27.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/1

(1)

Berlīnē 1999. gada martā sanākusī Eiropadome nāca klajā ar vairākiem secinājumiem, kas attiecās uz Kopienu pašu resursu sistēmu, un uz to pamata tika pieņemts Lēmums 2000/597/EK, Euratom.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2. panta 3. punktu un 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis patur sev kā iekasēšanas izmaksas 25 % no minētā lēmuma 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām summām, kas noteiktas pēc 2000. gada 31. decembra, izņemot summas, kas dalībvalstīm saskaņā ar regulām par pašu resursiem būtu bijis jāiemaksā pirms 2001. gada 28. februāra un kam joprojām būtu jāpiemēro 10 % likme.

(3)

Berlīnē sanākusī Eiropadome pieņēma lēmumu, ka, sadalot finansiālo slogu, ko uzņemas citas dalībvalstis sakarā ar korekciju attiecībā uz budžeta nelīdzsvarotību par labu Apvienotajai Karalistei, Austrijas, Vācijas, Nīderlandes un Zviedrijas daļa būtu jākoriģē tā, lai to finanšu iemaksas nepārsniegtu vienu ceturto daļu no to parastām iemaksām.

(4)

Saskaņā ar Amsterdamas Līgumu un tam pievienoto 4. un 5. protokolu Dānijai, Apvienotai Karalistei un Īrijai nav jāpiedalās pasākumos, uz ko attiecas EK līguma IV sadaļa, un tālab tām nav pienākuma uzņemties šādu pasākumu radītās finanšu sekas, kas nav administratīvas izmaksas. Tālab tām ir tiesības uz korekciju attiecībā uz gadskārtējām iemaksām Kopienu pašu resursos gadījumos, kad tās nepiedalās.

(5)

Tā kā dalībvalstīm ir vienādi pienākumi maksāt procentus, ja tās kavē iemaksas Kopienu pašu resursu kontos, bet pašlaik ir grūtības noteikt, kādas procentu likmes jāpiemēro, un praksē tas rada atšķirības likmēs, ko paziņo dalībvalstis, kas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā, un to ir grūti attaisnot, atsauces likme šīm valstīm būtu jāstandartizē, par pamatu ņemot likmi, kuru Eiropas Centrālā banka izmanto refinansēšanas operācijās un kura ir samērojama ar likmēm, ko ieteikts izmantot par atsauces likmēm dalībvalstīs, kuras neietilpst euro zonā.

(6)

1989. gadā ieviestā divkāršas uzskaites sistēma bija paredzēta, lai nošķirtu atgūtos nodokļus no nesamaksātiem. Attiecībā uz mehānismu, ko izmanto, lai dzēstu pozīcijas atsevišķajos kontos, šī sistēma ir tikai daļēji sasniegusi mērķi. Pārbaudes, ko veikusi Eiropas Revīzijas palāta un Komisija, ir atkārtoti atklājušas nepareizības atsevišķo kontu uzturēšanā, kas liedz kontiem atspoguļot reālo stāvokli atgūšanas ziņā. No atsevišķajiem kontiem būtu jāizņem tās summas, ko nav paredzams atgūt konkrēta laikposma beigās un kuru paturēšana tajos bilanci padara neprecīzu. Turklāt no izmaksu efektivitātes viedokļa dalībvalstīm vairs nevajadzēs segt administratīvās izmaksas, kas saistītas ar šo summu uzraudzību.

(7)

Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm. Cita starpā tai būtu jābūt iespējai nosūtīt piebildes attiecīgai dalībvalstij.

(8)

Ņemot vērā vajadzību rast pagaidu risinājumu dažām administratīvām grūtībām, der paredzēt dažus pārejas pasākumus.

(9)

Atbildot uz Revīzijas palātas lūgumu un lai nodrošinātu, ka atsevišķie konti dod labāku priekšstatu par reālo budžeta stāvokli, dalībvalstīm līdz ar konkrēta gada pēdējo ceturkšņa pārskatu būtu jāsūta Komisijai tāme par to prasījumu kopsummu, kas ierakstīti atsevišķā kontā un ko nav paredzams atgūt.

