4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/1

(1)

Krāpšana Eiropas Savienībā rada nopietnas sekas attiecīgo valstu budžetiem un akcīzes preču apritē var radīt konkurences traucējumus. Tāpēc tā ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(2)

Dalībvalstu administratīvajām iestādēm, kas ir atbildīgas par šajā jomā pieņemto pasākumu īstenošanu, cieši jāsadarbojas, lai apkarotu krāpšanu akcīzes nodokļu jomā.

(3)

Tāpēc ļoti svarīgi izstrādāt noteikumus, ar ko saskaņā dalībvalstu administratīvajām iestādēm jāsniedz savstarpēja palīdzība un jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka noteikumus par akcīzes preču apriti un akcīzes nodokļu iekasēšanu piemēro pareizi.

(4)

Savstarpēju palīdzību un administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā reglamentē Padomes Direktīva 77/799/EEK (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām (3). Savstarpēju palīdzību un administratīvu sadarbību PVN jomā reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003 (4).

(5)

Lai gan šis juridiskais instruments ir bijis efektīvs, taču tas vairs nebūs atbilstošs jaunajām prasībām administratīvās sadarbības jomā, kuras rada pieaugošā ekonomiskā integrācija iekšējā tirgū.

(6)

Arī ar Padomes Direktīvu 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (5) ir ieviesti vairāki informācijas apmaiņas instrumenti. To procedūras būtu jāizstrādā kā daļa no vispārējā tiesiskā regulējuma administratīvajai sadarbībai akcīzes nodokļu jomā.

(7)

Tāpat vajadzīgi arī skaidrāki un stingrāki noteikumi par dalībvalstu sadarbību, jo visu attiecīgo pušu tiesības un pienākumi nav pietiekami noteikti.

(8)

Trūkst pietiekami tiešas saziņas starp vietējām vai valsts līmeņa iestādēm, kas darbojas krāpšanas apkarošanas jomā, jo parastā prakse ir tāda, ka informācijas apmaiņa notiek starp centrālajiem koordinācijas birojiem. Tas rada nepietiekamu efektivitāti, nepietiekamu administratīvās sadarbības procedūru izmantošanu un pārlieku kavēšanos informācijas paziņošanā. Tādēļ būtu jāparedz tiešāki kontakti starp administratīvajiem dienestiem, lai uzlabotu un paātrinātu sadarbību.

(9)

Tāpat jāveicina arī ciešāka sadarbība, jo automātiska informācijas apmaiņa vai informācijas apmaiņa, iepriekš nebrīdinot, starp dalībvalstīm notiek reti, izņemot informācijas apmaiņu attiecībā uz aprites pārbaudēm saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 15.a pantu. Lai efektīvi apkarotu krāpšanu, informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju vajadzētu būt intensīvākai un ātrākai.

(10)

Tādēļ vajadzīgs īpašs instruments akcīzes nodokļu jomā, kurā būtu iekļauti Direktīvas 77/799/EEK noteikumi šajā jomā. Šim instrumentam būtu jāpievēršas jomām, kurās dalībvalstu sadarbību var uzlabot, ieviešot un uzlabojot sistēmas informācijas nodošanai attiecībā uz akcīzes preču apriti. Šis instruments neskar to, kā piemēro 1997. gada 18. decembra Konvenciju savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (6).

(11)

Šī regula nedrīkstētu traucēt citus Kopienas pasākumus krāpšanas apkarošanai akcīzes nodokļu jomā.

(12)

Šajā regulā būtu jāiekļauj un jādefinē pasākumi, kas ietverti Direktīvā 92/12/EEK, lai veicinātu dalībvalstu administratīvo sadarbību. Šie pasākumi ietver attiecīgo tirgotāju un telpu reģistru, kā arī aprites pārbaudes sistēmu. Ar šo regulu būtu jāievieš arī sistēma dalībvalstu savstarpējai agrīnai brīdināšanai.

(13)

Šajā regulā ir lietderīgi ierobežot dažas tiesības un pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7), lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās intereses.

(14)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz atbilstīgi Padomes Lēmumam 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, dalībvalstu administratīvās sadarbības vienkāršošanu un stiprināšanu, kam vajadzīga saskaņota pieeja – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētajai rīcībai vajadzīgās vienādības un efektivitātes iemeslu dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(16)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

1)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

2)

“lūguma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, vai jebkurš koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis, kas kompetentās iestādes vārdā lūdz palīdzību;

3)

“lūguma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, vai jebkurš koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis, kas kompetentās iestādes vārdā saņem palīdzības lūgumu;

4)

“centrālais koordinācijas birojs” ir birojs, kurš norīkots saskaņā ar 3. panta 3. punktu un kuram ir galvenā atbildība par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā;

5)

“koordinācijas dienests” ir jebkurš birojs, kas nav centrālais koordinācijas birojs, ar īpašu teritoriālu kompetenci vai specializētu darbības atbildību, kuru kompetentā iestāde ir saskaņā ar 3. panta 4. punktu norīkojusi veikt tiešu informācijas apmaiņu, pamatojoties uz šo regulu;

6)

“kompetentais ierēdnis” ir jebkurš ierēdnis, kas, pamatojoties uz šo regulu, var veikt tiešu informācijas apmaiņu un ir saskaņā ar 3. panta 5. punktu pilnvarots to darīt;

7)

“akcīzes iestāde” ir jebkura iestāde, kur var veikt kādas no akcīzes noteikumos paredzētajām formalitātēm;

8)

“neregulāra automātiska informācijas apmaiņa” ir iepriekš definētas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja lūguma, ja attiecīgā informācija kļūst pieejama un kad tā kļūst pieejama;

9)

“regulāra automātiska informācijas apmaiņa” ir iepriekš definētas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja lūguma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

10)

“vienreizēja informācijas apmaiņa” ir informācijas neregulāra paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja lūguma;

11)

“datorizēta sistēma” ir datorizēta sistēma akcīzes preču aprites uzraudzībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (9).

12)

“persona” ir:

13)

“elektroniski” nozīmē elektronisku iekārtu izmantošanu datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai) un glabāšanai, kā arī vadu, radio pārraidīšanas, optisko tehnoloģiju vai citu elektromagnētisko līdzekļu izmantošanu;

14)

“identifikācijas numurs” ir šīs regulas 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais numurs;

15)

“PVN identifikācijas numurs” ir numurs, kas paredzēts 22. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (10);

16)

“akcīzes preču aprite Kopienā” ir akcīzes preču aprite starp divām vai vairākām dalībvalstīm saskaņā ar akcīzes nodokļu atlikšanas režīmu Direktīvas 92/12/EEK III sadaļas nozīmē vai tādu akcīzes preču aprite, kuras ir nodotas patēriņam Direktīvas 92/12/EEK 7. līdz 10. panta nozīmē;

17)

“administratīvā izmeklēšana” ir jebkāda kontrole, pārbaudes un citi pasākumi, ko ierēdņi vai kompetentas iestādes veic, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu atbilstīgu piemērošanu;

18)

“CCN/CSI tīkls” ir kopējā platforma, kura pamatojas uz kopējo sakaru tīklu (CCN) un kopējo sistēmas saskarni (CSI) un kuru Kopiena izveidojusi, lai nodrošinātu elektronisku visas informācijas nosūtīšanu starp kompetentām muitas un nodokļu iestādēm;

19)

“akcīzes nodokļi” ir nodokļi, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti akcīzes nodokļu jomā, un tie ietver enerģētikas produktu un elektrības nodokļus saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK (11);

20)

“AAD” ir Direktīvas 92/12/EEK 18. panta 1. punktā minētais dokuments;

21)

“SAAD” ir Direktīvas 92/12/EEK 7. panta 4. punktā minētais dokuments.

a)

to datu apmaiņu, kurus glabā 22. pantā paredzētajā elektroniskajā reģistrā;

b)

šīs regulas 23. pantā paredzēto agrīnās brīdināšanas sistēmu;

c)

šīs regulas 24. pantā paredzētajiem pārbaudes lūgumiem, ko iesniedz citām dalībvalstīm vai saņem no tām.

1)

ja otrā dalībvalstī ir noticis akcīzes nodokļu tiesību aktu pārkāpums vai ja ir aizdomas, ka tāds ir noticis;

2)

ja akcīzes nodokļu tiesību aktu pārkāpumam, kas ir noticis vai par ko ir aizdomas, ka tas var būt noticis, vienā dalībvalstī, var būt sekas citā dalībvalstī;

3)

ja pastāv risks, ka otrā dalībvalstī var notikt krāpšana vai akcīzes nodokļu zaudējums.

1)

precīzas kategorijas informācijai, kuras apmaiņu veic;

2)

informācijas apmaiņas biežumu;

3)

praktiskus pasākumus informācijas apmaiņai.

a)

to personu reģistrs, kuras akcīzes nodokļa nolūkā ir licencēti akcīzes preču noliktavu turētāji vai tirgotāji Direktīvas 92/12/EEK 4. panta a) un d) apakšpunkta nozīmē;

b)

to telpu reģistrs, kuras apstiprinātas kā akcīzes preču noliktavas.

a)

identifikācijas numurs, ko personai vai telpām piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

personas vai telpu vārds (nosaukums) un adrese;

c)

akcīzes preču kategorijas un kombinētā nomenklatūra ražojumiem, ko drīkst glabāt vai saņemt attiecīgā persona vai ko drīkst glabāt vai saņemt attiecīgajās telpās;

d)

dati par centrālo koordinācijas biroju vai akcīzes iestādi, no kā var iegūt turpmāku informāciju;

e)

licencēta noliktavas turētāja vai tirgotāja licences izdošanas, grozīšanas un, attiecīgos gadījumos, derīguma termiņa beigu datums;

f)

vajadzīgā informācija, lai identificētu personas, kuras uzņēmušās saistības Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 3. punkta nozīmē;

g)

vajadzīgā personas informācija, lai identificētu personas, kas laiku pa laikam ir iesaistītas akcīzes preču apritē, ja šāda informācija ir pieejama.

a)

informācijas lūgumu, kurus iesniedzēja iestāde iesniegusi konkrētā laikposmā, skaits un būtība pieprasījuma saņēmējai iestādei nerada nesamērīgu administratīvu slogu;

b)

lūguma iesniedzēja iestāde pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu izmantojusi, lai iegūtu lūgto informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu.

a)

nodrošinātu 3. pantā minēto kompetento iestāžu sekmīgu iekšējo koordināciju;

b)

nodibinātu tiešu to iestāžu sadarbību, kuras ir pilnvarotas nodrošināt tādu koordināciju;

c)

nodrošinātu šajā regulā paredzētās informācijas apmaiņas sistēmas sekmīgu darbību.

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/11

(1)

1997. gada janvārī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 119/97 (2) tika piemērots galīgais antidempinga maksājums par, cita starpā, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “iesaistītā valsts”) izcelsmes noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“GSM”) importam. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, attiecībā uz uzņēmumu World Wide Stationery Mfg (“WWS”), uz ko tika attiecināti īpaši noteikumi, bija 32,5 %, un visiem pārējiem ĶTR uzņēmumiem - 39,4 %. Minētās maksājuma likmes bija piemērojamas visiem GSM, kuru gredzenu skaits nav 17 vai 23 (TARIC kodi: 8305100011, 8305100012 un 8305100019), turpretī, 17 un 23 gredzenu GSM importam (TARIC kodi: 8305100021, 8305100022 un 8305100029) tika piemērota maksājuma likme, kas ir vienāda ar starpību starp minimālo importa cenu (“MIC”) - EUR 325 par 1 000 vienībām - un Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļu nomaksas, ja pēdējā summa bija mazāka nekā MIC.

(2)

2000. gada septembrī, pēc atbilstīgi pamatregulas 12. pantam iesniegtā pieprasījuma saņemšanas par minēto pasākumu antiabsorbcijas pārskatīšanu, maksājuma likmes tiem GSM, kas nav 17 un 23 gredzenu mehānismi (TARIC kodi: 8305100011, 8305100012 un 8305100019), tika pārskatītas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/2000 (3) palielinot tās līdz 51,2 % WWS ražojumiem un līdz 78,8 % visu pārējo ĶTR uzņēmumu ražojumiem.

(3)

No 2002. gada jūnija ir spēkā antidempinga un kompensācijas maksājumi attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes GSM. Minētie pasākumi, kas šobrīd netiek pārskatīti, ir attiecīgi noteikti ar Padomes 2002. gada 4. jūnija Regulu (EK) Nr. 976/2002 un Regulu (EK) Nr. 977/2002 (4).

