEREZ kundze, Consejera de Cooperación y Patricipación – Gobierno de la Comunidad Autónoma de Valencia, ir iecelta par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, nomainot Alejandro FONT de MORA y TURÓN kungu uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2006. gada 25. janvārim.

Briselē, 2004. gada 29. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. J. BRINKHORST


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


Komisija

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/55


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 18. oktobris)

par pārskatīšanas paātrinātu izbeigšanu Padomes Regulai (EK) Nr. 2164/98, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu noteiktu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotiku importam

(2004/830/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 20. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   IEPRIEKŠĒJĀ PROCEDŪRA

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2164/98 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotikām, proti, amoksicilīna trihidrāta, ampicilīna trihidrāta un cefelaksīna importam, kas nav safasētas nomērītās devās vai formās vai nav iesaiņotas pārdošanai mazumtirdzniecībā (“attiecīgais produkts”) un kas attiecīgi atbilst KN kodiem ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00. Pasākumi tika piemēroti procentuālā nodokļa veidā, kas individuāliem eksportētājiem tika noteikts robežās no 0 % līdz 12 %, ar atlikušo nodokļa likmi 14,6 % apjomā eksportētājiem, kas neizrāda sadarbību.

B.   PAŠREIZĒJĀ PROCEDŪRA

1.   Pārskatīšanas pieprasījums

(2)

Pēc galīgu mēru piemērošanas Komisija saņēma no Indijas attiecīgā produkta ražotāja, “Nestor Pharmaceuticals Limited”, (“prasītājs”) pieprasījumu par paātrinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 pārskatīšanas ierosināšanu atbilstoši pamatregulas 20. pantam. Prasītājs apgalvoja, ka tas neesot saistīts ne ar vienu no citiem attiecīgā produkta ražotājiem Indijā. Turklāt viņš apgalvoja, ka neesot eksportējis attiecīgo produktu sākotnējās izmeklēšanas laikā (t. i., no 1996. gada 1. jūlija līdz 1997. gada 30. jūnijam), bet esot eksportējis attiecīgo produktu uz Kopienu pēc tam. Pamatojoties uz iepriekšminēto, viņš pieprasīja sev noteikt individuālu nodokļu likmi gadījumā, ja subsidēšana tiktu konstatēta.

2.   Paātrinātas pārskatīšanas ierosināšana

(3)

Komisija pārbaudīja prasītāja iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas ierosināšanu saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad iesaistītajai Kopienas rūpniecībai tika dota iespēja izteikt piezīmes, Komisija, paziņojot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), ierosināja paātrinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 pārskatīšanu attiecībā uz prasītāju.

3.   Attiecīgais produkts

(4)

Šajā pārskatīšanā minētais produkts ir tas pats produkts, kas minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2164/98.

4.   Izmeklēšanas posms

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“atkārtotas izmeklēšanas posms”).

5.   Iesaistītās puses

(6)

Komisija oficiāli paziņoja prasītājam un Indijas valdībai (“IV”) par izmeklēšanas ierosināšanu. Turklāt citām ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli rakstiski, kā arī pieprasīt lietas izskatīšanu. Tomēr Komisija nesaņēma šādus viedokļus vai pieprasījumu par lietas izskatīšanu.

(7)

Komisija nosūtīja pieprasītājam aptaujas anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnu atbildi. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanā, un veica pārbaudes apmeklējumus prasītāja telpās Ņūdelī un Haidarabadā.

C.   PĀRSKATĪŠANAS APJOMS

(8)

Tā kā no prasītāja netika saņemts pieprasījums atkārtoti izskatīt konstatējumu par kaitējumu, pārskatīšanu veica tikai attiecībā uz subsidēšanu.

(9)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsīdiju shēmas, kuras tika analizētas sākotnējā izmeklēšanā. Tā arī pārbaudīja, vai prasītājs bija izmantojis kādas citas subsīdiju shēmas vai arī attiecīgajam ražojumam bija saņēmis ad hoc subsīdijas.

D.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1.   Jauna eksportētāja kvalifikācija

(10)

Prasītājs varēja uzrādīt pietiekamus pierādījumus tam, ka viņš nebija saistīts, tieši vai netieši, ne ar vienu no Indijas eksportējošiem ražotājiem, kam bija piemēroti spēkā esošie attiecīgā produkta kompensācijas pasākumi.

(11)

Izmeklēšana apstiprināja, ka prasītājs netika eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas laikā, t. i., no 1996. gada 1. jūlija līdz 1997. gada 30. jūnijam, un ka viņš esot uzsācis eksportu uz Kopienu pēc šā posma.

Turklāt prasītājs netika individuāli izmeklēts sākotnējās izmeklēšanas laikā citu iemeslu dēļ, nevis tādēļ, ka tas būtu atteicies sadarboties ar Komisiju.

Rezultātā ir apstiprināts, ka prasītājs jāaplūko kā jauns eksportētājs. Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 20. pantu Komisija pārbaudīja, vai prasītājam var noteikt individuālu kompensācijas maksājumu apjomu.

2.   Subsidēšana

(12)

Pamatojoties uz prasītāja atbildē uz Komisijas anketām ietverto informāciju un izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas:

piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem,

ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma,

nodokļu norēķina shēma,

ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma,

eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas/uz eksportu orientētas struktūras,

iepriekšēja atļaujas shēma materiālam eksportam.