(10)

Ievērojot Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2. panta 7. punktu un lai to piemērotu, NKP ir gada NKI tirgus cenās, ko noteikusi Komisija, piemērojot EKS 95 saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (4). Turklāt Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (5) ir ietverti noteikumi par to, kā saskaņot nacionālos kopienākumus tirgus cenu izteiksmē.

(11)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom Komisija līdz 2006. gada 1. janvārim pilnībā pārskata pašu resursu sistēmu. Komisijai, nākot klajā ar jauniem priekšlikumiem, kas balstās uz pārskatīšanas rezultātiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš minētā lēmuma 2. panta 3. punktam, 4. un 5. pantam.

(12)

Tādēļ Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (6) būtu attiecīgi jāgroza,

1)

Regulas nosaukumā, kā arī 1., 2. un 5. pantā:

2)

Regulas 6. pantā:

3)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Pēc 31. decembra trešajā gadā pēc konkrētā gada mēneša pārskatu summā, ko dalībvalsts sūta saskaņā ar 6. panta 4. punkta a) apakšpunktu par attiecīgo gadu, neizdara nekādas papildu korekcijas, izņemot datus, par kuriem Komisija vai attiecīgā dalībvalsts paziņojusi pirms minētās dienas.”

4)

Regulas 9. pantā:

5)

Regulas 10. pantā:

6)

Iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

1.   Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar Amsterdamas Līgumu un tā 4. un 5. protokolu nepiedalās kādas konkrētas Savienības darbības vai politikas finansēšanā, tai ir tiesības uz korekciju, ko saskaņā ar 2. punktu aprēķina no summas, ko tā ir iemaksājusi pašu resursos ik gadu, kad tā nav piedalījusies. Tādu korekciju veic tikai vienu reizi, un tā ir galīga, pat ja vēlāk mainās NKP kopsumma.

2.   Komisija aprēķina korekciju nākamā gadā pēc attiecīgā finanšu gada, kad tā nosaka NKP bilances, kā paredzēts šīs regulas 10. pantā.

Aprēķinus izdara, izmantojot šādus skaitļus, kas attiecas uz attiecīgo finanšu gadu:

Korekciju iegūst, ja attiecīgo izdevumu kopsumma, no kā atņemtas summas, ko finansējušas iesaistītās trešās valstis, reizina ar tādu NKP procentuālu daļu, ar ko dalībvalsts, kas tiesīga saņemt korekciju, pārstāv visu dalībvalstu NKP. Korekciju finansē iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar koeficientu, ko nosaka, dalot to attiecīgos NKP ar visu iesaistīto dalībvalstu NKP. Lai aprēķinātu korekciju, summas attiecīgo valstu valūtās un euro konvertē savā starpā ar tādu maiņas kursu, kāds ir kalendāra gada pēdējā kotēšanas dienā pirms attiecīgā budžeta gada.

Korekciju nepārskata, ja NKP summa vēlāk mainās.

3.   Komisija laikus informē dalībvalstis par korekcijas apmēru, lai decembra pirmā darbadienā tās varētu to kreditēt šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā.”

7)

Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1.   Par visiem kavējumiem, izdarot ierakstus 9. panta 1. punktā minētajā kontā, attiecīgai dalībvalstij jāmaksā procenti.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kas ietilpst Ekonomikas un monetārajā savienībā, procentu likme līdzinās Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi refinansēšanas operācijām pirmajā tā mēneša dienā, kurā ir maksājuma termiņš, palielinot to par diviem procentu punktiem.

Par katru kavējuma mēnesi šī likme palielinās par 0,25 procentu punkta. Palielināto likmi piemēro visu kavējuma laiku.

3.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kas neietilpst Ekonomikas un monetārajā savienībā, procentu likme līdzinās likmei, ko to centrālās bankas piemērojušas galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot to par diviem procentu punktiem, vai – dalībvalstīm, kurām centrālās bankas likme nav pieejama – vislīdzvērtīgākā likme, kas dalībvalsts naudas tirgū piemērota pirmajā attiecīgā mēneša dienā, palielinot to par diviem procentu punktiem. Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 0,25 procentu punkta. Palielināto likmi piemēro visu kavējuma laiku.