(4)

Pēc izmeklēšanas, kas tika veikta par iespējamiem Padomes Regulā (EK) Nr. 119/97 noteikto antidempinga pasākumu likumpārkāpumiem, nosūtot GSM no Vjetnamas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1208/2004 (5) antidempinga maksājums tika attiecināts uz ražojumiem, kas nosūtīti no Vjetnamas.

(5)

2004. gada aprīlī tika uzsākta izmeklēšana (6) par Padomes (EK) Regulā Nr. 119/97 noteikto antidempinga maksājumu iespējamu apiešanu, ievedot no Taizemes nosūtītus GSM, neatkarīgi no tā, vai tie deklarēti kā Taizemes izcelsmes ražojumi.

(6)

Abas divos iepriekšējos punktos minētās izmeklēšanas tika veiktas neatkarīgi no pašreizējās izmeklēšanas rezultātiem.

(7)

Pēc paziņojuma publicēšanas par noteiktu ĶTR izcelsmes GSM importam piemērojamu spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (7) Komisija 2001. gada 23. oktobrī saņēma pieprasījumu par šo pasākumu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Pieprasījumu iesniedza divi Kopienas ražotāji – Koloman Handler AG un Krause Ringbuchtechnik GmbH (“pieteicēji”), kas pārstāv lielāko daļu kopējās Kopienas GSM ražošanas. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu termiņa beigšanās visticamāk izraisīs lielāku ĶTR izcelsmes ražojumu importu par dempinga cenām.

(9)

Pēc apspriešanas ar padomdevēju komiteju Komisija nolēma, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, un uzsāka pārskatīšanu (8).

(10)

Komisija oficiāli ir informējusi ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, kas saskaņā ar pieejamo informāciju ir ieinteresētās puses, eksportētājvalsts pārstāvjus un pieprasījumu pieteikušos Kopienas ražotājus un vienu citu zināmo Kopienas ražotāju par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētām pusēm tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

(11)

Visām pusēm, kas iepriekš minētajā termiņā šādu pieprasījumu bija iesniegušas un kas bija uzrādījušas īpašus noklausīšanās iemeslus, tika piedāvāta iespēja tikt uzklausītām.

(12)

Anketas tika nosūtītas visām pusēm, kas bijušas oficiāli informētas par pārskatīšanas uzsākšanu, un pusēm, kas pieprasīja anketu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu. Bez tam anketa tika nosūtīta arī vienam Indijas (analoga valsts) ražotājam.

(13)

Atbildes uz anketām tika saņemtas atpakaļ no abiem pieprasījuma iesniedzējiem, kas ir Kopienas ražotāji, kā arī no viena iesaistītās valsts ražotāja eksportētāja un no diviem nesaistītiem Kopienas importētājiem.

(14)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām bija dots laiks, kurā tās varēja iesniegt apsvērumus pēc informācijas atklāšanas. Pušu komentāri tika apsvērti, un, ja vajadzīgs, atzinumos tika izdarīti attiecīgi grozījumi.

(15)

Tika iegūta un pārbaudīta visa informācija, ko uzskatīja par nepieciešamu, par iespējamu dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos un par Kopienas interesēm. Pārbaudes tika veiktas šādos uzņēmumos:

(16)

Izmeklēšana par iespējamu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). To tendenču izskatīšana, kas ir svarīgas, lai novērtētu dempinga turpināšanos vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 1998. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“apskatāmais periods”).

(17)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, par kuru sākotnēji tika veikta izmeklēšana, t.i., noteikti gredzenveida stiprinājuma mehānismi, kas izgatavoti no divām taisnstūrveida tērauda plāksnēm vai stieplēm ar vismaz četriem pusgredzeniem, kas izgatavoti no mehānismiem piestiprinātas tērauda stieples un kurus satur tērauda virsma. Tos var atvērt vai nu atvelkot pusriņķus vienu no otra nost, vai arī ar šim mehānismam piestiprināta neliela tērauda atsperes mehānisma palīdzību. Gredzenu formas ir dažādas, visbiežāk izmantotās ir apaļās vai D-veida. GSM pašlaik tiek klasificēti ar KN kodu ex 8305 10 00 (TARIC kodi 8305100011, 8305100012 un 8305100019 mehānismiem, kas nav ar 17 un 23 gredzeniem, un TARIC kodi 8305100021, 8305100022 un 8305100029 mehānismiem, kuriem ir 17 un 23 riņķi). Uz sviras loka mehānismiem (“SLM”), kas tiek klasificēti ar tādu pašu KN kodu, šī izmeklēšana neattiecas.

(18)

GSM lieto papīra, kartona un ar plastmasu pārklātu mapju, prezentācijas un citu mapju iesiešanai.

(19)

IP laikā Kopienas teritorijā tika pārdots liels skaits dažādu veidu GSM. Atšķirības starp šiem veidiem tika noteiktas, vadoties no pamatnes platuma, mehānisma veida, gredzenu skaita, atvēršanas sistēmas veida, nominālās papīra ietilpības, gredzenu diametra, formas, garuma un izvietojuma. Ņemot vērā to, ka gandrīz visiem GSM veidiem ir vienādas galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, kā arī, zināmā mērā, tie ir savstarpēji aizvietojami, tika konstatēts, ka šīs procedūras mērķiem visi GSM veido vienu vienotu ražojumu.

(20)

Tika konstatēts, ka analogas valsts (Indija) vietējā tirgū ražotiem un tirgotiem GSM un tiem GSM, kas uz Kopienu tika eksportēti no ĶTR, bija vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietošanas veidi.

(21)

Tika arī konstatēts, ka Kopienas importēto ĶTR izcelsmes GSM un Kopienā nozares ražoto un Kopienas tirgū pārdoto GSM galvenās fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietošanas veidi neatšķiras.

(22)

Tādējādi tika secināts, ka analogas valsts vietējā tirgū ražotie un tirgotie GSM, Kopienas importētie ĶTR izcelsmes GSM un Kopienas nozares ražotie un Kopienas tirgū tirgotie GSM ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai esošo pasākumu termiņa beigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(24)

No sūdzībā minētajiem trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem sadarbojās tikai WWS, kam tika piemērots atsevišķs režīms gan sākotnējās, gan antiabsorbcijas izmeklēšanas procesā. Pārējie divi eksportētāji paziņoja, ka tie uz Kopienu IP laikā nav eksportējuši attiecīgo ražojumu. Tomēr viens no šiem uzņēmumiem visticamāk ir saistīts ar antidempinga maksājumu apiešanu, ievedot GSM no Taizemes, ko izmeklē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (skatīt 42. un 43. apsvērumu).

(25)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem vienīgā uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta tirdzniecības apjoms IP periodā veidoja visu ĶTR izcelsmes importu. Šis apjoms ir vienāds ar 1,9 % no kopējā Kopienas patēriņa pašreizējās izmeklēšanas IP laikā salīdzinājumā ar 45 % no kopējā Kopienas patēriņa sākotnējās izmeklēšanas IP laikā, t.i., no 1994. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 30. septembrim.

(26)

Salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu, ir mainījusies tikai analogas valsts izvēle, bet dempinga starpības aprēķina metodes ir palikušas tās pašas.

(27)

Tā kā ekonomika ĶTR tiek uzskatīta par pārejas perioda ekonomiku, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas iegūti piemērotajā trešā valstī (“analoga valsts”), kas tika izvēlēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(28)

Sākotnējā izmeklēšanā Malaizija tika izvēlēta kā analoga valsts. Ņemot vērā faktu, ka ražošana Malaizijā ir pārtraukta un, cita starpā, pārcelta uz Indiju, bija jāizvēlas cita reprezentatīva valsts. Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumā tika ierosināts, ka Indija var kļūt par analogu valsti, nosakot normālo vērtību. Šī izvēle netika apstrīdēta. Tika arī konstatēts, ka Indijas izvēles iemesli, t.i., iekšējā tirgus apmērs, tirgus atvērtība un pamatmateriālu pieejamības līmenis, nodrošina normālus konkurences apstākļus. Sadarboties piekrita viens Indijas ražotājs, kura tirdzniecības apjomi vietējā tirgū bija reprezentatīvi. Šis uzņēmums bija saistīts ar Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, tomēr netika atklāti nekādi iemesli, kas liktu domāt, ka šī sadarbība varētu ietekmēt normālās vērtības noteikšanu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Indija tika izraudzīta par normālās vērtības noteikšanai piemērotu analogu valsti.

(29)

Līdzīgu ražojumu iekšzemes tirdzniecība analogā valstī tika atzīta par rentablo un reprezentatīvu IP laikā. Tādējādi normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu, kādu neatkarīgie klienti maksāja vai kāda tiem bija jāmaksā parastās tirdzniecības darījumos analogā valstī, t.i., Indijā.

(30)

Tā kā attiecīgais ražojums tika eksportēts neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, t.i., pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(31)

Pareizas salīdzināšanas nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarīta pielaide, korekciju formā, par starpībām attiecībā uz iekšzemes kravu pārvadājumiem, atlaidēm un atliktajām atlaidēm, maksām par kravas apstrādi un iekraušanu, transporta un kreditēšanas izmaksām, komisijas maksām un apdrošināšanas maksām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(32)

Šajā sakarā tomēr ir jāpiemin, ka pēc antidempinga maksājumu piemērošanas uz Kopienu eksportēto GSM apjomi un daudzveidība stipri samazinājās. Tādēļ analogas valsts tirgu pārdoto līdzīgu ražojumu apjoms IP laikā bija salīdzināms tikai ar 10 % GSM veidu, kurus tiešā veidā eksportēja vienīgais ĶTR ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Turpretī sākotnējās izmeklēšanas procesā salīdzināšana tika veikta, balstoties uz 75 % no kopējā GSM tirdzniecības apjoma. Patiešām, lielākā tiešā eksporta daļa no ĶTR pašreizējā IP laikā attiecās uz “nišām”, piemēram, 17 un 23 gredzenu mehānismiem, kas ir pakļauti MIC.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu, izmantojot vienu un to pašu tirdzniecības līmeni. Salīdzināšanā dempings netika konstatēts.

(34)

Dempings netika konstatēts WWS, kas ir Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Tomēr WWS tiešā eksporta tirdzniecības apjoms uz Kopienu pašreizējā IP laikā bija ievērojami zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais. Tiešo eksportu no Ķīnas, ko veic WWS, galvenokārt veidoja ražojumi no GSM diapazona augšējās daļas, jo īpaši 17 un 23 gredzenu modeļi, uz ko attiecas maksājums MIC formā (skatīt 32. apsvērumu). Faktiski tas nozīmē, ka attiecībā uz šo importu jebkādu antidempinga maksājumu nomaksa ir maz ticama. Šie rezultāti nevar tikt salīdzināti ar to dempinga starpību, kāda tika aprēķināta sākotnējā izmeklēšanā, jo nebija iespējams aprēķināt dempinga starpību tiem GSM modeļiem, kam ir piemērots antidempinga maksājums un kas bija Kopienas tirgū visplašāk tirgotie modeļi, un kas pašreizējās IP laikā no ĶTR netika eksportēti tiešā veidā. Bez tam, attiecībā uz tirdzniecības apjomiem, salīdzināt var tikai līdzīgu ražojumu vietējā tirgus tirdzniecības apjomus un modeļus, kas atbilda 10 % no ĶTR uz Kopienu veiktā tirdzniecības apjoma. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika nolemts, ka nav iespējams skaidri noteikt, vai dempings turpināsies.

(35)

Apstākļos, kad nav skaidra secinājuma par dempinga turpināšanos, tika izpētīts jautājums par iespējamu dempinga atkārtošanos.

(36)

Šajā nolūkā tika analizēti šādi elementi: a) Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda un ieguldījumi; b) Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, rīcība trešo valstu tirgos; c) tā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma un cenu struktūra, ko uz trešām valstīm veic uzņēmumi, kas nesadarbojās.

(37)

Ir vērts atcerēties, ka ražotāju eksportētāju, izņemot WWS, nesadarbošanās gadījumā, nebija pieejama informācija attiecībā uz ražošanu ĶTR, neizmantotu ražošanas jaudu un Ķīnas iekšzemes tirdzniecības apjomu, izņemot par ražotāju, kas sadarbojās.