2.1.   Shēmas, ko sākotnēji izmeklējusi un lietojusi kompānija

2.1.1.   Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPBS)

(13)

Tika konstatēts, ka prasītājs saņēmis pabalstu saskaņā ar DEPBS uz pēceksporta pamata. Sīks shēmas apraksts ir ietverts Eksporta un importa politikas 2002.–2007. gadam (“EXIM-policy 02-07”) 4.3. punktā un papildinošas Procedūru rokasgrāmatas I sējuma 2002.–2007. gadam (HOP I 02-07) (4) 4. nodaļā. “EXIM-policy 02-07” ir balstīta uz Ārējās tirdzniecības (attīstība un regulēšana) 1992. gada Aktu (Nr. 22, 1992).

(14)

Ikviens ražotājs–eksportētājs vai tirgotājs–eksportētājs ir tiesīgs uz šo shēmu. Tas var pieteikties uz DEPBS kredītiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs shēmas eksportēto produktu vērtības procentuālo attiecību. Šādas DEPBS likmes Indijas iestādes ir noteikušas vairumam produktu, tai skaitā attiecīgajam produktam. Tās ir noteiktas, pamatojoties uz standarta izejvielām/ražojuma normām (Standard Input/Output Norms – “SION”), ņemot vērā paredzēto importa izejvielu sastāvu eksporta produktā un šāda paredzētā importa aplikšanu ar muitas nodokli neatkarīgi no tā, vai faktiskais ievedmuitas nodoklis ir samaksāts vai nav.

(15)

Lai kompānija būtu tiesīga uz šajā shēmā noteikto pabalstu, tai ir jāeksportē. Eksporta darījuma laikā eksportētājam jāiesniedz Indijas iestādēm deklarācija ar norādi, ka eksports notiek saskaņā ar DEPBS. Lai preces varētu eksportēt, Indijas muitas iestādes izvešanas procedūras laikā izsniedz eksporta izvešanas faktūru. Šis dokuments cita starpā norāda DEPBS kredītu apjomu, kas jāpiešķir attiecīgajam eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājam ir zināms, kādu pabalstu tas saņems. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta izvešanas faktūru, IV nav noteikšana pār DEPBS kredītu piešķiršanu. Attiecīgā DEPBS likme, aprēķinot pabalstu, ir tā, ko piemēroja eksporta deklarācijas sastādīšanas laikā. Līdz ar to nav iespējams veikt atpakaļejošus grozījumus attiecībā uz pabalsta līmeni.

(16)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus, izpildot eksporta saistības, var iereģistrēt pēc uzkrājumu principa kā ienākumu komerckontos.

(17)

Šādus kredītus var izmantot jebkuru neierobežotos daudzumos ievedamu preču, izņemot ražošanas līdzekļu, sekojošu ievedpreču muitas nodokļu apmaksai. Preces, kas importētas pretēji šādiem kredītiem, var pārdot vietējā tirgū (saskaņā ar tirdzniecības nodokli) vai izmantot kā savādāk.

DEPBS kredītus var brīvi pārvest, un tie ir derīgi 12 mēnešus no to izsniegšanas datuma.

(18)

Pieteikums par DEPBS kredītu saņemšanu var segt līdz pat 25 eksporta darījumus un, ja iesniegts elektroniski, neierobežotu eksporta darījumu skaitu. De facto nav stingri nosacīts pieteikšanās termiņš, jo 4.47 HOP I 02-07 nodaļā minētos laika posmus vienmēr skaita no pēdējā eksporta darījuma, kas minēts iesniegtajā DEPBS pieteikumā.

(19)

Galvenās DEPBS īpašības nav mainījušās kopš sākotnējās izmeklēšanas. Shēma ir subsīdija, kas atkarīga no likuma eksporta veikšanas laikā. Tādēļ sākotnējās izmeklēšanas laikā tika noteikts, ka to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā DEPBS subsīdiju apjomu aprēķināja uz vislabākās pieejamās informācijas bāzes saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, un pro rata temporis DEPBS likmi uzskatīja par atbilstošu subsīdiju likmi. Pamatojoties uz to, ka prasītājs izrādīja sadarbību, kas pamatregulas 22. panta 4. punkta izpratnē uzskatāma par apstākļu maiņu, šo metodi nepiemēro tā kaitējumam.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirtā pabalsta izteiksmē, kas, kā ticis konstatēts, ir pastāvējis izmeklēšanas laikā. Šajā sakarā uzskatīja, ka pabalsts saņēmējam ir piešķirts laikā, kad tika veikts eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Pašreiz IV ir apliekama ar muitas nodevām, kas sastāda finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Kā iepriekš minēts 15. apsvērumā, līdzko muitas iestādes izsniedz eksporta izvešanas faktūru, kas cita starpā parāda DEPBS kredītu apjomu, kurš jāpiešķir attiecīgajam eksporta darījumam, IV nav noteikšanas pār to, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, kā arī tai nav noteikšanas pār subsīdiju apjomu. Tomēr, kā iepriekš minēts tajā pašā apsvērumā, jebkādām izmaiņām DEPBS likmēs starp faktisko eksportu un DEPBS licences izsniegšanu nav atpakaļejoša spēka par piešķirtā pabalsta apjomu. Turklāt, kā iepriekš minēts 16. apsvērumā, kompānijas var saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem iereģistrēt DEPBS kredītus pēc uzkrājumu principa kā ienākumu eksporta darījuma posmā. Visbeidzot, pamatojoties uz faktu, ka kompānija apzinās, ka tā saņem subsīdiju saskaņā ar DEPBS un patiešām gūst labumu saskaņā ar citām shēmām, kompānija jau atrodas izdevīgākā konkurētspējīgā situācijā, jo tā var atspoguļot subsīdijas, piedāvājot zemākas cenas.