4.   Procentu maksājumiem, kas minēti 1. punktā, 9. panta 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis.”

8)

Regulas 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis vai saskaņā ar 9. panta 1. punktu to izvēlētas struktūras Komisijas maksājumu rīkojumus izpilda cik drīz vien iespējams, vēlākais piecās darbdienās pēc to saņemšanas, un jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, vēlams elektroniskiem, Komisijai nosūta konta pārskatu vēlākais trijās darbadienās pēc katra darījuma. Tomēr naudas pārvedumu operācijās dalībvalstīm attiecīgie rīkojumi jāizpilda Komisijas pieprasītā termiņā.”

9)

Regulas V sadaļu svītro.

10)

Regulas VI sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 7. panta piemērošanas kārtība”.

11)

Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Lai piemērotu Lēmuma Nr. 2000/597/EK, Euratom 7. pantu, attiecīgā finanšu gada atlikums ir starpība starp:

12)

Regulas 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Būtiskas atkāpes no sākotnējās prognozes var būt par pamatu nākamā finanšu gada sākotnējā budžeta projekta grozījuma vēstulei vai pašreizējā finanšu gada budžeta grozījumiem.”

13)

Regulas 17. pantā:

14)

Regulas 18. panta 1. punktā atsauci uz Lēmumu 94/728/EK, Euratom aizstāj ar atsauci uz Lēmumu 2000/597/EK, Euratom.

15)

Regulas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

16)

Iekļauj šādu IX sadaļu:

“IX SADAĻA

Pārejas pasākumi

21.a pants

Šīs regulas 11. pantā paredzēto likmi joprojām piemēro, aprēķinot procentus kavētiem maksājumiem, ja maksājumu diena iekrīt pirms tā mēneša beigām, kurā stājas spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 2028/2004 (2004. gada 16. novembris), ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (11).

17)

Līdzšinējā IX sadaļa kļūst par X sadaļu.

27.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/8

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

27.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/10

(1)

Itālijas iestādes ar 2003. gada 12. februāra vēstuli (reģistrēta kā ienākošā vēstule ar numuru A/31217 2003. gada 14. februārī) saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu paziņoja par atbalsta shēmu, kura paredz steidzamus noteikumus nodarbinātības jomā. Pasākums, kas veikts bez iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma, iereģistrēts nelikumīgo atbalstu reģistrā ar numuru NN 7/03.

(2)

Komisija ar 2003. gada 12. marta vēstuli lūdza papildu informāciju. Itālijas iestādes, lūgušas pagarināt noteikto termiņu un saņēmušas Komisijas piekrišanu, nosūtīja Komisijai papildu paskaidrojumus ar vēstuli, kura datēta ar 2003. gada 20. maiju.

(3)

Komisija ar 2003. gada 16. oktobra vēstuli informēja Itāliju par savu lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalsta shēmu. Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses izteikt apsvērumus par šo atbalstu. Komisija nav saņēmusi nekādus apsvērumus no trešajām personām.

(4)

Itālija 2003. gada 22. decembra vēstulē nosūtīja savus apsvērumus. Komisija ar 2004. gada 19. janvāra vēstuli lūdza papildu paskaidrojumus, uz ko Itālijas iestādes atbildēja ar 2004. gada 11. februāra vēstuli.

(5)

Atbalsta shēmas mērķis ir saglabāt darbavietas uzņēmumos, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, kuriem piemērotas ārkārtas administratīvās procedūras un kuros strādā vairāk nekā 1 000 personu.

(6)

Atbalsta juridiskais pamatojums ir 2003. gada 14. februāra Dekrēts Nr. 23, kas 2003. gada 17. aprīlī apstiprināts kā Likums Nr. 81.

(7)

Minētās atbalsta shēmas priekšrocību saņēmēji ir personas, kas pērk uzņēmumus, kas atbilst iepriekš minētajam raksturojumam (uzņēmumi, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, kuriem piemērotas ārkārtas administratīvās procedūras un kuros strādā vairāk nekā 1 000 personu).