(38)

Uzņēmuma, kas sadarbojās, ražošanas jauda palika stabila no 1999. gada līdz IP laikam. Tomēr, tā kā attiecīgā ražojuma ražošana laikposmā no 1999. gada līdz IP laikam samazinājās par 28 %, pastāv iespēja, ka tā ražotāja eksportētāja, kas izmeklēšanā sadarbojās, rīcībā ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda, t.i., viena trešdaļa no tā kopējās ražošanas jaudas. Tātad šis ražotājs ir spējīgs ātri palielināt ražošanas apjomu un to novirzīt uz jebkuru no eksporta tirgiem, tostarp Kopienas tirgu, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku. Ir arī jāpiemin, ka vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, neizmantota ražošanas jauda atbilst aptuveni pusei no Kopienas patēriņa. Ar pietiekamu ticamības pakāpi var arī pieņemt, ka pārējo Ķīnas ražotāju rīcībā ir ievērojama neizmantota jauda, jo kopējā Ķīnas eksporta apjoms ir samazinājies un nav datu, kas apliecinātu Ķīnas ražošanas jaudas samazināšanos.

(39)

Ir atzīmēts, ka uzņēmums, kas sadarbojās, laikposmā no 1999. gada līdz IP laikam turpināja veikt lielus ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai arī apmērā, kas pakāpeniski samazinājās.

(40)

Uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta apjomi uz trešām valstīm (izņemot Kopienu) no 2000. gada līdz IP laikam samazinājās par 8 %. Tā vidējā eksporta cena uz trešām valstīm tanī pat periodā samazinājās par 12 %.

(41)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojas pašreizējā izmeklēšanā, secinājumi ir jāpamato ar faktiem, kas ir pieejami, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Nesadarbošanās gadījumos tika izmantota ASV un Ķīnas statistika ar mērķi noteikt Ķīnas uz citām valstīm veiktā eksporta apjomus un cenas. Pat ja dati par absolūto Ķīnas eksporta apjomu atšķiras atkarībā no informācijas avota, abas statistikas avoti apliecina, ka GSM eksporta apjomos no Ķīnas no 1999. gada līdz IP laikam bija ievērojams kritums. Pēc Ķīnas statistikas datiem 1999. gadā no Ķīnas eksportēto GSM apjoms pasaules tirgū bija apmēram 662 miljoni vienību, kas samazinājās līdz 523 miljoniem vienību IP laikā. Vidējā eksporta cena tajā pašā periodā saglabājās vairāk vai mazāk stabila, lai arī tā attiecas uz dažādiem ražojuma veidiem ar ļoti atšķirīgām cenām. Kā minēts 38. apsvērumā, informācijas trūkuma dēļ par hipotētisko ražošanas jaudas samazināšanos no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, ir ļoti ticams, ka viņu rīcībā ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku, Kopienas tirgus kļūs par ļoti pievilcīgu mērķi tiem Ķīnas eksportētājiem, kas šādā gadījumā ievērojamā apjomā atsāks savu eksportu uz Kopienas tirgu.

(42)

Vēl vairāk, ir svarīgi atzīmēt, ka OLAF veica izmeklēšanu ar mērķi noteikt, vai ievestie GSM, kas deklarēti kā Taizemes izcelsmes GSM, faktiski ir Taizemes izcelsmes GSM, vai, kā tiek apgalvots, faktiski ir ĶTR izcelsmes GSM.

(43)

OLAF un ieinteresēto dalībvalstu veiktās izmeklēšanas rezultātā var secināt, ka minētie GSM nav Taizemes izcelsmes GSM. Turpmākā izmeklēšanā tika pierādīts, ka šo eksporta preču ievērojamai daļai bijusi Ķīnas izcelsme, uz tādējādi tai jāpiemēro antidempinga maksājums.

(44)

Saistībā ar šo ir jāatzīmē, ka caur Taizemi ievestie ražojuma veidi ir Kopienas iekšienē IP laikā visvairāk tirgotie GSM modeļi pretēji 17 un 23 gredzenu modeļiem, kas tika tirgoti tiešā veidā no ĶTR. Tas palīdzēja veikt salīdzināšanu, izmantojot Kopienas tirgū visvairāk tirgotos modeļus. Salīdzināšana pati par sevi tika veikta starp GSM, kas tika eksportēti no Taizemes uz Kopienu, un vairākiem salīdzināmiem ražojuma veidiem, kas tiek tirgoti analogas valsts iekšzemes tirgū. Rezultāti ir jāapsver piesardzīgi, jo, tā kā nav veikta pilna izmeklēšana par GSM importu no Taizemes, aprēķinu var balstīt tikai uz informāciju par FOB Bangkokas piedāvājuma cenām, ko sniedz Kopienas nozare par ražojuma veidiem, ko eksportēja no Taizemes uz Kopienu IP laikā un pēc tā. Tomēr aprēķinā izrādījās, ka no Taizemes uz Kopienu eksportēto GSM cenas bija zemākas par Indijas iekšzemes tirgus cenām, un tādējādi nevar izslēgt, ka šie GSM tika pārdoti Kopienai par dempinga cenām.

(45)

Turklāt ir jāatceras, ka 2000. gada oktobrī pēc sākotnējās izmeklēšanas, kuras rezultātā tika noteikts 32,5 % antidempinga maksājums WWS un 39,4 % antidempinga maksājums visiem pārējiem Ķīnas uzņēmumiem, antiabsorbcijas izmeklēšana izraisīja antidempinga maksājuma likmes palielināšanu līdz 51,2 % WWS un 78,8 % - visiem pārējiem uzņēmumiem.

(46)

Neviena no trešām valstīm nepiemēro tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret GSM importu no ĶTR.

(47)

Izmeklēšanā ir atklājies, ka gan ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, gan, visticamāk, arī pārējo divu Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcībā ir ievērojama neizmantota jauda, ņemot vērā viņu eksporta apjoma samazināšanos laikposmā no 1999. gada līdz IP. Bez tam, vienīgā eksporta uzņēmuma, kas sadarbojās, neizmantota ražošanas jauda atbilst aptuveni pusei no Kopienas patēriņa.

(48)

Kopienas patēriņš IP laikā visticamāk bija ap 270 miljoniem vienību, no kurām tikai 5 miljoni tika deklarēti kā Ķīnas izcelsmes GSM. Sākotnējās izmeklēšanas IP laikā (no 1994. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 30. septembrim) Ķīnas ražotāji eksportētāji uz Kopienu eksportēja 126 miljonus vienību. Tādējādi, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotu jaudu, ir ticams, ka, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku, varētu atsākties ievērojama ražojumu daudzuma ievešana no ĶTR Kopienā. Ķīnas uzņēmumi ir spiesti veikt eksportu, ņemot vērā to milzīgo neizmantotu jaudu, un turklāt šis eksports visticamāk būtu veikts par dempinga cenām. Patiešām, lai arī ar sadarbojošos uzņēmumu veiktā salīdzināšana dempingu neuzrādīja, tā tika pamatota uz maza izmēra paraugu, kas nav salīdzināms ar dempinga aprēķiniem sākotnēji veiktās izmeklēšanas gadījumā. No otras puses, viens no Ķīnas uzņēmumiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, GSM Kopienas tirgū ieveda ar saistītā uzņēmuma starpniecību Taizemē. Aprēķini parādīja iespējamību, ka šie ražojumi tika pārdoti par dempinga cenām. Tādējādi nevar izslēgt, ka jau vienu gadu pēc antiabsorbcijas izmeklēšanas dempings turpinās.

(49)

Pamatojoties uz visiem šiem atzinumiem un notikumiem, ir iespējams, ka Ķīnas eksportētāju uz Kopienu veiktā eksporta atsākšanas gadījumā, šā eksporta cenas būs zemākas par normālo vērtību. Tātad ir jāparedz, ka pašreizējo maksājumu izbeigšanas gadījumā dempings no Ķīnas atkārtosies.

(50)

IP laikā GSM Kopienā ražoja šādi ražotāji:

(51)

Pirmie divi ražotāji ir pieprasījuma pieteicēji un sadarbojās izmeklēšanas laikā. Kopienas ražotāji, kas izmeklēšanā sadarbojās, pārstāv vairāk nekā 90 % no kopējā Kopienā saražoto GSM apjoma IP laikā. Tādējādi tika uzskatīts, ka šie ražotāji pārstāv Kopienas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tekstā tā minēta kā “Kopienas nozare”. Pēc IP beigām šie abi uzņēmumi kļuva par vienas uzņēmumu grupas locekļiem, bet viņu veiktā ražošana Kopienas iekšienē tika saglabāta. Šī uzņēmumu grupa nav saistīta ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(52)

No Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, saņemtās aptaujas anketas tika izmantotas, lai noteiktu Kopienas nozares GSM tirdzniecības apjomu Kopienas tirgū. Tika izmantota arī cita veida pieejamā informācija, lai aprēķinātu tā Kopienas ražotāja tirdzniecības apjomu, kas nav iekļauts Kopienas nozares definīcijā.

(53)

Attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu un to importu, kas ir deklarēts kā Taizemes izcelsmes imports, tika izmantoti Statistikas biroja dati, izņemot datus par importu, kas deklarēts kā ĶTR izcelsmes imports IP laikā un attiecībā uz kuru tika izmantoti dati, kurus sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanā sadarbojās.

(54)

Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes importa apjomu Indijas un Indonēzijas izcelsmes importa apjomu dati, izņemot ar IP saistītos datus, tika iegūti no antidempinga procedūras saistībā ar šīm divām valstīm. Anketās nenorādītā importa apjoms un vai apjoms, par kuru iepriekšējās procedūrās dati nav pieejami, tika aprēķināts, izmantojot Statistikas biroja datus. Lai noteiktu Ungārijas izcelsmes importa apjomu, tika izmantoti viena uzņēmuma, kas sadarbojās, iesūtītie Kopienas ražotāja anketas dati. Lai noteiktu trešo valstu importa apjomu, izņemot Ungāriju un valstis, kas minētas šajā apsvērumā, tika izmantoti Statistikas biroja dati. Ir arī jāatzīmē, ka Statistikas biroja dati, kas izteikti tonnās, bija jāpārveido uz vienībās izteiktiem datiem.

(55)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiešais Kopienas patēriņš šajā periodā samazinājās par 9 %, no 297 miljoniem vienību (skaitļi ir noapaļoti līdz vienam miljonam) 1998. gadā līdz 270 miljoniem vienību IP laikā. 1999. gada un 2000. gada dati attiecīgi bija 306 miljoni un 316 miljoni vienību.

(56)

Imports, kas deklarēts kā ĶTR izcelsmes imports, strauji samazinājās no 44 miljoniem vienību 1998. gadā līdz 24 miljoniem vienību 1999. gadā, līdz 10 miljoniem vienību 2000. gadā un līdz 5 miljoniem vienību IP laikā. Tā importa tirgus daļa, kas deklarēta kā ĶTR izcelsmes imports, katru gadu apskatāmajā periodā samazinājās no 14,8 % 1998. gadā līdz 7,8 % 1999. gadā, līdz 3 % 2000. gadā un līdz 1,9 % IP laikā.

(57)

Vidējā importa, kas deklarēts kā ĶTR izcelsmes imports, cena, no 1998. gada (EUR 141) līdz IP laikam (EUR 278) palielinājās par 96 %. Ķīnas izcelsmes deklarēto importa cenu palielināšanās tendence atspoguļo pieaugošo to dārgāko ražojuma veidu nozīmi, kas pakļauti MIC (GSM ar 17 un 23 gredzeniem), nevis patiesu cenu palielināšanos.

(58)

Pamatojoties uz OLAF izmeklēšanā iegūto informāciju, iepriekš tika minēts, ka ievērojama Taizemes izcelsmes deklarētā importa daļa faktiski ir Ķīnas izcelsmes imports. Taizemes izcelsmes deklarētais imports palielinājās no viena miljona vienībām 1998. gadā līdz 16 miljoniem vienību 1999. gadā, līdz 17 miljoniem vienību 2000. gadā un līdz 20 miljoniem vienību IP laikā. Taizemes izcelsmes deklarētā importa tirgus daļa apskatāmajā periodā palielinājās katru gadu no 0,3 % 1998. gadā līdz 5,2 % 1999. gadā, līdz 5,3 % 2000. gadā un līdz 7,4 % IP laikā. Vidējā Taizemes izcelsmes deklarētā importa cena tajā pašā periodā samazinājās par 9 % - no EUR 100 līdz EUR 91. Sīkāk izstrādāti dati par Taizemes izcelsmes deklarēto importu ir pieejami attiecībā uz to GSM Eiropas izplatītāja tālākpārdošanas cenām, kas tiek ievesti caur Taizemi. Tika izpētīts, ka šīs tālākpārdošanas cenas bija vidēji par 12 % zemākas nekā Kopienas nozares tirdzniecības cenas.