(22)

Loģiskais pamats kompensācijas maksājumu ieviešanai tomēr ir atlīdzināt negodīgas tirdzniecības prakses, kas balstītas uz nelikumīgām konkurences priekšrocībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, par piemērojamu uzskata aplikt ar nodokli pabalstu saskaņā ar DEPBS kā to kredītu summu, kuri iegūti no visiem eksporta darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepieciešams ieturēt izdevumus, kas neizbēgami radušies, lai saņemtu subsīdiju.

(23)

Prasītājs apgalvoja, ka saistīti ir tikai tie DEPBS kredīti, ko radījuši attiecīgā produkta eksporta darījumi, aprēķinot subsīdijas normu pašreizējā izmeklēšanā. Tomēr saskaņā ar DEPBS nepastāv nekādas saistības, kas ierobežo DEPBS kredītu izmantošanu, lai ievestu beznodokļu izejvielas, kas saistītas ar konkrēto ražojumu. Tieši pretēji, DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, tos pat var pārdot un izmantot jebkuru neierobežoti ievedamu preču importam (attiecīgā produkta izejvielas pieder pie šīs kategorijas), izņemot ražošanas līdzekļus. Rezultātā attiecīgais produkts var gūt labumu no visiem DEPBS kredītiem.

(24)

Bez tam viņš pieprasīja, lai tirdzniecības nodokli, kas maksājams par DEPBS kredītu pārvešanu, atskaitītu kā izdevumu, nosakot subsīdijas apjomu. Tomēr tirdzniecības nodoklis nav izdevums, kas neizbēgami radies, lai pretendētu uz subsīdiju vai saņemtu subsīdiju pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tirdzniecības nodoklis ir tikai komerclēmuma rezultāts, lai atbrīvotos no jau saņemtā DEPBS kredīta, to pārdodot, nevis izlietotu to kā ar tirdzniecības nodokli neapliekamu, lai kompensētu par sekojošo importu maksājamos nodokļus. Pieteikuma izmaksas DEPBS kredīta saņemšanai tomēr uzskata par nepieciešamajiem izdevumiem un līdz ar to atvelk.

(25)

Kopējo subsīdiju apjoms (nominators) ir piešķirts kopējā eksporta realizācijā atkārtotās izmeklēšanas laikā (denominators) saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, tā kā šo subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz ražotajiem, eksportētajiem vai transportējamiem apjomiem. Subsīdijas norma prasītājam saskaņā ar šo shēmu bija 3,3 %.

2.1.2.   Ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma (ITES)

(26)

Tika konstatēts, ka prasītājs ieguva labumu no daļēja ienākuma nodokļa atbrīvojuma ienākumiem, kas iegūti no eksporta realizācijas atkārtotās izmeklēšanas posmā. Šā atbrīvojuma tiesiskais pamats noteikts Likuma par ienākumu nodokli 1961. gadam 80HHC iedaļā.

(27)

Likuma par ienākumu nodokli 1961. gadam 80HHC iedaļu atcēla 2005.–2006. izvērtēšanas gadam (t. i., finanšu gadam no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) uz priekšu. Rezultātā šī shēma prasītājam nepiešķirs nekādus pabalstus pēc 2004. gada 31. marta. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu šī shēma līdz ar to nav jākompensē.

2.2.   Shēmas, ko kompānija sākotnēji izpētījusi, bet nav pielietojusi

2.2.1.   Nodokļu norēķina shēma (PBS)

(28)

Tika konstatēts, ka prasītājs netika saņēmis labumu saskaņā ar PBS, ko 1997. gada 1. aprīlī atcēla un aizstāja ar tā pārņēmēju DEPBS.

2.2.2.   Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (EPCGS)

(29)

Tika konstatēts, ka prasītājs neimportēja ražošanas līdzekļus saskaņā ar EPCGS, līdz ar to neguva labumu no šīs shēmas.

2.2.3.   Eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas/uz eksportu orientētas struktūras (EPZ/ EOU)

(30)

Tika konstatēts, ka prasītājs neatradās EPZ, kā arī nedarbojās saskaņā ar EOU shēmu, kā rezultātā netika guvis labumu saskaņā ar šīm shēmām.

2.3.   Citas shēmas, ko prasītājs lietojis saistībā ar attiecīgo produktu un kas ir noteiktas par kompensējamām: iepriekšēja licences shēma materiālam eksportam (ALS)

(31)

Tika konstatēts, ka prasītājs saņēma labumus saskaņā ar šo shēmu atkārtotas izmeklēšanas laikā. Shēmas sīks apraksts ir sniegts EXIM-politikas 02-07 4.1.1. līdz 4.1.7. punktā un HOP I 02-07 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

(32)

Ražotājiem–eksportētājiem un tirgotājiem–eksportētājiem, kas ir “saistīti” ar atbalstošajiem ražotājiem, ir tiesības uz šo shēmu.