(8)

Tā kā šos uzņēmumus pārņem trešās personas, priekšrocības piešķir tiem pircējiem, kas vēlas pieņemt darbā pārdotā uzņēmuma personālu, nepārsniedzot 550 darba ņēmējus. Pircējs par katru pārcelto darba ņēmēju iegūst:

Iepriekšminētās priekšrocības saskaņā ar Likumu Nr. 223/1991 piešķir darba devējiem, kuri pieņem aktīvos darba meklētājus vai darba ņēmējus, kas beiguši darba attiecības sakarā strukturālu krīzi un atbilst sīki izstrādātām prasībām.

Saskaņā ar paziņoto shēmu šādas priekšrocības piešķir, nepārsniedzot 550 darba ņēmējus, tiem pircējiem, kas vēlas pieņemt darbā pārdotā uzņēmuma personālu, respektīvi, darba ņēmējiem, kas nav aktīvi darba meklētāji.

Priekšrocības piešķir augstākais par 550 pārceltajiem darba ņēmējiem, ja vien ir ievēroti divi nosacījumi: i) darba ņēmēju pārcelšanai jābūt paredzētai kolektīvajos līgumos, kas jānoslēdz ar Nodarbinātības lietu ministriju līdz 2003. gada 30. aprīlim, un ii) pircēja un pārņemtā uzņēmuma īpašumi nav saistīti, un nepastāv cita veida attiecības vai kontrole.

(9)

Shēma attiecas uz darījumiem, kuros darba ņēmēju pārcelšana ir apstiprināta kolektīvajos līgumos, kuri ar Nodarbinātības lietu ministriju noslēgti līdz 2003. gada 30. aprīlim. Apropriācijas 2003. gadam sasniedz EUR 9,5 miljonus.

(10)

Lēmumā uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu Komisija ir norādījusi, ka pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Pasākums kā tāds principā ir aizliegts, un to var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu vienīgi tad, ja uz to iespējams attiecināt kādu no Līgumā paredzētajiem izņēmumiem.

(11)

Ciktāl pasākuma mērķis ir saglabāt darbavietas un tas ir saistīts ar grūtībās nonākušu uzņēmumu iegādi, Komisija ir pārbaudījusi tā saderību pēc Kopienas vadlīnijām attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (še turpmāk – “Kopienas vadlīnijas par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai”) (3), pēc Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (4) un pēc vadlīnijām par valsts atbalstu reģioniem (5). Ņemot vērā iepriekšminētos tiesību aktus, Komisija ir paudusi šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(12)

Komisija ir apšaubījusi, vai pārbaudāmie pasākumi patiešām ir atbalsta shēma, kas rada priekšrocības plašai saņēmēju grupai, vai, gluži otrādi, runa ir par pasākumiem, no kuriem gūst priekšrocības tikai atsevišķi saņēmēji, tā kā paziņotā shēma darbojas tikai īsu laiku (dekrēts ir pieņemts 2003. gada 14. februārī, un kā uzņēmumu pirkšanas un ministrijas atļautās darba ņēmēju pārcelšanas termiņš ir noteikts 2003. gada 30. aprīlis).

(13)

Komisija turklāt ir ņēmusi vērā, ka gadījumā, ja Itālija būtu uzskatījusi, ka paziņotā atbalsta shēma faktiski ir atsevišķs paziņojums par atbalstu viena grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai, tas arī kā tāds būtu bijis jāpaziņo. Tad būtu jāprecizē, vai grūtībās nonākušais uzņēmums ir faktiskais atbalsta saņēmējs. Atsevišķam paziņojumam jāpievieno pārstrukturēšanas plāns, kura mērķis ir atjaunot uzņēmuma ekonomisko un finansiālo ienesīgumu un kuram jāatbilst visiem nosacījumiem, ko paredz pamatnostādnes par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(14)

Itālija 2003. gada 22. decembra vēstulē nosūtīja savus apsvērumus. Itālijas iestādes ir norādījušas, ka visas atbalsta shēmas darbības laikā tikai viens uzņēmums ir pārdots saskaņā ar shēmas noteikumiem, t.i., Ocean SpA, kas atrodas Verolanovā (Brindizi) un ir pārdots Brandt Italia SpA. Saskaņā ar Itālijas iestāžu ziņām Brandt Italia ir nopircis Ocean SpA par tirgus cenu, negūstot no pārbaudāmās shēmas nekādas tiešas ekonomiskas priekšrocības.