(59)

Apskatāmajā periodā Kopienas nozares ražošanas apjomi samazinājās par 17 % no 100 (indeksa rādītājs) 1998. gadā līdz 91 1999. gadā, līdz 89 2000. gadā un līdz 83 IP laikā. Koloman Handler AG pieņemtais lēmums daļu no sava ražošanas apjoma pārcelt uz Ungāriju 2000. gadā izskaidro ražošanas apjoma samazināšanos šajā gadā. IP laikā Koloman Handler AG iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un 2001. gada otrajā pusē tā veiktās ražošanas apjoms strauji samazinājās.

(60)

Kopienas nozares ražošanas jauda apskatāmajā periodā samazinājās par 7 %. 1999. gadā tā palielinājās līdz 107 (indeksa rādītājs) un pēc tam samazinājās līdz 93 2000. gadā saistībā ar Koloman Handler AG lēmumu daļu no savas ražošanas pārcelt uz Ungāriju. IP laikā ražošanas apjomi stabilizējās.

(61)

Jaudas izmantošana samazinājās no virs 80 % 1998. gadā līdz 70–75 % 1999. gadā, bet tad palielinājās līdz 76–80 % 2000. gadā, pēc tam atkal samazinoties līdz 70–75 % IP laikā.

(62)

Kopienas nozares krājumu beigu atlikums apskatāmajā periodā samazinājās par 37 %, samazinoties katrā no šī perioda gadiem. Galvenie faktori, kas veicināja šo samazināšanos, bija Koloman Handler AG ražošanas tempu palēnināšanās pēc tam, kad uzņēmums iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Periods, kurā tiek glabāti krājumi pirms pārdošanas, apskatāmajā periodā tika saīsināts par 10 dienām.

(63)

Kopienas nozares pārdošanas apjomi Kopienas iekšējā tirgū apskatāmajā periodā samazinājās par 8 % no 119 miljoniem vienību 1998. gadā līdz 109 miljoniem vienību IP laikā. Pārdošanas apjomi samazinājās arī 1999. gadā līdz 115 miljoniem vienību un saglabājās gandrīz tai pašā līmenī 2000. gadā.

(64)

Kopienas nozarei piederošā tirgus daļa apskatāmajā periodā nedaudz pieauga no 40,1 % 1998. gadā līdz 40,4 % IP laikā, lai arī 1999. un 2000. gados tā bija ievērojami samazinājusies līdz 37,6 % un 36,2 %.

(65)

Lai arī Kopienas patēriņš apskatāmajā periodā samazinājās par 9 %, Kopienas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 8 %. No otras puses, ĶTR un Taizemes izcelsmes importa kopējais apjoms apskatāmajā periodā samazinājās par 44 %. Tādējādi Kopienas nozare nedaudz palielināja savu tirgus daļu, kamēr ĶTR izcelsmes deklarētā importa daļa tika zaudēta, bet Taizemes izcelsmes deklarētā importa tirgus daļa tika palielināta.

(66)

Vidējā svērtā Kopienas nozares GSM pārdošanas cena Kopienas tirgū savstarpēji nesaistītiem klientiem apskatāmajā periodā gadu no gada samazinājās no EUR 206 par tūkstoš vienībām 1998. gadā līdz EUR 190 par tūkstoš vienībām 1999. gadā, līdz EUR 177 par tūkstoš vienībām 2000. gadā un līdz EUR 174 par tūkstoš vienībām IP laikā, t.i., par 16 % periodā. Antidempinga maksājumu piemērošana Indonēzijas izcelsmes ražojumiem tika uzsākta tikai 2002. gada jūnijā, t.i., nevar izslēgt Indonēzijas GSM dempinga iespējamo ietekmi uz cenu attīstību apskatāmajā periodā.

(67)

Galveno izejmateriālu pārdošanas cenas (tērauda loksnes un tērauda stieples) nesamazinājās. No otras puses, vienas vienības darbaspēka izmaksas, kuras veido vairāk nekā divas piektdaļas no kopējām vienas vienības izmaksām, apskatāmajā periodā ievērojami samazinājās.

(68)

Tā kā atsevišķu ziņu, kas neatspoguļo parasto uzņēmējdarbības gaitu (jo īpaši iegādes brīdī uzskaitītās nemateriālās vērtības nolietojums), ietekme bija ievērojami liela, Kopienas nozares rentabilitātes noteikšanas nolūkā saimnieciskās darbības peļņas daļa pirms nemateriālās vērtības nolietojuma atskaitīšanas tika uzskatīta par labāku rādītāju nekā peļņa pirms nodokļu nomaksas. Kopienas nozarē konsekventi tiek reģistrēti slikti saimnieciskās darbības peļņas rādītāji attiecībā pret ieņēmumiem no savstarpēji nesaistītiem Kopienas klientiem. Rentabilitātes rādītāji uzlabojās no 0–3 % 1998. gadā, līdz 3,1 %–6 % 1999. gadā un pēc tam pēkšņi samazinājās līdz no 0 % un – 3 % 2000. gadā, kā arī tie bija zemāki nekā 3 % IP laikā. Šie negatīvie darbības rezultāti noteikti veicināja to, ka divi iesaistītie uzņēmumi tika novesti līdz bankrotam: Koloman Handler AG 2001. gada jūlijā un Krause Ringbuchtechnik GmbH 2002. gada aprīlī (t.i., neilgi pēc IP beigām).

(69)

Ieguldījumu analīzē uzmanība tika vērsta uz ieguldījumiem pamatlīdzekļos, kas veidoja vairāk nekā 90 % no kopējiem ieguldījumiem IP laikā. Ieguldījumi nemateriālajās vērtībās netika ņemti vērā, jo tie neatspoguļo parasto uzņēmējdarbības gaitu vairāku gadu garumā, jo šie ieguldījumi veidojās iegādes rezultātā, kas bija vienreizējs notikums. Ieguldījumi pamatlīdzekļos apskatāmajā periodā samazinājās par 65 %. 1999. gadā tie samazinājās līdz 52 (indeksa rādītājos), līdz 48 2000. gadā un līdz 35 IP laikā.

(70)

Pastāvīgi sliktie rentabilitātes rādītāji atstāja iespaidu uz Kopienas nozares iespējām piesaistīt kapitālu.

(71)

Tā kā pašu kapitāla rādītājs 2000. gadā kļuva negatīvs un abi Kopienas ražotāji tādēļ iesniedza prasības par maksātnespēju, ieguldījumu atdeves noteikšanā tika izmantoti kopējo aktīvu atdeves (“KAA”) rādītāji. KAA rādītāji 1998. un 1999. gadā stabili atradās robežās starp 0 % un – 5 % 2000. gadā un bija zemāki nekā – 10 % IP laikā.

(72)

Vienkāršotas naudas plūsmas no saimnieciskās darbības analīzes, t.i., saimnieciskās darbības peļņa plus nolietojums (atskaitot nemateriālās vērtības nolietojumu), uzrāda tendenci, kas ir līdzīga tendencei saimnieciskās peļņas daļas gadījumā. Naudas plūsma pieauga no 100 (indeksa rādītājos) 1998. gadā līdz 126 1999. gadā, bet pēc tam strauji samazinājās līdz 62 2000. gadā un tad līdz – 65 IP laikā.

(73)

Nodarbinātība (pilna laika vienības) samazinājās katrā no apskatāmā perioda gadiem, no 100 (indeksa rādītajos) 1998. gadā līdz 86 1999. gadā, līdz 82 2000. gadā un līdz 77 IP laikā.

(74)

Produktivitāte, kuru mēra ar tūkstoš vienībām uz vienu darbinieku, apskatāmajā periodā uzlabojās par 8 %, turpretī darbaspēka izmaksas uz vienu saražotās produkcijas vienību, EUR par kg, tajā pašā periodā samazinājās par 12 %.

(75)

IP laikā attiecībā uz ĶTR izcelsmes deklarēto importu dempings netika konstatēts, jo par šo importu iegūtie dati attiecas uz nelielu un netipisku GSM sortimentu. Bez tam, pilns dempings attiecībā uz Taizemes izcelsmes deklarēto importu nevarēja tikt noteikts dempinga izmeklēšanas trūkuma dēļ (OLAF izmeklēšana attiecās uz preču izcelsmes noteikšanu, un tā nebija saistīta ar dempinga noteikšanu). Tādējādi secinājumus par faktiskās dempinga starpības lielumu nevar izdarīt.

(76)

Kopienas nozares nestabilā situācija apskatāmajā periodā turpinājās. To demonstrē tās lejupslīdošā rentabilitāte (vai, citiem vārdiem, pēc 1999. gada pieaugošie zaudējumi) par zemāku apgrozījumu pie sarūkošām cenām par vienību.

(77)

Nestabilā situācija Kopienas nozarē IP laikā ir vairāku pagātnes notikumu rezultāts, tādu kā: (i) ĶTR izcelsmes ražojumu dempings līdz pretpasākumu noteikšanai 1997. gada janvārī; (ii) šo pasākumu absorbcija, kā noteikts 2000. gada oktobrī; (iii) Indonēzijas izcelsmes importa dempings līdz antidempinga pasākumu uzsākšanai 2002. gada jūnijā; (iv) likumpārkāpumi ar Taizemes starpniecību (OLAF izmeklēšana). Bez tam, pēc likumpārkāpumu izmeklēšanas beigām ar Padomes Regulu (EK) Nr. 119/97 noteikto antidempinga pasākumu loks tika paplašināts, un antidempinga maksājumi tika piemēroti arī attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes ražojumiem (skatīt 4. apsvērumu). Tas parāda, ka apskatāmajā periodā Kopienas nozare pastāvīgi cieš no dempinga un ka tai nav bijusi iespēja no tā atbrīvoties. Kopienas tirgus patēriņa samazināšanās ir ierobežota un tādējādi pati par sevi neizskaidro Kopienas nozares nestabilo situāciju.

(78)

Sākotnējā IP laikā (t.i., periodā no 1994. gada 1. oktobra līdz 1995. gada 30. septembrim) Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdeva 126 miljonus GSM vienību Kopienas tirgū (WWS apgrozījums atbilst vairāk nekā divām piektdaļām no šī importa). 2001. gadā pašreizējā IP laikā tie pārdeva 5 miljonus GSM vienību, kas tika deklarēti kā ĶTR izcelsmes ražojumi. Fakti, ka ĶTR eksistē ievērojama neizmantota jauda (kamēr Ķīnas eksports uz trešām valstīm apjoma ziņā samazinās) un ka Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcība pastāvīgi rāda, ka tie ir ieinteresēti pārdot ražojumus par dempinga un kaitējošām cenām ar nolūku iegūt tirgus daļu, norāda arī uz iespējamu kaitējoša dempinga atkārtošanos ar ĶTR izcelsmes ražojumu starpniecību, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku.

(79)

Kopiena ir vienīgais tirgus, kurā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vēl būtu iespējams palielināt savu tirgus daļu, jo pārējie tirgi jau ir nodrošināti ar piegādi no Ķīnas ražotājiem vai trešo valstu ražotājiem, kurus kontrolē Ķīnas ražotāji. Kopienas nozares klātbūtne daudzos svarīgos tirgos ārpus Kopienas nav nozīmīga; šajos tirgos gandrīz visi tirgotie GSM tiek ražoti ĶTR vai arī uzņēmumos, kuros kontrole pieder Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Cenu spiediens, kuru nosaka attiecīgais imports, visticamāk ievērojami palielināsies, kā to paredz antiabsorbcijas izmeklēšanas analīze gadījumā, ja pašreizējie pasākumi zaudēs spēku. Ja WWS spēja absorbēt ievērojamu daļu no tā 32,5 % lielā antidempinga maksājuma un ja pārējie Ķīnas uzņēmumi paveica to pašu attiecībā uz tām noteikto 39,4 % lielo maksājumu, tad pastāv liela iespēja, ka antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā tie spēs palielināt Kopienā pārdoto GSM cenu spiedienu samazināšanas virzienā.

(80)

Tiek paturēts prātā, ka vidējā Taizemes izcelsmes deklarētā GSM cena samazinājās apskatāmajā periodā par 9 % un ka Taizemes izcelsmes deklarēto GSM Eiropas izplatītāja vidējās pārdošanas cenas salīdzināšana ar Kopienas nozares vidējo svērto pārdošanas cenu parādīja, ka pirmā bija apmēram par 12 % zemāka nekā pēdējā minētā.