(33)

ALS fiziskais eksports pieļauj izejvielu beznodokļu importu, kas fiziski jāiekļauj izrietošajās eksportprecēs. Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudi, eksportētājam ar likumu ir noteikts glabāt “patiesu un atbilstošu licenču izlietojumu un importēto preču izlietošanas uzskaiti” noteiktā formātā (4.30. nodaļa un 18 HOP I 02-07 pielikums), t.i., faktisku patēriņa uzskaiti. Gan importa atļaujai, gan eksporta saistībām IV ir noteikusi konkrētu apjomu un vērtību, un tās ir dokumentētas licencē. Papildus importa un eksporta laikā valdības amatpersonām attiecīgi darījumi ir jādokumentē licencē. Saskaņā ar šo shēmu atļauto importa apjomu IV nosaka, pamatojoties uz standarta normām, t.i., uz SION, kas, kā tiek apgalvots, atspoguļo visefektīvāko iespējamo pielietojumu, lai saražotu izrietošo eksporta produktu norādītajā apjomā. SION pastāv vairumam produktu, tai skaitā attiecīgajam produktam, un tos publicē HOP II 02-07. Importētās izejvielas nav pārvedamas, un tās jāizmanto izrietošā eksporta produkta ražošanā. Eksporta saistības ir jāizpilda noteiktajā termiņā (18 mēnešos ar diviem iespējamiem pagarinājumiem, no kuriem katrs ilgst sešus mēnešus).

(34)

Atkārtotas izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka izejvielas, ko prasītājs importējis bez nodokļa saskaņā ar šo shēmu, saskaņā ar SION atļauto importu pārsniedza vielas, ko viņam vajadzēja, lai saražotu norādīto izrietošā eksporta produkta apjomu. Tādējādi SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzs. Turklāt prasītājs neveica faktisko patēriņa uzskaiti atbilstoši savam reālajam patēriņam. Tā vietā viņš šajā uzskaitē ierakstīja nepatiesu tā patēriņu atbilstoši IV, kas labvēlīgāks SION, lai arī de facto tas patērēja mazāk izejvielu norādītā izrietošā eksporta ražošanā. Ne prasītājs, ne IV nevarēja pierādīt, ka atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa neradīja papildus atbrīvojumu.

(35)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē, t. i., IV finansiāls pabalsts, kas prasītājam piešķīra labumu. Papildus, ALS fiziskais eksports ir atkarīgs no likuma eksporta izpildes laikā un līdz ar to uzskatāms par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(36)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas minēti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojuma atmaksas definīcija un noteikumi). IV efektīvi nepiemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai un kādos apjomos izejvielas tika izmantotas eksportētā produkta ražošanā (pamatregulas II pielikuma II punkta 4. apakšpunkts un saistībā ar atmaksas sistēmām attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas III pielikuma II punkta 2. apakšpunkts). SION attiecīgajam produktam nebija pietiekoši precīzs, un to nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Efektīva kontrole, kas balstīta uz pareizi uzturētu patieso patēriņa uzskaiti, netika veikta. Turklāt IV neveica ne turpmāku pārbaudi, kas būtu balstīta uz faktiskajām iesaistītajām izejvielām, lai arī tas parasti būtu jāveic gadījumā, kad nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II punkta 5. apakšpunkts un III pielikuma II punkta 3. apakšpunkts), ne arī tā pierādīja, ka netika veikti papildus atbrīvojumi.

(37)

Atklājoties šiem faktiem, prasītājs apgalvoja, ka ALS fiziskais eksports darbojās kā pieļautā nodokļu atmaksas sistēma vai kā nodokļu atmaksas aizstājējsistēma. Viņš iebilda, bez jaunu faktisku pierādījumu uzrādīšanas vai savu apgalvojumu pamatošanas, ka IV uzsāka atbilstošu pārbaudi saskaņā ar pamatregulu. Šim nolūkam prasītājs atsaucās uz šādiem IV pieejamiem pārbaudes elementiem: it kā precīzu SION attiecīgajam produktam, informāciju par izejvielu daudzumu un izrietošo produktu importa un eksporta dokumentiem (eksporta izvešanas faktūru, importa ievešanas faktūru), muitas ķīlu zīmes uzskaiti importam un eksportam saskaņā ar ALS fizisko eksportu, faktiskā patēriņa uzskaiti (skatīt 33. apsvērumu iepriekš), piešķīrumu shēmas eksportam apliecinošu grāmatu (DEECB) un papildus pārbaudes mehānismiem, ko Indijas iestādes piemēro savu akcīzes nodokļa kontrolēšanai (t.i., nodrošināšanu, ka akcīzes nodokļa kredītus izejvielām (“CENVAT-kredīti”) netaisnīgi nepieprasa tām izejvielām, ko importē bez nodokļa saskaņā ar ALS). Turpmāk viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu jānosaka SION neprecizitāšu apjoms. Bez tam prasītājs apgalvoja, ka pārbaudes sistēmai nav jākonstatē uz atsevišķu kravu pārvadāšanas pamata saistība starp izejvielām un izrietošajiem ražojumiem, lai tādējādi atbilstu pamatregulai. Visbeidzot, prasītājs apgalvoja, ka Komisiju saista iepriekšējās izmeklēšanas rezultāti nekompensēt ALS.