(15)

Itālijas iestādes turklāt ir paziņojušas, ka:

(16)

Ar 2004. gada 11. februāra vēstuli Itālija ir norādījusi, ka atbalsts, kas no shēmas ir piešķirts Brandt Italia, attiecīgajā datumā bija EUR 3 197 982,20 un ka tā izmaksa sākusies 2003. gada martā.

(17)

Lai novērtētu, vai pasākums ir atbalsts saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, ir jānoskaidro, vai no tā gūst priekšrocības daži uzņēmumi, vai to finansē no valsts līdzekļiem, vai tas rada traucējumus konkurencei un vai tas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(18)

Pirmais nosacījums, lai varētu piemērot Līguma 87. panta 1. punktu, ir apstāklis, ka pasākums dod priekšrocības dažiem uzņēmumiem. Tāpat ir jānosaka, vai pasākums dod saņēmējiem ekonomiskas priekšrocības, kuras viņi negūtu normālos tirgus apstākļos, vai arī tas atbrīvo viņus no tādu izdevumu nastas, kas parasti uzņēmumiem jāsedz no saviem līdzekļiem, kā arī, vai šādas priekšrocības ir piešķirtas īpašiem uzņēmumiem.

Pārbaudāmā atbalsta shēma paredz piešķirt līdzekļus un samazināt sociālās iemaksas tiem pircējiem, kas iegādājušies finansiālās grūtībās nonākušus uzņēmumus, kuriem piemērotas ārkārtas administratīvās procedūras un kuros strādā vairāk nekā 1 000 personu. Tādā veidā šie pircēji gūst ekonomiskas priekšrocības, respektīvi, saņem neatmaksājamu finansējumu par katru “pārcelto” darba ņēmēju, turklāt 18 mēnešus maksā mazākas tās sociālās iemaksas, ko parasti veic darba devējs.

Komisija uzskata, ka minētais pasākums varētu sniegt ekonomiskas priekšrocības arī tiem uzņēmumiem, kuriem piemērotas ārkārtas administratīvās procedūras. Faktiskais atbalsta saņēmējs ir atkarīgs no dažādu faktoru kopuma, ko Itālijas iestādes nav konkretizējušas (vai grūtībās nonākušais uzņēmums ir aktīvs uzņēmums, vai pārdodamais īpašums ir uzņēmuma aktīvi vai sociālās iemaksas, vai pircējs ir nesaistīts ar grūtībās nonākušo uzņēmumu, pārdošanas cenas noteikšanas kārtība utt.).

Komisija uzskata, ka ar pārbaudāmo shēmu ir piešķirtas ekonomiskas priekšrocības vienai īpašai saņēmēju kategorijai, t.i.:

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka pārbaudāmais pasākums ir nevis vispārīgs, bet gan dod ekonomiskas priekšrocības īpašiem uzņēmumiem, jo ar to tiek samazinātas parastās izmaksas un nostiprināts to finansiālais stāvoklis attiecībā uz konkurentiem, kuriem nav pieejamas šādas priekšrocības. Šādu secinājumu apliecina tas, ka pasākums ir piemērots tikai vienā gadījumā.

(19)

Otrais nosacījums, lai varētu piemērot Līguma 87. panta 1. punktu, ir apstāklis, ka pasākumu finansē no valsts līdzekļiem. Konkrētajā gadījumā valsts līdzekļu izmantošanu var pierādīt ar faktu, ka pasākums, no vienas puses, ir finansēts ar neatmaksājamu valsts finansējumu, un, no otras puses, ka valsts ir atteikusies no sociālajām iemaksām, kas tai parasti ir jāsaņem.