(81)

Par importu no pārējām trešām valstīm: sākot no 2004. gada 1. maija, Ungārija ir Kopienas dalībvalsts. Indijas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju kontrole pieder Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Ja pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu zaudēs spēku, motivācija GSM eksportam no Indijas un Indonēzijas uz Kopienu tiks samazināta, kā arī pastāv iespēja, ka šajā gadījumā ĶTR tiešā importa dempings strauji palielināsies.

(82)

Ņemot vērā jau tā nestabilo Kopienas nozares situāciju, iepriekš minētais ievērojamais Ķīnas eksporta pieaugums par dempinga cenām apvienojumā ar ievērojamu cenu samazināšanos bez šaubām nopietni ietekmēs Kopienas nozari. Patiešām, ņemot vērā arī iepriekšējās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas par GSM, ĶTR izcelsmes GSM antidempinga pasākumu termiņa nepagarināšana visticamāk izraisīs turpmāku Kopienas nozares situācijas būtisku pasliktināšanos.

(83)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir ticams, ka antidempinga pasākumu termiņa nepagarināšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes GSM Kopienā izraisīs strauju šīs valsts importa apjomu palielināšanos un ievērojamu pārdošanas cenu samazināšanos. Ir jāatzīmē, ka GSM tirgus ražojumu lielākā daļa ir augsti standartizēta, un konkurence notiek lielā mērā tieši cenu ziņā.

(84)

Šajā kontekstā, ņemot vērā iegūto informāciju par situāciju Kopienas tirgū, ir ticams, ka importa apjomu palielināšanās par zemām dempinga cenām radīs Kopienas nozares cenu svārstības. Tas, savukārt, izraisīs turpmāku Kopienas nozares finanšu situācijas pasliktināšanos. Kopienas nozares visticamāk bankrotēs un tās atlikušās ražotnes tiks slēgtas.

(85)

Pasākumu termiņa beigas nojauks pašu svarīgāko barjeru, kas kalpo, lai aizkavētu Ķīnas ražotājus eksportētājus Kopienas tirgū tirgot ražojumus par kaitējošām cenām.

(86)

Tādējādi jāsecina, ka eksistē ĶTR izcelsmes dempinga importa kaitējuma atkārtošanās iespējamība.

(87)

Tika pārbaudīts, vai neeksistē nepārvarami iemesli tam, kas varētu novest pie slēdziena, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu atjaunošana nav Kopienas interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pasākumu atjaunošanas ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām pusēm un pasākumu termiņa beigu sekas tika apsvērtas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(88)

Lai novērtētu iespējamās pasākumu saglabāšanas ietekmi, visām ieinteresētām pusēm tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli pamatregulas 21. panta 2. punkta noteiktajā kārtībā. Aptaujai pieteicās tikai tie Kopienas ražotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, un divi savstarpēji nesaistītie importētāji. Trīs ražotāji iesniedza dažus komentārus, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem un neiesniedza savus komentārus pamatojošos pierādījumus.

(89)

Pamatregulas 21. panta 7. punkts nosaka, ka informāciju ņem vērā tikai tad, ja tā ir pamatota ar faktiskiem pierādījumiem par tās patiesumu. Šajā kontekstā nevar izdarīt secinājumus no komentāriem, ko iesniedz ražotāji, ierosinot, ka antidempinga maksājumu saglabāšana nav Kopienas interesēs, jo šie komentāri netika pamatoti.

(90)

Attiecībā uz iepriekš noteikto antidempinga pasākumu rezultātiem, notika ĶTR izcelsmes deklarētā importa apjoma strauja samazināšanās, jo īpaši pēc pasākumu pastiprināšanas pēc tam, kad tika atklāti antiabsorbcijas dati apvienojumā un straujš trešo valstu izcelsmes vai deklarētā importa pieaugums.

(91)

Uzņēmumu grupa, kurai pieder pieprasījuma pieteicēji, ir vienīgais GSM ražotājs Kopienā, kam ir ievērojami ražošanas apjomi. Tai jāsastopas ar smagiem apstākļiem, kuros trešo valstu zemās cenas, bieži pat dempinga cenas un subsidētas cenas apdraud Kopienas uzņēmējdarbību. Uzņēmumu grupa pārveidoja savu ražošanu pēc tam, kad tika iesniegts maksātnespējas pieteikums, tomēr ar to nepietika, lai novērstu tālāko bankrota procesu 2003. gada pēdējā ceturksnī. Kopienas nozarē ir centieni izveidot stabilu uzņēmējdarbību, kas spētu sacensties ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pasaules mērogā. Antidempinga maksājumu termiņa nepagarināšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu var nopietni iedragāt šo stratēģiju, jo vēsturiski Ķīnas ražotāji eksportētāji ir parādījuši, ka tie, visticamāk, izdarīs spiedienu uz cenām to samazināšanas virzienā, lai iegūtu tirgus daļu. Paturot prātā, ka antidempinga pasākumu rezultāti tika daļēji apdraudēti, veicot absorbcijas darbību, kā arī ar Indonēzijas dempinga vai subsidētā importa starpniecību iespējamā šādu pasākumu termiņa nepagarināšana visticamāk padarīs Kopienas nozares pārveidošanu neiespējamu.

(92)

Kopienas nozarei ir senas tradīcijas, tomēr ir ļoti ticams, ka tā pārstās eksistēt, ja pašreizējā pārveidošana nebūs veiksmīga. 1998. gada janvārī Robert Krause GmbH & Co. KG iesniedza bankrota pieteikumu. Tā saistību pārņēmējs Krause Ringbuchtechnik GmbH, kura īpašnieks kopš 1998. gada jūnija ir Wilhelm vom Hoffe Drahtwerke GmbH, iesniedza bankrota pieteikumu 2002. gada aprīlī. Pēc pēdējam piederošo aktīvu un personāla pārņemšanas Ringbuchtechnik Produktionsgesellschaft GmbH visticamāk neatsāks ražošanu pēc tā iesniegtā pieteikuma par bankrota procesa uzsākšanu. SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH turpina Koloman Handler AG iesāktās tradīcijas. Vēl viens bankrota gadījums visticamāk izraisīs Kopienas nozares bankrotu. Ja Kopiena pārstās GSM ražošanu, vairāk nekā gadsimta periodā uzkrātās prasmes un atlikušās darba vietas tiks zaudētas.

(93)

Pasākumu atjaunošana visticamāk veicinās Kopienas nozares tirgus daļas palielināšanos, ražojumu vienību ražošanas izmaksu samazināšanos un rentabilitātes pieaugumu. Cenas, iespējams, ievērojami nemainīsies, bet apgrozījuma pieaugums var būt nozīmīgs. Tiek plānots, ka Kopienas nozares pārveidošana stiprinās tās konkurētspēju, dodot iespēju labāk plānot ražojamo GSM veidus, uzlabojot tās pozīciju pārrunās vis-à-vis ar piegādātājiem un atvieglojot realizācijas darbību. Visi šie pasākumi veicinās izmaksu samazināšanos. Kopienas nozares turpināšanās ir iespējama, jo pat pēc vairākiem bankrota gadījumiem tā vēl spēj apgādāt ievērojamu tirgus daļu, jo īpaši ar Ungārijā izvietotās ražotnes palīdzību, kas no 2004. gada 1. maija kļuva par daļu no Kopienas ražotnēm.

(94)

Bensons iegāde, ko veica SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH, kas jau ilgu laiku ir Nīderlandes, Singapūras, Apvienotās Karalistes un ASV izvietoto uzņēmumu GSM pārdevējs, skaidri demonstrē Kopienas nozares vēlmi stiprināt tās pieeju tirgum visā pasaulē un tās pārveidošanas centienu nopietnību.

(95)

Pēc informācijas atklāšanas radās divi galvenie jautājumi. Pirmkārt, Kopienas nozares dominējošā stāvokļa iespējama ļaunprātīga izmantošana. Šajā ziņā Kopiena nav informēta par jebkāda veida pretmonopola procedūru attiecībā uz iesaistītaiem uzņēmumiem.

(96)

Otrkārt, tika apgalvots, ka šobrīd Kopienas nozare ir saistīta ar Ķīnas eksportētāju un ka Bensons, kas kā importētājs pašlaik ir daļa no Kopienas nozares, ir īpašais WWS – Ķīnas eksportētājs, kas arī kontrolē ražošanu Indijā, tirgoto ražojumu izplatītājs.

(97)

Tika atklāts, ka ir noslēgts piegādes līgums starp Bensons un WWS, kas sākotnēji bija paredzēts intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai no WWS uz Bensons un atsevišķu Bensons kapitāla daļu nodošanai WWS. Šī nodošana tomēr nav notikusi. Piegādes līgums neparedz īpašu tiesību nodrošināšanu darījumos starp Bensons un WWS, bet nosaka, ka Bensons tiek dota priekšroka, kļūstot par īpašo izplatītāju, ja zināms piegādātājs pārtrauc savu darbību. Tādējādi apgalvotās attiecības nevar tikt apstiprinātas.

(98)

Vienīgos divus sadarbojošos, savā starpā nesaistītos importētājus 2002. gada augustā iegādājās SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH, tādējādi pēc IP beigām tie kļuva saistīti ar Kopienas nozari. Parasti notikumi pēc IP beigām netiek ņemti vērā. Taču šo importētāju intereses šobrīd ir tādas pašas kā Kopienas nozares intereses, jo tie visi ir saistīti uzņēmumi.

(99)

Neviens cits nesaistīts uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Tas liek domāt, ka, lai arī pasākumi ir spēkā, pārējos nesaistītos importētājus šie pasākumi ievērojami neietekmēja.

(100)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tas ļauj uzskatīt, ka, lai arī pasākumi ir spēkā, tie lietotāju darbību ievērojami neietekmēja. Antidempinga pasākumu saglabāšanas rezultātā lietotāju stāvoklis visticamāk nepasliktināsies.

(101)

Apskatāmajā periodā daži stiprinājumu ražotāji Kopienā savus ražošanas apjomus samazināja vai slēdza savas rūpnīcas. Atsevišķos gadījumos tie pārcēla vai paplašināja savas ražošanas jaudas Kopienas ārpusē, galvenokārt Austrumeiropas valstīs. Šo lietotāju rīcības iemesli galvenokārt tika pamatoti ar darbaspēka izmaksu pārmaiņām un šo valstu tuvumu Kopienas tirgum un ar šo valstu iespējām 2004. gada 1. maijā kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopienas nozares tirgoto GSM cenas ir samazinājušās, un ir bijuši pieejami zemas cenas GSM Indijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes importa ražotāju sūtījumi, kam apskatāmajā periodā nav piemēroti antidempinga maksājumi.

(102)

Ir jāuzsver, ka, ja Kopienas nozare pārstātu eksistēt, lietotāji kļūtu gandrīz pilnībā atkarīgi no ĶTR izcelsmes importa un/ vai no citu valstu Ķīnas ražotāju meitas uzņēmumu importa. Šajā brīdī Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu motivācija ievērojami palielināt cenas tirgos ārpus ĶTR, kas nopietni apdraudētu lietotāju nozaru konkurētspēju. Kopienas nozare nav ieinteresēta sastapties ar cenu politiku, kas veicinātu Kopienas stiprinājumu ražošanas likvidāciju, jo tad šie ražojumi būs daudz vājākā pozīcijā, konkurējot ārpus Kopienas ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un to meitas uzņēmumiem.

(103)

Ja antidempinga maksājumi tiks atjaunoti, tiks nodrošināti arī citi piegādes avoti. Ir vērts atzīmēt, ka pašreizējie antidempinga maksājumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu neradīja GSM importa iztrūkumu Kopienas tirgū.

(104)

Tērauda stiepļu un lokšņu piegādātāji Kopienas nozarei pārdod nelielu daļu no sava saražotā apjoma un, pašus par sevi, tos šīs procedūras rezultāti neietekmē. Neviens no tiem sevi nedarīja zināmu kā ieinteresēto pusi.

(105)

Par iespējamo antidempinga pasākumu termiņa beigu ietekmi uz konkurenci Kopienā ir jāatzīmē, ka ir tikai daži pasaules mēroga GSM ražotāji, kas lielākoties ir Ķīnas vai Ķīnas kontrolēti ražotāji eksportētāji. Atlikušo dažu ražotāju pazušana, kas nav Ķīnas uzņēmumu kontrolēti ražotāji, tādējādi radīs negatīvu ietekmi uz konkurenci Kopienā.