(38)

Prasītāja nostāja, apkopota 37. apsvērumā iepriekš, nemaina Komisijas konstatējumus par ALS fizisko eksportu. Prasītājs nav atspēkojis, ka pašreizējā lietā de facto, nevis de jure, IV efektīvi nepielietoja faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Pamatojoties uz prasītāja uzrādītajiem faktiskajiem patēriņa datiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka SION attiecīgajam ražojumam nav pietiekami precīzs (skatīt 34. apsvērumu iepriekš). Prasītājs apzinās šo faktu un izmeklēšanā apstiprināja to pārbaudes komandai. Komisijas uzdevums nav noteikt konkrētu SION neprecizitāšu apjomu, bet tikai atspēkot, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, tā dēvēto standarta normu precizitāti. Turpmāk prasītājs neuzrādīja nekādus pierādījumus tam, ka viņš uzglabāja grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus, lai IV varētu veikt ALS pārbaudi, kas atspoguļotu tā faktisko patēriņu, t. i., ne tikai standarta normu patēriņu. Tādējādi, lai pārbaudītu eksporta ražošanā izlietoto daudzumu, IV ir atkarīga no tās neprecīzajām standarta normām. Komisija to uzskata par nepietiekamu, lai atbilstu efektīvām pārbaudes sistēmas prasībām saskaņā ar pamatregulas II un III pielikumu.

(39)

Prasītājs nepamatoja, ka CENVAT kredītu akcīzes kontrole sniedz jebkādu informāciju par saikni starp izejvielām un izrietošajiem eksporta produktiem. Rezultātā Komisija šādas kontroles neuzskata par pārbaudes sistēmas daļu saskaņā ar pamatregulas II un III pielikumu. Turpmāk DEECB atcēla ar EXIM-politiku 02-07, un tādēļ tas vairs nevar, pretēji prasītāja apgalvojumam, būt par būtisku pārbaudes elementu. Bez tam netika pamatots, kāpēc prasītājs iereģistrēja faktiskā patēriņa datus DEECB. Netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka IV būtu citādi efektīvi piemērojusi sistēmu, lai noteiktu saikni starp importētām izejvielām un izrietošajiem eksporta ražojumiem ar nepieciešamo precizitāti, t. i., citādāk, nevis uz pārāk labvēlīgu standarta normu pamata. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka pārbaudes sistēma patiešām jābalsta uz atsevišķu kravu pārvadājuma pamata, lai atspoguļotu EXIM-politikas 02-07 noteikto standartu, kā minēts iepriekš 33. apsvērumā. Bez tam tikai šāds standarts atļauj kontrolējošām iestādēm pārbaudīt, vai stingrie noteikumi par nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu tiek ievēroti. Jāatceras, ka saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos un cita starpā tikai divu gadu laikā starp aizstājēju izejvielu importu un eksportu.

(40)

Visbeidzot, Komisiju nesaista neviens precedents attiecībā uz ALS fizisko eksportu. Shēma nekad netika analizēta, balstoties uz faktiem, kas tiek salīdzināti ar tiem, kas konstatēti pašreizējās izmeklēšanas laikā, jo īpaši ņemot vērā attiecīgā produkta SION neprecizitāti.

(41)

Tātad, tā kā nav nekādas pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas vai aizvietojošas nodokļu atmaksas sistēmas, ņemot vērā faktu, ka pārbaudes sistēma nav efektīvi piemērota paredzētajā nolūkā, kompensējamais labums ir kopējo ievedmuitas nodokļu atmaksa, kas parasti jāmaksā ievedot.

(42)

Subsīdijas apjomu aprēķināja, balstoties uz ievesto vielu iepriekšējiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un speciāls papildmuitas nodoklis) saskaņā ar attiecīgā produkta ALS fizisko eksportu atkārtotas izmeklēšanas laikā, ar izmaksām, kas neizbēgami radušās, lai saņemtu ieturēto subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu (nominators). Šī summa ir piešķirta eksporta apgrozījuma laikā, ko radījis attiecīgais produkts atkārtotas izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu (denominators), jo šo subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai pārvestajiem daudzumiem. Pamatojoties uz to, iegūtā subsīdija bija 22 %.

3.   Kompensējamo subsīdiju kopējais apjoms

(43)

Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz shēmām, kā minēts iepriekš, kompensējamo subsīdiju apjoms prasītājam ir šāds:

(%)

 

DEPBS

ALS

KOPĀ

Nestor Pharmaceuticals Ltd.

3,3

22

25,3

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensējamā maksājuma apjomam ir jābūt mazākam par kopējo kompensējamo subsīdiju apjomu, lai gan šādam mazākam maksājumam jābūt adekvātam, lai likvidētu kaitējumu. Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts vidējais kaitējuma samazināšanas līmenis 14,6 %. Prasītājs nepieprasīja slēdzienu par kaitējuma pārskatīšanu. Tādēļ sākotnēji noteiktais kaitējuma samazināšanas līmenis pašreizējā pārskatīšanā ierobežo kompensējamā maksājuma apjomu.