(20)

Trešais un ceturtais 87. panta 1. punkta piemērošanas nosacījums ir apstāklis, ka pasākums rada vai draud radīt traucējumus konkurencei un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pārbaudāmā atbalsta shēma draud radīt traucējumus konkurencei, jo tā nostiprina dažu uzņēmumu finansiālo stāvokli attiecībā uz to konkurentiem. Šis pasākums rada īpašus draudus konkurencei un īpaši iespaido tirdzniecību gadījumos, kad atbalsta saņēmēji konkurē ar produktiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, pat ja tie paši neeksportē savu produkciju. Ja uzņēmēji, kas saņem atbalstu, neeksportē savu produkciju, valstī saražotā produkcija gūst priekšrocības, jo to uzņēmumu produkcijas eksportēšanas iespējas, kuri atrodas citās dalībvalstīs, attiecīgajā tirgū samazinās (6).

(21)

Iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ pārbaudāmais pasākums kā tāds principā ir aizliegts, un to var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu vienīgi tad, ja uz to var attiecināt kādu no Līgumā paredzētajiem izņēmumiem.

(22)

Tā kā pasākums ir valsts atbalsts, Komisija diemžēl ir spiesta konstatēt, ka Itālijas iestādes nav pildījušas saistības, ko tām uzliek Līguma 88. panta 3. punkts, un ir sākušas īstenot šo pasākumu, pirms to apstiprinājusi Komisija.

(23)

Noteikusi pārbaudāmā valsts atbalsta raksturu saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, Komisija pārbaudīja, vai to var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar līguma 87. panta 2. un 3. punktu.

(24)

Komisija uzskata, ka uz atbalstu nevar attiecināt Līguma 87. panta 2. punktā norādītos izņēmumus, jo tas nav sociāls atbalsts saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu vai citu ārkārtas notikumu radīta kaitējuma atlīdzināšanai saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un uz to neattiecas Līguma 87. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Acīmredzamu iemeslu dēļ nav piemērojami arī 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunkta izņēmumi.

(25)

Uz 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta pamata Komisija ir noteikusi savu politiku attiecībā uz dažām atbalsta kategorijām attiecīgās atbrīvojumu regulās, jomās un pamatnostādnēs. Pārbaudāmais atbalsts ir paredzēts darbavietu saglabāšanai un attiecas uz grūtībās nonākušu uzņēmumu cesiju, tāpēc uz to var attiecināt trīs konkrētus atvasināto tiesību aktus. Komisija attiecīgi pārbaudīja šā atbalsta saderību ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai, Regulu (EK) Nr. 2204/2002 un vadlīnijām par valsts atbalstu reģioniem. Visās trijās minētajās jomās Komisijas paustās šaubas par atbalsta shēmas saderību ar kopējo tirgu apstiprinājās.

(26)

Ciktāl paziņotā atbalsta shēma attiecas uz finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu pārdošanu, Itālijas iestādes novērtēšanas vajadzībām ir atsaukušās uz pamatnostādnēm par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai. Komisija ir pārbaudījusi, vai shēmu var novērtēt saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm. Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai atļauj:

Itālijas iestādes ir paziņojušas, ka atbalsta shēma attiecas uz visiem uzņēmumiem, lai cik lieli tie arī būtu. Turklāt tā kā shēma attiecas uz uzņēmumu pārdošanu, kuros strādā vairāk nekā 1 000 darba ņēmēju, par to galvenokārt interesi izrādījuši lielie uzņēmumi (7). Tāpēc atbalsta shēmu, kāda tā ir, nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(27)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija turklāt ir norādījusi, ka gadījumā, ja Itālija uzskatītu, ka izziņotā atbalsta shēma faktiski ir atsevišķs paziņojums par atbalstu viena grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai, tas arī kā tāds būtu bijis jāizziņo. Tad būtu jāprecizē, vai grūtībās nonākušais uzņēmums ir faktiskais atbalsta saņēmējs. Atsevišķam paziņojumam būtu bijis jāpievieno pārstrukturēšanas plāns, kurš izstrādāts, lai atjaunotu uzņēmuma ekonomisko un finansiālo ienesīgumu, un kuram jāatbilst visiem nosacījumiem, ko paredz minētās pamatnostādnes.