(106)

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un apsvērumus, jāsecina, ka neeksistē nepārvarami iemesli pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(107)

Saskaņā ar iepriekš minēto tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 6. punktu ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas attiecībā uz ĶTR izcelsmes GSM importu ir noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 119/97, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/2000.

(108)

Tā iemesla dēļ, ka izmeklēšana aizņēma ilgu laiku, par pareizu tiek uzskatīts noteikt antidempinga maksājumu termiņu uz četriem gadiem,

(a)

mehānismiem ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi: 8305100021, 8305100022 un 8305100029) maksājuma likme ir vienāda ar starpību starp minimālo importa cenu EUR 325 par 1 000 vienībām un Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļu nomaksas;

(b)

mehānismiem, kas nav ar 17 un 23 gredzeniem (TARIC kodi: 8305100011, 8305100012 un 8305100019):

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/23

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/25

(1)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 3. pantā noteikts, ka par “EK mēslošanas līdzekli” var apzīmēt mēslošanas līdzekli, kas pieder pie I pielikumā uzskaitīto mēslošanas līdzekļu tipa un atbilst šīs regulas noteikumiem.

(2)

Starp fosfātu mēslošanas līdzekļiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I Pielikuma tabulā A2 ir trīskāršais superfosfāts (TSP), un viens no kritērijiem tā marķēšanai ir “fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 93 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī”.

(3)

Jo lielāka ir TSP šķīdība ūdenī, jo lielāka tā agronomiskā efektivitāte. Iepriekš augsne Eiropas teritorijā vispārēji bija ar zemu fosfora saturu, un liela minimālā 93 % vērtība attiecībā uz šķīdību ūdenī bija pamatota, lai šo trūkumu novērstu.

(4)

Mūsdienās situācija ir mainījusies, jo daudzām augsnēm vairs netrūkst fosfora, un, lai gan joprojām pastāv šādi augsnes apstākļi vai kultūraugi, kam nepieciešams TSP ar vismaz 93 % šķīdību ūdenī, daudzām Eiropas augsnēm un kultūraugiem tikpat efektīvs ir TSP ar 85 % šķīdību ūdenī.

(5)

Tādēļ TSP lietotājiem ir jāļauj izvēlēties starp TSP ar minimālo šķīdību ūdenī 85 % un TSP ar lielāku šķīdību ūdenī, lai pielāgotos vietējās augsnes un kultūraugu prasībām. Tādēļ Regulas (EK) 2003/2003 I pielikuma A2 tabulā ieraksts par TSP attiecīgi jāpielāgo.

(6)

EDDHSA nātrija sāli un tās kondensācijas produktus (EDDHSA) 15 gadus, jo īpaši Spānijā, Francijā un Itālijā, lieto kā organiskos helātus veidojošu aģentu mikroelementiem. Pieredze liecina, ka tas ir iedarbīgs mēslošanas līdzeklis un tas nerada risku videi.

(7)

Ar EDDHSA helatētu dzelzi jo īpaši lieto, lai novērstu dzelzs trūkumu un dzelzs hlorozi. Tā ir ieteicama lielam skaitam augu šķirņu, jo īpaši augļu kokiem, tādiem kā citrusaugi, aprikozes, avokado, plūmes un persiki; to izmanto arī vīnogām, neliela izmēra krūmiem un zemenēm.

(8)

Dzelzs hlorozes un tās simptomu novēršana nodrošina zaļu lapotni, labu augšanu un augļu nogatavošanos ražai.

(9)

Attiecībā uz ietekmi uz augsni un vidi, lai gan EDDHSA ķīmiskās sadalīšanās process augsnē norit relatīvi lēni, tā rezultātā nerodas bīstamas vielas. Tas arī nerada augsnes sāļuma problēmas.

(10)

Tādēļ EDDHSA jāpievieno Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā izklāstītajam sarakstam par atļautajiem helātus veidojošajiem aģentiem mikroelementiem.

(11)

Ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2003/2003.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) 2003/2003 32. pantu,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/28

(1)

Ņemot vērā jaunākos informācijas un tehnikas sasniegumus, par ko Tehnoloģijas un ekonomikas novērtēšanas grupa paziņoja 2002. gada aprīļa Progresa ziņojumā par ierobežojamām vielām, ko izmanto kā ķīmiskos reaģentus (2), Regulas (EK) Nr. 2037/2000 VI pielikums jāgroza atbilstoši Lēmumam X/14 (3) un Lēmumam XV/6 (4), kas pieņemti Monreālas Protokola pušu attiecīgi Desmitajā (1998. gads) un Piecpadsmitajā sanāksmē (2003. gads).

(2)

Jo īpaši ar Lēmumu XV/6 pievieno reaģentu tetrahloroglekli, lai iegūtu ciklodīmu (šķīdinātāju), un svītro noteikumu par hlorfluorogļūdeņraža-113 kā reaģenta izmantošanu vinorelbīna ražošanā (farmaceitisks produkts) un tetrahloroglekļa kā reaģenta izmantošanu tralometrīna ražošanā (insekticīds).

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2037/2000.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktam,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/30

(1)

Nepieciešama ciešāka sadarbība starp Kopienas nodokļu iestādēm un starp šīm nodokļu iestādēm un Komisiju, pamatojoties uz kopējiem principiem, lai efektīvi apkarotu krāpšanos ar akcīzes nodokli.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2004 par administratīvo sadarbību akcīzes nodokļu jomā (3) iekļauj visus noteikumus, kas paredzēti, lai veicinātu administratīvo sadarbību akcīzes nodokļu jomā, kā noteikts Direktīvās 77/799/EEK (4) un 92/12/EEK (5), izņemot savstarpēju palīdzību, ko nosaka Padomes 1976. gada 15. marta Direktīva 76/308/EEK par savstarpēju sadarbību, lai apmierinātu prasības, kas attiecas uz nodevām, nodokļiem, maksājumiem un citiem pasākumiem (6).

(3)

Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/56/EK, ar ko groza Direktīvu 77/799/EEK (7), pieprasa dalībvalstīm pirms 2005. gada 1. janvāra nodrošināt to normatīvo un administratīvo aktu stāšanos spēkā, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Šie noteikumi attiecas uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem. Tā kā Direktīva 77/799/EEK no 2005. gada 1. jūlija neattieksies uz akcīzes nodokļiem atbilstīgi šai direktīvai, nav vajadzības pieprasīt, lai dalībvalstis pieņem noteikumus, kurus pēc neilga laika beigs piemērot. Tādēļ ir nepieciešams ļaut dalībvalstīm nepieņemt noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Direktīvas 2004/56/EK prasības attiecībā uz akcīzes nodokļiem, neskarot pienākumu pieņemt šādus noteikumus attiecībā uz citiem nodokļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 77/799/EK.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 77/799/EEK un Direktīva 92/12/EEK,

1)

Nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

2)

1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar jebkādu informāciju, kas ļautu tām izpildīt pareizu ienākuma un kapitāla nodokļa novērtējumu un jebkādu informāciju, kas saistīta ar nodokļu noteikšanu apdrošināšanas prēmijām, kā minēts Padomes 1976. gada 15. marta Direktīv 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas attiecas uz dažiem maksājumiem, nodevām, nodokļiem un citām darbībām (8) 3. panta sestajā ievilkumā.”.

1)

15.a pantu svītro.

2)

15.b pantu svītro.

3)

19. panta 6. punktu svītro.

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/32

(1)

2001. gada 16. oktobrī Padome pilnvaroja Komisiju apspriest ar Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm, Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarīno nolīgumu, kas ļautu šīm valstīm pieņemt līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri jāpiemēro Kopienā, lai nodrošinātu procentu ienākumu no uzkrājumiem efektīvu aplikšanu ar nodokli.

(2)

Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienots Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Andoras Firstisti.

(3)

Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu, nākamajā posmā ir vēlams parakstīt divus dokumentus, kuri parafēti 2004. gada 1. jūlijā un kurus apstiprināja Padome, pieņemot Saprašanās memorandu,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/54

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko iecēla Reģionu komitejas locekļus un komitejas locekļu aizstājējus (1).

(2)

Alejandro FONT de MORA y TURÓN kunga pilnvaru laikam beidzoties, par ko Padomei paziņoja 2004. gada 26. oktobrī, ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/55

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2164/98 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotikām, proti, amoksicilīna trihidrāta, ampicilīna trihidrāta un cefelaksīna importam, kas nav safasētas nomērītās devās vai formās vai nav iesaiņotas pārdošanai mazumtirdzniecībā (“attiecīgais produkts”) un kas attiecīgi atbilst KN kodiem ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00. Pasākumi tika piemēroti procentuālā nodokļa veidā, kas individuāliem eksportētājiem tika noteikts robežās no 0 % līdz 12 %, ar atlikušo nodokļa likmi 14,6 % apjomā eksportētājiem, kas neizrāda sadarbību.

(2)

Pēc galīgu mēru piemērošanas Komisija saņēma no Indijas attiecīgā produkta ražotāja, “Nestor Pharmaceuticals Limited”, (“prasītājs”) pieprasījumu par paātrinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 pārskatīšanas ierosināšanu atbilstoši pamatregulas 20. pantam. Prasītājs apgalvoja, ka tas neesot saistīts ne ar vienu no citiem attiecīgā produkta ražotājiem Indijā. Turklāt viņš apgalvoja, ka neesot eksportējis attiecīgo produktu sākotnējās izmeklēšanas laikā (t. i., no 1996. gada 1. jūlija līdz 1997. gada 30. jūnijam), bet esot eksportējis attiecīgo produktu uz Kopienu pēc tam. Pamatojoties uz iepriekšminēto, viņš pieprasīja sev noteikt individuālu nodokļu likmi gadījumā, ja subsidēšana tiktu konstatēta.

(3)

Komisija pārbaudīja prasītāja iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas ierosināšanu saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad iesaistītajai Kopienas rūpniecībai tika dota iespēja izteikt piezīmes, Komisija, paziņojot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), ierosināja paātrinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 pārskatīšanu attiecībā uz prasītāju.

(4)

Šajā pārskatīšanā minētais produkts ir tas pats produkts, kas minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2164/98.

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“atkārtotas izmeklēšanas posms”).

(6)

Komisija oficiāli paziņoja prasītājam un Indijas valdībai (“IV”) par izmeklēšanas ierosināšanu. Turklāt citām ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli rakstiski, kā arī pieprasīt lietas izskatīšanu. Tomēr Komisija nesaņēma šādus viedokļus vai pieprasījumu par lietas izskatīšanu.

(7)

Komisija nosūtīja pieprasītājam aptaujas anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnu atbildi. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanā, un veica pārbaudes apmeklējumus prasītāja telpās Ņūdelī un Haidarabadā.

(8)

Tā kā no prasītāja netika saņemts pieprasījums atkārtoti izskatīt konstatējumu par kaitējumu, pārskatīšanu veica tikai attiecībā uz subsidēšanu.

(9)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsīdiju shēmas, kuras tika analizētas sākotnējā izmeklēšanā. Tā arī pārbaudīja, vai prasītājs bija izmantojis kādas citas subsīdiju shēmas vai arī attiecīgajam ražojumam bija saņēmis ad hoc subsīdijas.

(10)

Prasītājs varēja uzrādīt pietiekamus pierādījumus tam, ka viņš nebija saistīts, tieši vai netieši, ne ar vienu no Indijas eksportējošiem ražotājiem, kam bija piemēroti spēkā esošie attiecīgā produkta kompensācijas pasākumi.

(11)

Izmeklēšana apstiprināja, ka prasītājs netika eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas laikā, t. i., no 1996. gada 1. jūlija līdz 1997. gada 30. jūnijam, un ka viņš esot uzsācis eksportu uz Kopienu pēc šā posma.

Turklāt prasītājs netika individuāli izmeklēts sākotnējās izmeklēšanas laikā citu iemeslu dēļ, nevis tādēļ, ka tas būtu atteicies sadarboties ar Komisiju.

Rezultātā ir apstiprināts, ka prasītājs jāaplūko kā jauns eksportētājs. Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 20. pantu Komisija pārbaudīja, vai prasītājam var noteikt individuālu kompensācijas maksājumu apjomu.