E.   PAĀTRINĀTĀS IZSKATĪŠANAS IZBEIGŠANA

(45)

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, uzskata, ka attiecīgā produkta importu Kopienā, ko ražojis un eksportējis prasītājs, jāturpina pakļaut kompensācijas nodokļa likmei saskaņā ar kaitējuma likvidēšanas pakāpi, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(46)

Ņemot vērā, ka šī nodokļa likme ir likme, ko jau piemēro visām kompānijām, kas nav atsevišķi minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 1. panta 2. punktā, šī regula nav jāgroza. Prasītāja paātrinātā izskatīšana līdz ar to jāizbeidz.

F.   IZPAUŠANA

(47)

Prasītāju un IV informēja par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja izteikt priekšlikumu par paātrinātās izskatīšanas izbeigšanu. Viņiem arī tika piešķirts pietiekams laiks, lai varētu izteikt savas piezīmes. IV neizteica nekādas piezīmes. Prasītāja piezīmes par atklājumiem attiecībā tikai uz ALS fizisko eksportu tika ņemtas vērā, kā minēts iepriekš 37. līdz 40. apsvērumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo izbeidz Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 paātrināto izskatīšanu attiecībā uz “Nestor Pharmaceuticals Limited”.

Briselē, 2004. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pascal LAMY


(1)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 273, 9.10.1998., 1. lpp.

(3)  OV C 102, 29.4.2003., 6. lpp.

(4)  IV Tirdzniecības un Rūpniecības ministrijas 2002. gada 31. marta Paziņojums Nr. 1/2002-07.


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/61


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 3. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2003/526/EK par kontroles pasākumiem pret klasisko cūku mēri Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā un Slovākijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4506)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/831/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Reaģējot uz klasiskā cūku mēra uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs, tika pieņemts Komisijas 2003. gada 18. jūlija Lēmums 2003/526/EK par aizsardzības pasākumiem pret klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (2). Ar šo lēmumu noteica dažus papildu slimības kontroles pasākumus attiecībā uz šo slimību.

(2)

Klasiskā cūku mēra situācija Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā, ir būtiski uzlabojusies. Tādēļ ar Lēmumu 2003/526/EK pieņemtie pasākumi attiecībā uz Ziemeļreinu-Vestfāleni vairs nav jāpiemēro.

(3)

Slovākijā Veľký Krtíš rajonā nesen tika atklāts klasiskā cūku mēra saslimšanas gadījums savvaļas cūkām, kas iepriekš netika ņemts vērā saistībā ar šo slimību. Tādēļ Lēmums 2003/526/EK jāgroza, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju šajā dalībvalstī.

(4)

Ņemot vērā kopējo klasiskā cūku mēra situāciju Francijā, Vācijā un Luksemburgā, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2003/526/EK derīguma termiņu.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/526/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2003/526/EK groza šādi:

1)

Lēmuma 11. pantā “2004. gada 31. oktobrim” aizstāj ar “2005. gada 30. aprīlim”.

2)

Lēmuma 2003/526/EK pielikumu groza šādi:

I daļas 1. punktā A apakšpunktu svītro,

pielikuma II daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Lēmuma 2., 3., 5., 7. un 8. pantā minētie Slovākijas apgabali:

Rajonu veterinārijas un pārtikas pārvaldes šādos rajonos: Trnava (ko veido Piešťany, Hlohovec un Trnava rajoni); Levice (ko veido Levice rajons); Nitra (ko veido Nitra un Zlaté Moravce rajoni); Topoľčany (ko veido Topoľčany rajons); Nové Mesto nad Váhom (ko veido Nové Mesto nad Váhom rajons); Trenčín (ko veido Trenčín un Bánovce nad Bebravou rajoni) Prievidza (ko veido Prievidza un Partizánske rajoni); Púchov (ko veido Púchov un Ilava rajoni); Žiar nad Hronom (ko veido Žiar nad Hronom, Žarnovica un Banská Štiavnica rajoni); Zvolen (ko veido Zvolen un Detva rajoni); Banská Bystrica (ko veido Banská Bystrica un Brezno rajoni); Lučenec (ko veido Lučenec un Poltár rajoni); Veľký Krtíš.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 3. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(2)  OV L 183, 22.7.2003., 46. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/625/EK (OV L 280, 31.8.2004., 36. lpp.).


4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/62


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 3. decembris),

ar ko apstiprina plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai Ziemeļvogēzos Francijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4538)

(Autentisks ir vienīgi teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/832/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punkta otro daļu un 20. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Klasiskā cūku mēra gadījumu apstiprināja savvaļas cūku populācijā Mozeles un Mertas un Mozeles departamentos 2002. gadā. Šajā laikā saistībā ar šo slimību tika ņemts vērā tikai Tionvilles apgabals Mozeles ziemeļu daļā. Pašreiz šajā apgabalā slimība tiek pilnībā kontrolēta.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2002/626/EK (2) apstiprināja Francijas iesniegto plānu klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām Mozelē un Mertā un Mozelē.

(3)

Francija arī ieviesa intensīvu programmu, lai novērotu klasiskā cūku mēra izplatību savvaļas cūkām Ardēnu, Mertas un Mozeles, Mozeles un Lejasreinas departamentos, kas robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Luksemburgu. Šī programma joprojām tiek turpināta.