(28)

Itālijas iestādes ir norādījušas, ka faktiski visas shēmas darbības laikā notikusi tikai viena pārdošanas operācija. Tomēr tās turpinājušas raksturot pasākumu kā atbalsta shēmu un nav sniegušas Komisijai nekādu informāciju, kas ļautu to novērtēt kā atsevišķu paziņojumu par atbalstu viena grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai. Tāpēc Komisija nevar atsevišķi izvērtēt Ocean SpA pārdošanu Brandt Italia.

(29)

Paziņotās atbalsta shēmas mērķis ir saglabāt darbavietas. Itālijas iestādes papildus atsaucēm uz pamatnostādnēm par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai atsaucas arī uz Regulu (EK) Nr. 2204/2002. Šai sakarā Itālijas iestādes uzskata, ka:

(30)

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija uzskata, ka pasākumam nav vispārēja rakstura to iemeslu pēc, kas jau minēti šā lēmuma daļā par atbalsta pastāvēšanu.

(31)

Attiecībā uz otro punktu pārbaudāmais pasākums, piemēram, nemaina īstermiņa bezdarbnieku pabalstu ārkārtas fondu vai aktīvo darba meklētāju sistēmu. Šeit runa ir par pagaidu pasākumu, kas jāveic vienā konkrētā situācijā un tikai par viena trimestra laikā veiktām darbībām. Tāpēc šo pasākumu nevar pielīdzināt īstermiņa bezdarbnieku pabalstu ārkārtas fondam vai aktīvo darba meklētāju sistēmai, kuru Komisija nekad nav pārbaudījusi saskaņā ar regulām par valsts atbalstu.

(32)

Trešā punkta sakarā Komisija atzīmē, ka, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2204/2002, atbalsts jaunu darba vietu radīšanai jomās, kas nesaņem atbalstu, ir atļauts vienīgi par labu MVU. Paziņotā atbalsta shēma attiecas uz visiem uzņēmumiem visas valsts teritorijā, lai cik lieli tie arī būtu. Tā kā pasākums turklāt attiecas uz tādu uzņēmumu cesiju, kuros ir vairāk kā 1 000 darba ņēmēju, pastāv pamats uzskatīt, ka tas varētu galvenokārt interesēt lielos uzņēmumus.

(33)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, paziņoto pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2204/2002.

(34)

Komisija novērtēja, vai atbalstu var pārbaudīt, ņemot par pamatu vadlīnijas par valsts atbalstu reģioniem (8). Uz šo pamatnostādņu pamata, ja ir ievēroti noteikti nosacījumi, iespējams atļaut atbalstu darbavietu saglabāšanai, kas atbilst darbības atbalsta definīcijai. Turklāt ir iespējams atļaut atbalstu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas tiek izdarīti, nopērkot uzņēmumu, kas ir pārtraucis darbību un nav nopirkts.

(35)

Tomēr uz shēmu neattiecas pamatnostādnes par valsts atbalstu reģioniem, jo tā tiek piemērota visas valsts teritorijā. Turklāt vienīgais gadījums, kad shēma piemērota attiecībā uz uzņēmumu, ir uzņēmums, kurš atrodas Verolanovā (Brindizi), kas ir zona, uz kuru neattiecas Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā uzskaitītie izņēmumi. Tāpēc paziņoto pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu reģioniem.

(36)

Paziņotais pasākums tātad nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas neparedz arī nekādus noteikumus par atbalstu kumulāciju no dažādiem avotiem.

(37)

Komisija konstatē, ka pārbaudāmais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Itālija ir nelikumīgi sākusi sniegt minēto atbalstu, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija uzskata, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2204/2002 un pamatnostādnēm par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai, kā arī atbilstīgi pamatnostādnēm par valsts atbalstu reģioniem.

(38)

Šis Lēmums attiecas uz atbalsta shēmu un attiecīgiem tās piemērošanas gadījumiem un ir jāievieš nekavējoties, it īpaši attiecībā uz nepamatotā atbalsta atgūšanu. Tas neskar iespēju apsvērt atbalsta piešķiršanu no citām atsevišķām shēmām ar Komisijas lēmumu, ja vien tas ir pilnībā vai daļēji saderīgs, ņemot vērā tā konkrētās īpašības,

27.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/17

27.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/18

27.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/s3