(12)

Pamatojoties uz prasītāja atbildē uz Komisijas anketām ietverto informāciju un izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas:

(13)

Tika konstatēts, ka prasītājs saņēmis pabalstu saskaņā ar DEPBS uz pēceksporta pamata. Sīks shēmas apraksts ir ietverts Eksporta un importa politikas 2002.–2007. gadam (“EXIM-policy 02-07”) 4.3. punktā un papildinošas Procedūru rokasgrāmatas I sējuma 2002.–2007. gadam (HOP I 02-07) (4) 4. nodaļā. “EXIM-policy 02-07” ir balstīta uz Ārējās tirdzniecības (attīstība un regulēšana) 1992. gada Aktu (Nr. 22, 1992).

(14)

Ikviens ražotājs–eksportētājs vai tirgotājs–eksportētājs ir tiesīgs uz šo shēmu. Tas var pieteikties uz DEPBS kredītiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs shēmas eksportēto produktu vērtības procentuālo attiecību. Šādas DEPBS likmes Indijas iestādes ir noteikušas vairumam produktu, tai skaitā attiecīgajam produktam. Tās ir noteiktas, pamatojoties uz standarta izejvielām/ražojuma normām (Standard Input/Output Norms – “SION”), ņemot vērā paredzēto importa izejvielu sastāvu eksporta produktā un šāda paredzētā importa aplikšanu ar muitas nodokli neatkarīgi no tā, vai faktiskais ievedmuitas nodoklis ir samaksāts vai nav.

(15)

Lai kompānija būtu tiesīga uz šajā shēmā noteikto pabalstu, tai ir jāeksportē. Eksporta darījuma laikā eksportētājam jāiesniedz Indijas iestādēm deklarācija ar norādi, ka eksports notiek saskaņā ar DEPBS. Lai preces varētu eksportēt, Indijas muitas iestādes izvešanas procedūras laikā izsniedz eksporta izvešanas faktūru. Šis dokuments cita starpā norāda DEPBS kredītu apjomu, kas jāpiešķir attiecīgajam eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājam ir zināms, kādu pabalstu tas saņems. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta izvešanas faktūru, IV nav noteikšana pār DEPBS kredītu piešķiršanu. Attiecīgā DEPBS likme, aprēķinot pabalstu, ir tā, ko piemēroja eksporta deklarācijas sastādīšanas laikā. Līdz ar to nav iespējams veikt atpakaļejošus grozījumus attiecībā uz pabalsta līmeni.

(16)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus, izpildot eksporta saistības, var iereģistrēt pēc uzkrājumu principa kā ienākumu komerckontos.

(17)

Šādus kredītus var izmantot jebkuru neierobežotos daudzumos ievedamu preču, izņemot ražošanas līdzekļu, sekojošu ievedpreču muitas nodokļu apmaksai. Preces, kas importētas pretēji šādiem kredītiem, var pārdot vietējā tirgū (saskaņā ar tirdzniecības nodokli) vai izmantot kā savādāk.

DEPBS kredītus var brīvi pārvest, un tie ir derīgi 12 mēnešus no to izsniegšanas datuma.

(18)

Pieteikums par DEPBS kredītu saņemšanu var segt līdz pat 25 eksporta darījumus un, ja iesniegts elektroniski, neierobežotu eksporta darījumu skaitu. De facto nav stingri nosacīts pieteikšanās termiņš, jo 4.47 HOP I 02-07 nodaļā minētos laika posmus vienmēr skaita no pēdējā eksporta darījuma, kas minēts iesniegtajā DEPBS pieteikumā.

(19)

Galvenās DEPBS īpašības nav mainījušās kopš sākotnējās izmeklēšanas. Shēma ir subsīdija, kas atkarīga no likuma eksporta veikšanas laikā. Tādēļ sākotnējās izmeklēšanas laikā tika noteikts, ka to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā DEPBS subsīdiju apjomu aprēķināja uz vislabākās pieejamās informācijas bāzes saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, un pro rata temporis DEPBS likmi uzskatīja par atbilstošu subsīdiju likmi. Pamatojoties uz to, ka prasītājs izrādīja sadarbību, kas pamatregulas 22. panta 4. punkta izpratnē uzskatāma par apstākļu maiņu, šo metodi nepiemēro tā kaitējumam.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirtā pabalsta izteiksmē, kas, kā ticis konstatēts, ir pastāvējis izmeklēšanas laikā. Šajā sakarā uzskatīja, ka pabalsts saņēmējam ir piešķirts laikā, kad tika veikts eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Pašreiz IV ir apliekama ar muitas nodevām, kas sastāda finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Kā iepriekš minēts 15. apsvērumā, līdzko muitas iestādes izsniedz eksporta izvešanas faktūru, kas cita starpā parāda DEPBS kredītu apjomu, kurš jāpiešķir attiecīgajam eksporta darījumam, IV nav noteikšanas pār to, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, kā arī tai nav noteikšanas pār subsīdiju apjomu. Tomēr, kā iepriekš minēts tajā pašā apsvērumā, jebkādām izmaiņām DEPBS likmēs starp faktisko eksportu un DEPBS licences izsniegšanu nav atpakaļejoša spēka par piešķirtā pabalsta apjomu. Turklāt, kā iepriekš minēts 16. apsvērumā, kompānijas var saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem iereģistrēt DEPBS kredītus pēc uzkrājumu principa kā ienākumu eksporta darījuma posmā. Visbeidzot, pamatojoties uz faktu, ka kompānija apzinās, ka tā saņem subsīdiju saskaņā ar DEPBS un patiešām gūst labumu saskaņā ar citām shēmām, kompānija jau atrodas izdevīgākā konkurētspējīgā situācijā, jo tā var atspoguļot subsīdijas, piedāvājot zemākas cenas.

(22)

Loģiskais pamats kompensācijas maksājumu ieviešanai tomēr ir atlīdzināt negodīgas tirdzniecības prakses, kas balstītas uz nelikumīgām konkurences priekšrocībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, par piemērojamu uzskata aplikt ar nodokli pabalstu saskaņā ar DEPBS kā to kredītu summu, kuri iegūti no visiem eksporta darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepieciešams ieturēt izdevumus, kas neizbēgami radušies, lai saņemtu subsīdiju.

(23)

Prasītājs apgalvoja, ka saistīti ir tikai tie DEPBS kredīti, ko radījuši attiecīgā produkta eksporta darījumi, aprēķinot subsīdijas normu pašreizējā izmeklēšanā. Tomēr saskaņā ar DEPBS nepastāv nekādas saistības, kas ierobežo DEPBS kredītu izmantošanu, lai ievestu beznodokļu izejvielas, kas saistītas ar konkrēto ražojumu. Tieši pretēji, DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, tos pat var pārdot un izmantot jebkuru neierobežoti ievedamu preču importam (attiecīgā produkta izejvielas pieder pie šīs kategorijas), izņemot ražošanas līdzekļus. Rezultātā attiecīgais produkts var gūt labumu no visiem DEPBS kredītiem.

(24)

Bez tam viņš pieprasīja, lai tirdzniecības nodokli, kas maksājams par DEPBS kredītu pārvešanu, atskaitītu kā izdevumu, nosakot subsīdijas apjomu. Tomēr tirdzniecības nodoklis nav izdevums, kas neizbēgami radies, lai pretendētu uz subsīdiju vai saņemtu subsīdiju pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tirdzniecības nodoklis ir tikai komerclēmuma rezultāts, lai atbrīvotos no jau saņemtā DEPBS kredīta, to pārdodot, nevis izlietotu to kā ar tirdzniecības nodokli neapliekamu, lai kompensētu par sekojošo importu maksājamos nodokļus. Pieteikuma izmaksas DEPBS kredīta saņemšanai tomēr uzskata par nepieciešamajiem izdevumiem un līdz ar to atvelk.

(25)

Kopējo subsīdiju apjoms (nominators) ir piešķirts kopējā eksporta realizācijā atkārtotās izmeklēšanas laikā (denominators) saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, tā kā šo subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz ražotajiem, eksportētajiem vai transportējamiem apjomiem. Subsīdijas norma prasītājam saskaņā ar šo shēmu bija 3,3 %.

(26)

Tika konstatēts, ka prasītājs ieguva labumu no daļēja ienākuma nodokļa atbrīvojuma ienākumiem, kas iegūti no eksporta realizācijas atkārtotās izmeklēšanas posmā. Šā atbrīvojuma tiesiskais pamats noteikts Likuma par ienākumu nodokli 1961. gadam 80HHC iedaļā.

(27)

Likuma par ienākumu nodokli 1961. gadam 80HHC iedaļu atcēla 2005.–2006. izvērtēšanas gadam (t. i., finanšu gadam no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) uz priekšu. Rezultātā šī shēma prasītājam nepiešķirs nekādus pabalstus pēc 2004. gada 31. marta. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu šī shēma līdz ar to nav jākompensē.

(28)

Tika konstatēts, ka prasītājs netika saņēmis labumu saskaņā ar PBS, ko 1997. gada 1. aprīlī atcēla un aizstāja ar tā pārņēmēju DEPBS.

(29)

Tika konstatēts, ka prasītājs neimportēja ražošanas līdzekļus saskaņā ar EPCGS, līdz ar to neguva labumu no šīs shēmas.

(30)

Tika konstatēts, ka prasītājs neatradās EPZ, kā arī nedarbojās saskaņā ar EOU shēmu, kā rezultātā netika guvis labumu saskaņā ar šīm shēmām.

(31)

Tika konstatēts, ka prasītājs saņēma labumus saskaņā ar šo shēmu atkārtotas izmeklēšanas laikā. Shēmas sīks apraksts ir sniegts EXIM-politikas 02-07 4.1.1. līdz 4.1.7. punktā un HOP I 02-07 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

(32)

Ražotājiem–eksportētājiem un tirgotājiem–eksportētājiem, kas ir “saistīti” ar atbalstošajiem ražotājiem, ir tiesības uz šo shēmu.

(33)

ALS fiziskais eksports pieļauj izejvielu beznodokļu importu, kas fiziski jāiekļauj izrietošajās eksportprecēs. Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudi, eksportētājam ar likumu ir noteikts glabāt “patiesu un atbilstošu licenču izlietojumu un importēto preču izlietošanas uzskaiti” noteiktā formātā (4.30. nodaļa un 18 HOP I 02-07 pielikums), t.i., faktisku patēriņa uzskaiti. Gan importa atļaujai, gan eksporta saistībām IV ir noteikusi konkrētu apjomu un vērtību, un tās ir dokumentētas licencē. Papildus importa un eksporta laikā valdības amatpersonām attiecīgi darījumi ir jādokumentē licencē. Saskaņā ar šo shēmu atļauto importa apjomu IV nosaka, pamatojoties uz standarta normām, t.i., uz SION, kas, kā tiek apgalvots, atspoguļo visefektīvāko iespējamo pielietojumu, lai saražotu izrietošo eksporta produktu norādītajā apjomā. SION pastāv vairumam produktu, tai skaitā attiecīgajam produktam, un tos publicē HOP II 02-07. Importētās izejvielas nav pārvedamas, un tās jāizmanto izrietošā eksporta produkta ražošanā. Eksporta saistības ir jāizpilda noteiktajā termiņā (18 mēnešos ar diviem iespējamiem pagarinājumiem, no kuriem katrs ilgst sešus mēnešus).

(34)

Atkārtotas izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka izejvielas, ko prasītājs importējis bez nodokļa saskaņā ar šo shēmu, saskaņā ar SION atļauto importu pārsniedza vielas, ko viņam vajadzēja, lai saražotu norādīto izrietošā eksporta produkta apjomu. Tādējādi SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzs. Turklāt prasītājs neveica faktisko patēriņa uzskaiti atbilstoši savam reālajam patēriņam. Tā vietā viņš šajā uzskaitē ierakstīja nepatiesu tā patēriņu atbilstoši IV, kas labvēlīgāks SION, lai arī de facto tas patērēja mazāk izejvielu norādītā izrietošā eksporta ražošanā. Ne prasītājs, ne IV nevarēja pierādīt, ka atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa neradīja papildus atbrīvojumu.

(35)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē, t. i., IV finansiāls pabalsts, kas prasītājam piešķīra labumu. Papildus, ALS fiziskais eksports ir atkarīgs no likuma eksporta izpildes laikā un līdz ar to uzskatāms par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(36)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas minēti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojuma atmaksas definīcija un noteikumi). IV efektīvi nepiemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai un kādos apjomos izejvielas tika izmantotas eksportētā produkta ražošanā (pamatregulas II pielikuma II punkta 4. apakšpunkts un saistībā ar atmaksas sistēmām attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas III pielikuma II punkta 2. apakšpunkts). SION attiecīgajam produktam nebija pietiekoši precīzs, un to nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Efektīva kontrole, kas balstīta uz pareizi uzturētu patieso patēriņa uzskaiti, netika veikta. Turklāt IV neveica ne turpmāku pārbaudi, kas būtu balstīta uz faktiskajām iesaistītajām izejvielām, lai arī tas parasti būtu jāveic gadījumā, kad nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II punkta 5. apakšpunkts un III pielikuma II punkta 3. apakšpunkts), ne arī tā pierādīja, ka netika veikti papildus atbrīvojumi.