(4)

Klasiskā cūku mēra saslimšanas gadījumus apstiprināja arī savvaļas cūkām Lejasreinā, un tas izplatījās līdz Mozeles ziemeļaustrumu daļai Ziemeļvogēzu apgabalā. Tika konstatēts, ka otro epidēmijas gadījumu izraisīja atšķirīgs vīrusa celms un tas attīstījās citādi nekā Tionvilles apgabalā apstiprinātais vīruss.

(5)

Attiecīgi Francija ir iesniegusi apstiprināšanai plānu klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām Ziemeļvogēzu apgabalā. Turklāt šī dalībvalsts plāno uzsākt savvaļas cūku vakcināciju šajā reģionā, tādēļ tā iesniedza apstiprināšanai plānu ārkārtas vakcinācijai.

(6)

Francijas iestādes savvaļas cūku vakcinācijai pret klasisko cūku mēri (C celms) ir atļāvušas izmantot dzīvu novājinātu vakcīnu, pievienojot to barībai.

(7)

Francijas iesniegtie plāni klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai Ziemeļvogēzu apgabalā ir izskatīti, un atzīts, ka tie atbilst Direktīvai 2001/89/EK.

(8)

Pārredzamības nolūkos šajā lēmumā jānosaka ģeogrāfiskie apgabali, kuros īstenojami slimības apkarošanas un ārkārtas vakcinācijas plāni.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Francijas iesniegtais plāns klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām pielikuma 1. punktā noteiktajā apgabalā ir apstiprināts.

2. pants

Francijas iesniegtais plāns savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai pielikuma 2. punktā noteiktajā apgabalā ir apstiprināts.

3. pants

Francija nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai pildītu šo lēmumu, un šos pasākumus publicē. Par to dalībvalsts tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 3. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 200, 30.7.2002., 37. lpp.


PIELIKUMS

1.   Apgabali, kuros īstenojams slimības apkarošanas plāns

A.   Inficētā zona

Lejasreinas un Mozeles departamenta teritorija, kas atrodas uz rietumiem no D 264 ceļa no Vācijas robežas Wissembourg līdz Soultz-sous-Forêts; uz ziemeļiem no D 28 ceļa no Soultz-sous-Forêts līdz Reichshoffen (šajā apgabalā ir ietverts viss Reichshoffen administratīvais rajons); uz austrumiem no D 62 ceļa no Reichshoffen līdz Bitche un uz austrumiem no D 35 ceļa no Bitche līdz Vācijas robežai (Ohrenthal); uz dienvidiem no Vācijas robežas no Ohrenthal līdz Wissembourg un 5 līdz 10 km josla ap šo zonu, kurā veic vakcināciju.

B.   Uzraudzības zona

Lejasreinas un Mozeles departamentu teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no automaģistrāles A 4 no Strasbourg līdz Herbitzheim un uz austrumiem no Houillères kanāla un Sāres upes no Herbitzheim līdz Sarreguemines.

2.   Apgabali, kurā īstenojams ārkārtas vakcinācijas plāns

Lejasreinas un Mozeles departamenta teritorija: uz rietumiem no D 264 ceļa no Vācijas robežas Wissembourg līdz Soultz sous forêts; uz ziemeļiem no D 28 ceļa no Soultz-sous-Forêts līdz Reichshoffen (šajā apgabalā ir ietverts viss Reichshoffen administratīvais rajons); uz austrumiem no D 62 ceļa no Reichshoffen līdz Bitche un uz austrumiem no D 35 ceļa no Bitche līdz Vācijas robežai (Ohrenthal); uz dienvidiem no Vācijas robežas no Ohrenthal līdz Wissembourg un 5 līdz 10 km josla ap šo zonu.


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/65


PADOMES LĒMUMS 2004/833/KĀDP

(2004. gada 2. decembris),

ar ko Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP īsteno saistībā ar Eiropas Savienības ieguldījumu ECOWAS atbilstīgi moratorijam attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP (2002. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanās un izplatīšanas apkarošanā (1) un jo īpaši tās 3. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Pārmērīga un nekontrolēta kājnieku ieroču un vieglo ieroču uzkrāšanās un izplatīšana apdraud mieru un drošību un samazina ilgtspējīgas attīstības iespējas, kā tas pašlaik notiek īpaši Rietumāfrikā.

(2)

Tiecoties sasniegt Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP 1. pantā izvirzītos mērķus, Eiropas Savienība paredz darboties kompetentos starptautiskos forumos, lai veicinātu uzticības rašanos. Šajā sakarā šā lēmuma mērķis ir īstenot minēto vienoto rīcību.

(3)

Eiropas Savienība uzskata, ka finansiāls ieguldījums un tehniska palīdzība palīdzētu nostiprināt Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) iniciatīvu attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.

(4)

Tādēļ Eiropas Savienība ir paredzējusi ECOWAS sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību saskaņā ar Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP II sadaļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Eiropas Savienība sniedz ieguldījumu tādu projektu īstenošanā atbilstīgi ECOWAS moratorijam attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču importu, eksportu un ražošanu.

2.   Šajā nolūkā Eiropas Savienība sniedz finansiālu ieguldījumu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu Vieglo ieroču nodaļu ECOWAS Tehniskajā sekretariātā un lai moratoriju pārveidotu par ECOWAS valstu Konvenciju par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem. Noteikumi par minēto palīdzību ietverti pielikumā.