(37)

Atklājoties šiem faktiem, prasītājs apgalvoja, ka ALS fiziskais eksports darbojās kā pieļautā nodokļu atmaksas sistēma vai kā nodokļu atmaksas aizstājējsistēma. Viņš iebilda, bez jaunu faktisku pierādījumu uzrādīšanas vai savu apgalvojumu pamatošanas, ka IV uzsāka atbilstošu pārbaudi saskaņā ar pamatregulu. Šim nolūkam prasītājs atsaucās uz šādiem IV pieejamiem pārbaudes elementiem: it kā precīzu SION attiecīgajam produktam, informāciju par izejvielu daudzumu un izrietošo produktu importa un eksporta dokumentiem (eksporta izvešanas faktūru, importa ievešanas faktūru), muitas ķīlu zīmes uzskaiti importam un eksportam saskaņā ar ALS fizisko eksportu, faktiskā patēriņa uzskaiti (skatīt 33. apsvērumu iepriekš), piešķīrumu shēmas eksportam apliecinošu grāmatu (DEECB) un papildus pārbaudes mehānismiem, ko Indijas iestādes piemēro savu akcīzes nodokļa kontrolēšanai (t.i., nodrošināšanu, ka akcīzes nodokļa kredītus izejvielām (“CENVAT-kredīti”) netaisnīgi nepieprasa tām izejvielām, ko importē bez nodokļa saskaņā ar ALS). Turpmāk viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu jānosaka SION neprecizitāšu apjoms. Bez tam prasītājs apgalvoja, ka pārbaudes sistēmai nav jākonstatē uz atsevišķu kravu pārvadāšanas pamata saistība starp izejvielām un izrietošajiem ražojumiem, lai tādējādi atbilstu pamatregulai. Visbeidzot, prasītājs apgalvoja, ka Komisiju saista iepriekšējās izmeklēšanas rezultāti nekompensēt ALS.

(38)

Prasītāja nostāja, apkopota 37. apsvērumā iepriekš, nemaina Komisijas konstatējumus par ALS fizisko eksportu. Prasītājs nav atspēkojis, ka pašreizējā lietā de facto, nevis de jure, IV efektīvi nepielietoja faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Pamatojoties uz prasītāja uzrādītajiem faktiskajiem patēriņa datiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka SION attiecīgajam ražojumam nav pietiekami precīzs (skatīt 34. apsvērumu iepriekš). Prasītājs apzinās šo faktu un izmeklēšanā apstiprināja to pārbaudes komandai. Komisijas uzdevums nav noteikt konkrētu SION neprecizitāšu apjomu, bet tikai atspēkot, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, tā dēvēto standarta normu precizitāti. Turpmāk prasītājs neuzrādīja nekādus pierādījumus tam, ka viņš uzglabāja grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus, lai IV varētu veikt ALS pārbaudi, kas atspoguļotu tā faktisko patēriņu, t. i., ne tikai standarta normu patēriņu. Tādējādi, lai pārbaudītu eksporta ražošanā izlietoto daudzumu, IV ir atkarīga no tās neprecīzajām standarta normām. Komisija to uzskata par nepietiekamu, lai atbilstu efektīvām pārbaudes sistēmas prasībām saskaņā ar pamatregulas II un III pielikumu.

(39)

Prasītājs nepamatoja, ka CENVAT kredītu akcīzes kontrole sniedz jebkādu informāciju par saikni starp izejvielām un izrietošajiem eksporta produktiem. Rezultātā Komisija šādas kontroles neuzskata par pārbaudes sistēmas daļu saskaņā ar pamatregulas II un III pielikumu. Turpmāk DEECB atcēla ar EXIM-politiku 02-07, un tādēļ tas vairs nevar, pretēji prasītāja apgalvojumam, būt par būtisku pārbaudes elementu. Bez tam netika pamatots, kāpēc prasītājs iereģistrēja faktiskā patēriņa datus DEECB. Netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka IV būtu citādi efektīvi piemērojusi sistēmu, lai noteiktu saikni starp importētām izejvielām un izrietošajiem eksporta ražojumiem ar nepieciešamo precizitāti, t. i., citādāk, nevis uz pārāk labvēlīgu standarta normu pamata. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka pārbaudes sistēma patiešām jābalsta uz atsevišķu kravu pārvadājuma pamata, lai atspoguļotu EXIM-politikas 02-07 noteikto standartu, kā minēts iepriekš 33. apsvērumā. Bez tam tikai šāds standarts atļauj kontrolējošām iestādēm pārbaudīt, vai stingrie noteikumi par nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu tiek ievēroti. Jāatceras, ka saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos un cita starpā tikai divu gadu laikā starp aizstājēju izejvielu importu un eksportu.

(40)

Visbeidzot, Komisiju nesaista neviens precedents attiecībā uz ALS fizisko eksportu. Shēma nekad netika analizēta, balstoties uz faktiem, kas tiek salīdzināti ar tiem, kas konstatēti pašreizējās izmeklēšanas laikā, jo īpaši ņemot vērā attiecīgā produkta SION neprecizitāti.

(41)

Tātad, tā kā nav nekādas pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas vai aizvietojošas nodokļu atmaksas sistēmas, ņemot vērā faktu, ka pārbaudes sistēma nav efektīvi piemērota paredzētajā nolūkā, kompensējamais labums ir kopējo ievedmuitas nodokļu atmaksa, kas parasti jāmaksā ievedot.

(42)

Subsīdijas apjomu aprēķināja, balstoties uz ievesto vielu iepriekšējiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un speciāls papildmuitas nodoklis) saskaņā ar attiecīgā produkta ALS fizisko eksportu atkārtotas izmeklēšanas laikā, ar izmaksām, kas neizbēgami radušās, lai saņemtu ieturēto subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu (nominators). Šī summa ir piešķirta eksporta apgrozījuma laikā, ko radījis attiecīgais produkts atkārtotas izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu (denominators), jo šo subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai pārvestajiem daudzumiem. Pamatojoties uz to, iegūtā subsīdija bija 22 %.

(43)

Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz shēmām, kā minēts iepriekš, kompensējamo subsīdiju apjoms prasītājam ir šāds:

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensējamā maksājuma apjomam ir jābūt mazākam par kopējo kompensējamo subsīdiju apjomu, lai gan šādam mazākam maksājumam jābūt adekvātam, lai likvidētu kaitējumu. Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts vidējais kaitējuma samazināšanas līmenis 14,6 %. Prasītājs nepieprasīja slēdzienu par kaitējuma pārskatīšanu. Tādēļ sākotnēji noteiktais kaitējuma samazināšanas līmenis pašreizējā pārskatīšanā ierobežo kompensējamā maksājuma apjomu.

(45)

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, uzskata, ka attiecīgā produkta importu Kopienā, ko ražojis un eksportējis prasītājs, jāturpina pakļaut kompensācijas nodokļa likmei saskaņā ar kaitējuma likvidēšanas pakāpi, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(46)

Ņemot vērā, ka šī nodokļa likme ir likme, ko jau piemēro visām kompānijām, kas nav atsevišķi minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 1. panta 2. punktā, šī regula nav jāgroza. Prasītāja paātrinātā izskatīšana līdz ar to jāizbeidz.

(47)

Prasītāju un IV informēja par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja izteikt priekšlikumu par paātrinātās izskatīšanas izbeigšanu. Viņiem arī tika piešķirts pietiekams laiks, lai varētu izteikt savas piezīmes. IV neizteica nekādas piezīmes. Prasītāja piezīmes par atklājumiem attiecībā tikai uz ALS fizisko eksportu tika ņemtas vērā, kā minēts iepriekš 37. līdz 40. apsvērumā,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/61

(1)

Reaģējot uz klasiskā cūku mēra uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs, tika pieņemts Komisijas 2003. gada 18. jūlija Lēmums 2003/526/EK par aizsardzības pasākumiem pret klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (2). Ar šo lēmumu noteica dažus papildu slimības kontroles pasākumus attiecībā uz šo slimību.

(2)

Klasiskā cūku mēra situācija Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā, ir būtiski uzlabojusies. Tādēļ ar Lēmumu 2003/526/EK pieņemtie pasākumi attiecībā uz Ziemeļreinu-Vestfāleni vairs nav jāpiemēro.

(3)

Slovākijā Veľký Krtíš rajonā nesen tika atklāts klasiskā cūku mēra saslimšanas gadījums savvaļas cūkām, kas iepriekš netika ņemts vērā saistībā ar šo slimību. Tādēļ Lēmums 2003/526/EK jāgroza, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju šajā dalībvalstī.

(4)

Ņemot vērā kopējo klasiskā cūku mēra situāciju Francijā, Vācijā un Luksemburgā, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2003/526/EK derīguma termiņu.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/526/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 11. pantā “2004. gada 31. oktobrim” aizstāj ar “2005. gada 30. aprīlim”.

2)

Lēmuma 2003/526/EK pielikumu groza šādi:

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/62

(1)

Klasiskā cūku mēra gadījumu apstiprināja savvaļas cūku populācijā Mozeles un Mertas un Mozeles departamentos 2002. gadā. Šajā laikā saistībā ar šo slimību tika ņemts vērā tikai Tionvilles apgabals Mozeles ziemeļu daļā. Pašreiz šajā apgabalā slimība tiek pilnībā kontrolēta.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2002/626/EK (2) apstiprināja Francijas iesniegto plānu klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām Mozelē un Mertā un Mozelē.

(3)

Francija arī ieviesa intensīvu programmu, lai novērotu klasiskā cūku mēra izplatību savvaļas cūkām Ardēnu, Mertas un Mozeles, Mozeles un Lejasreinas departamentos, kas robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Luksemburgu. Šī programma joprojām tiek turpināta.

(4)

Klasiskā cūku mēra saslimšanas gadījumus apstiprināja arī savvaļas cūkām Lejasreinā, un tas izplatījās līdz Mozeles ziemeļaustrumu daļai Ziemeļvogēzu apgabalā. Tika konstatēts, ka otro epidēmijas gadījumu izraisīja atšķirīgs vīrusa celms un tas attīstījās citādi nekā Tionvilles apgabalā apstiprinātais vīruss.

(5)

Attiecīgi Francija ir iesniegusi apstiprināšanai plānu klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām Ziemeļvogēzu apgabalā. Turklāt šī dalībvalsts plāno uzsākt savvaļas cūku vakcināciju šajā reģionā, tādēļ tā iesniedza apstiprināšanai plānu ārkārtas vakcinācijai.

(6)

Francijas iestādes savvaļas cūku vakcinācijai pret klasisko cūku mēri (C celms) ir atļāvušas izmantot dzīvu novājinātu vakcīnu, pievienojot to barībai.

(7)

Francijas iesniegtie plāni klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai Ziemeļvogēzu apgabalā ir izskatīti, un atzīts, ka tie atbilst Direktīvai 2001/89/EK.

(8)

Pārredzamības nolūkos šajā lēmumā jānosaka ģeogrāfiskie apgabali, kuros īstenojami slimības apkarošanas un ārkārtas vakcinācijas plāni.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/65

(1)

Pārmērīga un nekontrolēta kājnieku ieroču un vieglo ieroču uzkrāšanās un izplatīšana apdraud mieru un drošību un samazina ilgtspējīgas attīstības iespējas, kā tas pašlaik notiek īpaši Rietumāfrikā.

(2)

Tiecoties sasniegt Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP 1. pantā izvirzītos mērķus, Eiropas Savienība paredz darboties kompetentos starptautiskos forumos, lai veicinātu uzticības rašanos. Šajā sakarā šā lēmuma mērķis ir īstenot minēto vienoto rīcību.

(3)

Eiropas Savienība uzskata, ka finansiāls ieguldījums un tehniska palīdzība palīdzētu nostiprināt Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) iniciatīvu attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.

(4)

Tādēļ Eiropas Savienība ir paredzējusi ECOWAS sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību saskaņā ar Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP II sadaļu,