2. pants

1.   Lai sasniegtu 1. pantā noteiktos mērķus, prezidentvalsts ieceļ projekta vadītāju, kurš darbojas Abudžā, Nigērijā.

2.   Projekta vadītājs pilda savus uzdevumus prezidentvalsts pakļautībā.

3.   Ar prezidentvalsts starpniecību, kurai palīdz ģenerālsekretārs/Augstais Pārstāvis KĀDP lietās, projekta vadītājs regulāri iesniedz ziņojumus Padomei vai tās norīkotām struktūrām.

4.   Vajadzības gadījumā, veicot savu darbību, projekta vadītājs sadarbojas ar vietējām dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisiju.

3. pants

Šā lēmuma finansiālo īstenošanu veic Komisija. Šajā nolūkā Komisija noslēdz finansēšanas līgumu ar ECOWAS par nosacījumiem, lai izmantotu Eiropas Savienības ieguldījumu, ko piešķir kā neatmaksājamu palīdzību. Šo palīdzību jo īpaši izmanto tam, lai divpadsmit mēnešu laikposmā segtu izdevumus, kas saistīti ar atalgojumu, ceļa izdevumiem, materiāliem un iekārtām, kas vajadzīgas, lai izveidotu Vieglo ieroču nodaļu ECOWAS Tehniskajā sekretariātā un lai moratoriju pārveidotu par ECOWAS valstu Konvenciju par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem. Finansēšanas līgumā, kas jānoslēdz, paredz, ka Eiropas Savienības ieguldījumam projektā ECOWAS nodrošina publicitāti, kas atbilstīga ieguldījuma apjomam.

4. pants

1.   Bāzes finansējums 1. pantā minētajiem mērķiem ir EUR 515 000.

2.   Prezidentvalsts un Komisija attiecīgajām Padomes iestādēm regulāri iesniedz ziņojumus par Eiropas Savienības darbību konsekvenci kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomā, jo īpaši attiecībā uz tās attīstības politiku, saskaņā ar Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP 9. panta 1. punktu. Komisija jo īpaši ziņo par aspektiem, kas minēti 3. panta pirmajā teikumā. Šī informācija jo īpaši pamatojas uz ECOWAS regulārajiem ziņojumiem, ko sagatavo saskaņā ar līgumattiecībām starp ECOWAS un Komisiju.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tā spēkā esamības termiņš beidzas 2005. gada 31. decembrī.

6. pants

Šo lēmumu pārskata sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas.

7. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 2. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. P. H. DONNER


(1)  OV L 191, 19.7.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

ES PALĪDZĪBAS PROJEKTS ECOWAS

Projekta mērķis: ECOWAS kājnieku ieroču un vieglo ieroču importa, eksporta un ražošanas moratorija pārveide par juridiski saistošu reģionālu konvenciju 2005. gada decembrī, tiecoties uz Rietumāfrikas darbības ieguldījumu Apvienoto Nāciju Rīcības programmas 2006. gada pārskata konferencē.

Grafiks un projekta īstenošana: vieglo ieroču reģionālās konvencijas projekta iesniegšana ECOWAS valstu vadītājiem 2005. gada decembrī.

2005. gada janvāris–jūnijs: izvērtējums par 15 ECOWAS valstu likumdošanas un normatīvo sistēmu kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomā.

Tās pieredzes izmantošana, kas iegūta, īstenojot Drošības un attīstības koordinācijas un palīdzības programmas (PCASED) ieviešanas rīcības plānu (1999. gada marts–2004. gada novembris), saistībā ar valstu komisiju izveidi, iesaistot pilsonisko sabiedrību.

Āfrikas eksperta iecelšana (no PCASED personāla), kas ECOWAS izpildsekretāra vadībā būtu atbildīgs par novērtēšanu un kam ECOWAS zonā būtu pieredze kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomā. Vienu nedēļu ilga uzturēšanās katrā ECOWAS valstī, lai noteiktu katras valsts specifisko pieeju attiecībā uz vieglo ieroču problēmām.

Tās pieredzes ņemšana vērā, ko šajā jomā ieguvušas citas Āfrikas reģionālās organizācijas (Centrālāfrikas Attīstības kopiena (SADC)/Austrumāfrika):

SADC Protokols par šaujamieročiem (2001);

Nairobi Koordinētā darba programma vieglo ieroču izplatīšanas problēmai (2004).

ECOWAS vieglo ieroču vienības sagatavošanās sanāksme, lai rīkotu semināru/pārrunu sēdi (Abudža). PCASED eksperta reģionālā izvērtējuma rezultātu iesniegšana vieglo ieroču vienībai.

2005. gada jūlijs–septembris:

Vieglo ieroču vienība izstrādā reģionālās konvencijas projektu.

ECOWAS izpildsekretariāts izplata konvencijas projektu ECOWAS valstīs.

2005. gada oktobris–novembris:

Abudžā rīko semināru/ pārrunu sēdi, kurā piedalās valstu pārstāvji un eksperti no 15 ECOWAS valstīm.

Vieglo ieroču vienība pabeidz reģionālās konvencijas projekta izstrādi.

2005. gada decembris:

ECOWAS valstu vadītājiem ECOWAS sanāksmē iesniedz Konvencijas galīgo projektu un sagatavo to pieņemšanai.